Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.46.0-wmf.24 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma Veidne:Pēdējās izmaiņas 10 2753 4458803 4452737 2026-04-25T05:47:51Z Meistars Joda 781 4458803 wikitext text/x-wiki <div style="border: 1px solid #AAAAAA; border-left: 0; border-right: 0; font-size: 90%"> <!-- P R O C E N T U J O S L A --> <div style="border:none; background-color:white" align="left"> {|style="width:100%" |style="text-align:center; font-weight:bold; width:{{#expr: (1 + 99 * ({{NUMBEROFARTICLES:R}} mod 1000) / 1000) round 0}}%; background-color:#C7C7C7; font-size:91%" cellspacing=0 cellpadding=0 | {{piezīme|{{#expr: ({{NUMBEROFARTICLES:R}} mod 1000/10 round 0)}}%|Šobrīd Vikipēdijā latviešu valodā ir {{NUMBEROFARTICLES}} {{PLURAL:{{NUMBEROFARTICLES:R}}|rakstu|raksts|raksti}}}}||style="text-align:right;"|{{formatnum: {{#expr: (ceil ({{NUMBEROFARTICLES:R}} / 1000)) * 1000}}}} |}</div> <!-- PROCENTU JOSLAS BEIGAS --> {| class="plainlinks" width="100%" style="border-collapse: collapse" <!-- I N F O --> |- style="background-color: #EFF4FB" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''Informācija''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{flatlist| * [[Special:Newpages|Jaunās lapas]] * [[Special:Newimages|Jaunie attēli]] * [[Special:Log|Pēdējie reģistri]] * [[:Kategorija:Dzēšanai izvirzītās lapas|Dzēšanai izvirzītās lapas]] <small>({{#expr: {{PAGESINCATEGORY:Dzēšanai izvirzītās lapas}} -1}})</small> * [[Vikipēdija:Uzlabošanas veidnes|Uzlabošanas veidnes]] * [[Vikipēdija:Diskusiju veidnes|Diskusiju veidnes]] * [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|Nozīmīguma kritēriji]] * [[Vikipēdija:Sākumlapas saturs|Sākumlapas saturs]]<!-- * [[Vikipēdija:Recenzijas|Recenzijas]] --> * [[Vikipēdija:Paziņojumi par kļūdām|Paziņojumi par kļūdām]] }} | style="text-align:right; vertical-align:top;" | {{flatlist| * {{purge|pārlādēt lapu}} * [{{fullurl:Template:Pēdējās izmaiņas|action=edit}} labot] }} <!-- V A J A D Z Ī G I E R A K S T I --> |- style="background-color: #FAFAF0" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''[[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|Vajadzīgie&nbsp;raksti]]''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{vajadzīgie raksti}} <!-- L A B Ā K I E R A K S T I --> |- style="background-color: #EFF4FB" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''Labākie raksti''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{flatlist| * [[Vikipēdija:Vērtīgi raksti|Vērtīgi raksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vērtīgu rakstu kandidāti|kandidāti|color=<!--#FF0090-->}}) * [[Vikipēdija:Vērtīgi saraksti|Vērtīgi saraksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vērtīgu sarakstu kandidāti|kandidāti|color=<!-- #FF0090 -->}}) * [[Vikipēdija:Labi raksti|Labi raksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Labu rakstu kandidāti|kandidāti|<!--color=#FF0090-->}}) }} <!-- K O P I E N A S P A S Ā K U M I --> |- style="background-color: #FAFAF0" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''Kopienas&nbsp;pasākumi''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{flatlist| * [[Vikipēdija:Vikitikšanās|Tikšanās]] <!-- ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2025. gada 16. oktobrī|16. oktobrī Rīgā|color=#FF0090}}) --> * [[Vikipēdija:Vikiekspedīcijas|Ekspedīcijas]] <!-- ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās|23. septembrī|color=#FF0090}}) --> * [[Vikipēdija:Vikidarbnīcas|Darbnīcas]]<!-- ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|nākamā|color=#FF0090}})--> * [[Vikipēdija:Konferences|Konferences]] * [[Vikipēdija:Konkursi|Konkursi]] ** {{saites krāsa|WP:CEE Spring 2026|CEE Spring 2026|color=#339966}} <!-- ** {{saites krāsa|WP:Āzijas mēnesis 2025|Āzijas mēnesis|color=#339966}} --> * [[Vikipēdija:Balsošana|Balsošana]] <!-- ** {{saites krāsa|Vikipēdija:Balsošana/Par zinātnisko grādu latīniskajiem saīsinājumiem|Par zinātnisko grādu latīniskajiem saīsinājumiem|color=#FF0090}} --> }} |} {| style="width:100%" |- style="background-color: #FAFAF0; text-align:center; font-size:small;" | {{flatlist|1= * <span class="plainlinks">[https://citationhunt.toolforge.org/lv Atrodi atsauci]</span> * {{Nejaušs raksts|Sevišķi īsi raksti|text=Papildini kādu no sevišķi īsajiem rakstiem}} * {{Nejaušs raksts|Visi Vikipēdijas aizmetņi|text=Papildini kādu no Vikipēdijas aizmetņiem}} }} <!-- A K T U A L I T Ā T E S --> <!-- --> |- style="background-color: #FFB000; text-align:center;" | {{flatlist| * [[Vikipēdija:Vikipēdijas palīdzības sadaļas sakārtošanas iniciatīva|Palīdzības sadaļas sakārtošana]] * [[Vikipēdija:Kopienas saziņas aptauja|Kopienas saziņas aptauja]] }} <!-- --> |} </div> <!--Saites uz pēdējo izmaiņu lapām citās valodās--> {{noexternallanglinks}} [[ar:Special:RecentChanges]] [[be:Special:RecentChanges]] [[be-x-old:Special:RecentChanges]] [[ca:Special:RecentChanges]] [[cs:Special:RecentChanges]] [[da:Special:RecentChanges]] [[de:Special:RecentChanges]] [[et:Special:RecentChanges]] [[el:Special:RecentChanges]] [[en:Special:RecentChanges]] [[eo:Special:RecentChanges]] [[es:Special:RecentChanges]] [[fa:Special:RecentChanges]] [[fi:Special:RecentChanges]] [[fr:Special:RecentChanges]] [[he:Special:RecentChanges]] [[hu:Special:RecentChanges]] [[id:Special:RecentChanges]] [[it:Special:RecentChanges]] [[ja:Special:RecentChanges]] [[ko:Special:RecentChanges]] [[la:Special:RecentChanges]] [[ltg:Special:RecentChanges]] [[lt:Special:RecentChanges]] [[nl:Special:RecentChanges]] [[no:Special:RecentChanges]] [[pl:Special:RecentChanges]] [[pt:Special:RecentChanges]] [[ro:Special:RecentChanges]] [[ru:Special:RecentChanges]] [[sk:Special:RecentChanges]] [[sr:Special:RecentChanges]] [[sv:Special:RecentChanges]] [[tr:Special:RecentChanges]] [[uk:Special:RecentChanges]] [[vi:Special:RecentChanges]] [[zh:Special:RecentChanges]] gb14gd1iwj2fb8rstz8upz8c7g6tsv6 Dņipropetrovskas apgabals 0 3161 4458367 4458327 2026-04-24T12:08:07Z Kikos 3705 /* ievads */ 4458367 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name =Dņipropetrovskas apgabals | official_name = ''Дніпропетровська область'' | image_skyline =DD3-2285_-_panoramio.jpg | imagesize = 300px | image_caption = | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | total_type = Kopā | image_flag = Flag of Dnipropetrovsk Oblast.svg | image_shield =Middle_Coat_of_Arms_of_Dnipropetrovsk_Oblast.svg | image_map = Dnipropetrovsk in Ukraine (claims hatched).svg | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UKR}} | area_total_km2 = 31914 | population_total = 3292400 | population_as_of = 2014 | population_density_km2 = auto | coor_pinpoint = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | seat_type = Centrs | seat = [[Dņipro]] | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 7 rajoni | p1 = [[Dņipro rajons]] | p2 = [[Kamjanskes rajons]] | p3 = [[Krivijrihas rajons]] | p4 = [[Ņikopoles rajons]] | p5 = [[Pavlohradas rajons]] | p6 = [[Samaras rajons]] | p7 = [[Sineļnikoves rajons]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = {{nobr|[[ukraiņi]] (79,3%)}}<br />[[krievi]] (17,6%) | website = {{url|http://www.adm.dp.ua/}} }} '''Dņipropetrovskas apgabals''' ({{val|uk|Дніпропетровська область}}) ir viens no [[Ukraina]]s apgabaliem. Tas robežojas ar [[Poltavas apgabals|Poltavas]] un [[Harkivas apgabals|Harkivas]] apgabaliem ziemeļos, [[Doneckas apgabals|Doneckas apgabalu]] austrumos, [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas]] un [[Hersonas apgabals|Hersonas]] apgabaliem dienvidos, kā arī [[Mikolajivas apgabals|Mikolajivas]] un [[Kirovohradas apgabals|Kirovohradas]] apgabaliem rietumos. Apgabala centrs ir [[Dņipro]] (agrāk Dņepropetrovska). == Vēsture == [[Attēls:Улусы Ногая Бурундая Крым.jpg|thumb|left|Zelta Ordas karavadoņu ulusi Ukrainas dienvidos (13. gadsimta otrā puse).]] Tagadējā Dņipropetrovskas apgabala teritoriju līdz 13. gadsimtam apdzīvoja neatkarīgas stepju tautas ([[avāri (senie)|avāri]], [[pečeņegi]], [[bulgāri]], [[maģāri]], [[Kumāni|polovcieši]]). Pēc 1240. gada šīs apgabals nokļuva [[Zelta Orda]]s pārvaldībā, sadalīts Kuremsi, vēlāk Burundaja, ulusā (Dņepras labajā krastā) un Mauci ulusā (Dņepras kreisajā krastā). Zelta Ordas sabrukuma periodā ap 1449. gadu radās Krimas haniste, kas 1475. gadā kļuva par [[Osmaņu impērija]]s vasali. Apgabala teritorijā dzīvojošās stepju klejotāju nogaju ciltis atzina Krimas hanu virsvadību. Vēlāk šajā apgabalā no [[Lietuvas lielkņaziste]]s, vēlāk [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s ieceļoja [[kazaki]], kas izveidoja robežzonu ar Krimas hana kontrolētajām zemēm. Pēc [[Bohdana Hmeļnicka sacelšanās]] apgabals bija Ukrainas hetmaņa pakļautībā (1649−1657) kā daļa no [[Zaporižjas Seča]]s zemēm. Pēc [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] noslēgšanas apgabals saglabāja autonomiju [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s un [[Krievijas cariste]]s kontrolē. Pēc kazaku kā Zviedrijas sabiedroto sakāves Poltavas kaujā 1709. gadā Zaporižjas Seča nokļuva atkarībā no Krievijas. Pirms [[Krievu—turku karš (1735—1739)|Krievu—turku kara (1735—1739)]] 1734. gadā krievu karaspēks okupēja Zaporižjas Seču. No 1754. gada [[Dņepra]]s labā krasta daļa iekļauta [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] kā [[Jaunkrievija]]s guberņas daļa (1764—1783, 1796—1802). 1776. gadā nodibināja "Katrīnas slavas" jeb Jekaterinoslavas pilsētu, kas kļuva par guberņas administratīvo centru. 1802. gadā Jaunkrievijas guberņu sadalīja [[Nikolajevas guberņa|Nikolajevas]], [[Taurijas guberņa|Taurijas]] un [[Jekaterinoslavas guberņa|Jekaterinoslavas guberņā]]. No 1918. gada apgabala teritorija atradās [[Ukrainas Tautas Republika]]s sastāvā. [[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] laikā apgabala teritoriju ieņēma [[Nestors Mahno|Nestora Mahno]] vadītā Revolucionārā Ukrainas nemiernieku armija (1918-1921). Kopš 1921. gada šī teritorija nonāca [[Ukrainas PSR]], 1932. gadā no Dņipropetrovskas apgabala un Harkivas apgabalu daļām izveidoja Doneckas apgabalu. 1939. gadā tā dienvidu daļā izveidoja atsevišķu Zaporižjas apgabalu. No 1991. gada Ukrainas Republikas sastāvā. 2019. gadā Ukrainas Konstitucionālā tiesa apstiprināja lēmumu par Dņipropetrovskas apgabala nosaukuma maiņu uz '''Sičeslavas apgabalu''' ({{Val|uk|Січеславська область}}),<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://ukrainepravo.com/ukrainian_law/legal-news-in-ukraine-constitutional-court-approved-renaming-of-dnipropetrovsk-region-notaries-requi/|title=Legal news in Ukraine: Constitutional Court approved renaming of Dnipropetrovsk region, notaries require salary increase, a note of Ukraine to Russia, treaty on friendship with Russia has been expired|date=8 April 2019|website=Українське право - інформаційно-правовий портал|access-date={{dat|2023|07|13||bez}}|archive-date={{dat|2019|04|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190418152846/http://ukrainepravo.com/ukrainian_law/legal-news-in-ukraine-constitutional-court-approved-renaming-of-dnipropetrovsk-region-notaries-requi/}}</ref> taču lēmums nav stājies spēkā. Tā kā esošais nosaukums ir ierakstīts [[Ukrainas Konstitūcija|Ukrainas konstitūcijā]], par tās labojumu jānobalso [[Augstākā Rada|Augstākajai Radai]], taču [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] un [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma]] Ukrainā dēļ tas līdz šim nav noticis. == Administratīvais iedalījums == Kopš 2020. gada 17. jūlija apgabalā ir septiņi rajoni: [[Dņipro rajons]], [[Kamjanskes rajons]], [[Krivijrihas rajons]], [[Ņikopoles rajons]], [[Novomoskovskas rajons]], [[Pavlohradas rajons]] un [[Sineļnikoves rajons]]; bijušās apgabala nozīmes pilsētas iekļautas rajonu sastāvā. === Pilsētas === {{VietasKarte+|Dņipropetrovskas apgabals|width=400 |float=center|caption = Dņipropetrovskas apgabala pilsētu izvietojums ('''treknrakstā''' — rajonu centri) |places = {{VietasKarte~|Dņipropetrovskas apgabals|lat=47.659444|long=33.716667|position = left |label=[[Apostolove]]}} {{VietasKarte~|Dņipropetrovskas apgabals|lat=48.528889|long=34.596944|position = right |label='''[[Kamjanske]]'''}} {{VietasKarte~|Dņipropetrovskas apgabals|lat=48.45|long=34.983333|position = bottom |label='''[[Dņipro]]'''}} {{VietasKarte~|Dņipropetrovskas apgabals|lat=47.910278|long=33.391667|position = right |label='''[[Krivijriha]]'''}} {{VietasKarte~|Dņipropetrovskas apgabals|lat=47.644722|long=34.604167|position = right |label=[[Marhaneca]]}} {{VietasKarte~|Dņipropetrovskas apgabals|lat=48.637778|long=35.228611|position = top |label='''[[Samara (Ukraina)|Samara]]'''}} {{VietasKarte~|Dņipropetrovskas apgabals|lat=47.577222|long=34.3575|position = right |label='''[[Ņikopole]]'''}} {{VietasKarte~|Dņipropetrovskas apgabals|lat=47.653333|long=34.084167|position = top |label=[[Pokrova (Ukraina)|Pokrova]]}} {{VietasKarte~|Dņipropetrovskas apgabals|lat=48.52|long=35.87|position = top |label='''[[Pavlohrada]]'''}} {{VietasKarte~|Dņipropetrovskas apgabals|lat=49.016667|long=35.35|position = bottom |label=[[Pereščepine]]}} {{VietasKarte~|Dņipropetrovskas apgabals|lat=48.583333|long=35.116667|position = right |label=[[Pidhorodne]]}} {{VietasKarte~|Dņipropetrovskas apgabals|lat=48.413611|long=33.702778|position = top |label=[[Pjatihatki]]}} {{VietasKarte~|Dņipropetrovskas apgabals|lat=48.3475|long=36.401667|position = bottom |label=[[Šahtarske]]}} {{VietasKarte~|Dņipropetrovskas apgabals|lat=48.316667|long=35.515833|position = bottom |label='''[[Sineļnikove]]'''}} {{VietasKarte~|Dņipropetrovskas apgabals|lat=48.524444|long=36.0825|position = right |label=[[Terņivka]]}} {{VietasKarte~|Dņipropetrovskas apgabals|lat=48.485278|long=34.253889|position = bottom |label=[[Verhivceve]]}} {{VietasKarte~|Dņipropetrovskas apgabals|lat=48.656111|long=34.328333|position = top |label=[[Verhņodņiprovska]]}} {{VietasKarte~|Dņipropetrovskas apgabals|lat=48.478056|long=34.028056|position = top |label=[[Viļnohirska]]}} {{VietasKarte~|Dņipropetrovskas apgabals|lat=47.565833|long=33.646389|position = left |label=[[Zelenodoļska]]}} {{VietasKarte~|Dņipropetrovskas apgabals|lat=48.366389|long=33.5025|position = left |label=[[Žovti Vodi]]}} }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Ukraina-aizmetnis}} {{Ukrainas administratīvais iedalījums}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dņipropetrovskas apgabals| ]] [[Kategorija:Ukrainas apgabali]] 2ki9w881df52yomfoefkrxjrixozq7n 4458369 4458367 2026-04-24T12:08:56Z Kikos 3705 /* Administratīvais iedalījums */ 4458369 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name =Dņipropetrovskas apgabals | official_name = ''Дніпропетровська область'' | image_skyline =DD3-2285_-_panoramio.jpg | imagesize = 300px | image_caption = | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | total_type = Kopā | image_flag = Flag of Dnipropetrovsk Oblast.svg | image_shield =Middle_Coat_of_Arms_of_Dnipropetrovsk_Oblast.svg | image_map = Dnipropetrovsk in Ukraine (claims hatched).svg | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UKR}} | area_total_km2 = 31914 | population_total = 3292400 | population_as_of = 2014 | population_density_km2 = auto | coor_pinpoint = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | seat_type = Centrs | seat = [[Dņipro]] | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 7 rajoni | p1 = [[Dņipro rajons]] | p2 = [[Kamjanskes rajons]] | p3 = [[Krivijrihas rajons]] | p4 = [[Ņikopoles rajons]] | p5 = [[Pavlohradas rajons]] | p6 = [[Samaras rajons]] | p7 = [[Sineļnikoves rajons]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = {{nobr|[[ukraiņi]] (79,3%)}}<br />[[krievi]] (17,6%) | website = {{url|http://www.adm.dp.ua/}} }} '''Dņipropetrovskas apgabals''' ({{val|uk|Дніпропетровська область}}) ir viens no [[Ukraina]]s apgabaliem. Tas robežojas ar [[Poltavas apgabals|Poltavas]] un [[Harkivas apgabals|Harkivas]] apgabaliem ziemeļos, [[Doneckas apgabals|Doneckas apgabalu]] austrumos, [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas]] un [[Hersonas apgabals|Hersonas]] apgabaliem dienvidos, kā arī [[Mikolajivas apgabals|Mikolajivas]] un [[Kirovohradas apgabals|Kirovohradas]] apgabaliem rietumos. Apgabala centrs ir [[Dņipro]] (agrāk Dņepropetrovska). == Vēsture == [[Attēls:Улусы Ногая Бурундая Крым.jpg|thumb|left|Zelta Ordas karavadoņu ulusi Ukrainas dienvidos (13. gadsimta otrā puse).]] Tagadējā Dņipropetrovskas apgabala teritoriju līdz 13. gadsimtam apdzīvoja neatkarīgas stepju tautas ([[avāri (senie)|avāri]], [[pečeņegi]], [[bulgāri]], [[maģāri]], [[Kumāni|polovcieši]]). Pēc 1240. gada šīs apgabals nokļuva [[Zelta Orda]]s pārvaldībā, sadalīts Kuremsi, vēlāk Burundaja, ulusā (Dņepras labajā krastā) un Mauci ulusā (Dņepras kreisajā krastā). Zelta Ordas sabrukuma periodā ap 1449. gadu radās Krimas haniste, kas 1475. gadā kļuva par [[Osmaņu impērija]]s vasali. Apgabala teritorijā dzīvojošās stepju klejotāju nogaju ciltis atzina Krimas hanu virsvadību. Vēlāk šajā apgabalā no [[Lietuvas lielkņaziste]]s, vēlāk [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s ieceļoja [[kazaki]], kas izveidoja robežzonu ar Krimas hana kontrolētajām zemēm. Pēc [[Bohdana Hmeļnicka sacelšanās]] apgabals bija Ukrainas hetmaņa pakļautībā (1649−1657) kā daļa no [[Zaporižjas Seča]]s zemēm. Pēc [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] noslēgšanas apgabals saglabāja autonomiju [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s un [[Krievijas cariste]]s kontrolē. Pēc kazaku kā Zviedrijas sabiedroto sakāves Poltavas kaujā 1709. gadā Zaporižjas Seča nokļuva atkarībā no Krievijas. Pirms [[Krievu—turku karš (1735—1739)|Krievu—turku kara (1735—1739)]] 1734. gadā krievu karaspēks okupēja Zaporižjas Seču. No 1754. gada [[Dņepra]]s labā krasta daļa iekļauta [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] kā [[Jaunkrievija]]s guberņas daļa (1764—1783, 1796—1802). 1776. gadā nodibināja "Katrīnas slavas" jeb Jekaterinoslavas pilsētu, kas kļuva par guberņas administratīvo centru. 1802. gadā Jaunkrievijas guberņu sadalīja [[Nikolajevas guberņa|Nikolajevas]], [[Taurijas guberņa|Taurijas]] un [[Jekaterinoslavas guberņa|Jekaterinoslavas guberņā]]. No 1918. gada apgabala teritorija atradās [[Ukrainas Tautas Republika]]s sastāvā. [[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] laikā apgabala teritoriju ieņēma [[Nestors Mahno|Nestora Mahno]] vadītā Revolucionārā Ukrainas nemiernieku armija (1918-1921). Kopš 1921. gada šī teritorija nonāca [[Ukrainas PSR]], 1932. gadā no Dņipropetrovskas apgabala un Harkivas apgabalu daļām izveidoja Doneckas apgabalu. 1939. gadā tā dienvidu daļā izveidoja atsevišķu Zaporižjas apgabalu. No 1991. gada Ukrainas Republikas sastāvā. 2019. gadā Ukrainas Konstitucionālā tiesa apstiprināja lēmumu par Dņipropetrovskas apgabala nosaukuma maiņu uz '''Sičeslavas apgabalu''' ({{Val|uk|Січеславська область}}),<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://ukrainepravo.com/ukrainian_law/legal-news-in-ukraine-constitutional-court-approved-renaming-of-dnipropetrovsk-region-notaries-requi/|title=Legal news in Ukraine: Constitutional Court approved renaming of Dnipropetrovsk region, notaries require salary increase, a note of Ukraine to Russia, treaty on friendship with Russia has been expired|date=8 April 2019|website=Українське право - інформаційно-правовий портал|access-date={{dat|2023|07|13||bez}}|archive-date={{dat|2019|04|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190418152846/http://ukrainepravo.com/ukrainian_law/legal-news-in-ukraine-constitutional-court-approved-renaming-of-dnipropetrovsk-region-notaries-requi/}}</ref> taču lēmums nav stājies spēkā. Tā kā esošais nosaukums ir ierakstīts [[Ukrainas Konstitūcija|Ukrainas konstitūcijā]], par tās labojumu jānobalso [[Augstākā Rada|Augstākajai Radai]], taču [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] un [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma]] Ukrainā dēļ tas līdz šim nav noticis. == Administratīvais iedalījums == Kopš 2020. gada 17. jūlija apgabalā ir septiņi rajoni: [[Dņipro rajons]], [[Kamjanskes rajons]], [[Krivijrihas rajons]], [[Ņikopoles rajons]], [[Pavlohradas rajons]], [[Samaras rajons]] un [[Sineļnikoves rajons]]; bijušās apgabala nozīmes pilsētas iekļautas rajonu sastāvā. === Pilsētas === {{VietasKarte+|Dņipropetrovskas apgabals|width=400 |float=center|caption = Dņipropetrovskas apgabala pilsētu izvietojums ('''treknrakstā''' — rajonu centri) |places = {{VietasKarte~|Dņipropetrovskas apgabals|lat=47.659444|long=33.716667|position = left |label=[[Apostolove]]}} {{VietasKarte~|Dņipropetrovskas apgabals|lat=48.528889|long=34.596944|position = right |label='''[[Kamjanske]]'''}} {{VietasKarte~|Dņipropetrovskas apgabals|lat=48.45|long=34.983333|position = bottom |label='''[[Dņipro]]'''}} {{VietasKarte~|Dņipropetrovskas apgabals|lat=47.910278|long=33.391667|position = right |label='''[[Krivijriha]]'''}} {{VietasKarte~|Dņipropetrovskas apgabals|lat=47.644722|long=34.604167|position = right |label=[[Marhaneca]]}} {{VietasKarte~|Dņipropetrovskas apgabals|lat=48.637778|long=35.228611|position = top |label='''[[Samara (Ukraina)|Samara]]'''}} {{VietasKarte~|Dņipropetrovskas apgabals|lat=47.577222|long=34.3575|position = right |label='''[[Ņikopole]]'''}} {{VietasKarte~|Dņipropetrovskas apgabals|lat=47.653333|long=34.084167|position = top |label=[[Pokrova (Ukraina)|Pokrova]]}} {{VietasKarte~|Dņipropetrovskas apgabals|lat=48.52|long=35.87|position = top |label='''[[Pavlohrada]]'''}} {{VietasKarte~|Dņipropetrovskas apgabals|lat=49.016667|long=35.35|position = bottom |label=[[Pereščepine]]}} {{VietasKarte~|Dņipropetrovskas apgabals|lat=48.583333|long=35.116667|position = right |label=[[Pidhorodne]]}} {{VietasKarte~|Dņipropetrovskas apgabals|lat=48.413611|long=33.702778|position = top |label=[[Pjatihatki]]}} {{VietasKarte~|Dņipropetrovskas apgabals|lat=48.3475|long=36.401667|position = bottom |label=[[Šahtarske]]}} {{VietasKarte~|Dņipropetrovskas apgabals|lat=48.316667|long=35.515833|position = bottom |label='''[[Sineļnikove]]'''}} {{VietasKarte~|Dņipropetrovskas apgabals|lat=48.524444|long=36.0825|position = right |label=[[Terņivka]]}} {{VietasKarte~|Dņipropetrovskas apgabals|lat=48.485278|long=34.253889|position = bottom |label=[[Verhivceve]]}} {{VietasKarte~|Dņipropetrovskas apgabals|lat=48.656111|long=34.328333|position = top |label=[[Verhņodņiprovska]]}} {{VietasKarte~|Dņipropetrovskas apgabals|lat=48.478056|long=34.028056|position = top |label=[[Viļnohirska]]}} {{VietasKarte~|Dņipropetrovskas apgabals|lat=47.565833|long=33.646389|position = left |label=[[Zelenodoļska]]}} {{VietasKarte~|Dņipropetrovskas apgabals|lat=48.366389|long=33.5025|position = left |label=[[Žovti Vodi]]}} }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Ukraina-aizmetnis}} {{Ukrainas administratīvais iedalījums}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dņipropetrovskas apgabals| ]] [[Kategorija:Ukrainas apgabali]] 4wxnaw9u5t4xefygm87t7sb2nxziczb Ruso 0 5676 4458781 4382989 2026-04-25T05:05:33Z Baisulis 11523 papildināts...... 4458781 wikitext text/x-wiki '''Ruso''' var būt gan [[franču valoda|franču]] ({{val|fr|Rousseau}}), gan [[itāļu valoda|itāļu]] ({{val|it|Russo}}) cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar kādu no šiem uzvārdiem: * [[Anrī Ruso]] (''Henri Rousseau''; 1844—1910) — franču mākslinieks; * [[brāļi Ruso]]: ** Entonijs Ruso (''Anthony Russo''; 1970) — amerikāņu kinorežisors, producents, scenārists un aktieris; ** Džozefs Vinsents Ruso (''Joseph Vincent Russo''; 1971) — amerikāņu kinorežisors, producents, scenārists un aktieris; * [[Ežēns Ruso]] (''Eugène Rousseau''; 1805—1870) — Francijas un ASV šahists; * [[Diāna Ruso]] (''Deanna Russo''; 1979) — amerikāņu aktrise; * [[Renē Ruso]] (''Rene Russo''; 1954) — amerikāņu aktrise un modele; * [[Žans Žaks Ruso]] (''Jean Jacques Rousseau''; 1712—1778) — franču filozofs, rakstnieks un komponists. == Skatīt arī == * [[Russo]] {{Uzvārds}} [[Kategorija:Franču uzvārdi]] [[Kategorija:Itāļu uzvārdi]] es0wssd5jwtcmaj9wvw9i9w6s6uewua Anīkšči 0 5719 4458915 4446078 2026-04-25T11:43:39Z Meistars Joda 781 4458915 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Anīkšči | official_name = ''Anykščiai'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline ={{multiple image | border = infobox | total_width = 300 | image_style = border:1; | perrow = 1/2/2 | image1 = Anykščiai, 2020.JPG | image2 = Church of St. Matthew and the monument to Antanas Baranauskas in Anykščiai, Lithuania 2007.jpg | image3 = Šventoji Anykščiuose 5.jpg | image4 = Kalita. Trasa.JPG | image5 = Anykščių Antano Vienuolio gimnazija.JPG }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lithuania#Anīkšču rajons | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Pašvaldība | subdivision_name1 = [[Anīkšču rajona pašvaldība]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1792 | area_total_km2 = 11.44 | population_as_of = 2018 | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_total = 8848 | population_density_km2 = auto | timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset=+2 | timezone_DST=[[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST=+3 | latd = 55 | latm = 31 | lats = 30 | latNS = N | longd = 25 | longm = 06 | longs = 20 | longEW = E | elevation_m = 75 | website = }} '''Anīkšči''' ({{val-lt|Anykščiai}}) ir pilsēta [[Lietuva]]s ziemeļaustrumos, 33 kilometrus uz rietumiem no [[Utena]]s. [[Anīkšču rajona pašvaldība|pašvaldības]], seņūnijas, draudzes centrs, reģionāla parka direkcijas vieta. Pilsēta atrodas pie [[Šventoja]]s un [[Anīkšta]]s upju satekas. Šventoja caur Anīkščiem tek no ziemeļaustrumiem uz dienvidrietumiem, pilsētas centrā uz Šventojas ir aizsprosts. == Vēsture == Pēc arheoloģiskiem atradumiem pirmie iedzīvotāji Anīkšču apkārtnē dzīvojuši jau 9000. gadā p.m.ē. Pie pilsētas atrodas [[Šeimīnišķēļu pilskalns]], viena no visiespējamākajām vietām, kur atradusies [[Mindaugs|Mindauga]] galvaspilsēta [[Voruta]]. Anīkšči pirmoreiz rakstos pieminēti 1442. gadā kā dižkunigaiša [[Kazimirs IV Jagellons|Kazimira IV]] muiža.<ref>Baranauskas, Tomas. [https://www.lmaleidykla.lt/ojs/index.php/lituanistica/article/view/4793/4107 Drumstas vanduo Anykščių istorijos ištakose], ''Lituanistica'', 2022, nr. 3 (129), p. 250-253.</ref> No 1442. līdz 1452. gadam uzcelta pirmā Anīkšču koka baznīca. 15 gadsimta otrajā pusē minēts Anīkšču miests, vēlāk pagasts. 1507. gadā noskaidrotas baznīckunga zemes robežas. 1516. gadā muiža ar miestu ieķīlāta [[Nikolajs Radvils Melnais|Nikolajam Radzivilam]]. 1545. gadā notika Anīkšču pagasta zemnieku nemieri. 1566. gadā miestā izcēlies ugunsgrēks, nodega baznīca, kas nekavējoties tika atjaunota. 1671. gadā Anīkšču baznīca nodega vēlreiz (atjaunota līdz 1677. gadam). No 1757. līdz 1768. gadam ar mācītāju Jona Dominika Lopaciņska (no 1762. gada — Žemaitijas bīskaps) un Tadeša Milašam atbalstu uzcelta vientorņa mūra baznīca. 1792. gada 17. janvārī karalis [[Staņislavs Poņatovskis]] piešķīra Anīkščiem pilsētas tiesības (1795. gadā pēc [[Polijas dalīšanas]], kad Anīkščus līdz ar Lietuvu iekļāva [[Krievijas Impērija]]s sastāvā, tiesības tika atceltas) un ģerboni. Ģerbonī bija attēlots Anīkščos uzcelts tilts, izrotāts ar [[Jans Nepomuks|Sv. Jana Nepomuka]], tiltu aizbildņa un sargātāja no ūdens nelaimēm, skulptūru. 19. gadsimta pirmajā pusē, miestam strauji augot, šeit bija mūra baznīca ar zvanu torni, divas [[sinagoga]]s. Pēc [[Novembra sacelšanās]] apspiešanas 1831. gadā miests kļuva par Krievijas Impērijas kroņa īpašumu. [[Janvāra sacelšanās]] laikā 1863. gadā šeit darbojās ieroču darbnīca. 1902. gadā tika uzcelta hidroelektrostacija, 1909. gadā vecās baznīcas vietā uzcelta liela [[neogotika|neogotiska]] baznīca, kas mūsdienās ir augstākā baznīca Lietuvā. No 1929. gada Anīkšķos darbojas vīna ražotne. Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā nacisti iznīcināja apmēram 1500 pilsētas ebreju iedzīvotāju. No 1950. gada Anīkšči kļuva par [[Anīkšču rajons|rajona]] centru. 1970. gadā tika mēģināts atjaunot Anīkšču ģerboni, Sv. Janu Nepomuku nomainot ar meiteni, kura labajā rokā tur ūdensrozi, bet kreisajā — atvērtu grāmatu. 1992. gada 4. novembrī tika apstiprināts jaunais pilsētas ģerbonis. 2006. gadā pilsētai pievienoja vairākus ciemus. ==Cilvēki== Anīkšči ir dzejnieka [[Antans Baranausks|Antana Baranauska]] (''Antanas Baranauskas'', 1837-1902) un peldētāja [[Giedrus Titenis|Giedra Titeņa]] (''Giedrus Titenis'', 1989) dzimtā pilsēta. == Sports == * [[FSK Anykščiai]] — [[futbols|futbola]] klubs. * Centrālais stadions. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Lietuvas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas pilsētas]] [[Kategorija:Anīkšču rajona pašvaldība]] kdqb23y2m273cp24spwgcnc37m3t0f7 4458917 4458915 2026-04-25T11:46:49Z Meistars Joda 781 4458917 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Anīkšči | official_name = ''Anykščiai'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline ={{multiple image | border = infobox | total_width = 300 | image_style = border:1; | perrow = 1/2/2 | image1 = Anykščiai, 2020.JPG | image2 = Church of St. Matthew and the monument to Antanas Baranauskas in Anykščiai, Lithuania 2007.jpg | image3 = Šventoji Anykščiuose 5.jpg | image4 = Kalita. Trasa.JPG | image5 = Anykščių Antano Vienuolio gimnazija.JPG }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lithuania#Anīkšču rajons | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Pašvaldība | subdivision_name1 = [[Anīkšču rajona pašvaldība]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1792 | area_total_km2 = 11.44 | population_as_of = 2018 | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_total = 8848 | population_density_km2 = auto | timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset=+2 | timezone_DST=[[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST=+3 | latd = 55 | latm = 31 | lats = 30 | latNS = N | longd = 25 | longm = 06 | longs = 20 | longEW = E | elevation_m = 75 | website = }} '''Anīkšči''' ({{val-lt|Anykščiai}}) ir pilsēta [[Lietuva]]s ziemeļaustrumos, 33 kilometrus uz rietumiem no [[Utena]]s. [[Anīkšču rajona pašvaldība|pašvaldības]], seņūnijas, draudzes centrs, reģionāla parka direkcijas vieta. Pilsēta atrodas pie [[Šventoja]]s un [[Anīkšta]]s upju satekas. Šventoja caur Anīkščiem tek no ziemeļaustrumiem uz dienvidrietumiem, pilsētas centrā uz Šventojas ir aizsprosts. == Vēsture == Pēc arheoloģiskiem atradumiem pirmie iedzīvotāji Anīkšču apkārtnē dzīvojuši jau 9000. gadā p.m.ē. Pie pilsētas atrodas [[Šeimīnišķēļu pilskalns]], viena no visiespējamākajām vietām, kur atradusies [[Mindaugs|Mindauga]] galvaspilsēta [[Voruta]]. Anīkšči pirmoreiz rakstos pieminēti 1442. gadā kā dižkunigaiša [[Kazimirs IV Jagellons|Kazimira IV]] muiža.<ref>Baranauskas, Tomas. [https://www.lmaleidykla.lt/ojs/index.php/lituanistica/article/view/4793/4107 Drumstas vanduo Anykščių istorijos ištakose], ''Lituanistica'', 2022, nr. 3 (129), p. 250-253.</ref> No 1442. līdz 1452. gadam uzcelta pirmā Anīkšču koka baznīca. 15 gadsimta otrajā pusē minēts Anīkšču miests, vēlāk pagasts. 1507. gadā noskaidrotas baznīckunga zemes robežas. 1516. gadā muiža ar miestu ieķīlāta [[Nikolajs Radvils Melnais|Nikolajam Radzivilam]]. 1545. gadā notika Anīkšču pagasta zemnieku nemieri. 1566. gadā miestā izcēlies ugunsgrēks, nodega baznīca, kas nekavējoties tika atjaunota. 1671. gadā Anīkšču baznīca nodega vēlreiz (atjaunota līdz 1677. gadam). No 1757. līdz 1768. gadam ar mācītāju Jona Dominika Lopaciņska (no 1762. gada — Žemaitijas bīskaps) un Tadeša Milašam atbalstu uzcelta vientorņa mūra baznīca. 1792. gada 17. janvārī karalis [[Staņislavs Poņatovskis]] piešķīra Anīkščiem pilsētas tiesības (1795. gadā pēc [[Polijas dalīšanas]], kad Anīkščus līdz ar Lietuvu iekļāva [[Krievijas Impērija]]s sastāvā, tiesības tika atceltas) un ģerboni. Ģerbonī bija attēlots Anīkščos uzcelts tilts, izrotāts ar [[Jans Nepomuks|Sv. Jana Nepomuka]], tiltu aizbildņa un sargātāja no ūdens nelaimēm, skulptūru. 19. gadsimta pirmajā pusē, miestam strauji augot, šeit bija mūra baznīca ar zvanu torni, divas [[sinagoga]]s. Pēc [[Novembra sacelšanās]] apspiešanas 1831. gadā miests kļuva par Krievijas Impērijas kroņa īpašumu. [[Janvāra sacelšanās]] laikā 1863. gadā šeit darbojās ieroču darbnīca. 1902. gadā tika uzcelta hidroelektrostacija, 1909. gadā vecās baznīcas vietā uzcelta liela [[neogotika|neogotiska]] baznīca, kas mūsdienās ir augstākā baznīca Lietuvā. No 1929. gada Anīkšķos darbojas vīna ražotne. Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā nacisti iznīcināja apmēram 1500 pilsētas ebreju iedzīvotāju. No 1950. gada Anīkšči kļuva par [[Anīkšču rajons|rajona]] centru. 1970. gadā tika mēģināts atjaunot Anīkšču ģerboni, Sv. Janu Nepomuku nomainot ar meiteni, kura labajā rokā tur ūdensrozi, bet kreisajā — atvērtu grāmatu. 1992. gada 4. novembrī tika apstiprināts jaunais pilsētas ģerbonis. 2006. gadā pilsētai pievienoja vairākus ciemus. == Cilvēki == Anīkšči ir dzejnieka [[Antans Baranausks|Antana Baranauska]] (''Antanas Baranauskas'', 1837-1902) un peldētāja [[Giedrus Titenis|Giedra Titeņa]] (''Giedrus Titenis'', 1989) dzimtā pilsēta. == Sports == * [[FSK Anykščiai]] — [[futbols|futbola]] klubs. * Centrālais stadions. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Lietuvas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas pilsētas]] [[Kategorija:Anīkšču rajona pašvaldība]] 7h85k01n7c88to7tfiekb8v26xjhuv3 Vikipēdija:Balsošana 4 6091 4458816 4452732 2026-04-25T06:18:03Z Meistars Joda 781 /* Noslēgusies balsošana */ 4458816 wikitext text/x-wiki Vikipēdijas '''Balsošanas''' lapa ir vieta, kur Vikipēdijas dalībnieki balso par strīdīgiem jautājumiem, piemēram, rakstiem, kuri lielā mērā neatbilst Vikipēdijas standartiem, rakstiem svešvalodās, rakstiem, kuriem ir neatbilstošs nosaukums, strīdīgiem stila jautājumiem utt. == Balsošanas noteikumi == Balsošanā var piedalīties [[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji|jebkurš dalībnieks]], kam Vikipēdijā latviešu valodā piešķirtas [[Vikipēdija:Dalībnieku tiesības#Automātiskie pārbaudītāji|pašpārbaudītā]] tiesības. Balsošana nav obligāta, taču vēlama. Dalībnieki savu balsi var mainīt līdz balsojuma beigu termiņam. Ja balsojuma lapā nav norādīta konkrēta [[laika josla]], par balsojuma beigu termiņu tiek pieņemts tā brīža vietējais [[Latvija]]s laiks. Balsojumā pieņemto lēmumu izpilda Vikipēdijas [[Vikipēdija:Administrācija|administratori]]. Šie balsošanas nosacījumi nav galīgi, tātad pēc pamatota ierosinājuma tos var mainīt vai papildināt. === Balsošanas termiņš === Balsojumam jānotiek vismaz diennakti, bet ieteicams — 1 vai 2 nedēļas no balsojuma izveidošanas brīža. Lapā jānorāda balsojuma sākuma un beigu termiņu, vēlams arī laiku. Pēc balsošanas termiņa beigām balsojuma lapas augšpusē jāpievieno paziņojuma veidne "<nowiki>{{Balsojums beidzies}}</nowiki>", lai informētu dalībniekus, ka balsojumā piedalīties vai mainīt savu balsi vairs nevar. === Balsojuma izveidošana === Balsojumu šajā lapā var izveidot jebkurš dalībnieks. == Formāts un formulējums == ''Piemērs'' Sākotnēji slēptā sadaļa: <pre><!-- __NOTOC__ {{Balsojums beidzies}} ---- = Balsojuma protokols = :<small>Šeit īsumā raksturots kopienas lēmums, noslēdzoties balsojumam. Ar balsošanas gaitu varat iepazīties sadaļā "Balsošana".</small> {|style="background-color: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB;" |- |{{big|Balsojumā tika nolemts tas un tas, un tas...}} |} ---- = Balsojums = --></pre> '''<nowiki><span style="font-size:125%;">Šeit balsotājiem uzdod precīzu un skaidru jautājumu par to, ko vēlas noskaidrot.</span></nowiki>''' * Ierosinātājs: [[Dalībnieks:Dalībnieks1|Dalībnieks1]] <small><- šeit raksta to dalībnieku, kurš izveidoja balsojuma lapu.</small> * Sākuma termiņš: 2016. gada 28. jūnijs, plkst. 22.00 (EEST) * Beigu termiņš: 2016. gada 12. jūlijs, plkst. 22.00 (EEST) {{big|<nowiki>== Balsošana ==</nowiki>}} {{par}}: # [[Dalībnieks1]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) # [[Dalībnieks4]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) # [[Dalībnieks5]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) {{pret}}: # [[Dalībnieks2]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) # [[Dalībnieks3]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) {{atturos}}: # [[Dalībnieks9]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) {{big|<nowiki>== Skatīt arī ==</nowiki>}} * [[Diskusija:Kaut kas]] {{big|<nowiki>== Komentāri ==</nowiki>}} Galīgi nepamatots ierosinājums. —[[Dalībnieks7]] 2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) ''Piemēra beigas'' == Šobrīd aktuālā balsošana == [[Vikipēdija:Balsošana/Par zinātnisko grādu latīniskajiem saīsinājumiem|Par zinātnisko grādu latīniskajiem saīsinājumiem]] == Noslēgusies balsošana == {| class="wikitable" |- ! Balsojums !! Sākās !! Beidzās !! Lēmums |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par zinātnisko grādu latīniskajiem saīsinājumiem|Par zinātnisko grādu latīniskajiem saīsinājumiem]] |{{dat|2026|4|10|SK}} || {{dat|2026|4|24|SK}}||Zinātnisko grādu latīniskos saīsinājumus nenorādīt |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas norādīšanu personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991|Par dzimšanas vietas norādīšanu]] |{{dat|2026|1|20|SK}} || {{dat|2026|2|9|SK}}||Personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991 kā dzimšanas vietu norādīt Latviju |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'']] |{{dat|2025|5|19|SK}} || {{dat|2025|6|9|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2025'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Biafra|Biafru}} un {{u|Gustamons|Gustamonu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2024|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2024]] |{{dat|2025|1|30|SK}} || {{dat|2025|2|23|SK}}|| Par 2024. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Kikos}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2024|Gada labākais jaunais dalībnieks 2024]] |{{dat|2025|2|8|SK}} || {{dat|2025|2|23|SK}}|| Par 2024. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Votre Provocateur}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Wikimedia kustības hartas apstiprināšanu|Par Wikimedia kustības hartas apstiprināšanu]] |{{dat|2024|6|21|SK}} || {{dat|2024|7|7|SK}}||Kopienas vārdā balsot par kustības hartas apstiprināšanu. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2024|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2024'']] |{{dat|2024|5|26|SK}} || {{dat|2024|6|9|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2024'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Biafra|Biafru}} un {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023]] |{{dat|2024|1|13|SK}} || {{dat|2024|2|5|SK}}|| Par 2023. gada vērtīgākajiem Vikipēdijas dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Baisulis}} un {{u|Pirags}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2023|Gada labākais jaunais dalībnieks 2023]] |{{dat|2024|1|13|SK}} || {{dat|2024|2|5|SK}}|| Par 2023. gada labākajiem jaunajiem dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Spnq}} un {{u|Votre Provocateur}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2023|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2023'']] |{{dat|2023|4|21|SK}} || {{dat|2023|5|25|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2023'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Edgars2007}} un {{u|Gustamons|Gustamonu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2022|Gada labākais jaunais dalībnieks 2022]] |{{dat|2023|2|4|SK}} || {{dat|2023|2|14|SK}}|| Par 2022. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Eremu1}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Meraija Kerija"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Meraija Kerija"]] |{{dat|2023|1|20|SK}} || {{dat|2023|2|3|SK}}|| Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2022|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2022]] |{{dat|2023|1|14|SK}} || {{dat|2023|1|30|SK}}|| Par 2022. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Bendžamins}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2022|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2022'']] |{{dat|2022|7|29|SK}} || {{dat|2022|8|10|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2022'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Feens|Feenu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2021|Gada labākais jaunais dalībnieks 2021]] |{{dat|2021|1|7|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2021. gada labākajiem jaunajiem dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Otovi}} un {{u|ZANDMANIS}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2021|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2021]] |{{dat|2021|3|11|SK}} || {{dat|2021|4|30|SK}}|| Par 2021. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Pirags}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par globālo veidņu un moduļu nepieciešamību|Par globālo veidņu un moduļu nepieciešamību]] |{{dat|2021|3|11|SK}} || {{dat|2021|4|30|SK}}|| Izteikt kopienas atbalstu iniciatīvai. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2020|Gada labākais jaunais dalībnieks 2020]] |{{dat|2021|1|14|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2020. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Kasparoviča}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2020|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2020]] |{{dat|2021|1|7|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2020. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Pirags}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Sikspārņi"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Sikspārņi"]] |{{dat|2020|4|29|SK}} || {{dat|2020|5|13|SK}}|| Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par karodziņiem infokastēs|Par karodziņiem infokastēs]] |{{dat|2020|4|16|SK}} || {{dat|2020|4|30|SK}}|| Nolemts infokastēs līdzās vietai vai valstij likt valsts karoga ikonu. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par vietu norādīšanu infokastēs|Par vietu norādīšanu infokastēs]] |{{dat|2020|4|16|SK}} || {{dat|2020|4|30|SK}}|| Nolemts infokastēs līdzās vietai norādīt suverēno valsti. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "2014. gada laikapstākļi Latvijā"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "2014. gada laikapstākļi Latvijā"]] |{{dat|2020|2|3|SK}} || {{dat|2020|2|17|SK}}||Dalībnieku aktivitātes trūkuma dēļ jautājums palika neizlemts. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2019|Gada labākais jaunais dalībnieks 2019]] |{{dat|2020|1|9|SK}} || {{dat|2020|1|16|SK}}|| Par 2019. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Entuziasts}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019]] |{{dat|2020|1|1|SK}} || {{dat|2020|1|16|SK}}|| Par 2019. gada vērtīgākajiem Vikipēdijas dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Biafra}}, {{u|Meistars Joda}} un {{u|Papuass}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi Wikimedia Summit 2020|Par Latvijas pārstāvi ''Wikimedia Summit 2020'']] |{{dat|2019|12|2|SK}} || {{dat|2019|12|14|SK}}|| Uz ''Wikimedia Summit 2020'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2019|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2019'']] |{{dat|2019|7|9|SK}} || {{dat|2019|7|18|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2019'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Biafra}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/WMF valdes vēlēšanas 2019|WMF valdes vēlēšanas 2019]] |{{dat|2019|5|20|SK}} || {{dat|2019|5|30|SK}}||WMF valdes locekļa kandidāti (prioritāte): Nataliia Tymkiv (1), Yuri Astrakhan (yurik) (2), Shani Evenstein (3), Richard Knipel (4), Douglas Scott (4) |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "OpenGL"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "OpenGL"]] |{{dat|2019|3|16|SK}} || {{dat|2019|3|30|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2018|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2018]] |{{dat|2019|1|5|SK}} || {{dat|2019|1|20|SK}}||Par 2018. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Edgars2007}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2018|Gada labākais jaunais dalībnieks 2018]] |{{dat|2019|1|13|SK}} || {{dat|2019|1|20|SK}}||Par 2018. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Lieeeneee}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi Wikimedia Summit 2019|Par Latvijas pārstāvi ''Wikimedia Summit 2019'']] |{{dat|2018|12|3|SK}} || {{dat|2018|12|15|SK}}||Uz ''Wikimedia Summit 2019'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Jaunie laiki"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Jaunie laiki"]] |{{dat|2018|11|4|SK}} || {{dat|2018|11|18|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Minerāls"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Minerāls"]] |{{dat|2018|11|4|SK}} || {{dat|2018|11|18|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem Northern Europe Meeting 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''Northern Europe Meeting 2018'']] |{{dat|2018|8|03|SK}} || {{dat|2018|8|17|SK}}||Uz ''Northern Europe Meeting 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}}, {{u|Turaids|Turaidu}}, {{u|Edgars2007|Edgaru2007}}, {{u|GreenZeb}} un {{u|Biafra|Biafru}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2018'']] |{{dat|2018|7|26|SK}} || {{dat|2018|8|5|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|Biafra|Biafru}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2017/Otrā kārta|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2017]] |{{dat|2017|1|5|SK}} || {{dat|2018|1|20|SK}}||Par 2017. gada vērtīgāko dalībnieku atzīts {{u|Zuiks}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2017|Gada labākais jaunais dalībnieks 2017]] |{{dat|2017|1|13|SK}} || {{dat|2018|1|20|SK}}||Par 2017. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Lieeeneee}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem WMCON 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''WMCON 2018'']] |{{dat|2017|12|30|SK}} || {{dat|2018|1|13|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|Treisijs|Treisiju}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi CEE Meeting 2017|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2017'']] |{{dat|2017|5|30|SK}} || {{dat|2017|6|11|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2017'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Treisijs|Treisiju}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2016/Otrā kārta|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2016]] |{{dat|2017|1|20|SK}} || {{dat|2017|2|03|SK}}||Par 2016. gada vērtīgāko dalībnieku atzīts {{u|Papuass}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2016|Gada labākais jaunais dalībnieks 2016]] |{{dat|2017|1|27|SK}} || {{dat|2017|2|03|SK}}||Par 2016. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Ludis21345}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par otru Latvijas pārstāvi WMCON 2017|Par otru Latvijas pārstāvi ''WMCON 2017'']] |{{dat|2017|1|3|SK}} || {{dat|2017|1|17|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2017'' kā otru kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi WMCON 2017|Par Latvijas pārstāvi ''WMCON 2017'']] |{{dat|2016|12|19|SK}} || {{dat|2017|1|2|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2017'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|GreenZeb}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par jaunu birokrātu|Par jaunu birokrātu]] |{{dat|2016|6|5|SK}} || {{dat|2016|6|19|SK}}||Par birokrātiem iecelt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|ScAvenger}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko dalībnieku|Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko dalībnieku]] |{{dat|2016|1|4|SK}} || {{dat|2016|1|21|SK}}||Par 2015. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas lietotāju atzīts {{u|Edgars2007}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju|Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno dalībnieku]] |{{dat|2016|1|4|SK}} || {{dat|2016|1|11|SK}}||Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju atzīts {{u|Kokomokoz}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par pagaidu bota statusa ieviešanu|Par pagaidu bota statusa ieviešanu]] |{{dat|2015|11|27|SK}} || {{dat|2015|12|11|SK}}||Ieviest pagaidu bota statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Sergejs Prokudins-Gorskis|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Sergejs Prokudins-Gorskis]] |{{dat|2015|5|16|SK}} || {{dat|2015|5|30|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par dažādiem labojumiem|Par dažādiem labojumiem]] |{{dat|2015|4|1|SK}} || {{dat|2015|4|3|SK}}||Ieviest visus piedāvātos labojumus |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji|Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji]] |{{dat|2015|3|10|SK}} || {{dat|2015|3|17|SK}}||Skatīt balsojuma lapu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas maratona tēma|Vikipēdijas maratona tēma]] |{{dat|2015|3|8|SK}} || {{dat|2015|3|9|SK}}||Par Vikipēdijas speciāli vērtējamo tēmu Vikipēdijas maratona ietvaros tika izvēlētas Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju|Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju]] |{{dat|2015|1|10|SK}} || {{dat|2015|1|17|SK}}||Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labākajiem jaunajiem lietotājiem ar vienādu balsu skaitu atzīti [[Lietotājs:Français anonyme|Français anonyme]] un [[Lietotājs:MC2013|MC2013]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] |{{dat|2015|1|2|SK}} || {{dat|2015|1|17|SK}}||Par 2014. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas lietotāju atzīts [[Lietotājs:Edgars2007|Edgars2007]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Pēdējo izmaiņu patrulēšana|Pēdējo izmaiņu patrulēšana]] |{{dat|2014|8|14|SK}} || {{dat|2014|9|4|SK}}|| Pieslēgt patrulēšanu pēdējo izmaiņu lapā, izveidot atsevišķa lietotāju grupu "patrulētāji/patrollers", "uzticamo lietotāju" grupu 'autopatrolled', grupas ļaut piešķirt un noņemt administratoriem. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2013. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2013. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] |{{dat|2014|1|18|SK}} || {{dat|2014|2|1|SK}}||Par 2013. gada vērtīgakajiem latviešu valodas Vikipēdijas lietotājiem ar vienādu balsu skaitu atzīti divi lietotāji: [[Lietotājs:Ingii|Ingii]] un [[Lietotājs:Pirags|Pirags]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzrunas forma|Lietotāju uzrunas forma]] |{{dat|2013|11|27|SK}} || {{dat|2013|12|11|SK}}||Vikipēdijas lietotājus uzrunāt ar "Tu" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Tiesību atņemšana neaktīviem administratoriem|Tiesību atņemšana neaktīviem administratoriem]] | {{dat|2013|8|28|SK}} || {{dat|2013|9|11|SK}} || Atņemt tiesības neaktīviem administratoriem |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Administratoru pārvēlēšana|Administratoru pārvēlēšana]] | {{dat|2013|8|13|SK}} || {{dat|2013|8|27|SK}} || Administratoriem nenoteikt darbības termiņu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Nozīmīguma kritēriji|Nozīmīguma kritēriji]] | {{dat|2013|8|7|SK}} || {{dat|2013|8|21|SK}} || Ieviest nozīmīguma kritērijus |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baznīcu nosaukumiem (pārbalsojums)|Par baznīcu nosaukumiem (pārbalsojums)]] | {{dat|2013|4|22|SK}} || {{dat|2013|5|5|SK}} || Lietot īsāko unikālo nosaukumu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baznīcu nosaukumiem|Par baznīcu nosaukumiem]] | {{dat|2013|3|25|SK}} || {{dat|2013|4|8|SK}} || Lietot īsāko unikālo nosaukumu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par lietotāja Krishjaanis atbloķēšanu|Par lietotāja Krishjaanis atbloķēšanu]] | {{dat|2013|3|13|SK}} || {{dat|2013|3|27|SK}} || Neatbloķēt lietotāju {{u|Krishjaanis}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par lietotāju VikipēdijasPilsonis un Loceklis bloķēšanu|Par lietotāju VikipēdijasPilsonis un Loceklis bloķēšanu]] | {{dat|2013|2|25|SK}} || {{dat|2013|3|11|SK}} || Nebloķēt lietotājus {{u|VikipēdijasPilsonis}} un {{u|Loceklis}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par krustiņu lietošanu rakstos|Par zvaigznīšu un krustiņu lietošanu rakstos]] | {{dat|2013|2|12|SK}} || {{dat|2013|2|17|SK}} || Likvidēt zvaigznīšu un krustiņu lietojumu rakstu ievaddaļā |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par dažu gadskaitļu rakstu dzēšanu|Par dažu gadskaitļu rakstu dzēšanu]] | {{dat|2013|2|16|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2012. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2012. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] | {{dat|2013|1|6|SK}} || {{dat|2013|1|20|SK}} || Par 2012. gada vērtīgāko lietotāju atzīts {{u|Edgars2007}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Projekta laika zona|Par projekta laika zonu]] | {{dat|2013|1|3|SK}} || {{dat|2013|1|17|SK}} || Kā Vikipēdijas latviešu valodā noklusējuma laika joslu lietot 'Europe/Riga' |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Jaunā sākumlapa|Par sākumlapas maiņu]] |{{dat|2012|12|31|SK}} || {{dat|2013|01|01|SK}}|| Turpmāk lietot [[Dalībnieks:Laurijs/Sākumlapa|Laurija piedāvāto sākumlapas variantu]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par statusa atņemšanu vairākiem rakstiem|Par laba raksta statusa atņemšanu vairākiem rakstiem]] |{{dat|2012|12|12|SK}} || {{dat|2012|12|26|SK}}|| Atņemt laba raksta statusu rakstiem [[Kaķis]], [[Stambulas "Galatasaray"]], [[Fernando Torress]], [[Liverpool FC]], [[Milvoki "Bucks"]] un [[Sauber]], bet saglabāt laba raksta statusu rakstam [[Turcijas futbola izlase]]. Rakstam [[Hanzas savienība]] laba raksta statuss atņemts jau balsošanas laikā. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par atsauču nepieciešamību|Par skaidrāka atsauču kritērija ieviešanu labiem rakstiem]] |{{dat|2012|12|12|SK}} || {{dat|2012|12|26|SK}}|| Kritēriji precizēti un tādējādi laba raksta statuss atņemts rakstiem [[Hanzas savienība]], [[Ģeogrāfija]], [[Indijas okeāns]], [[Titāniks]], [[go (spēle)|Go]], [[Zemes atmosfēra]], [[Okeāniskā Zemes garoza]], [[Balkeris]], [[Džordano Bruno]] un [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis]]. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par statusa atņemšanu rakstiem ar uzlabošanas veidnēm|Par statusa atņemšanu rakstiem ar uzlabošanas veidnēm]] |{{dat|2012|12|08|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas administratora kandidāta un Vikipēdijas balsošanas mandāta iegūšanas minimālās prasības|Vikipēdijas administratora kandidāta un Vikipēdijas balsošanas mandāta iegūšanas minimālās prasības]] |{{dat|2012|11|23|SK}} || {{dat|2012|12|7|SK}} || Ieviest prasības |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Freedom of Panorama iniciatīvas nosaukums|Par Freedom of Panorama iniciatīvas nosaukumu]] |{{dat|2012|10|24|SK}} || {{dat|2012|10|28|SK}} || Nosaukums ''Par publiskās telpas vizuālās attēlošanas brīvību'' |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Freedom of Panorama iniciatīva|Par Freedom of Panorama iniciatīvu]] |{{dat|2012|10|8|SK}} || {{dat|2012|10|24|SK}} || Atbalstīt inciatīvu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Labu rakstu kandidātu termiņš|Par laba raksta statusa kandidēšanas termiņa ieviešanu]] | {{dat|2012|4|20|SK}} || {{dat|2012|5|04|SK}} || Ieviest termiņu 1 mēnesis |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2011. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2011. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] | {{dat|2012|1|12|SK}} || {{dat|2012|1|26|SK}} || Par 2011. gada vērtīgāko lietotāju atzīts {{u|Kikos}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi 2.0|Par Lietotāju uzvedības noteikumu papildināto variantu]] | {{dat|2011|5|2|SK}} || {{dat|2011|5|16|SK}} || Apstiprināts |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par personu vārdiem rakstos|Par personu vārdiem rakstos]] | {{dat|2011|5|1|SK}} || {{dat|2011|5|7|SK}} || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Atkārtoti par pēdiņām|Atkārtoti par pēdiņām]] | {{dat|2011|3|26|SK}} || {{dat|2011|4|9|SK}} || Lietot "" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par pēdiņām|Par pēdiņām]] | {{dat|2011|3|10|SK}} || {{dat|2011|3|24|SK}} || Lietot "" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas pierakstu|Par dzimšanas vietas pierakstu]] | {{dat|2011|2|15|SK}} || align="center"| {{dat|2011|2|28|SK}} || Norādīt tobrīdējo valsti |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par ceturto birokrātu|Par ceturto birokrātu]] | {{dat|2010|10|04|SK}} || align="center"| {{dat|2010|10|18|SK}} || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Daudzie brīvmūrnieku raksti|Par daudzu ar brīvmūrniekiem saistītu rakstu dzēšanu]] | {{dat|2008|08|24|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Personīga aizskāruma aizliegums|Par personīga aizskāruma aizliegumu]] | {{dat|2008|08|01|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Kaķis"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Kaķis"]] | {{dat|2010|10|4|SK}} || {{dat|2010|10|11|SK}} || Saglabāt laba raksta statusu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Datumu raksti un Latvijas personības|Datumu raksti un Latvijas personības]] | {{dat|2010|9|5|SK}} || {{dat|2010|10|9|SK}} || Atcelt atlases kritērijus Latvijas personībām datumu rakstos |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Recenzijas|Par īpašas rakstu recenzēšanas sistēmas ieviešanu]] | {{dat|2010|8|4|SK}} || {{dat|2010|8|6|SK}} || Ieviest [[Vikipēdija:Recenzijas|rakstu recenzēšanas sistēmu]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Vikiprojekti|Par ''namespace'' piešķiršanu vikiprojektiem]] | {{dat|2010|05|19|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Piešķirt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Personas un datumu raksti|Par personas dzimšanas un miršanas datiem datumu rakstos]] | {{dat|2010|05|13|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Ieviest atlases kritērijus |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Eiropa|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Eiropa"]] | {{dat|2010|05|13|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Atņemt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sporta komandu nosaukumi|Sporta komandu nosaukumi]] ''(pārbalsojums)'' | {{dat|2009|11|20|SK}} || {{dat|2009|12|20|SK}} || ''bez rezultāta'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Liktendarzs|Par raksta "Likteņdārzs" dzēšanu]] | {{dat|2009|07|23|SK}} || {{dat|2009|08|23|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sarkanās saites Vērtīgajos rakstos|Par "sarkano saišu" kritēriju Vērtīgajiem rakstiem]] | {{dat|2009|06|06|SK}} || {{dat|2009|07|06|SK}} || Apstiprināts |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Īpašvārdu atveidošana - dīdžeji|Par dīdžeju īpašvārdu atveidošanu]] | {{dat|2009|01|10|SK}} || {{dat|2009|01|18|SK}} || Balsojums atcelts. Jautājums atrisināts. |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi|Par Lietotāju uzvedības noteikumiem]] | {{dat|2008|11|3|SK}} || {{dat|2008|11|17|SK}} || Apstiprināts |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Personību kategorijas pēc Latvijas reģioniem|Par kategoriju "Kurzemnieki" un "Vidzemnieki" dzēšanu]] | {{dat|2008|09|18|SK}} || {{dat|2008|09|25|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jānis Grants|Par raksta "Jānis Grants" dzēšanu]] | {{dat|2008|08|14|SK}} || {{dat|2008|08|28|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Pilsētu veidnes|Par pilsētu veidnēm]] | {{dat|2008|08|10|SK}} || {{dat|2008|08|24|SK}} || Pilsētām izmantot [[Veidne:Infobox settlement|Veidni:Infobox settlement]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Pēteris I|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Pēteris I]] | {{dat|2008|08|03|SK}} || {{dat|2008|08|17|SK}} || Atņemt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauni administratori|Par jaunu administratoru ievēlēšanu]] | {{dat|2008|08|01|SK}} || {{dat|2008|08|13|SK}} || Par adminstratoriem iecelt [[Lietotājs:Digital1|Digital1]], [[Lietotājs:Kikos|Kikos]], [[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]], [[Lietotājs:Treisijs|Treisiju]] un [[Lietotājs:Zummis|Zummi]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgie saraksti|Par vērtīgu sarakstu ieviešanu]] | {{dat|2008|07|23|SK}} || {{dat|2008|08|06|SK}} || Ieviest vērtīgus sarakstus |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauns birokrāts|Par jaunu birokrātu ieviešanu]] | {{dat|2008|07|09|SK}} || {{dat|2008|07|30|SK}} || Par birokrātiem iecelt [[Lietotājs:Feens|Feenu]] un [[Lietotājs:Yyy|Yyy]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Difrijs|Par raksta "Difrijs" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|26|SK}} || {{dat|2008|06|26|SK}} || Pārvietot uz [[Vikipēdija:Joki|jokiem]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Mācība un Derības|Par raksta "Mācība un Derības" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|10|SK}} || {{dat|2008|06|10|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Viluzorā māksla|Par raksta "Viluzorā māksla" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Tapiri.lv|Par raksta "Tapiri.lv" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Dvēsele|Par raksta "Dvēsele" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baneriem diskusiju lapā|Par baneriem diskusiju lapā]] | {{dat|2008|05|28|SK}} || {{dat|2008|06|11|SK}} || Diskusiju lapās neievietot banerus par raksta kvalitāti un nozīmīgumu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par vērtīgiem rakstiem|Par vērtīgiem rakstiem]] | {{dat|2008|05|22|SK}} || {{dat|2008|06|05|SK}} || Skatīt rezultātu apkopojumu [[Vikipēdija:Balsošana/Par vērtīgiem rakstiem#Komentāri|balsošanas lapā]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Baltu valodas.png|Par attēla "Baltu valodas.png" dzēšanu]] | {{dat|2008|05|06|SK}} || {{dat|2008|07|21|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par labiem rakstiem|Par labiem rakstiem]] | {{dat|2008|05|06|SK}} || {{dat|2008|05|20|SK}} || Skatīt rezultātu apkopojumu [[Vikipēdija:Balsošana/Par labiem rakstiem#Balsojums ir beidzies|balsošanas lapā]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde 1901. gadā|Par raksta "Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde 1901. gadā" dzēšanu]] | {{dat|2008|05|05|SK}} || {{dat|2008|05|19|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Iglali|Par raksta "Iglali" dzēšanu]] | {{dat|2008|04|04|SK}} || {{dat|2008|04|18|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Dzejoļa analīze|Par raksta "Dzejoļa analīze" dzēšanu]] (sk. [[Dzejoļa analīze|rakstu]]) | {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|07|23|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Madam Broškina|Par raksta "Madam Broškina" dzēšanu]] | {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|04|17|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par rakstu nosaukumu latviskošanu|Par rakstu nosaukumu latviskošanu]] | {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|04|17|SK}} || Jāizvēlas specializētā literatūrā atrodamais vai speciālistu ieteiktais variants |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Formula 1 pilotu vārdi|Par vairāku Formula 1 pilotu vārdu latviskošanu]] | {{dat|2008|03|31|SK}} || {{dat|2008|04|14|SK}} || Raikonens, Hakinens un Irvains |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sievietes pašvaldību vadītājas|Par raksta "Sievietes pašvaldību vadītājas" dzēšanu]] | {{dat|2008|03|27|SK}} || {{dat|2008|04|10|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Wikimedia Commons latviskošana|Par "Wikimedia Commons" latviskošanu]] | {{dat|2008|03|13|SK}} || {{dat|2008|08|11|SK}} || Vikikrātuve |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/European Hit Radio Top 9|Par raksta "European Hit Radio Top 9" dzēšanu]] | {{dat|2008|03|10|SK}} || {{dat|2008|03|24|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauktasiņu Princis|Par raksta "Jauktasiņu Princis" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|24|SK}} || {{dat|2008|08|02|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Mobilā autoskola|Par raksta "Mobilā autoskola" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|22|SK}} || {{dat|2008|03|07|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Attēlu dzēšanas veidnes|Par attēlu dzēšanas veidņu dzēšanu]] | {{dat|2008|02|21|SK}} || {{dat|2008|03|06|SK}} || Atstāt un pārveidot |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Turcijas provinces|Par kategorijas "Turcijas provinces" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|17|SK}} || {{dat|2008|03|02|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Subkultūra|Par raksta "Subkultūra" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|17|SK}} || {{dat|2008|03|02|SK}} || Uzlabot |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Urla|Par raksta "Urla" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|03|SK}} || {{dat|2008|02|17|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Aleksandrs Kuzmins|Par raksta "Aleksandrs Kuzmins" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|30|SK}} || {{dat|2008|01|31|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Pokemons|Par raksta "Pokemons" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|21|SK}} || {{dat|2008|02|04|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Latvijas autosportistu saraksts|Par raksta "Latvijas autosportistu saraksts" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|20|SK}} || {{dat|2008|06|13|SK}} || Pārvietot uz "[[Autosports Latvijā]]" un papildināt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Tumšākā melnā krasa!|Par raksta "Tumšākā melnā krasa!" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|18|SK}} || {{dat|2008|02|01|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Studija skapis|Par raksta "Studija skapis" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|18|SK}} || {{dat|2008|02|01|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Bartela tabula|Par raksta "Bartela tabula" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|17|SK}} || {{dat|2008|01|31|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Backyard|Par raksta "Backyard" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|15|SK}} || {{dat|2008|01|29|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Pazīstami Vācijas cilvēki|Par raksta "Pazīstami Vācijas cilvēki" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|12|SK}} || {{dat|2008|01|26|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Hard Rock|Par "Hard Rock" un līdzīgu mūzikas žanru nosaukumu (ne)latviskošanu]] | {{dat|2008|01|07|SK}} || {{dat|2008|01|21|SK}} || Latviskot, ja ir īsts latviskojums |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Urla.jpg|Par attēla "Urla.jpg" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|06|SK}} || {{dat|2008|01|20|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/DVD movies|Par raksta "DVD movies" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|12|SK}} || {{dat|2008|01|12|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/System32|Par raksta "System32" dzēšanu]] | {{dat|2007|12|29|SK}} || {{dat|2007|12|29|SK}} || Pārrakstīt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Magic peeling glove|Par raksta "Magic peeling glove" dzēšanu]] | {{dat|2007|12|20|SK}} || {{dat|2008|01|12|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par kādas mūziķes autobiogrāfiju|Par kādas mūziķes autobiogrāfijas dzēšanu]] | {{dat|2007|12|07|SK}} || {{dat|2007|12|14|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/17. decembris|Par raksta "17. decembris" dzēšanu]] | {{dat|2007|12|06|SK}} || {{dat|2007|12|07|SK}} || Uzlabot |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Barcamp Baltics|Par raksta "Barcamp Baltics" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|30|SK}} || {{dat|2008|01|18|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Toms Stālmanis|Par raksta "Toms Stālmanis" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|27|SK}} || {{dat|2007|12|08|SK}} || Pārrakstīt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/F1Latvija|Par raksta "F1Latvija" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|19|SK}} || {{dat|2007|11|19|SK}} || Pāradresēt uz ''[[F1 Challenge '99-'02]]'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Gadu kategorijas|Par gadu kategoriju nosaukumiem]] | {{dat|2007|11|09|SK}} || {{dat|2007|11|23|SK}} || XXXX. gads |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sporta komandas|Par sporta komandu nosaukumiem]] | {{dat|2007|11|07|SK}} || {{dat|2007|11|21|SK}} || Pilsētas "Nosaukums" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Ivars Āboliņš|Par raksta "Ivars Āboliņš" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|05|SK}} || {{dat|2007|11|19|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Achzarit-3.jpg|Par attēla "Achzarit-3.jpg" dzēšanu]] | {{dat|2007|10|15|SK}} || {{dat|2008|01|14|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Kanons - Zemes Skolotāja Mācība|Par raksta "Kanons - Zemes Skolotāja Mācība" dzēšanu]] | {{dat|2007|10|03|SK}} || {{dat|2007|10|04|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sākumlapa|Par sākumlapas izskata maiņu]] | {{dat|2007|09|26|SK}} || {{dat|2007|10|10|SK}} || Mainīt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Windows Server 2003|Par raksta "Windows Server 2003" dzēšanu]] | {{dat|2006|07|19|SK}} || {{dat|2006|10|25|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Holandieši-nīderlandieši|Holandieši vai nīderlandieši]] | {{dat|2006|07|18|SK}} || {{dat|2006|07|30|SK}} || Kā tautas un valodas primāro nosaukumu lietot [[nīderlandieši]] un [[nīderlandiešu valoda]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Generalitat de Catalunya|Par raksta "Generalitat de Catalunya" dzēšanu]] | {{dat|2005|07|25|SK}} || {{dat|2005|07|30|SK}} || Dzēst |} == Citas balsošanas lapas == * [[Vikipēdija:Rakstu uzlabošana/balsošana]] * [[Vikiprojekts:Māksla/Balsošana]] [[Kategorija:Vikipēdija|Balsošana]] 6q0s3sk7n96hwlc9e6yagx668bgdyho 4458823 4458816 2026-04-25T06:32:53Z Meistars Joda 781 /* Šobrīd aktuālā balsošana */ 4458823 wikitext text/x-wiki Vikipēdijas '''Balsošanas''' lapa ir vieta, kur Vikipēdijas dalībnieki balso par strīdīgiem jautājumiem, piemēram, rakstiem, kuri lielā mērā neatbilst Vikipēdijas standartiem, rakstiem svešvalodās, rakstiem, kuriem ir neatbilstošs nosaukums, strīdīgiem stila jautājumiem utt. == Balsošanas noteikumi == Balsošanā var piedalīties [[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji|jebkurš dalībnieks]], kam Vikipēdijā latviešu valodā piešķirtas [[Vikipēdija:Dalībnieku tiesības#Automātiskie pārbaudītāji|pašpārbaudītā]] tiesības. Balsošana nav obligāta, taču vēlama. Dalībnieki savu balsi var mainīt līdz balsojuma beigu termiņam. Ja balsojuma lapā nav norādīta konkrēta [[laika josla]], par balsojuma beigu termiņu tiek pieņemts tā brīža vietējais [[Latvija]]s laiks. Balsojumā pieņemto lēmumu izpilda Vikipēdijas [[Vikipēdija:Administrācija|administratori]]. Šie balsošanas nosacījumi nav galīgi, tātad pēc pamatota ierosinājuma tos var mainīt vai papildināt. === Balsošanas termiņš === Balsojumam jānotiek vismaz diennakti, bet ieteicams — 1 vai 2 nedēļas no balsojuma izveidošanas brīža. Lapā jānorāda balsojuma sākuma un beigu termiņu, vēlams arī laiku. Pēc balsošanas termiņa beigām balsojuma lapas augšpusē jāpievieno paziņojuma veidne "<nowiki>{{Balsojums beidzies}}</nowiki>", lai informētu dalībniekus, ka balsojumā piedalīties vai mainīt savu balsi vairs nevar. === Balsojuma izveidošana === Balsojumu šajā lapā var izveidot jebkurš dalībnieks. == Formāts un formulējums == ''Piemērs'' Sākotnēji slēptā sadaļa: <pre><!-- __NOTOC__ {{Balsojums beidzies}} ---- = Balsojuma protokols = :<small>Šeit īsumā raksturots kopienas lēmums, noslēdzoties balsojumam. Ar balsošanas gaitu varat iepazīties sadaļā "Balsošana".</small> {|style="background-color: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB;" |- |{{big|Balsojumā tika nolemts tas un tas, un tas...}} |} ---- = Balsojums = --></pre> '''<nowiki><span style="font-size:125%;">Šeit balsotājiem uzdod precīzu un skaidru jautājumu par to, ko vēlas noskaidrot.</span></nowiki>''' * Ierosinātājs: [[Dalībnieks:Dalībnieks1|Dalībnieks1]] <small><- šeit raksta to dalībnieku, kurš izveidoja balsojuma lapu.</small> * Sākuma termiņš: 2016. gada 28. jūnijs, plkst. 22.00 (EEST) * Beigu termiņš: 2016. gada 12. jūlijs, plkst. 22.00 (EEST) {{big|<nowiki>== Balsošana ==</nowiki>}} {{par}}: # [[Dalībnieks1]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) # [[Dalībnieks4]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) # [[Dalībnieks5]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) {{pret}}: # [[Dalībnieks2]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) # [[Dalībnieks3]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) {{atturos}}: # [[Dalībnieks9]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) {{big|<nowiki>== Skatīt arī ==</nowiki>}} * [[Diskusija:Kaut kas]] {{big|<nowiki>== Komentāri ==</nowiki>}} Galīgi nepamatots ierosinājums. —[[Dalībnieks7]] 2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) ''Piemēra beigas'' == Šobrīd aktuālā balsošana == ''Pašlaik nav neviena aktuāla balsojuma.'' == Noslēgusies balsošana == {| class="wikitable" |- ! Balsojums !! Sākās !! Beidzās !! Lēmums |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par zinātnisko grādu latīniskajiem saīsinājumiem|Par zinātnisko grādu latīniskajiem saīsinājumiem]] |{{dat|2026|4|10|SK}} || {{dat|2026|4|24|SK}}||Zinātnisko grādu latīniskos saīsinājumus nenorādīt |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas norādīšanu personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991|Par dzimšanas vietas norādīšanu]] |{{dat|2026|1|20|SK}} || {{dat|2026|2|9|SK}}||Personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991 kā dzimšanas vietu norādīt Latviju |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'']] |{{dat|2025|5|19|SK}} || {{dat|2025|6|9|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2025'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Biafra|Biafru}} un {{u|Gustamons|Gustamonu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2024|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2024]] |{{dat|2025|1|30|SK}} || {{dat|2025|2|23|SK}}|| Par 2024. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Kikos}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2024|Gada labākais jaunais dalībnieks 2024]] |{{dat|2025|2|8|SK}} || {{dat|2025|2|23|SK}}|| Par 2024. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Votre Provocateur}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Wikimedia kustības hartas apstiprināšanu|Par Wikimedia kustības hartas apstiprināšanu]] |{{dat|2024|6|21|SK}} || {{dat|2024|7|7|SK}}||Kopienas vārdā balsot par kustības hartas apstiprināšanu. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2024|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2024'']] |{{dat|2024|5|26|SK}} || {{dat|2024|6|9|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2024'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Biafra|Biafru}} un {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023]] |{{dat|2024|1|13|SK}} || {{dat|2024|2|5|SK}}|| Par 2023. gada vērtīgākajiem Vikipēdijas dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Baisulis}} un {{u|Pirags}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2023|Gada labākais jaunais dalībnieks 2023]] |{{dat|2024|1|13|SK}} || {{dat|2024|2|5|SK}}|| Par 2023. gada labākajiem jaunajiem dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Spnq}} un {{u|Votre Provocateur}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2023|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2023'']] |{{dat|2023|4|21|SK}} || {{dat|2023|5|25|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2023'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Edgars2007}} un {{u|Gustamons|Gustamonu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2022|Gada labākais jaunais dalībnieks 2022]] |{{dat|2023|2|4|SK}} || {{dat|2023|2|14|SK}}|| Par 2022. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Eremu1}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Meraija Kerija"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Meraija Kerija"]] |{{dat|2023|1|20|SK}} || {{dat|2023|2|3|SK}}|| Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2022|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2022]] |{{dat|2023|1|14|SK}} || {{dat|2023|1|30|SK}}|| Par 2022. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Bendžamins}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2022|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2022'']] |{{dat|2022|7|29|SK}} || {{dat|2022|8|10|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2022'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Feens|Feenu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2021|Gada labākais jaunais dalībnieks 2021]] |{{dat|2021|1|7|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2021. gada labākajiem jaunajiem dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Otovi}} un {{u|ZANDMANIS}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2021|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2021]] |{{dat|2021|3|11|SK}} || {{dat|2021|4|30|SK}}|| Par 2021. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Pirags}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par globālo veidņu un moduļu nepieciešamību|Par globālo veidņu un moduļu nepieciešamību]] |{{dat|2021|3|11|SK}} || {{dat|2021|4|30|SK}}|| Izteikt kopienas atbalstu iniciatīvai. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2020|Gada labākais jaunais dalībnieks 2020]] |{{dat|2021|1|14|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2020. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Kasparoviča}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2020|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2020]] |{{dat|2021|1|7|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2020. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Pirags}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Sikspārņi"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Sikspārņi"]] |{{dat|2020|4|29|SK}} || {{dat|2020|5|13|SK}}|| Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par karodziņiem infokastēs|Par karodziņiem infokastēs]] |{{dat|2020|4|16|SK}} || {{dat|2020|4|30|SK}}|| Nolemts infokastēs līdzās vietai vai valstij likt valsts karoga ikonu. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par vietu norādīšanu infokastēs|Par vietu norādīšanu infokastēs]] |{{dat|2020|4|16|SK}} || {{dat|2020|4|30|SK}}|| Nolemts infokastēs līdzās vietai norādīt suverēno valsti. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "2014. gada laikapstākļi Latvijā"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "2014. gada laikapstākļi Latvijā"]] |{{dat|2020|2|3|SK}} || {{dat|2020|2|17|SK}}||Dalībnieku aktivitātes trūkuma dēļ jautājums palika neizlemts. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2019|Gada labākais jaunais dalībnieks 2019]] |{{dat|2020|1|9|SK}} || {{dat|2020|1|16|SK}}|| Par 2019. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Entuziasts}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019]] |{{dat|2020|1|1|SK}} || {{dat|2020|1|16|SK}}|| Par 2019. gada vērtīgākajiem Vikipēdijas dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Biafra}}, {{u|Meistars Joda}} un {{u|Papuass}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi Wikimedia Summit 2020|Par Latvijas pārstāvi ''Wikimedia Summit 2020'']] |{{dat|2019|12|2|SK}} || {{dat|2019|12|14|SK}}|| Uz ''Wikimedia Summit 2020'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2019|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2019'']] |{{dat|2019|7|9|SK}} || {{dat|2019|7|18|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2019'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Biafra}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/WMF valdes vēlēšanas 2019|WMF valdes vēlēšanas 2019]] |{{dat|2019|5|20|SK}} || {{dat|2019|5|30|SK}}||WMF valdes locekļa kandidāti (prioritāte): Nataliia Tymkiv (1), Yuri Astrakhan (yurik) (2), Shani Evenstein (3), Richard Knipel (4), Douglas Scott (4) |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "OpenGL"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "OpenGL"]] |{{dat|2019|3|16|SK}} || {{dat|2019|3|30|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2018|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2018]] |{{dat|2019|1|5|SK}} || {{dat|2019|1|20|SK}}||Par 2018. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Edgars2007}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2018|Gada labākais jaunais dalībnieks 2018]] |{{dat|2019|1|13|SK}} || {{dat|2019|1|20|SK}}||Par 2018. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Lieeeneee}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi Wikimedia Summit 2019|Par Latvijas pārstāvi ''Wikimedia Summit 2019'']] |{{dat|2018|12|3|SK}} || {{dat|2018|12|15|SK}}||Uz ''Wikimedia Summit 2019'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Jaunie laiki"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Jaunie laiki"]] |{{dat|2018|11|4|SK}} || {{dat|2018|11|18|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Minerāls"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Minerāls"]] |{{dat|2018|11|4|SK}} || {{dat|2018|11|18|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem Northern Europe Meeting 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''Northern Europe Meeting 2018'']] |{{dat|2018|8|03|SK}} || {{dat|2018|8|17|SK}}||Uz ''Northern Europe Meeting 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}}, {{u|Turaids|Turaidu}}, {{u|Edgars2007|Edgaru2007}}, {{u|GreenZeb}} un {{u|Biafra|Biafru}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2018'']] |{{dat|2018|7|26|SK}} || {{dat|2018|8|5|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|Biafra|Biafru}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2017/Otrā kārta|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2017]] |{{dat|2017|1|5|SK}} || {{dat|2018|1|20|SK}}||Par 2017. gada vērtīgāko dalībnieku atzīts {{u|Zuiks}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2017|Gada labākais jaunais dalībnieks 2017]] |{{dat|2017|1|13|SK}} || {{dat|2018|1|20|SK}}||Par 2017. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Lieeeneee}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem WMCON 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''WMCON 2018'']] |{{dat|2017|12|30|SK}} || {{dat|2018|1|13|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|Treisijs|Treisiju}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi CEE Meeting 2017|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2017'']] |{{dat|2017|5|30|SK}} || {{dat|2017|6|11|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2017'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Treisijs|Treisiju}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2016/Otrā kārta|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2016]] |{{dat|2017|1|20|SK}} || {{dat|2017|2|03|SK}}||Par 2016. gada vērtīgāko dalībnieku atzīts {{u|Papuass}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2016|Gada labākais jaunais dalībnieks 2016]] |{{dat|2017|1|27|SK}} || {{dat|2017|2|03|SK}}||Par 2016. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Ludis21345}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par otru Latvijas pārstāvi WMCON 2017|Par otru Latvijas pārstāvi ''WMCON 2017'']] |{{dat|2017|1|3|SK}} || {{dat|2017|1|17|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2017'' kā otru kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi WMCON 2017|Par Latvijas pārstāvi ''WMCON 2017'']] |{{dat|2016|12|19|SK}} || {{dat|2017|1|2|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2017'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|GreenZeb}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par jaunu birokrātu|Par jaunu birokrātu]] |{{dat|2016|6|5|SK}} || {{dat|2016|6|19|SK}}||Par birokrātiem iecelt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|ScAvenger}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko dalībnieku|Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko dalībnieku]] |{{dat|2016|1|4|SK}} || {{dat|2016|1|21|SK}}||Par 2015. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas lietotāju atzīts {{u|Edgars2007}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju|Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno dalībnieku]] |{{dat|2016|1|4|SK}} || {{dat|2016|1|11|SK}}||Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju atzīts {{u|Kokomokoz}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par pagaidu bota statusa ieviešanu|Par pagaidu bota statusa ieviešanu]] |{{dat|2015|11|27|SK}} || {{dat|2015|12|11|SK}}||Ieviest pagaidu bota statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Sergejs Prokudins-Gorskis|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Sergejs Prokudins-Gorskis]] |{{dat|2015|5|16|SK}} || {{dat|2015|5|30|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par dažādiem labojumiem|Par dažādiem labojumiem]] |{{dat|2015|4|1|SK}} || {{dat|2015|4|3|SK}}||Ieviest visus piedāvātos labojumus |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji|Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji]] |{{dat|2015|3|10|SK}} || {{dat|2015|3|17|SK}}||Skatīt balsojuma lapu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas maratona tēma|Vikipēdijas maratona tēma]] |{{dat|2015|3|8|SK}} || {{dat|2015|3|9|SK}}||Par Vikipēdijas speciāli vērtējamo tēmu Vikipēdijas maratona ietvaros tika izvēlētas Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju|Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju]] |{{dat|2015|1|10|SK}} || {{dat|2015|1|17|SK}}||Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labākajiem jaunajiem lietotājiem ar vienādu balsu skaitu atzīti [[Lietotājs:Français anonyme|Français anonyme]] un [[Lietotājs:MC2013|MC2013]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] |{{dat|2015|1|2|SK}} || {{dat|2015|1|17|SK}}||Par 2014. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas lietotāju atzīts [[Lietotājs:Edgars2007|Edgars2007]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Pēdējo izmaiņu patrulēšana|Pēdējo izmaiņu patrulēšana]] |{{dat|2014|8|14|SK}} || {{dat|2014|9|4|SK}}|| Pieslēgt patrulēšanu pēdējo izmaiņu lapā, izveidot atsevišķa lietotāju grupu "patrulētāji/patrollers", "uzticamo lietotāju" grupu 'autopatrolled', grupas ļaut piešķirt un noņemt administratoriem. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2013. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2013. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] |{{dat|2014|1|18|SK}} || {{dat|2014|2|1|SK}}||Par 2013. gada vērtīgakajiem latviešu valodas Vikipēdijas lietotājiem ar vienādu balsu skaitu atzīti divi lietotāji: [[Lietotājs:Ingii|Ingii]] un [[Lietotājs:Pirags|Pirags]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzrunas forma|Lietotāju uzrunas forma]] |{{dat|2013|11|27|SK}} || {{dat|2013|12|11|SK}}||Vikipēdijas lietotājus uzrunāt ar "Tu" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Tiesību atņemšana neaktīviem administratoriem|Tiesību atņemšana neaktīviem administratoriem]] | {{dat|2013|8|28|SK}} || {{dat|2013|9|11|SK}} || Atņemt tiesības neaktīviem administratoriem |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Administratoru pārvēlēšana|Administratoru pārvēlēšana]] | {{dat|2013|8|13|SK}} || {{dat|2013|8|27|SK}} || Administratoriem nenoteikt darbības termiņu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Nozīmīguma kritēriji|Nozīmīguma kritēriji]] | {{dat|2013|8|7|SK}} || {{dat|2013|8|21|SK}} || Ieviest nozīmīguma kritērijus |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baznīcu nosaukumiem (pārbalsojums)|Par baznīcu nosaukumiem (pārbalsojums)]] | {{dat|2013|4|22|SK}} || {{dat|2013|5|5|SK}} || Lietot īsāko unikālo nosaukumu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baznīcu nosaukumiem|Par baznīcu nosaukumiem]] | {{dat|2013|3|25|SK}} || {{dat|2013|4|8|SK}} || Lietot īsāko unikālo nosaukumu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par lietotāja Krishjaanis atbloķēšanu|Par lietotāja Krishjaanis atbloķēšanu]] | {{dat|2013|3|13|SK}} || {{dat|2013|3|27|SK}} || Neatbloķēt lietotāju {{u|Krishjaanis}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par lietotāju VikipēdijasPilsonis un Loceklis bloķēšanu|Par lietotāju VikipēdijasPilsonis un Loceklis bloķēšanu]] | {{dat|2013|2|25|SK}} || {{dat|2013|3|11|SK}} || Nebloķēt lietotājus {{u|VikipēdijasPilsonis}} un {{u|Loceklis}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par krustiņu lietošanu rakstos|Par zvaigznīšu un krustiņu lietošanu rakstos]] | {{dat|2013|2|12|SK}} || {{dat|2013|2|17|SK}} || Likvidēt zvaigznīšu un krustiņu lietojumu rakstu ievaddaļā |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par dažu gadskaitļu rakstu dzēšanu|Par dažu gadskaitļu rakstu dzēšanu]] | {{dat|2013|2|16|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2012. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2012. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] | {{dat|2013|1|6|SK}} || {{dat|2013|1|20|SK}} || Par 2012. gada vērtīgāko lietotāju atzīts {{u|Edgars2007}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Projekta laika zona|Par projekta laika zonu]] | {{dat|2013|1|3|SK}} || {{dat|2013|1|17|SK}} || Kā Vikipēdijas latviešu valodā noklusējuma laika joslu lietot 'Europe/Riga' |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Jaunā sākumlapa|Par sākumlapas maiņu]] |{{dat|2012|12|31|SK}} || {{dat|2013|01|01|SK}}|| Turpmāk lietot [[Dalībnieks:Laurijs/Sākumlapa|Laurija piedāvāto sākumlapas variantu]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par statusa atņemšanu vairākiem rakstiem|Par laba raksta statusa atņemšanu vairākiem rakstiem]] |{{dat|2012|12|12|SK}} || {{dat|2012|12|26|SK}}|| Atņemt laba raksta statusu rakstiem [[Kaķis]], [[Stambulas "Galatasaray"]], [[Fernando Torress]], [[Liverpool FC]], [[Milvoki "Bucks"]] un [[Sauber]], bet saglabāt laba raksta statusu rakstam [[Turcijas futbola izlase]]. Rakstam [[Hanzas savienība]] laba raksta statuss atņemts jau balsošanas laikā. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par atsauču nepieciešamību|Par skaidrāka atsauču kritērija ieviešanu labiem rakstiem]] |{{dat|2012|12|12|SK}} || {{dat|2012|12|26|SK}}|| Kritēriji precizēti un tādējādi laba raksta statuss atņemts rakstiem [[Hanzas savienība]], [[Ģeogrāfija]], [[Indijas okeāns]], [[Titāniks]], [[go (spēle)|Go]], [[Zemes atmosfēra]], [[Okeāniskā Zemes garoza]], [[Balkeris]], [[Džordano Bruno]] un [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis]]. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par statusa atņemšanu rakstiem ar uzlabošanas veidnēm|Par statusa atņemšanu rakstiem ar uzlabošanas veidnēm]] |{{dat|2012|12|08|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas administratora kandidāta un Vikipēdijas balsošanas mandāta iegūšanas minimālās prasības|Vikipēdijas administratora kandidāta un Vikipēdijas balsošanas mandāta iegūšanas minimālās prasības]] |{{dat|2012|11|23|SK}} || {{dat|2012|12|7|SK}} || Ieviest prasības |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Freedom of Panorama iniciatīvas nosaukums|Par Freedom of Panorama iniciatīvas nosaukumu]] |{{dat|2012|10|24|SK}} || {{dat|2012|10|28|SK}} || Nosaukums ''Par publiskās telpas vizuālās attēlošanas brīvību'' |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Freedom of Panorama iniciatīva|Par Freedom of Panorama iniciatīvu]] |{{dat|2012|10|8|SK}} || {{dat|2012|10|24|SK}} || Atbalstīt inciatīvu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Labu rakstu kandidātu termiņš|Par laba raksta statusa kandidēšanas termiņa ieviešanu]] | {{dat|2012|4|20|SK}} || {{dat|2012|5|04|SK}} || Ieviest termiņu 1 mēnesis |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2011. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2011. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] | {{dat|2012|1|12|SK}} || {{dat|2012|1|26|SK}} || Par 2011. gada vērtīgāko lietotāju atzīts {{u|Kikos}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi 2.0|Par Lietotāju uzvedības noteikumu papildināto variantu]] | {{dat|2011|5|2|SK}} || {{dat|2011|5|16|SK}} || Apstiprināts |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par personu vārdiem rakstos|Par personu vārdiem rakstos]] | {{dat|2011|5|1|SK}} || {{dat|2011|5|7|SK}} || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Atkārtoti par pēdiņām|Atkārtoti par pēdiņām]] | {{dat|2011|3|26|SK}} || {{dat|2011|4|9|SK}} || Lietot "" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par pēdiņām|Par pēdiņām]] | {{dat|2011|3|10|SK}} || {{dat|2011|3|24|SK}} || Lietot "" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas pierakstu|Par dzimšanas vietas pierakstu]] | {{dat|2011|2|15|SK}} || align="center"| {{dat|2011|2|28|SK}} || Norādīt tobrīdējo valsti |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par ceturto birokrātu|Par ceturto birokrātu]] | {{dat|2010|10|04|SK}} || align="center"| {{dat|2010|10|18|SK}} || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Daudzie brīvmūrnieku raksti|Par daudzu ar brīvmūrniekiem saistītu rakstu dzēšanu]] | {{dat|2008|08|24|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Personīga aizskāruma aizliegums|Par personīga aizskāruma aizliegumu]] | {{dat|2008|08|01|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Kaķis"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Kaķis"]] | {{dat|2010|10|4|SK}} || {{dat|2010|10|11|SK}} || Saglabāt laba raksta statusu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Datumu raksti un Latvijas personības|Datumu raksti un Latvijas personības]] | {{dat|2010|9|5|SK}} || {{dat|2010|10|9|SK}} || Atcelt atlases kritērijus Latvijas personībām datumu rakstos |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Recenzijas|Par īpašas rakstu recenzēšanas sistēmas ieviešanu]] | {{dat|2010|8|4|SK}} || {{dat|2010|8|6|SK}} || Ieviest [[Vikipēdija:Recenzijas|rakstu recenzēšanas sistēmu]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Vikiprojekti|Par ''namespace'' piešķiršanu vikiprojektiem]] | {{dat|2010|05|19|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Piešķirt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Personas un datumu raksti|Par personas dzimšanas un miršanas datiem datumu rakstos]] | {{dat|2010|05|13|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Ieviest atlases kritērijus |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Eiropa|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Eiropa"]] | {{dat|2010|05|13|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Atņemt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sporta komandu nosaukumi|Sporta komandu nosaukumi]] ''(pārbalsojums)'' | {{dat|2009|11|20|SK}} || {{dat|2009|12|20|SK}} || ''bez rezultāta'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Liktendarzs|Par raksta "Likteņdārzs" dzēšanu]] | {{dat|2009|07|23|SK}} || {{dat|2009|08|23|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sarkanās saites Vērtīgajos rakstos|Par "sarkano saišu" kritēriju Vērtīgajiem rakstiem]] | {{dat|2009|06|06|SK}} || {{dat|2009|07|06|SK}} || Apstiprināts |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Īpašvārdu atveidošana - dīdžeji|Par dīdžeju īpašvārdu atveidošanu]] | {{dat|2009|01|10|SK}} || {{dat|2009|01|18|SK}} || Balsojums atcelts. Jautājums atrisināts. |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi|Par Lietotāju uzvedības noteikumiem]] | {{dat|2008|11|3|SK}} || {{dat|2008|11|17|SK}} || Apstiprināts |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Personību kategorijas pēc Latvijas reģioniem|Par kategoriju "Kurzemnieki" un "Vidzemnieki" dzēšanu]] | {{dat|2008|09|18|SK}} || {{dat|2008|09|25|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jānis Grants|Par raksta "Jānis Grants" dzēšanu]] | {{dat|2008|08|14|SK}} || {{dat|2008|08|28|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Pilsētu veidnes|Par pilsētu veidnēm]] | {{dat|2008|08|10|SK}} || {{dat|2008|08|24|SK}} || Pilsētām izmantot [[Veidne:Infobox settlement|Veidni:Infobox settlement]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Pēteris I|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Pēteris I]] | {{dat|2008|08|03|SK}} || {{dat|2008|08|17|SK}} || Atņemt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauni administratori|Par jaunu administratoru ievēlēšanu]] | {{dat|2008|08|01|SK}} || {{dat|2008|08|13|SK}} || Par adminstratoriem iecelt [[Lietotājs:Digital1|Digital1]], [[Lietotājs:Kikos|Kikos]], [[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]], [[Lietotājs:Treisijs|Treisiju]] un [[Lietotājs:Zummis|Zummi]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgie saraksti|Par vērtīgu sarakstu ieviešanu]] | {{dat|2008|07|23|SK}} || {{dat|2008|08|06|SK}} || Ieviest vērtīgus sarakstus |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauns birokrāts|Par jaunu birokrātu ieviešanu]] | {{dat|2008|07|09|SK}} || {{dat|2008|07|30|SK}} || Par birokrātiem iecelt [[Lietotājs:Feens|Feenu]] un [[Lietotājs:Yyy|Yyy]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Difrijs|Par raksta "Difrijs" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|26|SK}} || {{dat|2008|06|26|SK}} || Pārvietot uz [[Vikipēdija:Joki|jokiem]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Mācība un Derības|Par raksta "Mācība un Derības" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|10|SK}} || {{dat|2008|06|10|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Viluzorā māksla|Par raksta "Viluzorā māksla" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Tapiri.lv|Par raksta "Tapiri.lv" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Dvēsele|Par raksta "Dvēsele" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baneriem diskusiju lapā|Par baneriem diskusiju lapā]] | {{dat|2008|05|28|SK}} || {{dat|2008|06|11|SK}} || Diskusiju lapās neievietot banerus par raksta kvalitāti un nozīmīgumu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par vērtīgiem rakstiem|Par vērtīgiem rakstiem]] | {{dat|2008|05|22|SK}} || {{dat|2008|06|05|SK}} || Skatīt rezultātu apkopojumu [[Vikipēdija:Balsošana/Par vērtīgiem rakstiem#Komentāri|balsošanas lapā]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Baltu valodas.png|Par attēla "Baltu valodas.png" dzēšanu]] | {{dat|2008|05|06|SK}} || {{dat|2008|07|21|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par labiem rakstiem|Par labiem rakstiem]] | {{dat|2008|05|06|SK}} || {{dat|2008|05|20|SK}} || Skatīt rezultātu apkopojumu [[Vikipēdija:Balsošana/Par labiem rakstiem#Balsojums ir beidzies|balsošanas lapā]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde 1901. gadā|Par raksta "Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde 1901. gadā" dzēšanu]] | {{dat|2008|05|05|SK}} || {{dat|2008|05|19|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Iglali|Par raksta "Iglali" dzēšanu]] | {{dat|2008|04|04|SK}} || {{dat|2008|04|18|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Dzejoļa analīze|Par raksta "Dzejoļa analīze" dzēšanu]] (sk. [[Dzejoļa analīze|rakstu]]) | {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|07|23|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Madam Broškina|Par raksta "Madam Broškina" dzēšanu]] | {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|04|17|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par rakstu nosaukumu latviskošanu|Par rakstu nosaukumu latviskošanu]] | {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|04|17|SK}} || Jāizvēlas specializētā literatūrā atrodamais vai speciālistu ieteiktais variants |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Formula 1 pilotu vārdi|Par vairāku Formula 1 pilotu vārdu latviskošanu]] | {{dat|2008|03|31|SK}} || {{dat|2008|04|14|SK}} || Raikonens, Hakinens un Irvains |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sievietes pašvaldību vadītājas|Par raksta "Sievietes pašvaldību vadītājas" dzēšanu]] | {{dat|2008|03|27|SK}} || {{dat|2008|04|10|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Wikimedia Commons latviskošana|Par "Wikimedia Commons" latviskošanu]] | {{dat|2008|03|13|SK}} || {{dat|2008|08|11|SK}} || Vikikrātuve |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/European Hit Radio Top 9|Par raksta "European Hit Radio Top 9" dzēšanu]] | {{dat|2008|03|10|SK}} || {{dat|2008|03|24|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauktasiņu Princis|Par raksta "Jauktasiņu Princis" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|24|SK}} || {{dat|2008|08|02|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Mobilā autoskola|Par raksta "Mobilā autoskola" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|22|SK}} || {{dat|2008|03|07|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Attēlu dzēšanas veidnes|Par attēlu dzēšanas veidņu dzēšanu]] | {{dat|2008|02|21|SK}} || {{dat|2008|03|06|SK}} || Atstāt un pārveidot |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Turcijas provinces|Par kategorijas "Turcijas provinces" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|17|SK}} || {{dat|2008|03|02|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Subkultūra|Par raksta "Subkultūra" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|17|SK}} || {{dat|2008|03|02|SK}} || Uzlabot |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Urla|Par raksta "Urla" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|03|SK}} || {{dat|2008|02|17|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Aleksandrs Kuzmins|Par raksta "Aleksandrs Kuzmins" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|30|SK}} || {{dat|2008|01|31|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Pokemons|Par raksta "Pokemons" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|21|SK}} || {{dat|2008|02|04|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Latvijas autosportistu saraksts|Par raksta "Latvijas autosportistu saraksts" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|20|SK}} || {{dat|2008|06|13|SK}} || Pārvietot uz "[[Autosports Latvijā]]" un papildināt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Tumšākā melnā krasa!|Par raksta "Tumšākā melnā krasa!" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|18|SK}} || {{dat|2008|02|01|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Studija skapis|Par raksta "Studija skapis" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|18|SK}} || {{dat|2008|02|01|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Bartela tabula|Par raksta "Bartela tabula" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|17|SK}} || {{dat|2008|01|31|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Backyard|Par raksta "Backyard" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|15|SK}} || {{dat|2008|01|29|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Pazīstami Vācijas cilvēki|Par raksta "Pazīstami Vācijas cilvēki" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|12|SK}} || {{dat|2008|01|26|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Hard Rock|Par "Hard Rock" un līdzīgu mūzikas žanru nosaukumu (ne)latviskošanu]] | {{dat|2008|01|07|SK}} || {{dat|2008|01|21|SK}} || Latviskot, ja ir īsts latviskojums |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Urla.jpg|Par attēla "Urla.jpg" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|06|SK}} || {{dat|2008|01|20|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/DVD movies|Par raksta "DVD movies" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|12|SK}} || {{dat|2008|01|12|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/System32|Par raksta "System32" dzēšanu]] | {{dat|2007|12|29|SK}} || {{dat|2007|12|29|SK}} || Pārrakstīt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Magic peeling glove|Par raksta "Magic peeling glove" dzēšanu]] | {{dat|2007|12|20|SK}} || {{dat|2008|01|12|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par kādas mūziķes autobiogrāfiju|Par kādas mūziķes autobiogrāfijas dzēšanu]] | {{dat|2007|12|07|SK}} || {{dat|2007|12|14|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/17. decembris|Par raksta "17. decembris" dzēšanu]] | {{dat|2007|12|06|SK}} || {{dat|2007|12|07|SK}} || Uzlabot |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Barcamp Baltics|Par raksta "Barcamp Baltics" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|30|SK}} || {{dat|2008|01|18|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Toms Stālmanis|Par raksta "Toms Stālmanis" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|27|SK}} || {{dat|2007|12|08|SK}} || Pārrakstīt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/F1Latvija|Par raksta "F1Latvija" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|19|SK}} || {{dat|2007|11|19|SK}} || Pāradresēt uz ''[[F1 Challenge '99-'02]]'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Gadu kategorijas|Par gadu kategoriju nosaukumiem]] | {{dat|2007|11|09|SK}} || {{dat|2007|11|23|SK}} || XXXX. gads |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sporta komandas|Par sporta komandu nosaukumiem]] | {{dat|2007|11|07|SK}} || {{dat|2007|11|21|SK}} || Pilsētas "Nosaukums" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Ivars Āboliņš|Par raksta "Ivars Āboliņš" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|05|SK}} || {{dat|2007|11|19|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Achzarit-3.jpg|Par attēla "Achzarit-3.jpg" dzēšanu]] | {{dat|2007|10|15|SK}} || {{dat|2008|01|14|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Kanons - Zemes Skolotāja Mācība|Par raksta "Kanons - Zemes Skolotāja Mācība" dzēšanu]] | {{dat|2007|10|03|SK}} || {{dat|2007|10|04|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sākumlapa|Par sākumlapas izskata maiņu]] | {{dat|2007|09|26|SK}} || {{dat|2007|10|10|SK}} || Mainīt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Windows Server 2003|Par raksta "Windows Server 2003" dzēšanu]] | {{dat|2006|07|19|SK}} || {{dat|2006|10|25|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Holandieši-nīderlandieši|Holandieši vai nīderlandieši]] | {{dat|2006|07|18|SK}} || {{dat|2006|07|30|SK}} || Kā tautas un valodas primāro nosaukumu lietot [[nīderlandieši]] un [[nīderlandiešu valoda]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Generalitat de Catalunya|Par raksta "Generalitat de Catalunya" dzēšanu]] | {{dat|2005|07|25|SK}} || {{dat|2005|07|30|SK}} || Dzēst |} == Citas balsošanas lapas == * [[Vikipēdija:Rakstu uzlabošana/balsošana]] * [[Vikiprojekts:Māksla/Balsošana]] [[Kategorija:Vikipēdija|Balsošana]] fj20yv292rf8lwo8uoitqmge83lmot6 Kliņģerīte 0 7779 4458393 4458310 2026-04-24T12:40:42Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Azera-Kior-da|Azera-Kior-da]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Spnq 4218746 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Calendula officinalis.jpg | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Asterales | rinda_lv = Asteru rinda | dzimta = Asteraceae | dzimta_lv = Kurvjziežu dzimta | ģints = Calendula | ģints_lv = Kliņģerītes (ģints) | suga = C. officinalis | suga_lv = Ārstniecības kliņģerīte | binomial = Calendula officinalis | sinonīmi = | kategorijas = nē }} '''Kliņģerīte''' (''Calendula officinalis'') ir [[kurvjziežu dzimta]]s [[Ārstniecības augi|ārstniecības augs]]. == Raksturojums == Kliņģerītes ir [[viengadīgs augs]]. Tās veido 40—50 [[Centimetrs|cm]] augstu lapu rozeti ar ziedstublāju. Stublājs augšdaļā ar īsiem cietiem matiņiem un [[Dziedzermatiņi|dziedzermatiņiem]]. [[Lapas]] vienkāršas, veselas, iegarenas, olveidīgas vai lancetiskas. [[Zieds|Ziedi]] platos kurvīšos tumši vai gaiši oranždzelteni vai citrondzelteni. Ir varietātes ar pildītiem ziediem. Ziedēt sāk jūnijā, zied līdz vēlam rudenim. Augļi ([[Sēkla|sēklas]]) dažāda veida, sirpjveidīgi vai gredzenveidīgi sēkleņi. Audzē galvenokārt kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugu]] un ārstniecības augu, izmanto arī kā [[Garšaugs|garšaugu]]. == Uzturvērtība un izmantošana == Kliņģerīšu ziedlapiņās ir daudz [[karotīns|karotīna]] — 7,6—31,3&nbsp;mg%, arī [[likopīns]], [[citroksantīns]], ēteriskās eļļas, gļotvielas (4%), organiskās [[skābes]], [[Terpēni|triterpēni]], [[bioflavonoīdi]]. Kliņģerīšu lapās sastopama rūgtviela [[kalendīns]], saponīni, miecvielas (6,4%). Sēklās ir augu eļļa, [[alkaloīdi]]. Augam izteiktas fitoncīdu īpašības. Ir pretaudzēju iedarbība. Uzturā izmanto galvenokārt ziedlapiņas. Kliņģerīšu ziedlapiņu pulveri lieto kulinārijā mīklu iekrāsošanai. To izšķīdina karstā eļļā, pievieno dažādiem [[Mīklas izstrādājums|mīklas izstrādājumiem]], var arī kliņģerīšu ziedlapiņas pavārīt pienā un pēc tam pienu pievienot mīklai. Dažās zemēs kliņģerīšu ziedlapiņu pulveri izmanto [[Sviests|sviesta]] un [[Siers|siera]] iekrāsošanai, sevišķi sviests tad iegūst tīkamu nokrāsu un aromātu. Ziedus vai tikai ziedlapiņas izmanto ziedu salātos (ar kresēm, rudzupuķēm, gurķeni u.c.) un ēdienu dekorēšanai. Kokteiļiem pievieno ledus kubiņos iesaldētus kliņģerīšu ziedus. Ļoti plaši kliņģerītes, kliņģerīšu tēju, tinktūru, sulu ziedi, tabletes izmanto medicīnā. Ar tiem ārstē čūlas, [[Gastrīts|gastrītu]], kolītus . Kliņģerītes veicina ēstgribu un gremošanu. Tējas izmanto kā [[Svīšana|sviedrēšanas]] un atkrēpošanas līdzekli, [[saaukstēšanās]] gadījumos, pret krampjiem, [[Galvassāpes|galvassāpēm]] un [[Reibonis|reiboņiem]]. Ārīgi lieto kliņģerīšu lapas vai sulu, ja ir augoņi, ekzēmas, arī vasaras raibumu un [[Kārpa|kārpu]] iznīdēšanai. Kliņģerīšu iedarbība ir antiseptiska, baktericīda, sāpju remdinoša. Kliņģerīšu preparāti pazemina arteriālo [[Asinsspiediens|asinsspiedienu]], sekmē [[žults]] sekrēciju. Tas ir viens no vecākajiem un populārākajiem ārstniecības augiem [[Tautas medicīna|tautas medicīnā]]. === Novākšana === Vāc izplaukušus ziedus vai tikai ziedlapiņas. Lieto svaigas vai kaltētas. [[Ziema|Ziemai]] uzglabā kaltētā vai sasaldētā veidā. Jo biežāk vāc ziedus, jo vairāk tos augšanas sezonā var iegūt. {{Commons|Calendula officinalis}} [[Kategorija:Ārstniecības augi]] [[Kategorija:Kliņģerītes]] juv94tpxr3itit0f6ey1trg5zkmnsbs Polijas politisko partiju uzskaitījums 0 8363 4458495 3266215 2026-04-24T18:09:47Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458495 wikitext text/x-wiki Galvenās [[Polija]]s politiskās partijas 2014. gadā. '''Trekninātas''' - pozīcijas partijas. {| class="wikitable" |-- !colspan=2|Partija !colspan=2|&nbsp; !colspan=3|Vietu skaits !colspan=4|Politiskā pozīcija |-- ! Saīs. ! Nosaukums ! Mājaslapa ! Līderis ! Seimā ! Senātā ! Eiroparl. ! (Ideoloģija) |-- !PO | '''[[Pilsoņu platforma]]'''<br />(''Platforma Obywatelska'') | [http://www.platforma.org] | [[Eva Kopača]] | 202 || 62 || 19 | [[centrisms]], [[kristīgā demokrātija]], [[sociālliberālisms]] |-- !PiS | [[Likums un taisnīgums]]<br />(''Prawo i Sprawiedliwość'') | [http://www.pis.org.pl] | [[Jaroslavs Kačiņskis]] | 136 || 28 || 18 | [[kristīgā demokrātija]], [[konservatīvisms]], [[solidaritāte]], [[nacionālkatolicisms]] |-- !PSL | '''[[Polijas zemnieku partija]]'''<br />(''Polskie Stronnictwo Ludowe'') | [https://web.archive.org/web/20200627134358/https://www.psl.pl/] | [[Janušs Pehocinskis]] | 32 || 2 || 4 | [[centrisms]], [[agrārisms]], [[kristīgā demokrātija]] |-- !TR | [[Tava kustība]]<br />(''Twój Ruch'') | [https://web.archive.org/web/20190405210347/http://twojruch.eu/] | [[Janušs Palikots]] | 30 || 0 || 0 | [[sociālliberālisms]], [[sociāldemokrātija]], [[anti-klerikālisms]], [[feminisms]] |-- !SLD | [[Demokrātiskā kreiso savienība]]<br />(''Sojusz Lewicy Demokratycznej'') | [http://www.sld.org.pl] | [[Lešeks Millers]] | 29 || 0 || 3 | [[sociāldemokrātija]], [[feminisms]] |-- !SP | [[Solidārā Polija]]<br />(''Solidarna Polska'') | [https://web.archive.org/web/20180831231110/http://www.solidarna.org.pl/] | [[Zbigņevs Ziobro]] | 12 || 0 || 0 | [[kristīgā demokrātija]], [[solidaritāte]], [[nacionālkonservatīvisms]], [[nacionālkatolicisms]] |-- !PR | [[Polija kopā]]<br />(''Polska Razem'') | [https://web.archive.org/web/20191223092901/http://polskarazem.pl/] | [[Jaroslavs Govins]] | 3 || 1 || 0 | [[konservatīvais liberālisms]] |-- !KNP | [[Jauno labējo kongress]]<br />(''Kongres Nowej Prawicy'') | [http://www.nowaprawicajkm.pl] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151122044721/http://nowaprawicajkm.pl/ |date={{dat|2015|11|22||bez}} }} | [[Janušs Korvins-Mikke]] | 1 || 0 || 4 | [[konservatīvais liberālisms]], [[eiroskepticisms]], [[libertariānisms]] |-- !Zieloni | [[Partija Zaļie]]<br />(''Partia Zieloni'') | [http://www.partiazieloni.pl] | [[Agneška Gžibeka]], [[Adams Ostolskis]] | 1 || 0 || 0 | [[Zaļā politika|ekoloģisms]], [[feminisms]], [[pacifisms]], [[sociāldemokrātija]] |-- !SDPL | [[Polijas sociāldemokrātija]]<br />(''Socjaldemokracja Polska'') | [http://www.sdpl.pl] | [[Vojcehs Filemonovičs]] | 0 || 1 || 0 | [[sociāldemokrātija]] |-- !Prawica | [[Republikas labējais spārns]]<br />(''Prawica Rzeczypospolitej'') | [https://web.archive.org/web/20200221071900/http://www.prawicarzeczypospolitej.org/] | [[Mareks Jureks]] | 0 || 0 || 1 | [[nacionālkonservatīvisms]], [[nacionālkatolicisms]] |-- !UP | [[Darba savienība]]<br />(''Unia Pracy'') | [https://web.archive.org/web/20200618050748/https://www.uniapracy.org.pl/] | [[Valdemars Vitkovskis]] | 0 || 0 || 1 | [[sociāldemokrātija]] |} [[Kategorija:Polijas politiskās partijas|*]] [[Kategorija:Ar Poliju saistīti uzskaitījumi|Politiskās partijas]] [[Kategorija:Politisko partiju uzskaitījumi|Polija]] 1q6i6cdzp73skwfjp4qgn60pat3ynq5 Džankarlo Fizikella 0 8961 4458893 3885756 2026-04-25T10:23:49Z ZANDMANIS 91184 4458893 wikitext text/x-wiki {{Motorsportista infokaste | Bilde = [[file:Giancarlo Fisichella 2012 WEC Fuji.jpg|200px]] | Paraksts = Džankarlo Fizikella 2012. gadā | Taut = {{ITA}} | Sez = {{f1|1996}}—{{f1|2009}} | Kom = [[Minardi]], [[Jordan Grand Prix|Jordan]], [[Benetton Formula|Benetton]], [[Sauber]], [[Renault F1|Renault]], [[Force India]], [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] | Sac = 231 | Čemp = 0 | Uzv = 3 | Pjed = 19 | Pole = 4 | Apl = 2 | Pirm = [[1996. gada F1 sezona|1996. gada]] [[Austrālijas GP]] | Pēd = [[2009. gada F1 sezona|2009. gada]] [[Abū Dabī GP]] | Pirmu = [[2003. gada F1 sezona|2003. gada]] [[Brazīlijas GP]] | Pēdu = [[2006. gada F1 sezona|2006. gada]] [[Malaizijas GP]] | Dzim = 1973 | Dzim_m = 1 | Dzim_d = 14 }}'''Džankarlo Fizikella''' ({{val|it|Giancarlo Fisichella}}; dzimis {{Dat|1973|1|14}}, [[Roma|Romā]], [[Itālija|Itālijā]]) ir bijušais [[Formula 1]] pilots. Tāpat kā lielākā daļa mūsdienu profesionālo autosportistu, arī Džankarlo savu braukšanas karjeru uzsāka kartingos. [[1992]]. gadā viņš sacentās itāļu [[Formula 3]] sacīkstēs, bet [[1995]]. gadā uz neilgu laiku pameta formulu sacīkstes, braucot [[ITCC]] salonautomobiļu sacīkstēs. == F1 karjera == Viņa sezona ITCC pārliecināja cilvēkus no F1 ņemt Džankarlo savā pulkā un [[1996. gada F1 sezona|1996. gada F1 sezonā]] viņš veica savu debiju. Sezonu itālis nepabeidza, jo viņa pirmā komanda, [[Minardi]], meklēja naudīgu pilotu, un Fizikella tāds nebija, tādēļ komanda viņu aizvietoja ar [[Džovanni Lavadži]]. Nākamgad Džankarlo atgriezās sacīkšu pamatsastāvā un kopā ar [[Ralfs Šūmahers|Ralfu Šūmaheru]] brauca [[Jordan Grand Prix|Jordan]] komandā. Pirmo reizi uz pjedestāla pilots kāpa Kanādas Lielās Balvas izcīņā, bet Vācijā uzvaru viņam liedza austrieša [[Gerhards Bergers|Bergera]] ātrums un caurums riepā. Savu talantu Fizikella vēlreiz izrādīja Beļģijā, kur bija otrais atpaliekot tikai no sava komandas biedra brāļa [[Mihaels Šūmahers|Mihaela]]. Viņš brauca tik pārliecinoši, ka [[Benetton Formula|Benetton]] komandas vadība pēc sezonas beigām nolēma slēgt līgumu ar jauno itāli. Tomēr laiks bija nepiemērots, jo komanda palika bez rūpnīcā ražota dzinēja un izmantoja pagājušā gada modeli nomainot nosaukumu. Lai arī bez jaunākajiem motoriem, viņam izdevās divreiz būt otrajam (Monako un Kanādā), pēdējā no šīm sacīkstēm zaudējot uzvaru ātrumkārbas problēmu dēļ. Austrijā Džankarlo izcīnīja savu pirmo "pole-position", taču sadursme ar [[Žans Alezī|Žanu Alezī]] liedza viņam cerēt uz labu rezultātu. Arī [[1999. gada F1 sezona|1999. gada sezona]] bija ļoti nestabila - Fizikellam izdevās vairākkārt kāpt uz goda pjedestāla un kārtējo reizi viņš nespēja izcīnīt savu pirmo uzvaru - šoreiz viņš avarēja esot vadībā Eiropas GP. Tā izrādījās viņa vislielākā iespēja uzvarēt tuvāko gadu laikā. Nākamajā gadā lietas bija pa vecam - daži pjedestāli un [[Benetton Formula|Benetton]] komandas nu jau tradicionāli neveiksmīgā sezonas beigu daļa patraucēja Roma dzimušajam pilotam izcīnīt vēl kaut vienu punktu. [[Renault F1|Renault]] nopirka [[Benetton Formula|Benetton]] [[2001. gads|2001]]. gada sākumā, taču viņu iejaukšanās bija pārāk vēla un tāpēc neuzlaboja formulas ātrumu. Šī iemesla dēļ Fizikellam nācās cīnīties ar tādām komandām kā [[Minardi]] un [[Prost Grand Prix|Prost]], taču [[Maiks Gaskoins|Gaskoina]] un visas komandas pūliņi palīdzēja nedaudz uzlabot rezultātus. Rezultāts - divas vietas tieši aiz pjedestāla Vācijā un 3. vieta Džankarlo Beļģijā. Lai arī itālis uzrādīja vislabākos komandas rezultātus, viņam nācās pamest komandu un atgriezties [[Jordan Grand Prix|Jordan]]. Viņam izdevās izcīnīt tikai 7 punktus tosezon, lai gan jāatzīst, ka komanda tolaik nebija pati konkurētspējīgākā. Sezonas izskaņā tika paziņots par to, ka komanda atbrīvojas no [[Honda]] motoriem un [[2003. gads|2003]]. gadā braukt ar [[Ford]]. Kaut gan sniegums īpaši neuzlabojās, Fizikellam izdevās izcīnīt savu pirmo uzvaru ārkārtīgi stiprā lietū, Brazīlijā. Neapmierināts ar komandas rezultātiem, Džankarlo devās uz [[Sauber]] komandu. Viņš bija ātrāks par komandas biedru [[Felipe Masa|Masu]] un [[Renault F1|Renault]] komandas vadītājs [[Flavio Briatore]] nolēma atgriezt Fizikellu komandā. Viņa komandas biedrs bija [[Fernando Alonso]]. Alonso kļuva par čempionu, bet Fizikella palīdzēja komandai izcīnīt arī konstruktoru kausu. Arī nākamā sezona bija ļoti līdzīga, jo Fizikella, atšķirībā no Alonso, par čempiona titulu necīnījās. Fizikellas līgums atļāva viņam palikt komandā, šoreiz jau kā pirmajam pilotam, jo viņa komandas biedrs, čempions Alonso devās uz [[McLaren]]. Viņa jaunais komandas biedrs bija [[Heiki Kovalainens]]. {{Dat|2008|1|10}} Fizikella tika apstiprināts par Force India komandas pilotu. Pirmā sacīkste jaunajā komandā viņam izvērtās neveiksmīga un viņš izstājās jau pirmajā līkumā, tomēr vēlāk viņš vairākkārt ir cīnījies par vietu desmitniekā. {{f1|2009}}. gada {{f1gp|Beļģijas}} viņš izcīnīja komandas pirmo ''pole-position'', pirmos punktus un pirmo pjedestālu (2. vieta). Dažas dienas vēlāk tika paziņots, ka Fizikella dosies uz [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] aizvietot savainoto Felipi Masu pēc tam, kad viņa pirmais aizvietotājs [[Luka Badoers]] nobrauca divas neveiksmīgas sacīkstes. == F1 rezultāti == {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:100%" ! Gads ! Komanda ! Punkti ! Vieta |- ! {{f1|1996}} | [[Minardi]] | 0 | - |- ! {{f1|1997}} | [[Jordan Grand Prix|Jordan]] | 20 | 8 |- ! {{f1|1998}} | [[Benetton Formula|Benetton]] | 16 | 9 |- ! {{f1|1999}} | [[Benetton Formula|Benetton]] | 13 | 9 |- ! {{f1|2000}} | [[Benetton Formula|Benetton]] | 18 | 6 |- ! {{f1|2001}} | [[Benetton Formula|Benetton]] | 8 | 11 |- ! {{f1|2002}} | [[Jordan Grand Prix|Jordan]] | 7 | 11 |- ! {{f1|2003}} | [[Jordan Grand Prix|Jordan]] | 12 | 12 |- ! {{f1|2004}} | [[Sauber]] | 22 | 11 |- ! {{f1|2005}} | [[Renault F1|Renault]] | 63 | 5 |- ! {{f1|2006}} | [[Renault F1|Renault]] | 72 | 4 |- ! {{f1|2007}} | [[Renault F1|Renault]] | 21 | 8 |- ! {{f1|2008}} | [[Force India]] | 0 | 19 |- ! {{f1|2009}} | [[Force India]]<br />[[Scuderia Ferrari|Ferrari]] | 8 | 15 |- |} == Ārējās saites == {{commons|Giancarlo Fisichella|Džankarlo Fizikella}} * [https://web.archive.org/web/20080513085912/http://www.giancarlofisichella.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = {{flaga|Itālija}} [[Luka di Montedzemolo]] | virsraksts = [[Lorenco Bandīni]] balva | periods = [[1998]]. | pēc = {{flaga|Austrija}} [[Aleksandrs Vurcs]] }} {{kastes beigas}} {{Scuderia Ferrari}} {{DEFAULTSORT:Fizikella, Dzzankarlo}} [[Kategorija:Formula 1 piloti]] [[Kategorija:Formula 3 piloti]] [[Kategorija:Itālijas autosportisti]] [[Kategorija:Romā dzimušie]] sbq8b5o6y2cr5pco91pincibkhh4nop Sanpaulu 0 10048 4458897 4435955 2026-04-25T10:34:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458897 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu Brazīlijā|Sanpaulu (nozīmju atdalīšana)|Sanpaulu}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sanpaulu | official_name = ''São Paulo'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = ''Terra da Garoa and Sampa'' | motto = ''Non ducor, duco'' (latīņu valodā) | image_skyline = {{Multiple image | perrow = 1/3/3/2 | border = infobox | total_width = 300 | caption_align = center | image1 = Marginal_Pinheiros_e_Jockey_Club.jpg | image2 = Catedral da Sé em São Paulo.jpg | image3 = Mausoléu_ao_soldado_constitucionalista_de_1932_04.jpg | image4 = Webysther_20190304150658_-_Parque_da_Independência.jpg | image5 = At_São_Paulo_2018_202.jpg | image6 = Estação_da_Luz_noite_(cropped).jpg | image7 = Ponte_estaiada_Octavio_Frias_-_Sao_Paulo_(cropped).jpg | image8 = Novo_MASP.jpg | image9 = Teatro Municipal de São Paulo 8.jpg | color = red }} | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | image_map = | map_caption = | mapsize = | pushpin_map = Brazil#Sanpaulu | pushpin_label_position = | latd = 23 | latm = 33 | lats = | latNS = S | longd = 46 | longm = 38 | longs = | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Brazīlija}}''' | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Dienvidaustrumu reģions (Brazīlija)|Dienvidaustrumu]] | subdivision_type2 = Štats | subdivision_name2 = [[Attēls:Bandeira do estado de São Paulo.svg|25px]] [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | established_title = Dibināta | established_date = 1554 | established_title2 = | established_date2 = | founder = | named_for = | seat_type = | seat = | government_type = Pilsētas dome | leader_title = Mērs | leader_name = Ricardo Nunes | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 1523.0 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_footnotes = | elevation_m = 772 | population_footnotes = | population_total = 12396372 | population_as_of = {{dat|2021|1|1|SK|bez}} | population_rank = 1. | population_density_km2 = auto | population_urban = 12396372 | population_metro = 20820093 | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[BRT]] | utc_offset = -3 | timezone_DST = [[BRST]] | utc_offset_DST = -2 | website = {{URL|http://www.saopaulo.sp.gov.br}} | footnotes = }} '''Sanpaulu''' ({{val|pt|São Paulo}}), diasporā arī '''Sanpaula''',<ref name=":0" /><ref>Ķīvītis J., Rudzītis Laimonis, [http://newspapers.lib.sfu.ca/lat-21064/page-5 "18. novembris Sanpaulā"]{{Novecojusi saite}}; Laikraksts "Latvija Amerikā", Toronto, 17-12-1966</ref> ir pilsēta [[Brazīlija]]s dienvidos pie [[Tjete]]s upes. [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata administratīvais centrs un Brazīlijas lielākā pilsēta. Veidojusies kā daudzkultūru metropole un arī mūsdienās pilsētā redzama [[itāļi|itāļu]] (mūsdienās 60% Sanpaulu iedzīvotāju ir pilnībā vai daļēji itāļu izcelsmes), [[portugāļi|portugāļu]], [[vācieši|vācu]], [[arābi|arābu]] un [[japāņi|japāņu]] [[kultūra|kultūru]] ietekme. Sanpaulu ir lielākais Brazīlijas biznesa un finanšu centrs. Šeit atrodas vairāk [[Vācija|vācu]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompāniju biroju kā jebkurā citā pasaules pilsētā ārpus šo kompāniju mītnes zemēm. Sanpaulu atrodas lielākā [[birža]] [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] (''[[Bovespa]]''). Mākslas pasaulē Sanpaulu ir slavena ar [[Sanpaulu mākslas biennāle|Sanpaulu mākslas biennāli]] (''Bienal Internacional de Arte de São Paulo''). Sanpaulu piepilsētā [[Interlaguša|Interlagušā]] notiek [[Formula 1]] [[Brazīlijas GP]] sacensības. == Vēsture == Pilsētu 1554. gada 25. janvārī dibināja [[jezuīti|jezuītu]] misionāri [[Hosē de Ančeta]]<!-- (''José de Anchieta'') --> un [[Manuels de Nobrega]]<!-- (''Manoel da Nóbrega'') -->, nodibinot misiju ''Colégio de São Paulo de Piratininga'', lai pievērstu [[kristietība]]i [[tupi-gvarāni|tupi un gvaranu]] [[indiāņi|indiāņus]]. Pilsēta tika dibināta auglīgas [[plakankalne]]s malā otrpus [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastes [[Seradumare]]s (''Serra do Mar'') kalnu grēdai. Pilsētas tiesības Sanpaulu tika piešķirtas 1711. gadā. Pilsēta strauji attīstījās, sākot no 19. gadsimta otrās puses, kad apkārtnē tika izveidotas milzīgas [[kafija]]s plantācijas, kas piesaistīja daudz imigrantu no visdažādākajām pasaules vietām. Daudz imigrantu iebrauca no [[Itālija]]s. 1828. gada 1. martā Sanpaulu tika nodibināta pirmā [[augstskola]] Brazīlijā — juristu skola ''Largo São Francisco''. == Transporta sistēma == [[Sabiedriskais transports|Sabiedriskā transporta]] sistēmas pamatu veido sazarots autobusu un trolejbusu maršrutu tīkls. Darbojas [[Sanpaulu metro|metro]] sistēma, kurā šobrīd ir sešas līnijas. Viena no tām ir [[viensliedes dzelzceļš|viensliedes dzelzceļa]] līnija. Ar 500 lidaparātiem Sanpaulu ir lielākā [[helikopters|helikopteru]] flote pasaulē. Pilsētā ir 100 helikopteru pacelšanās laukumi, no kuriem daudzi ir izvietoti uz augstceltņu jumtiem. Ielu satiksmē akūta problēma ir sastrēgumi, kas dažkārt stiepjas vairāku desmitu kilometru garumā. == Kriminogēnā situācija == Tāpat kā citās Brazīlijas lielpilsētās, arī Sanpaulu ir augsts kriminogēnais līmenis,<ref>Latvijas ĀM [http://www.mfa.gov.lv/component/content/article?id=28332 infolapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210622172452/https://www.mfa.gov.lv/component/content/article?id=28332 |date={{dat|2021|06|22||bez}} }} par Brazīliju. 2016</ref> bet cilvēku aplaupīšana pilsētas ielās gaišā dienas laikā tiek uzskatīta par ierastu parādību.<ref>Drazdovska, Ingrīda. [http://www.db.lv/laikraksta-arhivs/citas/labakais-brazilija-turienes-latviesi-366757 Labākais Brazīlijā — turienes latvieši.]{{Novecojusi saite}} "Dienas Bizness". 1999. gada 4. maijs</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/288920-carnival-youth-puisi-bridina-tur-ir-bistami/|title="Carnival Youth" puiši brīdina: Tur ir bīstami!|publisher=|work=tautaruna.nra.lv|access-date=20.08.219|date=12.08.2019|last=|first=}}</ref> Tūristi tiek mudināti būt piesardzīgiem, neizrādīt savu atšķirību no vidusmēra vietējās sabiedrības, nepretoties uzbrucējiem.<ref>Video [https://www.youtube.com/watch?v=o0GGmpGpoAc "Drošības ieteikumi, apmeklējot Brazīliju"]. Vietne "YouTube". 2014.</ref><ref>ASV Valsts departamenta [https://www.osac.gov/pages/ContentReportDetails.aspx?cid=17139 ziņojums] par noziedzību Sanpaulu. Vietne "osac.gov", 2015</ref> {{citāts|«Pastaigāties pa Sanpaulu un priecāties par skvēriem un pilsētu ir tas pats kā papeldēties Amazonē kopā ar pirajām,» salīdzina ceļotājs [Viesturs Tamužs]. Tas, ka tūristu neaplaupīs, esot gandrīz neiespējami. (..) Parasti tas notiekot, kad kāds pienāk pie mašīnas un piedraud: «Ja tu man nesamaksāsi 10 reālus, es tev izsitīšu stiklu» vai, ja logs vaļā, piegrūž klāt nazi, un nākas maksāt. V. Tamužs stāsta, ka brazīlieši to uztverot kā kaut ko pašu par sevi saprotamu, kā oda sīkšanu. |Labākais Brazīlijā - turienes latvieši. Dienas Bizness, 1999}} == Latvieši Sanpaulu == Sanpaulu dzīvo vairāki simti [[Brazīlijas latvieši|latviešu izcelsmes brazīliešu]], no kuriem tikai nedaudzi pārvalda [[latviešu valoda|latviešu valodu]]. Pilsētā darbojas 1950. gadā dibinātā latviešu [[luterisms|luterāņu]] draudze,<ref name=":0">LELBA draudžu [http://www.lelba.org/lv/?ct=draudzes_adreses&fu=i&id=15 saraksts]. lelba.org</ref> kas notur regulārus dievkalpojumus latviešu valodā 1959. gadā uzbūvētajā dievnamā.<ref>Tamuža, Brigita. Latviešu sabiedriskā dzīve Sanpaulu 20. gadsimta piecdesmitajos gados. [https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Cels-61_2011.pdf Žurnāls "Ceļš", Nr. 61]. Rīga, 2011. gads.</ref> Draudzes īpašumā notiek arī laicīgi pasākumi — latviešu kopienas saviesīgi sarīkojumi un kora mēģinājumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=ZvORmqL4uO4&list=LLZesZyoQNc4iovNBAwKzqOg&index=37&t=10s|title=Kora mēģinājums 2017. g. Sanpaulu latviešu luterāņu baznīcā|last=|first=|access-date=11.09.2020|date=2017}}</ref><ref>[https://www.facebook.com/LetoniaBrasil/ "Letonia Brasil"] — Novaodesas latviešu kopienas vietne sociālajā tīklā "Facebook"</ref> Draudze ietilpst [[LELBA]] sastāvā. Pilsētā darbojas arī 20. gados latviešu dibināta [[baptisti|baptistu]] draudze, kas ietilpst [[Brazīlijas Latviešu baptistu apvienība|Brazīlijas Latviešu baptistu apvienībā]].<ref>Brazīlijas Latviešu baptistu apvienības (''Associação Batista Leta do Brasil'') [http://www.batistasletos.com.br/sobre-os-ministerios/18/S%C3%A3o-Paulo mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160623225229/http://www.batistasletos.com.br/sobre-os-ministerios/18/S%C3%A3o-Paulo |date={{dat|2016|06|23||bez}} }}</ref> Tiesa gan, mūsdienās dievkalpojumi tajā notiek tikai [[portugāļu valoda|portugāļu valodā]]. Jau no XX gadsimta sākuma, kad Brazīlijā lielākā skaitā uz dzīvi bija apmetušies latvieši, Sanpaulu tika izdoti [[periodiskie izdevumi|preses izdevumi]] latviešu valodā. No 1907. līdz 1909. gadam divas reizes mēnesī Sanpaulu latviešu valodā tika izdots sabiedriski politisks [[laikraksts]] "Līdumnieks" ("Lihdumneeks"<ref>Vēsturnieka Andra Straumaņa [https://www.instagram.com/p/BGraiQ9SgtA/ ieraksts un attēls] "Instagram"; 15-06-2016</ref>). Tā izdevējs un redaktors bija [[Jūlijs Malvess]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kopkatalogs.lv/F/H7CXVL7E5K3HSEYGBERUUYFXSGPEU7YGTDBBRLC5PH4ST94HNQ-09515?func=full-set-set&set_number=010061&set_entry=000006&format=999 |title=LNB kopakatalogs |access-date={{dat|2017|11|02||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200926211624/https://kopkatalogs.lv/F/H7CXVL7E5K3HSEYGBERUUYFXSGPEU7YGTDBBRLC5PH4ST94HNQ-09515?func=full-set-set&set_number=010061&set_entry=000006&format=999 }}</ref> 1937. un 1938. gadā iznāca Latviešu literāriskās un labdarības biedrības mēnešraksts "Jaunā Druva". No 1972. līdz 1994. gadam tika izdots latviešu luterāņu draudzes izdevums "Zem Dienvidus Krusta".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lnb.lv/lv/katalogi-un-datubazes|title=LNB katalogs|last=|first=|access-date=08.10.2020|date=}}</ref> Līdzās Sanpaulu izdevumiem Brazīlijas latviešu kopienai svarīgi preses izdevumi klajā nāca arī citur, arī žurnāls "Kristīgs Draugs" (1931.-2004.) Sanpaulu štata [[Vārpa (ciems)|Vārpā]], žurnāls "Latvija" (1937.-1959.) [[Argentīna|Argentīnā]], izdevumi [[Novaodesa|Novaodesā]]. Daiļliteratūrā norises Sanpaulu latviešu kopienas dzīvē aprakstītas [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] romānā "Mūža meža maldi" (nodaļas par Pāvilpili) un bijušā Sanpaulu latviešu baptistu draudzes mācītāja Andreja Arāja romānā "Dzīve palmu zemē". == Cilvēki == Sanpaulu dzimuši: * [[Mariu de Andrade]] (''Mário de Andrade'') (1893—1945) — dzejnieks; * [[Alvaress de Azevedo]] (''Álvares de Azevedo'') (1831—1852) — dzejnieks; * [[Rubenšs Barikello]] (''Rubens Barrichello'') (1972-) — [[Formula 1|F-1]] pilots; * [[Artūrs Frīdenreihs]] (''Arthur Friedenreich'') (1892—1969) — futbolists; * [[Kafu]] (''Cafu'') (1970-) — futbolists; * [[Robertu Burle Markss]] (Roberto Burle Marx) (1909-) — ainavu arhitekts; * [[Felipe Masa]] (''Felipe Massa'') (1981-) — [[Formula 1|F-1]] pilots; * [[Airtons Senna]] (''Ayrton Senna'') (1960—1994) — [[Formula 1|F-1]] pilots. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.youtube.com/watch?v=sNEeY_gXFBc dokumentālā filma "São Paulo: South America's MEGACITY" (angļu val.)] * [https://vimeo.com/174668161 televīzijas pārraide "Latviešiem pa pēdām. Brazīlija", sērija par Sanpaulu] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sanpaulu]] [[Kategorija:Brazīlijas pilsētas]] 49ynd2spippjdwwnjxutb4g4serqijp Rīgas rajons 0 11697 4458843 4415291 2026-04-25T07:03:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458843 wikitext text/x-wiki {{Latvijas rajona infokaste | rajons = Rīgas rajons | karte = [[Attēls:Latvia-Riga.png|right|220px]] | centrs = [[Rīga]] | ģerboņa_attēls = Rīgas rajona ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Rīgas rajona ģerbonis | ģerboņa_platums = 80px | iedz = 168 298 <ref name="ie1">Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes gada pārskats (pdf fails)</ref> | plat = 3 058 km² | pils = [[Baldone]]<br />[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]<br />[[Olaine]]<br />[[Salaspils]]<br />[[Saulkrasti]]<br />[[Sigulda]]<br />[[Vangaži]] | robež = [[tukuma rajons|Tukuma rajonu]]<br />[[jelgavas rajons|Jelgavas rajonu]]<br />[[bauskas rajons|Bauskas rajonu]]<br />[[ogres rajons|Ogres rajonu]]<br />[[cēsu rajons|Cēsu rajonu]]<br />[[limbažu rajons|Limbažu rajonu]]<br />[[Jūrmala|Jūrmalu]]<br />[[Rīga|Rīgu]] | mlapa = [https://web.archive.org/web/20091125215212/http://www.rrp.lv/rrp2007/index.asp rrp.lv] }} '''Rīgas rajons''' bija administratīvā iedalījuma vienība [[Latvijas PSR|LPSR]] (1949—1990) un [[Latvijas Republika]]s (1990—2009) sastāvā. Tas atradās [[Rīga]]s apkārtnē (daļēji [[Vidzeme|Vidzemē]] un daļēji [[Zemgale|Zemgalē]]) un robežojās ar [[Tukuma rajons|Tukuma rajonu]], [[Jelgavas rajons|Jelgavas rajonu]], [[Bauskas rajons|Bauskas rajonu]], [[Ogres rajons|Ogres rajonu]], [[Cēsu rajons|Cēsu rajonu]], [[Limbažu rajons|Limbažu rajonu]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līci]]. Rīgas rajons pēc iedzīvotāju skaita bija Latvijas vislielākais rajons. == Izveide un reorganizācija == 1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālajā reformā [[Rīgas apriņķis]] tika sadalīts [[Baldones rajons|Baldones]], Rīgas, [[Saulkrastu rajons|Saulkrastu]] un [[Siguldas rajons|Siguldas]] rajonos.<ref>Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"</ref> 1952.—1953. gadā Rīgas rajons ietilpa [[Rīgas apgabals|Rīgas apgabalā]]. 1956. un 1959. gadā Rīgas rajonam tika pievienotas [[Saulkrastu rajons|Saulkrastu rajona]] un [[Baldones rajons|Baldones rajona]] daļas, bet 1962. gadā [[Siguldas rajons|Siguldas rajona]] lielākā daļa. Pēc Latvijas Republikas atjaunošanas 1990. gadā Rīgas rajona [[Ciems (administratīva vienība)|ciemi]] tika pārdēvēti par pagastiem. == Teritoriālais iedalījums (1983) <ref>Latvijas padomju enciklopēdijas 5<sub>2</sub> sējums. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1984. 32.—33 lpp.</ref> == === Pilsētas === * [[Olaine]] * [[Sigulda]] === Pilsētciemati === * [[Baldone]] * [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] * [[Saulkrasti]] [[Saulkrastu pagasts|ar lauku teritoriju]] * [[Vangaži]] === Ciemi === [[Allažu pagasts|Allažu]] — [[Ādažu pagasts|Ādažu]] — [[Babītes pagasts|Babītes]] — [[Baldones pagasts|Baldones]] — [[Carnikavas pagasts|Carnikavas]] — [[Olaines pagasts|Dalbes]] — [[Daugmales pagasts|Daugmales]] — [[Garkalnes pagasts|Garkalnes]] — [[Inčukalna pagasts|Inčukalna]] — [[Krimuldas pagasts|Krimuldas]] — [[Ķekavas pagasts|Ķekavas]] — [[Mālpils pagasts|Mālpils]] — [[Mārupes pagasts|Mārupes]] — [[Ropažu pagasts|Ropažu]] — [[Salaspils pagasts|Salaspils]] — [[Sējas pagasts|Sējas]] — [[Siguldas pagasts|Siguldas]] — [[Stopiņu pagasts|Stopiņu]]. == Teritoriālais iedalījums (2008) == === Pilsētas === * [[Baldone]] (novada centrs) * [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] * [[Olaine]] * [[Salaspils]] [[Salaspils pagasts|ar lauku teritoriju]] * [[Saulkrasti]] [[Saulkrastu pagasts|ar lauku teritoriju]] * [[Sigulda]] (novada centrs) * [[Vangaži]] === Novadi === * [[Ādažu novads (2006—2021)|Ādažu novads]] * [[Baldones novads]] ** [[Baldones pilsēta]] ** [[Baldones pagasts]] * [[Carnikavas novads]] * [[Garkalnes novads]] * [[Inčukalna novads]] ** [[Vangažu pilsēta]] ** [[Inčukalna pagasts]] * [[Krimuldas novads]] ** [[Krimuldas pagasts]] ** [[Lēdurgas pagasts]] * [[Mārupes pagasts|Mārupes novads]] * [[Ropažu pagasts|Ropažu novads]] * [[Sējas novads]] * [[Siguldas novads (2003—2021)|Siguldas novads]] ** [[Siguldas pilsēta]] ** [[Allažu pagasts]] ** [[Mores pagasts]] ** [[Siguldas pagasts]] * [[Stopiņu novads]] === Pagasti === [[Babītes pagasts]] — [[Daugmales pagasts]] — [[Ķekavas pagasts]] — [[Mālpils pagasts]] — [[Olaines pagasts]] — [[Salas pagasts (Mārupes novads)|Salas pagasts]]. ==Iedzīvotāji== === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|42001 |1959|66983 |1970|99042 |1979|128317 |1989|150852 |2000|144346 |2011|176470 |2021|195928 }} {{Bar box |title = Rīgas rajona iedzīvotāju skaits 1935–2021 |titlebar= #DDD |width = 700px |barwidth= 600px |left1 = Gads |right1 = Iedzīvotāji |bars = {{bar pixel|1935|#0099FF|84||42 000}} {{bar pixel|1959|#0099FF|139||67 000}} {{bar pixel|1970|#0099FF|198||99 050}} {{bar pixel|1979|#0099FF|257||128 320}} {{bar pixel|1989|#0099FF|302||150 850}} {{bar pixel|2000|#0099FF|289||144 350}} {{bar pixel|2011|#0099FF|349||174 470}} {{bar pixel|2021|#0099FF|392||195 930}} |caption = Avoti: <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-cities.htm |title=pop-stat.mashke.org. Latvia |access-date={{dat|2024|10|26||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160303231425/http://pop-stat.mashke.org/latvia-cities.htm }}</ref> }} == Likvidācija == Saskaņā ar 1998. gadā pieņemto "Administratīvi teritoriālās reformas likumu" <ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=51528 Administratīvi teritoriālās reformas likums]</ref> un 2008. gada "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu" <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=185993&from=off |title=Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums |access-date={{dat|2010|10|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101012071945/http://www.likumi.lv/doc.php?id=185993&from=off |archivedate={{dat|2010|10|12||bez}} }}</ref> 2009. gada 1. jūlijā Rīgas rajons tika likvidēts un tā teritorijā izveidoti * [[Ādažu novads (2006—2021)|Ādažu novads]] * [[Babītes novads]] * [[Carnikavas novads]] * [[Garkalnes novads]] * [[Inčukalna novads]] * [[Krimuldas novads]] * [[Ķekavas novads (2009—2021)|Ķekavas novads]] * [[Mālpils novads]] * [[Mārupes novads (2009—2021)|Mārupes novads]] * [[Olaines novads]] * [[Ropažu novads (2004–2021)|Ropažu novads]] * [[Salaspils novads]] * [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novads]] * [[Sējas novads]] * [[Siguldas novads (2003—2021)|Siguldas novads]] * [[Stopiņu novads]]. == Piezīmes un atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas rajons-aizmetnis}} {{Latvijas rajoni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas rajoni]] [[Kategorija:Rīgas rajons| ]] 9xdxm92n63o5v9nvycjqi13scwu2f1n Baņa Luka 0 12515 4458777 4435723 2026-04-25T05:00:03Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas pilsētas]]; pievienoju [[Kategorija:Baņa Luka]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458777 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste |name=Baņa Luka |official_name=''Бања Лука'' |settlement_type =pilsēta |coordinates_region = BA |subdivision_type = [[Pasaules valstis|Valsts]] |subdivision_name = {{BIH}} |subdivision_type1 = [[Bosnijas un Hercegovinas administratīvais iedalījums|Politiskā vienība]] |subdivision_name1 = [[Serbu Republika]] |subdivision_type2 = Reģions |subdivision_name2 = [[Bosanska Krajina]] |image_skyline = {{multiple image | border = infobox | perrow = 1/2/2/1 | total_width = 260 | align = center | caption_align = center | image1 = Banja Luka panorama, 2012.jpg | image2 = Ferhat Pasha Mosque, Banja Luka 2016-2.jpg | image3 = Саборна црква Христа спаситеља 006.jpg | image4 = NKD 006 Banova palata.jpg | image5 = Бањ Брдо споменик 1.jpg | image6 = Tvrdjava Kastel Banja Luka noc (cropped).jpg }} |image_caption = |timezone=[[Centrāleiropas laiks|CET]] |utc_offset=+1 |timezone_DST=[[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] |utc_offset_DST=+2 |latNS=N|longEW=E|coordinates_display=d |image_shield = Coat of arms of Banja Luka.svg |shield_size = 100px |image_map = |leader_title= |leader_name = |leader_party = |area_total_km2 = 1238.91 | population_footnotes = <ref name="ds">[http://www.bhas.ba/obavjestenja/Preliminarni_rezultati_bos.pdf Preliminary Results of the 2013 Census of Population, Households and Dwellings in Bosnia and Herzegovina]. Sarajevo. 5 November 2013. Retrieved 5 November 2013</ref><ref name="rsc">[http://www2.rzs.rs.ba/static/uploads/bilteni/popis/PreliminarniRezultati_Popis2013.pdf Census of population, households and dwellings in BH 2013, on the territory of Republika Srpska - Preliminary results, www.rzs.rs.ba] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140124074931/http://www2.rzs.rs.ba/static/uploads/bilteni/popis/PreliminarniRezultati_Popis2013.pdf |date={{dat|2014|01|24||bez}} }}.</ref> | population_as_of = 2013 | population_blank1_title = Pilsētā | population_blank1 = 199991 |pushpin_map = Bosnija un Hercegovina |map_caption = Atrašanās vieta Bosnijā un Hercegovinā |latd = 44|latm= 46|longd= 17|ex|longm= 11 |area_code = +387 51 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 78000 | elevation_m = 163 | website = {{URL|http://www.banjaluka.rs.ba}} |population_total= 185042 |population_density_km2= auto }} '''Baņa Luka''' (''Бања Лука/Banja Luka'') ir [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] otrā lielākā pilsēta un [[Serbu Republika]]s galvaspilsēta. Atrodas valsts ziemeļu daļā pie [[Vrbasa]]s (''Vrbas'') upes. == Vēsture == Baņa Luku pirmoreiz rakstos minējis [[Ungārija]]s karalis [[Lāslo II]]. [[Osmaņu impērija]]s laikos Baņa Luka bija [[Bosnijas ejālets|Bosnijas ejāleta]] centrs. Pilsētas centru no [[1566]]. līdz [[1574]]. gadam izbūvēja Ferhats [[pašā]] Sokolovičs (''Ferhat-paša Sokolović''). [[Austroungārija]]s laikā pilsētā strauji attīstījās rūpniecība. Starpkaru [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] Baņa Luka bija Vrbasas banovinas centrs. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Baņa Luka ietilpa [[Horvātijas Neatkarīgā valsts|Horvātijas Neatkarīgās valsts]] teritorijā. Pilsētā un apkārtnē notika represijas pret [[ebreji]]em un [[serbi]]em. [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā Baņa Luka bija serbu zonā, un tiešas kaujas pilsētā nenotika. No pilsētas tika padzīti [[horvāti|horvātu]] un [[bosnieši|bosniešu]] iedzīvotāji un tika nopostīti visi to dievnami (to skaitā 16 mošejas, celtas 16. un 17. gadsimtā). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Baņa Luka| ]] i2rqrlfkotj0gvcz62lc9sgcdrzc5vb Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti 10 15425 4458601 4458157 2026-04-25T02:10:24Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4458601 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? <!--dyk diena --> [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? <!--dyk diena --> [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? <!--dyk diena --> [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijas]] teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? nr3hsletitme6pujbmtuflbhkai7cqe 4458705 4458601 2026-04-25T04:16:50Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +5 4458705 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? <!--dyk diena --> [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? <!--dyk diena --> [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? <!--dyk diena --> [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 7do2iiaucnme3ey6g4tmtwzl8fy2dge Rainis 0 15654 4458442 4453529 2026-04-24T15:00:27Z Teatrālis 82063 4458442 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|latviešu rakstnieku|Rainis (nozīmju atdalīšana)|Rainis}} {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Jānis Pliekšāns | attēls = Rainis.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_gads = 1865 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 11 | dz_vieta = [[Attēls:Flag of the Courland Governorate.svg|23px|border]] „Varslavāni”, [[Dunavas pagasts]], [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | m_gads = 1929 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 12 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīgas Jūrmala|Majori}} | dzīves_vieta = [[Rīga]] | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = <!-- Dora --> | dzīvesbiedrs = [[Aspazija|Elza Pliekšāne]] | bērni = | paraksts = | pseidonīms = Rainis, Jānis Jasēns Plikšis, Pēterpilietis, Petrapilietis, Bezdarbis, Jasietis, Henricus Lettus<ref>[http://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/RunExercise?exerciseId=13ab2950-0396-487f-8e63-b53752d53ef0&parentType=VirtualSchool&parentId=2181 Rainis]</ref> | nodarbošanās = rakstnieks, tulkotājs, dramaturgs, dzejnieks, politiķis | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = „Fausta” tulkojums, „Zelta zirgs”, „[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]” | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte|Pēterburgas Universitāte]] | apbalvojumi = [[Triju Zvaigžņu ordenis]], 1. šķira (1925) | piezīmes = | kategorijas = }} '''Rainis''', īstajā vārdā '''Jānis Krišjānis<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://img1.lvva-raduraksti.lv/000235-0002-000457/LVVA-000235-0002-000457-0036-M1.jpg |title=„Raduraksti” Latvijas Valsts vēstures arhīvs - 35. kadrs - 156. ieraksts |access-date={{dat|2021|07|09||bez}} |archive-date={{dat|2021|07|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210709193707/http://img1.lvva-raduraksti.lv/000235-0002-000457/LVVA-000235-0002-000457-0036-M1.jpg }}</ref> Pliekšāns''', (dzimis {{dat VS|{{dat|1865|09|11}}|{{dat||08|30}}}}, miris {{dat|1929|09|12}}) bija [[Latvija|latviešu]] [[dzejnieks]], [[dramaturgs]], [[tulkošana|tulkotājs]], [[teātris|teātra]] darbinieks, [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātiskais]] [[žurnālists]] un [[politiķis]]. Būtiski ietekmēja literārās [[latviešu valoda]]s attīstību.<ref>[http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/lit19.htm XIX gadsimta beigu un XX gadsimta sākuma latviešu valodniecība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151023023555/http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/lit19.htm |date={{dat|2015|10|23||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> Viens no [[Jaunā strāva|Jaunās strāvas]] kustības pārstāvjiem un [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas]] biedrs. == Dzīvesgājums == [[Attēls:Rainis 1880 by Robert Borchardt.png|thumb|left|150px|Jānis Pliekšāns 15 gadu vecumā]] [[Attēls:Raiņa nāves ziņa.png|thumb|250px|Raiņa nāves ziņa 1929. gada 12. septembrī.]] Dzimis 1865. gada 11. septembrī [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķa]] [[Dunavas pagasts|Dunavas pagasta]] „Varslavānos” latviešu zemnieka Krišjāņa Pliekšāna (ap 1828—1891) un viņa sievas Dārtas (dzimušas Grikovskas, ap 1828—1899) ģimenē. Kristīts [[Kaldabruņas luterāņu baznīca|Kaldabruņas luterāņu baznīcā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://jekabpilsnovads.lv/?page_id=671 |title=Jēkabpils novada pašvaldība |access-date={{dat|2017|04|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160229221029/http://jekabpilsnovads.lv/?page_id=671 |archivedate={{dat|2016|02|29||bez}} }}</ref> Jānim bija divas māsas: Līze (1854—1897) un [[Dora Stučka|Dora (pēc laulībām Pliekšāne-Stučka 1870—1950)]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/72-85-VESTURE-Gravere.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|03|29||bez}} |archive-date={{dat|2018|09|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180909140321/http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/72-85-VESTURE-Gravere.pdf }}</ref> Viņa tēvs nomāja un apsaimniekoja pusmuižas, tādēļ ģimene bieži mainīja dzīvesvietu, un Jāņa bērnība un pusaudža gadi pagāja [[Tadenava]]s (1865—1869), [[Randene]]s (1869—1872) un [[Birkineļi|Berķeneles]] (1872—1881) pusmuižās Sēlijā. Viņš mācījās mācītāja Oskara Svensona pansijā (1873–1874) pie Ēģiptes (agrākā Vilkumiesta), tad [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] [[Grīvas vācu skola|proģimnāzijā]]<ref>[http://latgalesdati.du.lv/notikums/5281 latgalesdati.du.lv]</ref> (tagad — [[J. Raiņa Daugavpils 6. pamatskola]]; 1875—1879) un Rīgas pilsētas ģimnāzijā (tagad — [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija]]), kuru absolvēja 1884. gadā un tajā pašā gadā uzsāka tieslietu studijas [[Pēterburgas Universitāte]]s Juridiskajā fakultātē. Studiju laikā viņš sāka rakstīt laikrakstam „[[Dienas Lapa]]”. Vasaras pavadīja tēva mājās [[Vasiļova (Maļinovas pagasts)|Vasiļovas]] (1881—1883) un [[Aizkalne|Jasmuižas]] muižās (1883—1889) [[Latgale|Latgalē]]. No 1889. līdz 1891. gadam Pliekšāns strādāja par jurista palīgu [[Viļņa|Viļņā]] un [[Jelgava|Jelgavā]]. 1891.—1895. gadā viņš bija avīzes „Dienas Lapa” redaktors un aktīvs sabiedrisks darbinieks. 1896. gadā viņš īslaicīgi dzīvoja Jelgavā un Berlīnē, pēc tam strādāja par notāru [[Panevēža|Panevēžā]], kur 1897. gada maijā viņu apcietināja sakarā ar apsūdzību par piederību slepenai pretvalstiskai organizācijai "[[Jaunā strāva]]". 1897. gada decembrī Rīgā salaulājās ar dzejnieci un dramaturģi [[Aspazija|Aspaziju (Elzu Valteri)]]. Atrodoties [[Liepāja]]s un Rīgas cietumā, Rainis turpināja darbu pie [[Johans Volfgangs fon Gēte|Johana Volfganga fon Gētes]] „Fausta” latviskošanas un ar Aspazijas palīdzību to pabeidza 1898. gadā. Pēc tiesas sprieduma viņu uz pieciem gadiem izsūtīja uz [[Pleskava|Pleskavu]] un [[Slobodska|Slobodsku]] (1897—1903). Izsūtījuma laikā Rainis turpināja nodarboties ar pasaules literatūras klasisko lieldarbu tulkošanu latviešu valodā un izdeva pirmo dzejoļu krājumu „Tālas noskaņas zilā vakarā” (1903). Pēc atgriešanās no trimdas Rainis dzīvoja Jelgavā, [[Jūrmala|Jūrmalā]] un Rīgā, aktīvi piedalījās [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijā]], šajā laikā viņš izdeva otro dzejas grāmatu „Vētras sēja” un sacerēja drāmu „[[Uguns un nakts]]”. Baidoties no jaunām vajāšanām, 1905. gada 31. decembrī Rainis devās uz [[Šveice|Šveici]]. Emigrācijas laikā [[Lugāno]] tapa viņa lugas „Zelta zirgs” (1909), „Indulis un Ārija” (1912), „Spēlēju, dancoju” (1915) un traģēdija „Jāzeps un viņa brāļi” (1906—1914).<ref>http://gramataselektroniski.blog.com/2012/06/03/jazeps-un-vina-brali-rainis/{{Novecojusi saite}}</ref> 1916. gadā poēmā „Daugava” Rainis kā viens no pirmajiem aicināja veidot neatkarīgu Latvijas valsti. 1920. gada aprīlī Rainis kopā ar Aspaziju atgriezās Latvijā un aktīvi iesaistījās politikā. Viņš bija [[Bulduru konference]]s dalībnieks no Latvijas, [[Latvijas Satversmes sapulce]]s (1920) un pirmo trīs [[Saeima|Saeimu]] (1922, 1925, 1926) deputāts no sociāldemokrātu saraksta. Rainis bija [[Dailes teātris|Dailes teātra]] līdzdibinātājs, [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] direktors (1921—1925), Izglītības ministrs (1927). Šajā laikā viņš sarakstīja vairākus dzejoļu krājumus, traģēdiju „Ilja Muromietis”, lugu prozā „[[Mīla stiprāka par nāvi]]” un drāmu „Rīgas ragana”. No {{dat|1926|9|15|Ģ|bez}} dzīvoja [[Raiņa un Aspazijas māja|Baznīcas ielā 30]] Rīgā. Miris 1929. gada 12. septembrī savā vasarnīcā Majoros un apbedīts Rīgas jaunajos kapos, kas vēlāk nosaukti Raiņa vārdā. == Politiskā darbība == Viens no redzamākajiem Jaunās strāvas pārstāvjiem, aktīvs [[LSDSP vēsture|LSDSP]] biedrs. Kā politiķis īpašus panākumus neguva. Pēc [[Fēlikss Cielēns|Fēliksa Cielēna]] domām, Rainis jau no Satversmes sapulces laikiem izcēlās ar nespēju motivēt savu viedokli, kā rezultātā vispārējās debates pārvērtās par savstarpējiem apvainojumiem un diskusijām.<ref>Cielēns F. Laikmetu maiņā. — apgāds Memento, 1998., 3. gr. 103. lpp.</ref> Sāpīgi pārdzīvoja [[Jānis Čakste|Jāņa Čakstes]] ievēlēšanu prezidenta amatā, jo uzskatīja šo posteni par sev paredzētu — pēc balsojuma demonstratīvi pameta Satversmes sapulces namu un nonāca konfliktā ar LSDSP vadību.<ref>Cielēns F. Laikmetu maiņā. — apgāds Memento, 1998., 1. gr. 173. lpp.</ref> Konflikts ar LSDSP tika izbeigts tikai tad, kad 1926. gada decembrī Rainis tika lūgts kļūt par izglītības ministru. === Darbība izglītības ministra postenī === 1927. gada 27. aprīlī tika parakstīti 81. panta kārtībā izdotie noteikumi, kuri nosacīja, ka pie Pieminekļu valdes pastāv [[Latviešu folkloras krātuve]], kuras uzdevums ir veicināt latviešu dzīves pieminekļu — tautas dzejas un citu tradīciju — krāšanu un atvieglot to pētīšanu, vācot, kārtojot, uzglabājot un publicējot latviešu tautas dziesmas, pasakas, teikas, mīklas, sakāmvārdus, ticējumus, ierašu aprakstus utt. Šo kultūras iestādi pārzina un tās darbību vada trīs cilvēku liela speciālistu kolēģija. Tās locekļus iesaka Pieminekļu valde saziņā ar LU Filoloģijas un filozofijas fakultāti, bet ieceļ izglītības ministrs. 1928. gada 10. janvārī Ministru prezidents Skujenieks un ministrs Pliekšāns parakstīja Latvijas Republikas Satversmes 81. panta kārtībā izdotos noteikumus par [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālo operu]]. Noteikumi paredzēja, ka opera atrodas Izglītības ministrijas pārziņā. Tās direktoru ieceļ Ministru kabinets uz izglītības ministra priekšlikumu. Direktora palīgu — inspektoru ieceļ izglītības resora vadītājs. Ar Raiņa atbalstu notika [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzeja]] nodibināšana un uzsākta [[Latviešu konversācijas vārdnīca]]s izdošana, tika rīkota beļģu mākslas izstāde Rīgā un latviešu mākslas izstādē Stokholmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lza.lv/ZV/zv990600.htm#9 |title=Rihards Treijs. Valdība un zinātne gadu ritumā. Zinātnes Vēstnesis: 1999. gada 22. marts |access-date={{dat|2010|08|17||bez}} |archive-date={{dat|2011|10|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111028004450/http://www.lza.lv/ZV/zv990600.htm#9 }}</ref> <gallery> Attēls:Raiņa sagaidīšana Rīgā 1920. gada 10. aprīlī.jpg|Raiņa sagaidīšana Rīgā 1920. gada 10. aprīlī Attēls:Rainis un citi LSDSP biedri 1926. gadā.jpg|Rainis, [[Voldemārs Bastjānis]], [[Fēlikss Cielēns]] un citi [[LSDSP]] biedri (1926) Attēls:Raiņa sagaidīšana Tukuma stacijā 1929.jpg|Raiņa sagaidīšana Tukuma stacijā 1929. gada 18. jūlijā </gallery> == Darbi == [[Attēls:Vitols Vetras seja.jpg|150px|thumb|right|Darba „Vētras sēja” (1905) vāks (mākslinieks [[Eduards Vītols]])]] === Lugas === * ''Pusideālists'' (1901) * ''[[Uguns un nakts]]'' (1905) * ''Ģirts Vilks'' (1907) * ''[[Zelta zirgs]]'' (1909) * ''Indulis un Ārija'' (1911) * ''[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]'' (1913) * ''Spēlēju, dancoju'' (1915) * ''Krauklītis'' (1917) * ''[[Jāzeps un viņa brāļi]]'' (1919) * ''Ilja Muromietis'' (1923) * ''[[Mīla stiprāka par nāvi]]'' (1927) * ''Rīgas ragana'' (1928) === Poēmas === * ''Ave sol!'' (1910) * ''Daugava'' (1919) * ''Saules gadi'' (1925) === Dzejoļu krājumi === * ''Tālas noskaņas zilā vakarā'' (1903) * ''Vētras sēja'' (1905) * ''Klusā grāmata'' (1909) * ''Tie, kas neaizmirst'' (1911) * ''Gals un sākums'' (1912) * ''Dagdas piecas skiču burtnīcas'' (1920-1925): ** ''Addio bella!'' (1920) ** ''Čūsku vārdi'' (1920) ** ''Uz mājām'' (1920) ** ''Sudrabota gaisma'' (1921) ** ''Mēness meitiņa'' (1925) === Dzejoļu krājumi bērniem === * ''Zelta sietiņš'' (1920) * ''Puķu lodziņš'' (1924) * ''Vasaras princīši un princesītes'' (1924) * ''Lellīte Lolīte'' (1924) * ''Putniņš uz zara'' (1925) * ''Saulīte slimnīcā'' (1927) === Bērnu lugas === * ''Mušu ķēniņš'' (1923) * ''Suns un kaķe'' (1928) === Memuāri === * ''Kastaņola'' (1928) === Īsie stāsti === * ''Novelas'' (''Novellas'', 1925) === Tulkojumi === * [[Johans Volfgangs Gēte]] "Fausts" (1898) * [[Gotholds Efraims Lesings]] "Nātans Gudrais" (1899) * [[Henriks Ibsens]] "Svētki Solhaugā" (1899) * [[Džordžs Gordons Bairons]] "Kains" (1899) * [[Heinrihs Heine]] "Viljams Ratklifs" (1899) * [[Aleksandrs Puškins]] "Boriss Godunovs" (1899) * [[Gerharts Hauptmanis]] "Nogrimušais zvans" (1899) * [[Gerharts Hauptmanis]] "Hannele" (1899) * [[Johans Volfgangs Gēte]] "Prometejs" (1899) * [[Johans Volfgangs Gēte]] "Ifigenija" (1899) * [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]" (1899) * [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte" (1899) * [[Frīdrihs Šillers]] "Vilhelms Tells" (1899) * [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji" (1899) * [[Johans Volfgangs Gēte]] "Torkvato Taso" * [[Johans Volfgangs Gēte]] "Egmonts" * [[Pedro Kalderons de la Barka]] "Zalameas tiesnesis" u.c. == Apbalvojumi un pagodinājumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], 1. šķira (1925) * [[Latvijas PSR Tautas dzejnieks]] (1940) == Literatūra == [[Attēls:RainaKaps.jpg|thumbnail|270px|Raiņa kapavietas memoriāls, Raiņa kapi]] [[Attēls:Rainja piemineklis.jpg|thumb|150px|Raiņa piemineklis [[Rīga|Rīgā]], [[Esplanāde (Rīga)|Esplanādē]]]] * Birkerts A. J. Rainis dzīvē un darbā, Rīga, 1930; * Bundals J. Mīlas problēmas ģēnija prizmā, Rīga, 1935; * Krauliņš К., Raiņa dzīve un darbība, Rīga, 1953; * Sokols E., Rainis, Rīga, 1962; * Hausmanis V., Tautas dzejnieks Rainis, Rīga, 1968; * Hausmanis V., Raiņa daiļrades process, Rīga, 1971; * Hausmanis V., Raiņa dramaturģija, Rīga, 1973; * Priedītis A. Mans Rainis. Rakstu krājums, Daugavpils, 1996; * Rainis laikabiedru atmiņās, Rīga, 1985; * Kursīte J., Raiņa dzejas poētika, Rīga, 1996; * Kalniņš J. Rainis — derīgais un nederīgais, Rīga, 1999. * Indulis Ronis. Noklusētās sensācijas par 20. gadu Latviju. // Nedēļa. 35/2003. * Дауге П., Ян Райнис. Певец борьбы, солнца и любви. М., 1920; * Добровенский Р., Райнис и его братья, Рига, 2000 * Краулинь К., Ян Райнис, М., 1957: * Сокол P., Жизнь и творчество Яна Райниса, Рига, 1957; == Skatīt arī == * [[Raiņa piemineklis]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Wikisource|Author:Rainis|Rainis}} {{Commons category|Rainis}} {{Vikicitāts|Rainis}} * [https://web.archive.org/web/20081107071119/http://www.kultura.lv/lv/persons/3/ Raiņa biogrāfija] portālā kultura.lv * [https://web.archive.org/web/20140805122708/http://satori.lv/autors/246/_Rainis Raiņa biogrāfija] portālā ¼ Satori * [http://www.ailab.lv/Teksti/Senie/Rainis/rainissat.htm Raiņa darbi] portālā ailab.lv * [http://www.letonika.lv/klasiki/section.aspx?g=6&f=1&id=2189826&q= Raiņa darbi] portālā letonika.lv * [http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Rainis/Dienasgr/1923.html Raiņa Dienasgrāmata (1923)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161110091313/http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Rainis/Dienasgr/1923.html |date={{dat|2016|11|10||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20150512222602/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=189&prop_id=202 Par Raiņa muzeju Tadenavā] * [http://www.youtube.com/watch?v=fr-RJ6jLJrE&NR=1 Lauztās priedes no youtube.com] * [http://www.youtube.com/watch?v=Q0yiq17QiWU&feature=related Saule, Pērkons, Daugava no youtube.com] * [http://www.360cities.net/image/rainis-gravesite-memorial Raiņa piemineklis Raiņa kapos] 360 grādu panorāma {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Edmunds Ziemelis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs|Latvijas izglītības ministrs]] | periods = {{dat|1926|12|19|N}} — {{dat|1928|01|23|N}} | pēc = [[Augusts Tentelis]]}} {{kastes beigas}} {{Skujenieka 1. Ministru kabinets}} {{Satversmes sapulce}} {{1. Saeima}} {{2. Saeima}} {{3. Saeima}} {{Latvijas kultūras kanons}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rainis]] [[Kategorija:1905. gada revolūcija Latvijā]] [[Kategorija:Jaunā strāva]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas dramaturgi]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Latvijas tulkotāji]] [[Kategorija:Latviešu tulkotāji]] [[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]] [[Kategorija:Latvijas PSR Tautas dzejnieki]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:1. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:2. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:3. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Latvijas izglītības ministri]] [[Kategorija:Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]] [[Kategorija:Jēkabpils novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]] m8qtc7i8sgj2tsh5o1mwcv6vk1yj8hm 4458444 4458442 2026-04-24T15:05:28Z Teatrālis 82063 /* Darbi */ 4458444 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|latviešu rakstnieku|Rainis (nozīmju atdalīšana)|Rainis}} {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Jānis Pliekšāns | attēls = Rainis.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_gads = 1865 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 11 | dz_vieta = [[Attēls:Flag of the Courland Governorate.svg|23px|border]] „Varslavāni”, [[Dunavas pagasts]], [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | m_gads = 1929 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 12 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīgas Jūrmala|Majori}} | dzīves_vieta = [[Rīga]] | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = <!-- Dora --> | dzīvesbiedrs = [[Aspazija|Elza Pliekšāne]] | bērni = | paraksts = | pseidonīms = Rainis, Jānis Jasēns Plikšis, Pēterpilietis, Petrapilietis, Bezdarbis, Jasietis, Henricus Lettus<ref>[http://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/RunExercise?exerciseId=13ab2950-0396-487f-8e63-b53752d53ef0&parentType=VirtualSchool&parentId=2181 Rainis]</ref> | nodarbošanās = rakstnieks, tulkotājs, dramaturgs, dzejnieks, politiķis | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = „Fausta” tulkojums, „Zelta zirgs”, „[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]” | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte|Pēterburgas Universitāte]] | apbalvojumi = [[Triju Zvaigžņu ordenis]], 1. šķira (1925) | piezīmes = | kategorijas = }} '''Rainis''', īstajā vārdā '''Jānis Krišjānis<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://img1.lvva-raduraksti.lv/000235-0002-000457/LVVA-000235-0002-000457-0036-M1.jpg |title=„Raduraksti” Latvijas Valsts vēstures arhīvs - 35. kadrs - 156. ieraksts |access-date={{dat|2021|07|09||bez}} |archive-date={{dat|2021|07|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210709193707/http://img1.lvva-raduraksti.lv/000235-0002-000457/LVVA-000235-0002-000457-0036-M1.jpg }}</ref> Pliekšāns''', (dzimis {{dat VS|{{dat|1865|09|11}}|{{dat||08|30}}}}, miris {{dat|1929|09|12}}) bija [[Latvija|latviešu]] [[dzejnieks]], [[dramaturgs]], [[tulkošana|tulkotājs]], [[teātris|teātra]] darbinieks, [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātiskais]] [[žurnālists]] un [[politiķis]]. Būtiski ietekmēja literārās [[latviešu valoda]]s attīstību.<ref>[http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/lit19.htm XIX gadsimta beigu un XX gadsimta sākuma latviešu valodniecība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151023023555/http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/lit19.htm |date={{dat|2015|10|23||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> Viens no [[Jaunā strāva|Jaunās strāvas]] kustības pārstāvjiem un [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas]] biedrs. == Dzīvesgājums == [[Attēls:Rainis 1880 by Robert Borchardt.png|thumb|left|150px|Jānis Pliekšāns 15 gadu vecumā]] [[Attēls:Raiņa nāves ziņa.png|thumb|250px|Raiņa nāves ziņa 1929. gada 12. septembrī.]] Dzimis 1865. gada 11. septembrī [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķa]] [[Dunavas pagasts|Dunavas pagasta]] „Varslavānos” latviešu zemnieka Krišjāņa Pliekšāna (ap 1828—1891) un viņa sievas Dārtas (dzimušas Grikovskas, ap 1828—1899) ģimenē. Kristīts [[Kaldabruņas luterāņu baznīca|Kaldabruņas luterāņu baznīcā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://jekabpilsnovads.lv/?page_id=671 |title=Jēkabpils novada pašvaldība |access-date={{dat|2017|04|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160229221029/http://jekabpilsnovads.lv/?page_id=671 |archivedate={{dat|2016|02|29||bez}} }}</ref> Jānim bija divas māsas: Līze (1854—1897) un [[Dora Stučka|Dora (pēc laulībām Pliekšāne-Stučka 1870—1950)]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/72-85-VESTURE-Gravere.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|03|29||bez}} |archive-date={{dat|2018|09|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180909140321/http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/72-85-VESTURE-Gravere.pdf }}</ref> Viņa tēvs nomāja un apsaimniekoja pusmuižas, tādēļ ģimene bieži mainīja dzīvesvietu, un Jāņa bērnība un pusaudža gadi pagāja [[Tadenava]]s (1865—1869), [[Randene]]s (1869—1872) un [[Birkineļi|Berķeneles]] (1872—1881) pusmuižās Sēlijā. Viņš mācījās mācītāja Oskara Svensona pansijā (1873–1874) pie Ēģiptes (agrākā Vilkumiesta), tad [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] [[Grīvas vācu skola|proģimnāzijā]]<ref>[http://latgalesdati.du.lv/notikums/5281 latgalesdati.du.lv]</ref> (tagad — [[J. Raiņa Daugavpils 6. pamatskola]]; 1875—1879) un Rīgas pilsētas ģimnāzijā (tagad — [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija]]), kuru absolvēja 1884. gadā un tajā pašā gadā uzsāka tieslietu studijas [[Pēterburgas Universitāte]]s Juridiskajā fakultātē. Studiju laikā viņš sāka rakstīt laikrakstam „[[Dienas Lapa]]”. Vasaras pavadīja tēva mājās [[Vasiļova (Maļinovas pagasts)|Vasiļovas]] (1881—1883) un [[Aizkalne|Jasmuižas]] muižās (1883—1889) [[Latgale|Latgalē]]. No 1889. līdz 1891. gadam Pliekšāns strādāja par jurista palīgu [[Viļņa|Viļņā]] un [[Jelgava|Jelgavā]]. 1891.—1895. gadā viņš bija avīzes „Dienas Lapa” redaktors un aktīvs sabiedrisks darbinieks. 1896. gadā viņš īslaicīgi dzīvoja Jelgavā un Berlīnē, pēc tam strādāja par notāru [[Panevēža|Panevēžā]], kur 1897. gada maijā viņu apcietināja sakarā ar apsūdzību par piederību slepenai pretvalstiskai organizācijai "[[Jaunā strāva]]". 1897. gada decembrī Rīgā salaulājās ar dzejnieci un dramaturģi [[Aspazija|Aspaziju (Elzu Valteri)]]. Atrodoties [[Liepāja]]s un Rīgas cietumā, Rainis turpināja darbu pie [[Johans Volfgangs fon Gēte|Johana Volfganga fon Gētes]] „Fausta” latviskošanas un ar Aspazijas palīdzību to pabeidza 1898. gadā. Pēc tiesas sprieduma viņu uz pieciem gadiem izsūtīja uz [[Pleskava|Pleskavu]] un [[Slobodska|Slobodsku]] (1897—1903). Izsūtījuma laikā Rainis turpināja nodarboties ar pasaules literatūras klasisko lieldarbu tulkošanu latviešu valodā un izdeva pirmo dzejoļu krājumu „Tālas noskaņas zilā vakarā” (1903). Pēc atgriešanās no trimdas Rainis dzīvoja Jelgavā, [[Jūrmala|Jūrmalā]] un Rīgā, aktīvi piedalījās [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijā]], šajā laikā viņš izdeva otro dzejas grāmatu „Vētras sēja” un sacerēja drāmu „[[Uguns un nakts]]”. Baidoties no jaunām vajāšanām, 1905. gada 31. decembrī Rainis devās uz [[Šveice|Šveici]]. Emigrācijas laikā [[Lugāno]] tapa viņa lugas „Zelta zirgs” (1909), „Indulis un Ārija” (1912), „Spēlēju, dancoju” (1915) un traģēdija „Jāzeps un viņa brāļi” (1906—1914).<ref>http://gramataselektroniski.blog.com/2012/06/03/jazeps-un-vina-brali-rainis/{{Novecojusi saite}}</ref> 1916. gadā poēmā „Daugava” Rainis kā viens no pirmajiem aicināja veidot neatkarīgu Latvijas valsti. 1920. gada aprīlī Rainis kopā ar Aspaziju atgriezās Latvijā un aktīvi iesaistījās politikā. Viņš bija [[Bulduru konference]]s dalībnieks no Latvijas, [[Latvijas Satversmes sapulce]]s (1920) un pirmo trīs [[Saeima|Saeimu]] (1922, 1925, 1926) deputāts no sociāldemokrātu saraksta. Rainis bija [[Dailes teātris|Dailes teātra]] līdzdibinātājs, [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] direktors (1921—1925), Izglītības ministrs (1927). Šajā laikā viņš sarakstīja vairākus dzejoļu krājumus, traģēdiju „Ilja Muromietis”, lugu prozā „[[Mīla stiprāka par nāvi]]” un drāmu „Rīgas ragana”. No {{dat|1926|9|15|Ģ|bez}} dzīvoja [[Raiņa un Aspazijas māja|Baznīcas ielā 30]] Rīgā. Miris 1929. gada 12. septembrī savā vasarnīcā Majoros un apbedīts Rīgas jaunajos kapos, kas vēlāk nosaukti Raiņa vārdā. == Politiskā darbība == Viens no redzamākajiem Jaunās strāvas pārstāvjiem, aktīvs [[LSDSP vēsture|LSDSP]] biedrs. Kā politiķis īpašus panākumus neguva. Pēc [[Fēlikss Cielēns|Fēliksa Cielēna]] domām, Rainis jau no Satversmes sapulces laikiem izcēlās ar nespēju motivēt savu viedokli, kā rezultātā vispārējās debates pārvērtās par savstarpējiem apvainojumiem un diskusijām.<ref>Cielēns F. Laikmetu maiņā. — apgāds Memento, 1998., 3. gr. 103. lpp.</ref> Sāpīgi pārdzīvoja [[Jānis Čakste|Jāņa Čakstes]] ievēlēšanu prezidenta amatā, jo uzskatīja šo posteni par sev paredzētu — pēc balsojuma demonstratīvi pameta Satversmes sapulces namu un nonāca konfliktā ar LSDSP vadību.<ref>Cielēns F. Laikmetu maiņā. — apgāds Memento, 1998., 1. gr. 173. lpp.</ref> Konflikts ar LSDSP tika izbeigts tikai tad, kad 1926. gada decembrī Rainis tika lūgts kļūt par izglītības ministru. === Darbība izglītības ministra postenī === 1927. gada 27. aprīlī tika parakstīti 81. panta kārtībā izdotie noteikumi, kuri nosacīja, ka pie Pieminekļu valdes pastāv [[Latviešu folkloras krātuve]], kuras uzdevums ir veicināt latviešu dzīves pieminekļu — tautas dzejas un citu tradīciju — krāšanu un atvieglot to pētīšanu, vācot, kārtojot, uzglabājot un publicējot latviešu tautas dziesmas, pasakas, teikas, mīklas, sakāmvārdus, ticējumus, ierašu aprakstus utt. Šo kultūras iestādi pārzina un tās darbību vada trīs cilvēku liela speciālistu kolēģija. Tās locekļus iesaka Pieminekļu valde saziņā ar LU Filoloģijas un filozofijas fakultāti, bet ieceļ izglītības ministrs. 1928. gada 10. janvārī Ministru prezidents Skujenieks un ministrs Pliekšāns parakstīja Latvijas Republikas Satversmes 81. panta kārtībā izdotos noteikumus par [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālo operu]]. Noteikumi paredzēja, ka opera atrodas Izglītības ministrijas pārziņā. Tās direktoru ieceļ Ministru kabinets uz izglītības ministra priekšlikumu. Direktora palīgu — inspektoru ieceļ izglītības resora vadītājs. Ar Raiņa atbalstu notika [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzeja]] nodibināšana un uzsākta [[Latviešu konversācijas vārdnīca]]s izdošana, tika rīkota beļģu mākslas izstāde Rīgā un latviešu mākslas izstādē Stokholmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lza.lv/ZV/zv990600.htm#9 |title=Rihards Treijs. Valdība un zinātne gadu ritumā. Zinātnes Vēstnesis: 1999. gada 22. marts |access-date={{dat|2010|08|17||bez}} |archive-date={{dat|2011|10|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111028004450/http://www.lza.lv/ZV/zv990600.htm#9 }}</ref> <gallery> Attēls:Raiņa sagaidīšana Rīgā 1920. gada 10. aprīlī.jpg|Raiņa sagaidīšana Rīgā 1920. gada 10. aprīlī Attēls:Rainis un citi LSDSP biedri 1926. gadā.jpg|Rainis, [[Voldemārs Bastjānis]], [[Fēlikss Cielēns]] un citi [[LSDSP]] biedri (1926) Attēls:Raiņa sagaidīšana Tukuma stacijā 1929.jpg|Raiņa sagaidīšana Tukuma stacijā 1929. gada 18. jūlijā </gallery> == Darbi == [[Attēls:Vitols Vetras seja.jpg|150px|thumb|right|Darba „Vētras sēja” (1905) vāks (mākslinieks [[Eduards Vītols]])]] === Lugas === * ''Pusideālists'' (1901) * ''[[Uguns un nakts]]'' (1905) * ''Ģirts Vilks'' (1907) * ''[[Zelta zirgs]]'' (1909) * ''Indulis un Ārija'' (1911) * ''[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]'' (1913) * ''Spēlēju, dancoju'' (1915) * ''Krauklītis'' (1917) * ''[[Jāzeps un viņa brāļi]]'' (1919) * ''Ilja Muromietis'' (1923) * ''[[Mīla stiprāka par nāvi]]'' (1927) * ''Rīgas ragana'' (1928) === Poēmas === * ''Ave sol!'' (1910) * ''Daugava'' (1919) * ''Saules gadi'' (1925) === Dzejoļu krājumi === * ''Tālas noskaņas zilā vakarā'' (1903) * ''Vētras sēja'' (1905) * ''Klusā grāmata'' (1909) * ''Tie, kas neaizmirst'' (1911) * ''Gals un sākums'' (1912) * ''Dagdas piecas skiču burtnīcas'' (1920-1925): ** ''Addio bella!'' (1920) ** ''Čūsku vārdi'' (1920) ** ''Uz mājām'' (1920) ** ''Sudrabota gaisma'' (1921) ** ''Mēness meitiņa'' (1925) === Dzejoļu krājumi bērniem === * ''Zelta sietiņš'' (1920) * ''Puķu lodziņš'' (1924) * ''Vasaras princīši un princesītes'' (1924) * ''Lellīte Lolīte'' (1924) * ''Putniņš uz zara'' (1925) * ''Saulīte slimnīcā'' (1927) === Bērnu lugas === * ''Mušu ķēniņš'' (1923) * ''Suns un kaķe'' (1928) === Memuāri === * ''Kastaņola'' (1928) === Īsie stāsti === * ''Novelas'' (1925) === Tulkojumi === * [[Johans Volfgangs Gēte]] "Fausts" (1898) * [[Gotholds Efraims Lesings]] "Nātans Gudrais" (1899) * [[Henriks Ibsens]] "Svētki Solhaugā" (1899) * [[Džordžs Gordons Bairons]] "Kains" (1899) * [[Heinrihs Heine]] "Viljams Ratklifs" (1899) * [[Aleksandrs Puškins]] "Boriss Godunovs" (1899) * [[Gerharts Hauptmanis]] "Nogrimušais zvans" (1899) * [[Gerharts Hauptmanis]] "Hannele" (1899) * [[Johans Volfgangs Gēte]] "Prometejs" (1899) * [[Johans Volfgangs Gēte]] "Ifigenija" (1899) * [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]" (1899) * [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte" (1899) * [[Frīdrihs Šillers]] "Vilhelms Tells" (1899) * [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji" (1899) * [[Johans Volfgangs Gēte]] "Torkvato Taso" * [[Johans Volfgangs Gēte]] "Egmonts" * [[Pedro Kalderons de la Barka]] "Zalameas tiesnesis" u.c. == Apbalvojumi un pagodinājumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], 1. šķira (1925) * [[Latvijas PSR Tautas dzejnieks]] (1940) == Literatūra == [[Attēls:RainaKaps.jpg|thumbnail|270px|Raiņa kapavietas memoriāls, Raiņa kapi]] [[Attēls:Rainja piemineklis.jpg|thumb|150px|Raiņa piemineklis [[Rīga|Rīgā]], [[Esplanāde (Rīga)|Esplanādē]]]] * Birkerts A. J. Rainis dzīvē un darbā, Rīga, 1930; * Bundals J. Mīlas problēmas ģēnija prizmā, Rīga, 1935; * Krauliņš К., Raiņa dzīve un darbība, Rīga, 1953; * Sokols E., Rainis, Rīga, 1962; * Hausmanis V., Tautas dzejnieks Rainis, Rīga, 1968; * Hausmanis V., Raiņa daiļrades process, Rīga, 1971; * Hausmanis V., Raiņa dramaturģija, Rīga, 1973; * Priedītis A. Mans Rainis. Rakstu krājums, Daugavpils, 1996; * Rainis laikabiedru atmiņās, Rīga, 1985; * Kursīte J., Raiņa dzejas poētika, Rīga, 1996; * Kalniņš J. Rainis — derīgais un nederīgais, Rīga, 1999. * Indulis Ronis. Noklusētās sensācijas par 20. gadu Latviju. // Nedēļa. 35/2003. * Дауге П., Ян Райнис. Певец борьбы, солнца и любви. М., 1920; * Добровенский Р., Райнис и его братья, Рига, 2000 * Краулинь К., Ян Райнис, М., 1957: * Сокол P., Жизнь и творчество Яна Райниса, Рига, 1957; == Skatīt arī == * [[Raiņa piemineklis]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Wikisource|Author:Rainis|Rainis}} {{Commons category|Rainis}} {{Vikicitāts|Rainis}} * [https://web.archive.org/web/20081107071119/http://www.kultura.lv/lv/persons/3/ Raiņa biogrāfija] portālā kultura.lv * [https://web.archive.org/web/20140805122708/http://satori.lv/autors/246/_Rainis Raiņa biogrāfija] portālā ¼ Satori * [http://www.ailab.lv/Teksti/Senie/Rainis/rainissat.htm Raiņa darbi] portālā ailab.lv * [http://www.letonika.lv/klasiki/section.aspx?g=6&f=1&id=2189826&q= Raiņa darbi] portālā letonika.lv * [http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Rainis/Dienasgr/1923.html Raiņa Dienasgrāmata (1923)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161110091313/http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Rainis/Dienasgr/1923.html |date={{dat|2016|11|10||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20150512222602/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=189&prop_id=202 Par Raiņa muzeju Tadenavā] * [http://www.youtube.com/watch?v=fr-RJ6jLJrE&NR=1 Lauztās priedes no youtube.com] * [http://www.youtube.com/watch?v=Q0yiq17QiWU&feature=related Saule, Pērkons, Daugava no youtube.com] * [http://www.360cities.net/image/rainis-gravesite-memorial Raiņa piemineklis Raiņa kapos] 360 grādu panorāma {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Edmunds Ziemelis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs|Latvijas izglītības ministrs]] | periods = {{dat|1926|12|19|N}} — {{dat|1928|01|23|N}} | pēc = [[Augusts Tentelis]]}} {{kastes beigas}} {{Skujenieka 1. Ministru kabinets}} {{Satversmes sapulce}} {{1. Saeima}} {{2. Saeima}} {{3. Saeima}} {{Latvijas kultūras kanons}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rainis]] [[Kategorija:1905. gada revolūcija Latvijā]] [[Kategorija:Jaunā strāva]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas dramaturgi]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Latvijas tulkotāji]] [[Kategorija:Latviešu tulkotāji]] [[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]] [[Kategorija:Latvijas PSR Tautas dzejnieki]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:1. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:2. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:3. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Latvijas izglītības ministri]] [[Kategorija:Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]] [[Kategorija:Jēkabpils novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]] 0prl2hua8wbots9rtweidvw1e4b1tdm Saūda Arābijas futbola izlase 0 16108 4458448 4456150 2026-04-24T15:24:48Z Vylks 50297 4458448 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Saūda Arābija | Badge = | FIFA Trigramme = KSA | Nickname = الخضر (Zaļie)<br />الصقور (Piekūni) | Association = Saūda Arābijas Futbola federācija | Confederation = [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] (Āzija) | Coach = {{flaga|GRE}} [[Jorgs Donis]] | Captain = [[Sālems ed Dausari]] | Most caps = Mohameds ed Dajī (173) | Top scorer = Madžids Abdulla (72) | Home Stadium = <!-- Tērpu krāsu veidnes --> |pattern_la1 = _sarab18h |pattern_b1 = _sarab18h |pattern_ra1 = _sarab18h |pattern_sh1 = _sarab18h |pattern_so1 = _ksa18h |leftarm1 = FFFFFF |body1 = FFFFFF |rightarm1 = FFFFFF |shorts1 = FFFFFF |socks1 = FFFFFF |pattern_la2 = _sarab18a |pattern_b2 = _sarab18a |pattern_ra2 = _sarab18a |pattern_sh2 = _sarab18a |pattern_so2 = _ksa18a |leftarm2 = 168D40 |body2 = 168D40 |rightarm2 = 168D40 |shorts2 = 168D40 |socks2 = 168D40 | FIFA Rank = {{Nft rank|61.|steady||date=2026. gada 1. aprīlis}}| | FIFA max = 21. | FIFA max date = 2004. gada jūlijs | FIFA min = 126. | FIFA min date = 2012. gada decembris | First game = {{fb|KSA}} 1:1 {{fb-rt|LIB}}<br />([[Beirūta]], [[Libāna]]; {{dat|1957|1|18|N|bez}}) | Largest win = {{fb|TLS}} 0:10 {{fb-rt|KSA}} <br />([[Dili]], [[Austrumtimora]]; {{dat|2015|11|17|N|bez}}) | Largest loss = {{flaga|Apvienotā Arābu Republika}} [[Ēģiptes futbola izlase|Apvienotā Arābu Republika]] 13:0 {{fb-rt|KSA}} <br />([[Kasablanka]], [[Maroka]]; {{dat|1961|9|3|N|bez}}) | World cup apps = 6 | World cup first = 1994 | World cup best = Astotdaļfināls: [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] | Regional name = [[Āzijas Kauss futbolā|Āzijas kauss]] | Regional cup apps = 10 | Regional cup first = 1984 | Regional cup best = '''Čempioni:'''<br />1984, 1988, 1996 | Confederations cup apps = 4 | Confederations cup first = 1992 | Confederations cup best = 2. vieta: [[1992. gada Karaļa Fahda kauss|1992]] }} '''Saūda Arābijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Saūda Arābija|Saūda Arābiju]] starptautiskās futbola sacensībās. Saūda Arābijas futbola izlasi pārvalda Saūda Arābijas Futbola federācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1957. gadā, cīnoties pret [[Libānas futbola izlase|Libānas izlasi]]. Saūda Arābija ir piedalījusies 6 [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīros, bet vislabākie panākumi tai bija pirmajā reizē [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gadā]], kad iekļuva astotdaļfinālā. [[Āzijas Kauss futbolā|Āzijas kausa izcīņā]] Saūda Arābija ir piedalījusies 10 reizes un ir trīskārtēji [[Āzija]]s čempioni. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] - ''Nepiedalījās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]]-[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] - ''Nekvalificējās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] - Astotdaļfināls * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - Grupu turnīrs * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] - Grupu turnīrs * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] - Grupu turnīrs * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - Grupu turnīrs * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - Grupu turnīrs == Āzijas kausā == * 1956—1972 — ''Nepiedalījās'' * 1976 — ''Izstājās'' * 1980 — ''Nepiedalījās'' * 1984 — '''Čempioni''' * 1988 — '''Čempioni''' * 1992 — 2. vieta * 1996 — '''Čempioni''' * 2000 — 2. vieta * 2004 — Grupu turnīrs * 2007 — 2. vieta * 2011 — Grupu turnīrs * 2015 — Grupu turnīrs * 2019 — Astotdaļfināls * 2023 — == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2022. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Saūda Arābija}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{futbols-aizmetnis}} {{AFC izlases}} {{Pasaules futbols}} {{Saūda Arābijas futbola izlase - FIFA 2022}} [[Kategorija:Āzijas futbola izlases]] [[Kategorija:Saūda Arābijas futbola izlase| ]] 7czbutsph8vpt9w856h997poxd3085z Rundāles pagasts 0 20930 4458750 4183858 2026-04-25T04:35:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458750 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Rundāles pagasts | karte = Rundāles pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Rundales_pagasts.png | ģerboņa_nosaukums = Rundāles pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Bauskas novads | centrs = Pilsrundāle | platība = 91,44 | iedzīvotāji = 2174<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 2174 / 91.44 round 1}} | izveidots = 1866 | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = www.rundale.lv }} '''Rundāles pagasts''' ir viena no [[Bauskas novads|Bauskas novada]] administratīvajām teritorijām, [[Lielupe]]s kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada [[Bauska]]s pilsētu un [[Svitenes pagasts|Svitenes]], [[Viesturu pagasts|Viesturu]], [[Mežotnes pagasts|Mežotnes]], [[Codes pagasts|Codes]] un [[Īslīces pagasts|Īslīces]] pagastiem, kā arī [[Lietuva]]s [[Šauļu apriņķis|Šauļu apriņķa]] [[Pakrojas rajons|Pakrojas rajona]] [[Žeimeles seņūnija]]. == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== Upes: [[Bērstele]], [[Dzirnupīte (Īslīces pieteka)|Dzirnupīte]], [[Īslīce]], [[Kapupe]], [[Lielupe]], [[Mazplānīte]], [[Melnupīte (Īslīces pieteka)|Melnupīte]], [[Svirkale]]. == Vēsture == Mūsdienu Rungāles pagasta teritorijā vēsturiski atradās Bornsmindes muiža (''Gut Bornsmünde'', [[Ziedoņi]]), Kaucmindes muiža (''Gut Kauzmünde'', [[Saulaine (Rundāles pagasts)|Saulaine]]), [[Rundāles pils|Rundāles muiža]] (''Schloss Ruhental''). Rundāles muižas pagasts dibināts 1819. gadā, 1866. gadā pārveidots par no [[muiža]]s neatkarīgu pagastu. 1935. gadā [[Bauskas apriņķis|Bauskas apriņķa]] Rundāles pagasta platība bija 95,22 km² un tajā dzīvoja 2005 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja [[Rundāles ciems|Rundāles]], [[Ādžūnu ciems|Ādžūnu]] un Pilsrundāles [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. [[Bauskas rajons|Bauskas rajona]] '''Pilsrundāles ciemam''' 1963. gadā pievienoja likvidētā Rundāles ciema [[padomju saimniecība]]s «Rundāle» teritoriju, 1966. gadā pievienoja [[Īslices ciems|Īslīces ciema]] P. Lejiņa Saulaines sovhoztehnikuma teritoriju, 1987. gadā pievienoja daļu [[Viesturu ciems|Viesturu ciema]] teritorijas.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā Pilsrundāles ciemu reorganizēja par pagastu un nosauca par '''Rundāles pagastu'''. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Rundāles novads|Rundāles novadā]]. 2021. gadā Rundāles novadu iekļāva [[Bauskas novads|Bauskas novadā]]. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|2005 |1959|2635 |1969|2554 |1979|2709 |1989|2860 |2000|2519 |2011|1878 |2021|1709 }} # Numurēta saraksta elements === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Pilsrundāle]]''' (pagasta centrs), [[Saulaine (Rundāles pagasts)|Saulaine]], [[Ziedoņi]], [[Mazbērstele]], [[Vecrundāle]], [[Mazmežotne]], [[Punslavas]], [[Priedītes (ciems)|Priedītes]], [[Lepšas]], [[Jāņukrogs]], [[Švirkale]]. === Ievērojamas personības === * [[Jānis Akermanis]] (1897 -1972), latviešu lidotājs, aviokonstruktors, pedagogs, sabiedriskais darbinieks. == Saimniecība == Pagastā atrodas Rundāles ūdensdzirnavas <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://rundalesdzirnavas.lv/ |title=Rundāles ūdensdzirnavas |access-date={{dat|2023|05|21||bez}} |archive-date={{dat|2023|05|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230521071652/https://rundalesdzirnavas.lv/ }}</ref> === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Rundāles pils]] {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Bauskas novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Rundāles novads}} {{Bauskas rajons}} {{Bauskas apriņķis}} }} {{DEFAULTSORT:Rundales pagasts}} [[Kategorija:Zemgale]] [[Kategorija:Bauskas novada pagasti]] [[Kategorija:Rundāles pagasts| ]] plt29ffo728i6qaked36s9lm6yg7ym5 RC Lens 0 21203 4458579 4348913 2026-04-24T22:17:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458579 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #F4D30F | bg_color = #A71A1B | nos = ''RC Lens'' | logo = [[Attēls:rc lens logo.gif]] | pilns = ''Racing Club de Lens'' | iesauka = ''Les Sang et or'' (asinis un zelts) | pilsēta = {{Vieta|Francija|Lansa}} | dib = 1906 | stad = ''[[Stade Bollaert-Delelis]]'' | ietilp = 38 223 | prez = {{flaga|Francija}} Žozefs Ugurljāns | tren = {{flaga|Francija}} [[Pjērs Sāžs]] | līga = [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]] | sez = [[2024.—2025. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2024.—2025.]] | poz = 8. vieta | mediji = {{URL|https://www.rclens.fr/}} | pattern_la1 = _lens2526h | pattern_b1 = _lens2526h | pattern_ra1 = _lens2526h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = _redtopl | leftarm1 = FF0000 | body1 = FFF000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = FF0000 | socks1 = FFF000 | pattern_la2 = _lens2526a | pattern_b2 = _lens2526a | pattern_ra2 = _lens2526a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = _toponblackl | leftarm2 = 000000 | body2 = 000000 | rightarm2 = 000000 | shorts2 = 000000 | socks2 = 00924f | pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = | body3 = | rightarm3 = | shorts3 = | socks3 = }} '''''Racing Club de Lens''''' ({{IPA|raːsə klŭb də lɑ̃s}}), biežāk zināms kā '''''RC Lens''''' vai vienkārši '''''Lens''''', ir [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubs no valsts ziemeļdaļas pilsētas [[Lansa]]s [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] [[Francijas departamenti|departamentā]]. 2025.—2026. gada sezonā spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgā]]. Mājas spēles aizvada ''[[Stade Bollaert-Delelis]]'' stadionā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rclens.fr/site/stade_presentation/index.php |title=Stade - Présentation |access-date={{dat|2015|10|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110209090325/http://www.rclens.fr/site/stade_presentation/index.php#ancreContenu |archivedate={{dat|2011|02|09||bez}} }}</ref> Tā iesauka ''sang et or'' ({{val|lv|asinis un zelts}}) nāk no tā tradicionālajam krāsām. ''RC Lens'' principiālākie sāncenši ir ziemeļu kaimiņi [[Lille OSC|Lilles LOSC]], ar ko tie tiekas [[Ziemeļu derbijs|ziemeļu derbijā]]. 1997.–1998. gada sezonā klubs pirmo un vienīgo reizi uzvarēja Francijas čempionātā. Trīs reizes komanda ir spēlējusi [[Francijas kauss futbolā|Francijas kausa]] finālā, kā arī vienu reizi uzvarēts Francijas līgas kausa izcīņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rclens.fr/site/matchs_palmares/index.php#ancreContenu|title=Palmarès|accessdate={{dat|2015|10|9}}|publisher=Racing Club de Lens|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151014121808/http://www.rclens.fr/site/matchs_palmares/index.php#ancreContenu|archivedate={{dat|2015|10|14||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == * '''[[Francijas futbola 1. līga|Francijas čempionāts (''Ligue 1'')]]''' ** Čempioni (1): 1997–98 ** Vicečempioni (4): 1955–56, 1956–57, 1976–77, 2001–02 * '''[[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]''' ** Finālisti (3): 1947–48, 1974–75, 1997–98 * '''Francijas līgas kauss''' ** Kausa ieguvēji (1): 1998–99 ** Finālisti (1): 2007–08 * '''Francijas superkauss''' ** Finālisti (1): 1998 * '''Šarla Drago kauss''' ** Kausa ieguvēji (3): 1959, 1960, 1965 ** Finālisti (1): 1957 * '''[[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līga]]''' ** Čempioni (4): 1936–37, 1948–49, 1972–73, 2008–09 ** Vicečempioni (4): 1978–79, 1990–91, 2013–14, 2019–20 * '''[[UEFA Intertoto kauss]]''' ** Uzvarētāji (2): 2005 == Spēlētāji == Atjaunots ''{{Dat|2025|9|21|5=bez}}''. {{Fs start}} {{fs player|no=1|pos=GK|nat=FRA|name=[[Režiss Gurtners]]}} {{fs player|no=2|pos=DF|nat=FRA|name=[[Rubēns Agilars]]}} {{fs player|no=3|pos=DF|nat=COL|name=[[Deivers Mačado]]}} {{fs player|no=4|pos=DF|nat=BIH|name=[[Nidals Čeliks]]}} {{fs player|no=5|pos=MF|nat=MNE|name=[[Andrija Bulatovičs]]}} {{fs player|no=6|pos=DF|nat=AUT|name=[[Samsons Baido]]}} {{Fs player|no=7|pos=FW|nat=FRA|name=[[Floriāns Sotoka]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]}} {{Fs player|no=8|pos=MF|nat=MLI|name=[[Mamadu Sangarē]]}} {{Fs player|no=10|pos=MF|nat=FRA|name=[[Florians Tovēns]]}} {{Fs player|no=11|pos=FW|nat=FRA|name=[[Odsons Eduārs]]}} {{Fs player|no=13|pos=DF|nat=ECU|name=[[Hoanners Čavess]]}} {{Fs player|no=14|pos=DF|nat=FRA|name=[[Matjē Udols]]}} {{Fs player|no=15|pos=MF|nat=NGA|name=[[Hamzats Ojedirans]]}} {{Fs player|no=19|pos=FW|nat=SEN|name=[[Abdalā Sima]]}} {{Fs mid}} {{fs player|no=20|pos=DF|nat=FRA|name=[[Malangs Sārs]]}} {{Fs player|no=22|pos=FW|nat=FRA|name=[[Veslijs Saīds]]}} {{Fs player|no=23|pos=DF|nat=KSA|name=[[Saūds Abdulhamīds]]|other=īrē no [[AS Roma|Roma]]}} {{Fs player|no=24|pos=DF|nat=FRA|name=[[Žonatans Gradits]]}} {{Fs player|no=27|pos=FW|nat=GUI|name=[[Morgans Gilavogī]]}} {{Fs player|no=28|pos=MF|nat=FRA|name=[[Adriēns Tomasons]]}} {{Fs player|no=31|pos=MF|nat=FRA|name=[[Alfa Diallo]]}} {{Fs player|no=32|pos=DF|nat=FRA|name=[[Kilians Antonio]]}} {{Fs player|no=33|pos=MF|nat=FRA|name=[[Fodē Silla]]}} {{Fs player|no=35|pos=MF|nat=FRA|name=[[Antonī Bermons]]}} {{Fs player|no=37|pos=DF|nat=BFA|name=[[Ismaēlo Ganiū]]}} {{Fs player|no=38|pos=FW|nat=FRA|name=[[Rajans Fofana]]}} {{Fs player|no=40|pos=GK|nat=FRA|name=[[Robēns Risers]]}} {{Fs player|no=50|pos=GK|nat=FRA|name=[[Ilans Žurdrēns]]}} {{Fs end}} == Sāncensības == {{pamatraksts|Ziemeļu derbijs}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.rclens.fr/site/ Oficiālā kluba vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110225151703/http://www.rclens.fr/site/ |date={{dat|2011|02|25||bez}} }} {{fr ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{Francija-aizmetnis}} {{Ligue 1}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lens}} [[Kategorija:Francijas futbola klubi]] [[Kategorija:RC Lens]] azwxjfn543buufijjr1gdnbmslq53oe Kategorija:Neptūns (planēta) 14 23318 4458826 1991341 2026-04-25T06:44:56Z Dont Talk marko 144317 4458826 wikitext text/x-wiki r{{Commonscat|Neptune (planet)}} [[Kategorija:Saules sistēmas planētas]] fjtwtsc2f4ce1ufpzev1hx6msq1d0sc 4458920 4458826 2026-04-25T11:53:06Z Jānis U. 198 Atcēlu [[Special:Contributions/Dont Talk marko|Dont Talk marko]] ([[User talk:Dont Talk marko|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4458826 4458920 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|Neptune (planet)}} [[Kategorija:Saules sistēmas planētas]] re2aspj4pveslpehc1u9y8304my71z9 Regīna Ezera 0 26487 4458594 4456221 2026-04-25T00:33:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458594 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Regīna Ezera | vārds_orig = | attēls = ReginaEzera.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1930 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 20 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_dat_alt = | m_gads = 2002 | m_mēnesis = 06 | m_diena = 11 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Ogres novads|Tomes pagasts}} | dzīves_vieta = [[Rīga]], [[Ogres novads]], [[Tomes pagasts]] | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = rakstniece |rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | periods = | žanri = Proza | temati = | lit virzieni = |slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Regīna Ezera''' (īstajā vārdā '''Regīna Kindzule''', dzimusi '''Regīna Šamreto''' [[1930. gads|1930]]. gada [[20. decembris|20. decembrī]], mirusi [[2002. gads|2002]]. gada [[11. jūnijs|11. jūnijā]]) bija latviešu rakstniece, [[proza]]iķe, eseju, recenziju un interviju autore. Strādājusi kā tulkotāja, atdzejotāja. Viņas darbos ir atrodami sapņu, vīziju, neapzinātā iespaidi. Tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta latviešu psiholoģiskās prozas autoriem. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1930. gadā [[Rīga|Rīgā]] namdara Roberta Šamreto un viņa sievas Lūcijas ģimenē. Viņas tēvs bija no jauktas poļu-vāciešu, bet māte no poļu-latviešu ģimenes, ģimenes valoda bērnībā bija [[poļu valoda]].<ref>[https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/2141/atp_Majas_Viesis_2010_nr24_Ezera_Krekle.pdf?sequence=1 Es neziedēšu vairs nekad] Maija Krekle, [[Mājas Viesis]] 2010. gada 3. decembrī</ref> Otrā pasaules kara beigās viņa kopā ar vecākiem 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet dzimtenē atgriezās 1945. gada oktobrī. Mācījās [[Natālijas Draudziņas 7. vidusskola|Natālijas Draudziņas 7. vidusskolā]]. No 1950. gada studēja [[Latvijas Universitāte|LVU]] Vēstures un filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļā. 1951. gadā apprecējās ar Jēkabu Lasenbergu, viņiem piedzima divas meitas — Inese un Ilze. Strādāja laikrakstā "Рionieris" (1954—1957) un žurnālā "Bērnība", kas 1955. gadā publicēja viņas tēlojumu "Pat īkšķis nelīdzēja".<ref name="apinisreg"/> 1958. gadā otrreiz apprecējās ar Česlavu Kindzuli, viņiem piedzima meita Aija. 1961. gadā tika izdots viņas stāstu krājums "Un ceļš vēl kūp". 1976. gadā pēc rakstnieces romāna ''Aka'' uzņēma filmu ''[[Ezera sonāte]]'' (režisori [[Gunārs Cilinskis]] un [[Varis Brasla]]).<ref name="apinisreg"/> 1978. gadā viņa pārcēlās uz dzīvi lauku mājās [[Daugava]]s kreisajā krastā.<ref name="latvijasradio">Anda Buševica. [https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/augstak-par-zemi/reginas-ezeras-darbi-un-laikmeta-konteksts.-saruna-ar-gunti-bere.a144078/?highlight=fotogr%C4%81fija "Regīnas Ezeras darbi un laikmeta konteksts. Saruna ar Gunti Bereli"]. [[Latvijas Radio]]. 2021. gada 16. maijs</ref> Mirusi 2002. gada 11. jūnijā savās lauku mājās Ķeguma novada "Briežos", apbedīta [[Tome]]s kapsētā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.diena.lv/arhivs/kur-meklet-reginu-ezeru-11698541|title= Kur meklēt Regīnu Ezeru.|author=Māra Misiņa|date=2003.|publisher=[[Diena]]|accessdate={{dat|2015|4|1||bez}}}}</ref> Viņas meita [[Aija Vālodze|Aija Amoliņa (Vālodze)]] ir prozaiķe un tulkotāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/35713/ta-radas-ezera-sonate-rakstnieces-reginas-ezeras-nepiepildita-milestiba|title= Tā radās „Ezera sonāte”.|author=Sandra Krauze|date=2010.|publisher=kasjauns.lv|accessdate={{dat|2015|4|1||bez}}}}</ref> == Apbalvojumi un pagodinājumi == * Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece (1974) * [[Latvijas PSR Tautas rakstnieki|Latvijas PSR Tautas rakstniece]] (1981)<ref name="apinisreg"/> * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1995) * [[LPSR Tautas rakstnieks]] (1981) == Bibliogrāfija == === Stāsti un noveles === * "Un ceļš vēl kūp" (Latvijas Valsts izdevniecība, 1961) * "Daugavas stāsti" (Latvijas Valsts izdevniecība, 1965) * "Aiztek Gaujas ūdeņi, aiztek" (Latvijas Valsts izdevniecība,1968) * "Saules atspulgs" (Liesma, 1969) * "Grieze — trakais putns" (Liesma, 1970) * "Nakts bez mēnesnīcas" (Liesma,1971) * "Pavasara pērkons" (Liesma, 1973) * "Vasara bija tikai vienu dienu" (Liesma,1974) * "Cilvēkam vajag suni" (Liesma, 1975) * "Baraviku laika dullums" (Liesma, 1978) * "Nostalģija" (Liesma, 1979), teksts paralēli latviešu un krievu val. * "Slazds" (Liesma, 1979) * "Princeses fenomens" (Liesma, 1985) * "Pie klusiem ūdeņiem" (Liesma, 1987) * "Pūķa ola" (Preses nams, 1995) * "Odas skumjām" (Priedaines, 2003) === Romāni === * "Zem pavasara debesīm", iekļauts literārajā almanahā "Jauno vārds" (1961, Latvijas Valsts izdevniecība) * "Viņas bija trīs" (Latvijas Valsts izdevniecība, 1963) * "Mežābele" (Liesma, 1966) * "Dzilnas sila balāde" (Latvijas Valsts izdevniecība, 1968) * "Aka" (Liesma,1972) * "Zemdegas" (Liesma, 1977) * "Varmācība" (Liesma, 1982) * "Nodevība" (Liesma, 1984) * "Esamība" (nepabeigts, grāmatā "Odas skumjām" (2003)) === Miniatūras, literārā dienasgrāmata === * "Visticamāk, ka ne..." (Liesma, 1993) * "Zvaigžņu lietus" (Preses nams, 1994) * "Varbūt tā nebūs vairs nekad" (Preses nams, 1977) * "...pār izdegušiem laukiem skrien mans sapnis" (Priedaines, 2003) === Literārie scenāriji === * "[[Ezera sonāte]]" (pēc romāna "Aka") (1974) * "Dvēselei ir ābolu smarža" (pēc J. Ezeriņa stāsta "Joču pirts") (1990) * "Sātaniskais stāsts" (pēc stāsta ar analogu nosaukumu) (1996) === Publicistika === * "Dzīvot uz savas zemes" (Liesma,1984), iznākusi sērijā "Rakstnieki par literatūru" * "Šis "pazīstamais svešinieks"... ", apcere iekļauta "Kritikas gadagrāmatā" (Liesma, 1985) * "Kādi esam, un kā un kāpēc mums trūkst", apcere iekļauta "Kritikas gadagrāmatā (Liesma, 1987) * "Virtuvē bez pavārgrāmatas" (Liesma, 1989), iznākusi sērijā "Rakstnieki par literatūru" * "Spīdēšana" (eseja par Imantu Ziedoni), apcere iekļauta grāmatā "Rakstnieki par rakstniekiem" (Zvaigzne ABC, 1991) * "Mazliet patiesības. Nedaudz melu..." (Likteņstāsti, 1997), iznākusi sērijā "Dzīvesstāsts un..." === Izlases, darbu kopojumi === * "Izlase" (Zvaigzne, 1979), iznākusi sērijā "Skolas bibliotēka", saturs: romāns "Aka"; zooloģiskās noveles : "Hiēna" ; "Zilonis" ; "Dziesma par pēdējo jūras govi". * "Saulespuķes no pērnās vasaras" (Liesma, 1980), saturs: garstāsts "Nakts bez mēnesnīcas" garstāsts "Saules atspulgs", romāns "Aka". * "Stāsti un noveles" (Zvaigzne,1990), iznākusi sērijā "Skolas bibliotēka" * "Stāsti un noveles" (Zvaigzne, 2000), iznākusi sērijā "Skolas bibliotēka", saturs: Kinozvaigzne Inita, Skaistākās kājas rajonā, Nostalģija, Cilvēks ar suņa ožu, Hiēna, Zilonis, Princeses fenomens, Dvēseļu ceļošana. * "Raksti, I" (Nordik, 2000), saturs: Gunta Bereļa priekšvārds; Aka; Zemdegas * "Raksti, II" (Nordik, 2001), saturs: Saules atspulgs ; Nakts bez mēnesnīcas ; Varmācība ; Nodevība * "Raksti, III" (Nordik, 2001), saturs: Viss par sievieti un šis tas arī par vīrieti jeb pieci stāsti par suģestiju; Pieci vīri pirtī jeb stāsti par miokarda infarktu; Sākās ar lapsas kāju: pieci dulli stāsti; Pie klusiem ūdeņiem: stāsti par nomodu un sapņiem; Pūķa ola: pilnatnes stāsti; G. Bereļa pēcvārds * Sudraba bura: prātīgas un neprātīgas domas: [citātu krājums] (Zvaigzne ABC, 2007) === Grāmatas citās valodās === '''Kopš 1990''' * ''L’uomo ha bisogno del cane'' [Cilvēkam vajag suni, itāļu val.], trad. Margherita Carbonaro. Pavia: Ibis Edizioni, 2023. * ''Il pozzo'' [Aka, itāļu val.], trad. Margherita Carbonaro. Milano: Iperborea, 2019. * ''Der Brunnen'' [Aka, vācu val.], aus dem Lett. von Welta Ehlert. Frankfurt am Main - Berlin: Ullstein, 1994. * ''Prievarta; Išdavyste'' [Varmācība; Nodevība, lietuviešu val.]. Tulk. R. Zajančkauskaite. Vilnius: Vaga, 1992. * ''Невидимый огонь'' [Zemdegas, krievu val.]. Перевод с латыш. В. Дорошенко. Москва: Известия, 1991. * ''У тихого озера'' [Pie klusiem ūdeņiem, krievu val.], перевод с латыш. В. Дорошенко. Москва: Советский писатель, 1991. * ''Невидимый огонь'' [Zemdegas, ukraiņu val.]. Пер. с латыш. З. Коваль. Киев: Днипро, 1990. * ''Kaev'' [Aka, igauņu val.]. Tõlkinud Valli Helde. Tallinn: Eesti Raamat, 1990. '''1980—1989''' * ''Človek so psim čuchom'' [Cilvēks ar suņa ožu, slovāku val.]. Tulk. J. Tesaržova un V. Mikulāšova-Skridlova. Bratislava: Pravda, 1988. * ''Грибная лихорадка'' [stāsti, krievu val.]. Перевела с латыш. В. Дорошенко. Москва: Молодая гвардия, 1986. * ''Der Brunnen'' [Aka, vācu val.] Tulk. V. Ēlerte. Berlin: Aufbau-Verlag, 1986. * ''Предательство'' [Nodevība, krievu val.]. Перевод В. Дорошенко. Москва: Советский писатель, 1986. * ''Násilie'' [Varmācība, slovāku val.]. Tulk. Marija Hulmanova. Bratislava: Slovensky spisovatel, 1986. * ''Насилие; Предательство'' [Varmācība; Nodevība, krievu val.], пер. с латыш. Вики Дорошенко. Рига: Лиесма, 1986. * ''Csak egy nap volt a nyár'' [Vasara bija tikai vienu dienu], tulk. E. Brodska. Budapest: Europa, 1985. * ''Anatomy of a story'' [Stāsta anatomija; romāna "Nodevība" saīsināts variants, angļu val.], tulk. T. Zālīte. Soviet Literature, 1985, No. 12 (453), pp. 3-110. * ''The Swing'' [Šūpoles, stāstu izlase, angļu val.]. Moscow: Raduga, 1984. * ''Tuli tuha all'' [Zemdegas, igauņu val.]. Tõlkinud Valli Helde. Tallinn: Eesti Raamat, 1984. * ''Меришоаре де драгосте'' [Mežābele; Saules atspulgs]. No kr. val. tulk. M. Prepelice un J. Moraru. Кишинэу: Лит. артистикэ, 1984. * ''Насилие'' [Varmācība, krievu val.]. Перевод с латыш. В. Дорошенко. Москва: Советский писатель, 1984. * ''Neregima ugnis'' [Zemdegas, lietuviešu val.] Tulk. R. Zajančkauskaite. Vilnius: Vaga, 1984. * ''O psech a lidech a jiné povídky'' [Cilvēks ar suņa ožu, čehu val.], vybrala a z ruštiny přeložila Marie Táborská. Praha: Melantrich, 1984. * ''Проза в двух томах'' [Proza divos sējumos: 1. sēj. Zemdegas; 2. sēj. Aka; Nakts bez mēnesnīcas, krievu val.], пер. с латыш. В. Дорошенко. Рига: Лиесма, 1983. * ''Der Mann mit der Hundenase'' [Cilvēks ar suņa ožu, vācu val.] Sast. G. Sēhauze. Tulk. V. Elerte. Berlin: Volk und Welt, 1982. * ''Leto bolo len jeden deň'' [Vasara bija tikai vienu dienu, slovāku val.] No krievu val. tulk. V. Mikulašova. Bratislava: Obzor, 1981. * ''Невидимый огонь'' [Zemdegas, krievu val.] Перевод с латыш. В. Дорошенко. Москва: Советский писатель, 1981. * ''Колодязь'' [Aka, ukraiņu val.]. No latv. val. tulk. Z.Kovaļs. Киев: Днипро, 1981. ''' 1970 - 1979''' * ''Улетают белые лебеди'' [krievu val.]. Пер. с латыш. В. Дорошенко. Рига: Лиесма, 1979. * ''Vasara truko tik dieną'' [Vasara bija tikai vienu dienu, lietuviešu val.]. Vertė Lilija Kudirkienė. Vilnius: Vaga, 1979. * ''Nostalģija'' [krievu val.]. Tulk. V. Dorošenko. Rīga: Liesma, 1979. * ''Колодец'' [Aka, krievu val.]. Пер. Вика Дорошенко. Москва: Советский писатель, 1978. * ''Человек с собачьим нюхом'' [Cilvēks ar suņa ožu, krievu val.]. Пер. с латыш. В. Дорошенко. Рига: Лиесма, 1978. * ''Nostalgia'' [Nostalģija, angļu val.]. Translated from the Latvian by R. Speirs. Rīga: Liesma, 1977. * ''Zooloogilised novellid'' [Zooloģiskās noveles, igauņu val.]. Tõlkinud Valli Helde. Tallinn: Perioodika, 1977. * ''Léto dlouhé jeden den'' [Vasara bija tikai vienu dienu, čehu val.]. Tulk. V. Gaja. Praha: Lid. nakl., 1976. * ''Kuupaisteta öö'' [Nakts bez mēnesnīcas, igauņu val.]. Tõlkinud Karl Aben. Tallinn: Eesti Raamat, 1975. * ''Відблиск сонця'' [Saules atspulgs, ukraiņu val.]. Пер. І. Ліповецька. Київ : Молодь, 1973. * ''Отблеск солнца'' [Mežābele, Saules atspulgs, krievu val.] Пер. Юрий Каппе. Москва: Молодая гвардия, 1972. * ''Ночь без луны'' [Nakts bez mēnesnīcas, krievu val.]. Пер. с латыш. В. Дорошенко. Рига: Лиесма, 1972. * ''Rähnipalu ballaad'' [Dzilnas sila balāde, igauņu val.]. Tõlkinud Peeter Damberg ja Enda Kallas. Tallinn: Eesti Raamat, 1970. '''1960 - 1969''' * ''Баллада Дятлового бора'' [Dzilnas sila balāde, krievu val.]. Пер. Мильда Михалева. Москва: Молодая гвардия, 1968. * ''Laukinė obelis'' [lietuviešu val.]. Vertė L. Tapinas. Vilnius: Vaga, 1968. * ''На Даугаве ледоход'' [Stāsti, krievu val.] Пер. с латыш. Л. Лубей. Рига: Лиесма, 1967. * ''Их было три'' [Viņas bija trīs, krievu val.]. Пер. Мильда Михалева. Москва: Молодая гвардия, 1965. * ''Latgale jutustusi'' [Latgales stāsti, igauņu val.]. Tõlkinud Petõr Damberg ja Enda Kallas. Ajalehtede-Ajakirjade Kirjastus, 1962. == Pētījumi par Regīnu Ezeru == * [[Broņislavs Tabūns]]. ''Regīna Ezera: dzīves un jaunrades apskats-mozaīka''. Rīga: Liesma, 1980. * [[Nora Ikstena]]. ''Esamība ar Regīnu''. Rīga: Dienas grāmata, 2007. * ''Regīna Ezera. Re'' [[12 mūsdienu rakstnieku stāsti]]. Sast. [[Elvīra Bloma]]. Rīga: Punctum, 2020. * [[Dace Bula]]. ''Literārās dabkultūras: Regīnas Ezeras zooproza ekokritiskā lasījumā''. Rīga: LU LFMI, 2024. * ''Regīna Ezera: sievišķais subjekts, vide, stāstījums''. Sast. [[Zita Kārkla]] un [[Jānis Ozoliņš (mūziķis)|Jānis Ozoliņš]]. Rīga: LU LFMI, 2025. ==Atsauces== {{Atsauces|refs= <ref name="apinisreg">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apinis.lv/books/100%20LV%20web/100%20LV%2072%20Reg%C4%ABna%20Ezera.pdf|title=Regīna Ezera|publisher=Apinis.lv|accessdate={{dat|2015|4|1||bez}}|archive-date={{dat|2015|10|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20151024053305/http://www.apinis.lv/books/100%20LV%20web/100%20LV%2072%20Reg%C4%ABna%20Ezera.pdf}}</ref> }} == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://mosties.org/verbatim/ezera_elegija Elēģija]{{Novecojusi saite}} no krājuma "Grieze — trakais putns" * Artūrs Rubins: ''[http://www.youtube.com/watch?v=bCi_6uLi_qE Regīna Ezera]'' (Youtube video) {{Latvijas kultūras kanons}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ezera, Regīna}} [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Latvijas PSR Tautas rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie kultūras darbinieki]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Rakstnieces]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]] [[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Goda Zīme" apbalvotie]] irz6tk099g9qquoafhawslq6aqo2cx0 Svētā Pāvila katedrāle 0 26774 4458717 4385554 2026-04-25T04:19:39Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458717 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|katedrāli Londonā|katedrāli Maltā|Imdinas Svētā Pāvila katedrāle}} {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Svētā Pāvila katedrāle | infobox_width = | image = Cathédrale St-Paul - entrée principale.jpg | image_size = | caption = Sv. Pāvila katedrāles fasāde | map_type = Londonas centrs#Londona#Anglija#Eiropa | map_size = | map_label = Svētā Pāvila katedrāle | position = left | latd = 51.513611 | latNS = N | longd = 0.098333 | longEW = W | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Londona|Sitija|4s=Londonas Sitija}} | religious_affiliation = [[Anglijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = | website = | architecture_style = angļu [[baroks]] | architect = [[Kristofers Rens]] | facade_direction = | groundbreaking = 1675 | year_completed = 1710 | length = | width = | width_nave = | height_max = | capacity = | materials = }} <mapframe text="Svētā Pāvila katedrāle" width=260 height=260 zoom=17 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q173882" } </mapframe> '''Svētā Pāvila katedrāle''' ({{val|en|St Paul's Cathedral}}) ir [[baroks|baroka]] stila [[anglikānisms|anglikāņu]] [[katedrāle]] [[Londona|Londonā]], celta no 1672. gada līdz 1710. gadam, arhitekts — [[Kristofers Rens]]. [[klasicisms|Klasicisma]] stila paraugs. 1981. gadā šeit laulājas [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzs III]] un [[princese Diāna]]. Dievnamā apglabāti admirālis [[Horācijs Nelsons]] un [[Arturs Velzlijs]], pirmais Velingtonas hercogs un [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]]. == Ārējās saites == *{{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Reliģija-aizmetnis}} {{Anglijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Celtnes un būves Londonā]] [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Baroka arhitektūra]] ehkrr055o6ym8g0bq0qelezy1fqhewn Rāznas nacionālais parks 0 27911 4458778 4307521 2026-04-25T05:01:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458778 wikitext text/x-wiki {{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste | name = Rāznas nacionālais parks | alt_name = | native_name = | iucn_category = II | photo = Raznas ezers.JPG | photo_width = | photo_caption = [[Rāznas ezers]] | photo2 = | photo2_width = | photo2_caption = | map = Latvija | map_caption = | map_relief = jā | map_size = | latd = 56 | latm = 16 | lats = | latNS = N | longd = 27 | longm = 30 | longs = | longEW = E | type = | prot_category = | location = {{vieta|Latvija|Latgale}} | nearest_city = | area = {{mērv|ha=59 615}} | established = {{dat|2007|1|1|N|bez}} | visitation_num = | visitation_year = | governing_body = Dabas aizsardzības pārvalde | website = | footnotes = | embedded = }} <mapframe text="Rāznas nacionālais parks" width=300 height=300 zoom=9 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q549295" } </mapframe> '''Rāznas nacionālais parks''' (līdz 2007. gadam '''Rāznas dabas parks''') ir jaunākais un otrs lielākais no četriem [[Latvija]]s [[nacionālais parks|nacionālajiem parkiem]]. Parks atrodas [[Latgale|Latgalē]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Mākoņkalna pagasts|Mākoņkalna]], [[Čornajas pagasts|Čornajas]], [[Kaunatas pagasts|Kaunatas]] un [[Lūznavas pagasts|Lūznavas]] pagastos, [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Andzeļu pagasts|Andzeļu]], [[Andrupenes pagasts|Andrupenes]] un [[Ezernieku pagasts|Ezernieku]] pagastos un [[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Rundēnu pagasts|Rundēnu pagastā]]. Parka teritorija aizņem 59 615 ha lielu platību,<ref name=dap>[https://www.daba.gov.lv/lv/raznas-nacionalais-parks Rāznas nacionālais parks. Dabas aizsardzības pārvalde] Skatīts: 07.07.2025.</ref> tas atrodas [[Rāznas ezers|Rāznas ezera]] apkārtnē, [[Latgales augstiene]]s centrālajā daļā. Starptautiskā [[putniem nozīmīgā vieta]]. Nacionālais parks ir izveidots, lai saglabātu Rāznas ezera un ar to saistīto sugu un biotopu daudzveidību, teritorijas kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības, kā arī veicinātu teritoriju nenoplicinošu saimniecisko attīstību, dabas tūrismu un ekoloģisko izglītību.<ref name=lik/> Rāznas nacionālā parka pārvaldi īsteno [[Dabas aizsardzības pārvalde]]s Latgales reģionālā administrācija.<ref name=dap/> == Aizsardzības vēsture == Tagadējā nacionālā parka teritorijā pirmo reizi valsts nozīmes aizsardzības statuss piemērots 1928. gadā [[Eša ezers|Ežezera]] 11 salām, lai saglabātu to [[botānika|botāniskās]] vērtības. 1977. gadā dibināja jau sešas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas. Tie bija gan botāniskie, gan kompleksie [[dabas liegums|dabas liegumi]], gan [[ainava|ainavu]] apvidi. Lai gan ierosinājums izveidot plašāku aizsargājamu dabas teritoriju, kas ietver [[Rāznas ezers|Rāznas ezeru]] un tā apkārtni, izteikts jau 1991. gadā, tomēr [[dabas parks|dabas parka]] statuss piešķirts tikai 2003. gadā, kad Ministru kabinets pieņēma Dabas parka „Rāzna” individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus. Ar Vides ministrijas rīkojumu 2005. gadā dabas parks „Rāzna” tika iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā [[Natura 2000]].<ref name=plans>[http://old.ldf.lv/upload_file/29142/razna_dap_teksts_160309.pdf Rāznas nacionālā parka dabas aizsardzības plāns. Latvijas Dabas fonds] Skatīts: 07.07.2025.</ref> Dabas parka statuss pastāvēja līdz 2006. gada beigām, kad līdz ar likuma pieņemšanu (pieņemts 02.11.2006., stājās spēkā 01.01.2007.) esošajās parka robežās tika dibināts Rāznas nacionālais parks.<ref name=lik>[https://likumi.lv/ta/id/147908-raznas-nacionala-parka-likums Rāznas nacionālā parka likums] Skatīts: 07.07.2025.</ref> == Funkcionālās zonas == Lai nodrošinātu dabas ekosistēmu aizsardzību, ainavu un sugu ģenētiskās un [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] saglabāšanu un teritorijas saimniecisko attīstību, nacionālā parka teritorijā noteiktas šādas funkcionālās zonas: 1) dabas lieguma zona; 2) dabas parka zona; 3) neitrālā zona.<ref name=lik/> Dabas lieguma zona izveidota, lai aizsargātu cilvēku darbības mazpārveidotās [[ekosistēma]]s, saglabātu retu un izzūdošu sugu atradnes, kā arī saglabātu īpaši aizsargājamās [[suga]]s un [[biotops|biotopus]]. Nodrošina bioloģiski vērtīgu mežu un ezeru saglabāšanu. Šajā zonā ietilpst galvenokārt jau līdz šim eksistējušie dabas liegumi un citas aizsargājamās teritorijas. Kopumā parka teritorijā nodalītas astoņas dabas lieguma zonas 907,4 ha kopplatībā.<ref name=plans/> Dabas parka zona nodrošina atpūtai un tūrismam piemērotas vides saglabāšanu, dabu saudzējošu saimniekošanas metožu pielietojumu, kā arī lai saglabātu dabas ainavu un kultūrainavu un samazinātu antropogēno ietekmi uz dabas lieguma zonu. Dabas parka zonā ietilpst lielākā daļa teritorijas 55001,2 ha kopplatībā.<ref name=plans/> Neitrālā zona izveidota, lai veicinātu nacionālajā parkā esošo apdzīvoto vietu līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību, saglabātu novadam raksturīgo ainavu un arhitektūru. Neitrālās zonas ir noteiktas galvenokārt ap esošajām apdzīvotajām vietām. Rāznas nacionālajā parkā kopā nodalītas 17 neitrālās zonas 3706,4 ha kopplatībā.<ref name=plans/> == Dabas vērtības == Rāznas nacionālā parka teritorija veido Latgales augstienei raksturīgu [[reljefs|reljefu]] un ainavu kompleksu. Ainavu dažādība ir reti sastopama tik lielās platībās citur Latvijā. Parkā atrodas vairākas augstas virsotnes: [[Lielais Liepukalns]] (uz tā ir uzbūvēts skatu tornis), [[Mākoņkalns]], [[Dzerkaļu kalns]] u. c. Lielas platības ilgstoši nav ietekmējusi cilvēku darbība. Tie ir platlapju un slapjie meži, upju un ezeru [[paliene]]s, [[purvs|purvi]], kuros sastopamās sugas netiek traucētas. Turpretī ilggadīgie [[zālājs|zālāji]] vai bioloģiski vērtīgās [[pļava]]s un ar tiem saistītās sugu sabiedrības nevar pastāvēt bez regulāras apsaimniekošanas. Tos apdraud aizaugšana ar krūmiem un kokiem. === Biotopi === ==== Meži ==== Apmēram pusi parka teritorijas aizņem [[mežs|meži]], bet bioloģiski vērtīgākās mežaudzes saglabājušās stāvajās pauguru nogāzēs, upju ielejās un ezeru salās. Biežāk sastopamie [[meža tipi Latvijā|meža augšanas tipi]] ir uz sausām minerālaugsnēm (sausieņu meži) — vēris, damaksnis un lāns. Nacionālā parka teritorijā nav veikti liela apjoma [[meliorācija]]s darbi, kas negatīvi ietekmētu bioloģisko daudzveidību mežos uz slapjajām kūdras augsnēm. Mežos ir konstatētas 15 koku sugas. Lielāko daļu no mežaudžu platības aizņem lapu koki un tikai aptuveni viena trešdaļa ir skuju koki. Visbiežāk sastopamā suga ir [[bērzi|bērzs]], kas parasti ir mistrojumā ar [[baltalksnis|baltalksni]] vai [[parastā apse|apsi]], retāk ar skuju kokiem — [[parastā priede|priedi]] vai [[parastā egle|egli]]. Platlapju koku sugas ([[parastais osis|osis]], [[parastā goba|goba]], [[parastais ozols|ozols]], [[parastā kļava|kļava]]) aizņem nelielu teritorijas daļu, taču būtiski dažādo ainavu. Platjapju meži biežāk atrodas ūdenstilpju krastu nogāzēs un ezeru salās. Īpaši vērtīgi bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai ir daudzie dobumainie koki. Ežezera ziemeļu piekrastē atrodas Piloru un Rubežu ozolu audzes, kur valdošā suga ir ozols (vecums 180—200 gadi). 2008. gadā nacionālajā parkā tika izveidots [[mikroliegums]] Latvijā īpaši aizsargājamam biotopam „Ozolu meži” Rāznas ezera ielokā (Bulāni) un mikroliegums īpaši aizsargājamai sugai — [[Šultesa madara]]i (''Galium schultessi'') [[Ismeru ezers|Ismeru ezera]] krastos.<ref name=plans/> ==== Pļavas ==== [[Pļava|Pļavu biotopi]] galvenokārt veidojušies pļaušanas vai ganīšanas ietekmē. Paugurainā reljefa nogāzēs ir izveidojušās sausās pļavas, bet ieplakās starp pauguriem daudzviet atrodamas nelielas mitras pļavas, kas rada labvēlīgus apstākļus dažādu sugu kompleksu attīstībai. Dabisku, neielabotu pļavu augu sugu sastāvs veidojas ilgā laika periodā — vairākos gadu desmitos. Ilgstošas augu sabiedrības, kurās ir atrodamas attiecīgās dabisku, neielabotu pļavu indikatorsugas, Latvijā tiek dēvētas par bioloģiski vērtīgiem zālājiem. Rāznas nacionālā parka pļavās no indikatorsugām biežāk sastopamas [[lielā dzelzene]] (''Centaurea scabiosa''), [[ārstniecības ancītis|pūkainais ancītis]] (''Agrimonia eupatoria''), [[dzirkstelīte]] (''Dianthus deltoides'') u. c. Lielākā augu sugu dažādība — 86 sugas — konstatēta atmatu pļavās. Par bioloģiski vērtīgajām atzītajās pļavās vidēji uzskaitītas 34 graudzāļu un citu lakstaugu sugas. Sugām nabadzīgākas ir slapjās un mitrās pļavas, kurās vidēji uzskaitītas 16—20 sugas.<ref name=plans/> Pļavās konstatēta 21 īpaši aizsargājama augu suga, piemēram, [[stāvlapu dzegužpirkstīte]] (''Dactylorhiza incarnata''), [[Baltijas dzegužpirkstīte]] (''D. baltica''), [[rūgtā drudzenīte]] (''Gentianella amarella''). ==== Ezeri ==== Nacionālais parks savu nosaukumu ir ieguvis pateicoties Rāznas ezeram, kas ir otrais lielākais [[ezers]] Latvijā, tā platība ir 57 km<sup>2</sup>. Ezera vidējais dziļums ir 7,0 m, bet maksimālais dziļums — 17,0 m. Ezerā atrodas desmit salas ar kopējo platību 24,6 ha.<ref>H. Lūmane Rāznas ezers: Latvijas daba 4. sēj. Rīga: Preses nams, 1997, 225. lpp. ISBN 9984-00-281-0</ref> Atsevišķās vietās ezeram ir oļaina piekraste, kas ir rets biotops. Smilšaina piekraste raksturīga Rāznas, [[Olovecas ezers|Olovecas]], Ežezeram, [[Bižas ezers (Rundēnu pagasts)|Bižas ezeram (Rundēnu pagasts)]], kā arī [[Zosnas ezers|Zosnas ezeram]]. Ezeru smilšainajā un akmeņainajā piekrastē dzīvesvietu rod tās sugas, kas nespēj konkurēt ar citām, liela izmēra sugām, piemēram, [[parastā niedre|parasto niedri]] (''Phragmites australis''), [[meldri]]em (''Scirpus sp.'') vai [[vilkvālītes|vilkvālītēm]] (''Typha sp.''). [[Eša ezers|Ežezers]] ir salām bagātākais ezers ne vien Latvijā, bet arī Baltijā. Par īstām salām var uzskatīt 36, to kopplatība ir 78 ha. Pārējie aptuveni 70 salveidīgie veidojumi ir ar niedrēm un meldriem apauguši sēkļi. Daudz pussalu un līču. Ezera platība ir 9,88 km<sup>2</sup>. Ezera vidējais dziļums ir 6,4 m, bet maksimālais dziļums — 21 m. Piekraste pārsvarā sausa un smilšaina. Salās konstatētas aptuveni 400 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām vairākas ir aizsargājamas — [[melnā klintene]], [[dzeltenā dzegužkurpīte]], [[lielziedu uzpirkstīte]], [[gada staipeknis]], [[apdzira]], [[bālziedu brūnkāte]] u. c.<ref>G. Ābele Ežezera salas: Latvijas daba 2. sēj. Rīga: Preses nams, 1995, 66. lpp. ISBN 5-89960-051-9</ref><ref>I. Eipurs Ežezers: Latvijas daba 2. sēj. Rīga: Preses nams, 1995, 66. lpp. ISBN 5-89960-051-9</ref> Parkā atrodas 37 ezeri, kuru platība pārsniedz 10 ha. Tie ir ar smilšainu, grantainu, akmeņainu, mālainu, kūdrainu, bet visbiežāk ar dūņainu substrātu. Bioloģiski vērtīgākie ir smilšainie un oļainie ezera krasti ar nesaslēgtu veģetāciju, kas piemēroti [[ūdensputni]]em. Visi ezeri, kuru platība ir lielāka par vienu hektāru, ir nozīmīgas barošanās vietas dažādām [[sikspārņi|sikspārņu]] sugām. === Sugas === Līdz Rāznas nacionālā parka dabas aizsardzības plāna izveidei 2009. gadā parka teritorijā atrastas 125 īpaši aizsargājamas sugas: 2 [[mieturaļģes|mieturaļģu]], 3 [[ķērpji|ķērpju]], 3 [[sūnas|sūnu]], 34 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]], 18 [[bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]], 2 [[abinieki|abinieku]], 2 [[rāpuļi|rāpuļu]], 2 [[zivis|zivju]], 44 [[putni|putnu]] un 15 [[zīdītāji|zīdītāju]] sugas.<ref name=plans/> ==== Ķērpji un mieturaļģes ==== Vecākie dati par aizsargājamām ķērpju sugām parka teritorijā ir no 20. gs. 70-tajiem gadiem, kad Ežezera salās atrastas — ''Acrocordia gemmata'', krokainā flavoparmēlija ''Flavoparmelia caperata'', smalkā melanelija ''Melanelia elegantula'', ''Bacidia rubella''. Apsekojot nacionālā parka mežaudzes 2008. gadā, tur konstatētas vēl citas retas ķērpju sugas — kastaņbrūnā artonija ''Arthonia spadicea'', vīnkrāsas artonija ''Arthonia vinosa'' un kollemu [[ģints (bioloģija)|ģints]] sugas Collema sp. Turklāt kolemmu ģints sugas ir iekļautas to sugu sarakstā, kuru aizsardzībai atradnēs var veidot mikroliegumus. Nacionālā parka ezeros atrastas 2 īpaši aizsargājamas mieturaļģu sugas. Rundēnu pagasta Bižas ezerā konstatēta pavedienu mieturīte ''Chara filiformis'', kas ir zināma tikai valsts dienvidaustrumu ezeros (retāk karjeros) labi apgaismotos, dzidros ūdeņos. Rāznas un Olovecas ezerā konstatēti neauglīgi (sterili) mieturaļģes nitellas ''Nitella sp''. eksemplāri. Sugu precizēt nav izdevies, jo tas iespējams tikai auglīgiem (fertiliem) eksemplāriem, kuri nav atrasti.<ref name=plans/> ==== Augi ==== Dabisko mežu biotopos konstatētas īpaši aizsargājamas sūnu sugas — gludkausiņa jungermannija ''Jungermannia leiantha'', tūbainā bārkstlape ''Trichocolea tomentella'' un zaļā divzobe ''Dicranum viride''. Informācija par vaskulāro augu reto sugu sastopamību parka teritorijā iegūta no pētījumiem, kurus no 1977. līdz 1980. gadam veica [[Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts|LU Bioloģijas institūta]] Botānikas laboratorijas speciālisti. Pētījumi liecina, ka lielākoties parkā sastopamas Latvijas DA reģionam raksturīgas sugas, kas ir retas vai vispār nav atrodamas centrālajā daļā vai rietumos. Turpretī valsts rietumiem vai ziemeļiem raksturīgās sugas šeit ir retas vai nav sastopamas. Mitros lapkoku mežos, upju un strautu krastos aug [[spožais suņuburkšķis]] (''Anthriscus nitida''), jauktos un skujkoku mežos — [[lielziedu uzpirkstīte]] (''Digitalis grandiflora''), bet sausos priežu mežos vietām sastopama [[meža silpurene]] (''Pulsatilla patens''), [[smiltāja esparsete]] (''Onobrychis arenaria'') un [[smiltāja neļķe]] (''Dianthus arenarius''). Atrasta arī [[Ruiša pūķgalve]]s (''Dracocephalum ruyschiana'') audze. [[Purvs|Purvu biotopi]] neaizņem lielas platības, bet arī tajos atrastas retas augu sugas: [[Lēzeļa lipare]] (''Liparis loeseli''), [[ciņu mazmeldrs]] (''Trichophorum caespitosum'') un [[purva dzeguzene]] (''Epipactis palustris''). Parka teritorijā atrasti purvu sīkkrūmi — [[mellenāju kārkls]] (''Salix myrtilloides'') un [[pundurbērzs]] (''Betula nana''), kuri aug galvenokārt Latvijas austrumos. Savukārt ciņu mazmeldrs ir Latvijas rietumu un ziemeļu purviem raksturīga suga, kas austrumos sastopama ļoti reti. Ezeros atrodamas sugas, kuru izplatība saistīta ar barības vielām bagātiem ūdeņiem. Konstatētas vairākas iegrimušo [[ūdensaugi|ūdensaugu]] (elodeīdu) sugas, piemēram, [[lokanā najāda]] (''Najas flexilis''), [[jūras najāda]] (''Najas marina'') un [[mieturu hidrilla]] (''Hydrilla verticillata''). Tikai viena atradne nacionālajā parkā zināma [[Dortmana lobēlija]]i (''Lobelia dortmanna'') (Olovecas ezerā), [[iesārtā glīvene|iesārtajai glīvenei]] (''Potamogeton rutilus'') un [[rudens ūdenīte]]i (''Callitriche hermaphroditica'') (Kaunatas ezerā). Ir svarīgi saglabāt ūdeņu kvalitāti, jo [[ūdens piesārņojums|piesārņošanas]] rezultātā iegrimušo augu sugas izzūd pirmās.<ref name=plans/> ==== Dzīvnieki ==== Nacionālā parka teritorijas lielums un biotopu dažādība norāda uz samēra lielu bezmugurkaulnieku sugu daudzveidību. Pēc dažādos informācijas avotos publicētiem datiem parkā konstatēta 31 īpaši aizsargājama un citādi vērtīga bezmugurkaulnieku suga. No tām nozīmīgākās ir: [[slaidais pumpurgliemezis]] ''Vertigo angustior'', [[zaļā dižspāre]] ''Aeshna viridis'', [[spilgtā purvuspāre]] ''Leucorrhinia pectoralis'', [[platā airvabole]] ''Dytiscus latissimus'', [[zirgskābeņu zilenītis]] ''Lycaena dispar''. Kopš 1989. gada veicot kontrolzveju 17 ezeros konstatētas 24 zivju sugas. Lielākā sugu dažādība ir Rāznas (19 zivju sugas) un Ežezerā (14 sugas). Zivju sugu daudzveidība ezeros galvenokārt atkarīga no to ūdens virsmas platības, dziļuma, zivju migrāciju iespējām no citām ūdenstilpēm, kā arī zivju mākslīgas pavairošanas. Atsevišķos ezeros notiek zivju slāpšana un masveida bojā eja ziemās, kā rezultātā vismaz īslaicīgi samazinās tajos sastopamo zivju populāciju lielums vai pat sugu skaits (piemēram, Bižas ezera kontrolzveju rezultāti). [[upe|Upēs]] konstatētas 18 zivju sugas. Tā kā upes ir savienotas ar ezeriem, bez tipiskām mazo upju zivju sugām kā [[mailīte]], [[baltais sapals]], [[sapals]], [[bārdainais akmeņgrauzis]] un [[platgalve]], šo upju [[fauna|faunā]] pārstāvētas tipiskas ezeru sugas — [[plicis]], [[līnis]], [[rudulis]]. No Latvijā īpaši aizsargājamām ihtiofaunas sugām parka ezeros sastopamas [[sīga (zivs)|sīga]] un [[repsis]]. Bez tam [[Rēzekne (upe)|Rēzeknes upē]] konstatēts [[platspīļu upesvēzis]]. Repsim piemēroti mezotrofi un vāji eitrofi ezeri, sugas eksistenci apdraud ezeru [[eitrofikācija]]. Vēl retāka ir sīga, kas sastopama Rāznas ezerā, taču tās [[populācija]] izveidota mākslīgi. Pēc literatūras datiem tā vairākkārt ielaista Rāznas ezerā laika posmā no 1925. līdz 1971. gadam. Pavairošanai biežāk izmantota sīga no [[Peipuss|Peipusa]] ezera Igaunijā, Par relatīvi retu var uzskatīt arī [[zandarts|zandartu]], kurš agrāk ezeros nav bijis sastopams, bet mākslīgās pavairošanas rezultātā tā izplatība pieaug. Rāznas nacionālajā parkā dzīvo sešas abinieku sugas: [[zaļais krupis]] (''Bufo viridis''), [[brūnais varžkrupis]] (''Pelobates fuscus''), [[zaļā varde]] (''Rana esculenta''), [[dīķa varde]] (''Rana lessonae''), [[purva varde]] (''Rana arvalis''), [[parastā varde]] (''Rana temporaria''). Reti sastopamas sugas Latvijas un Eiropas mērogā ir brūnais varžkrupis un rāpuļu suga — [[sila ķirzaka]] (Lacerta agilis). Savukārt, Latvijā samērā bieži sastopamās dīķa, purva un arī parastā varde ir retas Eiropā. Lai izveidotu jaunu populāciju, laika posmā no 2006. līdz 2008. gadam parka teritorijā izlaisti [[sarkanvēdera ugunskrupis|sarkanvēdera ugunskrupju]] (''Bombina bombina'') jaunie īpatņi. Pirms tam Latvijā bija zināmas tikai četras šīs sugas atradnes. Parka teritorijā esošie ezeri ar daudziem ūdensaugiem ir piemēroti ūdensputnu ligzdošanai un atpūtai [[dzīvnieku migrācija|migrācijas]] laikā. Īpaši piemērots ir [[Kaunatas ezers]], kurā blīva virsūdens augu veģetācija mijas ar atklāta ūdens platībām un nodrošina [[kaijveidīgie|kaijveidīgo]] putnu koloniju pastāvēšanu. Meži aizņem lielu daļu no parka teritorijas. Lapu koku mežos ligzdo [[dzeņveidīgie]] putni — [[pelēkā dzilna]] (''Picus canus''), [[melnā dzilna]] (''Dryocopus martius''), kā arī retāk sastopamas dzeņu sugas — [[vidējais dzenis]] (''Dendrocopus medius''), [[baltmugurdzenis]] (''Dendrocopos leucotos''), un [[trīspirkstu dzenis]] (''Picoides tridactylus''). Pļavās un laukos ligzdo [[grieze]] (''Crex crex''), [[brūnā čakste]] (''Lanius collurio'') un barojas [[mazais ērglis]] (''Aquila pomarina''). Kopumā nacionālā parka teritorijā dzīvo 44 Latvijā īpaši aizsargājamas putnu sugas, 18 no tām veidojami mikroliegumi. Kopš 2004. gada Rāzna atzīta par Eiropas Savienības nozīmes putniem nozīmīgu vietu, pilnībā iekļaujot nacionālā parka teritoriju un 75 ha ārpus tās. Rāznas nacionālajā parkā konstatētas 44 zīdītāju sugas, kas ir 72% no Latvijā sastopamo sugu kopskaita. No tām ar augstu dabas aizsardzības nozīmi ir [[lūsis]], [[vilks]], [[ūdrs]] un 9 sikspārņu sugas.<ref name=plans/> === Dižkoki === Par [[dižkoks|dižkokiem]] uzskata sevišķi vecus un resnus kokus ar noteiktu apkārtmēru, mērot 1,3 metru augstumā no koka sakņu kakla. Nacionālā parka administrācija veic parka teritorijā augošo dižkoku un nākotnes dižkoku (kuru apkārtmērs ir par 10% mazāks nekā nepieciešams dižkoka statusa iegūšanai) apzināšanu. Līdz 2008. gadam tika konstatēti 16 dižkoki un 15 potenciālie (nākotnes) dižkoki. Lielākā daļa no tiem ir [[parastā liepa]] (''Tilia cordata'') (11 koki), [[parastais ozols]] (''Quercus robur'') (7 koki) un [[parastais osis]] (''Fraxinus excelsior'') (4 koki). Ievērojamus izmērus sasnieguši arī [[nokarenais bērzs|bērzi]] (3 koki), [[lapegles]] un [[baltais vītols|baltie vītoli]] (pa 2 kokiem), kā arī [[parastā kļava|kļava]] un [[parastā priede|priede]].<ref>O. Leitāns Dižkoki Rāznas nacionālajā parkā: Rāznas nacionālā parka avīze. Rēzekne, 2008. gada oktobris</ref> Dižkoku apzināšanas darbs turpinās. == Kultūrvēsture == Saskaņā ar Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumu Nr. 128 “Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu” Rāznas nacionālā parka teritorijā atrodas kopumā 72 valsts aizsardzībā esoši kultūras pieminekļi, no tiem 48 ir valsts nozīmes un 23 vietējas nozīmes aizsargājami kultūras pieminekļi<ref>[https://likumi.lv/ta/id/303392-par-valsts-aizsargajamo-kulturas-piemineklu-sarakstu Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128 Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu]</ref>. Tie ir pilskalni, senkapi, muižu apbūve un atsevišķas ēkas, muižu parki, kulta vietas, lūgšanu nami un baznīcas. Teritorijas kultūrvēsturiskās vērtības var izzināt Kroma kolnā, amatnieku darbnīcās, Andrupenes lauku sētā un Lūznavas muižā. Andrupenes lauku sēta ir ne tikai muzejs — 20. gadsimta ēku komplekss, bet arī Latgales kulinārā mantojuma tīkla dalībnieks.<ref>[https://www.kulinaraismantojums.lv/lv/biedri/muzeji/muzejs-andrupenes-lauku-seta-/ Muzejs „Andrupenes lauku sēta”]{{Novecojusi saite}} Skatīts: 14.07.2025.</ref> Savukārt, ar dabas vērtībām iepazīstina Dabas izglītības centrs “Rāzna” Lipuškos un Jaundomes muižas vides izglītības centrs.<ref>[https://rezeknesnovads.lv/viesiem/raznas-nacionalais-parks/raznas-nacionalais-parks/ Rāznas nacionālais parks] Skatīts: 14.07.2025.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Latvijas nacionālie parki]] == Ārējās saites == * [https://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/raznas-nacionalais-parks Rāznas nacionālais parks www.latvia.travel] * [http://datazone.birdlife.org/site/factsheet/razna-iba-latvia Rāznas nacionālais parks, BirdLife International] {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Latvijas aizsargājamās teritorijas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas nacionālie parki]] [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Natura 2000]] [[Kategorija:Andrupenes pagasts]] [[Kategorija:Andzeļu pagasts]] [[Kategorija:Kaunatas pagasts]] [[Kategorija:Lūznavas pagasts]] [[Kategorija:Mākoņkalna pagasts]] [[Kategorija:Ezernieku pagasts]] [[Kategorija:Putniem nozīmīgās vietas Latvijā]] a8lbnc1a9e2tmf27r4m3f9h4u7ufsb8 Radiotehnika (zīmols) 0 28267 4458582 4370222 2026-04-24T22:39:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458582 wikitext text/x-wiki [[Attēls:RRR_Logo.png|right|120px|thumb|Radiotehnikas logo]] '''Radiotehnika''' (RRR) bija [[Rīga|Rīgā]] bāzēts [[Latvija]]s elektronikas un akustisko sistēmu zīmols. Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1927. gadā, tā galveno ražošanas nozaru skaitā ir bijusi akustisko sistēmu ražošana, iebūvējamo skaļruņu ražošana, korpusu ražošana profesionālajām akustiskajām sistēmām, shēmplākšņu ražošana, shēmplākšņu montāža, ieskaitot SMD (virsmas montāžas ierīču; {{val|en|surface mount device}}) montāžu, kā arī elektromehānisko mezglu un bloku montāža.<ref>[http://www.rrr.lv/lv/par-uznemumu Radiotehnika / Par uzņēmumu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100710061737/http://www.rrr.lv/lv/par-uznemumu |date={{dat|2010|07|10||bez}} }}, rrr.lv</ref> "Radiotehnika", RRR un [[VEF]] zīmolu pārņēma 1996. gadā dibinātā akciju sabiedrība '''VEF Radiotehnika RRR''', kas turpināja ražot skaņas aparatūru (piemēram, pastiprinātājus "Rigonda"),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/vef-radiotehnika-rrr/40003286712|title=VEF RADIOTEHNIKA RRR, Akciju sabiedrība, 40003286712 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2023-06-16|date=2023-06-16|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/veikalsradiotehnika/|title=Veikals "Radiotehnika" {{!}} Facebook|website=Facebook|access-date=2023-06-16|language=lv}}</ref> bet 2024. gadā tai tika sākts likvidācijas process,<ref name="tvnet 2024.11.22" /> un 2025. gada 18. martā likvidēta. == Vēsture == [[Attēls:Ābrama Leibovica radiorūpnīcas pārvaldes ēka Mūkusalas ielā 41.jpg|thumb|270px|Ābrama Leibovica radiorūpnīcas pārvaldes ēka Mūkusalas ielā 41 (pēc 1932)]] [[Attēls:Zeiss Biroji (2).jpg|thumb|270px|Radiorūpnīcas pārvaldes ēka mūsdienās.]] === Pirmsākumi === Radiotehnikas pirmsākums meklējams {{dat|1926|10|25||bez}}, kad [[Ābrams Leibovics|Ābramam Leibovicam]] (1869—1941) izdeva atļauju radioaparātu ražošanai no jau apstiprinātām shēmām. Tā radās jauna akciju sabiedrība ''Ābrama Leibovica foto radio centrāle''. 1932. gadā kompānija pārcēlās uz jaunām telpām [[Mūkusalas iela|Mūkusalas ielā]] 41. Sākotnēji tika ražoti ārzemju radioaparātu modeļi no importētām detaļām — ''[[Telefunken]]'', ''[[Kramolin]]'', ''[[DeTeWe]]'', ''[[Lumophon]]'', taču jau 1932. gadā tika izveidots pirmais paškonstruētais modelis. 1935. gadā izveidoja modeli ''[[Ferrosupers 36]]'' — pirmo radiouztvērēju ar elektromagnētisko spoli. 1936. gadā kompānijā tika nodarbināti jau 240 cilvēki. Pastāvēšanas laikā pavisam tika ražoti 40 modeļi. 1933. gadā Rīgā tika nodibināta A. Apsīša un F. Žukova radioražošanas kompānija. Galvenie produkcijas veidi bija detaļas (pastiprinātāji utt.) radiofonam — tolaik tā tika saukta radioraidīšana. Aparatūra vadu translācijai bija slavena pat aiz valsts robežām. Trīslampu radiouztvērējs [[Toņmeistars]] tika ražots 2500-3000 vienības gadā. No 1934. gada kompānija atradās Dārza ielā 16. Savas pastāvēšanas laikā kompānija izveidoja aptuveni 20 radiouztvērēju modeļus. Latvijā bija arī citas nelielas kompānijas, kuras ražoja radioaparātus, turklāt tādas bija ne tikai Rīgā, bet arī Liepājā. Radioaparātu ražošana un tirgošana bija ienesīga nodarbošanās, līdz 1938. gadā bija oficiāli reģistrēti jau 29 radioaparātu ražotāji. Pārsvarā tos konstruēja radio amatieri, būvējot modeļus, kas bija izstrādāti žurnāla "Radio abonents" laboratorijā. Latvijas radioamatieru biedrība tika nodibināta {{dat|1924|6|18||bez}}. 1926. gadā sāka izdot žurnālu "Radio". === Otrais pasaules karš === Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā visas privātās kompānijas, kas ražoja radiouztvērējus, nacionalizēja. Leibovica kompāniju nosauca par "Radiopionieri", bet Apsīša par "Radiotechniku".<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.sputniknews.ru/Latvia/20171013/6161441/snos-zavoda-radiotehnika.html|title=История рождения и смерти завода "Радиотехника"|last=Mihails|first=Gubins|website=lv.sputniknews.ru|access-date=2019-01-15|date=2017-10-13|language=ru}}</ref> 1941. gada martā "Radiopionieri" apvienoja ar nacionalizēto uzņēmumu "Nikolajs Klemptners". Drīz pēc okupācijas 1940. gada jūlijā uzņēmuma kasieris Ābramam Leibovicam izmaksāja 20 000 latu, bet uzņēmuma parādniekiem un viņa ģimenes radiniekiem virs {{sk|6000}} latu. Uzņēmuma vadītāji izdalīja saviem radiniekiem arī dažādas foto un radio preces. 1941. gada martā Latvijas PSR varas orgāni apsūdzēja Ābrama Leibovica dēlus Nohumu, Nafteļu un Izraelu par fabrikas naudas piesavināšanos.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=|first=|date=1.03.1941|title=Tiesa. Rīgas Centra rajona prokuratūrā.|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&#124;issue:/p_001_cina1941n53&#124;article:DIVL551&#124;query:Foto%20radio%20centr%C4%81le%20Leibovics%20Leibovics%20Leibovi%C4%8Du&#124;issueType:P|journal=Cīņa|volume=|pages=|via=|access-date=17.01.2019|archive-date=08.02.2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pa{{!}}issue:/p_001_cina1941n53{{!}}article:DIVL551{{!}}query:Foto%20radio%20centr%C4%81le%20Leibovics%20Leibovics%20Leibovi%C4%8Du{{!}}issueType:P}}</ref> Ābramu Leibovicu izsūtīja uz Sibīriju, kur viņš gāja bojā, bet viņa dēlus sodīja ar [[Brīvības atņemšana|brīvības atņemšanu]] uz diviem gadiem ar mantas konfiskāciju.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=|first=|date=22.03.1941|title=Nelietīgi izmantojusi uzticību|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&#124;issue:/p_001_pala1941n71&#124;article:DIVL389&#124;query:Foto%20radio%20centr%C4%81les%20Leibovi%C4%8Ds&#124;issueType:P|journal=Padomju Latvija, laikraksts|volume=71|pages=|via=|access-date=17.01.2019|archive-date=08.02.2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pa{{!}}issue:/p_001_pala1941n71{{!}}article:DIVL389{{!}}query:Foto%20radio%20centr%C4%81les%20Leibovi%C4%8Ds{{!}}issueType:P}}</ref> [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laikā abus uzņēmumus apvienoja un pārveidoja par '''''Telefunken Gerätewerk Riga''''', taču radioaparātu ražošanu neatsāka, galveno uzmanību un resursus veltot militāro sakaru līdzekļu un artilērijas optikas piederumu ražošanai. Kara beigās uzņēmumu izlaupīja, taču, pateicoties direktora [[Aleksandrs Apsītis (radioinženieris)|Aleksandra Apsīša]] centieniem, 1944. gada rudenī lielu daļu aprīkojuma izdevās nosargāt. === Latvijas PSR laikā === [[Attēls:RRRUSSSR.jpg|thumb|Rūpnīcas ēkas Imantā padomju laikā]] Pēc Otrā pasaules kara beigām uzņēmums 1945. gadā izlaida pirmo radiouztvērēju [[Rīga T 689]], un vēlāk — 1947. gadā tam sekoja [[Rīga T 755]] un 1949. gadā — lauku rajoniem paredzētais [[Rīga B-912]]. 1951. gadā radiorūpnīcu nosauca A. S. Popova vārdā. Aleksandru Apsīti tā laika varas iestādes vainoja jauno sistēmu darbības problēmās, līdz 1952. gadā viņu pazemināja amatā un gada beigās arestēja. Par viņa atbrīvošanu iestājās pat valdības vadītājs [[Vilis Lācis]], taču 4 mēneši, ko Apsītis pavadīja ieslodzījumā, atstāja paliekošu iespaidu uz viņa veselības stāvokli. Apsītis nomira {{dat|1988|9|1||bez}} un tika apglabāts Raunas kapos. 1971. gadā izveidoja ražošanas apvienību "Radiotehnika", kas apvienoja A. S. Popova vārdā nosaukto Rīgas radiorūpnīcu (RRR) kā galveno uzņēmumu, [[Rīgas elektromehāniskā rūpnīca|Rīgas elektromehānisko rūpnīcu]] (REMR), kas ražoja atskaņotājus, [[Kandavas radiorūpnīca|Kandavas radiorūpnīcu]] (izveidota 1963. gadā), kas ražoja pārnēsājamos radiouztvērējus un konstruktoru biroju "Orbīta" (izveidots 1960. gadā). Uzplaukuma gados ražošanas apvienībā strādāja 16 tūkstoši cilvēku.<ref name=":0" /> === Mūsdienas === Mūsdienās par Radiotehnikas pēcteci ir kļuvusi firma "'''VEF Radiotehnika RRR"'''. Tā aktīvi nodarbojas ar ražošanas attīstību un modernu perspektīvu akustisko sistēmu modeļu izveidošanu.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/zinams-kads-bus-jaunais-vef-radiotehnika-rrr-nosaukums|title=Zināms, kāds būs jaunais “VEF Radiotehnika RRR” nosaukums|website=LA.LV|access-date=2023-06-16|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/ka-top-vef-radiotehnika-rrr-skanas-iekartas-469859|title=Kā top?: VEF Radiotehnika RRR skaņas iekārtas|website=Dienas Bizness|access-date=2023-06-16|language=lv}}</ref> Patlaban tiek ražotas dažādas akustiskās sistēmas un [[mājas kinozāle]]s, kuras tiek eksportētas gan uz [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]], gan [[Eiropas Savienība|ES]] valstīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/vef-radiotehnika-rrr-sogad-plano-88-tukstosu-eiro-pelnu-462092|title=VEF Radiotehnika RRR šogad plāno 88 tūkstošu eiro peļņu|website=Dienas Bizness|access-date=2023-06-16|language=lv}}</ref> <!-- izmaiņas īpašnieku sastāvā (starp īpašniekiem paliek valdes loceklis Ēriks Ertmanis http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/vef-radiotehnika-rrr-akcijas-iegadajas-eriks-ertmanis.d?id=46906319 --> 2015. gada 30. aprīlī "VEF Radiotehnika RRR" paziņoja par nekustamā īpašuma Kurzemes prospektā 3C, Rīgā pārdošanu par 945 tūkstošiem eiro SIA "Pārupes būmaņi", kas pieder "[[Depo (veikalu tīkls)|Depo DIY]]" lielveikalu ķēdes īpašniekiem un uzņēmuma ''[[Prudentia]]'' investīciju baņķieriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/radiotehnikas-eku-nopirkusi-depo-vadiba-un-prudentia-bankieri.d?id=46646875|title='Radiotehnikas' ēku nopirkusi 'Depo' vadība un 'Prudentia' baņķieri|last=|website=Delfi Bizness|access-date=2023-06-16|date=2015-10-28|language=lv}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sputniknewslv.com/Latvia/20171204/6663365/Radiotehnika-depo.html|title="Radiotehnikas" vietā parādīsies "Depo"|last=Sputnik|website=sputniknewslv.com|access-date=2019-01-15|language=en-us}}</ref> Jaunie īpašnieki 2018. gada sākumā nojauca šajā adresē esošo 1986. gadā<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:502096|article:DIVL60|page:1|block:P1_TB00028 "Rīgas Balss", Nr. 227, 01.10.1986, 1. lpp]</ref> uzbūvēto rūpnīcas laboratoriju un administratīvo korpusu ("Radiotehnikas ēka"), lai tā vietā uzceltu veikalu "Depo".<ref name=":1" /> 2019. gada aprīlī "VEF Radiotehnika RRR" akcionāru sapulcē tika pieņemts lēmums par uzņēmuma pārdēvēšanu uz "VEF audio", taču tas tā arī netika izpildīts.<ref name=":2" /> Kopš 2020. gada decembra uzņēmums vairs netiek kotēts ''[[Nasdaq Riga]]'' biržā, jo tā akcionāri atteicās dzēst biržas dalības maksas parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/vef-radiotehnika-rrr-akcijas-izslegs-no-baltijas-otra-saraksta.d?id=52754909|title='VEF Radiotehnika RRR' akcijas izslēgs no Baltijas Otrā saraksta|last=|website=www.delfi.lv|access-date=2023-06-16|date=2020-12-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/330782-vef-radiotehnika-rrr-akcionari-lemj-nepiesaistit-lidzeklus-no-akcionariem-parada-nomaksai-birza.htm|title="VEF Radiotehnika RRR" akcionāri lemj nepiesaistīt līdzekļus no akcionāriem parāda nomaksai biržā|website=nra.lv|access-date=2023-06-16|language=lv}}</ref> [[Attēls:Radiotehnika nojauksana.jpg|thumb|[["Radiotehnikas" ēka]]s nojaukšana 2018. gada janvārī]] 2024. gada 21. novembrī tika sākts AS "VEF Radiotehnika RRR" likvidācijas process.<ref name="tvnet 2024.11.22" /> 2025. gada 18. martā uzņēmums tika likvidēts. == Modeļu uzskaitījums == {{Col-begin|width=50%}} {{Col-2}} === Lampu modeļi === * Radiola * [[Rīga T 689]] * [[Rīga T 755]] * Rīga B-912 * U-207 * Rīga T-51 * Rīga 6 * Rīga 10 * Daugava * Festivāls * Sakta * Dzintars * Teika * Rigonda * Rigonda — stereo * Rigonda 102 * Simfonija * Simfonija 2 * Simfonija 003 {{Col-2}} === Pusvadītāju modeļi === * Ausma * Gauja * Orbīta * Orbīta 2 * Banga * Banga 2 * Rīga (301, 302) * Selga (402, 403, 404, 405, 309) * Radiotehnika 625 * Imula RP — 8310 * Abava * Abava 252 * Salena (216, 217, 218, 219, 220) * Rīga (101, 102, 103, 104, 110, 111, 310) * Salut 001 * ML — 6302 * ML — 6314 * Viktorija (001, 003) * Ļubava * Melodija (102) * ML — 6201 * Voshod-175 {{Col-end}} <gallery> Gauja portable radio 1961.JPG|Gauja Rigonda0003.JPG|Rigonda Salut0011.JPG|Salut 001 Selga portable radio 1963.JPG|Selga Стереодинамик Радиотехника РРР.jpg|Radiotehnika S-30B </gallery> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="tvnet 2024.11.22">[https://www.tvnet.lv/8139905/sakts-vef-radiotehnika-rrr-likvidacijas-process Sākts "VEF Radiotehnika RRR" likvidācijas process] LETA, 2024. gada 22. novembris</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.rrr.lv/ rrr.lv] — oficiālā "VEF Radiotehnikas RRR" lapa * [http://www.radiopagajiba.lv// radiopagajiba.lv/]{{Novecojusi saite}} — izstrādājumu uzskaitījums un vēsture {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rūpnīcas Latvijā]] 3crd94ltki9k8new7vnin0vw79c359r 25. aprīlis 0 28531 4458831 4276855 2026-04-25T06:53:17Z ZANDMANIS 91184 /* Notikumi */ 4458831 wikitext text/x-wiki '''25. aprīlis''' ir gada 115. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (116. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 250 dienas. Ziemeļu puslodē pēdējā diena, kurā var būt [[Lieldienas]]. == Vārda dienas == [[Bārbala]], [[Līksma]] == Notikumi == * [[1792. gads]]: ** pirmoreiz ar [[giljotīna|giljotīnu]] izpildīts nāvessods, sodot laupītāju [[Nikolā Žaks Peletjē|Nikolā Žaku Peletjē]]; ** [[Klods Jozefs Ružē de Lisls]] sacerēja [[Marseljēza|Marseljēzu]], [[Francija|Francijas Republikas]] valsts [[himna|himnu]]. * [[1846. gads]] — sākās [[Meksikas-ASV karš]]. * [[1898. gads]] — [[Spānijas—ASV karš]]: [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pieteica karu [[Spānija]]i. * [[1915. gads]] — [[Karadarbība Tuvajos Austrumos (Pirmais pasaules karš)|Pirmais pasaules karš]], [[Galipoli kauja]]: sākās Dardaneļu operācija, kurā Austrālijas, britu, franču un Jaunzēlandes spēki mēģināja forsēt [[Dardaneļi|Dardaneļus]]. * [[1945. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: ** ASV un [[Padomju Savienība|padomju]] karavīri satikās pie [[Elba]]s upes; ** [[Vācija|vācu]] spēki atstāja [[Itālija]]s ziemeļus pēc vispārējas [[Partizānu karš|partizānu]] sacelšanās. ** beidzās [[Lapzemes karš]]. * [[1953. gads]] — [[Frānsiss Kriks]] un [[Džeimss Votsons]] publicēja pētījumu rezultātus par [[dezoksiribonukleīnskābe|DNS]] struktūru. * [[1961. gads]] — [[Roberts Noiss]] saņēma patentu par [[integrālā shēma|integrālo shēmu]]. * [[1974. gads]] — [[Portugāle|Portugālē]] [[Neļķu revolūcija|Neļķu revolūcijā]] atjaunoja demokrātiju pēc 40 gadu ilga [[Estado Novo|autoritāra režīma]]. * [[1982. gads]] — [[Izraēla]] izveda savus bruņotos spēkus no [[Sīnāja pussala]]s saskaņā ar [[Kempdeividas miera līgums|Kempdeividas miera līgumu]]. * [[1986. gads]] — par [[Svatini|Svazilenda]]s karali tika iecelts [[Msvati III]]. * [[2002. gads]] — startēja kosmosa kuģis ''[[Sojuz TM-34]]'' ar otro "kosmisko tūristu" [[Marks Šatlvorts|Marku Šatlvortu]] un diviem profesionāliem [[kosmonauts|kosmonautiem]]. * [[2015. gads]] — aptuveni 9000 cilvēku gāja bojā [[2015. gada Nepālas zemestrīce|zemestrīcē Nepālā]]. * [[2021. gads]]: ** [[Albānija]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja valdošā [[Albānijas Sociālistu partija|Sociālistu partija]]. ** robežu strīdā starp [[Kirgizstāna|Kirgizstānu]] un [[Tadžikistāna|Tadžikistānu]] vismaz 55 cilvēki gāja bojā un gandrīz {{sk|50000}} iedzīvotāji tika pārvietoti. == Dzimuši == * [[32. gads]] — [[Otons|Marks Salvijs Otons]], Romas imperators (miris 69. gadā) * [[1214. gads]] — [[Luijs IX]] (''Louis IX''), Francijas karalis (miris 1270. gadā) * [[1284. gads]] — [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]] (''Edward II''), Anglijas karalis (miris 1327. gadā) * [[1599. gads]] — [[Olivers Kromvels]] (''Oliver Cromwell''), Anglijas politiķis (miris 1658. gadā) * [[1823. gads]] — [[Abdulmedžids I]] (عبد المجيد اول), Osmaņu impērijas sultāns (miris 1861. gadā) * [[1849. gads]] — [[Fēlikss Kleins]] (''Felix Klein''), vācu matemātiķis (miris 1925. gadā) * [[1871. gads]] — [[Lorns Karijs]] (''Lorne Currie''), britu burātājs (miris 1926. gadā) * [[1874. gads]] — [[Guljelmo Markoni]] (''Guglielmo Marconi''), itāliešu izgudrotājs (miris 1937. gadā) * [[1883. gads]] — [[Semjons Budjonnijs]] (''Семён Будённый''), PSRS maršals (miris 1973. gadā) * [[1900. gads]] — [[Volfgangs Pauli]] (''Wolfgang Pauli''), Austrijas fiziķis (miris 1958. gadā) * [[1903. gads]] — [[Andrejs Kolmogorovs]] (''Андрей Колмогоров''), krievu matemātiķis (miris 1987. gadā) * [[1917. gads]] — [[Ella Ficdžeralda]] (''Ella Fitzgerald''), ASV dziedātāja (mirusi 1996. gadā) * [[1927. gads]] — [[Albērs Uderzo]] (''Albert Uderzo''), franču komiksu mākslinieks (miris 2020. gadā) * [[1928. gads]] — [[Jurijs Jakovļevs]] (''Юрий Яковлев''), PSRS, Krievijas aktieris (miris 2013. gadā) * [[1938. gads]] — [[Džeimss Heriss Simonss]] (''James Harris Simons''), ASV matemātiķis, uzņēmējs un mecenāts (miris 2024. gadā) * [[1939. gads]]: ** [[Varis Brasla]], latviešu kino un teātra režisors ** [[Tarčīzjo Burničs]] (''Tarcisio Burgnich''), Itālijas futbolists un futbola treneris (miris 2021. gadā) * [[1940. gads]] — [[Als Pačīno]] (''Al Pacino''), ASV aktieris, kinorežisors * [[1945. gads]] — [[Bjērns Ulveuss]] (''Björn Ulvaeus''), zviedru dziedātājs un komponists * [[1946. gads]]: ** [[Talija Šaira]] (''Talia Shire''), amerikāņu kinoaktrise ** [[Vladimirs Žirinovskis]] (''Владимир Жириновский''), Krievijas politiķis (miris 2022. gadā) * [[1947. gads]] — [[Johans Kruifs]] (''Johannes Cruijff''), Nīderlandes futbolists un treneris (miris 2016. gadā) * [[1949. gads]] — [[Dominiks Stross-Kāns]] (''Dominique Strauss-Kahn''), franču ekonomists * [[1951. gads Latvijā|1951. gads]] — [[Ivars Žvīgurs]], latviešu basketbolists (miris 2020. gadā) * [[1952. gads]] — [[Vladislavs Tretjaks]] (''Владислав Третьяк''), krievu hokejists, Krievijas Hokeja Federācijas prezidents * [[1961. gads]] — [[Franks de Vinne]] (''Frank De Winne''), Beļģijas kosmonauts * [[1963. gads]] — [[Deivids Moizs]] (''David Moyes''), skotu futbolists un treneris * [[1969. gads]] — [[Renē Zelvēgere]] (''Renée Zellweger''), ASV aktrise * [[1976. gads]] — [[Tims Dankans]] (''Tim Duncan''), ASV basketbolists * [[1977. gads Latvijā|1977. gads]] — [[Dzintars Zirnis]], Latvijas futbolists * [[1981. gads]] — [[Felipe Masa]] (''Felipe Massa''), Brazīlijas autosportists * [[1983. gads]] — [[Deniss Matvejevs]] (''Денис Матвеев''), Krievijas kosmonauts * [[1985. gads]] — [[Gīdo van der Garde]] (''Giedo van der Garde''), Nīderlandes autosportists * [[1986. gads Latvijā|1986. gads]] — [[Oļegs Malašenoks]], Latvijas futbolists * [[1988. gads]] — [[Laura Lepiste]] (''Laura Lepistö''), somu daiļslidotāja * [[1990. gads]] — [[Žans Ēriks Verņs]] (''Jean-Éric Vergne''), franču autosportists * [[1992. gads]] — [[Adrija Arhona]] (''Adria Arjona''), amerikāņu aktrise * [[1993. gads]] — [[Rafaels Varāns]] (''Raphaël Varane''), franču futbolists * [[2000. gads]] — [[Dejans Kuluševskis]] (''Dejan Kulusevski''), zviedru futbolists == Miruši == * [[1077. gads]] — [[Gēza I]] (''I. Géza''), Ungārijas karalis (dzimis 1040. gadā) * [[1342. gads]] — [[Benedikts XII]] (''Benedictus XII''), Romas pāvests (dzimis 1280. gados) * [[1472. gads]] — [[Leons Batista Alberti]] (''Leone Battista Alberti''), itāliešu gleznotājs, dzejnieks, arhitekts un filozofs (dzimis 1404. gadā) * [[1595. gads]] — [[Torkvato Taso]] (''Torquato Tasso''), itāliešu dzejnieks (dzimis 1544. gadā) * [[1744. gads]] — [[Anderss Celsijs]] (''Anders Celsius''), zviedru fiziķis un astronoms (dzimis 1701. gadā) * [[1928. gads]] — [[Pjotrs Vrangelis]] (''Пётр Врангель''), krievu ģenerālis (dzimis 1878. gadā) * [[1938. gads]] — [[Sekens Seifullins]] (''Сәкен Сейфуллин''), kazahu rakstnieks (dzimis 1894. gadā) * [[1939. gads Latvijā|1939. gads]] — [[Matīss Ārons]], latviešu žurnālists un publicists (dzimis 1858. gadā) * [[1941. gads Latvijā|1941. gads]] — [[Fricis Apšenieks]], latviešu šahists (dzimis 1894. gadā) * [[1961. gads]] — [[Roberts Garets]] (''Robert Garrett''), amerikāņu vieglatlēts (dzimis 1875. gadā) * [[1976. gads]] — [[Kerols Rīds]] (''Carol Reed''), angļu kinorežisors (dzimis 1906. gadā) * [[1978. gads Latvijā|1978. gads]] — [[Zenta Mauriņa]], latviešu rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1897. gadā) * [[1988. gads]] — [[Klifords Saimaks]] (''Clifford Donald Simak''), ASV zinātniskās fantastikas rakstnieks (dzimis 1904. gadā) * [[1995. gads]] — [[Džindžera Rodžersa]] (''Ginger Rogers''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1911. gadā) * [[1997. gads Latvijā|1997. gads]] — [[Aleksejs Auziņš]], latviešu futbolists un hokejists (dzimis 1910. gadā) * [[2001. gads]] — [[Mikēle Alboreto]] (''Michele Alboreto''), Itālijas autosportists (dzimis 1956. gadā) * [[2021. gads Latvijā|2021. gads]] — [[Jānis Konrads]] (''John Konrads''), latviešu izcelsmes Austrālijas peldētājs (dzimis 1942. gadā) * [[2024. gads]] — [[Lorāns Kantē]] (''Laurent Cantet''), franču kinorežisors, kinooperators un scenārists (dzimis 1961. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Armijas diena (''ANZAC Day'') ([[Austrālija]] un [[Jaunzēlande]]) * Sīnājas atbrīvošanas diena ([[Ēģipte]]) * Atbrīvošanās svētki (''Festa della Liberazione'') ([[Itālija]]) * Atbrīvošanās diena (''Dia da Liberdade'') ([[Portugāle]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Aprīlis]] 4qwhhyvbr9dg740t1x27zfcqjcl0dd8 4458832 4458831 2026-04-25T06:53:42Z ZANDMANIS 91184 /* Notikumi */ 4458832 wikitext text/x-wiki '''25. aprīlis''' ir gada 115. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (116. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 250 dienas. Ziemeļu puslodē pēdējā diena, kurā var būt [[Lieldienas]]. == Vārda dienas == [[Bārbala]], [[Līksma]] == Notikumi == * [[1792. gads]]: ** pirmoreiz ar [[giljotīna|giljotīnu]] izpildīts [[nāvessods]], sodot laupītāju [[Nikolā Žaks Peletjē|Nikolā Žaku Peletjē]]; ** [[Klods Jozefs Ružē de Lisls]] sacerēja [[Marseljēza|Marseljēzu]], [[Francija|Francijas Republikas]] valsts [[himna|himnu]]. * [[1846. gads]] — sākās [[Meksikas-ASV karš]]. * [[1898. gads]] — [[Spānijas—ASV karš]]: [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pieteica karu [[Spānija]]i. * [[1915. gads]] — [[Karadarbība Tuvajos Austrumos (Pirmais pasaules karš)|Pirmais pasaules karš]], [[Galipoli kauja]]: sākās Dardaneļu operācija, kurā Austrālijas, britu, franču un Jaunzēlandes spēki mēģināja forsēt [[Dardaneļi|Dardaneļus]]. * [[1945. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: ** ASV un [[Padomju Savienība|padomju]] karavīri satikās pie [[Elba]]s upes; ** [[Vācija|vācu]] spēki atstāja [[Itālija]]s ziemeļus pēc vispārējas [[Partizānu karš|partizānu]] sacelšanās. ** beidzās [[Lapzemes karš]]. * [[1953. gads]] — [[Frānsiss Kriks]] un [[Džeimss Votsons]] publicēja pētījumu rezultātus par [[dezoksiribonukleīnskābe|DNS]] struktūru. * [[1961. gads]] — [[Roberts Noiss]] saņēma patentu par [[integrālā shēma|integrālo shēmu]]. * [[1974. gads]] — [[Portugāle|Portugālē]] [[Neļķu revolūcija|Neļķu revolūcijā]] atjaunoja demokrātiju pēc 40 gadu ilga [[Estado Novo|autoritāra režīma]]. * [[1982. gads]] — [[Izraēla]] izveda savus bruņotos spēkus no [[Sīnāja pussala]]s saskaņā ar [[Kempdeividas miera līgums|Kempdeividas miera līgumu]]. * [[1986. gads]] — par [[Svatini|Svazilenda]]s karali tika iecelts [[Msvati III]]. * [[2002. gads]] — startēja kosmosa kuģis ''[[Sojuz TM-34]]'' ar otro "kosmisko tūristu" [[Marks Šatlvorts|Marku Šatlvortu]] un diviem profesionāliem [[kosmonauts|kosmonautiem]]. * [[2015. gads]] — aptuveni 9000 cilvēku gāja bojā [[2015. gada Nepālas zemestrīce|zemestrīcē Nepālā]]. * [[2021. gads]]: ** [[Albānija]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja valdošā [[Albānijas Sociālistu partija|Sociālistu partija]]. ** robežu strīdā starp [[Kirgizstāna|Kirgizstānu]] un [[Tadžikistāna|Tadžikistānu]] vismaz 55 cilvēki gāja bojā un gandrīz {{sk|50000}} iedzīvotāji tika pārvietoti. == Dzimuši == * [[32. gads]] — [[Otons|Marks Salvijs Otons]], Romas imperators (miris 69. gadā) * [[1214. gads]] — [[Luijs IX]] (''Louis IX''), Francijas karalis (miris 1270. gadā) * [[1284. gads]] — [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]] (''Edward II''), Anglijas karalis (miris 1327. gadā) * [[1599. gads]] — [[Olivers Kromvels]] (''Oliver Cromwell''), Anglijas politiķis (miris 1658. gadā) * [[1823. gads]] — [[Abdulmedžids I]] (عبد المجيد اول), Osmaņu impērijas sultāns (miris 1861. gadā) * [[1849. gads]] — [[Fēlikss Kleins]] (''Felix Klein''), vācu matemātiķis (miris 1925. gadā) * [[1871. gads]] — [[Lorns Karijs]] (''Lorne Currie''), britu burātājs (miris 1926. gadā) * [[1874. gads]] — [[Guljelmo Markoni]] (''Guglielmo Marconi''), itāliešu izgudrotājs (miris 1937. gadā) * [[1883. gads]] — [[Semjons Budjonnijs]] (''Семён Будённый''), PSRS maršals (miris 1973. gadā) * [[1900. gads]] — [[Volfgangs Pauli]] (''Wolfgang Pauli''), Austrijas fiziķis (miris 1958. gadā) * [[1903. gads]] — [[Andrejs Kolmogorovs]] (''Андрей Колмогоров''), krievu matemātiķis (miris 1987. gadā) * [[1917. gads]] — [[Ella Ficdžeralda]] (''Ella Fitzgerald''), ASV dziedātāja (mirusi 1996. gadā) * [[1927. gads]] — [[Albērs Uderzo]] (''Albert Uderzo''), franču komiksu mākslinieks (miris 2020. gadā) * [[1928. gads]] — [[Jurijs Jakovļevs]] (''Юрий Яковлев''), PSRS, Krievijas aktieris (miris 2013. gadā) * [[1938. gads]] — [[Džeimss Heriss Simonss]] (''James Harris Simons''), ASV matemātiķis, uzņēmējs un mecenāts (miris 2024. gadā) * [[1939. gads]]: ** [[Varis Brasla]], latviešu kino un teātra režisors ** [[Tarčīzjo Burničs]] (''Tarcisio Burgnich''), Itālijas futbolists un futbola treneris (miris 2021. gadā) * [[1940. gads]] — [[Als Pačīno]] (''Al Pacino''), ASV aktieris, kinorežisors * [[1945. gads]] — [[Bjērns Ulveuss]] (''Björn Ulvaeus''), zviedru dziedātājs un komponists * [[1946. gads]]: ** [[Talija Šaira]] (''Talia Shire''), amerikāņu kinoaktrise ** [[Vladimirs Žirinovskis]] (''Владимир Жириновский''), Krievijas politiķis (miris 2022. gadā) * [[1947. gads]] — [[Johans Kruifs]] (''Johannes Cruijff''), Nīderlandes futbolists un treneris (miris 2016. gadā) * [[1949. gads]] — [[Dominiks Stross-Kāns]] (''Dominique Strauss-Kahn''), franču ekonomists * [[1951. gads Latvijā|1951. gads]] — [[Ivars Žvīgurs]], latviešu basketbolists (miris 2020. gadā) * [[1952. gads]] — [[Vladislavs Tretjaks]] (''Владислав Третьяк''), krievu hokejists, Krievijas Hokeja Federācijas prezidents * [[1961. gads]] — [[Franks de Vinne]] (''Frank De Winne''), Beļģijas kosmonauts * [[1963. gads]] — [[Deivids Moizs]] (''David Moyes''), skotu futbolists un treneris * [[1969. gads]] — [[Renē Zelvēgere]] (''Renée Zellweger''), ASV aktrise * [[1976. gads]] — [[Tims Dankans]] (''Tim Duncan''), ASV basketbolists * [[1977. gads Latvijā|1977. gads]] — [[Dzintars Zirnis]], Latvijas futbolists * [[1981. gads]] — [[Felipe Masa]] (''Felipe Massa''), Brazīlijas autosportists * [[1983. gads]] — [[Deniss Matvejevs]] (''Денис Матвеев''), Krievijas kosmonauts * [[1985. gads]] — [[Gīdo van der Garde]] (''Giedo van der Garde''), Nīderlandes autosportists * [[1986. gads Latvijā|1986. gads]] — [[Oļegs Malašenoks]], Latvijas futbolists * [[1988. gads]] — [[Laura Lepiste]] (''Laura Lepistö''), somu daiļslidotāja * [[1990. gads]] — [[Žans Ēriks Verņs]] (''Jean-Éric Vergne''), franču autosportists * [[1992. gads]] — [[Adrija Arhona]] (''Adria Arjona''), amerikāņu aktrise * [[1993. gads]] — [[Rafaels Varāns]] (''Raphaël Varane''), franču futbolists * [[2000. gads]] — [[Dejans Kuluševskis]] (''Dejan Kulusevski''), zviedru futbolists == Miruši == * [[1077. gads]] — [[Gēza I]] (''I. Géza''), Ungārijas karalis (dzimis 1040. gadā) * [[1342. gads]] — [[Benedikts XII]] (''Benedictus XII''), Romas pāvests (dzimis 1280. gados) * [[1472. gads]] — [[Leons Batista Alberti]] (''Leone Battista Alberti''), itāliešu gleznotājs, dzejnieks, arhitekts un filozofs (dzimis 1404. gadā) * [[1595. gads]] — [[Torkvato Taso]] (''Torquato Tasso''), itāliešu dzejnieks (dzimis 1544. gadā) * [[1744. gads]] — [[Anderss Celsijs]] (''Anders Celsius''), zviedru fiziķis un astronoms (dzimis 1701. gadā) * [[1928. gads]] — [[Pjotrs Vrangelis]] (''Пётр Врангель''), krievu ģenerālis (dzimis 1878. gadā) * [[1938. gads]] — [[Sekens Seifullins]] (''Сәкен Сейфуллин''), kazahu rakstnieks (dzimis 1894. gadā) * [[1939. gads Latvijā|1939. gads]] — [[Matīss Ārons]], latviešu žurnālists un publicists (dzimis 1858. gadā) * [[1941. gads Latvijā|1941. gads]] — [[Fricis Apšenieks]], latviešu šahists (dzimis 1894. gadā) * [[1961. gads]] — [[Roberts Garets]] (''Robert Garrett''), amerikāņu vieglatlēts (dzimis 1875. gadā) * [[1976. gads]] — [[Kerols Rīds]] (''Carol Reed''), angļu kinorežisors (dzimis 1906. gadā) * [[1978. gads Latvijā|1978. gads]] — [[Zenta Mauriņa]], latviešu rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1897. gadā) * [[1988. gads]] — [[Klifords Saimaks]] (''Clifford Donald Simak''), ASV zinātniskās fantastikas rakstnieks (dzimis 1904. gadā) * [[1995. gads]] — [[Džindžera Rodžersa]] (''Ginger Rogers''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1911. gadā) * [[1997. gads Latvijā|1997. gads]] — [[Aleksejs Auziņš]], latviešu futbolists un hokejists (dzimis 1910. gadā) * [[2001. gads]] — [[Mikēle Alboreto]] (''Michele Alboreto''), Itālijas autosportists (dzimis 1956. gadā) * [[2021. gads Latvijā|2021. gads]] — [[Jānis Konrads]] (''John Konrads''), latviešu izcelsmes Austrālijas peldētājs (dzimis 1942. gadā) * [[2024. gads]] — [[Lorāns Kantē]] (''Laurent Cantet''), franču kinorežisors, kinooperators un scenārists (dzimis 1961. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Armijas diena (''ANZAC Day'') ([[Austrālija]] un [[Jaunzēlande]]) * Sīnājas atbrīvošanas diena ([[Ēģipte]]) * Atbrīvošanās svētki (''Festa della Liberazione'') ([[Itālija]]) * Atbrīvošanās diena (''Dia da Liberdade'') ([[Portugāle]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Aprīlis]] o695u7vftbjlj5y5ji58pruxwvm6mkz Sanskrits 0 29936 4458898 3892982 2026-04-25T10:38:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458898 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name = Sanskrits |nativename = {{val|sa|संस्कृतम्}} ''{{Unicode|saṃskṛtam}}'' |pronunciation = {{IPA|sə̃skɹ̩t̪əm|}} |region = [[Indija]], [[Nepāla]] |speakers = 14 000<ref name="Census">{{Tīmekļa atsauce|url=http://censusindia.gov.in/Census_Data_2001/Census_Data_Online/Language/Statement5.htm|title=Comparative speaker's strength of scheduled languages − 1971, 1981, 1991 and 2001|work=Census of India, 2001|publisher=Office of the Registrar and Census Commissioner, India|accessdate=31 December 2009|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090411183701/http://censusindia.gov.in/Census_Data_2001/Census_Data_Online/Language/Statement5.htm|archivedate={{dat|2009|04|11||bez}}}}</ref> |date=2001 |familycolor = Indoeiropiešu |fam2 = [[Indoirāņu valodas|Indoirāņu]] |fam3 = [[Indoāriešu valodas|Indoāriešu]] |script = [[Dēvanāgarī]] un vairāki citi uz [[Brāhmī raksts|Brāhmī raksta]] bāzēti raksti; [[Latīņu alfabēts]] |nation = [[Indija]] (viena no ''[[Indijas nacionālo valodu saraksts|pamatvalodām]]'') |iso1 = sa |iso2 = san |iso3 = san |notice = Indiešu |notice2 = IPA }} '''Sanskrits''' ({{Unicode|संस्कृता वाक्}} ''{{Unicode|saṃskṛtā vāk}}'' — 'izkopta valoda', saīsināti {{Unicode|संस्कृतम्}} ''{{Unicode|saṃskṛtam}}'') ir [[Hinduisms|hinduisma]], [[Budisms|budisma]] un [[džainisms|džainisma]] liturģiskās literatūras klasiskā valoda, kā arī viena no [[Indija]]s 23 oficiālajām valodām. == Fonētika == Klasiskais sanskrits izšķir 48 skaņas. Dažas no tām gan ir alofoni. Fonēmu skaits ir mazāks, apmēram 35, skat. zemāk. Skaņas tradicionāli tiek sakārtotas sekojošā kārtībā: [[patskaņi]] (''Ach''), [[divskaņi]] (''Hal''), [[anusvāra]] un [[visarga]], [[slēdzeņi]] (Sparśa) un [[nāseņi]] (sākot no mutes aizmugures un virzoties uz priekšu), un visbeidzot [[plūdeņi]] un [[šņāceņi]]; [[SSTA]] rakstībā tas izskatās šādi (sk. tabulas zemāk): : {{Unicode|a ā i ī u ū ṛ ṝ ḷ ḹ }}; {{Unicode|e ai o au}} : {{Unicode|ṃ ḥ}} : {{Unicode|k kh g gh ṅ; c ch j jh ñ; ṭ ṭh ḍ ḍh ṇ; t th d dh n; p ph b bh m}} : {{Unicode|y r l v}}; {{Unicode|ś ṣ s h}} Pastāv arī mainīta tradicionālā kārtība, kas ir sastopama {{Unicode|[[Pāṇini]]}} [[Šiva Sutra|Šiva Sutrā]]. === Patskaņi === Klasiskā sanskrita patskaņi ar to vārda sākuma dēvanāgarī rakstzīmi, diakritisko zīmi, ar līdzskani {{Unicode|प्}} ([p]), izrunu (atsevišķa patskaņa un burtkopā p+patskanis) [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|IPA]] standartā, atbilsme [[SSTA]] un [[ITRANS]], skaņas apraksts un aptuvenā izruna latviešu valodā ir redzami šajā tabulā: {|class="wikitable" |- ! Burts !! Burts ar “{{Unicode|प्}}” !! Izruna !! Izruna ar /p/ !! [[SSTA]] atbilsme !! [[ITRANS]] atbilsme. !! Skaņas apraksts !! Atbilsme latviešu valodā |- | {{Unicode|अ}}||{{Unicode|प}}||{{IPA|[ɐ]}} vai {{IPA|[ä]}}||{{IPA|[pɐ]}} vai {{IPA|[pä]}} ||a||a|| īss [[pusplats vidus patskanis]] vai [[plats vidus patskanis]]||Kā ''a'' vārdā '''a'''ka |- | {{Unicode|आ}}||{{Unicode|पा}}||{{IPA|[ɐ̙ː]}}||{{IPA|[pɐ̙ː]}}||ā||A||garš [[plats aizmugurējs neapaļš patskanis]]||Kā ''ā'' vārdā '''ā'''da |- | {{Unicode|इ}}||{{Unicode|पि}}||{{IPA|[ɐʲ]}}||{{IPA|[pɐʲ]}}||i||i||īss [[šaurs priekšējs neapaļš patskanis]]||Kā ''i'' vārdā '''i'''r |- | {{Unicode|ई}}||{{Unicode|पी}}||{{IPA|[ɐʲː]}}||{{IPA|[pɐʲː]}}||ī||I||garš [[šaurs priekšējs neapaļš patskanis]]||Kā ''ī'' vārdā '''ī'''ve |- | {{Unicode|उ}}||{{Unicode|पु}}||{{IPA|[ɐʷ] vai [u̫]}}||{{IPA|[pɐʷ]}}||u||u||īss [[šaurs aizmugurējs saspiests patskanis]]||Kā ''u'' vārdā '''u'''pe |- | {{Unicode|ऊ}}||{{Unicode|पू}}||{{IPA|[ɐʷː] vai [u̫ː]}}||{{IPA|[pɐʷː]}}||ū||U||garš [[šaurs aizmugurējs saspiests patskanis]]||Kā ''ū'' vārdā '''ū'''dens |- | {{Unicode|ऋ}}||{{Unicode|पृ}}||{{IPA|[ɻʲ]}}||{{IPA|[pɻʲ]}}||{{Unicode|ṛ}}||R||īss [[retroflekss aptuvenis]]||Kā ''r'' vārdā a'''r'''ka |- | {{Unicode|ॠ}}||{{Unicode|पॄ}}||{{IPA|[ɻʲː]}}||{{IPA|[pɻʲː]}}||{{Unicode|ṝ}}||RR||garš [[retroflekss aptuvenis]]||Kā ''rr'' vārdā ķe'''rr'''a |- | {{Unicode|ऌ}} ||{{Unicode|पॢ}}||{{IPA|[ɹʲ]}}||{{IPA|[pɹʲ]}}||{{Unicode|ḷ}}||LR||īss [[retroflekss sānu aptuvenis]]||Kā ''l'' vārdā a'''l'''ga |- | {{Unicode|ॡ}} ||{{Unicode|पॣ}}||{{IPA|[ɹʲː]}}||{{IPA|[pɹʲː]}}||{{Unicode|ḹ}}||LRR||garš [[retroflekss sānu aptuvenis]]||Kā ''ll'' vārdā le'''ll'''e |- | {{Unicode|ए}}||{{Unicode|पे}}||{{IPA|[ɐ̙ʲ]}}||{{IPA|[pɐ̙ʲ]}}||e||e||īss [[divskanis]]||Kā ''ei'' vārdā r'''ei'''ze |- | {{Unicode|ऐ}}||{{Unicode|पै}}||{{IPA|[ɐ̙ʲː]}}||{{IPA|[pɐ̙ʲː]}}||ai||ai||garš [[divskanis]]||Kā ''ai'' vārdā '''ai'''le |- | {{Unicode|ओ}}||{{Unicode|पो}}||{{IPA|[ɐ̙ʷ]}}||{{IPA|[pɐ̙ʷ]}}||o||o||īss [[divskanis]]||Kā ''ou'' vārdā s'''ou'''ls |- | {{Unicode|औ}}||{{Unicode|पौ}}||{{IPA|[ɐ̙ʷː]}}||{{IPA|[pɐ̙ʷː]}}||au||au||garš [[divskanis]]||Kā ''au'' vārdā '''au'''gs |} [[Patskaņa garums|Garie patskaņi]] tiek izrunāti apmēram divreiz garāk nekā to īsie līdzinieki. Bez garajiem patskaņiem pastāv arī pārgarie patskaņi, saukti par [[pluti]], kas tiek lietoti vairākos locījumos, īpaši [[vokatīvs|vokatīvā]]. ''Pluti'' gan nav visu gramatiķu akceptēts. Īsie divskaņi {{Unicode|e}} un {{Unicode|o}} atspoguļo [[indoirāņu pirmvaloda|pirmindoirāņu]] {{IPA|[ai]}} un {{IPA|[au]}} divskaņu alofoniskos variantus, un fonoloģiski (konceptuāli) tie ir kā [ai] un [au] arī sanskritā. Sanskrita gramatiķi tos kategorizē kā divskaņus, pat ja tie fonētiski bieži vien tiek izrunāti kā parasti garie patskaņi [ē] un [ō]. Retrofleksie līdzskaņi un patskaņi tiek izrunāti, pieskaroties ar mēles galu pie aukslēju pašas augšas. Piedvesmas līdzskaņi tiek izrunāti ar papildu pieelpu kā angļu nebalsīgie līdzskaņi vārda sākumā, piem., ''put'' «likt». Papildinformācija: * Pastāv vēl arī papildu rakstzīmes, kas tradicionāli tiek norādītas dēvanāgarī raksta tabulās: ** Diakritiskā zīme ({{Unicode| ं }}) saukta par ''anusvāra'', izrunāta kā {{IPA|[əŋ]}} ([[SSTA]]: {{Unicode|ṃ}}). Tā tiek lietota patskaņa nazalizācijai, kā arī lai atveidotu puspatskani [n] vai [m]; piem., {{Unicode|पं}} {{IPA|[pəŋ]}}. ** Diakritiskā zīme ({{Unicode| ः }}), saukta par ''visarga'', izrunāta kā [əh] ([[SSTA]]: {{Unicode|ḥ}}); piem., {{Unicode|पः}} {{IPA|[pəh]}}. ** Diakritiskā zīme ({{Unicode| ँ }}), saukta par ''čandrabindu'', kas tradicionāli netiek iekļauta dēvanāgarī sanskrita aprakstos, tiek lietota pamīšus ar ''anusvāru'', lai parādītu patskaņa nazalizāciju, galvenokārt Vēdās; piem., {{Unicode|पँ}} {{IPA|[pə̃]}}. * Ja nepieciešams uzrakstīt atsevišķu līdzskani bez sekojoša patskaņa, zem zilbiskā līdzskaņa tiek rakstīta ''halanta / virāma'' diakritiskā zīme ({{Unicode|प्}}). * Patskanis ā sanskritā pēc būtības ir vairāk vidus patskanis {{IPA|[aː]}}, nekā aizmugures patskanis {{IPA|[ɑː]}}. Bet gramatiķi to tomēr klasificē kā aizmugures patskani. (Tiwari, [1955] 2004). * Jāpiezīmē, ka senie sanskrita gramatiķi ir klasificējuši patskaņu sistēmu velārajos, retrofleksajos, palatālajos un plozīvajos patskaņos, nevis aizmugurējos, vidus un priekšējos patskaņos. Tāpēc {{Unicode|ए}} un {{Unicode|ओ}} tiek klasificēti attiecīgi kā palato-velārie (a+i) un labio-velārie (a+u) patskaņi. Bet mūsdienu gramatiķi ir klasificējuši tos kā divskaņus un prosodiski, katram ir iedotas divas ''mātrās''. Tas gan tieši nenozīmē, ka tie ir īsti divskaņi, bet netiek izslēgta iespējamība, ka tie varēja būt īsti divskaņi senākā pagātnē. Šos pusdivskaņus mūsdienās skolotie sanskrita brahmaņi un priesteri izrunā kā garos ē [eː] un ō [oː]. Vairāk kā «četru» divskaņu esamību sanskrits parasti nepieļauj un jebkurš cits divskanisks burtu virknējums, ja tāds izveidojas vārdu sadurē, tiek pārveidots uz puspatskaņiem atbilstoši [[sandhi]] likumiem (skat. tālāk). * Dēvanāgarī rakstā, kas tiek lietots sanskritā, vienmēr kad līdzskanis vārda beigās ir bez jebkādas ''virāmas'' (t.i., brīvi stāvošs ortogrāfijā: {{Unicode|प}} pretstatā {{Unicode|प्}}), neitrālais patskanis [[šva]] ({{IPA|[ə]}}) tiek automātiski asociēts ar to — tas protams var notikt ar jebkuru līdzskani jebkurā vārda pozīcijā. Vārda beigu ''šva'' vienmēr ir īss. Bet [[SSTA]] '''a''', pievienots vīriešu dzimtes lietvārdu beigās nereti vedina cittautiešus izrunāt to kā {{IPA|[ɑː]}} — tas liek sanskrita vīriešu dz. vārdiem skanēt kā siev. dz. vārdiem. Piem., '''Šiva''' ir jāizrunā kā {{IPA|[ɕivə]}} un nevis {{IPA|[ɕivɑː]}}. ''Tiwari'' ([1955] 2004) argumentē, ka vēdiskajā sanskritā अ bija vienkārši īss {{IPA|[ɑ]}}, kas kļuva centrālāks un paceltāks Prakrita laikā. === Līdzskaņi === [[SSTA]] un [[dēvanāgarī]] burti ir doti ar aptuvenām [[IPA]] vērtībām kvadrātiekavās. {|class="wikitable" |- !colspan="2"| !colspan="2"| [[Lūpenis|Lūpeņi]]<br />Auštja ! [[Lūpzobenis|Lūpzobeņi]]<br />Dantauštja !colspan="2"| [[Zobenis|Zobeņi]]<br />Dantja !colspan="2"| [[Retroflekss|Retrofleksie]]<br />Mūrdhanja !colspan="2"| [[Aukslējenis|Aukslējeņi]]<br />Tālavja !colspan="2"| [[Velvenis|Velveņi]]<br />Kanthja !colspan="2"| [[Rīklenis|Rīkleņi]] |- !rowspan="2"| [[Slēdzenis|Slēdzeņi]]<br />Sparša ! [[Piedvesma|Bez piedvesmas]]<br />Alpaprāna | {{Unicode|p}} {{Unicode|प}} {{IPA|[p]}} || {{Unicode|b}} {{Unicode|ब}} {{IPA|[b]}} || || {{Unicode|t}} {{Unicode|त}} {{IPA|[t̪]}} || {{Unicode|d}} {{Unicode|द}} {{IPA|[d̪]}} || {{Unicode|ṭ}} {{Unicode|ट}} {{IPA|[ʈ]}} || {{Unicode|ḍ}} {{Unicode|ड}} {{IPA|[ɖ]}} || {{Unicode|c}} {{Unicode|च}} {{IPA|[c͡ç]}} || {{Unicode|j}} {{Unicode|ज}} {{IPA|[ɟ͡ʝ]}} || {{Unicode|k}} {{Unicode|क}} {{IPA|[k]}} || {{Unicode|g}} {{Unicode|ग}} {{IPA|[g]}} !colspan="2"| |- ! [[Piedvesma|Ar piedvesmu]]<br />Mahāprāna | {{Unicode|ph}} {{Unicode|फ}} {{IPA|[pʰ]}} || {{Unicode|bh}} {{Unicode|भ}} {{IPA|[bʱ]}} || || {{Unicode|th}} {{Unicode|थ}} {{IPA|[t̪ʰ]}} || {{Unicode|dh}} {{Unicode|ध}} {{IPA|[d̪ʱ]}} || {{Unicode|ṭh}} {{Unicode|ठ}} {{IPA|[ʈʰ]}} || {{Unicode|ḍh}} {{Unicode|ढ}} {{IPA|[ɖʱ]}} || {{Unicode|ch}} {{Unicode|छ}} {{IPA|[c͡çʰ]}} || {{Unicode|jh}} {{Unicode|झ}} {{IPA|[ɟ͡ʝʱ]}} || {{Unicode|kh}} {{Unicode|ख}} {{IPA|[kʰ]}} || {{Unicode|gh}} {{Unicode|घ}} {{IPA|[gʱ]}} !colspan="2"| |- !colspan="2"| [[Nāsenis|Nāseņi]]<br />Anunāsika !colspan="2" style="font-weight: normal"| m {{Unicode|म}} {{IPA|[m]}} | !colspan="2" style="font-weight: normal"| {{Unicode|n}} {{Unicode|न}} {{IPA|[n͇]}} !colspan="2" style="font-weight: normal"| {{Unicode|ṇ}} {{Unicode|ण}} {{IPA|[ɳ]}} !colspan="2" style="font-weight: normal"| {{Unicode|ñ}} {{Unicode|ञ}} {{IPA|[ɲ]}} !colspan="2" style="font-weight: normal"| {{Unicode|ṅ}} {{Unicode|ङ}} {{IPA|[ŋ]}} !colspan="2"| |- !colspan="2"| [[Puspatskaņi]]<br />Antaštha !colspan="2"| !style="font-weight: normal"| v {{Unicode|व}} {{IPA|[β̞]}} !colspan="2"| !colspan="2"| !colspan="2" style="font-weight: normal"| y {{Unicode|य}} {{IPA|[j]}} !colspan="2"| !colspan="2"| |- !colspan="2"| [[Plūdenis|Plūdeņi]]<br />Drava !colspan="2"| | !colspan="2" style="font-weight: normal"| l {{Unicode|ल}} {{IPA|[l]}} !colspan="2" style="font-weight: normal"| r {{Unicode|र}} {{IPA|[r]}} !colspan="2"| !colspan="2"| !colspan="2"| |- !colspan="2"| [[Svelpenis|Svelpeņi]]<br />Ūšman !colspan="2"| | !colspan="2" style="font-weight: normal"| {{Unicode|s}} {{Unicode|स}} {{IPA|[s̪]}} !colspan="2" style="font-weight: normal"| {{unicode|ṣ}} {{Unicode|ष}} {{IPA|[ʂ]}} !colspan="2" style="font-weight: normal"| {{unicode|ś}} {{Unicode|श}} {{IPA|[ɕ]}} !colspan="2"| !style="font-weight: normal"| {{unicode|ḥ}} {{Unicode|ः}} {{IPA|[h]}} !style="font-weight: normal"| {{unicode|h}} {{Unicode|ह}} {{IPA|[ɦ]}} |} Zemāk esošajā tabulā dots sanskrita līdzskaņu tradicionālais saraksts ar tuvākajām atbilsmēm latviešu valodā. Katrs līdzskanis, kas redzams zemāk, ir jāuztver kā savienojums kopā ar neitrālo patskani [[šva]] ({{IPA|[ə]}}) un tabulā ir dots tieši tādā formā. {|class="wikitable" |+ [[Sprāgsteņi]] — Spršta |- ! ![[Bez piedvesmas]]<br />[[Nebalsīgi]]e <br />Alpaprāna Švāsa ![[Piedvesma|Ar piedvesmu]]<br />[[Nebalsīgi]]e<br />Mahāprāna Švāsa ![[Bez piedvesmas]]<br />[[Balsīgi]]e <br />Alpaprāna Nāda ![[Piedvesma|Ar piedvesmu]]<br />[[Balsīgi]]e <br />Mahāprāna Nāda ![[Nāsenis|Nāseņi]] <br />Anunāsika Nāda |-align="center" |[[Velveņi]]<br />Kantja |{{Unicode|क}} {{IPA|[kə]}}<br />Kā vārdā: '''k'''as |{{Unicode|ख}} {{IPA|[kʰə]}}<br />Kā vārdā: '''k'''uš! |{{Unicode|ग}} {{IPA|[gə]}}<br />Kā vārdā: '''g'''ads |{{Unicode|घ}} {{IPA|[gʱə]}}<br />Uzsvērts [g] |{{Unicode|ङ}} {{IPA|[ŋə]}}<br />Kā vārdā: ku'''ng'''s |-align="center" |[[Aukslējeņi]]<br />Tālavja |{{Unicode|च}} {{IPA|[cə]}}<br />Kā vārdā: š'''ķ'''ist |{{Unicode|छ}} {{IPA|[cʰə]}}<br />Uzsvērts {{IPA|[cə]}} |{{Unicode|ज}} {{IPA|[ɟə]}}<br />Kā vārdā: rež'''ģ'''is |{{Unicode|झ}} {{IPA|[ɟʱə]}}<br />Uzsvērts {{IPA|[ɟ]}} |{{Unicode|ञ}} {{IPA|[ɲə]}}<br />Kā vārdā: '''ņ'''emt |-align="center" |[[Retrofleksie]]<br />Mūrdhanja |{{Unicode|ट}} {{IPA|[ʈə]}}<br />Kā vārdā: lak'''t'''a |{{Unicode|ठ}} {{IPA|[ʈʰə]}}<br />Uzsvērts {{IPA|[ʈ]}} |{{Unicode|ड}} {{IPA|[ɖə]}}<br />Kā vārdā: mag'''d'''a |{{Unicode|ढ}} {{IPA|[ɖʱə]}}<br />Uzsvērts {{IPA|[ɖ]}} |{{Unicode|ण}} {{IPA|[ɳə]}}<br />Kā vārdā: ak'''n'''a |-align="center" |[[Zobenis|Zobeņi]]<br />Dantja |{{Unicode|त}} {{IPA|[t̪ə]}}<br />Kā vārdā: '''t'''as |{{Unicode|थ}} {{IPA|[t̪ʰə]}}<br />Kā vārdā: '''t'''u?! |{{Unicode|द}} {{IPA|[d̪ə]}}<br />Kā vārdā: '''d'''ēļ |{{Unicode|ध}} {{IPA|[d̪ʱə]}}<br />Uzsvērts {{IPA|[d̪]}} |{{Unicode|न}} {{IPA|[n̪ə]}}<br />Kā vārdā: '''n'''ē |-align="center" |[[Lūpenis|Lūpeņi]] <br />Auštja |{{Unicode|प}} {{IPA|[pə]}}<br />Kā vārdā: '''p'''ie |{{Unicode|फ}} {{IPA|[pʰə]}}<br />kā vārdā: '''p'''utns |{{Unicode|ब}} {{IPA|[bə]}}<br />Kā vārdā: '''b'''et |{{Unicode|भ}} {{IPA|[bʱə]}}<br />Uzsvērts [b] |{{Unicode|म}} {{IPA|[mə]}}<br />Kā vārdā: '''m'''ēs |} {|class="wikitable" |+ [[Skaneņi]] |- ! ![[Aukslējenis|Aukslējeņi]]<br />Tālavja ![[Retrofleksie]]<br />Mūrdhanja ![[Zobenis|Zobeņi]]<br />Dantja ![[Lūpenis|Lūpeņi]]/<br />[[Rīklenis|Rīkleņi]]<br />Auštja |-align="center" |[[Aptuvenie]]<br />Antaštha |{{Unicode|य}} {{IPA|[jə]}}<br />Kā vārdā: '''j'''ā |{{Unicode|र}} {{IPA|[rə]}}<br />Kā vārdā: '''r'''e |{{Unicode|ल}} {{IPA|[l̪ə]}}<br />Kā vārdā: '''l'''ai |{{Unicode|व}} {{IPA|[ʋə]}}<br />Kā vārdā: '''v'''ai |-align="center" |[[Šņācenis|Šņāceņi]]/<br />[[Svelpenis|Svelpeņi]]<br />Ūšman |{{Unicode|श}} {{IPA|[ɕə]}}<br />Kā vārdā: '''š'''is |{{Unicode|ष}} {{IPA|[ʂə]}}<br />Retroflekss {{IPA|[ʃ]}} |{{Unicode|स}} {{IPA|[s̪ə]}}<br />Kā vārdā: '''s'''uns |{{Unicode|ह}} {{IPA|[ɦə]}}<br />Kā vārdā a'''h'''a* |}  * h jāizrunā balsīgi, kā [agha]. === Fonētika un sandhi === Sanskrita patskaņi jau vispārīgi apskatīti iepriekšējā sadaļā. Vēl jāpiebilst, ka garais zilbiskais l ({{unicode|ḹ}}) nav dabā konstatēts, un tas ir tikai gramatiķu ieviests sistemātiskiem nolūkiem (kā analogs {{unicode|ṝ}}). Tā īsais līdzinieks {{unicode|ḷ}} ir sastopams tikai vienzilbes vārda saknē, ''{{unicode|kḷp}}'' «sakārtot». Garais zilbiskais r ({{unicode|ṝ}}) arī ir diezgan reti novērojams, tas ir sastopams tikai r-celmu daudzskaitļa ģenitīvā (piem., vārdu ''{{unicode|mātṛ}}'' «māte» un ''{{unicode|pitṛ}}'' «tēvs» dsk. ģen. ir ''{{unicode|mātṝṇām}}'' «māšu» un ''{{unicode|pitṝṇām}}'' «tēvu»). {{unicode|i, u, ṛ, ḷ}} ir patskaniskie alofoni līdzskaņiem {{unicode|y, v, r, l}}. Tādējādi ir tikai 5 pastāvīgas patskaniskās [[fonēma]]s: {{unicode|a, ā, ī, ū, ṝ}}. [[Visarga]] {{unicode|ḥ}} un {{Unicode|ः }} ir [[alofons]] līdzskaņiem {{unicode|r}} un {{unicode|s}}, savukārt [[anusvāra]] {{unicode|ṃ}} un dēvanāgarī {{Unicode| ं }} ir alofons jebkuram nāsenim, abi alofoni ir sastopami tikai pirms pauzes. Visu triju sanskrita šņāceņu precīza izruna var mainīties, bet tie ir atšķirīgas fonēmas. Balsīgais svelpenis ar piedvesmu {{IPA|[zʱ]}} ir mantots [[Indoāriešu valoda|indoāriešu valodā]] no indoirāņu pirmvalodas, bet zudis neilgi pirms Rigvēdas laika (jāpiebilst, ka balsīgs svelpenis ar piedvesmu ir ārkārtīgi liels retums jebkurā valodā). [[Retrofleksie līdzskaņi]] ir visumā īpatnējas fonēmas, bieži vien atkarīgas no to fonētiskās vides; tās neturpina [[PIE]] sērijas un bieži vien ir dažu valodnieku attiecinātas uz [[substrāts|substrāta]] ietekmi no [[Dravīdu valodas|dravīdu valodām]]. Nāsenis {{unicode|ñ}} ir pielāgojošs alofons līdzskanim {{unicode|n}} ({{unicode|n}} un {{unicode|ṇ}} ir atšķirīgas fonēmas — viena domāta, lai atšķirtu ''{{unicode|aṇu}}'' «minūte, atomisks» (īp.vārda nekatras dz. vsk. nom.) no ''{{unicode|anu}}'' «pēc, gar»; fonoloģiski neatkarīgais {{unicode|ṅ}} ir sastopams vienīgi galotnē, piem., ''{{unicode|prāṅ}}'' «vērsts uz priekšu/uz» (īp.v. vīr. dz. vsk. nom.) un tādējādi var tikt izlaists). Līdz ar to ir 31 līdzskaniskā vai puspatskaniskā fonēma, kas sastāv no četriem/pieciem slēdzeņu veidiem, kas realizēti gan ar piedvesmu, gan bez tās un gan balsīgi, gan nebalsīgi, trim nāseņiem, četriem puspatskaņiem vai plūdeņiem, un četriem svelpeņiem, kas atbilstoši [[SSTA]] transliterācijai ir pierakstīti sekojoši: : {{unicode|k, kh, g, gh; c, ch, j, jh; ṭ, ṭh, ḍ, ḍh; t, th, d, dh; p, ph, b, bh; m, n, ṇ; y, r, l, v; ś, ṣ, s, h}} jebšu kopā 36 unikālas sanskrita fonēmas. [[Fonētika|Fonētiskie]] likumi, kas ir pielietojami, kombinējot morfēmas vārdā un kombinējot vārdus teikumā, tiek kopā saukti par ''[[sandhi]]'' savienojumiem. Teksti tiek rakstīti fonētiski, pielietojot sandhi likumus (izņemot priekš tā sauktajiem ''padapā{{Unicode|ṭ}}ha''). == Rakstība == Vēsturiski sanskrits nav saistīts ne ar vienu konkrētu rakstu sistēmu. Uzsvars uz mutvārdiskumu, bet ne rakstību vēdiskajā sanskritā tika uzturēts līdz pat agrīnās klasiskā sanskrita literatūras attīstībai. Kad sanskrits bija ieguvis rakstveida formu, konkrētas rakstības izvēle bija atkarīga no tekstu pārrakstītāju reģionālās rakstības. Būtībā sanskrita manuskriptu veidošanā ir tikušas lietotas praktiski visas lielākās Dienvidāzijas rakstu sistēmas. Kopš 19. gadsimta beigām [[dievanāgarī|dēvanāgarī]] raksts ir ticis uzskatīts jau par ''de facto'' sanskrita rakstības sistēmu,<ref>Sanskrit Grammar, William Dwight Whitney, 1889</ref> visticamāk iespaidojoties no Eiropas prakses, izvēloties rakstību sanskrita tekstu iespiešanai. Indijā rakstība ieviesās samērā vēlu — ap 5. gadsimtu p.m.ē.; saskaņā ar Rīza Deivida (''Rhys Davids'') hipotēzi, tā tika ieviesta, pateicoties Vidējo austrumu tirgoņiem. Pat pēc rakstības ieviešanas mutvārdu tradīcija un teksta iegaumēšana joprojām palika kā Sanskrita literatūras ievērojama iezīme. Ziemeļindijā ir atrodami [[brahmī]] iegravējumi, kas datējami jau kopš 3.gs. p.m.ē., vecākais ir redzams slavenajā Ašokas karaļa prakrita pīlāra gravējumos. Aptuveni vienlaikus ar brahmī rakstu tika lietots arī [[kharošthi]] raksts. Vēlāk (ap 4.—8.gs. m.ē.) guva pārsvaru [[Guptas raksts]], kas darināts no brahmī raksta. No aptuveni 8.gs. Guptas rakstu izstūma [[Šārada raksts]], kas savukārt no aptuveni 12.gs. tika aizvietots ar [[dievanāgarī|dēvanāgarī]] rakstu; starpposmos pastāvēja arī [[Siddhama]]s raksts. Austrumindijā tika lietots [[Bengāļu valoda|bengāļu]] raksts un vēlāk arī [[orija]] raksts. Dienvidos, kur ir pārsvars [[Dravīdu valodas|dravīdu valodām]], sanskrita rakstībā tika lietots [[kannada raksts]] — [[Kannada valoda|kannada]] un [[Telugu valoda|telugu]] valodā runājošos reģionos, [[telugu raksts]] — [[Telugu valoda|telugu]] un [[Tamilu valoda|tamilu]] valodā runājošos reģionos, [[Malajalamiešu valoda|malajalamiešu raksts]] un [[grantha raksts]] — [[Tamilu valoda|tamilu]] valodā runājošos reģionos. <center>[[Attēls:Phrase sanskrit.svg|550px]]<br /> Sanskrits mūsdienu indiešu rakstos. «Lai svētī [[Šiva]] tos, kas rod prieku Dievu valodā». ([[Kalidasa]])</center> === Latinizācija === {{Pamatraksts|Dēvanāgarī}} Kopš 18. gadsimta beigām sanskrits ir [[transliterācija|atveidots]] [[Latīņu alfabēts|latīņu alfabētā]]. Mūsdienās visplašāk lietotā sistēma ir [[SSTA]] (starptautiskais sanskrita transliterācijas alfabēts), kas ir kļuvis par akadēmisko standartu kopš 1912. gada, un kurš tiek lietots arī šajā rakstā. Ir ieviestas arī [[ASCII]]-tipa transliterācijas shēmas, sakarā ar grūtībām atveidot sanskrita rakstzīmes dažādās datorprogrammās. Tajās ietilpst [[Harvard-Kyoto]] un [[ITRANS]] bezzuduma transliterācijas shēmas, kas tiek plaši lietotas internetā, galvenokārt ''Usenet''ā un e-pasta vēstulēs, lai atvieglotu un paātrinātu teksta ievadi, kā arī uzlabotu teksta lasāmību. Palielinoties [[Unikods|unikodu]] atbalstošu internetpārlūku pieejamībai, SSTA ir kļuvis populārs arī interneta rakstos. Zinātniskajos darbos dēvanāgarī 19. gadsimtā galvenokārt tika lietots pilnu tekstu un garu izvilkumu pierakstam un pavairošanai, arī Eiropas zinātnieku vidū. Bet neskatoties uz to atsevišķi sanskrita vārdi un nosaukumi Eiropas valodās sastādītajos tekstos parasti tiek atveidoti, izmantojot latīņu transliterāciju, un kopš 20. gadsimta vidus teksta versijas, ko rediģējuši vai veidojuši Rietumu zinātnieki, vairumā gadījumu tiek atveidotas latīņu transliterācijā. == Gramatika == === Lietvārdu locīšana === Sanskrits ir [[fleksīva valoda]], kurā ir trīs gramatiskās dzimtes (vīriešu, sieviešu un nekatra dzimte) un trīs skaitļi (vienskaitlis, [[divskaitlis]] un daudzskaitlis). Tajā ir astoņi gramatiskie locījumi: [[nominatīvs]], [[vokatīvs]], [[akuzatīvs]], [[instrumentālis]], [[datīvs]], [[ablatīvs]], [[ģenitīvs]] un [[lokatīvs]]. Jautājums par reālo locījumu skaitu ir strīdīgs. [[Pānini]] izšķir sešas ''karakas'', kas atbilst nominatīvam, akuzatīvam, datīvam, instrumentālim, lokatīvam un ablatīvam [http://www.chass.utoronto.ca/epc/srb/cyber/man3.html]. Pānini tās definē skojoši (Ashtadhyayi, I.4.24-54): # ''Apadana'' (lit. 'noņemt'): "(tas, kas ir) izejas/atskaites punkts." Atbilst ablatīva locījumam, kas apzīmē nekustīgu objektu vai vietu, no kuras notiek kustība. # ''Sampradana'' ('balva'): "tas, kam tiek paredzēts darījums vai lieta". Atbilst datīva locījumam, kas apzīmē saņēmēju došanas darbībā utml. # ''Karana'' ("darbarīks"): "tas, kas ietekmē galaiznākumu." Atbilst instrumentāļa locījumam, kas apzīmē darbarīku, ar ko tiek veikta darbība. # ''Adhikarana'' ('vieta'): vai "pamats". Atbilst lokatīva locījumam, kas apzīmē vietu, kur notiek darbība. # ''Karman'' ('darījums'/'lieta'): "tas, ko darītājs vēlas sasniegt, iegūt". Atbilst akuzatīva locījumam, kas apzīmē darbības mērķi vai objektu, kas tiek pārvietots. # ''Karta'' ('darītājs'): "tas, kurš ir neatkarīgs darbībā". Atbilst nominatīva locījumam, kas apzīmē darītāju.<br /> (Pamatojoties uz Scharfe, 1977: 94) Piederības locījums (''Sambandha'') un vokatīvs iztrūkst Pānini gramatikā. Šajā rakstā lietvārdi ir iedalīti piecās deklinācijās. Deklinācija, pie kuras pieder lietvārds, galvenokārt tiek noteikta pēc galotnes. ==== Vispārīga lietvārdu un īpašības vārdu locījumu galotņu shēma ==== Vispārīgā galotņu shēma, kas dota zemāk redzamajā tabulā, ir derīga praktiski visiem lietvārdiem un īpašības vārdiem. Tomēr atbilstoši dzimtei un beigu patskanim/līdzskanim pastāv arī iepriekšnoteikti ''sandhi'' likumi, kurus pielietojot tiek iegūta galīgā locītā vārda forma. Iekavās ir dotas nekatras dzimtes galotnes, pārējās ir vīriešu un sieviešu dzimtes galotnes. Ir dota gan dēvanāgarī, gan SSTA transliterācija. {|class="wikitable" ! !! style="background:#DDD" | Vienskaitlis !! style="background:#DDD" | Divskaitlis !! style="background:#DDD" | Daudzskaitlis |- | '''Nominatīvs''' | -स् -s<br />(-म् -m)||-औ -au<br />(-ई -ī)||-अस् -as<br />(-इ -i) |- | '''Vokatīvs''' | -स् -s<br />(- -)||-औ -au<br />(-ई -ī)||-अस् -as<br />(-इ -i) |- | '''Akuzatīvs''' | -अम् -am<br />(-म् -m)||-औ -au<br />(-ई -ī)||-अस् -as<br />(-इ -i) |- | '''Instrumentālis''' | -आ -ā||-भ्याम् -bhyām||-भिस् -bhis |- | '''Datīvs''' | -ए -e||-भ्याम् -bhyām||-भ्यस् -bhyas |- | '''Ablatīvs''' | -अस् -as||-भ्याम् -bhyām||-भ्यस् -bhyas |- | '''Ģenitīvs''' | -अस् -as||-ओस् -os||-आम् -ām |- | '''Lokatīvs''' | -इ -i||-ओस् -os||-सु -su |} ==== a un ā celmi ==== A un ā ({{IPA|[ə] un [ɑː]}}) celmi sastāda lielāko lietvārdu klasi. Kā likums, lietvārdi, kas pieder pie šīs klases, ar celma galotni, kas beidzas ar īso a {{IPA|[ə]}}, ir vai nu vīriešu vai nekatras dzimtes. Savukārt lietvārdi, kas beidzas ar garo ā {{IPA|[ɑː]}} gandrīz vienmēr pieder pie sieviešu dzimtes. A celma īpašības vārdi, kas beidzas ar īso a {{IPA|[ə]}}, pieder pie vīriešu vai nekatras dzimtes, bet, kas beidzas ar garo ā {{IPA|[ɑː]}}, — pie sieviešu dzimtes. {| class="wikitable" |- !rowspan="2"| !colspan="3"| Vīr.dz. (''vīra-'' 'vīrs') !colspan="3"| Nek.dz. (''āsya-'' 'mute') !colspan="3"| Siev.dz. (''kāntā'' 'iemīļotā') |- ! Vsk. !! 2sk. !! Dsk. !! Vsk. !! 2sk !! Dsk. !! Vsk. !! 2sk !! Dsk. |- | '''Nom.''' | vīras || vīrāu || vīrās || āsyàm || āsyè || āsyā̀ni || kāntā || kānte || kāntās |- | '''Vok.''' | vīra || vīrau || vīrās || ā́sya || āsyè || āsyā̀ni || kānte || kānte || kāntās |- | '''Aku.''' | vīram || vīrāu || vīrān || āsyàm || āsyè || āsyā̀ni || kāntām || kānte || kāntās |- | '''Ins.''' | vīrena || vīrābhyām || vīrāis || āsyèna || āsyā̀bhyām || āsyāìs || kāntayā || kāntābhyām || kāntābhis |- | '''Dat.''' | vīrāya || vīrābhyām || vīrebhyas || āsyā̀ya || āsyā̀bhyām || āsyèbhyas || kāntāyai || kāntābhyām || kāntābhyās |- | '''Abl.''' | vīrāt || vīrābhyām || vīrebhyas || āsyā̀t || āsyā̀bhyām || āsyèbhyas || kāntāyās || kāntābhyām || kāntābhyās |- | '''Ģen.''' | vīrasya || vīrayos || vīrānām || āsyàsya || āsyàyos || āsyā̀nām || kāntāyās || kāntayos || kāntānām |- | '''Lok.''' | vīre || vīrayos || vīre{{Unicode|ṣ}}u || āsyè || āsyàyos || āsyè{{Unicode|ṣ}}u || kāntāyām || kāntayos || kāntāsu |} ==== i un u celmi ==== {| class="wikitable" |+ '''i celmi''' |- !rowspan="2"| !colspan="3"| Vīr. un siev.dz. (''gáti-'' 'gaita') !colspan="3"| Nek.dz. (''vā́ri-'' 'ūdens') |- ! Vsk. !! 2sk !! Dsk. !! Vsk. !! 2sk !! Dsk. |- | '''Nom.''' | gátis || gátī || gátayas || vā́ri || vā́ri{{Unicode|ṇ}}ī || vā́rī{{Unicode|ṇ}}i |- | '''Vok.''' | gáte || gátī || gátayas || vā́ri, vā́re || vā́ri{{Unicode|ṇ}}ī || vā́rī{{Unicode|ṇ}}i |- | '''Aku.''' | gátim || gátī || gátīs || vā́ri || vā́ri{{Unicode|ṇ}}ī || vā́rī{{Unicode|ṇ}}i |- | '''Ins.''' | gátyā || gátibhyām || gátibhis || vā́ri{{Unicode|ṇ}}ā || vā́ribhyām || vā́ribhis |- | '''Dat.''' | gátaye, gátyāi || gátibhyām || gátibhyas || vā́ri{{Unicode|ṇ}}e || vā́ribhyām || vā́ribhyas |- | '''Abl.''' | gátes, gátyās || gátibhyām || gátibhyas || vā́ri{{Unicode|ṇ}}as || vā́ribhyām || vā́ribhyas |- | '''Ģen.''' | gátes, gátyās || gátyos || gátīnām || vā́ri{{Unicode|ṇ}}as || vā́ri{{Unicode|ṇ}}os || vā́ri{{Unicode|ṇ}}ām |- | '''Lok.''' | gátāu, gátyām || gátyos || gáti{{Unicode|ṣ}}u || vā́ri{{Unicode|ṇ}}i || vā́ri{{Unicode|ṇ}}os || vā́ri{{Unicode|ṣ}}u |} {| class="wikitable" |+ '''u celmi''' |- !rowspan="2"| !colspan="3"| Vīr. un siev.dz. (''śátru-'' 'nedraugs') !colspan="3"| Nek.dz. (''mádhu-'' 'medus') |- ! Vsk. !! 2sk !! Dsk. !! Vsk. !! 2sk !! Dsk. |- | '''Nom.''' | śátrus || śátrū || śátravas || mádhu || mádhunī || mádhūni |- | '''Vok.''' | śátro || śátrū || śátravas || mádhu || mádhunī || mádhūni |- | '''Aku.''' | śátrum || śátrū || śátrūn || mádhu || mádhunī || mádhūni |- | '''Ins.''' | śátru{{Unicode|ṇ}}ā || śátrubhyām || śátrubhis || mádhunā || mádhubhyām || mádhubhis |- | '''Dat.''' | śátrave || śátrubhyām || śátrubhyas || mádhune || mádhubhyām || mádhubhyas |- | '''Abl.''' | śátros || śátrubhyām || śátrubhyas || mádhunas || mádhubhyām || mádhubhyas |- | '''Ģen.''' | śátros || śátrvos || śátrū{{Unicode|ṇ}}ām || mádhunas || mádhunos || mádhūnām |- | '''Lok.''' | śátrāu || śátrvos || śátru{{Unicode|ṣ}}u || mádhuni || mádhunos || {{Unicode|mádhuṣu}} |} ==== Garo patskaņu celmi ==== {| class="wikitable" |- !rowspan="2"| !colspan="3"| {{Unicode|ā}} celmi (''{{Unicode|jā-}}'' 'brīnums') !colspan="3"| {{Unicode|ī}} celmi (''{{Unicode|dhī-}}'' 'doma') !colspan="3"| {{Unicode|ū}} celmi (''{{Unicode|bhū-}}'' 'Zeme') |- ! Vsk. !! 2sk. !! Dsk. ! Vsk. !! 2sk. !! Dsk. ! Vsk. !! 2sk. !! Dsk. |- | '''Nom.''' | {{Unicode|jā́s}} || {{Unicode|jāú}} || {{Unicode|jā́s}} | {{Unicode|dhī́s}} || {{Unicode|dhíyāu}} || dhíyas | {{Unicode|bhū́s}} || {{Unicode|bhúvāu}} || bhúvas |- | '''Vok.''' | jā́s || {{Unicode|jāú}} || {{Unicode|jā́s}} | {{Unicode|dhī́s}} || {{Unicode|dhiyāu}} || dhíyas | {{Unicode|bhū́s}} || {{Unicode|bhuvāu}} || bhúvas |- | '''Aku.''' | {{Unicode|jā́m}} || {{Unicode|jāú}} || {{Unicode|jā́s}}, jás | dhíyam || {{Unicode|dhíyāu}} || dhíyas | bhúvam || {{Unicode|bhúvāu}} || bhúvas |- | '''Ins.''' | {{Unicode|jā́}} || {{Unicode|jā́bhyām}} || {{Unicode|jā́bhis}} | dhiyā́ || {{Unicode|dhībhyā́m}} || {{Unicode|dhībhís}} | {{Unicode|bhuvā́}} || {{Unicode|bhūbhyā́m}} || {{Unicode|bhūbhís}} |- | '''Dat.''' | jé || {{Unicode|jā́bhyām}} || {{Unicode|jā́bhyas}} | dhiyé, {{Unicode|dhiyāí}} || {{Unicode|dhībhyā́m}} || {{Unicode|dhībhyás}} | bhuvé, {{Unicode|bhuvāí}} || {{Unicode|bhūbhyā́m}} || {{Unicode|bhūbhyás}} |- | '''Abl.''' | jás || {{Unicode|jā́bhyām}} || {{Unicode|jā́bhyas}} | dhiyás, {{Unicode|dhiyā́s}} || {{Unicode|dhībhyā́m}} || {{Unicode|dhībhyás}} | bhuvás, {{Unicode|bhuvā́s}} || {{Unicode|bhūbhyā́m}} || {{Unicode|bhūbhyás}} |- | '''Ģen.''' | jás || jós || {{Unicode|jā́nām, jā́m}} | dhiyás, {{Unicode|dhiyā́s}} || dhiyós || {{Unicode|dhiyā́m, dhīnā́m}} | bhuvás, {{Unicode|bhuvā́s}} || bhuvós || {{Unicode|bhuvā́m, bhūnā́m}} |- | '''Lok.''' | jí || jós || {{Unicode|jā́su}} | dhiyí, {{Unicode|dhiyā́m}} || dhiyós || {{Unicode|dhīṣú}} | bhuví, {{Unicode|bhuvā́m}} || bhuvós || {{Unicode|bhūṣú}} |} ==== {{Unicode|ṛ}} celmi ==== {{Unicode|ṛ}} celmi pārsvarā ir darītāju atvasinājumi kā ''dāt{{Unicode|ṛ}}'' 'devējs', lai gan iekļauj arī radniecības terminus kā ''pit{{Unicode|ṛ}}́'' 'tēvs', ''māt{{Unicode|ṛ}}́'' 'māte' un ''svás{{Unicode|ṛ}}'' 'māsa'. {| class="wikitable" |- ! !! Vsk. !! 2sk. !! Dsk. |- | '''Nom.''' | pitā́ || pitárāu || pitáras |- | '''Vok.''' | pítar || pitárāu || pitáras |- ! '''Aku.''' | pitáram || pitárāu || pit{{Unicode|ṝ}}́n |- | '''Ins.''' | pitrā́ || pit{{Unicode|ṛ}}́bhyām || pit{{Unicode|ṛ}}́bhis |- | '''Dat.''' | pitré || pit{{Unicode|ṛ}}́bhyām || pit{{Unicode|ṛ}}́bhyas |- | '''Abl.''' | pitúr || pit{{Unicode|ṛ}}́bhyām || pit{{Unicode|ṛ}}́bhyas |- | '''Ģen.''' | pitúr || pitrós || pit{{Unicode|ṝṇ}}ā́m |- | '''Lok.''' | pitári || pitrós || pit{{Unicode|ṛ́ṣ}}u |} === Personu un norādāmie vietniekvārdi === Pirmās un otrās personas vietniekvārdi lokāmi līdzīgi. Piezīme: Vietās, kur dotas divas formas, otrā ir [[enklītisks|enklītiska]] un alternatīva forma. Ablatīvi vsk. un dsk. var tikt paplašināti ar zilbi — ''tas''; t.i. ''mat'' vai ''mattas'', ''asmat'' vai ''asmattas''. {| class="wikitable" |- !rowspan="2"| !colspan="3"| 1. persona !colspan="3"| 2. persona |- ! Vsk. !! 2sk. !! Dsk. ! Vsk. !! 2sk. !! Dsk. |- ! Nom. | aham || āvām || vayam | tvam || yuvām || yūyam |- ! Aku. | mām, mā || āvām, nau || asmān, nas | tvām, tvā || yuvām, vām || {{Unicode|yuṣmān}}, vas |- ! Ins. | mayā || āvābhyām || asmābhis | tvayā || yuvābhyām || {{Unicode|yuṣmābhis}} |- ! Dat. | mahyam, me || āvābhyām, nau || asmabhyam, nas | tubhyam, te || yuvābhyām, vām || {{Unicode|yuṣmabhyam}}, vas |- ! Abl. | mat || āvābhyām || asmat | tvat || yuvābhyām || {{Unicode|yuṣmat}} |- ! Ģen. | mama, me || āvayos, nau || asmākam, nas | tava, te || yuvayos, vām || {{Unicode|yuṣmākam}}, vas |- ! Lok. | mayi || āvayos || asmāsu | tvayi || yuvayos || {{Unicode|yuṣmāsu}} |} Norādāmais vietniekvārds ''ta'', kalpo arī kā 3. personas vietniekvārds. {| class="wikitable" |- !rowspan="2"| !colspan="3"| Vīr.dz. !colspan="3"| Nek.dz. !colspan="3"| Siev.dz. |- ! Vsk. !! 2sk. !! Dsk. ! Vsk. !! 2sk. !! Dsk. ! Vsk. !! 2sk. !! Dsk. |- ! Nom. | sás || tāú || té | tát || té || tā́ni | sā́ || té || tā́s |- ! Aku. | tám || tāú || tā́n | tát || té || tā́ni | tā́m || té || tā́s |- ! Ins. | téna || tā́bhyām || tāís | téna || tā́bhyām || tāís | táyā || tā́bhyām || tā́bhis |- ! Dat. | tásmāi || tā́bhyām || tébhyas | tásmāi || tā́bhyām || tébhyas | tásyāi || tā́bhyām || tā́bhyas |- ! Abl. | tásmāt || tā́bhyām || tébhyam | tásmāt || tā́bhyām || tébhyam | tásyās || tā́bhyām || tā́bhyas |- ! Ģen. | tásya || táyos || {{Unicode|téṣām}} | tásya || táyos || {{Unicode|téṣām}} | tásyās || táyos || tā́sām |- ! Lok. | tásmin || táyos || {{Unicode|téṣu}} | tásmin || táyos || {{Unicode|téṣu}} | tásyām || táyos || tā́su |} === Skaitļa vārdi === Skaitļa vārdi no viens līdz desmit ir šādi: # éka # dví # trí # catúr # pañca # <font face="Tahoma">ṣáṣ</font> # saptá, sápta # <font face="Tahoma">aṣṭá, áṣṭa</font> # náva # dáśa Skaitļa vārdi no 1 līdz 4 ir lokāmi. '''Éka''' tiek locīts kā īpašības vārds, vienīgi tam nav divskaitļa formas. '''Dvá''' ir tikai divskaitļa forma. '''Trí''' un '''catúr''' tiek locīti nekārtni: {| class="wikitable" |- !rowspan="2"| !colspan="3"| Trīs !colspan="3"| Četri |- ! Vīr.dz. !! Nek.dz. !! Siev.dz. !! Vīr.dz. !! Nek.dz. !! Siev.dz. |- ! Nom. | tráyas || <font face="Tahoma">{{Unicode|trī́ṇi}}</font> || tisrás || catvā́ras || catvā́ri || cátasras |- ! Aku. | trīn || <font face="Tahoma">{{Unicode|trī́ṇi}}</font> || tisrás || catúras || catvā́ri || cátasras |- ! Ins. |colspan="2"| tribhís | <font face="Tahoma">{{Unicode|tisṛ́bhis}}</font> |colspan="2"| catúrbhis | {{Unicode|catasṛ́bhis}} |- ! Dat. |colspan="2"| tribhyás | {{Unicode|tisṛ́bhyas}} |colspan="2"| catúrbhyas | {{Unicode|catasṛ́bhyas}} |- ! Abl. |colspan="2"| tribhyás | {{Unicode|tisṛ́bhyas}} |colspan="2"| catúrbhyas | {{Unicode|catasṛ́bhyas}} |- ! Ģen. |colspan="2"|<font face="Tahoma"> {{Unicode|triyāṇā́m}} | {{Unicode|tisṛṇā́m}}</font> |colspan="2"| {{Unicode|caturṇā́m}} | {{Unicode|catasṛṇā́m}} |- ! Lok. |colspan="2"| {{Unicode|triṣú}} | {{Unicode|tisṛ́ṣu}} |colspan="2"| {{Unicode|catúrṣu}} | {{Unicode|catasṛ́ṣu}} |} === Darbības vārdi === ==== Darbības vārdu klasifikācija ==== Sanskritā ir desmit darbības vārdu klases, kas ir sadalītas divas plašās grupās: atematiskajos un tematiskajos darbības vārdos. Tematiskie darbības vārdi šādi ir nosaukti, jo starp vārda celmu un galotni tiek ievietots t.s. tematiskais patskanis ''a''. Tas ļauj tematiskos darbības vārdus kaut cik sistematizēt. Darbības vārda locīšanā lietotie paplašinājumi ietver priedēkļus, piedēkļus, iestarpinājumus un zilbju atkārtojumus. Darbības vārda saknei ir nulles, [[guna|gu{{Unicode|ṇ}}a]] un [[vrddhi|v{{Unicode|ṛ}}ddhi]] pakāpes (ne obligāti visas trīs). Ja V ir nulles pakāpes patskanis, par gu{{Unicode|ṇ}}a-pakāpes patskani tradicionāli tiek uzskatīts savienojums a + V, bet par v{{Unicode|ṛ}}ddhi-pakāpes patskani — ā + V. ==== Laiki ==== Darbības vārda laiki ir sagrupēti četrās 'sistēmās' (vēl pastāv arī divdabji un nenoteiksmes un arī tādi veidojumi kā intensīvi/frekventatīvi, dezideratīvi, kauzatīvi un benediktīvi, kas atvasināti no vienkāršajām formām), kas balstītas uz atšķirīgām celmu formām (kas atvasinātas no darbības vārdu saknēm), kas tiek lietotas locīšanā. Pastāv četri laiki: * tagadnes laiki ([[vienkāršā tagadne]], [[nepabeigtā pagātne]], [[pavēles izteiksme]], [[vēlējuma izteiksme]]) * pagātnes laiki ([[pabeigtā pagātne]]) * [[aorists]] * nākotnes laiki ([[vienkāršā nākotne]], [[nosacījuma izteiksme]]) ===== Tagadnes laiki ===== Tagadnes laiki iekļauj vienkāršo tagadni un nepabeigto pagātni, vēlējuma un pavēles izteiksmi, kā arī dažas paliekas no senā subjunktīva. Tagadnes celmi tiek veidoti dažādos veidos. Indiešu gramatiķi izšķir 10 tagadnes laiku celmu veidošanas veidus. Atematiskajiem darbības vārdiem tagadnes celms var tikt veidots sekojoši:<br />   2. Bez jebkādas modifikācijas, piem., ''ad'' 'ēd' no ''ad'' 'ēst'.<br />   3. Ar pirmās zilbes atkārtojumu, kas tiek pievienots pirms saknes, piem., ''juhu'' no ''hu'' 'ziedot'.<br />   7. Ar ''na'' vai ''n'' iestarpinājumu pirms saknes pēdējā līdzskaņa (ar attiecīgajām ''sandhi'' izmaiņām), piem., ''rundh'' vai ''ru{{Unicode|ṇ}}adh'' no ''rudh'' 'traucēt'.<br />   5. Ar piedēkli ''nu'' (gu{{Unicode|ṇ}}a no ''no''), piem., ''sunu'' no ''su'' 'izspiest'.<br />   8. Ar piedēkli ''u'' (gu{{Unicode|ṇ}}a no ''o''), piem., ''tanu'' no ''tan'' 'stiept'. Mūsdienu valodniecībā šī klase parasti tiek traktēta kā apakšklase no 5., proti, ''tanu'' ir atvasināts no ''tnnu'' (vai ''tąnu''), kas ir 0. pakāpe no *''tannu'', jo [[indoeiropiešu pirmvaloda|indoeiropiešu pirmvalodā]] [m] un [n] varēja būt patskaniski (t.i. [am] un [an]), kas sanskritā (un arī grieķu valodā) ir kļuvuši par [a] (proti, ir notikusi maiņa ''an > a'' un un ''am > a''). Vairums darbības vārdu, kas pieder 8.klasei, ir veidojušies šādā veidā; ''kar'' 'darīt, taisīt' bija 5. klase [[Vēdu valoda|Vēdu valodā]] (''krnoti'' 'taisa, dara'), bet mainīta uz 8. klasi klasiskajā sanskritā (''karoti'' 'taisa, dara')<br />   9. Ar piedēkli ''nā'' (0. pakāpe ''nī'' vai ''n''), piem., ''krī{{Unicode|ṇ}}a'' vai ''krī{{Unicode|ṇ}}ī'' no ''krī'' 'pirkt'. Tematiskajiem darbības vārdiem tagadnes celms var tikt veidots sekojoši:<br />   1. Ar tematiskā patskaņa ''a'' iestarpināšanu ar gu{{Unicode|ṇ}}a pastiprinājumu, piem., ''bháva'' no ''bhū'' 'būt'.<br />   6. Ar tematiskā patskaņa ''a'' iestarpināšanu ar uzsvara nobīdi uz šo patskani, piem., ''tudá'' no ''tud'' 'ticēt'.<br />   4. Ar ''ya'' iestarpinājumu, piem, ''dī́vya'' no ''div'' 'spēlēt'. Indiešu gramatiķu aprakstītā desmitā klase atbilst darbībai, kas pēc dabas ir atvasināta no kaut kā, un tādējādi nav īsti laika-celma veidojums. Tā tiek veidota iestarpinot ''ya'' ar gu{{Unicode|ṇ}}a pastiprinājumu un pagarinājumu saknes pēdējam patskanim, piem., ''bhāvaya'' no ''bhū'' 'būt'. ===== Pagātnes laiki ===== Pagātnes laiki ietver tikai pabeigto pagātni. Celms tiek veidots ar zilbes atkārtojumu, tāpat kā tagadnes laikos. Pagātnes laiku sistēma arī veido darbības vārda t.s. "stiprās" un "vājās" formas — stiprā forma tiek lietota darāmās kārtas vienskaitlī, bet vājā forma pārējos gadījumos. ===== Aorists ===== [[Aorists]] iekļauj īsto aoristu (ar īstenības izteiksmes pagātnes nozīmi, piem., ''abhū{{Unicode|ḥ}}'' 'biji') un dažas no senā injunktīva formām (kas lietotas gandrīz tikai un vienīgi aizliegumos ar ''mā'', piem., ''mā bhū{{Unicode|ḥ}}'' 'neesi'). Galvenā atšķirība starp abām ir priedēkļa ''a-'' esamība/neesamība, kas tiek pievienots celma priekšā. Aorista sistēmas celmam patiesībā ir trīs dažādi veidi: vienkāršais aorists, atkārtojošais aorists (semantiski saistīts ar cēloņa darbības vārdu) un svilpjošais aorists. Vienkāršais aorists tiek veidots tieši no saknes celma (piem., ''bhū-'': ''a-bhū-t'' "bija"). Atkārtojošais aorists iekļauj saknes atkārtošanu, kā arī celma patskaņu saīsināšanu vai izmešanu. Svilpjošais aorists tiek veidots pievienojot ''s'' aiz celma. ===== Nākotnes laiki ===== Nākotnes laiku sistēma tiek veidota, pievienojot ''sya'' vai ''i{{Unicode|ṣ}}ya'' un gu{{Unicode|ṇ}}a. === Darbības vārdu locīšana === Katram darbības vārdam ir gramatiskā kārta — darāmā, ciešamā vai vidējā. Pastāv arī bezpersonas kārta, kas var tikt aprakstīta kā nepārejošo darbības vārdu ciešamā kārta. Sanskrita darbības vārdiem ir īstenības izteiksme, vēlējuma izteiksme un pavēles izteiksme. Valodas senākajām formām bija arī subjunktīvs, taču tas ir zudis laikaposmā līdz klasiskajam sanskritam. ==== Vispārīgā galotņu sistēma ==== Locījumu galotnes sanskritā izsaka personu, skaitli un kārtu. Tiek lietotas dažādas galotņu formas, atkarībā no tā, pie kāda laika celma un kādā izteiksmē tās tiek pievienotas. Darbības vārdu celmi vai galotnes pašas par sevi var mainīties atbilstoši sandhi likumiem. {| class="wikitable" |- !rowspan="2" colspan="2"| !colspan="3"| Darāmā kārta !colspan="3"| Vidējā kārta |- ! Vsk. !! 2sk. !! Dsk. !! Vsk. !! 2sk. !! Dsk. |- !rowspan="3"| Tagadne ! 1.pers. | -mi || -vás || -más || -é || -váhe || -máhe |- ! 2.pers. | -si || -thás || -thá || -sé || -ā́the || -dhvé |- ! 3.pers. | -ti || -tás || -ánti, -áti || -té || -ā́te || -ánte, -áte |- !rowspan="3"| Nepabeigtā<br />pagātne ! 1.pers. | -am || -vá || -má || -í, -á || -váhi || -máhi |- ! 2.pers. | -s || -tám || -tá || -thā́s || -ā́thām || -dhvám |- ! 3.pers. | -t || -tā́m || -án, -ús || -tá || -ā́tām || -ánta, -áta, -rán |- !rowspan="3"| Pabeigtā<br />pagātne ! 1.pers. | -a || -vá || -má || -é || -váhe || -máhe |- ! 2.pers. | -tha || -áthus || -á || -sé || -ā́the || -dhvé |- ! 3.pers | -a || -átus || -ús || -é || -ā́te || -ré |- !rowspan="3"| Pavēles<br />izteiksme ! 1.pers. | -āni || -āva || -āma || -āi || -āvahāi || -āmahāi |- ! 2.pers. | -dhí, -hí, — || -tám || -tá || -svá || -ā́thām || -dhvám |- ! 3.pers. | -tu || -tā́m || -ántu, -átu || -tā́m || -ā́tām || -ántām, -átām |} Tagadnes galotnes tiek lietotas īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes un nākotnes veidošanai. Nepabeigtās pagātnes galotnes tiek lietotas nepabeigtās pagātnes, nosacījuma izteiksmes, aorista un vēlējuma izteiksmes veidošanai. Pabeigtās pagātnes un pavēles izteiksmes galotnes tiek lietotas, attiecīgi, pabeigtās pagātnes un pavēles izteiksmes veidošanai. ==== Tagadnes laiku veidošana ==== Tagadnes laiku veidošanā iesaistītas visas darbības vārda formas, kas izmanto tagadnes celmus (skat. iepriekšējās sadaļas). Tas ietver visu izteiksmju tagadnes laikus, kā arī īstenības izteiksmes nepabeigto pagātni. ===== Atematiskā locīšana ===== Tagadnes laikos tiek izšķirtas darbības vārda stiprās un vājās formas. Stipro un vājo formu veidošana ir atšķirīga atkarībā no klases: * Saknes un atkārtojošās klases (2 & 3) netiek modificētas vājajās formās, bet iegūst {{Unicode|guṇa}} pastiprinājumu stiprajās formās. * Nāseņu klase (7) netiek modificēta vājajā formā, bet nāsenis tiek paplašināts līdz ''ná'' stiprajā formā. * nu-klasē (5) ir ''nu'' vājajā formā un ''nó'' stiprajā formā. * nā-klasē (9) ir ''nī'' vājajā formā un ''nā́'' stiprajā formā. ''nī'' tiek izlaists pirms patskaniskajām galotnēm. Īstenības izteiksmes tagadnē tiek lietotas tagadnes galotnes, bet nepabeigtajā pagātnē — nepabeigtās pagātnes galotnes. Darāmās kārtas vienskaitļa formām ir uzsvars uz saknes un tās tiek veidotas no stiprajām formām, kamēr citām formām ir uzsvars uz galotnes un tās tiek veidotas no vājajām formām. {| class="wikitable" |+ '''Īstenības izteiksme''' |- !rowspan="2" colspan="2" | !colspan="3"| Darāmā kārta !colspan="3"| Vidējā kārta |- ! Vsk. !! 2sk. !! Dsk. !! Vsk. !! 2sk. !! Dsk. |- !rowspan="3"| Tagadne ! 1.pers. | dvé{{Unicode|ṣ}}mi || dvi{{Unicode|ṣ}}vás || dvi{{Unicode|ṣ}}más || dvi{{Unicode|ṣ}}é || dvi{{Unicode|ṣ}}váhe || dvi{{Unicode|ṣ}}máhe |- ! 2.pers. | dvék{{Unicode|ṣ}}i || dvi{{Unicode|ṣṭ}}hás || dvi{{Unicode|ṣṭ}}há || dvik{{Unicode|ṣ}}é || dvi{{Unicode|ṣ}}ā́the || dvi{{Unicode|ḍḍ}}hvé |- ! 3.pers | dvé{{Unicode|ṣṭ}}i || dvi{{Unicode|ṣṭ}}ás || dvi{{Unicode|ṣ}}ánti || dvi{{Unicode|ṣṭ}}é || dvi{{Unicode|ṣ}}ā́te || dvi{{Unicode|ṣ}}áte |- !rowspan="3"| Nepabeigtā<br />pagātne ! 1.pers | ádve{{Unicode|ṣ}}am || ádvi{{Unicode|ṣ}}va || ádvi{{Unicode|ṣ}}ma || ádvi{{Unicode|ṣ}}i || ádvi{{Unicode|ṣ}}vahi || ádvi{{Unicode|ṣ}}mahi |- ! 2.pers | ádve{{Unicode|ṭ}} || ádvi{{Unicode|ṣṭ}}am || ádvis{{Unicode|ṭ}}a || ádvi{{Unicode|ṣṭ}}hās || ádvi{{Unicode|ṣ}}āthām || ádvi{{Unicode|ḍḍ}}hvam |- ! 3.pers | ádve{{Unicode|ṭ}} || ádvi{{Unicode|ṣṭ}}ām || ádvi{{Unicode|ṣ}}an || ádvi{{Unicode|ṣṭ}}a || ádvi{{Unicode|ṣ}}ātām || ádvi{{Unicode|ṣ}}ata |} Vēlējuma izteiksmē tiek lietotas nepabeigtās pagātnes galotnes. Darāmajā kārtā pie saknes tiek pievienots ''yā'', bet vidējā kārtā — ''ī''. {| class="wikitable" |+ '''Vēlējuma izteiksme''' |- !rowspan="2"| !colspan="3"| Darāmā kārta !colspan="3"| Vidējā kārta |- ! Vsk. !! 2sk. !! Dsk. !! Vsk. !! 2sk. !! Dsk. |- ! 1.pers. | dviṣyā́m || dvi{{Unicode|ṣ}}yā́va || dvi{{Unicode|ṣ}}yā́ma || dvi{{Unicode|ṣ}}īyá || dvi{{Unicode|ṣ}}īvahi || dvi{{Unicode|ṣ}}īmahi |- ! 2.pers. | dvi{{Unicode|ṣ}}yā́s || dvi{{Unicode|ṣ}}yā́tam || dvi{{Unicode|ṣ}}yā́ta || dvi{{Unicode|ṣ}}īthās || dvi{{Unicode|ṣ}}īyāthām || dvi{{Unicode|ṣ}}īdhvam |- ! 3.pers. | dvi{{Unicode|ṣ}}yā́t || dvi{{Unicode|ṣ}}yā́tām || dvi{{Unicode|ṣ}}yus || dvi{{Unicode|ṣ}}īta || dvi{{Unicode|ṣ}}īyātām || dvi{{Unicode|ṣ}}īran |} Pavēles izteiksmē tiek lietotas pavēles izteiksmes galotnes. Uzsvars ir mainīgs un tas ietekmē patskaņu kvalitāti. Formās, kurās uzsvars krīt uz galotni, tiek pielietots gu{{Unicode|ṇ}}a pastiprinājums, bet tajās, kurās uzsvērts ir celms, patskanis netiek mainīts. {| class="wikitable" |+ '''Pavēles izteiksme''' |- !rowspan="2"| !colspan="3"| Darāmā kārta !colspan="3"| Vidējā kārta |- ! Vsk. !! 2sk. !! Dsk. !! Vsk. !! 2sk. !! Dsk. |- ! 1.pers. | dvé{{Unicode|ṣāṇ}}i || dvé{{Unicode|ṣ}}āva || dvé{{Unicode|ṣ}}āma || dvé{{Unicode|ṣ}}āi || dvé{{Unicode|ṣ}}āvahāi || dvé{{Unicode|ṣ}}āmahāi |- ! 2.pers. | dvi{{Unicode|ḍḍ}}hí || dvi{{Unicode|ṣṭ}}ám || dvi{{Unicode|ṣṭ}}á || dvik{{Unicode|ṣ}}vá || dvi{{Unicode|ṣ}}āthām || dvi{{Unicode|ḍḍ}}hvám |- ! 3.pers. | dvé{{Unicode|ṣṭ}}u || dvi{{Unicode|ṣṭ}}ā́m || dvi{{Unicode|ṣ}}ántu || dvi{{Unicode|ṣṭ}}ā́m || dvi{{Unicode|ṣ}}ā́tām || dvi{{Unicode|ṣ}}átām |} == Skatīt arī == * [[Avestas valoda]] * [[Dēvanāgarī]] * [[Sanskrita literatūra]] * [[Indiešu skaitļa vārdi]] * [[Sanskrita skaitļa vārdi]] * [[Vrddhi]] * [[Grantha]] raksts * [[Indoeiropiešu valodas]] * [[Indijas valodas]] * [[Indijas nacionālo valodu saraksts]] * [[Senpersu valoda]] == Atsauces == {{atsauces}} === Bibliogrāfija === ;Ievads * ''The Sanskrit Language'' — T. Burrow — {{ISBN|81-208-1767-2}} * ''Sanskrit Pronunciation'' — Bruce Cameron — {{ISBN|1-55700-021-2}} * ''Teach Yourself Sanskrit'' — Prof. M. Coulson — {{ISBN|0-340-85990-3}} * ''Devavāṇīpraveśikā: An Introduction to the Sanskrit Language'' — Robert P. Goldman — {{ISBN|0-944613-40-3}} * ''A Higher Sanskrit Grammar'' — M. R. Kale — {{ISBN|81-208-0178-4}} * ''A Sanskrit Grammar for Students'' — A. A. Macdonell — {{ISBN|81-246-0094-5}} * ''The Sanskrit Language: An Introductory Grammar and Reader'' — Walter Harding Maurer — {{ISBN|0-7007-1382-4}} * ''Conversational Sanskrit'' — Dr. Vagish Shastri — {{ISBN|81-85570-12-4}} * भाषा विज्ञान (''Bhasha Vigyan'') — Bholanath Tiwari — [1955] 2004 — {{ISBN|81-225-0007-2}} * ''A Practical Grammar Of The Sanskrit Language Arranged With Reference To The Classical Languages Of Europe For The Use Of English Students '' — [[Monier Monier-Williams]] (1846) [http://books.google.com/books?vid=OCLC03325543&id=REQhAAAAMAAJ&dq=Monier-Williams] ;Gramatikas * W. D. Whitney, ''Sanskrit Grammar: Including both the Classical Language and the Older Dialects'' * W. D. Whitney, ''The Roots, Verb-Forms and Primary Derivatives of the Sanskrit Language: (A Supplement to His Sanskrit Grammar)'' * Wackernagel, Debrunner, ''[[Altindische Grammatik]]'', Göttingen. ** vol. I. phonology [http://books.google.com/books?vid=ISBN1421247127&id=mWaIUMIoUvkC&dq=Altindische] [[Jacob Wackernagel]] (1896) ** vol. II.1. introduction to morphology, nominal composition, Wackernagel (1905) [http://books.google.com/books?vid=ISBN1421247100&id=qql6RRqTAuIC&dq=Altindische] ** vol. II.2. nominal suffixes, J. Wackernagel and [[Albert Debrunner]] (1954) ** vol. III. nominal inflection, numerals, pronouns, Wackernagel and Debrunner (1930) * B. Delbrück, ''Altindische Tempuslehre'' (1876) [http://books.google.com/books?vid=ISBN1421246880&id=_-9K_xT8OBAC&dq=Altindische] ;Vārdnīcas * [[Otto Böhtlingk]], [[Rudolph Roth]], ''Petersburger Wörterbuch'', 7 vols., 1855-75 * Otto Böhtlingk, ''Sanskrit Wörterbuch in kürzerer Fassung'' 1883—86 (1998 reprint, Motilal Banarsidass, Delhi) * [[Monier Monier-Williams]], ''Sanskrit-English Dictionary'' (1898, 1899) * [[Manfred Mayrhofer]], ''Kurzgefasstes etymologisches Wörterbuch des Altindischen'', 1956-76 * Manfred Mayrhofer, ''Etymologisches Wörterbuch des Altindoarischen'', 3 vols., 2742 pages, 2001, {{ISBN|3-8253-1477-4}} == Ārējās saites == * [http://www.mandalar.com/DisplayJ/Bonji/index6_E.html Sanskrit Siddham (Bonji) Numbers] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090207094714/http://www.mandalar.com/DisplayJ/Bonji/index6_E.html |date={{dat|2009|02|07||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20050801235744/http://sanskrit.gde.to/ Sanskrit Documents] Documents in ITX format of Upanishads, Stotras etc. and a metasite with links to translations, dictionaries, tutorials, tools and other Sanskrit resources. * [http://www.samskrita-bharati.org/ Samskrita Bharati] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071126081519/http://www.samskrita-bharati.org/ |date={{dat|2007|11|26||bez}} }} * [http://www.americansanskrit.com/ American Sanskrit Institute] * [http://www.spiritualscriptures.com Sanskrit Scriptures in streaming realplayer]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20060702024156/http://www.iit.edu/~laksvij/language/hindi.html Transliterator] from [[romanized]] to [[Unicode]] Sanskrit transliterator. * [http://www.baraha.com/ Sanskrit transliterator with font conversion to latin and other Indian Languages] * [http://www.unics.uni-hannover.de/nhtcapri/sanskrit-alphabet.html Sanskrit Alphabet] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070317231052/http://www.unics.uni-hannover.de/nhtcapri/sanskrit-alphabet.html |date={{dat|2007|03|17||bez}} }} in Devanagari, Gujarati, Thai scripts with an extensive list of Devanagari and Gujarati conjuncts * [http://www.selfdiscoveryportal.com/cmSanskrit.htm Glossary of Sanskrit Terms] * [https://web.archive.org/web/20070311085420/http://www.hinduwiki.com/index.php/Hinduism HinduWiki.Com] — A collaborated wiki web site covering all aspects of Hinduism. * [https://web.archive.org/web/20080511222056/http://www.uwest.edu/sanskritcanon/index.html Digital Sanskrit Buddhist Canon] * [http://www.claysanskritlibrary.org Clay Sanskrit Library] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190707040843/http://www.claysanskritlibrary.org/ |date={{dat|2019|07|07||bez}} }} publishes Sanskrit literature with facing-page text and translation. Also offers searchable corpus and numerous downloadable materials. * [http://www.sub.uni-goettingen.de/ebene_1/fiindolo/gretil.htm GRETIL: Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages] a cumulative register of the numerous download sites for electronic texts in Indian languages. * [https://web.archive.org/web/20070926214326/http://www.thestatesman.net/page.arcview.php?clid=16&id=169574&usrsess=1 Sanskrit as a career option — an article in The Statesman] === Vārdnīcas === * [https://web.archive.org/web/20050613082539/http://www.uni-koeln.de/phil-fak/indologie/tamil/mwd_search.html Monier-Williams Dictionary — Searchable] * [http://www.ibiblio.org/sripedia/ebooks/mw/0000/ Monier-Williams Dictionary — Printable] * [http://freetranslationblog.blogspot.com Sanskrit Translation] * [https://web.archive.org/web/20170817204122/http://www.spokensanskrit.de/ Tiešsaistes haiperteksta vārdnīca] * [http://sanskrit.inria.fr Sanskrita-Franču vārdnīca] no Gérard Huet === Rokasgrāmatas === * [https://web.archive.org/web/20130505205735/http://sanskrit.farfromreal.com/ Discover Sanskrit] A concise study of the Sanskrit language * [https://web.archive.org/web/20070308161403/http://www.chitrapurmath.net/sanskrit/step-by-step.htm Sanskrit Self Study] An introduction to Sanskrit Language in 54 self study lessons by Chitrapur Math * [http://bhagavata.org/downloads/sanskritgrammar.pdf Harivenu Dâsa — An Introductory Course based on S'rîla Jîva Gosvâmî's Grammar] a vaishnava version of Pânini's grammar: (pdf-file) * [https://web.archive.org/web/20070401075135/http://www.sanskrit-lamp.org/ A Sanskrit Tutor] * [https://web.archive.org/web/20061205054753/http://education.nic.in/htmlweb/sanskrit_audio_index.htm Sanskrit Audio Lessons from NCERT] * [https://web.archive.org/web/20070311234612/http://www.samskrita-bharati.org/newsite/publications.php#bestseller Samskrit Video Lessions] * [https://web.archive.org/web/20090331222922/http://www.utexas.edu/cola/centers/lrc/eieol/vedol-0-X.html Ancient Sanskrit Online] from the University of Texas at Austin === Gramatikas === * [http://www.warnemyr.com/skrgram/ An Analytical Cross Referenced Sanskrit Grammar] By Lennart Warnemyr. Phonology, morphology and syntax, written in a semiformal style with full paradigms. {{Indo-Irāņu valodas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Senās valodas]] [[Kategorija:Klasiskās valodas]] [[Kategorija:Indijas valodas]] [[Kategorija:Sanskrits|*]] [[Kategorija:Indoāriešu valodas]] hn7e7p9cvbvcjxmplum8dll5oj6h70l Marks Šatlvorts 0 30822 4458887 4172842 2026-04-25T10:15:25Z ZANDMANIS 91184 4458887 wikitext text/x-wiki {{Kosmonauta infokaste | platums = | vārds = Marks Šatlvorts | vārds_orig = Mark Richard Shuttleworth | attēls = Mark Shuttleworth.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1973 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 17 | dz_vieta = [[Velkoma|Velkomā]], [[Dienvidāfrikas republika|DĀR]] | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{ZAF}} / {{GBR}} | tautība = dienvidāfrikānis | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | kos_veids = komerckosmonauts | nodarbošanās = [[uzņēmējs]] | nodarbošanās_tagad = | nodarbošanās_agrāk = | d_pakāpe = | kos_koplaiks = 9 d 21 h 25 min | kos_iesaukums = [[2001. gads|2001]] | kos_misija = [[SKS 3. Krievijas viesekspedīcija|SKS 3. viesekspedīcija]] | kos_kuģi = [[Sojuz TM-34]]↑, [[Sojuz TM-33]]↓ }} '''Marks Ričards Šatlvorts''' ({{val|en|Mark Richard Shuttleworth}}) (dzimis {{dat|1973|9|17}}) ir [[Dienvidāfrika]]s privātuzņēmējs, kas kļuva plašāk pazīstams kā otrais "kosmosa tūrists" (komerckosmonauts) un pirmais [[Āfrika]]s iedzīvotājs kosmosā. [[2002]]. gada aprīlī viņš kosmosa kuģī [[Sojuz TM-34]] devās uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], samaksājot par lidojumu aptuveni 20 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]]. [[Attēls:Mark_Shuttleworth_NASA.jpg|thumb|left|200px|[[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskajā kosmosa stacijā]]]] Šobrīd viņš ir tehnoloģiju sabiedrībā labi pazīstams ar [[Thawte]] un [[Ubuntu Linux|Ubuntu]]. Šatlvorts ir dzimis [[Velkoma|Velkomā]], Dienvidāfrikā. Viņš dzīvo [[Londona|Londonā]], un viņam ir Dienvidāfrikas un [[Lielbritānija]]s [[dubultā pilsonība]]. == Ārējās saites == {{Commons category|Mark Shuttleworth}} {{Wikiquote|Mark Shuttleworth}} * [http://www.markshuttleworth.com/ Mark Shuttleworth's homepage] * [http://www.spacefacts.de/bios/international/english/shuttleworth_mark.htm Spacefacts biography of Mark Shuttleworth] {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šatlvorts, Marks}} [[Kategorija:Dienvidāfrikā dzimušie]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes kosmonauti]] [[Kategorija:DĀR kosmonauti]] [[Kategorija:Kosmiskie tūristi]] [[Kategorija:Linux cilvēki]] hbkr5hm0it0thlyb37fdhyezcyob6lr Piens 0 34746 4458469 4230977 2026-04-24T16:23:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458469 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Milk glass.jpg|200px|thumbnail|Glāze piena]] '''Piens''' ir [[zīdītāji|zīdītāju]] [[piena dziedzeri|piena dziedzeru]] [[sekrēcija]]s produkts. Dabā tas paredzēts kā [[barība]] zīdītāju jaunajiem pēcnācējiem, kamēr tie nav spējīgi [[gremošana|sagremot]] cita veida barību. Līdzko mazulis ir gatavs pāriet uz cita veida barību, zīdītājiem piena veidošanās parasti beidzas. Izņēmums ir tie zīdītāji, kuriem cilvēku [[selekcija]]s, barošanas un kopšanas dēļ, kā arī slaukšanas laikā kairinot piena dziedzerus, piens izdalās vairāk un ilgāku laika posmu, nekā tas vajadzīgs jauno pēcnācēju barošanai.<ref name="Ozola, Ciproviča">{{Grāmatas atsauce |title=Piena pārstrādes tehnoloģija |author1=Lilita Ozola |author2=Inga Ciproviča |authorlink2=Inga Ciproviča |year=2002 |publisher=[[Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultāte|LLU PTF]] |location=Jelgava |isbn=9984-596-37-0 |pages=[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?#panel:pp%7cissue:/g_001_0302018489%7cpage:11 7.—10.] un [http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?#panel:pp%7cissue:/g_001_0302018489%7cpage:30 26.—28]}}</ref> == Patērēšanas veidi == Pastāv divi atšķirīgi piena patērēšanas veidi: piens kā dabisks uztura avots zīdītāju mazuļiem un piens kā pārtikas produkts, ko cilvēki iegūst no citu sugu dzīvniekiem un lieto dažādos vecumos. === Barība zīdītāju mazuļiem === [[Attēls:Goat kid feeding on mothers milk.jpg|thumb|200px|Kazlēns barojas ar mātes pienu]] Gandrīz visi zīdītāji saviem mazuļiem pienu baro, zīdot no krūts — vai nu tieši no krūts vai cilvēku gadījumā dažkārt izslaucot pienu un izmantojot to vēlāk. Dažās kultūrās gan vēsturiski, gan arī mūsdienās bērni tiek baroti no krūts līdz pat septiņu gadu vecumam.<ref>[http://www.timesonline.co.uk/tol/life_and_style/health/features/article388488.ece . . . or just go with the flow?]{{Novecojusi saite}}. The Times, May 5, 2005.</ref> === Pārtikas produkts cilvēkiem === Daudzās pasaules kultūrās, īpaši Rietumu pasaulē, cilvēki turpina lietot pienu pēc bērnības — lietojot citu dzīvnieku pienu (īpaši [[govs]]) kā pārtikas produktu. Gadu simtiem ilgi govs piens ticis pārstrādāts tādos piena produktos kā [[krējums]], [[sviests]], [[kefīrs]], [[jogurts]], [[saldējums]], [[biezpiens]] un [[siers]]. Rūpnieciskās zinātnes sasniegumu dēļ mūsdienās var iegūt arī [[kazeīns|kazeīnu]], sūkalu olbaltumvielas, [[laktoze|laktozi]], [[iebiezinātais piens|iebiezināto pienu]], pulverveida pienu ([[piena pulveris]]) un dažādas citas [[pārtikas piedeva]]s un produktus. {|class="wikitable" align=left style="clear:left" ! colspan=4|Desmit galvenās piena patērētājvalstis (uz vienu cilvēku 2006. gadā) |- | Valsts || Litri || Siers (kg) || Sviests(kg) |- | {{FIN}} || 183,9 || 19,1 || 5,3 |- | {{SWE}} || 145,5 || 18,5 || 1,0 |- | {{IRL}} || 129,8 || 10,5 || 2,9 |- | {{NED}} || 122,9 || 20,4 || 3,3 |- | {{NOR}} || 116,7 || 16,0 || 4,3 |- | {{ESP}} || 119,1 || 9,6 || 1,0 |- | {{CHE}} || 112,5 || 22,2 || 5,6 |- | {{GBR}} || 111,2 || 12,2 || 3,7 |- | {{AUS}} || 106,3 || 11,7 || 3,7 |- | {{CAN}} || 94,7 || 12,2 || 3,3 |- |colspan=4 style="font-size:.7em"|Avots: [http://www.foodsci.uoguelph.ca/dairyedu/intro.html Introduction to Dairy Science and Technology: Milk History, Consumption, Production, and Composition] |} Cilvēki ir izņēmums dabiskajā pasaulē, jo tie lieto pienu arī tad, kad ir jau pieauguši. Daļa cilvēku pēc mazotnes zaudē spēju pilnībā pārstrādāt pienu (t.i. tie iegūst [[Laktozes nepanesība|laktozes nepanesību]]). Mūsdienās [[Eiropa|Eiropā]] vairumam cilvēku laktozi pārstrādāt nav grūtību, bet [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]] un daudzviet citur gandrīz visiem cilvēkiem joprojām raksturīga laktozes nepanesība. Laktozes cukuru satur tikai piens, [[forsītija|forsītiju]] ziedi un atsevišķi tropiskie krūmi. Visvairāk laktozes sašķeļošā fermenta [[laktāze]]s organismā ir īsi pēc piedzimšanas un tad to daudzums pakāpeniski samazinās, ja vien piens netiek lietots regulāri.<ref name="On Food and Cooking">{{Grāmatas atsauce |last = McGee |first = Harold |authorlink = Harold McGee |title = On Food and Cooking: The Science and Lore of the Kitchen |url = https://archive.org/details/onfoodcookingsci0000mcge |year = 1984 |publisher = Charles Scribner's Sons |location = New York |language = English |isbn = 0-684-18132-0 |pages = [https://archive.org/details/onfoodcookingsci0000mcge/page/3 3]—53 |chapter = Milk and Dairy Products}}</ref> No otras puses — tai sabiedrības daļai, kuru organisms spēj sašķelt laktozi, nereti nav problēmu pārstrādāt [[pieradināšana|pieradināto]] dzīvnieku pienu — ne tikai govs, bet arī [[aita]]s, [[kaza]]s, [[jaks|jaka]], [[ūdensbifelis|ūdensbifeļa]], [[zirgs|ķēves]] un [[kamielis|kamieļa]]. Ar jēdzienu ''piens'' apzīmē arī baltus šķidrumus, ko iegūst no [[soja]]s pupiņām, [[rīsi]]em, [[parastā mandele|mandelēm]] un [[kokosrieksti]]em. Pat atvemtais šķidrums, ko izstrādā gremošanas trakta augšgalā esošie kakla dziedzeri un ko [[baloži]] baro saviem mazuļiem, tiek dēvēts par "guzas pienu", kaut arī tam ir maz saistības ar zīdītāju pienu. == Vēsture == [[Attēls:Holstein cows large.jpg|thumb|200px|Holšteinas šķirnes liellops — mūsdienu piena nozarē visbiežāk izmantotā šķirne]] Zīdīšana aizsākās [[placentāļu]] rašanās laikā. Kaut arī precīzs laiks nav zināms, mūsdienu dzīvnieku tiešie senči visai līdzinājās [[kloākaiņi]]em, tostarp [[pīļknābji]]em. Šādiem dzīvniekiem mūsdienās pienveidīgs šķidrums rodas dziedzeros, kas atrodas uz ādas virsmas, taču tiem trūkst krūtsgalu, ar kuru palīdzību barot mazuļus pēc izšķilšanās no olām. Līdzīgi arī [[somaiņi]]em, kas ir kloākaiņu tuvākie radinieki, rodas pienam līdzīgs šķidrums no knupjveidīga orgāna, kas atrodas to "somās". Par senāko zināmo placentāļu tiešo senci tiek uzskatīts eomaija ({{val|en|eomaia}}) — neliels radījums, kas atgādina grauzējus, par kuriem uzskata, ka tie dzīvojuši pirms 125 miljoniem gadu [[Krīts (periods)|Krīta periodā]]. Visticamāk arī tam tāpat kā mūsdienu placentāļiem radās šķidrums, ko varētu uzskatīt par pienu. [[Attēls:MilkMaid.JPG|thumbnail|175px|left|Meitene slauc govi]] Pirmie zināmie gadījumi, kad cilvēki lietojuši citu sugu pienu, ir saistāmi ar dzīvnieku pieradināšanas laika sākumu. [[Govs]] pienu cilvēki pārtikā pirmoreiz lietoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. [[Kaza]]s un [[aita]]s tika pieradinātas Tuvajos Austrumos aptuveni 8 līdz 9 tūkstošus gadu pirms mūsu ēras{{Fact|date=February 2007}}. Aitas un kazas ir [[atgremotājdzīvnieki]]: zīdītāji, kas pielāgojušies sausas zāles barībai, kuru cilvēka organisms nespēj pārstrādāt. Iespējams, šos dzīvniekus sākotnēji turēja [[gaļa]]s un [[ādas|ādu]] iegūšanai.{{Fact|date=March 2007}}, taču turēšana ar nolūku iegūt pienu izrādījās efektīvāks zāļaino ganību teritoriju izmantošanas veids pārtikas ieguvei: gaļas iegūšanai nogalināta dzīvnieka uzturvērtība varētu tikt salīdzināta ar vienā gadā iegūstama piena vērtību no tā paša dzīvnieka, kas pienu turpinās ražot gadiem ilgi.<ref>McGee, 8-10</ref> Ap 7000. gadu p.m.ē. [[Turcija]]s teritorijā tika audzēti liellopi. [[Neolīts|Neolīta]] laikmeta skeletu [[DNS]] pētījumu rezultātā ir noskaidrots, ka cilvēki [[Eiropa]]s ziemeļdaļā nevarēja lietot pienu, jo tiem trūka gēnu, kas nodrošina laktozes pārstrādāšanu organismā. Zinātnieki uzskata, ka visticamāk, sākoties piena iegūšanai, cilvēka organismā notikušas ģenētiskas mutācijas, kas radīja iespēju pārstrādāt pienu.<ref>http://news.bbc.co.uk/2/hi/health/6397001.stm Early man 'couldn't stomach milk</ref> [[Siers|Siera]] un [[sviests|sviesta]] lietošana izplatījās Eiropā, daļā [[Āzija]]s un daļā [[Āfrika]]s. Pieradinātās govis, kas agrāk apdzīvoja lielu [[Eirāzija]]s daļu, lielo ģeogrāfisko atklājumu laikā tika ieviestas Eiropas kolonijās.{{Fact|date=February 2007}} == Ķīmiskais sastāvs == [[Attēls:Die Frau als Hausärztin (1911) 034 Vollmilch mit ihren Fettkügelchen.png|thumb|180px|Pilnpiena tauklodīšu emulsija ūdenī]] Govs pienu veido 86—89% [[ūdens]] un 11—14% [[sausna]]s, no kā 2,5—6% [[tauki|tauku]] un 8—10% beztauku sausnas. Beztauku sausnā ietilpst [[olbaltumvielas]], [[piena cukurs]] un [[minerālvielas]], kas ir attiecīgi 2,9—5%, 3,8—5,5% un 0,6—0,9%. Galvenās pienā esošās olbaltumvielas ir [[kazeīns]] (2—3,5%) un sūkalu olbaltumvielas (0,6—1%), no kurām aptuveni 80% ir [[albumīni]]. Procentuāli nelielos daudzumos pienā ir arī [[vitamīni]], [[fermenti]], [[pigmenti]], [[hormoni]] un gāzes.<ref name="Ozola, Ciproviča"/> Piena ķīmisko sastāvu ietekmē daudz un dažādi faktori, piemēram, barība, govs šķirne, dzīvnieka individuālās īpatnības, veselības stāvoklis, laktācijas periods, gadalaiks, turēšanas apstākļi utt.<ref name="Ozola, Ciproviča"/> Tā, piemēram, [[laktācija]]s sākumposmā (3—10 dienas pēc [[dzemdības|dzemdībām]]) zīdītājiem veidojas tā sauktais jaunpiens jeb pirmpiens ar paaugstinātu [[tauki|tauku]], [[minerālvielas|minerālvielu]], [[vitamīni|vitamīnu]] un jo sevišķi [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] saturu, no kurām aptuveni puse ir [[imūnglobulīni]].<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Populārā medicīnas enciklopēdija |url=http://www.neslimo.lv/pme/?name=jaunpiens |author=Anatolijs Bļugers |year=1984 |publisher=[[Galvenā enciklopēdiju redakcija]] |location=Rīga |isbn=}}</ref> == Citu dzīvnieku piens == [[Attēls:Goat in melking stall 20050429-593.jpg|250px|thumb|Kaza slaukšanas kabīnē]] Lai arī galvenokārt pienu patēriņam un tālākai pārstrādei cilvēki iegūst no govīm, zināmā mērā izplatīts ir arī piens no [[aita|aitām]], [[bifeļi]]em, [[Mājas ēzelis|ēzeļiem]], [[kamieļi]]em (u.c. Dienvidamerikas [[kamieļu dzimta]]s pārstāvjiem), [[kaza|kazām]], [[ziemeļbrieži]]em, [[ķēve|ķēvēm]] u.c. zīdītājiem. Dažādu zīdītāju dzīvnieku piena ķīmiskais sastāvs var būt ļoti atšķirīgs: {| class="wikitable" |- !rowspan=2| Zīdītāji !!rowspan=2| Ūdens, % !! colspan=4 | [[Sausna]] |- ! [[Olbaltumvielas]], % !! [[Tauki]], % !! [[Piena cukurs]], % !! [[Minerālvielas]], % |- | Govs || 87,4 || 3,3 || 3,8 || 4,7 || 0,8 |- | Kaza || 86,4 || 3,6 || 4,3 || 4,5 || 0,8 |- | Aita || 81,5 || 5,9 || 7,2 || 4,8 || 0,9 |- | Ķēve || 89,3 || 2,1 || 1,8 || 6,4 || 0,4 |- | Bifelis || 81,3 || 4,3 || 8,7 || 4,9 || 0,8 |- | Kamielis || 85,0 || 3,8 || 5,5 || 5,0 || 0,7 |- | Ziemeļbriedis || 63,3 || 10,3 || 22,5 || 2,6 || 1,4 |- | Alnis || 67,1 || 15,0 || 11,0 || 5,3 || 1,6 |- | Lama || 86,5 || 3,9 || 3,2 || 5,6 || 0,8 |- | Ēzelis || 90,8 || 1,7 || 1,1 || 6,0 || 0,4 |- |} [[Krievija|Krievijā]] un [[Zviedrija|Zviedrijā]] pienu mēdz ņemt arī no [[Alnis|aļņiem]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.easyget.lv/latvija-un-pasaule/read/2818/ |date=2007. gada 17. augusts |title=Krievijā jau 45 gadus veiksmīgi darbojas aļņu ferma |author=[[LETA]] |work=easyget.lv |accessdate=2015. gada 4. februārī |language=latviski |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160306094908/http://www.easyget.lv/latvija-un-pasaule/read/2818/ |archivedate={{dat|2016|03|06||bez}} }}</ref> bet bifeļu pienu visvairāk iegūst [[Indija|Indijā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]]. Ēzeļu un ķēvju pienam ir zemākais tauku saturs, savukārt [[vaļveidīgie|vaļveidīgajiem]] (piemēram, [[delfīni]]em un [[vaļi]]em), kuru pienu cilvēki parasti uzturā nelieto, tauku saturs var pārsniegt pat 40%.<ref name="Ozola, Ciproviča"/> Cilvēku piens netiek ražots vai izplatīts rūpnieciski vai komerciāli, tomēr pastāv piena bankas, kas pieņem ziedoto pienu un nodrošina ar to mazuļus, kam cilvēku piens dažādu iemeslu dēļ ir noderīgs (priekšlaicīgi dzimušajiem, alerģiskiem mazuļiem vai tiem, kas slimo ar iedzimtām [[vielmaiņa]]s kaitēm u.tml.). Visu pārējo zīdītāju mātītēm rodas piens, taču no tā reti vai nekad netiek gatavoti piena produkti cilvēkiem. == Piena īpašības == Pienam kā [[Dzīvnieku izcelsmes produkti|dzīvnieku izcelsmes produktam]] ir daudzas novērtējamās īpašības un rādītāji, kas raksturo tā piemērotību vai nepiemērotību lietošanai [[uzturs|uzturā]] un pārstrādei [[piena produkti|piena produktos]]. Piena īpašības var nosacīti iedalīt 2 grupās: * Sensorajās īpašībās — ar [[maņu orgāni]]em uztveramajās īpašībās, ko veido visu pienā esošo vielu kopums. Novērtē piena ārējo izskatu un [[konsistence|konsistenci]], t.i., vai tas ir viendabīgs šķidrums bez mehāniskiem, ūdens vai citiem piemaisījumiem, kurā nav nekādas nogulsnes vai pārslas. Govs pienam, atkarībā no [[bēta karotīns|bēta karotīna]] un citu pigmentu satura, jābūt baltam vai ar gaiši dzeltenīgu nokrāsu. Garšai un smaržai jābūt svaigam pienam raksturīgai, bez nekādām svešām piegaršām vai smaržu piejaukumiem. * Fizikāli-ķīmiskajās īpašībās, ko nosaka pienā esošās vielas un to daudzumi. Visbiežāk kontrolētās piena fizikāli-ķīmiskās īpašības ir piena skābums ([[pH]] jābūt no 6,5—6,7, bet [[titrējamais skābums|titrējamajam skābumam]] 16—18 [[Tērnera grādi|°T]]), blīvums (jābūt no 1028—1038 kg/m<sup>3</sup>), [[sasalšanas temperatūra]] (jābūt no -0,52 °C līdz -0,59 °C) un [[karstumizturība]] (vai paaugstinātā temperatūrā pienā neveidojas olbaltumvielu pārslas). Kvalitātes rādītāju novirzes no normas var veidoties divējādi: * iekšēji (endogēni), kas atklājamas tūlīt pēc piena izslaukšanas un parasti saistītas ar barību, [[zāles|zālēm]] vai kādiem traucējumiem zīdītāja organismā (piemēram, [[vielmaiņa|vielmaiņu]] vai veselības stāvokli). * ārēji (eksogēni), kas rodas pēc piena izslaukšanas, visbiežāk neievērojot [[higiēna]]s noteikumus un pienam [[otrreizējais piesārņojums|otrreizēji piesārņojoties]] vai nenodrošinot piemērotus apstākļus tā uzglabāšanas vai pārvadāšanas laikā, kas izraisa mikroorganismu savairošanos, piena ķīmiskas izmaiņas vai svešu smaržu uzņemšanu.<ref name="Ozola, Ciproviča"/> == Ražošana mūsdienās == {| class="wikitable" align=left style="clear:left" ! colspan=2|10 lielākās valstis pēc piena saražojuma 2005. gadā<br />(tūkstošos tonnu) |- | {{IND}} || style="padding-left:10px" | 91,940 |- | {{USA}} || style="padding-left:10px" | 80,264 |- | {{CHN}} || style="padding-left:10px" | 32,179 |- | {{RUS}} || style="padding-left:10px" | 31,144 |- | {{PAK}} || style="padding-left:10px" | 29,672 |- | {{DEU}} || style="padding-left:10px" | 28,487 |- | {{FRA}}|| style="padding-left:10px" | 26,133 |- | {{BRA}} || style="padding-left:10px" | 23,455 |- | {{GBR}} || style="padding-left:10px" | 14,577 |- | {{NZL}} || style="padding-left:10px" | 14,500 |- |'''Kopā pasaulē''' || style="padding-left:10px" | '''372,353''' |- |colspan=2 style="font-size:.7em"|Avots: [http://faostat.fao.org/site/340/default.aspx UN Food & Agriculture Organisation] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070310232049/http://faostat.fao.org/site/340/default.aspx |date={{dat|2007|03|10||bez}} }} |} Mūsdienu Rietumu pasaulē govs piens tiek ražots rūpnieciskos apmēros. Tas ir visvairāk lietotais piena veids Rietumu pasaulē. Tā sauktajās attīstītajās valstīs absolūti lielāko daļu piena iegūst ar komerciālajā piensaimniecībā izmantotajām autmātiskās slaukšanas iekārtām. Tiek veidotas īpaša veida liellopu šķirnes, no kurām var iegūt vairāk piena, piemēram, [[Holšteinas šķirne]]s govis. Tiek uzskatīts, ka 90% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 85% no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] liellopiem ir tieši Holšteinas šķirnes govis.<ref>McGee, Harold (1984). "Milk and Dairy Products", On Food and Cooking: The Science and Lore of the Kitchen (in English). New York: Charles Scribner's Sons, p. 12. {{ISBN|0-684-18132-0}}.</ref> Visvairāk piena produktu mūsdienās saražo [[Indija]], ASV<ref>[http://www.fao.org/docrep/009/j7927e/j7927e09.htm FAO Food outlook: International dairy product prices are turning down: how far, how fast? FAO online publication, 1 June 2006]</ref> un Ķīna. Piena lopkopībai ir nozīmīga loma arī [[Piena lopkopība Latvijā|Latvijā]]. == Uzturvērtība un veselības aspekti == Piens satur [[kalcijs|kalciju]], [[vitamīni|vitamīnus]] un citas derīgas vielas, tādēļ tradicionāli uzskatāms par vērtīgu pārtikas produktu. Tomēr piena [[tauki]] satur daudz piesātināto taukskābju, kas nav vēlamas uzturā un paaugstina [[holesterīns|holesterīna]] līmeni organismā, tāpēc labāk lietot uzturā piena produktus, kas satur mazāk piena tauku (piemēram, [[paniņas]]). Nesenā Hārvarda Sabiedrības veselības skolas zinātnieku atzinumā par kalcija uzņemšanu un piena ietekmi uz veselību secināts, ka piens nav labākais kalcija avots un to ieteicams aizstāt ar augu izcelsmes kalcija avotiem (kacenkāpostiem, krokoto lapu [[kāposti]]em, pupiņām un citiem [[pākšaugi]]em u.c.). Pētnieki minējuši vairākus iemeslus, kādēļ no piena ieteicams izvairīties: [[laktozes nepanesība]], augsts piesātināto tauku saturs, iespējams [[olnīca|olnīcu]] [[Vēzis (slimība)|vēža]] un [[prostata]]s vēža risks.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://vegan.lv/veseliba/kalcijs-un-piens |date=2013. gada 8. janvāris |title=Hārvardas pētnieki: piens nav labākais kalcija avots |work=vegan.lv |accessdate=2015. gada 4. februārī |language=latviski }}{{Novecojusi saite}}</ref> <!-- ==Pārstrāde== -->=== Piena piesārņotāji === Piens var tikt piesārņots gan govs organismā, gan slaukšanas, uzglabāšanas, transportēšanas, pārstrādes un arī pārdošanas un izmantošanas procesā. Viens no galvenajiem piesārņotājiem var būt mājlopu ārstēšanai lietotie medikamenti. [[Antibiotika|Antibiotiku]] atliekas pienā cilvēkam var izraisīt alerģiskas reakcijas, negatīvi ietekmēt gremošanas orgānu mikrofloru, traucēt [[Vitamīni|vitamīnu]] sintēzi, to ietekmē var veidoties pret konkrētu antibiotiku izturīgas baktērijas.<ref>Beta lactam antibiotics residues in cow’s milk: comparison of efficacy of three screening tests used in Bosnia and Herzegovina http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4333998/</ref> Pat ļoti maza penicilīna deva ietekmē siera un biezpiena organoleptiskās īpašības, veicina nevēlamo mikroorganismu augšanu. Otrs nozīmīgs piesārņotājs, kas var nonākt pienā caur govs organismu, ir [[pesticīdi]].<ref>Organochlorine pesticide residues in cow's milk, Nicaragua http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/8754663</ref> Ja zāles un [[Graudaugi|graudaugu]] audzēšanas procesā neievēro pesticīdu lietošanas instrukcijas, tie ar barību nokļūst govs organismā un daļa var izdalīties ar pienu. Barojot govis ar kombinētu barību, pienā nokļūst konservanti. Ja govis baro ar sapelējušu barību, pienā var nokļūt mikotoksīni, kas izraisa saindēšanos.<ref>Comparison of contaminant and residue levels in organic and conventional milk and meat products from northern Italy. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/15895606</ref> Šie toksīni ir bīstami cilvēka organismam, jo izraisa ļaundabīgo audzēju veidošanos vai aknu nekrozi. Ja neievēro trauku mazgāšanas un [[dezinfekcija]]s instrukciju, [[Mazgāšanas līdzeklis|mazgāšanas līdzekļu]] atliekas no nepietiekami rūpīgi izskalotiem traukiem, iekārtām un cauruļvadiem nokļūst pienā. Ja piena sastāvā ir nevēlami ķīmiskie savienojumi, piena pārstrāde [[skābpiena produkti|skābpiena produktos]] un sierā ir apgrūtināta vai neiespējama. == Mitoloģijā == [[Latviešu mitoloģija|Latviešu mitoloģijā]] par govju un citu mājlopu galveno sargātāju un aizgādni uzskatīja [[Māra (latviešu mitoloģija)|Māru]], ko [[tautasdziesma|tautasdziesmās]] un buramvārdos dēvēja arī par Piena māti, un kura pati bieži vien bijusi govju slaucēja un sviesta taisītāja, viņas slaucenei simbolizējot dzīvības šķidruma uzkrājēju. Kā svētības nesējus mājlopiem godāja arī [[krupji|krupjus]], [[zalkšu dzimta|zalkšus]] un citas čūskas, ko, saskaņā ar 14.—18. gadsimta vēstures avotiem, [[latvieši]] turēja mājās pie [[kūts|kūtīm]] un baroja ar pienu. Dažkārt pati [[Māra (latviešu mitoloģija)|Māra]] esot parādījusies zalkša veidolā, tādēļ arī krupjus un zalkšus mēdza saukt par Piena mātēm. Govju ganīšanā palīdzējušas arī [[cielavas]] un [[lakstīgala]]s.<ref name="piena simbolika">{{Tīmekļa atsauce | title= Piena simbolika latviešu tautasdziesmās | author= Dzidra Šķute | year= 1998 | work= vip.latnet.lv | url= http://www.vip.latnet.lv/lek/piena.htm | accessdate= 2015. gada 20. martā | language= latviski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20161109020510/http://vip.latnet.lv/lek/piena.htm | archivedate= {{dat|2016|11|09||bez}} }}</ref> Piens (reizēm kopā ar [[medus|medu]]) uzskatīts par atdzimšanas eliksīru, tāpēc bieži lietots dažādos ar cilvēka pāreju saistītos iesvētību rituālos. Tāpat tas bijis pārticības, veselības un skaistuma nodrošināšanas simbols, kas jaunavām esot sniedzis skaistu un baltu sejas ādu, kā arī staltu augumu, par ko liecina tautasdziesmās bieži sastopamās rindas „pienu ēdu, pienu dzēru, pienā muti nomazgāju”, piemēram<ref name="piena simbolika"/>: {| | Es māmiņai viena meita,<br /> Es darīju, ko gribēju:<br /> Pienu ēdu, pienu dzēru<br /> Pienā muti nomazgāju. <br /> 3310. | Man bij viena balta kaza,<br /> Tā man deva pulka piena:<br /> Pienu ēdu, pienu dzēru,<br /> Pienā muti nomazgāju.<br /> 29109. | Citkārt bija labi laiki,<br /> Kad es biju kazu gans:<br /> Pienu ēdu, pienu dzēru,<br /> Pienā muti nomazgāju.<br /> 29114. | Kur tu augi smuka meita,<br /> Ka es tevi neredzēju?<br /> - Es uzaugu pie māmiņas,<br /> Sarkan’ rožu dārziņā.<br /> Pienu ēdu, pienu dzēru,<br /> Pienā muti nomazgāju.<br /> 5436 | |} Govju palikšanu tā saucamajās ālavās vai vecpienēs uzskatīja par lielu nelaimi, tāpēc pastāvēja dažādi rituāli un veidi, kā uzlabot to pienīgumu.<ref name="piena simbolika"/> == Atsauces == {{Commons category|Milk|Piens}} {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Piens]] mwmgtko9vuwgeyewhnith1hf55xyk9d Foo Fighters 0 35842 4458522 4218510 2026-04-24T19:00:01Z Niegodzisie 82429 /* Studijas albumi */ 4458522 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''Foo Fighters'' | Attēls = Foo Fighters 2007.jpg | Att_izm = 250px | Fons = grupa | Vieta = {{flaga|USA}} [[Sietla]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | Žanrs = [[Alternatīvais roks]] | Gadi = 1995—pašlaik | Izdevējkompānija = [[RCA Records|RCA]]<br />[[Capitol Records]] | Mlapa = [http://www.foofighters.com/ www.foofighters.com] | Dalībnieki = [[Deivs Grols]]<br />[[Neits Mendels]]<br />[[Kriss Šiflets]]<br />[[Pat Smear|Pets Smīrs]] | Bij_dalībnieki = [[Viljams Goldsmits]]<br />[[Francs Stāls]]<br />[[Teilors Hokinss]] }} '''''Foo Fighters''''' ir amerikāņu rokgrupa, kuru izveidojis mūziķis [[Deivs Grols]]. Par grupas dzimšanas gadu uzskata 1995. gadu. Grupas nosaukums veidojies no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] termina ''foo fighter'', kuru izmantojuši Sabiedroto lidmašīnu piloti, lai apzīmētu [[NLO]] vai mistiskas parādības. Populārākie ''Foo Fighters'' hiti ir ''This Is a Call'', ''Everlong'', ''Learn to Fly'', ''All My Life'', ''Times Like These'', ''Best of You'' un ''DOA''. Divi no viņu albumiem&nbsp;— ''There Is Nothing Left to Lose'' un ''One by One''&nbsp;— ir ieguvuši ''[[Grammy]]'' balvu kā labākie rokmūzikas albumi. Grupa izdevusi astoņus studijas albumus un dažas dziesmas filmām, tai skaitā ''The One'' filmai "[[Orindžas apgabals (filma)|Orindžas apgabals]]". 2017. gada 21. jūnijā Foo Fighters uzstājās ar divarpus stundu garu koncertu [[Lucavsala|Lucavsalā]], kas bija grupas pirmā uzstāšanās Baltijas valstīs.<ref>{{Publikācijas atsauce|date=June 22, 2017|title="Foo Fighters" Lucavsalā. Trīs stundu šovs 20 000 faniem|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/245385-foo-fighters-lucavsala-tris-stundu-sovs-20-000-faniem|journal=Jauns.lv}}</ref> == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''Foo Fighters'' (1995) * ''The Colour and the Shape'' (1997) * ''There Is Nothing Left to Lose'' (1999) * ''One by One'' (2002) * ''In Your Honor'' (2005) * ''Echoes, Silence, Patience & Grace'' (2007) * ''Wasting Light'' (2011) * ''Sonic Highways'' (2014) * ''Concrete and Gold'' (2017) * ''Medicine at Midnight'' (2021) * ''But Here We Are'' (2023) * ''Your Favorite Toy'' (2026) === Koncertalbumi === * ''Skin and Bones'' (2006) === EP === * ''Five Songs and a Cover'' (2005) === Koncertu DVD === * ''Everywhere But Home'' (2003) * ''Skin and Bones'' (2006) {{mūzikas grupa-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:ASV rokgrupas]] [[Kategorija:ASV alternatīvā roka grupas]] [[Kategorija:ASV postgrandža grupas]] [[Kategorija:ASV smagā roka grupas]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] ezc0crl1zkvl17iji94o3b4ici5zftg Latvijas Nacionālais mākslas muzejs 0 41467 4458554 4004721 2026-04-24T20:35:48Z Baisulis 11523 /* ievads */ direktores maiņa.... 4458554 wikitext text/x-wiki {{Muzeja infokaste | name = Latvijas Nacionālais mākslas muzejs | native_name = | image = Buildings in riga 04.jpg | imagesize = | caption = Latvijas Nacionālā mākslas muzeja centrālā ēka pirms rekonstrukcijas | map_type = Rīga | map_caption = Atrašanās vieta Rīgā | latd = 56 | latm = 57 | lats = 21 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 47 | longEW = E | established = {{dat|1869|||N|bez}} | dissolved = | location = {{vieta|Latvija|Rīga|Jaņa Rozentāla laukums 1|3s= Jaņa Rozentāla laukums (Rīga)}} | type = | collection = | visitors = 208 709 (2018)<ref name="apmeklētāji"/> | director = [[Iveta Derkusova]] | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = {{URL|http://www.lnmm.lv/}} }} '''Latvijas Nacionālais mākslas muzejs''' ('''LNMM''') ir lielākais mākslas [[muzejs]] [[Latvija|Latvijā]], kurā glabājas vairāk nekā 52 000 Latvijas, [[Baltijas valstis|Baltijas]] un [[Krievija]]s gleznotāju un tēlnieku mākslas darbu. 2018. gadā bija ceturtais apmeklētākais muzejs Latvijā (208 709 reizes), 2017. gadā bija apmeklētākais.<ref name="apmeklētāji">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/pern-apmekletakais-muzejs-latvija-bijisturaidasmuzejrezervats.a318989/|title=Pērn apmeklētākais muzejs Latvijā bijis Turaidas muzejrezervāts|website=www.lsm.lv|access-date=2019-05-15|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190514155740/https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/pern-apmekletakais-muzejs-latvija-bijisturaidasmuzejrezervats.a318989/|archivedate=2019-05-14}}</ref> == Struktūra == Muzeja galvenā ēka atrodas Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1. Tā celta no 1903. līdz 1905. gadam un ir ievērojama [[Historisma stils|historisma stila]] celtne. Ēku projektējis [[Vilhelms Neimanis]], viņš bija arī muzeja pirmais direktors no 1905. līdz 1919. gadam. Ēka ir viena no pēdējām Rīgā būvētajām [[eklektisms|eklektisma]] celtnēm, tā veidota [[baroks|barokālās]] formās, apdarē izmantojot apmetumu, [[smilšakmens|smilšakmeni]] un [[granīts|granītu]].<ref name="Рига">{{Grāmatas atsauce|title=Энциклопедия "Рига"|last=|first=|publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija|year=1989|isbn=5-89960-002-0|location=Rīga|pages=761-762}}</ref> Skulptūru grupas veidoja [[Augusts Francs Folcs|Augusts Folcs]], gleznojumus veica [[Vilhelms Purvītis]] un G. Rozens.<ref name="Рига" /> Interjera apdarē vērojamas [[jūgendstils|jūgendstila]] iezīmes. Muzeja uzcelšanā liela loma piekritusi [[Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss|Ludvigam Kerkoviusam]], kas 1890.-1901. gadā bija Rīgas pilsētas galva.<ref name="Fil">{{Grāmatas atsauce|title=Rīga tête-à-tête|last=Fil|first=Olga|publisher=Beaux-Arts|year=2017|isbn=978-993-48690-1-3|location=Rīga|pages=241-245}}</ref> Muzejam ir arī [[Arsenāls (izstāžu zāle)|izstāžu zāle "Arsenāls"]] [[Torņa iela (Rīga)|Torņa ielā]] 1. 2008. gadā LNMM tika atvērta jauna filiāle [[Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs]] [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielā]] 57a — 26 , bet 2010. gadā LNMM pievienoja [[Ārzemju mākslas muzejs|Ārzemju mākslas muzeju]] (AMM) [[Doma laukums|Doma laukumā]] 6, un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju (DMDM) [[Skārņu iela (Rīga)|Skārņu ielā]] 10/20. == Vēsture == [[Attēls:Neimanis-Pilsetas_makslas_muzejs-skice.jpg|thumb|left|250px|Rīgas pilsētas mākslas muzeja skice ([[Vilhelms Neimanis]], 1902).]] 1869. gads uzskatāms par muzeja dibināšanas gadu — tad pēc rātskunga Augusta Holandera ierosinājuma tika atklāta Pilsētas gleznu galerija, kuras pamatā bija rātes iegādātās gleznas.<ref name="Fil" /> 1872. gadā kolekciju paplašināja un izstādīja [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehnikumā]]. 1905. gadā to pārdēvēja par '''Rīgas Pilsētas mākslas muzeju''' un pārcēla uz jaunuzbūvēto ēku, 1940. gadā — par [[Latvijas PSR|LPSR]] Padomju mākslas muzeju, 1945. gadā — par LPSR Valsts latviešu un krievu mākslas muzeju, 1964. — par LPSR Mākslas muzeju.<ref name="Рига" /> 1987. gadā muzejs ieguva nosaukumu '''Valsts mākslas muzejs''', bet 1995. gadā — Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Sākotnēji muzejā glabājās galvenokārt ārzemju mākslinieku darbi no vairākām privātkolekcijām. Latviešu autoru darbu kolekcionēšanu veicināja [[Vilhelms Purvītis]] — muzeja direktors no 1919. līdz 1940. gadam.<ref name="Рига" /> == Kolekcijas == Priekšstats par senāko mūsu zemes mākslas posmu tiek veidots ar vietējo vācbaltu gleznotāju [[Johans Heinrihs Baumanis|Johana Heinriha Baumaņa]], [[Johans Lēberehts Eginks|Johana Lēberehta Eginka]], [[Aleksandrs Heibels|Aleksandra Heibela]] u. c. darbiem. Latviešu glezniecības kolekcija (18. gadsimta beigas–20. gadsimta pirmā puse) ietver vairāk kā 300 autoru 3300 darbus. Tas dod ieskatu Latvijas profesionālās mākslas attīstībā, kuras pirmsākumi ir [[Kārlis Hūns|Kārļa Hūna]], [[Kārlis Pētersons (mākslinieks)|Kārļa Pētersona]], [[Jūlijs Feders|Jūlija Federa]] daiļradē, pirmā latviešu mākslinieku pulcīņa "[[Rūķis (mākslinieku pulciņš)|Rūķis]]" un tās veidotāja [[Ādams Alksnis|Ādama Alkšņa]] darbībā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu glezniecība|last=M.Ivanovs|first=|publisher=Liesma|year=1980|isbn=|location=Rīga|pages=255}}</ref> Muzejam pieder vislielākā akadēmiķa J.Federa darbu kolekcija — ap 300 zīmējumu, gleznu un skiču. Muzeja krājumā ir lielas nacionālās mākslas klasiķu – [[Janis Rozentāls|Jaņa Rozentāla]], Vilhelma Purvīša, [[Leo Kokle]]s, [[Johans Valters|Johana Valtera]] – gleznu kolekcijas. Labi pārstāvēti Voldemārs Matvejs, Jēkabs Kazaks, Jāzeps Grosvalds, Konrāds Ubāns, Valdemārs Tone, Jānis Liepiņš, Leo Svemps, Niklāvs Strunke, Ludolfs Liberts, Jānis Tīdemanis, Eduards Kalniņš, Kārlis Miesnieks, Jānis Roberts Tillbergs u. c. Mūsdienīgajā kolekcijā apvienoti bijušā Rīgas pilsētas mākslas muzeja un Latvijas Valsts mākslas muzeja kolekcijas, vai abi lielākie starpkaru perioda latviešu mākslas krājumi, ka arī priekšmeti no senākiem vākumiem – Frīdriha Vilhelma Brederlo, [[Rīgas Mākslas biedrība]]s (''Kunstverein''), [[Latviešu mākslas veicināšanas biedrība]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lnmm.lv/lv/lnmm/par_muzeju/kolekcijas/1-latvijas-vizualas-makslas-kolekcija/157-glezniecibas-kolekcija-18gs-20gs-1puse|title=LNMM glezniecības kolekcijas|last=|first=|website=www.lnmm.lv|access-date=2018-12-24|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190305205318/http://lnmm.lv/lv/lnmm/par_muzeju/kolekcijas/1-latvijas-vizualas-makslas-kolekcija/157-glezniecibas-kolekcija-18gs-20gs-1puse|archivedate=2019-03-05}}</ref> 2018. gadā muzejs saņēma [[Izcilības balva kultūrā|Izcilības balvu kultūrā]] par [[Baltijas valstis|Baltijas]] simbolisma izstādes panākumiem [[Parīze]]s [[Orsē muzejs|Orsē muzejā]].<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/izcilibas-balvu-kultura-iegust-nora-ikstena-rolands-kalnins-un-nacionalais-makslas-muzejs.a301201/|title=Izcilības balvu kultūrā iegūst Nora Ikstena, Rolands Kalniņš un Nacionālais mākslas muzejs|publisher=[[lsm.lv]]|date={{dat|2018|11|28||bez}}|last1=Rozenberga|first1=Māra}}</ref> == Rekonstrukcija == Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka bez kapitālā remonta bija kalpojusi 107 gadus, tāpēc tika pieņemts lēmums par ēkas rekonstrukciju un paplašināšanu ar mērķi radīt mūsdienīgu muzeja infrastruktūru mākslas darbu eksponēšanai un saglabāšanai. 2010. gada 25. maijā tika izsludināts starptautisks metu konkurss, ko rīkoja Rīgas domes Īpašuma departaments. Konkursā tika iesniegti 28 pieteikumi. 2010. gada 30. septembrī žūrijas komisija par labāko vienbalsīgi atzina Lietuvas arhitektu biroja “Processoffice” radīto metu ar devīzi «VV 903». 2011. gada 24. janvārī tika parakstīts līgums par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcijas, restaurācijas un jaunbūves būvprojekta izstrādi, bet 2012. gada 23. maijā ēkas būvprojekts tika akceptēts Rīgas pilsētas būvvaldē. 2013. gada 22. janvārī parakstīts būvdarbu līgums ar SIA «RE&RE» un līgums ar Centrālās finanšu un līgumu aģentūru par ERAF struktūrfondu finansējumu projektam.<ref name="maijs4">{{tīmekļa atsauce|title=Nacionālo mākslas muzeju 4. maijā apmeklēja vairāk nekā 19 000 cilvēku|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/maksla/kultura/nacionalo-makslas-muzeju-4.maija-apmekleja-vairak-neka-19-000-cilveku.a181355/|website=http://www.lsm.lv/|access-date={{dat|2016|05|16||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160511181713/http://www.lsm.lv/lv/raksts/maksla/kultura/nacionalo-makslas-muzeju-4.maija-apmekleja-vairak-neka-19-000-cilveku.a181355/|archivedate={{dat|2016|05|11||bez}}}}</ref> 2013. gada 12. februārī LNMM galveno ēku apmeklētājiem slēdza remontdarbu dēļ, lai veiktu rekonstrukcijas, restaurācijas un paplašināšanas darbus 29,8 miljonu eiro vērtībā, ko finansēja [[Rīgas dome]] (16,75 mlj.) un [[Eiropas Savienība]] (ERAF fonds, 13,05 mlj.).<ref>[http://www.db.lv/foto-video/foto/pie-latvijas-nacionala-makslas-muzeja-izveidojusies-pamatiga-pedejo-apmekletaju-rinda-387824 Pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izveidojusies pamatīga pēdējo apmeklētāju rinda] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130215080348/http://www.db.lv/foto-video/foto/pie-latvijas-nacionala-makslas-muzeja-izveidojusies-pamatiga-pedejo-apmekletaju-rinda-387824 |date={{dat|2013|02|15||bez}} }} [[LETA]], 2013. gada 11. februāris</ref> LNMM rekonstrukcija un restaurācija tika pabeigta 2015. gada 1. decembrī.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Krāšņa telpa mākslai|url=http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/krievu-sala-rigas-pils-un-ekskluzivi-dzivokli-kas-uzbuvets-sogad.d?id=46878375&page=3|publisher=DELFI|date={{dat|2015|12|30||bez}}|access-date={{dat|2015|12|30||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151231010659/http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/krievu-sala-rigas-pils-un-ekskluzivi-dzivokli-kas-uzbuvets-sogad.d?id=46878375|archivedate={{dat|2015|12|31||bez}}}}</ref> Pēc rekonstrukcijas ēkas kopējā platība divkāršojās un sastādīja 8249 kvadrātmetrus, no tiem jaunā pazemes apjoma platība ir 3545 kvadrātmetri. Pēc rekonstrukcijas vēsturiskās ēkas 1. stāvā atrodas muzeja kafejnīca, suvenīru veikals, konferenču zāle un bērnu nodarbību telpa, savukārt 2. un 3. stāvā izvietotas pastāvīgās ekspozīcijas. Pirmo reizi muzeja vēsturē apmeklētājiem ir pieejamas muzeja bēniņu un kupola telpas (platības 598 kvadrātmetri), kur izbūvētas mazās izstāžu zāles un atjaunotas vēsturiskās koka konstrukcijas. Izveidotas arī divas jumta terases. Apakšzemes apjomā izveidota jauna 777 kvadrātmetrus liela izstāžu zāle, mākslas darbu krātuves un tehniskās telpas.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Latvijas Nacionālais mākslas muzejs atklāts|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/maksla/kultura/latvijas-nacionalais-makslas-muzejs-atklats.a181282/|website=http://www.lsm.lv/|access-date={{dat|2016|05|16||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160507230753/http://www.lsm.lv/lv/raksts/maksla/kultura/latvijas-nacionalais-makslas-muzejs-atklats.a181282|archivedate={{dat|2016|05|07||bez}}}}</ref> [[Attēls:Latvijas Nacionālais mākslas muzejs - gleznu glabātuve.jpg|thumb|Muzeja gleznu glabātuve, kas apskatāma no gaiteņa uz mainīgās ekspozīcijas zāli]] Muzeja atklāšanas dienā 2016. gada 4. maijā to apmeklēja vairāk nekā 19 tūkstoši cilvēku. Muzeja atklāšanā piedalījās Latvijas Republikas ministru prezidents [[Māris Kučinskis]], Latvijas kultūras ministre [[Dace Melbārde]], Rīgas domes priekšsēdētājs [[Nils Ušakovs]] un priekšsēdētāja vietnieks [[Andris Ameriks]], gleznotāja [[Džemma Skulme]] un LNMM direktore [[Māra Lāce]], Lietuvas kultūras ministrs Šarūns Birutis, muzeja ēkas rekonstrukcijas autors, lietuviešu arhitekts Vītauts Biekša, kā arī visa rekonstrukcijas komanda.<ref name="maijs4" /> 2016. gada 3. novembrī prestižās balvas "Europa Nostra 2017" rīkotāji apstiprināja [[Rīgas dome]]<nowiki/>s Īpašuma departamentam, ka LNMM ēkas rekonstrukcija un restaurācija ir izvirzīta kultūras mantojuma balvas saņemšanai kategorijā "Saglabāšana".<ref>[http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/lnmm-ekas-parbuve-izvirzita-prestizai-kulturas-mantojuma-balvai.d?id=48125155 LNMM ēkas pārbūve izvirzīta prestižai kultūras mantojuma balvai] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161105142820/http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/lnmm-ekas-parbuve-izvirzita-prestizai-kulturas-mantojuma-balvai.d?id=48125155 |date={{dat|2016|11|05||bez}} }} [[Delfi (portāls)|DELFI]] Kultūra 2016. gada 4. novembrī</ref> "Europa Nostra" kultūras mantojuma balva ir prestižākā kontinentā un tiek piešķirta arhitektūras, rūpniecības mantojumiem, kultūrainavām, vēsturiskiem parkiem un dārziem utt. == Skatīt arī == * [[Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs]] * [[Rīgas birža (mākslas muzejs)]] * [[Arsenāls (izstāžu zāle)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Latvian National Museum of Arts|Latvijas Nacionālais mākslas muzejs}} * [http://www.lnmm.lv/ Latvijas Nacionālais mākslas muzejs] {{Latvijas muzeji}} [[Kategorija:Nacionālie muzeji]] [[Kategorija:Mākslas muzeji un galerijas Latvijā]] [[Kategorija:Muzeji Rīgā]] f7co6g0hculf2rr2hhrp6xjqqr53285 Sakstagala pagasts 0 43604 4458869 4346712 2026-04-25T09:02:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458869 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Sakstagala pagasts | karte = Sakstagala pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Rēzeknes novads | centrs = Sakstagals | platība = 93 | iedzīvotāji = 1310<ref>https://www.pmlp.gov.lv/lv/iedzivotaju-registra-statistika-2020-gada</ref> | iedzīvotāji_gads = 2020 | blīvums = {{#expr: 1310 / 93 round 1}} | izveidots = 1897 | mājaslapa = www.sakstagals.lv }} '''Sakstagala pagasts''' ir [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] teritoriāla vienība tā rietumos, [[Rēzekne (upe)|Rēzeknes]] upes kreisajā krastā. Robežojas ziemeļos pa [[Rēzekne (upe)|Rēzekni]] ar [[Rikavas pagasts|Rikavas]], [[Kantinieku pagasts|Kantinieku]] un [[Audriņu pagasts|Audriņu]] pagastiem, austrumos ar [[Ozolmuižas pagasts|Ozolmuižas pagastu]], dienvidaustrumos ar [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagastu]], dienvidos ar [[Silmalas pagasts|Silmalas pagastu]], rietumos ar [[Sokolku pagasts|Sokolku]] un [[Viļānu pagasts|Viļānu]] pagastiem. Pagasta centrs atrodas [[Sakstagals|Sakstagalā]]. == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== * [[Rēzekne (upe)|Rēzekne]] *[[Ciskoda]] ** [[Čečora]] *** [[Piļveļu grāvis]] ==== Ezeri ==== * [[Piļveļu ezers]] *[[Luknas dīķis]] ==== Purvi ==== * Piļveļu pūrs * Zaikovas pūrs === Dabas pieminekļi === Pagasta teritorijā atrodas divi [[Dižakmens|dižakmeņi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lpr.gov.lv/wp-content/uploads/2011/village-heritage/PDF_Sakstagals_biznesaplans.pdf|title=Sakstagals - raibās pūralādes ciems. Biznesa plāns. 14.lp.|last=|first=|website=lpr.gov.lv|access-date=2021. gada 18. janvārī|date=2013. gads}}</ref> [[Komultēnu dižakmens]] atrodas jaukto koku mežā ap 700 m no Jēkabpils–Rēzeknes ceļa, uz ZA no Komultēniem. Dižakmens apkārtmērs 15 m, garums 5 m, platums 3 m, augstums 1,8 m, tilpums ap 20 m3. [[Subinaites laukakmens|Subinaites dižkmens]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Subinaite.htm|title=Subinaites dižakmens|last=|first=|website=dabasretumi.lv|access-date=2021. gada 18. janvārī|date=|archive-date={{dat|2019|03|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190313104214/http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Subinaite.htm}}</ref> atrodas iepretī Vaļenieku mājām Rēzeknes upes stāvā kreisā krasta nogāzes apakšējā daļa pie paša ūdens. Akmens pamatne ir zem upes līmeņa, tas ir 5,2 m garš, 4,4 m plats, virs ūdens līmeņa paceļas par 1,6 m, zem ūdens <sup>_</sup> ap 2,5 m, tilpums 26 m3. Sarkanbrūnā virsma ir stipri sadēdējusi un apsūnojusi. Aizsargājams kopš 1977. gada. == Vēsture == [[Attēls:Kolnasāta - F. Trasuna muzejs Sakstagalā. 2002-09-14.jpg|thumb|260px|[[Francis Trasuns|F. Trasuna]] muzejs "Kolnasāta"]] Sakstagala vārds vēstures avotos pirmoreiz ir minēts 1582. gadā. Pagasts dibināts 19. gadsimta beigās. 1935. gadā tā platība bija 147,9 km² un tajā dzīvoja 7527 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja [[Kantinieku ciems|Kantinieku]], Sakstagala, [[Sokolovas ciems|Sokolovas]] un [[Uļjanovas ciems|Uļjanovas]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Sakstagala ciems''' ietilpis [[Viļānu rajons|Viļānu]] (1949-1962) un [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes]] (1962-2009) rajonos. 1954. gadā Sakstagala ciemam pievienoja likvidētos Uļjanovas un Sokolovas ciemus, 1962. gadā — [[Viļānu lauku teritorija]]s [[kolhozs|kolhoza]] «Vernij putj» teritoriju.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Sakstagala pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]]. === Kultūrvēstures pieminekļi === Pagasta teritorijā atrodas četri valsts nozīmes un divi vietējās nozīmes [[Kultūras piemineklis|kultūras pieminekļi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/?id=&title=&type_group=&value_group=&dating=&address=Sakstagala+pagasts&region=2|title=Sakstagala pagasta kultūras pieminekļi|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2021. gada 18. janvārī|date=|archive-date=2021. gada 27. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20210127202121/https://is.mantojums.lv/?id=&title=&type_group=&value_group=&dating=&address=Sakstagala+pagasts&region=2}}</ref> Valsts nozīmes pieminekļi: * [[Subinaites senkapi]] (Kara kapi) <sup>_</sup> [[arheoloģiskais piemineklis]] * [[Ciskādu baznīca|Ciskādu katoļu baznīca]] <sup>_</sup> [[arhitektūras piemineklis]] * Ciskādu baznīcas [[ērģeles]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.music.lv/lek/ciskadi_apraksts.htm|title=Latvijas ērģeļu katalogs. Ciskādu baznīcas ērģeles|last=|first=|website=music.lv|access-date=2021. gada 18. janvārī|date=|archive-date={{dat|2021|01|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210121072719/http://www.music.lv/lek/ciskadi_apraksts.htm}}</ref> <sup>_</sup> mākslas piemineklis * [[Francis Trasuns|Franča Trasuna]] dzīves vieta "Kolnasāta" <sup>_</sup> vēsturiska notikuma vieta Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi: * [[Ciskādu (Vītolu) skola]] * [[Uļjanovas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]] == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1897|3720 |1935|4650 |1959|2708 |1968|2251 |1979|1955 |1989|1728 |2000|1691 |2011|1387 |2021|1168 }} * 1897. gadā 30% iedzivotāju bija vecticībnieki. === Apdzīvotās vietas === Pagasta lielākās apdzīvotās vietas ir [[Sakstagals]], [[Ciskādi]] un [[Uļjanova (Sakstagala pagasts)|Uļjanova]]. Sakstagala pagastā ietilpst 60 apdzīvotas vietas — 52 ciemi un 8 savrupvietas.<ref>Pēc Latvijas Ģeotelpiskās Informācijas Aģentūras datiem -[http://vietvardi.lgia.gov.lv/ Vietvārdu datubāze]</ref> {| style="background:transparent;" cellspacing="0" cellpadding="0" |- valign="top" | {| class="wikitable" ! Tips ! Ciems ! Iedzīvotāji <br /> <small>(2020)</small> |- |rowspan="3"| Vidējciems | [[Ciskādi]] | 136 |- | [[Sakstagals]] | 192 |- | [[Uļjanova (Sakstagala pagasts)|Uļjanova]] | 262 |- |rowspan="3"| Mazciemi | [[Ciukori (Sakstagala pagasts)|Ciukori]] | 8 |- | [[Mortiški]] | 55 |- | [[Žabrovka]] | 36 |- |rowspan="20"| Skrajciemi | [[Aļhovka (Sakstagala pagasts)|Aļhovka]] | 10 |- | [[Apari]] | 12 |- | [[Azara Bodži]] | 5 |- | [[Bolbiši]] | 16 |- | [[Bondarevka]] | 16 |- | [[Boreņi]] | 22 |- | [[Cerkovka]] | 1 |- | [[Deičmaņi]] | 51 |- | [[Dzerkaļi (Sakstagala pagasts)|Dzerkaļi]] | 26 |- | [[Garanči (Sakstagala pagasts)|Garanči]] | 20 |- | [[Gurilišķi]] | 36 |- | [[Jaudzemi (Sakstagala pagasts)|Jaudzemi]] | 9 |- | [[Jaunā Sloboda]] | 14 |- | [[Kauliņi (Sakstagala pagasts)|Kauliņi]] | 5 |- | [[Keidāni]] | 15 |- | [[Kolna Sloboda]] | 21 |- | [[Komulteņi]] | 6 |- | [[Kraupeļi]] | 7 |- | [[Kudļi (Sakstagala pagasts)|Kudļi]] | 9 |- | [[Kukuči (Sakstagala pagasts)|Kukuči]] | 16 |} | {| class="wikitable" ! Tips ! Ciems ! Iedzīvotāji <br /> <small>(2020)</small> |- |rowspan="25"| Skrajciemi | Bunduli | 7 |- | [[Laizāni (Sakstagala pagasts)|Laizāni]] | 10 |- | [[Lakši]] | 14 |- | [[Lejas Sloboda]] | 2 |- | [[Lielā Markovka]] | 48 |- | [[Lukna (Sakstagala pagasts)|Lukna]] | 10 |- | [[Mazā Markovka]] | 12 |- | [[Mežalovnieki]] | 4 |- | [[Mežasorgi]] | 3 |- | [[Mihejevka]] | 9 |- | [[Odotas]] | 9 |- | [[Pedeļi]] | 3 |- | [[Piertnīki (Sakstagala pagasts)|Piertnīki]] | 1 |- | [[Pilveļi]] | 7 |- | [[Pivteļi]] | 7 |- | [[Rjabki]] | 13 |- | [[Silinieki (Sakstagala pagasts)|Silinieki]] | 31 |- | [[Skangaļi (Sakstagala pagasts)|Skangaļi]] | 4 |- | [[Skromelišķi]] | 4 |- | [[Somi (Sakstagala pagasts)|Somi]] | 9 |- | [[Spočinoki]] | 4 |- | [[Stirāni]] | 25 |- | [[Studeni]] | 1 |- | [[Subinaite]] | 23 |- | [[Vorkaļi (Sakstagala pagasts)|Vorkaļi]] | 30 |} |} === Reliģija === Pagastā atrodas trīs baznīcas: [[Ciskādu baznīca|Ciskādu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]], [[Uļjanovas vecticībnieku lūgšanu nams|Uļjanovas vecticībnieku draudzes lūgšanu nams]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvianchurches.eu/index.php/latgales-vecticticibnieku-baznicas/250-u-janovas-vectic-bnieku-l-g-anu-nams|title=Uļjanovas vecticībnieku lūgšanu nams|last=|first=|website=latvianchurches.eu|access-date=2021. gada 18. janvārī|date=|archive-date={{dat|2021|01|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210127203828/https://latvianchurches.eu/index.php/latgales-vecticticibnieku-baznicas/250-u-janovas-vectic-bnieku-l-g-anu-nams}}</ref> un [[Gurilišku vecticībnieku baznīca|Gurilišķu vecticībnieku draudzes lūgšanu nams]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvianchurches.eu/index.php/latgales-vecticticibnieku-baznicas/37-gurili-ku-vectic-bnieku-l-g-anu-nams|title=Gurilišku vecticībnieku lūgšanu nams|last=|first=|website=latvianchurches.eu|access-date=2021. gada 18. janvārī|date=|archive-date={{dat|2021|01|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210127194251/https://latvianchurches.eu/index.php/latgales-vecticticibnieku-baznicas/37-gurili-ku-vectic-bnieku-l-g-anu-nams}}</ref> === Ievērojamas personības === {{Jāuzlabo}} Sakstagala pagastā dzimuši: * [[Antons Kazričs]] (1862—1917), flotes virsnieks, ģenerālmajors<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/3544|title=Antons Kazričs|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021. gada 20. janvārī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> * [[Francis Trasuns]] (1864—1926), ievērojamākais [[Latgale]]s politiķis, katoļu garīdznieks, literāts un [[Latvija]]s apvienošanās idejas iniciators<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/95851-Francis-Trasuns|title=Francis Trasuns|last=|first=|website=enciklopedija.lv|access-date=2021. gada 19. janvārī|date=}}</ref> * [[Eduards Kazričs]] (1871—1911), [[Krievijas Impērijas Valsts dome]]s II sasaukuma deputāts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Eduards-Kazrics|title=Eduards Kazričs|last=|first=|website=timenote.info|access-date=2021. gada 20. janvārī|date=}}</ref> * [[Konstance Kempa-Daugule|Konstance Kempa-Daugule (1891—1947)]], literāte, ievērojamā Latgales atmodas darbinieka [[Francis Kemps|Franča Kempa]] dzīvesbiedre <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/lv/person/Konstance-Kempa/873032|title=Konstance Kempa|last=|first=|website=literatura.lv|access-date=2021. gada 19. janvārī|date=}}</ref> * [[Fēlikss Boļeslavs Laizāns|Fēlikss Boļeslavs Laizāns (1871<sup>_</sup>1931)]], garīdznieks, tautas dziesmu krājējs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/lv/person/Felikss-Boleslavs-Laizans/872907|title=Fēlikss Boļeslavs Laizāns|last=|first=|website=literatura.lv|access-date=2021. gada 21. janvārī|date=}}</ref> * [[Raimonds Trasuns]] (1935<sup>_</sup>1996), rakstnieks<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/lv/person/Raimonds-Trasuns/872070|title=Raimonds Trasuns|last=|first=|website=literatura.lv|access-date=2021. gada 19. janvārī|date=}}</ref> * [[Dominiks Jaudzems]] (1892<sup>_</sup>1958), garīdznieks, [[Rēzeknes Valsts skolotāju institūts|Rēzeknes skolotāju institūta]] direktors, žurnāla "[[Katōļu Dzeive|Katoļu Dzeive]]" izdevējs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/360|title=Dominiks Jaudzems|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021. gada 19. janvārī|date=}}</ref> * [[Kārlis Sangovičs]] (1903<sup>_</sup>1943), laikraksta "Jaunā Latgola" redaktors, Ludzas ģimnāzijas direktors<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/703|title=Kārlis Sangovičs|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021. gada 19. janvārī|date=}}</ref> *[[Jānis Klīdzējs]] (1914<sup>_</sup>2000), rakstnieks<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Janis-Klidzejs-4e80490d4e018|title=Jānis Klīdzējs|last=|first=|website=timenote.info|access-date=2021. gada 19. janvārī|date=}}</ref> == Saimniecība == [[Attēls:Sakstagala pagastnams 2002-09-14 - panoramio.jpg|thumb|260px|Pagastnams Sakstagalā 2002. gadā]] Sakstagala pagastā ir 40 [[zemnieku saimniecība]]s, kuras nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, lopkopību un graudkopību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sakstagals.lv/ |title=www.sakstagals.lv |access-date={{dat|2009|09|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100702055914/http://www.sakstagals.lv/ |archivedate={{dat|2010|07|02||bez}} }}</ref> === Transports === Pagasta teritoriju šķērso valsts nozīmes autoceļš [[A12]] (vai [[Eiropas autoceļš E22|E22]]). [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Dzelzceļa līnijas Krustpils—Rēzekne II]] pieturas punkts — [[Sakstagals (stacija)|Sakstagals]]. == Izglītība == Pagastā darbojas Sakstagala Jāņa Klīdzēja pamatskola.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sakstagalaskola.1w.lv/62-skolas-vesture/|title=Sakstagala Jāņa Klīdzēja pamatskola|last=|first=|website=sakstagalaskola.1w.lv|access-date=2021. gada 19. janvārī|date=}}</ref> Līdz 2009. gada 31. augustam Ciskādos pastāvēja Vītolu pamatskola. Darbojas Sakstagala pagasta bibliotēka.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/bibliotekas/sakstagala-pagasta--biblioteka|title=Sakstagala pagasta bibliotēka|last=|first=|website=kulturasdati.lv|access-date=2021. gada 19. janvārī|date=}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Rēzeknes novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Rēzeknes rajons}} {{Viļānu rajons}} {{Rēzeknes apriņķis}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Rēzeknes novada pagasti]] [[Kategorija:Sakstagala pagasts| ]] 3v4f3smy7iko3irtniquov26tgfeahy Pasažieru vilciens Rīga—Ventspils 0 44239 4458423 4426787 2026-04-24T13:52:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458423 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ventspils vilciena saraksts 2009.JPG|thumb|300px|Vilciena saraksts 2009. gadā]] '''Pasažieru vilciens Rīga—Ventspils''' ir pasažieru vilcienu maršruts, kas savieno [[Rīga|Rīgu]] un [[Ventspils|Ventspili]]. Maršruts izmanto dzelzceļa līnijas [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Tukums II]] un [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II|Tukums II—Ventspils]].<ref>{{LDz pārskats}}</ref> Līdz 1998. gadam pastāvēja maršruts Rīga—Jelgava—Ventspils, kas izmantoja līnijas [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]] un [[Dzelzceļa līnija Tukums II—Jelgava|Tukums II—Jelgava]]. Pasažieru dīzeļvilcieni maršrutā Rīga—Ventspils nekursē vispār no 2010. gada 15. februāra.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/uz-ventspili-un-rengi-vilciens-vairs-nekurses-716906 Uz Ventspili un Reņģi vilciens vairs nekursēs]</ref><ref>[https://www.ventspilnieki.lv/zinas/citas_aktualitates/04022010_vilciens_riga__ventspils_vairs_nekurses Vilciens Rīga - Ventspils vairs nekursēs]</ref> <!-- Ir plānots atjaunot pasažieru vilcienu satiksmi līdz 2030. gadam sakarā ar ''Rail Baltica.'' /vajag atsauci/ --> == Vēsture == Iespēja aizbraukt ar vilcienu no Rīgas uz Ventspili radās 1901. gadā, kad atklāja jaunbūvējamās līnijas [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|Ventspils—Maskava]] posmu Tukums—Ventspils.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm |title=Latvijas dzelzceļu līnijas |access-date={{dat|2010|10|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140329065801/http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm |archivedate={{dat|2014|03|29||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140329065801/http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm |date={{dat|2014|03|29||bez}} }}</ref> Jau iepriekš, 1897. gadā, tika uzbūvēts savienojošais posms starp [[Tukums I|Tukuma I]] un [[Tukums II|Tukuma II]] stacijām, līdz ar to savienojot [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] ar jauno, tolaik vēl līdz galam neuzbūvēto Ventspils līniju. Nepieciešamība pēc dzelzceļa līnijas uz Ventspili radās, jo Rīgas un [[Liepāja]]s [[osta]]s bija noslogotas un preču pārvadāšanai bija nepieciešams palielināt kravu apjoma plūsmu caur Ventspils ostu, tādējādi pa jauno dzelzceļu tika nodrošināti gan vietējie pārvadājumi, gan pārvadājumi no [[Krievija]]s teritorijas. 1901. gadā sāka kursēt arī pasažieru vilciens no Maskavas uz Ventspili.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://muzejs.ventspils.lv/ventspils-muzeja-vestures-otrdiena-kad-maskava-ventspili-zinaja-labak-ka-rigu/ |title=Ventspils muzeja vēstures otrdiena: Kad Maskavā Ventspili zināja labāk kā Rīgu |access-date={{dat|2024|08|27||bez}} |archive-date={{dat|2024|08|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240827045742/https://muzejs.ventspils.lv/ventspils-muzeja-vestures-otrdiena-kad-maskava-ventspili-zinaja-labak-ka-rigu/ }}</ref> Ventspils un Stendes stacijas bija savienotas ar [[Stendes—Ventspils lauku dzelzceļi|Ziemeļkurzemes 600 mm dzelzceļu]] tīklu, un līdz 1961. gadam bija iespēja pārsēsties Mazirbes vai Talsu virzienā kursējošajos šaursliežu vilcienos. [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Otrā pasaules kara]] gados tika uzbūvēts dzelzceļa savienojums no Ventspils līdz Alsungai, savienojot to ar līniju līdz Liepājai. Pēc 2009. gada nojaukšanas no tā atlicis tikai īss posms Ventspilī. 1998. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/ventspils-vilciens-brauks-caur-jurmalu-10287630|title=Ventspils vilciens brauks caur Jūrmalu|website=www.diena.lv|access-date=2024-03-13}}</ref> pasažieru vilciens Rīga—Jelgava—Ventspils tika novirzīts caur Jūrmalu. 2000. gadā vilciens Rīga—Ventspils kursēja 2 reizes dienā no rīta un vakarā. <!-- Piektdienu vakaru reiss brauca caur Jelgavu, šajā līnijā bija komforta klases vagoni. --> Kaut arī līnijas tehniskais stāvoklis šai līnijai bija labs, 2001. gada pavasarī dzelzceļa līnijā pasažieru pārvadājumi tika pārtraukti un tika veikti tikai kravu pārvadājumi. Tomēr [[Pasažieru vilciens|akciju sabiedrība "Pasažieru Vilciens"]] plānoja atjaunot šajā līnijā arī pasažieru pārvadājumus.<ref>[http://www.apollo.lv/portal/news/articles/117074 Atjaunos dzelzceļa pasažieru pārvadājumus maršrutā Rīga—Ventspils]{{Novecojusi saite}}</ref> [[Attēls:Riga-Ventspils 30.08.2008.jpg|thumb|300px|Dīzeļvilciens DR1A-290 "Kurzeme" no Ventspils pēc 7 gadu pārtraukuma pienāk [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas stacijā]] {{Dat|2008|08|30|Ģ}} rītā]] [[Attēls:DR1A Tukuma I stacijā 2.JPG|thumb|300px|Dīzeļvilciens DR1A-290 pienāk [[Tukums I|Tukuma I]] stacijā]] 2008. gada 30. augustā pasažieru vilciena maršruts Rīga—Ventspils tika atjaunots. Vilciens uz Rīgu no Ventspils kursēja vienreiz dienā, braucot tikai caur Jūrmalu.<ref>[http://www.financenet.lv/zinas/latvija/article.php?id=189940 Atjaunoti dzelzceļa pasažieru pārvadājumi starp Ventspili un Rīgu]</ref> No 2009. gada 19. oktobra pasažieru vilcienu satiksme šajā maršrutā daļēji aizstāta ar autobusu pārvadājumiem. Vilciens kursēja nedēļas beigās un pirmdienās,<ref>[http://www.ldz.lv/?object_id=4198 Rīga-Ventspils vilcienu satiksme daļēji tiks aizstāta ar autobusiem]</ref> bet no 2010. gada 15. februāra pasažieru vilciens maršrutā Rīga—Ventspils vispār nekursē. Tomēr Autotransporta direkcijā norādīja, ka vilciens maršrutā Rīga—Ventspils—Rīga ticis atcelts uz laiku, kamēr valstī uzlabosies ekonomiskā situācija. Tiklīdz pasažieru plūsmas apjomi citos vilcienos palielināsies, starppilsētu nozīmes maršrutu tīkls tikšot pārskatīts un pielāgots attiecīgajai situācijai. Tāpat vilcieni tolaik tika atcelti vai to skaits samazināts arī citos maršrutos. 2018. gada aprīlī Ventspilī pienāca dienesta pasažieru komforta klases vilciens (bez parastiem pasažieriem) no Rīgas un atsākās runas par vilciena atjaunošanu, bet to atlika uz vēlāku laiku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atsaks-sarunas-par-pasazieru-vilcienu-reisiem-riga-ventspils.a276038/ Atsāks sarunas par pasažieru vilcienu reisiem Rīga – Ventspils]</ref> Bija plānots līdz 2023. gadam<ref>[https://nra.lv/politika/199300-valdiba-apstiprina-dzelzcela-elektrifikacijas-projekta-noteikumus.htm Valdība apstiprina dzelzceļa elektrifikācijas projekta noteikumus]</ref> elektrifikācijas projektā elektrificēt arī posmu Tukums II—Ventspils, taču projekts netika realizēts. Tiek no jauna plānots līdz 2040. gadam elektrificēt šo posmu ērtākai pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai.<ref>[https://www.la.lv/dzelzcels-grib-elektrificeties-par-45-miljardiem-eiro Dzelzceļš grib elektrificēties par 4,5 miljardiem eiro]</ref> 2024. gada 22. janvārī portālā manabalss.lv tika uzsākta parakstu vākšana, lai atjaunotu pasažieru vilcienu satiksmi starp Rīgu un Ventspili. Paraksti tika savākti un iniciatīva ir iesniegta Satiksmes Ministrijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/atjaunot-vilciena-kursesanu-starp-ventspili-un-rigu/show?locale=lv|title=ATJAUNOT VILCIENA SATIKSMI STARP VENTSPILI UN RĪGU|website=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|access-date=2024-03-16|language=lv|archive-date=2024-03-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20240316111253/https://manabalss.lv/atjaunot-vilciena-kursesanu-starp-ventspili-un-rigu/show?locale=lv}}</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.retv.lv/raksts/ventspils-vieniga-valstspilseta-bez-vilciena-uz-rigu|title=Ventspils – vienīgā valstspilsēta bez vilciena uz Rīgu|website=www.retv.lv|access-date=2024-03-16|language=lv|archive-date=2024-03-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20240308060448/https://www.retv.lv/raksts/ventspils-vieniga-valstspilseta-bez-vilciena-uz-rigu}}</ref> Transporta kompāniju vadītāji to komentēja, ka pasažieru pārvadāšana būtu jādotē un turklāt pašlaik Latvijā fiziski nav dīzeļvilcienu, kas varētu nodrošināt šo maršrutu,<ref name=":0" /> un ka vilcienu reisu atjaunošana uz Ventspili nav "Pasažieru vilciena" prioritāte.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/labriit/pv-vaditajs-vilcienu-reisu-uz-ventspili-atjaunosana-nav-pasazier.a189258/|title="PV" vadītājs: Vilcienu reisu uz Ventspili atjaunošana nav "Pasažieru vilciena" prioritāte|website=lr1.lsm.lv|access-date=2024-03-16}}</ref> Tomēr līdz 2031. gada beigām ir plānots modernizēt stacijas un pieturas līnijā Tukums II—Ventspils.<ref>/[https://www.ldz.lv/lv/LDz-infrastrukturas-ilgtermina-attistibas-prioritates VAS “Latvijas dzelzceļš” infrastruktūras ilgtermiņa attīstības prioritātes ir klientu ērtības, ātrums, drošība, un vides aizsardzība]</ref> ==Pieturas punkti== *[[Ventspils (stacija)|Ventspils]] *[[Ventspils II]] (vilciens pieturēja līdz 2001. gadam) *[[Elkšķene (stacija)|Elkšķene]] (vilciens pieturēja līdz 2001. gadam) *[[Puze (stacija)|Puze]] (vilciens pieturēja līdz 2001. gadam) *[[Ugāle (stacija)|Ugāle]] *[[Usma (stacija)|Usma]] (vilciens pieturēja līdz 2001. gadam) *[[Spāre (stacija)|Spāre]] *[[Līči (stacija)|Līči]] (vilciens pieturēja līdz 2001. gadam) *[[Stende (stacija)|Stende]] *[[Sabile (stacija)|Sabile]] *[[Līgciems (stacija)|Līgciems]] (vilciens pieturēja līdz 2001. gadam) *[[Kandava (stacija)|Kandava]] *[[Pūre (stacija)|Pūre]] (vilciens pieturēja līdz 2001. gadam) *[[Zvāre (stacija)|Zvāre]] (vilciens pieturēja līdz 2001. gadam) *[[Tukums I]] *[[Tukums II]] (vilciens pieturēja līdz 2001. gadam) *[[Ķemeri (stacija)|Ķemeri]] (vilciens pieturēja līdz 2001. gadam) *[[Sloka (stacija)|Sloka]] *[[Dubulti (stacija)|Dubulti]] (vilciens pieturēja līdz 2001. gadam) *[[Zasulauks]] (vilciens pieturēja līdz 2001. gadam) *[[Torņakalns]] (vilciens pieturēja līdz 2001. gadam) *[[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.youtube.com/watch?v=AaiDxtPtKiQ Ventspils—Rīga pēdējais reiss (video)] * [http://www.youtube.com/watch?v=UD-8TVlwPQw Rīga—Ventspils pēdējais reiss (video)] *[https://www.youtube.com/watch?v=LSkS1PA3b1Y Vakara reiss 2001. gadā.] {{DEFAULTSORT:Rīga—Ventspils, dzelzceļa līnija}} [[Kategorija:Pasažieru vilcienu maršruti Latvijā]] [[Kategorija:Ventspils]] [[Kategorija:Rīga]] 9n49ahrbmb9ecg02d7ya1fewfsxfrup Rīgas radio stacija 0 44479 4458841 4107292 2026-04-25T07:03:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458841 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ulbrokas muiza-radiostacija.jpg|thumb|150px|Ieeja Rīgas radio stacijā Ulbrokas muižā]] [[Attēls:RRS_Torni_Ulbroka.jpg|thumb|250px|Rīgas radio stacijas torņi Ulbrokā]] '''Rīgas radio stacija''' atrodas [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] [[Ulbroka|Ulbrokā]], [[Radiostacijas iela (Ulbroka)|Radiostacijas ielā]]. Stacijas kompleksā pašlaik ietilpst 205 m augsts tornis, pārējie torņi uzspridzināti. Radio stacija atradās [[Ulbrokas muiža]]s ēkā. == Vēsture == ==== Latvijas PSR periods ==== Pēc [[2. pasaules karš|Otrā pasaules kara]] bija iznīcināti raidītāji, kas iepriekš nodrošināja radioraidījumu translācijas, tādēļ tika meklēta vieta, kur būvēt jaunu radiostaciju. Tā kā šajā laikā [[Rīga|Rīgā]] nebija atbilstošas vietas radiostacijas ierīkošanai, tad tika nolemts to izbūvēt Ulbrokā pie [[Piķurgas ezers|Piķurgas ezera]] [[nacionalizācija|nacionalizētajā]] [[Ulbrokas muiža|Ulbrokas muižā]], kas tika pārveidota atbilstoši stacijas vajadzībām, saglabājot tikai ārējo izskatu. Jaunizveidotajai stacijai blakus [[1945]]. gadā uzsāka radio torņa celtniecību, ko piespiedu kārtā pildīja [[vācieši|vācu]] [[karagūsteknis|karagūstekņi]], visus montāžas darbus torņa 125 metru augstumā veicot ar rokām. Torņa raksturīgākā tehniskā īpašība ir tā, ka visa tā sastāvkonstrukcija ir kā raidošā antena un nekur nesaskaras ar zemes masu, jo uz pamatnes un trosēm ir izturīgi porcelāna izolatori. [[Attēls:Ulbrokas_antenas_izolators.JPG|thumb|250px|Izolators vidējo viļņu antenas pamatnē]] Izmēģinājuma raidījumi notikuši [[1946]]. gadā, bet tornis un stacija atklāti [[1948]]. gadā. Turpmākajos gados tika būvētas arī jaunas antenas, no kurām augstākā ir 205 m. 1951. gadā laikraksts "Latvju Vārds" sekojoši apraksta radio stacijas darbību PSR<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&#124;issue:20141&#124;article:DIVL138|title=Radio traucētājs Latvijā|publisher=Latvju Vārds, Nr.10|date=08.03.1951}}</ref>:<blockquote>''Lielā Rīgas radio stacija atrodas Ulbrokā. Tai ir speciāli izbūvētas antennas pat 1 km garumā. (...) lekārtots arī speciāls traucētājs, un no Radiokomitejas bieži pienāk rīkojumi iedarbināt šo traucētāju uz attiecīgu vilni. (...) Valsts svētku gadījumos šai stacijā pastāvīgi dežūrē pāris čekas virsnieku ar sardzi, kas ik reizes rūpīgi pārbauda, vai stacijai gadijumā nevar uzbrukt, no kuras puses, vai kāds nevar ierunāt ko nevēlamu translācijas tīklā u.t.t. Speciāli radio traucētāji nogrupēti Vatikāna raidījumiem ārzemēm (ari latviešu), bet jo sevišķi Amerikas Balss un BBC raidītājiem.''</blockquote> ==== Atjaunotās Latvijas periods ==== Sākoties Augusta pučam,1991. gada 19. augusta pievakarē [[Rīgas OMON]] kopā ar Baltijas kara apgabala karaspēka vienībām ieņēma vairākas valsts un sabiedrisko organizāciju ēkas, tostarp 20. augustā plkst.4.50 tiem izdevās ieņemt arī Rīgas radio staciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&#124;issue:655413&#124;article:DIVL85|title=APVĒRSUMA HRONIKA 19-20.AUGUSTS|publisher=Liepājas Vārds (Latvijas Tautas fronte)|date=20.08.1991}}</ref> Sākotnēji OMON kaujinieki mēģināja sašaut raidītājus ar automātiem, tomēr tika panākta vienošanās par raidīšanas pārtraukšanu un radiostacijai netika nodarīti nopietni bojājumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.freefm.lv/articles.php?article_id=141|title=Free Fm|last=Grapmanis|first=Juris|website=FreeFM LV|access-date=2023-10-27|date=2023-10-27|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[2010. gads|2010]]. gada 15. un 16. maijā divi 60 m augstie īsviļņu antenas torņi un 125 m augstā vidējo viļņu antena tika demontēti uzspridzinot.<ref>[https://nra.lv/latvija/22816-ulbroka-spridzinas-divus-tornus.htm Ulbrokā spridzinās divus torņus]</ref> 2014. gada 11. martā vienam no diviem palikušajiem torņiem (88 m augstajam, 1958. gadā būvētajam tornim) metāla zagļi nozaga vienu no deviņām atsaitēm jeb trosēm, tādējādi padarot to nedrošu — tornis sašķiebās.<ref name="demonte-bistamo-stopinu-radiostacijas-torni">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/novados/stopinu-novads/zinas/demonte-bistamo-stopinu-radiostacijas-torni.d?id=44297805|title=Demontē bīstamo Stopiņu radiostacijas torni|last=DELFI|last2=Novados|first2=DELFI|website=DELFI|access-date=2023-10-27|date=2014-03-13|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stopinos-draud-sagazties-radiostacijas-tornis.a79704/|title=Stopiņos draud sagāzties radiostacijas tornis|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-27|language=lv}}</ref> Pēc [[Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs|Latvijas Valsts radio un televīzijas centra]] (LVRTC) lēmuma<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/demontes-bistamo-ulbrokas-radio-torni.a79734/|title=Demontēs bīstamo Ulbrokas radio torni|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-27|language=lv}}</ref> tika pieņemts torni demontēt.<ref name="demonte-bistamo-stopinu-radiostacijas-torni" /> == Pārraide == No palikušā 205 m garā masta raida šādas FM stacijas<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://radiomap.eu/lv/riga |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|05|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160508153716/http://radiomap.eu/lv/riga |archivedate={{dat|2016|05|08||bez}} }}</ref>: {| class="wikitable" !Frekvence !Nosaukums !Tx jauda (vati) |- |93.1 |[[Latvijas Radio 5]] |8.900 |- |97.3 |Radio Marija |2.630 |- |101.0 |EHR Latviešu Hiti |2.291 |} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ulbroka]] [[Kategorija:Radio]] 0tloy680bc2w4espopxryd1ckra98ji Osmaniskums 0 46949 4458792 4188583 2026-04-25T05:17:54Z Baisulis 11523 + ārējās saites..... 4458792 wikitext text/x-wiki {{Osmaņu impērijas sabiedrība}} '''Osmaniskums''' (arī '''osmanisms''', [[turku valoda|turku valodā]]: ''osmanlılık'' [osmanlîlîk] vai ''osmanlıcılık'' [osmanlîdʒîlîk]) kā jēdziens radās pirms [[Osmaņu impērija]]s [[Osmaņu impērijas pirmās konstitūcijas laikmets|pirmās konstitūcijas laikmeta]]. Osmaniskuma ideju atbalstītāji uzskatīja, ka ar šādu pieeju varēs novērst impērijas sabiedrībā pastāvošās nesaskaņas. Osmaniskums ideoloģiski bija tuvs uzskatiem, kādus bija pauduši [[Monteskjē]] un [[Žans Žaks Ruso|Ruso]], kā arī ietekmējās no [[Franču revolūcija]]s. Ideoloģijas pamatā bija vienlīdzība visu impērijas [[millets|milletu]] starpā un šīs idejas pamatus veidoja [[Jaunie osmaņi|Jauno osmaņu]] kustība. Osmaniskuma pamatā bija uzskats, ka likuma priekšā visiem pavalstniekiem nosakāmas vienlīdzīgas tiesības un visiem nosakāmas vienādas tiesības izglītības, [[karaklausība]]s un nodokļu nozarēs. [[Attēls:London news c1877 - scanned constantinopole(1996)-Opening of the first parlement.png|thumb|200px|1876. gada [[Osmaņu konstitūcija]]s proklamēšana]] 1856. gadā pieņemtais ''Hatt-ı Hümayun'' (Augstākais reformu edikts) visiem noteica vienādas tiesības, neatkarīgi no reliģiskās piederības, bet [[1869]]. gadā pieņemtais Pilsonības likums ieviesa osmaņu pilsonību, neatkarīgi no reliģiskās piederības vai etniskās izcelsmes. Osmaniskumam bija vairums pretinieku gan ne-musulmaņu, gan musulmaņu vidū, jo tas apdraudēja viņu tradicionālās privilēģijas. Musulmaņi osmaniskuma idejās saskatīja draudu viņu tradicionālajam pārākumam un tika pausti pat tādi uzskati, ka osmaniskums in atbildes reakcija [[Tanzimats|Tanzimata]] reformām, kuru laikā birokrātiskās elites vadībā tika pārveidota impērijas iekārta. Osmaniskuma idejas atdzima 1908. gada [[Jaunturku revolūcija]]s laikā un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|otrās konstitūcijas laikmetā]]. Visvairāk osmaniskums zaudēja piekritējus [[Pirmais Balkānu karš|Pirmā Balkānu kara]] laikā (1912—1913). == Atsauces == * Osmaniskuma ideja aprakstīta Stenforda Dž. Šoua grāmatas ''History of the Ottoman Empire and Modern Turkey'' rakstā ''The era of Modern Reform: Tanzimat''. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Osmaņu impērija]] hriim88fusf2rk4v9xdr3onkpqylm48 Jelgavas Valsts ģimnāzija 0 47389 4458573 4446302 2026-04-24T21:58:21Z ~2026-25165-18 144539 /* Uzvaras "Latvenergo" erudīcijas konkursā */ 4458573 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Jelgavas Valsts ģimnāzija |logo = |seal_image = |image = Jelgava Mātera iela 44.jpg |image size = |alt = |caption = Jelgavas Valsts ģimnāzijas ēka (celta 1938) |motto = |location = Mātera iela 44, [[Jelgava]], {{LAT}} |postcode = | map_type = Jelgava |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 38 | lats = 39 | latNS = N | longd = 23 | longm = 43 | longs = 20 | longEW = E |schooltype = valsts ģimnāzija |fundingtype = |religion = |denomination = |patron = |established = 2003. (1922.) gads |approx = |founded = |opened = |founder = |status = aktīva |closed = |c_approx = |locale = |sister_school = |schoolboard = |superintendent = |session = septembris—maijs |schoolnumber = |director = |headmistress = Inese Bandeniece |headmaster = |enrollment_as_of = |pupils = |avg_class_size = |ratio = |language = latviešu valoda |schedtyp = |alumni = |free_text = |homepage = http://vgim.jelgava.lv/ }} '''Jelgavas Valsts ģimnāzija''' ir 1922. gadā dibināta valsts skola, kas 1929. gadā tika pārveidota uz [[valsts ģimnāzija|valsts ģimnāziju]], kas atrodas [[Jelgava|Jelgavā]]. 2020. gadā tā piedāvāja 2 pamatizglītības un 4 vidējās (1 humanitāro un 3 dabaszinību virziena) izglītības programmas. == Skolas nosaukuma maiņas == * Jelgavas II valsts vidusskola (1922) * Jelgavas II valsts ģimnāzija (1929) * Jelgavas Valsts ģimnāzija (1934), no 1937. gada sieviešu ģimnāzija * Jelgavas 2.(sieviešu) vidusskola (1944) * Jelgavas 2.vidusskola (1951) * Jelgavas 2. ģimnāzija (1997) * Jelgavas Valsts ģimnāzija (2003) == Vēsture == [[Attēls:Jelgavas 2. Valsts vidusskola.jpg|thumb|255px|Jelgavas 2. Valsts vidusskola Driksas krastā (pēc 1922)]] Jelgavas Valsts ģimnāzija dibināta {{dat|1922|7|1||bez}} kā '''Jelgavas II valsts vidusskola''' (vēlāk — Jelgavas II valsts ģimnāzija). Skolas rīcībā nodeva bijušo [[Kurzemes Bruņniecības nams|Kurzemes Bruņniecības namu]] [[Jāņa Čakstes bulvāris|Upes ielā]] 13, ēku Pasta ielā 22 un [[Valdekas pils|Valdekas pili]], kurā tika iekārtota skolas palīgsaimniecība un internāts. Galvenais uzsvars tika likts uz mācību vielas saistību ar reālo dzīvi. Mācības notika atbilstoši vairākiem mācību profiliem: reālģimnāzijas, humanitārās ģimnāzijas, praktiskās ģimnāzijas un reālklases. Katram mācību priekšmetam bija labi iekārtots kabinets. Lai skolēnus labāk sagatavotu praktiskajai dzīvei, tika izveidotas kokapstrādes un metālapstrādes darbnīcas, mājturības kabinets, palīgsaimniecība, kur skolēni tika apmācīti dzīvei noderīgām lietām. Pēc [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]] 1934. gadā skolas direktors [[Ģederts Odiņš]], inspektors Pauls Lode un skolotājs Jūlijs Flūgins tika atlaisti no darba, bet Aleksandrs Birzvalks pārcelts darbā uz Jelgavas 1. ģimnāziju. Skolu pārdēvēja par '''Jelgavas Valsts ģimnāziju''', par tās direktoru iecēla Kārli Līkumu, par inspektoru Frici Dravnieku. Sākot ar 1937./38. mācību gadu skolā uzņēma tikai meitenes. 1939. gadā skolas ēku Driksas krastā (bijušo [[Kurzemes Bruņniecības nams|Kurzemes Bruņniecības namu]]) pēc Ulmaņa valdības rīkojuma nojauca, un tā vietā sāka būvēt viesnīcu "Jelgava".<ref>Lūgums zinātājam papildināt informāciju, kurās telpās skolu pārcēla 1938. gadā.</ref> [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada 14. jūnija deportācijas]] laikā kopā ar vecākiem uz [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadu]] tika izsūtītas ģimnāzistes Velta Gūtmane, Anna Kauliņa (8.kl.), Liesma Krūmiņa (10.kl.), Astrīda Kuikulīte (8.kl.), Mirdza Ozolāja (11.kl.), Skaidrīte Staļģe (10.kl.), Merija Upeniece (7.kl.), Velta Veisberga (8.kl.), Ruta Ziediņa (8.kl.). Izsūtīto vidū bija arī daudz skolas absolventu un militārās mācības skolotājs Ludvigs Jeremovics. Otrā pasaules kara laikā ebreju [[holokausts|holokaustā]] gāja bojā skolas skolēni un absolventi Frīdrihs Jofis, Mozus Hazāns, Marjaša Šapiro u.c. Tika apcietināts bijušais skolas latviešu valodas skolotājs, vēlākais Jelgavas Skolotāju institūta direktors Jūlijs Flūgins, kas kara gadus pavadīja ieslodzījumā Jelgavas cietumā. [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|1944. gada jūlija kauju]] rezultātā tika sagrautas skolas ēkas un 1944. gada 10. oktobrī skola atsāka darbību kā '''Jelgavas 2. (sieviešu) vidusskola''' bijušajā Kurlmēmo skolas ēkā Filozofu ielā. 1948. gadā skolu pārcēla uz atjaunotajām, 1938. gadā būvētās, bijušās 15. maija skolas telpām Mātera ielā 44, kur jau atradās [[Jelgavas 3. septiņgadīgā skola]] (bijusī 15. maija pamatskola). 1951. gadā abas skolas tika apvienotas. Laikā no 1945. līdz 1960. gadam notika nepārtrauktas direktoru maiņas. No 1960. gada līdz 1979. gadam par skolas direktori strādāja Zenta Oga (1943. gada absolvente), 1971./1972. mācību gadā skolā bija vislielākais skolēnu skaits — 1696, strādāja 78 skolotāji. 1980. gadā par skolas direktoru kļuva Rolands Kronbergs, viņa vadībā veica lielus pārbūves un labiekārtošanas darbus. Par aktīvo dalību skolas un pilsētas kultūras dzīves veidošanā viņam piešķīra LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieku nosaukumu. 1991. gadā no skolas atdalīja 1. — 4. sākumskolas klases un izveidoja [[Jelgavas 4. pamatskola|Jelgavas 4. pamatskolu]]. 1996. gada 15. septembrī skolai piešķīra kultūras pieminekļa statusu. 1997. gadā skola atguva '''Jelgavas 2. ģimnāzijas''' nosaukumu un kopš 1999. gada skolā mācās vienīgi 7. — 12. klases skolēni. 2003./2004. mācību gadu skola tika pārdēvēta par Jelgavas Valsts ģimnāziju. 2017. gadā tika parakstīta vienošanās par Jelgavas Valsts ģimnāzijas rekonstrukciju, ko paredzēts pabeigt līdz 2018. gada beigām. Tiks saglabāta un atjaunota 1939. gadā pēc arhitekta [[Valdis Zebauers|Valda Zebauera]] projekta celtā ēka, kā arī piebūvēta četru stāvu piebūve.<ref name="rek">{{Ziņu atsauce|url=http://www.db.lv/ekonomika/buvnieciba-un-ipasums/buve/par-8-2-miljoniem-eiro-rekonstrues-jelgavas-valsts-gimnaziju-462488|title=Par 8,2 miljoniem eiro rekonstruēs Jelgavas Valsts ģimnāziju|last=Atlāce-Bistere|first=Zane|date={{dat|2017|4|28||bez}}|publisher=[[db.lv]]|accessdate={{dat|2017|5|1||bez}}}}</ref> Papildus ēkām tiks pārbūvēts arī stadions un sakārtota [[meliorācija]], lai novērstu skolas applūšanu plūdu laikā.<ref name="rek" /> Neraugoties uz to, 2024. gada vasaras plūdu laikā ēkas cokolstāvs ar pieciem kabinetiem tomēr applūda.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/615945-pludos-smagi-cietusaja-jelgavas-valsts-gimnazija-septembri-macities-vares|title=Plūdos smagi cietušajā Jelgavas Valsts ģimnāzijā septembrī mācīties varēs {{!}} Jauns.lv|website=https://jauns.lv|access-date=2024-08-05|date=2024-08-05|language=lv}}</ref> === Skolas vadītāji === * no 1922. gada — [[Ģederts Odiņš]], skolas dibinātājs un pirmais direktors * no 1934. gada — Kārlis Līkums * no 1945. līdz 1960. gadam — daudzas direktoru maiņas * no 1960. gada — Zenta Oga * no 1980. gada — Rolands Kronbergs * no 1992. gada — Pēteris Laizāns<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Mēs no Jelgavas Valsts ģimnāzijas|first=Dzintra|publisher=Jelgavas Valsts ģimnāzija|year=2018|location=Jelgava|pages=7|url=http://vgim.jelgava.lv/attachments/library/142850429555253ee7784b5/mes-no-jelgavas-valsts-gimnazijas-v2.pdf?t=1694603789|last=Meijere, Laima Ozoliņa}}</ref> * no 1995. gada līdz 2013. — Ināra Daščinska (1966.g. absolvente) * no 2013. gada — Inese Bandeniece === Skolotāji === Skolā strādāja daudz izcilu pedagogu. Viņu vidū Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri Jānis Greste (Pēterburgas skolotāju institūta absolvents; ķīmija un tehnoloģijas), Aleksandrs Strekāvins (gleznotāja Jāņa Valtera skolnieks; zīmēšana), Jūlijs Gobziņš (vācu valoda), Ādolfs Lauks (Tērbatas Universitātes absolvents; tiesību zinības). Bez tam — Jūlijs Flūgins (Latvijas Universitātes, Gīsenes un Hamburgas Universitāres absolvents; latviešu valoda, literatūra), Jānis Lauks (Grenobles Universitātes absolvents; franču valoda), Aleksandrs Birzvalks (Latvijas Universitātes absolvents; matemātika), Jānis Indāns ([[Krievu Ķeizariskās mūzikas biedrības Rīgas nodaļa|Rīgas Ķeizariskās mūzikas skolas]] absolvents; dziedāšana), Marija Akermane (vēsture), Fricis Dravnieks (ģeogrāfija), Jānis Bunduls (Alfrēda Ādlera skolnieks; psiholoģija), Pauls Lode (skolas inspektors) u.c. == Sasniegumi == === Sasniegumi valsts un starptautiskās olimpiādēs === * Aigars Egle (1985) — 3. vieta Latvijas valsts fizikas olimpiādē; * Edmunds Račinskis (1989) — 3. vieta valsts ģeogrāfijas olimpiādē, * Nora Kalēja — 1. vieta valsts bioloģijas olimpiādē (1990); * Ingūna Saliniece (1990) — 1.vieta valsts angļu valodas olimpiādē; * Jānis Iļjins (1990) — 2. vieta valsts fizikas olimpiādē; * Baranovska Daiga (1990) — 3.vieta valsts matemātikas olimpiādē; * Laura Eglīte (1990) — Atzinība valsts tēlotājas mākslas olimpiādē, * Edmunds Račinskis (1992) — 8. Baltijas republiku Skolēnu zinātnisko biedrību konferences laureāts, * Jānis Giniborgs (1993) — 3. vieta valsts matemātikas olimpiādē; * Māris Turks (1993) — 3. vieta valsts ķīmijas olimpiādē; * Lauma Krauze (1993) — 3. vieta valsts latviešu valodas un literatūras olimpiādē; * Māris Treijs (1994), Uldis Vītols (1994) 2. un 3.vieta matemātikas olimpiādē; * Māris Ozols (1994), Uldis Kalniņš (1994), Jānis Krūmiņš (1994) — divas 3. vietas, atzinība valsts fizikas olimpiādē; * Māris Turks (1994) — atzinība valsts ķīmijas olimpiādē; * Ieva Cīrule (1994 — atzinība angļu valodas olimpiādē, * Māris Treijs (1995) un Uldis Vītols (1995) — 1. vieta valsts matemātikas un fizikas olimpiādē, dalība pasaules matemātikas olimpiādē, * Andris Lucenko (1995) — atzinība valsts ģeogrāfijas olimpiādē; * Andris Morozovs (1995) — atzinība valsts matemātikas olimpiādē; * Linda Arone (1995) — atzinība valsts mājturības olimpiādē; * Ieva Cīrule (1995) un Evita Goša (1995) — atzinība valsts angļu valodas olimpiādē; * Ieva Pētersone (1995) — atzinība valsts vizuālās mākslas olimpiādē, * Mareks Rampāns (1996) — 1.vieta valsts matemātikas olimpiādē; * Māris Treijs (1996) — 2. vieta valsts matemātikas olimpiādē; * Elīna Dzalbe (1996) — 3. vieta valsts bioloģijas olimpiādē; * Andris Lucenko (1996) — atzinība valsts ģeogrāfijas olimpiādē; * Ieva Pipare (1996) — atzinība valsts ģeogrāfijas olimpiādē; * Evita Goša (1996) — atzinība valsts angļu valodas olimpiādē, * Jānis Kreicbergs (2000) — 2. vieta valsts ģeogrāfijas olimpiādē; * Marta Velme (2000) — 3.vieta valsts latviešu valodas un literatūras olimpiādē; * Renāte Meļķe (2000) — atzinība valsts vizuālās mākslas olimpiādē, * Vaira Avota (2004) — 2. vieta latviešu valodas un literatūras olimpiādē; * Jolanta Detlava (2004) — 1. vieta krievu valodas olimpiādē, 2. vieta — starptautiskajā krievu valodas olimpiādē Maskavā; * Laura Kalva (2004) — atzinība matemātikas olimpiādē; * Gundars Strazdiņš (2004) — atzinība ģeogrāfijas olimpiādē; * Kaspars Strazds (2004) — atzinība politikas zinībās; * Anete Ašmane (2009) — 2.vieta latviešu valodas un literatūras 8.-9.klašu olimpiādē, * Roberts Rumba (2010) — atzinība angļu valodas olimpiādē; * Pauls Pierhurovičs (2010) — atzinība matemātikas valsts olimpiādē; * Laine Beķere (2012) — atzinība vēstures valsts olimpiādē; * Sabīne Kirkiže (2013) — 3. vieta valsts filozofijas olimpiādē; * Maija Sabule (2013) — atzinība ekonomikas valsts olimpiādē; * Pēteris Račinskis (2014) — 3. vieta 31. valsts ģeogrāfijas olimpiādē; * Olga Rimdenoka (2014) — 3. vieta valsts krievu valodas olimpiādē, 1. vieta 13. starptautiskajā krievu valodas olimpiādē Maskavā; * Kristīne Berļizeva (2015) — atzinība 42. valsts atklātajā matemātikas olimpiādē; * Agnese Blūmane (2015) — 3. vieta 42. valsts atklātajā matemātikas olimpiādē; * Normunds Rutka (2015) — 2. vieta valsts ģeogrāfijas olimpiādē; * Olga Rimdenoka (2015) — atzinība valsts vēstures olimpiādē; * Veronika Mirzajanova (2016) — 3. vieta 21. valsts krievu valodas olimpiādē; * Karīne Grandovska (2016) — 3. vieta 2. filozofijas olimpiādē. ==== Latvijas skolēnu zinātnisko konferenču uzvarētāji ==== * 1999. gadā II pakāpe — Gunita Rampāne, Guna Rēvele (ētikā); Anita Ziemele, Līga Indriksone (ķīmijā) * 2000. gadā I pakāpe — Agnese Kola, Melita Miķelsone, Jānis Kūka, Andis Roščins (ķīmijā). II pakāpe— Guna Mušinska (mākslas zinātnēs); Arvis Ērmiņš, Kalvis Vanags (ķīmijā) * 2010. gadā II pakāpe — Toms Vilnis (socioloģijā) * 2011. gadā I pakāpe — Irina Hrapuna, Vita Kiseļuna (psiholoģijā) * 2012. gadā II pakāpe — Laura Cīrule, Silvija Baiba Pastva (psiholoģijā). III pakāpe — Oskars Primačenkovs, Kārlis Šorecs (fizikā) * 2013. gadā I pakāpe — Laura Pūpola (pedagoģijā). II pakāpe — Ilva Luīze Šmelde (Inženierzinātnes); Emīls Rotgalvis (socioloģija) * 2014. gadā I pakāpe — Edvards Kalniņš (ķīmija); Linda Birziņa(Psiholoģija). II pakāpe — Olga Rimdenoka (mākslas zinātne). III pakāpe — Agnese Karlsone (psiholoģija); Ella Zaiceva, Ilze Bite (zemes zinātne un ekonomiskā ģeogrāfija) * 2015. gadā II pakāpe — Pēteris Račinskis, Artūrs Ramza (inženierzinātnes); Laura Švānberga (atviešu literatūras zinātne un vēsture); Austra Laima Aprāne (socioloģija). III pakāpe — Elīna Rūsa, Kristīne Šiļeiko (Ķīmija); Agnese Ozola, Rihards Lonskis (mākslas zinātne) * 2016. gadā I pakāpe — Rimants Šveicars (ekonomika), Rainers Viniarskis (bioloģija). III pakāpe — Endijs Koškins (inženierzinātnes); Valērija Kravale (ākslas zinātnē) === Uzvaras "Latvenergo" erudīcijas konkursā === * 2004. gadā “Kam gaišāka galva” — 1. vieta 8.—9. klašu komandai: Liene Bērze, Madara Buividaite, Zanda Upeniece, Mārtiņš Daģis, Uldis Krištopans, Mārtiņš Pelšs, Raitis Supe (skolotāja Baiba Daģe) un ceļojums uz Tunisiju * 2016. gadā ”Eksperiments” — 1. vieta komandai ”Magnētiskais fokuss” (skolotāja Baiba Daģe) un ceļojums uz [[Rimini]] Itālijā. * 2026. gadā "Fizmix" --- 2. vieta komandai "Kvantu Ziloņi" (skolotājs Kārlis Daģis). == Absolventi == * [[Alma Ancelāne]], folkloriste, [[LZA Valodas un literatūras institūts|LZA Valodas un literatūras institūta]] zinātniskā līdzstrādniece (1928) * [[Biruta Baumane]] (Frīdberga, 1940), gleznotāja, IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere (2008) * [[Auseklis Baušķenieks]], gleznotājs (1929), V šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (1995) * [[Vilnis Edvīns Bresis]] (1956), politiķis, III šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliers (2000) * [[Jānis Bunkšs]], sabiedriskais darbinieks (1971) * [[Lolita Čigāne]], politiķe, [[Saeima]]s deputāte (1991) * [[Miķelis Geistauts]], tēlnieks (1930) * [[Helga Gobzine]], aktrise (1934) * [[Jūlijs Grūtups]], mūziķis, mūzikas pedagogs (1928) * [[Elga Īgenberga]], komponiste (1939) * [[Uldis Ivāns]], [[LLU]] asociētais profesors, Jelgavas mērs no 1984. līdz 2002. gadam (1962) * [[Jānis Joņevs]], rakstnieks (1998) * [[Ārija Karpova]] (dz. Vintule), [[Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte]]s profesore (1959) * [[Mārtiņš Kaprāns]], LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks (1999) * [[Armands Kaušelis]], Liepājas teātra aktieris (2000) * [[Pāvils Klāns]] (Kovaļevskis), rakstnieks un žurnālists (1930) * [[Auguste Klinka]], operas soliste (1940) * [[Jānis Krūmals]] (1955), ķirurgs, Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīcas galvenais ārsts, V šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (1995) * [[Gunārs Kurlovičs]] (1976), vēsturnieks, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zeltu goda zīmi (2000)<ref name=":0" /> * [[Aris Lācis]] (1955), Dr.habil.med., Valsts Bērnu kardioloģijas centra vadītājs, IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (2000) * [[Zenta Lubāniete]], pedagoģe, latviešu valodas metodiķe, mācību grāmata autore (1924/1925) * [[Ingrīda Mangule]] (Karstā), rakstniece (1950) * [[Visvaldis Melderis]], basketbolists, olimpisko spēļu dalībnieks (1934) * [[Aija Melluma]] (1953), Habilitēta ģeogrāfijas doktore, LZA korespondētājlocekle, LU profesore, IV šķiras Triju zvaigžņu ordeņa kavaliere (1995) * [[Ilga Melnbārde]], tulkotāja (1939) * [[Rita Našeniece]], žurnāliste (1982) * [[Lolita Vija Neimane]] (dz. Dzintare), ārste dietoloģe (1978) * [[Agnese Ozoliņa]], peldētāja, olimpisko spēļu dalībniece (1996, 2000, 2004) * [[Anitra Pārupe]] (dz. Poļakova), redaktore (1942) * [[Edgars Plūksna]], operas solists (1931) * [[Edmunds Račinskis]], ornitologs (1992) * [[Ilze Rēriha]] (dz. Litvinčika), botāniķe (1975) * [[Baiba Rivža]] (1968), akadēmiķe, IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere (2000) * [[Ingrīda Sokolova]] (Ida Levitace), rakstniece, žurnāliste (mācījās 1935.-1940) * [[Undīne Stepka]] (dz. Bijeijka), keramiķe (1955) * [[Alfrēds Straumanis]] (pseid. Alfreds Vlinis), teātra zinātnieks, tulkotājs, rakstnieks (1940) * [[Elza Sudmale]] (dz. Grīnberga), dzejniece, tulkotāja (1941) * [[Melita Svarāne]] (Krastiņa), [[LZA Latvijas vēstures institūts|LZA Latvijas vēstures institūta]] vadošā pētniece (1934) * [[Andris Tomašūns]] (1976), vēsturnieks, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zeltu goda zīmi (2000)<ref name=":0" /> * [[Zigmārs Turčinskis]], LU Latvijas Vēstures institūta pētnieks (1992) * [[Māris Turks]], [[RTU]] profesors, [[Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis]] (1994) * [[Ģirts Šolis]], Latvijas Leļļu teātra galvenais režisors (1994) * [[Zīna Ulsta]], [[Rīgas porcelāna fabrika]]s galvenā māksliniece (1947) * [[Mārtiņš Upenieks]], Dailes teātra aktieris (2008) * [[Aina Vāvere]] (dz. Vērmane), rakstniece (1943) * [[Zigurds Vidiņš]] (1962), kinorežisors, scenārists, operators, producents, IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (2002) * [[Biruta Zābere]] (Ķiģele), Operetes teātra soliste (1945) * [[Auseklis Zaļinskis]], žurnālists, literāts (1936) * [[Aina Zemdega]] (1944), rakstniece, IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere (2002) * [[Aivars Zemītis]], matemātiķis (1972) == Izglītības programmas == * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma, * Vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programma, * Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (ķīmija un bioloģija), * Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (matemātika), * Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (dabaszinības), * Pamatizglītības 2.posma (7.-9. klase) programma. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://vgim.jelgava.lv Jelgavas Valsts ģimnāzijas mājaslapa] * [https://www.facebook.com/vgim.jelgava Facebook] * [https://twitter.com/padomeJVG Twitter] * [http://vgim.jelgava.lv/attachments/library/142850429555253ee7784b5/mes-no-jelgavas-valsts-gimnazijas-v2.pdf?t=1694603789 Mēs no Jelgavas Valsts ģimnāzijas]. Jubilejas izdevums. {{Jelgavas skolas}} [[Kategorija:Skolas Jelgavā]] [[Kategorija:Ģimnāzijas Latvijā]] [[Kategorija:Jelgavas vēsture]] jjfmv6n909bhoctgjvote8wreklsk7a 4458574 4458573 2026-04-24T21:59:26Z ~2026-25165-18 144539 /* Uzvaras "Latvenergo" erudīcijas konkursā */ 4458574 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Jelgavas Valsts ģimnāzija |logo = |seal_image = |image = Jelgava Mātera iela 44.jpg |image size = |alt = |caption = Jelgavas Valsts ģimnāzijas ēka (celta 1938) |motto = |location = Mātera iela 44, [[Jelgava]], {{LAT}} |postcode = | map_type = Jelgava |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 38 | lats = 39 | latNS = N | longd = 23 | longm = 43 | longs = 20 | longEW = E |schooltype = valsts ģimnāzija |fundingtype = |religion = |denomination = |patron = |established = 2003. (1922.) gads |approx = |founded = |opened = |founder = |status = aktīva |closed = |c_approx = |locale = |sister_school = |schoolboard = |superintendent = |session = septembris—maijs |schoolnumber = |director = |headmistress = Inese Bandeniece |headmaster = |enrollment_as_of = |pupils = |avg_class_size = |ratio = |language = latviešu valoda |schedtyp = |alumni = |free_text = |homepage = http://vgim.jelgava.lv/ }} '''Jelgavas Valsts ģimnāzija''' ir 1922. gadā dibināta valsts skola, kas 1929. gadā tika pārveidota uz [[valsts ģimnāzija|valsts ģimnāziju]], kas atrodas [[Jelgava|Jelgavā]]. 2020. gadā tā piedāvāja 2 pamatizglītības un 4 vidējās (1 humanitāro un 3 dabaszinību virziena) izglītības programmas. == Skolas nosaukuma maiņas == * Jelgavas II valsts vidusskola (1922) * Jelgavas II valsts ģimnāzija (1929) * Jelgavas Valsts ģimnāzija (1934), no 1937. gada sieviešu ģimnāzija * Jelgavas 2.(sieviešu) vidusskola (1944) * Jelgavas 2.vidusskola (1951) * Jelgavas 2. ģimnāzija (1997) * Jelgavas Valsts ģimnāzija (2003) == Vēsture == [[Attēls:Jelgavas 2. Valsts vidusskola.jpg|thumb|255px|Jelgavas 2. Valsts vidusskola Driksas krastā (pēc 1922)]] Jelgavas Valsts ģimnāzija dibināta {{dat|1922|7|1||bez}} kā '''Jelgavas II valsts vidusskola''' (vēlāk — Jelgavas II valsts ģimnāzija). Skolas rīcībā nodeva bijušo [[Kurzemes Bruņniecības nams|Kurzemes Bruņniecības namu]] [[Jāņa Čakstes bulvāris|Upes ielā]] 13, ēku Pasta ielā 22 un [[Valdekas pils|Valdekas pili]], kurā tika iekārtota skolas palīgsaimniecība un internāts. Galvenais uzsvars tika likts uz mācību vielas saistību ar reālo dzīvi. Mācības notika atbilstoši vairākiem mācību profiliem: reālģimnāzijas, humanitārās ģimnāzijas, praktiskās ģimnāzijas un reālklases. Katram mācību priekšmetam bija labi iekārtots kabinets. Lai skolēnus labāk sagatavotu praktiskajai dzīvei, tika izveidotas kokapstrādes un metālapstrādes darbnīcas, mājturības kabinets, palīgsaimniecība, kur skolēni tika apmācīti dzīvei noderīgām lietām. Pēc [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]] 1934. gadā skolas direktors [[Ģederts Odiņš]], inspektors Pauls Lode un skolotājs Jūlijs Flūgins tika atlaisti no darba, bet Aleksandrs Birzvalks pārcelts darbā uz Jelgavas 1. ģimnāziju. Skolu pārdēvēja par '''Jelgavas Valsts ģimnāziju''', par tās direktoru iecēla Kārli Līkumu, par inspektoru Frici Dravnieku. Sākot ar 1937./38. mācību gadu skolā uzņēma tikai meitenes. 1939. gadā skolas ēku Driksas krastā (bijušo [[Kurzemes Bruņniecības nams|Kurzemes Bruņniecības namu]]) pēc Ulmaņa valdības rīkojuma nojauca, un tā vietā sāka būvēt viesnīcu "Jelgava".<ref>Lūgums zinātājam papildināt informāciju, kurās telpās skolu pārcēla 1938. gadā.</ref> [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada 14. jūnija deportācijas]] laikā kopā ar vecākiem uz [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadu]] tika izsūtītas ģimnāzistes Velta Gūtmane, Anna Kauliņa (8.kl.), Liesma Krūmiņa (10.kl.), Astrīda Kuikulīte (8.kl.), Mirdza Ozolāja (11.kl.), Skaidrīte Staļģe (10.kl.), Merija Upeniece (7.kl.), Velta Veisberga (8.kl.), Ruta Ziediņa (8.kl.). Izsūtīto vidū bija arī daudz skolas absolventu un militārās mācības skolotājs Ludvigs Jeremovics. Otrā pasaules kara laikā ebreju [[holokausts|holokaustā]] gāja bojā skolas skolēni un absolventi Frīdrihs Jofis, Mozus Hazāns, Marjaša Šapiro u.c. Tika apcietināts bijušais skolas latviešu valodas skolotājs, vēlākais Jelgavas Skolotāju institūta direktors Jūlijs Flūgins, kas kara gadus pavadīja ieslodzījumā Jelgavas cietumā. [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|1944. gada jūlija kauju]] rezultātā tika sagrautas skolas ēkas un 1944. gada 10. oktobrī skola atsāka darbību kā '''Jelgavas 2. (sieviešu) vidusskola''' bijušajā Kurlmēmo skolas ēkā Filozofu ielā. 1948. gadā skolu pārcēla uz atjaunotajām, 1938. gadā būvētās, bijušās 15. maija skolas telpām Mātera ielā 44, kur jau atradās [[Jelgavas 3. septiņgadīgā skola]] (bijusī 15. maija pamatskola). 1951. gadā abas skolas tika apvienotas. Laikā no 1945. līdz 1960. gadam notika nepārtrauktas direktoru maiņas. No 1960. gada līdz 1979. gadam par skolas direktori strādāja Zenta Oga (1943. gada absolvente), 1971./1972. mācību gadā skolā bija vislielākais skolēnu skaits — 1696, strādāja 78 skolotāji. 1980. gadā par skolas direktoru kļuva Rolands Kronbergs, viņa vadībā veica lielus pārbūves un labiekārtošanas darbus. Par aktīvo dalību skolas un pilsētas kultūras dzīves veidošanā viņam piešķīra LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieku nosaukumu. 1991. gadā no skolas atdalīja 1. — 4. sākumskolas klases un izveidoja [[Jelgavas 4. pamatskola|Jelgavas 4. pamatskolu]]. 1996. gada 15. septembrī skolai piešķīra kultūras pieminekļa statusu. 1997. gadā skola atguva '''Jelgavas 2. ģimnāzijas''' nosaukumu un kopš 1999. gada skolā mācās vienīgi 7. — 12. klases skolēni. 2003./2004. mācību gadu skola tika pārdēvēta par Jelgavas Valsts ģimnāziju. 2017. gadā tika parakstīta vienošanās par Jelgavas Valsts ģimnāzijas rekonstrukciju, ko paredzēts pabeigt līdz 2018. gada beigām. Tiks saglabāta un atjaunota 1939. gadā pēc arhitekta [[Valdis Zebauers|Valda Zebauera]] projekta celtā ēka, kā arī piebūvēta četru stāvu piebūve.<ref name="rek">{{Ziņu atsauce|url=http://www.db.lv/ekonomika/buvnieciba-un-ipasums/buve/par-8-2-miljoniem-eiro-rekonstrues-jelgavas-valsts-gimnaziju-462488|title=Par 8,2 miljoniem eiro rekonstruēs Jelgavas Valsts ģimnāziju|last=Atlāce-Bistere|first=Zane|date={{dat|2017|4|28||bez}}|publisher=[[db.lv]]|accessdate={{dat|2017|5|1||bez}}}}</ref> Papildus ēkām tiks pārbūvēts arī stadions un sakārtota [[meliorācija]], lai novērstu skolas applūšanu plūdu laikā.<ref name="rek" /> Neraugoties uz to, 2024. gada vasaras plūdu laikā ēkas cokolstāvs ar pieciem kabinetiem tomēr applūda.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/615945-pludos-smagi-cietusaja-jelgavas-valsts-gimnazija-septembri-macities-vares|title=Plūdos smagi cietušajā Jelgavas Valsts ģimnāzijā septembrī mācīties varēs {{!}} Jauns.lv|website=https://jauns.lv|access-date=2024-08-05|date=2024-08-05|language=lv}}</ref> === Skolas vadītāji === * no 1922. gada — [[Ģederts Odiņš]], skolas dibinātājs un pirmais direktors * no 1934. gada — Kārlis Līkums * no 1945. līdz 1960. gadam — daudzas direktoru maiņas * no 1960. gada — Zenta Oga * no 1980. gada — Rolands Kronbergs * no 1992. gada — Pēteris Laizāns<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Mēs no Jelgavas Valsts ģimnāzijas|first=Dzintra|publisher=Jelgavas Valsts ģimnāzija|year=2018|location=Jelgava|pages=7|url=http://vgim.jelgava.lv/attachments/library/142850429555253ee7784b5/mes-no-jelgavas-valsts-gimnazijas-v2.pdf?t=1694603789|last=Meijere, Laima Ozoliņa}}</ref> * no 1995. gada līdz 2013. — Ināra Daščinska (1966.g. absolvente) * no 2013. gada — Inese Bandeniece === Skolotāji === Skolā strādāja daudz izcilu pedagogu. Viņu vidū Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri Jānis Greste (Pēterburgas skolotāju institūta absolvents; ķīmija un tehnoloģijas), Aleksandrs Strekāvins (gleznotāja Jāņa Valtera skolnieks; zīmēšana), Jūlijs Gobziņš (vācu valoda), Ādolfs Lauks (Tērbatas Universitātes absolvents; tiesību zinības). Bez tam — Jūlijs Flūgins (Latvijas Universitātes, Gīsenes un Hamburgas Universitāres absolvents; latviešu valoda, literatūra), Jānis Lauks (Grenobles Universitātes absolvents; franču valoda), Aleksandrs Birzvalks (Latvijas Universitātes absolvents; matemātika), Jānis Indāns ([[Krievu Ķeizariskās mūzikas biedrības Rīgas nodaļa|Rīgas Ķeizariskās mūzikas skolas]] absolvents; dziedāšana), Marija Akermane (vēsture), Fricis Dravnieks (ģeogrāfija), Jānis Bunduls (Alfrēda Ādlera skolnieks; psiholoģija), Pauls Lode (skolas inspektors) u.c. == Sasniegumi == === Sasniegumi valsts un starptautiskās olimpiādēs === * Aigars Egle (1985) — 3. vieta Latvijas valsts fizikas olimpiādē; * Edmunds Račinskis (1989) — 3. vieta valsts ģeogrāfijas olimpiādē, * Nora Kalēja — 1. vieta valsts bioloģijas olimpiādē (1990); * Ingūna Saliniece (1990) — 1.vieta valsts angļu valodas olimpiādē; * Jānis Iļjins (1990) — 2. vieta valsts fizikas olimpiādē; * Baranovska Daiga (1990) — 3.vieta valsts matemātikas olimpiādē; * Laura Eglīte (1990) — Atzinība valsts tēlotājas mākslas olimpiādē, * Edmunds Račinskis (1992) — 8. Baltijas republiku Skolēnu zinātnisko biedrību konferences laureāts, * Jānis Giniborgs (1993) — 3. vieta valsts matemātikas olimpiādē; * Māris Turks (1993) — 3. vieta valsts ķīmijas olimpiādē; * Lauma Krauze (1993) — 3. vieta valsts latviešu valodas un literatūras olimpiādē; * Māris Treijs (1994), Uldis Vītols (1994) 2. un 3.vieta matemātikas olimpiādē; * Māris Ozols (1994), Uldis Kalniņš (1994), Jānis Krūmiņš (1994) — divas 3. vietas, atzinība valsts fizikas olimpiādē; * Māris Turks (1994) — atzinība valsts ķīmijas olimpiādē; * Ieva Cīrule (1994 — atzinība angļu valodas olimpiādē, * Māris Treijs (1995) un Uldis Vītols (1995) — 1. vieta valsts matemātikas un fizikas olimpiādē, dalība pasaules matemātikas olimpiādē, * Andris Lucenko (1995) — atzinība valsts ģeogrāfijas olimpiādē; * Andris Morozovs (1995) — atzinība valsts matemātikas olimpiādē; * Linda Arone (1995) — atzinība valsts mājturības olimpiādē; * Ieva Cīrule (1995) un Evita Goša (1995) — atzinība valsts angļu valodas olimpiādē; * Ieva Pētersone (1995) — atzinība valsts vizuālās mākslas olimpiādē, * Mareks Rampāns (1996) — 1.vieta valsts matemātikas olimpiādē; * Māris Treijs (1996) — 2. vieta valsts matemātikas olimpiādē; * Elīna Dzalbe (1996) — 3. vieta valsts bioloģijas olimpiādē; * Andris Lucenko (1996) — atzinība valsts ģeogrāfijas olimpiādē; * Ieva Pipare (1996) — atzinība valsts ģeogrāfijas olimpiādē; * Evita Goša (1996) — atzinība valsts angļu valodas olimpiādē, * Jānis Kreicbergs (2000) — 2. vieta valsts ģeogrāfijas olimpiādē; * Marta Velme (2000) — 3.vieta valsts latviešu valodas un literatūras olimpiādē; * Renāte Meļķe (2000) — atzinība valsts vizuālās mākslas olimpiādē, * Vaira Avota (2004) — 2. vieta latviešu valodas un literatūras olimpiādē; * Jolanta Detlava (2004) — 1. vieta krievu valodas olimpiādē, 2. vieta — starptautiskajā krievu valodas olimpiādē Maskavā; * Laura Kalva (2004) — atzinība matemātikas olimpiādē; * Gundars Strazdiņš (2004) — atzinība ģeogrāfijas olimpiādē; * Kaspars Strazds (2004) — atzinība politikas zinībās; * Anete Ašmane (2009) — 2.vieta latviešu valodas un literatūras 8.-9.klašu olimpiādē, * Roberts Rumba (2010) — atzinība angļu valodas olimpiādē; * Pauls Pierhurovičs (2010) — atzinība matemātikas valsts olimpiādē; * Laine Beķere (2012) — atzinība vēstures valsts olimpiādē; * Sabīne Kirkiže (2013) — 3. vieta valsts filozofijas olimpiādē; * Maija Sabule (2013) — atzinība ekonomikas valsts olimpiādē; * Pēteris Račinskis (2014) — 3. vieta 31. valsts ģeogrāfijas olimpiādē; * Olga Rimdenoka (2014) — 3. vieta valsts krievu valodas olimpiādē, 1. vieta 13. starptautiskajā krievu valodas olimpiādē Maskavā; * Kristīne Berļizeva (2015) — atzinība 42. valsts atklātajā matemātikas olimpiādē; * Agnese Blūmane (2015) — 3. vieta 42. valsts atklātajā matemātikas olimpiādē; * Normunds Rutka (2015) — 2. vieta valsts ģeogrāfijas olimpiādē; * Olga Rimdenoka (2015) — atzinība valsts vēstures olimpiādē; * Veronika Mirzajanova (2016) — 3. vieta 21. valsts krievu valodas olimpiādē; * Karīne Grandovska (2016) — 3. vieta 2. filozofijas olimpiādē. ==== Latvijas skolēnu zinātnisko konferenču uzvarētāji ==== * 1999. gadā II pakāpe — Gunita Rampāne, Guna Rēvele (ētikā); Anita Ziemele, Līga Indriksone (ķīmijā) * 2000. gadā I pakāpe — Agnese Kola, Melita Miķelsone, Jānis Kūka, Andis Roščins (ķīmijā). II pakāpe— Guna Mušinska (mākslas zinātnēs); Arvis Ērmiņš, Kalvis Vanags (ķīmijā) * 2010. gadā II pakāpe — Toms Vilnis (socioloģijā) * 2011. gadā I pakāpe — Irina Hrapuna, Vita Kiseļuna (psiholoģijā) * 2012. gadā II pakāpe — Laura Cīrule, Silvija Baiba Pastva (psiholoģijā). III pakāpe — Oskars Primačenkovs, Kārlis Šorecs (fizikā) * 2013. gadā I pakāpe — Laura Pūpola (pedagoģijā). II pakāpe — Ilva Luīze Šmelde (Inženierzinātnes); Emīls Rotgalvis (socioloģija) * 2014. gadā I pakāpe — Edvards Kalniņš (ķīmija); Linda Birziņa(Psiholoģija). II pakāpe — Olga Rimdenoka (mākslas zinātne). III pakāpe — Agnese Karlsone (psiholoģija); Ella Zaiceva, Ilze Bite (zemes zinātne un ekonomiskā ģeogrāfija) * 2015. gadā II pakāpe — Pēteris Račinskis, Artūrs Ramza (inženierzinātnes); Laura Švānberga (atviešu literatūras zinātne un vēsture); Austra Laima Aprāne (socioloģija). III pakāpe — Elīna Rūsa, Kristīne Šiļeiko (Ķīmija); Agnese Ozola, Rihards Lonskis (mākslas zinātne) * 2016. gadā I pakāpe — Rimants Šveicars (ekonomika), Rainers Viniarskis (bioloģija). III pakāpe — Endijs Koškins (inženierzinātnes); Valērija Kravale (ākslas zinātnē) === Uzvaras "Latvenergo" erudīcijas konkursā === * 2004. gadā “Kam gaišāka galva” — 1. vieta 8.—9. klašu komandai: Liene Bērze, Madara Buividaite, Zanda Upeniece, Mārtiņš Daģis, Uldis Krištopans, Mārtiņš Pelšs, Raitis Supe (skolotāja Baiba Daģe) un ceļojums uz Tunisiju * 2016. gadā ”Eksperiments” — 1. vieta komandai ”Magnētiskais fokuss” (skolotāja Baiba Daģe) un ceļojums uz [[Rimini]] Itālijā. * 2026. gadā "Fizmix" --- 2. vieta 9.klases komandai "Kvantu Ziloņi" (skolotājs Kārlis Daģis). == Absolventi == * [[Alma Ancelāne]], folkloriste, [[LZA Valodas un literatūras institūts|LZA Valodas un literatūras institūta]] zinātniskā līdzstrādniece (1928) * [[Biruta Baumane]] (Frīdberga, 1940), gleznotāja, IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere (2008) * [[Auseklis Baušķenieks]], gleznotājs (1929), V šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (1995) * [[Vilnis Edvīns Bresis]] (1956), politiķis, III šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliers (2000) * [[Jānis Bunkšs]], sabiedriskais darbinieks (1971) * [[Lolita Čigāne]], politiķe, [[Saeima]]s deputāte (1991) * [[Miķelis Geistauts]], tēlnieks (1930) * [[Helga Gobzine]], aktrise (1934) * [[Jūlijs Grūtups]], mūziķis, mūzikas pedagogs (1928) * [[Elga Īgenberga]], komponiste (1939) * [[Uldis Ivāns]], [[LLU]] asociētais profesors, Jelgavas mērs no 1984. līdz 2002. gadam (1962) * [[Jānis Joņevs]], rakstnieks (1998) * [[Ārija Karpova]] (dz. Vintule), [[Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte]]s profesore (1959) * [[Mārtiņš Kaprāns]], LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks (1999) * [[Armands Kaušelis]], Liepājas teātra aktieris (2000) * [[Pāvils Klāns]] (Kovaļevskis), rakstnieks un žurnālists (1930) * [[Auguste Klinka]], operas soliste (1940) * [[Jānis Krūmals]] (1955), ķirurgs, Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīcas galvenais ārsts, V šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (1995) * [[Gunārs Kurlovičs]] (1976), vēsturnieks, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zeltu goda zīmi (2000)<ref name=":0" /> * [[Aris Lācis]] (1955), Dr.habil.med., Valsts Bērnu kardioloģijas centra vadītājs, IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (2000) * [[Zenta Lubāniete]], pedagoģe, latviešu valodas metodiķe, mācību grāmata autore (1924/1925) * [[Ingrīda Mangule]] (Karstā), rakstniece (1950) * [[Visvaldis Melderis]], basketbolists, olimpisko spēļu dalībnieks (1934) * [[Aija Melluma]] (1953), Habilitēta ģeogrāfijas doktore, LZA korespondētājlocekle, LU profesore, IV šķiras Triju zvaigžņu ordeņa kavaliere (1995) * [[Ilga Melnbārde]], tulkotāja (1939) * [[Rita Našeniece]], žurnāliste (1982) * [[Lolita Vija Neimane]] (dz. Dzintare), ārste dietoloģe (1978) * [[Agnese Ozoliņa]], peldētāja, olimpisko spēļu dalībniece (1996, 2000, 2004) * [[Anitra Pārupe]] (dz. Poļakova), redaktore (1942) * [[Edgars Plūksna]], operas solists (1931) * [[Edmunds Račinskis]], ornitologs (1992) * [[Ilze Rēriha]] (dz. Litvinčika), botāniķe (1975) * [[Baiba Rivža]] (1968), akadēmiķe, IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere (2000) * [[Ingrīda Sokolova]] (Ida Levitace), rakstniece, žurnāliste (mācījās 1935.-1940) * [[Undīne Stepka]] (dz. Bijeijka), keramiķe (1955) * [[Alfrēds Straumanis]] (pseid. Alfreds Vlinis), teātra zinātnieks, tulkotājs, rakstnieks (1940) * [[Elza Sudmale]] (dz. Grīnberga), dzejniece, tulkotāja (1941) * [[Melita Svarāne]] (Krastiņa), [[LZA Latvijas vēstures institūts|LZA Latvijas vēstures institūta]] vadošā pētniece (1934) * [[Andris Tomašūns]] (1976), vēsturnieks, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zeltu goda zīmi (2000)<ref name=":0" /> * [[Zigmārs Turčinskis]], LU Latvijas Vēstures institūta pētnieks (1992) * [[Māris Turks]], [[RTU]] profesors, [[Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis]] (1994) * [[Ģirts Šolis]], Latvijas Leļļu teātra galvenais režisors (1994) * [[Zīna Ulsta]], [[Rīgas porcelāna fabrika]]s galvenā māksliniece (1947) * [[Mārtiņš Upenieks]], Dailes teātra aktieris (2008) * [[Aina Vāvere]] (dz. Vērmane), rakstniece (1943) * [[Zigurds Vidiņš]] (1962), kinorežisors, scenārists, operators, producents, IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (2002) * [[Biruta Zābere]] (Ķiģele), Operetes teātra soliste (1945) * [[Auseklis Zaļinskis]], žurnālists, literāts (1936) * [[Aina Zemdega]] (1944), rakstniece, IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere (2002) * [[Aivars Zemītis]], matemātiķis (1972) == Izglītības programmas == * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma, * Vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programma, * Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (ķīmija un bioloģija), * Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (matemātika), * Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (dabaszinības), * Pamatizglītības 2.posma (7.-9. klase) programma. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://vgim.jelgava.lv Jelgavas Valsts ģimnāzijas mājaslapa] * [https://www.facebook.com/vgim.jelgava Facebook] * [https://twitter.com/padomeJVG Twitter] * [http://vgim.jelgava.lv/attachments/library/142850429555253ee7784b5/mes-no-jelgavas-valsts-gimnazijas-v2.pdf?t=1694603789 Mēs no Jelgavas Valsts ģimnāzijas]. Jubilejas izdevums. {{Jelgavas skolas}} [[Kategorija:Skolas Jelgavā]] [[Kategorija:Ģimnāzijas Latvijā]] [[Kategorija:Jelgavas vēsture]] mribdpni9pwpabphc5z2my9aqmp3ir7 Relatīvs virziens 0 47391 4458804 1956695 2026-04-25T05:52:01Z Dont Talk marko 144317 4458804 wikitext text/x-wiki [[Attēls:XYZ model lv.jpg|250px|thumb|Attēlā parādīti relatīvie virzieni attiecībā pret cilvēku.]] '''Relatīvs virziens''' ir [[virziens]], kurš pastāv un ir izsakāms salīdzinājumā ar cilvēka ķermeņa novietojumu. Visbiežāk lietotie relatīvie virzieni ir šādi: uz augšu, uz leju, pa kreisi, pa labi, uz priekšu un atpakaļ. [[Absolūts virziens|Absolūtie virzieni]] ne vienmēr atbilst relatīvajiem virzieniem {{zinātne-aizmetnis}} [[Kategorija:Navigācija]] t52ufg6m3uvq4dt8p561y78s4k9ttjj Absolūtisms 0 47750 4458790 4169115 2026-04-25T05:15:34Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4458790 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Friedrich Zweite Alt.jpg|thumb|[[Frīdrihs II Lielais|Fridrihs II]]]] '''Absolūtisms''' ir [[monarhija]]s pakāpe, kurai raksturīga absolūta, vienpersoniska [[Monarhs|monarha]] vara. Pastāv dažādas, pat visai atšķirīgas absolūtisma kā [[politiskā iekārta|politiskas sistēmas]] definīcijas. Ikdienas līmenī absolūtismu definē kā neierobežotu monarha varu, taču jāņem vērā, ka līdzās tomēr pastāvēja visdažādākie padomdevēja institūti, kuros piedalījās brīvo kārtu pārstāvji. Tā ka tīrā veidā absolūtisms nekur nerealizējās, jo: * tam traucēja reģionālās starpvaras (aristokrātija); * kārtu ietekme netika pilnīgi iznīcināta (pilsētas monarham ir nepieciešamas kā atbalsts pret pārāk lielu aristokrātijas un baznīcas varu). [[Jaunie laiki|Jauno laiku]] sākumā Eiropā iezīmējas varas koncentrācijas tendences viena monarha rokās un šī monarha varas palielināšanās. Veidojās troņa mantošanas kārtība. Taču jebkura parādība vai vēsturisks process ir ierobežots laikā un telpā. Tāpēc arī absolūtisms var būt ierobežots laikā un saistīts ar viena konkrēta monarha valdīšanu, tā autoritāti un spēju pārvaldīt valsti. Bieži vien katram jaunam monarham pēc kāpšanas tronī bija jāatjauno sava absolūtā vara. Zinātniskajā literatūrā pastāv termins "teritoriālais absolūtisms". Absolūtisms Eiropā veidojās XVII—XVIII gs., bet [[Spānija|Spānijā]] mazliet agrāk nekā citās valstīs (XVI). Tā galvenās pazīmes: * no monarha atkarīgas trešās kārtas izvirzīšanās, kas pamazām pārņem aristokrātijas funkcijas valsts pārvaldē; * centralizēts birokrātiskais aparāts un centralizēta armija, ko uztur no valsts kases; * valdnieks dominē pār reģionālās aristokrātijas pretenzijām uz autonomiju; * īpašumtiesības un kultūru nepakļauj valsts kontrolei. Jau XVI gs. iezīmējās varas koncentrācijas tendence vienpersoniski valdnieka rokās (un šī valdnieka autoritātes nostiprināšana), taču turpat līdzās pastāvēja visdažādākie padomdevēja institūti, kuros piedalījās valstī pastāvošo brīvo kārtu pārstāvji (skat. [[Kārtu pārstāvniecība]]). Tomēr šim periodam ir raksturīga arī kārtu pretošanās valdnieka autoritātei (bieži vien jaunajam valdniekam, lai nostiprinātos tronī, nācās ievērojami pakļauties kārtu spiedienam). Taču ir raksturīga tendence: vienlaicīgi ar valsts apvienošanas un varas centralizācijas politikas panākumiem valdnieki sāka pamazām atteikties no kārtu pārstāvniecības augstāko institūtu palīdzības valsts pārvaldē (valsti jau varēja itin labi pārvaldīt profesionālā ierēdniecība, un kārtu pārstāvju sapulces sāka sasaukt aizvien retāk un retāk, tikai ļoti svarīgu jautājumu izlemšanai). Absolūtisma tendences bija ierobežotas laikā un saistītas ar viena konkrēta valdnieka personības spēku un spēju pārvaldīt valsti atbilstoši saviem priekšstatiem (t.s. teritoriālais absolūtisms). Tikai XVII—XVIII gs. var sākt runāt par absolūtismu kā par politisku sistēmu. == Absolūtisms Eiropā == '''[[Spānijas vēsture|Spānijā]]''' absolūtisms izveidojās XVI gs., kad tika pabeigta [[Pireneju pussala]]s zemju apvienošana (izņemot [[Portugāle|Portugāli]]). Pēc Filipa II gribas jaunajai valstij tika izveidota jauna galvaspilsēta — [[Madride]]. Provinču autonomija tika ievērojami samazināta, un līdz ar to to kārtu pārstāvniecības institūts — [[kortesi]] — zaudēja ietekmi visas valsts pārvaldē. To veicināja valsts kases neatkarība no tiem: lielāko daļu ienākumu deva aizjūras provinču (it īpaši [[Nīderlande]]s) nodokļi un koloniju piegādātās bagātības. Monarhs ieguva pilnīgu neatkarību no kārtām. '''[[Anglija|Anglijā]]''' absolūtisma tendences parādījās [[Elizabete I|Elizabetes I Tjudores]] laikā un turpinājās Stjuartu dinastijas valdīšanas laikā, līdz 1640.—1642. gadā [[parlaments]] sāka valsts politiskās sistēmas maiņu. 1649. gadā pēc parlamenta lēmuma karalim Čārlzam I nocirta galvu; kopš tā laika republika nomaina parlamentāro monarhiju un otrādi, bet par absolūtismu Anglijā runāt nevar. '''[[Francija|Francijā]]''' absolūtisms veidojās ilgstošā politiskās attīstības procesā un nostiprinājās tikai ap XVII gs. vidu. XV gs. otrajā pusē un XVI gs. sākumā tika pabeigta Francijas apvienošana ar militāru spēku; lai to īstenotu, nācās spēcīgi ierobežot provinču autonomiju. Karla VIII (1483—1498) un Luija XII (1498—1518) laikā sāk izteikti iezīmēties valsts centralizācijas tendences. Monarhi sāka retāk sasaukt ģenerālštatus (tikai sevišķi svarīgos jautājumos). Valdnieka varu XVI—XVII gs. tā nopietni varēja ietekmēt vienīgi [[Parīze]]s parlaments — augstākais likumdošanas un tās kontroles institūts. Taču monarha un aristokrātijas attiecības bija visai sarežģītas (galu galā, daudzas aristokrātu dzimtas bija tikpat dižciltīgas un arī varēja pretendēt uz troni). XVI gs. monarha autoritāti un ietekmi nostiprināja Francijas iesaistīšanās starptautiskos konfliktos. 1516. gadā tika noslēgts Boloņas konkordāts: Fransuā I (1515—1547) un pāvesta vienošanās paredzēja Francijas karalim tiesības iecelt tur augstāko garīdzniecību. Francijā veidojās nacionāla [[gallikāņu baznīca]]. Ticības karu laikā nebija iespējams sasaukt ģenerālštatus (tos sasauca tikai 1614. gadā, lai apspriestu valsts ienākumu palielināšanas iespējas). Kardināls Rišeljē (1629—1642), kurš veica savā ziņā arī premjera funkcijas, īstenoja ļoti efektīvu karaļa varas un valsts centralizācijas nostiprināšanas politiku: * spēcīga centralizācija (subordinācijas ievērošana); * reformēta valsts administratīvā sistēma; * tika likvidēta vecā provinču sistēma un valsts sadalīta 32 apgabalos, ko pārvalda karaļa komisārs kam ir tiesu, finanšu un izpildvara; * aristokrātu privilēģiju ierobežošana (divkauju aizliegums utt.); * pēc [[Nantes edikts|Nantes edikta]] atcelšanas 1629. gadā savas īpašās tiesības zaudēja Parīzes parlaments, karaļa rokās pārgāja likumdošanas vara; * veiksmīga piedalīšanās 30 gadu karā. Šo viņa politiku turpināja kardināls Mazarini: * laikā no 1640. līdz 1650. gadam tika apspiesta frondas (aristokrātu partijas) sacelšanās un likvidēta iekšējo nocietinājumu (cietokšņu) sistēma; * ģenerālštati tiek aizmirsti; * aristokrātiju piespiež pārvākties no provinces uz Parīzi, kur tie tiek pakļauti pilnīgai valsts ierēdņu kontrolei un opozīcija nav iespējama. Luija XIV (1643—1715) un Luija XV (1715—1774) laikā var droši runāt par absolūtismu Francijā. XVII gs. otrajā pusē karaļa personībai vairs nebija īpašas nozīmes: valsts politiskā sistēma bija pilnībā izveidojusies un varēja pastāvēt neatkarīgi no monarha politiskā talanta. Absolūtisms balstījās uz labi pārdomātu un noregulētu valsts pārvaldes mehānismu. Viens no augstākajiem valsts ierēdņiem bija galvenais finanšu kontrolieris, kura pārziņā atradās svarīgākās saimniecības nozares (lauksaimniecība, rūpniecība, komunikācijas, tirdzniecība). Valsts sekretāri par savā pārziņā esošajām nozarēm ziņoja tieši karalim. Luija IV laikā Francija kļūst par koloniālu lielvalsti. [[Žans Batists Kolbērs|Žana Batista Kolbēra]] darbības laikā (no 1665. gada — galvenais finanšu kontrolieris) jauno koloniju ienākumi un pārdomātā ekonomiskā politika veicināja strauju valsts uzplaukumu. Francija militāri, ekonomiski un kulturāli sāk dominēt Eiropā. == Apgaismotais absolūtisms == Apgaismotais absolūtisms bija valsts pārvades forma, kurā absolūtais valdnieks realizēja pārvaldes reformas apgaismības ideju garā. "Vecās kārtības" izpausmes, kuras kritizēja apgaismes domātāji, visā Eiropā bija līdzīgas: sociālās pretrunas; valsts un Baznīcas savstarpējās attiecības, neapmierinoša saimnieciskās dzīves attīstība u. c. Tā kā lielākā daļa tā laika Eiropas monarhu bērnībā un jaunībā bija guvuši labu izglītību, bet viņu bibliotēkās atradās izcilāko domātāju darbi, tas neizbēgami ietekmēja šo monarhu pasaules uzskatu (pat gadījumos, kad viņi izraudzījās īstenot konservatīvu politiku, par atskaites punktu kalpoja teorētisko darbu atziņas). Populāra bija [[Voltērs|Voltēra]] doma, ka izglītots un tālredzīgs monarhs var novērst sabiedrībā pastāvošo ļaunumu un nodrošināt sabiedrības attīstību atbilstoši "laika garam". [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] karalis Fridrihs II daudz diskutēja ar Voltēru, [[Krievijas Impērija|Krievijas]] imperatore [[Katrīna II Lielā|Katrīna II]] ilgi sarakstījās ar Voltēru. [[Žans Žaks Ruso|Ruso]] un [[Monteskjē]] darbi ietekmēja vairāku viņas teorētisko dokumentu izveidi. Vēstures literatūrā valsts politiku, kur valdošais monarhs cenšas apvienot absolūto monarhiju ar reformām, kuras nodrošinātu valsts attīstību un uzplaukumu, dēvē par "apgaismoto absolūtismu". Apgaismoto absolūtismu var attiecināt uz Krievijas Katrīnu II (1762—1796), Prūsijas [[Frīdrihs II Lielais|Fridrihu II]] (1740—1786), [[Austrija]]s [[Jozefs II Hābsburgs|Jozefu II]] (1780—1790), Spānijas Kārli III (1759—1788), [[Zviedrija]]s Gustavu III (1771—1792). Apgaismotā absolūtisma pamatpazīmes: * lielāka baznīcas īpašumu kontrole (dažkārt pat aplikšana ar nodokļiem); * [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu baznīcas]] ietekmes samazināšana (izraida jezuītus no Portugāles 1759, Francijas 1764, Spānijas 1767), reliģiskās tolerances ieviešana; * laicīgo izglītības iestāžu skaita pieaugums, baznīca zaudē izglītības monopolu; * likvidē iekšējās muitas un veicina iekšējā tirgus attīstību; * modernizē nodokļu politiku (līdz XVIII gs. zemnieki maksā nodokļus nevis valstij, bet muižniekam); * tiesu reformas (vienoti likumi, tiesas neatkarība no vietējās varas); * dzimtbūšanas likvidēšana. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas vēsture]] [[Kategorija:Francijas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Monarhijas]] ths3fcdv3yiy7j6tbvxun4xak9kidqj Pēriens 0 48146 4458569 4432483 2026-04-24T21:07:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458569 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Martin van Maele - La Comtesse au fouet 05.jpg‎|right|thumb|200px|Martins van Mēle ''Nopērtā grāfiene'', 1906. gads]] '''Pēriens''' ir [[miesas sods]], kuru izpilda izdarot vairākus [[pliķis|pliķus]] vai sitienus pa [[sēžamvieta|dibenu]]. Retāk pazīstams ir pēriens pa [[mugura|muguru]] vai [[kāja|kājām]]. == Definīcijas == Pēriens sastāv no pliķēšanas vai uzsišanas pa sēžamvietu ar roku vai pēršanas rīku, parasti izpildīts kā [[miesas sods|fizisks sods]]. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]] visi disciplinējošie pasākumi, kurus lieto dibenam, pazīstami kā pēriens jeb ''spanking''. [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] parasti runā par ''pliķēšanu'', ''uzšaušanu'' jeb ''smacking'' un ''whacking''; kamēr ''spanking'' parasti attiecas tikai uz pērienu ar roku (pretēji pērieniem ar īpašiem instrumentiem kā pliķēšana (''paddling''), žagarošana (''birching''), rīkstēšana (''caning'') vai čībošana (''slippering'')). Latviešu valodā ir daudzi [[Sinonīms|sinonīmi]] ar līdzīgu nozīmi, kas atšķiras pēc lietotā pēriena rīka, piemēram, šaustīšana, kulšana, mizošana, sukāšana, sautēšana, rīkstēšana, siksnošana, noslānīšana, pātagošana un tamlīdzīgi. [[Attēls:SpankGirls1903.JPG|thumb|left|220px|Disciplinēšana 20. gs sākumā]] Arī angļu valodā ir daudz alternatīvu terminu kā siksnošana (''belting''), rīkstēšana (''caning''), pātagošana (''whipping''). * Lieto arī neformālu terminoloģiju, piemēram, "mācība", "sukas", "žagaru zāles", "dakteris bērziņš", taču angliski ir arī daudzi termini, kas parāda sāpju efektu un nav tieši tulkojami kā ''blistering'', ''grilling'', ''roasting'', ''humbling''. * Dažās valodās lieto tikai vārdus, kas apzīmē pēršanu tieši pa dibenu, ne citu ķermeņa daļu, piemēram, franciski ''fessée'' (no ''fesse'' 'dibens') vai ironiski kā holandiešu ''billenkoek'' (dibens + kūka); līdzīga vārdu spēle angliski ir ''posterior alignment''. * Latviski mēdz teikt arī "sadot pa biksēm", kas liecina par apsegtu dibenu un sasaucas ar holandiešu ''pak voor de broek'' ('uzšāvieni pa biksēm'). * Šeit jāmin arī analoģiski vārdi pērējam kā holandiskais ''bilslager'' ('dibensitējs') un franču ''(Frère) Fesseur'' ('(brālis) pērējs (dibenotājs)'), kas abi attiecas uz baznīcas kārtību - īpaši Jezuītu ordenī šie nosaukumi saistās ar profesionālu pērienu pa (parasti atkailinātu) dibenu katoļu skolās; arī, piemēram, Parīzes Svētā Lācara cietumā (''St. Lazaire'') rīkste tika izmantota kā disciplīnas veids pa kailu dibenu noziedzniekiem, un to veica kāds no Lācaristu ordeņa, kuru tā arī saucā ''Père fouettard'' ('tēvs šaustītājs'). Amerikas Pediatru akadēmija pērienu ('spanking') definē kā veselībai nekaitīgu darbību, iecerētu uzvedības pārveidošanai un īstenotu ar atvērtu plaukstu vai tai līdzīgu priekšmetu pa sēžamvietu. Šādā izpratnē pērienu stingri nošķir kā disciplīnas formu, kas neietver "sišanu un dauzīšanu". Ņūhempšīras Universitātes socioloģijas pētnieki par pērienu ('spanking') uzskata pliķēšanu pa atsegtu dibenu disciplinēšanas nolūkā "izraisot sāpes, bet ne ievainojumu, lai kontrolētu uzvedību". Šo jautājumu pētošie zinātnieki tradicionālu sodu atšķir no mocīšanas.<ref>«Paldies par pērienu, tēti un mamma!» - "Pēriens audzina". Toms Ancītis, Latvijas Avīze, Rīga, 2007. gada 10. jūlijs.</ref> Sabiedrībā aktuāla ir kļuvusi tēma par bērnu pēršanu kā vienu no efektīvākajām audzināšanas metodēm, diskusijās izskanējuši savstarpēji atšķirīgi viedokļi.<ref>Ķikute, L. Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību departamenta vadītāja p.i. (publicēts portālā [http://www.politika.lv www.politika.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140929100714/http://politika.lv/ |date={{dat|2014|09|29||bez}} }} 2007. gada 14. augustā)</ref> Latvijā pēriens kā [[kriminālsods]] vairs nav likumā kopš 20. gadsimta sākuma vīriešiem, sievietēm - kopš 1889. gada<ref>"Soda likumi par krimināliem un pārmācīšanas sodiem", Rīga, 1894. gads. 525. lpp.</ref> oficiāli likumā paredzētais soda veids tika saukts ''pēršana'',<ref>"Likumi priekš zemniekiem", Pēterburga, 1804. gads. 32. lpp.; Vidzemes zemnieku likumi (''Likumi Vidzemes zemniekiem doti''). 41. lpp.</ref> pēdējoreiz plaša valsts īstenota pēršana Latvijā norisinājusies 1905. gadā,<ref>Alekse I. ''Vienatnē svešumā. Ar Troickas pulku mājup''. Latvijas Vēstnesis. Rīga, 2004. gada 16. septembris.</ref> soda ekspedīcijas nežēlīgi pērušas abu dzimumu cilvēkus - kā vīriešus, tā sievietes metāla pātagām,<ref>Natālija Pīzele. ''1905. gada revolūcija Preiļu novadā:norises un avoti.'' International conference - Information, Revolution, Reaction: 1905-2005. Proceedings. November 23-25, 2005. Riga. {{ISBN|9984-607-75-5}}</ref> pēriens pa kailu sēžamvietu kopš 1942. gada atkal<ref>[https://jaunagaita.net/jg66/JG66-68_Ekmanis.htm 1942. gada 20. februāra telegrāfisks rīkojums Nr. 2185, Ekmanis, Rolfs. Latviešu rakstnieki Iekškrievijā, 1941. - 1945. ''Jaunā Gaita'', Nr. 66, 1967.]</ref> kā miesas sods par pārkāpumiem iestādēs ierobežoti tika piemērots nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas laikā (1941-1944),<ref>Lase I. ''Triju Zvaigžņu Ordeņa komandiere savā 84.dzimšanas dienā Latvijas Vēstnesis.'' Rīga, Latvijas Vēstnesis, 2000. gada 17. novembrī Nr. 413/417 (2324/2328)</ref> arī Igaunijā - nometnēs, ar pletnēm publiski uz speciāla šim nolūkam ierīkota sola.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://data.lnb.lv/nba01/ZemgalesKomunists/1944/ZemgKomun1944-002.pdf |title=„Vācu fašistu ļaundarības Igaunijā”, ''Zemgales komunists'', Nr.2, 1944. gada 7. decembrī. — 4.lpp |access-date=2010. gada 19. Janvāris |archive-date=2007. gada 20. Septembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20070920061158/http://data.lnb.lv/nba01/ZemgalesKomunists/1944/ZemgKomun1944-002.pdf }}</ref> Otrā pasaules laikā publisks pēršana kā disciplinārsods izmantota vietējā pašpārvaldē pašreizējās Baltkrievijas Republikas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.laikmetazimes.lv/2018/08/06/neatkarigas-krievu-valstinas-otraja-pasaules-kara/ |title=Jākobsons, Ervīns. ''Neatkarīgās krievu republikas Otrajā Pasaules karā'', 2018. gada 6. augusts. |access-date=2019. gada 2. Maijs |archive-date=2019. gada 2. Maijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20190502143747/http://www.laikmetazimes.lv/2018/08/06/neatkarigas-krievu-valstinas-otraja-pasaules-kara/ }}</ref> ==Sabiedrības attieksme== Kā sods ģimenē Latvijā pēriens ir ļoti izplatīts, 48% Latvijas iedzīvotāju 2005. gadā ir nācies ģimenē izmantot miesassodu bērnu disciplinēšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.skds.lv/doc/bernu%20sodisana_SKDS_0822005.doc |title=SKDS 2005. gada socioloģiskais pētījums |access-date={{dat|2008|05|21||bez}} |archive-date={{dat|2006|10|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20061010054940/http://www.skds.lv/doc/bernu%20sodisana_SKDS_0822005.doc }}</ref> Tracionālajā kultūrā Zemgalē <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.policy.hu/putnina/Zemgale.pdf |title=Mileiko I. Vardarbība un veselība. Zemgales lauka pētījuma atskaite. 2007. |access-date={{dat|2008|12|17||bez}} |archive-date={{dat|2022|03|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220319233823/http://www.policy.hu/putnina/Zemgale.pdf }}</ref> un Augškurzemē<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.policy.hu/putnina/Kurzeme.pdf |title=Brants M. Vardarbība un veselība. Kurzemes lauka pētījuma atskaite. 2007. |access-date={{dat|2008|12|17||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304191012/http://www.policy.hu/putnina/Kurzeme.pdf }}</ref> joprojām kopienas uzskata, ka pēriens audzināšanā ir pieļaujams, jo bērns ir jāsoda, ja dara kaut ko nepareizi, cenšas nodalīt, kad fiziska ietekmēšana ir audzināšana un kad tā ir vardarbība. Latvijā fiziska sodīšana ģimenē ir stabila kultūras norma: Pasaules veselības organizācijas pētījums rāda, ka par šādu "normu" liecina augstais respondentu īpatsvars - pērienu kā fizisku sodu bērnībā saņem 67,2% puišu un 67,6% meiteņu; visbiežāk pērienu pēdējoreiz jaunieši saņēmuši 10-14 gadu vecumā (ap 37,4-45%), trešdaļa pēdējoreiz sodīti līdz 9 gadiem, bet gandrīz katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs (23,4-30,2%) nopērts 15-19 gadu vecumā (par 19 gadiem vecāku cilvēku pēršanu ģimenē pētījums neanalizē), turklāt pēriena izplatībai nav ticamas atšķirības saistībā ar ģimenes sociālekonomisko statusu.<ref>[http://www.vmnvd.gov.lv/uploads/files/4eeb207778286.pdf "Pasaules Veselības organizācijas pētījums, 2011"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305081712/http://www.vmnvd.gov.lv/uploads/files/4eeb207778286.pdf |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} Veselības ministrija, "Pētījums par Latvijas jauniešu bērnībā gūto nelabvēlīgo pieredzi", Rīga, 2011. {{ISBN|978-9984-837-40-6}}, 3-4.lpp.</ref> Arī Rietumu kultūrā attieksme pret pēršanu mainās, piemēram, Jaunzēlandē 2009. gada augusta referendumā 87,6 procenti iedzīvotāju atbalstīja vecāku tiesības bērnu disciplinēšanai izmantot pērienu,<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/asia-pacific/8214011.stm "NZ votes against child smack ban"], BBC News, {{dat|2009|8|21|N|bez}}.</ref> pēršana Francijā visnotaļ plaši tiek akceptēta.<ref>http://skaties.lv/latvija/sabiedriba/latvija-bernu-persana-ir-aizliegta-tomer-populara-audzinasanas-metode-daudzas-gimenes/</ref> == Dzimšanas dienas pēriens == Dzimšanas dienas pēriens ({{val|en|birthday spanking}}) ir tradīcija Amerikas Savienotajās Valstīs un citur. Tam ir daudz variantu, tomēr parasti tiek saprasts, ka cilvēku pa jokam noper viņa dzimšanas dienā.<ref>[http://www.birthdaycelebrations.net/usabirthdays.htm ''Birthday Celebrations from America'']</ref> Proti, tas ir viegls, rituālisks pēriens, kas nav domāts sodam, bet gan jokam un tradīcijai, izklaidei ģimenes locekļiem, visiem, klasesbiedriem un tamlīdzīgi. Dzimšanas dienas pērienu parasti saņem bērni, taču arī pieaugušie nereti tiek tajā iesaistīti. Klasiskā variantā jubilārs saņem tik cirtienu pa dibenu, cik paliek gadu, klāt vienu izaugsmei ("to grow on"). Parasti skatītāji skaļi skaita līdzi. Parasti pliķi ir nesāpīgi, jo rituālam jāiepriecē arī jubilārs un nav jāsabojā diena. Mūsdienās dzimšanas dienas pērienu nereti izpilda pa pilnībā apsegtu vai pilnībā kailu [[Sēžamvieta|dibenu]] tradicionālajā [[poza pāri celim|pozā pāri celim]] ar atvērtu plaukstu vai lineālu, vai [[pliķēklis|pliķēkli]]. Citā variantā jubilāru per katrs viesis, vai pat saņem pilnu pērienu no katra. == Pēriens skolās == [[Attēls:Martin Van Maele - La Grande Danse macabre des vifs - 01.jpg|thumb|280px|19. gadsimts - internātskolas skolniece gatavojas saņemt pērienu pa pliku dibenu]] Bērnu pēršana nav aizliegta visās valstīs, piemēram, tā ir atļauta un likumā nostiprināta ASV un Kanādā. Tā Kanādas augstākā tiesa vēl pavisam nesen lietā ''[[Canadian Foundation for Children, Youth and the Law v. Canada (Attorney General)|Foundation v. Canada]]'' apstiprināja vecāku tiesības pielietot miesassodu bērniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cbc.ca/news/background/spanking/ |title=CBC News Indepth: Spanking<!-- Bot generated title --> |access-date={{dat|2004|02|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20040206013218/http://www.cbc.ca/news/background/spanking/ |archivedate={{dat|2004|02|06||bez}} }}</ref> Līdzīgi ASV personu līdz 18 gadu vecumam pēršana un pliķēšana ir likumīga ģimenē, un apmēram 23 štati tiešā tekstā paredz tās lietošanu skolās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.stophitting.com/disatschool/facts.php|title=Facts About Corporal Punishment|access-date={{dat|2008|04|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080420130355/http://www.stophitting.com/disatschool/facts.php|archivedate={{dat|2008|04|20||bez}}}}</ref> Dažās valstīs pēriens ir disciplīnas līdzeklis skolās. Šādās skolās parasti atļauj disciplinēt gan jaunāko klašu, gan arī vidusskolas skolēnus, bet parasti ne vecākus par 18 gadiem. Plaši pērienu skolās lieto ASV, Singapūra, Dienvidkoreja, kur vēl 2005. gadā 93,6% skolēnu saņēmuši miesassodus,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.endcorporalpunishment.org/pages/progress/reports/rep-korea.html |title=Beazley, H., S. Bessell, et al., 2006, What Children Say: Results of comparative research on the physical and emotional punishment of children in Southeast Asia and Pacific, 2005, Stockholm, Save the Children Sweden |access-date={{dat|2012|05|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120227192803/http://www.endcorporalpunishment.org/pages/progress/reports/rep-korea.html |archivedate={{dat|2012|02|27||bez}} }}</ref> un citur. Piemēram, Austrālijā pēriens dažos štatos ir aizliegts, citos ne pilnībā.<ref>{{PDFlink|http://www.criminology.unimelb.edu.au/staff/alastair_nicholson/Hug_Not_Hit.pdf|218&nbsp;[[Kibibyte|KiB]]<!-- application/pdf, 223539 bytes -->}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.endcorporalpunishment.org/pages/progress/reports/australia.html |title=Global Progress<!-- Bot generated title --> |access-date={{dat|2011|07|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110726033245/http://www.endcorporalpunishment.org/pages/progress/reports/australia.html |archivedate={{dat|2011|07|26||bez}} }}</ref> Pēršana kā disciplinārsods skolās nav tieši aizliegta Čehijā, kur tai ir senas tradīcijas un kur tādu sodu 2006. gadā atbalsta 25% respondentu,<ref>''The Prague Post'', 20 June 2007</ref> savukārt 2008. gadā sabiedriskās domas aptaujās vairākums ir pret valdības rosināto miesassodu aizliegšanu.<ref>[http://www.radio.cz/en/article/102824 Velinger, Jan. Poll: Majority of Czechs oppose ban on physical punishment, ''RadioPRAHA'', 09-04-2008 13:20 UTC]</ref> Kopš 1986. gada Lielbritānijā vairs neper skolēnus valsts dibinātās skolās.<ref>[http://news.bbc.co.uk/1/low/england/2570565.stm Schools lose legal fight over smacking], BBC News, [[12_December]] [[2002]], (accessed [[26_June]] [[2007. gads|2007]])</ref> Ļoti bieži pērienu kā disciplīnu izmanto Āfrikā un Indijā. Malaizijā vienmēr ar ratana rīksti sodījuši vīriešu dzimuma skolēnus, bet 2007. gadā akceptēts priekšlikums turpmāk šādi pērt arī meitenes līdz pilngadības sasniegšanai.<ref>[http://www.care2.com/c2c/share/detail/554926 Bring out the cane even if they are girls] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080503072039/http://www.care2.com/c2c/share/detail/554926 |date={{dat|2008|05|03||bez}} }}, ''Care2'', November 28, 2007</ref> Malaizijas Nacionālā skolotāju apvienība to skaidro ar to, ka jaunās malaizietes tāpat iesaistās bandu cīņās, pērienu jaunietēm atbalsta arī šīs valsts vecāku asociācija, ja to veic skolotājas sievietes.<ref>[http://www.asiaone.com/News/Education/Story/A1Story20071128-38736.html Strong support for caning] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080503024917/http://www.asiaone.com/News/Education/Story/A1Story20071128-38736.html |date={{dat|2008|05|03||bez}} }}, The New Straits Times, November 28, 2007</ref> Miesassodu izmantošana disciplinēšanai skolās ASV ir atkarīga no štata. Septiņos štatos - Arizonā, Kolorado, Teksasā, Oklahomā, Ārkanzasā, Misisipī, Alabamā, Floridā un Indianā štata likumi dod skolotājiem aizsardzību pret iespējamo iesūdzēšanu tiesā par pēršanu, tomēr ir arī citi štati, kur tas ir atļauts. ASV skolās parasti lieto "Pliķēšanu" (''paddling'') ar koka dēlim vai airim līdzīgu speciālu pēršanas rīku jeb "[[pliķēkli]]" (''paddle''). Piemēram, Alabamā šo pliķēšanu lieto vienīgi, kad citas alternatīvas nav devušas rezultātu, un, ja tam piekrīt vecāki. To izpilda speciāls sertificēts tā paša dzimuma skolas darbinieks vismaz viena liecinieka klātbūtnē. Sodu izpilda pa atkailinātu sēžamvietas apakšējo daļu. Atteikšanās saņemt sodu var novest pie atstādināšanas. Pliķēšanas izpildes dienā direktoram jānodod rakstveida ziņojums, kur uzrādīts sodāmā vārds, disciplinārpārkāpuma raksturs, izpildītāja vārds, liecinieks un vispārējs gadījuma apraksts.<ref>[http://www.apollo.lv/portal/life/1853/articles/122775/0 Latvijas Avīze:Amerikā skolēnam drīkst sadot pa dibenu]{{Novecojusi saite}}</ref> [[Attēls:Paddle.jpg|thumb|400px|right|ASV vidusskolas [[pliķēklis]]]] ASV Izglītības departamenta statistika rāda, ka miesassodu gadā saņem vairāk nekā 270 tūkstoši skolēnu, piemēram, Misisipi, Teksasā, Floridā, Luiziānā, Džordžijā u. c. — līdz pat 10% no skolēnu skaita.<ref>Ancītis, Toms «Paldies par pērienu, tēti un mamma!» - "Pēriens audzina", ''Latvijas Avīze'', Rīga, 2007. gada 10. jūlijs.</ref> Zinātniski socioloģiskie pētījumi norāda, ka ASV tiek pērti vairāk kā 85% bērnu septiņu gadu vecumā, ap 60% divpadsmit gadu vecumā, 35% piecpadsmit un pat viena piektdaļa septiņpadsmitgadīgo jauniešu. Savukārt, ja sešu gadu vecumā ASV bērns saņem pērienu apmēram divdesmit divas reizes gadā, tad desmit gadu vecumā tikai divpadsmit reižu, bet divpadsmit, četrpadsmit vai septiņpadsmitgadīgos per apmēram astoņas reizes gadā; interesanti, ka sodīšanas biežums samazinās sasniedzot 15 gadu vecumu, bet pēc tam atkal palielinās. Ja vecumā līdz 12 gadiem parasti vairākums bērnu soda perot ar roku pa pliku dibenu, tad vecumā no 13 līdz 17 gadiem šie skaitļi izlīdzinās - 14% joprojām per ar roku, bet 15,6% šajā vecumā per ar kādu rīku (čību, pliķēkli, rīksti, jostu utml.)<ref>Straus, Murray A. and Stewart, Julie H. "Corporal Punishment by American Parents: National Data on Prevalence, Chronicity, Severity, and Duration, in Relation to Child and Family Characteristics", ''Clinical Child and Family Psychology Review'', Vol.2, No.2, 1999, p.59 fig.1, p.60 fig.2, p.61 table III, p.65</ref> Nacionālā Skolu Psihologu asociācija<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nasponline.org/about_nasp/pospaper_corppunish.aspx |title=NASP Position Statement - Corporal Punishment<!-- Bot generated title --> |access-date={{dat|2008|04|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080331081921/http://www.nasponline.org/about_nasp/pospaper_corppunish.aspx |archivedate={{dat|2008|03|31||bez}} }}</ref> norāda uz 1,5 miljoniem pēriena gadījumu ASV skolās ik gadu.<ref>Owen, S.S. (2005). ''The relationship between social capital and corporal punishment in schools: A theoretical inquiry''. Youth and Society, 37, 85-112.</ref> :Interesanti, ka [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] skolā drīkst nopērt arī pieaugušu skolotāju, ja tā rīkojusies nepareizi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bartele.com/newsletters/Nov03nl2004.htm |title=ELSEWHERE IN ASIA: Police 'Lash' Teacher Who Hit Girl with Shoe |access-date={{dat|2008|04|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080414214540/http://www.bartele.com/newsletters/Nov03nl2004.htm |archivedate={{dat|2008|04|14||bez}} }}</ref> Piemēram, skolotāja bija nelikumīgi apvainojusi meiteni, tādēļ to klasē, skolēnu priekšā desmit reizes nopēra policija.<ref>[http://www.utro.ru/articles/2004/11/03/369647.shtml КАЛИНИНА, A. "Учительницу выпороли при всем классе"] utro.ru, 03 ноября 2004</ref> Latvijas teritorijā pērienu skolās pēdējoreiz publiski popularizēja Vācijas Impērijas okupācijas laikā no 1915. gada līdz 1918. gadam, plānojot skolotājiem izsniegt trīs rīkšu bunti - par ķeizaru Vilhelmu, "svēto Krieviju" un par krietnu skolotāju sabiedrību (Lehrerschaft); skolotāju apliecības bija plānots neizsniegt tiem, kas neprot kārtīgi skolēnu izpērt.<ref>Čuibe A., Izglītības ministrijas Skolu departamenta vicedirektors. "Skolēnu sodīšana un apbalvošana", ''Latvijas Skola'', Nr.2. 1940. gada 1. februāris. 142-143.lpp</ref> Latvijas Republikā pēršanu kā audzināšanas līdzekli aizstāv [[Saeima]]s Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs [[Jānis Šmits]], argumentējot ar [[Bībele|Bībeli]], norādot, ka Latvijā vecākiem ir garantētas tiesības audzināt savu bērnu pēc saviem reliģiskajiem uzskatiem un neviena Eiropas institūcija nevar atcelt to, kas teikts Svētajos Rakstos<ref>[http://demo.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/?doc=4283 Vai Šmits ir par pēršanu, ''Latvijas Avīze'', Rīga, 2007. gada 3. augusts]{{Novecojusi saite}}</ref> - Zālamana pamācību 13. nodaļas 24. pantā: "Kas savu rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu, bet kas savu dēlu mīl, tas to jau agri pārmāca" un ANO Deklarācijas par jebkuras neiecietības un diskriminācijas, kas balstās uz reliģiju un pārliecību, izskaušanu 5. pantu - vecākiem ir tiesības organizēt dzīvi ģimenē saskaņā ar savu reliģiju un ticību un audzināt bērnos tādu morāli, kādai tic vecāki.<ref>«Tev būs godāt savu tēvu un māti» ''Latvijas Avīze'', Rīga, 2007. gada 31. jūlijs</ref> == Studentu korporāciju pliķēšana == [[Attēls:Otto Spanking Domme Art 2.png|thumb|left|160px|Meiteņu korporācijas pliķēklis]] [[Attēls:SororityPaddlingFinalexam280.jpg‎|thumb|200px|[[Pliķēšana]] [[studentu korporācija|studentu korporācijā]] ASV]] Atsevišķās valstīs (galvenokārt, ASV) akadēmiskajās mūža organizācijās - meiteņu un puišu studentu korporācijās pilntiesīgu biedru uzņemšana iesvētībās notiek ar pērienu.<ref>Elefan, Ruben S. ''Fraternities, sororities, societies: secrets revealed'', St. Pauls (Library of Congress Jakarta Field Office), 1997. {{ISBN|971-504-847-1}}</ref> Pērienu izpilda ar īpašu korporācijas [[pliķēklis|pliķēkli]] (''sorority paddle/franternity paddle'') īpašā ceremonijā parasti izģērbjoties pa kailu<ref>[http://mensstudies.metapress.com/content/5631340288w61u7p/ Mechling, Jay. «Paddling and the Repression of the Feminine in Male Hazing», ''Thymos: Journal of Boyhood Studies'', Volume 2, Number 1 / Spring 2008. ISSN 1931-9045]{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://photos1.blogger.com/blogger/1464/1568/1600/takingitproper.jpg |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2010|06|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150928182426/http://photos1.blogger.com/blogger/1464/1568/1600/takingitproper.jpg |archivedate={{dat|2015|09|28||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://sororitypaddles.blogspot.com/ |title=All good things |access-date={{dat|2010|06|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120609180047/http://sororitypaddles.blogspot.com/ |archivedate={{dat|2012|06|09||bez}} }}</ref> vai apsegtu sēžamvietu<ref name="autogenerated1">Mechling, Jay Clark «Is HAzing Play?» in Cindy Dell ''Transactions at Play'', University Press of America, 2009. {{ISBN|978-0-7618-4485-3}}, p.57</ref> kā pliķēšanu (''paddling'', saukta arī ''swinging the wood''<ref>Kimbrough, Walter M. ''Black Greek 101: The culture, customs, and challenges of Black fraternities and sororities'', Asociated University Presses, 2003. p.63</ref>). Korporāciju pliķēšanu saņem brīvprātīgi, tas ir izplatīts visā ASV [[studentu korporācijas|studentu]] un [[studenšu korporācijas|studenšu korporācijās]] (''sororities''), citās slepenās organizācijās.<ref>Nuwer, Hank. ''Wrongs of Passage: Fraternities, Sororities, Hazing, and Binge Drinking.'' Indiana University Press, 1999. p.35, 80.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lib.umd.edu/drum/handle/1903/1577 |title=Ellsworth, Chad ''Definitions of hazing: Differences among selected student organizations'' Dissertation, 2004. |access-date={{dat|2010|06|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100709125936/http://www.lib.umd.edu/drum/handle/1903/1577 |archivedate={{dat|2010|07|09||bez}} }}</ref> Iesvētāmā pilnīga atkailināšanās, pat publisks [[kailums]] bieži ir gaidīta šādas studentu pliķēšanas daļa.<ref>Mechling, Jay Clark «Is HAzing Play?» inClark, Cindy Dell ''Transactions at Play'', University Press of America, 2009. {{ISBN|978-0-7618-4485-3}}, p.47</ref> Vēsturiski korporāciju pēriens nāk no viduslaiku tradīcijas pērt pirmgadniekus studentus, piemēram, Aviņonā, Francijā.<ref>Nuwer, Hank. ''Wrongs of Passage: Fraternities, Sororities, Hazing, and Binge Drinking.'' Indiana University Press, 1999. p.94.</ref> Lai arī psiholoģijas zinātnieks Z.Freids uzskatīja (1919), ka pliķēšanas mērķis ir apspiest sievišķo identitāti un iniciēt jaunuzņemto heteroseksuālo vīriešu sabiedrībā, jo veido svarīgas psiholoģiskas un sociālas grupas identitātes funkcijas,<ref name="autogenerated1" /> tomēr arvien vairāk pliķēšanu īsteno arī meiteņu korporācijas. Meiteņu korporācijās iniciācijas pliķēšanas sākumā nereti jāvalkā vienādi svārki, blūzes, matu sprādzes, kleitas utt.<ref>Kimbrough, Walter M. ''Black Greek 101: The culture, customs, and challenges of Black fraternities and sororities'', Asociated University Presses, 2003. p.49</ref> Iesvētāmā nedrīkst kliegt, kustēties vai atstāt pliķēšanas pozu pēriena laikā - jāizrāda rakstura stingrība un slepenība.<ref>Phillips, Clarenda M. ''African American fraternities and sororities: the legacy and the vision'', University Press of Kentucky, 2005. p.450</ref> == Vēsturiski slaveni pērieni == [[Attēls:Slovak whip (heart).jpg|thumb|left|200px|Slovāku peramā pātaga]] Miesas sodi, tajā skaitā ar pātagu vai žagariem, bija izteikti populāri 18. gadsimta Francijā, absolūtisma un arī Lielās Franču revolūcijas laikā. Piemēram viena no revolūcijas līderēm, feministe [[Teroīne Merikūra]] sajuka prātā pēc publiska pēriena. 1793. gada 31. maijā jakobīņu sievietes viņu saķēra netālu no Konventa Tileriju parka terasēs, izģērba pilnīgi kailu un sarīkoja publisku pēršanu ar žagariem pa pliku dibenu. Revolūcijas varone bija tik ļoti apkaunota, ka sajuka prātā un pat daudzkārt atteicās no apģērba, atlikušo mūžu pavadot vājprātīgo iestādēs.<ref>Roudinesco, Elisabeth. (1992) ''Madness and Revolution: The Lives and Legends of Theroigne de Mericourt''. Verso. {{ISBN|0-86091-597-2}}. p.198</ref> Šādi sodi Francijā bija izplatīti arī aristokrātijā, pat galmā. Piemēram, karaļa [[Luijs XV|Luija XV]] favorīte [[grāfiene Dibarī|grāfiene Di Barī]] rotaļājoties lika atkailināt un nopērt marķīzi Rozenu,<ref>Cantrel, Émile (1861) ''Nouvelles à la main sur la comtesse Du Barry'' H. Plon, p.294.</ref> kas izraisīja skandālu.<ref>Bertram, James Glass. (1904) ''Flagellation & the Flagellants: A History of the Rod in All Countries''. W. Reeves, p.331.</ref><ref>''La Chronique scandaleuse, ou Mémoires pour servir à l’Historie de la Génération présente'', Paris : 1789, tome III, p.11-13</ref> Dubarī un marķīze bija viena otrai pieķērušās, bija arī intīmas attiecības. Karaļa brāļasieva Provansas grāfiene pārmācīja marķīzi kā savu galmadāmu par tuvām attiecībām ar Dubarī, pēc kā marķīze atsala. Grāfiene Dubarī sūdzējās karalim, kurš jokoja, ka marķīze Rozena ir bērns un pelnījusi rīkstes. Dubarī ieaicināja marķīzi savā buduārā un pavēlēja četrām istabmeitām novilkt draudzenei drēbes, atkailināt viņas sēžamvietu un uzskaitīt kārtīgi ar rīkstēm.<ref>Meiners, Christoph. (1808) ''History of the Female Sex: Comprising a View of the Habits, Manners'' Henry Colburn. p.406-407</ref> Pēršana bija izplatīta arī cariskajā Krievijā. Pēc imperatores [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabetes Petrovnas]] pavēles par 1743. gada 11. septembrī, Sanktpēterburgā Kolēģijas laukumā īpaši šim gadījumam sapulcināta pūļa priekšā tika ar varu noģērbtas, piesietas pie ešafota un izšaustītas ar pātagu<ref>Каррер Д' Анкосс Элен. ''Императрица и аббат.'' Olma Media Group, {{ISBN|5-224-04622-X}}, c.177-178</ref> par valsts nodevību (imperatores apvainošanu) notiesātās galma skaistule, princese [[Nataļja Lopuhina]]<ref>[http://www.biografija.ru/show_bio.aspx?id=78972 Лопухина Наталья Федоровна - biografija.ru]</ref> un pirmā Krievijas ģenerālprokurora atraitne, grāfiene [[Anna Gavrilovna Bestuževa|Anna Bestuževa]]; pēdējo šaustīja žēlsirdīgāk bendem dota kukuļa dēļ.<ref>Bain, Robert Nisbet. ''The Daughter of Peter the Great''. Adamant Media Corporation, {{ISBN|1-4212-7109-5}}, p.94-95</ref> 1768. gadā Maskavā, Sarkanajā laukumā tika sodīta trīsdesmit astoņus gadus vecā Podoļskas (Maskavas guberņā) muižniece [[Darja Soltikova]] jeb [[Darja Soltikova|Soltičiha]] par to, ka perot un citādi mokot pazudināja nāvē 139 savus dzimtcilvēkus, galvenokārt, jaunas istabenes un kalpones,<ref>[http://www.peoples.ru/state/criminal/killer/daria_saltykova/ Дарья Николаевна Салтыкова - peoples.ru]</ref> līdzdalībniekus tāpat pēra ar pātagu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://deathweb.ru/index.php?name=Page&op=page&pid=562 |title=Дарья Салтыкова - Уголовные убийцы разных времен и народов |access-date={{dat|2009|12|25||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304185503/http://deathweb.ru/index.php?name=Page&op=page&pid=562 }}</ref> [[Attēls:Charlize.jpg|thumb|150px|[[Šarlīze Terona]] (''Charlize Theron'') [[Toronto]] 2005]] Krievijas [[eseri|Sociālrevolucionāru partijas]] jeb [[eseri|eseru]] līdere [[Marija Spiridonova]] kļuva slavena 1906. gada janvārī sašaujot un noslepkavojot Borisogļebskā policijas ģenerāli G.Luženovski. Pēc aresta pakļauta visdažādākām mocībām. Policijas iecirknī un vilciena vagonā ceļā uz Tambovu Spiridonovai noplēsa visas drēbes un kailu pēra ar žagariem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hrono.ru/biograf/spiridonova.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2008|04|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080328005947/http://www.hrono.ru/biograf/spiridonova.html |archivedate={{dat|2008|03|28||bez}} }}</ref> "Slaveni" pērieni notiek arī mūsdienās. Piemēram, Dienvidāfrikas izcelsmes aktrise [[Šarlīze Terona]] bērnībā pērta ar roku, rīksti un dažādiem priekšmetiem, līdz kuriozam, ka piecpadsmit gadu vecumā dabūja pērienu no mātes par skolas uniformu ar drēbju pakaramo tā, ka uz sēžamvietas palika pēdas no [[Volts Disnejs|Disneja]] varoņiem Donalda Daka un Mikimausa, kuri ar caurgriešanas tehniku bija attēloti uz pakaramā. Šīs pēdas skolā viņa rādījusi draugiem. Aktrise pati aizstāv pērienu kā disciplīnu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.premiere.com/features/2329/charlize-theron.html |title=Schruers, Fred "Charlize Theron - Women in Hollywood 2005" ''Priemiere'' |access-date={{dat|2008|04|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080503092328/http://www.premiere.com/features/2329/charlize-theron.html |archivedate={{dat|2008|05|03||bez}} }}</ref> == Tautas tradīcijas == [[Attēls:Pomlázka.jpg|left|thumb|150px|Tradicionālā čehu ''pomlázkas'' rīkste]] Pēriens kā tradicionāls sods vietējās kopienā Latvijā bija izplatīts vēl 20. gadsimta pirmajā pusē, piemēram, Dienvidkurzemē par dažādiem sadzīviskiem pārkāpumiem "puišu tiesa" piespriež pērienu meitai kailai un "kādu nakti tad arī ieradušies pie viņas puiši viesos un ar ērkšķu krūma zariem pa pliku miesu tā nosvaipījuši, ka meita dažas dienas bijusi slima".<ref>Janševskis, J. ''Latvijas novadi. IV. Nīca.'' Rīga: Valstspapīru spiestuves izdevums, 1928. 62.lpp</ref> Svarīgākā latviešu pavasara saulgriežu svētku sastāvdaļa ir pēršana ar pūpolu vītola zariem. Ar ļoti seniem, pirmskristiāniska tipa ticējumiem saistīta pēršana ar pūpolu vītola (kārklu krūma vai koka), uzplaukuša bērza vai kadiķa (paegļa) zariem. Piemēra, 20. gadsimta sākumā Kurzemē puiši pēra meitas pa atsegtu dibenu ar izplaucētiem, bērzu zariem naktī no Lieldienu svētdienas, saņemot kā atalgojumu olas, raušus, alu.<ref>"Kā atalgojumu par pērienu pērēji dabū olas un raušus, kā arī tiek ar alu un šņabi pacienāti. Pie pēršanas lieto tam nolūkam izplaucētas bērzu rīkstes. Ja tādas nav, iztiek arī ar egļu skuju, paegļu vai neplaucētu bērzu zaru.", avīze ''"Latvija"'', (1908) Nr.94, 1908. gada 24. aprīlis</ref> Pavasara saulgriežos perot ar šādu "[[dzīvības rīkste|dzīvības rīksti]]", kokā iemītošie pozitīvie spēki ietekmējot cilvēku, modinot viņā jaunu enerģiju, palīdzot pārvarēt un uzveikt slimības, vērš viņu tajā gadā nepieejamu jaunām saslimšanām, darot skaistu, možu, čaklu, izveicīgu darbā. Latviešiem<ref>LVME 320.m., 156.dok. Kandava; LTT 25184-25212; LVME līdzīgas ziņas ir no Rūjienas, Lodes, Ternejas, Vecpiebalgas, Salienas</ref> tāpat kā igauņiem, lietuviešiem un krieviem populāra bija pēršana pēdējā svētdienā pirms Lieldienām. Šāda paraža bijusi arī somiem un poļiem. Polijā jaunavas pēra jaunekļus [[Pūpolu svētdiena|Pūpoldienā]], bet jaunekļi jaunavas - otrā Lieldienu dienā.<ref>Rudzītis, Jāzeps. "Latvietis pavasara atmodas rītā". ''Latvijas Vēstnesis'' > 04.04.1996 59/60 (544/545)</ref> Igauņi per biežāk - arī pēdējā ceturtdienā, pēdējā piektdienā un sestdienā pirms Lieldienām.<ref>Hiiemäe M. ''Eesti rahvakalender.'' II, Tallinn, 1981, 291 1k. 137, 140, 141, 169, 210. lpp.</ref> [[Attēls:MvM Forced Spanking.png‎|thumb|280px|Pēriens kā sods mājsaimniecības ietvaros 19.gs]] Zviedrijas ziemeļos bija izplatīta tradīcija, ka jauni puiši Lieldienu rītā ar bērzu žagariem pēra meitenes, līdz tās uzcienāja viņus ar kādu alkoholisku dzērienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.prazdnik.lv/lieldienas/?nod=6 |title=Svētki.lv |access-date={{dat|2008|04|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080430041529/http://www.prazdnik.lv/lieldienas/?nod=6 |archivedate={{dat|2008|04|30||bez}} }}</ref> Čehi svin pagānu Lieldienas ar "pomlazka".<ref>[http://www.ceskenoviny.cz/index_view.php?id=11330 Pletení pomlázky - ČeskéNoviny.cz]{{Novecojusi saite}}</ref> Zemnieku ticējums to saista ar atjaunotni, veselību un labu ražu. Čehi per tikai sievietes pa kailām sēžamvietām ar speciāli izgatavotu pātadziņu no vītoliem, kas dekorēta ar krāsainām lentītēm. Parasti jauni puiši iet no mājas uz mājām un sit meiteņu dibenus, pretī iegūstot krāsotas olas. Pēc kārtīga pēriena meiteņu galvas paliek zem aukstas ūdens strūklas.<ref>[http://www.radio.cz/en/article/52649 Easter Monday Radio Prague special - Radio Prague] ({{dat|2004|4|12|N|bez}})</ref> Mazāk zināms, bet dainas paredz budēļa pērienu (kūlienu) ar smalkiem bērza žagariem (dzīparotu pātadziņu)<ref>[http://www.dievturi.org/ZIEMASSVETKI.htm Latvijas Dievturu sadraudze - Ziemassvētki]</ref> arī Ziemassvētkos. Piemēram: <blockquote>Budēlīt, tēvainīti,<br />Izper manu līgaviņu:<br />Dievs dos manai līgavai<br />Citgad mazu ķēbulīti.<ref>[http://www.liis.lv/folklora/gadsk/tdz/ziemsv/dejo.htm Ziemsvētki - Latviešu folklora (13983)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080418055640/http://www.liis.lv/folklora/gadsk/tdz/ziemsv/dejo.htm |date={{dat|2008|04|18||bez}} }}, liis.lv</ref></blockquote> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Literatūra == * Евреинов Н. История телесных наказаний в России. - Книжный клуб "Книговек": Москва, 2010. {{ISBN|978-5-4224-0104-8}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/21-33-VESTURE-Irbe.pdf Irbe Līga. Miesassodu izpilde Vidzemes guberņas latviešu daļā XIX gs.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140822063809/http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/21-33-VESTURE-Irbe.pdf |date={{dat|2014|08|22||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Soda veidi]] 6u9x88ig6ats4pdkfpzln646wry8cxz Ekseteras katedrāle 0 48617 4458657 4197774 2026-04-25T04:07:14Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458657 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Ekseteras katedrāle | infobox_width = | image = Exeter Cathedral (West End) 300px.jpg | image_size = | caption = Ekseteras katedrāle | map_type = Anglija#Devona#Apvienotā Karaliste | map_size = | map_label = Ekseteras katedrāle | position = left | latd = 50|latm = 43|lats=21 |latNS = N | longd = 03|longm = 31|longs = 47| longEW = W | location = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Devona|Eksetera}} | religious_affiliation = [[Anglikānisms]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = | website = {{URL|https://www.exeter-cathedral.org.uk/}} | architecture_style = [[normaņu arhitektūra]], [[gotika]] | architect = | facade_direction = | groundbreaking = 11. gadsimts (15. gadsimts) | year_completed = 1400. | length = 117 m | width = | width_nave = | height_max = | capacity = | materials = akmens, marmors }} <mapframe text="Ekseteras katedrāle" width=260 height=260 zoom=17 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q1131208" } </mapframe> '''Ekseteras katedrāle''' jeb '''Apustuļa Pētera katedrāle Ekseterā''' ir [[anglikānisms|anglikāņu baznīcas]] katedrāle [[Eksetera|Ekseterā]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]]. == Vēsture == === Katedrāles izveide === [[Katedrāle]]s dibināšana tiek datēta ar [[1050]]. gadu, kad uz to, tālāk no iespējamiem uzbrukumiem, pārvietoja bīskapa mītni. Pati katedrāle bijusi neliela baznīca, uzcelta [[Romieši|romiešu]] leģiona nometnes vietā. Kad tā palika par mazu un dievkalpojumus nācās noturēja ārpusē, [[1107]]. gadā izlēma būvēt jaunu katedrāli [[normaņi|normaņu]] stilā. To oficiāli atklāja [[1133]]. gadā. normaņu stilu var raksturot kā romiešu stilu, ko tālāk attīstīja normaņi (tā laika [[Anglija]]s iekarotāji no kontinenta). 11. un 12. gadsimtā normaņi cēla nocietinātas [[Pils|pilis]], torņus ar pagrabiem, parasti kvadrātveida, retāk cilindriskas vai daudzstūra formas, kā arī [[Klosteris|klosterus]], [[Baznīca (celtne)|baznīca]]s, katedrāles. Tiem raksturīgas masīvas proporcijas un noapaļotas [[arka]]s. Šis stils cēlies [[Normandija (vēsturisks reģions)|Normandijā]] un izplatījās Rietumeiropā, galvenokārt Anglijā. === Modernizācija === [[1250]]. gadā katedrāli atzina par izgājušu no modes, un to sāka pārbūvēt [[Gotika|gotiskā]] stilā. Tomēr iespaidīgie 12. gadsimta normaņu torņi tika saglabāti. Pārbūve ilga gandrīz gadsimtu un tās rezultāts bija brīnišķīga būve gotiskajā stilā. Izmantoja vietējo [[Akmens|akmeni]], arī [[Marmors|marmoru]]. Vēlāk piebūvēja [[kapela]]s. Laika gaitā katedrāle cietusi no vēsturiskiem notikumiem — [[Henrijs VIII|Henrija VIII]] laika klosteru reformas, angļu pilsoņu karā, iekšējo interjeru pārbūvēja karalienes Viktorijas laikā 19. gadsimtā, [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā uzlidojumos cieta logu [[vitrāža]]s. Tās atjaunoja un sekoja katedrāles attīrīšanas darbi, kur atklāja senos romiešu nocietinājumus un katedrāles pirmsākumus rietumu pusē. == Arhitektūra == Ievērojamākais interjerā ir lielais pulkstenis, ministrelu galerija, jumtu ciļņi. Rietumu pusē atrodas gotiskas izrotātas skulptūru rindas, ko sāka veidot [[1340]]. gadā un tas ilga ap 100 gadu. Skulptūras ir neformālas, dzīvespriecīgas, sākotnēji bijušas spilgti krāsotas. Skulptūras aizklāj daļu rietumu puses logu. Katedrāle nav augsta, jo tika saglabāti normaņu torņi un sienas, un tas noteica augstuma izvēli. Tika saglabātas jomas proporcijas. Iekšpusē jomu balsta visgarākie nepārtrauktie gotiskie griesti Anglijā: 20 metrus augsti un 90 metrus gari (raksturīgi perpendikulārajam gotiskajam stilam). Tos rotā [[velve]]s un ciļņi. Ministrelu galerija (ap [[1350]]. gadu) atrodas katedrāles kreisajā daļā un ir izgreznota ar [[Eņģelis|eņģeļu]] figūrām, kas spēlē mūzikas instrumentus, tās atjaunotas un apzeltītas pēc oriģinālā parauga. Ziemeļu sienas lepnums ir pulkstenis — zila ciparnīca ar [[lilijas]] simboliem attēlo [[saule]]s 24 stundu ciklu. Zelta bumba centrā ir [[zeme]]. Centrā atrodas [[ērģeles]] (1665) un 2 altāri. [[Kancele]] rotāta ar 17. gadsimta [[Bībele]]s ainu gleznojumiem. Dienvidu transepta pusē atrodas agrīnās angļu gotikas piebūve (1224.-44. gadi), kas tagad rotāta ar mūsdienu [[bronza]]s skulptūrām. Angļu tēlniecības meistardarbs ir bīskapa vietas pārsegs, veidots no [[Ozols|ozola]] 60 pēdu augstumā (1312.). Joprojām tiek restaurēta Sv.Džeimsa un Tomasa kapela dienvidu pusē, ko iznīcināja 1942. gada uzlidojumā. == Galerija == <center><gallery> Attēls:Exeter Cathedral 2923rw.jpg|Austrumu fasāde Attēls:Cathedral of Exeter edit.jpg|Fasāde Attēls:Exeter cathedral.JPG|Visgarākie nepārtrauktie gotiskie griesti Anglijā Attēls:Exeter cathedral 009.jpg|Griestu rotājumi </gallery></center> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Anglijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Gotiskā arhitektūra]] [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Devona]] ndi7fl0tv5edsr9rykt6bxqst0frnn1 Dabā 0 50157 4458547 4377279 2026-04-24T20:18:05Z Schiplagerheide 115714 /* Novērtējums */ 4458547 wikitext text/x-wiki '''Dabā''' ir [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s tradicionālās dziedāšanas grupas "[[Saucējas]]" piektais mūzikas albums. Izdots 2021. gadā Mūzikas izdevniecībā “Lauska”.<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2022-11-14|title=Saucējas|url=https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Sauc%C4%93jas&oldid=3724040|journal=Vikipēdija|language=lv}}</ref> == Novērtējums == [[File:Saucējas (10) Rudolstadt-Festival 2025 Bühne Burgterrasse.JPG|thumb|Janta Meža, Saucējas]] Albums "Dabā" 2022. gadā ir saņēmis [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais tautas vai pasaules mūzikas albums|Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu kategorijā "Labākais tautas vai pasaules mūzikas albums"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zeltamikrofons.lv/apbalvosanas-ceremonijas-2020-2/2022-2/|title=2022|website=Zelta Mikrofons|access-date=2022-11-14|language=lv-LV|archive-date=2022-11-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20221114105218/http://www.zeltamikrofons.lv/apbalvosanas-ceremonijas-2020-2/2022-2/}}</ref> == Saturs == Izdevums “Dabā” apkopo Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupas “Saucējas” pieredzi projektā “Tradicionālā dziedāšana dabas akustiskajā telpā”, kurā ietvertie tautasdziesmu ieraksti atklāj dziedāšanas procesu kā dziedātāju un dažādu Latvijas dabas ainavu skanisku mijiedarbību. Grupas četru gadu laikā veiktais darbs ir ietverts divos audio CD ar 60 dziesmām no visiem Latvijas novadiem. Grāmatā atrodami arī raksti par projekta īstenošanas gaitā uzkrāto pieredzi un “Saucēju” vadītājas Ivetas Tāles pētījums par dabā dziedāšanas tradīciju atspoguļojumu tautasdziesmās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saucejas.lv/daba/|title=Daba – Saucējas|access-date=2022-11-14|language=lv|archive-date=2022-11-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20221114113538/https://saucejas.lv/daba/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Tautas mūzikas albumi]] [[Kategorija:Tautas mūzika]] [[Kategorija:Tradīcijas]] rp8zhovs11a9bxug72631qly2qhcm01 Parastā virza 0 57094 4458357 4240276 2026-04-24T11:59:40Z Azera-Kior-da 144466 4458357 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | attēls = StellariaMedia001.JPG | att_izmērs = 250px | att_nosaukums = {{TaksoSaite|Stellaria media|Parastā virza}} | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Caryophyllales | rinda_lv = Neļķu rinda | dzimta = Caryophyllaceae | dzimta_lv = Neļķu dzimta | ģints = Stellaria | ģints_lv = Virzas (augi) | suga = S. media | suga_lv = Parastā virza | binomial = Stellaria media (L.) Vill. | kategorijas = nē }} [[File:Stellaria media MHNT.BOT.2008.1.33.jpg|thumb|''Stellaria media'']] '''Parastā virza''' ({{val-la|stellaria media}}) ir [[Viengadīgi augi|viengadīgs]] vai viengadīgs pārziemojošs 20 - 80 cm augsts [[Neļķu dzimta]]s [[lakstaugs]]. Ļoti bieži sastopams sakņu dārzos, laukos, ceļmalās, mēslainēs u.c. [[Stumbrs]] gulošs vai pacils, zarains, apaļš, parasti vienā pusē ar raupjiem matiņiem, retāk matiņi abās stumbra pusēs. [[Lapas]] pretējas, sēdošas, olveida, 1,5 - 2 cm garas, īsi nosmailotas, ar kātiem. Matiņi tikai pie lapas pamata, pārējā daļā tā kaila. Zied no [[marts|marta]] līdz [[decembris|decembrim]]. [[zieds|Ziedi]] sakopoti skrajos dihāzijos, ar kātiņiem, kas vienā pusē ar matiņiem. [[kauslapa|Kauslapas]] 5, iegareni olveidīgas, tikpat garas kā vainaglapas vai mazliet garākas par tām. Kauslapu apmale balta, mugurpuse parasti ar matiņiem. [[vainaglapa|Vainaglapas]] 5, baltas, gandrīz līdz pamatam šķeltas divās daivās; dažkārt vainaglapu nav. [[putekšņlapa|Putekšņlapas]] 3 - 5, pie pamata ar nektārijiem. [[Auglis]] - iegarena [[pogaļa]]. Sēklas sarkanīgi brūnas vai melnas. Izplatīta nezāle, kas labi panes apēnojumu un attīstās arī zem kultūraugu lapotnes. Vienam augam nogatavojas līdz 15000 sēklu, tāpēc 1 m<sup>2</sup> augsnes var būt līdz 200000 [[sēkla|sēklu]]. Vairojas arī veģetatīvi. Augs, attīstoties rudenī, spēj pārziemot zem sniega segas un dažkārt uzzied decembrī. Nektāraugs. [[Tautas medicīna|Tautas medicīnā]] lieto kā sirds līdzekli, diurētisku līdzekli, palielināta vairogdziedzera un nervozitātes ārstēšanai, ārīgi - slikti dzīstošu brūču dziedēšanai. Jaunas lapas lieto [[Salāti (ēdiens)|salātiem]], zupām. {{commons|Stellaria media|Parastā virza}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Ārstniecības augi]] [[Kategorija:Virzas]] [[Kategorija:Latvijas flora]] h7a8jwhga6m1xq35k2mhv9benz20qjq Portugāles karogs 0 57648 4458501 4338795 2026-04-24T18:28:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458501 wikitext text/x-wiki {{Karoga infokaste | Name = Portugāles | Image = Flag of Portugal.svg | Use = 110111 | Proportion = 2:3 | Adoption = {{dat|1911|6|30}} | Design = Divas vertikālas joslas attiecībā 2 pret 3. Kreisā josla [[zaļš|zaļa]], labā josla [[sarkans|sarkana]]. Uz joslu robežas pa vidu atrodas daļa no [[Portugāles ģerbonis|Portugāles ģerboņa]]. | Image2 = Military flag of Portugal.svg | Use2 = 001000 | Adoption2 = {{dat|1911|6|30}} | Proportion2 = 12:13 | Design2 = Divas vienāda platuma vertikālas joslas. Kreisā josla [[zaļš|zaļa]], labā josla [[sarkans|sarkana]]. Karogam un joslu robežai pa vidu atrodas [[Portugāles ģerbonis]]. | Type = National }} '''Portugāles karogs''' sastāv no divām vertikālām joslām, kuru platuma attiecība ir 2 pret 3. Kreisā josla ir [[zaļš|zaļa]], labā josla - [[sarkans|sarkana]]. Uz joslu robežas pa vidu atrodas daļa no [[Portugāles ģerbonis|Portugāles ģerboņa]]. Par [[Portugāle]]s nacionālo karogu tas tika atzīts {{dat|1911|6|30}}, kaut arī tas tika jau izmantots republikas revolūcijas laikā [[1910]]. gada 5. oktobrī. Tas nomainīja monarhisko karogu, kura pamatkrāsas bija tumši zila un balta. <gallery> Attēls:PortugueseFlag1095.svg|[[1095]]. - [[1143]]. Attēls:PortugueseFlag1143.svg|[[1143]]. - [[1185]]. Attēls:PortugueseFlag1185.svg|[[1185]]. - [[1248]]. Attēls:Flag of the Kingdom of Portugal (1248–1385).svg|[[1248]]. - [[1385]]. Attēls:Flag of the Kingdom of Portugal (1385–1485).svg|[[1385]]. - [[1485]]. Attēls:Flag of the Kingdom of Portugal (1485–mid-16th century).svg|[[1485]]. - [[1495]]. Attēls:Flag Portugal (1495).svg|[[1495]]. - [[1578]]. Attēls:Flag Portugal (1578).svg|[[1578]]. - [[1640]]. Attēls:Flag Portugal (1640).svg|[[1640]]. - [[1667]]. Attēls:Flag Portugal (1667).svg|[[1667]]. - [[1707]]. Attēls:Flag Portugal (1707).svg|[[1707]]. - [[1815]]. <br /> un [[1822]]. - [[1830]]. Attēls:Flag of the United Kingdom of Portugal, Brazil, and the Algarves.svg|[[1815]]. - [[1822]]. Attēls:Flag Portugal (1830).svg|[[1830]]. - [[1911]]. </gallery> == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20171224213851/http://5outubro.centenariorepublica.pt/index.php?option=com_content&view=article&id=100&Itemid=98 PROJECTOS DE BANDEIRA NACIONAL] * [https://www.presidencia.pt/en/president-of-the-republic/the-presidency/national-symbols/national-flag/ National Flag]{{Novecojusi saite}} from the President of Portugal * [https://www.museu.presidencia.pt/pt/conhecer/simbolos-nacionais/bandeira-nacional/ Bandeira Nacional] by Museum of the Presidency of the Republic {{pt ikona}} * [https://www.ancruzeiros.pt/ancdrp/bandeiras-navais-portuguesas Portuguese Naval Flags] by Associação Nacional de Cruzeiros {{pt ikona}} {{Portugāle-aizmetnis}} {{karogs-aizmetnis}} {{Eiropas karogi}} [[Kategorija:Nacionālie karogi]] [[Kategorija:Portugāles nacionālie simboli]] klwdr3xt3zzi2w0zq8r2ofd1by7ugin Parastā miltene 0 58233 4458366 4240825 2026-04-24T12:06:30Z Azera-Kior-da 144466 4458366 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | attēls =Arctostaphylos uva-ursi 25924.JPG | att_izmērs =250px | att_nosaukums ={{TaksoSaite|Arctostaphylos uva-ursi|Parastā miltene}} | valsts =Plantae | valsts_lv =Augi | nodalījums =Magnoliophyta | nodalījums_lv =Segsēkļi | klase =Magnoliopsida | klase_lv =Divdīgļlapji | rinda =Ericales | rinda_lv =Viršu rinda | dzimta =Ericaceae | dzimta_lv =Ēriku dzimta | ģints = Arctostaphylos | ģints_lv =Miltenes | suga =A. uva-ursi | suga_lv =Parastā miltene | binomial =Arctostaphylos uva-ursi (L.) Spreng. }} [[File:Arctostaphylos uva-ursi MHNT.BOT.2007.52.24.jpg|thumb|''Arctostaphylos uva-ursi'']] '''Parastā miltene''' ({{val-la|Arctostaphylos uva-ursi}}) - mūžzaļš, 30 - 130 cm augsts [[ēriku dzimta]]s puskrūms. Diezgan bieži sastopams priežu silos, smilšainos, sausos mežos, izcirtumos, kāpās. [[Stumbrs]] ložņājošs, pieplacis zemei, stipri zarains. Zari pacili, miza tumšbrūna, sākumā pūkaina. Lapas pamīšus, vienkāršas, otrādi olveidīgas, 1 - 2,5 cm garas, 0,4 - 1 cm platas, ādainas, virspusē tumši zaļas, apakšpusē gaišākas, grumbainas. Zied maijā un jūnijā. [[Zieds|Ziedi]] sakārtoti pa 2 - 10 nokarenos galotnes ķekaros. Ziedu kāti īsāki par ziediem, pie pamata ar 3 pieziedlapām. [[Pieziedlapa]]s pūkainas, nevienādas, viena gandrīz tikpat gara kā zieda kāts, divas pārējās īsākas. Kauslapas 5, plati olveidīgas, noapaļotas, gar malām, īsi skropstainas. [[Vainaglapa]]s 5, saaugušas, vainags balts ar rožainu apmali, 0,5 - 0,6 cm garš. Putekšņlapas 10, uz pusi īsākas par vainagu, putekšnīcas tumši sarkanas. Auglis - olveidīgs, sarkans, miltains [[kaulenis]] ar 5 sēklām. Ārstniecības augs. Lapas satur glikozīdus [[arbutīns|arbutīnu]] un [[metilarbutīns|metilarbutīnu]] un to skaldproduktus - [[hidrohinons|hidrohinonu]] un [[metilhidrohinons|metilhidrohinonu]]. Šīm sastāvdaļām ir [[Diurētiķi|diurētiskas]] un antiseptiskas īpašības, tāpēc lapas lieto akūtu urīnvadu un urīnpūšļa slimību ārstēšanai. Lapās ir arī līdz 35% miecvielu, tāpēc lapas var izmantot ādu miecēšanai. {{commons|Arctostaphylos uva-ursi|Parastā miltene}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Ēriku dzimta]] [[Kategorija:Ārstniecības augi]] sa286wodn44zr93hzl5ou6teb3whwoy Kokveida alveja 0 58555 4458389 4458323 2026-04-24T12:38:19Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Azera-Kior-da|Azera-Kior-da]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Spnq 4216129 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | attēls =Babosa1.jpg | att_izmērs =250px | att_nosaukums ={{TaksoSaite|Aloe arborescens|Kokveida alveja}} | valsts =Plantae | valsts_lv =Augi | nodalījums =Magnoliophyta | nodalījums_lv =Segsēkļi | klase = Liliopsida | klase_lv = Viendīgļlapji | rinda = Asparagales | rinda_lv = Sparģeļu rinda | dzimta = Xanthorrhoeaceae | dzimta_lv = | ģints = Aloe | ģints_lv = Alvejas | suga =A. arborescens | suga_lv =Kokveida alveja | binomial =Aloe arborescens L. }} '''Kokveida alveja''' (''Aloe arborescens'') ir [[asfodelu dzimta]]s augs. Kokveida alvejai ir līdz 4 m augsts, nezarots [[stumbrs]]. [[Lapas]] 25—40 cm garas, apaļīgas, virspusē nedaudz izliektas, mala dzeloņaina. Ziedi oranžsarkani. Kokveida alveja zied reti, [[auglis|augļus]] neveido un vairojas veģetatīvi. [[augi|Augs]] maz salcietīgs. Dabā aug [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]], [[Mozambika|Mozambikā]], [[Zimbabve|Zimbabvē]] un [[Malāvija|Malāvijā]]. Bieži tiek audzēts telpās kā [[krāšņumaugs]]. Izmanto [[Tautas medicīna|tautas medicīnā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Alvejas]] [[Kategorija:Ārstniecības augi]] [[Kategorija:Telpaugi]] kak2b1xdlayr3p4f7ec87wxrlcv0c2d Puma 0 58783 4458537 4375139 2026-04-24T19:57:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458537 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|kaķu dzimtas sugu|vācu uzņēmumu|Puma (uzņēmums)}} {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = CMM MountainLion.jpg | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Carnivora | kārta_lv = Plēsēji | apakškārta=Feliformia | apakškārta_lv=Kaķveidīgie | dzimta = Felidae | dzimta_lv = Kaķu dzimta | apakšdzimta=Felinae | apakšdzimta_lv=Kaķu apakšdzimta | ģints = Puma | ģints_lv = Pumas | suga = P. concolor | suga_lv = Puma | binomial = Puma concolor <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1771)</small> | izplatība = [[Attēls:Puma range.png|240px]]<br />Pumas izplatības areāls iekrāsots zaļā krāsā. | kategorijas = nē }} '''Puma''' (''Puma concolor'') ir [[kaķu dzimta]]s (''Felidae'') plēsējs, kas pieder pie [[pumas|pumu ģints]] (''Puma''). Pumu [[angļu valoda]]s ietekmē sauc arī par kuguāru, kalnu lauvu vai panteru, lai gan tā ir samērā attāls radinieks [[lauva|lauvām]] un citām [[panteras|panteru]] ģintī ietilpstošajām sugām. Puma ir iekļauta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā dzīvnieks ar vislielāko nosaukumu skaitu pasaulē. Angliski vien tai ir vairāk nekā 40 dažādu nosaukumu.<ref>The Guinness Book of World Records. 2004. p. 49.</ref> Pumas dabiskais izplatības areāls ir [[Amerika (kontinents)|Amerika]]. Tās izplatības areāls ir lielākais no visiem [[zīdītāji]]em Rietumu puslodē.<ref name=bio>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.springerlink.com/content/nvk62r701822qq17/ |title=Biogeographic variation of food habits and body size of the America puma |access-date={{dat|2012|01|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200423133456/http://www.springerlink.com/content/nvk62r701822qq17/ |archivedate={{dat|2020|04|23||bez}} }}</ref> Puma dzīvo, sākot no [[Jukona (upe)|Jukonas]] upes [[Aļaska|Aļaskā]] līdz pat [[Andi|Andu kalnu]] dienvidiem. Puma ir otrais lielākais kaķu dzimtas dzīvnieks [[Rietumu puslode|Rietumu puslodē]] un ceturtais lielākais [[kaķveidīgie|kaķveidīgais]] plēsējs pasaulē.<ref name=expa>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cougarnet.org/cougarfacts.html |title=Expanding Cougar Population |access-date={{dat|2012|01|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120111125342/http://www.cougarnet.org/cougarfacts.html |archivedate={{dat|2012|01|11||bez}} }}</ref> Par to lielāks Amerikas [[kontinents|kontinentos]] ir [[jaguārs]]. Lai arī puma ir liela auguma plēsējs, tomēr tā pieder pie [[kaķu apakšdzimta]]s (''Felinae''), kurā pārsvarā ir vidēja un maza auguma plēsēji salīdzinājumā ar [[panteru apakšdzimta|panteru apakšdzimtu]] (''Pantherinae''). Tāpēc puma ir tuvāk radniecīga [[mājas kaķis|mājas kaķim]] nekā [[lauva]]m. == Izskats un īpašības == [[Attēls:Cougar closeup.jpg|thumb|240px|left|Puma piedzimst ar zilām acīm]] Puma ir slaids un atlētisks plēsējs. Tas ir ceturtais lielākais kaķu dzimtas plēsējs pasaulē.<ref name=expa/> [[tēviņš|Tēviņi]], kā visām kaķu dzimtas sugām, ir lielāki nekā [[mātīte]]s. Pieauguša tēviņa ķermeņa garums, asti ieskaitot, ir apmēram 2,4 [[metrs|metri]]. Mātītes ķermeņa garums, asti ieskaitot, ir apmēram 2,05 m.<ref>[http://www.tpwd.state.tx.us/huntwild/wild/species/mlion/ Mountain Lion (Puma concolor)]</ref> Tēviņi sver 53—100 [[kilograms|kg]], un to vidējā masa ir 62 kg. Bet mātītes 29—64 kg, ar vidējo masu 42 kg.<ref name=wild>[http://carnivoractionplans1.free.fr/wildcats.pdf Wild cats]</ref><ref name=adw/><ref>[http://www.discoverlife.org/mp/20q?search=Puma+concolor Discover Life: Puma concolor (Linnaeus, 1771)]</ref> Astes garums ir 63—95 cm.<ref name=adw>[http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/information/Puma_concolor.html ADW: Puma concolor]</ref> Pumas augstums skaustā 60—90 [[centimetrs|cm]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.floridapanther.org/panther_facts.html |title=Florida Panther Facts |access-date={{dat|2012|03|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120323144937/http://www.floridapanther.org/panther_facts.html |archivedate={{dat|2012|03|23||bez}} }}</ref> Lielākās pumas dzīvo virzienā uz [[poli]]em, bet mazākās pie [[ekvators|ekvatora]].<ref name=bio/> Vissmagākā datētā puma tika nošauta [[Arizona|Arizonā]], un tā svēra 125,5 kg. Turklāt minētais svars pumai bija ar izņemtām iekšām. Tiek pieņemts, ka dzīva tā varēja svērt 136 kg.<ref>Brakefield, Tom (1993). {{ISBN|0-89658-329-5}}.</ref> Puma ir gandrīz tikpat liela kā [[jaguārs]], tikai tās [[muskuļi|muskuļu]] masa ir mazāka un tā nav tik spēcīgi veidota. Reģionos, kuros pumas un jaguāra izplatības areāls pārklājas, pumas ir mazākas, nekā vidēji pumas mēdz būt. Pumas galva ir apaļa, ar pagarinātu purna daļu, tās ausis stāv stāvus gaisā. Tai ir spēcīgi pleci, kakls un žokļi, kas kalpo, lai satvertu un noturētu lielu medījumu. Priekšķepām ir pieci ievelkami [[nagi]], bet pakaļējām — četri. Pumai ir lielas ķepas. Priekšķepas ir lielākas nekā pakaļējās, bet pakaļkāju ķepas ir lielākās visā kaķu dzimtā.<ref name=wild/> Lielās ķepas pumai dod priekšrocības, kāpelējot pa stāvu reljefu un veicot sarežģītajā vidē īsu, ātru sprintu. Puma spēj vertikāli stāvus uzlēkt līdz 5,4 metru augstumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sandiegozoo.org/animalbytes/t-puma.html |title=San Diego Zoo: Mountain Lion (Puma, Cougar) |access-date={{dat|2012|01|17||bez}} |archive-date={{dat|2013|04|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130417193202/http://www.sandiegozoo.org/animalbytes/t-puma.html }}</ref> Horizontālā virzienā no vietas tā lec 6—12 metrus tālu. Tās ātrums sprintā ir 55—72 km/h. Lai arī puma neasociējas ar ūdeni, tā labi peld.<ref name=sier>{{Tīmekļa atsauce |url=http://arizona.sierraclub.org/conservation/mt-lion/index.asp |title=Sierra Club: Mountain Lion, Puma concolor |access-date={{dat|2007|05|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150123034652/http://arizona.sierraclub.org/conservation/mt-lion/index.asp |archivedate={{dat|2015|01|23||bez}} }}</ref> Pumas kažoks ir vienkrāsains, tomēr tam ir daudz tonālo atšķirību pat viena pumas metiena robežās. Pamatkrāsa ir smilšu brūna, bet tā var būt gan sudrabaini pelēka, gan ruda. Pavēdere, zods un pakakle ir gaišāki nekā mugura. Mazuļiem piedzimstot gaišajam kažokam ir nedaudz tumšāki plankumi, astei ir gredzeni, un tiem ir zilas [[acis]].<ref name=wild/> Neskatoties uz dažādām spekulācijām, nav pierādījumu tam, ka eksistē vai jebkad eksistējušas [[melns|melnas]] pumas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://newsandtribune.com/archive/x518725619 |title=Black cougar more talk than fact |access-date={{dat|2012|01|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120806222217/http://newsandtribune.com/archive/x518725619 |archivedate={{dat|2012|08|06||bez}} }}</ref> [[Melānisms]] reizēm novērojams jaguāriem. Tad tos sauc par [[melnā pantera|melnajām panterām]].<ref>[http://www.messybeast.com/genetics/mutant-pumas.html Mutant Pumas]</ref> == Uzvedība == [[Attēls:Cougar snow.jpg|thumb|left|240px|Pumas teritorijas lielums ir atkarīgs no pieejamiem barības resursiem]] [[Attēls:Mountain Lion441.jpg|thumb|240px|left|Puma ir izteikts gaļēdājs]] Kā lielākā daļa kaķu dzimtas dzīvnieku, arī puma ir vientuļniece un teritoriāla. Grupās dzīvo tikai mātīte ar saviem mazajiem bērniem. [[Tēviņš]] un [[mātīte]] satiekas tikai, lai sapārotos. Medīt puma dodas krēslas stundās vakaros un no rīta. Tās teritorija var būt dažāda lieluma, atkarībā no iespējamās barības resursiem. Piemēram, [[Kanāda|Kanādā]] pumas tēviņa teritorija var būt 150—1000 km² liela, bet mātītei tā ir apmēram uz pusi mazāka.<ref name=facts>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.canadiangeographic.ca/Magazine/mj04/indepth/justthefacts.asp |title=Cougar Facts |access-date={{dat|2007|04|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070820172927/http://www.canadiangeographic.ca/Magazine/mj04/indepth/justthefacts.asp |archivedate={{dat|2007|08|20||bez}} }}</ref> Pumas tēviņa teritorija var pārklāties ar mātītes teritoriju, bet ne ar cita tēviņa teritoriju. Mātītēm teritorijas var nedaudz pārklātais vienai ar otru. Teritorija tiek iezīmēta ar [[urīns|urīnu]], [[fekālijas|fekālijām]] un skrāpējumiem koku mizā. Tēviņi nereti veido nelielas lapu un sausas zāles kaudzes, kas tiek iezīmētas ar urīnu.<ref name=sier/> == Barība == Puma medī ļoti dažādus dzīvniekus. Pamatā tā medī jebko, ko var noķert, sākot ar [[kukaiņi]]em un beidzot ar lieliem [[zālēdāji]]em, kas var būt smagāki pat par 500 kg. Kā visi kaķveidīgie puma barojas tikai ar [[gaļa|gaļu]]. Puma upuri nevajā ilgi, tā medī ar īsiem, jaudīgiem sprintiem. Visbiežāk pumas medī dažādus [[briežu dzimta|briežu]] sugas, īpaši raksturīgs tas ir [[Ziemeļamerikas puma|Ziemeļamerikas pumām]]. Tas var būt [[melnastes briedis]], [[baltastes briedis]], [[vapiti]] un [[alnis]]. Puma medī arī [[mustangs|mustangus]], [[mājas zirgs|mājas zirgus]], [[Kanādas aita]]s, [[mājas aita]]s un citus [[mājlops|mājlopus]]<ref>Turner, John W.; Morrison, Michael L. (2008). "Influence of Predation by Mountain Lions on Numbers and Survivorship of a Feral Horse Population". The Southwestern Naturalist 46 (2): 183–190. doi:10.2307/3672527</ref>. Pētījumos atklāts, ka 63% no medījuma ir [[pārnadži]]. [[Centrālamerika|Centrālamerikā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], kur pumas ir mazākas nekā [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos, pumas medī mazākus upurus. Iecienīts medījums ir [[kapibara]]s. Pārnadži no kopējā medījuma sastāda vairs tikai 35%. To skaidro ar konkurenta jaguāra klātbūtni.<ref name=bio/> Dienvidu pasugu pumas galvenokārt medī [[peles]], [[žurkas]], [[dzeloņcūka]]s, [[zaķi|zaķus]], [[putni|putnus]] un [[rāpuļi|rāpuļus]]. Puma medījot savam upurim pielavās pēc iespējas tuvāk, tad īsā un spēcīgā sprintā uzbrūk medījumam. Tā nogalina upuri ar kodienu kaklā. Vidēji puma divu nedēļu laikā nogalina vienu lielu zālēdāju. Mazuļu audzināšanas laikā mātīte lielos zālēdājus medī biežāk, vidēji ik pa 3 dienām.<ref name=wild/> Kad medījums ir nogalināts, puma to aizvelk uz drošāku vietu. To, kas paliek pāri, puma nosedz ar zariem, atgriežoties pie medījuma, kad jūtas izsalkusi. Puma neēd maitu. Tā barojas tikai ar nogalināta dzīvnieka gaļu.<ref>Bauer, Jim W.; Kenneth A. Logan, Linda L. Sweanor, Walter M. Boyce (December 2005). Jones, Cheri A.. ed. "Scavenging behavior in Puma". The Southwestern Naturalist 50 (4): 466–471. doi:10.1894/0038-4909(2005)050[0466:SBIP]2.0.CO;2. ISSN 0038-4909</ref> == Reprodukcija == [[Attēls:Mountain lion kittens.jpg|thumb|240px|Pumas mazuļi]] Mātītes dzimumbriedumu sasniedz 1,5—3 gadu vecumā. Mazuļi parasti dzimst vienu reizi 2—3 gadu periodā,<ref name=utah>{{Tīmekļa atsauce |url=http://wildlife.utah.gov/pdf/cmgtplan.pdf |title=Utah Cougar Management Plan (Draft) |access-date={{dat|2012|01|19||bez}} |archive-date={{dat|2011|12|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111219210418/http://wildlife.utah.gov/pdf/cmgtplan.pdf }}</ref> lai gan reizēm tas var būt reizi gadā.<ref name=wild/> Grūsnības periods ilgst 91 dienu.<ref name=wild/> Lai arī lielākā daļa pumu ir poligāmas,<ref>[http://www4.uwsp.edu/wildlife/carnivore/Mountain%20Lion%20Natural%20History_files/Mountain%20Lion%20Natural%20History_copy(1).htm Mountain Lion, Puma, Cougar]</ref> mātītes reizēm ir monogāmas.<ref name=facts/> Mazuļus audzina tikai mātīte, kas ir ļoti agresīva, aizsargājot savus mazuļus. Tā bezbailīgi cīnās ar lielākiem dzīvniekiem un tos arī uzvar. Puma neatkāpjas pat no [[grizli lācis|grizli lāča]]. Metienā piedzimst 1—6 mazuļi. Visbiežāk 2-3. Mātīte iekārto mazuļiem migu kādā alā vai koka dobumā. Tie piedzimst akli un nevarīgi. Māte tos zīda pirmos 3 mēnešus. Pēc tam tie sāk mātei sekot līdzi uz medībām. Jau 6 mēnešu vecumā tie sāk nomedīt savu pirmo medījumu.<ref name=utah/> Piedzimstot mazuļiem kažokā ir nedaudz tumšāki pleķīši, kas ar laiku izzūd. Kad pumai 2,5 gadus veca, pleķīši ir izzuduši pilnībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://wildlife.utah.gov/dwr/learn-more/living-with-cougars.html |title=Staying safe in cougar country |access-date={{dat|2012|01|19||bez}} |archive-date={{dat|2013|09|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130909142024/http://wildlife.utah.gov/dwr/learn-more/living-with-cougars.html }}</ref> Kad jaunās pumas ir apmēram 2 gadus vecas, tās pamet māti un dodas atrast savu teritoriju. Tēviņiem ir tendence aiziet ātrāk nekā jaunajām mātītēm. Turklāt tēviņi ceļo daudz tālāk prom no dzimtās teritorijas nekā mātītes. Savvaļā puma dzīvo 8—13 gadus. Vecākā datētā puma, kas ir dzīvojusi savvaļā, sasniedza 18 gadu vecumu.<ref name=facts/> Nebrīvē pumas dzīvo līdz 20 gadu vecumam. == Pasugas == Līdz 20. gadsimta 80. gadu beigām pumai tika izdalītas 32 [[pasuga]]s. Tomēr pēdējo gadu ģenētiskie pētījumi pasugu skaitu ir izmainījuši.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.coryi.org/Florida_panther/Miscellaneous_Panther_Material/Genomic%20ancestry%20of%20the%20American%20puma.pdf |title=Genomic Ancestry of the American Puma |access-date={{dat|2007|06|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070616200443/http://www.coryi.org/Florida_panther/Miscellaneous_Panther_Material/Genomic%20ancestry%20of%20the%20American%20puma.pdf |archivedate={{dat|2007|06|16||bez}} }}</ref> Mūsdienās oficiāli tiek atzītas vairs tikai 6 pasugas, no kurām 5 mājo [[Latīņamerika|Latīņamerikā]].<ref>[http://www.bucknell.edu/msw3/browse.asp?id=14000204 Mammal Species of the World: Puma concolor]</ref> * [[Argentīnas puma]] (''Puma concolor cabrerae'') * [[Dienvidamerikas austrumu puma]] (''Puma concolor capricornensis'') * [[Dienvidamerikas dienvidu puma]] (''Puma concolor puma'') * [[Dienvidamerikas ziemeļu puma]] (''Puma concolor concolor'') * [[Kostarikas puma]] (''Puma concolor costaricensis'') * [[Ziemeļamerikas puma]] (''Puma concolor couguar'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Puma concolor|Puma}} * [https://web.archive.org/web/20120105013157/http://www.arkive.org/puma/puma-concolor/#text=Facts ARKive: Puma (Puma concolor)] * [http://animals.nationalgeographic.com/animals/mammals/mountain-lion/ Nationalgeographic: Mountain Lion] * [http://northernbushcraft.com/animalTracks/cougar/notes.htm Cougar Tracks] * [http://www.hdw-inc.com/cougarsounds.wav Pumas rēciens (audio)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121124154149/http://www.hdw-inc.com/cougarsounds.wav |date={{dat|2012|11|24||bez}} }} * [http://felidaefund.org/ Felidae Conservation Fund] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pumas]] [[Kategorija:ASV fauna]] [[Kategorija:Meksikas fauna]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas fauna]] [[Kategorija:Centrālamerikas fauna]] [[Kategorija:Dienvidamerikas fauna]] [[Kategorija:Andi]] dmui1o8nmigzp4iibipu796x6myxqvz Parastais anīss 0 58863 4458380 4458354 2026-04-24T12:20:23Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Azera-Kior-da|Azera-Kior-da]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Spnq 4324192 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | attēls = Koehler1887-PimpinellaAnisum.jpg | att_izmērs = 250px | att_nosaukums = {{TaksoSaite|Anisum vulgare|Parastais anīss}} | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Apiales | rinda_lv = Čemurziežu rinda | dzimta = Apiaceae | dzimta_lv = Čemurziežu dzimta | suga = A. vulgare | suga_lv = Parastais anīss | binomial = Anisum vulgare Gaertn. | sinonīmi = Pimpinella anisum L. }} '''Parastais anīss''' ({{val-la|Anisum vulgare}}) ir 30—80 cm augsts [[čemurziežu dzimta]]s [[lakstaugs]]. [[Stumbrs]] stāvs, augšdaļā zarains. [[Lapas]] stumbra lejasdaļā uz gara kāta, veselas, ieapaļi nierveida ar zobainu vai daivainu malu, stumbra vidusdaļā trīsdaļīgas, bet augšdaļā sēdošas, divkārt plūksnaini dalītas lineārās daļās; augšlapas trīsdaļīgas. [[zieds|Ziedi]] balti, sīki, sakopoti saliktos 7—15 staru čemuros. Zied [[jūnijs|jūnijā]], [[jūlijs|jūlijā]]. [[Auglis]] 2—3 mm garš olveida skaldauglis. Parastā anīsa augļu [[Ēteriskās eļļas|ēteriskā eļļa]] nelielās devās darbojas kā atkrēpošanas, spazmolītisks un [[Iekaisums|pretiekaisuma]] līdzeklis. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Čemurziežu dzimta]] [[Kategorija:Ārstniecības augi]] pmg1vurytc01hgm5yaco5zfbfiq1yqg Redemptoristu kongregācija 0 61752 4458593 4402337 2026-04-25T00:23:19Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458593 wikitext text/x-wiki [[File:Sant'Alfonso Liguori.jpg|thumb|Dibinātājs [[Svētie|Svētais]] Ligori]] '''Redemptoristu kongregācija''', arī '''Redemptoristu ordenis''', jeb '''Pestītāja ordenis''', pareizāk: '''Svētās Pestīšanas Kongregācija''' (no lat. ''Redemptor'' - pestītājs; ''Congregatio Sanctissimi Redemptoris''; saīsinājums: ''CSSR'' vai ''C.Ss.R.''). [[Romas Katoļu Baznīca]]s misionāru [[kongregācija]], kuru [[1732]]. gadā dibinātājis Sv. Alfonss Ligori - ''Saint Alphonsus Liguori''). == Ārējās saites == * {{catholic|12683a}} * [http://www.cssr.com/ Congregatio Sanctissimi Redemptoris - centrālā mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170810084212/http://www.cssr.com/english/whoarewe/constitutions.shtml |date={{dat|2017|08|10||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20101121061504/http://www.cssr.org.sg/ Congregatio Sanctissimi Redemptoris - Dienvidaustrumāzijas pārvaldes mājas lapa] * [http://www.papastronsay.com Sons of the Most Holy Redeemer] * [http://www.redemptorists.co.uk The London Province of the Redemptorists]{{Novecojusi saite}} * [http://www.rpbooks.co.uk The Redemptorists' publishing house in Chawton] * [https://web.archive.org/web/20071017003802/http://redemptoristpublications.com/ The Redemptorists' publishing house in Dublin] * [http://www.liguori.org The Redemptorists' publishing house in St Louis] * [https://web.archive.org/web/20081119153605/http://www.redemptoristspirituality.net/eng2 Redemptorist Spirituality] * [https://web.archive.org/web/20070704080733/http://www.holyredeemerbangkok.net/eng/index.php?lang=en Holy Redeemer Church in Bangkok] * [https://web.archive.org/web/20120120221308/http://www.redemptoristen.org/ Webseite der Redemptoristen - Provinz St. Clemens, Region Köln] * [http://www.redemptoristen.com Webseite der Redemptoristen - Provinz München] * http://www.erzbistum-koeln.de/opencms/opencms/erzbistum/generalvikariat/dokumentation_information/Orden/redemptoristen.htm{{Novecojusi saite}} * http://www.heiligenlexikon.de/index.htm?Orden/redemptoristen.htm * http://www.orden-online.de/linkverzeichnis/index.php?cat=55 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080117225456/http://www.orden-online.de/linkverzeichnis/index.php?cat=55 |date={{dat|2008|01|17||bez}} }} * [http://www.triberg-kirchen.de/ Wallfahrtskirche „Maria in der Tanne“ in Triberg] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060613075005/http://triberg-kirchen.de/ |date={{dat|2006|06|13||bez}} }} * [http://www.redemptoristinnen.de einziges deutsches Redemptoristinnenkloster in Püttlingen/Saar] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071024183842/http://redemptoristinnen.de/ |date={{dat|2007|10|24||bez}} }} * [http://cssr.redemptor.ru/ Официальный сайт редемптористов в России] {{Reliģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Romas katoļu ordeņi un kongregācijas]] rs6v90hiznkb8a64d0he5q3igh5msss Melnais piparkrūms 0 62149 4458368 3526190 2026-04-24T12:08:41Z Azera-Kior-da 144466 4458368 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | binomial = Piper nigrum | autors = [[Kārlis Linnejs|L.]], 1753 | attēls = Piper Nigrum W2 IMG 2443.jpg | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | tips = Magnoliophyta | tips_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Piperales | rinda_lv = Piparu rinda | dzimta = Piperaceae | dzimta_lv = Piparu dzimta | ģints = Piper | ģints_lv = Piparkrūmi | suga = P. nigrum | suga_lv = Melnais piparkrūms | izplatība = [[Rietumgati]] ([[Indija]])<ref name="PlantsWorldOnline"/> | kategorijas = nē }} '''Melnais piparkrūms'''<ref name="vārdnīca">{{grāmatas atsauce | title= Agronomijas terminu vārdnīca. Terminoloģija 9. | location= R. | publisher= Zinātne | year= 1973}}</ref> jeb '''melnais pipars''' (''Piper nigrum'') ir daudzgadīgs [[piparu dzimta]]s kāpelētājaugs ar tievu, lokanu [[stumbrs|stumbru]], kura garums sasniedz 4 metrus. Izžāvētus tā negatavos augļus ([[pipari|melnos piparus]]) izmanto kā [[garšviela|garšvielu]]. Melnais piparkrūms ir arī [[ārstniecības augi|ārstniecības augs]]. Melnā piparkrūma dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumgati]] ([[Indija]]),<ref name="PlantsWorldOnline">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.plantsoftheworldonline.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:682369-1 | title= Piper nigrum L. | publisher= Plants of the World Online | language= en | accessdate= 2020. gada 27. jūlijā}}</ref> bet mūsdienās to kultivē arī citur, galvenokārt [[subekvatoriālā josla|subekvatoriālās joslas]] zemēs. Garšvielu no melnajiem pipariem gatavo no tā nenobriedušiem izžāvētajiem augļiem. Vislielākā melno piparu raža 2018. gadā tika ievākta [[Vjetnama|Vjetnamā]], [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]], [[Indija|Indijā]], [[Bulgārija|Bulgārijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]].<ref name="fao">{{tīmekļa atsauce | url= http://faostat3.fao.org/browse/Q/QC/E | publisher= Food And Agriculture Organization of the United Nations: Statistical Division (FAOSTAT) | title= Pepper (piper spp.), Production/Crops | date= 2018 | accessdate= 2020. gada 27. jūlijā | archive-date= {{dat|2016|11|22||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20161122053717/http://faostat3.fao.org/browse/Q/QC/E }}</ref> Raža tiek novākta reizi gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://agritech.tnau.ac.in/horticulture/horti_spice%20crops_pepper_naturalfarming.html|title=Horticulture :: Spice Crops :: Pepper-Natural Farming|website=agritech.tnau.ac.in|access-date=2026-04-24}}</ref> == Apraksts == Melnais piparkrūms ir daudzgadīgs [[kāpelētājaugs]] ar tievu, lokanu [[stumbrs|stumbru]], kura garums sasniedz 4 [[metrs|metrus]] (var sasniegt arī 10–12 metrus). Melnā pipara [[zieds|ziedi]] ir mazi, pelēki dzelteni vai balti, izvietojušies [[ziedkopa|ziedkopā]] (vārpās vai vālītēs) 7–10 [[centimetrs|centimetru]] garumā. [[Auglis]] ir apaļš [[kaulenis]], kura [[diametrs]] ir no 3 līdz 5 [[milimetrs|milimetriem]] zaļā krāsā, kad gatavojas, tad iesarkans, bet, kad ir izžāvēts negatavs auglis, tad ir melns, savukārt, izžāvējot gatavu augli, tas kļūst balts. [[Lapas]] ir 5–10 centimetru garas un 3–6 cm platas. Melnos piparkrūmus audzē [[augsne|augsnē]], kas nav pārāk sausa, kā arī neskar [[plūdi]]. Lai izaudzētu piparkrūmus, stāda tā [[spraudenis|spraudeņus]], kuru garums ir no 40 līdz 50 cm. Piparkrūmi augļus sāk dot no ceturtā, piektā gada un turpina to darīt vēl aptuveni septiņus gadus. == Garšviela == {{pamatraksts|pipari}} No piparkrūma augļiem iegūst [[garšviela|garšvielu]] — [[pipari|piparus]]. To krāsa var būt melna, balta, zaļa un arī sārta. Tie nav botāniski dažādu augu sugu augļi, bet gan visi iegūti no piparkrūma. To krāsa ir atkarīga no ievākšanas un apstrādes. Melnos piparus iegūst, izžāvējot negatavus augļus. Ja izžāvē gatavus augļus, iegūst baltos piparus. Melnie pipari ir mazi, krunkaini un sfēriski graudiņi, kuru izmērs ir aptuveni 5 mm diametrā. Salīdzinot ar baltajiem pipariem, melnie pipari ir smaržīgāki un asāki. Šī garšviela ir viena no izmantotākajām pasaulē. To izmanto daudzu tautu virtuvēs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|melnais piparkrūms}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://www.britannica.com/plant/black-pepper-plant | title= Black pepper | publisher= Encyclopedia Britannica | language= en}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Piparu dzimta]] [[Kategorija:Garšaugi]] [[Kategorija:Ārstniecības augi]] p9d8qo45cwfjdk7y43rol55m01a5en2 4458375 4458368 2026-04-24T12:16:29Z Egilus 27634 4458375 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | binomial = Piper nigrum | autors = [[Kārlis Linnejs|L.]], 1753 | attēls = Piper Nigrum W2 IMG 2443.jpg | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | tips = Magnoliophyta | tips_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Piperales | rinda_lv = Piparu rinda | dzimta = Piperaceae | dzimta_lv = Piparu dzimta | ģints = Piper | ģints_lv = Piparkrūmi | suga = P. nigrum | suga_lv = Melnais piparkrūms | izplatība = [[Rietumgati]] ([[Indija]])<ref name="PlantsWorldOnline"/> | kategorijas = nē }} '''Melnais piparkrūms'''<ref name="vārdnīca">{{grāmatas atsauce | title= Agronomijas terminu vārdnīca. Terminoloģija 9. | location= R. | publisher= Zinātne | year= 1973}}</ref> jeb '''melnais pipars''' (''Piper nigrum'') ir daudzgadīgs [[piparu dzimta]]s kāpelētājaugs ar tievu, lokanu [[stumbrs|stumbru]], kura garums sasniedz 4 metrus. Izžāvētus tā negatavos augļus ([[pipari|melnos piparus]]) izmanto kā [[garšviela|garšvielu]]. Melnais piparkrūms ir arī [[ārstniecības augi|ārstniecības augs]]. Melnā piparkrūma dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumgati]] ([[Indija]]),<ref name="PlantsWorldOnline">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.plantsoftheworldonline.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:682369-1 | title= Piper nigrum L. | publisher= Plants of the World Online | language= en | accessdate= 2020. gada 27. jūlijā}}</ref> bet mūsdienās to kultivē arī citur, galvenokārt [[subekvatoriālā josla|subekvatoriālās joslas]] zemēs. Garšvielu no melnajiem pipariem gatavo no tā nenobriedušiem izžāvētajiem augļiem. Vislielākā melno piparu raža 2018. gadā tika ievākta [[Vjetnama|Vjetnamā]], [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]], [[Indija|Indijā]], [[Bulgārija|Bulgārijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]].<ref name="fao">{{tīmekļa atsauce | url= http://faostat3.fao.org/browse/Q/QC/E | publisher= Food And Agriculture Organization of the United Nations: Statistical Division (FAOSTAT) | title= Pepper (piper spp.), Production/Crops | date= 2018 | accessdate= 2020. gada 27. jūlijā | archive-date= {{dat|2016|11|22||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20161122053717/http://faostat3.fao.org/browse/Q/QC/E }}</ref> Raža tiek novākta reizi vai divas gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://agritech.tnau.ac.in/horticulture/horti_spice%20crops_pepper_naturalfarming.html|title=Horticulture :: Spice Crops :: Pepper-Natural Farming|website=agritech.tnau.ac.in|access-date=2026-04-24}}</ref> == Apraksts == Melnais piparkrūms ir daudzgadīgs [[kāpelētājaugs]] ar tievu, lokanu [[stumbrs|stumbru]], kura garums sasniedz 4 [[metrs|metrus]] (var sasniegt arī 10–12 metrus). Melnā pipara [[zieds|ziedi]] ir mazi, pelēki dzelteni vai balti, izvietojušies [[ziedkopa|ziedkopā]] (vārpās vai vālītēs) 7–10 [[centimetrs|centimetru]] garumā. [[Auglis]] ir apaļš [[kaulenis]], kura [[diametrs]] ir no 3 līdz 5 [[milimetrs|milimetriem]] zaļā krāsā, kad gatavojas, tad iesarkans, bet, kad ir izžāvēts negatavs auglis, tad ir melns, savukārt, izžāvējot gatavu augli, tas kļūst balts. [[Lapas]] ir 5–10 centimetru garas un 3–6 cm platas. Melnos piparkrūmus audzē [[augsne|augsnē]], kas nav pārāk sausa, kā arī neskar [[plūdi]]. Lai izaudzētu piparkrūmus, stāda tā [[spraudenis|spraudeņus]], kuru garums ir no 40 līdz 50 cm. Piparkrūmi augļus sāk dot no ceturtā, piektā gada un turpina to darīt vēl aptuveni septiņus gadus. == Garšviela == {{pamatraksts|pipari}} No piparkrūma augļiem iegūst [[garšviela|garšvielu]] — [[pipari|piparus]]. To krāsa var būt melna, balta, zaļa un arī sārta. Tie nav botāniski dažādu augu sugu augļi, bet gan visi iegūti no piparkrūma. To krāsa ir atkarīga no ievākšanas un apstrādes. Melnos piparus iegūst, izžāvējot negatavus augļus. Ja izžāvē gatavus augļus, iegūst baltos piparus. Melnie pipari ir mazi, krunkaini un sfēriski graudiņi, kuru izmērs ir aptuveni 5 mm diametrā. Salīdzinot ar baltajiem pipariem, melnie pipari ir smaržīgāki un asāki. Šī garšviela ir viena no izmantotākajām pasaulē. To izmanto daudzu tautu virtuvēs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|melnais piparkrūms}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://www.britannica.com/plant/black-pepper-plant | title= Black pepper | publisher= Encyclopedia Britannica | language= en}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Piparu dzimta]] [[Kategorija:Garšaugi]] [[Kategorija:Ārstniecības augi]] 0666dcnszeh0tm2mxlz9tv6w29bniov Parastā vīrcele 0 62479 4458359 4216149 2026-04-24T12:01:19Z Azera-Kior-da 144466 4458359 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | attēls = Linaria vulgaris flowers - Keila.jpg | att_izmērs = 250px | att_nosaukums = {{TaksoSaite|Linaria vulgaris|Parastā vīrcele}} | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Lamiales | rinda_lv = Panātru rinda | dzimta = Plantaginaceae | dzimta_lv = Ceļteku dzimta | ģints = Linaria | ģints_lv = Vīrceles | suga = L. vulgaris | suga_lv = Parastā vīrcele | binomial = Linaria vulgaris L. }} '''Parastā vīrcele''' ({{val|la|Linaria vulgaris}}) ir 30—60 cm augsts, daudzgadīgs [[Ceļteku dzimta|ceļteku dzimtas]] [[lakstaugs]]. [[Stumbrs]] stāvs, bez zariem vai mazzarains, ar lineārām vai lineāri lancetiskām lapām. [[zieds|Ziedi]] dzelteni, divlūpaini, ar piesi, sakopoti blīvi, ķekaros stumbru vai zaru galā. Zied no [[jūnijs|jūnija]] līdz [[septembris|septembrim]]. [[Auglis]] [[pogaļa]].<ref name="Rubine, Ozola, Eniņa">{{Grāmatas atsauce |title=Ārstniecības augu sagatavošana un lietošana |author1=Helēna Rubine |author2=Skaidrīte Ozola |author3=Vija Eniņa |year=1974 |publisher=[[Zvaigzne (izdevniecība)|Zvaigzne]] |location=Rīga |pages=319.—320}}</ref> Augs savvaļā izplatīts [[Eirāzija|Eirāzijā]]. [[Latvija|Latvijā]] aug visā teritorijā. Aug sausās vietās mežos, pļavās un kāpās.<ref name="Rubine, Ozola, Eniņa"/> == Lietojums == Vīrceļu lakstu sastāvā ir [[alkaloīds]] [[peganīns]], [[flavonglikozīdi]] — [[linarīns]], [[neolinarīns]], [[pektolinarīns]]; [[karotīns]], [[fitosterīns]]; organiskās skābes — [[citronskābe]], [[skudrskābe]], [[ābolskābe]], [[galluskābe]], u.c. [[Tautas medicīna|Tautas medicīnā]] drogu uzlējumu un tēju lieto pret zarnu atoniju, urīnpūšļa kataru, pret urīna nesaturēšanu, kā vāju [[caureja]]s, žults sekrēcijas veicinātāju un diurētisku līdzekli.<ref name="Rubine, Ozola, Eniņa"/> == Atsauces == {{atsauces}} {{commons|Linaria vulgaris|Parastā vīrcele}} {{botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Cūknātru dzimta]] [[Kategorija:Ārstniecības augi]] [[Kategorija:Latvijas flora]] [[Kategorija:Vīrceles]] 0i7nvcz2eoh34bmf31yndxjaicj64fu Lielā strutene 0 62639 4458391 4458320 2026-04-24T12:38:43Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Azera-Kior-da|Azera-Kior-da]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Spnq 4216614 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | attēls = Koeh-033.jpg | att_izmērs = 250px | att_nosaukums = {{TaksoSaite|Chelidonium majus|Lielā strutene}} | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Ranunculales | rinda_lv = Gundegu rinda | dzimta = Papaveraceae | dzimta_lv = Magoņu dzimta | ģints = Chelidonium | ģints_lv = Strutenes | suga = C. majus | suga_lv = Lielā strutene | binomial = Chelidonium majus L. }} '''Lielā strutene''', '''kārpu zāle''' jeb '''vandulis''' (''Chelidonium majus'') ir 30—100 cm augsts, zarains, daudzgadīgs [[magoņu dzimta]]s [[lakstaugs]] ar oranždzeltenu piensulu. [[Mietsakne]] kanēļbrūna, zaraina. [[Lapas]] pamīšus, plūksnaini dalītas, apakšpusē zilgani sarmainas. Apakšējās lapas ar garu kātu, augšējās ar īsu kātu vai sēdošas. Ziedi dzelteni, sakopoti skarveida ziedkopā. Zied no [[maijs|maija]] līdz [[septembris|septembrim]]. [[Auglis]] 2—5 cm gara pākstveida [[pogaļa]]. [[Attēls:Chelidonium majus vlaštovičník větší 2.jpg|left|thumb|300px|Strutenes zieds]] Augs izplatīts [[Eirāzija|Eirāzijā]]. Ieviests [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]. Latvijā izplatīts visā teritorijā. Aug krūmājos, mežos, māju tuvumā. == Ķīmiskais sastāvs un izmantojums == Ārstniecības augs. Struteņu laksti satur ap 20 dažādu alkaloīdu. Tostarp ir [[helidonīns]], [[homohelidonīns]], [[heleritrīns]], [[oksihelidonīns]], [[sangvinarīns]], [[berberīns]], [[protopīns]] u.c. Lakstos atrasts [[karotīns]], [[C vitamīns]], ēteriskā eļļa, organiskās skābes, [[flavonoīdi]], [[saponīni]] u.c. savienojumi. Lielās strutenes preparāti darbojas bakteriostatiski un fungistatiski. Iekšķīgi ieņemti, struteņu preparāti nedaudz palēnina pulsu, pazemina arteriālo asinsspiedienu, paplašina koronāros asinsvadus, sekmē [[žults]] sekrēciju.<ref>H.Rubine, S.Ozola, V.Eniņa "Ārstniecības augu sagatavošana un lietošana"</ref> [[Tautas medicīna|Tautas medicīnā]] lieto pret kārpām, varžacīm, kā arī [[podagra]]s, [[reimatisms|reimatisma]], ādas un kuņģa vēža ārstēšanai.<ref>L.Keirāns "Iepazīsim Latvijas augus" {{ISBN|5-405-00395-6}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ārstniecības augi]] [[Kategorija:Strutenes]] 7bkl9bn4kp0udrdovqfkgfrayutew3n Kodīgais laimiņš 0 62768 4458377 4458314 2026-04-24T12:17:47Z Kikos 3705 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Azera-Kior-da|Azera-Kior-da]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Spnq 4240330 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | attēls =Sedum acre single - Niitvälja.jpg | att_izmērs =250px | att_nosaukums ={{TaksoSaite|Sedum acre|Kodīgais laimiņš}} | valsts =Plantae | valsts_lv =Augi | nodalījums =Magnoliophyta | nodalījums_lv =Segsēkļi | klase =Magnoliopsida | klase_lv =Divdīgļlapji | rinda =Saxifragales | rinda_lv =Akmeņlauzīšu rinda | dzimta =Crassulaceae | dzimta_lv =Biezlapju dzimta | ģints =Sedum | ģints_lv =Laimiņi | suga =S. acre | suga_lv =Kodīgais laimiņš | binomial =Sedum acre L. }} [[Attēls:Sedum acre 062611.jpg|thumb|Kodīgais laimiņš Igaunijā]] '''Kodīgais laimiņš''' ({{val|la|Sedum acre}}) ir daudzgadīgs augs, kas izplatīts [[Eiropa|Eiropā]], ievests un pārgājis savvaļā [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. [[Latvija|Latvijā]] bieži sastopams visā teritorijā. Aug sausā, smilšainā augsnē, akmens dārzos un bagātīgās [[dārzs|dārza]] augsnēs, bieži sastopams [[kāpas|kāpās]]. Tas labi aug nabadzīgās augsnēs pie dažādiem apgaismojuma līmeņiem. Augšanu traucē ilgstošs apēnojums un ierobežots ūdens daudzums.<ref>Schuber M., Kluge M. — In situ studies on crassulacean acid metabolism in Sedum acre L. and Sedum mite Gil. 1981, Oecologia vol. 50, Issue 1, pp 82-87</ref> == Apraksts == [[Sukulents]], 4 — 15 cm augsts daudzgadīgs [[biezlapju dzimta]]s [[lakstaugs]]. Stublājs tievs un pacils. [[Lapas]] veselas, sulīgas, puscilindriskas, šauri olvālveidīgas uz stublāja pamīši sēdošas, sakārtotas jumstiņveidā.<ref>Harrison M. — Gardening in the Coastal South. 2003, Pineapple Press, Inc., pp 19</ref> Veido velēnveidīgu audzi. Lapām kodīga garša. [[zieds|Ziedu]] [[vainaglapa]]s citrondzeltenas, kauslapas ir zaļgandzeltenas, atrodas zaru vai stumbra galā. [[Auglis]]- pieci someņi ar īsu, taisnu knābīti. Ziedēšanas laiks ir no [[jūnijs|jūlija]] līdz [[augusts|augustam]]. Ziedi ir hermafrodīti, ko apputeksnē bites.<ref>Kluge M. — Is Sedum acre L. A CAM plant? 1977, Oecologia vol. 29, issue 1, pp 77-83</ref> Droga satur [[alkaloīdi|alkaloīdus]] — sedamīnu, [[nikotīns|nikotīnu]], zedinīnu, izopeltjerīnu, kā arī [[miecvielas]], [[gļotvielas]], maz izpētītus [[glikozīdi|glikozīdus]], [[askorbīnskābe|askorbīnskābi]], [[ābolskābe|ābolskābi]], cukurus u.c.<ref >Krasnov E.A., Petrova L.V., Bekker E.F. — Sedum alkaloids. 1977, Chemistry of Natural Compounds, Vol 13, Issue 4, pp 492</ref> == Biotopi == Sastopams blīvās dažāda lieluma velēnveida audzēs sausos mežos, mežmalās, nogāzēs, kāpās, smiltājos un dzelzceļa uzbērumos.<ref>[http://www.latvijasdaba.lv/augi/sedum-acre-l/ Sugu enciklopēdija]</ref> == Medicīnā == Tiek uzskatīts par noderīgu ārstniecības augu. Bieži tiek lietots [[Tautas medicīna|tautas medicīnā]], lai ārstētu [[epilepsija|epilepsiju]], [[mazasinība|mazasinību]], vemšanu, caureju un kā diurētisks līdzeklis. Ārīgi lieto svaigu sulu vai ziedi [[čūla|čūlu]], [[apdegums|apdegumu]], strutojošu brūču ārstēšanai, [[kārpa|kārpu]] un [[varžacs|varžacu]] nodzīšanai. Izmanto arī [[difterija]]s slimnieki, lai skalotu kaklu.<ref>http://www.am.ros.lv/index.phped=198&lang=lv&page=9&upage=22&all_art=0/{{Novecojusi saite}}</ref> == Kultivēšana == Kodīgais laimiņš labi panes augstu temperatūru un sausumu, bet saknes ir jutīgas pret slapjām virsmām. Labi aug dažādās pH vidēs vietās, kur augsne ir aizsargāta no noteces un nav bieza ēna.<ref>L. Keirāns "Iepazīsim Latvijas augus" {{ISBN|5-405-00395-6}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{commons|Sedum acre|Kodīgais laimiņš}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Ārstniecības augi]] [[Kategorija:Laimiņi]] [[Kategorija:Latvijas flora]] saga70406thpt7eoz3ey5ufdiwid84v Parastais biškrēsliņš 0 62920 4458370 4216142 2026-04-24T12:09:20Z Azera-Kior-da 144466 4458370 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | binomial = Tanacetum vulgare | autors = L. | attēls = Illustration Tanacetum vulgare0.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = {{TaksoSaite|Tanacetum vulgare|Parastais biškrēsliņš}} | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Asterales | rinda_lv = Asteru rinda | dzimta = Asteraceae | dzimta_lv = Kurvjziežu dzimta | ģints = Tanacetum | ģints_lv = Biškrēsliņi | suga = T. vulgare | suga_lv = Parastais biškrēsliņš | sinonīmi = ''Chrysanthemum vulgare'' (L.) Bernh. | kategorijas = nē }} '''Parastais biškrēsliņš''' (''Tanacetum vulgare'') ir indīgs, daudzgadīgs [[kurvjziežu dzimta]]s [[lakstaugs]] ar taisnu, 0,4—1,6 m augstu, augšdaļā zarainu stumbru. [[Lapas]] pamīšus, nepāra plūksnaini dalītas līdz 7 cm garās plūksnās; plūksnu malas zāģzobainas. [[zieds|Ziedi]] dzelteni, stobrveida, veselos kurvīšos, kuri savukārt sakopoti vairogveida ziedkopās. Zied vasaras otrajā pusē — no [[jūnijs|jūnija]] beigām līdz [[oktobris|oktobrim]].<ref name="Rubine, Ozola, Eniņa">{{Grāmatas atsauce |title=Ārstniecības augu sagatavošana un lietošana |author1=Helēna Rubine |author2=Skaidrīte Ozola |author3=Vija Eniņa |year=1974 |publisher=[[Zvaigzne (izdevniecība)|Zvaigzne]] |location=Rīga |pages=84.—86}}</ref> Augs savvaļā aug [[Eiropa|Eiropā]], [[Āzija|Āzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. [[Latvija|Latvijā]] sastopams visā teritorijā. Aug upju krastos, sausās un nedaudz mitrās pļavās.<ref name="Rubine, Ozola, Eniņa"/> == Lietojums == Parastā biškrēsliņa ziedu sastāvā ir ēteriskā eļļa, kuras galvenā sastāvdaļa ir [[tujons]] (tanacetons), [[flavonoīdi]], [[miecvielas]], rūgtvielas, [[karotīns]], [[C vitamīns|C vitamīnu]] u.c. Parastā biškrēsliņa aktīvajām vielām piemīt antiseptiska un spazmolītiska iedarbība, bet tujonam — specifiska iedarbība pret velteniskajiem zarnu tārpiem. [[Tautas medicīna|Tautas medicīnā]] biškrēsliņa ziedus lieto pret cērmēm, kuņģa un zarnu slimību, [[epilepsija]]s, [[histērija]]s, [[tūska]]s, [[galvassāpes|galvassāpju]], [[podagra]]s un [[reimatisms|reimatisma]] ārstēšanai.<ref name="Rubine, Ozola, Eniņa"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.neslimo.lv/pme/?name=biskreslins-parastais Parastais biškrēsliņš| Medicīnas termins] {{lv ikona}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Biškrēsliņi]] [[Kategorija:Ārstniecības augi]] [[Kategorija:Latvijas flora]] ktul8easxyezt59uh7wwkt8nrgexxqp Pionieris (mūziķis) 0 64424 4458476 4392778 2026-04-24T16:48:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458476 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|mūziķi|šī vārda citām nozīmem|Pionieris}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Pionieris | Attēls = Pionieris.jpg | Apraksts = Foto uzņemts [[LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava "Babīte"|LU Rododendru audzētavā]] | Att_izm = 200 px | Fons = solists | Dz_vārds = Juris Šteinfelds | Pseidonīms = Pionieris | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1986|5|17}} | Instrumenti = [[balss]], [[sintezators]] | Žanrs = [[hiphops]], [[reps]] | Nodarbošanās = [[reperis]], [[mūzikas producents|producents]], [[uzņēmējs]] | Gadi = 1998—pašlaik | Izdevējkompānija = [[115 (ierakstu kompānija)|115]] | Darbojies_arī = [[Kreisais Krasts]] | Mlapa = {{URL|http://www.pionieris.lv}} | Dzimums = V | Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Rīga}} }} '''Juris Šteinfelds''', zināms kā '''Pionieris''' (dzimis {{Dat|1986|5|17}}, [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] mūziķis, [[mūzika]]s apvienības "[[Kreisais Krasts]]" dibinātājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/hiphopa-apvienibas-kreisais-krasts-dibinatajs-pionieris-izdod-debijas-albumu.a480871/|title=Hiphopa apvienības «Kreisais krasts» dibinātājs Pionieris izdod debijas albumu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-26|language=lv}}</ref> Savu karjeru sāka 1998. gadā kā [[hiphops|hiphopa]] žanra [[mūzikas producents|producents]]. == Dzīvesgājums == Mūziķis savu izglītību ir guvis [[Rīgas Angļu ģimnāzija|Rīgas Angļu ģimnāzijā]], [[Rīgas 41. vidusskola|Rīgas 41. vidusskolā]], [[Rīgas Tehniskā koledža|Rīgas Tehniskajā koledžā]], [[Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums|Rīgas Pārtikas ražotāju vidusskolā]], [[Rīgas 14. vidusskola|Rīgas 14. vidusskolā]]. 2000. gadā [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] radās projekts ''[[True Enemy]]'', kurā bez Pioniera darbojās arī [[Mazais Z]] (Valters Zvaigznīte) un Grossmanis (Valters Grossmanis). Dabiskā ceļā grupa izjuka. Pionieris pārgāja uz citiem projektiem un ''Mazais Z'' pievērsās [[grafiti]] mākslai. Pionieris turpināja darbu pie projekta: "[[Kreisais Krasts]]". 2002. gadā līdz ar Kreisā Krasta atklāšanu tika dibināta ierakstu kompānija [[115 (ierakstu kompānija)|115 (viens viens pieci)]]. 2006. gada 6. maijā Pionieris atvēra durvis hiphopa stila apģērbu, krāsu baloniņu un mūzikas veikalam 115, kas turpināju darbību līdz 2009. gadam. Pionieris ir "Kreisā Krasta" apģērbu līnijas, zīmola izveidotājs un "Kreisā Krasta studija" īpašnieks. Pionieris ir dažādu projektu [[mecenāts]], pasākumu organizētājs un sponsors. Uzstājies populārākajos Latvijas festivālos un arī koncertos ārpus Latvijas. 2006. gadā ''Avantis'' rīkotajā ''Hip Hop'' (hiphopa un ekstrēmo sporta veidu Gada balva) projekts ieguva balvu kā HipHop PRO grupa. 2009. gada 14. martā piedalījās Pilsētas kultūrvides festivālā ''The City''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thecity.lv/|title=Pilsētvides Kultūras Festivāls THE CITY|website=www.thecity.lv|access-date={{dat|2019|10|17||bez}}|archive-date={{dat|2019|08|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190824220018/http://thecity.lv/}}</ref> [[Mūziķis]] uzsāka veiksmīgu karjeru un viņam ir plaša sadarbība ar citiem [[Latvija|Latvijā]] pazīstamiem repa māksliniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/muzika/396639-recenzija-pionieris-kaut-mes-uzvaretu-tas-cinas-par-kuram-nerunajam.htm|title=RECENZIJA. Pionieris “Kaut mēs uzvarētu tās cīņas, par kurām nerunājam”|website=nra.lv|access-date=2022-12-26|language=lv}}</ref> Pionieris ir [[Miksteips|miksteipu]] aizsācējs [[Latvija|Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hiphops.lv/pionieris-debijas-albums/|title=Pionieris izdod debijas albumu|last=HIPHOPS.LV|website=HIPHOPS.LV|access-date=2022-12-24|date=2022-11-02|language=lv-LV}}</ref> Kopā ar mūziķi [[Rolands Balodis-Ūdris|Rolandu Ūdri]] un aktrisi [[Ilona Balode-Ūdre|Ilonu Balodi]] ierakstījuši "Odu basketbolam", kas ir veltījums Latvijas komandai un tās līdzjutējiem [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2009. gada Eiropas basketbola čempionātā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.platforma.lv/news/article.php?id=388238 |title=Ūdrītis ar draugiem ierakstījis “Odu basketbolam” :: Platforma.lv - latviešu mūzika, dziesmas<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|04|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160312055814/http://www.platforma.lv/news/article.php?id=388238 |archivedate={{dat|2016|03|12||bez}} }}</ref> [[Dod pieci]] labdarības maratona ietvaros 2021. gadā kopā ar [[Kreisais Krasts|Kreiso Krastu]] un mūziķi [[Būū]] (Ilze Fārte) izveidoja oficiālo himnu "Pāri visam". Akcijā tika vākti ziedojumi vides pieejamībai, cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/video-klaja-laista-si-gada-dod-pieci-himna-pari-visam-ziedo-ar-dziesmu-jau-sodien.a432666/|title=VIDEO: Klajā laista šī gada «Dod pieci!» himna «Pāri visam». Ziedo ar dziesmu jau šodien!|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-23|language=lv}}</ref> 2022. gada 1. novembrī mūziķis izdeva savu pirmo debijas albumu "[[Kaut mēs uzvarētu tās cīņas, par kurām nerunājam]]". <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://muzikaspasaule.lv/home/rap-hiphop/9266-kreisa-krasta-dibinatajs-pionieris-izdod-debijas-albumu|title="Kreisā Krasta" dibinātājs Pionieris izdod debijas albumu|last=Evita|website=muzikaspasaule.lv|access-date=2022-12-26|language=lv-lv|archive-date=2022-12-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20221226132331/https://muzikaspasaule.lv/home/rap-hiphop/9266-kreisa-krasta-dibinatajs-pionieris-izdod-debijas-albumu}}</ref> Ierakstu miksējis un māsterējis [[Dāvis Strauss]] [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], leģendārajā ''[[Chalice recording studios]]'', kurā ierakstus veikuši tādi mākslinieki kā [[Kanje Vests]], ''[[Jay-Z]]'', [[Kendriks Lamārs]], ''[[Nas]]'' u.c.<ref name="hiphops.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://hiphops.lv/pionieris-debijas-albums/|title=Pionieris izdod debijas albumu|last=HIPHOPS.LV|website=HIPHOPS.LV|access-date=2022-12-26|date=2022-11-02|language=lv-LV}}</ref> Debijas albums tika iespiests 300 [[Skaņuplate|skaņuplatēs]], arīdzan digitāli. 2024. gada 4. novembrī tika izdots kopdarbs ar Kreisā Krasta mūziķi [[JeeKaa]] un producentu [[Birch Please]], zem nosaukuma "[[Kultūrslānis (albums)|Kultūrslānis]]". Albums ir izdots digitāli un 150 eksemplāros [[Skaņuplate|vinilā]]. 2025. gada 24. janvārī, atgriežoties pie mūzikas producēšanas, Pionieris sadarbībā ar [[Eiksho]] izdod albumu "[[MMB]]". Mūzika albumam veidota uz Akai MPC un visas skaņas ņemtas no platēm. Citviet ir iespēlēts Moog [[sintezators]], citviet tiek skrāpētas vinila plates. Mūzika šim ierakstam tika producēta 2024. gadā. 2025. gada 24. novembrī Pionieris izdeva autoralbumu ar nosaukumu "[[Johatsu (albums)|Johatsu]]". Šis darbs ir solo albums un paša producēts. Ieraksts ir pieejams digitāli un 150 [[Skaņuplate|skaņuplašu]] vienībās.<ref name=":0" /> Albums nominēts [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvai “Zelta mikrofons”]] kā gada labākais hiphop mūzikas albums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zeltamikrofons.lv/jaunumi-1/atkl%C4%81ti-latvijas-m%C5%ABzikas-ierakstu-gada-balvas-%E2%80%9Czelta-mikrofons-2026%E2%80%9D-nominanti-|title=Atklāti Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta Mikrofons 2026” nominanti|website=Zelta Mikrofons|access-date=2026-01-08|language=en}}</ref> 2025. gada 16. decembrī sadarbībā ar Kreisā Krasta reperi [[JeeKaa]] un producentu [[Birch Please]] tika izdots studijas albums "[[Kultūrslānis 2]]". Tas ir otrais kopdarbs šiem māksliniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hiphops.lv/kulturslanis-2-jeekaa-pionieris-birch-please/|title=Kultūrslānis 2 – JeeKaa, Birch Please un Pionieris izdod albumu|last=Relīzes|first=Preses|website=HIPHOPS.LV|access-date=2026-01-02|date=2025-12-17|language=lv}}</ref> 2025. gada 22. decembrī reperis izdod albumu "[[Neredzamās sienas]]". Albums ir paša producēts ar [[Bungmašīna|bungmašīnu]]. Viesmākslinieku vidū tādi mūziķi kā [[Kaizers (mūziķis)|Kaizers]], [[Artuuro Schizo Phrenos]], [[Hotte]] un [[Reinis Kapone]]. Pioniera trešais studijas albums ir pieejams digitāli un 100 eksemplāros [[Kompaktkasete|kompaktkasetēs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/120100731/reperis-pionieris-izdevis-albumu-neredzamas-sienas|title=Reperis Pionieris izdevis albumu "Neredzamās sienas"|website=Delfi|access-date=2026-01-02|date=2025-12-29|language=lv}}</ref> == Diskogrāfija == === Studijas albumi === {|class="wikitable" style="font-size: 90%;" |- !Gads ! width="80" |Vāks ! width="200" |Nosaukums ! width="220" |Papildinformācija |- |[[2022. gads|2022]] |[[Attēls:Pionieris.jpg|100px]] |[[Kaut mēs uzvarētu tās cīņas, par kurām nerunājam]]<ref name="hiphops.lv"/> | * Pirmais studijas albums * Izdots: {{dat|2022|11|01}} * Izdevējs: [[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2024. gads|2024]] |[[Attēls:Pionieris, JeeKaa, Birch Please - Kultūrslānis.jpgs.JPG|100px]] |[[Kultūrslānis (albums)|Kultūrslānis]] | * Studijas albums kopā ar JeeKaa un Birch Please * Izdots: {{dat|2024|11|04}} * Izdevējs: [[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2025. gads|2025]] |[[Attēls:Pionieris - Johatsu.jpg|100px]] |[[Johatsu (albums)|Johatsu]]<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|title=Pionieris izdod albumu "Johatsu"|url=https://hiphops.lv/pionieris-izdod-albumu-johatsu/|website=HIPHOPS.LV|date=2025-11-26|access-date=2025-11-27|language=lv|first=Preses|last=Relīzes}}</ref> | * Otrais studijas albums * Izdots: {{dat|2025|11|24}} * Izdevējs: [[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2025. gads|2025]] |[[Attēls:JeeKaa_Pionieris_Birch_Please_-_Kultūrslānis_2.jpeg|100px]] |[[Kultūrslānis 2]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hiphops.lv/kulturslanis-2-jeekaa-pionieris-birch-please/|title=Kultūrslānis 2 – JeeKaa, Birch Please un Pionieris izdod albumu|last=Relīzes|first=Preses|website=HIPHOPS.LV|access-date=2025-12-26|date=2025-12-17|language=lv}}</ref> | * Studijas albums kopā ar JeeKaa un Birch Please * Izdots: {{dat|2025|12|16}} * Izdevējs: [[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2025. gads|2025]] |[[Attēls:Pionieris - Neredzamās sienas.jpg|100px]] |[[Neredzamās sienas]] | * Trešais studijas albums * Izdots: {{dat|2025|12|22}} * Izdevējs: [[115 (ierakstu kompānija)|115]] |} === Miksteipi === {|class="wikitable" style="font-size: 90%;" |- !Gads ! width="80" |Vāks ! width="200" |Nosaukums ! width="80" |Izdevējs |- |[[2006. gads|2006]] | |[[Iniciācija (Miksteips)]]<ref>{{Atsauce|title=Iniciācija (Miksteips) by Pionieris - RYM/Sonemic|url=https://rateyourmusic.com/release/mixtape/pionieris/iniciacija-miksteips/|accessdate=2022-12-25|language=en}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2008. gads|2008]] | |[[Pionieris Melnais (Miksteips)]]<ref>{{Atsauce|title=Pionieris - Pionieris Melnais (Miksteips)|url=https://www.discogs.com/release/24398858-Pionieris-Pionieris-Melnais-Miksteips|accessdate=2022-12-26|language=en}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Klauns (Miksteips)]]<ref>{{Atsauce|title=Pionieris - Klauns (Miksteips)|url=https://www.discogs.com/release/24868112-Pionieris-Klauns-Miksteips|accessdate=2022-12-26|language=en}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2011. gads|2011]] | |[[11.11.11 (Miksteips)]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://genius.com/albums/Pionieris/11-11-11-miksteips|title=11.11.11 (Miksteips) by Pionieris|website=Genius|access-date=2022-12-26|language=en}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2012. gads|2012]] | |[[12.12.12 (Miksteips)]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://genius.com/albums/Pionieris/12-12-12-miksteips|title=12.12.12 (Miksteips) by Pionieris|website=Genius|access-date=2022-12-26|language=en}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2020. gads|2020]] | |[[Makaveli (Miksteips)]] |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2022. gads|2022]] | |[[Vecās dziesmas (Izlase)]]<ref>{{Atsauce|title=Pionieris - Vecās dziesmas (Izlase)|url=https://www.discogs.com/release/25512220-Pionieris-Vecās-dziesmas-Izlase|accessdate=2022-12-26|language=en}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |} === Singli === {|class="wikitable" style="font-size: 90%;" |- !Gads ! width="80" |Vāks ! width="200" |Nosaukums ! width="80" |Izdevējs |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Kustini Kustini]] (feat. [[Mazais Z]]) |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2015. gads|2015]] | |[[Laimes slaucēji]] |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2022. gads|2022]] | |[[Būs kam būt]] |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2023. gads|2023]] | |[[Vaininieks]] (feat. Marko) |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2023. gads|2023]] | |[[Bad dienas]] (ar JeeKaa, Henny, Birch Please) |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2023. gads|2023]] | |[[1 Un Tas Pats]] (feat. Steps, Punkts Uz I) |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2024. gads|2024]] | |[[Kā parasti]] (ar JeeKaa, Birch Please, Sudrabu Sirds) |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2024. gads|2024]] | |[[Zīdā]] |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2025. gads|2025]] | |[[Odekolons (dziesma)|Odekolons]] |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2025. gads|2025]] | |[[Briesmonis]] |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2025. gads|2025]] | |[[Superkolosāls]] |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2025. gads|2025]] | |[[Temīda (dziesma)|Temīda]] |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2025. gads|2025]] | |[[Citrona dzeloņdrātis]] (feat. Kaizers) |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |} === DVD === {|class="wikitable" style="font-size: 90%;" |- !Gads ! width="80" |Vāks ! width="200" |Nosaukums ! width="80" |Izdevējs |- |[[2008. gads|2008]] | |[[Pionieris XL]] DVD<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/news.php?readmore=157 |title=Kreisā Krasta DVD 115 {{!}} Informācija/Ziņas - Latviešu Hip-Hop radio<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|09|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080926213124/http://hhradio.lv/news.php?readmore=157 |archivedate={{dat|2008|09|26||bez}} }}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |} === Ar grupu "[[Kreisais Krasts]]" === {|class="wikitable" style="font-size: 90%;" |- !Gads ! width="80" |Vāks ! width="200" |Nosaukums ! width="80" |Izdevējs |- |[[2008. gads|2008]] | |[[Kreisais Krasts Rīga (Miksteips)]]<ref>{{Atsauce|title=Kreisais Krasts - Kreisais Krasts Rīga (Miksteips)|url=https://www.discogs.com/release/24573950-Kreisais-Krasts-Kreisais-Krasts-Rīga-Miksteips|accessdate=2022-12-25|language=en}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2010. gads|2010]] | |[[Kreisais Krasts]] Miksteips 2<ref>{{Atsauce|title=Kreisais Krasts - Miksteips 2|url=https://www.discogs.com/release/24868841-Kreisais-Krasts-Miksteips-2|accessdate=2022-12-25|language=en}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2019. gads|2019]] |[[Attēls:Kreisais_krasts_tilts.jpg|100px]] |[[Kreisais Krasts]] — [[Tilts (albums)|Tilts]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/290493-recenzija-kreisais-krasts-tilts.htm|title=RECENZIJA: Kreisais Krasts "Tilts"|website=nra.lv|access-date=2022-12-26|language=lv}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2020. gads|2020]] |[[Attēls:Kreisais_krasts_krasta_fm.png|100px]] |[[Kreisais Krasts]] — [[Krasta FM]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.radioswhspin.lv/2021/01/hip-hop-apvieniba-kreisais-krasts-izdod-albumu-krasta-fm/|title=Hip-Hop apvienība "Kreisais krasts" izdod albumu "Krasta FM"|last=AB|website=RADIO SWH SPIN|access-date=2022-12-26|date=2021-01-28|language=en|archive-date=2022-11-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20221128161119/https://www.radioswhspin.lv/2021/01/hip-hop-apvieniba-kreisais-krasts-izdod-albumu-krasta-fm/}}</ref> |[[Kreisais Krasts]] |- |[[2023. gads|2023]] | |[[Kreisais Krasts]] — 21<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/56113264/klaja-laists-hip-hopa-apvienibas-kreisais-krasts-jaunais-albums-21|title=Klajā laists hip-hopa apvienības 'Kreisais Krasts' jaunais albums '21'|website=www.delfi.lv|access-date=2023-11-29|language=lv}}</ref> |[[Warner Music Finland]] |} === Dalība citos projektos === {|class="wikitable" style="font-size: 90%;" |- !Gads ! width="80" |Vāks ! width="200" |Nosaukums ! width="80" |Izdevējs |- |[[2005. gads|2005]] | |[[Ground.lv]] izlase — Pāri Visam<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/groundlv-izlase-pari-visam |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160411080929/http://hhradio.lv/album/groundlv-izlase-pari-visam |archivedate={{dat|2016|04|11||bez}} }}</ref> |[[Ground.lv]] |- |[[2006. gads|2006]] | |[[Latvijas Hip Hop izlase Promo]] |LV |- |[[2007. gads|2007]] | |[[Latvijas Hip Hop izlase Promo 2]] |LV |- |[[2008. gads|2008]] | |[[Sekkta]] mixtape Vol. 1<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/sekkta-mixtape_vol_1 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160916013721/http://hhradio.lv/album/sekkta-mixtape_vol_1 |archivedate={{dat|2016|09|16||bez}} }}</ref> |[[Sekkta]] |- |[[2008. gads|2008]] | |[[KasPis]] — [[Ielu trokšņi]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/kaspis-ielu_troksni |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171022123951/http://hhradio.lv/album/kaspis-ielu_troksni |archivedate={{dat|2017|10|22||bez}} }}</ref> |[[PKI]] |- |[[2009. gads|2009]] | |[[AKE]] — [[Gaismas Pils]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/ake-gaismas-pils |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160121111326/http://hhradio.lv/album/ake-gaismas-pils |archivedate={{dat|2016|01|21||bez}} }}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Reiks]] — Miksteips Vol. 1<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/reiks-miksteips-vol-1 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161031075823/http://hhradio.lv/album/reiks-miksteips-vol-1 |archivedate={{dat|2016|10|31||bez}} }}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Daf]] & [[Rinis One]] — [[Uzzini Vairāk]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/daf-un-rinis-one-uzzini-vairak |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100416112759/http://hhradio.lv/album/daf-un-rinis-one-uzzini-vairak |archivedate={{dat|2010|04|16||bez}} }}</ref> |pašizdots |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Sekkta]] — Mixtape Vol. 2<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/sekkta-mixtape-vol-2 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171022122622/http://hhradio.lv/album/sekkta-mixtape-vol-2 |archivedate={{dat|2017|10|22||bez}} }}</ref> |[[Sekkta]] |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Punkts Uz I]] — [[Nedēļa Ar Saviem]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/eiksho-neprats-un-punkts-uz-i-nedela-ar-saviem |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171022120301/http://hhradio.lv/album/eiksho-neprats-un-punkts-uz-i-nedela-ar-saviem |archivedate={{dat|2017|10|22||bez}} }}</ref> |[[Satin Pasauli]] |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Edavārdi]] — [[Visi Mani Trūkumi]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/edavardi-visi-mani-trukumi-ep |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160411140856/http://hhradio.lv/album/edavardi-visi-mani-trukumi-ep |archivedate={{dat|2016|04|11||bez}} }}</ref> |[[PKI]] |- |[[2009. gads|2009]] | |''Ground.lv Vol. 1''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/groundlv-vol-1 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170420175432/http://hhradio.lv/album/groundlv-vol-1 |archivedate={{dat|2017|04|20||bez}} }}</ref> |[[Ground.lv]] |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Punkts Uz I]] — miksteips<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/punkts_uz_i-miksteips |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101218214148/http://hhradio.lv/album/punkts_uz_i-miksteips |archivedate={{dat|2010|12|18||bez}} }}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Ritvars]] — [[Bums Te, Jums Te]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pieci.lsm.lv/lv/lr5/raksts/tramplins/viegls-pulss-leka-tramplina.a119787/|title="Viegls pulss" lēkā "Tramplīnā"|website=pieci.lsm.lv|access-date=2022-12-26}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2010. gads|2010]] | |[[Eliots (reperis)|Eliots]] — miksteips Stāvvieta<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/eliots-miksteips-stavvieta |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170506030138/http://hhradio.lv/album/eliots-miksteips-stavvieta |archivedate={{dat|2017|05|06||bez}} }}</ref> |[[PKI]] |- |[[2010. gads|2010]] | |[[Brālis Grifs]] — albums 1 no 100<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/grifs-albums-1-no-100 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101218102205/http://hhradio.lv/album/grifs-albums-1-no-100 |archivedate={{dat|2010|12|18||bez}} }}</ref> |pašizdots |- |[[2010. gads|2010]] | |Izlase [[Satin Pasauli]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/izlase-satin-pasauli |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161115014258/http://hhradio.lv/album/izlase-satin-pasauli |archivedate={{dat|2016|11|15||bez}} }}</ref> |[[Satin Pasauli]] |- |[[2010. gads|2010]] | |[[HHRadio]] izlase Vol. 1<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/hhradio-izlase-vol-1 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2010|04|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100328132839/http://hhradio.lv/album/hhradio-izlase-vol-1 |archivedate={{dat|2010|03|28||bez}} }}</ref> |[[HHradio]] |- |[[2011. gads|2011]] | |[[HHRadio]] izlase Vol. 2<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/hhradio-izlase-vol-2 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|06|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130118003526/http://hhradio.lv/album/hhradio-izlase-vol-2 |archivedate={{dat|2013|01|18||bez}} }}</ref> |[[HHradio]] |- |[[2011. gads|2011]] | |Jera & [[Punkts Uz I]] — Divi krasti<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/jera-punkts-uz-i-divi-krasti |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170225124134/http://hhradio.lv/album/jera-punkts-uz-i-divi-krasti |archivedate={{dat|2017|02|25||bez}} }}</ref> |[[Satin Pasauli]] |- |[[2012. gads|2012]] | |[[Punkts Uz I]] — Modinātājs<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/punkts-uz-i-modinatajs |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171022123916/http://hhradio.lv/album/punkts-uz-i-modinatajs |archivedate={{dat|2017|10|22||bez}} }}</ref> |[[Satin Pasauli]] |- |[[2012. gads|2012]] | |[[Ivans Baigais]] — [[Zolitūdes Panti]] |[[Kreisais Krasts]] |- |[[2013. gads|2013]] | |[[EikshO]] — [[Melns un Balts]] |[[Satin Pasauli]] |- |[[2014. gads|2014]] | |PG — Egoists EP<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/pg-egoists-ep |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171022123815/http://hhradio.lv/album/pg-egoists-ep |archivedate={{dat|2017|10|22||bez}} }}</ref> |pašizdots |- |[[2016. gads|2016]] | |[[Kontraflovs]] — [[SSB]] |[[K3F]] |- |[[2017. gads|2017]] | |[[Punkts Uz I]] — [[Augšas un lejas]] |[[Kreisais Krasts]] |- |[[2018. gads|2018]] | |[[Kontraflovs]] — [[Pasaule pieder tiem, kuri dara]] |[[K3F]] |- |[[2021. gads|2021]] | |[[Ivans Baigais]] — [[Zolitūdes Panti Vol.2]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/muzika/350808-recenzija-ivans-baigais-zolitudes-panti-vol-2.htm|title=RECENZIJA: Ivans Baigais “Zolitūdes panti vol. 2”|website=nra.lv|access-date=2022-12-26|language=lv}}</ref> |[[Kreisais Krasts]] |- |[[2021. gads|2021]] | |[[Punkts Uz I]] — Svars<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/muzika/369412-recenzija-punkts-uz-i-svars.htm|title=RECENZIJA: Punkts uz I “Svars”|website=nra.lv|access-date=2022-12-26|language=lv}}</ref> |[[Kreisais Krasts]] |- |[[2021. gads|2021]] | |[[Dod Pieci]] himna — Pāri visam (ar [[Būū]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/video-klaja-laista-si-gada-dod-pieci-himna-pari-visam-ziedo-ar-dziesmu-jau-sodien.a432666/|title=VIDEO: Klajā laista šī gada «Dod pieci!» himna «Pāri visam». Ziedo ar dziesmu jau šodien!|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-26|language=lv}}</ref> |[[Kreisais Krasts]] |- |[[2022. gads|2022]] | |[[Ivans Baigais]] — [[Ceļojums uz rajonu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hiphops.lv/ivans-baigais-celojums-uz-rajonu/|title=Ivans Baigais izdod albumu un video "Ceļojums uz Rajonu"|last=HIPHOPS.LV|website=HIPHOPS.LV|access-date=2022-12-25|date=2022-12-01|language=lv-LV}}</ref> |[[Kreisais Krasts]] |- |[[2023. gads|2023]] | |[[Zemsegu Pasaule]] — [[Rayona Sports]] |[[Zemsegu Pasaule]] |- |[[2023. gads|2023]] | |[[Netīrās Cilpas]] — [[Melnezera grāmata]] |[[Netīrās Cilpas]] |- |[[2024. gads|2024]] | |[[Tumši Sarkana Maģija]] — [[Mūzika vai laime]] |[[Tumši Sarkana Maģija]] |- |[[2025. gads|2025]] | |[[Eiksho]] — [[MMB]] |[[Eiksho]] |- |[[2025. gads|2025]] | |[[svensejs]] — [[Bez kāzām sadzīs]] |[[Kapu rajons]] |- |[[2025. gads|2025]] | |[[E.V.]] — [[Pasmaidi (4:56 AM)]] |[[TimelessR]] |} === Remiksi === {|class="wikitable" style="font-size: 90%;" |- !Gads ! width="80" |Vāks ! width="200" |Nosaukums ! width="80" |Izdevējs |- |[[2008. gads|2008]] | |[[Tiek runāts]] (Remiksi)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/4795481/pionieris-tiek-runats-oriole-remikss|title=Pionieris "Tiek runāts" (Oriole remikss)|website=Video/Audio|access-date=2023-01-21|date=2008-09-29|language=lv}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |} === Neoficiālās relīzes === {|class="wikitable" style="font-size: 90%;" |- !Gads ! width="80" |Vāks ! width="200" |Nosaukums ! width="80" |Izdevējs |- |[[2003. gads|2003]] | |No 2003-2008<ref name="autogenerated1" /> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2005. gads|2005]] | |[[Zasulauka bīts]] (Miksteips) |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |} == Mūzikas video == * [https://www.youtube.com/watch?v=_4JVrl69VRM Šis ir signāls (iegaumē, noglabā) <small>(pied. Kush! un Oriole)</small>] * Live long babylon <small>(prod. trakamelodija)</small> * [https://www.youtube.com/watch?v=8q_6D7obEEU Daļa bildes (feat. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=t2h2578QpuE Tavos Krastos (feat. trakamelodija)] * [https://www.youtube.com/watch?v=Q9uVBgVdwKY Uz Tavu pilsētu (feat. trakamelodija)] * Cik labi <small>(prod. trakamelodija)</small> * Klubā pied. Dairis, Janers <small>(prod. DJ AI-VA)</small> * [https://www.youtube.com/watch?v=i8El0FNh2wY Dienas plāns] * [https://www.youtube.com/watch?v=Y7Dbm1K8N8Y Laimes slaucēji] * [https://www.youtube.com/watch?v=MEQonTyy-OA Reizi mūža (pied. Punkts uz I)] * [https://www.youtube.com/watch?v=qEn5JCgpnhQ Logi vaļā (pied. Kreisais Krasts, Pēteris Upelnieks)] * [https://www.youtube.com/watch?v=SNkihCqqhSo Darbs (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=Umn5EHB0HL8 Lietus nolijis (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=ozmtNs6-6yw #FleKKsinonem (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=iuFGdYtrExY Cypher (Ko nu) (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=AIcvFtoEHXo Simts (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=35Td-HVNzMY Latvijas Rapper Tag #34 — Pionieris] * [https://www.youtube.com/watch?v=rZszHKD_aGg Pagalms (pied. Reinis Kapone, Eiksho, NiklāvZ)] * [https://www.youtube.com/watch?v=xyn6PD9pliI Trauma (pied. Kontraflovs)] * [https://www.youtube.com/watch?v=bsghnZfTy-0 Cypher 2 (Zini KK) (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=f-K4u7GZljE Cypher 3 (Pret straumi) (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=_jHA0PtzTxU Katram savs laiks (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=Xh42HX78-8c WaKKe Up (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=yhuFakwS2AY Cypher 4 (NXT LVL) (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=v1otMMeatt4 Tu saki (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=7FdDTXwObKg Neprasi kāpēc (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=PPNM-w_r7fE Cypher 5 (Lifts) (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=441GQQT8WTo Space Jam (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=BA5KJsJa5bA Katru dienu (pied. Punkts uz I, Misters Krūmiņš)] * [https://www.youtube.com/watch?v=u3FavAx8IeM Krasta vārdā (pied. Jeekaa, Deniss, E.V.)] * [https://www.youtube.com/watch?v=VJnE3bEBM_c Cypher 6 (KKXX) (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=rLLr2NhGN-o Būs kam būt (pied. Toms Rings, Dree)] * [https://www.youtube.com/watch?v=0wP8q4Y0qqU Vampīrs] * [https://www.youtube.com/watch?v=AfopFGZ1zf4 Austošās saules dziesma (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=TybZ_eNvNjw Augstāk par zemi (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=MsijF4ymwAU Kā parasti (ar JeeKaa, Birch Please, Sudrabu Sirds)] * [https://www.youtube.com/watch?v=KdDB7AA1aW0 Zīdā] * [https://www.youtube.com/watch?v=gRHmD6Fr6_Y Odekolons] * [https://www.youtube.com/watch?v=daRQ6gIMFiY Briesmonis] * [https://www.youtube.com/watch?v=iq55sc_sk9M Superkolosāls] * [https://www.youtube.com/watch?v=GhRlazXzI0s Temīda] * [https://www.youtube.com/watch?v=BsMiagoMsRY Citrona dzeloņdrātis (pied. Kaizers)] * [https://www.youtube.com/watch?v=Swa6qh0EZQA Atriebības mūzika (pied. Artuuro Schizo Phrenos)] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Commons category|Pionieris}} {{Vikicitāts|Pionieris}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [https://artists.spotify.com/c/artist/7lDwxebM6gRXsLjEKxhWPS/ Oficiālā ''Spotify'' lapa] * [http://www.instagram.com/pion13ris/ Oficiālā ''Instagram'' lapa] * [https://pionieris.bandcamp.com/ Oficiālā ''Bandcamp'' lapa] * [https://genius.com/artists/Pionieris Oficiālā ''Genius'' lapa] * {{tviteris|pionieriskk}} {{aktieru ārējās saites}} * [https://www.youtube.com/@PIONIERISKK Oficiālā ''YouTube'' lapa] {{Autoritatīvā vadība|qid=Q16349310}} __INDEX__ [[Kategorija:Pionieris]] [[Kategorija:Latvijas mūziķi]] [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu reperi]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mūzikas producenti]] ghgn9un03ld447hpaxqs6zyaryl78an Saucējas 0 67067 4458543 4383364 2026-04-24T20:11:19Z Schiplagerheide 115714 /* ievads */ 4458543 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Vārds = Saucējas | Attēls = Saucējas (1) Rudolstadt-Festival 2025 Bühne Burgterrasse.JPG | Ainava = | Apraksts = | Vieta = {{vieta|Latvija}} | Žanrs = [[tradicionālā tautas mūzika]] | Gadi = 2003—pašlaik | Izdevējkompānija = [[Lauska (izdevniecība)|Lauska]] | Mlapa = | Dalībnieki = * Vineta Romāne * Elīna Ellere * Kristīne Jansone * Janta Meža * Signe Pujāte * Katrīna Liepa * Zane Reitere * Marta Konevāle | Bij_dalībnieki = * Iveta Tāle * Indra Mētra * Vija Babre * Justīne Jaudzema * Anna Paula Pujēna * Marianna Auliciems * Kristīne Rotbaha * Aija Biezaite * Zane Pērkone }} '''Saucējas''' ir 2003. gadā [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] izveidota tradicionālās dziedāšanas grupa, kuras dibinātāja ir Iveta Tāle. Grupā dzied Vineta Romāne, Elīna Ellere, Kristīne Jansone, Janta Meža, Signe Pujāte, Zane Reitere un Katrīna Liepa. Grupā dziedājušas arī Aija Rozentāle (Biezaite) (viena no divām grupas dibinātājām), Marianna Auliciema, Vija Babre, Justīne Jaudzema, Indra Mētra, Anna Paula Pujēna, Zane Pērkone, Kristīne Rotbaha, Ieva Tihovska.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Tradicionālās dziedāšanas grupa "Saucējas" |publisher= [[Latvijas Kultūras akadēmija]] |url= https://lka.edu.lv/lv/par-akademiju/struktura/makslinieciskie-kolektivi/tradicionalas-dziedasanas-grupa-saucejas/ |accessdate= 2021. gada 11. februārī }}</ref> Grupa izveidota ar mērķi apgūt un dziedāt tradicionālajā dziedāšanas manierē, kādā tautas dziesmas dziedāja Latvijā [[koris|pirmskoru]] periodā. Grupas repertuārā ietilpst [[Latgale|Ziemeļlatgales]], [[Vidzeme|Ziemeļvidzemes]], [[Sēlija]]s un [[Kurzeme|Dienvidkurzemes]] dziesmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Saucējas |publisher= [[Lauska (izdevniecība)|Lauska]] |url= http://lauska.lv/veikals/makslinieki/saucejas/ |accessdate= 2016. gada 14. augustā}}</ref> == Vēsture == 2007. gadā kultūras menedžmenta centrs „Lauska” izdeva Saucēju pirmo mūzikas albumu "Saucējas". Ierakstā apkopotas dziesmas no Saucēju pētītajām tradīcijām: Margaritas Šakinas repertuāra un citas Ziemeļlatgales tradīcijas dziesmas, Liepnas tradīcijas, Sēļu rotāsanas un gavilēšanas, Dienvidkurzemes tradīcijas dziesmas. Ierakstā piedalās: Iveta Tāle (grupas vadītāja), Marianna Auliciema, Indra Mētra, Zane Pērkone, Signe Pujāte, Vineta Romāne, Vija Žeigure (Babre). 2012. gadā kultūras menedžmenta centrs „Lauska” izdeva Saucēju otro mūzikas albumu „Dziediet, meitas, vokorā”, kurā ierakstīta [[Jurjānu Andrejs|Jurjānu Andreja]] un [[Emilis Melngailis|Emiļa Melngaiļa]] 1891. un 1923. gadā pierakstītā [[Sēlpils]] un [[Vārnava]]s muzikālā folklora. Mūzikas albumu papildināja etnomuzikoloģes [[Ieva Tihovska|Ievas Tihovskas]], folkloristes Iveta Tāle un valodnieces [[Maija Poiša|Maijas Poišas]] sagatavota grāmata par Sēlpils un Vārnavas mūziku, tās teicējiem un vācējiem, kā arī vietējo izlokšņu īpatnībām, ko papildina vēsturiskais fotogrāfiju materiāls. Izdevuma atvēršanas svētki notika 16. maijā Latvijas Kultūras akadēmijas dārzā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Tradicionālās dziedāšanas grupa Saucējas izdod grāmatu un mūzikas albumu |date=2012. gada 8. maijs |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= http://www.diena.lv/kd/muzika/tradicionalas-dziedasanas-grupa-saucejas-izdod-gramatu-un-muzikas-albumu-13945751 |accessdate= 2016. gada 14. augustā}}</ref> Albums 2013. gadā kategorijā „[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais mūsdienu tautas mūzikas albums|labākais mūsdienu tautas mūzikas albums]] saņēma [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2012|Latvijas Mūzikas ierakstu 2012. gada balvu „Zelta Mikrofons”]]”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Gada Balva 2012 rezultāti |publisher=[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva]] |url=http://www.gadabalva.lv/par-balvu/apbalvosanas-ceremonijas/2012 |accessdate=2016. gada 14. augustā |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131010182858/http://gadabalva.lv/par-balvu/apbalvosanas-ceremonijas/2012 |archivedate=2013. gada 10. Oktobris }}</ref> Ierakstā piedalās: Iveta Tāle (grupas vadītāja), Marianna Auliciema, Kristīne Jansone, Indra Mētra, Zane Pēŗkone, Signe Pujāte, Vineta Romāne, Vija Veinberga (Babre). Viesmākslinieki Gatis Gaujenieks (balss, ģīga), Eduards Klints (āžrags), Oskars Patjanko (balss), Andris Pujāts (balss), Jēkabs Pujāts (balss). 2014. gadā beigās Francijas mūzikas izdevniecība ''Buda Musique'' sērijā ''BORÉALES The Sound of Nortern Europe'' laida klajā ierakstu 2013. gadā Parīzes pilsētas teātrī ''Théatre des Abbesses'' notikušajam Saucēju koncertam, kur viņas izpildīja dažādu Latvijas novadu pavasara un vasaras dziesmas. Koncertieraksta atvēršanas svētki notika 8. martā Latvijas Kultūras akadēmijas teātra mājā „Zirgu pasts”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= «Saucējas» izdos jaunu albumu «Saucējas en concert a Paris» |date= 2015. gada 3. marts |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/549947-saucejas_izdos_jaunu_albumu_saucejas_en_concert_a_paris |accessdate= 2016. gada 14. augustā |archive-date= 2016. gada 29. Janvāris |archive-url= https://web.archive.org/web/20160129170640/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/549947-saucejas_izdos_jaunu_albumu_saucejas_en_concert_a_paris }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Grupa “Saucējas” atvērs Parīzē iedziedāto albumu |date=2015. gada 2. marts |author=[[BNS]] |publisher= [[Latvijas Avīze]] |url= http://www.la.lv/grupa-saucejas-atvers-parize-iedziedato-albumu/ |accessdate= 2016. gada 14. augustā}}</ref> Ierakstā piedalās: Iveta Tāle (grupas vadītāja), Marianna Auliciema, Kristīne Jansone, Janta Meža, Indra Mētra, Signe Pujāte, Vija Veinberga (Babre) 2016. gadā kultūras menedžmenta centrs „Lauska” izdeva Saucēju ceturto mūzikas albumu „Trīci, munu ustabeni”, kurā apkopotas 29 [[Ludza]]s un [[Kārsava]]s tradicionālās dziesmas, no kurām vairums pierakstītas [[Ludzas rajons|Ludzas]] un [[Kārsavas rajons|Kārsavas rajonā]] [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmija]]s 1958. gada folkloristu XII zinātniskās ekspedīcijas laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Ludzas un Kārsavas dziesmas jaunajā grupas 'Saucējas' albumā |date=2016. gada 10. augusts |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/kultura/news/music/ludzas-un-karsavas-dziesmas-jaunaja-grupas-saucejas-albuma.d?id=47775499 |accessdate= 2016. gada 14. augustā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= «Saucējas» izdos jaunu albumu «Trīci, munu ustabeni» |date= 2016. gada 10. augusts |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/620245-saucejas_izdos_jaunu_albumu_trici_munu_ustabeni |accessdate= 2016. gada 14. augustā |archive-date= 2016. gada 11. Augustsss |archive-url= https://web.archive.org/web/20160811162407/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/620245-saucejas_izdos_jaunu_albumu_trici_munu_ustabeni }}</ref> Mūzikas albumu papildināja grāmata ar fotogrāfijām no ekspedīcijas un ekspedīcijas dalībnieku pierakstiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Grupa «Saucējas» albumā rekonstruē 1958.gada folkloras ekspedīciju Ludzā un Kārsavā |date=2016. gada 16. augusts |author=Māra Rozenberga |publisher= [[Lsm.lv]] |url= http://www.lsm.lv/lv/raksts/tautas-maksla/dzive/grupa-saucejas-albuma-rekonstrue-1958.gada-folkloras-ekspediciju-ludza-un-karsava.a196445/ |accessdate= 2016. gada 16. augustā}}</ref> Izdevuma atvēršanas svētki notika 11. septembrī [[Latgales vēstniecība "Gors"|Latgales vēstniecībā „Gors”]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= «Saucējas» svin jaunā albuma «Trīci, munu ustabeni» iznākšanu ar koncertu «Gorā» |date=2016. gada 10. augusts |publisher= [[Lsm.lv]] |url= https://www.lsm.lv/lv/raksts/tautas-maksla/dzive/saucejas-svin-jauna-albuma-trici-munu-ustabeni-iznaksanu-ar-koncertu-gora.a195625/ |accessdate= 2016. gada 14. augustā}}</ref> Ierakstā piedalās: Iveta Tāle (grupas vadītāja), Marianna Auliciema, Kristīne Jansone, Janta Meža, Indra Mētra, Signe Pujāte, Kristīne Rotbaha, Vineta Romāne. Ierakstā arī piedalījušies Gatis Gaujenieks, Oskars Patjanko, Andris Pujāts. 2019. gadā Saucējas no vairāk nekā 1000 dalībnieku pieteikumiem izvēlētas kā vienas no pasaules mūzikas foruma ''[[WOMEX]]'' koncerta 300 dalībniecēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Tradicionālās dziedāšanas grupa 'Saucējas' izvēlētais dalībai pasaules mūzikas forumā WOMEX |date=2019. gada 11. augusts |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= https://www.delfi.lv/kultura/news/music/tradicionalas-dziedasanas-grupa-saucejas-izveletais-dalibai-pasaules-muzikas-foruma-womex.d?id=51356329 |accessdate= 2019. gada 11. augustā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Latviju starptautiskajā pasaules mūzikas forumā "Womex" pārstāvēs "Saucējas" |date=2019. gada 11. augusts |publisher= [[tvnet.lv]] |agency=[[LETA]] |url= https://www.tvnet.lv/6750810/latviju-starptautiskaja-pasaules-muzikas-foruma-womex-parstaves-saucejas |accessdate= 2016. gada 11. augustā}}</ref> 2021. gadā kultūras menedžmenta centrs „Lauska” izdeva Saucēju mūzikas albumu grāmatu "Dabā". Izdevums “Dabā” apkopo Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupas “Saucējas” pieredzi unikālā projektā “Tradicionālā dziedāšana dabas akustiskajā telpā”, kurā ietvertie tautasdziesmu ieskaņojumi atklāj dziedāšanas procesu kā dziedātāju un dažādu Latvijas dabas ainavu skanisku mijiedarbību. Grupas četru gadu laikā veiktais darbs ir ietverts divos audio CD ar 60 dziesmām no visiem Latvijas novadiem. Grāmatā atrodami arī raksti par projekta īstenošanas gaitā uzkrāto pieredzi un “Saucēju” vadītājas Ivetas Tāles pētījums par dabā dziedāšanas tradīciju atspoguļojumu tautasdziesmās. Albums 2022.gadā kategorijā [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais tautas vai pasaules mūzikas albums|"Tautas vai pasaules mūzikas albums"]] saņēma [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Latvijas Mūzikas ierakstu 2022. gada balvu "Zelta Mikrofons"]] <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zeltamikrofons.lv/apbalvosanas-ceremonijas-2020-2/2022-2/|title=2022|website=Zelta Mikrofons|access-date=2022-11-14|language=lv-LV|archive-date=2022-11-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20221114105218/http://www.zeltamikrofons.lv/apbalvosanas-ceremonijas-2020-2/2022-2/}}</ref>. Ierakstā piedalās: Iveta Tāle (grupas vadītāja), Vija Babre, Elīna Ellere, Kristīne Jansone, Justīne Jaudzema, Janta Meža, Indra Mētra, Signe Pujāte, Anna Paula Pujēna, Vineta Romāne. == Diskogrāfija == {|class="wikitable" style="font-size: 95%;" |- !Gads !Vāks !Nosaukums !Izdevējs |- |[[2007. gads|2007]] |[[Attēls:Saucējas_(2007).jpg|120px]] |[[Saucējas (albums)|Saucējas]] |[[Lauska (izdevniecība)|Lauska]] |- |[[2012. gads|2012]] |[[Attēls:Dziediet, meitas, vokorā (2012).jpg|120px]] |[[Dziediet, meitas, vokorā]] |[[Lauska (izdevniecība)|Lauska]] |- |[[2014. gads|2014]] |[[Attēls:Saucējas. En concert á Paris (2014).jpg|120px]] |''[[Saucējas. En concert á Paris]]'' |''Buda Musique'' |- |[[2016. gads|2016]] |[[Attēls:Trīci, munu ustabeni (2016).jpg|120px]] |[[Trīci, munu ustabeni]] |[[Lauska (izdevniecība)|Lauska]] |- |[[2021. gads|2021]] | |[[Dabā]] |[[Lauska (izdevniecība)|Lauska]] |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saucejas.lv Grupas mājas lapa] * [https://www.youtube.com/channel/UCBwOv48d178Ik5S0U_gjwtw Grupas YouTube lapa] {{mūzika-aizmetnis}} [[Kategorija:Latviešu folkloras grupas]] crgfq8adq6j96eljsb16h3o1hozvp9l 4458550 4458543 2026-04-24T20:28:11Z Schiplagerheide 115714 /* ievads */ 4458550 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Vārds = Saucējas | Attēls = Saucējas (1) Rudolstadt-Festival 2025 Bühne Burgterrasse.JPG | Ainava = | Apraksts = | Vieta = {{vieta|Latvija}} | Žanrs = [[tradicionālā tautas mūzika]] | Gadi = 2003—pašlaik | Izdevējkompānija = [[Lauska (izdevniecība)|Lauska]] | Mlapa = | Dalībnieki = * Vineta Romāne * Elīna Ellere * Kristīne Jansone * Janta Meža * Signe Pujāte * Katrīna Liepa * Zane Reitere * Marta Konevāle | Bij_dalībnieki = * Iveta Tāle * Indra Mētra * Vija Babre * Justīne Jaudzema * Anna Paula Pujēna * Marianna Auliciems * Kristīne Rotbaha * Aija Biezaite * Zane Pērkone }} [[File:Saucējas (6) Rudolstadt-Festival 2025 Bühne Burgterrasse.JPG|thumb|Kristīne Jansone, Rudolstadt-Festival 2025]] '''Saucējas''' ir 2003. gadā [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] izveidota tradicionālās dziedāšanas grupa, kuras dibinātāja ir Iveta Tāle. Grupā dzied Vineta Romāne, Elīna Ellere, Kristīne Jansone, Janta Meža, Signe Pujāte, Zane Reitere un Katrīna Liepa. Grupā dziedājušas arī Aija Rozentāle (Biezaite) (viena no divām grupas dibinātājām), Marianna Auliciema, Vija Babre, Justīne Jaudzema, Indra Mētra, Anna Paula Pujēna, Zane Pērkone, Kristīne Rotbaha, Ieva Tihovska.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Tradicionālās dziedāšanas grupa "Saucējas" |publisher= [[Latvijas Kultūras akadēmija]] |url= https://lka.edu.lv/lv/par-akademiju/struktura/makslinieciskie-kolektivi/tradicionalas-dziedasanas-grupa-saucejas/ |accessdate= 2021. gada 11. februārī }}</ref> Grupa izveidota ar mērķi apgūt un dziedāt tradicionālajā dziedāšanas manierē, kādā tautas dziesmas dziedāja Latvijā [[koris|pirmskoru]] periodā. Grupas repertuārā ietilpst [[Latgale|Ziemeļlatgales]], [[Vidzeme|Ziemeļvidzemes]], [[Sēlija]]s un [[Kurzeme|Dienvidkurzemes]] dziesmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Saucējas |publisher= [[Lauska (izdevniecība)|Lauska]] |url= http://lauska.lv/veikals/makslinieki/saucejas/ |accessdate= 2016. gada 14. augustā}}</ref> == Vēsture == 2007. gadā kultūras menedžmenta centrs „Lauska” izdeva Saucēju pirmo mūzikas albumu "Saucējas". Ierakstā apkopotas dziesmas no Saucēju pētītajām tradīcijām: Margaritas Šakinas repertuāra un citas Ziemeļlatgales tradīcijas dziesmas, Liepnas tradīcijas, Sēļu rotāsanas un gavilēšanas, Dienvidkurzemes tradīcijas dziesmas. Ierakstā piedalās: Iveta Tāle (grupas vadītāja), Marianna Auliciema, Indra Mētra, Zane Pērkone, Signe Pujāte, Vineta Romāne, Vija Žeigure (Babre). 2012. gadā kultūras menedžmenta centrs „Lauska” izdeva Saucēju otro mūzikas albumu „Dziediet, meitas, vokorā”, kurā ierakstīta [[Jurjānu Andrejs|Jurjānu Andreja]] un [[Emilis Melngailis|Emiļa Melngaiļa]] 1891. un 1923. gadā pierakstītā [[Sēlpils]] un [[Vārnava]]s muzikālā folklora. Mūzikas albumu papildināja etnomuzikoloģes [[Ieva Tihovska|Ievas Tihovskas]], folkloristes Iveta Tāle un valodnieces [[Maija Poiša|Maijas Poišas]] sagatavota grāmata par Sēlpils un Vārnavas mūziku, tās teicējiem un vācējiem, kā arī vietējo izlokšņu īpatnībām, ko papildina vēsturiskais fotogrāfiju materiāls. Izdevuma atvēršanas svētki notika 16. maijā Latvijas Kultūras akadēmijas dārzā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Tradicionālās dziedāšanas grupa Saucējas izdod grāmatu un mūzikas albumu |date=2012. gada 8. maijs |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= http://www.diena.lv/kd/muzika/tradicionalas-dziedasanas-grupa-saucejas-izdod-gramatu-un-muzikas-albumu-13945751 |accessdate= 2016. gada 14. augustā}}</ref> Albums 2013. gadā kategorijā „[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais mūsdienu tautas mūzikas albums|labākais mūsdienu tautas mūzikas albums]] saņēma [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2012|Latvijas Mūzikas ierakstu 2012. gada balvu „Zelta Mikrofons”]]”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Gada Balva 2012 rezultāti |publisher=[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva]] |url=http://www.gadabalva.lv/par-balvu/apbalvosanas-ceremonijas/2012 |accessdate=2016. gada 14. augustā |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131010182858/http://gadabalva.lv/par-balvu/apbalvosanas-ceremonijas/2012 |archivedate=2013. gada 10. Oktobris }}</ref> Ierakstā piedalās: Iveta Tāle (grupas vadītāja), Marianna Auliciema, Kristīne Jansone, Indra Mētra, Zane Pēŗkone, Signe Pujāte, Vineta Romāne, Vija Veinberga (Babre). Viesmākslinieki Gatis Gaujenieks (balss, ģīga), Eduards Klints (āžrags), Oskars Patjanko (balss), Andris Pujāts (balss), Jēkabs Pujāts (balss). 2014. gadā beigās Francijas mūzikas izdevniecība ''Buda Musique'' sērijā ''BORÉALES The Sound of Nortern Europe'' laida klajā ierakstu 2013. gadā Parīzes pilsētas teātrī ''Théatre des Abbesses'' notikušajam Saucēju koncertam, kur viņas izpildīja dažādu Latvijas novadu pavasara un vasaras dziesmas. Koncertieraksta atvēršanas svētki notika 8. martā Latvijas Kultūras akadēmijas teātra mājā „Zirgu pasts”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= «Saucējas» izdos jaunu albumu «Saucējas en concert a Paris» |date= 2015. gada 3. marts |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/549947-saucejas_izdos_jaunu_albumu_saucejas_en_concert_a_paris |accessdate= 2016. gada 14. augustā |archive-date= 2016. gada 29. Janvāris |archive-url= https://web.archive.org/web/20160129170640/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/549947-saucejas_izdos_jaunu_albumu_saucejas_en_concert_a_paris }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Grupa “Saucējas” atvērs Parīzē iedziedāto albumu |date=2015. gada 2. marts |author=[[BNS]] |publisher= [[Latvijas Avīze]] |url= http://www.la.lv/grupa-saucejas-atvers-parize-iedziedato-albumu/ |accessdate= 2016. gada 14. augustā}}</ref> Ierakstā piedalās: Iveta Tāle (grupas vadītāja), Marianna Auliciema, Kristīne Jansone, Janta Meža, Indra Mētra, Signe Pujāte, Vija Veinberga (Babre) 2016. gadā kultūras menedžmenta centrs „Lauska” izdeva Saucēju ceturto mūzikas albumu „Trīci, munu ustabeni”, kurā apkopotas 29 [[Ludza]]s un [[Kārsava]]s tradicionālās dziesmas, no kurām vairums pierakstītas [[Ludzas rajons|Ludzas]] un [[Kārsavas rajons|Kārsavas rajonā]] [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmija]]s 1958. gada folkloristu XII zinātniskās ekspedīcijas laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Ludzas un Kārsavas dziesmas jaunajā grupas 'Saucējas' albumā |date=2016. gada 10. augusts |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/kultura/news/music/ludzas-un-karsavas-dziesmas-jaunaja-grupas-saucejas-albuma.d?id=47775499 |accessdate= 2016. gada 14. augustā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= «Saucējas» izdos jaunu albumu «Trīci, munu ustabeni» |date= 2016. gada 10. augusts |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/620245-saucejas_izdos_jaunu_albumu_trici_munu_ustabeni |accessdate= 2016. gada 14. augustā |archive-date= 2016. gada 11. Augustsss |archive-url= https://web.archive.org/web/20160811162407/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/620245-saucejas_izdos_jaunu_albumu_trici_munu_ustabeni }}</ref> Mūzikas albumu papildināja grāmata ar fotogrāfijām no ekspedīcijas un ekspedīcijas dalībnieku pierakstiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Grupa «Saucējas» albumā rekonstruē 1958.gada folkloras ekspedīciju Ludzā un Kārsavā |date=2016. gada 16. augusts |author=Māra Rozenberga |publisher= [[Lsm.lv]] |url= http://www.lsm.lv/lv/raksts/tautas-maksla/dzive/grupa-saucejas-albuma-rekonstrue-1958.gada-folkloras-ekspediciju-ludza-un-karsava.a196445/ |accessdate= 2016. gada 16. augustā}}</ref> Izdevuma atvēršanas svētki notika 11. septembrī [[Latgales vēstniecība "Gors"|Latgales vēstniecībā „Gors”]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= «Saucējas» svin jaunā albuma «Trīci, munu ustabeni» iznākšanu ar koncertu «Gorā» |date=2016. gada 10. augusts |publisher= [[Lsm.lv]] |url= https://www.lsm.lv/lv/raksts/tautas-maksla/dzive/saucejas-svin-jauna-albuma-trici-munu-ustabeni-iznaksanu-ar-koncertu-gora.a195625/ |accessdate= 2016. gada 14. augustā}}</ref> Ierakstā piedalās: Iveta Tāle (grupas vadītāja), Marianna Auliciema, Kristīne Jansone, Janta Meža, Indra Mētra, Signe Pujāte, Kristīne Rotbaha, Vineta Romāne. Ierakstā arī piedalījušies Gatis Gaujenieks, Oskars Patjanko, Andris Pujāts. 2019. gadā Saucējas no vairāk nekā 1000 dalībnieku pieteikumiem izvēlētas kā vienas no pasaules mūzikas foruma ''[[WOMEX]]'' koncerta 300 dalībniecēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Tradicionālās dziedāšanas grupa 'Saucējas' izvēlētais dalībai pasaules mūzikas forumā WOMEX |date=2019. gada 11. augusts |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= https://www.delfi.lv/kultura/news/music/tradicionalas-dziedasanas-grupa-saucejas-izveletais-dalibai-pasaules-muzikas-foruma-womex.d?id=51356329 |accessdate= 2019. gada 11. augustā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Latviju starptautiskajā pasaules mūzikas forumā "Womex" pārstāvēs "Saucējas" |date=2019. gada 11. augusts |publisher= [[tvnet.lv]] |agency=[[LETA]] |url= https://www.tvnet.lv/6750810/latviju-starptautiskaja-pasaules-muzikas-foruma-womex-parstaves-saucejas |accessdate= 2016. gada 11. augustā}}</ref> 2021. gadā kultūras menedžmenta centrs „Lauska” izdeva Saucēju mūzikas albumu grāmatu "Dabā". Izdevums “Dabā” apkopo Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupas “Saucējas” pieredzi unikālā projektā “Tradicionālā dziedāšana dabas akustiskajā telpā”, kurā ietvertie tautasdziesmu ieskaņojumi atklāj dziedāšanas procesu kā dziedātāju un dažādu Latvijas dabas ainavu skanisku mijiedarbību. Grupas četru gadu laikā veiktais darbs ir ietverts divos audio CD ar 60 dziesmām no visiem Latvijas novadiem. Grāmatā atrodami arī raksti par projekta īstenošanas gaitā uzkrāto pieredzi un “Saucēju” vadītājas Ivetas Tāles pētījums par dabā dziedāšanas tradīciju atspoguļojumu tautasdziesmās. Albums 2022.gadā kategorijā [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais tautas vai pasaules mūzikas albums|"Tautas vai pasaules mūzikas albums"]] saņēma [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Latvijas Mūzikas ierakstu 2022. gada balvu "Zelta Mikrofons"]] <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zeltamikrofons.lv/apbalvosanas-ceremonijas-2020-2/2022-2/|title=2022|website=Zelta Mikrofons|access-date=2022-11-14|language=lv-LV|archive-date=2022-11-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20221114105218/http://www.zeltamikrofons.lv/apbalvosanas-ceremonijas-2020-2/2022-2/}}</ref>. Ierakstā piedalās: Iveta Tāle (grupas vadītāja), Vija Babre, Elīna Ellere, Kristīne Jansone, Justīne Jaudzema, Janta Meža, Indra Mētra, Signe Pujāte, Anna Paula Pujēna, Vineta Romāne. == Diskogrāfija == {|class="wikitable" style="font-size: 95%;" |- !Gads !Vāks !Nosaukums !Izdevējs |- |[[2007. gads|2007]] |[[Attēls:Saucējas_(2007).jpg|120px]] |[[Saucējas (albums)|Saucējas]] |[[Lauska (izdevniecība)|Lauska]] |- |[[2012. gads|2012]] |[[Attēls:Dziediet, meitas, vokorā (2012).jpg|120px]] |[[Dziediet, meitas, vokorā]] |[[Lauska (izdevniecība)|Lauska]] |- |[[2014. gads|2014]] |[[Attēls:Saucējas. En concert á Paris (2014).jpg|120px]] |''[[Saucējas. En concert á Paris]]'' |''Buda Musique'' |- |[[2016. gads|2016]] |[[Attēls:Trīci, munu ustabeni (2016).jpg|120px]] |[[Trīci, munu ustabeni]] |[[Lauska (izdevniecība)|Lauska]] |- |[[2021. gads|2021]] | |[[Dabā]] |[[Lauska (izdevniecība)|Lauska]] |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saucejas.lv Grupas mājas lapa] * [https://www.youtube.com/channel/UCBwOv48d178Ik5S0U_gjwtw Grupas YouTube lapa] {{mūzika-aizmetnis}} [[Kategorija:Latviešu folkloras grupas]] lh4m0uyfgk5mog6qszqsuad9k36z2kw Sarkanā krāsa 0 67843 4458901 4251297 2026-04-25T11:06:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458901 wikitext text/x-wiki {{Krāsas infokaste | virsraksts = Sarkanā krāsa | virsraksta_krāsa = white | attēls = Attēls:Color icon red.svg | simbolisms = | hex = FF0000 | r= 255 |g= 0 |b= 0 | viļņa_garums = ≈620–740 | frekvence = ≈575—525 }} '''Sarkanā krāsa''' jeb vienkārši '''sarkans''' ir [[krāsa]], kura ir [[redzamā gaisma|redzamās gaismas]] daļa un tās [[viļņa garums]] ir aptuveni no 620 līdz 740 [[nanometrs|nm]]. [[Sarkanzaļzilais krāsu modelis|Sarkanzaļzilā (RGB) krāsu modelī]] tā ir viena no trim gaismas pamatkrāsām. Arī [[tēlotāja māksla|tēlotāja mākslā]] kopā ar [[zilā krāsa|zilo krāsu]] un [[dzeltenā krāsa|dzelteno krāsu]] tā ir viena no [[pamatkrāsa|pamatkrāsām]]. Sarkanā krāsa simbolizē [[vīrietis|vīrišķību]], [[saule|sauli]], [[uguns|uguni]], [[mīlestība|mīlestību]], karalisko varu, drosmi, uzvaru un kaisli, kā arī [[asinis]], tātad [[dzīvība]]s un [[naids|naida]] krāsa.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce |title= An Illustrated Encyclopaedia of Traditional Symbols |author= J. C. Cooper |year= 2012 |publisher= Thames & Hudson |isbn= 9780500770900 |page=}}</ref> == Etimoloģija == Vārds ‘sarkans’ ir radies no vārda ‘sarks’, bet tā kā tas skan līdzīgi kā vārds ‘[[sargs]]’, laika gaitā ir izzudis. Pirms tam cēlies no [[baltu pirmvaloda]]s vārda *sark- (norāda uz darbības vārdu ‘sarkt’), bet vēl pirms tam uz [[indoeiropiešu pirmvaloda]]s vārdiem *ser- un *sar- (apzīmēja sarkanu un rozā). Lietuviešu valodā vārds ''sárkanas'' ir apvidvārds un nozīmē ‘spilgts, dzidrs, košs; sārts’.<ref>{{grāmatas atsauce |author=Konstantīns Karulis |authorlink=Konstantīns Karulis |title=Latviešu etimoloģijas vārdnīca |year=1992 |publisher=Avots |location=Rīga |url=http://epupa.valoda.lv/vards/sarkans |page= 155–156}}</ref> == Kultūrā == Sarkanā krāsa simbolizē [[vīrietis|vīrišķību]], [[saule|sauli]], [[uguns|uguni]], [[mīlestība|mīlestību]], karalisko varu, drosmi, uzvaru un kaisli, kā arī [[asinis]], tātad [[dzīvība]]s un [[naids|naida]] krāsa.<ref name=":0" /> [[Senie laiki|Antīkajā kultūrā]] sarkans pasargāja no briesmām. [[Ēģipte|Ēģiptē]] sarkans ir [[Ļaunums|ļaunuma]], iznīcības simbols (kvēlojošs [[tuksnesis]]). Bet [[Lejasēģipte|Lejasēģiptē]] sarkanai krāsai bija arī pozitīva nozīme kā [[Faraons|faraona]] varas [[Simbols|simbolam]]. [[Senā Roma|Romiešiem]] sarkans ir arī varas simbols — [[Imperators|imperatoru]], [[Dižciltīgie|augstmaņu]] un [[Karavadonis|karavadoņu]] krāsa.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://ingridizains.lv/blog/par-krasam/sarkana-krasa|title=Sarkans|access-date={{dat|2022|07|20||bez}}|archive-date={{dat|2019|10|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191017064528/http://ingridizains.lv/blog/par-krasam/sarkana-krasa}}</ref> Romiešu līgavas nēsāja sarkanu plīvuru (“flammeum”), kas simbolizē mīlestību un auglību. Sarkano bieži izmantoja augstākie [[Tiesnesis|tiesneši]], [[Baznīca (celtne)|baznīcas]] [[Kardināls|kardināli]] (mocekļu asinis), [[Viduslaiki|viduslaikos]] - [[bende]].<ref name=":1" /> Sarkanās krāsas simbolika saistās arī ar [[Elle|elles]] [[uguns]] iznīcinošo varu, neapvaldītām vēlmēm, kaislībām - sarkanā tērpies sātans, [[Babilonija|Babilonijas]] netikle. [[Alķīmija|Alķīmijā]] tā ir [[Filozofu akmens]] krāsa. Sarkana ir arī signālkrāsa, tā aicina ceļā, uz jaunu dzīvi. Sarkana krāsa ir arī [[Revolūcija|revolūcijas]], īpaši [[Komunisms|komunistiskās]] vai [[Sociāla revolūcija|sociālās]], [[Karogs|karoga]] krāsa.<ref name=":1" /> == Zinātnē == Sarkanās krāsas [[uztvere|uztveri]] izraisa [[acs]] garo viļņu jūtības [[vālītes]].<ref name="acis.lv">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.acis.lv/abs_krasu_redze.html | title= Acs brīnumainās spējas - krāsu redze | publisher= Interneta Žurnāls "Acu Ārsts" | accessdate= 2020. gada 14. jūlijā | language= lv | author= Gunta Krūmiņa | date= 2011. gada 3. maijs | archive-date= 2016. gada 5. Marts | archive-url= https://web.archive.org/web/20160305152153/http://www.acis.lv/abs_krasu_redze.html }}</ref> Tās [[viļņa garums]] ir no 620 līdz 740 [[nanometrs|nm]]. [[Elektromagnētiskie viļņi]] ar lielāku viļņa garumu ir [[infrasarkanais starojums]], kuru ar [[neapbruņota acs|neapbruņotu aci]] nevar novērot, bet ar mazāku viļņa garumu — citas [[redzamā gaisma|redzamās gaismas]] krāsas, sākot ar [[oranžā krāsa|oranžo krāsu]]. Galvenā teorija, kāpēc [[primāti]]em ir attīstīta sarkanās krāsas redze, ir tāda, ka tas ļauj atšķir nogatavojušos [[auglis|augļus]] no nenobriedušajiem augļiem.<ref name="anthro">{{tīmekļa atsauce |url=http://anthro.palomar.edu/primate/color.htm |title=Primate Color Vision |last=O'Neil |first=Dennis |date=2010. gada 19. marts |publisher=Palomar Community College |accessdate=2012. gada 12. jūlijā |location=San Marcos, CA |archive-date=2011. gada 20. Jūlijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20110720024858/http://anthro.palomar.edu/primate/color.htm}}</ref> Sarkanā krāsa ir viena no trim [[sarkanzaļzilais krāsu modelis|sarkanzaļzilā krāsu modeļa]] krāsām. Sajaucot sarkano krāsu kopā ar [[zilā krāsa|zilo]] un [[zaļā krāsa|zaļo]] krāsu var iegūt jebkuru citu [[spektrs|spektra]] krāsu un tās toni. Šo principu izmanto [[tehnoloģija|tehnoloģijās]], piemēram, lai veidotu krāsainu attēlus [[monitors|monitoros]] vai [[televīzija|televīzijā]]. == Toņi == {|class="wikitable sortable" |- ! style="text-align: left" | Nosaukums ! Krāsa ! ''Hex'' ! colspan="3" | [[Sarkanzaļzilais krāsu modelis|RGB]] ! style="text-align: left" | ''Web'' nosaukums |- | Sarkanā krāsa | style="background-color: #FF0000" | | #FF0000 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 0 | style="text-align: right" | 0 | ''red'' |- | Tumši sarkanā krāsa | style="background-color: #8B0000" | | #8B0000 | style="text-align: right" | 139 | style="text-align: right" | 0 | style="text-align: right" | 0 | ''darkred'' |- | Purpursarkanā krāsa | style="background-color: #DC143C" | | #DC143C | style="text-align: right" | 220 | style="text-align: right" | 20 | style="text-align: right" | 60 | ''crimson'' |- | Laškrāsa | style="background-color: #FA7F72" | | #FA7F72 | style="text-align: right" | 250 | style="text-align: right" | 127 | style="text-align: right" | 114 | ''salmon'' |- | Gaiša laškrāsa | style="background-color: #FFA07A" | | #FFA07A | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 160 | style="text-align: right" | 122 | ''lightsalmon'' |- | Tumša laškrāsa | style="background-color: #E9967A" | | #E9967A | style="text-align: right" | 233 | style="text-align: right" | 150 | style="text-align: right" | 122 | ''darksalmon'' |- | Gaiša koraļļkrāsa | style="background-color: #F08080" | | #F08080 | style="text-align: right" | 240 | style="text-align: right" | 128 | style="text-align: right" | 128 | ''lightcoral'' |- | Ķieģeļsarkanā krāsa | style="background-color: #B22222" | | #B22222 | style="text-align: right" | 178 | style="text-align: right" | 34 | style="text-align: right" | 34 | ''firebrick'' |- | Ķiršsarkanā krāsa | style="background-color: #DE3163" | | #DE3163 | style="text-align: right" | 222 | style="text-align: right" | 49 | style="text-align: right" | 99 | ''cerise'' |- | Indijas sarkanā krāsa | style="background-color: #CD5C5C" | | #CD5C5C | style="text-align: right" | 205 | style="text-align: right" | 92 | style="text-align: right" | 92 | ''indianred'' |- | Rožsarkanā krāsa | style="background-color: #C21E56" | | #C21E56 | style="text-align: right" | 194 | style="text-align: right" | 30 | style="text-align: right" | 86 | — |- | Karmīnsarkanā krāsa | style="background-color: #9D2235" | | #9D2235 | style="text-align: right" | 157 | style="text-align: right" | 34 | style="text-align: right" | 53 | — |- | Rubīnsarkanā krāsa | style="background-color: #D10056" | | #D10056 | style="text-align: right" | 209 | style="text-align: right" | 0 | style="text-align: right" | 86 | — |- | Aveņkrāsa | style="background-color: #E30B5C" | | #E30B5C | style="text-align: right" | 227 | style="text-align: right" | 11 | style="text-align: right" | 92 | — |- | Asinssarkanā krāsa | style="background-color: #AF111C" | | #AF111C | style="text-align: right" | 175 | style="text-align: right" | 17 | style="text-align: right" | 28 | — |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krāsas]] cnxmgfdogpew0llot7ojh7g7jv13mn4 Pauls Bankovskis 0 68412 4458441 4405022 2026-04-24T14:47:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458441 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Pauls Bankovskis | attēls = Pauls Bankovskis, 2004.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = Pauls Bankovskis 2004. gadā | dz_gads = 1973 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 10 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Cēsis|td=Latvija}} | dzīves_vieta = [[Rīga]] | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | vecāki = | brāļi = Pēteris Bankovskis | māsas = | dzīvesbiedrs = Anda Bankovska, [[Andra Neiburga]] | bērni = Anna Lūcija Bankovska | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = rakstnieks, žurnālists | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = 1993—2020 | žanri = [[proza]] | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte|LU]], [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte]] | apbalvojumi = [[Jāņa Baltvilka balva]] (2008) <br> Lielais Kristaps (2009) | piezīmes = | m_gads = 2020 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 12 }} '''Pauls Bankovskis''' (dzimis {{dat|1973|03|10}} [[Cēsis|Cēsīs]], miris {{Dat|2020|07|12}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un [[žurnālists]]. == Biogrāfija == Pauls Bankovskis dzimis 1973. gadā [[Cēsis|Cēsīs]], līdz četru gadu vecumam dzīvojis [[Līgatne|Līgatnē]], pēcāk [[Sigulda|Siguldā]]; mācījies [[Sigulda]]s astoņgadīgajā (vēlāk deviņgadīgajā skolā). Pēc tās beigšanas mācījies [[Rīgas Lietišķās mākslas vidusskola|Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā]] (RLMV) mākslinieciskās stikla apstrādes nodaļā. Pēc RLMV beigšanas studējis [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte]]s Filozofijas nodaļā.<ref name="biografija llc">[http://www.literature.lv/lv/dbase/autors.php?id=24], biogrāfija portālā literature.lv, informācija iegūta {{dat|2008|10|05|SK}}</ref> Studiju laikā kā ārštata autors sācis strādāt laikrakstos "[[Literatūra un Māksla]]" un "[[Labrīt (laikraksts)|Labrīt]]", vēlāk arī žurnālā "[[Rīgas Laiks]]". Viens no rakstniekiem, kurš 1995. gadā atjaunoja literatūras festivālu [[Prozas lasījumi]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.prozaslasijumi.lv/prozaslasījumi|title=Prozas lasījumu vēsture|website=prozaslasijumi.lv|access-date=2023-01-22}}</ref> 1996. gadā sācis strādāt laikrakstā "[[Diena (laikraksts)|Diena]]" — bijis žurnālists, vēlāk pielikuma "Izklaide", rubrikas "Grāmatas" redaktors, kopš 2001. gada — laikraksta "Diena" interneta versijas [[Diena.lv]] redaktors. Kopš 2006. gada grāmatu apgāda "[[Liepnieks un Rītups]]" direktors un žurnāla "[[Rīgas Laiks]]" līdzstrādnieks. Strādājis žurnāla "[[Ir (žurnāls)|Ir]]" redakcijā, regulāras publikācijas portālā "[[Satori (interneta žurnāls)|Satori]]". Pirmās literārās publikācijas 1993. gadā. Divreiz godalgots žurnāla "[[Karogs (žurnāls)|Karogs]]" un [[Raimonds Gerkens|Raimonda Gerkena]] romānu konkursā (1996. gadā par romānu "[[Laiku grāmata]]", 2002. gadā par romānu "[[Misters Latvija]]"). Par grāmatu "Mazgalvīši spēlē mājās" 2008. gadā saņēmis [[Jāņa Baltvilka balva|Jāņa Baltvilka balvu]]. 2009. gadā par filmas "[[Klucis — nepareizais latvietis]]" scenāriju saņēmis balvu [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielais Kristaps]] kā [[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|labākais scenārists]]. Bijis [[Iļja Ripss|Iļjam Ripsam]] veltītās dokumentālās filmas "[[Degošais]]" (2016) scenārija autors. Par stāstu "Pērlīte" saņēmis 2014. gada [[Prozas lasījumi|Prozas lasījumu]] galveno godalgu. [[Literatūras gada balva|Latvijas Literatūras gada balvai]] bijušas nominētas P. Bankovska grāmatas "18" un "Trakie veči" (prozas kategorijā) un stāstu krājums "Kur pazuda saimnieks?" (bērnu literatūras kategorijā). Miris 2020. gada 12. jūlijā Rīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52296885|title=Mūžībā devies rakstnieks Pauls Bankovskis|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-07-12|date=2020-07-12|language=lv}}</ref> == Bibliogrāfija == === Romāni === * ''Laiku grāmata''. Rīga: Karogs, 1997<ref>Gundars Pļavkalns: [https://jaunagaita.net/jg217/JG217_Plavkalns.htm ''Jozefa mistērijas''], recenzija žurnālā ''Jaunā Gaita'' nr. 217, jūnijs 1999.</ref> * ''Plāns ledus''. Rīga: Jumava, 1999 * ''Padomju Latvijas sieviete''. Rīga: Enigma, 2000 * ''Misters Latvija''. Rīga: Karogs, 2002 * ''Čeka, bumba & rokenrols''. Rīga: Valters un Rapa, 2002 * ''Sekreti''. Rīga: Valters un Rapa, 2003 * ''Eiroremonts''. Rīga: Valters un Rapa, 2005 * ''Ofšors''. Rīga: Valters un Rapa, 2006 * ''Drēbes jeb Ādama tērps''. Rīga: Jānis Roze, 2006 * ''18''. Rīga: Dienas Grāmata, 2014 * ''Pasaules vēsture''. Rīga: [[Dienas Grāmata]], 2020 === Stāstu krājumi === * ''Svētā Bokasīna koks''. Rīga: Preses nams, 1996 * ''Labais vienmēr uzvar''. Rīga: Atēna, 2002 * ''Skola'', Rīga: Valters un Rapa, 2006 * ''Zvēru zvaigznājs''. Rīga: Dienas Grāmata, 2012 * ''Es neko neatceros. Par lietu dabu''. Rīga: Dienas Grāmata, 2013 * ''Trakie veči''. Rīga: Dienas Grāmata, 2016 === Dokumentālā proza === * ''Viens ar Kantu. Otto Rolava dzīve''. Rīga: Dienas grāmata, 2012 === Bērnu literatūra === * ''Mazgalvīši spēlē mājās''. Rīga: Liels un mazs, 2007 * ''Zvēri man!'' Rīga: Atvērt šeit!, 2010 * ''Kur pazuda saimnieks?: stāsti par mūsu vēsturi''. Rīga: Liels un mazs, 2017. === Grāmatas citās valodās === * ''Kyttiä, paukkuja ja rokkenrollia'' [somu val.]. Tulk. Linda Prauliņa. Helsinki: Like, 2005. * ''Čeka, bomba, rokenrol'' [čehu val.]. Tulk. Mihals Škrabals. Praha: Argo, 2008. * ''Schule'': Unterstufe — Kurzgeschichten [vācu val.]. Tulk. Matiass Knolls. Stuttgart: Merz & Solitude, 2008. * ''18'' [angļu val.]. Trans. Ieva Lešinska. Glasgow: Vagabond Voices, 2017. == Par autoru == * Ieva Dubiņa. Pauls Bankovskis. ''Latviešu rakstnieku portreti.'' Rīga: Zinātne, 2004. * [[Guntis Berelis]]. [https://www.punctummagazine.lv/2021/02/18/nezinu-vai-vispar-ir-bridis-kad-nerakstu-par-paulu-bankovski/ “Nezinu, vai vispār ir brīdis, kad nerakstu.” Par Paulu Bankovski] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210218071506/http://www.punctummagazine.lv/2021/02/18/nezinu-vai-vispar-ir-bridis-kad-nerakstu-par-paulu-bankovski/ |date={{dat|2021|02|18||bez}} }} Punctum, 2021, 18. febr. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.satori.lv/profile/pauls-bankovskis Paula Bankovska publikācijas portālā Satori.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170516004005/http://www.satori.lv/profile/pauls-bankovskis |date={{dat|2017|05|16||bez}} }} * [http://www.literature.lv/lv/dbase/autors.php?id=24 Biogrāfija Latvijas Literatūras centra mājas lapā] * [https://web.archive.org/web/20081007054337/http://www.eurozine.com/articles/2005-11-30-bankovskis-lv.html "Mazo vietu prieks", Rīgas Laiks, 2005. gada novembris] * [http://zagarins.net/JG/jg239/JG239_gramatas_Berelis2.htm "Sociālisms bez socreālisma". Recenzija par romānu "Čeka, bumba & rokenrols". Jaunā Gaita, 2004. gada decembris] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071118151343/http://zagarins.net/jg/jg239/JG239_gramatas_Berelis2.htm |date={{dat|2007|11|18||bez}} }} * [http://www.satori.lv/raksts/739 Stāsts "Motociklu vasara"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304133621/http://www.satori.lv/raksts/739 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20081116022001/http://www.transcript-review.org/section.cfm?id=323&lan=en Stāsts "Nevainīgās jaunavas" Angļu val.] * [http://mosties.org/verbatim/bankovskis_skola Stāsts "Rudens kross"]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20200712200038/https://www.filmas.lv/person/292/ Pauls Bankovskis] filmas.lv * {{IMDB|1039367}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bankovskis, Pauls}} [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:21. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Cēsīs dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas bērnu literatūras rakstnieki]] iwa16tfkj5qeva6z7pflhroro7yqets Podrags 0 71721 4458491 3228821 2026-04-24T17:57:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458491 wikitext text/x-wiki '''Podrags''' ({{val-de|Poderaa}}) ir [[Rīga]]s [[Kurzemes priekšpilsēta]]s daļa [[Daugava]]s kreisajā krastā [[Spilve (Rīga)|Spilves]] apkaimē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apkaimes.lv/sakums/spilve/history |title=apkaimes.lv |access-date={{dat|2017|06|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170625084153/http://www.apkaimes.lv/sakums/spilve/history |archivedate={{dat|2017|06|25||bez}} }}</ref> == Vēsture == [[Attēls:K.H. Šmita cementa fabrika pirms 1900.png|thumb|300px|Podrags ar K. H. Šmita cementa fabriku (pirms 1895).]] Pirmo reizi avotos minēts [[1656]]. gada [[Piņķu muiža]]s revīzijas protokolā, runājot par pļaušanas tiesībām Spilves pļavās.<ref>Taube M. Zvejnieku sadzīve Pārdaugavā 19. gs. // Rīga — 800. Gadagrāmata. 1994/1995. g. — R., 1996. — 128. lpp.</ref> Podradzieši nodarbojās arī ar zveju, kas bijis nozīmīgs seno rīdzinieku iztikas avots. [[Broce]]s zīmējumos redzamas dzirnavas, kā arī sadzīves ainiņas — lašu tīklu žāvēšanu pie Podraga dambja, kas ticis uzcelts 1760. — 1770. gados, lai regulētu [[Daugava]]s kuģu ceļu, tomēr plūdos tas bieži esot ticis pārrauts.<ref>J.K. Broce. Zīmējumi un apraksti, Zeids T. u.c. (red.), 2. sēj. — 303. lpp.</ref> Podragā [[18. gadsimts|18. gadsimtā]] darbojās [[Jānis Šteinhauers|Jānim Šteinhaueram]] piederoša ar vēju darbināmā kokzāģētava, kas pārstrādāja dēļos 2000 baļķu gadā un bija šai laikā otra lielākā zāģētava Rīgas apkaimē.<ref>J.K. Broce. Zīmējumi un apraksti, Zeids T. u.c. (red.), 2. sēj. — 305. lpp.</ref> [[1866]]. gadā uzņēmējs Kārlis Šmits Podragā uzcēla cementa fabriku, kas bija pirmais portlandcementa ražošanas uzņēmums [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]. Sākotnēji ražošanā tika izmantots no ārzemēm ievests krīts, kā arī vietējais [[Ķengarags|Ķengaraga]] māls. Kopš [[1920. gadi]]em rūpnīca tika rekonstruēta un pārkārtota uz vietējo izejvielu bāzes.<ref>Encikopēdija Rīga, Jērāns P. (galv. red.) — R., 1988. — 214. lpp.</ref> 1868. gadā izgatavoja 1743, 1883. gadā 111 980 un 1913. gadā 400 000 mucu portlandcementa ([[muca (tilpuma vienība)|muca]] — 180 kg bruto) un attiecīgi 2000, 28 000 un 200 000 mucu romāncementa (muca — 122 kg bruto).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://old.kimijas-sk.lv/izzinas_materiali/kimijas_vesture/kimijas_attistiba/2_1_1.php |title=Latvijas ķīmijas vēsture |access-date={{dat|2017|06|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191103131029/http://old.kimijas-sk.lv/izzinas_materiali/kimijas_vesture/kimijas_attistiba/2_1_1.php |archivedate={{dat|2019|11|03||bez}} }}</ref> [[Bermontiāde]]s laikā 1919. gada 3.-10. novembrī Podragā notika kaujas starp [[7. Siguldas pulks|7. Siguldas pulka]] un [[Dzelzsdivīzija]]s 1. pulka vienībām. Podraga apkārtnes pievienošana [[Rīga]]i notika 1924. gadā. Līdz Otrajam pasaules karam Pogragā darbojās A/S „Rīgas cementfabrika” un A/S „Šīferis” fabrika. 2018. gada 18. novembrī, atzīmējot Latvijas Republikas simtgadi, grāmatizdevējs un dzejnieks Valters Dakša kopā ar domubiedriem Podraga teritorijā īstenoja hepeningu <nowiki>''100 podi Latvijas simtgadei''</nowiki>, nogādājot aptuveni 100 tualetes podus Podraga teritorijā un kopīgi atzīmējot svinīgo notikumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.punctummagazine.lv/2018/12/10/uzturot-veselo-sapratu-kopa-ar-valteru-daksu/|title=Uzturot veselo saprātu kopā ar Valteru Dakšu|website=punctum|access-date=2018-12-11|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}</ref> Tas izsauca sašutumu sabiedrībā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.delfi.lv/aculiecinieks/article.php?id=50590007&fbclid=IwAR2WyPlqN3_qYNM1xX_OR50zn9vN50bYrlowqD9Unzeu8l-kA1vRCTV6Ru4|title=Foto: Aculiecinieks netālu no Bolderājas pieķer 'Cūkmenu' - Aculiecinieks - DELFI|website=m.delfi.lv|access-date=2018-11-20|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> un svinību laikā ieradās Rīgas pašvaldības policija, kas lika podus nogādāt citur. == Skatīt arī == * [[Lejas Podrags]] == Atsauces == {{atsauces}} {{coord|56|58|20|N|24|05|00|E|display=title|region:LV_type:landmark}} [[Kategorija:Spilve]] c0tk0bcerc5ay8oubwmrcv80k8th1bf Lielziedu uzpirkstīte 0 73272 4458378 4458318 2026-04-24T12:18:13Z Kikos 3705 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Azera-Kior-da|Azera-Kior-da]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Turaids 3744931 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | binomial =Digitalis grandiflora | autors =Mill. | attēls =Digitalis grandiflora Orchi 04.jpg | att_nosaukums = | valsts =Plantae | valsts_lv =Augi | tips =Magnoliophyta | tips_lv =Segsēkļi | klase =Magnoliopsida | klase_lv =Divdīgļlapji | dzimta =Plantaginaceae | dzimta_lv =Ceļteku dzimta | ģints =Digitalis | ģints_lv =Uzpirkstītes | suga =D. grandiflora | suga_lv =Lielziedu uzpirkstīte | kategorijas =nē }} '''Lielziedu uzpirkstīte''' (''Digitalis grandiflora'') ir [[ceļteku dzimta]]s suga, kura senāk tika klasificēta [[cūknātru dzimta|cūknātru dzimt]]<nowiki/>ā. [[Latvija|Latvijā]] tā ir sastopama reti un ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 3. kategorijā, kā arī Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā. == Apraksts == Tas ir līdz 1,5 m liels daudzgadīgs lakstaugs. [[Stublājs]] stāvs un nezarots. [[Lapas]] ir veselas, gareni eliptiskas, aptuveni 7—15 cm garas un 2—4 cm platas, pamīšus izvietotas visā stublāja garumā. Apakšējo lapu kāts ir garāks nekā augšējo. [[Zieds|Ziedi]] ir izvietoti skrajā, vienpusējā ķekarā stublāja galā — parasti 10—25 gabali. Tie ir lieli, dzelteni un zvanveida. Zieda lejupvērstā forma ir tipisks pielāgojums, lai pasargātu [[putekšņlapa]]s no samirkšanas [[Rasa|rasā]] vai [[Lietus|lietū]]. Zieda kauss līdz pamatam ir dalīts 5 lancetiskās daļās ar smailu galu. Zieda vainags ir saaudzis, nekārtni zvanveidīgs, aptuveni 3—5 cm garš, atgādina uzpirksteni, ārpusē skraji klāts ar cietiem matiņiem. Vainaga iekšpusē ir tumšbrūns tīklveida zīmējums. Neizziedējis ķekars galotnē nolīcis. [[Auglis]] ir olveidīga [[pogaļa]]. Zied no jūnija vidus līdz augustam. Indīgs ārstniecības augs. == Biotopi == Aug sausos [[damaksnis|damakšņos]], [[vēris|vēros]], lazdājos un mežmalās. Populācijas ietekmē izplūkšana sugas dekoratīvo īpašību dēļ, kā arī karjeru ierīkošana [[grants]] vai [[Dolomīts|dolomīta]] ieguvei. == Izplatība == Lielziedu uzpirkstīte ir [[Eirāzija|Eirāzijā]], galvenokārt [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] sastopama suga. Latvijā tā sasniedz sugas izplatības ziemeļrietumu robežu. == Literatūra == * V. Baroniņa, I. Lodziņa: ''Populārzinātniskā Latvijās Sarkanā grāmata — Augi''. Rīga 1992. {{ISBN|5-7966-0544-5}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.latvijasdaba.lv/2/view_0_descr.asp?id=759 latvijasdaba.lv]{{Novecojusi saite}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Uzpirkstītes]] [[Kategorija:Ceļteku dzimta]] [[Kategorija:Cūknātru dzimta]] [[Kategorija:Indīgie augi]] [[Kategorija:Lakstaugi]] [[Kategorija:Ārstniecības augi]] [[Kategorija:Latvijas Sarkanā grāmata]] [[Kategorija:Latvijas flora]] emdgg0uk9gp8w5txc51je47nav92h3s Alūksnes novads 0 75425 4458424 4448845 2026-04-24T13:53:01Z Lasks 38532 /* Ievērojami novadnieki */ 4458424 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Alūksnes novads | karte = Aluksnes Novads 2021.png | karte2 = Alūksnes novads 2021.png | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = Alūksne novads COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Alūksnes novada ģerbonis | karoga_attēls = Alūksnes_novada_karogs.png | karoga_nosaukums = Alūksnes novada karogs | centrs = Alūksne | platība = 1699,8<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc |title=Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija |access-date={{dat|2009|08|24||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|26||bez}} |archive-url=https://www.webcitation.org/67CSnViHZ?url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc }} {{Webarchive|url=https://www.webcitation.org/67CSnViHZ?url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc |date={{dat|2012|04|26||bez}} }}</ref> | iedzīvotāji = 13 861 | iedzīvotāji_gads = 2021 | blīvums = {{#expr: 13861 / 1699.8 round 1}} | izveidots = 2009 | mērs = [[Dzintars Adlers]] | mērs_partija = {{nobr|[[Jaunā Vienotība]]}} | mērs_gads = | teritorijas = {{collapsible list|title=1 pilsēta<br />un 15 pagasti|<br />[[Alsviķu pagasts]]<br />[[Alūksne|Alūksnes pilsēta]]<br />[[Annas pagasts]]<br />[[Ilzenes pagasts]]<br />[[Jaunalūksnes pagasts]]<br />[[Jaunannas pagasts]]<br />[[Jaunlaicenes pagasts]]<br />[[Kalncempju pagasts]]<br />[[Liepnas pagasts]]<br />[[Malienas pagasts]]<br />[[Mālupes pagasts]]<br />[[Mārkalnes pagasts]]<br />[[Pededzes pagasts]]<br />[[Veclaicenes pagasts]]<br />[[Zeltiņu pagasts]]<br />[[Ziemeru pagasts]]}} | pakalpojumu_centri= | mājaslapa = www.aluksne.lv }} '''Alūksnes novads''' ir 2009. gadā [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā izveidota [[pašvaldība]] [[Latvija]]s ziemeļaustrumos.<ref>[http://www.aluksne.lv/rajons/Terit_ref/Novada_projekts.doc Pašvaldību apvienošanās projekts.]{{Novecojusi saite}}</ref> Novadā apvienota [[Alūksne]]s [[pilsēta]] un 15 bijušā [[Alūksnes rajons|Alūksnes rajona]] [[pagasts|pagasti]], izņemot [[Ape]]s pilsētu, [[Gaujienas pagasts|Gaujienas]], [[Trapenes pagasts|Trapenes]] un [[Virešu pagasts|Virešu]] pagastus, kas veidoja [[Apes novads|Apes novadu]] (kopš 2021. gada ietilpst [[Smiltenes novads|Smiltenes novadā]]). No kopējā iedzīvotāju skaita 46,3% dzīvo Alūksnē, bet 53,7% pagastos. Robežojas ar [[Smiltenes novads|Smiltenes novadu]] rietumos, [[Gulbenes novads|Gulbenes]] un [[Balvu novads|Balvu]] novadiem dienvidos, [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabalu]] austrumos un [[Igaunija]]s [[Veru apriņķis|Veru apriņķi]] ziemeļos. Plānotie pakalpojumu centri: Alūksne, [[Alsviķi]], [[Anna (ciems)|Anna]], [[Ilzene]], [[Kolberģis]], [[Jaunanna]], [[Jaunlaicene]], [[Kalncempji]], [[Liepna]], [[Brenci]], [[Mālupe (ciems)|Mālupe]], [[Mārkalne]], [[Pededze]], [[Korneti]], [[Zeltiņi]] un [[Māriņkalns]]. Pakalpojumu punkti — [[Strautiņi (Alsviķu pagasts)|Strautiņi]] un [[Beja]]. Vienreizējā mērķdotācija novada infrastruktūras attīstībai saņemta 3 200 000 LVL apmērā jeb 200 000 LVL katrai pašvaldībai. == Daba == Lielāko teritorijas daļu aizņem izteikti paugurains reljefs. Pēc zemes izmantošanas veidiem 57,1% aizņem meži, 29,3% lauksaimniecībā izmantojamā zeme, 3,8% purvi un 9,4% pārējās zemes. No derīgajiem izrakteņiem sastopami [[kūdra]], [[dolomīts]], [[kaļķakmens]], [[ģipšakmens]], [[sapropelis]]. Vidējā temperatūra: -6 ° C janvārī, +16,5 ° C jūlijā. Nokrišņi 600-700 mm gadā<ref name="LPE"> {{LPE|1|186}}</ref> Lielākās upes: * [[Daugava]]s baseinā — [[Pededze]], [[Alūksne (upe)|Alūksne]], [[Igrīve]] * [[Gauja]]s baseinā — [[Melnupe (Mustjegi pieteka)|Melnupe]], [[Palsa]], [[Vaidava (upe)|Vaidava]]. * [[Mudava]]s (Veļikajas) baseinā — [[Liepna (upe)|Liepna]], [[Kūdupe]]. Lielākais ezers: [[Alūksnes ezers]] 15,9 km². Augstākais punkts — [[Dēliņkalns]], 271 m.<ref name="LPE" /> == Vēsture == Alūksnes novads izveidojies agrākā [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķa]] [[Alūksnes draudzes novads|Alūksnes draudzes novada]] teritorijā, ko likvidēja pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] stāšanās spēkā. Pēc Otrā pasaules kara 1946. gada 19. aprīlī tika izveidots savrups '''[[Alūksnes apriņķis]]''', bet 1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālajā reformā Alūksnes apriņķis tika likvidēts un tā teritorija iekļauta '''[[Alūksnes rajons|Alūksnes]]''', [[Apes rajons|Apes]] un [[Gulbenes rajons|Gulbenes]] rajonos.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref><ref>Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"</ref> 1956. gadā Alūksnes rajonam pievienoja Apes rajonu, bet 1959. gadā Liepnas ciemu no sadalītā [[Abrenes rajons|Abrenes rajona]]. No 1962. līdz 1967. gadam Alūksnes rajons bija pievienots [[Gulbenes rajons|Gulbenes rajonam]]. Pēc Latvijas Republikas atjaunošanas 1990. gadā Alūksnes rajona [[Ciems (administratīva vienība)|ciemi]] tika pārdēvēti par pagastiem. 2009. gada [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā izveidoja Alūksnes novadu, apvienojot [[Alūksne]]s pilsētu un 15 bijušā [[Alūksnes rajons|Alūksnes rajona]] [[pagasts|pagastus]]. == Teritoriālais iedalījums == Novadā ietilpst [[Alūksne]]s pilsēta un 15 pagasti: [[Alsviķu pagasts]], [[Annas pagasts]], [[Ilzenes pagasts]], [[Jaunalūksnes pagasts]], [[Jaunannas pagasts]], [[Jaunlaicenes pagasts]], [[Kalncempju pagasts]], [[Liepnas pagasts]], [[Malienas pagasts]], [[Mālupes pagasts]], [[Mārkalnes pagasts]], [[Pededzes pagasts]], [[Veclaicenes pagasts]], [[Zeltiņu pagasts]] un [[Ziemeru pagasts]]. Novada pašvaldība pagastu pārvaldīšanai 2023. gada janvārī izveidoja Alūksnes novada pagastu apvienību, kuras pārvalde atrodas [[Alsviķi|Alsviķu]] pagastnamā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aluksne.lv/index.php/pasvaldiba/kontakti/pagastu-parvaldes/|title=Alūksnes novada pagastu apvienības pārvalde|website=Alūksnes novads|access-date=2026-02-04|language=lv-LV}}</ref> Ar to tika likvidētas pagastu pārvaldes, kā arī 2021. gada novembrī izveidotā Veclaicenes un Ziemera pagastu apvienība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aluksne.lv/wp-content/uploads/2024/07/9_pagastu-apvienibas-parvaldes-nolikums.docx|title=Alūksnes novada pagastu apvienības pārvaldes nolikums, Nr.9/2022|website=aluksne.lv|date=2022-10-27}}</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|32704 |1967|24719 |1979|23976 |1989|23360 |2000|21238 |2011|17177 |2021|13708 |2024|13059 }} === Apdzīvotās vietas === {{pamatraksts|Alūksnes novada ciemu uzskaitījums}} {| class="wikitable sortable" |+Alūksnes novada iedzīvotāju skaits pēc PMLP 01.01.2021 datiem ir {{nobr|15 416}} !Nr. !Nosaukums !Statuss !Novads !Pagasts !2000 !2016 !2020 !2025 |- |1 |[[Alūksne]] |Pilsēta |Alūksnes novads |— |9510 |7171 |6539 |6687 |- |2 |[[Liepna]] |Ciems |Alūksnes novads |Liepnas pagasts |557 |404 |364 |437 |- |3 |[[Jaunanna]] |Ciems |Alūksnes novads |Jaunannas pagasts |407 |283 |267 |313 |- |4 |[[Alsviķi]] |Ciems |Alūksnes novads |Alsviķu pagasts |371 |277 |251 |261 |- |5 |[[Kolberģis]] |Ciems |Alūksnes novads |Jaunalūksnes pagasts |351 |254 |234 |257 |- |6 |[[Jaunlaicene]] |Ciems |Alūksnes novads |Jaunlaicenes pagasts |215 |234 |217 |216 |- |7 |[[Mālupe (ciems)|Mālupe]] |Ciems |Alūksnes novads |Mālupes pagasts |241 |205 |217 |208 |- |8 |[[Strautiņi (Alsviķu pagasts)|Strautiņi]] |Ciems |Alūksnes novads |Alsviķu pagasts |220 |195 |187 |202 |- |9 |[[Māriņkalns]] |Ciems |Alūksnes novads |Ziemera pagasts |229 |182 |165 |180 |- |10 |[[Anna (ciems)|Anna]] |Ciems |Alūksnes novads |Annas pagasts |209 |126 |119 |157 |- |11 |[[Zeltiņi]] |Ciems |Alūksnes novads |Zeltiņu pagasts |181 |155 |131 |136 |- |12 |[[Brenci]] |Ciems |Alūksnes novads |Malienas pagasts |154 |146 |135 |112 |- |13 |[[Jaunzemi (Ilzenes pagasts)|Jaunzemi]] |Ciems |Alūksnes novads |Ilzenes pagasts |177 |131 |105 |98 |- |14 |[[Korneti]] |Ciems |Alūksnes novads |Veclaicenes pagasts |164 |100 |87 |93 |- |15 |[[Mārkalne]] |Ciems |Alūksnes novads |Mārkalnes pagasts |127 |95 |80 |92 |- |16 |[[Pededze (ciems)|Pededze]] |Ciems |Alūksnes novads |Pededzes pagasts |115 |79 |71 |77 |- |17 |[[Ziemeri]] |Ciems |Alūksnes novads |Ziemera pagasts |91 |61 |54 |58 |- |18 |[[Sofikalns]] |Ciems |Alūksnes novads |Mālupes pagasts |117 |63 |46 |52 |- |19 |[[Kalncempji]] |Ciems |Alūksnes novads |Kalncempju pagasts |114 |57 |44 |41 |} === Nacionālais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Alūksnes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/ |title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023 |access-date=19.11.2023 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (11145) |green|83.8}} {{bar percent|[[Krievi]] (1556) |red|11.7}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (205) |blue|1.5}} {{bar percent|[[Igauņi]] (106) |purple|0.8}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (41) |black|0.3}} {{bar percent|[[Poļi]] (38) |pink|0.3}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (33) |yellow|0.2}} {{bar percent|[[Čigāni]] (4) |violet|0.0}} {{bar percent|[[Ebreji]] (2) |orange|0.0}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (167) |grey|1.3}} }} {{-}} == Pašvaldība == Alūksnes novada pašvaldības lēmējinstitūcija ir iedzīvotāju ievēlēta dome, kas sastāv no 15 deputātiem; šie deputāti no sava vidus ievēl [[Alūksnes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] un tā vietniekus. No 2021. gada domes priekšsēdētājs ir [[Dzintars Adlers]]. Domei ir trīs komitejas - Finanšu, Attīstības un Sociālā, izglītības un kultūras komiteja. Pašvaldības izpildinstitūcija sastāv no pašvaldības administrācijas un domes dibinātām iestādēm.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Alūksnes novada pašvaldības nolikums |url=https://likumi.lv/ta/id/340763-aluksnes-novada-pasvaldibas-nolikums}}</ref> {{pamatraksts|2021. gada Alūksnes novada domes vēlēšanas}} {| class="wikitable" |+ !Partijas !Balsu skaits !% !Vietas |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |1034 |23,33 |4 |- |[[Jaunā Vienotība|Jaunā vienotība]] |1022 |23,05 |3 |- |[[Jaunā konservatīvā partija]] |943 |21,27 |3 |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |587 |13,24 |2 |- |[[Vidzemes partija]], [[Latvijas Reģionu apvienība]] |467 |10,53 |2 |- |[[Latvijas attīstībai]] |321 |7,24 |1 |} == Ievērojamas vietas == === Alūksnes pilsēta pie Alūksnes ezera === [[Alūksne|Pilsētas]] senā vēsture un atrašanās pie [[Alūksnes ezers|ezera]] ar četrām salām radījusi daudz ievērojamu vietu: [[Alūksnes viduslaiku pils]], [[Tempļa kalns (Alūksne)|Tempļa kalns]], Alūksnes pilsētas vēsturiskais centrs ar [[Alūksnes Jaunā pils|Jauno pili]] un [[Alūksnes muižas parks|muižas parku]], Alūksnes Lielie kapi. Bībeles tulkotāja latviešu valodā [[Ernsts Gliks|Ernsta Glika]] stādītie [[Glika ozoli|ozoli]], Bībeles muzejs un Alūksnes [[Alūksnes luterāņu baznīca|luterāņu]], [[Alūksnes pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] un [[Alūksnes katoļu baznīca|katoļu]] baznīcas u.c. === Alūksnes dzelzceļa stacijas apkārtne === Teritorija, kura pēc [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka|dzelzceļa līnijas Pļaviņas — Valka]] atklāšanas 1903. gadā ietekmējusi pilsētas tālāko izaugsmi un mūsdienās ir industriālā mantojuma objekts. 1919. gadā [[Alūksne (stacija)|stacijas]] tuvumā notika [[Latvijas neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] cīņas, kurās iesaistījās arī [[Ziemeļu zēni|somu brīvprātīgie]]. 2018. gadā atjaunoja stacijas bagāžas šķūni un izveidoja multimediālo ekspozīciju “[[Alūksnes Bānīša stacija]]”. 2019. gadā atklāja viesnīcu “''Bahnhof hotel''”, kas iekārtota 1912. gadā celtajā dzelzceļa viesnīcas ēkā. 2020. gadā atjaunotajā stacijas ēkā iekārtota vasaras kafejnīca “''Tvaiks un Ogle''”. Divas reizes dienā stacijā pienāk Baltijā vienīgais regulāri kursējošais šaursliežu vilciens un vasaras sezonā tiek piedāvāti dažādi tūrisma pakalpojumi, piemēram, pilsētas ekskursiju vilciens.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Alūksnes Bānīša stacijas kvartāls |url=https://visitaluksne.lv/visit/aluksnes-banisa-stacijas-kvartals/}}</ref> === Bānīša zeme === Alūksnes un [[Gulbenes novads|Gulbenes]] novadu teritorija [[Dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne|dzelzceļa līnijas Gulbene — Alūksne]] tuvumā tūrisma galamērķu piedāvājumos tiek saukta par "''Bānīša zemi''". Alūksnes novadā bez dzelzceļa stacijām [[Umernieki]] un [[Paparde (stacija)|Paparde]] Bānīša zemes ievērojamas vietas ir [[Annas pagasts|Annas]], [[Jaunannas pagasts|Jaunannas]] un [[Alsviķu pagasts|Alsviķu]] pagastu dabas un kultūrvēsturiskie objekti.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Bānīša zeme |url=https://visitaluksne.lv/visit/banisa-zeme/}}</ref> === Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus === Trīs Alūksnes novada pagasti — [[Jaunlaicenes pagasts|Jaunlaicenes]], [[Veclaicenes pagasts|Veclaicenes]] un [[Ziemera pagasts|Ziemeru]] — iekļaujas [[Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus|aizsargājamā teritorijā]], kura saglabā Ziemeļvidzemei raksturīgo kultūrainavu. Dabas vērtības teritorijā ir pauguri ar ievērojamu relatīvo augstumu, tajā skaitā [[Alūksnes augstiene]]s augstākais paugurs [[Dēliņkalns|Dēliņklans]], Kornetu-Peļļu subglaciālā iegultne un kultūrvēsturiskais mantojums — [[Veclaicenes pareizticīgo baznīca]], Ziemeru muiža, Jaunlaicenes muiža, [[Opekalna luterāņu baznīca]] u.c. Antropogēnās slodzes mazināšanai teritorijas izveidotas dabas takas, velo maršruti un uzlabota infrastruktūra pieejamībai.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Objekti |url=https://veclaicene.lv/objekti/}}</ref> === Eiropas galējā robeža === Alūksnes novada [[Pededzes pagasts|Pededzes]] un [[Liepnas pagasts|Liepnas]] pagastu robeža vienlaikus ir Latvijas un Krievijas [[Latvijas robežas|robeža]], kā arī [[Eiropas Savienība]]s galējā robeža. Šie pagasti vienmēr bijuši robežpagasti, kas ietekmējis šo pagastu kultūru un valodu. Ievērojamas vietas ir [[Ķurši|Ķuršu ciems]] un [[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Pededzes pareizticīgo baznīca]], trīs Liepnas baznīcas — Liepnas pareizticīgo baznīca, [[Liepnas luterāņu baznīca]],[[Liepnas katoļu baznīca]], Silenieku krustakmens u.c.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eiropas galējā robeža |url=https://visitaluksne.lv/visit/eiropas-galeja-robeza/}}</ref> === Kodolraķešu bāze Zeltiņos === Alūksnes novada [[Zeltiņu pagasts|Zeltiņu pagastā]] apmēram 20 ha teritoriju aizņem kādreizējā padomju armijas [[Kodolraķešu bāze Zeltiņos|raķešu bāze]], kurā saglabājusies dzīvojamā un kara zona ar apbūvi. Teritoriju izmanto kā tūrisma objektu un uzņēmējdarbības vietu. Vēsturiskajā skolas ēkā darbojas Zeltiņu vēstures krātuve, kurā ir ekspozīcijas par pagasta vēsturi un ievērojamo novadnieku [[Edgars Liepiņš|Edgaru Liepiņu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Padomju armijas raķešu bāze Zeltiņos |url=https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/129?0}}</ref> {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Alūksnes novadā}} == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} Ziemera pagastā ir uzņēmuma [[APF Holdings|AS "APF Holdings"]] olu un vistas gaļas ražošanas uzņēmums SIA "Alūksnes putnu ferma". === Transports === <gallery> Alūksne (Aluliina) raudteejaam. 4.jpg|Alūksnes dzelzceļa stacija Bana-zeme-velo-foto-L.Kļaviņa.jpg|Šaursliežu dzelzceļa vilciens Gulbene—Alūksne </gallery> Alūksnes novadu ar apkārtējām teritorijām savieno autoceļi un šaursliežu dzelzceļš. Novada teritoriju šķērso galvenais autoceļš {{A ceļš|2}} (Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)), kā arī reģionālie autoceļi {{P ceļš|34}} (Sinole—Silakrogs), {{P ceļš|39}} (Alūksne—Ape), {{P ceļš|40}} (Alūksne—Zaiceva), {{P ceļš|41}} (Alūksne—Liepna), {{P ceļš|42}} (Viļaka—Zaiceva—Krievijas robeža (Pededze)), {{P ceļš|43}} (Litene—Alūksne) un {{P ceļš|44}} (Ilzene—Līzespasts). Novadu šķērso [[Dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne|dzelzceļa līnija Gulbene-Alūksne]] ar pieturas punktiem [[Paparde (stacija)|Paparde]], [[Umernieki]] un [[Alūksne (stacija)|Alūksne]]. Vairākas reizes dienā uz Alūksni kursē autobusi no Rīgas un citām Vidzemes pilsētām, divas reizes Alūksnē pienāk vilciens no Gulbenes, satiksmi pilsētā nodrošina gan sabiedriskais transports, gan taksometri.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Transports Alūksnes pilsētā un novadā |url=https://visitaluksne.lv/visit/transports/}}</ref> == Izglītība == === Pirmsskolas izglītības iestādes === * "Pienenīte", Helēnas iela 32, Alūksne * "Pūcīte", „Pūcītēs”, [[Kolberģis]], Jaunalūksnes pagasts * „Saulīte”, Alsviķu pagasts * „Sprīdītis”, Raiņa bulvāris 5, Alūksne * „Mazputniņš”, „Brenci”, Malienas pagasts * „Cālis”, Lielā Ezera iela 7, Alūksne === Vispārējās izglītības iestādes === * Alūksnes pilsētas sākumskola, Lielā Ezera iela 26, Alūksne * Alūksnes novada vidusskola, Kanaviņu iela 14, Alūksne * Bejas pamatskola, „Bejas skola”, [[Beja]], Jaunalūksnes pagasts * [[Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija]], Glika iela 10, Alūksne * [[Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskola]], „Zvaniņi”, Jaunannas pagasts * Liepnas vidusskola, [[Liepna]], Liepnas pagasts * Malienas pamatskola, Malienas pagasts * Pededzes pamatskola, „Rūķi”, Pededzes pagasts * Strautiņu pamatskola, [[Strautiņi]], Alsviķu pagasts * Ziemeru pamatskola, [[Māriņkalns]], Ziemera pagasts ''No 2023. gada 1. septembra Alūksnes novadā vispārējo izglītību nodrošina:''<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Vispārējās izglītības iestādes |url=https://aluksne.lv/index.php/izglitiba/visparejas-izglitibas-iestades/}}</ref> *Alūksnes vidusskola, Kanaviņu iela 14, Alūksne *Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija, Glika iela 10, Alūksne *Alekseja Grāvīša Liepnas pamatskola, Liepna, Liepnas pagasts *Ziemeru pamatskola, Māriņkalns, Ziemera pagasts === Interešu un profesionālās ievirzes izglītības iestādes === * Alūksnes Bērnu un jauniešu centrs, Dārza iela 8A, Alūksne * Alūksnes Mākslas skola, Ojāra Vācieša iela 2, Alūksne * Alūksnes Mūzikas skola, Jāņkalna iela 38, Alūksne * Alūksnes pilsētas Bērnu un jaunatnes sporta skola, Lielā Ezera iela 24A, Alūksne == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == Alūksnes novadā darbojas 1 Kultūras centrs (Alūksnē), 10 tautas nami, 2 kultūras nami ([[Annas pagasts|Annas]] un [[Alsviķu pagasts|Alsviķu]] pagastos), 1 saieta nams ([[Mālupes pagasts]]) un 1 sporta, kultūras, interešu izglītības un mūžizglītības centrs ([[Ilzenes pagasts|Ilzenes pagastā]]). Novada kultūras vērtību saglabāšanu nodrošina 1 muzejs — Alūksnes novada muzejs ar 2 struktūrvienībām — Jaunlaicenes muižas muzejs “Malēnieša pasaule” [[Jaunlaicenes pagasts|Jaunlaicenes pagastā]] un Viktora Ķirpa Ates muzejs “Vidzemes lauku sēta” [[Otte|Atē]], Annas pagastā un vēstures krātuves [[Veclaicenes pagasts|Veclaicenes]] un [[Zeltiņu pagasts|Zeltiņu]] pagastos. Tematisku novada kultūrvēsturisko mantojumu saglabāšanu un popularizēšanu nodrošina privātie muzeji — [[Bībeles muzejs]], Dabas muzejs “Vides labirinti” un Mišu medus muzejs, kā arī pašvaldības izveidotās ekspozīcijas — [[Alūksnes Bānīša stacija]] un “Marienburgas astotais brālis”. Alūksnes novadā bibliotekāros un informācijas pakalpojumus sniedz reģiona galvenā bibliotēka — Alūksnes pilsētas bibliotēka, 16 vietējās nozīmes bibliotēkas novada pagastos un 11 izglītības iestāžu bibliotēkas. Profesionālas ievirzes kultūrizglītību sniedz Alūksnes mākslas skola, Alūksnes mūzikas skola un [[Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskola|Jaunannas mūzikas un mākslas pamatskola]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Alūksnes novada attīstības programma 2022.-2027. gadam |url=https://aluksne.lv/wp-content/uploads/2021/12/Pasreizejas-situacija-Aluksnes-novada-attistibas-programma-2022-2027.2.0.-1.sejums.pdf}}</ref> === Lielākie kultūras pasākumi === *Augusta pirmajā svētdienā Alūksnē atzīmē [[Kapu svētki|Kapu svētkus]], kuri tiek apvienoti ar Alūksnes pilsētas svētku svinībām. *Septembra pirmajā nedēļas nogalē no 2000. gada visā [[Dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne|dzelzceļa līnijā Gulbene – Alūksne]] svin Bānīša svētkus. [[Alūksne (stacija)|Alūksnes stacijā]] tradicionāli notiek īpašs vilciena sagaidīšanas pasākums.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Svētki un tradīcijas Alūksnes novadā |url=https://visitaluksne.lv/visit/svetki-un-tradiciijas/}}</ref> *Septembra otrajā sestdienā no 1986. gada Ates muzejā notiek tradicionālie Pļaujas svētki ar plašu amatnieku tirgu un iespēju līdzdarboties rudens darbos.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pļaujas svētki Ates muzejā |url=https://www.latvia.travel/lv/pasakums/plaujas-svetki-ates-muzeja}}</ref> *Reizi četros gados [[Jaunlaicene|Jaunlaicenē]] notiek Malēniešu svētki jeb Vispasaules malēniešu salidojums, kur var dzirdēt malēniešu valodu un uzzināt par malēniešu sadzīvi un tradīcijām. Pirmie svētki notika 2014. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Malēniešu svētki |url=https://www.jaunlaicenesmuzejs.lv/lv/pasakums/8}}</ref> == Reliģija == 1342. gadā Livonijas ordeņa celtajā [[Alūksnes viduslaiku pils|pilī]] Alūksnē ierīkoja pirmo kapelu, kur sludināja kristīgo ticību. Alūksnes miestā pirmo luterticīgo baznīcu uzcēla 16. gadsimtā. No 1683. gada līdz 1702. gadam Alūksnes draudzi vada mācītājs [[Ernsts Gliks]], kurš šajā laikā iztulkoja [[Bībele|Bībeli]] latviešu valodā. 17. gadsimta otrā pusē attīstījās arī sākotnēji Alūksnes draudzei piederīgās Opekalna un Zeltiņu draudzes.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Koka baznīca Kanceles kalniņā |url=https://www.aluksnespils.lv/lv/history/36/koka-baznica-kanceles-kalnina}}</ref> 18. un 19. gadsimtā nozīmīga ir [[Brāļu draudze|brāļu draudžu]] darbība novadā. Alūksnes draudzē darbojās 6 saiešanu nami - Šķilderos, Blūmjos Alūksnes pagastā, Brenčos Mālupes pagastā, Trisēnos Annas pagastā, Lauseniekos Bejas pagastā un Akmeniešos Pededzes pagastā. Opeklana draudze bija viena no lielākajām, tur darbojās 12 saiešanu nami – Jaunlaicens pagasta “Rumpāni” “Kambari”, “Stiliņi” un “Melnlauki”, Veclaicenes pagasta “Vistiņas” un “Auziņas”, Ziemera pagasta “Jāņakalns” un “Ādiņas”, Karvas pagasta “Klibji”, Jaunrozes pagasta “Skripji” un “Vešķi”, kā arī “Dzeņi” Apē. Saiešanu nami bija arī [["Stāmeru" saiešanas nams|“Stāmeri”]] Alsviķu pagastā un “Zeltiņi”, “Ziemeļi”, “Čakstenes” Zeltiņu pagastā.<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Kaudzīte |first1=Matīss |title=Brāļu draudze Vidzemē |date=2014 |publisher=Gundars Ceipe}}</ref> Vairāki saiešanu nami turpināja darboties līdz Otrajam pasaules karam. No 19. gadsimta vidus Alūksnes novadā darbojas [[Pareizticība|pareizticīgo]] draudzes. 19. gadsimta beigās uzceltas trīs pareizticīgo baznīcas – Mālupē (1885), kura pārvesta uz Liepnu 1948. gadā, Alūksnē (1895) un Veclaicenē (1895). Jaunākais novada pareizticīgo dievnams uzcelts Pededzes pagasta Ķuršos (1937). No 1920. gadā Alūksnē darbojas [[Septītās dienas adventisti|Septītās dienas adventistu]] draudze,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Alūksnes draudze |url=https://adventisti.lv/lv/draudzes/14-Aluksnes-draudze}}</ref> bet no 1926. gada Alūksnes [[Baptisti|Baptistu]] draudze.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Alūksnes baptistu draudze |url=https://www.lbds.lv/draudzes/aluksnes-baptistu-draudze-1}}</ref> Adventistu draudzei līdz neatkarības atgūšanai patstāvīgas dievkalpojumu vietas nebija. Savukārt baptistu draudze līdz Otrajam pasaules karam aktīvāk darbojās Opekalna apkārtnē, kur 1930. gadā Sauleskalnā iesvētīja jaunuzcelto baznīcu.<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Salnais, Maldups |title=Pagastu apraksti |date=1935 |publisher=Valsts statistiskās pārvaldes izdevums}}</ref> Līdz Otrajam pasaules karam Alūksnē darbojās arī ebreju draudze. Alūksnes novada jaunākais dievnams ir 2001. gadā iesvētītā Alūksnes Svētā Bonifācija Romas katoļu baznīca.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Alūksnes Svētā Bonifācija Romas Katoļu baznīca |url=https://visitaluksne.lv/visit/aluksnes-sveta-bonifacija-romas-katolu-baznica/}}</ref> === Baznīcas Alūksnes novadā === * [[Alūksnes luterāņu baznīca]] * [[Alūksnes katoļu baznīca]] * [[Alūksnes pareizticīgo baznīca]] * [[Apekalna (Opekalna) luterāņu baznīca]] * [[Liepnas luterāņu baznīca]] * [[Liepnas katoļu baznīca]] * [[Liepnas pareizticīgo baznīca]] * [[Pededzes pareizticīgo baznīca]] * [[Veclaicenes pareizticīgo baznīca]] * [[Zeltiņu luterāņu baznīca]] == Ievērojami novadnieki == {{div col}} * [[Ādolfs Liepaskalns]] (1910—1972), vieglatlēts * [[Jānis Olders]] (1935—2019), sporta darbinieks * [[Elmārs Bauris]] (1918—2019), hokejists * [[Edgars Bertuks]] (1985), orientierists, vieglatlēts * [[Dainis Dukurs]] (1957), bobslejists, skeletona treneris * [[Mairis Kļava]] (1999), bobslejists * [[Mairis Levans]] (1967), motosportists * [[Kristaps Lībietis]] (1982), biatlonists * [[Ilona Marhele]] (1986), vieglatlēte * [[Andris Vosekalns]] (1992), riteņbraucējs * [[Andrejs Rastorgujevs]] (1988), biatlonists * [[Anta Aizupe]] (1988), aktrise * [[Gintars Čerbikovs]] (1966), mākslinieks * [[Edgars Liepiņš]] (1929—1995), aktieris * [[Oļģerts Grāvītis]] (1926—2015), komponists, muzikologs * [[Teodors Paulovics]] (1912—1971), gleznotājs * [[Miervaldis Paulovics]] (1943), tekstilmākslinieks * [[Jānis Anerauds]] (1924—2010), rakstnieks * [[Gunārs Selga]] (Gunārs Zaķis, 1929—1986), dzejnieks * [[Haralds Mednis]] (1906—2000), diriģents * [[Jānis Blūms (mūziķis)|Jānis Blūms]] (1936—1986), skaņu režisors * [[Māra Svīre]] (1936), rakstniece * [[Ints Sedlenieks]] (1961), scenogrāfs * [[Romāns Vendiņš]] (1981), pianists * [[Katrīna I]] (1684—1727), [[Pēteris I|Pētera I]] līdzvaldniece (no 1724) un Krievijas ķeizariene (1725—1727) * [[Einars Semanis]] (1957), diplomāts, politologs * [[Rozālija Purgale]] (1904—1984), tiesnese, juriste * [[Jānis Kols]] (1959), uzņēmējs, sporta funkcionārs * [[Aleksandrs Kalējs]] (1876—1934), virsnieks * [[Boriss Henrihsons]] (1899—1971), pedagogs * [[Ernests Gliks]] (1652—1705), [[Zviedru Vidzeme]]s luterāņu mācītājs, izglītības darbinieks, pirmais iztulkoja [[Bībele|Bībeli]] latviešu valodā * [[Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls]] (1722—1792), [[Vidzemes guberņa]]s politiķis un mecenāts, Rīgas pirmā pastāvīgā teātra izveidotājs * [[Kristofs Burhards fon Fītinghofs]] (1767—1829), Alūksnes muižas apbūves un parka izveidotājs, [[Krievijas Impērija|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] kambarkungs un galma maršals * [[Aleksandrs Jozefs fon Fītinghofs]] (1799—1875), [[Alūksnes Jaunā pils|Alūksnes Jaunās pils]] projekta pasūtītājs un būvniecības finansētājs * [[Jānis Keggi]] (1906—1979), ķirurgs, [[Alūksnes slimnīca]]s direktors * [[Leonīds Slaucītājs]] (1899—1971), ģeofiziķis * [[Kārlis Egle]] (1881—1974), literatūrzinātnieks * [[Modris Melzobs]] (1927—2014), farmakologs * [[Sergejs Slaucītājs]] (1902—1982), astronoms * [[Oļegs Pavlovs]] (1931), profesors, sociologs * [[Kristaps Keggi]] (1934—2023), ASV ķirurgs ortopēds * [[Ilze Māra Janelis]] (dzimusi 1940. gadā Alūksnē), dārzu un parku vēsturniece, ainavu arhitekte * [[Jēkabs Raipulis]] (1939), ģenētiķis * [[Dace Markus]] (1950), valodniece {{div col end}} == Attēlu galerija == <gallery perrow="5"> Ķuršu pareizticīgo baznīca.jpg|Ķuršu pareizticīgo baznīca TU2-273 Alūksne (1).JPG|Šaursliežu bānītis Lielā Ezera iela 4 (Alūksne), 2013.jpg|Alūksnes ielās Bible Museum in Aluksne.jpg|Bībeles muzejs Alūksnē The New Castle of Alūksne, 2013, 1.jpg|Alūksnes Jaunā pils Alūksne õigeusu kirik.JPG|Alūksnes pareizticīgo baznīca Alūksne kunstikool 02.JPG|Alūksnes mākslas skola Alūksne Linnuse varemed 11.JPG|Alūksnes pilsdrupas Skats uz Drusku pilskalnu, 20.05.2018.jpg|Drusku pilskalns Alūksnes ezers 1999-06-20.jpg|Alūksnes ezers </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [https://web.archive.org/web/20090426070423/http://www.aluksne.lv/rajons/?ID=15 Alūksnes rajona teritoriālā reforma] {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Alūksnes rajons}} [[Kategorija:Alūksnes novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] hfq4x4co8d126u4inc27bzb47s8egke Ķernave 0 75909 4458834 4445827 2026-04-25T06:54:53Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Kernave]] uz [[Ķernave]]: atveidošana 4445827 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kernave | official_name = ''Kernavė'' | settlement_type = miests | image_skyline =Kernaves centre 2011-04-16.jpg | imagesize = | image_caption = Kernaves centrs | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lithuania#Širvintu rajons | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Viļņas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Širvintu rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Kernaves seņūnija]] | established_title3 = | established_date3 = | area_total_km2 = 5.8 | population_as_of = 2021 | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_total = 238 | population_density_km2 = auto | timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset=+2 | timezone_DST=[[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST=+3 | latd = 54 | latm = 53 | lats = 10 | latNS = N | longd = 24 | longm = 51 | longs = 14 | longEW = E | elevation_m = 115 | website = {{url|https://www.kernave.org/}} | embedded = {{Designation list | embed = yes | designation1 = WHS | designation1_offname = Kernaves arheoloģiskā vieta (Kernaves kultūras liegums) | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = iii, iv | designation1_date = 2004 <small>(28. sesija)</small> | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/1137 1137] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{LTU}} | designation1_free2name = Reģions | designation1_free2value = Eiropa un Ziemeļamerika | designation1_free3name = | designation1_free3value = }} }} '''Kernave''' ({{val|lt|Kernavė}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Viļņas apriņķis|Viļņas apriņķa]] [[Širvintu rajons|Širvintu rajonā]] pie [[Nere]]s upes, ap 35 km uz ziemeļrietumiem no Viļņas, seņūnijas centrs. Kernave bija [[Lietuvas dižkunigaitija]]s galvaspilsēta no ķēniņa [[Traidenis|Traideņa]] (1269—1282) līdz ķēniņa [[Ģedimins|Ģedimina]] valdīšanas laikam (1316—1341), kad par [[Lietuvas dižkunigaitija]]s jauno galvaspilsētu ap 1323. gadu kļuva [[Viļņa]].<ref name="VLE">[https://www.vle.lt/straipsnis/kernave/ ''Kernavė'']. [[Visuotinė lietuvių enciklopedija]]. Skatīts: 2023-01-15.</ref> 1989. gadā Kernavē tika nodibināts Lietuvas valsts kultūras rezervāts, 2004. gadā Kernaves arheoloģisko kompleksu iekļāva [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. == Vēsture == [[Nere]]s krastos vienuviet atrodas četri pilskalni, kuriem pieeju sargājis vēl viens pilskalns. Ķēniņa pils bija Ziedokļa kalnā (2 ha), amatniecība un tirdzniecība koncentrējās Pils kalnā. Senpilsētā bija blīva apbūve un plēstiem kokiem klātas ielas. Netālu atrodas 6 ha liela senpilsēta un uzkalniņu kapulauks. Kernaves pils pirmo reizi rakstos minēta [[Atskaņu hronika|Livonijas Atskaņu hronikā]] ({{val|de|Kernowen}}) sakarā [[Karagājiens uz Kernavi (1279)|1279. gada karagājienu uz Kernavi]] [[Lotigolas un Zemgales pakļaušana (1262—1290)|Lietuvas-Livonijas kara (1262—1282)]] laikā. Kernaves pilsētu un pili Livonijas ordeņa karavīri nopostīja 1390. gadā un pēc tam tā vairs netika atjaunota. Vēl 1413. gada ziemā [[Žilbērs de Lanuā]], kas no Daugavpils uz Viļņu cauri tagadējai [[Aukštaitija]]i divas dienas un divas naktis ceļoja pāri septiņiem vai astoņiem lieliem aizsalušiem ezeriem cauri milzīgam mežam, neatrodot nevienas cilvēku mītnes, līdz nonāca vienā no ķēniņa [[Vītauts Dižais|Vītauta]] pilīm, ko viņš nosaucis par ''Court de Roy'' (no [[franču valoda]]s — Ķēniņpils'). No šīs pils līdz Viļņai bija daudz ciemu, lieli ezeri un meži.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lanua/teksts/spekke.htm |title=Izvilkumi no franču bruņinieka Žilbēra de Lanuā ceļojuma apraksta par Livoniju (15. gadsimta pirmā puse). |access-date={{dat|2014|05|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131109042845/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lanua/teksts/spekke.htm |archivedate={{dat|2013|11|09||bez}} }}</ref> Vairāk kā 450 gadus Kernaves pilskalni bija pamesti un apauguši ar mežu. Pirmos arheoloģiskos izrakumus 19. gadsimta vidū veica brāļi Tiškeviči, vēlāk V. Sirokomla. Kopš 1967. gada lietuviešu studenti Kernaves pilskalnos sāka pulcēties uz vasaras saulgriežu [[Rasas svētki]]em, ko padomju varas iestādes mēģināja izskaust. 1979. gadā izrakumus atsāka Viļņas Universitātes arheologi 1979. gadā, ko turpināja Lietuvas Vēstures institūta arheologi (1980—1983). == Mūsdienās == [[Attēls:Piliakalniai.jpg|thumb|500px|center|Kernavas panorāma ar pilskaniem Neres upes krastos.]] Mūsdienās Kernavē ir izveidots muzejrezervāts. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [http://viduramziu.istorija.net/pilys/kernave.htm Kernaves pils iespējamie attēli] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120804235253/http://viduramziu.istorija.net/pilys/kernave.htm |date={{dat|2012|08|04||bez}} }} (lietuviski) {{Lietuva UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Lietuvā]] [[Kategorija:Širvintu rajona pašvaldība]] iqqktpgepaga8b38tmc78ayjzk52378 4458836 4458834 2026-04-25T06:57:44Z Kikos 3705 /* ievads */ 4458836 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ķernave | official_name = ''Kernavė'' | settlement_type = miests | image_skyline = Kernaves centre 2011-04-16.jpg | imagesize = | image_caption = Ķernaves centrs | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lithuania#Širvintu rajons | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Viļņas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Širvintu rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Ķernaves seņūnija]] | established_title3 = | established_date3 = | area_total_km2 = 5.8 | population_as_of = 2021 | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_total = 238 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 54 | latm = 53 | lats = 10 | latNS = N | longd = 24 | longm = 51 | longs = 14 | longEW = E | elevation_m = 115 | website = {{url|https://www.kernave.org/}} | embedded = {{Designation list | embed = yes | designation1 = WHS | designation1_offname = Ķernaves arheoloģiskā vieta (Ķernaves kultūras liegums) | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = iii, iv | designation1_date = 2004 <small>(28. sesija)</small> | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/1137 1137] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{LTU}} | designation1_free2name = Reģions | designation1_free2value = Eiropa un Ziemeļamerika | designation1_free3name = | designation1_free3value = }} }} '''Ķernave''' ({{val|lt|Kernavė}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Viļņas apriņķis|Viļņas apriņķa]] [[Širvintu rajons|Širvintu rajonā]] pie [[Nere]]s upes, ap 35 km uz ziemeļrietumiem no Viļņas, seņūnijas centrs. Ķernave bija [[Lietuvas dižkunigaitija]]s galvaspilsēta no ķēniņa [[Traidenis|Traideņa]] (1269—1282) līdz ķēniņa [[Ģedimins|Ģedimina]] valdīšanas laikam (1316—1341), kad par [[Lietuvas dižkunigaitija]]s jauno galvaspilsētu ap 1323. gadu kļuva [[Viļņa]].<ref name="VLE">[https://www.vle.lt/straipsnis/kernave/ ''Kernavė'']. [[Visuotinė lietuvių enciklopedija]]. Skatīts: 2023-01-15.</ref> 1989. gadā Ķernavē tika nodibināts Lietuvas valsts kultūras rezervāts, 2004. gadā Ķernaves arheoloģisko kompleksu iekļāva [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. == Vēsture == [[Nere]]s krastos vienuviet atrodas četri pilskalni, kuriem pieeju sargājis vēl viens pilskalns. Ķēniņa pils bija Ziedokļa kalnā (2 ha), amatniecība un tirdzniecība koncentrējās Pils kalnā. Senpilsētā bija blīva apbūve un plēstiem kokiem klātas ielas. Netālu atrodas 6 ha liela senpilsēta un uzkalniņu kapulauks. Ķernaves pils pirmo reizi rakstos minēta [[Atskaņu hronika|Livonijas Atskaņu hronikā]] ({{val|de|Kernowen}}) sakarā [[Karagājiens uz Kernavi (1279)|1279. gada karagājienu uz Ķernavi]] [[Lotigolas un Zemgales pakļaušana (1262—1290)|Lietuvas-Livonijas kara (1262—1282)]] laikā. Ķernaves pilsētu un pili Livonijas ordeņa karavīri nopostīja 1390. gadā un pēc tam tā vairs netika atjaunota. Vēl 1413. gada ziemā [[Žilbērs de Lanuā]], kas no Daugavpils uz Viļņu cauri tagadējai [[Aukštaitija]]i divas dienas un divas naktis ceļoja pāri septiņiem vai astoņiem lieliem aizsalušiem ezeriem cauri milzīgam mežam, neatrodot nevienas cilvēku mītnes, līdz nonāca vienā no ķēniņa [[Vītauts Dižais|Vītauta]] pilīm, ko viņš nosaucis par ''Court de Roy'' (no [[franču valoda]]s — Ķēniņpils'). No šīs pils līdz Viļņai bija daudz ciemu, lieli ezeri un meži.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lanua/teksts/spekke.htm |title=Izvilkumi no franču bruņinieka Žilbēra de Lanuā ceļojuma apraksta par Livoniju (15. gadsimta pirmā puse). |access-date={{dat|2014|05|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131109042845/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lanua/teksts/spekke.htm |archivedate={{dat|2013|11|09||bez}} }}</ref> Vairāk kā 450 gadus Ķernaves pilskalni bija pamesti un apauguši ar mežu. Pirmos arheoloģiskos izrakumus 19. gadsimta vidū veica brāļi Tiškeviči, vēlāk V. Sirokomla. Kopš 1967. gada lietuviešu studenti Ķernaves pilskalnos sāka pulcēties uz vasaras saulgriežu [[Rasas svētki]]em, ko padomju varas iestādes mēģināja izskaust. 1979. gadā izrakumus atsāka Viļņas Universitātes arheologi 1979. gadā, ko turpināja Lietuvas Vēstures institūta arheologi (1980—1983). == Mūsdienās == [[Attēls:Piliakalniai.jpg|thumb|500px|center|Ķernaves panorāma ar pilskaniem Neres upes krastos.]] Mūsdienās Ķernavē ir izveidots muzejrezervāts. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [http://viduramziu.istorija.net/pilys/kernave.htm Kernaves pils iespējamie attēli] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120804235253/http://viduramziu.istorija.net/pilys/kernave.htm |date={{dat|2012|08|04||bez}} }} (lietuviski) {{Lietuva UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Lietuvā]] [[Kategorija:Širvintu rajona pašvaldība]] rmsaudd5ycjmf9xcyruiue828my3lo1 Maikls Finlijs 0 78337 4458895 3456314 2026-04-25T10:26:21Z ZANDMANIS 91184 4458895 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Maikls Finlijs | vārds_orig = ''Michael Finley'' | attēls = Michael Finley 042216 cropped.jpg | att_izm = | paraksts = Maikls Finlijs 2016. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Maikls Hauards Finlijs | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1973|3|6}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ilinoisa}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = Amerikānis | garums = 201 [[centimetrs|cm]] | svars = 102 [[kilograms|kg]] | poz = [[Uzbrūkošais aizsargs]]<br>[[Vieglais uzbrucējs]] | kar_sāk = 1995 | kar_beig = 2010 | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Proviso East'' | koledža = | augstskola = | universitāte = Viskonsinas universitāte | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 21., pirmajā kārtā | dr_gads = [[1995. gada NBA drafts|1995]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Fīniksas "Suns"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = [[1995]]—[[1996]] | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Fīniksas "Suns"]] ([[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]) | kl_sez 2 = [[1996]]—[[2005. gads|2005]] | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Dalasas "Mavericks"]] ([[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]) | kl_sez 3 = [[2005. gads|2005]]—[[2010. gads|2010]] | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Sanantonio "Spurs"]] ([[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]) | kl_sez 4 = [[2010. gads|2010]] | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Bostonas "Celtics"]] ([[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]) | kl_sez 5 = | klubs 5 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{Bk|ASV}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[NBA čempioni|NBA čempions]] <small>({{nbafy|2007}})</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Maikls Hauards Finlijs''' ({{val|en|Michael Howard Finley}}; dzimis {{Dat|1973|3|6}} [[Ilinoisa|Ilinoisā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir bijušais amerikāņu [[basketbols|basketbolists]], spēlē [[Uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] un [[Vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijās, [[ASV basketbola izlase]]s dalībnieks. Vēl ir spēlējis [[Fīniksas "Suns"]], [[Dalasas "Mavericks"]] un [[Sanantonio "Spurs"]]. == Karjera == [[1995. gada NBA drafts|1995. gada NBA draftā]] viņu izraudzījās [[Fīniksas "Suns"]] ar kopējo 21. kārtas numuru. Debijas sezonā viņš vidēji spēlē guva 15 punktus, izcīnīja 4,6 atlēkušās bumbas un atdeva 3,5 rezultatīvas piespēles. M. Finlijs tika iekļauts [[1995]]./[[1996]]. gada sezonas labāko debitantu pieciniekā. Viņš kļuva par trešo [[basketbols|basketbolistu]] "Suns" vēsturē, kurš pirmajā sezonā gūst vismaz 1000 punktu. {{Dat|1996|12|26}} M. Finliju aizmainīja uz [[Dalasas "Mavericks"]]. Pirmajā sezonā ar "Mavericks" viņš bija komandas līderis gūtajos punktos, rezultatīvajās piespēlēs un pārtvertajās bumbās. Kopā ar [[Stīvs Nešs|Stīvu Nešu]] un [[Dirks Novickis|Dirku Novicki]] viņi kļuva par neatņemamu [[Dalasa]]s komandas piekoptās "skrien un met" [[taktika]]s sastāvdaļām. [[2000. gads|2000]]. gadā Finlijs tika iekļauts [[Rietumu konference (NBA)|Rietumu konferences]] sastāvā [[NBA All-Star spēle|NBA zvaigžņu spēlē]]. Viņš guva 11 punktus. Arī pēc gada M. Finlijs spēlēja zvaigžņu spēlē. Viņš [[2002]]. gadā ar [[ASV basketbola izlase|ASV izlasi]] piedalījās [[2002. gada Pasaules čempionāts basketbolā|2002. gada Pasaules čempionātā]]. No turnīra ASV basketbolisti atgriezās neapmierināti, jo neiekļuva godalgoto valstsvienību skaitā.<ref>[http://www.usabasketball.com/history/mwc_2002.html 2002 USA Basketball] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070714000000/http://www.usabasketball.com/history/mwc_2002.html |date={{dat|2007|07|14||bez}} }} {{en ikona}}</ref> Nākamajos gados M. Finlijs kļuva par "otrā plāna" spēlētāju. [[2005. gads|2005]]. gadā viņam nācās pamest "Mavericks" komandu finansiālu iemeslu dēļ. Viņa līgums (51,8 miljoni [[ASV dolārs|ASV dolāru]] trijos gados) izrādījās nepieņemams Dalasas vienības vadībai. M. Finlijs pārcēlās uz [[Sanantonio "Spurs"]]. "Spurs" sastāvā viņš pildīja aizvietotāja lomu [[Manu Džinobili]]. [[2007. gads|2007]]. gada izslēgšanas spēlēs Finlijs uzstādīja komandas rekordu realizētajos trīspunktu metienos - tika iemesti astoņi no deviņiem. Tieši [[2007. gads|2007]]. gadā "Spurs" kļuva par NBA čempioniem. {{dat|2010|3|4}} M. Finlijs panāca mutisku vienošanos ar [[Bostonas "Celtics"]] vadību par iespējamo spēlēšanu šajā vienībā 2009.—2010. gada sezonas izskaņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.espn.go.com/boston/nba/news/story?id=4966307|title=Michael Finley says he has agreement to join Boston Celtics|accessdate=2010-03-04|last=Stein |first=Marc |date=2010-03-04 |publisher=[[ESPN.com]]}} {{en ikona}}</ref> Divas dienas vēlāk viņš parakstīja līgumu ar "Celtics".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/celtics/news/press_release/press030610-celtics-sign-michael-finley.html|title=Celtics sign Michael Finley|accessdate=2010-03-07| |date=2010-03-06 |work=[[NBA.com]]}} {{en ikona}}</ref> 2010. gadā beidza karjeru. == Statistika NBA == {{NBA player statistics legend|champion=y|leader=y}} === Regulārā sezona === {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | align="left" | {{nbay|1995|full=yes}} | align="left" | [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | '''82''' || 72 || 39,2 || 47,6 || 32,8 || 74,9 || 4,6 || 3,5 || 1 || 0,4 || 15,0 |- | align="left" | {{nbay|1996|full=yes}} | align="left" | [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | 27 || 18 || 29,5 || 47,5 || 25,5 || 81,2 || 4,4 || 2,5 || 0,7 || 0,1 || 13,0 |- | align="left" | {{nbay|1996|full=yes}} | align="left" | [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 56 || 36 || 35,6 || 43,2 || 38,7 || 80,7 || 4,5 || 2,8 || 0,9 || 0,4 || 16,0 |- | align="left" | {{nbay|1997|full=yes}} | align="left" | [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | '''82''' || '''82''' || style="background:#cfecec;"| 41,4* || 44,9 || 35,7 || 78,4 || 5,3 || 4,9 || '''1,6''' || 0,4 || 21,5 |- | align="left" | {{nbay|1998|full=yes}} | align="left" | [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 50 || 50 || 41,0 || 44,4 || 33,1 || 82,3 || 5,3 || 4,4 || 1,3 || 0,3 || 20,2 |- | align="left" | {{nbay|1999|full=yes}} | align="left" | [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | '''82''' || '''82''' || '''42,2''' || 45,7 || 40,1 || 82,0 || '''6,3''' || '''5,3''' || 1,3 || 0,4 || '''22,6''' |- | align="left" | {{nbay|2000|full=yes}} | align="left" | [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | '''82''' || '''82''' || style="background:#cfecec;"| 42,0* || 45,8 || 34,6 || 77,5 || 5,2 || 4,4 || 1,4 || 0,4 || 21,5 |- | align="left" | {{nbay|2001|full=yes}} | align="left" | [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 69 || 69 || style="background:#cfecec;"| 39,9* || 46,3 || 33,9 || 83,7 || 5,2 || 3,3 || 0,9 || 0,4 || 20,6 |- | align="left" | {{nbay|2002|full=yes}} | align="left" | [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 69 || 69 || 38,3 || 42,5 || 37,0 || 86,1 || 5,8 || 3 || 1,1 || 0,3 || 19,3 |- | align="left" | {{nbay|2003|full=yes}} | align="left" | [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 72 || 72 || 38,6 || 44,3 || 40,5 || 85,0 || 4,5 || 2,9 || 1,2 || '''0,5''' || 18,6 |- | align="left" | {{nbay|2004|full=yes}} | align="left" | [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 64 || 64 || 36,8 || 42,7 || 40,7 || 83,1 || 4,1 || 2,6 || 0,8 || 0,3 || 15,7 |- | align="left" | {{nbay|2005|full=yes}} | align="left" | [[Sanantonio "Spurs"|"Spurs"]] | 77 || 18 || 26,5 || 41,2 || 39,4 || 85,2 || 3,2 || 1,5 || 0,5 || 0,1 || 10,1 |- |style="text-align:left;background:#afe6ba;"|{{nbay|2006|full=yes}}† | align="left" | [[Sanantonio "Spurs"|"Spurs"]] | '''82''' || 16 || 22,2 || 41,2 || 36,4 || '''91,8''' || 2,7 || 1,3 || 0,4 || 0,2 || 9 |- | align="left" | {{nbay|2007|full=yes}} | align="left" | [[Sanantonio "Spurs"|"Spurs"]] | '''82''' || 61 || 26,9 || 41,4 || 37,0 || 80,0 || 3,1 || 1,4 || 0,4 || 0,1 || 10,1 |- | align="left" | {{nbay|2008|full=yes}} | align="left" | [[Sanantonio "Spurs"|"Spurs"]] | 81 || 77 || 28,8 || 43,7 || 41,1 || 82,3 || 3,3 || 1,4 || 0,5 || 0,2 || 9,7 |- | align="left" | {{nbay|2009|full=yes}} | align="left" | [[Sanantonio "Spurs"|"Spurs"]] | 25 || 6 || 15,8 || 38,1 || 31,7 || 66,7 || 1,5 || 0,8 || 0,2 || 0,2 || 3,7 |- | align="left" | {{nbay|2009|full=yes}} | align="left" | [[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | 21 || 1 || 15,0 || '''50,6''' || '''46,3''' || 33,3 || 1,6 || 1,1 || 0,2 || 0,1 || 5,2 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"| Karjera | 1103 || 875 || 34,5 || 44,0 || 39,0 || 81,3 || 4,1 || 2,9 || 0,9 || 0,3 || 15,7 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"| Visu zvaigžņu spēle | 2 || 0 || 14,5 || 47,6 || 25,0 || 1000 || 2 || 2,5 || 0 || 0 || 11,5 |} === Izslēgšanas spēles === {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | align="left" | [[2001. gada NBA izslēgšanas spēles|2001]] | align="left" | [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 10 || 10 || 43,4 || 36,0 || 36,2 || 81,8 || 5,3 || '''4,4''' || 1,2 || 0,2 || 19,7 |- | align="left" | [[2002. gada NBA izslēgšanas spēles|2002]] | align="left" | [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 8 || 8 || '''46,6''' || 46,6 || 37,8 || 90,0 || '''6,3''' || 2,3 || '''1,5''' || 0,5 || '''24,6''' |- | align="left" | [[2003. gada NBA izslēgšanas spēles|2003]] | align="left" | [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | '''20''' || '''20''' || 41,1 || 43,5 || 41,2 || 86,4 || 5,8 || 3 || 1,3 || '''0,6''' || 18,3 |- | align="left" | [[2004. gada NBA izslēgšanas spēles|2004]] | align="left" | [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 5 || 5 || 69 || 38,2 || 26,9 || 60,0 || 3,2 || 2,6 || 0,8 || '''0,6''' || 13,0 |- | align="left" | [[2005. gada NBA izslēgšanas spēles|2005]] | align="left" | [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 13 || 13 || 37,8 || 42,5 || 39,3 || 88,9 || 4,3 || 2,2 || 1,3 || 0 || 13,1 |- | align="left" | [[2006. gada NBA izslēgšanas spēles|2006]] | align="left" | [[Sanantonio "Spurs"|"Spurs"]] | 13 || 4 || 31,6 || '''47,6''' || 38,3 || 90,0 || 3,8 || 1,4 || 0,6 || 0,2 || 10,5 |- |style="text-align:left;background:#afe6ba;"|[[2007. gada NBA izslēgšanas spēles|2007]]† | align="left" | [[Sanantonio "Spurs"|"Spurs"]] | '''20''' || '''20''' || 26,9 || 41,0 || 41,9 || 89,7 || 2,9 || 1,1 || 0,6 || 0,2 || 11,3 |- | align="left" | [[2008. gada NBA izslēgšanas spēles|2008]] | align="left" | [[Sanantonio "Spurs"|"Spurs"]] | 17 || 11 || 23,0 || 40,2 || 36,5 || '''100''' || 1,9 || 1 || 0,3 || 0,2 || 6,7 |- | align="left" | [[2009. gada NBA izslēgšanas spēles|2009]] | align="left" | [[Sanantonio "Spurs"|"Spurs"]] | 5 || 5 || 28,6 || 44,1 || '''46,7''' || 75,0 || 3 || 1 || 0,2 || 0,2 || 8 |- | align="left" | [[2010. gada NBA izslēgšanas spēles|2010]] | align="left" | [[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | 18 || 0 || 6 || 25,0 || 27,3 || '''100''' || 0,6 || 0,2 || 0,2 || 0 || 0,8 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"| Karjera | 129 || 96 || 30,3 || 41,8 || 38,8 || 86,6 || 3,5 || 1,8 || 0,8 || 0,2 || 11,8 |} ====Finālsērija==== {{Basketbolista statistikas galvene}} |- style="text-align: Center;" |style="text-align:left;background:#afe6ba;"| [[2007 NBA Finals|2007]]† | style="text-align:left;"| [[Sanantonio "Spurs"|"Spurs"]] | '''4''' || '''4''' || '''18,5''' || '''26,1''' || '''08,3''' || '''66,7''' || '''2''' || '''0,8''' || '''1,3''' ||| '''0''' || '''3,8''' |- style="text-align: Center;" | style="text-align:left;"| [[2010 NBA Finals|2010]] | style="text-align:left;"| [[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | 2 || 0 || 2,5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 ||| '''0''' || 0 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"| Karjera | 6 || 4 || 13,2 || 25,0 || 07,7 || 66,7 || 1,3 || 0,5 || 0,7 || 0 || 2,5 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Basketbola profili | oficmlapa = | val_01 = | nba = playerfile/michael_finley | wnba = | basket.lv = | br = players/f/finlemi01.html | sr = | espn = | fiba = | fibae = | eirol = | hooph = | fibasl = }} {{aktieru ārējās saites}} {{Spurs 2006–07 NBA čempioni}} {{DEFAULTSORT:Finlijs, Maikls}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ilinoisā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]] [[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]] [[Kategorija:Fīniksas "Suns" spēlētāji]] [[Kategorija:Dalasas "Mavericks" spēlētāji]] [[Kategorija:Sanantonio "Spurs" spēlētāji]] [[Kategorija:Bostonas "Celtics" spēlētāji]] [[Kategorija:NBA čempioni]] jlgpv6iuwetmts5jn4tyfnm2lgass8s Milvoki "Bucks" 0 78965 4458487 4349600 2026-04-24T17:43:49Z ZANDMANIS 91184 4458487 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba infokaste | text_color = #{{NBA color|Milwaukee Bucks|2}} | bg_color = #{{NBA color|Milwaukee Bucks|1}} | klubs = Milwaukee Bucks | logo = Milwaukee Bucks.svg | logo_izm = 200px | pilsēta = {{flaga|ASV}} [[Milvoki]], [[Viskonsina]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | līga = [[Nacionālā Basketbola asociācija]] | konference = [[Austrumu konference (NBA)|Austrumu konference]] | divīzija = [[Centrālā divīzija (NBA)|Centrālā divīzija]] | dibināts = 1968 | beidza_pastāvēt = | darbojās = | arēna = ''[[Fiserv Forum]]'' | krāsas = zaļa, sarkana, balta un sudraba<br />{{color box|#003614}} {{color box|#d4312a}} {{color box|white}} {{color box|silver}} | īpašnieks = {{flaga|ASV}} [[Herbs Kols]] (līdz 2014) | prezidents = | menedžeris = {{flaga|ASV}} [[Džons Horsts]] | galvenais_treneris = {{flaga|ASV}} [[Teilors Dženkinss]] | kapteinis = | mediji = [http://www.bucks.com/ bucks.com] | sadarbojas = [[Wisconsinas "Herd"]] ([[D-Līga]]) | BAA = | NBL = | NBA = 2 (1971,2021) }} '''Milvoki "Bucks"''' ({{val|en|Milwaukee Bucks}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[basketbols|basketbola]] klubs, kas ir bāzēts [[Milvoki]], [[Viskonsina]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs ir dibināts [[1968]]. gadā. Klubs kopš tā dibināšanas brīža spēlē [[Nacionālā Basketbola asociācija|Nacionālajā Basketbola asociācijā]] (NBA). Klubs startē [[Austrumu konference (NBA)|Austrumu konferences]] [[Centrālā divīzija (NBA)|Centrālajā divīzijā]]. "Bucks" ir 1970./1971. un 2020./2021. gada NBA sezonas čempionvienība. Tāpat klubs ir izcīnījis 2 savas konferences čempiontitulus (1971, 1974) un tas ir trīspadsmitkārtējs savas divīzijas čempions. Vienības īpašnieks līdz 2014. gadam bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] senators Herbs Kols, kurš to pārdeva finansistu grupai Vesa Īdensa un Marka Lasrija vadībā. Klubs savas mājasspēles aizvada ''Fiserv Forum Complex Center'' arēnā. Vieni no slavenākajiem Milvoki "Bucks" spēlētājiem ir [[Oskars Robertsons]] un [[Karīms Abduldžabārs]]. == Vēsture == {{atjaunot}} === Agrīnie gadi === [[Attēls:MilwaukeeBucks1968.png|left|thumb|100px|Sākotnējais "Bucks" logo (1968—1993)]] "Bucks" komanda tika dibināta [[1968]]. gada janvārī. Šā gada novembrī tā aizvadīja savu pirmo NBA maču, kurā 8467 skatītāju priekšā sacentās ar [[Čikāgas "Bulls"]]. Kā lielākajai daļai jauno komandu, arī "Bucks" pirmā sezona bija grūta. Pirmo uzvaru Milvoki vienība izcīnīja savā sestajā spēlē, kad ar 134:118 uzveica [[Detroitas "Pistons"]]. Debijas sezonā kopumā tika izcīnītas vien 26 uzvaras. Taču tam bija sava pozitīvā puse — vājākajām komandām ir iespēja [[NBA drafts|draftā]] jaunos spēlētājus izvēlēties kā pirmajām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/bucks/history/history.html|title= Bucks History|accessdate= {{dat|2008|5|18}}|author= |date= |publisher= [[NBA.com]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20131103012256/http://www.nba.com/bucks/history/history.html|archivedate= {{dat|2013|11|03||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Tiesa, arī [[Fīniksas "Suns"]] sezona bija neveiksmīga, tātad drafta secība tika noteikta, metot monētu. "Bucks" izrādījās veiksmīgāki un viņiem pavērās iespēja izvēlēties [[Karīms Abduldžabārs|Karīmu Abduldžabāru]]. "Bucks" bija jāuzvar vēl vienā cīņā — ar [[Amerikas basketbola asociācija (1967—1976)|ABA]] klubiem, kas centās Džabaram piedāvāt labākus līgumus, tādējādi pārvilinot viņu uz jaunizveidoto līgu. Lai gan vairums prognozēja, ka ar Džabaru sastāvā "Bucks" kļūs konkurētspējīgāki, 56 uzvaras jau otrajā sezonā bija pārsteigums. Milvoki vienība regulārajā sezonā ieņēma otro pozīciju, atpaliekot vienīgi no [[Ņujorkas "Knicks"]]. Tik straujš kāpums vēl turpmākos 10 gadus neizdevās nevienai komandai. "Bucks" iekļuva Austrumu konferences finālā, kur piekāpās "Knicks". Abduldžabars (kuru tolaik sauca Lū Alkindors) tika atzīts par sezonas labāko debitantu. === Nākamā desmitgade === Nākamajā sezonā "Bucks" sagaidīja patīkams pārsteigums, kad viņi maiņas darījumā ar Sinsinati "Royals" ieguva [[Oskars Robertsons|Oskaru Robertsonu]] jeb "Big O". Tikai savā trešajā pastāvēšanas gadā "Bucks" izcīnīja 66 uzvaras, kas tobrīd bija NBA rekords. Sezonas laikā komanda sasniedza vēl vienu tā laika rekordu, izcīnot 20 uzvaru pēc kārtas. Izslēgšanas spēlēs neviena komanda nespēja izrādīt pienācīgu pretestību "Bucks", kam līdz NBA čempionu titula iegūšanai bija nepieciešamas tikai 14 spēles. Finālā tika uzveikta [[Baltimoras "Bullets"]] vienība. [[1971]]./[[1972]]. gada sezona bija jau trešā pēc kārtas, kurā "Bucks" izcīna vismaz 60 uzvaru. Viņi kļuva par pirmo NBA vienību, kurai tas izdevies. Pēc gada Milvoki atkal iekļuva NBA finālā, kur mērojās spēkiem ar [[Bostonas "Celtics"]]. "Bucks" zaudēja septiņu maču sērijā. Džabars basketbola skatītājus iepazīstināja ar slaveno ''sky hook'' metienu. {{dat|1975|6|16}} Milvoki "Bucks" maiņas darījumā aizmainīja Džabaru uz [[Losandželosas "Lakers"]], par ko ieguva Elmoru Smitu, Junioru Braidmenu, Braienu Vintersu un Deividu Meiersu. Milvoki kluba lielākais akciju īpašnieks Džims Ficdžeralds kategoriski iebilda pret darījumu un vēlējās pārdot sev piederošo "Bucks" daļu. Lai gan Ficdžeraldam piederēja vairāk "Bucks" akciju par citiem, viņam to nepietika, lai kontrolētu komandu. Pēc darījuma "Bucks" bija nepieciešamas vairākas sezonas, lai atgūtos. Taču pēc atgūšanās komanda piedzīvoja vēl vienu panākumu vilni. Tas iesākās ar [[Dons Nelsons|Dona Nelsona]] stāšanos galvenā trenera amatā [[1976]]. gada novembrī. [[1977]]. gada NBA draftā "Bucks" izvēlējās Kentu Bensonu, Markesu Džonsonu un Ērniju Grunfeldu. {{dat|1977|10|18}} Džabars spēles laikā iesita Bensonam un salauza roku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/history/season/19771978.html|title= Walton Injury Opens Door for Bullets|accessdate= {{dat|2009|5|18}}|author= |date= |publisher= [[NBA.com]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20090314045723/http://www.nba.com/history/season/19771978.html|archivedate= {{dat|2009|03|14||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Bensons cīņā zem groziem bija agresīvs, par ko Džabars, melnās jostas īpašnieks brīvajā cīņā, nolēma viņu sodīt. Džabars izlaida turpmākos 20 mačus, kā arī NBA vadība lika viņam samaksāt 5000 [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu sodu. [[1980]]. gada februārī "Bucks" Bensonu aizmainīja uz "Pistons", par ko pretī saņēma centra spēlētāju Bobu Lanjēru, tādējādi cenšoties aizpildīt tukšumu zem groziem, ko radīja Džabara aizmainīšana. Pēc darījuma veikšanas "Bucks" izcīnīja Vidusrietumu divīzijas čempionu titulu. Zaudējot [[Sietlas "SuperSonics"]] Austrumu konferences pusfinālā, Milvoki vienība pārvietojās uz Centrālo divīziju. Tajā viņi turpmāko 11 gadu laikā 6 reizes izcīnīja čempionu titulu. Šajā laikā "Bucks" kļuva par nopietnu pretendentu uz triumfu konferencē. === Īpašnieku maiņa === [[1985]]. gadā Ficdžeralds kopā ar vecākiem nolēma pārdot "Bucks". Viņu piemeklēja veselības problēmas, kā dēļ daži investori vēlējās organizāciju pamest. "Bucks" spēlēja mazākajā arēnā NBA, taču pilsētas valde jaunu būvēt nevēlējās. Milvoki dzimušais biznesmenis (tagadējais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] senators) Herbs Kols iegādājās komandu bailēs, ka vienību varētu pārvietot uz citu pilsētu. Vēl pirms darījums bija noslēdzies Džeina un Loids Petiti paziņoja, ka ir uzsākuši ziedojumu vākšanu jaunai arēnai. [[2003. gads|2003]]. gadā Kolam bija iespēja pārdot komandu [[Maikls Džordans|Maiklam Džordanam]], taču viņš izvēlējās turpināt saimniekot un attīstīt "Bucks". === 1990-1998 === Šajā laikposmā pie "Bucks" vadības grožiem bija ķērušies tādi treneri kā Frenks Hamblems, [[Maiks Danlīvijs]] un Kriss Fords. No [[1991]]. gada līdz [[1998]]. gadam "Bucks" piedzīvoja neveiksmju sērijas. Taču draftā tika iegūti labi spēlētāji. [[1994]]. gada NBA draftā "Bucks" izvēlējās [[Glenns Robinsons|Glennu Robinsonu]], bet divus gadus vēlāk, veicot maiņas darījumu, tika iegūts [[Rejs Allens]]. [[Attēls:Milwaukee Bucks 1993-2006.svg|thumb|150px|"Bucks" logo no 1993. līdz 2006. gadam]] Par godu "Bucks" 25. gadadienai, komanda mainīja logotipu un spēļu formas. Komandai raksturīgā [[sarkans|sarkanā]] krāsa tika nomainīta ar [[violets|violetu]]. === Džordža Karla ēra === [[1998]]. gadā "Bucks" noslēdza līgumu ar jaunu galveno treneri — [[Džordžs Karls|Džordžu Karlu]]. Viņa vadībā un ar jaunieguvumiem [[Tims Tomass (basketbolists)|Tima Tomasa]], kā arī [[Sems Kasels|Sema Kasela]] veidolā Milvoki vienība solījās būt viena no Austrumu konferences līderēm. [[2001. gads|2001]]. gadā "Bucks" triumfēja 52 mačos, izcīnot Centrālās divīzijas uzvarētāju titulu. "Bucks" pat aizcīnījās līdz konferences finālam, kur septiņu spēļu sērijā piekāpās [[Filadelfijas "76ers"]]. [[Attēls:Milwaukee Bucks alternate logo 1993-2006.svg|120px|left|thumb|Alternatīvais logo no 1993. līdz 2006. gadam]] Nākamās sezonas sākumā "Bucks" sastāvu papildināja [[Entonijs Meisons]]. ''Uz papīra'' tas padarīja Milvoki par spēcīgāko komandu konferencē. Tomēr gan laukumā, gan ārpus tā komandas garu bija sabojājusi Meisona ierašanās. "Bucks" nekontrolēja sevi un ar zaudējumu pēdējā spēļu dienā pret "Pistons" zaudēja jebkādas cerības iekļūt izslēgšanas spēlēs. Komandā radās strīdi starp trim līderiem un treneri, kā rezultātā Glenu Robinsonu aizmainīja uz [[Atlantas "Hawks"]] pret [[Tonijs Kukočs|Toniju Kukoču]] un T.Dž. Fordu. [[2002]]./[[2003. gads|2003]]. gada sezonas vidū "Bucks" aizmainīja savu līderi Reju Allenu, kā arī Ronaldu Mjureju uz "SuperSonics" pret [[Gērijs Peitons|Gēriju Peitonu]] un [[Dezmons Meisons|Dezmonu Meisonu]]. Darījums ļāva izpausties [[Maikls Reds|Maiklam Redam]] un duetā ar Peitonu Milvoki komanda sezonu beidza ar 42 uzvarām. Viņi iekļuva izslēgšanas mačos, kur pirmajā kārtā sešu maču sērijā piekāpās [[Ņūdžersijas "Nets"]]. Pēc sezonas beigām Sems Kasels un centra spēlētājs Īrvins Džonsons tika aizmainīti uz [[Minesotas "Timberwolves"]] pret [[Džo Smits|Džo Smitu]]. Komandu pameta gan Peitons, gan treneris Karls. === Kopš 2003. gada === Lai gan [[2003. gads|2003]]./[[2004]]. gada sezonā "Bucks" vēl spēja iekļūt izslēgšanas spēlēs, nākamajā sezonā tas neizdevās. Fords izlaida visu gadu savainojuma dēļ, taču iezīmējās jauno spēlētāju ([[Mo Viljamss|Mo Viljamsa]] un Reda) spēle. Nesen nolīgtais treneris Terijs Porters tika atlaists. Sliktā snieguma dēļ "Bucks" bija viena no komandām, kas piedalījās drafta izlozē. Par spīti zemajai iespējai uzvarēt loterijā (6%), Milvoki vienība to paveica. Ar 1. numuru "Bucks" izvēlējās [[Austrālija|Austrālijā]] dzimušo [[Endrū Boguts|Endrū Bogutu]]. Starpsezonā komanda ieguva arī [[Džamals Makgloirs|Džamalu Makgloiru]] apmaiņā pret Dezmonu Meisonu. Jaunais galvenais treneris bija Terijs Stotss. Viņa vadībā "Bucks" uzlaboja savu sniegumu. {{dat|2006|4|1}} komanda pat uzstādīja NBA rekordu ar vismazāk pieļautajām kļūdām mačā — 2. Tas gan nebija vienīgais rekords, ko Milvoki uzstādīja. Tajā pašā nedēļā viņi ceturtdaļā iemeta 11, bet puslaikā 14 trīspunktniekus. Sezonu "Bucks" beidza ar 40 uzvarām, kas ļāva kā pēdējai komandai kvalificēties izslēgšanas mačiem. Pirmajā kārtā nācās atzīt čempionu "Pistons" pārākumu. Pēc sezonas beigām "Bucks" izmainīja sastāvu. Saspēles vadītājs Fords tika aizmainīts uz [[Toronto "Raptors"]] pret uzbrucēju Čārliju Villanuevu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://esports.lv/basketbols/20060701_bucks_un_raptors_veic_speletaju_mainu|title= "Bucks" un "Raptors" veic spēlētāju maiņu|accessdate= {{dat|2009|5|14}}|first= Andris|last= Pīzelis|date= {{dat|2006|7|1}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}} {{en ikona}}</ref> Centra spēlētājs Makgloirs tika aizsūtīts uz [[Portlendas "Trail Blazers"]] pret Stīvu Bleiku, Braienu Skineru un Ha Seungu Jinu. Džo Smits tika aizmainīts uz [[Denveras "Nuggets"]] pret [[Rubens Patersons|Rubenu Patersonu]]. Jau nākamās sezonas laikā abas vienības vēlreiz apmainījās ar spēlētājiem. "Nuggets" par Stīvu Bleiku atdeva [[Ērls Boikinss|Ērlu Boikinsu]], Džuliusu Hodžu un nezināmu naudas summu. {{dat|2006|6|28}} "Bucks" paziņoja par izmaiņām komandas formās, logotipā. [[Zaļš|Zaļas]] krāsas krekliņi atkal tika izmantoti izbraukuma mačos. [[2006. gads|2006]]./[[2007. gads|2007]]. gada sezonā Milvoki klubs saviem faniem deva lielas cerības, decembrī uzvarot 11 spēlēs, bet zaudējot tikai 6. Taču drīz vien gandrīz viss starta piecinieks iedzīvojās savainojumos (ierindā bija palicis vienīgi Boguts). Janvārī tika izcīnītas vien 2 uzvaras. Pēc 41. zaudētā mača sezonā komandas valde izlēma atlaist galveno treneri. Viņu aizvietoja Lerijs Kristkoviaks. Sezonas beigu daļā arī Boguts guva traumu. "Bucks" izcīnīja vien 28 uzvaras. Draftā Milvoki ar 6. numuru draftēja [[Ji Dzjaņliaņs|Ji Dzjaņliaņu]] no [[Ķīna]]s. Dzjaņliaņs tika atzīts par labāko Ķīnas basketbolistu pēc [[Jao Mins|Jao Mina]]. Lai gan Dzjaņliaņs veiksmīgi darbojās uzbrukumā, daudzi uzskatīja "Bucks" lēmumu par pārsteidzīgu. Ji aģents Dans Fegans pirms drafta gan paziņoja, ka viņa pārstāvētais basketbolists nevēlas spēlēt Milvoki rindās un pat neļāva "Bucks" pārstāvjiem skatīties Dzjaņliaņa treniņus. Aģents pat izplatīja paziņojumus, ka Ji labāk atgrieztos Ķīnā nekā spēlētu "Bucks". Taču {{dat|2007|8|29}} Ji parakstīja līgumu ar Milvoki vienību. [[2008. gads|2008]]. gada martā "Bucks" svinēja organizācijas 40. jubileju. Uz svinībām bija ieradušies tādi spēlētāji kā Karīms Abduldžabars, Rejs Allens, Maikls Reds un citi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/bucks/features/40th_anniversary_main.html|title= 40th Anniversary Main Page|accessdate= {{dat|2009|5|18}}|author= |date= |publisher= [[NBA.com]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20090818152941/http://www.nba.com/bucks/features/40th_anniversary_main.html|archivedate= {{dat|2009|08|18||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Tajā pašā mēnesī kluba vadība arī paziņoja, ka nepagarinās ģenerālmenedžera Lerija Harisa līgumu. Viņa amatu ieņēma Džons Hamonds.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/bucks/news/hammond_named_general_manager_080411.html?rss=true|title= Bucks name John Hammond General Manager|accessdate= {{dat|2009|5|18}}|author= |date= {{dat|2008|4|11}}|publisher= [[NBA.com]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20081225045344/http://www.nba.com/bucks/news/hammond_named_general_manager_080411.html?rss=true|archivedate= {{dat|2008|12|25||bez}}}} {{en ikona}}</ref> {{dat|2008|4|17}} "Bucks" pieņēma vēl vienu lēmumu — atlaist galveno treneri, kura vietu ieņēma [[Skots Skailzs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://esports.lv/basketbols/nba/22042008-skailzs_-_jaunais_bucks_treneris|title= Skailzs - jaunais "Bucks" treneris|accessdate= {{dat|2009|5|15}}|last= Kakstāns|first= Āris|date= {{dat|2008|5|22}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Starpsezonā "Bucks" ieguva [[Ričards Džefersons|Ričardu Džefersonu]], pretī atdodot Jianlianu un Bobiju Simonsu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.espn.go.com/nba/draft2008/news/story?id=3462210|title= Nets send top scorer Jefferson to Bucks for Yi, Simmons|accessdate= {{dat|2009|5|18}}|author= |date= {{dat|2008|6|27}}|publisher= ESPN}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.diena.lv/lat/sports/basketbols/ricards-dzefersons-karjeru-turpinas-milvoki-bucks|title= Ričards Džefersons karjeru turpinās Milvoki Bucks|accessdate= {{dat|2009|5|14}}|author= |date= {{dat|2008|6|27}}|publisher= Diena.lv}} {{en ikona}}</ref> Vēlāk Milvoki vienība ieguva arī Džo Aleksanderu, [[Tairons Lū|Taironu Lū]], [[Maliks Alens|Maliku Alenu]] un [[Lūks Ridnors|Lūku Ridnoru]]. <!--== Komandas sastāvs == {{Milvoki "Bucks" sastāvs}} --> ==Iemūžinātie numuri== * 1 – Oskars Ričardsons * 2 – Džuņiors Bridžmans * 4 – Sidnijs Monkrifs * 8 – Markezs Džonsons * 10 – Roberts Dandridžs * 14 – Džons MakGloklins * 16 – Roberts Lanīrs * 32 – Brajans Vinterss * 33 – [[Karīms Abduldžabārs]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.bucks.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{NBA}} {{Milwaukee Bucks spēlētāji}} [[Kategorija:Milvoki "Bucks"| ]] [[Kategorija:NBA klubi]] gltos8a9suo3alg9c0c3efr5peygbvx Rīga T 689 0 87300 4458797 4181963 2026-04-25T05:31:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458797 wikitext text/x-wiki '''Rīga T 689''' ir viens no labākajiem padomju [[radiouztvērējs|radiouztvērējiem]] pirmajos pēckara gados.<ref>[http://www.radiopagajiba.lv/RRR/689_912/riga689.htm Rīga T 689] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090710110812/http://www.radiopagajiba.lv/RRR/689_912/riga689.htm |date={{dat|2009|07|10||bez}} }} {{ru ikona}}</ref> Uztvērējam ir [[elektronoptiskais indikators|optiskais indikators]], liels [[skaļrunis]], četrpozīciju toņa regulators, bez manuālā ir arī automātiskais skaļuma regulators. Ja nav iesprausta [[antena]]s [[kontaktdakša]], tad uztvērējs izmanto elektrotīklu kā antenu. Uz priekšējā paneļa ir skaļuma kontrole, tīkla slēdzis, un toņu kontrole pa kreisi, kā arī selektoru un diapazonu slēdzis pa labi. Radiouztvērējam ir 9 [[elektronu lampa|lampas]]: 6A7 (6L7), 6S5S, 6K7 (2 gab.), 6H6S, 6ZH7, 6P3S, 6E5S, 5TS4S. Dizainu pirmajiem pēckara radioaparātiem, kas ražoti [[Radiotehnika (zīmols)|rūpnīcā "Radiotechnika"]], konstruējis [[Ansis Kundziņš]]. Specifikācijas: * [[Jutība]]: LW — 120 [[volts|mV]], NE — 90 mV, SW — 90 mV, ar plašu atskaņotāja ligzdu 600 mV. * Izejas [[jauda]] — 5 [[vats|W]]. * Elektroenerģijas patēriņš — 105 W. * Izmēri: 585 x 415 x 315 [[milimetrs|mm]]. * Svars — 25 [[kilograms|kg]]. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Radiouztvērēji]] erb6db6eqa8wugybosr8bl5h5g8xyhk Rīga T 755 0 87379 4458798 1194445 2026-04-25T05:35:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458798 wikitext text/x-wiki '''Rīga T'755''' ir [[radiolampa|lampu]] [[radiouztvērējs]] metāla korpusā. Kontroles pogas — noskaņošanās rokturis, ko piespiežot, var pārslēgt diapazonus, un skaņas regulators, kuru piespiežot, var regulēt tembru. Pogas kopā ar izslēgšanas slēdzi atrodas sānos, speciālos padziļinājumos. Skaļrunis jau ražojot ir izgatavots ar metāla atstarojošo plāksni. Radio ir 5 lampas: 6A8, 6K7, 6G7, 6P6S (6V6), 5TS4S (sākumā 6H5S) Radiouztvērēja izstrādē [[dizainers|dizaineru]], [[inženieris|inženieru]] kolektīvs un mākslinieks [[Ansis Kundziņš]] vairāk uzmanības pievērsa tam, kā samazināt ražošanas izmaksas un tehnoloģiskumu. Ražošanas procesā vienkāršota [[skala]], [[potenciometrs]] ar slēdzi, pat plāksnīte ar logo no kodinātas kļuva par štancētu.<ref>[http://www.radiopagajiba.lv/RRR/689_912/riga755.htm Rīga T 755]{{Novecojusi saite}} {{ru ikona}}</ref> == Specifikācijas == * [[Jutība]] visos diapazonos ne mazāk kā 180 [[volts|mV]], ar [[skaņuplate|plašu]] atskaņotāja ligzdu 350 mV. * Izejas [[jauda]] līdz 3 [[vats|W]]. * Elektrības patēriņš — 50 W. * Izmēri: 400 x 310 x 205 [[milimetrs|mm]]. * [[Svars]] — 10,6 [[kilograms|kg]]. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Radiouztvērēji]] jhr9vz14p47eyj8givt06ltldy09cb0 Oļģerts Pavlovskis 0 90542 4458918 4453077 2026-04-25T11:47:44Z Biafra 13794 4458918 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|bijušo Latvijas valsts ministru|Pavlovskis|Pavlovskis}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Oļģerts Pavlovskis | attēls = | amats = [[Latvijas ārējās tirdzniecības un Eiropas kopienas lietu valsts ministrs]] | term_sākums = {{Dat|1993|08|03|N}} | term_beigas = {{Dat|1994|09|19|N}} | prezidents = [[Guntis Ulmanis]] | premjers = [[Valdis Birkavs]] | amats2 = [[Latvijas valsts ministrs]]<br /><small>(kopā ar [[Jānis Ritenis|Jāni Riteni]])</small> | term_sākums2 = {{Dat|1994|09|19|N}} | term_beigas2 = {{Dat|1995|12|21|N}} | prezidents2 = [[Guntis Ulmanis]] | premjers2 = [[Māris Gailis]] | priekštecis2 = [[Jānis Dinevičs]] | pēctecis2 = [[Juris Sinka]] | dzim_dati = {{dat|1934|4|29}} | dzim_vieta = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]] | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2026|4|11|1934|4|29}} | mir_vieta = | partija = [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskā partija]] <small>(1953—?)</small><br />[[Latvijas Ceļš]] <small>(1993—?)</small> | dzīvesb = Astra Pavlovska | alma_mater = [[Oregonas Valsts universitāte]]<br />[[Vašingtonas Universitāte]]<br />[[Ziemeļrietumu Universitāte]] | profesija = [[ķīmija|ķīmiķis]], [[bioloģija|mikrobiologs]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Oļģerts Raimonds Pavlovskis''' (dzimis {{dat|1934|04|29}}, miris {{dat|2026|4|11}}) bija [[latvieši|latviešu]] politiķis un sabiedrisks darbinieks, bijušais [[Latvija]]s [[Latvijas ārlietu ministrs#Valsts ministri|ārējās tirdzniecības un Eiropas kopienas lietu valsts ministrs]], kā arī [[Latvijas ārlietu ministrs#Valsts ministri|valsts ministrs]]. Viņa dvīņubrālis [[Valdis Pavlovskis]] arī ir bijis ministrs Latvijā. == Biogrāfija == === Pirmie gadi un dzīve trimdā === Oļģerts Pavlovskis un viņa brālis Valdis piedzima [[Rīga|Rīgā]] {{dat|1934|04|29|5=bez}}. {{dat|1944|10|10|5=bez}}, trīs dienas pirms padomju iebrukuma Rīgā, Pavlovsku ģimene Latviju pameta un devās bēgļu gaitās.<ref name="g21-valdis">{{Tīmekļa atsauce | title = VALDIS PAVLOVSKIS | publisher = gramata21.lv | url = http://www.latvijaslaudis.lv/users/pavlovskis_valdis/ | access-date = {{dat|2013|04|18||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305000144/http://www.latvijaslaudis.lv/users/pavlovskis_valdis/ | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Sākotnēji viņi ieradās [[Eslingene]]s latviešu nometnē [[Vācija|Vācijā]]. 1949. gadā ģimene devās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref name="g21-valdis" /> 1958. gadā Oļģerts pabeidza [[Oregonas Valsts universitāte|Oregonas Valsts universitāti]] ar bakalaura grādu ķīmijā. Tur viņš sāka studēt 1953. gadā.<ref name="g21">{{Tīmekļa atsauce | title = OĻĢERTS PAVLOVSKIS | publisher = gramata21.lv | url = http://www.latvijaslaudis.lv/users/pavlovskis_olgerts/ | access-date = {{dat|2013|04|18||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305150513/http://www.latvijaslaudis.lv/users/pavlovskis_olgerts/ | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 1961. gadā [[Vašingtonas Universitāte|Vašingtonas Universitātē]] viņš ieguva bakalaura grādu [[bioloģija|mikrobioloģijā]], bet trīs gadus vēlāk ieguva maģistra grādu. 1970. gadā kļuvis par mikrobioloģijas doktoru [[Ziemeļrietumu Universitāte]]s medicīnas skolā [[Čikāga|Čikāgā]].<ref name="g21" /> O. Pavlovskis apprecējās ar citu trimdas latvieti — Astru Lindi, kura sākotnēji dzīvoja [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]].<ref name="g21" /> Pavlovskis no 1970. līdz 1993. gadam strādājis kā zinātnieks [[ASV Flote]]s medicīnas pētniecības institūtā [[Betesda|Betesdā]]. Pētījis mikroorganismu toksīnus, īpaši pievēršoties pseudemonas eksotoksīna lomai apdegumu un ievainojumu infekcijas un šoka gadījumos.<ref name="g21" /> Izmeklējis eksotoksīna biosintēzes kinētiku un pētījis tā iedarbes veidu, profilaksi un ārstēšanas veidu. Pētījis arī attiecīgo antibodiju un vakcīnu ražošanu. Strādājis kā vieszinātnieks Karolinskas slimnīcā [[Stokholma|Stokholmā]] 1977. un 1981. gadā. Ir [[ASV Mikrobiologu akadēmija]]s biedrs.<ref name="g21" /> Publicējis vairāk kā 80 zinātnisku rakstu starptautiskos zinātniskos žurnālos, kā arī nodaļas grāmatās.<ref name="g21" /> O. Pavlovskis piedalījies starptautiskās zinātniskās konferencēs ar referātiem, lasījis lekcijas universitātēs un zinātniskos institūtos [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Austrija|Austrijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Vācija|Vācijā]] un [[Zviedrija|Zviedrijā]]. Latviešu Akadēmisko mācību spēku un zinātnieku apvienības (LAMZA) loceklis.<ref name="g21" /> 1953. gadā iestājies [[ASV Republikāniskā partija|ASV Republikāniskajā partijā]]. Darbojies latviešu jaunatnes pulciņos, studentu biedrībās (kopš 1960. gada ir vecākās latviešu studentu korporācijas ''[[Lettonia]]'' filistrs).<ref name="g21" /> Amerikas latviešu jaunatnes apvienības (ALJA) valdes loceklis (1961—1964), ALJA padomes loceklis (1965—1968), bērnu žurnāla "Mazputniņš" izplatīšanas daļas vadītājs (1966—1968). Vēlāk O. Pavlovskis darbojās [[Amerikas latviešu apvienība]]s valdē (1976—1979), ilgstoši bija [[Pasaules brīvo latviešu apvienība]]s valdes loceklis (1976—1987) un PBLA priekšsēdis (1982—1988).<ref name="g21" /> === Darbība Latvijā === Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Pavlovskis atgriezās dzimtenē. 1993. gadā viņš tika [[5. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[5. Saeima|5. Saeimā]] no partijas "[[Latvijas Ceļš]]" saraksta,<ref name="g21" /> kuras dibinātāju skaitā pats bija. Drīz nolika mandātu, jo tika apstiprināts kā [[Latvijas ārējās tirdzniecības un Eiropas kopienas lietu valsts ministrs]] [[Birkava Ministru kabinets|Valda Birkava valdībā]]. Pēc tam [[Gaiļa Ministru kabinets|Māra Gaiļa kabinetā]] Oļģerts Pavlovskis bija [[Latvijas valsts ministrs]], amatā esot reizē ar [[Jānis Ritenis|Jāni Riteni]].<ref name="g21" /> Kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]], taču [[6. Saeima|6. Saeimā]] netika ievēlēts. 1997. gadā O. Pavlovskis kļuva par Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku [[Spānija|Spānijā]] ar rezidenci [[Madride|Madridē]].<ref name="g21" /> Bijis viens no biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" dibinātājiem. Pirms [[Referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā|referenduma par iestāšanos Eiropas Savienībā]] strādāja [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] Sabiedriskajā Konsultatīvajā Padomē.<ref name="g21" /> Kandidējis arī [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] 2002. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = ‘Latvijas ceļš’ | publisher = Delfi | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=3634964}}</ref> bet nav ievēlēts. 1996. gadā apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].<ref name="g21" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = | virsraksts = [[Latvijas ārējās tirdzniecības un Eiropas kopienas lietu valsts ministrs]] | periods = {{dat|1993|08|03|N}} — {{dat|1994|09|19|N}} | pēc = }} {{Amatu secība | pirms = [[Jānis Dinevičs]] | virsraksts = [[Latvijas valsts ministrs]]<br /><small>(kopā ar [[Jānis Ritenis|Jāni Riteni]])</small> | periods = {{dat|1994|09|19|N}} — {{dat|1995|12|21|N}} | pēc = [[Juris Sinka]] }} {{kastes beigas}} {{5. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Pavlovskis, Oļģerts}} [[Kategorija:1934. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV latvieši]] [[Kategorija:"Latvijas Ceļa" politiķi]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] 9mfib4nvm1qs9opwefuruj063485kxg Aleksandrs Fiļimonovs 0 98167 4458889 4289313 2026-04-25T10:16:58Z ZANDMANIS 91184 4458889 wikitext text/x-wiki {{Futbolista info | vārds = Aleksandrs Fiļimonovs | foto = Aleksandr Filimonov in 2022.jpg | pilns vārds = | iesauka = | dzimšanas datums = {{dzimšanas datums un vecums|1973|10|15}} | dzimtā pilsēta = [[Joškarola]] | dzimtene = [[Padomju Savienība|PSRS]] | augums = 195 cm | klubs = | numurs = | pozīcija = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | jauniešu sezonas = ? —1990 | jauniešu klubi = {{flaga|Krievija}} [[Burevestnik Yoshkar-Ola]] | sezonas = 1990<br />1991<br />1992—1993<br />1994-1995<br />1996—2001<br />2001<br />2002-2003<br />2004-2006<br />2007-2008<br />2008<br />2009-2010<br />2012-2015<br />2015-2018 | klubi = {{flaga|Krievija}} [[FC Stal Cheboksary]]<br />{{flaga|Krievija}} [[FC Druzhba Yoshkar-Ola]]<br />{{flaga|Krievija}} [[FC Fakel Voronezh]]<br />{{flaga|Krievija}} [[FC Tekstilshchik Kamyshin]]<br />{{flaga|Krievija}} [[FC Spartak Moscow]]<br />{{flaga|Ukraina}} [[Kijivas "Dinamo"]]<br />{{flaga|Krievija}} [[FC Uralan Elista]]<br />{{flaga|Krievija}} [[FC Moscow]]<br />{{flaga|Kipra}} [[Nea Salamis FC]]<br />{{flaga|Krievija}} [[FC Kuban Krasnodar]]<br />{{flaga|Uzbekistāna}} [[Taškentas "Lokomotiv"]]<br />{{flaga|Krievija}} [[FC Arsenal Tula]]<br />{{flaga|Krievija}} [[FSC Dolgoprudny]] | spēles(vārti) = 2 (0)<br />38 (1)<br />67 (0)<br />53 (0)<br />147 (0)<br />4 (0)<br />39 (0)<br />23 (0)<br />12 (0)<br />16 (0)<br />23 (0)<br />75 (0)<br />28 (0) | ni sezonas = 1998—2002 | ni komanda = {{fb|RUS}} | ni spēles(vārti) = 16 (0) | ni izmaiņas = | pk izmaiņas = }} '''Aleksandrs Fiļimonovs''' ({{val|ru|Александр Владимирович Филимонов}}; dzimis {{dat|1973|10|15}} [[Joškarola|Joškarolā]]) ir bijušais [[Krievija]]s futbola vārtsargs. Viņš ir plašāk zināms kā bijušais [[FK Spartak Maskava|Maskavas "Spartak"]] un [[Krievijas futbola izlase]]s spēlētājs, kā arī saistībā ar kuriozi ielaistajiem vārtiem [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2000]] kvalifikācijas izslēgšanas spēlē pret [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainas izlasi]], kurus guva [[Andrijs Ševčenko]]. Ielaistie vārti liedza Krievijas izlasei dalību Euro 2000. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20140228183215/http://www.klisf.info/numeric/indexm.html Fiļimonova karjeras statistika] {{ru ikona}} * [http://www.rusteam.permian.ru/players/filimonov.html Nacionālās izlases statistika] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091220194048/http://www.rusteam.permian.ru/players/filimonov.html |date={{dat|2009|12|20||bez}} }} {{Sporta ārējās saites}} * {{youtube|3Dq30TiTdnQ|Ielaistie vārti pret Ukrainu 1999. gadā}} {{Krievijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Filzimonovs, Aleksandrs}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas futbolisti]] [[Kategorija:Krievijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FK Spartak Maskava spēlētāji]] [[Kategorija:Kijivas "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:Marijelā dzimušie]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Krasnodaras "Kubaņ" spēlētāji]] [[Kategorija:FK Moskva spēlētāji]] [[Kategorija:Tulas "Arsenal" spēlētāji]] [[Kategorija:Voroņežas "Fakel" spēlētāji]] [[Kategorija:Nea Salamina Ammochostos FC spēlētāji]] honbygs02ige8ze8krurgcqfrzjezgb Autoceļš A12 (Latvija) 0 98456 4458456 4292834 2026-04-24T15:41:19Z Asignotac 109310 Informācija par autoceļa satiksmi, padziļināti par vēsturi 4458456 wikitext text/x-wiki {{pāradresācija|Rēzeknes šoseja|Par citām jēdziena '''Rēzeknes šoseja''' nozīmēm|Rēzeknes šoseja (nozīmju atdalīšana)}} {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 12 | nosaukums = Jēkabpils—Rēzekne—Ludza—Krievijas robeža (Terehova) | karte = Road A12 Latvia.svg | leģenda = | garums = 166,2 | ārpus_pilsētas = 159,5 | ceļš_pilsētā = 6,7 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|22}} {{E ceļa piktogramma|262}} | reģions = [[Latgale]] | attēls = A12 road in Lejas Ančupāni 2011-08-07.jpg | paraksts = Autoceļa A12 krustojums ar [[A13]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Jēkabpils]] {{P ceļš|75}}}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{P ceļš|75}} Rīgas iela 0,4 km}} {{Maršruta tabula/ielas||Zīlānu iela}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|6}} {{E ceļš|22}} (Daugavpils iela)}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Jēkabpils]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Mežāre]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|62}}, uz [[Atašiene|Atašieni]]}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Stirniene]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|84}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Varakļāni]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Dekšāres]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Viļāni]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Malta (upe)|Malta]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|58}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Viļāni]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Uļjanova (Sakstagala pagasts)|Uļjanova]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Sakstagals]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|15}} {{E ceļš|262}}}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|36}}}} {{Maršruta tabula/aplis||{{A ceļš|13}} {{E ceļš|262}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Rēzekne (upe)|Rēzekne]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|54}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Rēzekne (upe)|Rēzekne]]}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Rēzekne II—Zilupe|Dzelzceļš Rēzekne II—Zilupe]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Tutāni]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ludza]]; Latgales iela, Krāslavas iela}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Rēzekne II—Zilupe|Dzelzceļš Rēzekne II—Zilupe]]}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|49}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ludza]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Pilda (upe)|Pilda]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|136}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|512}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|512}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|506}}{{V ceļš|521}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Nirza]] {{V ceļš|516}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Nirza]] {{V ceļš|543}}}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|52}} {{V ceļš|517}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|513}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|52}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Zilupe (upe)|Zilupe]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|538}}}} {{Maršruta tabula/robeža||[[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehova]]; {{RUS}} — {{RUS ceļš|M9}}}} |} |} '''A12''' autoceļš '''Jēkabpils—Rēzekne—Ludza—Krievijas robeža (Terehova)''', jeb Rēzeknes šoseja (agrāk arī saukta par Maskavas šoseju), ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Jēkabpils|Jēkabpili]] (autoceļu [[A6]]) ar [[Rēzekne|Rēzekni]] un [[Ludza|Ludzu]] un aiz [[Latvijas-Krievijas robeža]]s ar [[Autoceļš M9 (Krievija)|Krievijas federālo autoceļu M9]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> Ietilpst starptautiskajā autoceļā [[Eiropas autoceļš E22|E22]], bet posms [[Rēzekne]]s apvedceļā no [[A15]] līdz [[A13]] — maršrutā [[E262]]. Ceļa kopgarums ir 164,5 km un tam visā garumā ir asfaltbetona segums. == Satiksme == Autoceļam ir samērā neliels noslogojums. Posmā no Jēkabpils līdz Ludzai noslogojums svārstās ap 3 tūkstošiem transportlīdzekļu diennaktī un 20% kravas transporta īpatsvaru. Posmā no Ludzas līdz Terehovai (Krievijas robežai) satiksmes intensitāte ir ap 1 tūkstots transportlīdzekļu diennaktī, no kā 33% sastāda kravas transports.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> Uz autoceļa ir uzstādīti 3 stacionāri fotoradari un 2 vidējā ātruma kontroles posmi:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.google.com/maps/d/viewer?mid=1DbGaups3ELitC9XYVVouGAZk3ps|title=Stacionāro fotoradaru, vidējā ātruma kontroles posmu, autoceļu lietošanas nodevas samaksas automātiskās kontroles sistēmu izvietojums — Google manas kartes|website=Google My Maps|access-date=2026-04-24}}</ref> * no Varakļāniem līdz Kristceļiem (61,4. - 69,0. km) - uzstādīts 2026. gadā<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/no-26-marta-rita-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi-uz-liepajas-un-rezeknes-sosejas/|title=No 26. marta rīta jauni vidējā ātruma kontroles posmi uz Liepājas un Rēzeknes šosejas|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|date=2026-03-25|language=lv}}</ref> * no Greiškāniem līdz autoceļa A12 108. km (106,3. - 108,1. km) - uzstādīts 2026. gadā<ref name=":0" /> == Vēsture == 1978. gadā tika uzsākta jauna maršruta Rīga - Maskava izbūve, posmā Ludza - Nirza - Ploski - Terehova (iepriekš autoceļš gāja līkumainu trasi, pa mūsdienu P136 ceļu caur Istalsnas un Briģu ciemu, un Zilupes pilsētu). Izbūves darbi netika pabeigti. Autoceļam Nirza - Ploski 1978. gadā tika realizēta pirmā izbūves kārta, izveidojot vienbrauktuves autoceļu ar divām 3,75 m platām braukšanas joslām ar grants segumu 11km garumā. Tajā pašā gadā tika izbūvēts arī 102,2 m garš un 14,5 m plats tilts pār Istras upi, taču līdz autoceļa izbūvei 2000. un 2010. gados tie tika lietoti tikai vietējai satiksmei. Lai Ludzā novirzītu tranzīta satiksmi no pilsētas centra, 1996. gadā tika izbūvēts Maskavas apvedceļš, kas pilsētu apiet pa ziemeļrietumu pusi. Ap pilsētas apvedceļu izveidojās industriālā zona un attīstījās vairāki loģistikas un ražošanas uzņēmumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eva.gov.lv/lv/media/2642/download|title=par autoceļa A12 posma Ludza - Terehova (km 123,3-162,0) rekonstrukcijas ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu}}</ref> 2009. gadā tika pabeigta autoceļa pārbūve 48 kilometru garā posmā no Jēkabpils līdz Varakļāniem (7. - 54,6. km). Projekta ietvaros tika pilnīgi pārbūvēts ceļa segums ar ceļa klātni 11 metru platumā, tai skaitā brauktuvi 8 metru platumā. Pirms pārbūves ceļa platums bija mainīgs, un vietām pat 6,5 metri. Tika pārbūvēts ceļa pārvads pār dzelzceļa līnija Rīga - Rēzekne, tilti pār Atašas, Malmutes un Kaževas upēm. Kūkās paralēli ceļam izbūvēts 2 km garš apgaismots gājēju un velobraucēju ceļš. Jēkabpilī pie baznīcas tika pārbūvēts krustojums ar Daugavpils šoseju (A6). Būvdarbus veica SIA "Saldus ceļinieks" un AS "A.C.B". Kopējā līguma summa bija 113 miljoni eiro (79,4 miljoni latu), 85% bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums. Projektam bija īpaši svarīga nozīme, jo tas tika īstenots laikā pēc 2008. gada finanšu krīzes.<ref>{{Atsauce|title=Atklāts rekonstruētais ceļa posms Jēkabpils Varakļāni|url=https://www.youtube.com/watch?v=pJ9joOYyuuE|date=2009-11-25|accessdate=2026-04-24|last=Vidusdaugavas televīzija}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/4972241/novadi/28234413/atklas-rekonstrueto-cela-posmu-jekabpils-varaklani|title=Atklās rekonstruēto ceļa posmu Jēkabpils-Varakļāni|website=Delfi|access-date=2026-04-24|date=2009-11-23|language=lv}}</ref> No 2014. gada līdz 2015. gada jūlijam divos posmos tika veikta autoceļa pārbūve no Viļāniem līdz Rēzeknes apvedceļa (72,78. - 83,0. un 83,0. - 96,6. km). Būvdarbus veica piegādātāju apvienība "ACBL" (AS "A.C.B" un SIA "Lemminkainen Latvija"). Kopējā līgumcena abos posmos bija 4,9 miljoni eiro un 7,6 miljoni eiro (bez PVN) respektīvi, kas tika līdzfinansēti no Kohēzijas fonda līdzekļiem (iepriekšējā plānošanas perioda 2007. - 2013. gadam).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/pabeigti-buvdarbi-autocela-jekabpils-rezekne-ludza-krievijas-robeza-a12-24-kilometru-kopgaruma/|title=Pabeigti būvdarbi autoceļā Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (A12) 24 kilometru kopgarumā|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|date=2015-07-28|language=lv}}</ref> No 2015. gada februāra līdz 2016. gada maijam tika veikta arī autoceļa pārbūve posmā no Greiškāniem (Rēzeknes apvedceļa) līdz Dzerkaļiem (106,0. - 114,34. km). Projekta ietvaros tika pārbūvēts autoceļa segums 8,34 km garumā, kā arī pārbūvēts tilts pār Rēzeknes upi. Būvdarbus veica SIA "Ceļi un tilti" par līgumcenu 5,8 miljoniem eiro (bez PVN), no kā 85% jeb 4,7 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgaleslaiks.lv/raksti/2015-06-16-uz-valsts-autoceliem-buvdarbi-notiek-vairak-neka-70-objektos|title=Uz valsts autoceļiem būvdarbi notiek vairāk nekā 70 objektos|website=Latgales Laiks|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/pie-stures/celu-reportieris/25182-nosauks-pern-vislabak-uzbuvetos-celu-posmus|title=Nosauks pērn vislabāk uzbūvētos ceļu posmus|website=iauto.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> No 2017. gada marta līdz 2018. gada augustam tika veikta autoceļa pārbūve posmā no Dzerkaļiem līdz Ludzai (114,34. - 125,14. km). Projekta ietvaros tika pārbūvēts autoceļa segums 10,8 km garumā, kā arī pārbūvēts tilts pār Garbarupes upi. Darbus sarežģīja apjomīga kūdras nomaiņa pret nestspējīgu grunti ceļa pamatos - 300 metrus garā posmā sešu metru dziļumā. Būvdarbus veica AS "A.C.B" par līgumcenu 12,2 miljoni eiro (bez PVN), no kā 85% jeb 10,4 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/pabeigti-cela-buvdarbi-starp-rezekni-un-ludzu/|title=Pabeigti ceļa būvdarbi starp Rēzekni un Ludzu|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|date=2018-08-23|language=lv}}</ref> Autoceļa posms saņēma atzinību skatē "Gada labākā būve Latvijā 2018".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lps.lv/lv/zinas/pasvaldibas/4661-skates-gada-labaka-buve-latvija-2018-uzvaretaji|title=Skates “Gada labākā būve Latvijā 2018” uzvarētāji|website=LPS|access-date=2026-04-24|date=2026-04-21|language=en}}</ref> no 2017. gada jūnija līdz 2018. gada augustam tika veikta arī autoceļa pārbūve posmā no Varakļāniem līdz Viļāniem (54,6. - 72,78. km). Projekta ietvaros tika pārbūvēts autoceļa segums 18,18 km garumā, izbūvēts rotācijas aplis Viļānos, kā arī pārbūvēti trīs tilti - pār Kaževu, Maimuti un Maltu. Būvdarbus veica AS "A.C.B" par līgumcenu 17,1 miljoni eiro (bez PVN), no kā 85% jeb 14,5 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/pabeigti-cela-buvdarbi-posma-starp-varaklaniem-un-vilaniem/|title=Pabeigti ceļa būvdarbi posmā starp Varakļāniem un Viļāniem|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|date=2018-08-21|language=lv}}</ref> 2021. gada novembrī tika pabeigta autoceļa Rēzeknes apvedceļa daļas (96,6. - 106,0. km) pārbūve. Projekta ietvaros tika veikta ceļa segas pārbūve 9,4 km garumā, pārbūvēts rotācijas aplis krustojumā ar A13 autoceļu, kā arī pārbūvēti divi dzelzceļa pārvadi un tilts pār Rēzeknes upi. Būvdarbus veica AS "A.C.B" par līgumcenu 9,3 miljoni eiro (ar PVN), kas tika pilnīgi finansēti no valsts budžeta līdzekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pie-rezeknes-atklati-parbuvetie-valsts-galveno-autocelu-a12-un-a13-posmi.a430703/|title=Pie Rēzeknes atklāti pārbūvētie valsts galveno autoceļu A12 un A13 posmi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> 2025. gada jūnijā tika uzsākta autoceļa pārbūve pie Ludzas (125,16. - 129,3. km) - daļēji ietverot Ludzas apvedceļu. Projekta ietvaros tika veikta gan segas pilna pārbūve, gan seguma atjaunošana posmos. Tika pārbūvēts arī rotācijas aplis ar reģionālo autoceļu P49. Gan ap rotācijas apli, gan atsevišķos posmos tika izbūvēts gājēju un velobraucēju ceļš. Būvdarbus veic SIA "VIA" par līgumcenu 6,8 miljoni eiro (ar PVN), kas tiek pilnībā finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/parbuves-rezeknes-sosejas-posmu-ludza/|title=Pārbūvēs Rēzeknes šosejas posmu Ludzā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|date=2025-06-11|language=lv}}</ref> === Jaunbūvētais posms Ludza - Terehova === Iepriekš galvenais autoceļš virzījās pa iepriekšējo, mūsdienu reģionālā autoceļa līkumoto P136 trasi. Lai atslogotu vēsturisko autoceļa maršrutu un uzlabotu E22 starptautiskā autoceļa tranzītsatiksmes efektivitāti, 2000. gadu sākumā uzsākās darbs pie posma Ludza - Terehova izbūves - projekts tika atjaunots kā daļa no valsts investīciju programmas "Uzlabojumi Rietumu - Austrumu koridorā". Šī projekta ietvaros 2010. gadu sākumā tika izbūvēts arī P80 reģionālais autoceļš un veikti citi uzlabojumi E22 autoceļa trasē. Tika turpināts jau padomju laikos iesāktais "Maskavas tranzītceļa" projekts.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/pabeigts-lielakais-un-sarezgitakais-celu-buves-objekts-sogad-autocels-no-ludzas-lidz-nirzai/|title=Pabeigts lielākais un sarežģītākais ceļu būves objekts šogad - autoceļš no Ludzas līdz Nirzai|last=admin|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|date=2014-10-01|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eva.gov.lv/lv/media/2642/download|title=Atzinums par autoceļa A12 posma Ludza - Terehova (km 123,3-162,0) rekonstrukcijas ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu}}</ref> Vides pārraudzības valsts birojs 2002. gada 20. septembrī uzsāka ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN). Tika izskatīti divi galvenie varianti - esošā ceļa (caur Briģiem un Zilupi) paplašināšana un pārbūve, un jaunā maršruta caur Nirzu un Ploskiem pabeigšana, kas būtiski atslogotu apdzīvotās vietas. Atzinums tika sniegts 2003. gada 11. novembrī, kad tika izvēlēta jaunās trases izbūve. Autoceļa izbūve tika sadalīta divos posmos: Nirza - Ploski (Zilupe) un Ludza - Nirza. Laika posmā starp IVN apstiprināšanu un būvdarbu sākumu tika veikta zemju atsavināšana un būvprojekta izstrāde.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/skaistai-valstij-ir-vajadzigi-skaisti-celi|title=Skaistai valstij ir vajadzīgi skaisti ceļi. E22 tālais, dārgais gals ir gatavs|website=LA.LV|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> No 2007. gada līdz 2008. gada novembrim tika veikta autoceļa posma Nirza - Ploski (Zilupe) būvniecība - tika pārbūvēts jau esošais vietējais autoceļš. Tika izbūvēts jauns ceļa segums ap 17 km garumā, pārbūvēts tilts pār Istras upi un izveidotas apgriešanās vietas. Būvdarbus veica AS "A.C.B" par līguma summu 21,95 miljoni latu (ap 31,2 miljoni eiro). Lai gan šis posms tika izbūvēts pirmais, tas vairākus gadus nebija iekļauts A12 maršrutā, jo tam trūka tieša savienojuma ar Ludzu. <ref name=":2" /> Posma starp Ludzu un Nirzu izbūve vairākkārt kavējās. Tā kā šis posms tika izbūvēts pilnīgi no jauna, bija nepieciešams atsavināt pamatīgu apjomu zemes - attiecīgi šis process ievilkās vairāku gadu garumā. Finansēšanu arī apgrūtināja 2008. gada ekonomiskā krīze. Pirmais iepirkums tika izsludināts 2009. gadā - līgums tika noslēgts ar AS "A.C.B" par līgumcenu 10,9 miljoni latu. Tāda cena tika uzskatīta par ļoti zemu ("dempinga" cenu), lai uzņēmums vispār iegūtu pasūtījumu un nodrošinātu darbu tehnikai un cilvēkiem, jo ekonomiskās krīzes dēļ būvnecības nozare piedzīvoja milzīgu kritumu. Ekonomikai atveseļoties, strauji pieaugot degvielas un materiālu cenām, uzņēmums nespēja darbu turpināt. 2011. gadā VAS "Latvijas Valsts ceļi" un "A.C.B" panāca vienošanos par līguma laušanu. Darbi tika izpildīti tikai 45% apmērā, par ko uzņēmums saņēma 4,8 miljonu latu samaksu (ar PVN), un objekts tika iekonservēts.<ref name=":2" /><ref name=":3" /> No 2011. līdz 2012. gadam tika pārbūvēts posms no Ploskiem līdz Terehovai (158,77. - 162,00. km). Tika izbūvēts vienas brauktuves ceļš ar "2+1" šķērsprofilu - ar divām braukšanas joslām Krievijas robežas virzienā. Darbus veica AS "A.C.B" par kopējo līgumcenu 7,5 miljoni latu (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/pabeigts-lielakais-un-sarezgitakais-celu-buves-objekts-sogad-autocels-no-ludzas-lidz-nirzai/|title=Pabeigts lielākais un sarežģītākais ceļu būves objekts šogad - autoceļš no Ludzas līdz Nirzai|last=admin|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|date=2014-10-01|language=lv}}</ref><ref name=":2" /><ref name=":3" /> Atkārtots iepirkums par posma starp Ludzu un Nirzu izbūves atlikušajiem darbiem tika izsludināts 2012. gadā. Tika noslēgts līgums ar uzņēmumu SIA "Strabag", ar līgumcenu 14,3 miljoni latu (apmērām 20,3 miljoni eiro). Kopumā šajā posmā tika izbūvēts jauns ceļš 17,8 km garumā. Tika izbūvēts jauns tilts pār Isnaudas upi, izbūvēti četri caurbraucami tuneļi krustojumos ar vietējiem ceļiem. Lai samazinātu pieslēgumu skaitu šosejai, tika izbūvēti blakusceļi aptuveni 7 km garumā. Valstij šis posms izmaksāja ievērojami dārgāk nekā sākotnēji plānots, jo dubultais iepirkumu process un dīkstāve radīja papildu izmaksas.<ref name=":2" /><ref name=":3" /> Posmā Ludza - Nirza būvniecība tika pabeigta 2014. gada 1. oktobrī - pēc posma atklāšanas autoceļa A12 maršruts tika oficiāli mainīts, galvenā autoceļa maršrutu piešķirot jaunizbūvētajam ceļa posmam, savukārt vecajam posmam no Ludzas līdz Zilupei piešķirot reģionālā maršruta P136 apzīmējumu. 2015. gadā autoceļa posms ieguva "Autovadītāju Gada balvu".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/arhivs/db-lv/autovaditaji-par-vislabak-izbuveto-autocelu-atzist-a12-ludza-nirza-posmu-latgale/|title=Autovadītāji par vislabāk izbūvēto autoceļu atzīst A12 Ludza–Nirza posmu Latgalē|website=BauskasDzive.lv|access-date=2026-04-24|date=2015-05-20|language=lv}}</ref><ref name=":2" /> === Jauna autoceļa posms Rēzekne - Ludza === Līdzīgi kā posmā starp Ludzu un Terehovu, arī posmā starp Rēzekni un Ludzu bija plānots iztaisnot un izbūvēt autoceļu pa jaunu trasi, lai atvieglotu tranzītsatiksmi. Projekta ietvaros bija plānots pārbūvēt esošo ceļa posmu no Rēzeknes apvedceļa (100,69. km) līdz Greiškāniem (106,00. km), un izbūvēt pārējo trasi jaunā vietā, piedāvājot divus alternatīvus trases izvietojumus. Ceļa posma garums būtu ap 29 km - autoceļa brauktuve tiktu izbūvēta 9 m platumā, ar divām 3,75m braukšanas joslām un nomalēm. Autoceļš divās vietās šķērsotu dzelzceļa līniju Rēzekne - Zilupe (114,4. un 125,1. km), šos krustojumus bija paredzēts veidot divos līmeņos. Ludzā autoceļš pieslēgtos pie jaunizbūvētā autoceļa Ludza - Terehova.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eva.gov.lv/lv/ietekmes-uz-vidi-novertejumu-projekti/autocela-a12-jekabpils-rezekne-ludza-krievijas-robeza-terehova-posma-rezekne-ludza-km-100690-133000-buvnieciba-jauna-trase|title=Autoceļa A12 Jēkabpils – Rēzekne – Ludza - Krievijas robeža (Terehova) posma Rēzekne - Ludza (km 100,690 – 133,000) būvniecība jaunā trasē {{!}} Enerģētikas un vides aģentūra|website=www.eva.gov.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref><ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eiroprojekts.lv/A12/IVN%20zinojums%20bez%20pielikumiem.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|07|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304110743/http://www.eiroprojekts.lv/A12/IVN%20zinojums%20bez%20pielikumiem.pdf |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> 2003. gadā AS "Ceļuprojekts" izstrādāja priekšizpēti "Autoceļa A12 posma Rēzekne–Ludza (km 100,69–123,3) uzlabošanai un attīstībai" - izskatot attīstības scenārijos, tostarp arī jaunas trases iespēju.<ref name=":5" /><ref name=":4" /> 2004. gada maijā un jūnijā tika veikta būvniecības ieceres publiskā apspriešana - pašvaldībās bez iebildumiem tika atbalstīts attīstības 2. variants, ar jaunu starptautiskā maršruta trasi perspektīvā. Šī perspektīvā trase tika iestrādāta pašvaldību teritoriju plānojumos kā transporta infrastruktūras teritorija. <ref name=":5" /><ref name=":4" /> Tika izstrādāti divi jau esošā ceļa izbūves tehniskie projekti pa esošo trasi - posma no 100,8. līdz 123.3. kilometra, un posma no 123,3. līdz 129.3. kilometra pārbūvei. Abus projektus izstrādāja AS "Ceļuprojekts" 2006. un 2007. gadā. Līdzekļu trūkuma dēļ šie projekti netika iekļauti 2007.-2013. gada plānošanas perioda Kohēzijas fonda realizējamo projektu sarakstā un būvniecība netika veikta. Šajā periodā teritoriju plānojumos iestrādātās perspektīvās trases joslas daļēji tiek apbūvētas, kas vēlāk liek precizēt trases koridoru.<ref name=":5" /><ref name=":4" /> Pēc VAS "Latvijas Valsts ceļu" pasūtījuma AS "Ceļuprojekts" no 2010. līdz 2011. gadam izstrādāja "Autoceļa A12 posma Rēzekne–Ludza km 106,00–130,00 attīstības sociāli ekonomisko novērtējumu". Pēc tā secinājumiem, Ludzas apvedceļa posma izbūve būtu ekonomiski attaisnojama ap 2025. gadu, savukārt pilna jaunā trase - vien pēc 2035. gada. Tika precizēts trases koridors, abas alternatīvas iestrādātas Rēzeknes un Ludzas novadu teritoriju plānojumu dokumentos kā nacionālās nozīmes transporta infrastruktūras teritorijas.<ref name=":5" /><ref name=":4" /> Ietekmes uz vidi (IVN) novērtējuma procedūra:<ref name=":5" /><ref name=":4" /> * 2013. gada 2. maijs - Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) pieņem lēmumu Nr.138 par IVN procedūras piemērošanu diviem perspektīvo trašu variantiem * 2013. gada septembis - VAS "Latvijas Valsts ceļi" pasūta IVN izstrādi, to izpilda SIA "Latekoil" * 2014. gada marts - notika IVN sākotnējā sabiedriskā apspriešana ar sapulcēm Ludzā un Rēzeknē. Ludzas (Cirmas un Griškānu pagasta) iedzīvotāji iesniedz vēstuli ar 86 parakstiem par labu 2. alternatīvai, tostarp arī Ludzas novada pašvaldība oficiāli atbalstīja 2. alternatīvu. * 2014. gada jūlijs - atkārtota IVN ziņojuma sabiedriskā apspriešana Ludzā un Rēzeknē. Uz apspriešanas sapulci Rēzeknē neviens neieradās. * 2014. gada 14. augusts - IVN ziņojums pirmo reizi iesniegts VPVB. Jauna aktuālā redakcija tika iesniegta tā paša gada 22. decembrī. * 2015. gada 31. marts - VPVB noraida pirmo ziņojumu un atgriež to pārstrādei (lēmums Nr. 3-01/748), galvenokārt pieprasot gaisa piesārņojuma modelēšanu * 2015. gada jūlijs - SIA "Latekoil" iesniedz pārstrādāto IVN ziņojumu. Tā paša gada 2. oktobrī tika iesniegts papildu precizējums. * 2015. gada 17. decembris - Rēzeknes novada dome akceptē paredzēto darbību * 2016. gada 31. marts - Ludzas novada akceptē paredzēto darbību Pēc 2016. gada projekts vairs netiek virzīts. Ņemot vērā ģepolitisko situāciju un ceļa zemo noslogojumu, projektam nav ekonomisku vai politisku attaisnojumu, un tā virzīšana kopš 2016. gada nav turpināta - tā vietā tiek turpināti pašreizējā ceļa trases seguma pārbūves un atjaunošanas darbi..<ref name=":4" /> == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == * [[Greiškāni]]; * [[Jēkabpils]]; * [[Kūkas]]; * [[Ludza]]; * [[Mežāre]]; * [[Rēzekne]]; * [[Sakstagals]]; * [[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehova]] * [[Tutāni]]; * [[Varakļāni]]; * [[Viļāni]]; * [[Zilupe]]; * [[Zīlāni]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.lvceli.lv/LV/?i=1 www.lvceli.lv] {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A12]] [[Kategorija:Autoceļi Jēkabpils novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Madonas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Rēzeknes novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Rēzeknē]] [[Kategorija:Autoceļi Ludzas novadā]] 2aqh04wrl86tlnpt3kdggj6we8kaaey Viļakas ezers 0 101286 4458471 4341422 2026-04-24T16:34:14Z Pirags 3757 pap 4458471 wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste | ezers = Viļakas ezers | attēls = Viļakas ezers.jpg | paraksts = <!-- attēla paraksts --> | vieta = {{LAT}} | vieta2 = [[Balvu novads]] | vieta3 = [[Viļaka]] | map = Latvija | plat_d=57 | plat_m=11 | plat_s=33 | plat_NS=N | gar_d=27 | gar_m=41 | gar_s=24 | gar_EW=E | platība = 1,38 | garums = <!-- tikai skatli; km --> | platums <!-- tikai skatli; km --> | Vid_dziļums = 3,3 | Max_dziļums = 5,6 | tilpums = <!-- tikai skatli --> | augstums_vjl = 87,7 | izteka = [[Vēžupīte]] | baseins = 18,2 | lielbaseins = [[Veļikaja]]s | salas = 1 | pilsētas = [[Viļaka]] }} '''Viļakas ezers''' ir ledāju izcelsmes caurteces [[ezers]] [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Viļaka]]s pilsētas teritorijā. Izveidojies starpmorēnu ieplakā.<ref>{{Latvijas daba}}</ref> Krasti lēzeni, zemi, dibens dūņains. Ietek [[Meirupīte]] (ziemeļu galā) un septiņi grāvji. Iztek [[Vēžupīte]] (Vēdžupīte) uz [[Koura|Kouru]]. Makrofīti: [[meldri]], [[niedres]], [[glīvenes]], [[hāras]], [[ūdensrozes]], [[lēpes]]. Mīt [[rauda]], [[plaudis]], [[asaris]], [[līdaka]], [[ķīsis]], [[karūsa]], [[līnis]]. Krastā atrodas peldvietas.<ref>[http://www.ezeri.lv/database/2346/ ezeri.lv]</ref> Ezera dienvidu un rietumu krastā atrodas Viļakas pilsēta, austrumu krastā [[Ezermala (Vecumu pagasts)|Ezermalas]] un ziemeļu krastā [[Meirova]]s ciemi. Ezerā ir viena sala (Viļakas ezera sala, reizēm – Marienhauzenes sala) ar platību 1,8 ha (2,4<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vilaka.lv/?p=2392&pp=1882&lang=722|title=Viļakas kultūrvēstures un apskates objekti|access-date={{dat|2009|12|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20071022140953/http://www.vilaka.lv/?p=2392&pp=1882&lang=722|archivedate={{dat|2007|10|22||bez}}}}</ref> ha), uz kuras atrodas [[Marienhauzenas pils|Viļakas (Marienhauzenes) pilsdrupas]]. == Pastaiɡu laipa == 2020. gadā līdz salai uzbūvēja 144 metrus ɡaru pontonu tiltu, bet 2026. ɡada ziemā gar Viļakas ezera krastu uzbūvēja 400 metrus garu pastaigu laipu uz pontoniem, kas turpinās uz salas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.04.2026-vilaka-atpelnijusi-latvija-garakas-pontonu-laipas-ipasnieces-titulu.a644456/ Viļaka atpelnījusi Latvijā garākās pontonu laipas īpašnieces titulu] lsm.lv 24.04.2026</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Balvu novada ezeri]] [[Kategorija:Viļaka]] 12a6a02s0t8h350m1oc5rgw8xkqxdsw Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa 0 103210 4458534 4456760 2026-04-24T19:43:27Z Anton0986 143792 4458534 wikitext text/x-wiki [[File:2020 UN Human Development Report.svg|thumb|Valstis pēc TAI indeksa kategorijas (2019. gada dati) {{Legend|#12394b|Ļoti augsts (≥ 0,800)}} {{Legend|#358993|Augsts (0,700–0,799)}} {{Legend|#5dc3cb|Vidējs (0,550–0,699)}} {{Legend|#c1e6e6|Zems (≤ 0,549)}} {{Legend|#b9b9b9|Nav datu}}|upright=1.9]] Šis ir '''valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa (TAI)''', kas sastādīts, balstoties uz 2019. gada datiem. [[Tautas attīstības indekss]] ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] izstrādāts rādītājs, kas balstīts uz paredzamā dzīves ilguma, lasītprasmes, izglītības un dzīves līmeņa.<ref name="UNDP2015">{{Tīmekļa atsauce|url=http://hdr.undp.org/sites/default/files/2015_human_development_report.pdf |title= Human Development Report 2015 – "Rethinking Work for Human Development"|publisher=Human Development Report - HDRO (Human Development Report Office) United Nations Development Programme|accessdate=14 December 2015}}</ref> == Visu valstu saraksts == {|class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align:center" |+ Valstis pēc TAI |- !scope="colgroup" colspan="2"| Vieta !scope="col" rowspan="2" style="width:17em;"| Valsts !scope="colgroup" colspan="2"| TAI |- !scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| 2011. gada dati (2011. gada publikācija) !scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| Gadu izmaiņas (2010) !scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| 2011. gada dati (2011. gada publikācija) !scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| Vidējais ikgadējais pieaugums (2010–2011) |- | {{sort|0.957|1}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Norway}} || 0,934 || {{sort|0.0020|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.955|2}} || {{sort|0.007|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Australia}} || 0,926 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.955|3}}|| {{sort|0.000|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Netherlands}} || 0,922 || {{sort|0.0016|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.949|4}} || {{sort|0.007|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Switzerland}} || 0,920 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,004}} |- | 5 || {{sort|0.004|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|United States}} || 0,918 || {{sort|0.0062|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.947|6}} || {{sort|-0.003|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Germany}} || 0,916 || {{sort|0.0024|{{increase}} 0,003}} |- | 6 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sweden}} || 0,916 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,001}} |- | {{sort|0.944|8}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Denmark}} || 0,914 || {{sort|0.0017|{{increase}} 0,001}} |- | 9 || {{sort|-0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ireland}} || 0,913 || {{sort|0.0032|{{increase}} 0,005}} |- | {{sort|0.940|10}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Finland}} || 0,912 || {{sort|0.0028|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.938|11}} || {{sort|-0.002|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|New Zealand}} || 0,910 || {{sort|0.0026|{{increase}} 0,005}} |- | 12 || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Canada}} || 0,908 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.932|13}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iceland}} || 0,904 || {{sort|0.0024|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.931|14}} || {{sort|0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Japan}} || 0,900 || {{sort|0.0025|{{increase}} 0,002}} |- | 15 || {{sort|0.003|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belgium}} || 0,898 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,005}} |- | {{sort|0.929|16}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Hong Kong}} || 0,892 || {{sort|0.0034|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.926|17}} || {{sort|-0.003|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Singapore}} || 0,886 || {{sort|0.0012|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.922|18}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Slovenia}} || 0,883 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,009}} |- | {{sort|0.919|19}} || {{sort|0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Liechtenstein}} || 0,880 || {{sort|0.0029|{{increase}} 0,002}} |- | 20 || {{sort|0.002|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|United Kingdom}} || 0,878 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,007}} |- | 21 || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Austria}} || 0,875 || {{sort|0.0018|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.917|22}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Korea}} || 0,873 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,011}} |- | 22 || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Israel}} || 0,873 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,006}} |- | 24 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Luxembourg}} || 0,871 || {{sort|0.0033|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.904|25}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malta}} || 0,860 || {{sort|0.0040|{{increase}} 0,012}} |- | {{sort|0.901|26}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|France}} || 0,858 || {{sort|0.0028|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.900|27}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Spain}} || 0,854 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,009}} |- | {{sort|0.895|28}} || {{sort|0.002|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Czech Republic}} || 0,852 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,011}} |- | {{sort|0.892|29}} || {{sort|0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Andorra}} || 0,850 || {{sort|0.0051|{{increase}} 0,007}} |- | 30 || {{sort|-0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cyprus}} || 0,847 || {{sort|0.0016|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.890|31}} || {{sort|0.006|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Estonia}} || 0,845 || {{sort|0.0091|{{increase}} 0,004}} |- | {{sort|0.888|32}} || {{sort|-0.003|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Italy}} || 0,841 || {{sort|0.0029|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.887|33}} || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Brunei}} || 0,835 || {{sort|0.0040|{{decrease}} 0,006}} |- | {{sort|0.882|34}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Greece}} || 0,830 || {{sort|0.0066|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.880|35}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Poland}} || 0,826 || {{sort|0.0052|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.868|36}} || {{sort|-0.004|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lithuania}} || 0,824 || {{sort|0.0040|{{increase}} 0,001}} |- | {{sort|0.866|37}} || {{sort|0.003|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Slovakia}} || 0,820 || {{sort|0.0055|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.864|38}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|United Arab Emirates}} || 0,815 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,005}} |- | {{sort|0.860|39}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Chile}} || 0,812 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.854|40}} || {{sort|0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Hungary}} || 0,810 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,003}} |- | 41 || {{sort|-0.004|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Portugal}} || 0,805 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,010}} |- | {{sort|0.852|42}} || {{sort|0.006|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Latvia}} || 0,803 || {{sort|0.0070|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.851|43}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saudi Arabia}} || 0,798 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,004}} |- | 44 || {{sort|0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Argentina}} || 0,796 || {{sort|0.0048|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.848|45}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Croatia}} || 0,794 || {{sort|0.0019|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.845|46}} || {{sort|-0.002|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bahrain}} || 0,792 || {{sort|0.0021|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.838|47}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Uruguay}} || 0,790 || {{sort|0.0015|{{decrease}} 0,002}} |- | {{sort|0.829|48}} || {{sort|0.002|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Qatar}} || 0,785 || {{sort|0.0037|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.828|49}} || {{sort|0.002|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Montenegro}} || 0,783 || {{sort|0.0031|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.826|50}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bahamas}} || 0,781 || {{sort|0.0055|{{decrease}} 0,005}} |- | {{sort|0.825|51}} || {{sort|0.007|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Barbados}} || 0,772 || {{sort|0.0086|{{decrease}} 0,008}} |- | {{sort|0.824|52}} || {{sort|0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kuwait}} || 0,768 || {{sort|0.0060|{{decrease}} 0,008}} |- | {{sort|0.823|53}} || {{sort|-0.004|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Seychelles}} || 0,765 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.820|54}} || {{sort|0.005|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Russia}} || 0,763 || {{sort|0.0116|{{increase}} 0,005}} |- | 54 || {{sort|0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Costa Rica}} || 0,763 || {{sort|0.0049|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.816|56}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cuba}} || 0,762 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.815|57}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belarus}} || 0,760 || {{sort|0.0058|{{increase}} 0,005}} |- | 57 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Lucia}} || 0,760 || {{sort|0.0012|{{increase}} 0,002}} |- | 59 || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kazakhstan}} || 0,755 || {{sort|0.0023|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.813|60}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Libya}} || 0,753 || {{sort|0.0043|{{decrease}} 0,002}} |- | 60 || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lebanon}} || 0,753 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,003}} |- | 62 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malaysia}} || 0,751 || {{sort|0.0064|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.810|62}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Panama}} || 0,751 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.806|64}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Mauritius}} || 0,747 || {{sort|0.0025|{{increase}} 0,009}} |- | 65 || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Venezuela}} || 0,745 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,002}} |- | 65 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Romania}} || 0,745 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.796|67}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Palau}} || 0,742 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,008}} |- | 68 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Trinidad and Tobago}} || 0,738 || {{sort|0.0017|{{increase}} 0,007}} |- | {{sort|0.795|69}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bulgaria}} || 0,733 || {{sort|0.0072|{{increase}} 0,004}} |- | {{sort|0.783|70}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Serbia}} || 0,729 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,004}} |- | 71 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Kitts and Nevis}} || 0,725 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,005}} |- | {{sort|0.782|72}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Antigua and Barbuda}} || 0,722 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.780|73}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Albania}} || 0,720 || {{sort|0.0088|{{increase}} 0,008}} |- | 73 || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mexico}} || 0,720 || {{sort|0.0036|{{increase}} 0,010}} |- | 75 || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Brazil}} || 0,718 || {{sort|0.0045|{{increase}} 0,019}} |- | 75 || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Grenada}} || 0,718 || {{sort|0.0048|{{increase}} 0,011}} |- | 77 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ukraine}} || 0,716 || {{sort|0.0035|{{decrease}} 0,007}} |- | {{sort|0.778|78}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Turkey}} || 0,715 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,22%}} |- | {{sort|0.777|79}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Jordan}} || 0,714 || {{sort|0.0083|{{increase}} 0,83%}} |- | 80 || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Oman}} || 0,713 || {{sort|0.0079|{{increase}} 0,79%}} |- | {{sort|0.776|81}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Georgia}} || 0,712 || {{sort|0.0042|{{increase}} 0,42%}} |- | 81 || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bosnia and Herzegovina}} || 0,712 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,46%}} |- | {{sort|0.767|83}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|North Macedonia}} || 0,710 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | {{sort|0.765|84}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Colombia}} || 0,709 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | 84 || {{sort|0.012|{{increase}} (12)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Peru}} || 0,709 || {{sort|0.0095|{{increase}} 0,95%}} |- | {{sort|0.759|86}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Jamaica}} || 0,708 || {{sort|0.0050|{{increase}} 0,50%}} |- | 87 || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Iran}} || 0,707 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | 87 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Thailand}} || 0,707 || {{sort|0.0045|{{increase}} 0,45%}} |- | 89 || {{sort|0.010|{{increase}} (10)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ecuador}} || 0,705 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}} |- | {{sort|0.750|90}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|China}} || 0,702 || {{sort|0.0056|{{increase}} 0,56%}} |- | {{sort|0.748|91}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belize}} || 0,699 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}} |- | {{sort|0.744|92}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Dominican Republic}} || 0,696 || {{sort|-0.0032|{{decrease}} 0,32%}} |- | {{sort|0.743|93}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Armenia}} || 0,692 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | {{sort|0.742|94}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Fiji}} || 0,691 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}} |- | 94 || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Dominica}} || 0,691 || {{sort|0.0086|{{increase}} 0,86%}} |- | 96 || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Algeria}} || 0,680 || {{sort|0.0037|{{increase}} 0,37%}} |- | {{sort|0.738|97}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Paraguay}} || 0,676 || {{sort|0.0031|{{increase}} 0,31%}} |- | {{sort|0.738|97}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Suriname}} || 0,676 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | {{sort|0.737|99}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Vincent and the Grenadines}} || 0,673 || {{sort|0.0064|{{increase}} 0,64%}} |- | {{sort|0.735|100}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mongolia}} || 0,672 || {{sort|0.0115|{{increase}} 1,15%}} |- | 100 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tunisia}} || 0,672 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}} |- | {{sort|0.729|102}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Azerbaijan}} || 0,671 || {{sort|-0.0012|{{decrease}} 0,12%}} |- | 103 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sri Lanka}} || 0,668 || {{sort|0.0050|{{increase}} 0,50%}} |- | {{sort|0.725|104}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Moldova}} || 0,665 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}} |- | {{sort|0.724|105}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Tonga}} || 0,659 || {{sort|-0.0108|{{decrease}} 1,08%}} |- | {{sort|0.720|106}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Uzbekistan}} || 0,652 || {{sort|0.0082|{{increase}} 0,82%}} |- | {{sort|0.718|107}} || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bolivia}} || 0,638 || {{sort|0.0082|{{increase}} 0,82%}} |- | 108 || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Botswana}} || 0,635 || {{sort|0.0086|{{increase}} 0,86%}} |- | 109 || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Turkmenistan}} || 0,633 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}} |- | {{sort|0.716|110}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kyrgyzstan}} || 0,626 || {{sort|0.0033|{{increase}} 0,33%}} |- | {{sort|0.715|111}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Gabon}} || 0,621 || {{sort|0.0027|{{increase}} 0,27%}} |- | 112 || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|South Africa}} || 0,615 || {{sort|0.0079|{{increase}} 0,79%}} |- | {{sort|0.711|113}} || {{sort|-0.044|{{decrease}} (44)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Nicaragua}} || 0,610 || {{sort|-0.0069|{{decrease}} 0,69%}} |- | 114 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Indonesia}} || 0,609 || {{sort|0.0073|{{increase}} 0,73%}} |- | 114 || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Samoa}} || 0,609 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,38%}} |- | {{sort|0.707|116}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Egypt}} || 0,603 || {{sort|0.0063|{{increase}} 0,63%}} |- | 116 || {{sort|-1|NA{{efn|name=marshall|Dati nav pieejami par laika periodu pirms 2017. gada}}}} ! style="text-align:left" scope="row"| {{flag2|Palestine}} || 0,603 || NA<ref group="lower-alpha" name="marshall" /> |- | 118 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Vietnam}} || 0,598 || {{sort|0.0070|{{increase}} 0,70%}} |- | 119 || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Philippines}} || 0,597 || {{sort|0.0084|{{increase}} 0,84%}} |- | 119 || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Marshall Islands}} || 0,597 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | {{sort|0.686|121}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guyana}} || 0,594 || {{sort|0.0120|{{increase}} 1,20%}} |- | {{sort|0.682|122}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Maldives}} || 0,588 || {{sort|0.0055|{{increase}} 0,55%}} |- | {{sort|0.674|123}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|East Timor}} || 0,585 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,65%}} |- | {{sort|0.673|124}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Morocco}} || 0,583 || {{sort|0.0008|{{increase}} 0,08%}} |- | {{sort|0.668|125}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tajikistan}} || 0,581 || {{sort|0.0051|{{increase}} 0,51%}} |- | {{sort|0.665|126}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Equatorial Guinea}} || 0,579 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | {{sort|0.663|127}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|El Salvador}} || 0,576 || {{sort|0.0100|{{increase}} 1,00%}} |- | {{sort|0.660|128}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guatemala}} || 0,573 || {{sort|0.0066|{{increase}} 0,66%}} |- | {{sort|0.654|129}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iraq}} || 0,571 || {{sort|0.0146|{{increase}} 1,46%}} |- | {{sort|0.646|130}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|India}} || 0,570 || {{sort|0.0103|{{increase}} 1,03%}} |- | 130 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Eswatini}} || 0,570 || {{sort|0.0121|{{increase}} 1,21%}} |- | {{sort|0.634|132}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cape Verde}} || 0,567 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | {{sort|0.632|133}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag|Mikronēzija}} || 0,564 || {{sort|0.0141|{{increase}} 1,41%}} |- | 133 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kiribati}} || 0,564 || {{sort|0.0067|{{increase}} 0,67%}} |- | {{sort|0.625|135}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|São Tomé and Príncipe}} || 0,562 || {{sort|0.0121|{{increase}} 1,21%}} |- | {{sort|0.620|136}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ghana}} || 0,560 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}} |- | {{sort|0.613|137}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Laos}} || 0,558 || {{sort|0.0117|{{increase}} 1,17%}} |- | {{sort|0.611|138}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Bhutan}} || 0,553 || {{sort|0.0203|{{increase}} 2,03%}} |- | 139 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Honduras}} || 0,550 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}} |- | {{sort|0.609|140}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Vanuatu}} || 0,548 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}} |- | {{sort|0.606|141}} || {{sort|-0.012|{{decrease}} (12)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bangladesh}} || 0,544 || {{sort|-0.0040|{{decrease}} 0,40%}} |- | {{sort|0.602|142}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Namibia}} || 0,539 || {{sort|0.0128|{{increase}} 1,28%}} |- | {{sort|0.601|143}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kenya}} || 0,535 || {{sort|0.0097|{{increase}} 0,97%}} |- | {{sort|0.594|144}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nepal}} || 0,532 || {{sort|0.0109|{{increase}} 1,09%}} |- | {{sort|0.592|145}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Cambodia}} || 0,516 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,30%}} |- | {{sort|0.584|146}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Myanmar}} || 0,509 || {{sort|0.0115|{{increase}} 1,15%}} |- | {{sort|0.583|147}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Syria}} || 0,490 || {{sort|0.0139|{{increase}} 1,39%}} |- | {{sort|0.581|148}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Zambia}} || 0,483 || {{sort|0.0131|{{increase}} 1,31%}} |- | {{sort|0.574|149}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Republic of the Congo}} || 0,481 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}} |- | {{sort|0.571|150}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Angola}} || 0,478 || {{sort|0.0190|{{increase}} 1,90%}} |- | {{sort|0.567|151}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Pakistan}} || 0,474 || {{sort|0.0061|{{increase}} 0,61%}} |- | 152 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Zimbabwe}} || 0,470 || {{sort|-0.0187|{{decrease}} 1,87%}} |- | {{sort|0.563|153}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cameroon}} || 0,468 || {{sort|0.0122|{{increase}} 1,22%}} |- | {{sort|0.557|154}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lesotho}} || 0,465 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}} |- | {{sort|0.555|155}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Solomon Islands}} || 0,460 || {{sort|0.0068|{{increase}} 0,68%}} |- | {{sort|0.554|156}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ivory Coast}} || 0,457 || {{sort|0.0068|{{increase}} 0,68%}} |- | {{sort|0.546|157}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Uganda}} || 0,452 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}} |- | {{sort|0.545|158}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Comoros}} || 0,450 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}} |- | {{sort|0.544|159}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mauritania}} || 0,443 || {{sort|0.0099|{{increase}} 0,99%}} |- | {{sort|0.543|160}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Papua New Guinea}} || 0,439 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}} |- | {{sort|0.539|161}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Haiti}} || 0,437 || {{sort|0.0125|{{increase}} 1,25%}} |- | {{sort|0.538|162}} || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Benin}} || 0,433 || {{sort|0.0156|{{increase}} 1,56%}} |- | {{sort|0.529|163}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tanzania}} || 0,428 || {{sort|0.0106|{{increase}} 1,06%}} |- | {{sort|0.528|164}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nigeria}} || 0,425 || {{sort|0.0036|{{increase}} 0,36%}} |- | {{sort|0.527|165}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Djibouti}} || 0,421 || {{sort|0.0152|{{increase}} 1,52%}} |- | {{sort|0.524|166}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Togo}} || 0,416 || {{sort|0.0161|{{increase}} 1,61%}} |- | {{sort|0.515|167}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Senegal}} || 0,410 || {{sort|0.0112|{{increase}} 1,12%}} |- | {{sort|0.512|168}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Afghanistan}} || 0,402 || {{sort|0.0100|{{increase}} 1,00%}} |- | {{sort|0.511|169}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sudan}} || 0,395 || {{sort|0.0089|{{increase}} 0,89%}} |- | {{sort|0.510|170}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malawi}} || 0,393 || {{sort|0.0089|{{increase}} 0,89%}} |- | 171 || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Gambia}} || 0,391 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}} |- | {{sort|0.496|172}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Liberia}} || 0,378 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}} |- | {{sort|0.485|173}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ethiopia}} || 0,374 || {{sort|0.0158|{{increase}} 1,58%}} |- | {{sort|0.483|174}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Rwanda}} || 0,372 || {{sort|0.0127|{{increase}} 1,27%}} |- | {{sort|0.480|175}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Burkina Faso}} || 0,368 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}} |- | 176 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Yemen}} || 0,365 || {{sort|0.0107|{{increase}} 1,07%}} |- | 177 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Eritrea}} || 0,363 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,60%}} |- | {{sort|0.477|178}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guinea-Bissau}} || 0,360 || {{sort|0.0153|{{increase}} 1,53%}} |- | {{sort|0.470|179}} || {{sort|-0.016|{{decrease}} (16)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mozambique}} || 0,358 || {{sort|-0.0082|{{decrease}} 0,82%}} |- | {{sort|0.459|180}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Madagascar}} || 0,354 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | {{sort|0.456|181}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guinea}} || 0,351 || {{sort|0.0144|{{increase}} 1,44%}} |- | {{sort|0.452|182}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mali}} || 0,345 || {{sort|0.0183|{{increase}} 1,83%}} |- | 183 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Sudan}} || 0,340 || {{sort|0.0140|{{increase}} 1,40%}} |- | {{sort|0.434|184}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Chad}} || 0,337 || {{sort|0.0069|{{increase}} 0,69%}} |- | {{sort|0.433|185}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Niger}} || 0,328 || {{sort|0.0058|{{increase}} 0,58%}} |- | 186 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Democratic Republic of the Congo}} || 0,325 || {{sort|0.0061|{{increase}} 0,61%}} |- | {{sort|0.398|187}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Burundi}} || 0,322 || {{sort|0.0084|{{increase}} 0,84%}} |- | {{sort|0.397|188}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Central African Republic}} || 0,319 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}} |- | {{sort|0.394|189}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sierra Leone}} || 0,306 || {{sort|0.0195|{{increase}} 1,95%}} |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} == Skatīt arī == * [[Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa ar iekļautu nevienlīdzību]] == Ārējās saites == * [http://hdr.undp.org/sites/default/files/2015_human_development_report.pdf TAI 2015] [[Kategorija:Valstu uzskaitījumi]] 836lxazvfmuenthfsadnx47b5tn55sh 4458545 4458534 2026-04-24T20:14:01Z Anton0986 143792 4458545 wikitext text/x-wiki [[File:2020 UN Human Development Report.svg|thumb|Valstis pēc TAI indeksa kategorijas (2019. gada dati) {{Legend|#12394b|Ļoti augsts (≥ 0,800)}} {{Legend|#358993|Augsts (0,700–0,799)}} {{Legend|#5dc3cb|Vidējs (0,550–0,699)}} {{Legend|#c1e6e6|Zems (≤ 0,549)}} {{Legend|#b9b9b9|Nav datu}}|upright=1.9]] Šis ir '''valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa (TAI)''', kas sastādīts, balstoties uz 2019. gada datiem. [[Tautas attīstības indekss]] ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] izstrādāts rādītājs, kas balstīts uz paredzamā dzīves ilguma, lasītprasmes, izglītības un dzīves līmeņa.<ref name="UNDP2015">{{Tīmekļa atsauce|url=http://hdr.undp.org/sites/default/files/2015_human_development_report.pdf |title= Human Development Report 2015 – "Rethinking Work for Human Development"|publisher=Human Development Report - HDRO (Human Development Report Office) United Nations Development Programme|accessdate=14 December 2015}}</ref> == Visu valstu saraksts == {|class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align:center" |+ Valstis pēc TAI |- !scope="colgroup" colspan="2"| Vieta !scope="col" rowspan="2" style="width:17em;"| Valsts !scope="colgroup" colspan="2"| TAI |- !scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| 2011. gada dati (2011. gada publikācija) !scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| Gadu izmaiņas (2010) !scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| 2011. gada dati (2011. gada publikācija) !scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| Vidējais ikgadējais pieaugums (2010–2011) |- | {{sort|0.957|1}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Norway}} || 0,943 || {{sort|0.0020|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.955|2}} || {{sort|0.007|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Australia}} || 0,936 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.955|3}}|| {{sort|0.000|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Netherlands}} || 0,932 || {{sort|0.0016|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.949|4}} || {{sort|0.007|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Switzerland}} || 0,925 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,004}} |- | 5 || {{sort|0.004|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|United States}} || 0,918 || {{sort|0.0062|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.947|6}} || {{sort|-0.003|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Germany}} || 0,916 || {{sort|0.0024|{{increase}} 0,003}} |- | 6 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sweden}} || 0,916 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,001}} |- | {{sort|0.944|8}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Denmark}} || 0,914 || {{sort|0.0017|{{increase}} 0,001}} |- | 9 || {{sort|-0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ireland}} || 0,913 || {{sort|0.0032|{{increase}} 0,005}} |- | {{sort|0.940|10}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Finland}} || 0,912 || {{sort|0.0028|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.938|11}} || {{sort|-0.002|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|New Zealand}} || 0,910 || {{sort|0.0026|{{increase}} 0,005}} |- | 12 || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Canada}} || 0,908 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.932|13}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iceland}} || 0,904 || {{sort|0.0024|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.931|14}} || {{sort|0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Japan}} || 0,900 || {{sort|0.0025|{{increase}} 0,002}} |- | 15 || {{sort|0.003|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belgium}} || 0,898 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,005}} |- | {{sort|0.929|16}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Hong Kong}} || 0,892 || {{sort|0.0034|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.926|17}} || {{sort|-0.003|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Singapore}} || 0,886 || {{sort|0.0012|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.922|18}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Slovenia}} || 0,883 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,009}} |- | {{sort|0.919|19}} || {{sort|0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Liechtenstein}} || 0,880 || {{sort|0.0029|{{increase}} 0,002}} |- | 20 || {{sort|0.002|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|United Kingdom}} || 0,878 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,007}} |- | 21 || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Austria}} || 0,875 || {{sort|0.0018|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.917|22}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Korea}} || 0,873 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,011}} |- | 22 || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Israel}} || 0,873 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,006}} |- | 24 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Luxembourg}} || 0,871 || {{sort|0.0033|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.904|25}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|France}} || 0,867 || {{sort|0.0040|{{increase}} 0,012}} |- | {{sort|0.901|26}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malta}} || 0,865 || {{sort|0.0028|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.900|27}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Spain}} || 0,862 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,009}} |- | {{sort|0.895|28}} || {{sort|0.002|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Czech Republic}} || 0,860 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,011}} |- | {{sort|0.892|29}} || {{sort|0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Andorra}} || 0,858 || {{sort|0.0051|{{increase}} 0,007}} |- | 30 || {{sort|-0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cyprus}} || 0,854 || {{sort|0.0016|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.890|31}} || {{sort|0.006|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Estonia}} || 0,851 || {{sort|0.0091|{{increase}} 0,004}} |- | {{sort|0.888|32}} || {{sort|-0.003|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Italy}} || 0,849 || {{sort|0.0029|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.887|33}} || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Brunei}} || 0,847 || {{sort|0.0040|{{decrease}} 0,006}} |- | {{sort|0.882|34}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Greece}} || 0,840 || {{sort|0.0066|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.880|35}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Poland}} || 0,836 || {{sort|0.0052|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.868|36}} || {{sort|-0.004|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lithuania}} || 0,832 || {{sort|0.0040|{{increase}} 0,001}} |- | {{sort|0.866|37}} || {{sort|0.003|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Slovakia}} || 0,824 || {{sort|0.0055|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.864|38}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|United Arab Emirates}} || 0,820 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,005}} |- | {{sort|0.860|39}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Chile}} || 0,815 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.854|40}} || {{sort|0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Latvia}} || 0,812 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,003}} |- | 41 || {{sort|-0.004|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Hungary}} || 0,810 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.852|42}} || {{sort|0.006|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Portugal}} || 0,805 || {{sort|0.0070|{{increase}} 0,010}} |- | {{sort|0.851|43}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Argentina}} || 0,803 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,002}} |- | 44 || {{sort|0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saudi Arabia}} || 0,798 || {{sort|0.0048|{{increase}} 0,004}} |- | {{sort|0.848|45}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Croatia}} || 0,796 || {{sort|0.0019|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.845|46}} || {{sort|-0.002|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bahrain}} || 0,794 || {{sort|0.0021|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.838|47}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Uruguay}} || 0,792 || {{sort|0.0015|{{decrease}} 0,002}} |- | {{sort|0.829|48}} || {{sort|0.002|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Qatar}} || 0,790 || {{sort|0.0037|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.828|49}} || {{sort|0.002|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Montenegro}} || 0,785 || {{sort|0.0031|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.826|50}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bahamas}} || 0,783 || {{sort|0.0055|{{decrease}} 0,005}} |- | {{sort|0.825|51}} || {{sort|0.007|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Barbados}} || 0,779 || {{sort|0.0086|{{decrease}} 0,008}} |- | {{sort|0.824|52}} || {{sort|0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kuwait}} || 0,773 || {{sort|0.0060|{{decrease}} 0,008}} |- | {{sort|0.823|53}} || {{sort|-0.004|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Seychelles}} || 0,770 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.820|54}} || {{sort|0.005|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Russia}} || 0,768 || {{sort|0.0116|{{increase}} 0,005}} |- | 54 || {{sort|0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Costa Rica}} || 0,768 || {{sort|0.0049|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.816|56}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cuba}} || 0,765 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.815|57}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belarus}} || 0,763 || {{sort|0.0058|{{increase}} 0,005}} |- | 57 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Lucia}} || 0,763 || {{sort|0.0012|{{increase}} 0,002}} |- | 59 || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kazakhstan}} || 0,762 || {{sort|0.0023|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.813|60}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Libya}} || 0,760 || {{sort|0.0043|{{decrease}} 0,002}} |- | 60 || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lebanon}} || 0,760 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,003}} |- | 62 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malaysia}} || 0,755 || {{sort|0.0064|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.810|62}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Panama}} || 0,755 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.806|64}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Mauritius}} || 0,753 || {{sort|0.0025|{{increase}} 0,009}} |- | 65 || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Venezuela}} || 0,747 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,002}} |- | 65 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Romania}} || 0,747 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.796|67}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Palau}} || 0,745 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,008}} |- | 68 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Trinidad and Tobago}} || 0,742 || {{sort|0.0017|{{increase}} 0,007}} |- | {{sort|0.795|69}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bulgaria}} || 0,738 || {{sort|0.0072|{{increase}} 0,004}} |- | {{sort|0.783|70}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Serbia}} || 0,733 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,004}} |- | 71 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Kitts and Nevis}} || 0,729 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,005}} |- | {{sort|0.782|72}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Antigua and Barbuda}} || 0,725 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.780|73}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Albania}} || 0,722 || {{sort|0.0088|{{increase}} 0,008}} |- | 73 || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mexico}} || 0,722 || {{sort|0.0036|{{increase}} 0,010}} |- | 75 || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Brazil}} || 0,720 || {{sort|0.0045|{{increase}} 0,019}} |- | 75 || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Grenada}} || 0,720 || {{sort|0.0048|{{increase}} 0,011}} |- | 77 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ukraine}} || 0,718 || {{sort|0.0035|{{decrease}} 0,007}} |- | {{sort|0.778|78}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Turkey}} || 0,716 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,22%}} |- | {{sort|0.777|79}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Jordan}} || 0,715 || {{sort|0.0083|{{increase}} 0,83%}} |- | 80 || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Oman}} || 0,714 || {{sort|0.0079|{{increase}} 0,79%}} |- | {{sort|0.776|81}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Georgia}} || 0,713 || {{sort|0.0042|{{increase}} 0,42%}} |- | 81 || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bosnia and Herzegovina}} || 0,713 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,46%}} |- | {{sort|0.767|83}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|North Macedonia}} || 0,712 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | {{sort|0.765|84}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Colombia}} || 0,710 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | 84 || {{sort|0.012|{{increase}} (12)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Peru}} || 0,710 || {{sort|0.0095|{{increase}} 0,95%}} |- | {{sort|0.759|86}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Jamaica}} || 0,709 || {{sort|0.0050|{{increase}} 0,50%}} |- | 87 || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Iran}} || 0,708 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | 87 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Thailand}} || 0,708 || {{sort|0.0045|{{increase}} 0,45%}} |- | 89 || {{sort|0.010|{{increase}} (10)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ecuador}} || 0,707 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}} |- | {{sort|0.750|90}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|China}} || 0,705 || {{sort|0.0056|{{increase}} 0,56%}} |- | {{sort|0.748|91}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belize}} || 0,702 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}} |- | {{sort|0.744|92}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Dominican Republic}} || 0,699 || {{sort|-0.0032|{{decrease}} 0,32%}} |- | {{sort|0.743|93}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Armenia}} || 0,696 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | {{sort|0.742|94}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Fiji}} || 0,692 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}} |- | 94 || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Dominica}} || 0,692 || {{sort|0.0086|{{increase}} 0,86%}} |- | 96 || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Algeria}} || 0,690 || {{sort|0.0037|{{increase}} 0,37%}} |- | {{sort|0.738|97}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Paraguay}} || 0,685 || {{sort|0.0031|{{increase}} 0,31%}} |- | {{sort|0.738|97}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Suriname}} || 0,685 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | {{sort|0.737|99}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Vincent and the Grenadines}} || 0,676 || {{sort|0.0064|{{increase}} 0,64%}} |- | {{sort|0.735|100}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mongolia}} || 0,673 || {{sort|0.0115|{{increase}} 1,15%}} |- | 100 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tunisia}} || 0,673 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}} |- | {{sort|0.729|102}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Azerbaijan}} || 0,671 || {{sort|-0.0012|{{decrease}} 0,12%}} |- | 103 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sri Lanka}} || 0,668 || {{sort|0.0050|{{increase}} 0,50%}} |- | {{sort|0.725|104}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Moldova}} || 0,665 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}} |- | {{sort|0.724|105}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Tonga}} || 0,659 || {{sort|-0.0108|{{decrease}} 1,08%}} |- | {{sort|0.720|106}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Uzbekistan}} || 0,652 || {{sort|0.0082|{{increase}} 0,82%}} |- | {{sort|0.718|107}} || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bolivia}} || 0,638 || {{sort|0.0082|{{increase}} 0,82%}} |- | 108 || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Botswana}} || 0,635 || {{sort|0.0086|{{increase}} 0,86%}} |- | 109 || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Turkmenistan}} || 0,633 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}} |- | {{sort|0.716|110}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kyrgyzstan}} || 0,626 || {{sort|0.0033|{{increase}} 0,33%}} |- | {{sort|0.715|111}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Gabon}} || 0,621 || {{sort|0.0027|{{increase}} 0,27%}} |- | 112 || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|South Africa}} || 0,615 || {{sort|0.0079|{{increase}} 0,79%}} |- | {{sort|0.711|113}} || {{sort|-0.044|{{decrease}} (44)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Nicaragua}} || 0,610 || {{sort|-0.0069|{{decrease}} 0,69%}} |- | 114 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Indonesia}} || 0,609 || {{sort|0.0073|{{increase}} 0,73%}} |- | 114 || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Samoa}} || 0,609 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,38%}} |- | {{sort|0.707|116}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Egypt}} || 0,603 || {{sort|0.0063|{{increase}} 0,63%}} |- | 116 || {{sort|-1|NA{{efn|name=marshall|Dati nav pieejami par laika periodu pirms 2017. gada}}}} ! style="text-align:left" scope="row"| {{flag2|Palestine}} || 0,603 || NA<ref group="lower-alpha" name="marshall" /> |- | 118 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Vietnam}} || 0,598 || {{sort|0.0070|{{increase}} 0,70%}} |- | 119 || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Philippines}} || 0,597 || {{sort|0.0084|{{increase}} 0,84%}} |- | 119 || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Marshall Islands}} || 0,597 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | {{sort|0.686|121}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guyana}} || 0,594 || {{sort|0.0120|{{increase}} 1,20%}} |- | {{sort|0.682|122}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Maldives}} || 0,588 || {{sort|0.0055|{{increase}} 0,55%}} |- | {{sort|0.674|123}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|East Timor}} || 0,585 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,65%}} |- | {{sort|0.673|124}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Morocco}} || 0,583 || {{sort|0.0008|{{increase}} 0,08%}} |- | {{sort|0.668|125}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tajikistan}} || 0,581 || {{sort|0.0051|{{increase}} 0,51%}} |- | {{sort|0.665|126}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Equatorial Guinea}} || 0,579 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | {{sort|0.663|127}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|El Salvador}} || 0,576 || {{sort|0.0100|{{increase}} 1,00%}} |- | {{sort|0.660|128}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guatemala}} || 0,573 || {{sort|0.0066|{{increase}} 0,66%}} |- | {{sort|0.654|129}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iraq}} || 0,571 || {{sort|0.0146|{{increase}} 1,46%}} |- | {{sort|0.646|130}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|India}} || 0,570 || {{sort|0.0103|{{increase}} 1,03%}} |- | 130 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Eswatini}} || 0,570 || {{sort|0.0121|{{increase}} 1,21%}} |- | {{sort|0.634|132}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cape Verde}} || 0,567 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | {{sort|0.632|133}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag|Mikronēzija}} || 0,564 || {{sort|0.0141|{{increase}} 1,41%}} |- | 133 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kiribati}} || 0,564 || {{sort|0.0067|{{increase}} 0,67%}} |- | {{sort|0.625|135}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|São Tomé and Príncipe}} || 0,562 || {{sort|0.0121|{{increase}} 1,21%}} |- | {{sort|0.620|136}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ghana}} || 0,560 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}} |- | {{sort|0.613|137}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Laos}} || 0,558 || {{sort|0.0117|{{increase}} 1,17%}} |- | {{sort|0.611|138}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Bhutan}} || 0,553 || {{sort|0.0203|{{increase}} 2,03%}} |- | 139 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Honduras}} || 0,550 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}} |- | {{sort|0.609|140}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Vanuatu}} || 0,548 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}} |- | {{sort|0.606|141}} || {{sort|-0.012|{{decrease}} (12)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bangladesh}} || 0,544 || {{sort|-0.0040|{{decrease}} 0,40%}} |- | {{sort|0.602|142}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Namibia}} || 0,539 || {{sort|0.0128|{{increase}} 1,28%}} |- | {{sort|0.601|143}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kenya}} || 0,535 || {{sort|0.0097|{{increase}} 0,97%}} |- | {{sort|0.594|144}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nepal}} || 0,532 || {{sort|0.0109|{{increase}} 1,09%}} |- | {{sort|0.592|145}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Cambodia}} || 0,516 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,30%}} |- | {{sort|0.584|146}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Myanmar}} || 0,509 || {{sort|0.0115|{{increase}} 1,15%}} |- | {{sort|0.583|147}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Syria}} || 0,490 || {{sort|0.0139|{{increase}} 1,39%}} |- | {{sort|0.581|148}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Zambia}} || 0,483 || {{sort|0.0131|{{increase}} 1,31%}} |- | {{sort|0.574|149}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Republic of the Congo}} || 0,481 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}} |- | {{sort|0.571|150}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Angola}} || 0,478 || {{sort|0.0190|{{increase}} 1,90%}} |- | {{sort|0.567|151}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Pakistan}} || 0,474 || {{sort|0.0061|{{increase}} 0,61%}} |- | 152 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Zimbabwe}} || 0,470 || {{sort|-0.0187|{{decrease}} 1,87%}} |- | {{sort|0.563|153}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cameroon}} || 0,468 || {{sort|0.0122|{{increase}} 1,22%}} |- | {{sort|0.557|154}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lesotho}} || 0,465 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}} |- | {{sort|0.555|155}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Solomon Islands}} || 0,460 || {{sort|0.0068|{{increase}} 0,68%}} |- | {{sort|0.554|156}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ivory Coast}} || 0,457 || {{sort|0.0068|{{increase}} 0,68%}} |- | {{sort|0.546|157}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Uganda}} || 0,452 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}} |- | {{sort|0.545|158}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Comoros}} || 0,450 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}} |- | {{sort|0.544|159}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mauritania}} || 0,443 || {{sort|0.0099|{{increase}} 0,99%}} |- | {{sort|0.543|160}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Papua New Guinea}} || 0,439 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}} |- | {{sort|0.539|161}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Haiti}} || 0,437 || {{sort|0.0125|{{increase}} 1,25%}} |- | {{sort|0.538|162}} || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Benin}} || 0,433 || {{sort|0.0156|{{increase}} 1,56%}} |- | {{sort|0.529|163}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tanzania}} || 0,428 || {{sort|0.0106|{{increase}} 1,06%}} |- | {{sort|0.528|164}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nigeria}} || 0,425 || {{sort|0.0036|{{increase}} 0,36%}} |- | {{sort|0.527|165}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Djibouti}} || 0,421 || {{sort|0.0152|{{increase}} 1,52%}} |- | {{sort|0.524|166}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Togo}} || 0,416 || {{sort|0.0161|{{increase}} 1,61%}} |- | {{sort|0.515|167}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Senegal}} || 0,410 || {{sort|0.0112|{{increase}} 1,12%}} |- | {{sort|0.512|168}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Afghanistan}} || 0,402 || {{sort|0.0100|{{increase}} 1,00%}} |- | {{sort|0.511|169}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sudan}} || 0,395 || {{sort|0.0089|{{increase}} 0,89%}} |- | {{sort|0.510|170}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malawi}} || 0,393 || {{sort|0.0089|{{increase}} 0,89%}} |- | 171 || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Gambia}} || 0,391 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}} |- | {{sort|0.496|172}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Liberia}} || 0,378 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}} |- | {{sort|0.485|173}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ethiopia}} || 0,374 || {{sort|0.0158|{{increase}} 1,58%}} |- | {{sort|0.483|174}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Rwanda}} || 0,372 || {{sort|0.0127|{{increase}} 1,27%}} |- | {{sort|0.480|175}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Burkina Faso}} || 0,368 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}} |- | 176 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Yemen}} || 0,365 || {{sort|0.0107|{{increase}} 1,07%}} |- | 177 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Eritrea}} || 0,363 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,60%}} |- | {{sort|0.477|178}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guinea-Bissau}} || 0,360 || {{sort|0.0153|{{increase}} 1,53%}} |- | {{sort|0.470|179}} || {{sort|-0.016|{{decrease}} (16)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mozambique}} || 0,358 || {{sort|-0.0082|{{decrease}} 0,82%}} |- | {{sort|0.459|180}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Madagascar}} || 0,354 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | {{sort|0.456|181}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guinea}} || 0,351 || {{sort|0.0144|{{increase}} 1,44%}} |- | {{sort|0.452|182}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mali}} || 0,345 || {{sort|0.0183|{{increase}} 1,83%}} |- | 183 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Sudan}} || 0,340 || {{sort|0.0140|{{increase}} 1,40%}} |- | {{sort|0.434|184}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Chad}} || 0,337 || {{sort|0.0069|{{increase}} 0,69%}} |- | {{sort|0.433|185}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Niger}} || 0,328 || {{sort|0.0058|{{increase}} 0,58%}} |- | 186 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Democratic Republic of the Congo}} || 0,325 || {{sort|0.0061|{{increase}} 0,61%}} |- | {{sort|0.398|187}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Burundi}} || 0,322 || {{sort|0.0084|{{increase}} 0,84%}} |- | {{sort|0.397|188}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Central African Republic}} || 0,319 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}} |- | {{sort|0.394|189}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sierra Leone}} || 0,306 || {{sort|0.0195|{{increase}} 1,95%}} |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} == Skatīt arī == * [[Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa ar iekļautu nevienlīdzību]] == Ārējās saites == * [http://hdr.undp.org/sites/default/files/2015_human_development_report.pdf TAI 2015] [[Kategorija:Valstu uzskaitījumi]] mi3cq583x86djgufntp9z2mp3kuaacz Rūdolfs Šteiners 0 103795 4458849 4322262 2026-04-25T07:31:43Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458849 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Rūdolfs Šteiners | vārds_orig = Rudolf Steiner | attēls = Steiner_um_1905.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = R. Šteiners 1905. gadā | dz_dat_alt = [[1861]]. gada [[25. februāris|25.]] vai [[27. februāris]] | dz_gads = 1861 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 27 | dz_vieta = Kraljeveca, [[Attēls:Flag of the Habsburg Monarchy.svg|20px|border]] [[Austrijas Impērija]], (tagad [[Donji Kraljeveca]], {{HRV}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1925 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 30 | m_vieta = [[Dornaha]], {{CHE}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Marija Šteinere-Siversa]] | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Rūdolfs Jozefs Lorencs Šteiners''' (''Rudolf Joseph Lorenz Steiner'', dzimis [[1861]]. gada [[25. februāris|25.]] vai [[27. februāris|27. februārī]],<ref>oficiālajos dokumentos Šteinera dzimšanas datums norādīts 1861. gada 27. februāris. Savukārt kādā Šteinera rakstītā autobiogrāfijas fragmentā viņš raksta: "Es piedzimu 1861. gada 25. februārī. Pēc divām dienām es tiku kristīts." Skat.,''Christoph Lindenberg'', ''Rudolf Steiner'', Rowohlt 1992, {{ISBN|3-499-50500-2}}, p. 8. 2009. gadā jaunatklātā dokumentā parādās atbalsts 27. februārim: skat. ''Günter Aschoff'', [http://www.dasgoetheanum.ch/fileadmin/wochenschrift/downloads/Forschungsbericht_Aschoff.pdf "Rudolf Steiners Geburtstag am 27. Februar 1861 - Neue Dokumente"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140628170708/http://www.dasgoetheanum.ch/fileadmin/wochenschrift/downloads/Forschungsbericht_Aschoff.pdf |date={{dat|2014|06|28||bez}} }}, ''Das Goetheanum'' 2009/9, pp. 3ff</ref> miris {{dat|1925|3|30}}) bija [[Vācieši|vācu]] publicists, [[antroposofija]]s mācības izveidotājs, [[Teozofijas biedrība]]s vācu sekcijas ģenerālsekretārs (1902—1913). == Biogrāfija == Dzimis 1861. gada 27. februārī Kraļevicā [[Austrijas Impērija|Austrijas Impērijā]] (mūsdienās ''Donji Kraljevec'' [[Horvātija|Horvātijā]]), [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] ierēdņa ģimenē. Tā kā tēvs vēlējās, lai viņš kļūtu par inženieri, 1872. gadā Rūdolfs nokārtoja iestājeksāmenus un uzsāka mācības reālskolā. Piepelnījās, pasniedzot privātstundas jaunāko klašu skolēniem. Reālskolu absolvēja ar izcilību un 1879. gadā iestājās [[Vīne]]s Tehniskajā augstskolā (''Technischen Hochschule in Wien''). Kaut arī skola orientējās uz eksaktajām zinātnēm - [[Matemātika|matemātiku]], [[Ķīmija|ķīmiju]], [[Fizika|fiziku]], [[Bioloģija|bioloģiju]], [[Ģeoloģija|ģeoloģiju]] un [[Mehānika|mehāniku]], - aizrāvās ar [[Klasiskā vācu filozofija|vācu filozofiju]] ([[Johans Gotlībs Fihte|Fihti]], [[Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis|Hēgeli]], [[Frīdrihs Šellings|Šellingu]] u.c.). 1883. gadā naudas trūkuma dēļ bija spiests mācības pārtraukt, diplomu nesaņēmis. Bija "Vācu nedēļraksta" (''Deutsche Wochenschrift'') redaktors. 1891. gadā [[Rostokas Universitāte|Rostokas Universitātē]] aizstāvēja ''Dr. phil.'' zinātņu grādu (disertācijas nosaukums: "Patiesība un zinātne" - ''Wahrheit und Wissenschaft'').{{fact}}<ref>Nepieciešama atsauce uz akadēmisku avotu (ideāli, ja pašu Rostokas Universitāti), kā arī precīzs zinātnes nozares apzīmējums, jo Dr.Phil. var būt grāds gan filozofijā, gan vēsturē u.c.</ref> 1884.-1897. gados kā redaktors strādāja izdevniecībās "Vācu nacionālā literatūra" (''Deutschen Nationallitteratur''), kur rediģēja tos [[Johans Volfgangs fon Gēte|Gētes]] kopoto rakstu sējumus, kas attiecās uz [[Dabaszinības|dabaszinībām]] un fiziku. Šajā laikā publicēja savu pirmo darbu "Gētes pasaules uzskats un izziņas teorija" (''Grundlinien einer Erkenntnistheorie der Goetheschen Weltanschauung'', 1886.). Papildus piepelnījās kā privātskolotājs. Sarakstīja "Frīdrihs Nīče - cīnītājs pret savu laiku" (''Friedrich Nietzsche, ein Kämpfer gegen seine Zeit'', 1895.), taču plašāku ievērību vēl neguva. 1897. gadā pārcēlās uz dzīvi [[Berlīne|Berlīnē]], kur sāka darboties žurnālistikā. Līdz 1900. gadam strādāja "Literatūras žurnālā" (''Magazin für Literatur''). 1902. gadā pievērsās [[Helēna Blavatska|Helēnas Blavatskas]] izveidotajai [[teozofija]]i, visai drīz sāka vadīt Teozofijas biedrības vācu sekciju. Tika izdotas tādas viņa grāmatas, kā "Teozofija. Ievads virsjūtīgā pasaules izzināšanā un cilvēka uzdevums" (1904), "Kā sasniegt augstāko pasauļu atziņas" (1904) u.c. 1913. gadā viņam izveidojās domstarpības ar Teozofijas biedrības vadību, kā rezultātā Šteiners ar lielu savu sekotāju grupu bija spiests biedrību pamest un izveidoja pats savu [[Antroposofija|Antroposofijas biedrību]] ar mītni Dornahā ([[Šveice|Šveicē]]). Aktīvi publicējās, vadīja biedrību, lasīja publiskas lekcijas. 1923. gadā viņš mainīja biedrības nosaukumu uz "Vispārīgā Antroposofijas biedrība" (''Allgemeine Anthroposophische Gesellschaft''). Šteinera antroposofiskās idejas nerada ne zinātnes aprindu, ne plašu sabiedrības masu interesi, taču viņam ir stabils sekotāju loks un viņa dibinātajai biedrībai ir nodaļas lielākajā daļā Rietumu valstu. 1919. gadā [[Romas Katoļu baznīca]] nosodīja viņa mācību.<ref>{{LKV|XXI.|41 860}}</ref> Miris Dornahā 1925. gada 30. martā. == Uzskati un idejas == === Antroposofija === {{Pamatraksts|Antroposofija}} [[Attēls:Goetheanum_Dornach2.jpg‎|right|thumb|200px|Otrais Gēteanums Dornahā.]] Atbilstoši savam laikam, kad zinātne tikai sāka šauri specializēties, interesējās, domāja un rakstīja par ļoti plašu tēmu amplitūdu, sākot no filozofijas kritikas, literatūrkritikas un beidzot ar publicistiku un apcerējumiem par pedagoģiju, nepievēršoties kādai konkrētai nozarei. Taču kopš 1900. gada viņa intereses aizvien vairāk pārņēma eksistenciālas pārdomas par cilvēku kā tādu, tā vietu un lomu pasaulē, šajos meklējumos smeļoties gan no Eiropas domātāju atziņām, gan pirmajiem tulkotajiem Austrumu kultūrvēsturiskajiem tekstiem un apvienojot ar [[kristietība]]s pamatpostulātiem un XIX-XX gs. mijā [[Eiropa|Eiropā]] populārajām Rietumu [[Misticisms|misticisma]] mācībām ([[Rožkrustieši|rozenkreiceru]], [[Ilumināti|iluminātu]], [[Teozofi|teozofu]] u.c.). Šo apkopojumu, apvienotu ar paša idejām, Rūdolfs Šteiners nosauca par "antroposofiju" un definēja kā “gara zinātni” ar [[Ezoterika|ezoteriskajām]] zināšanām (zināšanām par garīgo spēku cilvēkā uz Zemes un kosmosā), kurā viens no pamatmērķiem ir zinātnes, mākslas un reliģijas apvienošana. Antroposofija kā "gara zinātne" ar ezotēriskām zināšanām (zināšanas par garīgo spēku darbību cilvēkā, uz Zemes un kosmosā) palīdzot cilvēka praktiskajā (eksotēriskajā) dzīvē.<ref>[http://www.apollo.lv/portal/life/1664/articles/45523/0 Kas ir antroposofija?]{{Novecojusi saite}}</ref> Atbilstoši viņa iecerei,antroposofija kā "gara zinātnei" jāparāda, ka zinātnes un reliģijas pārstāvji var darboties kopīgi, kas praksē tomēr nenotika - akadēmiskās zinātnes aprindas ignorēja un turpina ignorēt Šteinera mācību. Postulēja, ka cilvēka būtībai varot pietuvoties ar dažādām zinātniskām metodēm. Fizisko cilvēka ķermeni pēta anatomija, ķermeņa uzbūve, taču cilvēka fiziskā ķermeņa izpēte vēl neizskaidro viņa dzīvi. Jāpēta sīkāk kādas bioloģiskas norises, bioritmi norisinās fiziskajā ķermenī, kas esot fizioloģijas studiju lauks. Arī tas vēl neizskaidrojot cilvēka būtību. Nepieciešams iepazīties ar cilvēka dvēseli, tāpēc jāpēta cilvēka psiholoģija ar tai piemērotām metodēm. Tas ir trešais cilvēka būtības izpētes lauks. Cilvēks izjūt mīlestību sāpes, simpātijas un antipātijas - šādos pretstatos dzīvo arī cilvēka dvēsele kā organisms (no kurienes arī Šteinera proponētā [[reinkarnācija]]s ideja). Cilvēka būtību izsaka viņa fiziskais ķermenis, "ēteriskais ķermenis", "astrālais ķermenis" un "Gars", kur katram esot savs attīstības periods. Šteiners domāja, ka cilvēki eksistējuši uz Zemes kopš planētas rašanās un savā sākotnē bijuši tīri garīgas būtnes. Pašreizējais esot "Eiropas-Amerikas laikmets", tas turpināšoties līdz 3573. gadam, un cilvēks pakāpeniski atgūšot gaišreģa spējas.<ref>[http://74.125.77.132/search?q=cache:hvXICkzUI9YJ:www.iac.edu.lv/arhivs/numuri/raksti/16_valdorfa.doc+Valdorfa+pedagoģija+atpalikušiem+bērniem&cd=1&hl=lv&ct=clnk&gl=lv ↑ Skola ar svaigi ceptas maizes smaržu - Valdorfa pedagoģija atpalikušiem bērniem]{{Novecojusi saite}}</ref> === Pedagoģija === {{Pamatraksts|Valdorfpedagoģija}} 1919. gadā Rūdolfs Šteiners izveidoja jaunu, alternatīvu apmācības sistēmu [[tabaka]]s fabrikas „Waldorf Astoria” strādnieku bērnu skolai. === Lauksaimniecība === 1924. gadā Šteiners izveidoja un nolasīja lauksaimniekiem domātu lekciju kursu, kas iegūla pamatā viņa lauksaimniecības koncepcijai, kas kļuva zināma kā "biodinamiskā metode". Tajā viņš postulēja, ka zemi jāapstrādā, ņemot vērā mistisko "kosmisko spēku" un "zemes enerģijas" mijiedarbību, saglabājot tās "harmoniju". Tādējādi lauksaimnieciskā darbība nevis noplicina dabu, bet izmanto to, ļaujot tai atjaunoties. === Arhitektūra === Pateicoties iegūtajai inženiertehniskajai izglītībai, Šteiners 1910.-1922. gados pats projektēja un vadīja "Gēteanuma" (''Das Goetheanum'') - antroposofijas centra un vienlaicīgi arī tempļa, "brīvās augstākās garīgās mācības skolas", - celtniecību Dornahā. 1923. gada Jaungada naktī ēku nodedzināja, taču Šteiners izveidoja jaunā Gēteanuma maketu, kuru uzcēla jau pēc viņa nāves (kurā arī mūsdienās atrodas VAS cetrālais birojs). === Dramaturģija === 1910.-1912. gados Minhenē tika iestudētas četras Šteinera drāmas-mistērijas - "Iesvētīšanas vārti", "Dvēseles pārbaudījumi", "Sliekšņa sardze" un "Dvēseles atmoda", - kurās poētiskā formā tika atveidoti garīgās attīstības ceļa meklējumi. Šajā laikā Šteiners izveidoja [[eiritmija|eiritmiju]], kur apvienoja dejas, pantomīmas, vingrošanas, mūzikas elementus un verbālās formulas ([[mantra]]s). == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Literatūra == * Beļickis Inārs. Izglītības alternatīvās teorijas. - RaKa: Rīga, 1997. - 95 lpp. {{ISBN|9984-15-004-6}} * Rūdolfs Šteiners. Mācību procesa organizācija atbilstoši cilvēka būtībai: 8 lekcijas (par vidusskolas vecumposmu), 1921. gada 12.-19. jūnijs, Štutgarte. - RaKa: Rīga, 2007., - 106 lpp. {{ISBN|978-9984-15-924-9}} * Rūdolfs Šteiners. Pie teosofijas vārtiem: 14 lekcijas, nolasītas Štutgartē no 1906.g. aug. līdz 4.sept. - RaKa: Rīga, 2001. - 145 lpp. {{ISBN|9984-15-315-0}} * Šteiners Rūdolfs. Brīvības filozofija: kāda moderna pasaules uzskata pamati : dvēseles vērojumu rezultāti pēc dabaszinātnes metodes. - RaKa: Rīga, 2005. - 179 lpp. {{ISBN|9984-15-731-8}} * Šteiners Rūdolfs. Slepenzinātnes apraksts. - RaKa: Rīga, 2003. - 303 lpp. {{ISBN|9984-15-514-5}} * Šteiners Rūdolfs. Bērna audzināšana no garazinātnes viedokļa. // Rūdolfs Šteiners. Johans Volfgangs Gēte. Pasaciņa. - RaKa: Rīga, 1995. - 81 lpp. * Šteiners Rūdolfs. Kā iegūst atziņas par augstākām pasaulēm. - RaKa: Rīga, 2006. - 159 lpp. {{ISBN|9984-15-780-6}} * Šteiners, Rūdolfs. Mācību procesa organizācija atbilstoši cilvēka būtībai: 8 lekcijas (Par vidusskolas vecumposmu), 1921. gada 12.-19. jūnijs, Štutgarte. - RaKa: Rīga, 2007. - 106 lpp. {{ISBN|978-9984-15-924-9}} * Šteiners Rūdolfs. Vispārējā cilvēkmācība kā pedagoģijas pamats: lekciju kurss (1. daļa). - RaKa: Rīga, 2000. - 158 lpp. {{ISBN|9984-15-263-4}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.elib.com/Steiner The Rudolf Steiner Archive - R.Šteinera teksti internetā angļu valodā.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081123105433/http://www.elib.com/Steiner/ |date={{dat|2008|11|23||bez}} }} * [http://www.lib.ru/URIKOVA/STEINER/ Рудольф Штайнер - R.Šteinera teksti internetā krievu valodā.] * [https://web.archive.org/web/20100518180028/http://www.aplis.lv/menuitem-r-steiners.html Rūdolfs Šteiners - Antroposofiskā kustība] * [https://web.archive.org/web/20080302213318/http://www.lasitava.lv/index_files/Page678.htm Rūdolfs Šteiners - Garīgās literatūras krātuve] * [http://www.e-mistika.lv/?txt=817 Rūdolfs Steiners. Vingrinājumu ceļi. - e-mistika.lv]{{Novecojusi saite}} * [http://www.e-mistika.lv/?txt=742 Rudolfs Šteiners, Audzināšanas māksla - Metodika un didaktika. - e-mistika.lv]{{Novecojusi saite}} * [http://www.antroposofija.lv/lv/biblioteka Šteinera lekciju tulkojumi latviešu valodā - Latvijas Antroposofiskā biedrība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100217023538/http://www.antroposofija.lv/lv/biblioteka |date={{dat|2010|02|17||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20080217131429/http://www.e-skola.lv/page.aspx?p=notikumi&id=3915 Skaisto kustību māksla eiritmija.] * [http://www.rudolf-steiner-handbuch.de/ Rūdolfs Šteiners rokasgrāmata (PDF, vācu un angļu)] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šteiners, Rūdolfs}} [[Kategorija:Medžimurjes župānijā dzimušie]] [[Kategorija:Horvātijas vācieši]] [[Kategorija:Mistiķi]] [[Kategorija:Teozofija]] [[Kategorija:Pedagogi]] [[Kategorija:Austroungārijas cilvēki]] [[Kategorija:Austrijas rakstnieki]] [[Kategorija:Austrijas arhitekti]] [[Kategorija:Austriešu filozofi]] [[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:19. gadsimta filozofi]] [[Kategorija:20. gadsimta filozofi]] [[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Ekspresionisms]] [[Kategorija:Garīgie skolotāji]] adykv5tpxdcz1tg9uhcdax27ioj38s6 SCORE (pavadonis) 0 107562 4458852 3751075 2026-04-25T07:46:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458852 wikitext text/x-wiki {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = SCORE | Nosaukums_orig = Signal Communications Orbit Relay Equipment | Attēls = Atlas-B with Score payload.jpg | Attēla_izmērs = 150px | Att_virsraksts = ''Atlas B'' raķete ar ''SCORE'' pavadoni starta laukumā | Programma = SCORE projekts | KA_veids = [[sakaru pavadonis]] | Bāzes platforma = | KA sērijas Nr = | Īpašnieks = [[DARPA|ARPA]], {{USA}} | Lielākie_izgatavotāji = | Nesējs = [[Atlas B]] | Starta_vieta = [[Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija|Kanaverala]] | Starta_laukums = LC11 | Starta_gads = 1958 | Starts = {{dat|1958|12|18|SK}} 23:02 [[Universālais koordinētais laiks|UTC]] | Darbības_beigu_gads = 1958 | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = 12 dienas | Beigu_gads = 1959 | Beigu_datums = {{dat|1959|1|21}} | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = 1958-006A | Tīmekļa_vietne = | Masa = 68 kg (aparatūra)<br />4100 kg (kopā) | Enerģija = 56 W neatjaunojamas baterijas | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = jā | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = 32,3° | Periods = 101,47 min | Apoapsīda = 1481 km | Periapsīda = 183 km | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = | KA_nāk = }} '''SCORE''' (no {{val|en|Signal Communications Orbit Relay Equipment}}) bija pasaulē pirmais [[sakaru pavadonis]]. To palaida [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] {{dat|1958|12|18||bez}} ar nesējraķeti [[Atlas B]]. Primārais projekta mērķis bija pierādīt raķetes [[Atlas (nesējraķešu saime)|Atlas]] spēju orbītā ievadīt [[Zemes mākslīgais pavadonis|pavadoni]]. Sekundārais uzdevums bija demonstrēt sakaru ziņojumu pārraidīšanu, izmantojot pavadoni kā [[retranslators|retranslatoru]].<ref name="The History of Satellites">[http://www.satmagazine.com/cgi-bin/display_article.cgi?number=768488682 The History of Satellites]{{Novecojusi saite}} Reprinted from: Communication Satellites (5th Ed.), Donald Martin, Paul Anderson, Lucy Bartamian</ref> ''SCORE'' bija viens no pirmajiem jaundibinātās ASV Aizsardzības ministrijas progresīvo tehnoloģiju aģentūras [[DARPA|Advanced Research Projects Agency]] (''ARPA'') projekts. Aparatūru sešos mēnešos izgatavoja ''Army Signal Research and Development Laboratory'', modificējot komerciālās sakaru iekārtas. Sakaru aparatūras masa bija 68 kg, kas bija iemontēta ''Atlas'' raķetes augšgala konusā ar kopējo masu 4100 kg. Pie ārējās virsmas bija piemontētas četras antenas: divas uztveršanai un divas raidīšanai. Sakaru aparatūra bija dublēta. Katrai no tām bija lentes ierakstītājs ar četru minūšu ietilpību. Katra no ASV četrām zemes stacijām varēja komandēt pavadoni noraidīt ierakstīto ziņojumu vai pārslēgt uz ierakstīšanu, uztverot jaunu ziņojumu. Bija iespējams arī reāllaika režīms, kurā netika izmantots ierakstītājs. Elektroenerģiju nodrošināja sudraba cinka baterijas. 8 W raidītājs darbojās 132 MHz frekvencē un bija izgatavots uz [[radiolampa|radiolampu]] pamata. Uztvērējs darbojās 150 MHz frekvencē un bija izgatavots uz [[tranzistors|tranzistoru]] pamata. Sistēmas bija paredzētas 21 dienas darbībai.<ref name="The History of Satellites" /> Pēc ''SCORE'' palaišanas, pirmajā orbītā, kad pavadonis atradās virs [[Kalifornija]]s, primārā aparatūra nedarbojās kā paredzēts. 19. decembrī uz kodēto komandu no zemes atbildēja rezerves aparatūra un noraidīja pirms starta ierakstīto prezidenta [[Dvaits Eizenhauers|Eizenhauera]] Ziemassvētku novelējumu. Otrā pakete darbojās perfekti, veicot 78 sakaru seanss ar kopējo ilgumu astoņas stundas. Pēc 12 dienām tika izlietota bateriju enerģija. Šajā laikā uz pavadoni tika noraidīti balss, vienkanāla [[teletaips|teletaipa]], frekvences multipleksēti seškanālu teletaipa signāli. Tie tika ierakstīti, saglabāti un vēlāk noraidīti. Tika veikti arī vairāki reāllaika sakaru seansi. {{dat|1959|1|21||bez}} pavadonis iegāja Zemes atmosfērā un sadega. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160304102406/http://fas.org/spp/military/program/com/score.htm SCORE (Signal Communication by Orbiting Relay Equipment)] Federation of American Scientists * [http://www.astronautix.com/craft/score.htm Score] Mark Wade. Encyclopedia Astronautica {{1958. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:DARPA]] [[Kategorija:Sakaru pavadoņi]] asr8wsoj9eiw1se5ij7kuiipdbb0cm0 Rejs Allens 0 108570 4458909 4073332 2026-04-25T11:32:51Z Biafra 13794 pap. 4458909 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Rejs Allens | vārds_orig = ''Ray Allen'' | attēls = Ray Allen dribble.jpg | att_izm = | paraksts = Rejs Allens 2008. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Valters Rejs Allens | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1975|7|20}} | dz_viet = {{Vieta|ASV|Kalifornija|Merseda}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = amerikānis | garums = 196 [[centimetrs|cm]] | svars = 93 [[kilograms|kg]] | poz = [[uzbrūkošais aizsargs]] | kar_sāk = 1996 | kar_beig = 2014 | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 5., pirmajā kārtā | dr_gads = [[1996. gada NBA drafts|1996]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Minesotas "Timberwolves"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|1996|start}}–{{nbay|2002|end}} | klubs 1 = [[Milvoki "Bucks"]] | kl_sez 2 = {{nbay|2002|end}}–{{nbay|2006|end}} | klubs 2 = [[Sietlas "SuperSonics"]] | kl_sez 3 = {{nbay|2007|start}}–{{nbay|2011|end}} | klubs 3 = [[Bostonas "Celtics"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2012|start}}–{{nbay|2013|end}} | klubs 4 = [[Maiami "Heat"]] | kl_sez 5 = | klubs 5 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{Bk|ASV}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * 2× [[NBA čempioni|NBA čempions]] <small>({{nbafy|2008}}, {{nbafy|2013}})</small> * 10× [[NBA Visu zvaigžņu spēle]] <small>({{nasg|2000}}–{{nasg|2002}}, {{nasg|2004}}–{{nasg|2009}}, {{nasg|2011}})</small> * [[All-NBA Team|NBA simboliskā otrā izlase]] <small>({{nbay|2004|end}})</small> * [[All-NBA Team|NBA simboliskā trešā izlase]] <small>({{nbay|2000|end}})</small> * [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA simboliskā debitantu otrā izlase]] <small>({{nbay|1996|end}})</small> * ''[[NBA Sportsmanship Award]]'' <small>({{nbay|2002|end}})</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} {{MedalSport | [[Attēls:basketball pictogram.svg|20px]] [[Basketbols]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalGold | [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|Sidneja 2000]] | [[Basketbols 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} }} '''Valters Rejs Allens''' ({{val|en|Walter Ray Allen}}; dzimis {{dat|1975|7|20}} [[Merseda|Mersedā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir bijušais [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[basketbols|basketbolists]], spēlējis [[Uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā. 18 sezonas aizvadījis [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] (NBA). 2018. gadā iekļauts [[Basketbola slavas zāle|Basketbola slavas zālē]]. Tiek uzskatīts par vienu no visu laiku vislabākajiem trīspunktu metienu speciālistiem. Karjeras noslēgšanas brīdī viņš bija iemetis visvairāk trīspunktu metienus savas karjeras laikā, bet 2021. gadā viņu apsteidza [[Stefens Karijs]]. R. Allens ir desmitkārtējs [[NBA Visu zvaigžņu spēle]]s dalībnieks. Divkārtējs NBA čempions [[Bostonas "Celtics"]] un [[Maiami "Heat"]] sastāvā. == Karjera == Trīs sezonas spēlēja koledžu basketbolu [[Konektikutas Universitāte]]s komandā "Huskies" [[NCAA]] čempionātā. [[1996. gada NBA drafts|1996. gada NBA draftā]] [[Minesotas "Timberwolves"]] viņu izvēlējās ar kopējo piekto numuru. Uzreiz pēc drafta viņš kopā ar [[Endrū Langs|Endrū Langu]] tika aizminīts uz [[Milvoki "Bucks"]] pret drafta tiesībām uz [[Stefons Mārberijs|Stefonu Mārberiju]]. R. Allens kļuva ražīgu punktu guvēju "Bucks" sastāvā, spēlējot kopā ar [[Glens Robinsons|Glenu Robinsonu]] un [[Sems Keselss|Semu Kaeselsu]]. 2003. gadā viņš tika aizmainīts uz [[Sietlas "SuperSonics"]] kopā ar [[Ronalds Marijs|Ronaldu Mariju]] un [[Kevins Ollijs|Kevinu Olliju]] pret [[Gērijs Peitons|Gēriju Peitonu]] un [[Desmonds Meisons|Desmondu Meisonu]]. Sietlas komandā R. Allens nostiprināja savu reputāciju kā punktu guvējs, pārspējot vairākus līgas rekordus trīspunktu metienos un soda metienos. Vēlāk viņš kopā ar [[Glens Deiviss|Glenu Deivisu]] tika aizmainīts uz [[Bostonas "Celtics"]] pret [[Delonte Vests|Delonti Vestu]], [[Vollijs Ščerbjaks|Volliju Ščerbjaku]] un [[Džefs Grīns|Džefu Grīnu]]. "Celtics" sastāvā viņš kopā ar [[Kevins Gārnets|Kevinu Gārnetu]] un [[Pols Pīrss|Polu Pīrsu]] izveidoja "Lielo trijnieku", un šī komanda 2008. gadā ieguva NBA čempiontitulu. Pēc piecām sezonām "Celtics" komandā viņš divas sezonas aizvadīja [[Maiami "Heat"]], abas reizes sasniedzot NBA finālu un 2013. gadā izcīnot savu otro NBA čempiona titulu. Viņa izšķirošais trīspunktu metiens, kas 2013. gada fināla sestajā spēlē nodrošināja papildlaiku, tiek uzskatīts par vienu no ikoniskākajiem un neaizmirstamākajiem NBA vēsturē. Spēlētāja karjeru R. Allens noslēdza 2016. gada 1. novembrī. Kopā ar ASV izlasi ir izcīnījis zelta medaļu [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada Sidnejas olimpiskajās spēlēs]]. == Statistika NBA == {{NBA player statistics legend|champion=y}} === Regulārā sezona === {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| {{nbay|1996|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Milvoki "Bucks"|"Bucks"]] | '''82''' || 81 || 30,9 || 43,0 || 39,3 || 82,3 || 4 || 2,6 || 0,9 || 0,1 || 13,4 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|1997|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Milvoki "Bucks"|"Bucks"]] | '''82''' || '''82''' || 40,1 || 42,8 || 36,4 || 87,5 || 4,9 || 4,3 || 1,4 || 0,1 || 19,5 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|1998|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Milvoki "Bucks"|"Bucks"]] | 50 || 50 || 34,4 || 45,0 || 35,6 || 90,3 || 4,2 || 3,6 || 1,1 || 0,1 || 17,1 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|1999|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Milvoki "Bucks"|"Bucks"]] | '''82''' || '''82''' || 37,4 || 45,5 || 42,3 || 88,7 || 4,4 || 3,8 || 1,3 || 0,2 || 22,1 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2000|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Milvoki "Bucks"|"Bucks"]] | '''82''' || '''82''' || 38,2 || 48,0 || 43,3 || 88,8 || 5,2 || 4,6 || 1,5 || 0,2 || 22,0 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2001|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Milvoki "Bucks"|"Bucks"]] | 69 || 67 || 36,6 || 46,2 || 43,4 || 87,3 || 4,5 || 3,9 || 1,3 || '''0,3''' || 21,8 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2002|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Milvoki "Bucks"|"Bucks"]] | 47 || 46 || 35,8 || 43,7 || 39,5 || 91,3 || 4,6 || 3,5 || 1,2 || 0,2 || 21,3 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2002|full=yes}} | style="text-align:left;"| Seattle SuperSonics | 29 || 29 || '''41,3''' || 44,1 || 35,1 || 92,0 || '''5,6''' || '''5,9''' || '''1,6''' || 0,1 || 24,5 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2003|full=yes}} | style="text-align:left;"| Seattle SuperSonics | 56 || 56 || 38,4 || 44,0 || 39,2 || 90,4 || 5,1 || 4,8 || 1,3 || 0,2 || 23,0 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2004|full=yes}} | style="text-align:left;"| Seattle SuperSonics | 78 || 78 || 39,3 || 42,8 || 37,6 || 88,3 || 4,4 || 3,7 || 1,1 || 0,1 || 23,9 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2005|full=yes}} | style="text-align:left;"| Seattle SuperSonics | 78 || 78 || 38,7 || 45,4 || 41,2 || 90,3 || 4,3 || 3,7 || 1,3 || 0,2 || 25,1 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2006|full=yes}} | style="text-align:left;"| Seattle SuperSonics | 55 || 55 || 40,3 || 43,8 || 37,2 || 90,3 || 4,5 || 4,1 || 1,5 || 0,2 || '''26,4''' |- | style="text-align:left;background:#afe6ba;"| {{nbay|2007|full=yes}}† | style="text-align:left;"| [[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | 73 || 73 || 35,9 || 44,5 || 39,8 || 90,7 || 3,7 || 3,1 || 0,9 || 0,2 || 17,4 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2008|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | 79 || 79 || 36,4 || 48,0 || 40,9 || '''95,2''' || 3,5 || 2,8 || 0,9 || 0,2 || 18,2 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2009|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] || 80 || 80 || 35,2 || 47,7 || 36,3 || 91,3 || 3,2 || 2,6 || 0,8 || '''0,3''' || 16,3 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2010|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] || 80 || 80 || 36,1 || '''49,1''' || 44,4 || 88,1 || 3,4 || 2,7 || 1 || 0,2 || 16,5 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2011|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] || 46 || 42 || 34,0 || 45,8 || '''45,3''' || 91,5 || 3,1 || 2,4 || 1,1 || 0,2 || 14,2 |- | style="text-align:left;background:#afe6ba;"| {{nbay|2012|full=yes}}† | style="text-align:left;"| [[Maiami "Heat"|"Heat"]] || 79 || 0 || 25,8 || 44,9 || 41,9 || 88,6 || 2,7 || 1,7 || 0,8 || 0,2 || 10,9 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2013|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Maiami "Heat"|"Heat"]] || 73 || 9 || 26,5 || 44,2 || 37,5 || 90,5 || 2,8 || 2 || 0,7 || 0,1 || 9,6 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"| Karjera | 1300 || 1149 || 35,6 || 45,2 || 40,0 || 89,4 || 4,1 || 3,4 || 1,1 || 0,2 || 18,9 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"| Visu zvaigžņu spēle | 10 || 0 || 20,1 || 42,3 || 31,0 || 76,5 || 2,6 || 2,2 || 1,1 || 0,2 || 14,5 |} === Izslēgšanas spēles === {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| [[1999. gada NBA izslēgšanas spēles|1999]] | style="text-align:left;"| [[Milvoki "Bucks"|"Bucks"]] | 3 || 3 || 40,0 || '''53,2''' || 47,4 || 61,5 || '''7,3''' || 4,3 || 1 || 0,3 || 22,3 |- | style="text-align:left;"| [[2000. gada NBA izslēgšanas spēles|2000]] | style="text-align:left;"| [[Milvoki "Bucks"|"Bucks"]] | 5 || 5 || 37,2 || 44,4 || 38,5 || 90,9 || 6,6 || 2,6 || '''1,6''' || 0 || 22,0 |- | style="text-align:left;"| [[2001. gada NBA izslēgšanas spēles|2001]] | style="text-align:left;"| [[Milvoki "Bucks"|"Bucks"]] | 18 || 18 || '''42,7''' || 47,7 || 47,9 || 91,9 || 4,1 || '''6''' || 1,3 || '''0,6''' || 25,1 |- | style="text-align:left;"| [[2005. gada NBA izslēgšanas spēles|2005]] | style="text-align:left;"| Seattle SuperSonics | 11 || 11 || 39,6 || 47,4 || 37,8 || 88,9 || 4,3 || 3,9 || 1,3 || 0,4 || '''26,5''' |- | style="text-align:left;background:#afe6ba;"| [[2008. gada NBA izslēgšanas spēles|2008]]† | style="text-align:left;"| [[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | '''26''' || '''26''' || 38,0 || 42,8 || 39,6 || 91,3 || 3,8 || 2,7 || 0,9 || 0,3 || 15,6 |- | style="text-align:left;"| [[2009. gada NBA izslēgšanas spēles|2009]] | style="text-align:left;"| [[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | 14 || 14 || 40,4 || 40,3 || 35,0 || 94,8 || 3,9 || 2,6 || 1,1 || 0,4 || 18,3 |- | style="text-align:left;"| [[2010. gada NBA izslēgšanas spēles|2010]] | style="text-align:left;"| [[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | 24 || 24 || 38,5 || 43,1 || 38,6 || 86,3 || 3,3 || 2,6 || 0,9 || 0,1 || 16,1 |- | style="text-align:left;"| [[2011. gada NBA izslēgšanas spēles|2011]] | style="text-align:left;"| [[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | 9 || 9 || 40,1 || 52,3 || '''57,1''' || '''96,0''' || 3,8 || 2,4 || 1,2 || 0,1 || 18,9 |- | style="text-align:left;"| [[2012. gada NBA izslēgšanas spēles|2012]] | style="text-align:left;"| [[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | 18 || 10 || 34,2 || 39,5 || 30,4 || 71,1 || 4,1 || 1 || 0,9 || 0,1 || 10,7 |- | style="text-align:left;background:#afe6ba;"| [[2013. gada NBA izslēgšanas spēles|2013]]† | style="text-align:left;"| [[Maiami "Heat"|"Heat"]] | 23 || 0 || 24,9 || 43,0 || 40,6 || 87,0 || 2,8 || 1,3 || 0,5 || 0,1 || 10,2 |- | style="text-align:left;"| [[2014. gada NBA izslēgšanas spēles|2014]] | style="text-align:left;"| [[Maiami "Heat"|"Heat"]] | 20 || 1 || 26,4 || 41,3 || 38,8 || 91,9 || 3,4 || 1,6 || 0,7 || 0,2 || 9,3 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"| Karjera | 171 || 121 || 35,5 || 44,3 || 40,1 || 88,3 || 3,8 || 2,6 || 1 || 0,2 || 16,1 |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} {{Heat 2012–13 NBA čempioni}} {{Celtics 2007–08 NBA čempioni}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Allens, Rejs}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]] [[Kategorija:Milvoki "Bucks" spēlētāji]] [[Kategorija:Sietlas "SuperSonics" spēlētāji]] [[Kategorija:Bostonas "Celtics" spēlētāji]] [[Kategorija:Maiami "Heat" spēlētāji]] [[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki basketbolā]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Basketbola slavas zālē uzņemtie]] ny78yo4he28cqrycd0uddcvqbrkmbj0 4458911 4458909 2026-04-25T11:34:00Z Biafra 13794 4458911 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Rejs Allens | vārds_orig = ''Ray Allen'' | attēls = Ray Allen dribble.jpg | att_izm = | paraksts = Rejs Allens 2008. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Valters Rejs Allens | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1975|7|20}} | dz_viet = {{Vieta|ASV|Kalifornija|Merseda}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = amerikānis | garums = 196 [[centimetrs|cm]] | svars = 93 [[kilograms|kg]] | poz = [[uzbrūkošais aizsargs]] | kar_sāk = 1996 | kar_beig = 2014 | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 5., pirmajā kārtā | dr_gads = [[1996. gada NBA drafts|1996]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Minesotas "Timberwolves"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|1996|start}}–{{nbay|2002|end}} | klubs 1 = [[Milvoki "Bucks"]] | kl_sez 2 = {{nbay|2002|end}}–{{nbay|2006|end}} | klubs 2 = [[Sietlas "SuperSonics"]] | kl_sez 3 = {{nbay|2007|start}}–{{nbay|2011|end}} | klubs 3 = [[Bostonas "Celtics"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2012|start}}–{{nbay|2013|end}} | klubs 4 = [[Maiami "Heat"]] | kl_sez 5 = | klubs 5 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{Bk|ASV}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * 2× [[NBA čempioni|NBA čempions]] <small>({{nbafy|2008}}, {{nbafy|2013}})</small> * 10× [[NBA Visu zvaigžņu spēle]] <small>({{nasg|2000}}–{{nasg|2002}}, {{nasg|2004}}–{{nasg|2009}}, {{nasg|2011}})</small> * [[All-NBA Team|NBA simboliskā otrā izlase]] <small>({{nbay|2004|end}})</small> * [[All-NBA Team|NBA simboliskā trešā izlase]] <small>({{nbay|2000|end}})</small> * [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA simboliskā debitantu otrā izlase]] <small>({{nbay|1996|end}})</small> * ''[[NBA Sportsmanship Award]]'' <small>({{nbay|2002|end}})</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} {{MedalSport | [[Attēls:basketball pictogram.svg|20px]] [[Basketbols]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalGold | [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|Sidneja 2000]] | [[Basketbols 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} }} '''Valters Rejs Allens''' ({{val|en|Walter Ray Allen}}; dzimis {{dat|1975|7|20}} [[Merseda|Mersedā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir bijušais [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[basketbols|basketbolists]], spēlējis [[Uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā. 18 sezonas aizvadījis [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] (NBA). 2018. gadā iekļauts [[Basketbola slavas zāle|Basketbola slavas zālē]]. Tiek uzskatīts par vienu no visu laiku vislabākajiem trīspunktu metienu speciālistiem. Karjeras noslēgšanas brīdī viņš bija visvairāk trīspunktu metienus iemetošais spēlētājs, bet 2021. gadā viņu apsteidza [[Stefens Karijs]]. R. Allens ir desmitkārtējs [[NBA Visu zvaigžņu spēle]]s dalībnieks. Divkārtējs NBA čempions [[Bostonas "Celtics"]] un [[Maiami "Heat"]] sastāvā. == Karjera == Trīs sezonas spēlēja koledžu basketbolu [[Konektikutas Universitāte]]s komandā "Huskies" [[NCAA]] čempionātā. [[1996. gada NBA drafts|1996. gada NBA draftā]] [[Minesotas "Timberwolves"]] viņu izvēlējās ar kopējo piekto numuru. Uzreiz pēc drafta viņš kopā ar [[Endrū Langs|Endrū Langu]] tika aizminīts uz [[Milvoki "Bucks"]] pret drafta tiesībām uz [[Stefons Mārberijs|Stefonu Mārberiju]]. R. Allens kļuva ražīgu punktu guvēju "Bucks" sastāvā, spēlējot kopā ar [[Glens Robinsons|Glenu Robinsonu]] un [[Sems Keselss|Semu Kaeselsu]]. 2003. gadā viņš tika aizmainīts uz [[Sietlas "SuperSonics"]] kopā ar [[Ronalds Marijs|Ronaldu Mariju]] un [[Kevins Ollijs|Kevinu Olliju]] pret [[Gērijs Peitons|Gēriju Peitonu]] un [[Desmonds Meisons|Desmondu Meisonu]]. Sietlas komandā R. Allens nostiprināja savu reputāciju kā punktu guvējs, pārspējot vairākus līgas rekordus trīspunktu metienos un soda metienos. Vēlāk viņš kopā ar [[Glens Deiviss|Glenu Deivisu]] tika aizmainīts uz [[Bostonas "Celtics"]] pret [[Delonte Vests|Delonti Vestu]], [[Vollijs Ščerbjaks|Volliju Ščerbjaku]] un [[Džefs Grīns|Džefu Grīnu]]. "Celtics" sastāvā viņš kopā ar [[Kevins Gārnets|Kevinu Gārnetu]] un [[Pols Pīrss|Polu Pīrsu]] izveidoja "Lielo trijnieku", un šī komanda 2008. gadā ieguva NBA čempiontitulu. Pēc piecām sezonām "Celtics" komandā viņš divas sezonas aizvadīja [[Maiami "Heat"]], abas reizes sasniedzot NBA finālu un 2013. gadā izcīnot savu otro NBA čempiona titulu. Viņa izšķirošais trīspunktu metiens, kas 2013. gada fināla sestajā spēlē nodrošināja papildlaiku, tiek uzskatīts par vienu no ikoniskākajiem un neaizmirstamākajiem NBA vēsturē. Spēlētāja karjeru R. Allens noslēdza 2016. gada 1. novembrī. Kopā ar ASV izlasi ir izcīnījis zelta medaļu [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada Sidnejas olimpiskajās spēlēs]]. == Statistika NBA == {{NBA player statistics legend|champion=y}} === Regulārā sezona === {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| {{nbay|1996|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Milvoki "Bucks"|"Bucks"]] | '''82''' || 81 || 30,9 || 43,0 || 39,3 || 82,3 || 4 || 2,6 || 0,9 || 0,1 || 13,4 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|1997|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Milvoki "Bucks"|"Bucks"]] | '''82''' || '''82''' || 40,1 || 42,8 || 36,4 || 87,5 || 4,9 || 4,3 || 1,4 || 0,1 || 19,5 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|1998|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Milvoki "Bucks"|"Bucks"]] | 50 || 50 || 34,4 || 45,0 || 35,6 || 90,3 || 4,2 || 3,6 || 1,1 || 0,1 || 17,1 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|1999|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Milvoki "Bucks"|"Bucks"]] | '''82''' || '''82''' || 37,4 || 45,5 || 42,3 || 88,7 || 4,4 || 3,8 || 1,3 || 0,2 || 22,1 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2000|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Milvoki "Bucks"|"Bucks"]] | '''82''' || '''82''' || 38,2 || 48,0 || 43,3 || 88,8 || 5,2 || 4,6 || 1,5 || 0,2 || 22,0 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2001|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Milvoki "Bucks"|"Bucks"]] | 69 || 67 || 36,6 || 46,2 || 43,4 || 87,3 || 4,5 || 3,9 || 1,3 || '''0,3''' || 21,8 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2002|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Milvoki "Bucks"|"Bucks"]] | 47 || 46 || 35,8 || 43,7 || 39,5 || 91,3 || 4,6 || 3,5 || 1,2 || 0,2 || 21,3 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2002|full=yes}} | style="text-align:left;"| Seattle SuperSonics | 29 || 29 || '''41,3''' || 44,1 || 35,1 || 92,0 || '''5,6''' || '''5,9''' || '''1,6''' || 0,1 || 24,5 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2003|full=yes}} | style="text-align:left;"| Seattle SuperSonics | 56 || 56 || 38,4 || 44,0 || 39,2 || 90,4 || 5,1 || 4,8 || 1,3 || 0,2 || 23,0 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2004|full=yes}} | style="text-align:left;"| Seattle SuperSonics | 78 || 78 || 39,3 || 42,8 || 37,6 || 88,3 || 4,4 || 3,7 || 1,1 || 0,1 || 23,9 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2005|full=yes}} | style="text-align:left;"| Seattle SuperSonics | 78 || 78 || 38,7 || 45,4 || 41,2 || 90,3 || 4,3 || 3,7 || 1,3 || 0,2 || 25,1 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2006|full=yes}} | style="text-align:left;"| Seattle SuperSonics | 55 || 55 || 40,3 || 43,8 || 37,2 || 90,3 || 4,5 || 4,1 || 1,5 || 0,2 || '''26,4''' |- | style="text-align:left;background:#afe6ba;"| {{nbay|2007|full=yes}}† | style="text-align:left;"| [[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | 73 || 73 || 35,9 || 44,5 || 39,8 || 90,7 || 3,7 || 3,1 || 0,9 || 0,2 || 17,4 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2008|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | 79 || 79 || 36,4 || 48,0 || 40,9 || '''95,2''' || 3,5 || 2,8 || 0,9 || 0,2 || 18,2 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2009|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] || 80 || 80 || 35,2 || 47,7 || 36,3 || 91,3 || 3,2 || 2,6 || 0,8 || '''0,3''' || 16,3 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2010|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] || 80 || 80 || 36,1 || '''49,1''' || 44,4 || 88,1 || 3,4 || 2,7 || 1 || 0,2 || 16,5 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2011|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] || 46 || 42 || 34,0 || 45,8 || '''45,3''' || 91,5 || 3,1 || 2,4 || 1,1 || 0,2 || 14,2 |- | style="text-align:left;background:#afe6ba;"| {{nbay|2012|full=yes}}† | style="text-align:left;"| [[Maiami "Heat"|"Heat"]] || 79 || 0 || 25,8 || 44,9 || 41,9 || 88,6 || 2,7 || 1,7 || 0,8 || 0,2 || 10,9 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2013|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Maiami "Heat"|"Heat"]] || 73 || 9 || 26,5 || 44,2 || 37,5 || 90,5 || 2,8 || 2 || 0,7 || 0,1 || 9,6 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"| Karjera | 1300 || 1149 || 35,6 || 45,2 || 40,0 || 89,4 || 4,1 || 3,4 || 1,1 || 0,2 || 18,9 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"| Visu zvaigžņu spēle | 10 || 0 || 20,1 || 42,3 || 31,0 || 76,5 || 2,6 || 2,2 || 1,1 || 0,2 || 14,5 |} === Izslēgšanas spēles === {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| [[1999. gada NBA izslēgšanas spēles|1999]] | style="text-align:left;"| [[Milvoki "Bucks"|"Bucks"]] | 3 || 3 || 40,0 || '''53,2''' || 47,4 || 61,5 || '''7,3''' || 4,3 || 1 || 0,3 || 22,3 |- | style="text-align:left;"| [[2000. gada NBA izslēgšanas spēles|2000]] | style="text-align:left;"| [[Milvoki "Bucks"|"Bucks"]] | 5 || 5 || 37,2 || 44,4 || 38,5 || 90,9 || 6,6 || 2,6 || '''1,6''' || 0 || 22,0 |- | style="text-align:left;"| [[2001. gada NBA izslēgšanas spēles|2001]] | style="text-align:left;"| [[Milvoki "Bucks"|"Bucks"]] | 18 || 18 || '''42,7''' || 47,7 || 47,9 || 91,9 || 4,1 || '''6''' || 1,3 || '''0,6''' || 25,1 |- | style="text-align:left;"| [[2005. gada NBA izslēgšanas spēles|2005]] | style="text-align:left;"| Seattle SuperSonics | 11 || 11 || 39,6 || 47,4 || 37,8 || 88,9 || 4,3 || 3,9 || 1,3 || 0,4 || '''26,5''' |- | style="text-align:left;background:#afe6ba;"| [[2008. gada NBA izslēgšanas spēles|2008]]† | style="text-align:left;"| [[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | '''26''' || '''26''' || 38,0 || 42,8 || 39,6 || 91,3 || 3,8 || 2,7 || 0,9 || 0,3 || 15,6 |- | style="text-align:left;"| [[2009. gada NBA izslēgšanas spēles|2009]] | style="text-align:left;"| [[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | 14 || 14 || 40,4 || 40,3 || 35,0 || 94,8 || 3,9 || 2,6 || 1,1 || 0,4 || 18,3 |- | style="text-align:left;"| [[2010. gada NBA izslēgšanas spēles|2010]] | style="text-align:left;"| [[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | 24 || 24 || 38,5 || 43,1 || 38,6 || 86,3 || 3,3 || 2,6 || 0,9 || 0,1 || 16,1 |- | style="text-align:left;"| [[2011. gada NBA izslēgšanas spēles|2011]] | style="text-align:left;"| [[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | 9 || 9 || 40,1 || 52,3 || '''57,1''' || '''96,0''' || 3,8 || 2,4 || 1,2 || 0,1 || 18,9 |- | style="text-align:left;"| [[2012. gada NBA izslēgšanas spēles|2012]] | style="text-align:left;"| [[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | 18 || 10 || 34,2 || 39,5 || 30,4 || 71,1 || 4,1 || 1 || 0,9 || 0,1 || 10,7 |- | style="text-align:left;background:#afe6ba;"| [[2013. gada NBA izslēgšanas spēles|2013]]† | style="text-align:left;"| [[Maiami "Heat"|"Heat"]] | 23 || 0 || 24,9 || 43,0 || 40,6 || 87,0 || 2,8 || 1,3 || 0,5 || 0,1 || 10,2 |- | style="text-align:left;"| [[2014. gada NBA izslēgšanas spēles|2014]] | style="text-align:left;"| [[Maiami "Heat"|"Heat"]] | 20 || 1 || 26,4 || 41,3 || 38,8 || 91,9 || 3,4 || 1,6 || 0,7 || 0,2 || 9,3 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"| Karjera | 171 || 121 || 35,5 || 44,3 || 40,1 || 88,3 || 3,8 || 2,6 || 1 || 0,2 || 16,1 |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} {{Heat 2012–13 NBA čempioni}} {{Celtics 2007–08 NBA čempioni}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Allens, Rejs}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]] [[Kategorija:Milvoki "Bucks" spēlētāji]] [[Kategorija:Sietlas "SuperSonics" spēlētāji]] [[Kategorija:Bostonas "Celtics" spēlētāji]] [[Kategorija:Maiami "Heat" spēlētāji]] [[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki basketbolā]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Basketbola slavas zālē uzņemtie]] 7uh5db6dryvgffgmx0y7jfwlgrolqik Plašsaziņas līdzekļi 0 112988 4458486 4254915 2026-04-24T17:41:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458486 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Phoenix Heinz Abel 2.jpg|thumbnail|235px|Sūtītājs izmanto televīziju, lai nogādātu ziņojumu skatītājiem]] '''Plašsaziņas līdzekļi'''<ref name="skrivanek">{{tīmekļa atsauce | url= https://skrivanek.lv/plassazinas-lidzekli-pret-masu-mediji/ | title= Plašsaziņas līdzekļi pret masu mediji | publisher= skrivanek.lv | accessdate= 2018-04-30 | language= lv}}</ref> vai '''masu saziņas līdzekļi''' ir jebkurš rīks, kuru izmantojot var veikt [[plašsaziņa|plašsaziņu]] — ziņojumi tiek nogādāti no sūtītāja plašai auditorijai. Tos var iedalīt divās lielās grupās — drukātajos plašsaziņas līdzekļos un elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Nozīmīgākie plašsaziņas līdzekļi ir [[internets]], [[televīzija]], [[radio]], [[prese]] un [[kino]]. Tos galvenokārt izmanto, lai sabiedrībai nodotu informāciju, [[ziņas]]. Var izmantot arī [[izglītība|izglītībā]], [[komercija|komercijā]], [[izklaide|izklaidē]]. Nereti plašsaziņas līdzekļus izmanto [[propaganda]]i un [[masu kultūra]]s izplatīšanai. Reliģijā vai politikā par plašsaziņas līdzekli var uzskatīt arī [[publiskā runa|publisko runu]] un pasākumu organizēšanu. == Vēsture == Plašsaziņas līdzekļu vēsture lielā mērā caurvijas ar saziņas līdzekļu vēsturisko attīstību. Sākotnēji tā galvenokārt bija saistīta ar [[prese|presi]], [[radio]] un [[televīzija|televīziju]]. Termins "plašsaziņas līdzekļi" ar mūsdienu izpratni izveidojās 1960. gados. === Agrīnie plašsaziņas līdzekļi === Masu saziņas līdzekļu vēsture aizsākās jau senajās kultūrās, kurās cilvēki uzveda dažādas izrādes. Tas bija pirmais gadījums, kad kāda medija forma tika “pārraidīta” plašākai auditorijai. Pirmā zināmā iespiestā grāmata, kurai ir skaidri nosakāms izdošanas datums, ir “[[Dimanta sūtra]]”, kas tika iespiesta Ķīnā [[868. gads|868]]. gadā, lai gan ir skaidrs, ka grāmatas tika drukātas arī agrāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.historyofinformation.com/detail.php?id=207|title=The Diamond Sutra, the Earliest Surviving Dated Complete Printed Book : History of Information|website=www.historyofinformation.com|access-date=2025-04-05}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smithsonianmag.com/smart-news/Five-things-to-know-about-diamond-sutra-worlds-oldest-dated-printed-book-180959052/|title=Five Things to Know About the Diamond Sutra, the World’s Oldest Dated Printed Book|last=Daley|first=Jason|website=Smithsonian Magazine|access-date=2025-04-05|language=en}}</ref> Vienkārša grāmatu un ilustrāciju iespiešanas tehnika, kuras pamatā tik izmantoti pārvietojami māla burti un simboli, tika izgudrota Ķīnā [[1041. gads|1041]]. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.historyofinformation.com/detail.php?id=19|title=The Invention of Movable Type in China : History of Information|website=www.historyofinformation.com|access-date=2025-04-05}}</ref> Tomēr, ņemot vērā joprojām apjomīgo darba daudzumu, kas bija nepieciešams šai grāmatu iespiešanas metodei, par agrāko masu mediju formu uzskatāmi Eiropas populārie iespieddarbi, kas parādījās ap 1400. gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://medium.com/lessons-from-history/why-was-the-printing-press-not-invented-in-china-928e246fb44c|title=Why Was the Printing Press Not Invented in China?|last=Engheim|first=Erik|website=Lessons from History|access-date=2025-04-05|date=2022-09-08|language=en}}</ref> Lai gan tie tika ražoti lielā skaitā, ir saglabājušies tikai ļoti daži agrīnie piemēri, un lielākā daļa iespieddarbu, kas zināmi kā izdoti pirms 1600. gada, nav līdz mūsdienām saglabājušies. Grāmatu [[Iespiešana|iespiešanas]] izgudrošana 15. gadsimtā ([[Johans Gūtenbergs|Johana Gūtenberga]] prese) radikāli mainīja informācijas pieejamību. Tā ļāva masveidā ražot grāmatas un vēlāk arī [[Avīze|avīzes]], ievērojami veicinot lasītprasmes izplatību. Termins “masu mediji” radās līdz ar drukātās preses attīstību, kas tiek uzskatīta par pirmo masu mediju piemēru, kā šo jēdzienu saprotam mūsdienās. 17.–19. gadsimtā attīstījās laikraksti, kas kļuva par galveno informācijas avotu pilsētu sabiedrībai. Preses brīvības ideja nostiprinājās kopā ar [[Demokrātija|demokrātijas]] un [[Cilvēktiesības|cilvēktiesību]] attīstību.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Levy|first=Leonard W.|date=1999|title=Freedom of Speech in Seventeenth-Century Thought|url=https://www.jstor.org/stable/4613840?origin=crossref|journal=The Antioch Review|volume=57|issue=2|pages=165–177|doi=10.2307/4613840|issn=0003-5769}}</ref> Laikrakstu tirāžas palielinājās līdz ar [[Industrializācija|industrializāciju]], izglītības reformām un lasītprasmes izplatību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/publishing/Era-of-the-Industrial-Revolution|title=History of publishing - Industrial Revolution, Printing Press, Literacy {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2025-04-05|language=en}}</ref> === Radio un televīzijas ēra === [[Attēls:Crystal radio advertisement.png|thumbnail|Amerikāņu ģimene klausās radio 1920. gados]] 20. gadsimta sākumā parādījās elektroniskie mediji – vispirms [[radio]], kas komerciāli kļuva pieejams [[1920. gadi|1920. gados]]. Tā pieejamība, vienkāršība un spēja sasniegt lielu auditoriju padarīja to par būtisku rīku sabiedrības saliedēšanai un mobilizācijai, īpaši [[Karš|kara]] un [[Krīze|krīžu]] laikā, kad tas kalpoja kā ātrs un efektīvs saziņas līdzeklis. Valstis izmantoja radio ne tikai informatīviem mērķiem, bet arī kā [[Propaganda|propagandas]] instrumentu, piemēram, [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/radio|title=Radio {{!}} Definition, History, & Facts {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2025-04-05|date=2025-03-29|language=en}}</ref> 20. gadsimta vidū elektronisko mediju attīstību turpināja [[televīzija]], kas kļuva par dominējošo mediju formu. Atšķirībā no radio, televīzija piedāvāja gan [[Skaņa|skaņu]], gan kustīgu attēlu, radot jaunu, daudzpusīgāku komunikācijas formu un tā būtiski mainīja cilvēku informācijas uztveri, kļūstot par galveno sabiedrības informētības un izklaides avotu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/technology/television-technology|title=Television {{!}} History, Components, & Uses {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2025-04-05|date=2025-03-28|language=en}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nimcj.org/blog-detail/how-is-television-effective-in-mass-communication.html|title=How is television effective in mass communication|website=www.nimcj.org|access-date=2025-04-05}}</ref> Televīzijai bija izšķiroša loma politiskajos procesos, piemēram, [[Vēlēšanu kampaņa|vēlēšanu kampaņās]] un valsts līderu tēla veidošanā. Tā kļuva arī par [[Masu kultūra|globālu kultūras izplatītāju]], ietekmējot [[Valoda|valodas]], [[Mode|modi]], [[uzvedības normas]] un vērtības dažādās pasaules daļās. Līdz ar televīzijas tīklu attīstību un starptautiskām programmām, mediji sāka darboties pāri valstu robežām, veicinot [[Globalizācija|globalizācijas]] procesus.<ref name=":1" /> Televīzijas attīstība turpinājās ar krāsu televīzijas ieviešanu, [[Satelītapraide|satelītapraidi]] un vēlāk [[Kabeļtelevīzija|kabeļtelevīzijas]] un maksas kanālu rašanos, kas pavēra ceļu mediju [[Komercializācija|komercializācijai]] un auditorijas sadrumstalotībai.<ref name=":0" /> === Interneta un digitālās revolūcijas ietekme === 1990. gados interneta attīstība būtiski pārveidoja globālo mediju ainavu, radot jaunu komunikācijas vidi. Parādījās jauni plašsaziņas kanāli – [[ziņu portāli]], [[Emuārs|emuāri]], vēlāk arī [[sociālie mediji]] un video [[Straumēšana|straumēšanas]] platformas, kas ļāva lietotājiem ātri iegūt, dalīties un pašiem radīt saturu. Informācijas izplatīšana un [[žurnālistika]] kļuva decentralizēta – ikviens interneta lietotājs varēja kļūt par satura veidotāju un satura patērētāju.<ref name=":2">{{Ziņu atsauce|url=https://journalism.university/information-and-communication-technologies/digital-media-revolution-disrupting-tradition/|title=The Digital Media Revolution: Disrupting Traditional Media Paradigms • Journalism University|work=Journalism & Mass Communication Hub|access-date=2025-04-05|date=2023-11-13|language=en-US}}{{Novecojusi saite}}</ref> Šīs pārmaiņas samazināja tradicionālo mediju monopolu informācijas izplatīšanai un mainīja sabiedrības mediju lietošanas paradumus. Liela daļa auditorijas pārgāja uz digitālajiem kanāliem, īpaši jaunākās paaudzes vidū, samazinot drukāto laikrakstu un televīzijas nozīmi. Tajā pašā laikā šī attīstība radīja virkni izaicinājumu, tostarp:<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dapth.com/insights/digital-revolution|title=The Ultimate Guide to the Digital Revolution {{!}} Dapth Insights|website=Dapth|access-date=2025-04-05|language=en}}</ref><ref name=":2" /> * [[Dezinformācija|Dezinformācijas]] un [[Viltus ziņas|viltus ziņu]] izplatību, ko veicināja satura nekontrolēta aprite un [[Algoritms|algoritmiskā]] izplatīšana sociālajos medijos; * [[Informācijas burbulis|Informācijas burbuļus]] un [[Atbalss kamera|atbalss kameras]], kas pastiprina viena viedokļa dominanci un samazina [[Viedokļu daudzveidība|viedokļu daudzveidību]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/rubrika/viedoklis/informacijas-kars-socialajos-medijos-izmantoto-taktiku-atmaskosana.208795|title=Informācijas karš: sociālajos medijos izmantoto taktiku atmaskošana|website=IR.LV|access-date=2025-04-05|date=2023-08-16|language=lv}}</ref> * Mediju uzticamības un satura kvalitātes problēmas, jo informācija tiek radīta un izplatīta arī bez profesionāliem standartiem. Digitālajā laikmetā notika pāreja uz mobilajiem medijiem – [[Viedtālrunis|viedtālruņiem]] un [[Planšetdators|planšetēm]] –, kas ļāva lietotājiem piekļūt jaunākajai informācijai jebkurā laikā un vietā. Paralēli tam attīstījās algoritmos balstīta [[Satura kūrēšana|satura]] [[Satura kūrēšana|kūrēšana]], kur lietotājam tiek piedāvāts personalizēts saturs, pamatojoties uz viņa uzvedību un interesēm. Šādas tehnoloģijas būtiski ietekmē to, kā un kādu informāciju sabiedrība patērē.<ref name=":3" /><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Runde|first=Daniel F.|last2=Hardman|first2=Austin|last3=Reynal|first3=Paula|date=2024-03-19|title=Replicating the Mobile Revolution|url=https://www.csis.org/analysis/replicating-mobile-revolution|language=en}}</ref> Tāpat arvien lielāku nozīmi iegūst datos balstīta žurnālistika un [[multimediju stāstniecība]], kur teksta formāts tiek papildināts ar interaktīviem elementiem, [[Infografika|infografikām]], video un audio saturu. Šī attīstība veicina jaunu žurnālistikas žanru parādīšanos, piemēram, datu žurnālistiku un pilsonisko žurnālistiku.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lesdigivores.ch/en/the-mobile-revolution-in-digital-marketing-keys-to-fully-engaging-an-audience-on-the-move/|title=The mobile revolution in digital marketing: Keys to fully engaging an audience on the move|last=Serin|first=Emel|website=Les DIGIVORES|access-date=2025-04-05|date=2023-12-19|language=en-US}}</ref> Interneta un digitālo tehnoloģiju attīstība radikāli pārveidoja arī mediju [[Biznesa modelis|biznesa modeļus]] – no [[Reklāma|reklāmām]] ieņēmumi pārsvarā tiek iegūti digitālajās platformās, piespiežot tradicionālos medijus meklēt jaunus ienākumu avotus, piemēram, abonēšanas modeļus, [[Ziedojums|ziedojumus]] vai satura [[Sponsorēšana|sponsorēšanu]].<ref name=":4" /><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Cai|first=Shanglin|date=2024|title=Innovation of Media Business Models in the Digital Economy Era|url=https://www.shs-conferences.org/articles/shsconf/abs/2024/16/shsconf_edma2024_01002/shsconf_edma2024_01002.html|journal=SHS Web of Conferences|language=en|volume=196|pages=01002|doi=10.1051/shsconf/202419601002|issn=2261-2424}}</ref> == Plašsaziņas līdzekļu ietekme == Plašsaziņas līdzekļiem ir ļoti liela ietekme uz mūsdienu sabiedrību, tāpēc šo sfēru mēdz saukt arī par “ceturto varu”.<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://www.president.lv/lv/jaunumi/zinas/valsts-prezidenta-uzruna-konference-latvijas-masu-mediju-loma-demokratiskas-sabiedribas-veidosana-11492 | title= Valsts prezidenta uzruna konferencē „Latvijas masu mediju loma demokrātiskas sabiedrības veidošanā” | publisher= Latvijas Valsts prezidenta mājaslapa | date= 2007. gada 8. septembris | accessdate= 2019. gada 24. jūlijā}}</ref> Šo rīku galvenokārt izmanto, lai [[sabiedrība]]i nodotu [[informācija|informāciju]] un [[ziņas]], kā arī [[izglītība|izglītībā]], [[komercija|komercijā]] un [[izklaide|izklaidē]]. Lai piesaistītu klientus, [[reklāma]]s un [[sludinājums|sludinājumi]] tiek izplatīti ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību. “Ceturto varu” izmanto arī [[propaganda]]s nolūkos, jo daudzi cilvēku izplatītajai informācijai tic uz vārda, tādā veidā panākot [[valdība]]i vai citiem progagandas izplatītājiem sev vēlamo. Kā piemēru var minēt 1991. gada [[Augusta pučs|Augusta puču]], kad 19. augusta vakarā OMON kaujinieki vispirms iebruka [[Preses nams|Preses namā]], lai pārtrauktu [[Latvijas Televīzija]]s translētos raidījumus.<ref>{{tīmekļa atsauce | author= Latvijas Televīzija | url= https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/07.09.2016-devindesmitie.-medijs-ka-bizness.id79444/ | title= Deviņdesmitie. Medijs kā bizness | publisher= ltv.lsm.lv | date= 2016. gada 7. septembris | accessdate= 2019. gada 24. jūlijā}}</ref> Viena no pēdējo gadu plašsaziņas līdzekļu problēmām ir [[viltus ziņas|viltus ziņu]] izplatīšana. == Plašsaziņas līdzekļu uzskaitījums == ; drukātie plašsaziņas līdzekļi [[Attēls:Land on the Moon 7 21 1969-repair.jpg|thumb|Meitene ar avīzi, kas vēsta par [[Apollo 11]] misiju]] {{colbegin|2}} * [[brošūra]] * [[buklets]] * [[grāmata]] * [[pasts]] ** [[vēstule]] * [[plakāts]] * [[preču katalogs]] * [[prese]] ** [[laikraksts]] ** [[žurnāls]] * [[paziņojums presei]] * [[skrejlapa]] {{colend}} ; elektroniskie plašsaziņas līdzekļi {{colbegin|2}} * [[internets]] ** [[raidieraksts]] ** [[elektroniskais pasts]] ** [[interneta forums]] ** [[interneta televīzija]] ** [[tiešsaistes sociālais tīkls]] ** [[tīmekļa vietne]] ** [[tīmekļa žurnāls]] (blogs) * [[kino]] * [[radio]] * [[telefons]] ** [[mobilais telefons]] * [[televīzija]] {{colend}} ; citi plašsaziņas līdzekļi * [[pasākumu organizēšana]] * [[publiskā runa]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|plašsaziņas līdzekļi}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://likumi.lv/doc.php?id=214039 | title= Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums | publisher= Likumi.lv – Latvijas Republikas tiesību akti}} * {{grāmatas atsauce | url= https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Valoda-nozime_forma_2009.pdf | title= Valoda: nozīme un forma. Plašsaziņas līdzekļu valoda | author= Latvijas Universitāte Latviešu un vispārīgās valodniecības katedra | publisher= LU Akadēmiskais apgāds | year= 2009 | isbn= 978-9984-45-079-7}} * {{publikācijas atsauce |last1= Artis Nīgals |first1= |year= 17.05.2000. |title= Par plašsaziņas līdzekļu ietekmi un atbildību |journal= Latvijas Vēstnesis |publisher= vestnesis.lv |volume= 176/177 (2087/2088) |issue= |pages= |url= https://www.vestnesis.lv/ta/id/6408 |doi= }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Plašsaziņas līdzekļi| ]] 47mcti5s6xevnwh2gio4slem0e6jimv Kokospalma 0 113803 4458390 4458321 2026-04-24T12:38:36Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Azera-Kior-da|Azera-Kior-da]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Bai-Bot 4316861 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | nosaukums = | attēls = 1859-Martinique.web.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Liliopsida | klase_lv = Viendīgļlapji | rinda = Arecales | rinda_lv = Areku rinda | dzimta = Arecaceae | dzimta_lv = Areku dzimta | ģints = Cocos | ģints_lv = Kokospalmas | ģints_r = Kokospalma | suga = C. nucifera | suga_lv = Kokospalma | binomial = Cocos nucifera | kategorijas = nē }} '''Kokospalma''' ({{val|la|Cocos nucifera}}) ir [[palmu dzimta]]s augs, parasti aug [[tropi|tropu]] joslas piekrastes zonā. Kokospalma ir vienīgā suga kokospalmu ģintī (''Cocos''). Kokospalmas ir nozīmīgi [[kultūraugi]] tropu apgabalos. Tās augļus '''kokosriekstus''' cilvēki izmanto [[pārtika|pārtikā]]. Kokospalmas aug līdz pat 25 metru augstumam. Kokospalmai ir spēcīga [[sakne|sakņu]] sistēma, kas neļauj spēcīgajiem jūras vējiem to izraut vai apgāzt. Pirmais eiropietis, kas aprakstīja kokosriekstus, bija [[Marko Polo]]. Ik gadu visvairāk kokosriekstu ievāc [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Indonēzija|Indonēzijā]] un [[Indija|Indijā]]. Bez kokosriekstiem cilvēki no kokospalmām savām vajadzībām iegūst arī citus produktus, piemēram, [[kokosriekstu eļļa|kokosriekstu eļļu]] un [[kopra|kopru]]. <gallery> Attēls:Cocos nucifera14.jpg|Kokosriekstu ķekars Attēls:Brokencoconut.jpg|Kokosrieksts Attēls:Sunset with coconut palm tree, Fiji.jpg|Kokospalmas ir būtiska tropu salu sastāvdaļa </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kokosrieksti]] [[Kategorija:Lauksaimniecības kultūras]] [[Kategorija:Ārstniecības augi]] 9onpgdiw36t4nj4zb36trpxfu5z8mda Ketija Frīmena 0 118992 4458891 4189819 2026-04-25T10:19:56Z ZANDMANIS 91184 4458891 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Ketija Frīmena | attēls = Cathy Freeman (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = K. Frīmena 2008. gadā | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = Katrīna Astrīda Salome Frīmena | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1973|1|16}} | dz_viet = [[Makaja]], {{AUS}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{AUS}} | dzīvesvieta = | garums = 164 [[centimetrs|cm]] | svars = 52 [[kilograms|kg]] | iesauka = | izglītība = | disc = Sprints | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = | olimp = 3 ([[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992]], [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000]]) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = | PR6 = | PR6_d = | PR7 = | PR7_d = | PR8 = | PR8_d = | PR9 = | PR9_d = | PR10 = | dzimums = | atjaunots = | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Katrīna Astrīda Salome Frīmena''' ({{val|en|Cathrine Astrid Salome (Cathy) Freeman}}; dzimusi {{dat|1973|1|16}} [[Makaja|Makajā]], [[Austrālija|Austrālijā]]) ir bijusī [[Austrālijas aborigēni|Austrālijas aborigēnu]] [[vieglatlēte]], sprinta skrējēja. Startējusi trijās olimpiskajās spēlēs ([[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992]], [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000]]). 2000. gada Olimpiskajās spēlēs viņa bija Olimpiskās uguns iededzēja un Olimpisko spēļu čempione 400 m distancē. == Ārējās saites == * [http://www.cathyfreeman.com.au/ Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130715211055/http://www.cathyfreeman.com.au/ |date={{dat|2013|07|15||bez}} }} {{en ikona}} {{Sporta ārējās saites}} {{Austrālijas sportists-aizmetnis}} {{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}} {{Vieglatlēts-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Frimena Ketija}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Austrālijas vieglatlētes]] [[Kategorija:1992. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:1996. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Ar Olimpisko ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Kvīnslendā dzimušie]] [[Kategorija:Sprinteri]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Austrālijas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Austrālijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] tgmt2ej8x8oyyojiwio96yzwr18fmh6 Peintbols 0 124496 4458449 4047548 2026-04-24T15:26:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458449 wikitext text/x-wiki {{Sporta infokaste | nosaukums = Peintbols | attēls = NAdo.jpg | att_izm = | paraksts = Peintbola spēlētājs | savienība = | citi_nos = | pirmais = 1981. gada 27. jūnijs, [[Ņūhempšīra]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.paintball-guns.com/paintball_history.html|title=Paintball History – How it all started !!|accessdate=March 19, 2010|work=www.paintball-guns.com|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100202110320/http://www.paintball-guns.com/paintball_history.html|archivedate={{dat|2010|02|02||bez}}}}</ref> | reģistrētie = | klubi = | kontakts = Nav fiziska kontakta starp spēlētājiem | komanda = | ilgums = | jdzimums = | kategorijas = [[ektrēmais sports|ekstrēmais]], [[komandu sports|komandu]], [[ziemas sports]], indoor, outdoor | ekipējums = [[peintbola markeris]], [[ķermeņa bruņas]] (pēc izvēles), [[krāsas granātas]], [[peintbola bumbiņas]] | vieta = }} '''Peintbols''' ({{val-en|Paintball}} — ‘krāsu bumbiņa’) ir komandu sporta spēle, kuras spēlētāji ir ietērpi īpašā aprīkojumā — [[aizsargtērps|aizsargtērpā]], aizsargķiverē un [[gāzes ierocis]], ar kuru pa pretiniekiem tiek šautas ar krāsu pildītas [[želatīns|želatīna]] bumbiņas. Tā pirmo reizi tika spēlēta 1981. gada 27. jūnijā [[Ņūhempšīra|Ņūhempšīrā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.peintbols.lv/peintbols/ Biežāk uzdotie jautājumi un spēļu scenāriji]{{Novecojusi saite}} {{lv ikona}} {{sports-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Peintbols| ]] f1x0gn94ffbursu5qa9rvcxptjq9lbf Rīgas geto muzejs 0 127318 4458827 4014982 2026-04-25T06:46:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458827 wikitext text/x-wiki {{Muzeja infokaste | name = Rīgas Geto un Latvijas Holokausta muzejs | image = Riga Ghetto museum (4) b.jpg | imagesize = | caption = | alt = | map_type = | map_alt = | map_size = |map_caption = Atrašanās vieta Rīgā |pushpin_map = Rīga 2 | lat_deg = 56 | lat_min = 56 | lat_sec = 28 | lat_dir = N | lon_deg = 24 | lon_min = 7 | lon_sec = 0 | lon_dir = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | established = 2010 | dissolved = | location = {{vieta|Latvija|Rīga|Lastādijas iela 14a|3s=Lastādijas iela}} | type = | collection = | visitors = | director = | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = {{URL|http://www.rgm.lv/}} }} '''Rīgas Geto un Latvijas Holokausta muzejs''' ir muzejs [[Rīga|Rīgā]]. Atklāts {{dat|2010|09|21|I|bez}}, tas ir otrais [[geto]] [[muzejs]] [[pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] (pirmais atrodas [[Varšava|Varšavā]]){{nepieciešama atsauce}}. Muzejs atrodas vēsturiskajos [[Rīgas Centrāltirgus]] spīķeros, [[Lastādijas iela|Lastādijas ielā]] 14a. Pašlaik ir pabeigta un atklāta muzeja izbūves pirmā kārta: pagalma un pirmā stāva rekonstrukcija, kur ar bruģakmeņiem, kas pārvesti no [[Rīgas geto]] ielām, bruģētajā zemes gabalā ir izstādīti stendi, uz kuriem ir atrodami vairāk nekā {{sk|70000}} holokaustā cietušo [[ebreji|ebreju]] vārdi. Muzejs iepazīstina arī ar fotoizstādi, kas ir veltīta [[Holokausts|holokaustam]] Latvijā, [[antisemītisms|antisemītisma]] propagandai un pretošanās kustībai. Nākotnē ir plānots ekspozīciju veidot divos stāvos. == Koncepcija == Īpašas ekspozīcijas telpas radīšana, kas vērsta [[Latvijas vēsture]]s izzināšanai plašas auditorijas cilvēkiem kā [[Latvija|Latvijā]], tā arī ārzemju viesiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/riga/foto-atklats-rigas-geto-muzejs-750986 |title=FOTO: Atklāts Rīgas geto muzejs |access-date={{dat|2010|09|22||bez}} |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]]}}</ref> == Priekšvēsture == [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Latvijā nogalināja vairāk nekā {{sk|70000}} Latvijas ebreju un aptuveni {{sk|20000}} ebreju no [[Centrāleiropa]]s valstīm: [[Vācija]]s, [[Čehija]]s, [[Austrija]]s, [[Ungārija]]s un [[Lietuva]]s. Rīgas geto muzejs atrodas blakus bijušā [[geto]] robežai. Rīgas geto ir gandrīz vienīgais, kas nav pārcietis arhitektoniskas pārmaiņas kopš geto laikiem.<ref>[http://www.shamir.lv/lv/item/119-rigas_geto_muzeja_atklasana.html Rīgas geto muzejs :: Šamir<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.rgm.lv/visit/?lang=lv Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230516161804/http://www.rgm.lv/visit/?lang=lv |date={{dat|2023|05|16||bez}} }} {{Latvijas muzeji}} [[Kategorija:Holokausts Latvijā]] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Muzeji Rīgā]] elbpy2c3yn6u14t0txrq5hnaxw29bzl Saskaņa 0 130854 4458904 4448350 2026-04-25T11:18:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458904 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party | name = Saskaņa | colorcode = #FF2400 | logo = Logo_of_the_Social_Democratic_Party_"Harmony".svg | leader = [[Jānis Urbanovičs]] | foundation = {{dat|2010}} | ideology = [[sociāldemokrātija]] | position = [[Centriski kreisa politika|centriski kreisa]] | international = | national = | european = [[Eiropas Sociāldemokrātiskā partija]] <small>(biedrs)</small> | europarl = [[Sociālistu un demokrātu progresīvā alianse]] | colours = {{krāsa|#FF2400}} [[sarkans]] {{krāsa|#FFFFFF}} [[Baltā krāsa|balts]] | merged = [[Tautas saskaņas partija|TSP]]<br>[[Jaunais Centrs]]<br>[[Sociāldemokrātiskā partija-SDP|SDP]]<br>[[Daugavpils pilsētas partija]] | headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} | seats1_title = [[14. Saeima]] | seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#FF2400}} | seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] | seats2 = {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#FF2400}} | seats3_title = [[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]] | seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#FF2400}} | seats4_title = [[Rīgas dome]] | seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#FF2400}} | seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] | seats5 = {{Infobox political party/seats|0|42|hex=#FF2400}} | membership_year = 2026 | membership = 905{{decrease}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-06-17|language=lv}}</ref> | website = {{URL| https://saskana.eu/}} | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} | affiliation1_title = Daļa no | affiliation1 = [[Saskaņas Centrs]] }} '''Saskaņa''' ir [[Sociāldemokrātija|sociāldemokrātiska]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saskana.eu/ru/o-nas/|title=О нас — СДП «Согласие»|access-date=2022-09-07|language=ru-RU}}</ref> [[Latvija]]s [[politiskā partija]], kas tika izveidota [[2010. gads|2010. gadā]], apvienojoties [[Tautas saskaņas partija]]i, partijai "[[Jaunais Centrs]]" un [[Sociāldemokrātiskā partija-SDP|Sociāldemokrātiskajai partijai]]. 2011. gada janvārī tika apstiprināts lēmums par [[Daugavpils pilsētas partija]]s saplūšanu ar partiju "Saskaņa".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/daugavpils-partija-ieklaujas-saskana-sc-veidos-divi-speki.d?id=36390563 |title=Daugavpils partija iekļaujas 'Saskaņā'; SC veidos divi spēki |access-date={{dat|2011|01|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110125135820/http://www.delfi.lv/news/national/politics/daugavpils-partija-ieklaujas-saskana-sc-veidos-divi-speki.d?id=36390563 |archivedate={{dat|2011|01|25||bez}} }}</ref> Partija līdz 2014. gadam darbojās apvienībā "[[Saskaņas Centrs]]". Tradicionāli partija "Saskaņa" lielākos panākumus guvusi [[Krievu valoda|krievu valodā]] runājošajā Latvijas vēlētāju daļā. Partijas priekšsēdētājs ir bijušais [[Saeima]]s deputāts [[Jānis Urbanovičs]]. Partija "Saskaņa" bija starp [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanu]] uzvarētājiem četros sasaukumos pēc kārtas (otrais rezultāts [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]], pirmais [[11. Saeimas vēlēšanas|11.]], [[12. Saeimas vēlēšanas|12]]. un [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]]), taču [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] tai neizdevās pārvarēt [[5% barjera|5% barjeru]], līdz ar to pirmo reizi neesot pārstāvētai Saeimā. Pēc partijas neveiksmes 14. Saeimas vēlēšanās tās vadītājs [[Jānis Urbanovičs]] atkāpās no amata, un kongresā 2023. gada janvārī [[Nils Ušakovs|N. Ušakovu]], [[Regīna Ločmele|R. Ločmeli]] un [[Andris Morozovs|A. Morozovu]] ievēlēja par partijas trim līdzpriekšsēdētājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-vadibu-uztic-trim-lidzpriekssedetajiem.a493791/|title=«Saskaņas» vadību uztic trim līdzpriekšsēdētājiem|website=www.lsm.lv|access-date=2023-01-28|language=lv}}</ref> 2024. gada novembrī J. Urbanovičs atgriezās partijas priekšsēdētāja amatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120052336/saskanas-vadibu-atkal-parnem-tas-ilggadejais-lideris-urbanovics|title="Saskaņas" vadību atkal pārņem tās ilggadējais līderis Urbanovičs|website=www.delfi.lv|access-date=2024-11-30|language=lv}}</ref> 2017. gada 24. novembrī partija ir uzņemta par pilntiesīgu [[Eiropas Sociāldemokrātiskā partija|Eiropas Sociāldemokrātiskās partijas]] locekli. == Ārzemju sadarbība == 2009. gada 21. novembrī "Saskaņas Centra" [[Saeima]]s frakcijas vadītājs [[Jānis Urbanovičs]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] pēc [[Krievija]]s varas partijas "[[Vienotā Krievija]]" kongresa parakstīja sadarbības līgumu starp abām partijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= SC sadarbosies ar Krievijas valdošo partiju «Vienotā Krievija»u |date= 2009. gada 23. novembris |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://apollo.tvnet.lv/zinas/sc-sadarbosies-ar-krievijas-valdoso-partiju-vienota-krievija/435587 |accessdate= 2014. gada 13. februārī |archive-date= 2017. gada 24. Aprīlis |archive-url= https://web.archive.org/web/20170424053748/http://apollo.tvnet.lv/zinas/sc-sadarbosies-ar-krievijas-valdoso-partiju-vienota-krievija/435587 }}</ref> 2011. gada 20. maijā pēc otrā Ķīnas-Eiropas politisko partiju foruma Urbanovičs parakstīja memorandu par "Saskaņas Centra" sadarbību ar [[Ķīnas komunistiskā partija|Ķīnas komunistisko partiju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Urbanovičs parakstījis memorandu ar Ķīnas komunistisko partiju |date= 2011. gada 20. maijs |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/urbanovics-parakstijis-memorandu-ar-kinas-komunistisko-partiju-780297 |accessdate= 2014. gada 13. februārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Urbanovičs paraksta 'Saskaņas' un Ķīnas komunistiskās partijas sadarbības memorandu |date= 2011. gada 20. maijs |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/urbanovics-paraksta-saskanas-un-kinas-komunistiskas-partijas-sadarbibas-memorandu.d?id=38609777 |accessdate= 2014. gada 13. februārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Urbanovičs parakstījis memorandu ar Ķīnas komunistisko partiju |date= 2011. gada 20. maijs |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/378259-urbanovics_parakstijis_memorandu_ar_kinas_komunistisko_partiju |accessdate= 2014. gada 13. februārī }}{{Novecojusi saite}}</ref> 2017. gada 24. jūlijā "Saskaņas" politiķis [[Ivars Zariņš]] izteicās, ka "Saskaņas" sadarbības līgums ar "Vienoto Krieviju" latviešiem pašlaik esot 2. svarīgākais līgums pēc NATO līguma, jo nodrošinot stabilitāti valstī un novēršot pārējo krievisko politisko spēku radikalizēšanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Zariņš no "Saskaņas" paziņo: līgums ar Putina partiju latviešiem pašlaik ir 2. svarīgākais pēc līguma ar NATO |date= 2017. gada 24. jūlijs |publisher= kasjauns.lv |url= http://jauns.lv/raksts/zinas/248538-zarins-no-saskanas-pazino-ligums-ar-putina-partiju-latviesiem-paslaik-ir-2-svarigakais-pec-liguma-ar-nato |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= «Saskaņas» politiķis: Latviešiem līgums ar partiju «Vienotā Krievija» ir pats svarīgākais pēc NATO līguma |date= 2017. gada 25. jūlijs |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/670116-saskanas_politikis_latviesiem_ligums_ar_partiju_vienota_krievija_ir_pats_svarigakais_pec_nato_liguma |accessdate= 2017. gada 12. novembrī |archive-date= 2017. gada 19. Septembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20170919015022/http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/670116-saskanas_politikis_latviesiem_ligums_ar_partiju_vienota_krievija_ir_pats_svarigakais_pec_nato_liguma }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Saskaņa: Līgums ar “Vienoto Krieviju” Latvijai svarīgākais pēc NATO līguma |date= 2017. gada 25. jūlijs |publisher= [[Latvijas Avīze]] |url= http://www.la.lv/ligums-ar-vienoto-krieviju-latvijai-svarigakais-pec-nato-liguma/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}</ref> 2017. gada 9. oktobrī intervijā "Saskaņas Centra" vadītājs Nils Ušakovs atklāja, ka 2015. gadā, pievienojoties [[Eiropas Sociālistu partija]]i, "Saskaņas Centra" sadarbības līgums ar "Vienoto Krieviju" vairs nav spēkā, jo Eiropas Sociālistu partija attiecības ar trešajām pusēm tradicionāli veidojot centralizēti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Ušakovs: «Saskaņas» līgums ar «Vienoto Krieviju» vairs nav aktuāls |date= 2017. gada 9. oktobris |publisher= [[Lsm.lv]] |url= http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/usakovs-saskanas-ligums-ar-vienoto-krieviju-vairs-nav-aktuals.a252978/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= «Saskaņas» sadarbības līgums ar Putina partiju «Vienotā Krievija» vairs nav spēkā |date= 2017. gada 9. oktobris |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://apollo.tvnet.lv/zinas/saskanas-sadarbibas-ligums-ar-putina-partiju-vienota-krievija-vairs-nav-speka/809207 |accessdate= 2017. gada 12. novembrī |archive-date= 2017. gada 10. Decembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20171210041757/http://apollo.tvnet.lv/zinas/saskanas-sadarbibas-ligums-ar-putina-partiju-vienota-krievija-vairs-nav-speka/809207 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= «Saskaņai» sadarbības līgums ar Putina partiju «Vienotā Krievija» vairs nav spēkā |date= 2017. gada 9. oktobris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/680697-saskanai_sadarbibas_ligums_ar_putina_partiju_vienota_krievija_vairs_nav_speka |accessdate= 2017. gada 12. novembrī |archive-date= 2017. gada 17. Oktobris |archive-url= https://web.archive.org/web/20171017063622/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/680697-saskanai_sadarbibas_ligums_ar_putina_partiju_vienota_krievija_vairs_nav_speka }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Partijas “Saskaņa” līderi paziņo, ka lauzuši līgumu ar Putina partiju “Vienotā Krievija” |author=Jānis Zariņš |date= 2017. gada 9. oktobris |publisher= skaties.lv |url= https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/partijas-saskana-lideri-pazino-ka-lauzusi-ligumu-ar-putina-partiju-vienota-krievija/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}</ref> Tomēr, kā vēlāk intervijā norādīja Urbanovičs, "Saskaņas Centra" sadarbības līgums ar Ķīnas Komunistisko partiju pēc Eiropas Sociālistu partijas vadītāju ieteikuma lauzts netika.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= «Saskaņa» nelauzīs līgumu ar Ķīnas Komunistisko partiju |date= 2017. gada 12. oktobris |work=Rīta intervija|publisher= [[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]] |url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskana-nelauzis-ligumu-ar-kinas-komunistisko-partiju.a253381/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}</ref> Analītiskais žurnālists [[Māris Zanders]] un politologs [[Juris Rozenvalds]] šādu nevienlīdzīgu pieeju un paziņojumu par līguma laušanu tikai ar "Vienoto Krieviju" vērtēja kā formālu un saistīja ar "Saskaņas Centra" centieniem nākamajā Saeimā nokļūt [[koalīcija|koalīcijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Ušakova paziņojumu par līgumattiecību saraušanu ar «Vienoto Krieviju» vērtē kā formālu |author=Madara Frīdrihsone |date= 2017. gada 12. oktobris |work=Pusdiena |publisher= [[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]] |url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/usakova-pazinojumu-par-ligumattiecibu-sarausanu-ar-vienoto-krieviju-verte-ka-formalu.a253016/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}</ref> Līdzīgu viedokli pauda arī no "Saskaņas" ievēlētais [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts [[Andrejs Mamikins]], kurš līguma laušanu kritizēja kā piekāpību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Mamikins par lēmumu lauzt līgumu ar ''Vienoto Krieviju'': Nil, tev nav taisnība |date= 2017. gada 10 |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/viedokli/latvija/mamikins-kritize-usakova-lemumu-lauzt-ligumu-ar-_vienoto-krieviju_-14182374 |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Mamikins: Līgums ar «Vienotā Krievija» tika lauzts ar mērķi partijai kļūt pieņemamai Latvijas valdošajiem |date= 2017. gada 10. oktobris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/apollo/arhivs/809364-mamikins_ligums_ar_vienota_krievija_tika_lauzts_ar_merki_partijai_klut_pienemamai_latvijas_valdosajiem |accessdate= 2017. gada 12. novembrī }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Mamikinam sava versija, kāpēc lauzts līgums ar Putina partiju |date= 2017. gada 10. oktobris |publisher= [[Latvijas Avīze]] |url= http://www.la.lv/mamikins-sava-versija-kapec-lauzts-ligums-ar-putina-partiju/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}</ref> == Vēlēšanas == === Saeimas vēlēšanas === {{Saskaņa un PCTVL}} {| class="wikitable sortable" |- ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2010. | [[10. Saeimas vēlēšanas]] | 26,04 | {{Infobox political party/seats|29|100|hex=#FF2400}} | <small>[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]] saraksts ieguva 29 vietas, no kurām 4 ieguva [[Latvijas Sociālistiskā partija|LSP]] un 1 — [[Daugavpils pilsētas partija|DPP]]</small> |- | 2011. | [[11. Saeimas vēlēšanas]] | 28,37 | {{Infobox political party/seats|31|100|hex=#FF2400}} | <small>[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]] saraksts ieguva 31 vietu, no kurām 3 ieguva [[Latvijas Sociālistiskā partija|LSP]]</small> |- | 2014. | [[12. Saeimas vēlēšanas]] | 23 | {{Infobox political party/seats|24|100|hex=#FF2400}} | <small>Saskaņas saraksts ieguva 24 vietas, no kurām 2 ieguva [[Latvijas Sociālistiskā partija|LSP]] pārstāvji un vienu [[Gods kalpot Rīgai|GKR]] pārstāvis</small> |- | 2018. | [[13. Saeimas vēlēšanas]] | 19,80 | {{Infobox political party/seats|23|100|hex=#FF2400}} | <small>Saskaņas saraksts ieguva 23 vietas, no kurām 1 ieguva [[Latvijas Sociālistiskā partija|LSP]] pārstāvis un vienu [[Gods kalpot Rīgai|GKR]] pārstāve [[Jūlija Stepaņenko|J. Stepaņenko]], kas vēl pirms Saeimas darba sākuma izstājās no frakcijas</small> |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 4,81 | {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#FF2400}} | |} "Saskaņai" 12. Saeimā bija vislielākā frakcija ar 24 deputātiem. "Saskaņu" Saeimā pārstāvēja [[Jānis Urbanovičs]] (Saeimas frakcijas priekšsēdētājs), [[Valērijs Agešins]] (frakcijas priekšsēdētāja biedrs), [[Artūrs Rubiks]] (frakcijas priekšsēdētāja biedrs), [[Andrejs Klementjevs]], [[Zenta Tretjaka]],<ref>[http://www.latvijaslaudis.lv/old-data/users/tretjaka_zenta/ Zenta Tretjaka] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304234154/http://www.latvijaslaudis.lv/old-data/users/tretjaka_zenta/ |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} latvijaslaudis.lv</ref> [[Vitālijs Orlovs]], [[Sergejs Dolgopolovs]], [[Andrejs Elksniņš]], [[Marjana Ivanova-Jevsejeva]], [[Ņikita Ņikiforovs]], [[Ivars Zariņš]], [[Jānis Tutins]], [[Mihails Zemļinskis]], [[Boriss Cilevičs]], [[Ivans Klementjevs]], [[Igors Zujevs]] (ieņēma [[Regīna Ločmele-Luņova|Regīnas Ločmeles-Luņovas]], kas nolika mandātu, vietu), [[Jūlija Stepaņenko]], [[Sergejs Mirskis]], [[Sergejs Potapkins]], [[Igors Pimenovs]], [[Ivans Ribakovs]], [[Jānis Ādamsons]], [[Vladimirs Nikonovs]], [[Raimonds Rubiks]]. Pētnieciskās žurnālistikas centra ''[[Re:Baltica]]'' veiktajā pētījumā par 12. Saeimas deputātu uzstāšanos tribīnē un ziņojumu gatavošanu no 13 par "klusajiem deputātiem" atzītajiem gandrīz 3/4 jeb 8 bija ievēlēti no "Saskaņas", tostarp par "visnerunīgāko Saeimas deputātu" atzītais [[Igors Zujevs]], kas darbojas jau trešajā Saeimas sasaukumā pēc kārtas, bet 13. Saeimā 38 mēnešos ne reizi nav runājis no tribīnes un tikai vienreiz gatavojis ziņojumu par kādu likumprojektu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Saeimas “klusējošie varoņi” – kuri nekāpj tribīnē, bet algu saņem? |date= 2018. gada 2. jūlijs |publisher= ''[[Re:Baltica]]'' |work= Politiķu uzraudzība |url= https://rebaltica.lv/2018/07/saeimas-klusejosie-varoni-kuri-nekapj-tribine-bet-algu-sanem/ |accessdate= 2018. gada 6. jūlijā}}</ref> === Eiroparlamenta vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2014. | [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|8. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 13,04 | {{Infobox political party/seats|1|8|hex=#FF2400}} | |- | 2019. | [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 17,45 | {{Infobox political party/seats|2|8|hex=#FF2400}} | |- | 2024. | [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 7,13 | {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#FF2400}} | |} === Pašvaldību vēlēšanas === ==== Rīgas domes vēlēšanas ==== {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2009. | [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 34,29 | {{Infobox political party/seats|26|60|hex=#FF2400}} | |- | 2013. | [[2013. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 58,54 | {{Infobox political party/seats|39|60|hex=#FF2400}} | Kopīgais saraksts "[[Saskaņas Centrs]]/[[Gods kalpot Rīgai!]]" |- | 2017. | [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 50,82 | {{Infobox political party/seats|32|60|hex=#FF2400}} | Kopīgais saraksts ar "[[Gods kalpot Rīgai!]]" |- | 2020. | [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 16,89 | {{Infobox political party/seats|12|60|hex=#FF2400}} | |} ==== 2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas ==== Pēc [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanām]] "Saskaņai" bija teritoriālās nodaļas 57 Latvijas pašvaldībās. Kopumā 64 deputāti bija ievēlēti 44 pašvaldībās. Partijas deputāti ir koalīcijā 13 Latvijas novados: Aglonas, Balvu, Dagdas, Rēzeknes, Viļakas, Viļānu, Babītes, Garkalnes, Ogres, Olaines, Iecavas, Krustpils un Ozolnieku novados, bet vēl 26 novados deputāti ir opozīcijā. Četrās no lielākajām Latvijas pilsētām — Rīgā, Jūrmalā, Rēzeknē un Jēkabpilī — "Saskaņas" deputāti ir koalīcijā, bet vēl trijās pilsētās — Daugavpilī, Liepājā un Jelgavā — opozīcijā. [[Rīgas dome|Rīgas domē]] "Saskaņu" pārstāvēja 22 deputāti<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.riga.lv/lv/Systems/DeputyCatalog/Default.aspx?categoryID=2&nodeID=1 |title=Rīgas pašvaldības portāls |publisher=Riga.lv |date=2011-05-18 |accessdate=2015-11-02 }}{{Novecojusi saite}}</ref>: [[Nils Ušakovs]] (Rīgas mērs), Anna Vladova (frakcijas priekšsēdētāja), Mihails Kameņeckis (frakcijas priekšsēdētājas vietnieks), Andrejs Kozlovs, Andrejs Kameņeckis, [[Aleksejs Rosļikovs]], [[Baiba Rozentāle]], Maksims Tolstojs, [[Jefimijs Klementjevs]], Jānis Ločmelis, Igors Kuzmuks, Igors Solovjovs, Olga Veidiņa, [[Regīna Ločmele-Luņova]], Genādijs Sevastjanovs, Sandris Bergmanis, Vitālijs Dubovs, [[Vadims Baraņņiks]], Vadims Faļkovs, [[Valērijs Petrovs]], Viktors Paškovs un Vladimirs Frolovs. [[Rēzeknes dome|Rēzeknes domē]] partiju pārstāvēja 7 deputāti<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.rezekne.lv/dome/domes-deputati/ |title=Domes deputāti |publisher=Rezekne.Lv |date= |accessdate=2015-11-02 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151024153449/http://www.rezekne.lv/dome/domes-deputati/ |archivedate=2015-10-24 }}</ref>: [[Aleksandrs Bartaševičs]] (Rēzeknes mērs), Andrejs Rešetņikovs, Aleksejs Stecs, Vladimirs Bogdanovs, Aleksandrs Irišins, Jānis Krišāns un Lidija Ostapceva. [[Daugavpils dome|Daugavpils domē]] bija 5 "Saskaņas" deputāti<ref>{{tīmekļa atsauce |author=Daugavpils pilsētas dome |url=http://daugavpils.lv/lv/54 |title=Daugavpils |publisher=Daugavpils.lv |date= |accessdate=2015-11-02 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151109150202/http://www.daugavpils.lv/lv/54 |archivedate=2015-11-09 }}</ref>: [[Andrejs Elksniņš]], Anatolijs Gržibovskis, [[Marjana Dademaša|Marjana Ivanova-Jevsejeva]], Valērijs Kononovs un Mihails Lavrenovs. [[Liepāja]]s domē partiju pārstāvēja 4 deputāti<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=xM59mrsrMqVJ3DCrDyMWvw%3D%3D&locationId=NnGEGaGW2UM1ajylM1RJog%3D%3D |title=2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas |publisher=cvk.lv |date=2017-06-03 |accessdate=2017-06-03 }}</ref>: [[Valērijs Agešins]], Helēna Geriloviča, Pāvels Sereda un Ludmila Rjazanova. [[Jūrmala]]s domē bija 3 "Saskaņas" pārstāvji<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.jurmala.lv/page/276 |title=Deputāti &#124; |publisher=Jurmala.lv |date=1956-09-14 |accessdate=2015-11-02 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150911234329/http://www.jurmala.lv/page/276 |archivedate=2015-09-11 }}</ref>: Boriss Doņņikovs, Karina Siņkeviča un Larisa Loskutova. [[Jelgava]]s domē partiju pārstāvēja 3 deputāti<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.jelgava.lv/pasvaldiba/pilsetas-parvalde/deputati/ |title=Jelgava - pilsēta izaugsmei! / Pašvaldība / Ziņas par iestādi / Deputāti |publisher=Jelgava.lv |date= |accessdate=2015-11-02 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151020002238/http://www.jelgava.lv/pasvaldiba/pilsetas-parvalde/deputati/ |archivedate=2015-10-20 }}</ref>: [[Ivars Jakovels]], Valentīns Grigorjevs un Sergejs Stoļarovs. [[Jēkabpils dome|Jēkabpils domē]] "Saskaņu" pārstāvēja Andris Rutko un Broņislavs Ivanovskis. ==== 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas ==== {{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}} Partija pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Balvu novads|Balvu]], [[Ludzas novads|Ludzas]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes]], [[Preiļu novads|Preiļu]], [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas]], [[Līvānu novads|Līvānu]], [[Olaines novads|Olaines]], [[Salaspils novads|Salaspils]], [[Ādažu novads|Ādažu]], [[Ogres novads|Ogres]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Limbažu novads|Limbažu]], [[Aizkraukles novads|Aizkraukles]], [[Saulkrastu novads|Saulkrastu]], [[Valmieras novads|Valmieras]], [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Jelgavas novads|Jelgavas]], [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Ropažu novads|Ropažu]] un [[Krāslavas novads|Krāslavas]] novadā, kā arī [[Rēzekne|Rēzeknē]], [[Liepāja|Liepājā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Ventspils|Ventspilī]], [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]]. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" |Novads/Pilsēta ! colspan="2" |Vēlēšanu rezultāts ! rowspan="2" |Deputātu vietas |- !Balsis !Procenti |- |{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]] |4387 |63,19% |{{center|{{Infobox political party/seats|8|13|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|Coat of arms of Daugavpils.svg}} [[Daugavpils]] |7498 |42,25% |{{center|{{Infobox political party/seats|7|15|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg}} [[Rēzeknes novads]] |1767 |27,34% |{{center|{{Infobox political party/seats|6|19|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|Krāslavas novads COA.png}} [[Krāslavas novads]] |719 |12,29% |{{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|Augšdaugavas novada ģerbonis.svg}} [[Augšdaugavas novads]] |725 |12,08% |{{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|Coat of Arms of Liepāja.svg}} [[Liepāja]] |1583 |11,81% |{{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|LVA Ludzas novads COA.png}} [[Ludzas novads]] |797 |11,61% |{{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|LVA Līvānu novads COA.png}} [[Līvānu novads]] |343 |11,12% |{{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|Olaines novads COA.png}} [[Olaines novads]] |397 |10,69% |{{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|Coat of Arms of Jūrmala.svg}} [[Jūrmala]] |1408 |9,72% |{{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|Ropažu novada ģerbonis.svg}} [[Ropažu novads]] |648 |8,57% |{{center|{{Infobox political party/seats|2|19|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]] |813 |7,00% |{{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|Balvu novads COA.svg}} [[Balvu novads]] |462 |6,87% |{{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|Salaspils novads COA.png}} [[Salaspils novads]] |322 |6,86% |{{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|Ādažu novads COA 2022.svg}} [[Ādažu novads]] |413 |6,78% |{{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|Jēkabpils novada ģerbonis.svg}} [[Jēkabpils novads]] |711 |6,30% |{{center|{{Infobox political party/seats|1|19|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|Jelgavas novads COA.svg}} [[Jelgavas novads]] |409 |5,96% |{{center|{{Infobox political party/seats|1|19|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|Preiļu novads COA.png}} [[Preiļu novads]] |379 |5,74% |{{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|Mārupes novada ģerbonis.svg}} [[Mārupes novads]] |364 |4,55% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|LVA Ventspils COA.svg}} [[Ventspils]] |347 |4,13% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|13|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|Ogres novads COA.png}} [[Ogres novads]] |636 |3,68% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|23|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|Ķekavas novada ģerbonis.svg}} [[Ķekavas novads]] |247 |3,22% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|LVA Bauskas novads COA.png}} [[Bauskas novads]] |188 |2,12% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|Limbažu novads COA.png}} [[Limbažu novads]] |162 |1,93% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|Aizkraukles novads COA.svg}} [[Aizkraukles novads]] |141 |1,83% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|Saulkrastu novada ģerbonis.svg}} [[Saulkrastu novads]] |53 |1,61% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|Valmieras novada ģerbonis.svg}} [[Valmieras novads]] |137 |0,87% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#FF2400}}}} |} == Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām == Partija "Saskaņa" laika gaitā ir parakstījusi vairākas vienošanās ar dažādu nozaru asociācijām un [[arodbiedrība|arodbiedrībām]], lai pilnvērtīgi pārstāvētu nozaru darbinieku intereses. Vienošanās par sadarbību ir noslēgtas ar: * [http://www.lvsada.lv/ Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību]; * [http://www.lizda.lv/ Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150613050716/http://www.lizda.lv/ |date={{dat|2015|06|13||bez}} }}; * [http://www.pensionari.lv/ Latvijas Pensionāru federāciju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150303012423/http://pensionari.lv/ |date={{dat|2015|03|03||bez}} }}; * [http://www.lbas.lv/ Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060425034152/http://www.lbas.lv/ |date={{dat|2006|04|25||bez}} }}; * [https://web.archive.org/web/20150627224929/http://www.lcbb.lv/lv/ Biedrību "Latvijas ceļu būvētājs"]. == Skandāli == 2010. gada 14. jūnijā [[Latvijas Ekonomikas policija]] par krāpšanu lielā apmērā apsūdzēja „Saskaņas” [[10. Saeima]]s deputātu [[Juris Silovs (politiķis)|Juri Silovu]] un viņa sievu. Silovs, vēl būdams [[Garkalnes novads|Garkalnes novada]] domes priekšsēdētājs, slēpis pēdas avārijai, ko alkohola reibumā izraisījis ar dienesta auto, un izkrāpis no apdrošinātājiem naudu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Saeimas deputāts apsūdzēts krāpšanā lielā apmērā |date= 2011. gada 10. aprīlis |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/373203-saeimas_deputats_apsudzets_krapsana_liela_apmera |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī |archive-date= 2011. gada 29. Augustsss |archive-url= https://web.archive.org/web/20110829035150/http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/373203-saeimas_deputats_apsudzets_krapsana_liela_apmera }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Raidījums: Saeimas deputāts Silovs apsūdzēts krāpšanā |date= 2011. gada 10. aprīlis |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-saeimas-deputats-silovs-apsudzets-krapsana.d?id=37935873 |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī}}</ref> 2011. gada 12. aprīlī Silovs nolika Saeimas deputāta mandātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Krāpšanā apsūdzētais SC deputāts Silovs noliek mandātu |date= 2011. gada 12. aprīlis |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī |archive-date= 2011. gada 15. Aprīlis |archive-url= https://web.archive.org/web/20110415000528/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Par krāpšanu aizdomās turētais deputāts Juris Silovs noliek 10.Saeimas mandātu |author= Lelde Petrāne |date= 2011. gada 12. aprīlis |publisher= [[Dienas Bizness]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī |archive-date= 2011. gada 15. Aprīlis |archive-url= https://web.archive.org/web/20110415000528/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu }}</ref> 2014. gada 10. oktobrī Rīgas rajona tiesa Silovam piesprieda trīs gadu cietumsodu, ko viņš pārsūdzēja, turpinot strādāt Garkalnes novada domes nākamajā sasaukumā un saglabājot Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieka amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Par krāpšanu notiesātais Garkalnes novada vicemērs Silovs turpina strādāt domē |date= 2014. gada 19. decembris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/540522-par_krapsanu_notiesatais_garkalnes_novada_vicemers_silovs_turpina_stradat_dome |accessdate= 2017. gada 12. novembrī }}{{Novecojusi saite}}</ref> 2017. gada 4. decembrī lietas iztiesāšana tika pabeigta, tiesai reālo cietumsodu aizstājot ar 19 000 eiro soda naudu. Līdz ar notiesājošo spriedumu Silovs zaudēja Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieka amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Stājoties spēkā notiesājošam tiesas spriedumam, amatu zaudē Garkalnes novada vicemērs no «Saskaņas» |date= 2017. gada 4. decembris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/748723-stajoties_speka_notiesajosam_tiesas_spriedumam_amatu_zaude_garkalnes_novada_vicemers_no_saskanas |accessdate= 2018. gada 9. maijā |archive-date= 2018. gada 10. Jūlijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20180710041108/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/748723-stajoties_speka_notiesajosam_tiesas_spriedumam_amatu_zaude_garkalnes_novada_vicemers_no_saskanas }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Līdz ar spriedumu par krāpniecību amatu zaudē Garkalnes vicemērs, saskaņietis Silovs |date= 2017. gada 4. decembris |publisher= [[kasjauns.lv]] |url= http://jauns.lv/raksts/zinas/262560-lidz-ar-spriedumu-par-krapniecibu-amatu-zaude-garkalnes-vicemers-saskanietis-silovs |accessdate= 2018. gada 9. maijā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā amatu zaudē Garkalnes novada vicemērs Silovs |date= 2017. gada 4. decembris |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/pec-tiesas-sprieduma-stasanas-speka-amatu-zaude-garkalnes-novada-vicemers-silovs-14186229 |accessdate= 2018. gada 9. maijā}}</ref> 2011. gadā par elektrības zagšanu, iejaucoties elektrības skaitītāja konstrukcijā, tika sodīts "Saskaņas" Saeimas deputāta [[Igors Meļņikovs|Igora Meļņikova]] ģimenes uzņēmums SIA "Karavīrs". Meļņikovs apgalvoja, ka neko nav zinājis un, ka skaitītājā radusies kļūda.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Saeimas deputāta ģimenes uzņēmumu pieķer elektrības zagšana |date= 2011. gada 15. augusts |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://www.tvnet.lv/apollo/arhivs/490451-saeimas_deputata_gimenes_uznemumu_pieker_elektribas_zagsana |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Saeimas deputāta ģimenes firma pieķerta elektrības zagšanā |date= 2011. gada 15. augusts |publisher= [[kasjauns.lv]] |url= http://jauns.lv/raksts/zinas/181893-saeimas-deputata-gimenes-firma-piekerta-elektribas-zagsana |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī}}</ref> 2012. gadā [[Valsts ieņēmumu dienests]] veica [[audits|auditu]] un Meļņikovu atkārtoti sodīja par nodokļu nemaksāšanu, liekot viņam samaksāt 76 000 eiro papildu aprēķināto nodokli, nokavējuma naudu un soda naudu. Meļņikovs audita rezultātus pārsūdzēja, taču Valsts ieņēmumu dienests to noraidīja un uzrēķinu atstāja spēkā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Saeimas deputāts Meļņikovs iekļauts nodokļu parādnieku sarakstā |date= 2012. gada 13. maijs |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/saeimas-deputats-melnikovs-ieklauts-nodoklu-paradnieku-saraksta-13946740 |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= SC deputāts Meļņikovs pieķerts nodokļu nemaksāšanā |date= 2012. gada 13. maijs |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://www.tvnet.lv/apollo/arhivs/515562-sc_deputats_melnikovs_piekerts_nodoklu_nemaksasana |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Raidījums: Saeimas deputāts Meļņikovs sapinas skaidrojumos par nodokļiem |date= 2012. gada 13. maijs |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-saeimas-deputats-melnikovs-sapinas-skaidrojumos-par-nodokliem.d?id=42352146 |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī}}</ref> 2018. gadā iepriekš nepolitiska satura ''[[Facebook]]'' lapa "Riga Online" tika pārsaukta par "Saskaņa Online" un tajā sāka parādīties politisks saturs, izraisot sašutumu daudzu tās sekotāju vidū. Pēc lietotāju sūdzībām ''Facebook'' lapu slēdza. [[KNAB]] pauda, ka likums nav pārkāpts, bet [[Delna (organizācija)|sabiedrība par atklātību "Delna"]] notikušo uzskatīja par [[ētika]]s pārkāpumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= “Facebook” slēdz lapu “Saskaņa Online”, par kuru aktīvi ziņojuši sociālā tīkla lietotāji |author=Ilze Vēbere |date= 2017. gada 9. oktobris |publisher= skaties.lv |url= https://skaties.lv/zinas/latvija/facebook-sledz-lapu-saskana-online-par-kuru-aktivi-zinojusi-sociala-tikla-lietotaji/ |accessdate= 2018. gada 17. maijā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= "Facebook" slēdzis lapu "Saskaņa Online" |date= 2019. gada 30. maijs |publisher= kasjauns.lv |url= http://jauns.lv/raksts/zinas/283475-facebook-sledzis-lapu-saskana-online |accessdate= 2018. gada 17. maijā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= 'Facebook' slēdzis lapu 'Saskaņa Online' |date= 2019. gada 30. maijs |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/facebook-sledzis-lapu-saskana-online.d?id=50079307 |accessdate= 2018. gada 17. maijā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= «Facebook» slēdzis lapu «Saskaņa Online» |date= 2019. gada 30. maijs |publisher= [[Lsm.lv]] |url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/facebook-sledzis-lapu-saskana-online.a280301/ |accessdate= 2018. gada 17. maijā}}</ref> == Iepriekšējie logo == {{Gallery |width=190 | height=190 |perrow=1|lines=1 |align=center |captionstyle=text-align:center; |File:Saskaņa logo.png|Sākotnējais logotips }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20141112075543/http://www.saskana.info/ Oficiālā mājaslapa] {{Navboxes |title = Saeimas |list1 = {{12. Saeima|state=autocollapse}} {{13. Saeima|state=autocollapse}} }} {{Navboxes |title = Eiropas Parlamenta vēlēšanas |list1 = {{Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2014|state=autocollapse}} {{Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019|state=autocollapse}} }} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Sociāldemokrātiskās partijas]] dqtnx2bhibtnk2okae779beox45x4ji Palīdzība:Darba uzsākšana 12 132016 4458436 3365765 2026-04-24T14:24:31Z Gars25 144529 Uzlqboju 4458436 wikitext text/x-wiki . Nagārijums [[Kategorija:Vikipēdijas palīdzība]] nk8nmcp20b5izh2v94d3lh9x6g2fo7w 4458437 4458436 2026-04-24T14:24:56Z NDG 132532 Reverted edits by [[Special:Contribs/Gars25|Gars25]] ([[User talk:Gars25|talk]]) to last version by Egilus: unexplained content removal 2532382 wikitext text/x-wiki {{Palīdzība}} Esi sveicināts! [[Vikipēdija]] ir kopīgi rediģējama Interneta enciklopēdija, kurā tieši '''tu''' vari sniegt savu ieguldījumu. Šajā sadaļā ir pieejama visa nepieciešamākā informācija, lai iegūtu pamatiemaņas un zināšanas, kas ir vajadzīgas, lai palīdzētu mums veidot šo projektu. Katrā lapā ir atrodami dažādi noderīgi norādījumi par to, kā izmainīt Vikipēdijas saturu, informācija par Vikipēdijas kopienu un Vikipēdijas politikas un tradīciju apraksts. Ņem vērā, ka šī ir ''palīdzība'', nevis regulējoša politikas lapa vai visaptveroša rokasgrāmata. Ja tu meklē plašāku informāciju, visos pamācības rakstos ir atrodamas Vikipēdijas vikisaites uz citām Vikipēdijas lapām. Tajās ir vairāk informācijas par šiem tematiem. Nav nepieciešams to lasīt tūlīt, bet — ja vēlies, tu to vari darīt. Ja vēlies, vari šīs lapas atvērt jaunā logā, lai nepazaudētu atvērto pamācības lapu. Palīdzības sadaļā ir arī norādes uz lapām (t.s. ''"smilšu kastēm"''), kurās varēsi eksperimentēt ar apgūstamajām iemaņām. "Smilšu kastē" drīkst rīkoties pēc sirds patikas — ja kļūdīsies, no tā varēsi mācīties, nesabojājot jau esošo Vikipēdijas materiālu, tāpēc noteikti pamēģini! '''Piezīme:''' Ja darba procesā rodas nepieciešama pēc palīdzības, tad atrodoties jebkurā Vikipēdijas lapā, kreisajā pusē, navigācijas sadaļā, tu atradīsi hipersaiti '''[[Palīdzība:Saturs|Palīdzība]]''', kas tevi atvedīs uz šo sadaļu. == Reģistrēšanās == '''Reģistrēšanās nav obligāta''', tādēļ ikviens ir aicināts dot savu ieguldījumu Vikipēdijas attīstībā, arī nereģistrētie dalībnieki. Tomēr ir divi būtiski iemesli, kādēļ mēs aicinām reģistrēties: === Vispārēji ieguvumi === Bezmaksas piereģistrēšanās dod vairākus [[Vikipēdija:Kāpēc reģistrēties?|ieguvumus]] ([[w:Wikipedia:Why create an account?|En]]), tai skaitā rediģēšanas papildu iespējas un wiki vides pielāgošana. Viena no noderīgajām papildiespējām ir [[Vikipēdija:Watchlist|uzraugāmo lapu saraksts]] ([[w:Wikipedia:Watchlist|En]]), kas ļauj viegli sekot līdzi izmaiņām tajās lapās, par kurām tev ir īpaša interese. Cita papildiespēja ļauj [[Vikipēdija:Kā pārdēvēt (pārvietot) lapu|pārvietot vai pārdēvēt lapas]] ([[w:Wikipedia:How to rename (move) a page|En]]). (Nevajag pārvietot lapas, vienkārši izkopējot un iekopējot citur, jo tādā veidā netiek saglabāta izmaiņu vēsture. Tā vietā pajautā kādam reģistrētam dalībniekam [[Vikipēdija:Kopienas portāls|Kopienas portālā]] ([[w:Wikipedia:Village pump|En]]).) Nereģistrējušos dalībnieku identificē pēc viņa datora [[IP adrese]]s, kas kļūst par viņa atpazīstamības zīmi, kad tas pievieno kādu informāciju (vai paraksta komentārus diskusiju lapās). Tava datora IP adresi reizēm kāds var izmantot, lai atrastu vairāk informācijas par tevi, tādēļ reģistrēšanās palielina tavu privātumu, paslēpjot tavu IP adresi. No otras puses, tā kā [[DHCP]] vai [[PPP]] piešķirtās IP adreses bieži vien ir nepastāvīgas, nereģistrētiem dalībniekiem var būt grūti iemantot cieņu un atpazīstamību starp citiem rediģētājiem, jo nav iespējams saglabāt labo darbu vēsturi. Turklāt ar šādiem nereģistrētiem dalībniekiem ir grūtāk sazināties, jo tiem nav savas [[Vikipēdija:Diskusiju lapa|diskusiju lapas]] ([[w:Wikipedia:talk page|En]]). Visbeidzot, tikai reģistrēti dalībnieki var kļūt par Vikipēdijas [[Vikipēdija:Administratori|administratoriem]]. === Pastarpinātie ieguvumi === Daudzi Vikipēdijas dalībnieki uzskata, ka reģistrēšanās parāda tavu gatavību labprātīgi parakstīties zem saviem ieguldījumiem un komentāriem diskusiju lapās. Tas nozīmē, ka tavi ieguldījumi šķirkļos un diskusiju lapās tiks vērtēti augstāk, vismaz tad, kad būsi iegājis. == Reģistrēto dalībnieku iespējas == Nereģistrētie dalībnieki nevar '''pārvietot lapas''' un '''augšuplādēt failus'''. === Lapu pārvietošana === Lielākajai daļai lapu, augšā, pa labi no saites ''hronoloģija'' ir saite ''pārvietot''. To lieto, lai pārsauktu lapu. Pārvietošanas laikā tiek pārvietotas visas lapas iepriekšējās versijas. Pārvietošana ir iespējama tikai tad, ja lapa ar vēlamo nosaukumu neeksistē. Principā lapu var pārvietot, arī nokopējot tās saturu (vikitekstu) un iekopējot to lapā ar vēlamo nosaukumu, taču šāda rīcība ir ļoti nevēlama, jo tas izjauc hronoloģijas izsekojamību un var radīt problēmas ar licencēšanu. === Failu augšuplādēšana === Failus, kuri jau atrodas [http://commons.wikimedia.org wikimedia commons], var izmantot tieši. Ja attiecīgo failu nav iespējams augšuplādēt uz ''wikimedia commons'' (piem., tas ir licencēts pēc ''fair use''), tad to nākas augšuplādēt tieši [[Special:Upload|latviešu valodas Vikipēdijā]]. Ekrānam kreisajā pusē (pie ''rīki'', zem ''meklēt'') ir saite ''Augšupielādēt failu''. == Kā reģistrēties == Lai reģistrētos vai lai izlasītu vairāk par [[Vikipēdija:Kāpēc reģistrēties?|reģistrēšanās ieguvumiem]], tu vari klikšķināt uz linka [[Special:Userlogin|Ieiet]], kas ir atrodams jebkuras lapas augšējā labajā stūrī. [[Kategorija:Vikipēdijas palīdzība]] 7e8megjrzhpbzd316tnr4avmppuvjss Veidne:Vērtīgais raksts/janvārī, 2011. gadā 10 133685 4458553 1132767 2026-04-24T20:31:11Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4458553 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Vēlēšanu iecirknis, 2010-09-29 cropped.jpg|right|130px|Vēlēšanu plakāts pie iecirkņa]] '''[[10. Saeimas vēlēšanas]]''' [[Latvija|Latvijā]] notika {{dat|2010|10|2}}. Tās norisinājās piecos vēlēšanu apgabalos — Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Saeimas vēlēšanās piedalījās 13 partiju un partiju apvienību kandidātu saraksti, kas sastāvēja no 1239 deputātu kandidātiem. Saeimā tika ievēlēti 100 deputāti. Saeimā tika ievēlēti pieci saraksti. Visvairāk mandātu ieguva apvienība "[[Vienotība]]", kuru pirms vēlēšanām izveidoja partijas "[[Jaunais laiks]]", "[[Pilsoniskā savienība]]" un "[[Sabiedrība citai politikai]]". Apvienību Saeimā pārstāv 33 deputāti. Pirms vēlēšanām tika prognozēts, ka uzvaru vēlēšanās izcīnīs apvienība "[[Saskaņas Centrs]]". [[Dombrovska 1. Ministru kabinets|Valdošā koalīcija]] (JL, PS, "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]" un "[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]"), kurai [[9. Saeima|9. Saeimā]] bija 45 mandāti no 100, vēlēšanās atguva vairākumu, trim apvienībām kopā iegūstot 63 mandātus. Pēc vēlēšanām [[Dombrovska 2. Ministru kabinets|jaunās valdības]] veidošanas procesā no koalīcijas tika izslēgta "Nacionālā apvienība". Jauno Ministru kabinetu izveidoja "Vienotība" un ZZS. Par [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāju]] ievēlēja "Vienotības" pārstāvi [[Solvita Āboltiņa|Solvitu Āboltiņu]].<p align="right">(''[[10. Saeimas vēlēšanas|lasīt tālāk…]]'')</p> ak83uaqyik74h159b7pwa07iuwcjgwx Daudzeva 0 138312 4458394 4438336 2026-04-24T12:43:03Z Pirags 3757 pap 4458394 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Daudzeva | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Pieminas akmens represetiem daudzeva.JPG | image_caption = Piemiņas akmens represētajiem | pushpin_map = Latvija#Aizkraukles novads | pushpin_label_position = right | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Aizkraukles novads]] | subdivision_name2 = [[Daudzeses pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 2,25 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2008 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=1150 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 800 | population_density_km2 = auto | latd =56 | latm =30 | lats =23 | latNS = N | longd =25 | longm =14 | longs =28 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5111 Daudzeva | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Daudzeva''' ir [[ciems]] [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Daudzeses pagasts|Daudzeses pagastā]], pagasta centrs. Tajā atrodas [[Daudzeva (stacija)|Daudzevas dzelzceļa stacija]], pie kuras ir izvietots piemineklis 1941. un 1949. gadā deportētajiem pagasta iedzīvotājiem (celts 1989. gadā). Izvietojusies pie autoceļu [[P86]] un [[V956]] krustojuma. Autoceļu == Vēsture == Vēsturiski pie Daudzevas atradās viens no [[Strūves ģeodēziskais loks|Strūves ģeodēziskā loka]] punktiem. Ciems izveidojās pie 1904. gadā pabeigtās [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|dzelzceļa līnijas Ventspils—Maskava]] [[Daudzeva (stacija)|Daudzevas]] stacijas. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā frontes apgādei vācu karaspēks uzbūvēja [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|šaursliežu dzelzceļa]] tīklu, kas Daudzevas staciju savienoja ar [[Viesīte|Viesīti]], tālāk ar [[Eglaine (stacija)|Eglaines]] staciju uz platsliežu [[Dzelzceļa līnija Eglaine—Daugavpils|dzelzceļa līnijas]] [[Grīva]]-[[Radvilišķi]]. Netālu no Daudzevas Ķeikānos bija uzbūvēts šaursliežu dzelzceļa atzars līdz [[Sece]]s ciemam. [[Bermontiāde]]s laikā 1919. gada 17.-19. oktobrī pie Daudzevas stacijas notika kaujas ar [[Vācu leģions|Vācu leģiona]] Rikhofa bataljonu. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|725 |1979|694 |1989|748 |2000|709 |2011|655 |2021|563 }} == Apraksts == Daudzevas ciemā dzīvo 60% no pagasta iedzīvotājiem. Ciemam raksturīgs ielu un ceļu tīkls, daļējs teritorijas labiekārtojums, daļējs tehniskās infrastruktūras nodrošinājums, dažādi sociālās un ekonomiskās infrastruktūras elementi. Ciems nodrošina atsevišķas lauku saimnieciskās, sabiedriskās un kultūras dzīves un citas funkcijas. Daudzevas ciems raksturīgs ar individuālo mājokļu izvietojumu, daudzdzīvokļu māju grupu, centralizētu ūdens apgādi un kanalizācijas sistēmu, infrastruktūras izvietojumu - veikali, pašvaldības administratīvais centrs, pirmskolas bērnu iestāde, ģimenes ārsta prakse, bibliotēka u.c. == Skatīt arī == * [[Daudzeses pagasts]] * [[Daudzese]] * [[Daudzeva (stacija)]] == Ārējās saites == * [http://www.daudzese.lv Daudzeses pagasta mājas lapa] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daudzeses pagasta ciemi}} [[Kategorija:Aizkraukles novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] izxiys675s74u95k9w5pq5sldgokt97 4458395 4458394 2026-04-24T12:43:22Z Pirags 3757 4458395 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Daudzeva | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Pieminas akmens represetiem daudzeva.JPG | image_caption = Piemiņas akmens represētajiem | pushpin_map = Latvija#Aizkraukles novads | pushpin_label_position = right | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Aizkraukles novads]] | subdivision_name2 = [[Daudzeses pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 2,25 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2008 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=1150 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 800 | population_density_km2 = auto | latd =56 | latm =30 | lats =23 | latNS = N | longd =25 | longm =14 | longs =28 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5111 Daudzeva | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Daudzeva''' ir [[ciems]] [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Daudzeses pagasts|Daudzeses pagastā]], pagasta centrs. Tajā atrodas [[Daudzeva (stacija)|Daudzevas dzelzceļa stacija]], pie kuras ir izvietots piemineklis 1941. un 1949. gadā deportētajiem pagasta iedzīvotājiem (celts 1989. gadā). Izvietojusies pie autoceļu [[P86]] un [[V956]] krustojuma. == Vēsture == Vēsturiski pie Daudzevas atradās viens no [[Strūves ģeodēziskais loks|Strūves ģeodēziskā loka]] punktiem. Ciems izveidojās pie 1904. gadā pabeigtās [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|dzelzceļa līnijas Ventspils—Maskava]] [[Daudzeva (stacija)|Daudzevas]] stacijas. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā frontes apgādei vācu karaspēks uzbūvēja [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|šaursliežu dzelzceļa]] tīklu, kas Daudzevas staciju savienoja ar [[Viesīte|Viesīti]], tālāk ar [[Eglaine (stacija)|Eglaines]] staciju uz platsliežu [[Dzelzceļa līnija Eglaine—Daugavpils|dzelzceļa līnijas]] [[Grīva]]-[[Radvilišķi]]. Netālu no Daudzevas Ķeikānos bija uzbūvēts šaursliežu dzelzceļa atzars līdz [[Sece]]s ciemam. [[Bermontiāde]]s laikā 1919. gada 17.-19. oktobrī pie Daudzevas stacijas notika kaujas ar [[Vācu leģions|Vācu leģiona]] Rikhofa bataljonu. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|725 |1979|694 |1989|748 |2000|709 |2011|655 |2021|563 }} == Apraksts == Daudzevas ciemā dzīvo 60% no pagasta iedzīvotājiem. Ciemam raksturīgs ielu un ceļu tīkls, daļējs teritorijas labiekārtojums, daļējs tehniskās infrastruktūras nodrošinājums, dažādi sociālās un ekonomiskās infrastruktūras elementi. Ciems nodrošina atsevišķas lauku saimnieciskās, sabiedriskās un kultūras dzīves un citas funkcijas. Daudzevas ciems raksturīgs ar individuālo mājokļu izvietojumu, daudzdzīvokļu māju grupu, centralizētu ūdens apgādi un kanalizācijas sistēmu, infrastruktūras izvietojumu - veikali, pašvaldības administratīvais centrs, pirmskolas bērnu iestāde, ģimenes ārsta prakse, bibliotēka u.c. == Skatīt arī == * [[Daudzeses pagasts]] * [[Daudzese]] * [[Daudzeva (stacija)]] == Ārējās saites == * [http://www.daudzese.lv Daudzeses pagasta mājas lapa] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daudzeses pagasta ciemi}} [[Kategorija:Aizkraukles novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] 4xn2a0skw7cytilheb3xa4hc3o6nkt0 Pāvils Rozītis 0 138589 4458562 4138604 2026-04-24T20:49:06Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458562 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Pāvils Rozītis | attēls = Pāvils Rozītis.jpg | att_izmērs = 175px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1889 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 01 | dz_vieta = [[Liepas pagasts]], [[Vidzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]]<br />(tagad {{LAT}}) | m_gads = 1937 | m_mēnesis = 02 | m_diena = 20 | m_vieta = [[Rīga]], [[Latvija]] | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Rakstnieka infodaļa | pseidonīms = | nodarbošanās = rakstnieks |rakstīšanas valoda = | periods = 1908—1937 | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = romāni:<br />"Ceplis" (1928)<br />"Valmieras puikas" (1936)<ref name="kal" /><br />stāstu un noveļu krājumi:<br />"Portrejas" (1922)<br />"Krāces" (1925)<br />"Pret savu gribu" (1928)<br />"Mezgli" (1933)<ref name="lpe" /> | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = A. Šaņavska Maskavas Tautas universitāte (1910—14)<br />[[Latvijas Universitāte]] (1921—27)* | apbalvojumi = | piezīmes = * nepabeigta }} }} '''Pāvils Rozītis''' ({{dat|1889|12|01|N}}—{{dat|1937|02|20|N}}) bija latviešu [[rakstnieks]], [[žurnālists]] un [[tulkotājs]]. Romānu "Ceplis" un "Valmieras puikas" autors. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķa]] [[Liepas pagasts|Liepas pagasta]] "Purapilpos" [[Zemnieks|zemnieka]] ģimenē.<ref name="vib">Valmieras integrētā bibliotēka [http://www.biblioteka.valmiera.lv/lat/piedavajam/literati/160 ''Rozītis, Pāvils''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111019154650/http://www.biblioteka.valmiera.lv/lat/piedavajam/literati/160 |date={{dat|2011|10|19||bez}} }}</ref> Četru gadu vecumā Pāvils zaudēja tēvu un viņa mājas. Māte, jaunākās māsas un Pāvils pārcēlās uz netālajām "Auduļu" mājām. Pirmo izglītību ieguva [[Liepa (Liepas pagasts)|Liepas]] [[pagastskola|pagastskolā]]. 1901. gada rudenī Rozītis ieradās [[Valmiera|Valmierā]], kur vienu mācību gadu mācījās Valmieras pilsētas skolā, bet pēc tam turpināja mācības E. Liepiņa privātajā proģimnāzijā.<ref name="kal">Kalnača, B. ''Romāns par savējiem — par Valmieras puikām'' (priekšvārds Rozīša, P. romānam "Valmieras puikas" Rīga:1988. gads, Zinātne)</ref> Pirmie Rozīša tulkojumi tika iespiesti 1908. gadā.<ref name="bio">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.literature.lv/lv/dbase/autors.php?id=162 |title=Pāvila Rozīša biogrāfija. |access-date={{dat|2011|01|15||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250405081256/https://www.literature.lv/lv/dbase/autors.php?id=162 }}</ref> 1910. gadā neveiksmīgi mēģināja nolikt tautskolotāju eksāmenus. Šajā gadā iznāca pirmie Rozīša prozas darbi un [[Dzejolis|dzejoļu]] krājums "Kaijas". Vasarā Rozītis kopā ar citiem Valmieras jauniešiem izveidoja teātra trupu, ar kuru apbraukāja Valmieras apkārtni. Par nopelnīto naudu Rozītis devās uz [[Maskava|Maskavu]], kur iestājās [[A. Šaņavska Maskavas Tautas universitāte|A. Šaņavska Maskavas Tautas universitātē]]. Viņš studēja šīs universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē līdz 1914. gadam.<ref name="kal" /> 1912. gadā iznāca Rozīša otrais dzejoļu krājums "Ziedu krūze".<ref name="lpe">{{LPE|8|469}}</ref> No 1914. līdz 1915. gadam strādāja laikrakstu "[[Jaunākās Ziņas]]" un "[[Līdums (laikraksts)|Līdums]]" redakcijās.<ref name="bio" /> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] gadus Rozītis pavadīja [[Baku]], kur viņš strādāja par ierēdni [[Nobels|Nobela]] naftas rūpniecības uzņēmumā līdz 1918. gadam.<ref name="kal" /><ref name="bio" /> Baku Rozītis apprecējās ar liepājnieci Antoniju, ar kuru laulībā 1917. gadā piedzima dēls Viestards un 1922. gadā meita Dzidra. 1918. gadā Rozītis atgriezās Latvijā, kur neilgu laiku dzīvoja un strādāja [[Valka|Valkā]]. 1919. gada vasarā mobilizēts [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Armijā]], dienēja [[1. Kurzemes kājnieku divīzija|1. Kurzemes divīzijas]] kvartīrmeistara daļā, bet septembrī pēc izglītības ministra lūguma atbrīvots no dienesta, lai varētu sākt darbu Izglītības ministrijas Mākslas departamentā. Apmetās uz dzīvi [[Rīga|Rīgā]].<ref name="kal" /> 1919. gadā Rozīti ievēlēja par Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības priekšsēdētāju, bet vēlāk viņš vairākus gadus bija valdes loceklis.<ref name="bio" /> No 1921. līdz 1927. gadam studēja [[Latvijas Universitāte]]s Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē, ko nepabeidza.<ref name="kal" /> Strādāja par cenzoru Latvijas Armijas štāba Informācijas nodaļā, vēlāk bija Izglītības ministrijas Mākslas nodaļas vadītājs, Mākslas un kultūras departamenta direktors, vadīja Inteliģento bezdarbnieku nodaļu Tautas labklājības ministrijā (1932—34).<ref name="bio" /> Dzīves pēdējos gados bija Rīgas 3. bibliotēkas pārzinis. Paralēli tam bija vairāku periodisko izdevumu redaktors — literatūras un mākslas žurnālā "Ritums" (1921—26), laikrakstā "Pēdējā Brīdī" (1927—28), "[[Dienas Lapa]]" (1933—34), kā arī bija apgāda "Latvju kultūra" redaktors.<ref name="kal" /> Bija [[Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPRS tautām|Kulturālās tuvināšanās biedrības ar SPRS tautām]] priekšsēdētājs (1930—1932).<ref name="lpe" /> Līdz 1934. gadam Rozītis vadīja [[Rīgas Tautas augstskola]]s literārās studijas. 1928. gadā pēc pirmās dzīvesbiedres zaudējuma apprecējās otrreiz ar Almu Frišmani (pēc citiem avotiem — Fišeri). Abu laulībā 1935. gadā piedzima meita Ieviņa (pēc citiem avotiem — Ieva).<ref name="kal" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Alma-Rozite-00.00.1903|title=Alma Rozīte|last=|first=|website=www.timenote.info|access-date=2018-09-23|date=|language=}}</ref> Rozītis ar ģimeni dzīvoja [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]], paša celtā namā [[Poruka iela (Rīga)|Poruka ielā]], kuram baļķus atvedis no kādas nojauktas lauku mājas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/41762|title=Raksti, runas, referāti - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|first=|website=www.vestnesis.lv|access-date=2018-09-23|date=|language=}}</ref> Mājas dārzam viņa draugs un arī Mežaparka iemītnieks rakstnieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]] no Pļaviņām Rozītim atvedis ķiršu stādus. Šajā mājā bieži sanāca Jaunsudrabiņš, [[Ādolfs Erss]], [[Jānis Zālītis (komponists)|Jānis Zālītis]], [[Arveds Švābe]], [[Jānis Grīns]], [[Edvarts Virza]], [[Valdis Grēviņš]] un citi tā laika inteliģences pārstāvji.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/turismagids/rigas-marsruti/grezno-villu-pasaule-mezaparks-kas-slepjas-priezu-ena.d?id=50070183|title=Grezno villu pasaule – Mežaparks. Kas slēpjas priežu ēnā?|publisher=|work=DELFI|access-date=2018-09-23|date=2018-06-01|last=DELFI|first=|language=}}</ref> Pēdējais Rozīša darbs romāns "Zemes prieks" netika pabeigts, jo 1937. gada 20. februārī rakstnieks Rīgā mira, apglabāts [[Rīgas Meža kapi|Meža kapos]].<ref name="vib" /> == Daiļrades raksturojums == Rozītis rakstīja dzeju, prozu, īsprozu, kā arī recenzijas par teātra izrādēm un publicistiskus rakstus. Viņš nodarbojās arī ar tulkošanu un bija filmas "[[Aizsprosts (filma)|Aizsprosts]]" scenārija līdzautors.<ref name="bio" /> Rozītis bija viens no latviešu psiholoģiskā romāna izkopējiem diloģijā "Divas sejas" (1921) un "Uguns ceļi" (1924).<ref name="vib" /> Kā nozīmīgākie darbi tiek minēti romāni "[[Ceplis (romāns)|Ceplis]]" (1928) un "Valmieras puikas" (1936); stāstu un noveļu krājumi "Portrejas" (1922), "Krāces" (1925), "Pret savu gribu" (1928) un "Mezgli" (1933).<ref name="kal" /><ref name="lpe" /> Abi iepriekšminētie romāni ir ekranizēti ("[[Ceplis (filma)|Ceplis]]" 1972. gadā un "[[Valmieras puikas (filma)|Valmieras puikas]]" 1996. gadā). "Ceplī" tiek izsmietas [[1920. gadi|1920. gadu]] uzņēmēju aprindas, bet romāns "Valmieras puikas" ir autobiogrāfisks darbs, kas saistīts ar [[1905. gada revolūcija]]s notikumiem Valmierā.<ref name="vib" /> == Piemiņa == 1981. gadā [[Valmiera]]s centrā atklāts piemineklis "Valmieras puikas" (tēlniece — [[Timiāna Munkēviča]]), kurā iemūžināti romāna "Valmieras puikas" varoņi. Dzimtā [[Liepas pagasts|Liepas pagasta]] centrā [[Liepa (Liepas pagasts)|Liepā]] rakstnieka vārdā ir nosaukta iela. No 2024. gada P. Rozīša vārdā nosaukta arī [[Pāvila Rozīša iela (Valmiera)|iela]] [[Valmiera|Valmierā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/361942-valmieras-novada-septinam-ielam-mainis-nosaukumus-2024|title=Valmieras novadā septiņām ielām mainīs nosaukumus - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2024-09-27|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * [http://las.am/lv/e-content/valmieras-puikas Pāvila Rozīša romāns "Valmieras puikas"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130729075256/http://las.am/lv/e-content/valmieras-puikas |date={{dat|2013|07|29||bez}} }} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rozitis, Pavils}} [[Kategorija:1889. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1937. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]] d70501453nk3x81c6v8qmxb3x25kk8g Sabiedriskais transports Jēkabpilī 0 143717 4458864 4259316 2026-04-25T08:35:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458864 wikitext text/x-wiki {{Atjaunināt|datums=2016-04-21}} [[Attēls:Autobuss (Jēkabpils).jpg|thumb|200px|5. maršruta autobuss pieturā "Stacija"]] [[Attēls:Pietura (Jēkabpils).jpg|thumb|200px|Autobusu pietura "Poliklīnika"]] [[Attēls:JAP.jpg|thumb|150px|right|Jēkabpils autobusu parka braukšanas biļete pirms 2014. gada.]] '''Sabiedriskais transports Jēkabpilī''' ir pakalpojumu kopums, kas nodrošina [[pasažieris|pasažieru]] pārvadāšanu [[Jēkabpils|Jēkabpils pilsētā]] un tās pierobežā. Jēkabpilī kā [[sabiedriskais transports]] tiek izmantoti [[autobuss|autobusi]]. Pasažieru pārvadājumus pilsētā veic SIA "Jēkabpils autobusu parks".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jekabpilsap.lv/ |title=Jēkabpils Autobusu parks |access-date={{dat|2011|03|03||bez}} |archive-date={{dat|2011|03|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110303083853/http://www.jekabpilsap.lv/ }}</ref> Lai izmantotu sabiedriskā transporta pakalpojumu, pasažierim ir jāiegādājas braukšanas karte vai pirms brauciena sākuma jānopērk braukšanas biļeti pie autobusa vadītāja. Braukšanas biļete ir derīga vienam braucienam un maksā 80 [[eiro|centus]]. Pilsētā autobusi kursē deviņos maršrutos. == Autobusu maršruti == {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="50"| Nr. !width="190"| Sākums !width="190"| Beigas |- |align="center"| [[1. autobusu maršruts (Jēkabpils)|1]] | [[Jēkabpils reģionālā slimnīca|Poliklīnika]] | CSDD |- |align="center"| [[2. autobusu maršruts (Jēkabpils)|2]] | [[Jēkabpils reģionālā slimnīca|Poliklīnika]] | [[Krustpils pils|Pils]] rajons |- |align="center"| [[3. autobusu maršruts (Jēkabpils)|3]] | [[Krustpils (stacija)|Stacija]] | Pansionāts |- |align="center"| [[4. autobusu maršruts (Jēkabpils)|4]] | [[Sala (Jēkabpils novads)|Sala]] | [[Ābeļi (Ābeļu pagasts)|Ābeļu]] pamatskola |- |align="center"| [[5. autobusu maršruts (Jēkabpils)|5]] | [[Jēkabpils reģionālā slimnīca|Poliklīnika]] | [[Krustpils (stacija)|Stacija]] |- |align="center"| [[6. autobusu maršruts (Jēkabpils)|6]] | [[Brodi|Brodu]] kultūras nams | [[Vārpa (Kūku pagasts)|Vārpa]] |- |align="center"| [[7. autobusu maršruts (Jēkabpils)|7]] | [[Jēkabpils 2. vidusskola|2. vidusskola]] | [[Krustpils kultūras nams]] |- |align="center"| [[8. autobusu maršruts (Jēkabpils)|8]] | [[Jēkabpils Valsts ģimnāzija|Ģimnāzija]] | [[Zīlāni (Jēkabpils)|Zīlāni]] |- |align="center"| [[9. autobusu maršruts (Jēkabpils)|9]] | [[Mežaparks (Jēkabpils)|Mežaparks]] | Kalmītes |} == Autobusu modeļi == === Ekspluatācijā esošie autobusu modeļi === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="100"| Ražotājs !width="100"| Modelis !width="100" | Piegāde !width="80" | Ekspluatācija !width="60" | Daudzums !width="150" | Papildinformācija |- |rowspan=2 align="center"| Scania |align="center"| MaxCi |align="center"| [[2006]]—[[2008]] |align="center"| [[2006]]— |align="center"| 8 |align="center"| 2 autobusi norakstīti |- |align="center"| OmniCity CN94UB 4X2 |align="center"| [[2010]] |align="center"| [[2010]]— |align="center"| 2 | |- |align="center"| Vest |align="center"| V10LE |align="center"| [[2011]]—[[2012]] |align="center"| [[2011]] |align="center"| 5 | |- |align="center"| Säffle |align="center"| 2000NL |align="center"| [[2012]] |align="center"| [[2012]]— |align="center"| 2 | |- |align="center"| ''[[SOR Libchavy|SOR]]'' |align="center"|BNG10.5 |align="center"|[[2019. gads|2019]] |align="center"|[[2019. gads|2019]] |align="center"|7 |align="center"|Darbināmi ar saspiesto dabasgāzi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpilsap.lv/lv/jaunumi/undefined/jaunie-autobusi-ir-gatavi-darbam/|title=Jaunie autobusi ir gatavi darbam|website=Jēkabpils Autobusu Parks|access-date=2019-09-13|archive-date=2019-09-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20190917143423/https://www.jekabpilsap.lv/lv/jaunumi/undefined/jaunie-autobusi-ir-gatavi-darbam/}}</ref> |} === Ekspluatācijā bijušie autobusu modeļi === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="120"| Ražotājs !width="85"| Modelis !width="100" | Piegāde !width="80" | Ekspluatācija !width="60" | Daudzums |- |align="center"| Den Oudsten |align="center"| B88 |align="center"| [[2002]]? |align="center"| [[2002]]—[[2010]] |align="center"| 4 |- |align="center"| Ramseier & Jenzer | |align="center"| [[2002]]; [[2004]] |align="center"| [[2002]]—[[2013]] |align="center"| 2 |- |rowspan=2 align="center"| Scania |align="center"| CN113CLB |align="center"| [[2003]] |align="center"| [[2003]]—[[2011]] |align="center"| 4 |- |align="center"| CR112 |align="center"| [[1999]] | |align="center"| 2 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20111011114837/http://www.jekabpilsap.lv/Saraksts.htm Pilsētas autobusu kustības saraksts] * [http://www.jekabpilsap.lv/reklama.htm Braucienu maksas]{{Novecojusi saite}} === Video === * [http://www.youtube.com/watch?v=Nq2riJphSYw Jauna biļešu sistēma] * [http://www.youtube.com/watch?v=1-ewcpPeTf8&feature=related Izmaiņas pasažieru pārvadājumu noteikumos] * [http://www.youtube.com/watch?v=yc4IRPjWCtQ&NR=1 Izmaiņas pasažieru pārvadājumos] * [http://www.youtube.com/watch?v=Fyg_50qNla0&NR=1 Maina autobusu maršrutus] * [http://www.youtube.com/watch?v=oXWCMIxwq3U&feature=related Satiksmes ierobežojumi pie slimnīcas] [[Kategorija:Sabiedriskais transports Jēkabpilī| ]] [[Kategorija:Transports Jēkabpilī]] srqpndujpvadkmie9aknnjialmwkphv 2023. gads 0 145683 4458789 4456985 2026-04-25T05:12:14Z Biafra 13794 /* Jūlijs */ t. 4458789 wikitext text/x-wiki {{Gads|2023}} {{Cita nozīme|2023. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|2023. gads Latvijā}} {{Gada citi notikumi|2023}} {{Gads citos kalendāros|2023}} '''2023. gads''' ({{Rom sk gadam|2023}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[svētdiena|svētdienā]]. Tas bija mūsu ēras [[21. gadsimts|divdesmit pirmā gadsimta]] un [[3. tūkstošgade|trešās tūkstošgades]] 23. gads, kā arī 3. gads divdesmit pirmā gadsimta trešajā desmitgadē. Gada laikā [[COVID-19 pandēmija]]s smaguma pakāpe mazinājās, un maijā [[Pasaules Veselības organizācija|PVO]] izbeidza globālās ārkārtas situācijas statusu. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā un daļas teritorijas okupācija]]. Turpinājās [[Mjanmas pilsoņu karš]], un vairākās Āfrikas valstīs notika apvērsumi, bruņoti konflikti un politiskās krīzes. Oktobrī saasinājās [[Izraēla]]s un [[Palestīna]]s konflikts, kad paramilitārā organizācija ''[[Hamās]]'' uzsāka [[Izraēlas—Hamās karš|karu]] pret [[Izraēla|Izraēlu]]. Septembrī [[Azerbaidžāna]] ieņēma [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahu]], un vairāk nekā {{sk|100000}} armēņu bija jādodas bēgļu gaitās. Februārī [[2023. gada Turcijas un Sīrijas zemestrīce|vairākās spēcīgās zemestrīcēs Turcijā un Sīrijā]] bojā gāja vismaz {{sk|52000}} cilvēku. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** par [[Eiropas Savienība]]s prezidējošo valsti kļuva [[Zviedrija]], nomainot [[Čehija|Čehiju]]. ** par [[Eiropas kultūras galvaspilsēta|Eiropas kultūras galvaspilsētām]] kļuva [[Elefsina]] (Grieķija), [[Timišoara]] (Rumānija) un [[Vesprēma]] (Ungārija). ** [[Horvātija|Horvātijā]] ieviesa [[eiro]], tai kļūstot par 20. [[Eirozona]]s dalībvalsti;<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |title=Croatia set to join the euro area on 1 January 2023: Council adopts final required legal acts |url=https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2022/07/12/croatia-set-to-join-the-euro-area-on-1-january-2023-council-adopts-final-required-legal-acts/ |access-date=July 16, 2022 |website=European Council/Council of the European Union |date=July 12, 2022}}</ref> Horvātija kļuva par [[Šengenas līgums|Šengenas zonas]] dalībvalsti. ** [[Luizs Inasiu Lula da Silva]] kļuva par [[Brazīlijas prezidenti|Brazīlijas prezidentu]] pēc tam, kad vēlēšanu otrajā kārtā {{dat|2022|10|30||bez}} uzvarēja iepriekšējo prezidentu [[Žairs Bolsonaru|Žairu Bolsonaru]]. ** [[Uzbekistāna]] pabeidza pāreju no [[kirilica]]s uz [[latīņu raksts|latīņu alfabēta]] izmantošanu.<ref>[https://www.rferl.org/a/uzbekistan-aims-for-full-transition-to-latin-based-alphabet-by-2023/31099723.html Uzbekistan Aims For Full Transition To Latin-Based Alphabet By 2023], February 12, 2021 12:54 GMT, RadioFreeEurope</ref> * [[5. janvāris]] — [[Svētā Pētera laukums|Svētā Pētera laukumā]] [[Vatikāns|Vatikānā]] notika [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] [[Benedikts XVI|Benedikta XVI]] bēres.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2022-12-31 |title=Pope Francis to lead funeral for Benedict XVI, a first in modern history |url=https://www.france24.com/en/europe/20221231-pope-francis-to-lead-funeral-for-benedict-xvi-a-first-in-modern-history |access-date=2022-12-31 |website=France 24 |language=en}}</ref> * [[8. janvāris]]: ** [[COVID-19 pandēmija]]: [[Ķīna]] atvēra savas robežas ārvalstniekiem, tādā veidā pārtraucot ceļošanas ierobežojumus, ko ieviesa 2020. gada martā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=8 January 2023 |title=China reopens borders as lunar new year travel kicks off amid Covid surge |url=https://www.theguardian.com/world/2023/jan/08/china-drops-quarantine-for-visitors-as-lunar-new-year-travel-kicks-off-amid-covid-surge |access-date=8 January 2023 |website=The Guardian |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=8 January 2023 |title=Zero-Covid over, Chinese travellers swing into overseas holiday mode |url=https://www.scmp.com/news/china/politics/article/3206017/zero-covid-over-chinese-travellers-swing-overseas-holiday-mode |access-date=8 January 2023 |website=South China Morning Post |language=en}}</ref> ** bijušā Brazīlijas prezidenta [[Žairs Bolsonaru|Žaira Bolsonaru]] atbalstītāji iebruka Nacionālajā kongresā, Federālajā augstākajā tiesā un prezidenta pilī.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2023-01-08 |title=Bolsonaro supporters storm Brazilian Congress |language=en |work=BBC News |url=https://www.bbc.com/news/world-latin-america-64204860 |access-date=2023-01-08}}</ref> *no [[10. janvāris|10. janvāra]] līdz [[17. janvāris|17. janvārim]] — [[Aukstuma vilnis|aukstuma vilnī]] [[Afganistāna|Afganistānā]] gāja bojā 166 cilvēki un {{sk|80000}} mājlopi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/aukstuma-vilna-del-sala-afganistana-nosalusi-166-cilveki/|title=Aukstuma viļņa dēļ salā Afganistānā nosaluši 166 cilvēki|website=tv3.lv|access-date=2023-11-14|date=2023-01-28|language=lv}}</ref> * [[15. janvāris]] — aviokatastrofā [[Nepāla|Nepālā]] gāja bojā 72 cilvēki, kad nolaišanās laikā ''[[Yeti Airlines]]'' lidaparāts strauji zaudēja augstumu un iegāzās aizā tikai dažu kilometru attālumā no lidostas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/aviokatastrofa-nepala-vismaz-68-bojagajusie.a491682/|title=Aviokatastrofā Nepālā vismaz 68 bojāgājušie|website=www.lsm.lv|access-date=2023-11-14|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-64280480|title=Nepal crash: Dozens killed as plane crashes near Pokhara airport|work=BBC News|access-date=2023-11-14|date=2023-01-15|language=en}}</ref> * [[16. janvāris]] — [[Tigrajas karš]]: saskaņā ar Āfrikas Savienības atbalstīto miera līgumu starp [[Etiopija]]s valdību un [[Tigrejas Tautas atbrīvošanas fronte|Tigrejas Tautas atbrīvošanas fronti]] no Tigrejas reģiona atkāpās [[Amhara]]s īpašie spēki. * [[18. janvāris]] — [[Ukraina|Ukrainā]] helikoptera avārijā [[Brovari]] netālu no Kijivas gāja bojā 14 cilvēki, tostarp Ukrainas iekšlietu ministrs [[Deniss Monastirskis]]. * [[21. janvāris]]: ** [[Burkinafaso]] pieprasīja, lai [[Francija]]s bruņotie spēki atkāpjas no tās teritorijas pēc tam, kad tika apturēts militārais nolīgums, kas ļāva Francijas karaspēkam uzturēties valstī. ** Tigrajas karš: [[Eritreja]]s spēki atkāpās no Širas un citām lielākajām pilsētām Etiopijas [[Tigreja]]s reģionā. * [[25. janvāris]] — par [[Jaunzēlande]]s premjerministru kļuva [[Kriss Hipkinss]], nomainot [[Džasinda Ārdērna|Džasindu Ārdērnu]]. * [[27. janvāris]] — [[Izraēla|Izraēlā]] sākas plaši nemieri pēc Izraēlas militārā reida [[Dženīna|Dženīnā]], kurā bija nogalināti deviņi palestīnieši; pēc tam Izraēlas apdzīvotajās teritorijās tika palaisti aizdedzinoši gaisa baloni; Izraēla atbildēja ar mērķtiecīgiem gaisa triecieniem; vēlāk tajā pašā dienā Neves Jākova sinagogā teroristu uzbrukumā tika nogalināti septiņi ebreju civiliedzīvotāji. * no [[27. janvāris|27. janvāra]] līdz [[28. janvāris|28. janvārim]] — [[Čehijas prezidents|Čehijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārta uzvarēja [[Petrs Pavels]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/par-cehijas-prezidentu-ievelets-atvalinatais-generalis-petrs-pavels.a493798/|title=Par Čehijas prezidentu ievēlēts atvaļinātais ģenerālis Petrs Pavels|website=www.lsm.lv|access-date=2023-01-30|language=lv}}</ref> === Februāris === * [[1. februāris]] — finanšu krīzes apstākļos [[Libāna]]s centrālā banka devalvēja [[Libānas mārciņa|Libānas mārciņu]] par 90 %. * [[3. februāris]] — ASV paziņoja, ka izseko iespējamos Ķīnas spiegošanas balonus virs Amerikas, no kuriem viens dreifēja no Jukonas uz Dienvidkarolīnu, bet nākamajā dienā tika notriekts, un otrs balons lidoja virs Kolumbijas un Brazīlijas; šim notikumam sekoja turpmāki liela augstuma objektu atklāšanas un notriekšanas gadījumi citviet. * [[6. februāris]] — [[Turcija]]s dienvidrietumos un [[Sīrija|Sīrijā]] notika 7,8 un 7,7 magnitūdu stipras [[2023. gada Turcijas un Sīrijas zemestrīce|divas zemestrīces]]; bojā gāja vairāk nekā {{sk|59000}} cilvēku un vairāk nekā 121 tūkstotis ievainoti. * [[13. februāris]] — [[Bangladeša]]s prezidenta vēlēšanām, kas bija paredzētas 19. februārī, bija izvirzīts vienīgais kandidāts — [[Mohameds Šahabudins]], tādēļ viņu apstiprināja kā oficiāli ievēlētu. * [[14. februāris]] — [[Eiropas Parlaments]] apstiprināja aizliegumu no 2035. gada Eiropas Savienībā pārdot jaunus benzīna un dīzeļdegvielas transportlīdzekļus, atsaucoties uz nepieciešamību cīnīties pret klimata pārmaiņām Eiropā un veicināt elektrisko transportlīdzekļu izmantošanu. * [[15. februāris]] — [[Kazahstāna]]s bijušajam prezidentam [[Nursultans Nazarbajevs|Nursultanam Nazarbajevam]] atņēma visas privilēģijas un tautas līdera statusu ("Jelbasi"). * [[16. februāris]] — par [[Moldova]]s premjerministru kļuva [[Dorins Rečans]], nomainot [[Natalija Gavrilica|Nataliju Gavrilicu]]. * [[21. februāris]] — [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka Krievija pārtrauc dalību līgumā ar ASV par stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanu. * [[25. februāris]] — [[Nigērija]]s prezidenta vēlēšanās uzvarēja [[Bola Tinubu]]. * [[28. februāris]] — [[Grieķija|Grieķijā]] vilcienu sadursmē gāja bojā 57 cilvēki un daudzi tika ievainoti; tā ir uzskatāma par Grieķijā lielāko dzelzceļa katastrofu upuru skaita ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7722377/tragiskaja-vilcienu-sadursme-griekija-griekija-bojagajuso-skaits-pieaudzis-lidz-43-cilvekiem|title=Traģiskajā vilcienu sadursmē Grieķijā Grieķijā bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 43 cilvēkiem|website=Ārvalstīs|access-date=2023-03-02|date=2023-03-01|language=lv}}</ref> === Marts === * [[2. marts]] — [[Vjetnama]]s parlaments par valsts prezidentu ievēlēja [[Vo Vans Thiongs|Vo Vanu Thiongu]]. * [[5. marts]] — [[Rīgikogu|Igaunijas parlamenta]] vēlēšanās visvairāk balsu ieguva [[Igaunijas Reformu partija|Reformu partija]]. * no [[6. marts|6. marta]] līdz [[10. marts|10. martam]] — [[Gruzija]]s galvaspilsētā [[Tbilisi]] notika [[2023. gada marta Gruzijas protesti|protesti pret "Ārvalstu aģentu" likumu]], protestu rezultātā likuma pieņemšanu apturēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://klik.tvnet.lv/7728707/arvalstu-agentu-likums-grava-pilsonisko-sabiedribu-krievija-gruzija-cinas-preti|title="Ārvalstu aģentu" likums grāva pilsonisko sabiedrību Krievijā. Gruzija cīnās pretī|website=klik.tvnet.lv|access-date=2023-03-15|date=2023-03-13|language=lv}}</ref> * [[10. marts]]: ** [[Ķīnas Tautas kongress]] vienbalsīgi pārvēlēja [[Sji Dzjiņpins|Sji Dzjiņpinu]] par Ķīnas Tautas Republikas prezidentu bezprecedenta trešajam termiņam. ** [[Irāna]] un [[Saūda Arābija]] vienojas atjaunot 2016. gadā pārtrauktās diplomātiskās attiecības sarunās ar Ķīnas starpniecību. ** bankrotēja ASV 16. lielākā banka ''[[Silicon Valley Bank]]'', radot lielāko banku bankrotu kopš [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2008. gada finanšu krīzes]], ietekmējot uzņēmumus visā pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/13.03.2023-bankrote-liela-asv-banka-silicon-valley-bank.a500518/|title=Bankrotē liela ASV banka – «Silicon Valley Bank»|website=lsm.lv|access-date=2023-03-15|date=2023-03-13|language=lv}}</ref> * [[11. marts]] — par Ķīnas Tautas Republikas premjerministru kļuva [[Li Cjans]], nomainot [[Li Kecjans|Li Kecjanu]]. * [[16. marts]] — [[Moldova]]s parlaments apstiprināja likumprojektu par jēdziena "[[moldāvu valoda]]" aizstāšanu ar "[[rumāņu valoda]]" visos oficiālajos dokumentos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/moldovas-parlaments-apstiprina-valsts-valodas-nosaukuma-mainu-no-moldavu-uz-rumanu.d?id=55344960|title=Moldovas parlaments apstiprina valsts valodas nosaukuma maiņu no 'moldāvu' uz 'rumāņu'|website=www.delfi.lv|access-date=2023-03-17|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/moldovas-parlaments-atbalsta-jedziena-rumanu-valoda-ieviesanu-visos-oficialajos-dokumentos.a499053/|title=Moldovas parlaments atbalsta jēdziena «rumāņu valoda» ieviešanu visos oficiālajos dokumentos|website=www.lsm.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> * [[17. marts]] — [[Starptautiskā krimināltiesa]] izdeva [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] aresta orderi par [[Ukraina]]s bērnu deportāciju uz [[Krievija]]s teritoriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-starptautiska-kriminaltiesa-izdevusi-putina-aresta-orderi-par-ukrainu-bernu-deportaciju.a501309/|title=Starptautiskā Krimināltiesa izdevusi Putina aresta orderi par ukraiņu bērnu deportāciju|website=www.lsm.lv|access-date=2023-03-18|language=lv}}</ref> * [[19. marts]] — [[Šveice]]s investīciju banka ''[[UBS (uzņēmums)|UBS Group]]'' piekrita pirkt ''[[Credit Suisse]]'' par 3 miljardiem [[Šveices franks|Šveices franku]] (3,2 miljardiem ASV dolāru), veicot visu akciju darījumu ar Šveices valdības un Šveices finanšu tirgus uzraudzības iestādes starpniecību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/20.03.2023-sveice-banka-ubs-parnems-grutibas-nonakuso-credit-suisse.a501512/|title=Šveicē banka «UBS» pārņems grūtībās nonākušo «Credit Suisse» |website=www.lsm.lv|access-date=2023-03-20|language=lv}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Šveices bankas "Credit Suisse" sabrukums: sekas un neatbildētie jautājumi |url=https://lsm.social.ebu.io/B4C681GI4URL |accessdate={{dat|2023|7|28||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2023|3|2||bez}}}}</ref> * [[25. marts]] — Krievijas prezidents [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka ar Baltkrievijas prezidentu [[Aļaksandrs Lukašenka|Aleksandru Lukašenko]] ir noslēgta vienošanās par [[Taktiskie kodolieroči|taktisko kodolieroču]] izvietošanu [[Baltkrievija]]s teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2023-putins-pazino-par-krievijas-taktisko-kodolierocu-izvietosanu-baltkrievija.a502379/|title=Putins paziņo par Krievijas taktisko kodolieroču izvietošanu Baltkrievijā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-15|language=lv}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — [[Eduskunta|Somijas parlamenta]] vēlēšanās visvairāk balsu saņēma [[Peteri Orpo]] vadītā centriski labējā [[Nacionālās koalīcijas partija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2023-somijas-parlamenta-velesanas-uzvar-konservativie-premjere-marina-zaudes-amatu.a503412/|title=Somijas parlamenta vēlēšanās uzvar konservatīvie, premjere Marina zaudēs amatu|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-15|language=lv}}</ref> * [[4. aprīlis]] — [[Somija]] kļuva par 31. [[NATO]] dalībvalsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2023-somija-otrdien-oficiali-klus-par-nato-dalibvalsti.a503508/|title=Somija otrdien oficiāli kļūs par NATO dalībvalsti|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-03|language=lv}}</ref> * [[14. aprīlis]]: ** palaista [[Eiropas Kosmosa aģentūra]]s zonde ''[[Jupiter Icy Moons Explorer|JUICE]]'' Jupitera un tā pavadoņu pētīšanai. ** Ķīnas eksperimentālajā [[tokamaks|tokamakā]] ''EAST'' sasniegta plazmas stabila noturēšana rekordilgas 403 sekundes. * [[15. aprīlis]]: ** [[Vācija|Vācijā]] slēdza pēdējās trīs [[atomelektrostacija]]s; ** [[Sudāna|Sudānā]] sākās kaujas starp Sudānas bruņotajiem spēkiem un paramilitārajiem Ātrās reaģēšanas spēkiem, tie ieņēma [[Hartūma]]s starptautisko lidostu un prezidenta pili Hartūmā. * [[19. aprīlis]] — [[Jemena]]s galvaspilsētā [[Sana|Sanā]], labdarības pasākuma laikā izceļoties drūzmai, gāja bojā vismaz 85 cilvēki un vairāk nekā 320 tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/druzma-jemenas-galvaspilseta-85-bojagajusie|title=Brīdi pirms ramadāna noslēgšanās drūzmā Jemenas galvaspilsētā 85 bojāgājušie|website=LA.LV|access-date=2023-04-22|language=lv}}</ref> * [[20. aprīlis]] — pirmo reizi palaista visu laiku lielākā raķete ''[[SpaceX Starship]]'', kas eksplodēja 4 minūtes pēc pacelšanās.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2023-04-20 |title=Musk's SpaceX big rocket explodes on test flight |url=https://www.bbc.com/news/science-environment-65334810 |access-date=2023-04-20 |website=BBC News |language=en}}</ref> === Maijs === * [[1. maijs]] — tika slēgta ASV banka ''[[First Republic Bank]]'', to izsolē par 10,7 miljardiem ASV dolāru iegādājās ''[[JPMorgan Chase]]''. * [[5. maijs]] — [[Pasaules Veselības organizācija]] izsludināja, ka [[COVID-19 pandēmija]] vairs nav starptautiska ārkārtas situācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/557889-pasaules-veselibas-organizacija-pazino-ka-covid-19-pandemija-vairs-nav-starptautiska-arkartas-situacija|title=Pasaules Veselības organizācija paziņo, ka Covid-19 pandēmija vairs nav starptautiska ārkārtas situācija|access-date=05.04.2023|date=05.04.2023}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/news/item/05-05-2023-statement-on-the-fifteenth-meeting-of-the-international-health-regulations-(2005)-emergency-committee-regarding-the-coronavirus-disease-(covid-19)-pandemic|title=Statement on the fifteenth meeting of the International Health Regulations (2005) Emergency Committee regarding the coronavirus disease (COVID-19) pandemic|website=www.who.int|access-date=2023-05-05|language=en}}</ref> * [[6. maijs]] — [[Vestminsteras abatija|Vestminsteras abatijā]] notika [[Apvienotās Karalistes karalis|Apvienotās Karalistes karaļa]] [[Čārlzs III Vindzors|Čārlza III]] kronēšanas ceremonija. * no [[9. maijs|9. maija]] līdz [[13. maijs|13. maijam]] — [[Liverpūle|Liverpūlē]] notika [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja [[Lorīna]] no [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrijas]] ar dziesmu ''[[Tattoo]]''. * [[22. maijs]] — Krievijas Belgorodas apgabalā [[Krievu brīvprātīgo korpuss]] un [[Leģions "Krievijas Brīvība"]] uzsāka [[kaujas Belgorodas apgabalā (2023)|kaujas operāciju]] pret Krievija bruņotajiem spēkiem; nākamajā dienā kaujinieki atkāpās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/belgorodas-apgabala-ielauzusies-diversanti-sola-atbrivot-krieviju.d?id=55551384|title=Belgorodas apgabalā ielauzušies diversanti, sola atbrīvot Krieviju|last=Delfi|website=www.delfi.lv|access-date=2023-05-22|date=2023-05-22|language=lv}}</ref> * no [[12. maijs|12. maija]] līdz [[28. maijs|28. maijam]] — [[Somija|Somijā]] un [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]]. * no [[27. maijs|27. maija]] līdz 28. maijam — notika [[Sadursmes starp Taliban un Irānu (2023)|sadursmes starp ''Taliban'' un Irānu]], 3 talibi gāja bojā; vēlāk puses atrisināja situāciju. * [[28. maijs]] — [[Turcijas prezidentu uzskaitījums|Turcijas prezidenta]] vēlēšanās uzvarēja līdzšinējais prezidents [[Redžeps Tajips Erdogans]], otrajā vēlēšanu kārtā iegūstot 52,14% balsu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/eiropa/turcijas-prezidenta-velesanas-uzvarejis-erdogans-14299959|title=Turcijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis Erdogans|website=www.diena.lv|access-date=2023-06-06}}</ref> * [[30. maijs]] — [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]: [[Krievija]]s galvaspilsētai [[Maskava]]i tika veikts [[Dronu uzbrukums Maskavai 2023. gada 30. maijā|bezpilota lidaparātu uzbrukums]]. * [[31. maijs]] — par [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentu]] [[2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|ievēlēja]] ārlietu ministru [[Edgars Rinkēvičs|Edgaru Rinkēviču]]. === Jūnijs === * [[2. jūnijs]] — vilcienu sadursmē [[Indija]]s [[Orisa|Orisas štatā]] bojā gāja vismaz 296 un ievainoti vairāk nekā 1200 cilvēki.<ref>{{Ziņu atsauce |author1=Abinaya V |author2=Jatindra Dash |title=At least 207 dead, 900 injured in massive train crash in Odisha, India |url=https://www.reuters.com/world/india/least-30-dead-179-injured-train-collision-eastern-india-reports-2023-06-02/ |access-date=2 June 2023 |publisher=Reuters |date=2 June 2023}}</ref> * [[6. jūnijs]] — [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]: Krievijas spēki [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]] uzspridzināja [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s ([[Kahovkas HES|Kahovkas hidroelektrostacijas]]) aizsprostu,<ref>{{Ziņu atsauce |date=6 June 2023 |title=Russia has blown up major Ukrainian dam, says Kyiv|work=BBC News|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-europe-65816109 |access-date=6 June 2023}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |date=6 June 2023 |title=Russia-Ukraine war live: evacuations under way near Kherson after destruction of dam prompts flooding|work=The Guardian|url=https://www.theguardian.com/world/live/2023/jun/06/russia-ukraine-war-live-dam-near-kherson-blown-up-by-russian-forces-ukrainian-military-says |access-date=6 June 2023}}</ref> izraisot plašu teritoriju applūšanu un cilvēku upurus. * [[14. jūnijs]] — [[Kembridžas Universitāte]]s zinātnieki pirmo reizi radīja cilvēka embriju tikai no [[cilmes šūna|cilmes šūnām]], neizmantojot [[spermatozoīds|spermatozoīdus]] un [[olšūna]]s.<ref>{{Ziņu atsauce|title=Synthetic human embryos created in groundbreaking advance |url=https://www.theguardian.com/science/2023/jun/14/synthetic-human-embryos-created-in-groundbreaking-advance|work=The Guardian|date=14 June 2023|access-date=14 June 2023|first=Hannah|last=Devlin}}</ref> * [[18. jūnijs]] — [[zemūdens peldlīdzekļa "Titan" implozija]]: sākās starptautiska meklēšanas un glābšanas operācija, kad netālu no kuģa "[[Titāniks]]" vraka pazuda zemūdens peldlīdzeklis, kurā atradās pieci cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/world-nation/story/2023-06-19/titanic-missing-submarine-tourist-tour-north-atlantic-wreck|title=Titanic tourist submersible carrying 5 disappears on trip to see wreck in North Atlantic|last=Petri|first=Alexandra E.|last2=Lin|first2=Summer|website=Los Angeles Times|access-date=2023-06-22|date=2023-06-19|language=en}}</ref> * [[20. jūnijs]] — par [[Somija]]s premjerministru kļuva [[Peteri Orpo]], nomainot [[Sanna Marina|Sannu Marinu]]. * [[23. jūnijs]] — [[Vāgnera grupa]]s vadītājs [[Jevgeņijs Prigožins]] uzsāka [[Vāgneriešu dumpis|bruņotu sacelšanos]] pret [[Krievija]]s varas iestādēm, kas noslēdzās 24. jūnijā ar vienošanos par tās pārtraukšanu. * [[26. jūnijs]] — par [[Grieķija]]s premjerministru kļuva [[Kirjaks Micotakis]], nomainot [[Joannis Sarms|Joanni Sarmu]]. * [[27. jūnijs]] — [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]: [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas bruņoto spēku]] raķešu [[Raķešu uzbrukums Kramatorskai (2023)|uzbrukumā Kramatorskai]] tika nogalināti 12 un ievainoti 65 civiliedzīvotāji. * [[30. jūnijs]] — [[Brazīlija]]s Augstākā vēlēšanu tiesa bloķēja bijušā valsts prezidenta [[Žairs Bolsonaru|Žaira Bolsonaru]] iespēju pretendēt uz amatu līdz 2030. gadam, jo viņš mēģināja apdraudēt 2022. gada Brazīlijas vispārējās vēlēšanas, nepamatoti apgalvojot par vēlētāju krāpšanu, un ļaunprātīgi izmantoja savas pilnvaras, izmantojot valdības saziņas kanālus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/brazil-judges-vote-to-bar-bolsonaro-from-office-for-8-years/a-66084986|title=Brazil: Judges vote to bar Bolsonaro from office for 8 years|website=dw.com|access-date=2023-07-03|date=2023-06-30|language=en-UK}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s prezidējošo valsti kļuva [[Spānija]], nomainot [[Zviedrija|Zviedriju]]. * [[3. jūlijs]] — [[Iebrukums Dženinā (2023. gada jūlijs)|iebrukums Dženinā]]: atbildot uz teroristu uzbrukumiem, [[Izraēla]]s bruņotie spēki veica lielāko reidu [[Rietumkrasts|Rietumkrastā]] kopš 2005. gada, iebrūkot Dženinas nometnē; bojā gāja 14 cilvēki un vairāk nekā 100 ievainoti. * [[11. jūlijs|11.]] un [[12. jūlijs]] — [[Viļņa|Viļņā]], [[Lietuva|Lietuvā]] notika [[2023. gada NATO samits]]. * [[14. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Aktieris|aktieru]] arodbiedrības [[SAG-AFTRA]] dalībnieki sāka [[2023. gada Holivudas streiks|streiku]], pievienojoties [[Scenārists|scenāristiem]] Amerikas Scenāristu ģildes streikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-us-canada-66205719|title=SAG strike: Actors join writers on Hollywood picket lines|website=bbc.com|access-date=2023-07-15|date=2023-07-14|language=en-UK}}</ref> * [[23. jūlijs]] — [[Grieķija|Grieķijā]] augstās gaisa temperatūras un savvaļas ugunsgrēku dēļ no [[Roda|Rodas salas]] evakuēja desmitiem tūkstošu tūristu; tā kļuva par lielāko cilvēku evakuāciju Grieķijas vēsturē.<ref>{{ziņu atsauce |date=2023-07-23 |title=Greece carries out its biggest ever evacuation as wildfires rage on Rhodes |work=The Guardian |url=https://www.theguardian.com/world/2023/jul/23/high-winds-expected-to-impede-fight-wildfires-in-rhodes |access-date=2023-07-23 |archive-date=July 23, 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230723205457/https://www.theguardian.com/world/2023/jul/23/high-winds-expected-to-impede-fight-wildfires-in-rhodes }}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=2023-07-23 |title=Greece fires: Warning Rhodes fires could worsen as thousands flee homes and hotels |work=BBC News |url=https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-66279520 |access-date=2023-07-23 |archive-date=July 23, 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230723185635/https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-66279520 }}</ref> * [[26. jūlijs]] — [[Militārais apvērsums Nigērā (2023)|militārais apvērsums Nigērā]]: varu valstī pārņēma militārā hunta, kas gāza prezidentu [[Mohameds Bazums|Mohamedu Bazumu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/nigeras-prezidents-gazts-militara-apversuma.d?id=55788636|title=Nigēras prezidents gāzts militārā apvērsumā |website=delfi.lv|access-date=2023-07-27|date=2023-07-27}}</ref> === Augusts === * [[6. augusts]] — nobraucot no sliedēm vilcienam [[Sinda|Sindā]], [[Pakistāna|Pakistānā]], bojā gāja 30 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/2023/08/06/asia/pakistan-train-derails-intl/index.html|title=At least 30 killed, 67 injured after train derails in Pakistan |website=edition.cnn.com|access-date=2023-08-10|date=2023-08-06|language=en}}</ref> * [[9. augusts]] — kampaņas mītiņā [[Kito]] tika nogalināts [[Ekvadora]]s prezidenta amata kandidāts [[Fernando Viljavisenso]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-latin-america-66457472|title=Candidate in Ecuador's presidential election Fernando Villavicencio shot dead |website=bbc.com|access-date=2023-08-10|date=2023-08-10|language=en-UK}}</ref> * [[19. augusts]] — [[Krievija]]s Mēness nolaižamais aparāts ''[[Luna-25]]'' nekontrolēti ietriecās Mēness virsmā. * [[23. augusts]]: ** [[Krievija|Krievijā]] lidmašīnas avārijā [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] gāja bojā 7 pasažieri un 3 apkalpes locekļi, to skaitā algotņu grupējuma "[[Vāgnera grupa|Vagner]]" līderi [[Jevgeņijs Prigožins]] un [[Dmitrijs Utkins]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rzn.info/news/2023/8/23/rogov-prigozhin-i-utkin-pogibli-274094.html|title=Рогов: Пригожин и Уткин погибли — Новости — город Рязань на городском сайте RZN.info|website=RZN.info|access-date=2023-08-23|date=2023-08-23|language=ru}}</ref> ** ''[[Chandrayaan-3]]'': uz [[Mēness]] virsmas veiksmīgi nosēdās [[Indija]]s nolaižamais aparāts ''Vikram'', tādējādi Indija kļuva par pirmo valsti, kas sasniegusi [[Mēness Dienvidpols|Mēness Dienvidpolu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.08.2023-indija-klust-par-pirmo-valsti-kas-sasniegusi-meness-dienvidpolu.a521251/|title=Indija kļūst par pirmo valsti, kas sasniegusi Mēness Dienvidpolu|website=www.lsm.lv|access-date=2023-08-24|language=lv}}</ref> * [[30. augusts]] — pēc [[Gabona]]s prezidenta vēlēšanu, kurās atkārtoti uzvarēja [[Ali Bongo]], rezultātu paziņošanas militārpersonas veica valsts apvērsumu un izveidoja Pārejas un institūciju atjaunošanas komiteju, tādējādi izbeidzot Bongo ģimenes 56 gadu ilgu valdīšanu. === Septembris === * [[8. septembris]] — [[Maroka|Marokā]] 6,9 magnitūdu stiprā zemestrīcē gāja bojā vairāk nekā 2900 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://northafricapost.com/71125-earthquake-hit-western-north-africa-including-morocco-southern-europe.html|title=Earthquake hit Western North Africa, including Morocco, & Southern Europe|website=northafricapost.com|access-date=2023-09-09|language=en}}</ref> * [[14. septembris]] — [[Eiropas Centrālā banka]] paaugstināja [[eirozona]]s procentu likmes līdz visu laiku augstākajam līmenim — 4 %, ņemot vērā notiekošo inflācijas spiedienu visā kontinentā. * [[19. septembris]] — [[Azerbaidžāna]] uzsāka militāro operāciju [[Arcahas Republika|Kalnu Karabahā]], kas beidzās ar Azerbaidžānas spēku uzvaru un vairāk nekā 100 tūkstošu armēņu bēgšanu no Kalnu Karabahas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/55955698/azerbaidzana-sak-militaru-operaciju-kalnu-karabaha|title=Azerbaidžāna sāk militāru operāciju Kalnu Karabahā|website=delfi.lv|access-date=2023-09-19}}</ref> * [[20. septembris]] — arheologi [[Zambija|Zambijā]] atklāja senākās zināmās koka būves paliekas, kuru vecums ir vismaz {{sk|476000}} gadi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/577643-austrumafrika-atklatas-vissenakas-koka-buves-paliekas|title=Austrumāfrikā atklātas vissenākās koka būves paliekas|website=Jauns.lv|access-date=2023-11-14|language=lv}}</ref> * [[24. septembris]] — uz Zemes nolaidās ASV zondes ''[[OSIRIS-REx]]'' kapsula ar asteroīda [[101955 Bennu|Bennu]] paraugiem. === Oktobris === * [[7. oktobris]]: ** [[Izraēlas—Hamās karš]]: Palestīnas paramilitārā organizācija [[Hamās]] no [[Gazas josla]]s uz [[Izraēla]]s apdzīvotajām vietām izšāva tūkstošiem raķešu, kā arī Izraēlā iebruka aptuveni 2500 palestīnieši; bojā gāja aptuveni 1200 Izraēlas pilsoņi un ārzemnieki, kā arī saņemti 242 ķīlnieki. Izraēla atbildēja ar aviācijas triecieniem Gazas joslā, nogalinot vismaz 198 cilvēku. Izraēla sāka rezervistu iesaukšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2023-izraelas-premjers-pavel-sakt-atbildes-karu-pec-palestiniesu-kaujinieku-rakesu-uzbrukumiem.a526861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Izraēlas premjers pavēl sākt «atbildes karu» pēc palestīniešu kaujinieku raķešu uzbrukumiem] lsm.lv 2023. gada 7. oktobrī</ref> ** [[Afganistāna]]s [[Herātas vijalets|Herātas vijaletā]] notika vairākas zemestrīces, bojā gāja vairāk kā 1400 cilvēku un ievainoti aptuveni 1200 cilvēku. Zemestrīces grūdienus varēja just arī [[Irāna|Irānā]] un [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]]. Šis bija nāvējošākās zemestrīces Afganistānā kopš 1988. gada.<ref>[https://apnews.com/article/earthquake-herat-afghanistan-ba6f50c0cd0590f179756077f5f01393 Powerful earthquake and aftershocks kill dozens and injure many more in western Afghanistan]</ref> * [[8. oktobris]] — Izraēlas—Hamās karš: Izraēla pirmo reizi kopš [[Salīdzināšanas dienas karš|1973. gada]] izsludināja karastāvokli.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=October 9, 2023 |title=Israel shells south Lebanon after Palestinian militants crossed into Israel |url=http://www.naharnet.com/stories/en/300869 |access-date=2023-10-09 |website=Naharnet}}</ref><ref>[https://www.cbc.ca/news/world/israel-gaza-hamas-hezbollah-1.6990466 Israel formally declares war, approves 'significant' steps to retaliate for Hamas attack]</ref> * [[11. oktobris]] — ''[[ExxonMobil]]'' paziņoja, ka par 65 miljardiem ASV dolāru iegādāsies naftas uzņēmumu ''[[Pioneer Natural Resources]]'', kas būtu lielākā apvienošanās enerģētikas jomā pēdējos 20 gados. * [[13. oktobris]] — ''[[Microsoft]]'' pabeidza datorspēļu uzņēmuma ''[[Activision Blizzard]]'' iegādi par 68,7 miljardiem ASV dolāru. * [[15. oktobris]] — [[Polija]]s parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu saņēma valdošā nacionālkonservatīvā partija "[[Likums un taisnīgums]]" (PiS), taču vairākumu parlamentā ieguva [[Opozīcija (politika)|opozīcijā]] esošie politiskie spēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/oficiali-polijas-parlamenta-velesanas-vairakums-ticis-opozicijai-veletaju-aktivitate-75|title=Oficiāli: Polijas parlamenta vēlēšanās vairākums ticis opozīcijai; vēlētāju aktivitāte – 75%|website=LA.LV|access-date=2023-11-14|language=lv}}</ref> * [[23. oktobris]] — ''[[Chevron Corporation|Chevron]]'' paziņoja, ka par 50 miljardiem ASV dolāru iegādāsies naftas un gāzes uzņēmumu ''[[Hess Corporation|Hess]]''. * [[27. oktobris]] — Izraēlas—Hamās karš: Izraēla sāka militāru sauszemes operāciju [[Gazas josla]]s ziemeļos. === Novembris === * [[1. novembris]] — Apvienotajā Karalistē notika pirmais mākslīgā intelekta drošības samits, kurā 28 valstis parakstīja "pasaulē pirmo nolīgumu" par to, kā pārvaldīt riskantākos [[mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] veidus. * [[6. novembris]] — [[Izraēlas—Hamās karš]]: bojāgājušo skaits Gazā pārsniedza {{sk|10000}}. ASV prezidents [[Džo Baidens]], runājot ar Izraēlas premjerministru [[Benjamins Netanjahu|Benjaminu Netanjahu]], aicina izsludināt "humāno pauzi" cīņās, lai palielinātu palīdzības plūsmu civiliedzīvotājiem. * [[7. novembris]] — [[Portugāles premjers]] [[Antoniu Košta]] paziņoja par demisiju korupcijas skandāla dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.11.2023-portugales-premjers-kosta-pazinojis-par-demisiju-korupcijas-skandala-del.a530780/|title=Portugāles premjers Košta paziņojis par demisiju korupcijas skandāla dēļ|website=www.lsm.lv|access-date=2023-11-21|language=lv}}</ref> * [[19. novembris]] — [[Argentīnas prezidents|Argentīnas prezidenta]] vēlēšanās uzvarēja [[Labēja politika|labējo]] kandidāts [[Havjers Milejs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/56122460/argentina-par-prezidentu-ievelets-labejo-kandidats-havjers-milejs|title=Argentīnā par prezidentu ievēlēts labējo kandidāts Havjers Milejs|website=www.delfi.lv|access-date=2023-11-22|language=lv}}</ref> * [[22. novembris]]: ** [[Izraēlas—Hamās karš]]: Izraēla un Hamās vienojas par četru dienu pamieru — pirmo karadarbības pārtraukumu, kura laikā apmaiņā pret palestīniešu ieslodzītajiem tika atbrīvoti daudzi ķīlnieki no Izraēlas; ** uzņēmums ''[[Broadcom]]'' pabeidza programmatūras izstrādātāja ''[[VMware]]'' pārņemšanu, veicot darījumu 69 miljardu ASV dolāru vērtībā. * [[26. novembris]] — [[Francija|Francijā]], [[Nica|Nicā]] notika 21. [[2023. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/27.11.2023-bernu-eirovizija-uzvar-francijas-parstave.a533091/|title=Bērnu Eirovīzijā uzvar Francijas pārstāve|website=www.lsm.lv|access-date=2023-11-28|language=lv}}</ref> === Decembris === * [[3. decembris]] — [[Venecuēla|Venecuēlā]] referendumā vēlētāju vairākums nobalsoja par to, lai kaimiņvalsts [[Gajāna]]s [[Esekibo]] teritoriju iekļautu Venecuēlas sastāvā. * [[7. decembris]] — paziņots, ka [[Prinstonas Universitāte]]s fiziķu komanda pirmo reizi ir spējusi sasaistīt atsevišķas molekulas [[kvantu sapīšanās]] stāvokļos. * [[21. decembris]] — [[Kārļa Universitāte|Kārļa Universitātē]] [[Prāga|Prāgā]] notika nāvējošākā masu apšaude [[Čehija]]s vēsturē, kurā gāja bojā 15 un ievainoti 25 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2023-12-21 |title=Gunman opens fire in a Prague university, killing 14 people in Czech Republic's worst mass shooting |url=https://apnews.com/article/prague-shooting-dead-injured-9a383bc6919c1b0d929cf06aa4818341 |access-date=2023-12-22 |website=AP News |language=en}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * {{dat||1|2|n}} — [[Kens Bloks]] (''Ken Block''), ASV autosportists (dzimis 1967. gadā) * {{dat||1|3|n}}: ** [[Volters Kaningems]] (''Walter Cunningham''), ASV astronauts (dzimis 1932. gadā) ** [[Ruslans Hasbulatovs]] (''Руслан Хасбулатов''), Krievijas ekonomists un politiķis (dzimis 1942. gadā) ** [[Abdels Salams Majali]] (عبد السلام المجالي), Jordānijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1925. gadā) * {{dat||1|4|n}}: ** [[Feja Veldone]] (''Fay Weldon''), britu rakstniece, esejiste un dramaturģe (dzimusi 1931. gadā) ** [[Rozija Mitermaiere]] (''Rosi Mittermaier''), Vācijas kalnu slēpotāja (dzimusi 1950. gadā) * {{dat||1|5|n}} — [[Ērls Bouens]] (''Earl Boen''), amerikāņu aktieris (dzimis 1941. gadā) * {{dat||1|6|n}} — [[Džanluka Vjalli]] (''Gianluca Vialli''), Itālijas futbolists un treneris (dzimis 1964. gadā) * {{dat||1|7|n}} — [[Rasels Benkss]] (''Russell Banks''), amerikāņu rakstnieks (dzimis 1940. gadā) * {{dat||1|9|n}}: ** [[Melinda Dilone]] (''Melinda Dillon''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā) ** [[Čārlzs Simičs]] (''Charles Simic, Чарлс Симић''), serbu izcelsmes amerikāņu dzejnieks (dzimis 1938. gadā) * {{dat||1|10|n}}: ** [[Džefs Beks]] (''Jeff Beck''), amerikāņu ģitārists (dzimis 1944. gadā) ** [[Konstantīns II (Grieķija)|Konstantīns II]] (''Κωνσταντῖνος Β΄''), pēdējais Grieķijas Karalistes konstitucionālais monarhs (dzimis 1940. gadā) ** [[Džordžs Pells]] (''George Pell''), Austrālijas garīdznieks, katoļu baznīcas kardināls (dzimis 1941. gadā) * {{dat||1|11|n}} — [[Murtaza Rahimovs]] (''Муртаза Рахимов'', ''Мортаза Рәхимов''), krievu-baškīru politiķis, Baškortostānas prezidents (dzimis 1934. gadā) * {{dat||1|12|n}} — [[Līza Marija Preslija]] (''Lisa Marie Presley''), amerikāņu dziedātāja un dziesmu autore (dzimusi 1968. gadā) * {{dat||1|13|n}} ** [[Klāss Lestanders]] (''Klas Lestander''), Zviedrijas biatlonists (dzimis 1931. gadā) ** [[Džūlians Sendss]] (''Julian Sands''), angļu aktieris (dzimis 1958. gadā) * {{dat||1|14|n}} — [[Inna Čurikova]] (''Инна Чурикова''), PSRS un Krievijas aktrise (dzimusi 1943. gadā) * {{dat||1|15|n}} — [[Vahtangs Kikabidze]] (''ვახტანგ კიკაბიძე''), gruzīnu aktieris, dziedātājs, režisors un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā) * {{dat||1|16|n}} — [[Džina Lollobridžida]] (''Gina Lollobrigida''), itāļu aktrise un fotožurnāliste (dzimusi 1927. gadā) * {{dat||1|17|n}} — [[Lusila Randona]] (''Lucile Randon''), franču mūķene, ilgdzīvotāja, vecākais zināmais cilvēks pasaulē (dzimusi 1904. gadā) * {{dat||1|18|n}}: ** [[Deniss Monastirskis]] (''Денис Монастирський''), ukraiņu jurists un politiķis (dzimis 1980. gadā) ** [[Deivids Krosbijs]] (''David Crosby''), amerikāņu folkroka pionieris (dzimis 1941. gadā) * {{dat||1|23|n}} — [[Alvaro Koloms]] (''Álvaro Colom''), Gvatemalas inženieris, uzņēmējs un politiķis, valsts prezidents (dzimis 1951. gadā) * {{dat||1|25|n}} — [[Sindija Viljamsa]] (''Cindy Williams''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1947. gadā) * {{dat||1|28|n}}: ** [[Barets Strongs]] (''Barrett Strong''), ASV dziedātājs un dziesmu autors (dzimis 1941. gadā) ** [[Joahims Zīgerists]], Vācijas un Latvijas žurnālists un politiķis (dzimis 1947. gadā) ** [[Liza Loringa]] (''Lisa Loring''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1958. gadā) * {{dat||1|29|n}} — [[Annija Veršinga]] (''Annie Wersching''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1977. gadā) * {{dat||1|30|n}} — [[Bobijs Halls]] (''Bobby Hull''), Kanādas hokejists (dzimis 1939. gadā) <gallery> Gianluca Vialli.jpg|[[Džanluka Vjalli]] King Constantine.jpg|[[Konstantīns II (Grieķija)|Konstantīns II]] Vakhtang Kikabidze 2017-07-23 (cropped).jpg|[[Vahtangs Kikabidze]] Gina Lollobrigida 1979b.jpg|[[Džina Lollobridžida]] Denys Monastyrsky.jpg|[[Deniss Monastirskis]] </gallery> === Februāris === * {{dat||2|2|n}} — [[Žans Pjērs Žabuijs]] (''Jean-Pierre Jabouille''), Francijas autosportists (dzimis 1942. gadā) * {{dat||2|3|n}} — [[Pako Rabanne]] (''Paco Rabanne''), Spānijas modes dizaineris (dzimis 1934. gadā) * {{dat||2|5|n}} — [[Pervezs Mušarafs]] (پرويز مشرف), Pakistānas politiķis, valsts prezidents un premjerministrs (dzimis 1943. gadā) * {{dat||2|6|n}} — [[Kristians Atsu]] (''Christian Atsu''), Ganas futbolists (dzimis 1992. gadā) * {{dat||2|8|n}}: ** [[Bērts Bekaraks]] (''Burt Bacharach''), ASV mūziķis (dzimis 1928. gadā) ** [[Miroslavs Blaževičs]] (''Miroslav Blažević''), Horvātijas futbolists un treneris (dzimis 1935. gadā) ** [[Ivans Silajevs]] (''Иван Силаев''), padomju un krievu politiķis, PSRS ministru padomes priekšsēdētājs (dzimis 1943. gadā) * {{dat||2|10|n}}: ** [[Hanss Modrovs]] (''Hans Modrow''), vācu politiķis, VDR ministru padomes priekšsēdētājs (dzimis 1928. gadā) ** [[Karloss Saura]] (''Carlos Saura''), spāņu kinorežisors, fotogrāfs un rakstnieks (dzimis 1932. gadā) * {{dat||2|13}} — [[Hosē Marija Gil-Robls]] (''José María Gil-Robles y Gil-Delgado''), 8. [[Eiropas Parlamenta prezidents]] (dzimis 1935. gadā) * {{dat||2|15|n}} — [[Rakela Velča]] (''Raquel Welch''), ASV aktrise un modele (dzimusi 1940. gadā) * {{dat||2|16|n}} — [[Tims Lobingers]] (''Tim Lobinger''), Vācijas vieglatlēts (dzimis 1972. gadā) * {{dat||2|19|n}} — [[Gregs Fosters]] (''Greg Foster''), ASV vieglatlēts (dzimis 1958. gadā) * {{dat||2|21|n}} — [[Amansio Amaro]] (''Amancio Amaro''), Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1939. gadā) <gallery> File:French couturie Paco Rabanne visited Kyiv in 2006.jpg|[[Pako Rabanne]] File:Pervez Musharraf 2008 (cropped).jpg|[[Pervezs Mušarafs]] File:20150331 Mali vs Ghana 039.jpg|[[Kristians Atsu]] Burt Bacharach 1972.JPG|[[Bērts Bekaraks]] RaquelWelchApr2010.jpg|[[Rakela Velča]] </gallery> === Marts === * {{dat||3|1|n}} — [[Žists Fontēns]] (''Just Fontaine''), Francijas futbolists (dzimis 1933. gadā) * {{dat||3|3|n}}: ** [[Kendzaburo Oe]] (大江 健三郎), Japānas rakstnieks (dzimis 1935. gadā) ** [[Toms Saizmors]] (''Tom Sizemore''), ASV aktieris (dzimis 1961. gadā) * {{dat||3|7|n}} — [[Dmitro Kocjubailo]] (''Дмитро Коцюбайло''), Ukrainas karavīrs (dzimis 1995. gadā) * {{dat||3|12|n}} — [[Diks Fosberijs]] (''Dick Fosbury''), ASV vieglatlēts (dzimis 1947. gadā) * {{dat||3|17|n}} — [[Lenss Rediks]] (''Lance Reddick''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1962. gadā) * [[19. marts]] — [[Žans Žaks Favjē]] (''Jean-Jacques Favier''), Francijas kosmonauts (dzimis 1949. gadā) * {{dat||3|21|n}} — [[Viliss Rīds]] (''Willis Reed''), ASV basketbolists, treneris un menedžeris (dzimis 1942. gadā) * {{dat||3|22|n}} — [[Vladimirs Čurovs]] (''Владимир Чуров''), Krievijas politiķis, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs (dzimis 1953. gadā) * {{dat||3|24|n}} — [[Gordons Mūrs]] (''Gordon Moore''), ASV inženieris un uzņēmējs, ''Intel'' dibinātājs (dzimis 1929. gadā) * {{dat||3|28|n}} — [[Rjuiči Sakamoto]] (坂本 龍一), japāņu komponists, mūziķis un aktieris (dzimis 1952. gadā) <gallery> Just Fontaine.jpg|[[Žists Fontēns]] Oe Kenzaburo 1-2.jpg|[[Kendzaburo Oe]] Tom Sizemore 2 crop.jpg|[[Toms Saizmors]] Dick Fosbury 1968.jpg|[[Diks Fosberijs]] Willis Reed 1972 publicity photo.jpg|[[Viliss Rīds]] </gallery> === Aprīlis === * {{dat||4|1|n}} — [[Vlodzimežs Šmidts]] (''Włodzimierz Schmidt''), Polijas šahists (dzimis 1943. gadā) * {{dat||4|2|n}} — [[Vladlens Tatarskis]] (''Владлен Татарский''), Krievijas militārais blogeris un propagandists (dzimis 1982. gadā) * {{dat||4|8|n}} — [[Lase Velanders]] (''Lasse Wellander''), Zviedrijas mūziķis, ''[[ABBA]]'' ģitārists (dzimis 1952. gadā) * {{dat||4|13|n}}: ** [[Kreigs Brīns]] (''Craig Breen''), Īrijas autosportists (dzimis 1990. gadā) ** [[Mērija Kvanta]] (''Mary Quant''), britu modes dizainere (dzimusi 1930. gadā) * {{dat||4|16|n}} — [[Ahmads Džamals]] (''Ahmad Jamal''), ASV mūziķis (dzimis 1930. gadā) * {{dat||4|16|n}} — [[Olehs Barna]] (''Олег Барна''), Ukrainas cilvēktiesību aktīvists, politiķis un karavīrs (dzimis 1967. gadā) * {{dat||4|19|n}} — [[Munbins]] (문빈), Dienvidkorejas mūziķis, aktieris un modelis (dzimis 1998. gadā) * {{dat||4|25|n}} — [[Harijs Belafonte]] (''Harry Belafonte''), ASV mūziķis, aktieris, sociālais aktīvists (dzimis 1927. gadā) * {{dat||4|27|n}} — [[Džerijs Springers]] (''Jerry Springer''), ASV televīzijas raidījumu vadītājs, žurnālists, producents, aktieris un politiķis (dzimis 1944. gadā) * {{dat||4|29|n}} — [[Abu al Huseins al Huseini al Kuraši]] (أبو الحسين الحسيني القرشي), terorists, [[Islāma valsts]] kalifs (dzimšanas gads nezināms) * {{dat||4|30|n}} — [[Ralfs Bostons]] (''Ralph Boston''), ASV vieglatlēts (dzimis 1939. gadā) <gallery> File:Harry Belafonte 2011 Shankbone.JPG|[[Harijs Belafonte]] File:Jerry Springer Musto Party 2011 Shankbone 10.JPG|[[Džerijs Springers]] </gallery> === Maijs === * {{dat||5|2|n}} ** [[Torija Bovija]] (''Tori Bowie''), ASV vieglatlēte (dzimusi 1990. gadā) ** [[Valentīns Judaškins]] (''Валентин Юдашкин''), PSRS un Krievijas modes dizainers (dzimis 1963. gadā); * {{dat||5|8|n}} — [[Rita Lī]] (''Rita Lee''), Brazīlijas dziedātāja (dzimusi 1947. gadā) * {{dat||5|15|n}} — [[Roberts Lūkass]] (''Robert Lucas''), ASV ekonomists (dzimis 1937. gadā) * {{dat||5|18|n}}: ** [[Helmuts Bergers]] (''Helmut Berger''), Austrijas kinoaktieris (dzimis 1944. gadā) ** [[Džims Brauns]] (''Jim Brown''), ASV amerikāņu futbola spēlētājs, cilvēktiesību aktīvists un aktieris (dzimis 1936. gadā) * {{dat||5|19|n}} — [[Mārtins Eimiss]] (''Martin Amis''), angļu rakstnieks un scenārists (dzimis 1949. gadā) * {{dat||5|21|n}} — [[Rejs Stīvensons]] (''Ray Stevenson''), ziemeļīru aktieris (dzimis 1964. gadā) * {{dat||5|24|n}} — [[Tīna Tērnere]] (''Tina Turner''), amerikāņu dziedātāja (dzimusi 1939. gadā) * {{dat||5|28|n}} — [[Haralds cur Hauzens]] (''Harald zur Hausen''), vācu medicīnas zinātnieks, virusologs (dzimis 1936. gadā) * {{dat||5|31|n}} — [[Ama Ata Aidu]] (''Ama Ata Aidoo''), Ganas rakstniece (dzimusi 1942. gadā) <gallery> La Revolución Industrial Pasado y Futuro, Robert E. Lucas Jr. screenshot (cropped).jpg|[[Roberts Lūkass]] Jim Brown 1959 Topps cropped and recoloured.jpg|[[Džims Brauns]] Helmut Berger 1974.jpg| [[Helmuts Bergers]] Tina turner 21021985 01 350.jpg|[[Tīna Tērnere]] Harald zur Hausen 01.jpg|[[Haralds cur Hauzens]] </gallery> === Jūnijs === * {{dat||6|2|n}} — [[Kaija Sāriaho]] (''Kaija Saariaho''), somu komponiste (dzimusi 1952. gadā) * {{dat||6|3|n}} — [[Džims Hainss]] (''Jim Hines''), ASV vieglatlēts un amerikāņu futbolists (dzimis 1946. gadā) * {{dat||6|5|n}}: ** [[Roberts Hansens]] (''Robert Hanssen''), amerikāņu spiegs, dubultaģents (dzimis 1944. gadā) ** [[Astruda Žilberto]] (''Astrud Gilberto''), Brazīlijas dziedātāja un dziesmu autore (dzimusi 1940. gadā) * {{dat||6|6|n}} — [[Fransuāza Žilo]] (''Françoise Gilot''), franču māksliniece (dzimusi 1921. gadā) * {{dat||6|8|n}} — [[Pets Robertsons]] (''Pat Robertson''), ASV garīgais līderis un politiķis (dzimis 1930. gadā) * {{dat||6|9|n}} — [[Alens Turens]] (''Alain Touraine''), franču sociologs (dzimis 1925. gadā) * {{dat||6|10|n}} — [[Teodors Kačinskis]] (''Theodore Kaczynski''), poļu izcelsmes amerikāņu zinātnieks, matemātiķis, filozofs, terorists (dzimis 1942. gadā) * {{dat||6|11|n}} — [[Mikio Aoki]] (青木 幹雄), japāņu politiķis, bijušais Japānas premjerministrs (dzimis 1934. gadā) * {{dat||6|12|n}}: ** [[Silvio Berluskoni]] (''Silvio Berlusconi''), itāļu politiķis un uzņēmējs, bijušais Itālijas premjerministrs (dzimis 1936. gadā) ** [[Hārvijs Glanss]] (''Harvey Glance''), ASV vieglatlēts (dzimis 1957. gadā) ** [[Džons Ramīta]] (''John Romita''), ASV komiksu mākslinieks (dzimis 1930. gadā) ** [[Trīts Viljamss]] (''Treat Williams''), ASV aktieris (dzimis 1951. gadā) * {{dat||6|13|n}} — [[Kormaks Makartijs]] (''Cormac McCarthy''), ASV rakstnieks (dzimis 1933. gadā) * [[15. jūnijs]] — [[Glenda Džeksone]] (''Glenda Jackson''), angļu aktrise un politiķe (dzimusi 1936. gadā) * {{dat||6|16|n}} — [[Džino Mēders]] (''Gino Mäder''), Šveices riteņbraucējs (dzimis 1997. gadā) * {{dat||6|18|n}} — [[Stoktons Rašs]] (''Stockton Rush''), ASV uzņēmējs un inženieris (dzimis 1962. gadā) * {{dat||6|25|n}} — [[Džons Gudenafs]] (''John Goodenough''), ASV materiālzinātnieks (dzimis 1922. gadā) * {{dat||6|29|n}} — [[Alans Ārkins]] (''Alan Arkin''), ASV aktieris un kinorežisors (dzimis 1934. gadā) <gallery> Theodore Kaczynski.jpg|[[Teodors Kačinskis]] Silvio Berlusconi (2010) cropped.jpg|[[Silvio Berluskoni]] Glenda Jackson.JPG|[[Glenda Džeksone]] 2016 2017 UCI Track World Cup Apeldoorn 43.jpg|[[Džino Mēders]] AlanArkinTIFFSept2012 (cropped).jpg|[[Alans Ārkins]] </gallery> === Jūlijs === * {{dat||7|1|n}} — [[Viktorija Amelina]] (''Вікторія Амеліна''), ukraiņu rakstniece un kara noziegumu pētniece (dzimusi 1986. gadā) * {{dat||7|1|n}} — [[Arnaldo Forlani]] (''Arnaldo Forlani''), Itālijas politiķis, valsts premjerministrs (dzimis 1925. gadā) * {{dat||7|9|n}} — [[Luiss Svaress Miramontess]] (''Luis Suárez Miramontes''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1935. gadā) * {{dat||7|11|n}}: ** [[Oļegs Cokovs]] (''Олег Цоков''), Krievijas virsnieks. ģenerālleitnants (dzimis 1971. gadā) ** [[Milans Kundera]] (''Milan Kundera''), čehu-franču rakstnieks (dzimis 1929. gadā) ** [[Aless Puškins]] (''Алесь Пушкін''), baltkrievu mākslinieks un politieslodzītais (dzimis 1965. gadā) * {{dat||7|16|n}}: ** [[Džeina Birkina]] (''Jane Birkin''), angļu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1946. gadā) ** [[Kevins Mitniks]] (''Kevin Mitnick''), ASV datordrošības konsultants, autors un notiesāts hakeris (dzimis 1963. gadā) * {{dat||7|21|n}} — [[Tonijs Benets]] (''Tony Bennett''), amerikāņu dziedātājs (dzimis 1926. gadā) * {{dat||7|24|n}} — [[Trevors Frānsiss]] (''Trevor Francis''), Anglijas futbolists un treneris (dzimis 1954. gadā) * {{dat||7|26|n}} (atrasta mirusi) — [[Šineida O'Konora]] (''Sinéad O'Connor''), īru dziedātāja un mūziķe (dzimusi 1966. gadā) * {{dat||7|28|n}} — [[Martins Valzers]] (''Martin Walser''), vācu rakstnieks (dzimis 1927. gadā) * {{dat||7|30|n}} — [[Pols Rubenss]] (''Paul Reubens''), amerikāņu aktieris un komiķis (dzimis 1952. gadā) <gallery> Milan Kundera redux.jpg|[[Milans Kundera]] Jane Birkin07.JPG|[[Džeina Birkina]] Tony Bennett (12462253053) (1).jpg|[[Tonijs Benets]] Sinead O'Connor (14828633401) (cropped).jpg|[[Šineida O'Konora]] Paul Reubens SXSW 2016.jpg|[[Pols Rubenss]] </gallery> === Augusts === * {{dat||8|1|n}} — [[Anrī Konans Bedjē]] (''Henri Konan Bédié''), Kotdivuāras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1934. gadā) * {{dat||8|3|n}}: ** [[Marks Mārgoliss]] (''Mark Margolis''), ASV aktieris (dzimis 1939. gadā) ** [[Brams Molenārs]] (''Bram Moolenaar''), nīderlandiešu programmatūras izstrādātājs un aktīvists (dzimis 1961. gadā) * {{dat||8|7|n}} — [[Viljams Frīdkins]] (''William Friedkin''), ASV kinorežisors un scenārists (dzimis 1935. gadā) * {{dat||8|9|n}}: ** [[Ita Evere]] (''Ita Ever''), igauņu aktrise (dzimusi 1931. gadā) ** [[Robijs Robertsons]] (''Robbie Robertson''), kanādiešu mūziķis (dzimis 1943. gadā) ** [[Fernando Viljavisensio]] (''Fernando Villavicencio''), Ekvadoras žurnālists un politiskais aktīvists (dzimis 1963. gadā) * [[10. augusts]] — [[Aleksandrs Viktorenko]] (''Александр Викторенко''), PSRS un Krievijas kosmonauts (dzimis 1947. gadā) * [[16. augusts]]: ** [[Renata Skoto]] (''Renata Scotto''), itāļu operdziedātāja (dzimusi 1934. gadā) ** [[Genādijs Židko]] (''Геннадий Жидко''), Krievijas virsnieks (dzimis 1965. gadā) * [[17. augusts]] — [[Karols Bobko]] (''Karol Bobko''), ASV astronauts (dzimis 1937. gadā) * [[19. augusts]] — [[Džons Varnoks]] (''John Warnock''), ASV datorzinātnieks, izgudrotājs un uzņēmējs (dzimis 1940. gadā) * [[22. augusts]] — [[Toto Kutunjo]] (''Toto Cutugno''), itāļu dziedātājs (dzimis 1943. gadā) * [[23. augusts]]: ** [[Jevgeņijs Prigožins]] (''Евгений Пригожин''), Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1961. gadā) ** [[Dmitrijs Utkins]] (''Дмитрий Уткин''), Krievijas virsnieks, Vāgnera grupas dibinātājs (dzimis 1970. gadā) * [[24. augusts]] — [[Brejs Vaiats]] (''Bray Wyatt''), ASV cīkstonis (dzimis 1987. gadā) * [[26. augusts]] ** [[Bobs Bārkers]] (''Bob Barker''), ASV mediju personība (dzimis 1923. gadā) ** [[Gļebs Panfilovs]] (''Глеб Панфилов''), PSRS un Krievijas kinorežisors (dzimis 1934. gadā) * [[30. augusts]] — [[Mohameds Al Fajeds]] (محمد الفايد), Ēgiptes un Apvienotās Karalistes uzņēmējs (dzimis 1929. gadā) <gallery> William Friedkin, Festival de Sitges 2017 (cropped).jpg|[[Viljams Frīdkins]] Robbie Robertson NY.jpg|[[Robijs Robertsons]] Toto Cutugno.jpg|[[Toto Kutunjo]] Yevgeny Prigozhin (13-06-2023).jpg|[[Jevgeņijs Prigožins]] Dmitry Utkin passport photo (cropped).jpg|[[Dmitrijs Utkins]] </gallery> === Septembris === * [[4. septembris]] — [[Stīvens Hārvels]] (''Steve Harwell''), ASV dziedātājs (dzimis 1967. gadā) * [[9. septembris]] — [[Mangosutu Butelezi]] (''Mangosuthu Buthelezi''), Dienvidāfrikas politiķis (dzimis 1928. gadā) * [[13. septembris]] — [[Mirča Snegurs]] (''Mircea Snegur''), Moldovas politiķis, valsts pirmais prezidents (dzimis 1940. gadā) * [[19. septembris]] — [[Džanni Vatimo]] (''Gianni Vattimo''), itāļu filozofs un politiķis (dzimis 1936. gadā) * [[22. septembris]]: ** [[Džordžo Napolitāno]] (''Giorgio Napolitano''), Itālijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1925. gadā) ** [[Viktors Sokolovs]] (''Виктор Соколов''), Krievijas jūras virsnieks, flotes admirālis (dzimis 1962. gadā; nāves faktu nav apstiprinājuši Krievijas avoti) * [[25. septembris]] — [[Mateo Mesīna-Denāro]] (''Matteo Messina Denaro'', pazīstams arī kā Diaboliks), Itālijas noziedznieks, mafiozs (dzimis 1962. gadā) * [[28. septembris]]: ** [[Maikls Gembons]] (''Michael Gambon''), īru-angļu aktieris (dzimis 1940. gadā) ** [[Ganira Pašajeva]] (''Qənirə Paşayeva''), Azerbaidžānas ārste un politiķe (dzimusi 1975. gadā) * [[29. septembris]] — [[Daiena Fainstaina]] (''Dianne Feinstein''), ASV politiķe (dzimusi 1933. gadā) <gallery> Mircea Snegur 1996 (cropped).jpg|[[Mirča Snegurs]] Presidente Napolitano.jpg|[[Džordžo Napolitāno]] Michael_Gambon_cropped.jpg|[[Maikls Gembons]] Dianne Feinstein, official Senate photo 2.jpg|[[Daiena Fainstaina]] </gallery> === Oktobris === * [[5. oktobris]] — [[Diks Butkus]] (''Dick Butkus''), lietuviešu izcelsmes ASV amerikāņu futbola spēlētājs (dzimis 1942. gadā) * [[7. oktobris]]: ** [[Šani Luka]] (''Shani Louk''), Vācijas-Izraēlas tetovētāja un infulencere, ''Hamās'' uzbrukuma upuris (dzimusi 2001. gadā) ** [[Jonatans Šteinbergs]] (יהונתן שטיינברג), Izraēlas virsnieks (dzimis 1980. gadā) * [[8. oktobris]]: ** [[Agnēta Andešone]] (''Agneta Andersson''), Zviedrijas kanoe airētāja (dzimusi 1961. gadā) ** [[Bērts Jangs]] (''Burt Young''), amerikāņu aktieris, gleznotājs un rakstnieks (dzimis 1940. gadā) ** [[Ņina Matvijenko]] (''Ніна Матвієнко''), ukraiņu dziedātāja un tautas māksliniece (dzimusi 1947. gadā) ** [[Lāslo Šojoms]] (''Sólyom László''), Ungārijas jurists un politiķis, prezidents (dzimis 1942. gadā) * [[13. oktobris]] — [[Luīze Glika]] (''Louise Glück''), ASV dzejniece un esejiste (dzimusi 1943. gadā) * [[14. oktobris]]: ** [[Paipera Lorija]] (''Piper Laurie''), ASV aktrise (dzimusi 1932. gadā) ** [[Dariušs Mehrdžui]] (داریوش مهرجویی), Irānas kinorežisors (dzimis 1939. gadā) * [[15. oktobris]] — [[Sūzena Samersa]] (''Suzanne Somers''), ASV aktrise, mūziķe un uzņēmēja (dzimis 1946. gadā) * [[16. oktobris]] — [[Marti Ahtisāri]] (''Martti Ahtisaari''), Somijas politiķis, prezidents (dzimis 1937. gadā) * [[21. oktobris]] — [[Bobijs Čarltons]] (''Bobby Charlton''), Anglijas futbolists (dzimis 1937. gadā) * [[24. oktobris]]: ** [[Nilss Holsts-Sērensens]] (''Niels Holst-Sørensen''), Dānijas vieglatlēts (dzimis 1922. gadā) ** [[Ričards Roundtrijs]] (''Richard Roundtree''), ASV aktieris un dziedātājs (dzimis 1942. gadā) * [[27. oktobris]] — [[Li Kecjans]] (李克强), Ķīnas politiķis, premjerministrs (dzimis 1955. gadā) * [[28. oktobris]] — [[Metjū Perijs]] (''Matthew Perry''), ASV aktieris un komiķis (dzimis 1969. gadā) * [[31. oktobris]]: ** [[Tomass Metinglijs]] (''Thomas Mattingly''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1936. gadā) ** [[Oļegs Protopopovs]] (''Олег Протопопов''), krievu-padomju daiļslidotājs (dzimis 1932. gadā) <gallery> Louise Glück circa 1977.jpg|[[Luīze Glika]] Martti Ahtisaari.jpg|[[Marti Ahtisāri]] Bobby Charlton Aankomst Engelse voetbalelftal op Schiphol, Bestanddeelnr 917-2187 (cropped).jpg|[[Bobijs Čarltons]] Shinzō Abe Li Keqiang 20191225 (1) (cropped).jpg|[[Li Kecjans]] Matthew Perry 2013.jpg|[[Metjū Perijs]] </gallery> === Novembris === * [[6. novembris]] — [[Antoni Marti]] (''Antoni Martí''), Andoras arhitekts un politiķis, premjerministrs (dzimis 1963. gadā) * [[7. novembris]] — [[Frenks Bormans]] (''Frank Borman''), ASV kosmonauts (dzimis 1928. gadā) * [[11. novembris]]: ** [[Rafaels Dvamena]] (''Raphael Dwamena''), Ganas futbolists (dzimis 1995. gadā) ** [[Karels Švarcenbergs]] (''Karel Schwarzenberg''), Čehijas politiķis un diplomāts (dzimis 1937. gadā) * [[13. novembris]] — [[Tengizs Kitovani]] (თენგიზ კიტოვანი), Gruzijas virsnieks un politiķis (dzimis 1938. gadā) * [[16. novembris]] — [[A. S. Baieta]] (''A. S. Byatt''), angļu rakstniece (dzimusi 1936. gadā) * [[18. novembris]] — [[Rūds Gēlss]] (''Ruud Geels''), Nīderlandes futbolists (dzimis 1948. gadā) * [[19. novembris]] — [[Rozalinna Kārtere]] (''Rosalynn Carter''), ASV pirmā lēdija, rakstniece un sabiedriskā aktīviste (dzimusi 1927. gadā) * [[25. novembris]] — [[Terijs Veneiblss]] (''Terry Venables''), angļu futbolists (dzimis 1943. gadā) * [[29. novembris]] — [[Henrijs Kisindžers]] (''Henry Kissinger''), ASV diplomāts, Nobela miera prēmijas laureāts (dzimis 1923. gadā) * [[30. novembris]] — [[Šeins Makgovans]] (''Shane MacGowan''), Īrijas mūziķis un komponists (dzimis 1957. gadā) <gallery> Frank Borman NASA Portrait (S64-31455).jpg|[[Frenks Bormans]] Ruud Geels 1974c.jpg|[[Rūds Gēlss]] Terry Venables 1964.jpg|[[Terijs Veneiblss]] Henry Kissinger.jpg|[[Henrijs Kisindžers]] Shane-MacGowan.jpg|[[Šeins Makgovans]] </gallery> === Decembris === * [[2. decembris]] — [[Faustins Tvagiramungu]] (''Faustin Twagiramungu''), Ruandas politiķis, premjerministrs (dzimis 1963. gadā) * [[4. decembris]] — [[Huanita Kastro]] (''Juanita Castro''), kubiešu izcelsmes amerikāņu aktīviste un rakstniece (dzimusi 1933. gadā) * [[6. decembris]] — [[Ilja Kiva]] (''Ілля Кива''), Ukrainas politiķis, kolaborants sadarbībā ar Krieviju (dzimis 1977. gadā) * [[8. decembris]] — [[Raiens O'Nīls]] (''Ryan O'Neal''), ASV aktieris (dzimis 1941. gadā) * [[11. decembris]] — [[Andrē Brauers]] (''Andre Braugher''), ASV aktieris (dzimis 1962. gadā) * [[16. decembris]]: ** [[Antonio Negri]] (''Antonio Negri''), itāļu sociologs (dzimis 1933. gadā) ** [[Navafs al Ahmads al Džabers as Sabahs]] (''نَوَّاف الأَحمَد الْجَابِر الصَّباح''‎), Kuveitas emīrs (dzimis 1937. gadā) * [[17. decembris]] — [[Otars Joseliani]] (''ოთარ იოსელიანი''), gruzīnu kinorežisors (dzimis 1934. gadā) * [[21. decembris]] — [[Roberts Solovs]] (''Robert Solow''), amerikāņu ekonomists (dzimis 1924. gadā) * [[26. decembris]] — [[Volfgangs Šeible]] (''Wolfgang Schäuble''), Vācijas politiķis (dzimis 1942. gadā) * [[27. decembris]]: ** [[Žaks Delors]] (''Jacques Delors''), Francijas politiķis, astotais Eiropas Komisijas prezidents (dzimis 1925. gadā) ** [[Gastons Gloks]] (''Gaston Glock''), Austrijas inženieris un uzņēmējs (dzimis 1929. gadā) ** [[Herbs Kols]] (''Herb Kohl''), ASV uzņēmējs un politiķis (dzimis 1935. gadā) * [[30. decembris]] — [[Toms Vilkinsons]] (''Tom Wilkinson''), angļu aktieris (dzimis 1948. gadā) <gallery> Ryan Oneal - 1968.jpg|[[Raiens O'Nīls]] 4th EPP St Géry Dialogue; Jan. 2014 (12189287345) (cropped).jpg|[[Volfgangs Šeible]] Jacques Delors in 1993.jpg|[[Žaks Delors]] Tom Wilkinson TIFF 2016.jpg|[[Toms Vilkinsons]] </gallery> == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Klaudija Goldina]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmiju ekonomikā piešķir amerikāņu ekonomistei Klaudijai Goldinai |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/09.10.2023-nobela-premiju-ekonomika-pieskir-amerikanu-ekonomistei-klaudijai-goldinai.a527064/ |accessdate={{dat|2023|10|9||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2023|10|9||bez}}}}</ref> * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Pjērs Agostīni]], [[Ferencs Krauss]] un [[Anna Lijē]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija fizikā piešķirta trim zinātniekiem par elektronu pētījumiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/03.10.2023-nobela-premija-fizika-pieskirta-trim-zinatniekiem-par-elektronu-petijumiem.a526277/ |accessdate={{dat|2023|10|6||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2023|10|3||bez}}}}</ref> * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Katalīna Kariko]] un [[Drū Veismans]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmiju medicīnā saņem zinātnieki par ieguldījumu Covid-19 vakcīnu izstrādē |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/02.10.2023-nobela-premiju-medicina-sanem-zinatnieki-par-ieguldijumu-covid-19-vakcinu-izstrade.a526155/ |accessdate={{dat|2023|10|6||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2023|10|2||bez}}}}</ref> * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Mungi Bavendi]], [[Luiss Bruss]] un [[Aleksejs Jekimovs]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija ķīmijā piešķirta ASV zinātniekiem par ieguldījumu nanotehnoloģiju attīstībā |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/04.10.2023-nobela-premija-kimija-pieskirta-asv-zinatniekiem-par-ieguldijumu-nanotehnologiju-attistiba.a526435/ |accessdate={{dat|2023|10|6||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2023|10|4||bez}}}}</ref> * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Juns Ūlavs Fose]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija literatūrā piešķirta norvēģu rakstniekam un dramaturgam Junam Ūlavam Fosem |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/05.10.2023-nobela-premija-literatura-pieskirta-norvegu-rakstniekam-un-dramaturgam-junam-ulavam-fosem.a526569/ |accessdate={{dat|2023|10|6||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2023|10|5||bez}}}}</ref> * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Nargisa Mohammadi]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela Miera prēmiju piešķir Irānas cilvēktiesību aktīvistei Nargesai Mohammadi |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.10.2023-nobela-miera-premiju-pieskir-iranas-cilvektiesibu-aktivistei-nargesai-mohammadi.a526740/ |accessdate={{dat|2023|10|6||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2023|10|6||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg7}} {{Commons|2023}} [[Kategorija:2023. gads| ]] 30wubevaxnpo22ccrip8xsvv2sfysnh Jons Valančūns 0 154398 4458919 4318521 2026-04-25T11:51:56Z Meistars Joda 781 4458919 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Jons Valančūns | vārds_orig = ''Jonas Valančiūnas'' | attēls = Jonas Valanciunas 2022 by Augustas Didzgalvis.jpg | att_izm = 275px | paraksts = Jons Valančūns 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|5|6}} | dz_viet = {{vieta|Lietuva|Utena}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[lietuvieši|lietuvietis]] | garums = {{mērvienība|cm=211}} | svars = {{mērvienība|kg=120}} | poz = [[Centrs (basketbols)|centrs]] | kar_sāk = 2008 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Denveras "Nuggets"]] | numurs = 17 | amats = | līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 5. | dr_gads = [[2011. gada NBA drafts|2011]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Toronto "Raptors"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2008—2009 | klubs 1 = {{flaga|Lietuva}} [[Viļņas "Perlas"]] | kl_sez 2 = 2010—2012 | klubs 2 = {{flaga|Lietuva}} [[Viļņas "Lietuvos Rytas"]] | kl_sez 3 = {{nbay|2012|start}}—{{nbay|2018|end}} | klubs 3 = {{flaga|Kanāda}} [[Toronto "Raptors"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2019|start}}—{{nbay|2020|end}} | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Memfisas "Grizzlies"]] | kl_sez 5 = {{nbay|2021|start}}—{{nbay|2023|end}} | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Ņūorleānas "Pelicans"]] | kl_sez 6 = {{nbay|2024|start}}—{{nbay|2024|end}} | klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas "Wizards"]] | kl_sez 7 = {{nbay|2024|end}} | klubs 7 = {{flaga|ASV}} [[Sakramento "Kings"]] | kl_sez 8 = {{nbay|2025|start}}—pašlaik | klubs 8 = {{flaga|ASV}} [[Denveras "Nuggets"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{Bk|Lietuva}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA simboliskā debitantu otrā izlase]] <small>({{nbay|2012|end}})</small> * Eirokausa uzlecošā zvaigzne <small>(2012)</small> * [[LKL|Lietuvas]] čempions <small>(2010)</small> * [[LKL|Lietuvas]] līgas MVP <small>(2012)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2025|2|6||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{Medaļa|Competition|[[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]}} {{Medaļa|Silver|[[2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Slovēnija 2013]]|Basketbols}} {{Medaļa|Silver|[[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Francija 2015]]|Basketbols}} {{Medaļa|Competition|[[U19 Pasaules čempionāts basketbolā|U19 Pasaules čempionāts]]}} {{Medaļa|Gold|[[2011. gada U19 Pasaules čempionāts basketbolā|Latvija 2011]]|Basketbols}} }} '''Jons Valančūns''' ({{val|lt|Jonas Valančiūnas}}; dzimis {{dat|1992|5|6}} [[Utena|Utenā]], [[Lietuva|Lietuvā]]) ir [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[Centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā, [[Lietuvas basketbola izlase]]s dalībnieks. 2025. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Denveras "Nuggets"]]. == Karjera == Karjeru profesionālā klubā uzsācis 2008. gadā, spēlējot [[Viļņas "Perlas"]]. Šī kluba sastāvā spēlēja līdz 2009. gada decembrim. 2008.—2009. gada sezonā klubs spēlēja pēc spēka otrajā Lietuvas līgā, taču jau nākamajā sezonā kvalificējās [[LKL|Lietuvas basketbola līgai (LKL)]]. Aizvadījis "Perlas" sastāvā sezonas pirmo pusi, J. Valančūns {{dat|2010|1|17||bez}} parakstīja līgumu ar [[Viļņas "Lietuvos Rytas"]] ("Perlas" ir "Lietuvos Rytas" [[fārmklubs]]). "Lietuvos Rytas" sastāvā J. Valančūns ir piedalījies divās [[LKL Visu zvaigžņu spēle|LKL Visu zvaigžņu spēlēs]] (2010, 2011). 2011. gada Visu zvaigžņu spēlē basketbolists guva 18 punktus un savāca 10 atlēkušās bumbas, tādējādi palīdzot lietuviešu komandai uzvarēt ārzemniekus. Viņš tika atzīts par spēles [[MVP|vērtīgāko spēlētāju]]. "Lietuvos Rytas" gan 2010., gan 2011. gadā tika līdz LKL finālsērijai. 2010. gada finālsērijā tika gūta uzvara ar 4—3 pār [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]], taču 2011. gada finālsērijā Viļņas klubs piekāpās ar 1—4. 2010. gadā tika izcīnīts arī Lietuvas basketbola federācijas kauss. === NBA === [[2011. gada NBA drafts|2011. gada NBA draftā]] J. Valančūnu ar kopējo 5. kārtas numuru izraudzījās [[Toronto "Raptors"]]. Šī bija tobrīd augstākā drafta izvēle starp visiem Lietuvas un [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] basketbolistiem ([[2015. gada NBA drafts|2015. gada NBA draftā]] to pārspēja latvietis [[Kristaps Porziņģis]], kuru draftēja kā 4.) Spēlētājs izlēma vēl vienu sezonu palikt [[Eiropa|Eiropā]] un turpināja pārstāvēt "Lietuvos Rytas", ar kuru viņam bija spēkā esošs līgums. Pēc šīs sezonas viņš devās uz Ziemeļameriku, lai sāktu karjeru [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]. Jau no pirmās sezonas "Raptors" sastāvā J. Valančūns nostiprinājās komandas vadošā centra spēlētāja pozīcijā un sezonas noslēgumā viņš tika iekļauts [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA simboliskajā debitantu otrajā izlasē]]. {{dat|2019|2|7||bez}} J. Valančūns kopā ar [[C. J. Mailzs|C. J. Mailzu]] un [[Delons Raits|Delonu Raitu]] tika aizmainīts uz [[Memfisas "Grizzlies"]], kas bija nozīmīgs maiņas darījums "Raptors" ceļā uz NBA čempiontitulu. {{dat|2021|8|7||bez}} "Grizzlies" J. Valančūnu aizmainīja uz [[Ņūorleānas "Pelicans"]] pret [[Ēriks Bledso|Ēriku Bledso]], [[Stīvens Adamss|Stīvenu Adamsu]] un [[2022. gada NBA drafts|2022. gada drafta]] pirmās kārtas izvēli. 2024. gada jūlijā spēlētājs tika aizmainīts uz [[Vašingtonas "Wizards"]] ''sign-and-trade'' darījumā, pretī dodot vien [[2027. gada NBA drafts|2027. gada NBA drafta]] otrās kārtas izvēli. 2025. gada 5. februārī J. Valančūns tika aizmainīts uz [[Sakramento "Kings"]] komandu apmaiņā pret divām NBA drafta otrās kārtas izvēlēm (2028. un 2029. gadā) un uzbrucēju [[Sidijs Sisoko|Sidiju Sisoko]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/nba/06022025-kalifornijas_galvaspilseta_noforme_leisu_ |title=Kalifornijas galvaspilsēta noformē leišu dvīņu torņus |publisher=Sportacentrs.com |date= |accessdate=2025-02-06}}</ref> "Kings" sastāvā viņš spēlēja kopā ar citu izcilu Lietuvas basketbolistu [[Domants Sabonis|Domantu Saboni]]. 2025. gada jūlijā centra spēlētāju aizmainīja uz [[Denveras "Nuggets"]] pret [[Dario Šaričs|Dario Šariču]]. === Karjera izlasē === J. Valančūns spēlēja Lietuvas U-16 izlases sastāvā 2008. gada Eiropas U-16 čempionātā. Viņš vidēji spēlē guva 14,3 punktus, savāca 11,1 atlēkušo bumbu un bloķēja 2,3 pretinieku metienus. Lietuvas izlase izcīnīja zelta medaļas un J. Valančūns tika atzīts par turnīra MVP. Divus gadus vēlāk spēlētājs bija U-18 izlases līderis Eiropas čempionātā Lietuvā. Viņš vidēji spēlē guva 19,4 punktus, savāca 13,4 atlēkušās bumbas un bloķēja 2,7 pretinieku metienus. Izlase atkal izcīnīja zelta medaļas un J. Valančūns arī šajā čempionātā tika atzīts par turnīra MVP. 2011. gadā Lietuvas U-19 izlase uzvarēja [[2011. gada Pasaules čempionāts basketbolā U-19|Pasaules čempionātā šī vecuma izlasēm]], kas notika [[Latvija|Latvijā]].<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/pc_u_19_viriesiem/jaunumi/10072011-lietuvas_u_19_pirmo_reizi_klust_par_pasau Lietuvas U-19 izlase pirmo reizi kļūst par pasaules čempioni], sportacentrs.com</ref><ref>[http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/u19_juniori/lietuva-triumfe-pasaules-u-19-basketbola-cempionata.d?id=39502711 Lietuva triumfē pasaules U-19 basketbola čempionātā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110915065756/http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/u19_juniori/lietuva-triumfe-pasaules-u-19-basketbola-cempionata.d?id=39502711 |date={{dat|2011|09|15||bez}} }}, delfi.lv</ref> J. Valančūns bija komandas kapteinis un līderis (14,3 punkti, 11,1 atlēkusī bumba, 2,3 bloki vidēji spēlē)<ref>[http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/u19_juniori/dukulis-ceturtais-labakais-cinitajs-par-atlekusajam-bumbam-pasaules-u-19-cempionata.d?id=39510813 Dukulis — ceturtais labākais cīnītājs par atlēkušajām bumbām pasaules U-19 čempionātā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110817073537/http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/u19_juniori/dukulis-ceturtais-labakais-cinitajs-par-atlekusajam-bumbam-pasaules-u-19-cempionata.d?id=39510813 |date={{dat|2011|08|17||bez}} }}, delfi.lv</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/pc_u_19_viriesiem/jaunumi/11072011-statistika_valancuns_domine_latvijai_visv |title=Statistika: Valančūns dominē; Latvijai visvairāk kļūdu |publisher=Sportacentrs.com |date= |accessdate=2012-01-04}}</ref> un pārliecinoši tika atzīts par visa turnīra vērtīgāko spēlētāju.<ref>[http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/u19_juniori/par-pasaules-u-19-cempionata-mvp-atzits-valancuns.d?id=39503797 Par pasaules U-19 čempionāta MVP atzīts Valančūns] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110817073911/http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/u19_juniori/par-pasaules-u-19-cempionata-mvp-atzits-valancuns.d?id=39503797 |date={{dat|2011|08|17||bez}} }}, delfi.lv</ref> [[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2011. gada Eiropas čempionātā pieaugušajiem]], kas notika Lietuvā, J. Valančūns debitēja pieaugušo izlasē. Debijas spēlē pret [[Čehijas basketbola izlase|Čehiju]] viņš guva 26 punktus un 11 atlēkušās bumbas. Lietuvas izlase čempionātā ieguva 5. vietu. Lietuvas izlases sastāvā J. Valančūns spēlēja arī [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada Olimpiskajās spēlēs]] Londonā. 2013. gadā kopā ar izlasi izcīnīja sudraba medaļu [[2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionātā]], ko izdevās atkārtot arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gada Eiropas čempionātā]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Valanczuns, Jons}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lietuvas basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola centri]] [[Kategorija:Toronto "Raptors" spēlētāji]] [[Kategorija:Memfisas "Grizzlies" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņūorleānas "Pelicans" spēlētāji]] [[Kategorija:Vašingtonas "Wizards" spēlētāji]] [[Kategorija:Sakramento "Kings" spēlētāji]] [[Kategorija:Denveras "Nuggets" spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Ar ordeni "Par nopelniem Lietuvas labā" apbalvotie]] 7ngab0sccy687lft9171uosy8d4d9vk Melnā driģene 0 159288 4458360 4216765 2026-04-24T12:02:21Z Azera-Kior-da 144466 4458360 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = Melnā driģene | attēls =Hyoscyamus_niger_-_Köhler–s_Medizinal-Pflanzen-073.jpg | att_izmērs = 250px | att_nosaukums = {{TaksoSaite|Hyoscyamus niger|Melnā driģene}} | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Solanales | rinda_lv = Nakteņu rinda | dzimta = Solanaceae | dzimta_lv = Nakteņu dzimta | suga = H. niger | suga_lv = Melnā driģene | binomial = Hyoscyamus niger }} '''Melnā driģene''' ({{val-la|Hyoscyamus niger}}) ir [[Viengadīgs augs|viengadīgs]] vai [[Daudzgadīgi augi|daudzgadīgs]] [[nakteņu dzimta]]s [[lakstaugs]]. Tā sākotnējais izplatības areāls bija [[Eirāzija|Eirāzijā]], tomēr mūsdienās augs ir izplatīts visā pasaulē. [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] un [[Latvija|Latvijā]] reti. Driņķa dzimtene ir mērenā josla Eiropā un Sibīrijā, un tā naturalizējusies Lielbritānijā un Īrijā. Melnās driģenes [[stublājs]] ir stāvs, tā garums var sasniegt metru. Lapas pie stublāja izkārtotas pamīšus, ap 10 centimetriem garas. Augs zied no jūnija līdz oktobrim. Ziedu ir daudz, to vainagi var sasniegt gandrīz 4 centimetru garumu. Augs visbiežāk ir sastopams dažādās sētmalēs un nezālienēs. == Pielietojums == Melno driģeni izmanto kā ārstniecības augu, kas lielā daudzumā var būt ļoti indīgs. Augu lieto ne tikai [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]. Mūsdienās vairākās Eiropas valstīs un Indijā melno driģeni audzē un izmanto farmakoloģiskos preperātos. Visas auga daļas satur [[alkaloīdi|alkaloīdus]] un [[glikozīdi|glikozīdus]], tai skaitā sēklas. Auga galvenie psihoaktīvie alkaloīdi ir [[hiosciamīns]] un [[skopolamīns]]. Kopējais alkaloīdu daudzums svārstās no 0,03% līdz 0,28%. Melno driģeni izmanto gan ārēji, gan mazos daudzumos iekšķīgi pie dažādām slimībām, tai skaitā [[reimatisms|reimatismu]], [[zobu sāpes|zobu sāpēm]], [[astma|astmu]], [[klepus|klepu]] un nervu sistēmas traucējumiem. Tas ir spazmolītisks un sāpes mazinošs līdzeklis. Dažkārt driģeni izmanto arī kā [[vīraks|vīraku]], [[alus]] un [[vīns|vīna]] piedevu. Lielā daudzumā rada intoksikāciju ar [[halucinācijas|halucinācijām]], sausumu mutē, pietvīkušu ādu, nemieru, vājumu un paplašinātām acu zīlītēm.<ref name="carter1996">{{Laikraksta atsauce | url = http://www.bmj.com/archive/7072ad4.htm | journal = British Medical Journal | date = 1996-12-21 | volume = 313 | issue = 7072 | pages = 1630–1632 | pmc = 2359130 | title = Narcosis and nightshade | author = A. J. Carter | pmid = 8991015 | ref = harv}} Atjaunots: {{dat|2011|08|14}}. {{en ikona}}</ref><ref>{{Dokumenta atsauce | surname1 = Schultes | given1 = Richard Evans | surname2 = Smith | given2 = Elmer W. | year = 1976 | title = A Golden Guide to Hallucinogenic Plants | publisher = Golden Press | url = http://www.erowid.org/library/books_online/golden_guide/ | accessdate = {{dat|2011|08|14}} | ref = harv | postscript = }} {{en ikona}}</ref> Pārdozēšanas gadījumā var iestāties samaņas zudums, [[delīrijs]], [[krampji]] un [[nāve]].<ref>[http://www.liis.lv/indigie/drigene.htm Melnā driģene - Hyoscyamus niger L.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120112091353/http://www.liis.lv/indigie/drigene.htm |date={{dat|2012|01|12||bez}} }}, liis.lv. Atjaunots: {{dat|2011|08|14}}.</ref> == Atsauces == [[File:Hyoscyamus niger MHNT.BOT.2009.17.15.jpg|thumb|left|''Hyoscyamus niger'']] {{atsauces}} {{commons|Hyoscyamus niger|Melnā driģene}} == Ārējās saites == * [http://www.latvijasdaba.lv/augi/hyoscyamus-niger-l/ Informācija par augu internetenciklopēdijā ''Latvijas daba''] {{Psihotropās substances}} [[Kategorija:Nakteņu dzimta]] [[Kategorija:Ārstniecības augi]] [[Kategorija:Indīgie augi]] [[Kategorija:Halucinogēni]] kn74grbkplw8fvyhxfxo9hbefs9cdlq 4458372 4458360 2026-04-24T12:11:32Z Kikos 3705 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Azera-Kior-da|Azera-Kior-da]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Spnq 4216765 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = Melnā driģene | attēls =Hyoscyamus_niger_-_Köhler–s_Medizinal-Pflanzen-073.jpg | att_izmērs = 250px | att_nosaukums = {{TaksoSaite|Hyoscyamus niger|Melnā driģene}} | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Solanales | rinda_lv = Nakteņu rinda | dzimta = Solanaceae | dzimta_lv = Nakteņu dzimta | suga = H. niger | suga_lv = Melnā driģene | binomial = Hyoscyamus niger }} '''Melnā driģene''' ({{val-la|Hyoscyamus niger}}) ir [[Viengadīgs augs|viengadīgs]] vai [[Daudzgadīgi augi|daudzgadīgs]] [[nakteņu dzimta]]s [[lakstaugs]]. Tā sākotnējais izplatības areāls bija [[Eirāzija|Eirāzijā]], tomēr mūsdienās augs ir izplatīts visā pasaulē. [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] un [[Latvija|Latvijā]] reti. Melnās driģenes [[stublājs]] ir stāvs, tā garums var sasniegt metru. Lapas pie stublāja izkārtotas pamīšus, ap 10 centimetriem garas. Augs zied no jūnija līdz oktobrim. Ziedu ir daudz, to vainagi var sasniegt gandrīz 4 centimetru garumu. Augs visbiežāk ir sastopams dažādās sētmalēs un nezālienēs. == Pielietojums == Melno driģeni izmanto kā ārstniecības augu, kas lielā daudzumā var būt ļoti indīgs. Augu lieto ne tikai [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]. Mūsdienās vairākās Eiropas valstīs un Indijā melno driģeni audzē un izmanto farmakoloģiskos preperātos. Visas auga daļas satur [[alkaloīdi|alkaloīdus]] un [[glikozīdi|glikozīdus]], tai skaitā sēklas. Auga galvenie psihoaktīvie alkaloīdi ir [[hiosciamīns]] un [[skopolamīns]]. Kopējais alkaloīdu daudzums svārstās no 0,03% līdz 0,28%. Melno driģeni izmanto gan ārēji, gan mazos daudzumos iekšķīgi pie dažādām slimībām, tai skaitā [[reimatisms|reimatismu]], [[zobu sāpes|zobu sāpēm]], [[astma|astmu]], [[klepus|klepu]] un nervu sistēmas traucējumiem. Tas ir spazmolītisks un sāpes mazinošs līdzeklis. Dažkārt driģeni izmanto arī kā [[vīraks|vīraku]], [[alus]] un [[vīns|vīna]] piedevu. Lielā daudzumā rada intoksikāciju ar [[halucinācijas|halucinācijām]], sausumu mutē, pietvīkušu ādu, nemieru, vājumu un paplašinātām acu zīlītēm.<ref name="carter1996">{{Laikraksta atsauce | url = http://www.bmj.com/archive/7072ad4.htm | journal = British Medical Journal | date = 1996-12-21 | volume = 313 | issue = 7072 | pages = 1630–1632 | pmc = 2359130 | title = Narcosis and nightshade | author = A. J. Carter | pmid = 8991015 | ref = harv}} Atjaunots: {{dat|2011|08|14}}. {{en ikona}}</ref><ref>{{Dokumenta atsauce | surname1 = Schultes | given1 = Richard Evans | surname2 = Smith | given2 = Elmer W. | year = 1976 | title = A Golden Guide to Hallucinogenic Plants | publisher = Golden Press | url = http://www.erowid.org/library/books_online/golden_guide/ | accessdate = {{dat|2011|08|14}} | ref = harv | postscript = }} {{en ikona}}</ref> Pārdozēšanas gadījumā var iestāties samaņas zudums, [[delīrijs]], [[krampji]] un [[nāve]].<ref>[http://www.liis.lv/indigie/drigene.htm Melnā driģene - Hyoscyamus niger L.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120112091353/http://www.liis.lv/indigie/drigene.htm |date={{dat|2012|01|12||bez}} }}, liis.lv. Atjaunots: {{dat|2011|08|14}}.</ref> == Atsauces == [[File:Hyoscyamus niger MHNT.BOT.2009.17.15.jpg|thumb|left|''Hyoscyamus niger'']] {{atsauces}} {{commons|Hyoscyamus niger|Melnā driģene}} == Ārējās saites == * [http://www.latvijasdaba.lv/augi/hyoscyamus-niger-l/ Informācija par augu internetenciklopēdijā ''Latvijas daba''] {{Psihotropās substances}} [[Kategorija:Nakteņu dzimta]] [[Kategorija:Ārstniecības augi]] [[Kategorija:Indīgie augi]] [[Kategorija:Halucinogēni]] sz7s7tdta4vnpjj34jy3wikurg8duga Nātres 0 160865 4458363 4050162 2026-04-24T12:03:56Z Azera-Kior-da 144466 4458363 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ģinti|Nātre (nozīmju atdalīšana)|Nātre}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | nosaukums = | attēls = Illustration Urtica dioica0.jpg | att_izmērs = 235px | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Rosales | rinda_lv = Rožu rinda | dzimta = Urticaceae | dzimta_lv = Nātru dzimta | ģints = Urtica | ģints_lv = Nātres | suga = | suga_lv = | binomial = Urtica }} '''Nātres''' (''Urtica'') ir [[segsēkļi|segsēkļu]] grupas [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ietilpst aptuveni 50 sugas. Ģints ir izplatīta visā pasaulē, lai gan lielākā daļa ģintī ietilpstošo sugu ir sastopamas tikai reģionāli. Pie biežāk sastopamajām nātru sugām pieder [[lielā nātre]] (''Urtica dioica'') un [[sīkā nātre]] (''Urtica urens''). Nātres uzturā lieto kā ārstniecības augus. Lielākajai daļai sugu uz [[lapas|lapām]] un [[stublājs|stublājiem]] ir dzeļmatiņi. Mazās, jaunās nātres lieto pārtikā, piemēram, no lapām gatavojot salātus un zupas vai pēc izžāvēšanas pagatavojot [[zāļu tēja|tēju]]. Nātres arī izmanto dažādos kopšanas līdzekļos, piemēram, matu šampūnos un roku krēmos. Nātres ir barība dzīvniekiem un [[Kukaiņi|kukaiņiem]]. == Atsauces == {{atsauces+}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nātru dzimta]] [[Kategorija:Ārstniecības augi]] plig71ok1kqikxok7suzxrtevwpf7zz Rietumu banka 0 163551 4458599 4387359 2026-04-25T01:24:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458599 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste | Nosaukums = AS "Rietumu Banka" | Logo = RietumuLogo_01.png | Sauklis = | Uzņēmuma_veids = [[Akciju sabiedrība]] | Dibināšanas_datums = 1992. gada 14. maijs | Sēdeklis = {{vieta|Latvija|Rīga}} | Birža = | Indekss = | Vērtība = | key_people = | Vadība = [[Leonīds Esterkins]] (padomes priekšsēdētājs){{br}}[[Jeļena Buraja]] (valdes priekšsēdētāja) | Apgrozījums = | Aktīvi = {{Palielinājās}} 1,51 mljrd. EUR (31.12.2023) | Bilance = | Peļņa = {{Samazinājās}} 15,9 mlj. EUR (31.12.2023) | Darbinieku_skaits = Ap 380 | Nozare = Finanšu pakalpojumi | Produkti = [https://www.rietumu.com rietumu.com] }} '''AS "Rietumu Banka"''' ir [[Latvija]]s [[komercbanka]], kas dibināta 1992. gadā. Rietumu Bankas aktīvu apjoms divas un vairāk reizes pārsniedz pārējo vietējo banku rādītājus. Tā ir vienīgā pašmāju banka, kam ir pietiekams mērogs finansēt lielus uzņēmumus, kuri realizē vairāku desmitu miljonu vērtus biznesa projektus. Bankas darbība ir vērsta uz Latvijas, kā arī citu Baltijas un Eiropas valstu lielu un vidēju uzņēmumu, un turīgu privātpersonu apkalpošanu.<ref name="tirgus">{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/55159262/nekustamais-ipasums/56185638/rietumu-banka-pieskir-6-5-miljonus-eiro-logistikas-centra-attistibai#google_vignette|title='Rietumu banka' piešķir 6,5 miljonus eiro loģistikas centra attīstībai|work=DELFI|access-date=2024-06-10|date=2023-12-12|last=DELFI|language=lv}}</ref> Eiropas finanšu uzraudzības sistēmā (EFUS) Rietumu Banka ir atzīta par sistēmiski nozīmīgu iestādi (C-SNI) līdztekus citām lielajām Eiropas bankām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/55159262/nekustamais-ipasums/56185638/rietumu-banka-pieskir-6-5-miljonus-eiro-logistikas-centra-attistibai#google_vignette|title='Rietumu banka' piešķir 6,5 miljonus eiro loģistikas centra attīstībai|website=www.delfi.lv|access-date=2025-02-07|language=lv}}</ref> Reitingā TOP101, kuru veido investīciju banka Prudentia un Nasdaq Riga fondu birža, Rietumu Banka ir atzīta par vērtīgāko vietējo uzņēmumu finanšu pakalpojumu nozarē, kā arī ierindojas piektajā vietā visu nozaru vietējo Latvijas privāto uzņēmumu topā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://top101.lv/top-101/2023/place/asc?is_newcomer=&is_listed=&owner_geo=&owner_type=&c%5B45%5D=45|title=TOP 101 {{!}} Top101.lv|website=top101.lv|access-date=2025-03-28}}</ref> Rietumu Bankas dibinātāji ir Latvijas pilsoņi, kuri arī pašlaik ir tās īpašnieki. Bankas lielākie akcionāri: SIA ''Esterkin Family Investments'' (33,12 %; vienīgais īpašnieks ir [[Leonīds Esterkins]]), ''Boswell (International) Consulting Limited'' (33,11 %; vienīgais īpašnieks ir Dermots Desmonds), SIA ''Suharenko Family Investments'' (17,34 %; vienīgais īpašnieks ir [[Arkādijs Suharenko]]). == Vēsture == === Dibināšana un darbības sākums === Rietumu Banka dibināta 1992. gada 14. maijā Latvijā. 1995. gadā banka kļuva par piekto lielāko banku Latvijā pēc aktīvu apjoma.<ref name="vesture">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rietumu.lv/bank-history|title=Rietumu Banka - Bankas vēsture|website=www.rietumu.lv|access-date=2018-07-17}}</ref> Tajā pašā gadā tika sākta reģionālo informācijas centru tīkla attīstība [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība]]s (NVS) valstīs un Baltijā. 1996. gadā "Rietumu Banka" sāka piedāvāt saviem klientiem dažādas trasta programmas, kas vēlāk ieņēma svarīgu lomu bankas attīstības stratēģijā. 1997. gadā "Rietumu Bankas" prezidenta amatā stājās [[Maikls Borks]], kurš iepriekš piecus gadus bija strādājis par [[Latvijas Banka]]s prezidenta konsultantu programmas ''Phare'' ietvaros. 1998. gadā banka atvēra vairākas jaunas filiāles un turpināja attīstīt ''Corporate Banking'' virzienu, kas 1999. gadā ļāva Rietumu Bankai ieņemt līderpozīcijas korporatīvo klientu apkalpošanā Latvijā. 1999. gadā "Rietumu Banka" sāka pieņemt noguldījumus eiro valūtā.<ref name="vesture" /> === Izaugsmes gadi === 2001. gadā "Rietumu Banka" nopirka 100 % [[Saules Banka]]s akciju.<ref name="vesture" /> 2001. gada beigās un 2002. gadā "Rietumu Banka" emitēja jaunas, ekskluzīvas platīna kredītkartes ''Eurocard / MasterCard Platinum'' un ''VISA Platinum''. 2003. gadā par vienu no prioritārajiem bankas attīstības virzieniem kļuva uzņēmējdarbības [[Kredīts|kreditēšana]]. 2004. gadā banka emitēja ''VISA'' [[viedkarte]]s un pilnībā pārgāja uz vienotu kontu numerācijas sistēmu [[Eiropas Savienība|ES]] valstīs — [[Starptautiskais bankas konta numurs|Starptautisko bankas konta numuru]]. "Rietumu Banka" iegādājās Krievijas brokeru uzņēmumu ''Eco Save'' un nodibināja jaunu investīciju uzņēmumu ''RB Investment''.<ref name="vesture" /> 2005. gadā 33 % "Rietumu Bankas" akciju nopirka [[Īrija]]s uzņēmējs Dermots Dermots Desmonds.<ref name="vesture" /> Tika uzsākta jauna centrālā biroja ''[[Rietumu Capital Centre]]'' celtniecību. Banka emitēja ''MasterCard'' un ''Maestro'' viedkartes un piedāvāja klientiem platformu operācijām pasaules valūtas biržā ''[[FOREX]]''. 2006. gadā banka saņēma sindicēto kredītu 60 miljonu eiro apmērā, ko organizēja [[ERAB]], kā arī sindicēto komerckredītu 110 miljonu eiro apmērā no vairāk nekā 20 bankām dažādās pasaules valstīs. Par bankas prezidentu kļuva Aleksandrs Kaļinovskis. 2007. gadā tā atvēra pārstāvniecību [[Bukareste|Bukarestē]] un pagarināja akreditāciju pārstāvniecībai [[Minska|Minskā]]. Banka saņēma vēl vienu sindicēto komerckredītu 120 miljonu eiro apmērā ar termiņu uz trim gadiem ([[Sindikāts|sindikāta]] dalībnieku skaitā ir 19 bankas no dažādām pasaules valstīm).<ref name="vesture" /> 2008. gadā banka paplašināja darbību NVS valstīs, kļūstot par uzņēmumu grupas ''WestLeasing'' līdzīpašnieci [[Krievija|Krievijā]] un [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], kā arī par [[Ukraina]]s brokeru uzņēmuma ''Oščadna kompanija'' (''Ощадна компанiя'') līdzīpašnieci. Bankas meitasuzņēmums ''RB Asset Management'' sāka piedāvāt aktīvu pārvaldības pakalpojumus: pašu ieguldījumu fonds, starptautiskā investīciju fonda portfeļi un strukturētas piezīmes. Atvēra bankas jauno centrālo biroju ''[[Rietumu Capital Centre]]''.<ref name="vesture" /> === Attīstība pēc krīzes === 2009. gadā Rietumu Banka bija vienīgā Latvijas banka, kas [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|finanšu krīzes]] apstākļos strādāja ar peļņu.<ref name="vesture" /> 2010. gadā "Rietumu Banka" piedāvāja klientiem atbalsta programmu uzturēšanās atļauju saņemšanai Latvijā, kas sniedza iespēju brīvi pārvietoties visā [[Šengenas līgums|Šengenas]] teritorijā. Par "Rietumu Bankas" prezidentu kļuva Aleksandrs Pankovs. Par 5 % "Rietumu Bankas" akciju īpašnieku kļuva [[Honkonga]]s uzņēmējs Barlams Čainrajs (''Balram Chainrai'').<ref name="vesture" /> 2011. gadā "Rietumu Banka" atklāja pārstāvniecību [[Armēnija]]s galvaspilsētā [[Erevāna|Erevānā]], sāka piedāvāt saviem korporatīvajiem klientiem pilnu [[elektroniskā tirdzniecība|elektroniskās tirdzniecības]] pakalpojumu klāstu, piedāvāja interneta ekvairinga pakalpojumu sniegšanu saviem korporatīvajiem klientiem uz Eiropas licences bāzes. Tā paplašināja savu kreditēšanas ģeogrāfiju Krievijā un citās NVS valstīs, sniedza klientiem palīdzību eirofondu līdzekļu piesaistīšanā un sāka piedāvāt jaunu pakalpojumu — ''Art-banking''.<ref name="vesture" /> 2012. gadā ar bankas atbalstu Rīgā notika pirmā starptautiskā elektroniskās komercijas konference "eCom21", kas piesaistīja vairāk nekā 250 tirgus profesionāļu no visas pasaules.<ref name="vesture" /> 2012. gadā "Rietumu Banka" atvēra bankas partnera pārstāvniecību [[Šanhaja|Šanhajā]], Ķīnā. 2013. gadā "Rietumu Banka" prezentēja jauno ''Platinum'' klases kredītkarti "Jūrmala". 2014. gadā "Rietumu Banka" ieviesa virtuālās identifikācijas sistēmu, kas piedāvāja ērtu un drošu identifikāciju klientiem, kuri strādā ar banku no mobilajām ierīcēm ar iebūvētā virtuālā digipasa ''Digipass for Mobile©'' palīdzību. Banka noslēdza privileģēto akciju ierobežoto emisiju, tās gaitā parakstīja un apmaksāja 13,3 miljonus privileģēto akciju.<ref name="vesture" /> 2015. gadā "Rietumu Banka" izveidoja īpašu lietotni viedtālruņiem, kas ļāva bankas klientiem iegūt ērtu attālināto piekļuvi saviem kontiem, izveidoja jaunu internetbankas lietotni ''iRietumu'' ierīcēm ar ''Android'' platformu (internetbankas lietotne ''iRietumu'' pieejama arī ''Apple Watch'' lietotājiem), ieguva PCI-DSS sertifikāta 1. līmeni, kas apliecina kartes turētāja datu maksimālu drošību.<ref name="vesture" /> 2016. gadā banka piedāvāja iespēju automātiski un droši saņemt pieeju strukturētiem datiem par investīciju portfeļiem ar ''JSON API — Rietumu Broker Link'' palīdzību. Uzņēmums ''Rietumu Asset Management'' (''RAM'') nāca klajā ar jauniem investīciju produktiem, tostarp investīciju portfeļiem ''Industry 4.0'' un lielajiem investoriem individuālu obligāciju portfeli ''Target Maturity Bonds''.<ref name="vesture" /> 2017. gadā Rietumu Banka uzsāka sadarbību ar Vācijas vadošo depozītu izvietošanas platformu ''ZINSPILOT'', ieejot Eiropas lielākajā krājieguldījumu tirgū. Rietumu Banka bija pirmā banka Latvijā, kas uzsāka šādu projektu finanšu tehnoloģiju jomā. "Rietumu Banka" uzsāka sadarbību ar ''StartinLV'' asociāciju, kas apvienoja vairākus desmitus perspektīvo Latvijas jaunuzņēmumu.<ref name="vesture" /> === Jauni darbības virzieni === 2017. gada 6. jūlijā tika paziņots Parīzes pirmās instances tiesas spriedums,  uzliekot Rietumu Bankai naudassodu 80 miljonu apmērā procesa ietvaros pret Francijas uzņēmumu France Offshore par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Banka cieši sadarbojās ar Francijas tiesvedības institūcijām visā izmeklēšanas, kura tika sākta Francijā 2011. gadā par notikumiem pirms šī laika, un tiesvedības gaitā. 2021. gadā 6. aprīlī Parīzes Apelācijas tiesa piekrita Rietumu Bankas argumentiem un samazināja iespējamo naudassodu bankai par 75%, ko ietekmīgie starptautiskie mediji ir nosaukuši par ”bankas uzvaru”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2021-04-06/record-french-fine-slashed-as-latvian-bank-wins-tax-case-appeal|title=Record French Fine Slashed as Latvian Bank Wins Tax Appeal|work=Bloomberg.com|access-date=2025-03-28|language=en}}</ref> Banka bija ziņojusi, ka tā laicīgi izveidoja uzkrājumus soda sankciju gadījumam, līdz ar ko jebkurš procesa iznākums neietekmētu bankas darbību un stabilitāti. Parīzes Apelācijas tiesas spriedums tiks izskatīts saskaņā ar Latvijas likumdošanu pēc Francijas kompetentas iestādes vēršanas Latvijas Tieslietu ministrijā un materiālu nodošanas Latvijas tiesai lēmuma pieņemšanai. 2018. gada pavasarī Latvijas finanšu sektors piedzīvoja būtisku nestabilitāti, ko radīja ASV Finanšu departamenta izteiktie pārmetumi ABLV Bankai par naudas atmazgāšanu. Latvijas finanšu tirgus uzraudzības iestādes un likumdevējs pieņēma lēmumus, kas būtiski ierobežoja visu banku sadarbību ar nerezidentiem, it sevišķi paaugstināta riska klientiem. Šajā situācijā Rietumu Banka patstāvīgi pieņēma lēmumu mainīt biznesa modeli un koncentrēties uz Latvijas, citu Baltijas un [[ESAO]] valstu klientu apkalpošanu. Šo darbu augstu novērtēja Latvijas uzraudzības iestādes un ārvalstu partneri. Par Rietumu Bankas valdes priekšsēdētaju tika iecelts Rolfs Fulss – viens no bankas top menedžeriem iepriekšējo 20 gadu laikā, kura vadībā īstenotas izmaiņas bankas stratēģija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rietumu.com/lv/news/service/7DF3444490CC9C3AC22582B0002FA72D|title=Rietumu Banka - banka lieliem uzņēmumiem un turīgām privātpersonām.|website=www.rietumu.com|access-date=2025-03-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/rietumu-banka-uz-musu-pakalpojumiem-var-likt-zimi-radits-latvija-477681|title=Rietumu Banka: uz mūsu pakalpojumiem var likt zīmi Radīts Latvijā|website=Dienas Bizness|access-date=2025-03-28|language=lv}}</ref> Biznesa modeļa transformācijas procesa ietvaros "Rietumu Banka" pārtrauca sadarbību ar aptuveni 4000 paaugstināta riska klientiem. Šo darbu augstu novērtēja Latvijas uzraudzības iestādes un ārvalstu partneri.<ref name="tirgus" /><ref name="sadarbiba">{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/bankas_un_finanses/rietumu-banka-plano-partraukt-sadarbibu-ar-vairak-neka-90-paaugstinata-riska-klientu.d?id=50134940|title='Rietumu banka' plāno pārtraukt sadarbību ar vairāk nekā 90% paaugstināta riska klientu|work=DELFI|access-date=2018-07-17|date=2018-06-18|last=DELFI|language=lv}}</ref> Šajā laikā notika arī bankas vadības maiņa, un jaunā biznesa modeļa īstenošana tika uzticēta ilggadējam "Rietumu Bankas" vadības pārstāvim Rolfam Fulsam.<ref name="fuls">{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/rietumu-bankas-vaditaja-amata-iecelts-rolfs-fulss.a276289/)|title=«Rietumu bankas» vadītāja amatā iecelts Rolfs Fulss|access-date=2018-07-17|language=lv}}</ref> "Rietumu Banka" turpināja koncentrēties uz korporatīvo un lielo privāto klientu apkalpošanu. Viens no stratēģijas fokusiem bija uzņēmējdarbības kreditēšana, kas jau neilgā laikā sniedza pozitīvus rezultātus. 2021. gadā par bankas valdes priekšsēdētāju iecelta Jeļena Buraja. Tika pilnībā pabeigta jauna bankas biznesa modeļa ieviešana. 2022. gadā Rietumu Banka atbalstīja Trīs jūru iniciatīvas samitu Rīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liaa.gov.lv/lv/jaunums/tris-juru-iniciativas-samits-un-biznesa-forums-riga-pulces-12-valstu-liderus?utm_source=https://www.google.com/|title=Trīs jūru iniciatīvas samits un biznesa forums Rīgā pulcēs 12 valstu līderus {{!}} Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|website=www.liaa.gov.lv|access-date=2025-02-13|language=lv}}</ref> Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja uzstājās starptautiskajā ACAMS forumā Ņujorkā (ASV), kas veltīts finanšu noziegumu risku novēršanai, daloties ar veiksmīgo Latvijas pieredzi šajā jomā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rietumu.com/lv/news/finance/acams|title=Rietumu Banka - banka lieliem uzņēmumiem un turīgām privātpersonām.|website=www.rietumu.com|access-date=2025-02-13}}</ref> 2023. gadā banka izsniedza vairākus liela mēroga kredītus Latvijas biznesa izaugsmei, tostarp 25 miljonu eiro kredītu Astor Group viesnīcu īpašumu biznesa attīstībai un 48 miljonu eiro aizdevumu tirdzniecības centra Sāga īpašniekam Riga Retail Park. Jeļena Buraja uzstājās ASV Sieviešu finanšu asociācijas (Financial Women’s Association – FWA) samitā Ņujorkā un tika uzņemta par FWA biedru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rietumu.com/lv/news/service/news_25_05|title=Rietumu Banka - banka lieliem uzņēmumiem un turīgām privātpersonām.|website=www.rietumu.com|access-date=2025-02-13}}</ref> == Bankas vadība == Rietumu Bankas padomē ir [[Leonīds Esterkins]] (padomes priekšsēdētājs); [[Arkādijs Suharenko]],  Dermots Desmonds (priekšsēdētāja vietnieki); Valentīns Bļugers, Iļja Suharenko (padomes loceki). Bankas valdē ir [[Jeļena Buraja]] (valdes priekšsēdētāja), Ruslans Stecjuks (priekšsēdētājas vietnieks, valdes loceklis); Mihails Birzgals, Vladlens Topčijans un Sandris Straume (valdes locekļi). Jeļena Buraja valdes priekšsēdētāja amatā ir kopš 2021. gada. Iepriekš viņa pārvaldīja bankas korporatīvo finanšu, investīciju un juridisko jomu, kā arī Rietumu Bankas koncerna uzņēmumu darbību. 2021. gadā Jeļena Buraja tika iekļauta žurnāla ''[[Forbes]]'' TOP 100 veiksmīgāko Latvijas biznesa sieviešu sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rietumu.com/lv/news/finance/burajaforbes|title=Rietumu Banka - banka lieliem uzņēmumiem un turīgām privātpersonām.|website=www.rietumu.com|access-date=2025-02-13}}</ref> 2023. gadā ''Forbes'' Latvijas finanšu nozares līderu topā "40 līdz 40" atzīta par veiksmīgāko sievieti Latvijas finanšu nozarē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rietumu.com/lv/news/finance/forbes-1|title=Rietumu Banka - banka lieliem uzņēmumiem un turīgām privātpersonām.|website=www.rietumu.com|access-date=2025-02-13}}</ref> No 2018. līdz 2021. gadam valdes priekšsēdētājs bija Rolfs Fulss. == Finanšu rādītāji == Kopš dibināšanas vairāk nekā 30 gadu garumā Rietumu Banka stabili uztur augstus efektivitātes rādītājus un strādā ar peļņu.   Saskaņā ar 2022. gada auditētā finanšu pārskata datiem, Rietumu Bankas tīrā peļņa 2022. gadā bija 19.1 miljons eiro. Bankas aktīvi bija 1.4 miljardi eiro, klientu noguldījumi 952 miljoni eiro, kredīti 584 miljoni eiro, kapitāls un rezerves 334 miljoni eiro.<ref>{{cite web|url=https://www.rietumu.com/documents/latvian/ar/ar2022.pdf|title=Rietumu Bank Annual Report 2022|publisher=Rietumu Bank|access-date=25 February 2025}}</ref> Bankas kapitāla pietiekamības rādītājs, kas atspoguļo uzņēmuma finansiālo stabilitāti, ir 24.66%, pārsniedzot regulatora noteikto prasību (17.25%). Likviditātes seguma koeficients (LCR), kas liecina par bankas spēju pildīt savas saistības arī potenciālās krīzes apstākļos, ir 303.70%, vairāk kā trīs reizes pārsniedzot regulatora noteikto prasību (100%). Stabili augstajā līmenī ir rentabilitātes rādītāji: kapitāla atdeve (ROE) pēc nodokļiem ir 5.66%, aktīvu atdeve (ROA) 1.29%. Bankas finanšu pārskata auditors ir uzņēmums KPMG Baltics.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kpmg.com/lv/en/home.html|title=Home - KPMG Latvia|website=KPMG|access-date=2025-02-25|date=2025-01-27|language=en-US}}</ref> == Centrālais birojs == Bankas centrālais birojs atrodas Rīgā, ''[[Rietumu Capital Centre]]'' A+++ klases augstceltnē.<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2024-05-18|title=Rietumu Capital Centre|url=https://lv.wikipedia.org/wiki/Rietumu_Capital_Centre|journal=Vikipēdija|language=lv}}</ref> 2010. gadā bankas biroja ēka ir saņēmusi Rīgas arhitektūras balvu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/rigas-arhitekturas-balva-tiek-rietumu-capital-centre-229660|title=Rīgas arhitektūras balva tiek Rietumu Capital Centre|website=Dienas Bizness|access-date=2025-02-13|language=lv}}</ref> 2023. gadā ''Rietumu Capital Center'' piešķirts prestižais Pasaules Dabas Fonda (WWF) Zaļā biroja apliecinājums.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rietumu.com/lv/news/finance/greenoffice|title=Rietumu Banka - banka lieliem uzņēmumiem un turīgām privātpersonām.|website=www.rietumu.com|access-date=2025-02-13}}</ref> == Darbība un klienti == Rietumu Bankas darbība ir vērsta uz Latvijas, kā arī citu Baltijas un Eiropas valstu lielu un vidēju uzņēmumu, un turīgu privātpersonu apkalpošanu. Visi bankas biznesa lēmumi tiek pieņemti Latvijā. Bankas centrālais birojs atrodas [[Rīga|Rīgā]], [[Rietumu Capital Centre|''Rietumu Capital Centre'']] A+++ klases augstceltnē. 2010. gadā bankas biroja ēka ir saņēmusi Rīgas arhitektūras balvu.<ref name=":0" /> 2023. gadā ''Rietumu Capital Center'' piešķirts prestižais Pasaules Dabas Fonda (WWF) Zaļā biroja apliecinājums.<ref name=":1" /> == Atbalsts medicīnai, sportam un kultūrai == Rietumu Banka īsteno pasākumus, kas palīdz paaugstināt sabiedrības labklājības līmeni un attīstīt sportu, kultūru un mākslu. 2022. gadā Rietumu Banka un tās dibinātais labdarības fonds Nākotnes Atbalsta fonds ziedoja 50 tūkstošus eiro projektam Eņģeli pār Latviju – Latvijas bērnu ārstēšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.naf.lv/2022/12/22/rietumu-banka-un-tas-fonds-akcijai-engeli-par-latviju-ziedo-ieverojamu-summu/|title=Rietumu Banka un tās fonds akcijai “Eņģeļi pār Latviju” ziedo ievērojamu summu – Nākotnes Atbalsta fonds|access-date=2025-03-14|date=2022-12-22|language=lv-LV|archive-date=2025-03-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20250318124734/https://www.naf.lv/2022/12/22/rietumu-banka-un-tas-fonds-akcijai-engeli-par-latviju-ziedo-ieverojamu-summu/}}</ref> Banka daudzus gadus ir [[Latvijas Hokeja federācija|Latvijas Hokeja federācijas]] oficiālais partneris, tostarp 2023.gada Pasaules Čempionātā Hokejā, kad valstsvienība izcīnīja līdz šim augstāko sasniegumu – bronzas medaļas. Banka sadarbojas ar Basketbola klubu VEF Rīga – 2023.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vefriga.com/|title=VEF Rīga|website=VEF Rīga|access-date=2025-03-14|language=lv-LV}}</ref> gadā Latvijas basketbola izlase Pasaules kausā izcīnīja 5. vietu, uzvarot Itāliju, Spāniju, Franciju, Brazīliju un citu valstu komandas. Banka sadarbojas ar Latvijas jahtklubu Pilsētas jahtklubs un atbalsta tā rīkotas regates, ka arī bērnu un pusaudžu sacensības jahtu sportā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pilsetasjahtklubs.lv/|title=Pilsētas jahtklubs piestātne - Burāšanas skola {{!}} Kapteiņu kursi {{!}} Ķīpsalā|website=Pilsētas jahtklubs|access-date=2025-03-14|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2023. gadā banka kļuva par [[Dailes teātris|Dailes teātra]], kas ir lielākais teātris Baltijas valstīs ar vairāk kā simts gadu senu vēsturi, patronu. Sadarbības līgums starp banku un teātri paredz, ka ik gadu ar bankas finansējumu teātra vērienīgāko jauniestudējumu budžets tiek papildināts par 100 000 eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dailesteatris.lv/lv/teatris/aktualitates/2023/par-dailes-teatra-sadarbibas-partneri-klust-rietumu-banka|title=Par Dailes teātra sadarbības partneri kļūst Rietumu Banka|website=www.dailesteatris.lv|access-date=2025-03-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/teatris/par-dailes-teatra-patronu-klust-_rietumu-banka_-14307182|title=Par Dailes teātra patronu kļūst Rietumu banka|website=www.diena.lv|access-date=2025-03-14}}</ref> Rietumu Banka piedalās dažādu mākslas projektu organizēšanā. Bankas ēkas galerijā regulāri notiek mūsdienu mākslinieku darbu izstādes. 2023. gada pavasarī Mākslas muzejā [[Rīgas birža (mākslas muzejs)|Rīgas birža]] notika izstāde Laikmeta refleksijas, kas iepazīstināja ar Latvijas mākslinieku 20. gadsimta darbiem no Rietumu Bankas glezniecības kolekcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnmm.gov.lv/makslas-muzejs-rigas-birza/izstades/laikmeta-refleksijas-rietumu-bankas-latvijas-glezniecibas-kolekcija-486|title=Laikmeta refleksijas: Rietumu Bankas Latvijas glezniecības kolekcija - Mākslas muzeji|website=lnmm.gov.lv|access-date=2025-03-14|language=lv}}</ref> == Nākotnes Atbalsta fonds == 2007. gadā banka dibināja labdarības fondu Nākotnes Atbalsta fonds (NAF), kas ik gadu atbalsta vairākus desmitus dažāda veida un mēroga sociālos un kultūras projektus visā Latvijā. Fonds ir neatkarīga organizācija, kas patstāvīgi nosaka prioritātes, izvērtē pieteikumus un piešķir finansējumu izvēlētajiem projektiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.naf.lv/|title=Nākotnes Atbalsta fonds – Mūsu mērķis – savu iespēju robežās sniegt palīdzību un atbalstu.|access-date=2025-02-25|language=lv-LV|archive-date=2025-02-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20250225164459/https://www.naf.lv/}}</ref> Galvenās atbalsta jomas: veselības aprūpe un bērnu medicīna, sociālie projekti visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, Latvijas un Eiropas māksla un kultūra, jaunu talantu atbalsts un izglītība, bērnu un jauniešu sporta aktivitātes, zaļu un veselīgu dzīvesveidu veicinošās aktivitātes, vēsturisko ēku un artefaktu atjaunošana, pilsētvides labiekārtošana.   Lielākie fonda atbalstītie projekti: Meklējam sirdsmāsu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.naf.lv/2023/03/29/apbalvotas-labakas-sirdsmasas/|title=Apbalvotas labākās sirdsmāsas – Nākotnes Atbalsta fonds|access-date=2025-02-25|date=2023-03-29|language=lv-LV|archive-date=2025-01-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20250124102252/https://www.naf.lv/2023/03/29/apbalvotas-labakas-sirdsmasas/}}</ref> Kilograms kultūras,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.naf.lv/2023/05/30/naf-atbalsta-gada-balvu-kilograms-kulturas/|title=NAF atbalsta gada balvu “Kilograms kultūras” – Nākotnes Atbalsta fonds|access-date=2025-02-25|date=2023-05-30|language=lv-LV|archive-date=2025-01-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20250124094928/https://www.naf.lv/2023/05/30/naf-atbalsta-gada-balvu-kilograms-kulturas/}}</ref> Latvijas sakrālais mantojums,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.naf.lv/2023/07/07/noteikti-konkursa-latvijas-sakralais-mantojums-atbalstamie-projekti/|title=Noteikti konkursa “Latvijas sakrālais mantojums” atbalstāmie projekti – Nākotnes Atbalsta fonds|access-date=2025-02-25|date=2023-07-07|language=lv-LV|archive-date=2025-01-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20250122051936/https://www.naf.lv/2023/07/07/noteikti-konkursa-latvijas-sakralais-mantojums-atbalstamie-projekti/}}</ref> Eņģeļi pār Latviju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/engeli/rietumu-banka-akcijai-engeli-par-latviju-ziedo-ieverojamu-summu/|title=“Rietumu Banka” akcijai "Eņģeļi pār Latviju" ziedo ievērojamu summu|website=tv3.lv|access-date=2025-02-25|date=2022-12-22|language=lv}}</ref> jauno mūzikas izpildītāju konkurss Ineses Galantes talanti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.naf.lv/2023/05/23/ar-naf-atbalstu-notek-ikgadejais-konkurss-ineses-galantes-talanti/|title=Ar NAF atbalstu notiek ikgadējais konkurss “Ineses Galantes Talanti” – Nākotnes Atbalsta fonds|access-date=2025-02-25|date=2023-05-23|language=lv-LV|archive-date=2025-02-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20250215024845/https://www.naf.lv/2023/05/23/ar-naf-atbalstu-notek-ikgadejais-konkurss-ineses-galantes-talanti/}}</ref> Nākotnes Atbalsta Fonds pastāvīgi sadarbojas ar [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālo mākslas muzeju]] un citiem muzejiem, finansiāli atbalsta mākslas darbu iegādi muzeju kolekciju papildināšanai, izstāžu organizēšanu un katalogu izdošanu. Fonda projektu finansējuma summa 2022. gadā sasniedza 700 tūkstošus eiro. Kopš tā dibināšanas Nākotnes Atbalsta fonds ir atbalstījis vairāk nekā tūkstoti projektu par kopējo summu 10 miljoni eiro. Nākotnes Atbalsta fonda darbību uzrauga padome, kuras priekšsēdētājs ir Arkādijs Suharenko un padomes locekles – Jeļena Buraja un Elīna Suharenko. Fonda valdes priekšsēdētāja ir Inga Šīna. == Skandāli == 2017. gadā Parīzes tiesa izdeva pirmās instances spriedumu, uzliekot "Rietumu Bankai" naudassodu 80 miljonu apmērā saistībā ar iepriekš uzsākto tiesas procesu pret Francijas uzņēmumu ''France Offshore'' par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/bankas_un_finanses/francijas-tiesa-rietumu-bankai-piespriez-80-miljonu-eiro-sodu.d?id=49022937|title=Francijas tiesa 'Rietumu bankai' piespriež 80 miljonu eiro sodu}}</ref> Banka pret šo lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību, un 2021. gadā Apelācijas tiesa lielā mērā atcēla pirmās instances lēmumu par labu bankai. Šo tiesas lēmumu starptautiskie mediji nodēvēja par "Rietumu Bankas" uzvaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2021-04-06/record-french-fine-slashed-as-latvian-bank-wins-tax-case-appeal|title=Pēc apelācijas samazināts Latvijas bankai piemērotais rekordlielais naudassods}}</ref> Apelācijas tiesa naudassodu samazināja līdz 20 miljoniem eiro. "Rietumu Banka" savos komentāros pastāvēja uz savu nevainību un gatavību aizstāvēt šo pozīciju, “izmantojot ES tieslietu sistēmas sniegtās iespējas”. Banka arī paziņoja, ka tā jau laikus bija izveidojusi uzkrājumu gadījumā, ja tiktu noteiktas soda sankcijas. 2018. gadā "Rietumu Banka" daļai klientu bloķēja naudas līdzekļus, un pēc tam pārtrauca ar tiem sadarbību, slēdzot viņu kontus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50134940|title='Rietumu banka' plāno pārtraukt sadarbību ar vairāk nekā 90% paaugstināta riska klientu|last=Bizness|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-01-28|date=2018-06-18|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Bankas Latvijā}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:Latvijas bankas]] l8rzwuo0w573y15yqp7n3xfcfmf68am 4458773 4458599 2026-04-25T04:56:34Z Baisulis 11523 /* Atbalsts medicīnai, sportam un kultūrai */ : 4458773 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste | Nosaukums = AS "Rietumu Banka" | Logo = RietumuLogo_01.png | Sauklis = | Uzņēmuma_veids = [[Akciju sabiedrība]] | Dibināšanas_datums = 1992. gada 14. maijs | Sēdeklis = {{vieta|Latvija|Rīga}} | Birža = | Indekss = | Vērtība = | key_people = | Vadība = [[Leonīds Esterkins]] (padomes priekšsēdētājs){{br}}[[Jeļena Buraja]] (valdes priekšsēdētāja) | Apgrozījums = | Aktīvi = {{Palielinājās}} 1,51 mljrd. EUR (31.12.2023) | Bilance = | Peļņa = {{Samazinājās}} 15,9 mlj. EUR (31.12.2023) | Darbinieku_skaits = Ap 380 | Nozare = Finanšu pakalpojumi | Produkti = [https://www.rietumu.com rietumu.com] }} '''AS "Rietumu Banka"''' ir [[Latvija]]s [[komercbanka]], kas dibināta 1992. gadā. Rietumu Bankas aktīvu apjoms divas un vairāk reizes pārsniedz pārējo vietējo banku rādītājus. Tā ir vienīgā pašmāju banka, kam ir pietiekams mērogs finansēt lielus uzņēmumus, kuri realizē vairāku desmitu miljonu vērtus biznesa projektus. Bankas darbība ir vērsta uz Latvijas, kā arī citu Baltijas un Eiropas valstu lielu un vidēju uzņēmumu, un turīgu privātpersonu apkalpošanu.<ref name="tirgus">{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/55159262/nekustamais-ipasums/56185638/rietumu-banka-pieskir-6-5-miljonus-eiro-logistikas-centra-attistibai#google_vignette|title='Rietumu banka' piešķir 6,5 miljonus eiro loģistikas centra attīstībai|work=DELFI|access-date=2024-06-10|date=2023-12-12|last=DELFI|language=lv}}</ref> Eiropas finanšu uzraudzības sistēmā (EFUS) Rietumu Banka ir atzīta par sistēmiski nozīmīgu iestādi (C-SNI) līdztekus citām lielajām Eiropas bankām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/55159262/nekustamais-ipasums/56185638/rietumu-banka-pieskir-6-5-miljonus-eiro-logistikas-centra-attistibai#google_vignette|title='Rietumu banka' piešķir 6,5 miljonus eiro loģistikas centra attīstībai|website=www.delfi.lv|access-date=2025-02-07|language=lv}}</ref> Reitingā TOP101, kuru veido investīciju banka Prudentia un Nasdaq Riga fondu birža, Rietumu Banka ir atzīta par vērtīgāko vietējo uzņēmumu finanšu pakalpojumu nozarē, kā arī ierindojas piektajā vietā visu nozaru vietējo Latvijas privāto uzņēmumu topā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://top101.lv/top-101/2023/place/asc?is_newcomer=&is_listed=&owner_geo=&owner_type=&c%5B45%5D=45|title=TOP 101 {{!}} Top101.lv|website=top101.lv|access-date=2025-03-28}}</ref> Rietumu Bankas dibinātāji ir Latvijas pilsoņi, kuri arī pašlaik ir tās īpašnieki. Bankas lielākie akcionāri: SIA ''Esterkin Family Investments'' (33,12 %; vienīgais īpašnieks ir [[Leonīds Esterkins]]), ''Boswell (International) Consulting Limited'' (33,11 %; vienīgais īpašnieks ir Dermots Desmonds), SIA ''Suharenko Family Investments'' (17,34 %; vienīgais īpašnieks ir [[Arkādijs Suharenko]]). == Vēsture == === Dibināšana un darbības sākums === Rietumu Banka dibināta 1992. gada 14. maijā Latvijā. 1995. gadā banka kļuva par piekto lielāko banku Latvijā pēc aktīvu apjoma.<ref name="vesture">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rietumu.lv/bank-history|title=Rietumu Banka - Bankas vēsture|website=www.rietumu.lv|access-date=2018-07-17}}</ref> Tajā pašā gadā tika sākta reģionālo informācijas centru tīkla attīstība [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība]]s (NVS) valstīs un Baltijā. 1996. gadā "Rietumu Banka" sāka piedāvāt saviem klientiem dažādas trasta programmas, kas vēlāk ieņēma svarīgu lomu bankas attīstības stratēģijā. 1997. gadā "Rietumu Bankas" prezidenta amatā stājās [[Maikls Borks]], kurš iepriekš piecus gadus bija strādājis par [[Latvijas Banka]]s prezidenta konsultantu programmas ''Phare'' ietvaros. 1998. gadā banka atvēra vairākas jaunas filiāles un turpināja attīstīt ''Corporate Banking'' virzienu, kas 1999. gadā ļāva Rietumu Bankai ieņemt līderpozīcijas korporatīvo klientu apkalpošanā Latvijā. 1999. gadā "Rietumu Banka" sāka pieņemt noguldījumus eiro valūtā.<ref name="vesture" /> === Izaugsmes gadi === 2001. gadā "Rietumu Banka" nopirka 100 % [[Saules Banka]]s akciju.<ref name="vesture" /> 2001. gada beigās un 2002. gadā "Rietumu Banka" emitēja jaunas, ekskluzīvas platīna kredītkartes ''Eurocard / MasterCard Platinum'' un ''VISA Platinum''. 2003. gadā par vienu no prioritārajiem bankas attīstības virzieniem kļuva uzņēmējdarbības [[Kredīts|kreditēšana]]. 2004. gadā banka emitēja ''VISA'' [[viedkarte]]s un pilnībā pārgāja uz vienotu kontu numerācijas sistēmu [[Eiropas Savienība|ES]] valstīs — [[Starptautiskais bankas konta numurs|Starptautisko bankas konta numuru]]. "Rietumu Banka" iegādājās Krievijas brokeru uzņēmumu ''Eco Save'' un nodibināja jaunu investīciju uzņēmumu ''RB Investment''.<ref name="vesture" /> 2005. gadā 33 % "Rietumu Bankas" akciju nopirka [[Īrija]]s uzņēmējs Dermots Dermots Desmonds.<ref name="vesture" /> Tika uzsākta jauna centrālā biroja ''[[Rietumu Capital Centre]]'' celtniecību. Banka emitēja ''MasterCard'' un ''Maestro'' viedkartes un piedāvāja klientiem platformu operācijām pasaules valūtas biržā ''[[FOREX]]''. 2006. gadā banka saņēma sindicēto kredītu 60 miljonu eiro apmērā, ko organizēja [[ERAB]], kā arī sindicēto komerckredītu 110 miljonu eiro apmērā no vairāk nekā 20 bankām dažādās pasaules valstīs. Par bankas prezidentu kļuva Aleksandrs Kaļinovskis. 2007. gadā tā atvēra pārstāvniecību [[Bukareste|Bukarestē]] un pagarināja akreditāciju pārstāvniecībai [[Minska|Minskā]]. Banka saņēma vēl vienu sindicēto komerckredītu 120 miljonu eiro apmērā ar termiņu uz trim gadiem ([[Sindikāts|sindikāta]] dalībnieku skaitā ir 19 bankas no dažādām pasaules valstīm).<ref name="vesture" /> 2008. gadā banka paplašināja darbību NVS valstīs, kļūstot par uzņēmumu grupas ''WestLeasing'' līdzīpašnieci [[Krievija|Krievijā]] un [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], kā arī par [[Ukraina]]s brokeru uzņēmuma ''Oščadna kompanija'' (''Ощадна компанiя'') līdzīpašnieci. Bankas meitasuzņēmums ''RB Asset Management'' sāka piedāvāt aktīvu pārvaldības pakalpojumus: pašu ieguldījumu fonds, starptautiskā investīciju fonda portfeļi un strukturētas piezīmes. Atvēra bankas jauno centrālo biroju ''[[Rietumu Capital Centre]]''.<ref name="vesture" /> === Attīstība pēc krīzes === 2009. gadā Rietumu Banka bija vienīgā Latvijas banka, kas [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|finanšu krīzes]] apstākļos strādāja ar peļņu.<ref name="vesture" /> 2010. gadā "Rietumu Banka" piedāvāja klientiem atbalsta programmu uzturēšanās atļauju saņemšanai Latvijā, kas sniedza iespēju brīvi pārvietoties visā [[Šengenas līgums|Šengenas]] teritorijā. Par "Rietumu Bankas" prezidentu kļuva Aleksandrs Pankovs. Par 5 % "Rietumu Bankas" akciju īpašnieku kļuva [[Honkonga]]s uzņēmējs Barlams Čainrajs (''Balram Chainrai'').<ref name="vesture" /> 2011. gadā "Rietumu Banka" atklāja pārstāvniecību [[Armēnija]]s galvaspilsētā [[Erevāna|Erevānā]], sāka piedāvāt saviem korporatīvajiem klientiem pilnu [[elektroniskā tirdzniecība|elektroniskās tirdzniecības]] pakalpojumu klāstu, piedāvāja interneta ekvairinga pakalpojumu sniegšanu saviem korporatīvajiem klientiem uz Eiropas licences bāzes. Tā paplašināja savu kreditēšanas ģeogrāfiju Krievijā un citās NVS valstīs, sniedza klientiem palīdzību eirofondu līdzekļu piesaistīšanā un sāka piedāvāt jaunu pakalpojumu — ''Art-banking''.<ref name="vesture" /> 2012. gadā ar bankas atbalstu Rīgā notika pirmā starptautiskā elektroniskās komercijas konference "eCom21", kas piesaistīja vairāk nekā 250 tirgus profesionāļu no visas pasaules.<ref name="vesture" /> 2012. gadā "Rietumu Banka" atvēra bankas partnera pārstāvniecību [[Šanhaja|Šanhajā]], Ķīnā. 2013. gadā "Rietumu Banka" prezentēja jauno ''Platinum'' klases kredītkarti "Jūrmala". 2014. gadā "Rietumu Banka" ieviesa virtuālās identifikācijas sistēmu, kas piedāvāja ērtu un drošu identifikāciju klientiem, kuri strādā ar banku no mobilajām ierīcēm ar iebūvētā virtuālā digipasa ''Digipass for Mobile©'' palīdzību. Banka noslēdza privileģēto akciju ierobežoto emisiju, tās gaitā parakstīja un apmaksāja 13,3 miljonus privileģēto akciju.<ref name="vesture" /> 2015. gadā "Rietumu Banka" izveidoja īpašu lietotni viedtālruņiem, kas ļāva bankas klientiem iegūt ērtu attālināto piekļuvi saviem kontiem, izveidoja jaunu internetbankas lietotni ''iRietumu'' ierīcēm ar ''Android'' platformu (internetbankas lietotne ''iRietumu'' pieejama arī ''Apple Watch'' lietotājiem), ieguva PCI-DSS sertifikāta 1. līmeni, kas apliecina kartes turētāja datu maksimālu drošību.<ref name="vesture" /> 2016. gadā banka piedāvāja iespēju automātiski un droši saņemt pieeju strukturētiem datiem par investīciju portfeļiem ar ''JSON API — Rietumu Broker Link'' palīdzību. Uzņēmums ''Rietumu Asset Management'' (''RAM'') nāca klajā ar jauniem investīciju produktiem, tostarp investīciju portfeļiem ''Industry 4.0'' un lielajiem investoriem individuālu obligāciju portfeli ''Target Maturity Bonds''.<ref name="vesture" /> 2017. gadā Rietumu Banka uzsāka sadarbību ar Vācijas vadošo depozītu izvietošanas platformu ''ZINSPILOT'', ieejot Eiropas lielākajā krājieguldījumu tirgū. Rietumu Banka bija pirmā banka Latvijā, kas uzsāka šādu projektu finanšu tehnoloģiju jomā. "Rietumu Banka" uzsāka sadarbību ar ''StartinLV'' asociāciju, kas apvienoja vairākus desmitus perspektīvo Latvijas jaunuzņēmumu.<ref name="vesture" /> === Jauni darbības virzieni === 2017. gada 6. jūlijā tika paziņots Parīzes pirmās instances tiesas spriedums,  uzliekot Rietumu Bankai naudassodu 80 miljonu apmērā procesa ietvaros pret Francijas uzņēmumu France Offshore par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Banka cieši sadarbojās ar Francijas tiesvedības institūcijām visā izmeklēšanas, kura tika sākta Francijā 2011. gadā par notikumiem pirms šī laika, un tiesvedības gaitā. 2021. gadā 6. aprīlī Parīzes Apelācijas tiesa piekrita Rietumu Bankas argumentiem un samazināja iespējamo naudassodu bankai par 75%, ko ietekmīgie starptautiskie mediji ir nosaukuši par ”bankas uzvaru”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2021-04-06/record-french-fine-slashed-as-latvian-bank-wins-tax-case-appeal|title=Record French Fine Slashed as Latvian Bank Wins Tax Appeal|work=Bloomberg.com|access-date=2025-03-28|language=en}}</ref> Banka bija ziņojusi, ka tā laicīgi izveidoja uzkrājumus soda sankciju gadījumam, līdz ar ko jebkurš procesa iznākums neietekmētu bankas darbību un stabilitāti. Parīzes Apelācijas tiesas spriedums tiks izskatīts saskaņā ar Latvijas likumdošanu pēc Francijas kompetentas iestādes vēršanas Latvijas Tieslietu ministrijā un materiālu nodošanas Latvijas tiesai lēmuma pieņemšanai. 2018. gada pavasarī Latvijas finanšu sektors piedzīvoja būtisku nestabilitāti, ko radīja ASV Finanšu departamenta izteiktie pārmetumi ABLV Bankai par naudas atmazgāšanu. Latvijas finanšu tirgus uzraudzības iestādes un likumdevējs pieņēma lēmumus, kas būtiski ierobežoja visu banku sadarbību ar nerezidentiem, it sevišķi paaugstināta riska klientiem. Šajā situācijā Rietumu Banka patstāvīgi pieņēma lēmumu mainīt biznesa modeli un koncentrēties uz Latvijas, citu Baltijas un [[ESAO]] valstu klientu apkalpošanu. Šo darbu augstu novērtēja Latvijas uzraudzības iestādes un ārvalstu partneri. Par Rietumu Bankas valdes priekšsēdētaju tika iecelts Rolfs Fulss – viens no bankas top menedžeriem iepriekšējo 20 gadu laikā, kura vadībā īstenotas izmaiņas bankas stratēģija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rietumu.com/lv/news/service/7DF3444490CC9C3AC22582B0002FA72D|title=Rietumu Banka - banka lieliem uzņēmumiem un turīgām privātpersonām.|website=www.rietumu.com|access-date=2025-03-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/rietumu-banka-uz-musu-pakalpojumiem-var-likt-zimi-radits-latvija-477681|title=Rietumu Banka: uz mūsu pakalpojumiem var likt zīmi Radīts Latvijā|website=Dienas Bizness|access-date=2025-03-28|language=lv}}</ref> Biznesa modeļa transformācijas procesa ietvaros "Rietumu Banka" pārtrauca sadarbību ar aptuveni 4000 paaugstināta riska klientiem. Šo darbu augstu novērtēja Latvijas uzraudzības iestādes un ārvalstu partneri.<ref name="tirgus" /><ref name="sadarbiba">{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/bankas_un_finanses/rietumu-banka-plano-partraukt-sadarbibu-ar-vairak-neka-90-paaugstinata-riska-klientu.d?id=50134940|title='Rietumu banka' plāno pārtraukt sadarbību ar vairāk nekā 90% paaugstināta riska klientu|work=DELFI|access-date=2018-07-17|date=2018-06-18|last=DELFI|language=lv}}</ref> Šajā laikā notika arī bankas vadības maiņa, un jaunā biznesa modeļa īstenošana tika uzticēta ilggadējam "Rietumu Bankas" vadības pārstāvim Rolfam Fulsam.<ref name="fuls">{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/rietumu-bankas-vaditaja-amata-iecelts-rolfs-fulss.a276289/)|title=«Rietumu bankas» vadītāja amatā iecelts Rolfs Fulss|access-date=2018-07-17|language=lv}}</ref> "Rietumu Banka" turpināja koncentrēties uz korporatīvo un lielo privāto klientu apkalpošanu. Viens no stratēģijas fokusiem bija uzņēmējdarbības kreditēšana, kas jau neilgā laikā sniedza pozitīvus rezultātus. 2021. gadā par bankas valdes priekšsēdētāju iecelta Jeļena Buraja. Tika pilnībā pabeigta jauna bankas biznesa modeļa ieviešana. 2022. gadā Rietumu Banka atbalstīja Trīs jūru iniciatīvas samitu Rīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liaa.gov.lv/lv/jaunums/tris-juru-iniciativas-samits-un-biznesa-forums-riga-pulces-12-valstu-liderus?utm_source=https://www.google.com/|title=Trīs jūru iniciatīvas samits un biznesa forums Rīgā pulcēs 12 valstu līderus {{!}} Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|website=www.liaa.gov.lv|access-date=2025-02-13|language=lv}}</ref> Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja uzstājās starptautiskajā ACAMS forumā Ņujorkā (ASV), kas veltīts finanšu noziegumu risku novēršanai, daloties ar veiksmīgo Latvijas pieredzi šajā jomā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rietumu.com/lv/news/finance/acams|title=Rietumu Banka - banka lieliem uzņēmumiem un turīgām privātpersonām.|website=www.rietumu.com|access-date=2025-02-13}}</ref> 2023. gadā banka izsniedza vairākus liela mēroga kredītus Latvijas biznesa izaugsmei, tostarp 25 miljonu eiro kredītu Astor Group viesnīcu īpašumu biznesa attīstībai un 48 miljonu eiro aizdevumu tirdzniecības centra Sāga īpašniekam Riga Retail Park. Jeļena Buraja uzstājās ASV Sieviešu finanšu asociācijas (Financial Women’s Association – FWA) samitā Ņujorkā un tika uzņemta par FWA biedru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rietumu.com/lv/news/service/news_25_05|title=Rietumu Banka - banka lieliem uzņēmumiem un turīgām privātpersonām.|website=www.rietumu.com|access-date=2025-02-13}}</ref> == Bankas vadība == Rietumu Bankas padomē ir [[Leonīds Esterkins]] (padomes priekšsēdētājs); [[Arkādijs Suharenko]],  Dermots Desmonds (priekšsēdētāja vietnieki); Valentīns Bļugers, Iļja Suharenko (padomes loceki). Bankas valdē ir [[Jeļena Buraja]] (valdes priekšsēdētāja), Ruslans Stecjuks (priekšsēdētājas vietnieks, valdes loceklis); Mihails Birzgals, Vladlens Topčijans un Sandris Straume (valdes locekļi). Jeļena Buraja valdes priekšsēdētāja amatā ir kopš 2021. gada. Iepriekš viņa pārvaldīja bankas korporatīvo finanšu, investīciju un juridisko jomu, kā arī Rietumu Bankas koncerna uzņēmumu darbību. 2021. gadā Jeļena Buraja tika iekļauta žurnāla ''[[Forbes]]'' TOP 100 veiksmīgāko Latvijas biznesa sieviešu sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rietumu.com/lv/news/finance/burajaforbes|title=Rietumu Banka - banka lieliem uzņēmumiem un turīgām privātpersonām.|website=www.rietumu.com|access-date=2025-02-13}}</ref> 2023. gadā ''Forbes'' Latvijas finanšu nozares līderu topā "40 līdz 40" atzīta par veiksmīgāko sievieti Latvijas finanšu nozarē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rietumu.com/lv/news/finance/forbes-1|title=Rietumu Banka - banka lieliem uzņēmumiem un turīgām privātpersonām.|website=www.rietumu.com|access-date=2025-02-13}}</ref> No 2018. līdz 2021. gadam valdes priekšsēdētājs bija Rolfs Fulss. == Finanšu rādītāji == Kopš dibināšanas vairāk nekā 30 gadu garumā Rietumu Banka stabili uztur augstus efektivitātes rādītājus un strādā ar peļņu.   Saskaņā ar 2022. gada auditētā finanšu pārskata datiem, Rietumu Bankas tīrā peļņa 2022. gadā bija 19.1 miljons eiro. Bankas aktīvi bija 1.4 miljardi eiro, klientu noguldījumi 952 miljoni eiro, kredīti 584 miljoni eiro, kapitāls un rezerves 334 miljoni eiro.<ref>{{cite web|url=https://www.rietumu.com/documents/latvian/ar/ar2022.pdf|title=Rietumu Bank Annual Report 2022|publisher=Rietumu Bank|access-date=25 February 2025}}</ref> Bankas kapitāla pietiekamības rādītājs, kas atspoguļo uzņēmuma finansiālo stabilitāti, ir 24.66%, pārsniedzot regulatora noteikto prasību (17.25%). Likviditātes seguma koeficients (LCR), kas liecina par bankas spēju pildīt savas saistības arī potenciālās krīzes apstākļos, ir 303.70%, vairāk kā trīs reizes pārsniedzot regulatora noteikto prasību (100%). Stabili augstajā līmenī ir rentabilitātes rādītāji: kapitāla atdeve (ROE) pēc nodokļiem ir 5.66%, aktīvu atdeve (ROA) 1.29%. Bankas finanšu pārskata auditors ir uzņēmums KPMG Baltics.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kpmg.com/lv/en/home.html|title=Home - KPMG Latvia|website=KPMG|access-date=2025-02-25|date=2025-01-27|language=en-US}}</ref> == Centrālais birojs == Bankas centrālais birojs atrodas Rīgā, ''[[Rietumu Capital Centre]]'' A+++ klases augstceltnē.<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2024-05-18|title=Rietumu Capital Centre|url=https://lv.wikipedia.org/wiki/Rietumu_Capital_Centre|journal=Vikipēdija|language=lv}}</ref> 2010. gadā bankas biroja ēka ir saņēmusi Rīgas arhitektūras balvu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/rigas-arhitekturas-balva-tiek-rietumu-capital-centre-229660|title=Rīgas arhitektūras balva tiek Rietumu Capital Centre|website=Dienas Bizness|access-date=2025-02-13|language=lv}}</ref> 2023. gadā ''Rietumu Capital Center'' piešķirts prestižais Pasaules Dabas Fonda (WWF) Zaļā biroja apliecinājums.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rietumu.com/lv/news/finance/greenoffice|title=Rietumu Banka - banka lieliem uzņēmumiem un turīgām privātpersonām.|website=www.rietumu.com|access-date=2025-02-13}}</ref> == Darbība un klienti == Rietumu Bankas darbība ir vērsta uz Latvijas, kā arī citu Baltijas un Eiropas valstu lielu un vidēju uzņēmumu, un turīgu privātpersonu apkalpošanu. Visi bankas biznesa lēmumi tiek pieņemti Latvijā. Bankas centrālais birojs atrodas [[Rīga|Rīgā]], [[Rietumu Capital Centre|''Rietumu Capital Centre'']] A+++ klases augstceltnē. 2010. gadā bankas biroja ēka ir saņēmusi Rīgas arhitektūras balvu.<ref name=":0" /> 2023. gadā ''Rietumu Capital Center'' piešķirts prestižais Pasaules Dabas Fonda (WWF) Zaļā biroja apliecinājums.<ref name=":1" /> == Atbalsts medicīnai, sportam un kultūrai == Rietumu Banka īsteno pasākumus, kas palīdz paaugstināt sabiedrības labklājības līmeni un attīstīt sportu, kultūru un mākslu. 2022. gadā Rietumu Banka un tās dibinātais labdarības fonds Nākotnes Atbalsta fonds ziedoja 50 tūkstošus eiro projektam Eņģeli pār Latviju – Latvijas bērnu ārstēšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.naf.lv/2022/12/22/rietumu-banka-un-tas-fonds-akcijai-engeli-par-latviju-ziedo-ieverojamu-summu/|title=Rietumu Banka un tās fonds akcijai “Eņģeļi pār Latviju” ziedo ievērojamu summu – Nākotnes Atbalsta fonds|access-date=2025-03-14|date=2022-12-22|language=lv|archive-date=2025-03-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20250318124734/https://www.naf.lv/2022/12/22/rietumu-banka-un-tas-fonds-akcijai-engeli-par-latviju-ziedo-ieverojamu-summu/}}</ref> Banka daudzus gadus ir [[Latvijas Hokeja federācija|Latvijas Hokeja federācijas]] oficiālais partneris, tostarp 2023.gada Pasaules Čempionātā Hokejā, kad valstsvienība izcīnīja līdz šim augstāko sasniegumu – bronzas medaļas. Banka sadarbojas ar Basketbola klubu VEF Rīga – 2023.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vefriga.com/|title=VEF Rīga|website=VEF Rīga|access-date=2025-03-14|language=lv}}</ref> gadā Latvijas basketbola izlase Pasaules kausā izcīnīja 5. vietu, uzvarot Itāliju, Spāniju, Franciju, Brazīliju un citu valstu komandas. Banka sadarbojas ar Latvijas jahtklubu Pilsētas jahtklubs un atbalsta tā rīkotas regates, ka arī bērnu un pusaudžu sacensības jahtu sportā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pilsetasjahtklubs.lv|title=Pilsētas jahtklubs piestātne - Burāšanas skola {{!}} Kapteiņu kursi {{!}} Ķīpsalā|website=Pilsētas jahtklubs|access-date=2025-03-14|language=lv}}</ref> 2023. gadā banka kļuva par [[Dailes teātris|Dailes teātra]], kas ir lielākais teātris Baltijas valstīs ar vairāk kā simts gadu senu vēsturi, patronu. Sadarbības līgums starp banku un teātri paredz, ka ik gadu ar bankas finansējumu teātra vērienīgāko jauniestudējumu budžets tiek papildināts par 100 000 eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dailesteatris.lv/lv/teatris/aktualitates/2023/par-dailes-teatra-sadarbibas-partneri-klust-rietumu-banka|title=Par Dailes teātra sadarbības partneri kļūst Rietumu Banka|website=www.dailesteatris.lv|access-date=2025-03-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/teatris/par-dailes-teatra-patronu-klust-_rietumu-banka_-14307182|title=Par Dailes teātra patronu kļūst Rietumu banka|website=www.diena.lv|access-date=2025-03-14}}</ref> Rietumu Banka piedalās dažādu mākslas projektu organizēšanā. Bankas ēkas galerijā regulāri notiek mūsdienu mākslinieku darbu izstādes. 2023. gada pavasarī Mākslas muzejā [[Rīgas birža (mākslas muzejs)|Rīgas birža]] notika izstāde Laikmeta refleksijas, kas iepazīstināja ar Latvijas mākslinieku 20. gadsimta darbiem no Rietumu Bankas glezniecības kolekcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnmm.gov.lv/makslas-muzejs-rigas-birza/izstades/laikmeta-refleksijas-rietumu-bankas-latvijas-glezniecibas-kolekcija-486|title=Laikmeta refleksijas: Rietumu Bankas Latvijas glezniecības kolekcija - Mākslas muzeji|website=lnmm.gov.lv|access-date=2025-03-14|language=lv}}</ref> == Nākotnes Atbalsta fonds == 2007. gadā banka dibināja labdarības fondu Nākotnes Atbalsta fonds (NAF), kas ik gadu atbalsta vairākus desmitus dažāda veida un mēroga sociālos un kultūras projektus visā Latvijā. Fonds ir neatkarīga organizācija, kas patstāvīgi nosaka prioritātes, izvērtē pieteikumus un piešķir finansējumu izvēlētajiem projektiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.naf.lv/|title=Nākotnes Atbalsta fonds – Mūsu mērķis – savu iespēju robežās sniegt palīdzību un atbalstu.|access-date=2025-02-25|language=lv-LV|archive-date=2025-02-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20250225164459/https://www.naf.lv/}}</ref> Galvenās atbalsta jomas: veselības aprūpe un bērnu medicīna, sociālie projekti visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, Latvijas un Eiropas māksla un kultūra, jaunu talantu atbalsts un izglītība, bērnu un jauniešu sporta aktivitātes, zaļu un veselīgu dzīvesveidu veicinošās aktivitātes, vēsturisko ēku un artefaktu atjaunošana, pilsētvides labiekārtošana.   Lielākie fonda atbalstītie projekti: Meklējam sirdsmāsu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.naf.lv/2023/03/29/apbalvotas-labakas-sirdsmasas/|title=Apbalvotas labākās sirdsmāsas – Nākotnes Atbalsta fonds|access-date=2025-02-25|date=2023-03-29|language=lv-LV|archive-date=2025-01-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20250124102252/https://www.naf.lv/2023/03/29/apbalvotas-labakas-sirdsmasas/}}</ref> Kilograms kultūras,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.naf.lv/2023/05/30/naf-atbalsta-gada-balvu-kilograms-kulturas/|title=NAF atbalsta gada balvu “Kilograms kultūras” – Nākotnes Atbalsta fonds|access-date=2025-02-25|date=2023-05-30|language=lv-LV|archive-date=2025-01-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20250124094928/https://www.naf.lv/2023/05/30/naf-atbalsta-gada-balvu-kilograms-kulturas/}}</ref> Latvijas sakrālais mantojums,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.naf.lv/2023/07/07/noteikti-konkursa-latvijas-sakralais-mantojums-atbalstamie-projekti/|title=Noteikti konkursa “Latvijas sakrālais mantojums” atbalstāmie projekti – Nākotnes Atbalsta fonds|access-date=2025-02-25|date=2023-07-07|language=lv-LV|archive-date=2025-01-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20250122051936/https://www.naf.lv/2023/07/07/noteikti-konkursa-latvijas-sakralais-mantojums-atbalstamie-projekti/}}</ref> Eņģeļi pār Latviju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/engeli/rietumu-banka-akcijai-engeli-par-latviju-ziedo-ieverojamu-summu/|title=“Rietumu Banka” akcijai "Eņģeļi pār Latviju" ziedo ievērojamu summu|website=tv3.lv|access-date=2025-02-25|date=2022-12-22|language=lv}}</ref> jauno mūzikas izpildītāju konkurss Ineses Galantes talanti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.naf.lv/2023/05/23/ar-naf-atbalstu-notek-ikgadejais-konkurss-ineses-galantes-talanti/|title=Ar NAF atbalstu notiek ikgadējais konkurss “Ineses Galantes Talanti” – Nākotnes Atbalsta fonds|access-date=2025-02-25|date=2023-05-23|language=lv-LV|archive-date=2025-02-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20250215024845/https://www.naf.lv/2023/05/23/ar-naf-atbalstu-notek-ikgadejais-konkurss-ineses-galantes-talanti/}}</ref> Nākotnes Atbalsta Fonds pastāvīgi sadarbojas ar [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālo mākslas muzeju]] un citiem muzejiem, finansiāli atbalsta mākslas darbu iegādi muzeju kolekciju papildināšanai, izstāžu organizēšanu un katalogu izdošanu. Fonda projektu finansējuma summa 2022. gadā sasniedza 700 tūkstošus eiro. Kopš tā dibināšanas Nākotnes Atbalsta fonds ir atbalstījis vairāk nekā tūkstoti projektu par kopējo summu 10 miljoni eiro. Nākotnes Atbalsta fonda darbību uzrauga padome, kuras priekšsēdētājs ir Arkādijs Suharenko un padomes locekles – Jeļena Buraja un Elīna Suharenko. Fonda valdes priekšsēdētāja ir Inga Šīna. == Skandāli == 2017. gadā Parīzes tiesa izdeva pirmās instances spriedumu, uzliekot "Rietumu Bankai" naudassodu 80 miljonu apmērā saistībā ar iepriekš uzsākto tiesas procesu pret Francijas uzņēmumu ''France Offshore'' par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/bankas_un_finanses/francijas-tiesa-rietumu-bankai-piespriez-80-miljonu-eiro-sodu.d?id=49022937|title=Francijas tiesa 'Rietumu bankai' piespriež 80 miljonu eiro sodu}}</ref> Banka pret šo lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību, un 2021. gadā Apelācijas tiesa lielā mērā atcēla pirmās instances lēmumu par labu bankai. Šo tiesas lēmumu starptautiskie mediji nodēvēja par "Rietumu Bankas" uzvaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2021-04-06/record-french-fine-slashed-as-latvian-bank-wins-tax-case-appeal|title=Pēc apelācijas samazināts Latvijas bankai piemērotais rekordlielais naudassods}}</ref> Apelācijas tiesa naudassodu samazināja līdz 20 miljoniem eiro. "Rietumu Banka" savos komentāros pastāvēja uz savu nevainību un gatavību aizstāvēt šo pozīciju, “izmantojot ES tieslietu sistēmas sniegtās iespējas”. Banka arī paziņoja, ka tā jau laikus bija izveidojusi uzkrājumu gadījumā, ja tiktu noteiktas soda sankcijas. 2018. gadā "Rietumu Banka" daļai klientu bloķēja naudas līdzekļus, un pēc tam pārtrauca ar tiem sadarbību, slēdzot viņu kontus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50134940|title='Rietumu banka' plāno pārtraukt sadarbību ar vairāk nekā 90% paaugstināta riska klientu|last=Bizness|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-01-28|date=2018-06-18|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Bankas Latvijā}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:Latvijas bankas]] cgvgevfhu32kneomemyrryesdw54whr Maksimiljēns Robespjērs 0 172719 4458848 4412485 2026-04-25T07:18:10Z ZANDMANIS 91184 4458848 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Maksimiljēns Robespjērs | vārds_orģ = ''Maximilien Robespierre'' | attēls = Robespierre.jpg | mazs_att = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Sabiedriskās glābšanas komitejas loceklis | term_sākums = {{dat|1793|7|27|N}} | term_beigas = {{dat|1794|7|27|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1758|5|6}} | dzim_vieta = {{vieta|Francija|Arasa}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1794|7|28|1758|5|6}} | mir_vieta = {{vieta|Francija|Parīze}} | apglabāts = | tautība = | partija = [[Jakobīņi]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = Signature de Maximilien de Robespierre.jpg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Maksimiljēns Fransuā Marī Isidore de Robespjērs''' ({{val|fr|Maximilien François Marie Isidore de Robespierre}}; {{dat|1758|5|6|N}} — {{dat|1794|7|28|N}}) bija viena no ievērojamākajām un ietekmīgākajām [[Franču revolūcija|Franču revolūcijas]] personībām. Viņš ietekmējās no tādiem 18. gadsimta [[Apgaismības laikmets|apgaismības]] laika filozofiem kā [[Žans Žaks Ruso|Žana Žaka Ruso]] un [[Monteskjē]]. Izglītību ieguva Luija Lielā koledžā [[Parīze|Parīzē]] un [[Sorbona]]s juridiskajā fakultātē. 1789. gadā tika ievēlēts [[Ģenerālštati (1789)|Ģenerālštatos]], vēlāk — [[Nacionālā sapulce|Nacionālajā sapulcē]]. Viņš kļuva par pirmo [[Jakobīņi|jakobīņu]] kluba prezidentu. Tika ievēlēts arī [[Sabiedriskās glābšanas komiteja|Sabiedriskās glābšanas komitejā]], vēlāk kļūstot par [[Francijas Pirmā republika|Francijas republikas]] vadītāju (diktatoru). [[Termidora apvērsums|1794. gada 27. jūlijā]] tika arestēts un nākamajā dienā — [[giljotīna|giljotinēts]]. == Ārējās saites == * [http://vesture.eu/index.php/Robespj%C4%93rs_Maksimilians Vēsture.eu profils] {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Robespjērs, Maksimiljēns}} [[Kategorija:1758. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1794. gadā mirušie]] [[Kategorija:Francijas politiķi]] [[Kategorija:Ar nāvi sodītie politiķi]] [[Kategorija:Francijas filozofi]] tm7dzn3sz7f7ojlk2kfc0ll0revxeu5 Rīgas karogs 0 175129 4458829 4420319 2026-04-25T06:50:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458829 wikitext text/x-wiki {{Karoga infokaste | Name = pilsētas | Article = Rīgas | Type = | Image = Flag_of_Riga.svg | Nickname = | Morenicks = | Use = | Symbol = | Proportion = 1:2 | Adoption = [[1937]] | Design = | Designer = }} '''Rīgas karogs''' ir viens no [[Rīga]]s oficiālajiem simboliem kopā ar [[Rīgas ģerbonis|Rīgas pilsētas ģerboni]]. == Vēsture == [[File:Historical flags of Riga.jpg|thumb|250px]] === Līdz 1918. gadam === Pirmo reizi Rīgas pilsētas karogs ({{val|la|vexillum civitatis Rigensis}}) minēts [[Rīgas bīskaps|Rīgas bīskapa]] [[Nikolajs fon Nauens|Nikolaja]] 1232. gadā parakstītā dokumentā, taču tā krāsa un forma nav minēta. 1270. gada Rīgas—Hamburgas pilsētu tiesībās gan minēts, ka Rīgas kuģu karogā ir balts krusts,<ref name="IepazīsimLatviju3">sast. Uldis Bormanis, "''Iepazīsim Latviju (3)''", 2008., "Aplis", 5.—6. lpp. ISBN 9984-10-213-0</ref> bet karoga forma un krāsa nav norādīta, bet 14. gadsimta sākumā pārstrādātajos Rīgas statūtos atzīmēts, ka karoga pamatkrāsa ir melna.<ref name="Rīgas būvvalde">[https://www.rpbv.lv/simbolika/rigas-karoga-vesture/ RĪGAS KAROGA VĒSTURE] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210602215330/https://www.rpbv.lv/simbolika/rigas-karoga-vesture/ |date={{dat|2021|06|02||bez}} }} Rīgas pilsētas būvvalde</ref> Forma joprojām nebija norādīta, un kuģošanas praksē dažādas pilsētas bieži lietoja [[Vimpelis|vimpeļa]] tipa karogus.<ref name="IepazīsimLatviju3" /> [[Rīgas brīvpilsēta]]s laikā un vēlāk Rīgas karogs bijis balts ar sarkanu pilsētas ģerboni, savukārt [[Zviedru Vidzeme]]s laikā Rīgai bija jālieto zviedru tirdzniecības karogu, kura centrā bija mazais Rīgas ģerbonis sarkanā vairogā.<ref name="Rīgas būvvalde"/> 1673. gadā izdotajos Rīgas pilsētas statūtos bija minēts, ka Rīgas kuģu karogā jābūt zilai un baltai krāsai ({{val|de|Ein Rigisch Schiff soll in seinem Flaggen führen blau und weiss}}). Zilibaltās Rīgas karoga krāsas atkārtoti apstiprināja 1700., 1798. un 1868. gadā.<ref name="Rīgas būvvalde"/> 19. gadsimtā pilsētas karogā starp zilo un balto joslu parādījās sarkana. Nav oficiālu ziņu par to, kad šis karogs apstiprināts, taču tiek minēts, ka tas noticis starp 19. gs. 30. un 50. gadiem. Šo karogu izmantoja līdz 1917. gadam.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdpad.lv/pilsetvide__trashed/simbolika/rigas-karoga-vesture/|title=Rīgas karoga vēsture|website=RDPAD|access-date=2024-01-15|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> === Neatkarīgā valstī un okupācijā === 1920. gados Rīgas pilsēta atgriezās pie vēsturiskajām Rīgas karoga krāsām – zils un balts. Rīgas pilsētas valde 1926. gadā veica saraksti ar [[Latvijas Valsts vēstures arhīvs|Latvijas Valsts arhīvu]], un 1926. gada 20. decembra protokols apliecina, ka tāds krāsu paraugs valdei tika nodots un 1927. gada 3. janvārī pielikts pie dokumenta. Tomēr tikai 1935. gada aprīlī Iekšlietu ministrija apstiprināja jauno Rīgas pilsētas karogu ar krāsām – gaiši zils un balts (1:1), ar garuma un platuma samēriem 2:1.<ref name=":0" /> 1937. gada 4. maijā ar [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministra]] rīkojumu Rīgas pilsētai apstiprināja karogu ar divām vienāda platuma dažādu krāsu joslām, kas gareniski dalīja karogu uz pusēm, bet karogiem un joslām pa vidu bija izvietots [[Rīgas ģerbonis]]. Instrukciju par pilsētas karoga lietošanu Rīgas valde pieņēma 1937. gada 22. oktobra sēdē, saskaņā ar kuras 4. pantu visos gadījumos, kad izliekams valsts karogs, izliekams arī Rīgas pilsētas karogs. Padomju okupācijas laikā pilsētai nebija sava karoga līdz 1970. gadam, kad pilsētai piešķīra [[Ļeņina ordenis|Ļeņina ordeni]]. Steidzamības kārtā tika izgatavots karogs sarkanā krāsā ar uzrakstu “RĪGA” (vai "Rīgas pilsēta") latviešu un krievu valodā vienā pusē un Ļeņina galvas attēlu otrā. Tam 1970. gada 26. novembrī piesprauda ordeni.<ref name=":0" /> === Esošais karogs === 1988. gadā sākās plaša sabiedrības diskusija par pilsētas vēsturiskā karoga atjaunošanu un akadēmiķis [[Jānis Stradiņš]] laikrakstā „[[Rīgas Balss]]” 18. jūlijā publicētajā rakstā „Rīgas vēsturiskais karogs” izteica priekšlikumu atgriezties pie zili baltā pilsētas karoga, jo tas varētu kļūt par rīdzinieku simbolu cīņā par normālu pilsētas ekonomikas un ekoloģijas attīstību. 1988. gada 5. augustā pēc TDP priekšsēdētāja [[Alfrēds Rubiks|Alfrēda Rubika]] ietekmes pieņēma karogu, kurā tika veiktas būtiskas izmaiņas pilsētas ģerbonī – krusta un kroņa vietā ievietoja sarkanu piecstaru zvaigzni, un mainīta atslēgu krāsa no melnas uz zeltu. Arī zilais tonis karogā kļuva gaišāks. Nolikumā aprakstīta karoga krāsu nozīme – tās simbolizējot pilsētu pie jūras un rīdzinieku cēlsirdību. Rīgas pilsētas karogam pirmoreiz pilsētas vēsturē tika apstiprināts arī kāta uzgalis – sakrustotas atslēgas ar zvaigzni. 1988. gada 9. novembrī šis karogs tika uzvilkts [[Rīgas pils]] Triju zvaigžņu tornī. Juridiski šis karogs bija spēkā līdz Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes 1. sesijas lēmumam 1990. gada 20. aprīlī, kad tika atjaunots Latvijas Ministru kabineta 1937. gada 4. maijā apstiprinātais pilsētas karogs.<ref name=":0" /> == Apraksts == Taisnstūra forma, tā audekls sadalīts divās horizontālās vienāda platuma joslās: augšējā daļā - gaiši zilā, apakšējā daļā - baltā krāsā. Karoga vidū attēlots [[Rīgas ģerbonis|Rīgas pilsētas ģerbonis]]. == Galerija == <div style="text-align: center;"><gallery perrow="6"> Attēls:Hanse Riga.svg|Rīgas karogs Hanzas laikā (1282) Attēls:Flag of Riga (mid 17th century - 1860s).gif|Rīgas karogs no Zviedru karaļa Attēls:Riga. Johnson's new chart of national emblems, 1868.jpg|Rīgas karoga variants no zviedru karaļa, kā aprakstīts ''Johnson's new chart of national emblems'', 1868. Attēls:Flag of Riga (current, no CoA, early design).gif|Agrāks pašreizējā karoga dizains 17. gs., bez ģerboņa, vēlāk izmantots 1935.–1937. gadā Attēls:Flag of Riga mid XIX 1920s.jpg|Rīgas karogs no 19. gs. vidus līdz 1920. gadiem Attēls:Flag of Riga in the Soviet Era - Obverse reworked.gif|Padomju laika Rīgas karoga sejas puse Attēls:Flag of Riga in the Soviet Era - Reverse reworked.gif|Padomju laika Rīgas karoga otra puse Attēls:Standard of the city council chairman of Riga.svg|Rīgas domes priekšsēdētāja karogs (kopš 1995. g.) Attēls:Riga Flagship Pennant.svg|Rīgas komandkuģa vimpelis </gallery></div> == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Karogs-aizmetnis}} {{Latvijas pilsētu karogi}} [[Kategorija:Rīgas simboli]] [[Kategorija:Latvijas pilsētu karogi]] 82cw7cin3lnp3onj1iawzd0x0ox9g03 4458853 4458829 2026-04-25T07:56:31Z Baisulis 11523 /* Līdz 1918. gadam */ salabota ārējā saite...... 4458853 wikitext text/x-wiki {{Karoga infokaste | Name = pilsētas | Article = Rīgas | Type = | Image = Flag_of_Riga.svg | Nickname = | Morenicks = | Use = | Symbol = | Proportion = 1:2 | Adoption = [[1937]] | Design = | Designer = }} '''Rīgas karogs''' ir viens no [[Rīga]]s oficiālajiem simboliem kopā ar [[Rīgas ģerbonis|Rīgas pilsētas ģerboni]]. == Vēsture == [[File:Historical flags of Riga.jpg|thumb|250px]] === Līdz 1918. gadam === Pirmo reizi Rīgas pilsētas karogs ({{val|la|vexillum civitatis Rigensis}}) minēts [[Rīgas bīskaps|Rīgas bīskapa]] [[Nikolajs fon Nauens|Nikolaja]] 1232. gadā parakstītā dokumentā, taču tā krāsa un forma nav minēta. 1270. gada Rīgas—Hamburgas pilsētu tiesībās gan minēts, ka Rīgas kuģu karogā ir balts krusts,<ref name="IepazīsimLatviju3">sast. Uldis Bormanis, "''Iepazīsim Latviju (3)''", 2008., "Aplis", 5.—6. lpp. ISBN 9984-10-213-0</ref> bet karoga forma un krāsa nav norādīta, bet 14. gadsimta sākumā pārstrādātajos Rīgas statūtos atzīmēts, ka karoga pamatkrāsa ir melna.<ref name="Rīgas būvvalde">[https://www.rpbv.lv/simbolika/rigas-karoga-vesture/ RĪGAS KAROGA VĒSTURE] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210602215330/https://www.rpbv.lv/simbolika/rigas-karoga-vesture/ |date={{dat|2021|06|02||bez}} }} Rīgas pilsētas būvvalde</ref> Forma joprojām nebija norādīta, un kuģošanas praksē dažādas pilsētas bieži lietoja [[Vimpelis|vimpeļa]] tipa karogus.<ref name="IepazīsimLatviju3" /> [[Rīgas brīvpilsēta]]s laikā un vēlāk Rīgas karogs bijis balts ar sarkanu pilsētas ģerboni, savukārt [[Zviedru Vidzeme]]s laikā Rīgai bija jālieto zviedru tirdzniecības karogu, kura centrā bija mazais Rīgas ģerbonis sarkanā vairogā.<ref name="Rīgas būvvalde"/> 1673. gadā izdotajos Rīgas pilsētas statūtos bija minēts, ka Rīgas kuģu karogā jābūt zilai un baltai krāsai ({{val|de|Ein Rigisch Schiff soll in seinem Flaggen führen blau und weiss}}). Zilibaltās Rīgas karoga krāsas atkārtoti apstiprināja 1700., 1798. un 1868. gadā.<ref name="Rīgas būvvalde"/> 19. gadsimtā pilsētas karogā starp zilo un balto joslu parādījās sarkana. Nav oficiālu ziņu par to, kad šis karogs apstiprināts, taču tiek minēts, ka tas noticis starp 19. gs. 30. un 50. gadiem. Šo karogu izmantoja līdz 1917. gadam.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdpad.lv/simbolika/rigas-karoga-vesture/|title=Rīgas karoga vēsture|website=Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments|access-date={{dat|2026|4|25||bez}}|language=lv}}</ref> === Neatkarīgā valstī un okupācijā === 1920. gados Rīgas pilsēta atgriezās pie vēsturiskajām Rīgas karoga krāsām – zils un balts. Rīgas pilsētas valde 1926. gadā veica saraksti ar [[Latvijas Valsts vēstures arhīvs|Latvijas Valsts arhīvu]], un 1926. gada 20. decembra protokols apliecina, ka tāds krāsu paraugs valdei tika nodots un 1927. gada 3. janvārī pielikts pie dokumenta. Tomēr tikai 1935. gada aprīlī Iekšlietu ministrija apstiprināja jauno Rīgas pilsētas karogu ar krāsām – gaiši zils un balts (1:1), ar garuma un platuma samēriem 2:1.<ref name=":0" /> 1937. gada 4. maijā ar [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministra]] rīkojumu Rīgas pilsētai apstiprināja karogu ar divām vienāda platuma dažādu krāsu joslām, kas gareniski dalīja karogu uz pusēm, bet karogiem un joslām pa vidu bija izvietots [[Rīgas ģerbonis]]. Instrukciju par pilsētas karoga lietošanu Rīgas valde pieņēma 1937. gada 22. oktobra sēdē, saskaņā ar kuras 4. pantu visos gadījumos, kad izliekams valsts karogs, izliekams arī Rīgas pilsētas karogs. Padomju okupācijas laikā pilsētai nebija sava karoga līdz 1970. gadam, kad pilsētai piešķīra [[Ļeņina ordenis|Ļeņina ordeni]]. Steidzamības kārtā tika izgatavots karogs sarkanā krāsā ar uzrakstu “RĪGA” (vai "Rīgas pilsēta") latviešu un krievu valodā vienā pusē un Ļeņina galvas attēlu otrā. Tam 1970. gada 26. novembrī piesprauda ordeni.<ref name=":0" /> === Esošais karogs === 1988. gadā sākās plaša sabiedrības diskusija par pilsētas vēsturiskā karoga atjaunošanu un akadēmiķis [[Jānis Stradiņš]] laikrakstā „[[Rīgas Balss]]” 18. jūlijā publicētajā rakstā „Rīgas vēsturiskais karogs” izteica priekšlikumu atgriezties pie zili baltā pilsētas karoga, jo tas varētu kļūt par rīdzinieku simbolu cīņā par normālu pilsētas ekonomikas un ekoloģijas attīstību. 1988. gada 5. augustā pēc TDP priekšsēdētāja [[Alfrēds Rubiks|Alfrēda Rubika]] ietekmes pieņēma karogu, kurā tika veiktas būtiskas izmaiņas pilsētas ģerbonī – krusta un kroņa vietā ievietoja sarkanu piecstaru zvaigzni, un mainīta atslēgu krāsa no melnas uz zeltu. Arī zilais tonis karogā kļuva gaišāks. Nolikumā aprakstīta karoga krāsu nozīme – tās simbolizējot pilsētu pie jūras un rīdzinieku cēlsirdību. Rīgas pilsētas karogam pirmoreiz pilsētas vēsturē tika apstiprināts arī kāta uzgalis – sakrustotas atslēgas ar zvaigzni. 1988. gada 9. novembrī šis karogs tika uzvilkts [[Rīgas pils]] Triju zvaigžņu tornī. Juridiski šis karogs bija spēkā līdz Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes 1. sesijas lēmumam 1990. gada 20. aprīlī, kad tika atjaunots Latvijas Ministru kabineta 1937. gada 4. maijā apstiprinātais pilsētas karogs.<ref name=":0" /> == Apraksts == Taisnstūra forma, tā audekls sadalīts divās horizontālās vienāda platuma joslās: augšējā daļā - gaiši zilā, apakšējā daļā - baltā krāsā. Karoga vidū attēlots [[Rīgas ģerbonis|Rīgas pilsētas ģerbonis]]. == Galerija == <div style="text-align: center;"><gallery perrow="6"> Attēls:Hanse Riga.svg|Rīgas karogs Hanzas laikā (1282) Attēls:Flag of Riga (mid 17th century - 1860s).gif|Rīgas karogs no Zviedru karaļa Attēls:Riga. Johnson's new chart of national emblems, 1868.jpg|Rīgas karoga variants no zviedru karaļa, kā aprakstīts ''Johnson's new chart of national emblems'', 1868. Attēls:Flag of Riga (current, no CoA, early design).gif|Agrāks pašreizējā karoga dizains 17. gs., bez ģerboņa, vēlāk izmantots 1935.–1937. gadā Attēls:Flag of Riga mid XIX 1920s.jpg|Rīgas karogs no 19. gs. vidus līdz 1920. gadiem Attēls:Flag of Riga in the Soviet Era - Obverse reworked.gif|Padomju laika Rīgas karoga sejas puse Attēls:Flag of Riga in the Soviet Era - Reverse reworked.gif|Padomju laika Rīgas karoga otra puse Attēls:Standard of the city council chairman of Riga.svg|Rīgas domes priekšsēdētāja karogs (kopš 1995. g.) Attēls:Riga Flagship Pennant.svg|Rīgas komandkuģa vimpelis </gallery></div> == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Karogs-aizmetnis}} {{Latvijas pilsētu karogi}} [[Kategorija:Rīgas simboli]] [[Kategorija:Latvijas pilsētu karogi]] spozop4z3q5223323oonbpq3r22vxha Pirmais Latgales latviešu kongress 0 176891 4458479 4401174 2026-04-24T17:00:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458479 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Pirmais Latgales kongress.jpg|thumb|300px|Pirmā Latgales kongresa delegāti ar [[Latvijas karogs|Latvijas karogiem]] un lozungiem Rēzeknē.]] [[Attēls:Latgales kongress 1917. gadā plakāts skolu vajadzībām.jpg|thumb|300px|1917. gada Latgales kongress. Plakāts skolu vajadzībām (autors [[Jēkabs Strazdiņš]], ap 1935).]] [[Attēls:Pirmo Latgales kongresu atstājušie dalībnieki 1917.jpg|thumb|300px|Pirmo Latgales kongresu atstājušie dalībnieki (vidū sēž [[Andrivs Boriss]] (x) un [[Francis Kemps]] (xx)).]] '''Pirmais Latgales latviešu kongress''' ({{val|ltg|Pyrmais Latgolys latvīšu kongress}}) [[1917. gads Latvijā|1917. gada]] 26.—27. aprīlī (pēc jaunā stila 9.—10. maijā) [[Rēzekne|Rēzeknē]] bija pirmā demokrātiski ievēlētā Latgales latviešu pārstāvju sanāksme, kurā tika nolemts, ka Latgales, Vidzemes un Kurzemes latvieši ir viena tauta un Latgalei jāapvienojas ar pārējiem topošās Latvijas valsts novadiem vienā zemē.<ref name=":0" /> Šis notikums ir viens no stūrakmeņiem Latvijas valsts izveidē un latviešu nācijas konsolidācijā.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/norises/286634-latgales-kongresa-prieksvesture-2017|title=Latgales kongresa priekšvēsture|last=Vilcāne|first=Vineta|access-date=31.03.2021.|date=21.04.2017.}}</ref> Kongresa lēmums 1917. gada 24. decembrī (1918. gada 6. janvārī jaunā stilā) Valkā pastiprināja [[Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja]] (Iskolats), kas pieņēma deklarāciju par Latvijas kā [[Krievijas SFPR]] daļas pašnoteikšanos un izsniedza lūgumu Krievijas SFPR [[Tautas komisāru padome]]i nodot Latvijai [[Vitebskas guberņa]]s Latgales apriņķus, un šis lūgums tika apmierināts. 31. decembrī tika apstiprināta Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu pievienošana Iskolata pārvaldē esošajai [[Vidzemes guberņa]]s daļai. == Vēsture == 1917. gada Latgales kongress bija nozīmīgs ar to, ka Latgales latviešiem ([[latgalieši]]em) bija svarīgi pateikt, ka [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]], [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]] un [[Vitebskas guberņa|Vitebskas]] guberņās dzīvojošie latvieši ir viena tauta. Vēsturiski līdz pat [[Latvijas valsts pasludināšana]]i 1918. gada 18. novembrī latgaliešu un pārējo latviešu apdzīvotās teritorijas bija administratīvi šķirtas. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Latgalē, kas tolaik bija Vitebskas guberņas ziemeļaustrumu daļa, kultūras, politiskā, saimnieciskā un garīgā dzīve ritēja būtiski atšķirīgi no pārējiem latviešu apdzīvotajiem novadiem. === Priekšvēsture === [[Attēls:Vitebsk governorate 1820.jpg|300px|thumb|[[Vitebskas guberņa]]s karte 1820. gadā ar toponīmiem [[krievu valoda|krievu]] un [[poļu valoda|poļu]] valodā. Guberņas ziemeļrietumu daļā redzami latviešu apdzīvotie [[Ludzas apriņķis|Ludzas]], [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes]] un [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]] apriņķi ([[Latgale]]). Visā guberņā 1897. gadā dzīvoja 264 062 latviešu, galvenokārt minētajos apriņķos.<ref name="demoscope"/>]] Administratīvi [[Latgale]] no pārējiem latviešu apdzīvotajiem [[Latvijas vēsturiskās zemes|kultūrvēsturiskajiem novadiem]] bija šķirta jau kopš 17. gadsimta sākuma (pēc [[Altmarkas pamiers|Altmarkas pamiera]] noslēgšanas 1629. gadā tā palika [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas]] valsts atkarībā, kļūdama par [[Poļu Livonija|Poļu Livoniju]]). Latgales muižniecība [[pārpoļošanās]] dēļ kļuva [[Katoļticība|katoļticīga]] — būtiski mainījās konfesionālais aspekts un reliģiskā politika. 16. gadsimtā Latgalē ieradās [[jezuīti]] un [[dominikāņi]], kuri nodarbojās ne tikai ar katoļticības izplatīšanu, bet arī veica būtisku ieguldījumu Poļu Livonijas iedzīvotāju izglītošanā. 1629. gadā jezuītu ordenis izveidoja pastāvīgu mītni ar jezuītu skolu Daugavpilī, kurā 1636. gadā mācījās 40 skolēnu. Jezuītiem ir liels nopelns [[latgaliešu rakstu valoda]]s izveidē un pirmo izdevumu iespiešanā un izplatīšanā. No 1757. līdz 1842. gadam [[Krāslava|Krāslavā]] darbojās katoļu seminārs. [[Attēls:IMG 20210331 155305.jpg|thumb|Latgales latviešu avīze "Dryva" tika izdota Pēterburgā. Attēlā "Latgalīšu bīdreibas paleiga kara uperim" aicinājums (18.11.1915.)]] Pēc pirmās [[Polijas dalīšanas]] 1772. gadā Latgali iekļāva [[Pleskavas guberņa|Pleskavas guberņā]], bet no 1802. gada — [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]. Ja Kurzemes un Vidzemes guberņās spēkā bija [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] tiesības, tad Latgalei atrodoties Pleskavas guberņā (vēlāk Vitebskas) bija [[Krievijas Impērija]]s likumi. Nošķirtība no pārējām latviešu apdzīvotajām zemēm Baltijas provincēs būtiski ietekmēja Latgales attīstību. Šādu, ārējo faktoru ietekmē, saimnieciskie un kultūras procesi Latgalē aizkavējās par pus gadsimtu. Šīs atšķirības sāka izzusti tikai [[1930. gadi|1930. gados]], bet ir manāmas vēl mūsdienās. Vēlās dzimtbūšanas atcelšanas dēļ <!-- Kurzemē dzimtbūšana tika atcelta 1817. gadā, Vidzemē 1819. gadā, bet Latgalē tikai 1861. gadā. --> tika kavēta Latgales saimnieciskā attīstība. Latgales kultūrainavā, līdzīgi kā Krievijā, bija raksturīgas sādžas, kamēr Vidzemē un Kurzemē — viensētu saimniecības, un salīdzinoši ilgi saglabājās tradīcija zemi dalīt šņorēs.<!-- Dalīšana šņorēs — tēvs saimniecības zemi vienādi sadalīja visu pieaugušo dēlu starpā. --> Līdz ar to lauku īpašumi tika sadalīti aizvien mazākās daļās un samniekošana kļuva aizvien neefektīvāka. <!-- Katram saimniekam vairākos tīrumos piederēja garas un šauras zemes strēles, reizēm pat tikai 2—3 metrus platas. Tik nelielas zemes vienības bija grūti apstrādāt, un ražas novākšanā bija jārēķinās ar pārējiem sādžas ļaudīm — ja to nenovāca kopā, pārējie, vākdami savu ražu, kaimiņa ražu samīdīja. --> Lielās dzimstības dēļ, Latgalē ar laiku sāka pietrūkt zemes, kādēļ latgalieši sāka doties darba meklējumos uz Vidzemes un Kurzemes guberņām<!-- 19. gadsimta beigās—20. gadsimta sākumā tūkstošiem latgaliešu, vēlēdamies iegūt zemi, uz dzīvi apmetās Sibīrijā. Vēl mūsdienās kādreizējos latgaliešu ciemos Sibīrijā var sastapt kādu latgaliski runājošo. -->. Ar laiku Latgalē sāka apmesties citu tautību un konfesiju piederīgie (no reliģiskās vajāšanas bēgošie vecticībnieki, pilsētās apmetās ebreji, bet [[pārkrievošana]]s politikas dēļ, pastiprināja pareizticības lomu, kas sekmēja krievu zemnieku apmešanos laukos) un Latgale kļuva arvien daudznacionālāka. Pēc 1897. gada [[1897. gada Krievijas Impērijas tautas skaitīšana|Krievijas Impērijas tautas skaitīšanas]] datiem Vitebskas guberņas Latgales daļas apriņķos bija šāds etniskais sastāvs:<ref name="demoscope">[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_lan_97_uezd.php?reg=725 Демоскоп Weekly. Первая всеобщая перепись населения Российской Империи 1897 г. Распределение населения по родному языку и уездам 50 губерний Европейской России]</ref> {|class="standard sortable" !apriņķis !'''[[latvieši]]''' ![[baltkrievi]] ![[krievi]] ![[ebreji]] ![[poļi]] ![[vācieši]] |- |[[Ludzas apriņķis]] (Люцинский уезд) |'''64,2''' |20,5 |7,1 |4,9 |2,2 | |- |[[Rēzeknes apriņķis]] (Режицкий уезд) |'''57,9''' |5,4 |23,9 |7,4 |4,8 | |- |[[Daugavpils apriņķis]] (Двинский уезд) |'''39,0''' |13,8 |15,3 |20,0 |9,1 |1,8 |- |} 1897. gadā Latgalē (Rēzeknes, Ludzas un Daugavpils apriņķos) no 501 623 iedzīvotājiem 50,6% bija latvieši un dominēja katoļticība (357 309 ticīgo), tādēļ Latgale būtiski atšķīrās no pārējās [[Vitebskas guberņa]]s. Vienīgais, kas Latgales apriņķus saistīja ar visu Vitebskas guberņu, bija administratīvā teritorija un pārvaldes institūcijas un vienotā likumdošana. Latgales latviešiem bija izveidojusies arī sava rakstība. Atrašanās atšķirīgās administratīvajās teritorijās radīja situāciju, ka Latgales latvieši rakstīja latīņu burtiem, bet Kurzemes un Vidzemes latvieši izmantoja gotu burtus.<!-- iecere par vienotu ortogrāfiju īstenojās tikai 20. gadsimta 20.—30. gados. --> Izglītību un kultūru Latgalē uz 40 gadiem aizkavēja [[Krievijas Impērija]]s valdības īstenotais [[latīņu drukas aizliegums]], kas pastāvēja līdz pat 1904. gadam, liedzot iespiest grāmatas latīņu burtiem (tas netika liegts Vidzemes un Kurzemes guberņās, jo tur lietoja gotu burtus). Drukas aizlieguma gados Latgalē attīstījās rokraksta grāmatniecība. Zināmākais grāmatu pārrakstītājs bija [[Andrivs Jūrdžs]]. Bērni mācījās lasīt no lūgšanu grāmatām. Visi minētiētie procesi kavēja ne tikai Latgales attīstību, bet arī nacionālo atmodu. Arī kultūras un izglītības līmenis Latgalē bija zemāks nekā pārējā Latvijā. Mācības skolā notika krievu valodā un skolēniem tika liegts sarunāties savā starpā latviski. Par Latgales latviešu inteliģences centru kļuva [[Sanktpēterburga]]. Uz turieni devās gan rūpnīcu strādnieki, gan studenti, izglītoties. Galvenokārt pēc Pēterburgas Latgales latviešu inteliģences iniciatīvas sāka iznākt latgaliešu laikraksti, piemēram, pirmā latgaliešu avīze "Gaisma", tikai veidotas teātra izrādes, laicīgā un garīgā literatūra. Līdz ar to, 20. gadsimta sākumā latgaliešos nostiprinājās nacionālā pašapziņa, kas Baltijas guberņās jau parādījās pirms vairākām desmitgadēm, ka "Mēs esam latvieši". === Kongresa organizēšana === [[Attēls:Francis Trasuns (2).jpg|160px|thumb|right|[[Francis Trasuns]] (1864—1926) — Latgales kongresa sapulces un LPZP priekšsēdētājs. Latgales apvienošanas ar pārējiem latviešu novadiem galvenais idejas virzītājs.]] Drīz pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gada 12. martā Latgaliešu kara upuru palīdzības biedrības (''Latgalīšu bīdreibas paleiga kara upurem'') telpās [[Pēterburga|Pēterburgā]] notika plaša Latgales inteliģences, strādnieku un karavīru apspriede, kurā tika debatēts par [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Ludzas apriņķis|Ludzas]] un [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķu]] atdalīšanu no Vitebskas guberņas un to pievienošanu Vidzemes un Kurzemes latviešu apdzīvotajai teritorijai. Vairums klātesošo delegātu balsoja par apvienošanos (par 43, pret 23), tādēļ tika ievēlēta organizācijas komisija apvienošanās kongresa sasaukšanai. 6.—7. aprīlī Rēzeknē notika Latgales sabiedrisko darbinieku apspriede, kas nosūta telegrammu Krievijas Valsts domniekam [[Jānis Goldmanis|Jānim Goldmanim]], prasot visas latviešu zemes apvienot vienā autonomā apgabalā. Sapulcē pieņēma lēmumu Rēzeknē sasaukt tautas kongresu, kura delegāti izvēlami pa divi no katra pagasta vai draudzes, pa 2—4 no strēlnieku bataljoniem, pa vienam no latgaliešu organizētām kolonijām un no sabiedriskiem darbiniekiem, ko liks priekšā kongresa organizācijas komisija. Par kongresa organizācijas priekšsēdētāju ievēlēja [[Nikodems Rancāns|Nikodemu Rancānu]]. Kongresa apsardzei uz Rēzekni tika atvesti ap 40 [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] [[Jānis Rubulis|Jāņa Rubuļa]] vadībā.<ref>{{lkv|10|20 232.—20 239}}</ref> Savukārt 1917. gada 8. aprīlī (26. martā pēc VS) Latgaliešu Tautas komitejas (''Letgalīšu tautas komitets'') pārstāvji [[Andrivs Boriss]] (Borisovs), [[Jezups Kangars]], [[Francis Kemps]], Viktors Silandžs un Andrīvs Zvīdriņš ieradā vizītē pie [[Krievijas Pagaidu valdība]]s vadītāja Georgija Ļvova un izvirzīja jautājumu par pašpārvaldes tiesību piešķiršanai latgaliešiem. Kņazs Ļvovs izteicies, ka šo jautājumu Krievijā jākārto kopā ar citu tautu jautājumiem.<ref>[http://latgalesdati.du.lv/notikums/3735 Latgalieši vizītē pie Krievijas valdības galvas] no “Letgalīšu deputacija pi ministra — premjera kunigaiša G.E. Ļvova.” ''Liaužu Bolss'' 1917. gada 15. aprīlī</ref> Taču 1917. gada 12. aprīlī (30. martā pēc VS) Krievijas pagaidu valdība izdeva rīkojumu par [[Vidzemes guberņa]]s igauņu apdzīvoto apriņķu atdalīšanu no Vidzemes guberņas un pievienošanu [[Autonomā Igaunijas guberņa|Autonomajai Igaunijas guberņa]]i. === Norise === [[Attēls:Latgales latviešu kongresa ieejas karte 1917.jpg|thumb|200px|[[Andrejs Boriss|Andreja Borisa]] ieejas karte Latgales latviešu kongresā.]] 1917. gada 9. maijā (26. aprīlī pēc VS) kongresa organizācijas komisijas pulcētajā manifestācijas gājienā piedalījās ap 3000 cilvēku ar lozungiem, starp kuriem bija arī kongresam naidīgi noskaņoti protestētāji. Rēzeknes [[Rēzeknes katedrāle|Vissv. Jēzus sirds]] baznīcā dekāns [[Nikodems Rancāns]] noturēja svinīgu [[Svētā Mise|Svēto Misi]]. Kongresā piedalījās 232 delegāti un vairāk nekā simts viesu, starp tiem arī politiķi [[Zigfrīds Anna Meierovics]], [[Jānis Zālītis]], u.c. Kongresā tika plaši pārstāvēta garīdzniecība — katoļu priesteri (latviešu, poļu un lietuviešu tautības) — tiem bija vislielākā sabiedrības uzticība. Pirmās dienas sanāksmes notika kinoteātra "Diāna" telpās. Kongresa priekšsēdētāja amatam izvirzīja [[Francis Trasuns|F. Trasuna]] un [[Francis Kemps|F. Kempa]] kandidatūras. Par kongresu vadītāju ievēlēts [[Francis Trasuns]]. Jāatzīmē, ka F. Kemps un 38 viņa atbalstītāji atstāja kongresa telpas. Ir vairākas versijas par to, kāpēc F. Kemps tā rīkojies. Viena no versijām ir tāda, ka F. Kemps neesot bijis mierā ar to, ka viņam neļauj otrreiz izteikties no tribīnes (kongresa ievaddaļā tika nolemts, ka runāt no trībines var tikai vienu reizi, bet daži delegāti bija uzstājušies divas reizes), otra versija — F. Kemps esot pametis kongresu, jo ticis noraidīts viņa priekšlikums sākumā Latgalē izveidot stipru pašvaldību, un tikai tad, uz kopīgiem noteikumiem apvienoties ar pārējiem topošās Latvijas novadiem. Ticis noraidīts arī viņa lūgums parakstīt dokumentu, kurā garantētu baltiešu neiejaukšanos Latgales valodas, reliģijas un skolu lietās. Ja F. Kemps izteica ierosinājumu par autonomu Latgali Krievijas Impērijas sastāvā, tad F. Trasuna un viņa idejas atbalstītāju vīzija bija daudz drosmīgāka — Latgale apvienota ar pārējiem latviešu novadiem, kas īstenībā bija pieslēgšanās toreizējās latviešu inteliģences [[Latvijas neatkarības idejas|sabiedriskajai domai par neatkarīgu Latvijas valsti]]. Pēc apsveikumiem sekoja divu galveno jautājumu izskatīšana: # Atdalīties no Vitebskas guberņas un apvienoties Vidzemes un Kurzemes latviešiem; # Latgales Zemes padomes ievēlēšana. [[Jāzeps Rancāns]] un [[Juris Pabērzs]] nolasīja referātus, kuros iestājās par Latgales apvienošanos ar pārējiem latviešu novadiem. [[Jāzeps Rancāns|J. Rancāns]] izklāstīja faktus par latgaliešu stāvokli Krievijā un attiecībām ar Vidzemes un Kurzemes latviešiem. Sekojošās debatēs atbalstīja viedokli, ka Latgales, Vidzemes un Kurzemes latvieši ir viena tauta. === Pieņemtie lēmumi === Otrās dienas sanāksme notika Rēzeknes tirdzniecības skolas telpās un debašu rezultātā tika pieņemti šādi lēmumi: # atdalīties no Vitebskas guberņas un apvienoties ar pārējo Latvijas novadu (Vidzemes un Kurzemes) latviešiem; # apvienotajai Latvijai jābūt autonomijas tiesībām Krievijas valsts sastāvā; # Latgales latvieši savu valodu patur baznīcās, skolās un citās tautiskās lietās; # ticības lietās pie Latgales katoļiem tiek pievienoti arī Kurzemes un Vidzemes katoļi; # izveidot [[Latgales Pagaidu zemes padome|Latgales Pagaidu zemes padomi]] un ievēlēt tajā 60 pārstāvjus (36 latviešus, 12 krievus, 8 ebrejus, 3 poļus un vienu tautas pārstāvi, proporcionāli iedzīvotāju skaitam). ==== Kongresa spriedumu pilnais teksts ==== 1917. gada 15. maijā Latgales Pagaidu zemes padome izdeva ziņojumu Nr. 1, kurš vēlāk pārpublicēts žurnālā „Sējējs”, 1936, Nr. 6.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lv100.lv/Uploads/2017/02/09/faktu_lapa_Latgales_kongress.pdf|title=CEĻĀ UZ LATVIJAS VALSTI|last=Valsts Kanceleja|access-date=01.04.2021.|date=2017|archive-date=08.05.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210508102002/https://www.lv100.lv/Uploads/2017/02/09/faktu_lapa_Latgales_kongress.pdf}}</ref> Ziņojums oriģināli rakstīts [[Latgaliešu valoda|latgaliski]] (toreiz arī ''Latgales latviešu valodā'') un sastāv no astoņiem punktiem: {{Citāts|''1. Mes, Latgolas, latwiši pylnwarniki, sasapulcejuši 26—27. aprili Rēzeknē sasauktā kongresā, atzeidami latwišus, kuri dzeiwoj Witebskas gubernē, tai ari kurzemnikus un widzemnikus par winu latwišu tautu, nuspridem apsawinot ar Kurzemes un Wydzemes latwišim winā politiskā autonomā tautas organizmā Kriwijas Walsti.'' 2. ''Mes, Latgolas latwiši, apsawinodami ar Kurzemes un Wydzemes latwišim, paturēsim sowu pašwaldibu, pylnu tisibu pašnuteikšonas woludas, ticibas, baznicas, skolu un saimestibas, kai ari zemes jautojumā, boznicas dorišonos piwinojut pi Latgolas ari Kurzemes un Wydzemes katolius.'' 3. ''Mes, Latgolas latwiši, wyskorstoki welejamis paturēt wysloboku sadaribu ar cittautišim: kriwim, polim, žeidim un cytim, Latgolas rubežūs; paši makladami breiwibu sowai tautai, mes atzeistam, afstojam un pabalstisim cyttautišu breiwibas wysos ju tautyskos darišonos: ticibas, woludas, skolu izstožu un cytōs tautyskōs litōs.'' 4. ''Welešonas wysos pašwaldibas istodēs nuteik uz wisporiga, winleidziga, taisna, aizklota un proporcionāla pamata.'' 5. ''Mes, Latgolas latwiši, izweledami sowu Pagaidu Zemes Padumi, uztycam Padumei stotis sakarā ar cyttautišu izwalatom Padumem un izstrodot kupigus sadzeiwes pamatus.'' 6. ''Latgolas Pagaidu Zemies Padumei wajaga it sukarā ar Wydzemes un Kurzemes Zemes Padumem del Latwijas autonomijas aizstovvešonas un izwesšonas dzeiwē; ryupetis par Latgolas atškeršonu nu Witebskas gubernes. Latgolas latwišu kongresa 26.–27. aprili 1917. goda spridumi*'' 7. ''Sapulce atzeist par napicišamu zemniku sawinibas nudybynošonu Latgalē un izteic welešonus, lai Pagaidu Zemes Padume nu sowas puses weicynotu taidu nudybynošonu.'' 8. ''Sapulce nuspride izwelet Latgolas Pagaidu Zemes Padumi, Padumes lucekliu skaitu nuteic — 60, nu tim latwišu 36, kriwu — 12, žeidi — 8, poli — 3, cytu tautu — 1 (proporcionoli idzeiwotoju skaitam Latgolā).''}} Kā atbildes pasākumu Latgales latviešu kongresam tika noorganizēta Latgales krievu sanāksme Rēzeknē 2. (15.) jūlijā, kas nolēma, ka Latgales apriņķiem jāpaliek Vitebskas guberņas sastāvā.<ref>{{lkv|10|20 239}}</ref> Neraugoties uz kongresā pieņemtajiem lēmumiem, Krievijas Pagaidu valdība vilcinājās pieņemt lēmumu par latviešu apdzīvoto apriņķu apvienošanu. === Kongresa lēmumu īstenošana un LPZP paveiktais === Šo lēmumu realizēšanai kongress ievēlēja [[Latgales Zemes padome|Latgales pagaidu zemes padomi]] ar 60 deputātu vietām, no tām 24 bija rezervētas poļu, krievu un ebreju minoritātēm. Par padomes priekšsēdētāju ievēlēja [[Francis Trasuns|Franci Trasunu]]. Dienu vēlāk, 28. aprīlī, tika ievēlēta LPZP padome 10 cilvēku sastāvā (starp tiem 6 latvieši — Francis Trasuns, Jāzeps Kindzulis, Jānis Grišāns, Jānis Krapoks, Pēteris Lazdāns, Eduards Kozlovskis, kā arī 4 citu tautību pārstāvji). Padomes sekretāres amatā tika ievēlēta [[Valērija Seile]]. Sākotnēji LPZP galvenā mītne atradās Rēzeknes Tirdzniecības skolā, bet vēlāk Spasskas ielā (tag. V. Seiles iela). LPZP kancelejas darba laiks bija no 10.00 — 12.00 un 17.00 — 21.00, bet piektdienās notika LPZP domes sēdes. Kopā 1917. gadā notika trīs padomes sesijas — 9. jūnijā, 20. septembrī un 26. novembrī. Lai gan LPZP mērķis bija pārņemt zemstes iestāžu funkcijas, tomēr Krievijas Pagaidu valdība neatzina šo padomi kā pašvaldības institūciju. LPZP Aleksandra Kerenska pagaidu valdībai iesniedza memorandu par Latgales atšķiršanu no Vitebskas guberņas un pievienošanu Vidzemes guberņai, kā arī prasību izveidot atsevišķu Latgales vēlēšanu iecirkni Krievijas Satversmes sapulces vēlēšanās, bet Krievijas valdība to neatbalstīja. 1918. gada 28. novembrī notika pēdējā LPZP sēde, kur tika nolemts izveidot latgaliešu frakciju 19 cilvēku sastāvā, pievienojoties pārējo latviešu lēmumiem un doties uz [[Rīga|Rīgu]]. Šī frakcija vēlāk darbojās neatkarīgās demokrātiskās Latvijas Tautas padomē Rīgā. 1918. gada 30. novembrī LPZP savu darbību beidza.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title="Pāri slieksnim"|publisher=Latgales kultūrvēstures muzejs|year=2016|location=Rēzekne}}</ref> Vairāki deputāti no LPZP (Latgales pagaidu Zemes padomes) tika ievēlēti Satversmes sapulcē (kopš 1920. gada 1. maija) — [[Staņislavs Kambala]], [[Valērija Seile]], [[Francis Trasuns]], A. Velkme, J. Trasuns u.c.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/249153|title=Par Latvijas Republikas Satversmes tēviem, pamatu licējiem|last=Gerts|first=Oskars|access-date=31.03.2021.|date=14.06.2012.}}</ref> Daži no tiem, 1922. gada oktobrī, tika ievēlēti arī Latvijas Republikas [[1. Saeima|Pirmajā Saeimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/1-saeimas-deputati|title=1. Saeimas deputātu saraksts|last=Pujāte|first=I.|access-date=31.03.2021.}}</ref> <gallery> Attēls:Francis kemps.jpg|Latgales apvienošanās opozīcijas līderis [[Francis Kemps]] (1876—1952) Attēls:Nikodems_Rancāns.jpg|[[Nikodems Rancāns]] (1870—1933) — viens no Latgales kongresa iniciatoriem Attēls:Jānis_Rubulis.jpg|[[Jānis Rubulis]] (1893—1960) — Latviešu strēlnieku pulka virsnieks, politiķis Attēls:Bīskaps_Jāzeps_Rancāns.jpg|[[Jāzeps Rancāns]] (1886—1969) — kongresa referants, vēlāk bīskaps, diplomāts un Latvijas prezidenta vietas izpildītājs trimdā Attēls:Bīskaps_Springovičs.jpg|[[Antonijs Springovičs]] (1876—1958) — kongresa orgkomitejas supulces dalībnieks, RKB arhibīskaps Attēls:Valērija_Seile.jpg| [[Valērija Seile]] (1891—1970) — Latgales izglītības un kultūras darbiniece </gallery> == Piemiņa == [[Attēls:LV-2017-5euro-Congress-a.png|thumb|200px|[[Latvijas Banka]]s 2017. gadā izdota Pirmajam Latgales latviešu kongresam veltīta 5 eiro piemiņas monēta]] 2017. gadā no 5. līdz 6. maijam, [[Rēzekne]] notika Latgales simtgades kongresa (''Latgolys symtgadis kongress'') plenārsēde, kas bija viens no Latvijas valsts simtgades svinību atklāšanas centrālajiem notikumiem. Uzrunas teica toreizējais Latvijas Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]], Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]], režisors, kongresa organizēšanas komitejas Goda loceklis [[Jānis Streičs]], Latvijas Republikas Ministru prezidents [[Māris Kučinskis]], Referātus lasīja — rakstniece [[Anna Rancāne]] “Mans latgaliskais latviskums”, Latvijas Valsts eksprezidente [[Vaira Vīķe-Freiberga]] “Latgales loma Latvijas teritoriālā vienotībā un drošībā”, vēsturniece [[Inese Runce]] “Kongress Rēzeknē: Ceļā uz Latvijas valsti”, vēlākais Latvijas Valsts prezidents [[Egils Levits]] “Latgales kongresa valsttiesiskā nozīme — īss vēsturiski tiesiskais apskats” un izglītības ministre [[Ilga Šuplinska]] “Latgalieši ‘“skapī”. Plenārsēdes noslēgumā tika pieteikta kongresa rezolūcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lv100.lv/programma/kalendars/latgales-kongresa-simtgade/|title=Latgolys symtgadis kongress (Latgales Simtgades kongress)|access-date=01.04.2021.|date=bez dat.|archive-date=02.03.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210302023346/https://www.lv100.lv/programma/kalendars/latgales-kongresa-simtgade/}}</ref> ==== Muzeju ekspozīcijas ==== Pieminot Latgales kongresa simtgadi, 1917. gada 3. maijā Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē tika atklāta kongresam veltīta izstāde "Pāri slieksnim". Tajā eksponēja arī Baltkrievijas Nacionālajā valsts vēstures arhīvā atrastu kongresa rezolūcijas krievisko variantu, ko Latgales Pagaidu zemes padome iesniedza [[Krievijas Pagaidu valdība]]s vadītājam [[Kerenskis|Kerenskim]].<ref>[http://www.la.lv/kongress-ka-valsts-dibinasana/ Latgales apvienošanās ar pārējo Latviju. Kas paliek nezināms? Intervija ar Kasparu Strodu] Viesturs Sprūde la.lv, 2017. gada 27. aprīlī</ref> Latvijā vienīgajā F. Trasunam veltītajā muzejā "Kolnasāta", viņa dzimtajās mājās, [[Rēzeknes novads (2021)|Rēzeknes novada]] [[Sakstagala pagasts|Sakstagala pagastā]], vienā no ekspozīcijām, apskatāmas garīdznieka, politiķa, literāta, kultūras un sabiedriskā darbinieka, Latgales atmodas veicinātāja mūža darbs un ieguldījums Latgales Kongresa norisē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rezeknesnovads.lv/viesiem/apskates-objekti/franca-trasuna-muzejs-kolnasata/|title=Franča Trasuna muzejs „Kolnasāta”|access-date=01.04.2021.|date=bez dat.}}</ref> ==== Pieminekļi ==== Par godu F. Trasuna 145 gadu jubilejas atcerei, pie toreizējās Kongresa norises vietas (Rēzeknes tirdzniecības skolas), tagadējās J. Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas, 2009. gadā tika atklāts tēlnieka A. Bikšes un arhitektes I. Liepiņas veidots piemineklis. Tajā attēlots F. Trasuns ar koka stādu rokās, kas simbolizē Latgali. Blakus tam atrodas jau trīs "iestādīti kociņi" — Vidzeme, Kurzeme un Zemgale. Līdz ar to skulptūru grupa simboliski aptver visu Latvijas valsti un atspoguļo notikumu, kura galvenie lēmumi tika pieņemti Latgales pirmajā kongresā, 1917. gadā. Piemineklis atliets bronzā, pamatne veidota no granīta. Piemineklis izgatavots par Rēzeknes pilsētas pašvaldības un Kultūras ministrijas piešķirtajiem līdzekļiem, kā arī par tautas ziedojumiem. '''Pieminekļa ideja''' ir Latvijas vienotība, kura atspoguļota koka stādos — ābelēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvijaspieminekli.lv/rezekne-piemineklis-francim-trasunam/|title=Rēzekne. Piemineklis Francim Trasunam|access-date=01.04.2021.|date=bez dat.|archive-date=11.04.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210411125255/https://latvijaspieminekli.lv/rezekne-piemineklis-francim-trasunam/}}</ref> Kādreizējais Valsts prezidents Jānis Čakste F. Trasuna bērēs, 1926. gadā, viņu raksturojis ar šādiem vārdiem: ''Francis Trasuns ielika mūsu Latvijas ģerbonī trešo zvaigzni — Latgali.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/13.04.2017-cytaidi-latviskais-piedava-tresa-zvaigzne.-sakotne.-personiba-2..id94432/|title=Cytaidi latviskais piedāvā: «Trešā zvaigzne. Sākotne. Personība» 2.sērija|last=Lukaševičs|first=Valentīns|access-date=01.04.2021.|date=13.04.2017.}}</ref> Netālu no F. Trasuna pieminekļa [[Atbrīvošanas aleja]]s un [[Brīvības iela (Rēzekne)|Brīvības ielas]] krustojumā 2017. gadā, klātesot valsts augstākajām amatpersonām, tika atklāts piemineklis “Latgales kongresam — 100”. Piemineklis atklāts vietā, kur savulaik atradās kinoteātris "Diāna" — kongresa pirmās dienas sanāksmes vieta. Uz pieminekļa lasāmi F.Trasuna vārdi ''Varai pīdar laiceiba, taisneibai — myužeiba''. mazākiem burtiem — ''1917. goda 26. un 27. aprelī (p. v. st.) itymā vītā kinoteatrī “Diana” nūtyka Pyrmais Latgolas kongress, kas lēme par apsavīnōšonu ar Kūrzemi un Vidzemi.'' Autors — Visvaldis Asaris pieminekli veidojis no trīs Latvijas laukakmeņiem, kas simbolizē vēsturiskos Kurzemes (un Zemgales), Vidzemes un Latgales novadus. Tos apjož bronzas tautiskā josta. Pieminekļa centrā no akmeņiem veidojas Latvijas kontūra, kas izvirzīta uz augšu, akcentējot, ka tikai kopā šīs trīs vienības veido Latvijas valsti. Centriskais starojums iezīmē Latgales zvaigzni, kuras stari pāriet riņķveida granīta pakāpienos, vēstot par laiku un vēsturiskajiem procesiem pirms Latgales kongresa. Granītā kalti stari ar pilsētu un apdzīvotu vietu nosaukumiem laukuma segumā rāda virzienus, no kurienes kongresā ieradās delegācijas pārstāvji. Pieminekļa ideja parādās atainojumā, kur notiek dažādu ģeogrāfisko vietu un cilvēku vēsturiskā apvienošanās kopīgas idejas vārdā par vienotu Latvijas valsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvijaspieminekli.lv/rezekne-piemineklis-latgales-kongresa-simtgadei/|title=Rēzekne. Piemineklis Latgales kongresa simtgadei|access-date=01.04.2021.|date=bez dat.|archive-date=11.04.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210411123806/https://latvijaspieminekli.lv/rezekne-piemineklis-latgales-kongresa-simtgadei/}}</ref> == Skatīt arī == * [[Otrais Latgales kongress]] * [[Latgales Zemes padome|Latgales Pagaidu zemes padome]] * [[Latvijas Satversmes sapulce]] * [[Pirmā atmoda]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Latgales vēsture]] [[Kategorija:1917. gads Latvijā]] [[Kategorija:Rēzeknes vēsture|L]] j4fq11o4vfyzvfpum3x800kb5cnh4r9 Mandragora 0 177508 4458374 4458300 2026-04-24T12:15:14Z Kikos 3705 4458374 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = Mandragoras | attēls = Mandrake-roots.jpg | att_izmērs = 201px | att_nosaukums = {{TaksoSaite|Mandrake|Mandragoras}} | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Solanales | rinda_lv = Nakteņu rinda | dzimta = Solanaceae | dzimta_lv = Nakteņu dzimta | ģints_lv = Mandragoras | ģints = Mandragora | binomial = Mandragora | kategorijas = nē }} '''Mandragoras''' ir [[nakteņu dzimta]]s augi, kas satur [[antiholīnerģiskie halucinogēni|antiholīnerģiskos halucinogēnus]] [[atropīns|atropīnu]], [[skopolamīns|skopolamīnu]], [[apoatropīns|apoatropīnu]] un [[hiosciamīns|hiosciamīnu]]. Mandragoras saknes atgādina cilvēku ķermeņa formu. Šo abu īpašību dēļ tās jau sen izmanto [[maģija|maģiskos]] rituālos. Mūsdienās to izmanto arī tādās [[neopagānisms|neopagānu]] reliģijās kā ''[[Wicca]]'' un ģermāņu neopagānisma reliģijā [[odinisms|odinismā]]. Mandragoras ir saistītas ar daudziem mītiem un māņticībām.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Fatur|first=Karsten|date=2020-06-01|title=“Hexing Herbs” in Ethnobotanical Perspective: A Historical Review of the Uses of Anticholinergic Solanaceae Plants in Europe|url=https://doi.org/10.1007/s12231-020-09498-w|journal=Economic Botany|language=en|volume=74|issue=2|pages=140–158|doi=10.1007/s12231-020-09498-w|issn=1874-9364}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{psihotropā viela-aizmetnis}} {{botānika-aizmetnis}} {{Psihotropās substances}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nakteņu dzimta]] [[Kategorija:Halucinogēni]] [[Kategorija:Ārstniecības augi]] [[Kategorija:Maģija]] [[Kategorija:Indīgie augi]] g8lok71h5kl0evsvh6em08jmdw96gsz Romāns Naudiņš 0 178837 4458620 4307648 2026-04-25T03:42:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458620 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Romāns Naudiņš | vārds_orģ = | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781552091).jpg | att_izm = 275px | mazs_att = | apraksts = Romāns Naudiņš 2018. gadā | amats = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|4|10|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] | term_sākums4 = {{Dat|2014|03|27|N}} | term_beigas4 = {{Dat|2014|11|5|N}} | prezident4s = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers4 = [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis4 = [[Einārs Cilinskis]] | pēctecis4 = [[Kaspars Gerhards]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1980|10|21}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valmiera|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Valmiera}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvietis]] | partija = * [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] (2005—2022) * [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] (2022—pašlaik) | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Santa Naudiņa | bērni = | profesija = policists, uzņēmējs | alma_mater = [[Latvijas Policijas akadēmija|Policijas akadēmija]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Romāns Naudiņš''' (dzimis '''Romāns Ibragimovs'''<ref name="diena" /> {{dat|1980|10|21}} [[Valmiera|Valmierā]]; vēlāk pieņēmis sava vectēva Jūlija dzimtas uzvārdu Naudiņš)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tb.lv/jaunums/iepazisimies-jaunie-deputati-romans-naudins|title=Iepazīsimies - jaunie deputāti: Romāns Naudiņš|publisher=Tb.lv|accessdate={{dat|2012|3|11||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111216085741/http://www.tb.lv/jaunums/iepazisimies-jaunie-deputati-romans-naudins|archivedate={{dat|2011|12|16||bez}}}}</ref> ir [[Azerbaidžāņi|azerbaidžāņu]]-[[latvieši|latviešu]]<ref name="CVK10" /> [[uzņēmējs]], policists un [[politiķis]]. Pārstāv [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienību]] (iepriekš [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]]). 2014. gadā bijis [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]], bijis arī vairāku [[Saeima]]s sasaukumu deputāts. == Biogrāfija == R. Naudiņš ir dzimis jauktā ģimenē: māte — [[latviete]], tēvs — [[azerbaidžānis]] (šobrīd dzīvo [[Smoļenska|Smoļenskā]], [[Krievija|Krievijā]]).<ref>[http://www.romansnaudins.lv/publikacija-prese/latvietim-jabut-latvija Latvietim jābūt Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304231230/http://www.romansnaudins.lv/publikacija-prese/latvietim-jabut-latvija |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} Romāns Naudiņš intervijā žurnālam "Praktiskais Latvietis" 2012. gada izskaņā</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/dienas-zurnali/sestdiena/romans-naudins-svarigs-ciekurs-14051077|title=Romāns Naudiņš - svarīgs čiekurs|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|4|4||bez}}}}</ref> Dzimis un audzis [[Valmiera|Valmierā]]. Izglītību ieguvis [[Valmieras Viestura vidusskola|Valmieras Viestura vidusskolā]], Selmas Policijas institūtā Vācijā<ref name="delna">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.deputatiuzdelnas.lv/deputati/romans-naudins.html?tab=1#tabs|title=Deputātu uz delnas profils|publisher=Deputatiuzdelnas.lv|accessdate={{dat|2012|2|11||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> un [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]]. Pēc tam strādājis Valsts policijā par izmeklētāju, saņēmis virsleitanta dienesta pakāpi.<ref name="biografija" /> Dibinājis ražošanas uzņēmumu.<ref name="biografija" /> Dzīvesbiedre Santa Naudiņa, ģimenē aug divi dēli. Apbalvots ar Latvijas Valsts aizsardzības fonda "Lāčplēsis" Goda zīmi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/romans-naudins/|title=Romāns Naudiņš|website=Puaro.lv|access-date=2023-08-10|date=2022-07-19|language=lv-LV}}</ref><ref name="delna" /> == Politiskā darbība == 2008. gadā kļuva par [[Latvijas Republikas īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās|īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]]. Tāpat bijis [[Latvijas Republikas ekonomikas ministrs|ekonomikas]] un [[Latvijas Republikas satiksmes ministrs|satiksmes ministra]] ārštata padomnieks reģionālos un sadarbības ar [[NVS]] valstīm jautājumos.<ref name="biografija" /> 2005. gadā neveiksmīgi kandidēja [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Valmieras pilsētas domes vēlēšanās]] no apvienības [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK]] saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2005.pv2005_rezult_plus.kand_raj?nr=9601|title=2005. gada 12. marta pašvaldību vēlēšanas|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2012|2|11||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160316083422/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2005.pv2005_rezult_plus.kand_raj?nr=9601}}</ref> 2006. gadā kandidēja [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] no TB/LNNK saraksta,<ref name="diena">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/politika/nacionala-apvieniba-11-saeima-pieaudzejusi-muskulus-13906508|title=Nacionālā apvienība 11. Saeimā pieaudzējusi muskuļus|last=Atis Rozentāls|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|2|11||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&cbutton=63324034077|title=CVK 9. Saeimas vēlēšanu profils|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2012|2|11||bez}}|archive-date={{dat|2012|07|28||bez}}|archive-url=https://archive.today/20120728101346/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&cbutton=63324034077}}</ref> taču netika ievēlēts. [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanās]] tika [[2009. gada Valmieras domes vēlēšanas|ievēlēts Valmieras domē]] no "[[TB/LNNK]]/[[Visu Latvijai!]]" saraksta (bija saraksta līderis). 2010. gadā neveiksmīgi kandidēja [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] saraksta,<ref name="CVK10">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=1&cbutton=63324034077|title=CVK 10. Saeimas vēlēšanu profils|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2012|2|11||bez}}|archive-date={{dat|2010|12|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20101229102356/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=1&cbutton=63324034077}}</ref> toties [[11. Saeimas vēlēšanas|2011. gada ārkārtas Saeimas vēlēšanās]] tika ievēlēts [[11. Saeima|11. Saeimā]]. 2014. gada sākumā, kamēr [[Einārs Cilinskis]] bija [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]], R. Naudiņš pildīja šīs ministrijas [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāra]] pienākumus. Pēc E. Cilinska atstādināšanas no amata R. Naudiņš tika izvirzīts un 27. martā ievēlēts par jauno [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs|vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru]] [[Laimdotas Straujumas 1. valdība|Laimdotas Straujumas valdībā]]. Ministrs nesaņēma pielaidi valsts noslēpumam, ko piešķir [[Satversmes aizsardzības birojs|Satversmes aizsardzībs birojs]], tomēr darbu valdībā turpināja<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/naudins-bez-pielaides-valsts-noslepumam-turpinas-darbu-lidz-jaunajai-valdibai.a101477/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Naudiņš bez pielaides valsts noslēpumam turpinās darbu līdz jaunajai valdībai|last=LSM}}</ref> līdz tās pilnvaru beigām rudenī pēc Saeimas vēlēšanām. Rudenī [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]]. 2018. gada rudenī [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] arī [[13. Saeima|13. Saeimā]]. 2021. gada novembrī R. Naudiņš bija viens no trim Saeimas deputātiem, kas [[Covid-19]] vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta trūkuma dēļ tika atstādināts no darba Saeimā. 2022. gada janvārī, pēc sadarbspējīga sertifikāta iegūšanas, deputāts atgriezās pilnvērtīgā parlamenta darbā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pec-covid-19-sertifikata-uzradisanas-deputats-naudins-drikst-piedalities-saeimas-darba.a439668/?utm_source=AKpoust&utm_campaign=news&utm_medium=soc|title=Pēc Covid-19 sertifikāta uzrādīšanas deputāts Naudiņš drīkst piedalīties Saeimas darbā|last=LSM}}</ref> 2022. gada 24. janvārī R. Naudiņš pameta Nacionālo apvienību un politiskā spēka veidoto Saeimas frakciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/romans-naudins-pamet-nacionalas-apvienibas-frakciju.d?id=53982432|title=Romāns Naudiņš pamet Nacionālās apvienības frakciju|last=Spalvēns|first=Raivis|website=www.delfi.lv|access-date=2023-08-10|date=2022-01-24|language=lv}}</ref> 2022. gadā pievienojies [[Latvijas Zemnieku savienība]]i, īpaši izceļot atbalstu ZZS paustajai skepsei par [[COVID-19 pandēmija Latvijā|Covid-19 ierobežošanas pasākumu]] stingrību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zzs.lv/no-zzs-saraksta-vidzeme-saeimas-velesanas-kandides-deputats-romans-naudins|title=No ZZS saraksta Vidzemē Saeimas vēlēšanās kandidēs deputāts Romāns Naudiņš|website=zzs.lv|access-date=2022-07-19|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref name=":0" /> R. Naudiņš [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s (ZZS) saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputats-naudins-velesanas-startes-no-zzs-saraksta.a465984/|title=Saeimas deputāts Naudiņš vēlēšanās startēs no ZZS saraksta|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-19|language=lv}}</ref> taču netika ievēlēts. Saeimas darbā R. Naudiņš iesaistījās kā ZZS deputāta [[Juris Jakovins|Jura Jakovina]] palīgs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7647403/saeima-par-deputata-paligiem-stradas-ari-politiku-sievas-masas-neieveletie-deputati-un-blogeri|title=Saeimā par deputāta palīgiem strādās arī politiķu sievas, māsas, neievēlētie deputāti un blogeri|website=Latvijā|access-date=2022-11-15|date=2022-11-13|language=lv}}</ref> [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] kandidēja uz vietu [[Valmieras novada dome|Valmieras novada domē]] no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta, bet netika ievēlēts. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="biografija">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.romansnaudins.lv/biografija|title=Romāna Naudiņa biogrāfija|publisher=Romansnaudins.lv|accessdate={{dat|2012|2|11||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110725225029/http://www.romansnaudins.lv/biografija|archivedate={{dat|2011|07|25||bez}}}}</ref> }} == Ārējās saites == {{Commons category|Romāns Naudiņš}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|romansnaudins.lv}} * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=8&cbutton=63324034077 CVK profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111018132309/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=8&cbutton=63324034077 |date={{dat|2011|10|18||bez}} }} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] | periods = {{dat|2014|03|27|N}} — {{dat|2014|11|5|N}} | pirms = [[Einārs Cilinskis]] | pēc = [[Kaspars Gerhards]] }} {{kastes beigas}} {{Straujumas Ministru kabinets}} {{Navboxes | title = Latvijas Republikas Saeima | list = {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} }} {{DEFAULTSORT:Naudiņš, Romans}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valmierā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]] [[Kategorija:Latvijas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministri]] [[Kategorija:Latvijas policisti]] [[Kategorija:Valmieras Viestura vidusskolas absolventi]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas azerbaidžāņi]] 9llob6vowdp1qihcfqqdk7fwqju0t81 Kategorija:Sazvērestības teorijas 14 181565 4458765 1980127 2026-04-25T04:52:26Z ~2026-25260-49 144543 4458765 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Politika]] [[Kategorija:Teorijas]] [[Kategorija:Vēsture]] t nj5kzeo92oiiezek28xidj7mgz90ms6 4458766 4458765 2026-04-25T04:52:33Z Crushcrushcrush1 135710 Undid edits by [[Special:Contribs/~2026-25260-49|~2026-25260-49]] ([[User talk:~2026-25260-49|talk]]) to last version by Addbot 4458766 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Politika]] [[Kategorija:Teorijas]] [[Kategorija:Vēsture]] 6wd8h7n0vg678twjyxwnes4bstm3fag Romāns fon Ungerns-Šternbergs 0 182080 4458623 4412495 2026-04-25T03:50:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458623 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Romāns fon Ungerns-Šternbergs | vārds_orig = ''Roman Nicolaus Maximilian von Ungern-Sternberg<br />Роман Фёдорович фон Унгерн-Штернберг'' | attēls = Baron ungern.ruem.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Romāns fon Ungerns-Šternbergs pēc apcietināšanas 1921. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1885 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 29 | dz_vieta = [[Grāca]], [[Austroungārija]]<br />(tagad {{AUT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1921 | m_mēnesis = 09 | m_diena = 15 | m_vieta = [[Novosibirska]], [[Attēls:Flag RSFSR 1918.svg|22px|border]] [[KPFSR]]<br />(tagad {{RUS}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācbaltieši|vācbaltietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[ģenerālis]] | dienesta_laiks = 1908.—1921. | valsts = [[Krievijas Impērija]] (1908—1917),<br />[[Baltā kustība]] (1917-1920)<br />[[Mongolija]] (1920-1921) | struktūra = Kavalērija | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Krievijas—Japānas karš]], [[Pirmais pasaules karš]], [[Krievijas pilsoņu karš]] | izglītība = Jūras kadetu korpuss, Pāvela karaskola [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] | apbalvojumi = | cits_darbs = }} }} '''Romāns (Roberts) Nikolauss Maksimiliāns fon Ungerns-Šternbergs''', arī '''Romāns Ungerns fon Šternbergs''' vai '''Roberts fon Ungerns-Šternbergs''' ({{val|de|Roman Nicolaus Maximilian von Ungern-Sternberg}}, {{val|ru|Барон Роман-Николай-Максимилиан Унгерн фон Штернберг, Роман Фёдорович Унгерн фон Штернберг}}; dzimis {{dat|1885|12|29}}, miris {{dat|1921|09|15}}) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] virsnieks, [[Baltā kustība|Baltās kustības]] dalībnieks [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā. [[Mongolija]]s neatkarības cīņu (1920-1924) dalībnieks, kuram piešķīra [[hans|hana]] titulu. Padomju literatūrā saukts arī par "balto baronu",<ref>Vladimir Pozner: ''Der Weiße Baron''. Verlag Volk und Welt Berlin (DDR), Berlin 1966 (vāciski)</ref> tās ietekmē arī vēlāk par "asiņaino baronu",<ref>Nick Middleton: ''The Bloody Baron: Wicked Dictator Of The East''. Short Books, London 2001, {{ISBN|1-904095-87-9}} (angliski)</ref> visbeidzot par "asiņaino balto baronu".<ref>Palmer, James. The Bloody White Baron. London 2008: Faber and Faber. {{ISBN|0-571-23023-7}}</ref> Pēc Džeimsa Palmera romāna publicēšanas 2008. gadā viņa dzīvesgājums ir izraisījis pastiprinātu interesi Krievijā un citās valstīs.<ref>[http://www.diena.lv/izklaide/noziegumi-un-sods-652298 Madara Cālēna. Noziegumi un sods. Diena, 2009. gada 17. februāris]</ref><ref>Кузьмин С. Л. ''История барона Унгерна. Опыт реконструкции''. — М.: изд. научных изданий КМК, 2011.</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis kā Roberts Nikolauss Maksimiliāns fon Ungerns-Šternbergs 1885. gada 29. decembrī [[Austroungārija]]s pilsētā [[Grāca|Grācā]], vecāku ceļojuma laikā. Viņa tēvs bija cēlies no [[Ungerni-Šternbergi|Ungernu-Šternbergu]] dzimtas. Kad Robertam bija pieci gadi, vecāki izšķīrās un viņš bērnību pavadīja [[Jervakandi]] muižā [[Igaunija|Igaunijā]]. No 1900. gada mācījās [[Tallina]]s Nikolaja ģimnāzijā, bet slikto sekmju dēļ patēvs viņu iekārtoja [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]] Jūras kadetu korpusā, 1905. gadā kā brīvprātīgais piedalījās [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karā]]. Pēc kara beigām mācījās Pāvela karaskolā (''Павловское военное училище'', 1906-1908) un aizrāvās ar [[budisms|budisma]] ezotērisko rakstu lasīšanu. Dzīvojot Krievijā, viņa pirmo vārdu "[[Roberts (priekšvārds)|Roberts]]" nomainīja uz "[[Romāns]]". No 1908. gada viņš dienēja Aizbaikāla kazaku karaspēkā, bet pēc Mongolijas autonomijas pasludināšanas 1913. gadā pieteicās Krievijas konsulāta konvojā Kobdo pilsētā. Tur viņš iemācījās [[mongoļu valoda|mongoļu valodu]]. Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], Ungerns atsāka dienestu savā kazaku karaspēka vienībā un piedalījās kaujās Austrumprūsijā, Polijā, Galīcijā un Aizkaukāzā, par drošsirdību tika apbalvots ar Svētā Jura ordeni. Pēc [[Februāra revolūcija]]s Ungerns ieradās Burjatijā, lai rekrutētu karavīrus dienestam Krievijas karaspēkā, pēc [[Oktobra revolūcija]]s viņš kopā ar kazaku atamanu G. Semjonovu Daurijas stacijā Aizbaikalā organizēja Īpašo Mandžūrijas brīvprātīgo vienību (''Особый Маньчжурский отряд''), vēlāk Āzijas jātnieku divīziju cīņai ar [[boļševiki]]em un 1918. gada novembrī tika paaugstināts par ģenerāleitnantu. Šajā laika viņa komandētais karaspēks pilnībā kontrolēja Transsibīrijas dzelzceļa Aizbaikāla iecirkni. 1919. gada augustā barons Ungerns [[Harbina|Harbinā]] salaulājās ar bijušā Ķīnas imperatora radinieci Czi, kas pēc pāriešanas kristietībā ieguva vārdu Jeļena Pavlovna Ungerna. Sarkanās Armijas uzbrukuma rezultātā 1920. gada oktobrī barona Ungerna Āzijas jātnieku divīzija atkapās uz Mongoliju, ko kopš 1919. gada novembra bija ieņēmusi Ķīnas republikas armija. Pēc neveiksmīga uzbrukuma ķīniešu garnizonam barona Ungerna komandētā Āzijas jātnieku divīzija pārziemoja Mongolijā, kur tai pievienojās mongoļu brīvprātīgo, [[Tibeta]]s karaspēka un krievu emigrantu vienības. 1921. gada februāra sākumā Ungerns ieņēma [[Ulanbatora|Urgu]] un 22. februārī par [[Mongoļu impērijas kaganu uzskaitījums|mongoļu lielhanu]] tika iecelts Bogdo-Gegens. Viņš baronu Ungernu iecēla hana statusā un viņa vadībā līdz 2. aprīlim tika ieņemta visa Ārējā Mongolija. Barona Ungerna plānos ietilpa [[Mongoļu impērija]]s atjaunošana, tādēļ viņš 21. maijā nolēma iebrukt padomju [[Tālo Austrumu Republika]]s kontrolētajā [[Burjatija]]s daļā, bet augustā tika sakauts un atkapās uz Mongoliju. Tur viņu 20. augustā sagūstīja viņam neuzticīgās mongoļu karaspēka vienības un izdeva [[Padomju Krievija]]i. 1921. gada 15. septembrī pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] telefoniska rīkojuma kādā [[Novosibirska|Novonikolajevskas]] vasaras teātrī notika tiesas paraugprocess pret baronu Ungernu, kuru apvainoja "Centrālāzijas valsts" plānošanā [[Japāna]]s interesēs, [[Romanovu dinastija]]s atjaunošanas plānošanā un terorismā. Ungernam tika piespriests nāvessods, un tajā pašā dienā viņš tika sodīts ar nāvi nošaujot. Mongolijas lamaistu klosteros notika viņam veltīti aizlūgumi. Tibetas 13. [[Dalailama]] esot pasludinājis baronu Ungernu par [[Mahākala]]s inkarnāciju.<ref>[http://www.e-mistika.lv/?txt=494 Kārlis Tenisons.www.e-mistika.lv 07.05.2007.]{{Novecojusi saite}}</ref> == Literatūra == * Berndt Krauthoff: ''Ich befehle! Kampf und Tragödie des Barons Ungern-Sternberg''. Carl Schünemann, Bremen 1938 * Nick Middleton: ''The Bloody Baron: Wicked Dictator Of The East''. Short Books, London 2001, {{ISBN|1-904095-87-9}} * ''Легендарный барон. Неизвестные страницы Гражданской войны.'' (Кузьмин С. Л. сост.). — М.: изд. научных изданий КМК, 2005, == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000600/images/index.html?seite=482 Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Estland, Görlitz 1930]{{Novecojusi saite}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ungerns-Szternbergs, Romans fon}} [[Kategorija:Krievijas virsnieki]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Mongolijas vēsture]] [[Kategorija:Ar nāvi sodītie politiķi]] [[Kategorija:Štīrijā dzimušie]] 8hstugrq7t8a5ce4wl3prao5sw59wob Eiroskeptisms 0 190664 4458544 4100106 2026-04-24T20:13:36Z Baisulis 11523 + ārējās saites..... 4458544 wikitext text/x-wiki '''Eiroskeptisms''', '''eiroskepticisms''' jeb '''eiroskepse'''<ref>[http://archive.politika.lv/temas/fwd_eiropa/3050/ Eiroskepse un Eiropas nākotne]{{Novecojusi saite}}</ref> ir termins, ko attiecina uz viedokļiem, kas ir kritiski pret [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]].<ref name=ref>Austers A. "[https://enciklopedija.lv/skirklis/144708-eiroskepticisms Eiroskepticisms]". [[Nacionālā enciklopēdija]]. (skatīts 08.12.2022)</ref> [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007.—2010. gada globālās finanšu krīzes]] laikā 2009. gadā izdarītā ''Eurobarometer'' aptaujā vismazākais atbalsts dalībai ES bija [[Latvija|Latvijā]] (25% dalību ES vērtēja kā pozitīvu savai valstij), [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] (28%) un [[Ungārija|Ungārijā]] (32%).<ref>[http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/eb/eb71/eb71_std_part1.pdf Eurobarometer 71] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120123090137/http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/eb/eb71/eb71_std_part1.pdf |date={{dat|2012|01|23||bez}} }} 91.-93. lpp</ref> 2011. gadā veiktā aptaujā eirooptimisti bija mazākumā četrās valstīs: Lielbritānijā, Ungārijā, [[Grieķija|Grieķijā]] un [[Austrija|Austrijā]]. Latvijā aptaujātie bija vienmērīgi sadalīti tajos, kas uzskatīja, ka Latvijai ir labums no ES un tajos, kas uzskatīja, ka nav (47% un 47%).<ref>[http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/eb/eb75/eb75_publ_en.pdf Eurobarometer 75] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120123233927/http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/eb/eb75/eb75_publ_en.pdf |date={{dat|2012|01|23||bez}} }} 34. lappuse</ref> Eiroskepticisms krasi palielinājās [[Eiropas migrantu krīze]]s laikā kopš 2014. gada. == Nosaukums == Daži uzskata, ka šim nosaukumam ir negatīvas konotācijas un, piemēram, par eiroskeptiķi uzskatītais [[Čehija]]s prezidents [[Vāclavs Klauss]] terminu "eiroskeptisms" un "eirooptimisms" vietā dod priekšroku apzīmējumiem "ES-reālisms" un "ES-naivums".<ref>[http://www.spiegel.de/international/europe/president-no-can-vaclav-klaus-put-the-brakes-on-europe-a-597381.html Can Václav Klaus Put the Brakes on Europe?] 12/18/2008</ref> == Eiroskeptiķu uzskati == Ass ES kritiķis ir Lielbritānijā dzīvojošais bijušais [[Padomju Savienība|padomju]] disidents [[Vladimirs Bukovskis (disidents)|Vladimirs Bukovskis]]. 2006. gadā, pirms [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2008. gada krīzes]], Bukovskis izteicās, ka pārlieku lielās ekonomikas regulēšanas un birokrātijas dēļ, līdzīgi PSRS, ES ekonomika agri vai vēlu nonāks [[stagnācija]]s un vēlāk krīzes situācijā, kuras gadījumā viņš prognozēja haotisku sabrukumu, kur lielu lomu varētu spēlēt etniski jautājumi, līdzīgi kā PSRS vai [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas SFR]] gadījumā. Citi komentētāji 2010. gada beigās pauda viedokli, ka [[eirozonas krīze]] kalpo par lielisku ieganstu varas konsolidēšanai Briseles rokās.<ref>[http://www.corporateeurope.org/publications/corporate-eutopia-how-new-economic-governance-measures-challenge-democracy Corporate EUtopia — how new economic governance measures challenge democracy] 2011. gada 19. janvāris</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Eiropas Savienība]] sfajbbrymegsybrfv3gjwqm02wru3u6 Roberts Bancāns 0 195480 4458603 4051460 2026-04-25T02:17:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458603 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Roberts Bancāns | vārds_orig = | attēls = Roberts Bancāns 1938.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = Bancāns pēc apcietināšanas | dz_dat_alt = | dz_gads = 1891 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 12 | dz_vieta = [[Asares pagasts|Asares pagasta]] "Bancāni", [[Kurzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1938 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 3 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskavas apgabals|Butovas poligons|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Roberts Bancāns''' (1891—1938) bija [[latvieši|latviešu]] [[dramaturgs]]. Nošautās [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] trupas direktors. == Dzīvesgājums == Dzimis 1891. gada 12. decembrī [[Šēderes pagasts|Šēderes pagasta]] Jaungrīnvaldes pusmuižā<ref>[http://lists.memo.ru/d3/f221.htm#n138 Банцан Роберт Фрицевич Жертвы политического террора в СССР] lists.memo.ru</ref> Friča Bancāna ģimenē. Bija fabrikas strādnieks Rīgā, pirms Pirmā pasaules kara pārcēlās uz Maskavu. Pēc kara beigām kopā ar jaunāko brāli [[Rūdolfs Bancāns|Rūdolfu]] mācījās latviešu teātra "Skatuve" studijā. Bija šī teātra režisors, sacerēja trīs lugas, kuras pats arī iestudēja teātrī "Skatuve" — ''Fufcēners tintē'' (1927), ''Gaidītie un negaidītie'' (1931) un ''Miroņi vēl dzīvo'' (1931). Teātra pastāvēšanas pēdējos gados viņš bija tā direktors (1932—1937). 1935. gadā R. Bancānam piešķīra [[Krievijas PFSR]] Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukumu. 1937. gada 1. decembrī R. Bancānu [[NKVD "Latviešu operācija"|"Latviešu operācijas"]] laikā kopā ar citiem teātra darbiniekiem apcietināja un [[Butovas poligons|Butovas poligonā]] pie Maskavas 1938. gada 3. februārī nošāva un apraka [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts]].<ref>[https://bessmertnybarak.ru/Bantsan_Robert_Fritsevich/ Банцан Роберт Фрицевич]</ref> == Ārējās saites == * [https://lists.memo.ru/index3.htm Жертвы политического террора в СССР] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240305041808/https://lists.memo.ru/index3.htm |date={{dat|2024|03|05||bez}} }} (kopējie upuru saraksti) == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Bancāns, Roberts}} [[Kategorija:Augšdaugavas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra režisori]] [[Kategorija:Butovas poligonā nošautie un apraktie]] 965nyy5p19jxihb76adiyb3kuign7ye Portugāles prezidents 0 199785 4458502 4426780 2026-04-24T18:28:52Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458502 wikitext text/x-wiki {{Politiska amata infokaste |post = Prezidents |name = Portugāles Republikas prezidents |insignia = Coat of arms of Portugal (presidencia.pt).svg |insigniasize = 120px |insigniacaption = Prezidenta standarts |image = António_José_Seguro_(Agência_Lusa)_2025-11-04.png |incumbent = [[Antoniu Žozē Seguru]] |incumbentsince = {{dat|2026|3|9|ģ|bez}} |style = {{plainlist| * [[prezidents|Prezidenta kungs]] (informatīvi) * [[ekselence|Viņa ekselence]] (diplomātiski)}} |residence = {{vieta|Portugāle|Lisabona|Belenas pils}} |termlength = pieci gadi, ar iespēju pagarināt vienu reizi pēc kārtas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parlamento.pt/legislacao/documents/constitution7threv2010en.pdf|title= Article 123 (Eligibility for re-election), ''Constitution of the Portuguese Republic''|publisher= Assembly of the Republic|access-date=April 1, 2025|date=October 10, 2010}}</ref> |formation = {{dat|1911|8|24}} |salary = {{€|{{sk|137662}}}} gadā<ref name="Salary">{{Ziņu atsauce |author= |date=6 May 2024 |title=Remunerações dos Cargos Políticos em Portugal |url=https://maisliberdade.pt/maisfactos/salarios-dos-politicos-em-portugal/ |language=pt |newspaper=MaisLiberdade |location=Lisbon |quote=Em Portugal, o cargo político com maior salário bruto, e que serve de referência para o cálculo dos restantes salários, é o de Presidente da República, que aufere 9.833€ mensais, seguindo-se o de Presidente da Assembleia da República, com 8.849€, e o de Primeiro-ministro, com 8.296€. |access-date=31 December 2024}}</ref> |inaugural = [[Manuels di Ariaga]] |appointer = [[tiešās vēlēšanas]] |website = {{URL|http://www.presidencia.pt/|presidencia.pt}} }} '''Portugāles prezidents''', oficiāli '''Portugāles Republikas prezidents''' ({{val|pt|Presidente da República Portuguesa}}) ir [[valsts vadītājs]] un [[Portugāle]]s augstākais amats. Iepriekšējo prezidenta amatu pilnvaras, funkcijas un pienākumi, kā arī to saistība ar [[Portugāles premjerministrs|premjerministru]] un kabinetiem laika gaitā ir atšķīrušās dažādās [[Portugāles konstitūcija|Portugāles konstitūcijās]]. Mūsdienās, [[Portugāles Trešā Republika|Trešajā Republikā]], kas ir [[pusprezidentālisms|pusprezidentāla sistēma]], prezidentam nav tiešas izpildvaras, atšķirībā no viņa kolēģiem [[ASV prezidents|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Francijas prezidents|Francijā]]. Tomēr, lai gan viņš kopumā ir ceremoniāla persona,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-17760433|title=Portugal profile - Leaders |publisher=BBC |access-date=8 July 2023|date=7 March 2017}}</ref> viņam ir dažas pilnvaras, kas retāk sastopamas [[parlamentārisms|parlamentārajās sistēmās]]: viens no viņa svarīgākajiem pienākumiem ir visu [[Republikas Asambleja (Portugāle)|Republikas Asamblejas]] (parlamenta) vai [[Portugāles valdība|valdības]] pieņemto [[likumu izsludināšana]] (akts, bez kura šādiem likumiem nav juridiska spēka), ar alternatīvu [[veto]] iespēju (lai gan šo veto var neņemt vērā, ja likumus apstiprinājis parlaments) vai nosūtīt tos izvērtēšanai uz [[Konstitucionālā tiesa (Portugāle)|Konstitucionālo tiesu]], vai tie nepārkāpj Konstitūciju. Šīs un citas pilnvaras nozīmē, ka Portugāles prezidents neiederas nevienā no [[valsts varas dalīšana|trim tradicionālajām varām]] – likumdošanas, izpildvaras un tiesu varas, bet gan darbojas kā sava veida "moderējoša vara" starp šīm trim tradicionālajām varām.<ref name="Presidency">[https://www.presidencia.pt/en/president-of-the-republic/duties-of-the-president/ Duties of the President — Head of State] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20231206000818/https://www.presidencia.pt/en/president-of-the-republic/duties-of-the-president/ |date={{dat|2023|12|06||bez}} }}. ''Official Page of the Presidency of the Portuguese Republic''. Retrieved 31 August 2021.</ref> Pašreizējais Portugāles prezidents ir [[Antoniu Žozē Seguru]], kas ieņem amatu no {{dat|2026|3|9|ģ|bez}}. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Portugāles prezidenti}} {{ES valstu vadītāji}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Portugāles prezidenti]] h72p9xp9gasiok88nswutgpvnq6fgoa Gērijs Peitons 0 199964 4458914 4073409 2026-04-25T11:36:34Z Biafra 13794 4458914 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Gērijs Peitons | vārds_orig = ''Gary Payton'' | attēls = PaytonHeat.jpg | att_izm = | paraksts = Gērijs Peitons 2007. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1968|7|23}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Kalifornija|Oklenda}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = Amerikānis | garums = {{mērvienība|cm=193}} | svars = {{mērvienība|kg=82}} | poz = {{Basketbola pozīcija|1}} | kar_sāk = 1990 | kar_beig = 2007 | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 2., pirmajā kārtā | dr_gads = [[1990. gada NBA drafts|1990]] | dr_līga = [[NBA]] | dr_kom = [[Sietlas "SuperSonics"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|1990|start}}–{{nbay|2002|end}} | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Sietlas "SuperSonics"]] | kl_sez 2 = 2003 | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Milvoki "Bucks"]] | kl_sez 3 = {{nbay|2003|full=y}} | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Lakers"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2004|full=y}} | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Bostonas "Celtics"]] | kl_sez 5 = {{nbay|2005|start}}–{{nbay|2006|end}} | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Maiami "Heat"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{Bk|ASV}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[NBA čempioni|NBA čempions]] <small>({{nbafy|2006}})</small> * [[NBA Defensive Player of the Year Award|NBA sezonas labākais spēlētājs aizsardzībā]] <small>({{nbay|1995|end}})</small> * 9× [[NBA All-Star spēle]] <small>({{nasg|1994}}–{{nasg|1998}}, {{nasg|2000}}–{{nasg|2003}})</small> * 2× [[All-NBA Team|NBA simboliskā pirmā izlase]] <small>({{nbay|1997|end}}, {{nbay|1999|end}})</small> * 5× [[All-NBA Second Team|NBA simboliskā otrā izlase]] <small>({{nbay|1994|end}}–{{nbay|1996|end}}, {{nbay|1998|end}}, {{nbay|2001|end}})</small> * 2× [[All-NBA Third Team|NBA simboliskā trešā izlase]] <small>({{nbay|1993|end}}, {{nbay|2000|end}})</small> * 9× [[NBA All-Defensive Team|NBA simboliskā aizsardzības pirmā izlase]] <small>(1994–2002)</small> * [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA simboliskā debitantu otrā izlase]] <small>({{nbay|1990|end}})</small> | aģenti = | slavz = [[Basketbola slavas zāle]] <small>(2013)</small> | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|ASV}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalGold|{{oss|V=1996|teksts=Atlanta 1996}}|{{osv|Basketbols|1996|Vasaras}}}} {{MedalGold|{{oss|V=2000|teksts=Sidneja 2000}}|{{osv|Basketbols|2000|Vasaras}}}} }} '''Gērijs Dveins Peitons''' ({{val|en|Gary Dwayne Payton}}; dzimis {{dat|1968|7|23}}) ir bijušais amerikāņu [[basketbolists]], spēlējis [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā, [[ASV basketbola izlase]]s dalībnieks. Viņa dēls [[Gērijs Peitons II]] arī ir profesionāls basketbolists, [[NBA čempions]]. [[1990. gada NBA drafts|1990. gada NBA draftā]] viņu [[Sietlas "SuperSonics"]] izraudzījās ar kopējo otro kārtas numuru. "SuperSonics" sastāvā viņš aizvadīja 13 sezonas, vēlāk spēlējis arī [[Milvoki "Bucks"]], [[Losandželosas "Lakers"]], [[Bostonas "Celtics"]] un [[Maiami "Heat"]] klubu sastāvā. Karjeras laikā izcīnījis vienu NBA čempiontitulu (kopā ar "Heat" 2006. gadā), 1996. gadā tika atzīts par sezonas labāko spēlētāju aizsardzībā (viņš ir pirmais saspēles vadītājs, kas saņēmis šo apbalvojumu). Piedalījies deviņās NBA Visu zvaigžņu spēlēs, deviņas reizes ticis iekļauts kādā no NBA simboliskajām izlasēm (divas reizes — pirmā izlase). ASV izlases sastāvā izcīnījis divas olimpisko spēļu zelta medaļas ({{oss|V=1996}}, {{oss|V=2000}}). 2013. gadā uzņemts [[Basketbola slavas zāle|Basketbola slavas zālē]]. == Statistika NBA == {{NBA player statistics legend|champion=y|leader=y}} === Regulārā sezona === {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"|{{nbay|1990|full=yes}} | style="text-align:left;"|Seattle SuperSonics | style="background:#cfecec;"|'''82''' || '''82''' || 27,4 || 45,0 || 07,7 || 71,1 || 3 || 6,4 || 2 || 0,2 || 7,2 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|1991|full=yes}} | style="text-align:left;"|Seattle SuperSonics | 81 || 79 || 31,5 || 45,1 || 13,0 || 66,9 || 3,6 || 6,2 || 1,8 || '''0,3''' || 9,4 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|1992|full=yes}} | style="text-align:left;"|Seattle SuperSonics | '''82''' || '''82''' || 31,1 || 49,4 || 20,6 || 77,0 || 3,4 || 4,9 || 2,2 || '''0,3''' || 13,5 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|1993|full=yes}} | style="text-align:left;"|Seattle SuperSonics | style="background:#cfecec;"|'''82''' || '''82''' || 35,1 || 50,4 || 27,8 || 59,5 || 3,3 || 6 || 2,3 || 0,2 || 16,5 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|1994|full=yes}} | style="text-align:left;"|Seattle SuperSonics | style="background:#cfecec;"|'''82''' || '''82''' || 36,8 || '''50,9''' || 30,2 || 71,6 || 3,4 || 7,1 || 2,5 || 0,2 || 20,6 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|1995|full=yes}} | style="text-align:left;"|Seattle SuperSonics | 81 || 81 || 39,0 || 48,4 || 32,8 || 74,8 || 4,2 || 7,5 || style="background:#cfecec;"|'''2,9*''' || 0,2 || 19,3 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|1996|full=yes}} | style="text-align:left;"|Seattle SuperSonics | '''82''' || '''82''' || 39,2 || 47,6 || 31,3 || 71,5 || 4,6 || 7,1 || 2,4 || 0,2 || 21,8 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|1997|full=yes}} | style="text-align:left;"|Seattle SuperSonics | style="background:#cfecec;"|'''82''' || '''82''' || 38,4 || 45,3 || 33,8 || 74,4 || 4,6 || 8,3 || 2,3 || 0,2 || 19,2 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|1998|full=yes}} | style="text-align:left;"|Seattle SuperSonics | style="background:#cfecec;"|50 || 50 || 40,2 || 43,4 || 29,5 || 72,1 || 4,9 || 8,7 || 2,2 || 0,2 || 21,7 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|1999|full=yes}} | style="text-align:left;"|Seattle SuperSonics | '''82''' || '''82''' || '''41,8''' || 44,8 || 34,0 || 73,5 || '''6,5''' || 8,9 || 1,9 || 0,2 || '''24,2''' |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2000|full=yes}} | style="text-align:left;"|Seattle SuperSonics | 79 || 79 || 41,1 || 45,6 || '''37,5''' || 76,6 || 4,6 || 8,1 || 1,6 || '''0,3''' || 23,1 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2001|full=yes}} | style="text-align:left;"|Seattle SuperSonics | '''82''' || '''82''' || 40,3 || 46,7 || 31,4 || '''79,7''' || 4,8 || '''9''' || 1,6 || '''0,3''' || 22,1 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2002|full=yes}} | style="text-align:left;"|Seattle SuperSonics | 52 || 52 || 40,8 || 44,8 || 29,8 || 69,2 || 4,8 || 8,8 || 1,8 || 0,2 || 20,8 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2002|full=yes}} | style="text-align:left;"|[[Milvoki "Bucks"|"Bucks"]] | 28 || 28 || 38,8 || 46,6 || 29,4 || 74,6 || 3,1 || 7,4 || 1,4 || '''0,3''' || 19,6 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2003|full=yes}} | style="text-align:left;"|[[Losandželosas "Lakers"|"Lakers"]] | '''82''' || '''82''' || 34,5 || 47,1 || 33,3 || 71,4 || 4,2 || 5,5 || 1,2 || 0,2 || 14,6 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2004|full=yes}} | style="text-align:left;"|[[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | 77 || 77 || 33,0 || 46,8 || 32,6 || 76,1 || 3,1 || 6,1 || 1,1 || 0,2 || 11,3 |- | style="text-align:left; background:#afe6ba;"|{{nbay|2005|full=yes}}† | style="text-align:left;"|[[Maiami "Heat"|"Heat"]] | 81 || 25 || 28,5 || 42,0 || 28,7 || 79,4 || 2,9 || 3,2 || 0,9 || 0,1 || 7,7 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2006|full=yes}} | style="text-align:left;"|[[Maiami "Heat"|"Heat"]] | 68 || 28 || 22,1 || 39,3 || 26,0 || 66,7 || 1,9 || 3 || 0,6 || 0 || 5,3 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"|Karjera | 1335 || 1233 || 35,3 || 46,6 || 31,7 || 72,9 || 3,9 || 6,7 || 1,8 || 0,2 || 16,3 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"|Visu zvaigžņu spēle | 9 || 2 || 20,8 || 43,6 || 27,3 || 100 || 3,3 || 8,1 || 2,1 || 0 || 9,4 |} === Izslēgšanas spēles === {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"|[[1991. gada NBA izslēgšanas spēles|1991]] | style="text-align:left;"|Seattle SuperSonics | 5 || 5 || 27,0 || 40,7 || 0 || '''100''' || 2,6 || 6,4 || 1,6 || 0,2 || 4,8 |- | style="text-align:left;"|[[1992. gada NBA izslēgšanas spēles|1992]] | style="text-align:left;"|Seattle SuperSonics | 8 || 8 || 27,6 || 46,6 || 0 || 58,3 || 2,6 || 4,8 || 1 || 0,3 || 7,6 |- | style="text-align:left;"|[[1993. gada NBA izslēgšanas spēles|1993]] | style="text-align:left;"|Seattle SuperSonics | 19 || 19 || 31,8 || 44,3 || 16,7 || 67,6 || 3,3 || 3,7 || 1,8 || 0,2 || 12,3 |- | style="text-align:left;"|[[1994. gada NBA izslēgšanas spēles|1994]] | style="text-align:left;"|Seattle SuperSonics | 5 || 5 || 36,2 || '''49,3''' || 33,3 || 42,1 || 3,4 || 5,6 || 1,6 || '''0,4''' || 15,8 |- | style="text-align:left;"|[[1995. gada NBA izslēgšanas spēles|1995]] | style="text-align:left;"|Seattle SuperSonics | 4 || 4 || 43,0 || 47,8 || 20,0 || 41,7 || 2,5 || 5,3 || 1,3 || 0 || 17,8 |- | style="text-align:left;"|[[1996. gada NBA izslēgšanas spēles|1996]] | style="text-align:left;"|Seattle SuperSonics | 21 || 21 || 43,4 || 48,5 || '''41,0''' || 63,3 || 5,1 || 6,8 || 1,8 || 0,3 || 20,7 |- | style="text-align:left;"|[[1997. gada NBA izslēgšanas spēles|1997]] | style="text-align:left;"|Seattle SuperSonics | 12 || 12 || '''45,5''' || 41,2 || 33,3 || 82,0 || 5,4 || 8,7 || '''2,2''' || 0,3 || 23,8 |- | style="text-align:left;"|[[1998. gada NBA izslēgšanas spēles|1998]] | style="text-align:left;"|Seattle SuperSonics | 10 || 10 || 42,8 || 47,5 || 38,0 || 94,0 || 3,4 || 7 || 1,8 || 0,1 || 24,0 |- | style="text-align:left;"|[[2000. gada NBA izslēgšanas spēles|2000]] | style="text-align:left;"|Seattle SuperSonics | 5 || 5 || 44,2 || 44,2 || 39,1 || 76,9 || 7,6 || 7,4 || 1,8 || 0,2 || '''25,8''' |- | style="text-align:left;"|[[2002. gada NBA izslēgšanas spēles|2002]] | style="text-align:left;"|Seattle SuperSonics | 5 || 5 || 41,4 || 42,5 || 26,7 || 58,6 || '''8,6''' || 5,8 || 0,6 || '''0,4''' || 22,2 |- | style="text-align:left;"|[[2003. gada NBA izslēgšanas spēles|2003]] | style="text-align:left;"|[[Milvoki "Bucks"|"Bucks"]] | 6 || 6 || 41,8 || 42,9 || 06,7 || 70,0 || 3 || '''8,7''' || 1,3 || 0,2 || 18,5 |- | style="text-align:left;"|[[2004. gada NBA izslēgšanas spēles|2004]] | style="text-align:left;"|[[Losandželosas "Lakers"|"Lakers"]] | 22 || '''22''' || 35,1 || 36,6 || 25,0 || 75,0 || 3,3 || 5,3 || 1 || 0,2 || 7,8 |- | style="text-align:left;"|[[2005. gada NBA izslēgšanas spēles|2005]] | style="text-align:left;"|[[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | 7 || 7 || 34,1 || 44,6 || 07,1 || 83,3 || 4,1 || 4,6 || 0,9 || 0,1 || 10,3 |- | style="text-align:left; background:#afe6ba;"|[[2006. gada NBA izslēgšanas spēles|2006]]† | style="text-align:left;"|[[Maiami "Heat"|"Heat"]] | '''23''' || 0 || 24,3 || 42,2 || 29,3 || 72,0 || 1,7 || 1,6 || 1 || 0,1 || 5,8 |- | style="text-align:left;"|[[2007. gada NBA izslēgšanas spēles|2007]] | style="text-align:left;"|[[Maiami "Heat"|"Heat"]] | 2 || 0 || 16,0 || 0 || 0 || — || 2 || 1,5 || 0 || 0 || 0 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"|Karjera | 154 || 129 || 35,6 || 44,1 || 31,5 || 70,6 || 3,7 || 5,3 || 1,4 || 0,2 || 14,0 |} == Ārējās saites == {{Basketbola profili | oficmlapa = | nba = playerfile/gary_payton/ | br = players/p/paytoga01.html | sr = | espn = | fiba = | hooph = hall-of-famers/tag/gary-payton | fibasl = }} {{ASV basketbolists-aizmetnis}} {{OS laureāts-aizmetnis}} {{Heat 2005–06 NBA čempioni}} {{ASV basketbols sastāvs 1996 OS}} {{DEFAULTSORT:Peitons, Gerijs}} [[Kategorija:1968. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] [[Kategorija:Sietlas "SuperSonics" spēlētāji]] [[Kategorija:Milvoki "Bucks" spēlētāji]] [[Kategorija:Losandželosas "Lakers" spēlētāji]] [[Kategorija:Bostonas "Celtics" spēlētāji]] [[Kategorija:Maiami "Heat" spēlētāji]] [[Kategorija:NBA čempioni]] [[Kategorija:1996. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki basketbolā]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Basketbola slavas zālē uzņemtie]] 5nasxoizumyi36s8au8rr8ouwte804i Širvintu rajona pašvaldība 0 206186 4458824 4445821 2026-04-25T06:35:47Z Kikos 3705 /* Seņūnijas */ 4458824 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name =Širvintu rajona pašvaldība | official_name = ''Širvintų rajono savivaldybė'' | image_skyline =Kernavės piliakalniai 1.jpg | imagesize = | image_caption = Ķernaves pilskalni | settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]] | total_type = Kopā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | image_map = Sirvintos in Lithuania.svg | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Valsts | subdivision_name1 = [[Viļņas apriņķis]] | area_total_km2 = 906 | population_total = 14535 | population_as_of = 2025 | population_density_km2 = auto | coor_pinpoint = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | seat_type = Centrs | seat = [[Širvintas]] | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 9 | p1 = [[Aļones seņūnija]] | p2 = [[Čobišķu seņūnija]] | p3 = [[Gelvonu seņūnija]] | p4 = [[Jauņūnu seņūnija]] | p5 = [[Ķernaves seņūnija]] | p6 = [[Musninki seņūnija]] | p7 = [[Širvintu pilsētas seņūnija]] | p8 = [[Širvintu seņūnija]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = [[lietuvieši]] (86,6%)<br />[[poļi]] (10,0%) | website = {{url|http://www.sirvintos.lt/}} |p9=[[Zibalu seņūnija]]}} '''Širvintu rajona pašvaldība''' ({{val-lt|Širvintų rajono savivaldybė}}) ir viena no [[Lietuva]]s [[Lietuvas pašvaldības|pašvaldībām]]. Atrodas [[Viļņas apriņķis|Viļņas apriņķī]], vēsturiskajā [[Augštaitija]]s novadā. Tā robežojas ar [[Ukmerģes rajona pašvaldība|Ukmerģes rajona]], [[Molētu rajona pašvaldība|Molētu rajona]], [[Viļņas rajona pašvaldība|Viļņas rajona]], [[Elektrēnu pašvaldība|Elektrēnu]], [[Kaišadores rajona pašvaldība|Kaišadores rajona]] un [[Jonavas rajona pašvaldība|Jonavas rajona pašvaldībām]]. == Seņūnijas == {| class="wikitable sortable" |+ !Seņūnija !Centrs !Iedzīvotāji !Platība !Pilsēta !Miesti !Ciemi |- |[[Aļones seņūnija]] |[[Aļone I]] |706 |111,35 |– |– |29 |- |[[Čobišķu seņūnija]] |[[Čobišķi]] |647 |84,56 |– |– |27 |- |[[Ģelvonu seņūnija]] |[[Ģelvoni]] |1035 |121,66 |– |[[Bagaslavišķis]], [[Ģelvoni]] |38 |- |[[Jauņūnu seņūnija]] |[[Jauņūni]] |1626 |148,44 |– |– |43 |- |[[Kernaves seņūnija]] |[[Kernave]] |399 |38,72 |– |[[Kernave]] |14 |- |[[Musninku seņūnija]] |[[Musninki]] |977 |95,13 |– |[[Musninki]] |30 |- |Širvintu pilsētas seņūnija |[[Širvintas]] |5827 |4,02 |[[Širvintas]] |– |– |- |[[Širvintu seņūnija]] |[[Širvintas]] |2865 |165,12 |– |– |76 |- |[[Zibalu seņūnija]] |[[Zibali]] |941 |136,45 |– |[[Zibali]] |38 |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{Lietuvas pašvaldības}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Širvintu rajona pašvaldība| ]] 4pwnkpxzk2cpbqdo5efnoorabnmgk0r 4458837 4458824 2026-04-25T06:58:46Z Kikos 3705 /* ievads */ 4458837 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name =Širvintu rajona pašvaldība | official_name = ''Širvintų rajono savivaldybė'' | image_skyline =Kernavės piliakalniai 1.jpg | imagesize = | image_caption = Ķernaves pilskalni | settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]] | total_type = Kopā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | image_map = Sirvintos in Lithuania.svg | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Valsts | subdivision_name1 = [[Viļņas apriņķis]] | area_total_km2 = 906 | population_total = 14535 | population_as_of = 2025 | population_density_km2 = auto | coor_pinpoint = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | seat_type = Centrs | seat = [[Širvintas]] | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 9 | p1 = [[Aļones seņūnija]] | p2 = [[Čobišķu seņūnija]] | p3 = [[Gelvonu seņūnija]] | p4 = [[Jauņūnu seņūnija]] | p5 = [[Ķernaves seņūnija]] | p6 = [[Musninki seņūnija]] | p7 = [[Širvintu pilsētas seņūnija]] | p8 = [[Širvintu seņūnija]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = [[lietuvieši]] (86,6%)<br />[[poļi]] (10,0%) | website = {{url|http://www.sirvintos.lt/}} |p9=[[Zibalu seņūnija]]}} '''Širvintu rajona pašvaldība''' ({{val-lt|Širvintų rajono savivaldybė}}) ir viena no [[Lietuva]]s [[Lietuvas pašvaldības|pašvaldībām]]. Atrodas [[Viļņas apriņķis|Viļņas apriņķī]], vēsturiskajā [[Augštaitija]]s novadā. Tā robežojas ar [[Ukmerģes rajona pašvaldība|Ukmerģes rajona]], [[Molētu rajona pašvaldība|Molētu rajona]], [[Viļņas rajona pašvaldība|Viļņas rajona]], [[Elektrēnu pašvaldība|Elektrēnu]], [[Kaišadores rajona pašvaldība|Kaišadores rajona]] un [[Jonavas rajona pašvaldība|Jonavas rajona pašvaldībām]]. == Seņūnijas == {| class="wikitable sortable" |+ !Seņūnija !Centrs !Iedzīvotāji !Platība !Pilsēta !Miesti !Ciemi |- |[[Aļones seņūnija]] |[[Aļone I]] |706 |111,35 |– |– |29 |- |[[Čobišķu seņūnija]] |[[Čobišķi]] |647 |84,56 |– |– |27 |- |[[Ģelvonu seņūnija]] |[[Ģelvoni]] |1035 |121,66 |– |[[Bagaslavišķis]], [[Ģelvoni]] |38 |- |[[Jauņūnu seņūnija]] |[[Jauņūni]] |1626 |148,44 |– |– |43 |- |[[Ķernaves seņūnija]] |[[Ķernave]] |399 |38,72 |– |[[Ķernave]] |14 |- |[[Musninku seņūnija]] |[[Musninki]] |977 |95,13 |– |[[Musninki]] |30 |- |Širvintu pilsētas seņūnija |[[Širvintas]] |5827 |4,02 |[[Širvintas]] |– |– |- |[[Širvintu seņūnija]] |[[Širvintas]] |2865 |165,12 |– |– |76 |- |[[Zibalu seņūnija]] |[[Zibali]] |941 |136,45 |– |[[Zibali]] |38 |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{Lietuvas pašvaldības}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Širvintu rajona pašvaldība| ]] qazxghqe9yd3f2gs2trh3n8xemyt1ve Mellenes 0 206969 4458358 4216764 2026-04-24T12:00:42Z Azera-Kior-da 144466 4458358 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|augiem|ezeru Sēmes pagastā|Mellene (ezers)}} {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = Parastā mellene | attēls = 203 Vaccinum myrtillus L.jpg | att_izmērs = 250px | att_nosaukums = {{TaksoSaite|Vaccinium myrtillus|Mellenes}} | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Ericales | rinda_lv = Viršu rinda | dzimta = Ericaceae | dzimta_lv = Ēriku dzimta | ģints = Vaccinium | ģints_lv = | suga = V. myrtillus | suga_lv = Parastā mellene | suga_r = Mellenes | binomial = Vaccinium myrtillus L. | sinonīmi = | kategorijas = nē }} '''Parastās mellenes''' (''Vaccinium myrtillus'') jeb Latvijā vienkārši '''mellenes''' ir daudzgadīgi [[ēriku dzimta]]s augi, kas veido krūmājus (mellenājus) ar tumši zilām ogām. Mellenes ir tuvu radnieciskas citiem, ārēji līdzīgiem melleņu ģints augiem: [[Amerikas mellenes|Amerikas mellenēm]] (''Vaccinium cyanococcus'') un [[zilenes|zilenēm]] (''Vaccinium uliginosum''). Mellenes dabiski aug visā [[Eiropa|Eiropā]], [[Āzija]]s ziemeļos, [[Grenlande|Grenlandē]], arī [[Ziemeļamerika]]s rietumos. Mellenes aug skābā augsnē, visbiežāk [[priedes|priežu]] mežos, bieži arī cita veida mežos, purvos un izcirtumos. Melleņu ogas ir ēdamas, tās izmanto [[pārtika|pārtikā]], it īpaši miltu konditorejas izstrādājumos, dzērienos un saldumos. Mellenes izmanto arī [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]: sirds slimību ārstēšanai, [[redze]]s uzlabošanai, [[caureja]]s novēršanai un dažādiem citiem gadījumiem.<ref>[http://www.tvnet.lv/sievietem/vesela/75150-mellenes_gardas_un_veseligas Mellenes — gardas un veselīgas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100918122757/http://www.tvnet.lv/sievietem/vesela/75150-mellenes_gardas_un_veseligas |date={{dat|2010|09|18||bez}} }}, tvnet.lv. Atjaunots: {{dat|2012|11|27}}.</ref> == Apraksts == Parastā mellene ir lakstaugs, kas dažreiz tiek pieskaitīts vasarzaļajiem sīkkrūmiem. Daudzgadīgs, augstums atkarībā no augtenes un vecuma 15-50 cm. Stublājs stāvs, zaļš, vasaras beigās mazliet koksnains, šķautņains. Zari arī šķautnaini. Lapas olveidīgas (garums 1-2,5 cm, platums 0,5-1,5 cm), uz stublāja un zariem pamīšus, to kātiņš ļoti īss. Plātnes mala sīkzobaina, gals nosmailināts. Ziedi nokareni, plati kausveida, pa vienam lapu žāklēs. Kauslapas zaļas, saaugušas, īsas. Vainaglapas saaugušas, zaļgansārtas, galā atlīkušas, garumā 0,4-0.7 cm. Irbulis parasti mazliet pārsniedz vainagu. Auglis — apaļa (diametrā 0,6-1 cm), zili melna oga ar apsarmi. Zied maijā. Ogas nogatavojas jūlija beigās, [[Augusts|augustā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | url= http://www.latvijasdaba.lv/augi/vaccinium-myrtillus-l/ | title= ''Latvijas Daba'' informācija}}</ref> == Attēlu galerija == <center><gallery widths="180px" heights="120px" perrow="4"> Attēls:Vaccinium myrtillus 001.JPG|Melleņu mētras Attēls:Vaccinium myrtillus 4858.JPG|Melleņu ziedi Attēls:BilberriesBig.jpg|Melleņu ogas </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ārstniecības augi]] [[Kategorija:Melleņu ģints]] g6jh9s0l7rg3fkanlbpj31ecmpdvss8 Salaspils 1. vidusskola 0 209610 4458871 4385101 2026-04-25T09:06:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458871 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Salaspils 1. vidusskola |attēla_nos = Salaspils1vidusskola.jpg |att_izm = 220px |att_apraksts = Salaspils 1. vidusskola [[Attēls:Salaspils 1. vidusskolas 4. korpuss.jpg|thumb|Jaunais skolas korpuss Ceru ielā 1]] |dibin = 1967. gadā |vieta = [[Lauku iela (Salaspils)|Lauku iela]] 1, [[Salaspils]], {{LAT}} |tips = vidusskola |direktors = Inese Paidere |skoleni = 1387 (2023) |mlapa = [http://www.s1vsk.lv s1vsk.lv] }} '''Salaspils 1. vidusskola''' ir [[Salaspils]] novada domes pašvaldības iestāde. Mācības notiek latviešu valodā. Skola piedāvā gan pamatizglītības, gan vidējās izglītības programmas. ==Vēsture== Salaspils vidusskolu dibināja pēc [[Rīgas HES]] būvēšanas uzsākšanas [[1967. gads|1967. gadā]], sākotnēji tā bija divplūsmu skola (latviešu un krievu), taču pēc [[Salaspils 2. vidusskola]]s izveides [[1973. gads|1973. gada]] mācības notika vienīgi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]. 1980—1990. gados skola specializējās [[Tēlotāja māksla|tēlotājā mākslā]] no 1. līdz 8. klasei, kā arī vidusskolas klasēs tika padziļināti mācīta [[fizika]] un [[matemātika]]. Ar 2017. gada 1. septembri skola uzsāka darbību jaunā ēkā Ceru ielā 1, kur mācās 7.-12. klašu skolēni. 2022./2023. mācību gadā skolā strādā 15 skolas absolventu. ===Skolas direktori=== * Jānis Tikmers (1967. augusts – 1971. februāris) * Vasilijs Ļikonovs (1971. februāris – 1971. augusts) * Juris Vrubļevskis (1971. septembris – 1974. jūnijs) * Brigita Vrubļevska (1974. jūlijs – 1975. augusts) * Kārlis Čudars (1975. septembris – 1977. aprīlis) * Austris Vasips (1977. aprīlis – 1979. augusts) * Sergejs Kazeko (1979. septembris – 1980. augusts) * Jānis Gūtmanis (1980. septembris – 1982. maijs) * Jānis Locāns (1982. maijs – 1985. janvāris) * Agris Eglītis (1985. janvāris – 1995. februāris) * Egils Krēsliņš (1995. februāris – 1996. jūlijs) * Elita Pušpure (1996. jūlijs - 2006. marts) * Vera Kalniņa (2006. marts - 2022. septembris) * Inese Paidere (no 2022. oktobra) ==Izglītības programmas== Salaspils 1. vidusskolā var apgūt izglītību šādās izglītības programmās: * Vispārējā pamatizglītības programmā; * Speciālās pamatizglītības programmā izglītojamiem ar [[Mācīšanās traucējumi|mācīšanās traucējumiem]]; * Vispārējās vidējās izglītības programmas trīs virzienos (tehnoloģiju virziens, eksaktais virziens, kā arī radošuma un sociālais virziens); ==Darbība starptautiskos projektos== ===Darbība Comenius projektos=== No [[2006. gads|2006.]] līdz [[2009. gads|2009. gadam]] kopā ar [[Vācija]]s, [[Polija]]s un [[Somija]]s skolēniem un skolotājiem, skola iesaistījās Comenius projektā "Tradīcijas un ierašas skolas gada kalendārā". No [[2010. gads|2010.]] līdz [[2012. gads|2012. gadam]] skolas skolēni un skolotāji piedalījās Comenius projektā ''[http://europeatthestage.blogspot.com/ Europe@the_stage]'', kura ietvaros, kopā ar piecām citām [[Eiropas Savienība|Eiropas]] valstīm ([[Slovēnija|Slovēniju]], [[Beļģija|Beļģiju]], [[Ungārija|Ungāriju]], [[Čehija|Čehiju]] un [[Spānija|Spāniju]]) tika apgūtas visu iesaistīto valstu tautas dziesmas un dejas. ===Darbība eTwinning projektos=== Darbību eTwinning projektos skola uzsāka jau [[2005. gads|2005. gadā]] angļu valodas stundās sadarbojoties ar [[Grieķija]]s skolēniem. Pēc tam tika veiksmīgi realizēti divi projekti [[Vācu valoda|vācu valodā]]: ''Schulrucksack und Inhalt fotografieren'' un ''Jung sein''. 2012./2013. mācību gadā notika sadarbība četros projektos: 5. klasēm - [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] apsveikumu sūtīšana uz 12 dažādām [[Eiropas Savienība|Eiropas]] valstīm projektā ''Christmas cards and traditions'', projekts informācijas tehnoloģiju jomā ''Let's do IT together'' un iepazīšanās ar citu valstu ēdieniem projektā ''Let's cook'', kā arī 2. semestrī tika uzsākts projekts 8. klašu skolēniem vācu valodā ''In der Welt der Medien''. 2013./2014. mācību gadā 5.klase darbojās projektā ''Sharing culture through cooking''<strong> </strong>ar [[Katalonija]]s skolēniem, bet 9. klases, darbojoties vācu valodas projektā ''Deutsch ist mehr als Bratwurst'', ieguva Eiropas kvalitātes sertifikātu. === Darbība Erasmus+ projektos === 2015. gadā tika apstiprināts [[Erasmus+]] projekts "[http://project-mec.jimdo.com/ The Mysteries of European Capitals]{{Novecojusi saite}}", kura laikā līdz 2017. gadam tiks meklētas un filmētas leģendas par projektā iesaistīto valstu galvaspilsētām, veidoti elektroniski mācību līdzekļi un pētīti UNESCO objekti. Projekts apvieno skolēnus un skolotājus no sešām Eiropas valstīm — [[Lietuva|Lietuvas]], [[Latvija|Latvijas]], [[Horvātija|Horvātijas]], [[Bulgārija|Bulgārijas]], [[Rumānija|Rumānijas]] un [[Spānija|Spānijas]]. 2016. gadā skola uzsāk dalību vēl vienā Erasmus+ projektā "[https://drop-of-water.jimdo.com/ My World - in the drop of water]{{Novecojusi saite}}”. Projektā iesaistītas sešas skolas no dažādām Eiropas valstīm - [[Lietuva|Lietuvas]], [[Latvija|Latvijas]], [[Nīderlande|Nīderlandes]], [[Turcija|Turcijas]], [[Portugāle|Portugāles]] un [[Igaunija|Igaunijas]]. 2019. gadā tiek uzsākts Erasmus+ projekts „European Student Theater Lab – Act for EU citizenship”, kurā piedalās arī skolas no Itālijas, Spānijas, Beļģijas un Kipras, bet 2021. gadā vēl viens Erasmus+ projekts. ==Ārējās saites== [http://www.s1vsk.lv Salaspils 1. vidusskolas mājaslapa] == Atsauces == {{atsauces}} {{Salaspils novada skolas}} [[Kategorija:Skolas Salaspilī]] [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] [[Kategorija:Skolas Latvijā]] ocvixw7hkd0y76ls120x1e0aqiej6it Radvilišķu rajona pašvaldība 0 209661 4458446 4452707 2026-04-24T15:12:12Z Kikos 3705 /* Seņūnijas */ 4458446 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name =Radvilišķu rajona pašvaldība | official_name = ''Radviliškio rajono savivaldybė'' | image_skyline = Tyruliudraustinis.jpg | imagesize = | image_caption = Tīruļu botāniskais-zooloģiskais liegums | settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]] | total_type = Kopā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | image_map = Radviliskis in Lithuania.svg | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Šauļu apriņķis]] | area_total_km2 = 1635 | population_total = 33745 | population_as_of = 2025 | population_density_km2 = auto | coor_pinpoint = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | seat_type = Centrs | seat = [[Radvilišķi]] | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 12 | p1 = [[Augštelku seņūnija]] | p2 = [[Baisogalas seņūnija]] | p3 = [[Grinkišķu seņūnija]] | p4 = [[Pakalnišķu seņūnija]] | p5 = [[Radvilišķu seņūnija]] | p6 = [[Radvilišķu pilsētas seņūnija]] | p7 = [[Sidabravas seņūnija]] | p8 = [[Šķēmju seņūnija]] | p9 = [[Šaukotas seņūnija]] | p10 = [[Šeduvas seņūnija]] | p11 = [[Šauļēnu seņūnija]] | p12 = [[Tīruļu seņūnija]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = [[lietuvieši]] (95,7%) | website = {{url|http://www.radviliskis.lt/}} }} '''Radvilišķu rajona pašvaldība''' ({{val-lt|Radviliškio rajono savivaldybė}}) ir viena no [[Lietuva]]s [[Lietuvas pašvaldības|pašvaldībām]]. Atrodas [[Šauļu apriņķis|Šauļu apriņķī]], vēsturiskajā [[Augštaitija]]s novadā. Tā robežojas ar [[Pakrojas rajona pašvaldība|Pakrojas rajona]], [[Panevēžas rajona pašvaldība|Panevēžas rajona]], [[Ķēdaiņu rajona pašvaldība|Ķēdaiņu rajona]], [[Raseiņu rajona pašvaldība|Raseiņu rajona]], [[Ķelmes rajona pašvaldība|Ķelmes rajona]] un [[Šauļu rajona pašvaldība|Šauļu rajona pašvaldībām]]. == Seņūnijas == {| class="wikitable sortable" |+ !Seņūnija !Centrs !Iedzīvotāji !Platība !Pilsētas !Miesti !Ciemi |- |[[Augštelku seņūnija]] |[[Augštelki]] |1366 |79,63 |– |– |16 |- |[[Baisogalas seņūnija]] |[[Baisogala]] |3305 |176,52 |– |[[Baisogala]], [[Paloni]] |29 |- |[[Griņķišķu seņūnija]] |[[Griņķišķi]] |1818 |203,93 |– |[[Griņķišķi]], [[Pašušve]] |39 |- |[[Pakalnišķu seņūnija]] |[[Raudondvari]] |1981 |162,55 |– |– |33 |- |Radvilišķu pilsētas seņūnija |[[Radvilišķi]] |15103 |22,41 |[[Radvilišķi]] |– |– |- |[[Radvilišķu seņūnija]] |[[Radvilišķi]] |2511 |187,54 |– |– |32 |- |[[Sidabravas seņūnija]] |[[Sidabrava]] |1342 |146,29 |– |[[Sidabrava]], [[Vadakti]] |24 |- |[[Sķēmju seņūnija]] |[[Sķēmji]] |971 |80,05 |– |[[Pocūnēļi]] |13 |- |[[Šaukotas seņūnija]] |[[Šaukota]] |792 |147,55 |– |[[Šaukota]] |23 |- |[[Šaulēnu seņūnija]] |[[Šaulēni]] |1166 |192,11 |– |[[Šaulēni]] |26 |- |[[Šeduvas pilsētas seņūnija]] |[[Šeduva]] |3963 |147,79 |[[Šeduva]] |– |27 |- |[[Tīruļu seņūnija]] |[[Tīruļi]] |610 |87,68 |– |[[Tīruļi]] |13 |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{Lietuvas pašvaldības}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Radvilišķu rajona pašvaldība| ]] gekwflocp3f4poo9a1yiwtizs0roq8d Rēzeknes Zaļā sinagoga 0 209786 4458786 4314168 2026-04-25T05:10:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458786 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Rēzeknes Zaļā sinagoga | infobox_width = | image = Externalsynagrezekne.jpg | image_size = 290px | alt = | caption = | map_type = Latvia | map_size = 290 | position = left | location = {{vieta|Latvija|Rēzekne|Krāslavas iela 5|3s=Krāslavas iela (Rēzekne)}} | latd = 56 | latm = 30| lats = 01| latNS = N | longd = 27 | longm = 20| longs = 04| longEW = E | religious_affiliation = [[jūdaisms]] | rite = | region = | state = | province = | territory = | prefecture = | sector = | district = | cercle = | municipality = | consecration_year = | status = | functional_status = sinagoga | heritage_designation = | leadership = | website = | architecture = | architect = | architecture_type = | architecture_style = | general_contractor = | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = 1845 | construction_cost = | specifications = | capacity = | length = | width = | width_nave = | height_max = | dome_quantity = | dome_height_outer = | dome_height_inner = | dome_dia_outer = | dome_dia_inner = | minaret_quantity = | minaret_height = | spire_quantity = | spire_height = | materials = koks | nrhp = | added = | refnum = | designated = }} '''Rēzeknes sinagoga''' vai arī '''Zaļā sinagoga''', literatūrā saukta arī par ''Beth midrash'' ("mācību māja"),<ref name="AIG">{{Tīmekļa atsauce|url=http://blog.aigsia.lv/2011/02/rezeknes-zala-sinagoga/|title=Rēzeknes Zaļā sinagoga|publisher=[[Arhitektoniskās izpētes grupa|blog.aigsia.lv]]|date={{dat|2011|02|16}}|access-date={{dat|2012|12|27||bez}}|archive-date={{dat|2016|01|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160114212635/http://blog.aigsia.lv/2011/02/rezeknes-zala-sinagoga/}}</ref> atrodas Krāslavas un Izraēlas ielu stūrī [[Rēzekne]]s pilsētas vecajā daļā, [[Dienvidu rajons (Rēzekne)|dienvidu rajonā]]. Tā ir vissenākā koka ēka pilsētā, un arī vienīgā no 12 sinagogām, kas saglabājusies līdz mūsdienām. ==Vēsture== Sinagogas celtniecību veica guļbūves tehnikā 1845. gadā. Līdzekļus sinagogas celtniecībai saziedoja vietējie ebreju namsaimnieki. Tie bija [[Aškenazi]] kultūras pārstāvji, kuri runāja [[Jidišs|jidišu]] valodā[[Jidišs|<nowiki/>]], kas kopš 17. gadsimta beigām ieceļoja no [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]]. Ēkas novietojums bija pārdomāts, lai tā atrastos pilsētniekiem pieejamā vietā, Rēzeknes pilsētas vecajā daļā starp Ludzas ceļu (tagad [[Latgales iela (Rēzekne)|Latgales iela]]) un [[Rēzekne (upe)|Rēzeknes upi]]. Šī ēka funkcionēja gan kā lūgšanu nams, gan izglītības iestāde, jeb mācību māja un bibliotēka. Pēc tam, kad caur Rēzekni tika uzbūvēta [[dzelzceļa līnija Varšava—Sanktpēterburga]], pilsētā strauji pieauga iedzīvotāju skaits. Palielinoties ebreju kopienai piederīgo skaitam Rēzeknē (toreizējā ''Režicā''), radās nepieciešamība pēc pulcēšanās vietas un sinagogas. 19. gadsimta beigās ebreju tirgotāji un amatnieki veidoja ap 50% no pilsētas iedzīvotāju kopskaita.<ref>Rēzeknes Zaļā sinagoga. Informatīvais izdevums. Rēzekne, 2016.</ref> Pilsētas ekonomiskais uzplaukums deva iespēju atjaunot un uzlabot jau laiku nokalpojušo sinagogu. 1939. gadā pie tās norisinājās vērienīgi pārbūves darbi. Pēdējais kapitālais remonts par sinagogas vecākā, Zāvela Čerfasa, saziedotiem līdzekļiem veikts 1970. gados. Sinagoga savu darbību pārtrauca 1990. gadā, kad avārijas stāvokļa dēļ tika slēgta. Pēc Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas lēmuma 2004. gadā tā tika iekļauta 100 apdraudētāko Latvijas kultūras pieminekļu skaitā. Rēzeknes Zaļās sinagogas restaurācijas autors ir arhitekts [[Artūrs Lapiņš]]. == Ēkas raksturojums == Rēzeknes Zaļā sinagoga ir vienīgā [[Baltijas valstis|Baltijas]] teritorijā esošā koka sinagoga, kas gandrīz bez būtiskiem pārveidojumiem saglabājusies līdz mūsdienām.<ref name="AIG2015">{{Tīmekļa atsauce|url=http://blog.aigsia.lv/2015/11/rezeknes-zala-sinagogas-arhitektura/|title=Rēzeknes Zaļā sinagogas arhitektūra|publisher=[[Arhitektoniskās izpētes grupa|blog.aigsia.lv]]|date={{dat|2015|11|23}}|access-date={{dat|2016|03|13||bez}}|archive-date={{dat|2016|04|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160422183734/http://blog.aigsia.lv/2015/11/rezeknes-zala-sinagogas-arhitektura/}}</ref> Ar laukakmeņu mūra cokola priedes guļbaļķi apšūti ar horizontāliem profilētiem dēļiem, ēka segta ar lēzenu četrslīpju jumtu. Fasāde veidota klasicisma-[[ampīrs|ampīra]] stilistikā. Lai saglabātu fasādes kompozīciju, lūgšanu telpas divstāvu apjomā daļā ēkas otrajā stāvā izvietoti t.s. "aklie logi" (vienīgie pilsētā). Ēkas izpētē tika noskaidrots, ka 20. gadsimta sākumā sinagoga pārkrāsota tumšzaļos toņos, tad arī ieguvusi savu nosaukumu. == Restaurācijas izaicinājumi == Kā raksta A. Lapiņš, sinagogas ēka ir interesanta Latvijas būvvēstures kontekstā, jo tā ir divstāvu guļbūve, Kā liecina vēlāk izbūvētās sienas savilces, ēkā gandrīz pēc uzcelšanas notikušas deformācijas, it īpaši austrumu sienā, kur tā bez atbalsta izbūvēta pilnā lūgšanu telpas augstumā. Stiprinājumi palīdzēja saglabāt ēku gadsimtu garumā. No konstruktīva viedokļa īpatns ir lūgšanu telpas griestu iekars, kas veidots ka trīsstūrveida iekārtā kopne. "Vairākkārtējas pārbūves sekmējušas ēkas deformācijas, tādēļ tajā neviena plakne nebija taisna, raksta arhitekts.<ref name=":0" /> Apdares atjaunošana pēc konservācijas principiem bija liels izaicinājums gan būvniekiem, gan atbildīgajām Rēzeknes pilsētas domes amatpersonām, bet tā bija veiksmīgi paveikta. Tādējādi no neizmantota grausta ēka pārvērtusies par Latgales pērli, kas priecē acis un popularizē pilsētu valstī un ārpus Latvijas robežiem. == Mūsdienas == Pēc Rēzeknes ebreju draudzes pasūtījuma, 2005. gadā izstrādāts sinagogas rekonstrukcijas tehniskais projekts. Projektā paredzēta sinagogas plānojuma struktūras atjaunošana tās sākotnējā izskatā, logu, griestu, grīdas un apdares materiālu atjaunošana, kā arī bojāto konstrukcijas un dekora elementu atjaunošana.<ref name="AIG" /> Fiksētās oriģinālās apdares atzinums kļuva par pamatu restaurācijas risinājumam - konservācijas metodei, izmantojot ekoloģiskas krāsas un materiālus. Fasādēs pēc iespējas tika saglabāts vēsturiskais koka apšuvums, restaurēti logi, griesti, grīdas, remontētas jums konstrukcijas, pastiprināti balkona pamati un nomainīta jumta segums. Zaļā sinagogas atjaunošanu īstenoja Rēzeknes pilsētas dome sadarbībā ar profesionālo skolu ''Sam Eyde'' [[Norvēģija|Norvēģijā]], [[Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola|Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolu]] un [[Rēzeknes tehnikums|Rēzeknes tehnikumu]] un tā tika svinīgi atklāta 2016. gada 22. janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/rezekni-turpmak-greznos-atjaunota-zala-sinagoga/|title=Rēzekni turpmāk greznos atjaunotā Zaļā sinagoga|publisher=Latvijas avīze|accessdate={{dat|2017|03|27}}}}</ref> Restaurācijas gaitā tika atjaunots autentiskais iekšējais telpu plānojums un lūgšanas zāles sakrālais koka ansamblis: Toras skapis, Bimā, Amuds. 2016. gada 23. janvārī sinagogā atkal notika dievkalpojums, kas sauca kopā Rēzeknē dzīvojošus ebreju kopienas pārstāvjus Ļeva Suhobokova vadībā. 2016. gadā par kvalitatīvo restaurāciju Rēzeknes Zaļā sinagoga ieguva Latvijas Būvniecības gada balvu - 3.vietu attiecīgajā nominācijā. == Ekspozīcija == Pēc restaurācijas sinagoga ir atvērta apmeklējumiem un tās telpās notiek arī kultūras un izglītojošas aktivitātes - muzeju nakts, izstādes, semināri, dokumentālu filmu demonstrējumi, koncerti. Apmeklētājiem apskatāmi: * digitālā fotoekspozīcija par Rēzeknes ebreju vēsturi un īpašumiem; * sakrālo priekšmetu kolekcija - [[Ecba, mērinstruments|ecba]], [[talīts]], tfillin, Toras tīstokļi, XIX.gs. lūgšanu grāmatas; * dokumentāla filma par Rēzeknes ebrejiem "Izdzīvošanas sindroms"; * neliela bibliotēka ar garīga satura literatūru. == Zinātniskie darbi == Rēzeknes Zaļās sinagogas rekonstrukcijas projekts ir kalpojis par impulsu ar lielāku vērienu pievērsties ebreju vēsturei, vienlīdz iesaistīto pētnieku skaita un tēmas atklājuma ziņā. 2016. gada martā [[Latgales vēstniecība "Gors"|Latgales Vēstniecībā "Gors"]] pirmo reizē notika zinātniskā konference "Ebreju Rēzekne". Akadēmiskie pētījumi par Rēzeknes un Latgales ebreju vēstures tēmu veido rakstu krājumu "[[Ebreju Rēzekne, zinātniska konference un rakstu krājums|Ebreju Rēzekne]]<ref name=":0">Ebreju Rēzekne. Rakstu krājums. / ''Sastādītāja Ineta Zelča Simansone. Latviešu un angļu valodās.'' // Rīga, Creative museum, 2017. - 284.lpp. {{ISBN|978-9934-19-140-4}}</ref>", kas tika prezentēts Rēzeknes Zaļajā sinagogā 2017. gada aprīlī. Izdevumu atbalstīja [[Fridriha Eberta fonds]], [[Valsts Kultūrkapitāla fonds]] un [[Rēzeknes pilsētas dome]]. Izdevuma vadītāja ir [[Ineta Zelča Simansone, Latvijas muzeoloģe|Ineta Zelča Simansone]], sinagogas ekspozīcijas satura koncepcijas autore un koordinatore, domnīcas ''Creative Museum'' vadītāja. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[http://www.sinagoga.lv/i Sinagogas mājaslapa]{{Novecojusi saite}} *[http://www.shamir.lv/lv/menu/20-sinagogas_un_rabini.html Latvijas sinagogu maketi]{{Novecojusi saite}} * [http://www1.yadvashem.org/untoldstories/database/index.asp?cid=182 The Jewish community of Rēzekne] * [http://www.flickr.com/photos/9679871@N04/1311429985/lightbox/ Rēzeknes sinagogas foto no vēstures] * [http://healthymole.blogspot.com/2011/09/saving-heritage-jewish-roots-and-small.html] {{Latvijas baznīcas}} [[Kategorija:Sinagogas Latvijā]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Rēzeknē]] 3lc5xikhcw63nu3v3jsn2x82lc3wexm Kupišķu rajona pašvaldība 0 210237 4458454 4455873 2026-04-24T15:30:31Z Kikos 3705 /* Seņūnijas */ 4458454 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name =Kupišķu rajona pašvaldība | official_name = ''Kupiškio rajono savivaldybė'' | image_skyline = Kupa river (Lithuania).jpg | imagesize = | image_caption = Kupas upe | settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]] | total_type = Kopā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | image_map = Kupiskis in Lithuania.svg | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Panevēžas apriņķis]] | area_total_km2 = 1080 | population_total = 15366 | population_as_of = 2025 | population_density_km2 = auto | coor_pinpoint = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | seat_type = Centrs | seat = [[Kupišķi]] | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 6 | p1 = [[Alizavas seņūnija]] | p2 = [[Kupišķu seņūnija]] | p3 = [[Norjūnu seņūnija]] | p4 = [[Skapišķu seņūnija]] | p5 = [[Subačus seņūnija]] | p6 = [[Šimones seņūnija]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = [[lietuvieši]] (97,3%) | website = {{url|http://www.kupiskis.lt/}} }} '''Kupišķu rajona pašvaldība''' ({{val-lt|Kupiškio rajono savivaldybė}}) ir viena no [[Lietuva]]s [[Pašvaldība|pašvaldībām]]. Atrodas [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķī]], vēsturiskajā [[Augštaitija]]s novada daļā, robežojas ar [[Biržu rajona pašvaldība|Biržu rajona]], [[Rokišķu rajona pašvaldība|Rokišķu rajona]], [[Anīkšču rajona pašvaldība|Anīkšču rajona]] un [[Panevēžas rajona pašvaldība|Panevēžas rajona pašvaldībām]]. Senās [[Sēlija (zeme)|Sēļu zemes]] daļa ([[Pelone]]), kas līdz [[Melnas līgums|Melnas līguma]] noslēgšanai 1422. gadā atradās [[Livonijas ordeņa valsts]] sastāvā. == Seņūnijas == {| class="wikitable sortable" |+ !Seņūnija !Centrs !Iedzīvotāji !Platība !Pilsētas !Miesti !Ciemi |- |[[Alizavas seņūnija]] |[[Alizava]] |1376 |186,78 |– |[[Alizava]], [[Salamieste]] |45 |- |[[Kupišķu seņūnija]] |[[Kupišķi]] |3025 |240,79 |[[Kupišķi]] |[[Antašava]] |60 |- |[[Norjūnu seņūnija]] |[[Norjūni]] |1712 |93,48 |– |[[Palēvene]] |25 |- |[[Skapišķu seņūnija]] |[[Skapišķi]] |1251 |202,97 |– |[[Skapišķi]] |33 |- |[[Subačus seņūnija]] |[[Subačus]] |1657 |116,88 |[[Subačus]] |[[Subačus (miests)|Subačus]] |36 |- |[[Šimones seņūnija]] |[[Šimone]] |1291 |232,75 |– |[[Šimone]] |54 |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{Lietuvas pašvaldības}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kupišķu rajona pašvaldība| ]] jqtlpmcje8l51ymtosvsf97mucu39vy Roberts Apinis 0 211550 4458602 4322001 2026-04-25T02:17:26Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458602 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Roberts Apinis | vārds_orig = | attēls = Roberts Apinis.JPG | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1892 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 22 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valkas apriņķis|Jaungulbenes pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1938 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 10 | m_vieta = {{vieta|Padomju Savienība|Krievijas PFSR|Maskava|Komunarkas poligons|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = Augusts Apinis | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = Divīzijas komisārs | dienesta_laiks = 1915—1918 un 1918—1935 | valsts = {{flag|Krievijas Impērija}} <br />{{flag|KPFSR|1918}} <br />{{flaga|Latvija|LSPR}} [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|LSPR]] <br />{{USSR}} | struktūra = Sauszemes bruņotie spēki | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]], <br />[[Latvijas brīvības cīņas]], <br />[[Krievijas pilsoņu karš]] | izglītība = | apbalvojumi = [[Attēls:RUS Order of Saint George 4th class ribbon 2000.svg|70px]] Svētā Jura krusts, <br />[[Sarkanā Karoga ordenis]] | cits_darbs = }} }} '''Roberts Apinis''' (1892—1938) bija [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] komandieris un padomju militārais darbinieks, rakstnieks, žurnālists. == Dzīvesgājums == Dzimis 1892. gada 22. augustā [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķa]] [[Jaungulbenes pagasts|Jaungulbenes pagasta]] zemnieka Augusta Apiņa ģimenē. 1912. gadā viņš kļuva par [[LSDSP vēsture|Latvijas Sociāldemokrātijas]] biedru. Piedalījās Pirmajā Pasaules karā, no 1915. gada bija [[5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks|5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka]] 2. rotas vecākais apakšvirsnieks. Par varonību [[Kauja pie Mazās Juglas|kaujā pie Mazās Juglas]] 1917. gada 19. augustā apbalvots ar Svētā Jura 4. šķiras krustu. [[Oktobra revolūcija]]s laikā Apinis bija 5. Zemgales pulka komitejas priekšsēdētājs. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā viņš piedalījās karadarbībā pret Latvijas Republikas bruņotajiem spēkiem. 1918. gada decembrī viņš kā 2. latviešu strēlnieku brigādes komisārs vadīja sarkanos strēlniekus [[Inčukalna kauja|Inčukalna kaujā]]. Vēlāk kā [[Latdivīzija|Latviešu strēlnieku divīzijas]] komisārs 1919. un 1920. gadā piedalījās kaujās pret [[Deņikins|Deņikina]] un [[Pjotrs Vrangelis|Vrangeļa]] armijām — [[Orlas-Kromu operācija|Orlas-Kromu operācijā]] un [[Perekopa-Čongaras operācija|Perekopa-Čongaras operācijā]]. Apbalvots ar [[Sarkanā Karoga ordenis|Sarkanā Karoga ordeni]]. Pēc Krievijas pilsoņu kara beigām darbojās [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] štābā (1921—1935) Maskavā. Kopā ar K. Jokumu sarakstīja lugu "Avantūra" (1935). 1935. gadā pārcēlās uz dzīvi [[Magadana|Magadanā]], kur bija žurnāla "Kolima" un laikraksta "Padomju Kolima" atbildīgais redaktors.<ref>Latvijas padomju enciklopēdijas 1. sējuma 300 lpp. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1981.</ref> 1937. gada 7. decembrī viņu [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijā"]] apcietināja un notiesāja "par dalību latviešu [[Kontrrevolūcija|kontrrevolucionārā]] teroristiskā organizācijā". 1938. gada 10. martā Apini nošāva un apraka [[Komunarkas poligons|Komunarkas poligonā]] pie Maskavas.<ref>[http://www.memo.ru/memory/communarka/index.htm Расстрельные списки Коммунарки. \\ Общество «Мемориал».] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130928013704/http://www.memo.ru/memory/communarka/index.htm |date={{dat|2013|09|28||bez}} }}: Апин Роберт Августович. Род. 1892, Валкском уезде Лифляндской губ.(Латвия); латыш, член ВКП(б), обр. высшее, ответственный редактор газеты «Советская Колыма», прож. в Магадане: ул.Берзина, д.6, кв.2. Арест. 7.12.1937. Приговорен Комиссией НКВД СССР, Прокуратуры СССР и ВКВС СССР 10.03.1938 по обв. в участии в к.-р. террористической организации. Расстрелян 10.03.1938. Реабилитирован 14.03.1956.</ref> == Darbi == * Latvju revolucionārais strēlnieks. Red. R. Apinis, V. Strauss, [[Kirils Stucka|K. Stucka]], P. Vīksne. I; II sējums. Maskava: Prometejs, 1934., 1935. == Literatūra == * Ingrīda Grivcova. ''Roberts Apinis: dokumentāls dzīves apraksts''. Rīga: "Avots", 1981. == Atsauce == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Apinis, Roberts}} [[Kategorija:Jura krusta saņēmēji]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]] [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] [[Kategorija:Komunarkas poligonā nošautie un apraktie]] [[Kategorija:PSRS virsnieki]] [[Kategorija:Sarkano latviešu strēlnieku virsnieki]] [[Kategorija:Gulbenes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] 54cn4i0k0kym93cgnqkgrbslf0xfzug Molētu rajona pašvaldība 0 211604 4458882 4446382 2026-04-25T09:37:39Z Kikos 3705 /* Seņūnijas */ 4458882 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name =Molētu rajona pašvaldība | official_name = ''Molėtų rajono savivaldybė'' | image_skyline = AlantosSen001.JPG | imagesize = | image_caption = Ainava pie Alantas ciema | settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]] | total_type = Kopā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | image_map = Moletai in Lithuania.svg | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Utenas apriņķis]] | area_total_km2 = 1367 | population_total = 16187 | population_as_of = 2025 | population_density_km2 = auto | coor_pinpoint = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | seat_type = Centrs | seat = [[Molēti]] | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 12 | p1 = [[Alantas seņūnija]] | p2 = [[Balninku seņūnija]] | p3 = [[Čiulēnu seņūnija]] | p4 = [[Dubiņģu seņūnija]] | p5 = [[Ģiedraiču seņūnija]] | p6 = [[Inturķes seņūnija]] | p7 = [[Jonišķu seņūnija]] | p8 = [[Lokesas seņūnija]] | p9 = [[Mindūnu seņūnija]] (ietilpst 33 ciemi un 5 viensētas) | p10 = [[Molēti|Molētu pilsēta]] | p11 = [[Suginču seņūnija]] | p12 = [[Videnišķu seņūnija]] | population_blank02_title = etniskais sastāvs | population_blank02 = [[lietuvieši]] (88,3%)<br />[[poļi]] (3,5%) | website = {{url|http://www.moletai.lt/}} }} '''Molētu rajona pašvaldība''' ({{val-lt|Molėtų rajono savivaldybė}}) ir viena no [[Lietuva]]s [[Lietuvas pašvaldības|pašvaldībām]]. Atrodas [[Utenas apriņķis|Utenas apriņķī]], vēsturiskajā [[Augštaitija]]s novadā. Tā robežojas ar [[Utenas rajona pašvaldība|Utenas rajona]], [[Švenčoņu rajona pašvaldība|Švenčoņu rajona]], [[Viļņas rajona pašvaldība|Viļņas rajona]], [[Širvintu rajona pašvaldība|Širvintu rajona]], [[Ukmerģes rajona pašvaldība|Ukmerģes rajona]] un [[Anīkšču rajona pašvaldība|Anīkšču rajona pašvaldībām]]. == Seņūnijas == Administratīvi rajona pašvaldībā ietilpst 11 seņūnijas un pašvaldības centrs [[Molēti|Molētu]] pilsēta, kas nevienā seņūnijā neietilpst. {| class="wikitable sortable" |+ !Seņūnija !Centrs !Iedzīvotāji !Platība !Pilsēta !Miesti !Ciemi |- |[[Alantas seņūnija]] |[[Alanta]] |1419 |156,68 |– |[[Alanta]] |66 |- |[[Balninku seņūnija]] |[[Balninki]] |735 |103,18 |– |[[Balninki]] |34 |- |[[Čiulēnu seņūnija]] |[[Tolieji]] |1199 |109,85 |– |– |55 |- |[[Dubiņģu seņūnija]] |[[Dubiņģi]] |733 |96,99 |– |[[Dubiņģi]] |36 |- |[[Ģiedraiču seņūnija]] |[[Ģiedraiči]] |1648 |174,27 |– |[[Ģiedraiči]] |87 |- |[[Inturķes seņūnija]] |[[Inturķe]] |1096 |173,67 |– |– |77 |- |[[Jonišķu seņūnija]] |[[Jonišķi (miests)|Jonišķi]] |978 |129,28 |– |[[Jonišķi (miests)|Jonišķi]] |56 |- |[[Lokesas seņūnija]] |[[Molēti]] |1208 |98,22 |– |– |56 |- |[[Mindūnu seņūnija]] |[[Mindūni]] |463 |60,4 |– |– |29 |- |[[Suginču seņūnija]] |[[Suginči]] |1407 |189,81 |– |– |75 |- |[[Videnišķu seņūnija]] |[[Videnišķi]] |554 |69,52 |– |– |30 |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{Lietuvas pašvaldības}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Molētu rajona pašvaldība| ]] ggz16eyxdql3z0cs7yy59s7l9uxv0z1 Kategorija:Katedrāles Latvijā 14 214964 4458759 2583870 2026-04-25T04:40:22Z Treisijs 347 4458759 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Katedrāles|Latvijā]] [[Kategorija:Baznīcas Latvijā]] 8j1990asm9f7r4iison91ejbq3lk88c Giljotīna 0 221631 4458857 3991856 2026-04-25T08:07:00Z ZANDMANIS 91184 4458857 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Guillotina. Exposición Inquisición en el Palacio de los Olvidados de Granada 01.jpg|thumb|Giljotīna]] '''Giljotīna''' ({{val|fr|Guillotine}}) ir ierīce, ar kuras palīdzību tiek izpildīts [[nāvessods]], nocērtot [[galva|galvu]]. Tā sastāv no gara vertikāla rāmja, kam augšā atrodas asmens. Persona, kam jāizpilda nāvessods, tā laikā atrodas rāmja apakšā tā, lai kakls atrastos tieši zem asmens. Asmens tiek atbrīvots, tas, krītot lejā, atdala galvu no pārējā ķermeņa.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Tehnika|last=Ročāns|first=Gints|publisher=Avots|year=2008. gads|isbn=978-9984-800-45-5|location=Langervaldes iela 1a, Jelgava, LV-3001|pages=73}}</ref> Giljotīna ir vislabāk pazīstama ar lietojumu [[Francija|Francijā]], tāpat tā tikusi izmantota Vācijā [[Trešais reihs|Trešā reiha]] laikā. Giljotīna tika ieviesta 1792. gadā [[Franču revolūcija|Lielās franču revolūcijas]] laikā pēc franču ārsta [[Žozefs Ignass Giljotēns|Žozefa Ignasa Giljotēna]] (''Joseph-Ignace Guillotin'') ieteikuma (1789. gada 10. oktobrī viņš to piedāvāja savā runā [[Nacionālā Asambleja|Nacionālajā Asamblejā]]). 1792. gada 25. aprīlī giljotīna pirmo reizi tika izmantota kā nāvessoda izpildes instruments Place de Grève laukumā: ar nāvi tika sodīts parasts [[zaglis]] [[Nikolā Žaks Peletjē|Nikolā Peletjē]]. Lielās Franču revolūcijas laikā nāvessods tika izpildīts aptuveni 16 000 revolucionāru.{{fact}} Giljotīnas nāvessoda izpildīšanai tikušas izmantotas arī vēl pēc franču revolūcijas, līdz 1981. gadā ar tobrīdējā Francijas prezidenta [[Fransuā Miterāns|Fransuā Miterāna]] atbalstu sodīšana ar giljotīnu tika atcelta.<ref name="legifrance.gouv.fr">[http://www.legifrance.gouv.fr/affichTexte.do?cidTexte=JORFTEXT000000319513&dateTexte=20090728 Loi n°81-908 du 9 octobre 1981 portant abolition de la peine de mort]</ref> Pēdējais, kam nāvessods ticis izpildīts ar giljotīnu, bija par draudzenes spīdzināšanu un slepkavību [[1977|1977. gada]] [[10. septembris|10. septembrī]] sodītais Hamida Džandobi ({{val|ar|حميدة جندوبي}}). Šis bija arī pēdējais nāvessods, kas veikts [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]. == Atsauces == {{Commonscat|Guillotines|Giljotīna}} {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} *[https://www.youtube.com/watch?v=YKSXuwpDqW4 История Гильотины / [История по Чёрному<nowiki>]</nowiki>] (krieviski) {{vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nāvessods]] [[Kategorija:Francijas vēsture]] rri0j8gr13po9f5u6x3ed3x4y2m1j30 Supermens 2 0 227653 4458880 4321479 2026-04-25T09:36:04Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Ričarda Lestera filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458880 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Supermens 2 | attēls = Superman ii ver3.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Superman II'' | žanrs = | režisors = [[Ričards Lesters]] | producents = | scenārija autors = | galvenajās lomās = * [[Kristofers Rīvs]] * [[Margota Kidera]] * [[Džīns Hekmens]] * [[Neds Bītijs]] * [[Džekijs Kūpers]] * [[Sāra Daglasa]] * [[Džeks O'Halorans]] * [[Valērija Perīna]] * [[Sūzana Jorka]] * [[Kliftons Džeimss]] * [[E. Dž. Maršals]] * [[Marks Maklūrs]] * [[Terenss Stemps]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = * ''Dovemead'' * ''Film Export A.G.'' * ''International Film Productions'' | izplatītājs = ''[[Warner Bros. Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|1980|12|4|Austrālija<ref name="Australia release">{{grāmatas atsauce |last=Langford |first=David |title=The Sex Column and Other Misprints |year=2005 |publisher=[[Wildside Press]] |isbn=978-1-930997-78-3 |page=[http://books.google.co.uk/books?id=n78kYbvUd_8C&pg=PA42 42]}}</ref>|1981|4|9|Apvienotā Karaliste}}<ref>{{ziņu atsauce |title= Entertainments (cinema listings)|author= |url= |newspaper=[[The Guardian]] |date=09 April 1981 |accessdate=27 April 2013}}</ref> | ilgums = 127 minūtes | valsts = * {{USA}} * {{GBR}} | valoda = | budžets = {{ASV dolārs|54 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|108,1 miljons}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://boxofficemojo.com/movies/?id=superman2.htm|title=Superman II, Box Office Information|publisher=[[Box Office Mojo]] |date= |accessdate=March 9, 2012}}</ref> | iepriekšējā = "[[Supermens (filma)|Supermens]]" | nākamā = "[[Supermens 3]]" | imdb = 0081573 }} '''"Supermens 2"''' ({{val|en|Superman II}}) ir 1980. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[supervaroņu filma]], kuras režisors ir [[Ričards Lesters]]. Filma ir balstīta uz ''[[DC Comics]]'' tēlu [[Supermens|Supermenu]]. Šis ir turpinājums 1978. gada filmai "[[Supermens (filma)|Supermens]]". Filmā Supermens cīnās ar [[ģenerālis Zods|ģenerāli Zodu]]. Galvenās lomas "Supermenā 2" attēlo [[Kristofers Rīvs]], [[Džīns Hekmens]], [[Margota Kidera]], [[Terenss Stemps]], [[Sāra Daglasa]] un [[Džeks O'Halorans]]. Filmas sākotnējais režisors [[Ričards Doners]], kas uzņēma arī pirmo filmu, nofilmēja aptuveni 75% filmas, līdz viņš tika aizstāts ar [[Ričards Lesters|Ričardu Lesteru]]. Lai Lesters tiktu nosaukts par pilnvērtīgu filmas režisoru, viņam bija jānofilmē vismaz 51% filmas ainu, tādējādi daudz kas tika pārfilmēts. 2006. gadā tika izdota Ričarda Donera filmas versija, kurā 83% filmas ir viņa filmēti. Filmā ģenerāli Zodu attēlojošais [[Terenss Stemps]] seriālā "[[Smolvila. Leģenda par Supermenu]]" attēloja Supermena bioloģisko tēvu Džorelu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Supermens}} {{DC filmas}} [[Kategorija:1980. gada filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:ASV zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:Warner Bros. filmas]] [[Kategorija:Supervaroņu filmas]] [[Kategorija:Ričarda Lestera filmas]] si25sta97hm6952s325g6xvnhfhfnn0 Supermens 3 0 227654 4458881 4397286 2026-04-25T09:36:22Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Ričarda Lestera filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458881 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Supermens 3 | attēls = Superman III poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Superman III'' | žanrs = | režisors = [[Ričards Lesters]]<ref>{{ziņu atsauce|title=UGO's World of Superman - Superman Movies: Superman III|publisher=[[UGO Networks]]|year=2006|url=http://superman.ugo.com/movies/supermanIII/default.asp|accessdate=2010-10-15|archiveurl=https://web.archive.org/web/20081004233831/http://superman.ugo.com/movies/supermanIII/default.asp|archivedate=2008-10-04}}</ref> | producents = | scenārija autors = | galvenajās lomās = * [[Kristofers Rīvs]] * [[Ričards Praiors]] * [[Džekijs Kūpers]] * [[Marks Maklūrs]] * [[Anete O'Tūla]] * [[Enija Rosa]] * [[Pamela Stīfensone]] * [[Roberts Vons]] * [[Margota Kidera]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = | izplatītājs = ''[[Warner Bros. Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|1983|6|17|ASV|1983|7|19|Apvienotā Karaliste|1983|8|1|Spānija}} | ilgums = 125 minūtes | valsts = * {{GBR}} * {{USA}} | valoda = | budžets = | ienākumi = {{ASV dolārs|59,9 miljoni}} | iepriekšējā = "[[Supermens 2]]" | nākamā = "[[Supermens 4]]" | imdb = 0086393 }} '''"Supermens 3"''' ({{val|en|Superman III}}) ir 1983. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]], kuras režisors ir [[Ričards Lesters]]. Filma ir balstīta uz ''[[DC Comics]]'' tēlu [[Supermens|Supermenu]]. Šis ir turpinājums 1980. gada filmai "[[Supermens 2]]". Filmā Supermens cīnās ar multimiljonāru Rosu Vebsteru, kas cenšas nogalināt Supermenu ar sev padotā datorģēnija Gūsa Gormana palīdzību. Galvenās lomas "Supermenā 3" attēlo [[Kristofers Rīvs]], [[Ričards Praiors]], [[Anete O'Tūla]], [[Roberts Vons]]. Filmā Lanu Lengu attēlojošā [[Anete O'Tūla]] seriālā "[[Smolvila. Leģenda par Supermenu]]" attēloja Supermena māti uz Zemes Martu Kentu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Supermens}} {{DC filmas}} [[Kategorija:1983. gada filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:Warner Bros. filmas]] [[Kategorija:Supervaroņu filmas]] [[Kategorija:Ričarda Lestera filmas]] k5tv902etlgabjjn7rgkbidko6hjn2i Olimpa dievi 0 230436 4458536 3708313 2026-04-24T19:54:24Z ~2026-25283-99 144538 Pie 12 Olimpa dieviem netika pieminēts viens no viņiem 4458536 wikitext text/x-wiki [[File:Jupiter Smyrna Louvre Ma13.jpg|thumb|Viens no Olimpa dieviem [[Zevs]]]] '''Olimpa dievi''' [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] bija galvenās [[dievība]]s grieķu panteonā, kas dzīvoja [[Olimpa kalns|Olimpa kalnā]]. Olimpa dievi savu pārākumu ieguva dievu karā, kurā [[Zevs]] vadīja savus brāļus un māsas uzvarā pār [[Titāni|titāniem]]. Olimpa dievi ir: [[Afrodīte]], [[Apollons]], [[Arejs]], [[Artemīda]], [[Atēna]], [[Dēmetra]], [[Dionīss]] ,[[Hēfaists]], [[Hēra]], [[Hermejs]], [[Poseidons]] un [[Zevs]] . Tāpat Olimpa dieviem mēdz pieskaitīt [[Aīds|Aīdu]] un [[Hestija|Hestiju]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20130811024515/http://www.desy.de/gna/interpedia/greek_myth/olympian.html The Olympians] {{en ikona}} {{mitoloģija-aizmetnis}} {{sengrieķu mitoloģija}} [[Kategorija:Sengrieķu mitoloģija]] i5rtpa1a8bqeoebrc00mdoxkbsa1cn2 4458540 4458536 2026-04-24T20:07:15Z Egilus 27634 4458540 wikitext text/x-wiki [[File:Jupiter Smyrna Louvre Ma13.jpg|thumb|Viens no Olimpa dieviem [[Zevs]]]] '''Olimpa dievi''' [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] bija galvenās [[dievība]]s grieķu panteonā, kas dzīvoja [[Olimpa kalns|Olimpa kalnā]]. Olimpa dievi savu pārākumu ieguva dievu karā, kurā [[Zevs]] vadīja savus brāļus un māsas uzvarā pār [[Titāni|titāniem]]. Olimpa dievi, pēc kanona divpadsmit, ir: [[Afrodīte]], [[Apollons]], [[Arejs]], [[Artemīda]], [[Atēna]], [[Dēmetra]], [[Hēfaists]], [[Hēra]], [[Hermejs]], [[Poseidons]] un [[Zevs]], par divpadsmito parasti uzskatīja [[Dionīss|Dionīsu]] vai [[Hestija|Hestiju]]. Tāpat Olimpa dieviem mēdz pieskaitīt [[Aīds|Aīdu]], == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20130811024515/http://www.desy.de/gna/interpedia/greek_myth/olympian.html The Olympians] {{en ikona}} {{mitoloģija-aizmetnis}} {{sengrieķu mitoloģija}} [[Kategorija:Sengrieķu mitoloģija]] t24su5gajmx4n3ow4yperaaibki4aoi Parastā raudene 0 231111 4458362 4253673 2026-04-24T12:03:26Z Azera-Kior-da 144466 4458362 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | binomial = Origanum vulgare | autors = [[Kārlis Linnejs|Linnaeus]] | nosaukums = Parastā raudene | attēls = Illustration Origanum vulgare0.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Lamiales | rinda_lv = Panātru rinda | dzimta = Lamiaceae | dzimta_lv = Lūpziežu dzimta | ģints = Origanum | ģints_lv = Raudenes | suga = O. vulgare | suga_lv = Parastā raudene | suga_r = Raudene | sinonīmi = | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Parastā raudene''' (''Origanum vulgare''), dažkārt arī saukta par '''oregano''',<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Kā latviešu valodā pareizi rakstīt garšvielu: ''oregano'' vai ''oregāno?'' |year= 2012 |format= [[Pārnesams dokumentu formāts|PDF]] |publisher= [[Latviešu valodas aģentūra]] |url= http://www.valoda.lv/wp-content/uploads/docs/BUJ/Pareizrakstiba_.pdf#page=7 |accessdate= 2017. gada 10. maijā |quote= Pamatojoties uz Latviešu valodas ekspertu komisijas lēmumu (16.05.2012. sēdes protokols Nr. 20), latviešu valodā minētais garšaugs rakstāms ar īsu '''''a''''': '''''oregano'''''. Šī garšauga latviskais nosaukums ir ''raudene''. }}{{Novecojusi saite}}</ref> ir [[lūpziežu dzimta]]s daudzgadīgs [[lakstaugs]].<ref name="Uztura mācība">{{Grāmatas atsauce |title= Uztura mācība |author1=Zigurds Zariņš |author2=Lolita Neimane |author3=Edgars Bodnieks |edition=6. pārstrādātais un papildinātais |year=2015 |publisher=[[LU Akadēmiskais apgāds]] |location=[[Rīga]] |page=249.—250 |isbn=978-9984-45-932-5}}</ref> Tā dabiskais izplatības areāls ir silti [[mērenā josla|mērenās joslas]] apgabali [[Vidusjūra]]s reģionā. Oregano ir arī dekoratīvs augs, un daudzas šķirnes ir selekcionētas, lai atšķirtu lapu krāsu, ziedu krāsu un formu. == Raksturojums == Raudene izaug no 20 līdz 80 cm augsta. [[Lapas|Lapu]] garums no 1 līdz 4 cm. [[Zieds|Ziedi]] parasti ir purpursarkanā krāsā, 3–4 mm gari. == Ķīmiskais sastāvs == Raudenes lapās ir no 0,12 līdz 1,2% [[ēteriskās eļļas|ēterisko eļļu]], tostarp [[fenols|fenola]] un [[timols|timola]]. Tajā ir arī [[rūgtvielas]], [[miecvielas]] un ļoti daudz [[C vitamīns|C vitamīna]].<ref name="Uztura mācība"/> == Izmantojums == [[Attēls:Oregano-spice.jpg|200px|thumb|left|Kaltētas raudenes lapas]] Raudenei ir [[majorāns|majorānam]] līdzīga garša un smarža, tikai maigāka. Raudene ir visā pasaulē ļoti izplatīts [[garšaugs]], ko bieži vien iekļauj dažādos garšvielu maisījumos, piemēram, picu maisījumā (kopā ar [[baziliks|baziliku]] un majorānu), kā arī pievieno [[salāti (ēdiens)|salātiem]], [[tomāti|tomātu]] biezenim, olu ēdieniem, [[siers|sieram]], jēra un teļa cepešiem un citur.<ref name="Uztura mācība"/> Raudenei piemīt pretbakteriālas īpašības, tādēļ to plaši izmanto arī [[medicīna|medicīnā]], lai ārstētu [[saaukstēšanās|saaukstēšanos]], [[bronhīts|bronhītu]], [[garais klepus|garo klepu]], dažādas [[kuņģis|kuņģa]] un [[zarnas|zarnu]] slimības, kā arī [[auss|ausu]] un [[kakls|kakla]] skalošanai.<ref name="Uztura mācība"/> == Atsauces == {{atsauces}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kaķmētru apakšdzimta]] [[Kategorija:Garšaugi]] [[Kategorija:Ārstniecības augi]] 0kzlvx3nkkd54tvwyxh14ed8l6bboba 4458376 4458362 2026-04-24T12:17:19Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Azera-Kior-da|Azera-Kior-da]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot 4253673 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | binomial = Origanum vulgare | autors = [[Kārlis Linnejs|Linnaeus]] | nosaukums = Parastā raudene | attēls = Illustration Origanum vulgare0.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Lamiales | rinda_lv = Panātru rinda | dzimta = Lamiaceae | dzimta_lv = Lūpziežu dzimta | ģints = Origanum | ģints_lv = Raudenes | suga = O. vulgare | suga_lv = Parastā raudene | suga_r = Raudene | sinonīmi = | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Parastā raudene''' (''Origanum vulgare''), dažkārt arī saukta par '''oregano''',<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Kā latviešu valodā pareizi rakstīt garšvielu: ''oregano'' vai ''oregāno?'' |year= 2012 |format= [[Pārnesams dokumentu formāts|PDF]] |publisher= [[Latviešu valodas aģentūra]] |url= http://www.valoda.lv/wp-content/uploads/docs/BUJ/Pareizrakstiba_.pdf#page=7 |accessdate= 2017. gada 10. maijā |quote= Pamatojoties uz Latviešu valodas ekspertu komisijas lēmumu (16.05.2012. sēdes protokols Nr. 20), latviešu valodā minētais garšaugs rakstāms ar īsu '''''a''''': '''''oregano'''''. Šī garšauga latviskais nosaukums ir ''raudene''. }}{{Novecojusi saite}}</ref> ir [[lūpziežu dzimta]]s daudzgadīgs [[lakstaugs]].<ref name="Uztura mācība">{{Grāmatas atsauce |title= Uztura mācība |author1=Zigurds Zariņš |author2=Lolita Neimane |author3=Edgars Bodnieks |edition=6. pārstrādātais un papildinātais |year=2015 |publisher=[[LU Akadēmiskais apgāds]] |location=[[Rīga]] |page=249.—250 |isbn=978-9984-45-932-5}}</ref> Tā dabiskais izplatības areāls ir silti [[mērenā josla|mērenās joslas]] apgabali [[Vidusjūra]]s reģionā. == Raksturojums == Raudene izaug no 20 līdz 80 cm augsta. [[Lapas|Lapu]] garums no 1 līdz 4 cm. [[Zieds|Ziedi]] parasti ir purpursarkanā krāsā, 3–4 mm gari. == Ķīmiskais sastāvs == Raudenes lapās ir no 0,12 līdz 1,2% [[ēteriskās eļļas|ēterisko eļļu]], tostarp [[fenols|fenola]] un [[timols|timola]]. Tajā ir arī [[rūgtvielas]], [[miecvielas]] un ļoti daudz [[C vitamīns|C vitamīna]].<ref name="Uztura mācība"/> == Izmantojums == [[Attēls:Oregano-spice.jpg|200px|thumb|left|Kaltētas raudenes lapas]] Raudenei ir [[majorāns|majorānam]] līdzīga garša un smarža, tikai maigāka. Raudene ir visā pasaulē ļoti izplatīts [[garšaugs]], ko bieži vien iekļauj dažādos garšvielu maisījumos, piemēram, picu maisījumā (kopā ar [[baziliks|baziliku]] un majorānu), kā arī pievieno [[salāti (ēdiens)|salātiem]], [[tomāti|tomātu]] biezenim, olu ēdieniem, [[siers|sieram]], jēra un teļa cepešiem un citur.<ref name="Uztura mācība"/> Raudenei piemīt pretbakteriālas īpašības, tādēļ to plaši izmanto arī [[medicīna|medicīnā]], lai ārstētu [[saaukstēšanās|saaukstēšanos]], [[bronhīts|bronhītu]], [[garais klepus|garo klepu]], dažādas [[kuņģis|kuņģa]] un [[zarnas|zarnu]] slimības, kā arī [[auss|ausu]] un [[kakls|kakla]] skalošanai.<ref name="Uztura mācība"/> == Atsauces == {{atsauces}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kaķmētru apakšdzimta]] [[Kategorija:Garšaugi]] [[Kategorija:Ārstniecības augi]] jgy642oktcevrpkfv7gzbvbmkq5gf6w 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas 0 241396 4458548 4205061 2026-04-24T20:18:11Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4458548 wikitext text/x-wiki {{Vēlēšanu infokaste |election_name = 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas |country = Eiropas Savienība |type = parliamentary |ongoing = yes |previous_election = 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas |previous_year = 2009 |next_election = 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas |next_year = 2019 |election_date = 2014. gada 22.—25. maijs |seats_for_election = 751 <!-- map --> | map_image = EP2014-Member States FR.svg | map_size = 250px | map_caption = ES dalībvalstis ar vēlēšanas lielāko balsu skaitu ieguvušajām Eiropas partijām: {{Legend inline|#0066CC|[[Eiropas Tautas partija|EPP]]}} {{Legend inline|#DD0000|[[Progressive Alliance of Socialists and Democrats|S&D]]}} {{Legend inline|#FFCC33|[[Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība|ALDE]]}} {{Legend inline|#004080|[[Europe of Nations and Freedom|ENF]]}} {{Legend inline|#003399|[[European Conservatives and Reformists|ECR]]}} {{Legend inline|#74C2C3|[[Europe of Freedom and Direct Democracy|EFDD]]}} <!-- bottom --> |title = Eiropas Komisijas prezidents |posttitle = |before_election = [[Žuze Manuels Barozu]] |before_party = |after_election = [[Žans Klods Junkers]] |after_party = }} '''2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas''' bija astotās [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] vēlēšanas. Tās norisinājās visās 28 [[Eiropas Savienība]]s [[Eiropas Savienības dalībvalsts|dalībvalstīs]] laikā no 22. līdz 25. maijam ([[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Latvijā]] — 24. maijā),<ref>[http://www.elections2014.eu/lv/press-kit/content/20131112PKH24411/html/Parlaments-un-2014.-gada-v%C4%93l%C4%93%C5%A1anas Parlaments un 2014.gada vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140913131645/http://www.elections2014.eu/lv/press-kit/content/20131112PKH24411/html/Parlaments-un-2014.-gada-v%C4%93l%C4%93%C5%A1anas |date={{dat|2014|09|13||bez}} }}. Eiropas Parlaments. Atjaunināts: 2014. gada 13. maijā.</ref> kā to vienbalsīgi nolēma [[Eiropas Savienības Padome]].<ref>[http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2013:169:0069:0069:EN:PDF COUNCIL DECISION 2013/299/EU, Euratom of 14 June 2013 fixing the period for the eighth election of representatives to the European Parliament by direct universal suffrage] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191013135000/https://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2013:169:0069:0069:EN:PDF |date={{dat|2019|10|13||bez}} }}, published on 21 June 2013 by the Official Journal of the European Union, L 169/69</ref> == Norise == 2014. gada vēlēšanas notika maija beigās, nevis jūnija sākumā, kā iepriekšējo Eiropas Parlamenta vēlēšanu gadījumā.<ref>{{cite press release |date=15 April 2013|title=Next European Parliament elections to be brought forward to May 2014 |url=http://www.europarl.europa.eu/news/en/news-room/content/20130415IPR07312/html/Next-European-Parliament-elections-to-be-brought-forward-to-May-2014 |publisher=European Parliament |accessdate=7 January 2014}}</ref> Kopumā ievēlēja 751 deputātu, [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|no Latvijas 8 deputātus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2013:181:0057:01:LV:HTML|title=2013/312/ES: Eiropadomes Lēmums ( 2013. gada 28. jūnijs ), ar ko nosaka Eiropas Parlamenta sastāvu|publisher=Eur-lex.europa.eu|accessdate={{dat|2014|1|8||bez}}|archive-date={{dat|2013|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131111121016/http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2013:181:0057:01:LV:HTML}}</ref> == Rezultāti == Vēlēšanās visvairāk balsu ieguva centriskā [[Eiropas Tautas partija]] (EPP, 221 deputāts) un Sociālistu un Demokrātu Progresīvā Alianse (S&D, 191 deputāts). Salīdzinoši vairāk balsu nekā iepriekšējās EP vēlēšanās ieguva labējie Eiropas Konservatīvie un Reformisti (ECR, 70 deputātu) un Brīvības un Demokrātijas Eiropa (EFD, 48 deputāti). Vairāk balsu kā iepriekšējās vēlēšanās ieguva arī kreiso partiju frakcija (GUE/NGL, 45 deputāti). Vidējā balsotāju aktivitāte Eiropas Parlamenta bija 43%. Augsta aktivitāte bija Beļģijā un Luksemburgā (90%), Maltā (74,8%), Itālijā (60%), Grieķijā (58,2%), Dānijā (56,4%), Īrijā (51,6%), Zviedrijā (48,8)%, Vācijā (47,9%), Spānijā (45,9%) un Austrijā (45,7%). Vismazāk aktīvie bija vēlētāji Slovākijā (13%), Čehijā (19,5%), Slovēnijā (21%), Polijā (22,7%), Horvātijā (25,1%) un Ungārijā (29%), zema aktivitāte bija arī Latvijā (30%) un Rumānijā (32,2%). Portugālē balsot devās 34,5%, Bulgārijā 35,5%, Apvienotajā Karalistē 36%, Igaunijā 36,4%, Somijā 40,9%, Francijā 43,5%, Kiprā 44% vēlētāju, bet Lietuvā, kur EP vēlēšanas notika vienlaikus ar Valsts prezidenta vēlēšanu otro kārtu, — 44,9%. <!-- NOTE FOR EDITORS, PLEASE READ: newly elected parties are to be put in the "New parties" column, not in the groups they will be joining. It is important, because we can see how many new parties have been elected and how good were the old groups doing. --> {| class="wikitable" style="font-size:80%; text-align:left; width: 100%; margin-left: auto; margin-right: auto; white-space:nowrap" |- ! style="width: 10%" rowspan="3"|ES valstis ! style="width: 80%" colspan=18|EP politiskās grupas ! style="width: 4%" rowspan="3"|deputāti ! style="width: 4%" rowspan="3"|piezīmes |- ! style="width:10%; background:#39f;" colspan="2"| ! style="width:10%; background:#F0001C;" colspan="2"| ! style="width:10%; background:gold;" colspan="2"| ! style="width:10%; background:#32CD32;" colspan="2"| ! style="width:10%; background:#0054A5;" colspan="2"| ! style="width:10%; background:darkRed;" colspan="2"| ! style="width:10%; background:#40E0D0;" colspan="2"| ! style="width:10%; background:#999;" colspan="2"| ! style="width:10%; background:white;" colspan="2"| |- ! style="width: 10%" colspan=2|[[Eiropas Tautas partija|EPP]] ! style="width: 10%" colspan=2|[[Sociālistu un Demokrātu Progresīvā Alianse (S&D)|S&D]] ! style="width: 10%" colspan=2|[[Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība|ALDE]] ! style="width: 10%" colspan=2|[[Zaļie-Eiropas Brīvā Alianse (G-EFA)|G-EFA]] ! style="width: 10%" colspan=2|[[Eiropas Konservatīvie un Reformisti (ECR)|ECR]] ! style="width: 10%" colspan=2|[[Eiropas Apvienotie Kreisie-Ziemeļvalstu Zaļie Kreisie (GUE/NGL)|Eiropas Apvienotie Kreisie-Ziemeļvalstu Zaļie Kreisie]] ! style="width: 10%" colspan=2|[[Brīvības un Demokrātijas Eiropa (EFD)|EFD]] ! style="width: 10%" colspan=2|[[Non-Inscrits|NI]] ! style="width: 10%" colspan=2|jaunās partijas |- | {{GER}} | style="background:#a9d4ff; text-align:left;"|29 ([[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība|CDU]])<br />5 ([[CSU]]) | style="background:#a9d4ff; text-align:right;"|−8 | style="background:pink; text-align:left;"|27 ([[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|SPD]]) | style="background:pink; text-align:right;"|+4 | style="background:#f0ff8a; text-align:left;"|3 ([[FDP]]) | style="background:#f0ff8a; text-align:right;"|−9 | style="background:#c7d8d1; text-align:left;"|11 ([[B’90/Grüne]]) | style="background:#c7d8d1; text-align:right;"|−3 | style="background:#e1c4f6; text-align:left;"| | style="background:#e1c4f6; text-align:right;"| | style="background:#ebbbbb; text-align:left;"|7 ([[Linke]]) | style="background:#ebbbbb; text-align:right;"|−1 | style="background:#A4FFFF; text-align:left;"| | style="background:#A4FFFF; text-align:right;"| | style="background:#eee; text-align:left;"| | style="background:#eee; text-align:right;"| | style="background:white; text-align:left;"|7 ([[AfD]])<br />1 ([[FW]])<br />1 ([[Piraten]])<br />1 ([[TIERSCHUTZ]])<br />1 ([[Vācijas Nacionāldemokrātiskā partija|NPD]])<br />1 ([[FAMILIE]])<br />1 ([[ÖDP]])<br />1 ([[PARTEI]]) | style="background:white; text-align:right;"|+14 !align=right|96 |<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bundeswahlleiter.de/de/europawahlen/EU_BUND_14/ergebnisse/bundesergebnisse/grafik_sitze_99.html |title=Sitzverteilung |language=German |publisher=Bundeswahlleiter.de |date= |accessdate=26 May 2014 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140526035215/http://www.bundeswahlleiter.de/de/europawahlen/EU_BUND_14/ergebnisse/bundesergebnisse/grafik_sitze_99.html |archivedate={{dat|2014|05|26||bez}} }}</ref> |- | {{FRA}} | style="background:#a9d4ff; text-align:left;"|20 ([[UMP (Francijas partija)|UMP]]) | style="background:#a9d4ff; text-align:right;"|−9 | style="background:pink; text-align:left;"|13 ([[PS (Francijas partija)|PS]], [[PRG]]) | style="background:pink; text-align:right;"|−1 | style="background:#f0ff8a; text-align:left;"|7 ([[UDI]], [[MoDem]]) | style="background:#f0ff8a; text-align:right;"|−3 | style="background:#c7d8d1; text-align:left;"|6 ([[EELV (Francijas partija)|EELV]], [[MEI]]) | style="background:#c7d8d1; text-align:right;"|−6 | style="background:#e1c4f6; text-align:left;"| | style="background:#e1c4f6; text-align:right;"| | style="background:#ebbbbb; text-align:left;"|3 ([[FG]]) <br />1 ([[AOM]]) | style="background:#ebbbbb; text-align:right;"|−1 | style="background:#A4FFFF; text-align:left;"| | style="background:#A4FFFF; text-align:right;"|−1 | style="background:#eee; text-align:left;"|24 ([[FN]]-RBM) | style="background:#eee; text-align:right;"|+21 | style="background:white; text-align:left;"| | style="background:white; text-align:right;"| !align=right|74 |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://elections.interieur.gouv.fr/ER2014/index.html |title=Élections européennes |language=French |publisher=http://elections.interieur.gouv.fr/ |date=25 May 2014 |accessdate=26 May 2014}}</ref><br /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.results-elections2014.eu/en/country-results-fr-2014.html |title=Results of the 2014 European elections |language=English |publisher=http://www.results-elections2014.eu/ |date=25 May 2014 |accessdate=26 May 2014 |archive-date={{dat|2014|05|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140527213242/http://www.results-elections2014.eu/en/country-results-fr-2014.html }}</ref> |- | {{UK}} | style="background:#a9d4ff; text-align:left;"| | style="background:#a9d4ff; text-align:right;"| | style="background:pink; text-align:left;"| 20 ([[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Lab]]) | style="background:pink; text-align:right;"| +7 | style="background:#f0ff8a; text-align:left;"| 1 ([[Liberālie demokrāti|LibDem]]) | style="background:#f0ff8a; text-align:right;"| −11 | style="background:#c7d8d1; text-align:left;"| 3 ([[Green Party of England and Wales|Green]])<br /> 2 ([[Scottish National Party|SNP]])<br /> 1 ([[Plaid Cymru|PC]]) | style="background:#c7d8d1; text-align:right;"| +1<br /> =<br /> = | style="background:#e1c4f6; text-align:left;"| 19 ([[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Cons.]])<br /> 1 ([[Ulster Unionist Party|UUP]]) | style="background:#e1c4f6; text-align:right;"| −7<br /> = | style="background:#ebbbbb; text-align:left;"| 1 ([[Sinn Féin|SF]]) | style="background:#ebbbbb; text-align:right;"| = | style="background:#99FCFC; text-align:left;"| 24 ([[UK Independence Party|UKIP]]) | style="background:#99FCFC; text-align:right;"| +12 | style="background:#eee; text-align:left;"| 1 ([[Democratic Unionist Party|DUP]])<br /> 0 ([[British National Party|BNP]]) | style="background:#eee; text-align:right;"| =<br /> −2 | style="background:white; text-align:left;"| | style="background:white; text-align:right;"| !73 |<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bbc.com/news/events/vote2014/eu-uk-results |title=UK European election results |publisher=BBC |date=26 May 2014}}</ref><br /><ref name="NI">{{Tīmekļa atsauce|url=http://electionsireland.org/result.cfm?election=2014E&cons=192 |title=2014 European Election, Northern Ireland First Preference Votes |publisher=ElectionsIreland.org |date=26 May 2014 |accessdate=26 May 2014}}</ref> |- | {{ITA}} | style="background:#a9d4ff; text-align:left;"|13 ([[Forza Italia|FI]])<br /> 3 ([[New Centre-Right|NCD]]-[[Union of the Centre (2008)|UDC]])<br />1 ([[South Tyrolean People's Party|SVP)]] | style="background:#a9d4ff; text-align:right;"|−18 | style="background:pink; text-align:left;"|31 ([[Democratic Party (Italy)|PD]]) | style="background:pink; text-align:right;"|+10 | style="background:#f0ff8a; text-align:left;"| | style="background:#f0ff8a; text-align:right;"|−7 | style="background:#c7d8d1; text-align:left;"| | style="background:#c7d8d1; text-align:right;"| | style="background:#e1c4f6; text-align:left;"| | style="background:#e1c4f6; text-align:right;"| | style="background:#ebbbbb; text-align:left;"| 3 ([[The Other Europe|AE]]) | style="background:#ebbbbb; text-align:right;"|+3 | style="background:#A4FFFF; text-align:left;"| 5 ([[Lega Nord|LN]]) | style="background:#A4FFFF; text-align:right;"|−4 | style="background:#eee; text-align:left;"| | style="background:#eee; text-align:right;"| | style="background:white; text-align:left;"|17 ([[Five Star Movement|M5S]]) | style="background:white; text-align:right;"|+17 !align=right|73 |- | {{ESP}} | style="background:#a9d4ff; text-align:left;"| 16 ([[People's Party (Spain)|PP]])<br />1 ([[Democratic Union of Catalonia|UDC]]) | style="background:#a9d4ff; text-align:right;"| −8 | style="background:pink; text-align:left;"| 14 ([[Spanish Socialist Workers' Party|PSOE]]) | style="background:pink; text-align:right;"| −9 | style="background:#f0ff8a; text-align:left;"|1 ([[Democratic Convergence of Catalonia|CDC]])<br />1 ([[Basque Nationalist Party|PNV]]) | style="background:#f0ff8a; text-align:right;"| | style="background:#c7d8d1; text-align:left;"|2 ([[L'Esquerra pel Dret a Decidir|EPDD]])<br />1 ([[Initiative for Catalonia Greens|ICV]])<br />1 ([[Los Pueblos Deciden|LPD]])<br />1 ([[European Spring (Spanish political party)|PE]]) | style="background:#c7d8d1; text-align:right;"|+3 | style="background:#e1c4f6; text-align:left;"| | style="background:#e1c4f6; text-align:right;"| | style="background:#ebbbbb; text-align:left;"|5 ([[United Left (Spain)|IU]]) | style="background:#ebbbbb; text-align:right;"|+4 | style="background:#A4FFFF; text-align:left;"| | style="background:#A4FFFF; text-align:right;"| | style="background:#eee; text-align:left;"|4 ([[Union, Progress and Democracy|UPyD]]) | style="background:#eee; text-align:right;"|+3 | style="background:white; text-align:left;"|5 ([[Podemos (Spanish political party)|Podemos]])<br />2 ([[Citizens – Party of the Citizenry|C's]]) | style="background:white; text-align:right;"|+7 !align=right|54 |- | {{POL}} | style="background:#a9d4ff; text-align:left;"| 19 ([[Pilsoņu platforma|PO]]) <br /> 4 ([[Polijas zemnieku partija|PSL]]) | style="background:#a9d4ff; text-align:right;"| -6<br /> 0 | style="background:pink; text-align:left;"| 5 ([[Demokrātiskā kreiso savienība|SLD]]-[[Labour United|UP]]) | style="background:pink; text-align:right;"| −2 | style="background:#f0ff8a; text-align:left;"| | style="background:#f0ff8a; text-align:right;"| | style="background:#c7d8d1; text-align:left;"| | style="background:#c7d8d1; text-align:right;"| | style="background:#e1c4f6; text-align:left;"| 19 ([[Likums un taisnīgums|PiS]]) | style="background:#e1c4f6; text-align:right;"| +4 | style="background:#ebbbbb; text-align:left;"| | style="background:#ebbbbb; text-align:right;"| | style="background:#A4FFFF; text-align:left;"| | style="background:#A4FFFF; text-align:right;"| | style="background:#eee; text-align:left;"| | style="background:#eee; text-align:right;"| | style="background:white; text-align:left;"| 4 ([[Congress of the New Right|KNP]]) | style="background:white; text-align:right;"| +4 !align=right|51 |- | {{ROM}} | style="background:#a9d4ff; text-align:left;"| <br />5 ([[Democratic Liberal Party (Romania)|PDL]]) <br />2 ([[Democratic Union of Hungarians in Romania|UDMR-RMDSZ]]) <br />2 ([[People's Movement Party|PMP]]) | style="background:#a9d4ff; text-align:right;"|+2 | style="background:pink; text-align:left;"|16 ([[Social Democratic Party (Romania)|PSD-UNPR-PC]]) | style="background:pink; text-align:right;"|+5 | style="background:#f0ff8a; text-align:left;"| 6 ([[National Liberal Party (Romania)|PNL]]) | style="background:#f0ff8a; text-align:right;"|+1 | style="background:#c7d8d1; text-align:left;"| | style="background:#c7d8d1; text-align:right;"| | style="background:#e1c4f6; text-align:left;"| | style="background:#e1c4f6; text-align:right;"| | style="background:#ebbbbb; text-align:left;"| | style="background:#ebbbbb; text-align:right;"| | style="background:#A4FFFF; text-align:left;"| | style="background:#A4FFFF; text-align:right;"| | style="background:#eee; text-align:left;"| | style="background:#eee; text-align:right;"|−3 | style="background:white; text-align:left;"|1 ([[Mircea Diaconu|M. Diaconu]]) | style="background:white; text-align:right;"|+1 !align=right|32 |- | {{NED}} | style="background:#a9d4ff; text-align:left;"|5 ([[Christian Democratic Appeal|CDA]]) | style="background:#a9d4ff; text-align:right;"| | style="background:pink; text-align:left;"|3 ([[Labour Party (Netherlands)|PvdA]]) | style="background:pink; text-align:right;"| | style="background:#f0ff8a; text-align:left;"|4 ([[Democrats 66|D66]])<br />3 ([[People's Party for Freedom and Democracy|VVD]]) | style="background:#f0ff8a; text-align:right;"|+1 | style="background:#c7d8d1; text-align:left;"|2 ([[GreenLeft|GL]]) | style="background:#c7d8d1; text-align:right;"|−1 | style="background:#e1c4f6; text-align:left;"|1 ([[ChristianUnion|CU]]) | style="background:#e1c4f6; text-align:right;"| | style="background:#ebbbbb; text-align:left;"|2 ([[Socialist Party (Netherlands)|SP]]) | style="background:#ebbbbb; text-align:right;"| | style="background:#A4FFFF; text-align:left;"|1 ([[Reformed Political Party|SGP]]) | style="background:#A4FFFF; text-align:right;"| | style="background:#eee; text-align:left;"|4 ([[Party for Freedom|PVV]]) | style="background:#eee; text-align:right;"|−1 | style="background:white; text-align:left;"|1 ([[Party for the Animals|PvdD]]) | style="background:white; text-align:right;"|+1 !align=right|26 |- | {{BEL}} | style="background:#a9d4ff; text-align:left;"|2 ([[Christen-Democratisch en Vlaams|CD&V]])<br />1 ([[Centre démocrate humaniste|CDH]])<br />1 ([[Christlich Soziale Partei (Belgium)|CSP]]) | style="background:#a9d4ff; text-align:right;"|−1 | style="background:pink; text-align:left;"|3 ([[Parti Socialiste (Belgium)|PS]])<br />1 ([[Socialistische Partij Anders|SP.A]]) | style="background:pink; text-align:right;"|−1 | style="background:#f0ff8a; text-align:left;"|3 ([[Open Vlaamse Liberalen en Democraten|VLD]])<br />3 ([[Mouvement Réformateur|MR]]) | style="background:#f0ff8a; text-align:right;"|= | style="background:#c7d8d1; text-align:left;"|4 ([[New Flemish Alliance|N-VA]])<br />1 ([[Groen (political party)|Groen]])<br />1 ([[Ecolo]]) | style="background:#c7d8d1; text-align:right;"|+2 | style="background:#e1c4f6; text-align:left;"|0 ([[Libertair, Direct, Democratisch|LDD]]) | style="background:#e1c4f6; text-align:right;"|−1 | style="background:#ebbbbb; text-align:left;"| | style="background:#ebbbbb; text-align:right;"| | style="background:#A4FFFF; text-align:left;"| | style="background:#A4FFFF; text-align:right;"| | style="background:#eee; text-align:left;"|1 ([[Vlaams Belang|VB]]) | style="background:#eee; text-align:right;"| | style="background:white; text-align:left;"| | style="background:white; text-align:right;"| !align=right|21 |- | {{CZE}} | style="background:#a9d4ff; text-align:left;"|4 ([[TOP 09]])<br />3 ([[KDU-ČSL]]) | style="background:#a9d4ff; text-align:right;"|+4<br />+1 | style="background:pink; text-align:left;"|4 ([[ČSSD]]) | style="background:pink; text-align:right;"|−3 | style="background:#f0ff8a; text-align:left;"| | style="background:#f0ff8a; text-align:right;"| | style="background:#c7d8d1; text-align:left;"| | style="background:#c7d8d1; text-align:right;"| | style="background:#e1c4f6; text-align:left;"|2 ([[Civic Democratic Party (Czech Republic)|ODS]]) | style="background:#e1c4f6; text-align:right;"|−7 | style="background:#ebbbbb; text-align:left;"|3 ([[KSČM]]) | style="background:#ebbbbb; text-align:right;"|−1 | style="background:#A4FFFF; text-align:left;"| | style="background:#A4FFFF; text-align:right;"| | style="background:#eee; text-align:left;"| | style="background:#eee; text-align:right;"| | style="background:white; text-align:left;"|4 ([[ANO 2011|ANO]])<br />1 ([[Party of Free Citizens|Svobodní]]) | style="background:white; text-align:right;"|+5 !align=right|21 |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://volby.cz/pls/ep2014/ep?xjazyk=EN |title=Elections to the European Parliament held on the territory of the Czech Republic on 23 – 24 May 2014 |language=English |publisher=Český statistický úřad |date= |accessdate=26 May 2014}}</ref> |- | {{GRE}} | style="background:#a9d4ff; text-align:left;"|5 ([[New Democracy (Greece)|ND]]) | style="background:#a9d4ff; text-align:right;"|−3 | style="background:pink; text-align:left;"|2 ([[Olive Tree (Greece)|ELIA]]) | style="background:pink; text-align:right;"|−6 | style="background:#f0ff8a; text-align:left;"| | style="background:#f0ff8a; text-align:right;"| | style="background:#c7d8d1; text-align:left;"| | style="background:#c7d8d1; text-align:right;"|−1 | style="background:#e1c4f6; text-align:left;"| | style="background:#e1c4f6; text-align:right;"| | style="background:#ebbbbb; text-align:left;"| 6 ([[SYRIZA]])<br />2([[Communist party of Greece|KKE]]) | style="background:#ebbbbb; text-align:right;"|+5 | style="background:#A4FFFF; text-align:left;"| | style="background:#A4FFFF; text-align:right;"|−2 | style="background:#eee; text-align:left;"| | style="background:#eee; text-align:right;"| | style="background:white; text-align:left;"|3 ([[Golden Dawn|XA]])<br />2 ([[The River (Greece)|Potami]])<br />1 ([[Independent Greeks|ANEL]]) | style="background:white; text-align:right;"|+6 !align=right|21 |- | {{HUN}} | style="background:#a9d4ff; text-align:left;"| 11 ([[Fidesz – Hungarian Civic Union|Fidesz-MPP]])<br />1 ([[Christian Democratic People's Party (Hungary)|KDNP]]) | style="background:#a9d4ff; text-align:right;"|−2 | style="background:pink; text-align:left;"| '''2''' ([[Hungarian Socialist Party|MSZP]]) | style="background:pink; text-align:right;"|−2 | style="background:#f0ff8a; text-align:left;"| | style="background:#f0ff8a; text-align:right;"| | style="background:#c7d8d1; text-align:left;"| '''1''' ([[Politics Can Be Different|LMP]]) | style="background:#c7d8d1; text-align:right;"| +1 | style="background:#e1c4f6; text-align:left;"| | style="background:#e1c4f6; text-align:right;"|−1 | style="background:#ebbbbb; text-align:left;"| | style="background:#ebbbbb; text-align:right;"| | style="background:#A4FFFF; text-align:left;"| | style="background:#A4FFFF; text-align:right;"| | style="background:#eee; text-align:left;"| '''3''' ([[Jobbik]]) | style="background:#eee; text-align:right;"|0 | style="background:white; text-align:left;"|'''2''' ([[Democratic Coalition (Hungary)|DK]])<br />'''1''' ([[Together 2014|Együtt]]-[[Dialogue for Hungary|PM]]) | style="background:white; text-align:right;"|+3 !align=right|21 |- | {{POR}} | style="background:#a9d4ff; text-align:left;"|6 ([[Social Democratic Party (Portugal)|PSD]]) <br />1 ([[Democratic and Social Centre – People's Party|CDS-PP]]) <br /> | style="background:#a9d4ff; text-align:right;"|−3 | style="background:pink; text-align:left;"|8 ([[Socialist Party (Portugal)|PS]]) | style="background:pink; text-align:right;"|+1 | style="background:#f0ff8a; text-align:left;"| | style="background:#f0ff8a; text-align:right;"| | style="background:#c7d8d1; text-align:left;"| | style="background:#c7d8d1; text-align:right;"| | style="background:#e1c4f6; text-align:left;"| | style="background:#e1c4f6; text-align:right;"| | style="background:#ebbbbb; text-align:left;"|3 ([[Democratic Unitarian Coalition|CDU]]) <br />1 ([[Left Bloc|BE]]) <br /> | style="background:#ebbbbb; text-align:right;"|−1 | style="background:#A4FFFF; text-align:left;"| | style="background:#A4FFFF; text-align:right;"| | style="background:#eee; text-align:left;"| | style="background:#eee; text-align:right;"| | style="background:white; text-align:left;"|2 ([[Earth Party|MPT]]) | style="background:white; text-align:right;"|+2 !align=right|21 |- | {{SWE}} | style="background:#a9d4ff; text-align:left;"|3 ([[Moderate Party|M]]) 1 ([[Christian Democrats (Sweden)|KD]]) | style="background:#a9d4ff; text-align:right;"|−1 | style="background:pink; text-align:left;" |6 ([[Zviedrijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|S]]) | style="background:pink; text-align:right;" |0 | style="background:#f0ff8a; text-align:left;" |2 ([[Liberal People's Party (Sweden)|FP]]) 1 ([[Centre Party (Sweden)|C]]) | style="background:#f0ff8a; text-align:right;"|−1 | style="background:#c7d8d1; text-align:left;" |3 ([[Green Party (Sweden)|MP]]) | style="background:#c7d8d1; text-align:right;" |−1 | style="background:#e1c4f6; text-align:left;" | | style="background:#e1c4f6; text-align:right;"| | style="background:#ebbbbb; text-align:left;" |1 ([[Left Party (Sweden)|V]]) | style="background:#ebbbbb; text-align:right;"|0 | style="background:#A4FFFF; text-align:left;"| | style="background:#A4FFFF; text-align:right;"| | style="background:#eee; text-align:left;" | | style="background:#eee; text-align:right;"| | style="background:white; text-align:left;"|2 ([[Sweden Democrats|SD]])<br />1 ([[Feminist Initiative (Sweden)|FI]]) | style="background:white; text-align:right;"|+3 !align=right|20 |<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.val.se/val/ep2014/valnatt/E/rike/index.html |title=Preliminary election results from Swedish Election Agency |access-date={{dat|2014|05|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140528100311/http://www.val.se/val/ep2014/valnatt/E/rike/index.html |archivedate={{dat|2014|05|28||bez}} }}</ref> |- | {{AUT}} | style="background:#a9d4ff; text-align:left;"|5 ([[Austrian People's Party|ÖVP]]) | style="background:#a9d4ff; text-align:right;"|−1 | style="background:pink; text-align:left;"|5 ([[Social Democratic Party of Austria|SPÖ]]) | style="background:pink; text-align:right;"| | style="background:#f0ff8a; text-align:left;"|1 ([[NEOS – The New Austria|NEOS]]) | style="background:#f0ff8a; text-align:right;"|+1 | style="background:#c7d8d1; text-align:left;"|3 ([[The Greens – The Green Alternative|Greens]]) | style="background:#c7d8d1; text-align:right;"|+1 | style="background:#e1c4f6; text-align:left;"| | style="background:#e1c4f6; text-align:right;"| | style="background:#ebbbbb; text-align:left;"| | style="background:#ebbbbb; text-align:right;"| | style="background:#A4FFFF; text-align:left;"| | style="background:#A4FFFF; text-align:right;"| | style="background:#eee; text-align:left;"|4 ([[Freedom Party of Austria|FPÖ]])<br />0 Others | style="background:#eee; text-align:right;"|+2<br />−4 | style="background:white; text-align:left;"| | style="background:white; text-align:right;"| !align=right|18 |- | {{BUL}} | style="background:#a9d4ff; text-align:left;"|6 ([[Citizens for European Development of Bulgaria|GERB]])<br /> 1 ([[Reformist Bloc|RB]]) | style="background:#a9d4ff; text-align:right;"|+1 | style="background:pink; text-align:left;"|4 ([[Coalition for Bulgaria|KB]]) | style="background:pink; text-align:right;"| | style="background:#f0ff8a; text-align:left;"|4 ([[Movement for Rights and Freedoms|DPS]]) | style="background:#f0ff8a; text-align:right;"|+1 | style="background:#c7d8d1; text-align:left;"| | style="background:#c7d8d1; text-align:right;"| | style="background:#e1c4f6; text-align:left;"| | style="background:#e1c4f6; text-align:right;"| | style="background:#ebbbbb; text-align:left;"| | style="background:#ebbbbb; text-align:right;"| | style="background:#A4FFFF; text-align:left;"| | style="background:#A4FFFF; text-align:right;"| | style="background:#eee; text-align:left;"| | style="background:#eee; text-align:right;"|−2 | style="background:white; text-align:left;"|2 ([[Bulgaria Without Censorship|BBTs]]) | style="background:white; text-align:right;"|+2 !align=right|17 |- | {{FIN}} | style="background:#a9d4ff; text-align:left;"| 3 ([[National Coalition Party|KOK]]) | style="background:#a9d4ff; text-align:right;"| −1 | style="background:pink; text-align:left;"| 2 ([[Somijas sociāldemokrātiskā partija|SDP]]) | style="background:pink; text-align:right;"| | style="background:#f0ff8a; text-align:left;"| 3 ([[Centre Party (Finland)|KESK]])<br />1 ([[Swedish People's Party of Finland|SFP/RKP]]) | style="background:#f0ff8a; text-align:right;"| | style="background:#c7d8d1; text-align:left;"| 1 ([[Green League|VIHR]]) | style="background:#c7d8d1; text-align:right;"| −1 | style="background:#e1c4f6; text-align:left;"| | style="background:#e1c4f6; text-align:right;"| | style="background:#ebbbbb; text-align:left;"| 1 ([[Left Alliance (Finland)|VAS]]) | style="background:#ebbbbb; text-align:right;"| +1 | style="background:#A4FFFF; text-align:left;"| 2 ([[Finns Party|PS]]) | style="background:#A4FFFF; text-align:right;"| +1 | style="background:#eee; text-align:left;"| | style="background:#eee; text-align:right;"| | style="background:white; text-align:left;"| | style="background:white; text-align:right;"| !align=right|13 |- | {{DEN}} | style="background:#a9d4ff; text-align:left;"|1 ([[Conservative People's Party|K]]) | style="background:#a9d4ff; text-align:right;"| | style="background:pink; text-align:left;"|3 ([[Social Democrats (Denmark)|S]]) | style="background:pink; text-align:right;"|−1 | style="background:#f0ff8a; text-align:left;"|2 ([[Venstre (Denmark)|V]])<br />1 ([[Danish Social Liberal Party|RV]]) | style="background:#f0ff8a; text-align:right;"|−1<br />+1 | style="background:#c7d8d1; text-align:left;"|1 ([[Socialist People's Party|SF]]) | style="background:#c7d8d1; text-align:right;"|−1 | style="background:#e1c4f6; text-align:left;"| | style="background:#e1c4f6; text-align:right;"| | style="background:#ebbbbb; text-align:left;"|1 ([[People's Movement against the EU|N]]) | style="background:#ebbbbb; text-align:right;"| | style="background:#A4FFFF; text-align:left;"|4 ([[Danish People's Party|DF]]) | style="background:#A4FFFF; text-align:right;"|+2 | style="background:#eee; text-align:left;"| | style="background:#eee; text-align:right;"| | style="background:white; text-align:left;"| | style="background:white; text-align:right;"| !align=right|13 |<ref>[https://www.dst.dk/valg/Valg1475795/valgopgmid/valgopgHL.htm RESULTATER — VALGAFTEN — HELE LANDET]</ref> |- | {{SVK}} | style="background:#a9d4ff; text-align:left;"|'''2''' ([[Christian Democratic Movement|KDH]]) <br /> '''2''' ([[Slovak Democratic and Christian Union – Democratic Party|SDKÚ]]) <br /> '''1''' ([[Party of the Hungarian Community|SMK-MKP]])<br /> '''1''' ([[Most-Híd]]) | style="background:#a9d4ff; text-align:right;"| | style="background:pink; text-align:left;"|'''4''' ([[Direction – Social Democracy|Smer]]) | style="background:pink; text-align:right;"|−1 | style="background:#f0ff8a; text-align:left;"|'''1''' ([[Freedom and Solidarity|SaS]]) | style="background:#f0ff8a; text-align:right;"| | style="background:#c7d8d1; text-align:left;"| | style="background:#c7d8d1; text-align:right;"| | style="background:#e1c4f6; text-align:left;"| | style="background:#e1c4f6; text-align:right;"| | style="background:#ebbbbb; text-align:left;"| | style="background:#ebbbbb; text-align:right;"| | style="background:#A4FFFF; text-align:left;"| | style="background:#A4FFFF; text-align:right;"| | style="background:#eee; text-align:left;"| | style="background:#eee; text-align:right;"|−1 | style="background:white; text-align:left;"|'''1''' ([[Ordinary People (Slovakia)|OĽaNO]])<br />'''1''' ([[NOVA (Slovak political party)|Nova]]) | style="background:white; text-align:right;"|+2 !align=right|13 |- | {{CRO}} | style="background:#a9d4ff; text-align:left;"|'''4''' ([[HDZ]]) <br /> '''1''' ([[Croatian Peasant Party|HSS]]) | style="background:#a9d4ff; text-align:right;"|-1<br /> +1 | style="background:pink; text-align:left;"|'''3''' ([[Social Democratic Party of Croatia|SDP]]) | style="background:pink; text-align:right;"|−2 | style="background:#f0ff8a; text-align:left;"|'''1''' ([[Croatian People's Party – Liberal Democrats|HNS]])<br /> | style="background:#f0ff8a; text-align:right;"|+1 | style="background:#c7d8d1; text-align:left;"|'''1''' ([[ORaH]]) | style="background:#c7d8d1; text-align:right;"| +1 | style="background:#e1c4f6; text-align:left;"| '''1''' ([[Croatian Party of Rights dr. Ante Starčević|HSP-AS]]) | style="background:#e1c4f6; text-align:right;"| | style="background:#ebbbbb; text-align:left;"| | style="background:#ebbbbb; text-align:right;"|−1 | style="background:#A4FFFF; text-align:left;"| | style="background:#A4FFFF; text-align:right;"| | style="background:#eee; text-align:left;"| | style="background:#eee; text-align:right;"| | style="background:white; text-align:left;"| | style="background:white; text-align:right;"| !align=right|11 |- | {{IRL}} | style="background:#a9d4ff; text-align:left;"|4 ([[Fine Gael|FG]]) | style="background:#a9d4ff; text-align:right;"|= | style="background:pink; text-align:left;"|0 ([[Labour Party (Ireland)|Lab]]) | style="background:pink; text-align:right;"|−2 | style="background:#f0ff8a; text-align:left;"|1 ([[Fianna Fáil|FF]])<br />1 ([[Marian Harkin|''Harkin'']]) | style="background:#f0ff8a; text-align:right;"|-2<br />= | style="background:#c7d8d1; text-align:left;"| | style="background:#c7d8d1; text-align:right;"| | style="background:#e1c4f6; text-align:left;"| | style="background:#e1c4f6; text-align:right;"| | style="background:#ebbbbb; text-align:left;"|3 ([[Sinn Féin|SF]])<br />0 ([[Socialist Party (Ireland)|Soc]]) | style="background:#ebbbbb; text-align:right;"|+3<br />−1 | style="background:#99FCFC; text-align:left;"| | style="background:#99FCFC; text-align:right;"| | style="background:#eee; text-align:left;"| | style="background:#eee; text-align:right;"|= | style="background:white; text-align:left;"|1 ([[Nessa Childers|''Childers'']])<br />1 ([[Luke 'Ming' Flanagan|''Flanagan'']]) | style="background:white; text-align:right;"|+2 !11 |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://electionsireland.org/result.cfm?election=2014E&cons=524 |title=2014 European Election, Dublin First Preference Votes |publisher=ElectionsIreland.org |date=26 May 2014 |accessdate=26 May 2014}}</ref><br /> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://electionsireland.org/result.cfm?election=2014E&cons=5067 |title=2014 European Election, Midlands North West First Preference Votes |publisher=ElectionsIreland.org |date=26 May 2014 |accessdate=26 May 2014}}</ref><br /> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://electionsireland.org/result.cfm?election=2014E&cons=242 |title=2014 European Election, South First Preference Votes |publisher=ElectionsIreland.org |date=26 May 2014 |accessdate=26 May 2014}}</ref> |- | {{LTU}} | style="background:#a9d4ff; text-align:left;"|2 ([[Tēvzemes savienība — Lietuvas kristīgie demokrāti|TS-LKD]]) | style="background:#a9d4ff; text-align:right;"|—2 | style="background:pink; text-align:left;"|2 ([[Lietuvas sociāldemokrātu partija|LSDP]]) | style="background:pink; text-align:right;"|−1 | style="background:#f0ff8a; text-align:left;"|2 ([[Lietuvas zemnieku tautinieku savienība|LRLS]])<br />1 ([[Darba partija (Lietuva)|DP]]) | style="background:#f0ff8a; text-align:right;"|+1 | style="background:#c7d8d1; text-align:left;"| | style="background:#c7d8d1; text-align:right;"| | style="background:#e1c4f6; text-align:left;"|1 ([[Lietuvas poļu vēlēšanu akcija|LLRA]]) | style="background:#e1c4f6; text-align:right;"| | style="background:#ebbbbb; text-align:left;"| | style="background:#ebbbbb; text-align:right;"| | style="background:#A4FFFF; text-align:left;"|2 ([[Kārtība un taisnīgums|TT]]) | style="background:#A4FFFF; text-align:right;"| | style="background:#eee; text-align:left;"| | style="background:#eee; text-align:right;"| | style="background:white; text-align:left;"|1 ([[Lietuvas Zemnieku un Zaļo savienība|LVŽS]]) | style="background:white; text-align:right;"|+1 !align=right|11 |- | {{LAT}} | style="background:#a9d4ff; text-align:left;"|4 ([[Vienotība]]) | style="background:#a9d4ff; text-align:right;"| | style="background:pink; text-align:left;"|1 ([[Saskaņa]]) | style="background:pink; text-align:right;"| | style="background:#f0ff8a; text-align:left;"| | style="background:#f0ff8a; text-align:right;"|−1 | style="background:#c7d8d1; text-align:left;"|1 ([[Latvijas Krievu savienība|LKS]]) | style="background:#c7d8d1; text-align:right;"| | style="background:#e1c4f6; text-align:left;"|1 ([[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]]) | style="background:#e1c4f6; text-align:right;"| | style="background:#ebbbbb; text-align:left;"| | style="background:#ebbbbb; text-align:right;"| | style="background:#A4FFFF; text-align:left;"| | style="background:#A4FFFF; text-align:right;"| | style="background:#eee; text-align:left;"| | style="background:#eee; text-align:right;"| | style="background:white; text-align:left;"|1 ([[ZZS]]) | style="background:white; text-align:right;"|+1 !align=right|8 |- | {{SLO}} | style="background:#a9d4ff; text-align:left;"| 3 ([[Slovenian Democratic Party|SDS]])<br />2 ([[New Slovenia|NSi]]—[[Slovenian People's Party|SLS]]) | style="background:#a9d4ff; text-align:right;"| 2 | style="background:pink; text-align:left;"| 1 ([[Social Democrats (Slovenia)|SD]]) | style="background:pink; text-align:right;"| −1 | style="background:#f0ff8a; text-align:left;"| | style="background:#f0ff8a; text-align:right;"| −2 | style="background:#c7d8d1; text-align:left;"| | style="background:#c7d8d1; text-align:right;"| | style="background:#e1c4f6; text-align:left;"| | style="background:#e1c4f6; text-align:right;"| | style="background:#ebbbbb; text-align:left;"| | style="background:#ebbbbb; text-align:right;"| | style="background:#A4FFFF; text-align:left;"| | style="background:#A4FFFF; text-align:right;"| | style="background:#eee; text-align:left;"| | style="background:#eee; text-align:right;"| | style="background:white; text-align:left;"| 1 ([[Verjamem]])<br />1 ([[Democratic Party of Pensioners of Slovenia|DeSUS]]) | style="background:white; text-align:right;"| 2 !align=right|8 |<ref name="Slovenia-Results">{{Tīmekļa atsauce | title=European election results 2014 for Slovenia | url=http://www.volitve.gov.si/ep2014/en/index.html | work=European parliament elections 2014 |publisher=State election commission of Slovenia | accessdate=26 May 2014}}</ref> |- | {{CYP}} | style="background:#a9d4ff; text-align:left;"|2 ([[Democratic Rally|DISY]]-[[European Party (Cyprus)|EVROKO]]) | style="background:#a9d4ff; text-align:right;"| | style="background:pink; text-align:left;"|1 ([[Movement for Social Democracy|EDEK]]-[[Ecological and Environmental Movement|KOP]]) <br />1 ([[Democratic Party (Cyprus)|DIKO]]) | style="background:pink; text-align:right;"| | style="background:#f0ff8a; text-align:left;"| | style="background:#f0ff8a; text-align:right;"| | style="background:#c7d8d1; text-align:left;"| | style="background:#c7d8d1; text-align:right;"| | style="background:#e1c4f6; text-align:left;"| | style="background:#e1c4f6; text-align:right;"| | style="background:#ebbbbb; text-align:left;"|2 ([[Progressive Party of Working People|AKEL]]) | style="background:#ebbbbb; text-align:right;"| | style="background:#A4FFFF; text-align:left;"| | style="background:#A4FFFF; text-align:right;"| | style="background:#eee; text-align:left;"| | style="background:#eee; text-align:right;"| | style="background:white; text-align:left;"| | style="background:white; text-align:right;"| !align=right|6 |- | {{EST}} | style="background:#a9d4ff; text-align:left;"|1 ([[Par Tēvzemi un Res Publica apvienība|IRL]]) | style="background:#a9d4ff; text-align:right;"| = | style="background:pink; text-align:left;"|1 ([[Sociāldemokrātiskā partija (Igaunija)|SDE]]) | style="background:pink; text-align:right;"| = | style="background:#f0ff8a; text-align:left;"|2 ([[Igaunijas Reformu partija|REF]])<br />1 ([[Igaunijas Centra partija|KE]]) | style="background:#f0ff8a; text-align:right;"| +1<br />−1 | style="background:#c7d8d1; text-align:left;"|1 ([[Indreks Tarands|I. Tarand]]) | style="background:#c7d8d1; text-align:right;"| = | style="background:#e1c4f6; text-align:left;"| | style="background:#e1c4f6; text-align:right;"| | style="background:#ebbbbb; text-align:left;"| | style="background:#ebbbbb; text-align:right;"| | style="background:#A4FFFF; text-align:left;"| | style="background:#A4FFFF; text-align:right;"| | style="background:#eee; text-align:left;"| | style="background:#eee; text-align:right;"| | style="background:white; text-align:left;"| | style="background:white; text-align:right;"| !align=right|6 |- | {{LUX}} | style="background:#a9d4ff; text-align:left;"| 3 ([[Christian Social People's Party|CSV]]) | style="background:#a9d4ff; text-align:right;"| | style="background:pink; text-align:left;"| 1 ([[Luxembourg Socialist Workers' Party|LSAP]]) | style="background:pink; text-align:right;"| | style="background:#f0ff8a; text-align:left;"| 1 ([[Democratic Party (Luxembourg)|DP]]) | style="background:#f0ff8a; text-align:right;"| | style="background:#c7d8d1; text-align:left;"| 1 ([[The Greens (Luxembourg)|Gréng]]) | style="background:#c7d8d1; text-align:right;"| | style="background:#e1c4f6; text-align:left;"| | style="background:#e1c4f6; text-align:right;"| | style="background:#ebbbbb; text-align:left;"| | style="background:#ebbbbb; text-align:right;"| | style="background:#A4FFFF; text-align:left;"| | style="background:#A4FFFF; text-align:right;"| | style="background:#eee; text-align:left;"| | style="background:#eee; text-align:right;"| | style="background:white; text-align:left;"| | style="background:white; text-align:right;"| !align=right|6 |- | {{MLT}} | style="background:#a9d4ff; text-align:left;"|2 ([[Nationalist Party (Malta)|PN]]) | style="background:#a9d4ff; text-align:right;"| | style="background:pink; text-align:left;"|4 ([[Labour Party (Malta)|PL]]) | style="background:pink; text-align:right;"| | style="background:#f0ff8a; text-align:left;"| | style="background:#f0ff8a; text-align:right;"| | style="background:#c7d8d1; text-align:left;"| | style="background:#c7d8d1; text-align:right;"| | style="background:#e1c4f6; text-align:left;"| | style="background:#e1c4f6; text-align:right;"| | style="background:#ebbbbb; text-align:left;"| | style="background:#ebbbbb; text-align:right;"| | style="background:#A4FFFF; text-align:left;"| | style="background:#A4FFFF; text-align:right;"| | style="background:#eee; text-align:left;"| | style="background:#eee; text-align:right;"| | style="background:white; text-align:left;"| | style="background:white; text-align:right;"| !align=right|6 |- |align=center|= |- ! rowspan=3|Kopā ! style="width:10%; background:#39f;" colspan="2"| ! style="width:10%; background:#F0001C;" colspan="2"| ! style="width:10%; background:gold;" colspan="2"| ! style="width:10%; background:#32CD32;" colspan="2"| ! style="width:10%; background:#0054A5;" colspan="2"| ! style="width:10%; background:darkRed;" colspan="2"| ! style="width:10%; background:#40E0D0;" colspan="2"| ! style="width:10%; background:#999;" colspan="2"| ! style="width:10%; background:white;" colspan="2"| ! style="width: 4%" rowspan=2|deputāti ! style="width: 4%" rowspan=2|piezīmes |- ! style="width: 10%" colspan=2|[[EPP]] ! style="width: 10%" colspan=2|[[S&D]] ! style="width: 10%" colspan=2|[[ALDE]] ! style="width: 10%" colspan=2|[[G-EFA]] ! style="width: 10%" colspan=2|[[ECR]] ! style="width: 10%" colspan=2|[[GUE/NGL]] ! style="width: 10%" colspan=2|[[EFD]] ! style="width: 10%" colspan=2|[[Non-Inscrits|NI]] ! style="width: 10%" colspan=2|jaunās partijas |- ! 210 (28,0%) ! −64 ! 191 (25,4%) ! −5 ! 59 (7,6%) ! −24 ! 52 (6,9%) ! −5 ! 46 (6,1%) ! −11 ! 45 (6,0%) ! +10 ! 38 (5,1%) ! +7 ! 41 (5,6%) ! +8 ! 72 (9,6%) ! +72 ! 751 ! align=center|−15 |} == Skatīt arī == * [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20181216074507/https://www.cvk.lv/pub/public/ Centrālā vēlēšanu komisija] * [http://www.elections2014.eu/en Vēlēšanu oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150607172820/http://www.elections2014.eu/en/ |date={{dat|2015|06|07||bez}} }} {{en}} {{EP vēlēšanas}} [[Kategorija:Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] [[Kategorija:2014. gads]] hgkqo004i2ce4f9923jci1ljc3lkj04 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā 0 243827 4458551 4195133 2026-04-24T20:28:16Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4458551 wikitext text/x-wiki {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā | country = Eiropas Savienība | flag_year = | flag_image = | type = parliamentary | ongoing = no | party_colour = | previous_election = 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā | previous_year = 2009 | next_election = 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā | next_year = 2019 | seats_for_election = 8 | election_date = {{dat|2014|05|24}} | turnout = 445 225 (30,24%) | party_name = no | alliance_name = no <!-- Vienotība --> | image1 = [[Attēls:Valdis Dombrovskis 2009.jpg|150x150px]] | colour1 = 99CC33 | leader1 = [[Valdis Dombrovskis]] | party1 = [[Vienotība]] | alliance1 = [[Eiropas Tautas partija|EPP]] | last_election1 = 4 vietas, 34,83% ([[Pilsoniskā savienība|PS]]+[[Jaunais laiks|JL]]+[[Sabiedrība citai politikai|SCP]]) | seats_before1 = 4 | seats_after1 = 4 | seat_change1 = {{steady}} | popular_vote1 = 204 979 | percentage1 = 46,19% | swing1 = +32% <!-- Nacionālā apvienība --> | image2 = [[Attēls:Roberts Zile - Latvian part press photos- Citizens’ Corner debate on EU citizens and their digital rights (15712487334).jpg|150x150px]] | colour2 = 5A0505 | leader2 = [[Roberts Zīle]] | party2 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | alliance2 = [[Eiropas Konservatīvie un reformisti|ECR]] | last_election2 = 1 vieta, 7,46% ([[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|TB/LNNK]]) | seats_before2 = 1 | seats_after2 = 1 | seat_change2 = {{steady}} | popular_vote2 = 63 229 | percentage2 = 14,25% | swing2 = +91% <!-- Saskaņa --> | image3 = [[Attēls:Flickr_-_Saeima_-_10.Saeimas_deputāts_Boriss_Cilevičs.jpg|150x150px]] | colour3 = FF2400 | leader3 = [[Boriss Cilevičs]] | party3 = [[Saskaņa]] | alliance3 = [[Sociālistu un Demokrātu Progresīvā Alianse|SD]] | last_election3 = 0 vietas ([[Saskaņas Centrs|SC]]) | seats_before3 = 0 | seats_after3 = 1 | seat_change3 = {{increase}} 1 | popular_vote3 = 57 863 | percentage3 = 13,04% | swing3 = <!-- Zaļo un zemnieku savienība --> | image4 = [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Andris Bērziņš (ievēlēts Zemgales apgabalā).jpg|150x150px]] | colour4 = 258B4C | leader4 = [[Andris Bērziņš (politiķis, 1955)|Andris Bērziņš]] | party4 = [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | alliance4 = [[Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība|ALDE]] | last_election4 = 0 vietas, 3,72% | seats_before4 = 0 | seats_after4 = 1 | seat_change4 = {{increase}} 1 | popular_vote4 = 36 637 | percentage4 = 8,26% | swing4 = +122% <!-- Latvijas Krievu savienība (iepriekš PCTVL) --> | image5 = [[Attēls:Tatjana Ždanoka1.JPG|150x150px]] | colour5 = 2268C1 | leader5 = [[Tatjana Ždanoka]] | party5 = [[Latvijas Krievu savienība]] | alliance5 = [[Zaļie/Eiropas Brīvā apvienība|G-EFA]] | last_election5 = 1 vieta, 9,66% (PCTVL) | seats_before5 = 1 | seats_after5 = 1 | seat_change5 = {{steady}} | popular_vote5 = 28 303 | percentage5 = 6,38% | swing5 = -34% | map_image = 3eiro.png | map_size = 480 px | poll1_date = {{dat|2014|04|28|SK|bez}} | poll1_source = http://www.delfi.lv/news/national/politics/aptauja-ep-velesanas-vislielakais-atbalsts-varetu-but-saskanai-un-vienotibai.d?id=44439382 | poll1_party1 = 13,1% | poll1_party2 = 7,6% | poll1_party3 = 19,8% | poll1_party4 = 8,9% | poll1_party5 = 0,8% | poll1_party6 = 3,0% | poll2_date = {{dat|2014|05|24|SK|bez}} | poll2_source = http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/ltv-aptauja-eiroparlamenta-veleshanas-uzvar-vienotiiba-zdanokai-.a86517/ | poll2_party1 = 31,2% | poll2_party2 = 11,7% | poll2_party3 = 13,1% | poll2_party4 = 6,2% | poll2_party5 = 5,5% | poll2_party6 = 3,0% }} '''8. [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] [[Latvija|Latvijā]]''' bija trešās Eiropas Parlamenta vēlēšanas [[Latvija|Latvijā]]. Tās notika {{dat|2014|5|24}} un šoreiz [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] ievēlēja astoņus deputātus no Latvijas. == Norise == Kandidātu sarakstu iesniegšana Eiropas Parlamenta vēlēšanām notika no 5. marta līdz 20. martam. Vēlēšanām tika reģistrēti 14 kandidātu saraksti, kuros kopā bija pieteikti 170 deputātu kandidāti.<ref name="CVK">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cvk.lv/pub/public/ |title=Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2014 |access-date={{dat|2019|01|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181216074507/https://www.cvk.lv/pub/public/ |archivedate={{dat|2018|12|16||bez}} }}</ref> Tiesības piedalīties vēlēšanās bija visiem balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, kā arī citu [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstu pilsoņiem. Vēlētāju uzskaitei izmantoja vēlētāju reģistru, kur katrs vēlētājs bija reģistrēts noteiktā vēlēšanu iecirknī atbilstoši reģistrētajai dzīvesvietai. Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvija bija viens vēlēšanu apgabals. == Kandidāti == === 1. "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija === {{columns |col1= * [[Boriss Cilevičs]] * [[Guntars Jirgensons]] * [[Andrejs Klementjevs]] |col2= * '''[[Andrejs Mamikins]]''' * [[Jānis Tutins]] * [[Elizabete Krivcova]] |col3= * [[Sergejs Mirskis]] * [[Sergejs Potapkins]] * [[Ivans Klementjevs]] |col4= * [[Igors Pimenovs]] * [[Marjana Dademaša|Marjana Ivanova-Jevsejeva]] * [[Ņikita Ņikiforovs]] |col5= * [[Irina Cvetkova]] * [[Vitālijs Trusevičs]] |col6= * [[Eldars Mamedovs]] * [[Sergejs Dolgopolovs]] }} === 2. Politiskā partija "Alternative" === {{columns |col1= * [[Aleksandrs Mirskis]] * [[Natālija Bokučava]] |col2= * [[Andrejs Ādamsons]] * [[Ivans Bebrišs]] |col3= * [[Natālija Sproģe]] |col4= * [[Nataļja Steļmaha]] |col5= * [[Irina Romančeko]] |col6= * [[Anita Laizāne]] }} === 3. Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija === {{columns |col1= * [[Jānis Dinevičs]] * [[Aigars Timofejevs]] |col2= * [[Margarita Krauča]] * [[Māris Pļaviņš]] |col3= * [[Ilga Ozoliņa]] * [[Juris Dzelme]] |col4= * [[Andris Burtnieks]] |col5= * [[Aivis Biķernieks]] |col6= * [[Skaidra Kalniņa]] }} === 4. "Par prezidentālu republiku" === {{columns |col1= * [[Augusts Kūravs]] * [[Margots Rotbergs]] |col2= * [[Margarita Visocka]] |col3= * [[Marija Robcova]] |col4= * [[Andris Liepiņš]] |col5= * [[Inga Škutāne]] |col6= * [[Natālija Vecgaile]] }} === 5. Latvijas Atdzimšanas partija === {{columns |col1= * [[Andris Rubins]] * [[Astrīda Skrinda]] |col2= * [[Valdis Šteins]] * [[Dzintra Iliško]] |col3= * [[Elīna Tetere]] * [[Jeļena Badjanova]] |col4= * [[Dzintra Strazde]] |col5= * [[Uldis Pāže]] |col6= * [[Slivestrs Rubins]] }} === 6. Kristīgi demokrātiskā savienība === {{columns |col1= * [[Mareks Raups]] |col2= * [[Armands Agrums]] |col3= * [[Jānis Liepiņš (politiķis)|Jānis Liepiņš]] |col4= * [[Jānis Jurģelis]] |col5= * [[Ivars Brīvers]] |col6= * [[Māra Viktorija Zilgalve]] }} === 7. SUVERENITĀTE === {{columns |col1= * [[Pāvels Sidorovs]] * [[Edvīns Puķe]] * [[Guntra Vīksna]] |col2= * [[Aivars Silinieks]] * [[Dainis Grabovskis]] * [[Normunds Ozoliņš]] |col3= * [[Kristīne Ševeļova]] * [[Lita Sproģe]] * [[Valērijs Jevdokimovs]] |col4= * [[Irina Vlasova]] * [[Aigars Zariņš]] |col5= * [[Dmitrijs Dēliņš]] * [[Zane Vēciņa]] |col6= * [[Jevgēnijs Šuļga]] * [[Raimonds Lejnieks—Puķe]] }} === 8. Latvijas reģionu Apvienība === {{columns |col1= * [[Mārtiņš Bondars]] * [[Aldis Adamovičs]] * [[Indra Rassa]] |col2= * [[Mārtiņš Šics]] * [[Nellija Kleinberga]] * [[Inga Bite]] |col3= * [[Zigfrīds Berezovskis]] * [[Māris Trankalis]] * [[Edgars Abrams]] |col4= * [[Vladimirs Samohins]] * [[Inga Vanaga]] * [[Jāzeps Janiševs]] |col5= * [[Guntis Gladkins]] * [[Evita Ostrovska]] |col6= * [[Rūdolfs Kalvāns]] * [[Anita Kehre]] }} === 9. Zaļo Zemnieku savienība === {{columns |col1= * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1955)|Andris Bērziņš]] * [[Iveta Šulca]] * '''[[Iveta Grigule-Pēterse|Iveta Grigule]]''' |col2= * [[Kārlis Seržants (politiķis)|Kārlis Seržants]] * [[Armands Krauze]] * [[Ilona Jurševska]] |col3= * [[Juris Guntis Vjakse]] * [[Reinis Uzulnieks]] * [[Jānis Blūzmanis]] |col4= * [[Artūrs Graudiņš (politiķis)|Artūrs Graudiņš]] * [[Anita Adijāne]] * [[Sarmīte Launaga]] |col5= * [[Ilze Kļava]] * [[Indriķis Putniņš]] |col6= * [[Ivars Bārdiņš]] * [[Edgars Tavars]] }} === 10. Latvijas Sociālistiskā partija === {{columns |col1= * [[Alfrēds Rubiks]] |col2= * [[Jeļena Jakovļeva]] |col3= * [[Fridijs Bokišs]] |col4= * [[Normunds Grostiņš]] |col5= * [[Udo Pērsis]] |col6= * [[Tatjana Apanasova]] }} === 11. Partija "VIENOTĪBA" === {{columns |col1= * '''[[Valdis Dombrovskis]]''' * '''[[Sandra Kalniete]]''' * '''[[Artis Pabriks]]''' |col2= * '''[[Arturs Krišjānis Kariņš]]''' * [[Kārlis Šadurskis]] * [[Inese Vaidere]] |col3= * [[Ojārs Ēriks Kalniņš]] * [[Karina Ploka|Karina Korna]] * [[Andrejs Judins]] |col4= * [[Krišjānis Bušs]] * [[Aleksejs Loskutovs]] * [[Elga Zēģele]] |col5= * [[Anna Broka]] * [[Anna Buša]] |col6= * [[Veiko Spolītis]] * [[Pēteris Viņķelis]] }} === 12. "Latvijas Krievu savienība" === {{columns |col1= * '''[[Tatjana Ždanoka]]''' * [[Miroslavs Mitrofanovs]] * [[Vladislavs Rafaļskis]] |col2= * [[Viktors Guščins]] * [[Aleksandrs Kuzmins]] * [[Tatjana Favorska]] |col3= * [[Ludmila Ušakova]] * [[Jeļena Osipova]] |col4= * [[Aleksandrs Gamaļejevs]] * [[Aleksejs Vasiļjevs]] |col5= * [[Aleksandrs Filejevs]] * [[Gagiks Sarkisjans]] |col6= * [[Vladimirs Čuprovs]] * [[Vladimirs Buzajevs]] }} === 13. "Latvijas attīstībai" === {{columns |col1= * [[Andrejs Žagars]] * [[Rihards Pīks]] * [[Dans Titavs]] |col2= * [[Liene Cakare]] * [[Vladimirs Reskājs]] * [[Juris Pūce]] |col3= * [[Uldis Osis]] * [[Iveta Ciganova]] * [[Edmunds Stankevičs]] |col4= * [[Ilga Geitus—Eitvina]] * [[Andris Bačkurs]] * [[Oskars Ikstens]] |col5= * [[Iļja Kirejavs]] * [[Aleksejs Bočarovs]] |col6= * [[Uldis CIekurs]] * [[Emīls Jakirns]] }} === 14. Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" === {{columns |col1= * '''[[Roberts Zīle]]''' * [[Baiba Broka (politiķe)|Baiba Broka]] * [[Rihards Kols]] |col2= * [[Edvīns Šnore]] * [[Edmunds Teirumnieks]] * [[Evija Nagle]] |col3= * [[Uldis Verners Brūns]] * [[Līga Jankova]] * [[Daiga Kalnbērziņa]] |col4= * [[Andris Pārups]] * [[Marika Zeimule]] * [[Ilze Indriksone]] |col5= * [[Ēriks Ezeriņš]] * [[Krista Veita]] |col6= * [[Edgars Jansons]] * [[Māris Klismets]] }} == Rezultāti == Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) datiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā nobalsoja 445 225 vēlētāji jeb 30% balsstiesīgo, bet par derīgām tika atzītas 440 288 vēlēšanu zīmes. Tas ir līdz šim zemākais vēlētāju dalības rādītājs mūsu valstī, kas atpaliek ne tikai no agrākās aktivitātes ([[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2009. gada EP vēlēšanās]] balsoja 54%, bet [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2004. gada vēlēšanās]] 41%), bet arī no šāgada vidējā rādītāja ES — 43%. Vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja "Vienotība", par kuru nobalsoja 46,19% vēlētāju, par VL—TB/LNNK 14,25%, par "Saskaņu" 13,04%, par ZZS 8,26%, par LKS (bijušo [[PCTVL]]) 6,38%, bet par Latvijas Sociālistisko partiju nobalsoja tikai 1,54% vēlētāju. Neviena no starpvēlēšanu periodā dibinātajām partijām nepārsniedza 5% barjeru. Par partiju "Alternative" nobalsoja 3,73% pilsoņu, par Latvijas Reģionu apvienību 2,49%, par partiju "Latvijas attīstībai" — 2,12%. {| class="wikitable" |- bgcolor="#cccccc" ! style="font-weight:bold; text-align:left" | Partija ! style="font-weight:bold;" | Balsis<ref group="p">Derīgās vēlēšanu zīmes.</ref> ! style="font-weight:bold;" | %<ref group="p">Procenti tiek rēķināti attiecībā pret derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitu.</ref> ! style="font-weight:bold;" | Vietas ! style="font-weight:bold;" | Izmaiņas ! style="font-weight:bold; text-align:left" | Frakcijas ! style="font-weight:bold; text-align:left" | Ievēlēti |- | [[Vienotība]] | align=right | 204 979 | align=right | 46,19 | align=center| 4 | align=center| ''Jauna'' |[[Eiropas Tautas partija]] (EPP) |[[Valdis Dombrovskis]], [[Sandra Kalniete]], [[Artis Pabriks]], [[Arturs Krišjānis Kariņš]] |- | [[VL-TB/LNNK]] | align=right | 63 229 | align=right |14,25 | align=center|1 | align=center|{{steady}} | Eiropas Konservatīvie un Reformisti (ECR) | [[Roberts Zīle]] |- | [[Saskaņa]] | align=right | 57 863 | align=right | 13,04 | align=center|1 | align=center|{{samazinājās}} 1 | Sociālistu un Demokrātu Progresīvā Alianse (S&D) | [[Andrejs Mamikins]] |- | [[ZZS]] | align=right | 36 637 | align=right |8,26 | align=center|1 | align=center|{{increase}} 1 | Liberāļu un Demokrātu Alianse Eiropai (ALDE)<ref>[http://www.apollo.lv/zinas/grigule-konsultejas-kura-eiropas-parlamenta-grupa-un-komiteja-stradat/653495 Grigule konsultējas, kurā Eiropas Parlamenta grupā un komitejā strādāt] [[LETA]], 2014. gada 26. maijā</ref> | [[Iveta Grigule-Pēterse|Iveta Grigule]] |- | [[Latvijas Krievu savienība]] | align=right | 28 303 | align=right | 6,38 | align=center|1 | align=center|{{increase}} 1 | Zaļie-Eiropas Brīvā Alianse (G-EFA) | [[Tatjana Ždanoka]] |- | [[Alternative]] | align=right | 16 566 | align=right | 3,73 | align=center | — | align=center|''Jauna'' | | |- | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | align=right | 11 035 | align=right | 2,49 | align=center | — | align=center|''Jauna'' | | |- | [[Latvijas attīstībai]] | align=right | 9 421 | align=right | 2,12 | align=center| — | align=center|''Jauna'' | | |- | [[Latvijas Sociālistiskā partija]] | align=right | 6 817 | align=right | 1,54 | align=center | — | align=center|''Jauna'' | | |- | [[LSDSP]] | align=right | 1 462 | align=right | 0,33 | align=center | — | align=center|{{steady}} | | |- | [[Kristīgi demokrātiskā savienība]] | align=right | 1 453 | align=right | 0,33 | align=center | — | align=center|{{steady}} | | |- | [[Latvijas Atdzimšanas partija]] | align=right | 1 252 | align=right | 0,28 | align=center | — | align=center|{{steady}} | | |- | [[Par prezidentālu republiku]] | align=right | 672 | align=right | 0,15 | align=center | — | align=center|''Jauna'' | | |- | [[Suverenitāte (politiskā partija)|Suverenitāte]] | align=right | 599 | align=right | 0,13 | align=center | — | align=center|''Jauna'' | | |- | style="font-weight:bold;" | Kopā | style="font-weight:bold;" align=right | 440 288 | style="font-weight:bold;" align=right | 99,22 | style="font-weight:bold;" align=center| 8 | | | |} {{Galerija |title=Ievēlētie deputāti |width=160 | height=170 |perrow=4 |align=center |footer= |captionstyle=text-align:center; |Attēls:Valdis Dombrovskis 2009.jpg|[[Valdis Dombrovskis]] (V) |Attēls:Kalniete Sandra 2014-02-05 1.jpg|[[Sandra Kalniete]] (V) |Attēls:11.Saeimas deputāts Artis Pabriks (6276356538).jpg|[[Artis Pabriks]] (V) |Attēls:Krisjanis-Karins-Latvia-MIP-Europaparlament-by-Leila-Paul-3.jpg|[[Arturs Krišjānis Kariņš]] (V) |Attēls:Roberts Zile - Latvian part press photos- Citizens’ Corner debate on EU citizens and their digital rights (15712487334).jpg|[[Roberts Zīle]] (NA) |Attēls:Andrey Mamykin.jpg|[[Andrejs Mamikins]] (S) |Attēls:Iveta Grigule.jpg|[[Iveta Grigule-Pēterse|Iveta Grigule]] (ZZS) |Attēls:Tatjana Ždanoka press photo.jpg|[[Tatjana Ždanoka]] (LKS) }} == Skatīt arī == * [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] == Piezīmes == {{atsauces|group=p}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20181216074507/https://www.cvk.lv/pub/public/ Centrālās vēlēšanu komitejas mājaslapa] * [http://likumi.lv/doc.php?id=84185 Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums] {{politika-aizmetnis}} {{Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2014|state=autocollapse}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} {{EP vēlēšanas}} [[Kategorija:Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā]] [[Kategorija:2014. gads Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] nge556lot1wbgajau7xq9dtazinbuj2 Maurloki 0 243982 4458379 4458352 2026-04-24T12:19:15Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Azera-Kior-da|Azera-Kior-da]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Treisijs 4239828 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | binomial = Allium schoenoprasum | autors = [[Kārlis Linnejs|Linnaeus]] | attēls = Illustration Allium schoenoprasum and Allium cepa0 clean.jpg | att_izmērs = 200px | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Liliopsida | klase_lv = Viendīgļlapji | rinda = Asparagales | rinda_lv = Sparģeļu rinda | dzimta = Amaryllidaceae | dzimta_lv = Amariļļu dzimta | apakšdzimta = Allioideae | apakšdzimta_lv = Sīpolu apakšdzimta | ģints = Allium | ģints_lv = Sīpoli | suga = A. schoenoprasum | suga_lv = Maurloki | kategorijas = nē }} '''Maurloki''' (''Allium schoenoprasum'') ir daudzgadīgs [[amariļļu dzimta]]s sīpolaugs. Tiem ir mazi, iegareni sīpoli ar šauriem, cauruļveida lokiem ([[lapas|lapām]]), kas veido puduri. Maurlokiem ir zilgani vai ceriņkrāsas [[zieds|ziedu]] čemuri, kas atrodas lapu galos; tiem ir raksturīgi ražot tikai dažas [[sēkla]]s. Maurloki vairojas ar sēklu palīdzību, bet, kultivējot šos augus, tie tiek pavairoti, izmantojot tā sīpolus. Maurloki tiek sezonāli izmantoti uzturā kā piedeva [[salāti (ēdiens)|salātiem]] un [[zupa|zupām]]. Tos izmanto arī kā [[ārstniecības augs|ārstniecības augus]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{botānika-aizmetnis}} [[File:Allium schoenoprasum Prague 2014 2.jpg|thumb|left|250px|Maurloki]] [[Kategorija:Sīpoli]] [[Kategorija:Ārstniecības augi]] [[Kategorija:Latvijas flora]] sophu225d27kopk0sqtc6o4ebe84pe8 Vasilija Svētlaimīgā katedrāle 0 245306 4458757 3986531 2026-04-25T04:39:44Z Treisijs 347 −[[Kategorija:Katedrāles]]; ±[[Kategorija:Baznīcas Krievijā]]→[[Kategorija:Katedrāles Krievijā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458757 wikitext text/x-wiki {{Infobox religious building | building_name = Vasilija Svētlaimīgā katedrāle | infobox_width = | image = Moscow July 2011-4a.jpg | image_size = | alt = Vasilija Svētlaimīgā katedrāle | caption = | location = {{vieta|Krievija|Maskava|Sarkanais laukums}} | map_type = Maskavas centrs#Maskava#Krievija | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 55.7525 | longd = 37.623056 | religious_affiliation = [[Krievijas Pareizticīgo baznīca]] | district = | status = Valsts vēstures muzejs | functional_status = | heritage_designation = | leadership = | website = {{URL|http://www.saintbasil.ru/en/index.html|Katedrāle}}<br/> {{url|http://www.shm.ru/pokrovskiy.html|Muzejs}} | architecture = yes | architect = Barma un [[Pocņiks Jakovļevs]]<ref name=MC>{{tīmekļa atsauce | url=http://rosohrancult.ru/upload/rosohrancult/rosdocs2009/09_01_2009_1.doc | title=List of federally protected landmarks | date=June 1, 2009 | publisher=Ministry of Culture | accessdate=2009-09-28 | archiveurl=https://web.archive.org/web/20110727040736/http://rosohrancult.ru/upload/rosohrancult/rosdocs2009/09_01_2009_1.doc | archivedate=2011-07-27 }}</ref> | architecture_type = | architecture_style = | general_contractor = | facade_direction = | groundbreaking = 1555 | year_completed = |consecration_year ={{dat|1561|7|12|N|bez}}<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Popova|first=Natalia|title=St. Basil’s: No Need to Invent Mysteries|url=http://en.rian.ru/analysis/20110712/165150139.html|date=12 July 2011|publisher=Ria Novosti|accessdate=12 July 2011|location=Moscow, Russia|archivedate={{dat|2011|07|12||bez}}|archiveurl=https://www.webcitation.org/607f8dRdv?url=http://en.rian.ru/analysis/20110712/165150139.html}}</ref> | construction_cost = | specifications = yes | capacity = | length = | width = | width_nave = | height_max = 47,5 m<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Cathedral of the Protecting Veil of the Mother of God|url=http://www.saintbasil.ru/en/expo.html|work=www.SaintBasil.ru|accessdate=8 August 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130831211643/http://www.saintbasil.ru/en/expo.html|archivedate={{dat|2013|08|31||bez}}}}</ref> | dome_quantity = 9 | dome_height_outer = | dome_height_inner = | dome_dia_outer = | dome_dia_inner = | spire_quantity = 2 | spire_height = | materials = | embedded = {{Designation list |embed=yes | designation1 = WHS | designation1_date = 1990 <small>(14. sesija)</small> | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/545 545] | designation1_criteria = i, ii, iv, vi | designation1_type = Kultūra | designation1_free1name =Valsts | designation1_free1value ={{RUS}} | designation1_free2name = Reģions | designation1_free2value = Eiropa un Ziemeļamerika | designation2 =Krievija | designation2_offname = | designation2_type =Arhitektūra | designation2_criteria = | designation2_date = | delisted2_date = | designation2_number =[http://kulturnoe-nasledie.ru/monuments.php?id=7710342000 7710342000] }} }} <mapframe text="Vasilija Svētlaimīgā katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q129846" } </mapframe> '''Svētās Dievmātes patvēruma katedrāle''' ({{val|ru|Собор Покрова Пресвятой Богородицы}}) vai '''Vasilija Svētlaimīgā katedrāle''' (''Собор Василия Блаженного'') ir bijušais [[Pareizticība|pareizticīgo]] [[Baznīca (celtne)|dievnams]] [[Sarkanais laukums|Sarkajā laukumā]], [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]]. Pašlaik ēkā atrodas Valsts vēstures muzejs. 1990. gadā kopā ar [[Kremlis|Kremli]] un [[Sarkanais laukums|Sarkano laukumu]] katedrāle tika iekļauta UNESCO [[Pasaules mantojuma saraksts|Pasaules mantojuma sarakstā]]. == Vēsture == Ēka tika būvēta laikā no 1555. līdz 1561. gadam pēc [[Ivans IV|Ivana IV]] pavēles, lai iemūžinātu [[Krievijas cariste]]s uzvaru karos ar [[Kazaņas hani]]em. Kopš 14. gadsimta šis ir bijis pilsētas izaugsmes centrs, šī arī bija pilsētas augstākā celtne līdz 1600. gadam, kad tika pabeigts Ivana III zvana tornis. Arhitekta identitāte nav zināma. Tradicionāli tiek pieņemts, ka baznīcu uzcēlusi pēc divu arhitektu Barmas un Pocņika projekta. Pētnieki ir pieņēmuši, ka abi vārdi pieder vienai personai — Pocņikam Jakovļevam vai arī Ivanam Jakovļevičam Barmam. Leģenda vēsta, ka Ivans IV izdūris arhitektam acis, lai tas nespētu atkārtoti radīt šādu mākslasdarbu citviet. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == *{{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20100216223151/http://www.shm.ru/pokrovskiy.html Valsts vēstures muzejs] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20101215213511/http://www.saintbasil.ru/ Покровский собор] {{Krievija-aizmetnis}} {{arhitektūra-aizmetnis}} {{reliģija-aizmetnis}} {{Krievija UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Katedrāles Krievijā]] [[Kategorija:Maskava]] [[Kategorija:Pareizticīgo baznīcas]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā]] osa982myr41bjay5jcsziqv9q84np0v Vikipēdija:Raksta izveidošana 4 247794 4458433 4392314 2026-04-24T14:11:02Z Gars25 144529 Nagārijums 4458433 wikitext text/x-wiki Nagārijums == Kā izveidot lapu == Vikipēdijā jau pašlaik ir {{NUMBEROFARTICLES}} {{PLURAL:{{NUMBEROFARTICLES:R}}|raksts|raksti}}. Pirms raksta izveides pameklē Vikipēdijas meklētājā, vai raksts, par ko vēlies rakstīt, jau nepastāv, tikai, iespējams, ar citu nosaukumu. Ja raksts par attiecīgo tēmu jau pastāv, bet Tev šķiet, ka cilvēki varētu to meklēt ar citu nosaukumu, vari izveidot pāradresāciju, kas palīdzēs citiem nokļūt šajā rakstā. Apsver iespēju papildināt jau esošu rakstu ar Tev pieejamo informāciju. Piemēram, ja vēlies rakstīt par kādas mūzikas grupas dalībnieku vai visiem dalībniekiem, vari izveidot jaunu nodaļu rakstā par grupu, kur apkopot informāciju par dalībniekiem. Tas ir īpaši noderīgi, ja Tevis izvēlētais temats ir pārāk šaurs. Ja pašlaik nepastāv kāds atbilstošs raksts vai arī izvēlētā tēma ir pietiekami plaša, vari rakstu izveidot pats. Lai Tevi nepārņemtu vilšanās par raksta iespējamo tūlītējo dzēšanu, pārliecinies, ka tas atbilst Vikipēdijas standartiem. Īsumā tas nozīmē, ka temats ir pietiekami nozīmīgs (skatīt [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|nozīmīguma kritērijus]]), kā arī par šo tēmu pastāv neatkarīgi avoti. Tāpat der apskatīties, kas Vikipēdija nav. Lai izveidotu rakstu: * ieraksti Vikipēdijas meklētājā vēlamo raksta nosaukumu (visi simboli, izņemot pirmo, ir reģistrjutīgi) un spied uz sarkanās saites, vai arī vari spiest uz sarkanās saites kādā no Vikipēdijas rakstiem (ja nosaukums nav vēlamais, neuztraucies, vēlāk lapu varēs pārvietot). Kad esi pabeidzis raksta izveidi, nospied pogu "Parādīt pirmskatu", lai redzētu, kā raksts izskatīsies, kad tas tiks saglabāts. Centies izlabot visas formatēšanas kļūdas, un tad vari spiest pogu "Saglabāt lapu". Tagad Tavs raksts ir daļa no Vikipēdijas un to var rediģēt ikviens. * vari izveidot rakstu savā apakšlapā (šī opcija ir pieejama vienīgi reģistrētiem dalībniekiem). Apakšlapas nosaukumam (bez tava dalībniekvārda) būs Tava raksta nosaukums. Kad būsi pabeidzis veidot rakstu tur, varēsi to pārvietot uz galveno vārdtelpu, kur atrodas visi enciklopēdijas raksti. === Raksta nosaukums === Zemāk esošajā kastē vari pārbaudīt, vai raksts ar izraudzīto nosaukumu jau pastāv. Lai izveidotu rakstu, spied uz sarkanās saites lapā, uz kuru vedīs kādas no pogām nospiešana. <div style="border: 2px solid #fc0; width:70%; background: #fe9; margin:0; padding: 1em; text-align:center"> <div style="border: 2px solid #fd6; background: #fff; margin:1em 1ex 1ex 1ex; padding: 1em; text-align:center"> {| cellpadding="8" cellspacing="0" border="0" | align="right" |'''''Vai tas ir jauns nosaukums?'''''<br /><small>Ievadi nosaukumu un tad spied "Aiziet (pārbaudīt nosaukumu)"</small> | align="left" | <inputbox> type=search width=45 buttonlabel=Aiziet (pārbaudīt nosaukumu) searchbuttonlabel=Meklēt </inputbox> |} </div> </div> == Padomi == # Velti laiku Vikipēdijas caurskatīšanai. Iepazīsties ar to, kā tiek pasniegta informācija, kāds ir tās saturs un noformējums. Apskati lapu kodu (poga "Labot pirmkodu"). Īpaši ieteicams apskatīt rakstus, kas atzīti par [[Vikipēdija:Vērtīgi raksti|vērtīgiem]] un [[Vikipēdija:Labi raksti|labiem]]. <!--# Apsver ideju sākumā izveidot dalībnieka lapu, kur varēsi norādīt informāciju par sevi (kādas ir tavas intereses, no kā varētu izrietēt tavs darbības lauks Vikipēdijā, bet ne obligāti). Kad būsi sapratis, kā rakstīt Vikipēdijā, varēsi pievērsties rakstu veidošanai.--> # Atrodi atsauces, lai izmantotu tās kā avotus rakstā esošajai informācijai un lai parādītu raksta '''nozīmīgumu'''. Atsauces uz blogiem, dažādiem sociālajiem tīkliem (piemēram, ''draugiem.lv, Facebook, Twitter, YouTube'') nederēs, Vikipēdijai ir nepieciešami uzticami avoti. # Lūdzu, iepazīsties ar [[Vikipēdija:Kas Vikipēdija nav|Kas Vikipēdija nav]]. # Nebaidies jautāt. Jautājumus vari uzdot [[Vikipēdija:Kopienas_portāls|kopienas portālā]], [[Special:Mytalk|savā diskusiju lapā]], kādā no raksta diskusijas lapām. # Vikipēdijā publicētais teksts tiek licencēts pēc ''[[Creative Commons]]'' licences, tas nozīmē, ka nevar kopēt tekstu no citām interneta lapām, kur tās aizsargā autortiesības. # Pārbaudi, vai raksts par izvēlēto tēmu jau nav ievietots Vikipēdijā (ar līdzīgu nosaukumu vai kā cita raksta daļa). Ja raksts pastāv, bet ar citu nosaukumu, tad vari izveidot pāradresāciju. == Atsauces == Viena no pirmajām un svarīgākajām raksta sastāvdaļām ir atsauces uz avotiem, kurus esi izmantojis raksta izveidē. Lai raksts tiktu iekļauts Vikipēdijā, tam ir jābūt uzticamām atsaucēm. Sākumā vari vienkārši iekopēt tīmekļa vietņu adreses, no kurām esi ņēmis informāciju, adreses pašas automātiski parādīsies kā saites. : (1) http://www.nytimes.com/2007/04/12/books/12vonnegut.html : (2) http://www-03.ibm.com/ibm/history/exhibits/space/space_shuttle.html Vispārīgi ņemot, vietnes, kurās ievietotais materiāls netiek uzraudzīts, nav uzskatāmas par uzticamām un līdz ar to nav vēlama to izmantošana Vikipēdijā. Tātad, ja attiecīgajā mājaslapā informāciju var izvietot jebkurš un neviens nepārbauda tās saturu, tad šī mājaslapa nav uzticama. Par uzticamiem avotiem tiek uzskatītas grāmatas (kurām ir [[ISBN]] kods), nopietna rakstura žurnāli, laikraksti (lielākā daļu šo laikrakstu interneta versiju arī ir uzticamas). Kad esi atradis atsauces savam rakstam, to pareizu noformēšanu vari apgūt, izlasot pamācības par šo tēmu: [[Palīdzība:Atsauces un ārējās saites]] un [[Vikipēdija:Atsauces]]. Tomēr neuztraucies par atsauču pareizu noformēšanu pārāk daudz. Svarīgākais ir atsauču '''pievienošana rakstam''', pat ja tās tiek nepareizi noformētas. == No kā jāizvairās == ;Neraksti par sevi, saviem draugiem, savu mājaslapu, savu mūzikas grupu, savu skolotāju, sevis izdomātu vārdu vai sevis rakstītu stāstu. : Ja esi pietiekami nozīmīgs, lai par ''Tevi'' būtu raksts Vikipēdijā, ļauj, lai to izveido kāds cits, agri vai vēlu kāds par Tevi uzrakstīs. Rakstu izveide par saviem draugiem var būt pārsteigums viņiem vai arī viens liels joks, taču lielākais vairākums šo rakstu tiek izdzēsti. Raksts var palikt (ja tas, protams, ir par nozīmīgu tematu), ja vien tas ir rakstīts no neitrāla skatupunkta. ;Neraksti par maznozīmīgām tēmām : Cilvēki bieži izveido rakstus Vikipēdijā, nedomājot par to, vai attiecīgais temats ir pietiekami nozīmīgs, lai par to izveidotu rakstu Vikipēdijā. Tā kā Vikipēdijā nav papīra ierobežojumu, kā tas ir drukātajās enciklopēdijās, mūsu nozīmīguma kritēriji pieļauj rakstu izveidi par plašu tematu loku, tomēr tie neļauj izveidot rakstus par ''jebko''. Cilvēki bieži pamato raksta izveidi Vikipēdijā, jo ''tā ir vienīgā vieta Internetā, kur būs informācija par attiecīgo tematu''. Tas lielākajā daļā gadījumu norāda, ka temats ir nenozīmīgs un raksts par šo tematu Vikipēdijā nav atstājams. ;Nereklamē : Lūdzu, nereklamē savu produktu vai uzņēmumu. Tāpat lūgums neievietot saites uz komerciālām mājaslapām, ja vien tas nav nepieciešams Vikipēdijas uzlabošanai. Ja raksti par kādu produktu vai uzņēmumu, dari to no neitrāla skatupunkta, lai nerastos interešu konflikts, pacenties atrast uzticamus avotus, kas nav saistīti ar uzņēmumu vai produktu. <!-- ;Esejas un oriģinālpētījumi --> ;Neveido pārāk īsus rakstus ar tikai vienu teikumu : Atceries, ka raksti, kuros ir tikai viens teikums (piemēram, tikai definīcija) tiek dzēsti. Lai pievienotu kāda termina definīciju, lūdzu, dari to [[:wikt:Sākumlapa|Vikivārdnīcā]]. == Esi uzmanīgs ar == {{Quote box2 |width = 30% |border = 1px |align = right |bgcolor = |fontsize = 1em |title_bg = #dddddd |title_fnt = |title = Autortiesības |qalign = left |quote = Vispārīgais noteikums ir '''nekopē no citām mājaslapām'''. <small>(Ir daži izņēmumi, tāpat dažu vārdu citēšana ar atsaucēm noformētā citātā ir OK.)</small> |salign = |source = }} ;Kopēšanu : Lai būtu drošs par autortiesībām, nekopē vairāk par dažiem teikumiem no raksta izveidē izmantotā avota. Droši vari kopēt tādus materiālus, par kuriem esi pārliecināts, ka tie ir publiskas lietošanas materiāli, taču arī tad ir jānorāda avots. Atceries, ka lielākā daļa mājaslapu '''neatrodas''' publiskajā lietošanā un lielākā daļa dziesmu vārdu arī nav tādi. Atceries, ja mājaslapai ir autortiesību zīme (© simbols), tad Tu nedrīksti no tās kopēt. Šie noteikumi attiecas kā uz tekstu, tā uz attēliem. {{Quote box2 |width = 30% |border = 1px |align = right |bgcolor = |fontsize = 1em |title_bg = #dddddd |title_fnt = |title = Labi avoti |qalign = left |quote = # ir pierādījuši, ka tajos ir uzticama informācija: tie ir uzticami avoti # ir neatkarīgi (nav saistīti ar raksta tematu) # ir pārbaudāmi (tos var pārbaudīt citi dalībnieki) |salign = |source = }} ;Rakstiem bez atsaucēm : Raksti, kuros nav norādīti informācijas avoti, nav īpaši vēlami, jo tos nevar ātri pārbaudīt, kas ir svarīgi, veidojot tādu enciklopēdiju kā Vikipēdija. Lūdzu, sameklē labākos avotus un atsaucies uz tiem. Šāda rīcība un citu mājaslapu vai grāmatu satura nekopēšana palīdzēs izvairīties no iespējamā plaģiātisma. ;Vienpusīgu skatupunktu : Izvairies no tikai viena viedokļa iekļaušanas rakstos (piemēram, iekļaujot tikai slavinošu vai pilnīgi pretēji — nomelnojošu informāciju). Rakstiem jābūt rakstītiem no neitrāla skatupunkta. ;Ļoti īsiem rakstiem : Ļoti īsus rakstus, kas sastāv tikai no definīcijas, labāk ir ievietot [[:wikt:Sākumlapa|Vikivārdnīcā]]. Lai atstātu rakstu šeit, pacenties uzrakstīt vismaz vienu rindkopu, lai atklātos temata nozīme. Īsus, bet ''labus'' rakstus, kas Vikipēdijā tiek saukti par aizmetņiem, mēs pieņemam. Ja Tev nav pieejama informācija, lai uzrakstītu labu aizmetni, tad topošā raksta nozīmīgums, iespējams, ir apšaubāms. Aizmetņa beigās ievieto rindiņu ar šādu tekstu: <nowiki>{{aizmetnis}}</nowiki>. Citi vikipēdisti būs pateicīgi, ja ievietosi konkrētāku aizmetni. Piemēram, rakstā par mākslu var ievietot mākslas aizmetni: {{tl|māksla-aizmetnis}}. Aizmetņi palīdz izsekot rakstus, kas būtu uzlabojami. === Kamēr raksts vēl top === Ja esi jau publicējis rakstu Vikipēdijā, bet zini, ka vēl pavadīsi kādu laiku to papildinot, ievieto raksta sākumā rindiņu ar kodu {{tl|inuse}}. Šī veidne norādīs citiem dalībniekiem, ka kāds pie šī raksta strādā. Tomēr šī veidne neliedz administratoriem rakstu izdzēst (tas, protams, tiks darīts, ja ir skaidri redzams, ka raksts neatbilst nozīmīguma kritērijiem vai arī ir klajš vandalisms). == Esi saistīts ar raksta tematu? == Vikipēdija ir enciklopēdija, ko var papildināt ikviens, tomēr pastāv noteikumi, kuri neiesaka veidot rakstus, kur var rasties interešu konflikts. Tāds var rasties, ja veido rakstu pats par sevi, savu uzņēmumu, savu produktu. Lūk, daži noteikumi, kas ir jāievēro. Ja tos pārkāp, pastāv liela varbūtība, ka Tavs devums tiek dzēsts. {| class="wikitable" |- ! Lietas, no kurām jāizvairās !! Lietas, ar kurām jābūt uzmanīgam !! Lieliski veidi ieguldījuma sniegšanai |- | width="30%" valign="top" | * Neievieto reklāmu * Nedzēs no raksta negatīvu/kritisku informāciju * Neveido kopīgu dalībnieka kontu, ko var izmantot kāda cilvēku grupa (piemēram, uzņēmuma darbinieki) | width="30%" valign="top" | * Ievēro neitrālu, objektīvu rakstīšanas toni visā, ko pievieno * Pievieno avotus (tādus, kas nav cieši saistīti ar tematu) visam rakstītajam, pat tad, ja esi pārliecināts par fakta patiesumu. | width="40%" valign="top" | * Veic nelielas izmaiņas/labojumus rakstos (piemēram, izlabo pareizrakstības kļūdas, izlabo saites, pievieno atsauces) * Ja Tev ir neobjektīvs skatījums uz tematu, iesaki raksta izveidi raksta diskusiju lapā (bet nevis pašā rakstā) * Veic izmaiņas no privāta dalībnieka konta |} Ievēro, ka šie noteikumi jāievēro vienīgi tādēļ, lai izvairītos no interešu konflikta. Dalībnieki drīkst rakstīt rakstus savā specialitātē vai par savām interesēm. Piemēram, [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] darbinieks drīkst rakstīt par planētām. == Un ko tālāk? == Kad rakstu beidzot esi izveidojis, vēl ir daudz kas, ko Tu vari darīt. Vikipēdija, tāpat kā Rīga, nekad nebūs gatava, jo ikvienu rakstu vēl var uzlabot, kaut vai tāpēc, ka ir pieejama jauna informācija. Ja Tev ir interese raksta turpmākā papildināšanā, Vikipēdijā ir vairākas pamācības, kas Tev var būt noderīgas šī mērķa sasniegšanā. Pārliecinies, ka Tevis izveidotajam rakstam ir vismaz viena kategorija un ka uz to ved saites no citiem rakstiem (spied "Norādes uz šo rakstu" lapas kreisajā malā), citādi citiem šo rakstu būs grūti atrast. Ja Tev nav ideju, kā var papildināt rakstu (kādu informāciju pievienot utt.), droši jautā raksta diskusiju lapā. Atceries, ka rakstu var labot jebkurš, ''raksti nepieder kādam konkrētam dalībniekam''. Tāpēc neapvainojies, ja kāds labo Tevis rakstīto. == Nepieciešama papildu palīdzība == Iespējams, atbildi uz savu jautājumu, ja tas ir saistīts ar rakstu noformēšanu un ar to saistītām lietām, radīsi [[Palīdzība:Saturs|kādā no palīdzības lapām]]. Ja arī pēc tam uz jautājumu nav atbildes, tad vari uzdot sevi interesējošo jautājumu [[Special:Mytalk|savā diskusiju lapā]], raksta diskusiju lapā, [[Vikipēdija:Kopienas portāls|kopienas portālā]] vai lapā [[Palīdzība:Sazināties ar Vikipēdiju]]. Ir ieteicams iepazīties ar kādu drukāto enciklopēdiju, lai saprastu, kāds enciklopēdijās ir noformējums, rakstības stils un citi elementi. Tāpat, protams, ir jābūt atbilstošām valodas zināšanām. [[Kategorija:Vikipēdija]] itm1yhle7afew0zvmu539wu4golq8rb 4458434 4458433 2026-04-24T14:12:02Z NDG 132532 Reverted edits by [[Special:Contribs/Gars25|Gars25]] ([[User talk:Gars25|talk]]) to last version by Egilus: unexplained content removal 4365393 wikitext text/x-wiki <div style="font-family:Helvetica, Arial, sans-serif; margin-bottom:50px;"> <div style="padding-top:10px; padding-left:40px; padding-right:40px; padding-bottom:10px; background:gray; color:#6cc8f3; font-size:300%;"> '''Raksta izveidošana'''<br /> <span style="font-size:75%; color:white;" class="plainlinks">Apgūsti, kā izveidojams raksts</span> </div><br /> <div style="font-size:120%;text-align:center;margin:0 0 3em"> <p>Ja vēlies eksperimentēt, dari to [[Vikipēdija:Smilšu kaste|smilšu kastē]].</p> <p>Lai izveidotu rakstu, apmeklē [[Vikipēdija:Rakstu vednis|rakstu vedni]].</p> </div> {{Shortcut|WP:SĀKUMS}} Lapā ir izskaidroti rakstu izveides Vikipēdijā pamatprincipi. Atceries, ka [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|nozīmīguma kritērijiem]] neatbilstoši raksti visticamāk agrāk vai vēlāk tiks dzēsti. == Kā izveidot lapu == Vikipēdijā jau pašlaik ir {{NUMBEROFARTICLES}} {{PLURAL:{{NUMBEROFARTICLES:R}}|raksts|raksti}}. Pirms raksta izveides pameklē Vikipēdijas meklētājā, vai raksts, par ko vēlies rakstīt, jau nepastāv, tikai, iespējams, ar citu nosaukumu. Ja raksts par attiecīgo tēmu jau pastāv, bet Tev šķiet, ka cilvēki varētu to meklēt ar citu nosaukumu, vari izveidot pāradresāciju, kas palīdzēs citiem nokļūt šajā rakstā. Apsver iespēju papildināt jau esošu rakstu ar Tev pieejamo informāciju. Piemēram, ja vēlies rakstīt par kādas mūzikas grupas dalībnieku vai visiem dalībniekiem, vari izveidot jaunu nodaļu rakstā par grupu, kur apkopot informāciju par dalībniekiem. Tas ir īpaši noderīgi, ja Tevis izvēlētais temats ir pārāk šaurs. Ja pašlaik nepastāv kāds atbilstošs raksts vai arī izvēlētā tēma ir pietiekami plaša, vari rakstu izveidot pats. Lai Tevi nepārņemtu vilšanās par raksta iespējamo tūlītējo dzēšanu, pārliecinies, ka tas atbilst Vikipēdijas standartiem. Īsumā tas nozīmē, ka temats ir pietiekami nozīmīgs (skatīt [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|nozīmīguma kritērijus]]), kā arī par šo tēmu pastāv neatkarīgi avoti. Tāpat der apskatīties, kas Vikipēdija nav. Lai izveidotu rakstu: * ieraksti Vikipēdijas meklētājā vēlamo raksta nosaukumu (visi simboli, izņemot pirmo, ir reģistrjutīgi) un spied uz sarkanās saites, vai arī vari spiest uz sarkanās saites kādā no Vikipēdijas rakstiem (ja nosaukums nav vēlamais, neuztraucies, vēlāk lapu varēs pārvietot). Kad esi pabeidzis raksta izveidi, nospied pogu "Parādīt pirmskatu", lai redzētu, kā raksts izskatīsies, kad tas tiks saglabāts. Centies izlabot visas formatēšanas kļūdas, un tad vari spiest pogu "Saglabāt lapu". Tagad Tavs raksts ir daļa no Vikipēdijas un to var rediģēt ikviens. * vari izveidot rakstu savā apakšlapā (šī opcija ir pieejama vienīgi reģistrētiem dalībniekiem). Apakšlapas nosaukumam (bez tava dalībniekvārda) būs Tava raksta nosaukums. Kad būsi pabeidzis veidot rakstu tur, varēsi to pārvietot uz galveno vārdtelpu, kur atrodas visi enciklopēdijas raksti. === Raksta nosaukums === Zemāk esošajā kastē vari pārbaudīt, vai raksts ar izraudzīto nosaukumu jau pastāv. Lai izveidotu rakstu, spied uz sarkanās saites lapā, uz kuru vedīs kādas no pogām nospiešana. <div style="border: 2px solid #fc0; width:70%; background: #fe9; margin:0; padding: 1em; text-align:center"> <div style="border: 2px solid #fd6; background: #fff; margin:1em 1ex 1ex 1ex; padding: 1em; text-align:center"> {| cellpadding="8" cellspacing="0" border="0" | align="right" |'''''Vai tas ir jauns nosaukums?'''''<br /><small>Ievadi nosaukumu un tad spied "Aiziet (pārbaudīt nosaukumu)"</small> | align="left" | <inputbox> type=search width=45 buttonlabel=Aiziet (pārbaudīt nosaukumu) searchbuttonlabel=Meklēt </inputbox> |} </div> </div> == Padomi == # Velti laiku Vikipēdijas caurskatīšanai. Iepazīsties ar to, kā tiek pasniegta informācija, kāds ir tās saturs un noformējums. Apskati lapu kodu (poga "Labot pirmkodu"). Īpaši ieteicams apskatīt rakstus, kas atzīti par [[Vikipēdija:Vērtīgi raksti|vērtīgiem]] un [[Vikipēdija:Labi raksti|labiem]]. <!--# Apsver ideju sākumā izveidot dalībnieka lapu, kur varēsi norādīt informāciju par sevi (kādas ir tavas intereses, no kā varētu izrietēt tavs darbības lauks Vikipēdijā, bet ne obligāti). Kad būsi sapratis, kā rakstīt Vikipēdijā, varēsi pievērsties rakstu veidošanai.--> # Atrodi atsauces, lai izmantotu tās kā avotus rakstā esošajai informācijai un lai parādītu raksta '''nozīmīgumu'''. Atsauces uz blogiem, dažādiem sociālajiem tīkliem (piemēram, ''draugiem.lv, Facebook, Twitter, YouTube'') nederēs, Vikipēdijai ir nepieciešami uzticami avoti. # Lūdzu, iepazīsties ar [[Vikipēdija:Kas Vikipēdija nav|Kas Vikipēdija nav]]. # Nebaidies jautāt. Jautājumus vari uzdot [[Vikipēdija:Kopienas_portāls|kopienas portālā]], [[Special:Mytalk|savā diskusiju lapā]], kādā no raksta diskusijas lapām. # Vikipēdijā publicētais teksts tiek licencēts pēc ''[[Creative Commons]]'' licences, tas nozīmē, ka nevar kopēt tekstu no citām interneta lapām, kur tās aizsargā autortiesības. # Pārbaudi, vai raksts par izvēlēto tēmu jau nav ievietots Vikipēdijā (ar līdzīgu nosaukumu vai kā cita raksta daļa). Ja raksts pastāv, bet ar citu nosaukumu, tad vari izveidot pāradresāciju. == Atsauces == Viena no pirmajām un svarīgākajām raksta sastāvdaļām ir atsauces uz avotiem, kurus esi izmantojis raksta izveidē. Lai raksts tiktu iekļauts Vikipēdijā, tam ir jābūt uzticamām atsaucēm. Sākumā vari vienkārši iekopēt tīmekļa vietņu adreses, no kurām esi ņēmis informāciju, adreses pašas automātiski parādīsies kā saites. : (1) http://www.nytimes.com/2007/04/12/books/12vonnegut.html : (2) http://www-03.ibm.com/ibm/history/exhibits/space/space_shuttle.html Vispārīgi ņemot, vietnes, kurās ievietotais materiāls netiek uzraudzīts, nav uzskatāmas par uzticamām un līdz ar to nav vēlama to izmantošana Vikipēdijā. Tātad, ja attiecīgajā mājaslapā informāciju var izvietot jebkurš un neviens nepārbauda tās saturu, tad šī mājaslapa nav uzticama. Par uzticamiem avotiem tiek uzskatītas grāmatas (kurām ir [[ISBN]] kods), nopietna rakstura žurnāli, laikraksti (lielākā daļu šo laikrakstu interneta versiju arī ir uzticamas). Kad esi atradis atsauces savam rakstam, to pareizu noformēšanu vari apgūt, izlasot pamācības par šo tēmu: [[Palīdzība:Atsauces un ārējās saites]] un [[Vikipēdija:Atsauces]]. Tomēr neuztraucies par atsauču pareizu noformēšanu pārāk daudz. Svarīgākais ir atsauču '''pievienošana rakstam''', pat ja tās tiek nepareizi noformētas. == No kā jāizvairās == ;Neraksti par sevi, saviem draugiem, savu mājaslapu, savu mūzikas grupu, savu skolotāju, sevis izdomātu vārdu vai sevis rakstītu stāstu. : Ja esi pietiekami nozīmīgs, lai par ''Tevi'' būtu raksts Vikipēdijā, ļauj, lai to izveido kāds cits, agri vai vēlu kāds par Tevi uzrakstīs. Rakstu izveide par saviem draugiem var būt pārsteigums viņiem vai arī viens liels joks, taču lielākais vairākums šo rakstu tiek izdzēsti. Raksts var palikt (ja tas, protams, ir par nozīmīgu tematu), ja vien tas ir rakstīts no neitrāla skatupunkta. ;Neraksti par maznozīmīgām tēmām : Cilvēki bieži izveido rakstus Vikipēdijā, nedomājot par to, vai attiecīgais temats ir pietiekami nozīmīgs, lai par to izveidotu rakstu Vikipēdijā. Tā kā Vikipēdijā nav papīra ierobežojumu, kā tas ir drukātajās enciklopēdijās, mūsu nozīmīguma kritēriji pieļauj rakstu izveidi par plašu tematu loku, tomēr tie neļauj izveidot rakstus par ''jebko''. Cilvēki bieži pamato raksta izveidi Vikipēdijā, jo ''tā ir vienīgā vieta Internetā, kur būs informācija par attiecīgo tematu''. Tas lielākajā daļā gadījumu norāda, ka temats ir nenozīmīgs un raksts par šo tematu Vikipēdijā nav atstājams. ;Nereklamē : Lūdzu, nereklamē savu produktu vai uzņēmumu. Tāpat lūgums neievietot saites uz komerciālām mājaslapām, ja vien tas nav nepieciešams Vikipēdijas uzlabošanai. Ja raksti par kādu produktu vai uzņēmumu, dari to no neitrāla skatupunkta, lai nerastos interešu konflikts, pacenties atrast uzticamus avotus, kas nav saistīti ar uzņēmumu vai produktu. <!-- ;Esejas un oriģinālpētījumi --> ;Neveido pārāk īsus rakstus ar tikai vienu teikumu : Atceries, ka raksti, kuros ir tikai viens teikums (piemēram, tikai definīcija) tiek dzēsti. Lai pievienotu kāda termina definīciju, lūdzu, dari to [[:wikt:Sākumlapa|Vikivārdnīcā]]. == Esi uzmanīgs ar == {{Quote box2 |width = 30% |border = 1px |align = right |bgcolor = |fontsize = 1em |title_bg = #dddddd |title_fnt = |title = Autortiesības |qalign = left |quote = Vispārīgais noteikums ir '''nekopē no citām mājaslapām'''. <small>(Ir daži izņēmumi, tāpat dažu vārdu citēšana ar atsaucēm noformētā citātā ir OK.)</small> |salign = |source = }} ;Kopēšanu : Lai būtu drošs par autortiesībām, nekopē vairāk par dažiem teikumiem no raksta izveidē izmantotā avota. Droši vari kopēt tādus materiālus, par kuriem esi pārliecināts, ka tie ir publiskas lietošanas materiāli, taču arī tad ir jānorāda avots. Atceries, ka lielākā daļa mājaslapu '''neatrodas''' publiskajā lietošanā un lielākā daļa dziesmu vārdu arī nav tādi. Atceries, ja mājaslapai ir autortiesību zīme (© simbols), tad Tu nedrīksti no tās kopēt. Šie noteikumi attiecas kā uz tekstu, tā uz attēliem. {{Quote box2 |width = 30% |border = 1px |align = right |bgcolor = |fontsize = 1em |title_bg = #dddddd |title_fnt = |title = Labi avoti |qalign = left |quote = # ir pierādījuši, ka tajos ir uzticama informācija: tie ir uzticami avoti # ir neatkarīgi (nav saistīti ar raksta tematu) # ir pārbaudāmi (tos var pārbaudīt citi dalībnieki) |salign = |source = }} ;Rakstiem bez atsaucēm : Raksti, kuros nav norādīti informācijas avoti, nav īpaši vēlami, jo tos nevar ātri pārbaudīt, kas ir svarīgi, veidojot tādu enciklopēdiju kā Vikipēdija. Lūdzu, sameklē labākos avotus un atsaucies uz tiem. Šāda rīcība un citu mājaslapu vai grāmatu satura nekopēšana palīdzēs izvairīties no iespējamā plaģiātisma. ;Vienpusīgu skatupunktu : Izvairies no tikai viena viedokļa iekļaušanas rakstos (piemēram, iekļaujot tikai slavinošu vai pilnīgi pretēji — nomelnojošu informāciju). Rakstiem jābūt rakstītiem no neitrāla skatupunkta. ;Ļoti īsiem rakstiem : Ļoti īsus rakstus, kas sastāv tikai no definīcijas, labāk ir ievietot [[:wikt:Sākumlapa|Vikivārdnīcā]]. Lai atstātu rakstu šeit, pacenties uzrakstīt vismaz vienu rindkopu, lai atklātos temata nozīme. Īsus, bet ''labus'' rakstus, kas Vikipēdijā tiek saukti par aizmetņiem, mēs pieņemam. Ja Tev nav pieejama informācija, lai uzrakstītu labu aizmetni, tad topošā raksta nozīmīgums, iespējams, ir apšaubāms. Aizmetņa beigās ievieto rindiņu ar šādu tekstu: <nowiki>{{aizmetnis}}</nowiki>. Citi vikipēdisti būs pateicīgi, ja ievietosi konkrētāku aizmetni. Piemēram, rakstā par mākslu var ievietot mākslas aizmetni: {{tl|māksla-aizmetnis}}. Aizmetņi palīdz izsekot rakstus, kas būtu uzlabojami. === Kamēr raksts vēl top === Ja esi jau publicējis rakstu Vikipēdijā, bet zini, ka vēl pavadīsi kādu laiku to papildinot, ievieto raksta sākumā rindiņu ar kodu {{tl|inuse}}. Šī veidne norādīs citiem dalībniekiem, ka kāds pie šī raksta strādā. Tomēr šī veidne neliedz administratoriem rakstu izdzēst (tas, protams, tiks darīts, ja ir skaidri redzams, ka raksts neatbilst nozīmīguma kritērijiem vai arī ir klajš vandalisms). == Esi saistīts ar raksta tematu? == Vikipēdija ir enciklopēdija, ko var papildināt ikviens, tomēr pastāv noteikumi, kuri neiesaka veidot rakstus, kur var rasties interešu konflikts. Tāds var rasties, ja veido rakstu pats par sevi, savu uzņēmumu, savu produktu. Lūk, daži noteikumi, kas ir jāievēro. Ja tos pārkāp, pastāv liela varbūtība, ka Tavs devums tiek dzēsts. {| class="wikitable" |- ! Lietas, no kurām jāizvairās !! Lietas, ar kurām jābūt uzmanīgam !! Lieliski veidi ieguldījuma sniegšanai |- | width="30%" valign="top" | * Neievieto reklāmu * Nedzēs no raksta negatīvu/kritisku informāciju * Neveido kopīgu dalībnieka kontu, ko var izmantot kāda cilvēku grupa (piemēram, uzņēmuma darbinieki) | width="30%" valign="top" | * Ievēro neitrālu, objektīvu rakstīšanas toni visā, ko pievieno * Pievieno avotus (tādus, kas nav cieši saistīti ar tematu) visam rakstītajam, pat tad, ja esi pārliecināts par fakta patiesumu. | width="40%" valign="top" | * Veic nelielas izmaiņas/labojumus rakstos (piemēram, izlabo pareizrakstības kļūdas, izlabo saites, pievieno atsauces) * Ja Tev ir neobjektīvs skatījums uz tematu, iesaki raksta izveidi raksta diskusiju lapā (bet nevis pašā rakstā) * Veic izmaiņas no privāta dalībnieka konta |} Ievēro, ka šie noteikumi jāievēro vienīgi tādēļ, lai izvairītos no interešu konflikta. Dalībnieki drīkst rakstīt rakstus savā specialitātē vai par savām interesēm. Piemēram, [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] darbinieks drīkst rakstīt par planētām. == Un ko tālāk? == Kad rakstu beidzot esi izveidojis, vēl ir daudz kas, ko Tu vari darīt. Vikipēdija, tāpat kā Rīga, nekad nebūs gatava, jo ikvienu rakstu vēl var uzlabot, kaut vai tāpēc, ka ir pieejama jauna informācija. Ja Tev ir interese raksta turpmākā papildināšanā, Vikipēdijā ir vairākas pamācības, kas Tev var būt noderīgas šī mērķa sasniegšanā. Pārliecinies, ka Tevis izveidotajam rakstam ir vismaz viena kategorija un ka uz to ved saites no citiem rakstiem (spied "Norādes uz šo rakstu" lapas kreisajā malā), citādi citiem šo rakstu būs grūti atrast. Ja Tev nav ideju, kā var papildināt rakstu (kādu informāciju pievienot utt.), droši jautā raksta diskusiju lapā. Atceries, ka rakstu var labot jebkurš, ''raksti nepieder kādam konkrētam dalībniekam''. Tāpēc neapvainojies, ja kāds labo Tevis rakstīto. == Nepieciešama papildu palīdzība == Iespējams, atbildi uz savu jautājumu, ja tas ir saistīts ar rakstu noformēšanu un ar to saistītām lietām, radīsi [[Palīdzība:Saturs|kādā no palīdzības lapām]]. Ja arī pēc tam uz jautājumu nav atbildes, tad vari uzdot sevi interesējošo jautājumu [[Special:Mytalk|savā diskusiju lapā]], raksta diskusiju lapā, [[Vikipēdija:Kopienas portāls|kopienas portālā]] vai lapā [[Palīdzība:Sazināties ar Vikipēdiju]]. Ir ieteicams iepazīties ar kādu drukāto enciklopēdiju, lai saprastu, kāds enciklopēdijās ir noformējums, rakstības stils un citi elementi. Tāpat, protams, ir jābūt atbilstošām valodas zināšanām. [[Kategorija:Vikipēdija]] fc4wm12nxx3uyhsjj33lcari6i2reen Pēteris Mantnieks 0 250520 4458572 3792686 2026-04-24T21:41:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458572 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Pēteris Mantnieks | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1895 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 11 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Cēsu apriņķis|Kosas pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1979 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 15 | m_vieta = {{vieta|Beļģija|Brisele}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]] | zinātne = [[kartogrāfija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} [[Attēls:Latvijas grāmatizdevēju grupa pirms 1944. gada.jpg|thumb|330px|Latvijas grāmatizdevēju grupa (pirms 1944. gada). 1. rindā no kreisās: 1. [[Ludolfs Liberts]], 2. [[Ansis Auziņš]], 3. '''Pēteris Mantnieks''', 4. [[Arturs Bērziņš (rakstnieks)|Arturs Bērziņš]], 5. [[Arvīds Mālītis]], 6. [[Kārlis Skalbe]], 7. [[Helmārs Rudzītis]], 8. ?. 2. rindā: 1. [[Jānis Grīnbergs (izdevējs)|Jānis Grīnbergs]], 2. [[Edgars Ķiploks]], 3. Kaktiņš, 4. [[Paulis Veismanis]], 5. [[Ilmārs Roze]], 6. [[Jānis Kadilis]], 7. [[Indriķis Zeberiņš]], 8. ?, 9. ?. 3. rindā: 1. Bīskaps, 2. [[Kārlis Sūniņš]], 3. Krūze, 4. Kaupiņš, 5. Ābols, 6. ?, 7. ?]] '''Pēteris Rūdolfs Mantnieks''' (dzimis {{dat|1895|10|11||bez}} [[Kosas pagasts|Kosas pagastā]], miris {{dat|1979|3|15||bez}} [[Brisele|Briselē]]) bija [[latvieši|latviešu]] [[kartogrāfs]] un grāmatizdevējs. [[Latvijas—Lietuvas robeža|Latvijas—Lietuvas robežkomisijas]] loceklis, Latvijas Valstspapīru spiestuves tipogrāfijas nodaļas vadītājs, Kartogrāfijas institūta dibinātājs un vadītājs, [[Latvijas Tirdzniecības—Rūpniecības kamera]]s loceklis. Mantnieks bija arī viens no 1944. gada 17. marta [[Latvijas Centrālās padomes memorands|Latvijas Centrālās padomes memoranda]] parakstītājiem. == Dzīves gājums == Dzimis 1895. gada 11. oktobrī [[Kosas pagasts|Kosas pagasta]] Laulēnos.<ref>[http://www.biblioteka.cesis.lv/novadnieki/search.php?s=1&v=650&q= Cēsu novadnieki]{{Novecojusi saite}}</ref> 1923. gadā Mantnieks kopā ar [[Aleksandrs Ošiņš|Aleksandru Ošiņu]] izveidoja Kartogrāfisko iestādi "A. Ošiņš un P. Mantnieks", pēc Ošiņa nāves 1930. gadā Mantnieks kļuva par karšu izdevniecības vienīgo īpašnieku un izveidoja plaukstošu uzņēmumu, kas līdz 1936. gadam izdeva vairāk kā 150 sienas karšu, tabulu, atlantu u.c. izdevumu, arī [[lietuviešu valoda|lietuviešu]] un [[igauņu valoda|igauņu valodās]].<ref>[[Latviešu konversācijas vārdnīca]]s XIII. sējuma 25 700 sleja</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās 1944. gadā Mantnieks devās trimdā uz [[Vācija|Vāciju]], kur [[Detmolda|Detmoldā]] nodibināja savu apgādu. Vēlāk pārcēlās uz dzīvi [[Beļģija|Beļģijā]] un atjaunoja sava Kartogrāfijas institūta darbību tā, ka tas spēja konkurēt ar citām karšu izdevniecībām, darbojoties vairāku valstu tirgos. Miris 1979. gada 15. martā [[Brisele|Briselē]].<ref>[http://www.rigamuz.lv/km/index.php?l=lv&m=aktualitates&s=paskaties&p=aktualitates_paskaties_nr_187&no_flash=1&prev_main= Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs]{{Novecojusi saite}}</ref> == Piemiņa == 2005. gadā iznāca karšu izdevējam Pēterim Mantniekam veltīta [[Jānis Štrauhmanis|Jāņa Štrauhmaņa]] grāmata "Institūts Rīga—Brisele" un tika organizēta Mantnieka LNB fondos esošo karšu izstāde. == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mantnieks, Peteris}} [[Kategorija:1895. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1979. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Latvijas kartogrāfi]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] 7fzpn5ql0yxx581g1obbwsr9vvg0y65 Piebalgas alus 0 255691 4458467 4227245 2026-04-24T16:11:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458467 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = SIA Piebalgas alus | logo = Piebalgas alus.jpg | caption = | imagestyle = | type = [[Sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1989. gads | founder = | defunct = | location_city = | location_country = | location = [[Jaunpiebalga]], [[Jaunpiebalgas pagasts]], [[Cēsu novads]], {{LAT}} | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[pārtikas rūpniecība]] | products = [[alus]], [[bezalkoholisks dzēriens|bezalkoholiskie dzērieni]] | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = | footnotes = | intl = }} '''SIA Piebalgas alus''' ir [[Latvija]]s [[alus]] un [[Bezalkoholisks dzēriens|bezalkoholisko dzērienu]] ražotājs. Tā īpašnieks ir Somijas uzņēmuma ''[[Olvi|Olvi Oyj]]'' meitas uzņēmums [[Cēsu alus|AS "Cēsu alus"]]. Alus darītava darbību sāka 1989. gadā [[Jaunpiebalga|Jaunpiebalgā]]. Alus darītava darbojas saskaņā ar Bavārijas alus tīrības likumu ({{val-de|Reinheitsgebot}}), izmantojot tikai miežu [[iesals|iesalu]], [[ūdens|ūdeni]], [[apiņi|apiņus]] un [[raugs|raugu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.piebalgasalus.lv/lv/mes/|title=Piebalgas alus - Mēs|accessdate={{dat|2014|06|25|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131207182022/http://piebalgasalus.lv/lv/mes/|archivedate={{dat|2013|12|07||bez}}}}</ref> Kopš 2011. gada "Piebalgas alus" ražo arī [[kvass|kvasu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.piebalgasalus.lv/lv/kvass/|title=Piebalgas alus - Kvass|accessdate={{dat|2014|06|25|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131207181835/http://piebalgasalus.lv/lv/kvass/|archivedate={{dat|2013|12|07||bez}}}}</ref> == Vēsture == 1989. gadā kopsaimniecībā "Piebalga" sāka darbu alus darītava. 1991. gadā tika izveidota pirmā oriģinālā alus šķirne. 1993. gadā alus darītava tika [[privatizācija|privatizēta]]. 1995. gadā tika izveidota alus šķirne "Piebalgas alus". 1998. gada 28. janvārī alus darītava tika reģistrēta kā SIA "VIRGA LK". 2004. gada 1. aprīlī uzņēmums mainīja nosaukumu uz SIA "Piebalgas alus".<ref name="Lursoft" /> 2021. gada 8. martā tika paziņots, ka SIA "Piebalgas alus" tiks pārdots uzņēmumam [[Cēsu alus|AS "Cēsu alus"]].<ref name="db 2021.03.08" /> Tad uzņēmuma īpašnieki bija: SIA "SD Invest" (49 %; īpašnieks Lietuvas pilsonis Igors Šeheļevs); SIA "Tondo" (30 %; īpašnieki: [[Jānis Dūklavs]] <nowiki>[</nowiki>98,77 %<nowiki>]</nowiki> un viņa meita Dace Dūklava-Kokina); zemnieku saimniecība "Kalna-Brici" (13 %; īpašniece Dūklava sieva Ināra Dūklava); Jānis Dūklavs (8 %).<ref name="db 2021.03.08" /> 16. aprīlī Latvijas Konkurences padome atļāva šo darījumu,<ref name="KP 2021.04.16" /> un tas tika pabeigts 1. jūnijā. == Produkcija == === Alus === * Tumšais Lux — Dunkel (5,8%) * Piebalgas alus — Pale Lager (5,6%) * Jubilejas Alus — Pale Lager (5,2%) * Mednieku alus — Pale Lager (4,7%) * Senču alus — Pale Lager (4,0%)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.piebalgasalus.lv/lv/alus/|title=Piebalgas alus - Alus|accessdate={{dat|2014|06|25|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131207182307/http://piebalgasalus.lv/lv/alus/|archivedate={{dat|2013|12|07||bez}}}}</ref> * Svētku alus (sezonāls)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.firmas.lv/news/post/1149+Alus_ra%C5%BEot%C4%81jiem_ba%C5%BEas_par_laikapst%C4%81k%C4%BCiem__tom%C4%93r_prognoz%C4%93_piepras%C4%ABjuma_k%C4%81pumu |title= Pilus ražotājiem bažas par laikapstākļiem, tomēr prognozē pieprasījuma kāpumu |accessdate= {{dat|2014|06|25|N|bez}} |author= |date= |publisher= }}{{Novecojusi saite}}</ref> === Bezalkoholiskie dzērieni === * Piebalgas kvass == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Lursoft">[https://company.lursoft.lv/40003376664 SIA "PIEBALGAS ALUS"] Lursoft</ref> <ref name="db 2021.03.08">[https://www.db.lv/zinas/cesu-alus-iegadasies-piebalgas-alu-501516 Cēsu alus iegādāsies Piebalgas alu] Zane Atlāce-Bistere; LETA, 08.03.2021</ref> <ref name="KP 2021.04.16">[https://lemumi.kp.gov.lv/files/documents/20210416_Lemums_C%C4%93su%20alus.pdf Lēmums Nr. 11 "Par tirgus dalībnieku apvienošanos" 2021. gada 16. aprīlī] Konkurences padome</ref> }} == Ārējās saites == * [http://www.piebalgasalus.lv/ Piebalgas alus mājaslapa]{{Novecojusi saite}} * [http://www.ratebeer.com/beer/piebalgas-tumsais-lux/55871/ Tumšais Lux alus vērtēšanas vietnē ''RateBeer''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130502044354/http://www.ratebeer.com/beer/piebalgas-tumsais-lux/55871/ |date={{dat|2013|05|02||bez}} }} * [http://www.ratebeer.com/beer/piebalgas-alus/54266/ Piebalgas alus vērtēšanas vietnē ''RateBeer''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130502051912/http://www.ratebeer.com/beer/piebalgas-alus/54266/ |date={{dat|2013|05|02||bez}} }} * [http://www.ratebeer.com/beer/piebalgas-jubilejas-alus/37271/ Jubilejas alus vērtēšanas vietnē ''RateBeer''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130502044433/http://www.ratebeer.com/beer/piebalgas-jubilejas-alus/37271/ |date={{dat|2013|05|02||bez}} }} * [http://www.ratebeer.com/beer/piebalgas-mednieku-alus/83195/ Mednieku alus vērtēšanas vietnē ''RateBeer''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130111153700/http://www.ratebeer.com/beer/piebalgas-mednieku-alus/83195/ |date={{dat|2013|01|11||bez}} }} * [http://www.ratebeer.com/beer/piebalgas-sen269u-alus/14150/ Senču alus vērtēšanas vietnē ''RateBeer''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130430032340/http://www.ratebeer.com/beer/piebalgas-sen269u-alus/14150/ |date={{dat|2013|04|30||bez}} }} * [http://www.ratebeer.com/beer/piebalgas-originalais-kvass/157852/ Piebalgas kvass vērtēšanas vietnē ''RateBeer''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130430032304/http://www.ratebeer.com/beer/piebalgas-originalais-kvass/157852/ |date={{dat|2013|04|30||bez}} }} {{Latvijas alus}} [[Kategorija:Latvijas alus darītavas]] [[Kategorija:Alkoholisko dzērienu zīmoli]] [[Kategorija:Olvi]] mme4wwt8pjzr0o5zy9q7xil83hh1xz7 Kristus Glābēja katedrāle 0 269715 4458754 3864629 2026-04-25T04:38:25Z Treisijs 347 −[[Kategorija:Katedrāles]]; ±[[Kategorija:Baznīcas Krievijā]]→[[Kategorija:Katedrāles Krievijā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458754 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Kristus Glābēja katedrāle | infobox_width = | image = Moscow July 2011-7a.jpg | image_size = | alt = | caption = | map_type = Maskavas centrs | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 55 | latm = 44 | lats = 40 | latNS = N | longd = 37 | longm = 36 | longs = 20 | longEW = E | religious_affiliation = [[Krievijas Pareizticīgā baznīca]] | rite = | location = {{vieta|Krievija|Maskava}} | consecration_year = * 1883 (oriģinālā baznīca) * {{dat|2000|8|19|N|bez}} | status = Patriarha klosteris | functional_status = | heritage_designation = | leadership = | website = {{URL|www.xxc.ru/}} | architecture = | architect = [[Konstantīns Tons]] (oriģinālā baznīca) | architecture_type = | architecture_style = | general_contractor = | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = | construction_cost = | specifications = | capacity = | length = | width = | width_nave = | height_max = | dome_quantity = | dome_height_outer = 103 m | dome_height_inner = | dome_dia_outer = | dome_dia_inner = | minaret_quantity = | minaret_height = | spire_quantity = | spire_height = | materials = | embedded = }} '''Maskavas Kristus Glābēja katedrāle''' ({{val|ru|Кафедральный соборный храм Христа Спасителя}}) ir [[katedrāle]] [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]]. Atrodas netālu no [[Maskavas kremlis|kremļa]]. Kopējais baznīcas augstums ir 103 metri, tādējādi šī ir augstākā [[Austrumu Pareizticīgā baznīca|Austrumu Pareizticīgās baznīcas]] baznīca. Patriarha klosteris. Oriģinālo baznīcu cēla vairāk nekā 40 gadus ({{dat|1839|9|23|N|bez}} — {{dat|1883|5|26|N|bez}}) 19. gadsimtā pēc [[Konstantīns Tons|Konstantīna Tona]] projekta. To nojauca {{dat|1931|12|5||bez}} [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma laikā, lai atvēlētu vietu [[Padomju pils]] celtniecībai, kas gan tā arī netika uzcelta. 20. gadsimta 90. gados tajā pašā vietā tika uzcelta pašreizējā baznīca pēc Alekseja Deņisova, Zuraba Careteli un Mihaila Posohina projekta. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Krievija-aizmetnis}} {{arhitektūra-aizmetnis}} {{reliģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Katedrāles Krievijā]] [[Kategorija:Maskava]] [[Kategorija:Pareizticīgo baznīcas]] 52rh1bj61d4737ixo1ts1zz6nukbmlj Kenterberijas katedrāle 0 277929 4458669 4228123 2026-04-25T04:09:56Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458669 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Kenterberijas katedrāle | native_name = ''Canterbury Cathedral'' | image = Canterbury Cathedral - Portal Nave Cross-spire.jpeg | image_size = 250 | alt = | caption = | map_type = Anglija#Kenta#Lielbritānija | map_caption = | map_alt = | map_size = | relief = jā | latd = 51 | latm = 16 | lats = 47 | latNS = N | longd = 1 | longm = 4 | longs = 59 | longEW = E | religious_affiliation = [[Anglijas Baznīca]] | historic_religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]] (iepriekš) | location = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Kenta|Kenterberija}} | consecration_year = | status = | functional_status = | heritage_designation = | leadership = | website = | architect = | architecture_style = [[Romānika]], [[gotiskā arhitektūra|gotika]] | general_contractor = | facade_direction = | years_built = 1070—1834 (pēdējās lielās izmaiņas) | capacity = | length = 160 m | width = 47 m | width_nave = 22 m | height_max = | dome_quantity = | dome_height_outer = | dome_height_inner = | dome_dia_outer = | dome_dia_inner = | minaret_quantity = | minaret_height = | spire_quantity = | spire_height = | materials = | embedded = {{Designation list | embed = jā | designation1 = WHS | designation1_offname = Kenterberijas katedrāle, Svētā Augustīna abatija, Svētā Martina baznīca | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = i, ii, vi | designation1_date = 1988 <small>(12. sesija)</small> | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/496 496] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{GBR}} | designation1_free2name = Reģions | designation1_free2value = Eiropa un Ziemeļamerika }} }} <mapframe text="Kenterberijas katedrāle" width=260 height=260 zoom=17 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q29265" } </mapframe> '''Kenterberijas katedrāle''' ({{val|en|Canterbury Cathedral}}) ir [[Anglijas Baznīca]]s [[katedrāle]] [[Kenterberija|Kenterberijā]], [[Kenta|Kentā]], [[Anglija|Anglijā]]. Viena no vecākajām un ievērojamākajām kristiešu struktūrām Anglijā. Anglijas Baznīcas augstākā vadītāja [[Kenterberijas arhibīskaps|Kenterberijas arhibīskapa]] katedrāle. 597. gadā katedrāli dibināja [[Augustīns no Kenterberijas]], kas ir arī pirmais baznīcas arhibīskaps. No 1070. līdz 1077. gadam baznīca tika pilnībā pārbūvēta. 12. gadsimta sākumā tika palielināts austrumu gals, pēc 1174. gada ugunsgrēka tas tika pārbūvēts [[gotiskā arhitektūra|gotiskās arhitektūras]] stilā. Kopā ar Svētā Martina baznīcu un Svētā Augustīna abatiju veido [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma objektu]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Reliģija-aizmetnis}} {{Lielbritānija UNESCO}} {{Anglijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Lielbritānijā]] [[Kategorija:Kenta]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] scx61iamn4wm4nu5739uck9s3ldw819 Stendera baznīca 0 279616 4458459 4328200 2026-04-24T15:55:05Z Pirags 3757 papildināju ar atsauci 4458459 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Sunākstes baznīca | image = Sunakstes baznica.JPG | image_size = 100px | caption = | map_type = Latvija | map_caption = | map_alt = | map_size = | map_label = Sunākstes baznīca | latd = 56 | latm = 26 | lats = 00 | latNS = N | longd = 25 | longm = 31 | longs = 24 | longEW = E | religious_affiliation = [[Luterisms]] | rite = | location = {{vieta|Latvija|Jēkabpils novads|Viesītes pagasts}} | consecration_year = | status = | functional_status = | heritage_designation = | leadership = | website = | architecture = | architect = | architecture_type = | architecture_style = [[Ampīrs]] | general_contractor = | facade_direction = | groundbreaking = 1827 | year_completed = 1829 | construction_cost = | specifications = | capacity = | length = | width = | width_nave = | height_max = | dome_quantity = | dome_height_outer = | dome_height_inner = | dome_dia_outer = | dome_dia_inner = | minaret_quantity = | minaret_height = | spire_quantity = | spire_height = | materials = | embedded = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Sunākstes luterāņu baznīca ar žogu | numurs = 8887 | grupa = Valsts nozīmes kultūras piemineklis | tipol_grupa = Arhitektūra | vēstnesis = {{dat|2013|01|11|N|bez}} }} }} '''Stendera baznīca''', saukta arī par '''Sunākstes Balto baznīcu,''' ir [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] Sunākstes draudzes [[dievnams]] [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novadā]] [[Sēlija|Sēlijā]]. Tā ietilpst Daugavpils diecēzes Sēlpils iecirknī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lelb.lv/lv_old/?ct=seiec |title=Sēlpils iecirknis |access-date={{dat|2015|04|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304190912/http://www.lelb.lv/lv_old/?ct=seiec |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> == Vēsture == Uzskata, ka jau [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[Sēlpils fogteja]]s laikā 1516. gadā [[Plāteri|Frīdrihs fon Plāters]] Sunākstē dibinājis vikāriju, bet 1570. gadā, pirmā [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] laikā, celta senākā Sunākstes baznīca. Tā bijusi koka būve un atradusies uz tā paša uzkalniņa, kur tagad stāv mūra dievnams. [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|Poļu-zviedru kara]] laikā 1610. gadā baznīca bijusi sliktā stāvoklī, bet 1636. gadā tā tika nopostīta pilnīgi, tādēļ draudze apmeklēja Sēlpils baznīcu. Pēc Kurzemes hercoga [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdriha Kazimira]] 1682. gada 5. jūnija rīkojuma uzsākta mācītājmuižas (pastorāta) dzīvojamās mājas, klēts, staļļa un citu ēku celtniecība. Pēc [[Lielais mēris Latvijā|Lielās mēra epidēmijas]] 1712. gadā ļaužu un mācītāju trūkuma dēļ Sunākstes un Sēlpils draudzes apvienoja.<ref>Th. Kallmeyer, G. Otto. Die evangelischen Kirchen und Prediger Kurlands. Rīga: Grothuss, 1910. S. 75</ref> Apvienotajai draudzei 1742. gadā ar mācītāja Radecka gādību uzcēla jaunu Sēlpils-Sunākstes draudzes koka baznīcu, kas līdz 1816. gadam atradās apmēram 5 km uz ziemeļiem no tagadējās baznīcas pie senā ceļa uz [[Koknese|Koknesi]] mūsdienu „Zvanītāju” māju vietā. Tajā no 1766. līdz 1796. gadam sprediķoja [[Gothards Frīdrihs Stenders|Vecais Stenders]] un vēlāk viņa dēls [[Jaunais Stenders]]. 1816. gada augustā, tuvējam Pīrāgu krogam aizdegoties, liesmās aizgāja bojā arī Sunākstes baznīca un turpmākos gadus dievkalpojumi tika noturēti [[Vārnavas muiža]]s privātkapelā. No 1826. gada 21. jūlija līdz 1829. gada 12. oktobrim Sunākstes Baznīckalnā, netālu no mācītājmuižas, notika jaunas mūra baznīcas celšana. 1860. gada 11. maijā ugunsgrēkā nodega mācītājmuižas dzīvojamā ēka ar arhīvu. Līdz 1863. gadam no baļķiem uzcēla jaunu pastorāta dzīvojamo ēku ar dakstiņu jumtu. 1871. gadā Sēlpils un Sunāktes draudzes atkal sadalīja. No 1874. gada [[Viesīte|Āžu miesta]] iedzīvotājiem dievkalpojumus, arī kristības, laulības, pieņemšanu pie Sv. Vakarēdiena, sāka noturēt turienes pagastskolas lūgšanu telpā. Pēc Kurzemes tautskolu pārskata 1875. gadā Sunākstes draudzes skolās mācījās 241 skolēns.<ref>Vičs A. Kurzeme no 1800. — 1885. gadam. Latviešu skolu vēsture. 2. grāmata. Rīga, [[RLB]] Derīgu grāmatu nodaļa, 1926.-272. lpp.</ref> [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā 1905. gada naktī no 27. uz 28. novembri revolucionāri iebruka mācītājmuižā, dievkalpojuma laikā Pirmajos Ziemassvētkos mācītājs J. Stenders pamanījis pret sevi vērstu pistoles stobru.<ref>Mācītāju ziņojumi par 1905. gada revolūciju. O. Nonāca priekšvārds un sakārtojums. Rīga: Kultūras balss, 1930. 144.–</ref> Pirmā pasaules kara laikā 1917. gadā vācu armijas karavīri izdemolēja mācītājmuižas ēkas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Gudule%20-%20PREVIEW.pdf |title=Māra Grudule. STENDERU DZIMTA SĒLIJĀ |access-date={{dat|2015|04|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304055943/http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Gudule%20-%20PREVIEW.pdf |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> 1937.-1939. gadā no Sunākstes draudzes atdalītajai Viesītes luterāņu draudzei uzcēla jaunu [[Viesītes Evaņģēliski luteriskā baznīca|Viesītes baznīcu]]. 2004. gada 29. augustā vecās koka Sēlpils-Sunākstes baznīcas vietā atklāja koktēlnieku brāļu A. un I. Rūrānu veidoto piemiņas stabu, kas simboliski atveido baznīcu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.viesite.lv/?page_id=1570 |title=Kultūrvēsturiski bagātā Viesītes apkārtne |access-date={{dat|2015|04|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305050743/http://www.viesite.lv/?page_id=1570 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 2025. gada septembrī baznīcu Stenderu dzimtai par ɡodu pārdēvēja par [[Gothards Frīdrihs Stenders|Stendera baznīcu]], ko rosināja Sunākstes draudzes 22 locekļi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.04.2026-sunakstes-baznicai-pieskirts-stendera-vards-dala-kopienas-neapmierinata.a643897/ Sunākstes baznīcai piešķirts Stendera vārds; daļa kopienas neapmierināta] lsm.lv 21.04.2026</ref> == Dziedāšanas svētki == [[Attēls:Sunākstes baznīca pirms 1917 Eugen Wittorf.jpg|thumb|270px|Sunākstes baznīca Pirmā pasaules kara laikā.]] [[Attēls:Sunākstes mācītājmuižas parks 1918.jpg|thumb|270px|Sunākstes mācītājmuižas parks (1918).]] Pēc [[I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|I Vispārīgajiem latviešu Dziedāšanas svētkiem]] mācītājs [[Kārlis Gotlobs Stenders]] 1873. gada 22. augustā 10 priekšpusdienā Sunākstes baznīcā, pēc tam pie G. F. Stendera kapa un mācītājmuižas audzē sarīkoja dziedāšanas svētkus, kurā piedalījās astoņi kori no sešām [[Kurzemes guberņa]]s [[Sēlpils draudzes novads|Sēlpils draudzes novada]] dziedāšanas biedrībām ar aptuveni 200 dziedātājiem. No biļešu pārdošanas ieņemtā nauda bija paredzēta G. F. Stendera "goda staba" celšanai.<ref>[https://www.facebook.com/stenderabiedriba/photos/a.862851007215774.1073741828.845274262306782/868935169940691/?type=3&theater Dziesmu svētku programma Stendera biedrības lapā]</ref> Sunākstes mācītājmuižas audzē risinājās dziesmu kari un pirmo vietu ieguva Sunākstes jauktais koris. “[[Latviešu Avīzes]]” un “[[Mājas Viesis]]” ziņoja, ka svētkos bijuši pieci līdz seši tūkstoši klausītāju.<ref>Kāds dziedātājs. No Sunākstes. "Mājas Viesis" 1873. gada 29. septembrī</ref><ref>Dziedāšanas svētki [Sunākstē]. "Latviešu Avīzes", 1873. gada 17. oktobrī</ref> Nākamos lokālos dziesmusvētkus [[Vecsēlpils|Sēlpilī]] 1878. gadā sarīkoja bijušais Sunākstes Stendera palīgmācītājs Heinrihs Eduards Rozenfelds (1833–1905). Dziesmu karos atkal uzvarēja sunākstiešu koris.<ref>Par Sēlpils dziesmusvētkiem: Sbrg. [A. Šķerbergs]. Ziņa par Sēlpils dziedāšanas svētkiem. "Mājas Viesis" 1878. gada 9. septembrī un 16. septembrī</ref> <gallery> Attēls:Sunākstes dziedāšanas svētku programma.jpg|Sunākstes dziedāšanas svētku trīsdaļīgā programma (1873) Sunākstes mācītājmuižas ēkas no baznīcas torņa 1918.jpg|Sunākstes mācītājmuižas ēkas no baznīcas torņa Attēls:Sunākstes mācītājmuiža 20. gadsimta sākumā.jpg|Sunākstes mācītājmuiža 20. gadsimta sākumā </gallery> == Mācītāji == * Georgs Kristofs Radeckis (''Radetzky'', 1688–1769), Sunākstes-Sēlpils draudzes mācītājs (1712-1769) * [[Gothards Frīdrihs Stenders]] (1714-1796), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (palīgmācītājs, 1766–1769), mācītājs (1769-1796) * [[Aleksandrs Johans Stenders]] (1744–1819), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (1778–1796), mācītājs (1796-1819) * [[Johans Kristiāns Stenders]] (1787–1862), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (1814–1819), mācītājs (1819-1862) * Teodors Krēzostoms Stenders (1822–1855), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (1853–1855) * [[Kārlis Gotlobs Stenders]] (1830–1894), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (1857–1862), Sunākstes-Sēlpils mācītājs (1862-1894), Sunākstes draudzes mācītājs (1871-1894), Sēlpils iecirkņa prāvests (1893–1894) * [[Johans Stenders]] (1864–1945), Sunākstes mācītājs (1894-1918) == Baznīcas un tās apkārtnes apraksts == [[Attēls:Angelas fon Beras (Angela von Behr) kaps.jpg|thumb|270px|Angeles fon Bēras ''(Angele von Behr)'' kaps pie Sunākstes baznīcas kapsētas (1916).]] Sunākstes baznīca celta laikā no 1827. līdz 1829. gadam ampīra stilā, tai ir trīsstāvu tornis ar uzsvērtām dzegām. Baznīcas altāris veidots neogotikas stilā un izceļas ar gotisko elementu bagātību. Baznīcā ir Johana Leberehta Egnika altārglezna "Kristus debesbraukšana" (1844), kas 2004. gadā tā aizstāta ar fotokopiju. Apskatāmas piemiņas plāksnes Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem un uz Sibīriju izvestajiem. 1989. gadā pie baznīcas atklāja piemiņas akmeni Vecajam Stenderam ar uzrakstu no "Augstās gudrības grāmatas". Blakus baznīcai atrodas jaunā kapsēta, bet otrpus ceļam t.s. Stendera kalniņš ar veco kapsētu. Stendera kapakmens ir Daugavas dolomīta plāksne ar iekaltu uzrakstu: "Še aprakts G.F.Stenders. Latvis, dz. 1714., mir. 1796., ar savu gaspažu." Ārpus vecās kapsētas žoga atrodas vientuļš kaps, kuru rotā balts eņģelis. Šeit apglabāta Angela fon Bēra, kura savu dzīvi beidza pašnāvībā nelaimīgas mīlestības dēļ. No vecās kapsētas līdz bijušajai mācītājmuižas vietai izveidota Stendera ābeces taka, kas turpinās kā Augstas gudrības taka līdz Gudrības avotam. 2022. gadā Stendera biedrība kopā ar tēlnieku [[Ojārs Feldbergs|Ojāru Feldbergu]] paziņoja par skulpturālā ansambļa "Gaismas vārti" izveidi uz bijušās mācītājmuižas pamatiem.<ref>[https://staburags.lv/talka-atgriezas-sunakstes-macitajmuizas-parka/ Sunākstes mācītājmuižas parkā atgriežas talkotāji] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220516072818/https://staburags.lv/talka-atgriezas-sunakstes-macitajmuizas-parka/ |date={{dat|2022|05|16||bez}} }} staburags.lv 2022. gada 14. maijā</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Luterāņu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Viesītes pagasts]] [[Kategorija:Jēkabpils novads]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] 1doj4fg4hjjeb2z695awyo3wnnpc7y3 4458460 4458459 2026-04-24T15:55:57Z Pirags 3757 Pirags pārvietoja lapu [[Sunākstes luterāņu baznīca]] uz [[Stendera baznīca]] 4458459 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Sunākstes baznīca | image = Sunakstes baznica.JPG | image_size = 100px | caption = | map_type = Latvija | map_caption = | map_alt = | map_size = | map_label = Sunākstes baznīca | latd = 56 | latm = 26 | lats = 00 | latNS = N | longd = 25 | longm = 31 | longs = 24 | longEW = E | religious_affiliation = [[Luterisms]] | rite = | location = {{vieta|Latvija|Jēkabpils novads|Viesītes pagasts}} | consecration_year = | status = | functional_status = | heritage_designation = | leadership = | website = | architecture = | architect = | architecture_type = | architecture_style = [[Ampīrs]] | general_contractor = | facade_direction = | groundbreaking = 1827 | year_completed = 1829 | construction_cost = | specifications = | capacity = | length = | width = | width_nave = | height_max = | dome_quantity = | dome_height_outer = | dome_height_inner = | dome_dia_outer = | dome_dia_inner = | minaret_quantity = | minaret_height = | spire_quantity = | spire_height = | materials = | embedded = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Sunākstes luterāņu baznīca ar žogu | numurs = 8887 | grupa = Valsts nozīmes kultūras piemineklis | tipol_grupa = Arhitektūra | vēstnesis = {{dat|2013|01|11|N|bez}} }} }} '''Stendera baznīca''', saukta arī par '''Sunākstes Balto baznīcu,''' ir [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] Sunākstes draudzes [[dievnams]] [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novadā]] [[Sēlija|Sēlijā]]. Tā ietilpst Daugavpils diecēzes Sēlpils iecirknī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lelb.lv/lv_old/?ct=seiec |title=Sēlpils iecirknis |access-date={{dat|2015|04|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304190912/http://www.lelb.lv/lv_old/?ct=seiec |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> == Vēsture == Uzskata, ka jau [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[Sēlpils fogteja]]s laikā 1516. gadā [[Plāteri|Frīdrihs fon Plāters]] Sunākstē dibinājis vikāriju, bet 1570. gadā, pirmā [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] laikā, celta senākā Sunākstes baznīca. Tā bijusi koka būve un atradusies uz tā paša uzkalniņa, kur tagad stāv mūra dievnams. [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|Poļu-zviedru kara]] laikā 1610. gadā baznīca bijusi sliktā stāvoklī, bet 1636. gadā tā tika nopostīta pilnīgi, tādēļ draudze apmeklēja Sēlpils baznīcu. Pēc Kurzemes hercoga [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdriha Kazimira]] 1682. gada 5. jūnija rīkojuma uzsākta mācītājmuižas (pastorāta) dzīvojamās mājas, klēts, staļļa un citu ēku celtniecība. Pēc [[Lielais mēris Latvijā|Lielās mēra epidēmijas]] 1712. gadā ļaužu un mācītāju trūkuma dēļ Sunākstes un Sēlpils draudzes apvienoja.<ref>Th. Kallmeyer, G. Otto. Die evangelischen Kirchen und Prediger Kurlands. Rīga: Grothuss, 1910. S. 75</ref> Apvienotajai draudzei 1742. gadā ar mācītāja Radecka gādību uzcēla jaunu Sēlpils-Sunākstes draudzes koka baznīcu, kas līdz 1816. gadam atradās apmēram 5 km uz ziemeļiem no tagadējās baznīcas pie senā ceļa uz [[Koknese|Koknesi]] mūsdienu „Zvanītāju” māju vietā. Tajā no 1766. līdz 1796. gadam sprediķoja [[Gothards Frīdrihs Stenders|Vecais Stenders]] un vēlāk viņa dēls [[Jaunais Stenders]]. 1816. gada augustā, tuvējam Pīrāgu krogam aizdegoties, liesmās aizgāja bojā arī Sunākstes baznīca un turpmākos gadus dievkalpojumi tika noturēti [[Vārnavas muiža]]s privātkapelā. No 1826. gada 21. jūlija līdz 1829. gada 12. oktobrim Sunākstes Baznīckalnā, netālu no mācītājmuižas, notika jaunas mūra baznīcas celšana. 1860. gada 11. maijā ugunsgrēkā nodega mācītājmuižas dzīvojamā ēka ar arhīvu. Līdz 1863. gadam no baļķiem uzcēla jaunu pastorāta dzīvojamo ēku ar dakstiņu jumtu. 1871. gadā Sēlpils un Sunāktes draudzes atkal sadalīja. No 1874. gada [[Viesīte|Āžu miesta]] iedzīvotājiem dievkalpojumus, arī kristības, laulības, pieņemšanu pie Sv. Vakarēdiena, sāka noturēt turienes pagastskolas lūgšanu telpā. Pēc Kurzemes tautskolu pārskata 1875. gadā Sunākstes draudzes skolās mācījās 241 skolēns.<ref>Vičs A. Kurzeme no 1800. — 1885. gadam. Latviešu skolu vēsture. 2. grāmata. Rīga, [[RLB]] Derīgu grāmatu nodaļa, 1926.-272. lpp.</ref> [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā 1905. gada naktī no 27. uz 28. novembri revolucionāri iebruka mācītājmuižā, dievkalpojuma laikā Pirmajos Ziemassvētkos mācītājs J. Stenders pamanījis pret sevi vērstu pistoles stobru.<ref>Mācītāju ziņojumi par 1905. gada revolūciju. O. Nonāca priekšvārds un sakārtojums. Rīga: Kultūras balss, 1930. 144.–</ref> Pirmā pasaules kara laikā 1917. gadā vācu armijas karavīri izdemolēja mācītājmuižas ēkas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Gudule%20-%20PREVIEW.pdf |title=Māra Grudule. STENDERU DZIMTA SĒLIJĀ |access-date={{dat|2015|04|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304055943/http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Gudule%20-%20PREVIEW.pdf |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> 1937.-1939. gadā no Sunākstes draudzes atdalītajai Viesītes luterāņu draudzei uzcēla jaunu [[Viesītes Evaņģēliski luteriskā baznīca|Viesītes baznīcu]]. 2004. gada 29. augustā vecās koka Sēlpils-Sunākstes baznīcas vietā atklāja koktēlnieku brāļu A. un I. Rūrānu veidoto piemiņas stabu, kas simboliski atveido baznīcu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.viesite.lv/?page_id=1570 |title=Kultūrvēsturiski bagātā Viesītes apkārtne |access-date={{dat|2015|04|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305050743/http://www.viesite.lv/?page_id=1570 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 2025. gada septembrī baznīcu Stenderu dzimtai par ɡodu pārdēvēja par [[Gothards Frīdrihs Stenders|Stendera baznīcu]], ko rosināja Sunākstes draudzes 22 locekļi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.04.2026-sunakstes-baznicai-pieskirts-stendera-vards-dala-kopienas-neapmierinata.a643897/ Sunākstes baznīcai piešķirts Stendera vārds; daļa kopienas neapmierināta] lsm.lv 21.04.2026</ref> == Dziedāšanas svētki == [[Attēls:Sunākstes baznīca pirms 1917 Eugen Wittorf.jpg|thumb|270px|Sunākstes baznīca Pirmā pasaules kara laikā.]] [[Attēls:Sunākstes mācītājmuižas parks 1918.jpg|thumb|270px|Sunākstes mācītājmuižas parks (1918).]] Pēc [[I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|I Vispārīgajiem latviešu Dziedāšanas svētkiem]] mācītājs [[Kārlis Gotlobs Stenders]] 1873. gada 22. augustā 10 priekšpusdienā Sunākstes baznīcā, pēc tam pie G. F. Stendera kapa un mācītājmuižas audzē sarīkoja dziedāšanas svētkus, kurā piedalījās astoņi kori no sešām [[Kurzemes guberņa]]s [[Sēlpils draudzes novads|Sēlpils draudzes novada]] dziedāšanas biedrībām ar aptuveni 200 dziedātājiem. No biļešu pārdošanas ieņemtā nauda bija paredzēta G. F. Stendera "goda staba" celšanai.<ref>[https://www.facebook.com/stenderabiedriba/photos/a.862851007215774.1073741828.845274262306782/868935169940691/?type=3&theater Dziesmu svētku programma Stendera biedrības lapā]</ref> Sunākstes mācītājmuižas audzē risinājās dziesmu kari un pirmo vietu ieguva Sunākstes jauktais koris. “[[Latviešu Avīzes]]” un “[[Mājas Viesis]]” ziņoja, ka svētkos bijuši pieci līdz seši tūkstoši klausītāju.<ref>Kāds dziedātājs. No Sunākstes. "Mājas Viesis" 1873. gada 29. septembrī</ref><ref>Dziedāšanas svētki [Sunākstē]. "Latviešu Avīzes", 1873. gada 17. oktobrī</ref> Nākamos lokālos dziesmusvētkus [[Vecsēlpils|Sēlpilī]] 1878. gadā sarīkoja bijušais Sunākstes Stendera palīgmācītājs Heinrihs Eduards Rozenfelds (1833–1905). Dziesmu karos atkal uzvarēja sunākstiešu koris.<ref>Par Sēlpils dziesmusvētkiem: Sbrg. [A. Šķerbergs]. Ziņa par Sēlpils dziedāšanas svētkiem. "Mājas Viesis" 1878. gada 9. septembrī un 16. septembrī</ref> <gallery> Attēls:Sunākstes dziedāšanas svētku programma.jpg|Sunākstes dziedāšanas svētku trīsdaļīgā programma (1873) Sunākstes mācītājmuižas ēkas no baznīcas torņa 1918.jpg|Sunākstes mācītājmuižas ēkas no baznīcas torņa Attēls:Sunākstes mācītājmuiža 20. gadsimta sākumā.jpg|Sunākstes mācītājmuiža 20. gadsimta sākumā </gallery> == Mācītāji == * Georgs Kristofs Radeckis (''Radetzky'', 1688–1769), Sunākstes-Sēlpils draudzes mācītājs (1712-1769) * [[Gothards Frīdrihs Stenders]] (1714-1796), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (palīgmācītājs, 1766–1769), mācītājs (1769-1796) * [[Aleksandrs Johans Stenders]] (1744–1819), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (1778–1796), mācītājs (1796-1819) * [[Johans Kristiāns Stenders]] (1787–1862), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (1814–1819), mācītājs (1819-1862) * Teodors Krēzostoms Stenders (1822–1855), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (1853–1855) * [[Kārlis Gotlobs Stenders]] (1830–1894), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (1857–1862), Sunākstes-Sēlpils mācītājs (1862-1894), Sunākstes draudzes mācītājs (1871-1894), Sēlpils iecirkņa prāvests (1893–1894) * [[Johans Stenders]] (1864–1945), Sunākstes mācītājs (1894-1918) == Baznīcas un tās apkārtnes apraksts == [[Attēls:Angelas fon Beras (Angela von Behr) kaps.jpg|thumb|270px|Angeles fon Bēras ''(Angele von Behr)'' kaps pie Sunākstes baznīcas kapsētas (1916).]] Sunākstes baznīca celta laikā no 1827. līdz 1829. gadam ampīra stilā, tai ir trīsstāvu tornis ar uzsvērtām dzegām. Baznīcas altāris veidots neogotikas stilā un izceļas ar gotisko elementu bagātību. Baznīcā ir Johana Leberehta Egnika altārglezna "Kristus debesbraukšana" (1844), kas 2004. gadā tā aizstāta ar fotokopiju. Apskatāmas piemiņas plāksnes Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem un uz Sibīriju izvestajiem. 1989. gadā pie baznīcas atklāja piemiņas akmeni Vecajam Stenderam ar uzrakstu no "Augstās gudrības grāmatas". Blakus baznīcai atrodas jaunā kapsēta, bet otrpus ceļam t.s. Stendera kalniņš ar veco kapsētu. Stendera kapakmens ir Daugavas dolomīta plāksne ar iekaltu uzrakstu: "Še aprakts G.F.Stenders. Latvis, dz. 1714., mir. 1796., ar savu gaspažu." Ārpus vecās kapsētas žoga atrodas vientuļš kaps, kuru rotā balts eņģelis. Šeit apglabāta Angela fon Bēra, kura savu dzīvi beidza pašnāvībā nelaimīgas mīlestības dēļ. No vecās kapsētas līdz bijušajai mācītājmuižas vietai izveidota Stendera ābeces taka, kas turpinās kā Augstas gudrības taka līdz Gudrības avotam. 2022. gadā Stendera biedrība kopā ar tēlnieku [[Ojārs Feldbergs|Ojāru Feldbergu]] paziņoja par skulpturālā ansambļa "Gaismas vārti" izveidi uz bijušās mācītājmuižas pamatiem.<ref>[https://staburags.lv/talka-atgriezas-sunakstes-macitajmuizas-parka/ Sunākstes mācītājmuižas parkā atgriežas talkotāji] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220516072818/https://staburags.lv/talka-atgriezas-sunakstes-macitajmuizas-parka/ |date={{dat|2022|05|16||bez}} }} staburags.lv 2022. gada 14. maijā</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Luterāņu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Viesītes pagasts]] [[Kategorija:Jēkabpils novads]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] 1doj4fg4hjjeb2z695awyo3wnnpc7y3 4458464 4458460 2026-04-24T15:57:39Z Pirags 3757 4458464 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Stendera baznīca | image = Sunakstes baznica.JPG | image_size = 100px | caption = | map_type = Latvija | map_caption = | map_alt = | map_size = | map_label = Stendera baznīca | latd = 56 | latm = 26 | lats = 00 | latNS = N | longd = 25 | longm = 31 | longs = 24 | longEW = E | religious_affiliation = [[Luterisms]] | rite = | location = {{vieta|Latvija|Jēkabpils novads|Viesītes pagasts}} | consecration_year = | status = | functional_status = | heritage_designation = | leadership = | website = | architecture = | architect = | architecture_type = | architecture_style = [[Ampīrs]] | general_contractor = | facade_direction = | groundbreaking = 1827 | year_completed = 1829 | construction_cost = | specifications = | capacity = | length = | width = | width_nave = | height_max = | dome_quantity = | dome_height_outer = | dome_height_inner = | dome_dia_outer = | dome_dia_inner = | minaret_quantity = | minaret_height = | spire_quantity = | spire_height = | materials = | embedded = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Sunākstes luterāņu baznīca ar žogu | numurs = 8887 | grupa = Valsts nozīmes kultūras piemineklis | tipol_grupa = Arhitektūra | vēstnesis = {{dat|2013|01|11|N|bez}} }} }} '''Stendera baznīca''', saukta arī par '''Sunākstes Balto baznīcu,''' ir [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] Sunākstes draudzes [[dievnams]] [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novadā]] [[Sēlija|Sēlijā]]. Tā ietilpst Daugavpils diecēzes Sēlpils iecirknī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lelb.lv/lv_old/?ct=seiec |title=Sēlpils iecirknis |access-date={{dat|2015|04|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304190912/http://www.lelb.lv/lv_old/?ct=seiec |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> == Vēsture == Uzskata, ka jau [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[Sēlpils fogteja]]s laikā 1516. gadā [[Plāteri|Frīdrihs fon Plāters]] Sunākstē dibinājis vikāriju, bet 1570. gadā, pirmā [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] laikā, celta senākā Sunākstes baznīca. Tā bijusi koka būve un atradusies uz tā paša uzkalniņa, kur tagad stāv mūra dievnams. [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|Poļu-zviedru kara]] laikā 1610. gadā baznīca bijusi sliktā stāvoklī, bet 1636. gadā tā tika nopostīta pilnīgi, tādēļ draudze apmeklēja Sēlpils baznīcu. Pēc Kurzemes hercoga [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdriha Kazimira]] 1682. gada 5. jūnija rīkojuma uzsākta mācītājmuižas (pastorāta) dzīvojamās mājas, klēts, staļļa un citu ēku celtniecība. Pēc [[Lielais mēris Latvijā|Lielās mēra epidēmijas]] 1712. gadā ļaužu un mācītāju trūkuma dēļ Sunākstes un Sēlpils draudzes apvienoja.<ref>Th. Kallmeyer, G. Otto. Die evangelischen Kirchen und Prediger Kurlands. Rīga: Grothuss, 1910. S. 75</ref> Apvienotajai draudzei 1742. gadā ar mācītāja Radecka gādību uzcēla jaunu Sēlpils-Sunākstes draudzes koka baznīcu, kas līdz 1816. gadam atradās apmēram 5 km uz ziemeļiem no tagadējās baznīcas pie senā ceļa uz [[Koknese|Koknesi]] mūsdienu „Zvanītāju” māju vietā. Tajā no 1766. līdz 1796. gadam sprediķoja [[Gothards Frīdrihs Stenders|Vecais Stenders]] un vēlāk viņa dēls [[Jaunais Stenders]]. 1816. gada augustā, tuvējam Pīrāgu krogam aizdegoties, liesmās aizgāja bojā arī Sunākstes baznīca un turpmākos gadus dievkalpojumi tika noturēti [[Vārnavas muiža]]s privātkapelā. No 1826. gada 21. jūlija līdz 1829. gada 12. oktobrim Sunākstes Baznīckalnā, netālu no mācītājmuižas, notika jaunas mūra baznīcas celšana. 1860. gada 11. maijā ugunsgrēkā nodega mācītājmuižas dzīvojamā ēka ar arhīvu. Līdz 1863. gadam no baļķiem uzcēla jaunu pastorāta dzīvojamo ēku ar dakstiņu jumtu. 1871. gadā Sēlpils un Sunāktes draudzes atkal sadalīja. No 1874. gada [[Viesīte|Āžu miesta]] iedzīvotājiem dievkalpojumus, arī kristības, laulības, pieņemšanu pie Sv. Vakarēdiena, sāka noturēt turienes pagastskolas lūgšanu telpā. Pēc Kurzemes tautskolu pārskata 1875. gadā Sunākstes draudzes skolās mācījās 241 skolēns.<ref>Vičs A. Kurzeme no 1800. — 1885. gadam. Latviešu skolu vēsture. 2. grāmata. Rīga, [[RLB]] Derīgu grāmatu nodaļa, 1926.-272. lpp.</ref> [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā 1905. gada naktī no 27. uz 28. novembri revolucionāri iebruka mācītājmuižā, dievkalpojuma laikā Pirmajos Ziemassvētkos mācītājs J. Stenders pamanījis pret sevi vērstu pistoles stobru.<ref>Mācītāju ziņojumi par 1905. gada revolūciju. O. Nonāca priekšvārds un sakārtojums. Rīga: Kultūras balss, 1930. 144.–</ref> Pirmā pasaules kara laikā 1917. gadā vācu armijas karavīri izdemolēja mācītājmuižas ēkas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Gudule%20-%20PREVIEW.pdf |title=Māra Grudule. STENDERU DZIMTA SĒLIJĀ |access-date={{dat|2015|04|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304055943/http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Gudule%20-%20PREVIEW.pdf |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> 1937.-1939. gadā no Sunākstes draudzes atdalītajai Viesītes luterāņu draudzei uzcēla jaunu [[Viesītes Evaņģēliski luteriskā baznīca|Viesītes baznīcu]]. 2004. gada 29. augustā vecās koka Sēlpils-Sunākstes baznīcas vietā atklāja koktēlnieku brāļu A. un I. Rūrānu veidoto piemiņas stabu, kas simboliski atveido baznīcu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.viesite.lv/?page_id=1570 |title=Kultūrvēsturiski bagātā Viesītes apkārtne |access-date={{dat|2015|04|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305050743/http://www.viesite.lv/?page_id=1570 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 2025. gada septembrī baznīcu Stenderu dzimtai par ɡodu pārdēvēja par [[Gothards Frīdrihs Stenders|Stendera baznīcu]], ko rosināja Sunākstes draudzes 22 locekļi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.04.2026-sunakstes-baznicai-pieskirts-stendera-vards-dala-kopienas-neapmierinata.a643897/ Sunākstes baznīcai piešķirts Stendera vārds; daļa kopienas neapmierināta] lsm.lv 21.04.2026</ref> == Dziedāšanas svētki == [[Attēls:Sunākstes baznīca pirms 1917 Eugen Wittorf.jpg|thumb|270px|Sunākstes baznīca Pirmā pasaules kara laikā.]] [[Attēls:Sunākstes mācītājmuižas parks 1918.jpg|thumb|270px|Sunākstes mācītājmuižas parks (1918).]] Pēc [[I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|I Vispārīgajiem latviešu Dziedāšanas svētkiem]] mācītājs [[Kārlis Gotlobs Stenders]] 1873. gada 22. augustā 10 priekšpusdienā Sunākstes baznīcā, pēc tam pie G. F. Stendera kapa un mācītājmuižas audzē sarīkoja dziedāšanas svētkus, kurā piedalījās astoņi kori no sešām [[Kurzemes guberņa]]s [[Sēlpils draudzes novads|Sēlpils draudzes novada]] dziedāšanas biedrībām ar aptuveni 200 dziedātājiem. No biļešu pārdošanas ieņemtā nauda bija paredzēta G. F. Stendera "goda staba" celšanai.<ref>[https://www.facebook.com/stenderabiedriba/photos/a.862851007215774.1073741828.845274262306782/868935169940691/?type=3&theater Dziesmu svētku programma Stendera biedrības lapā]</ref> Sunākstes mācītājmuižas audzē risinājās dziesmu kari un pirmo vietu ieguva Sunākstes jauktais koris. “[[Latviešu Avīzes]]” un “[[Mājas Viesis]]” ziņoja, ka svētkos bijuši pieci līdz seši tūkstoši klausītāju.<ref>Kāds dziedātājs. No Sunākstes. "Mājas Viesis" 1873. gada 29. septembrī</ref><ref>Dziedāšanas svētki [Sunākstē]. "Latviešu Avīzes", 1873. gada 17. oktobrī</ref> Nākamos lokālos dziesmusvētkus [[Vecsēlpils|Sēlpilī]] 1878. gadā sarīkoja bijušais Sunākstes Stendera palīgmācītājs Heinrihs Eduards Rozenfelds (1833–1905). Dziesmu karos atkal uzvarēja sunākstiešu koris.<ref>Par Sēlpils dziesmusvētkiem: Sbrg. [A. Šķerbergs]. Ziņa par Sēlpils dziedāšanas svētkiem. "Mājas Viesis" 1878. gada 9. septembrī un 16. septembrī</ref> <gallery> Attēls:Sunākstes dziedāšanas svētku programma.jpg|Sunākstes dziedāšanas svētku trīsdaļīgā programma (1873) Sunākstes mācītājmuižas ēkas no baznīcas torņa 1918.jpg|Sunākstes mācītājmuižas ēkas no baznīcas torņa Attēls:Sunākstes mācītājmuiža 20. gadsimta sākumā.jpg|Sunākstes mācītājmuiža 20. gadsimta sākumā </gallery> == Mācītāji == * Georgs Kristofs Radeckis (''Radetzky'', 1688–1769), Sunākstes-Sēlpils draudzes mācītājs (1712-1769) * [[Gothards Frīdrihs Stenders]] (1714-1796), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (palīgmācītājs, 1766–1769), mācītājs (1769-1796) * [[Aleksandrs Johans Stenders]] (1744–1819), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (1778–1796), mācītājs (1796-1819) * [[Johans Kristiāns Stenders]] (1787–1862), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (1814–1819), mācītājs (1819-1862) * Teodors Krēzostoms Stenders (1822–1855), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (1853–1855) * [[Kārlis Gotlobs Stenders]] (1830–1894), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (1857–1862), Sunākstes-Sēlpils mācītājs (1862-1894), Sunākstes draudzes mācītājs (1871-1894), Sēlpils iecirkņa prāvests (1893–1894) * [[Johans Stenders]] (1864–1945), Sunākstes mācītājs (1894-1918) == Baznīcas un tās apkārtnes apraksts == [[Attēls:Angelas fon Beras (Angela von Behr) kaps.jpg|thumb|270px|Angeles fon Bēras ''(Angele von Behr)'' kaps pie Sunākstes baznīcas kapsētas (1916).]] Sunākstes baznīca celta laikā no 1827. līdz 1829. gadam ampīra stilā, tai ir trīsstāvu tornis ar uzsvērtām dzegām. Baznīcas altāris veidots neogotikas stilā un izceļas ar gotisko elementu bagātību. Baznīcā ir Johana Leberehta Egnika altārglezna "Kristus debesbraukšana" (1844), kas 2004. gadā tā aizstāta ar fotokopiju. Apskatāmas piemiņas plāksnes Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem un uz Sibīriju izvestajiem. 1989. gadā pie baznīcas atklāja piemiņas akmeni Vecajam Stenderam ar uzrakstu no "Augstās gudrības grāmatas". Blakus baznīcai atrodas jaunā kapsēta, bet otrpus ceļam t.s. Stendera kalniņš ar veco kapsētu. Stendera kapakmens ir Daugavas dolomīta plāksne ar iekaltu uzrakstu: "Še aprakts G.F.Stenders. Latvis, dz. 1714., mir. 1796., ar savu gaspažu." Ārpus vecās kapsētas žoga atrodas vientuļš kaps, kuru rotā balts eņģelis. Šeit apglabāta Angela fon Bēra, kura savu dzīvi beidza pašnāvībā nelaimīgas mīlestības dēļ. No vecās kapsētas līdz bijušajai mācītājmuižas vietai izveidota Stendera ābeces taka, kas turpinās kā Augstas gudrības taka līdz Gudrības avotam. 2022. gadā Stendera biedrība kopā ar tēlnieku [[Ojārs Feldbergs|Ojāru Feldbergu]] paziņoja par skulpturālā ansambļa "Gaismas vārti" izveidi uz bijušās mācītājmuižas pamatiem.<ref>[https://staburags.lv/talka-atgriezas-sunakstes-macitajmuizas-parka/ Sunākstes mācītājmuižas parkā atgriežas talkotāji] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220516072818/https://staburags.lv/talka-atgriezas-sunakstes-macitajmuizas-parka/ |date={{dat|2022|05|16||bez}} }} staburags.lv 2022. gada 14. maijā</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Luterāņu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Viesītes pagasts]] [[Kategorija:Jēkabpils novads]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] gyhiv2v8jhgrz35kgf90cf6zllcd1hd 4458465 4458464 2026-04-24T16:03:49Z Pirags 3757 4458465 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Stendera baznīca | image = Sunakstes baznica.JPG | image_size = 100px | caption = | map_type = Latvija | map_caption = | map_alt = | map_size = | map_label = Stendera baznīca | latd = 56 | latm = 26 | lats = 00 | latNS = N | longd = 25 | longm = 31 | longs = 24 | longEW = E | religious_affiliation = [[Luterisms]] | rite = | location = {{vieta|Latvija|Jēkabpils novads|Viesītes pagasts}} | consecration_year = | status = | functional_status = | heritage_designation = | leadership = | website = | architecture = | architect = | architecture_type = | architecture_style = [[Ampīrs]] | general_contractor = | facade_direction = | groundbreaking = 1827 | year_completed = 1829 | construction_cost = | specifications = | capacity = | length = | width = | width_nave = | height_max = | dome_quantity = | dome_height_outer = | dome_height_inner = | dome_dia_outer = | dome_dia_inner = | minaret_quantity = | minaret_height = | spire_quantity = | spire_height = | materials = | embedded = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Sunākstes luterāņu baznīca ar žogu | numurs = 8887 | grupa = Valsts nozīmes kultūras piemineklis | tipol_grupa = Arhitektūra | vēstnesis = {{dat|2013|01|11|N|bez}} }} }} '''Stendera baznīca''', saukta arī par '''Sunākstes Balto baznīcu,''' ir [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] Sunākstes draudzes [[dievnams]] [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novadā]] [[Sēlija|Sēlijā]]. Tā ietilpst Daugavpils diecēzes Sēlpils iecirknī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lelb.lv/lv_old/?ct=seiec |title=Sēlpils iecirknis |access-date={{dat|2015|04|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304190912/http://www.lelb.lv/lv_old/?ct=seiec |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> == Vēsture == Uzskata, ka jau [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[Sēlpils fogteja]]s laikā 1516. gadā [[Plāteri|Frīdrihs fon Plāters]] Sunākstē dibinājis vikāriju, bet 1570. gadā, pirmā [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] laikā, celta senākā Sunākstes baznīca. Tā bijusi koka būve un atradusies uz tā paša uzkalniņa, kur tagad stāv mūra dievnams. [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|Poļu-zviedru kara]] laikā 1610. gadā baznīca bijusi sliktā stāvoklī, bet 1636. gadā tā tika nopostīta pilnīgi, tādēļ draudze apmeklēja Sēlpils baznīcu. Pēc Kurzemes hercoga [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdriha Kazimira]] 1682. gada 5. jūnija rīkojuma uzsākta mācītājmuižas (pastorāta) dzīvojamās mājas, klēts, staļļa un citu ēku celtniecība. Pēc [[Lielais mēris Latvijā|Lielās mēra epidēmijas]] 1712. gadā ļaužu un mācītāju trūkuma dēļ Sunākstes un Sēlpils draudzes apvienoja.<ref>Th. Kallmeyer, G. Otto. Die evangelischen Kirchen und Prediger Kurlands. Rīga: Grothuss, 1910. S. 75</ref> Apvienotajai draudzei 1742. gadā ar mācītāja Radecka gādību uzcēla jaunu Sēlpils-Sunākstes draudzes koka baznīcu, kas līdz 1816. gadam atradās apmēram 5 km uz ziemeļiem no tagadējās baznīcas pie senā ceļa uz [[Koknese|Koknesi]] mūsdienu „Zvanītāju” māju vietā. Tajā no 1766. līdz 1796. gadam sprediķoja [[Gothards Frīdrihs Stenders|Vecais Stenders]] un vēlāk viņa dēls [[Jaunais Stenders]]. 1816. gada augustā, tuvējam Pīrāgu krogam aizdegoties, liesmās aizgāja bojā arī Sunākstes baznīca un turpmākos gadus dievkalpojumi tika noturēti [[Vārnavas muiža]]s privātkapelā. No 1826. gada 21. jūlija līdz 1829. gada 12. oktobrim Sunākstes Baznīckalnā, netālu no mācītājmuižas, notika jaunas mūra baznīcas celšana. 1860. gada 11. maijā ugunsgrēkā nodega mācītājmuižas dzīvojamā ēka ar arhīvu. Līdz 1863. gadam no baļķiem uzcēla jaunu pastorāta dzīvojamo ēku ar dakstiņu jumtu. 1871. gadā Sēlpils un Sunāktes draudzes atkal sadalīja. No 1874. gada [[Viesīte|Āžu miesta]] iedzīvotājiem dievkalpojumus, arī kristības, laulības, pieņemšanu pie Sv. Vakarēdiena, sāka noturēt turienes pagastskolas lūgšanu telpā. Pēc Kurzemes tautskolu pārskata 1875. gadā Sunākstes draudzes skolās mācījās 241 skolēns.<ref>Vičs A. Kurzeme no 1800. — 1885. gadam. Latviešu skolu vēsture. 2. grāmata. Rīga, [[RLB]] Derīgu grāmatu nodaļa, 1926.-272. lpp.</ref> [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā 1905. gada naktī no 27. uz 28. novembri revolucionāri iebruka mācītājmuižā, dievkalpojuma laikā Pirmajos Ziemassvētkos mācītājs J. Stenders pamanījis pret sevi vērstu pistoles stobru.<ref>Mācītāju ziņojumi par 1905. gada revolūciju. O. Nonāca priekšvārds un sakārtojums. Rīga: Kultūras balss, 1930. 144.–</ref> Pirmā pasaules kara laikā 1917. gadā vācu armijas karavīri izdemolēja mācītājmuižas ēkas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Gudule%20-%20PREVIEW.pdf |title=Māra Grudule. STENDERU DZIMTA SĒLIJĀ |access-date={{dat|2015|04|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304055943/http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Gudule%20-%20PREVIEW.pdf |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> 1937.-1939. gadā no Sunākstes draudzes atdalītajai Viesītes luterāņu draudzei uzcēla jaunu [[Viesītes Evaņģēliski luteriskā baznīca|Viesītes baznīcu]]. 2004. gada 29. augustā vecās koka Sēlpils-Sunākstes baznīcas vietā atklāja koktēlnieku brāļu A. un I. Rūrānu veidoto piemiņas stabu, kas simboliski atveido baznīcu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.viesite.lv/?page_id=1570 |title=Kultūrvēsturiski bagātā Viesītes apkārtne |access-date={{dat|2015|04|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305050743/http://www.viesite.lv/?page_id=1570 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 2025. gada septembrī baznīcu Stenderu dzimtai par ɡodu pārdēvēja par [[Gothards Frīdrihs Stenders|Stendera baznīcu]], ko rosināja Sunākstes draudzes 22 locekļi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.04.2026-sunakstes-baznicai-pieskirts-stendera-vards-dala-kopienas-neapmierinata.a643897/ Sunākstes baznīcai piešķirts Stendera vārds; daļa kopienas neapmierināta] lsm.lv 21.04.2026</ref> == Dziedāšanas svētki == [[Attēls:Sunākstes baznīca pirms 1917 Eugen Wittorf.jpg|thumb|270px|Sunākstes baznīca Pirmā pasaules kara laikā.]] [[Attēls:Sunākstes mācītājmuižas parks 1918.jpg|thumb|270px|Sunākstes mācītājmuižas parks (1918).]] Pēc [[I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|I Vispārīgajiem latviešu Dziedāšanas svētkiem]] mācītājs [[Kārlis Gotlobs Stenders]] 1873. gada 22. augustā 10 priekšpusdienā Sunākstes baznīcā, pēc tam pie G. F. Stendera kapa un mācītājmuižas audzē sarīkoja dziedāšanas svētkus, kurā piedalījās astoņi kori no sešām [[Kurzemes guberņa]]s [[Sēlpils draudzes novads|Sēlpils draudzes novada]] dziedāšanas biedrībām ar aptuveni 200 dziedātājiem. No biļešu pārdošanas ieņemtā nauda bija paredzēta G. F. Stendera "goda staba" celšanai.<ref>[https://www.facebook.com/stenderabiedriba/photos/a.862851007215774.1073741828.845274262306782/868935169940691/?type=3&theater Dziesmu svētku programma Stendera biedrības lapā]</ref> Sunākstes mācītājmuižas audzē risinājās dziesmu kari un pirmo vietu ieguva Sunākstes jauktais koris. “[[Latviešu Avīzes]]” un “[[Mājas Viesis]]” ziņoja, ka svētkos bijuši pieci līdz seši tūkstoši klausītāju.<ref>Kāds dziedātājs. No Sunākstes. "Mājas Viesis" 1873. gada 29. septembrī</ref><ref>Dziedāšanas svētki [Sunākstē]. "Latviešu Avīzes", 1873. gada 17. oktobrī</ref> Nākamos lokālos dziesmusvētkus [[Vecsēlpils|Sēlpilī]] 1878. gadā sarīkoja bijušais Sunākstes Stendera palīgmācītājs Heinrihs Eduards Rozenfelds (1833–1905). Dziesmu karos atkal uzvarēja sunākstiešu koris.<ref>Par Sēlpils dziesmusvētkiem: Sbrg. [A. Šķerbergs]. Ziņa par Sēlpils dziedāšanas svētkiem. "Mājas Viesis" 1878. gada 9. septembrī un 16. septembrī</ref> <gallery> Attēls:Sunākstes dziedāšanas svētku programma.jpg|Sunākstes dziedāšanas svētku trīsdaļīgā programma (1873) Sunākstes mācītājmuižas ēkas no baznīcas torņa 1918.jpg|Sunākstes mācītājmuižas ēkas no baznīcas torņa Attēls:Sunākstes mācītājmuiža 20. gadsimta sākumā.jpg|Sunākstes mācītājmuiža 20. gadsimta sākumā </gallery> == Mācītāji == * Georgs Kristofs Radeckis (''Radetzky'', 1688–1769), Sunākstes-Sēlpils draudzes mācītājs (1712-1769) * [[Gothards Frīdrihs Stenders]] (1714-1796), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (palīgmācītājs, 1766–1769), mācītājs (1769-1796) * [[Aleksandrs Johans Stenders]] (1744–1819), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (1778–1796), mācītājs (1796-1819) * [[Johans Kristiāns Stenders]] (1787–1862), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (1814–1819), mācītājs (1819-1862) * Teodors Krēzostoms Stenders (1822–1855), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (1853–1855) * [[Kārlis Gotlobs Stenders]] (1830–1894), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (1857–1862), Sunākstes-Sēlpils mācītājs (1862-1894), Sunākstes draudzes mācītājs (1871-1894), Sēlpils iecirkņa prāvests (1893–1894) * [[Johans Stenders]] (1864–1945), Sunākstes mācītājs (1894-1918) == Baznīcas un tās apkārtnes apraksts == [[Attēls:Angelas fon Beras (Angela von Behr) kaps.jpg|thumb|270px|Angeles fon Bēras ''(Angele von Behr)'' kaps pie Sunākstes baznīcas kapsētas (1916).]] Sunākstes baznīca celta laikā no 1827. līdz 1829. gadam ampīra stilā, tai ir trīsstāvu tornis ar uzsvērtām dzegām. Baznīcas altāris veidots neogotikas stilā un izceļas ar gotisko elementu bagātību. Baznīcā ir Johana Leberehta Egnika altārglezna "Kristus debesbraukšana" (1844), kas 2004. gadā tā aizstāta ar fotokopiju. Apskatāmas piemiņas plāksnes Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem un uz Sibīriju izvestajiem. 1989. gadā pie baznīcas atklāja piemiņas akmeni Vecajam Stenderam ar uzrakstu no "Augstās gudrības grāmatas". Blakus baznīcai atrodas jaunā kapsēta, bet otrpus ceļam t.s. Stendera kalniņš ar veco kapsētu. Stendera kapakmens ir Daugavas dolomīta plāksne ar iekaltu uzrakstu: "Še aprakts G.F.Stenders. Latvis, dz. 1714., mir. 1796., ar savu gaspažu." Ārpus vecās kapsētas žoga atrodas vientuļš kaps, kuru rotā balts eņģelis. Šeit apglabāta Angela fon Bēra, kura savu dzīvi beidza pašnāvībā nelaimīgas mīlestības dēļ. No vecās kapsētas līdz bijušajai mācītājmuižas vietai izveidota Stendera ābeces taka, kas turpinās kā Augstas gudrības taka līdz Gudrības avotam. 2022. gadā Stendera biedrība kopā ar tēlnieku [[Ojārs Feldbergs|Ojāru Feldbergu]] paziņoja par skulpturālā ansambļa "Gaismas vārti" izveidi uz bijušās mācītājmuižas pamatiem.<ref>[https://staburags.lv/talka-atgriezas-sunakstes-macitajmuizas-parka/ Sunākstes mācītājmuižas parkā atgriežas talkotāji] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220516072818/https://staburags.lv/talka-atgriezas-sunakstes-macitajmuizas-parka/ |date={{dat|2022|05|16||bez}} }} staburags.lv 2022. gada 14. maijā</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Luterāņu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Viesītes pagasts]] [[Kategorija:Jēkabpils novads]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] tqo8xojqx17aqzeguv939keysqo139x 4458466 4458465 2026-04-24T16:05:43Z Pirags 3757 4458466 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Stendera baznīca | image = Sunakstes baznica.JPG | image_size = 100px | caption = | map_type = Latvija | map_caption = | map_alt = | map_size = | map_label = Stendera baznīca | latd = 56 | latm = 26 | lats = 00 | latNS = N | longd = 25 | longm = 31 | longs = 24 | longEW = E | religious_affiliation = [[Luterisms]] | rite = | location = {{vieta|Latvija|Jēkabpils novads|Viesītes pagasts}} | consecration_year = | status = | functional_status = | heritage_designation = | leadership = | website = | architecture = | architect = | architecture_type = | architecture_style = [[Ampīrs]] | general_contractor = | facade_direction = | groundbreaking = 1827 | year_completed = 1829 | construction_cost = | specifications = | capacity = | length = | width = | width_nave = | height_max = | dome_quantity = | dome_height_outer = | dome_height_inner = | dome_dia_outer = | dome_dia_inner = | minaret_quantity = | minaret_height = | spire_quantity = | spire_height = | materials = | embedded = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Sunākstes luterāņu baznīca ar žogu | numurs = 8887 | grupa = Valsts nozīmes kultūras piemineklis | tipol_grupa = Arhitektūra | vēstnesis = {{dat|2013|01|11|N|bez}} }} }} '''Stendera baznīca''', saukta arī par '''Sunākstes Balto baznīcu,''' ir [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] Sunākstes draudzes [[dievnams]] [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novadā]] [[Sēlija|Sēlijā]]. Tā ietilpst Daugavpils diecēzes Sēlpils iecirknī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lelb.lv/lv_old/?ct=seiec |title=Sēlpils iecirknis |access-date={{dat|2015|04|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304190912/http://www.lelb.lv/lv_old/?ct=seiec |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> == Vēsture == Uzskata, ka jau [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[Sēlpils fogteja]]s laikā 1516. gadā [[Plāteri|Frīdrihs fon Plāters]] Sunākstē dibinājis vikāriju, bet 1570. gadā, pirmā [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] laikā, celta senākā Sunākstes baznīca. Tā bijusi koka būve un atradusies uz tā paša uzkalniņa, kur tagad stāv mūra dievnams. [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|Poļu-zviedru kara]] laikā 1610. gadā baznīca bijusi sliktā stāvoklī, bet 1636. gadā tā tika nopostīta pilnīgi, tādēļ draudze apmeklēja Sēlpils baznīcu. Pēc Kurzemes hercoga [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdriha Kazimira]] 1682. gada 5. jūnija rīkojuma uzsākta mācītājmuižas (pastorāta) dzīvojamās mājas, klēts, staļļa un citu ēku celtniecība. Pēc [[Lielais mēris Latvijā|Lielās mēra epidēmijas]] 1712. gadā ļaužu un mācītāju trūkuma dēļ Sunākstes un Sēlpils draudzes apvienoja.<ref>Th. Kallmeyer, G. Otto. Die evangelischen Kirchen und Prediger Kurlands. Rīga: Grothuss, 1910. S. 75</ref> Apvienotajai draudzei 1742. gadā ar mācītāja Radecka gādību uzcēla jaunu Sēlpils-Sunākstes draudzes koka baznīcu, kas līdz 1816. gadam atradās apmēram 5 km uz ziemeļiem no tagadējās baznīcas pie senā ceļa uz [[Koknese|Koknesi]] mūsdienu „Zvanītāju” māju vietā. Tajā no 1766. līdz 1796. gadam sprediķoja [[Gothards Frīdrihs Stenders|Vecais Stenders]] un vēlāk viņa dēls [[Jaunais Stenders]]. 1816. gada augustā, tuvējam Pīrāgu krogam aizdegoties, liesmās aizgāja bojā arī Sunākstes baznīca un turpmākos gadus dievkalpojumi tika noturēti [[Vārnavas muiža]]s privātkapelā. No 1826. gada 21. jūlija līdz 1829. gada 12. oktobrim Sunākstes Baznīckalnā, netālu no mācītājmuižas, notika jaunas mūra baznīcas celšana. 1860. gada 11. maijā ugunsgrēkā nodega mācītājmuižas dzīvojamā ēka ar arhīvu. Līdz 1863. gadam no baļķiem uzcēla jaunu pastorāta dzīvojamo ēku ar dakstiņu jumtu. 1871. gadā Sēlpils un Sunāktes draudzes atkal sadalīja. No 1874. gada [[Viesīte|Āžu miesta]] iedzīvotājiem dievkalpojumus, arī kristības, laulības, pieņemšanu pie Sv. Vakarēdiena, sāka noturēt turienes pagastskolas lūgšanu telpā. Pēc Kurzemes tautskolu pārskata 1875. gadā Sunākstes draudzes skolās mācījās 241 skolēns.<ref>Vičs A. Kurzeme no 1800. — 1885. gadam. Latviešu skolu vēsture. 2. grāmata. Rīga, [[RLB]] Derīgu grāmatu nodaļa, 1926.-272. lpp.</ref> [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā 1905. gada naktī no 27. uz 28. novembri revolucionāri iebruka mācītājmuižā, dievkalpojuma laikā Pirmajos Ziemassvētkos mācītājs J. Stenders pamanījis pret sevi vērstu pistoles stobru.<ref>Mācītāju ziņojumi par 1905. gada revolūciju. O. Nonāca priekšvārds un sakārtojums. Rīga: Kultūras balss, 1930. 144.–</ref> Pirmā pasaules kara laikā 1917. gadā vācu armijas karavīri izdemolēja mācītājmuižas ēkas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Gudule%20-%20PREVIEW.pdf |title=Māra Grudule. STENDERU DZIMTA SĒLIJĀ |access-date={{dat|2015|04|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304055943/http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Gudule%20-%20PREVIEW.pdf |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> 1937.-1939. gadā no Sunākstes draudzes atdalītajai Viesītes luterāņu draudzei uzcēla jaunu [[Viesītes Evaņģēliski luteriskā baznīca|Viesītes baznīcu]]. 2004. gada 29. augustā vecās koka Sēlpils-Sunākstes baznīcas vietā atklāja koktēlnieku brāļu A. un I. Rūrānu veidoto piemiņas stabu, kas simboliski atveido baznīcu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.viesite.lv/?page_id=1570 |title=Kultūrvēsturiski bagātā Viesītes apkārtne |access-date={{dat|2015|04|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305050743/http://www.viesite.lv/?page_id=1570 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 2025. gada septembrī baznīcu Stenderu dzimtai par ɡodu pārdēvēja par [[Gothards Frīdrihs Stenders|Stendera]] baznīcu, ko rosināja Sunākstes draudzes 22 locekļi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.04.2026-sunakstes-baznicai-pieskirts-stendera-vards-dala-kopienas-neapmierinata.a643897/ Sunākstes baznīcai piešķirts Stendera vārds; daļa kopienas neapmierināta] lsm.lv 21.04.2026</ref> == Dziedāšanas svētki == [[Attēls:Sunākstes baznīca pirms 1917 Eugen Wittorf.jpg|thumb|270px|Sunākstes baznīca Pirmā pasaules kara laikā.]] [[Attēls:Sunākstes mācītājmuižas parks 1918.jpg|thumb|270px|Sunākstes mācītājmuižas parks (1918).]] Pēc [[I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|I Vispārīgajiem latviešu Dziedāšanas svētkiem]] mācītājs [[Kārlis Gotlobs Stenders]] 1873. gada 22. augustā 10 priekšpusdienā Sunākstes baznīcā, pēc tam pie G. F. Stendera kapa un mācītājmuižas audzē sarīkoja dziedāšanas svētkus, kurā piedalījās astoņi kori no sešām [[Kurzemes guberņa]]s [[Sēlpils draudzes novads|Sēlpils draudzes novada]] dziedāšanas biedrībām ar aptuveni 200 dziedātājiem. No biļešu pārdošanas ieņemtā nauda bija paredzēta G. F. Stendera "goda staba" celšanai.<ref>[https://www.facebook.com/stenderabiedriba/photos/a.862851007215774.1073741828.845274262306782/868935169940691/?type=3&theater Dziesmu svētku programma Stendera biedrības lapā]</ref> Sunākstes mācītājmuižas audzē risinājās dziesmu kari un pirmo vietu ieguva Sunākstes jauktais koris. “[[Latviešu Avīzes]]” un “[[Mājas Viesis]]” ziņoja, ka svētkos bijuši pieci līdz seši tūkstoši klausītāju.<ref>Kāds dziedātājs. No Sunākstes. "Mājas Viesis" 1873. gada 29. septembrī</ref><ref>Dziedāšanas svētki [Sunākstē]. "Latviešu Avīzes", 1873. gada 17. oktobrī</ref> Nākamos lokālos dziesmusvētkus [[Vecsēlpils|Sēlpilī]] 1878. gadā sarīkoja bijušais Sunākstes Stendera palīgmācītājs Heinrihs Eduards Rozenfelds (1833–1905). Dziesmu karos atkal uzvarēja sunākstiešu koris.<ref>Par Sēlpils dziesmusvētkiem: Sbrg. [A. Šķerbergs]. Ziņa par Sēlpils dziedāšanas svētkiem. "Mājas Viesis" 1878. gada 9. septembrī un 16. septembrī</ref> <gallery> Attēls:Sunākstes dziedāšanas svētku programma.jpg|Sunākstes dziedāšanas svētku trīsdaļīgā programma (1873) Sunākstes mācītājmuižas ēkas no baznīcas torņa 1918.jpg|Sunākstes mācītājmuižas ēkas no baznīcas torņa Attēls:Sunākstes mācītājmuiža 20. gadsimta sākumā.jpg|Sunākstes mācītājmuiža 20. gadsimta sākumā </gallery> == Mācītāji == * Georgs Kristofs Radeckis (''Radetzky'', 1688–1769), Sunākstes-Sēlpils draudzes mācītājs (1712-1769) * [[Gothards Frīdrihs Stenders]] (1714-1796), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (palīgmācītājs, 1766–1769), mācītājs (1769-1796) * [[Aleksandrs Johans Stenders]] (1744–1819), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (1778–1796), mācītājs (1796-1819) * [[Johans Kristiāns Stenders]] (1787–1862), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (1814–1819), mācītājs (1819-1862) * Teodors Krēzostoms Stenders (1822–1855), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (1853–1855) * [[Kārlis Gotlobs Stenders]] (1830–1894), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (1857–1862), Sunākstes-Sēlpils mācītājs (1862-1894), Sunākstes draudzes mācītājs (1871-1894), Sēlpils iecirkņa prāvests (1893–1894) * [[Johans Stenders]] (1864–1945), Sunākstes mācītājs (1894-1918) == Baznīcas un tās apkārtnes apraksts == [[Attēls:Angelas fon Beras (Angela von Behr) kaps.jpg|thumb|270px|Angeles fon Bēras ''(Angele von Behr)'' kaps pie Sunākstes baznīcas kapsētas (1916).]] Sunākstes baznīca celta laikā no 1827. līdz 1829. gadam ampīra stilā, tai ir trīsstāvu tornis ar uzsvērtām dzegām. Baznīcas altāris veidots neogotikas stilā un izceļas ar gotisko elementu bagātību. Baznīcā ir Johana Leberehta Egnika altārglezna "Kristus debesbraukšana" (1844), kas 2004. gadā tā aizstāta ar fotokopiju. Apskatāmas piemiņas plāksnes Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem un uz Sibīriju izvestajiem. 1989. gadā pie baznīcas atklāja piemiņas akmeni Vecajam Stenderam ar uzrakstu no "Augstās gudrības grāmatas". Blakus baznīcai atrodas jaunā kapsēta, bet otrpus ceļam t.s. Stendera kalniņš ar veco kapsētu. Stendera kapakmens ir Daugavas dolomīta plāksne ar iekaltu uzrakstu: "Še aprakts G.F.Stenders. Latvis, dz. 1714., mir. 1796., ar savu gaspažu." Ārpus vecās kapsētas žoga atrodas vientuļš kaps, kuru rotā balts eņģelis. Šeit apglabāta Angela fon Bēra, kura savu dzīvi beidza pašnāvībā nelaimīgas mīlestības dēļ. No vecās kapsētas līdz bijušajai mācītājmuižas vietai izveidota Stendera ābeces taka, kas turpinās kā Augstas gudrības taka līdz Gudrības avotam. 2022. gadā Stendera biedrība kopā ar tēlnieku [[Ojārs Feldbergs|Ojāru Feldbergu]] paziņoja par skulpturālā ansambļa "Gaismas vārti" izveidi uz bijušās mācītājmuižas pamatiem.<ref>[https://staburags.lv/talka-atgriezas-sunakstes-macitajmuizas-parka/ Sunākstes mācītājmuižas parkā atgriežas talkotāji] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220516072818/https://staburags.lv/talka-atgriezas-sunakstes-macitajmuizas-parka/ |date={{dat|2022|05|16||bez}} }} staburags.lv 2022. gada 14. maijā</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Luterāņu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Viesītes pagasts]] [[Kategorija:Jēkabpils novads]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] 3toqd8ogiw0i94tidxdnsifzrc0civ0 Ložņu āboliņš 0 279975 4458392 4458312 2026-04-24T12:39:36Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Azera-Kior-da|Azera-Kior-da]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Tāāārpiņš 3882255 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | attēls =Starr_070313-5645_Trifolium_repens.jpg | att_izmērs =250px | att_nosaukums ={{TaksoSaite|Trifolium repens|Ložņu āboliņš}} | valsts =Plantae | valsts_lv =Augi | nodalījums =Magnoliophyta | nodalījums_lv =Segsēkļi | klase =Magnoliopsida | klase_lv =Divdīgļlapji | rinda =Fabales | rinda_lv =Pākšaugu rinda | dzimta =Fabaceae | dzimta_lv =Tauriņziežu dzimta | ģints =Trifolium | ģints_lv =Āboliņi | suga =T. repens | suga_lv =Ložņu āboliņš | binomial =Trifolium repens L. }} '''Ložņu āboliņš''' ({{val-la|Trifolium repens}}) ir divgadīgs vai daudzgadīgs [[tauriņziežu dzimta]]s [[lakstaugs]], izplatīts [[Eiropa|Eiropā]], [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]]. Tas ir vērtīgs lopbarības augs, tādēļ izplatīts visā pasaulē, it īpaši bieži sastopams [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]. Auga [[stublājs]] stīgojošs,<ref name="LME">{{LME|1|17}}</ref> stāvs, zarains. [[Lapas]] trīsstaraini saliktas, ar pielapēm. [[zieds|Ziedi]] balti, sakopoti lielās, apaļās galviņās. Zied no [[maijs|maija]] līdz [[oktobris|oktobrim]]. [[Auglis]] ir [[pāksts]] ar 2—4 sēklām. Ložņu āboliņš bieži sastopams [[pļava|pļavās]], laukos, mežmalās, ceļmalās. Pēc izskata līdzīga suga retāk sastopamajam [[zemeņu āboliņš|zemeņu āboliņam]] (''Trifolium fragiferum''). Baltā āboliņa siena barības vērtība ir augstāka nekā citiem kultivējamiem āboliņiem (59 pret 52-56), 100 kg šāda siena satur 9,7 kg sagremojamā proteīna un 2,5-3,5 g karotīna.<ref name="LME" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.latvijasdaba.lv/augi/trifolium-repens-l/ | title= ''Latvijas Daba'' informācija | language= latviski | access-date= {{dat|2015|04|05||bez}} | archiveurl= https://web.archive.org/web/20150124025342/http://www.latvijasdaba.lv/augi/trifolium-repens-l/ | archivedate= {{dat|2015|01|24||bez}} }} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Tauriņziežu dzimta]] [[Kategorija:Ārstniecības augi]] [[Kategorija:Lopbarība]] cnqf0vdym0go77g8wvmlnnct9kaafrw Apgaismība Francijā 0 280451 4458787 4062072 2026-04-25T05:11:19Z Baisulis 11523 precizējums...... 4458787 wikitext text/x-wiki {{apvienot|Apgaismības laikmets}} '''Apgaismība Francijā''' ({{val|fr|Siècle des Lumières}} — ‘[[apgaismības laikmets]]’) bija sabiedriski politiska intelektuāļu kustība [[Francija|Francijā]] jaunajos laikos; uzskatu virziens, kura pārstāvji iestājās par esošo sociālo un politisko trūkumu novēršanu, mainot sabiedrības ētikas un morāles normas, politiku un sadzīvi, izplatot labā un patiesības idejas, izglītojot sabiedrību. Zināmākie [[franči|franču]] apgaismotāji ir [[Voltērs]], [[Žans Žaks Ruso|Ruso]] un [[Monteskjē]].<ref>http://vesture.eu/index.php/Apgaism%C4%ABba</ref> [[Attēls:Voltaire...jpg|thumb|150px|Voltērs]] == Uzskati == Apgaismotāji uzskatīja, ka orientācija uz pagātni ir galvenais kavēklis, jo tikai jaunākie atklājumi dabaszinātnēs paver labākas nākotnes perspektīvas. Ja bija jāizšķiras starp veco un jauno, apgaismotāji vienmēr izvēlējās jauno. Apgaismība pārnesa analītisko un eksperimentālo metodi, kas bija guvusi panākumus dabaszinātnēs, uz cilvēka un cilvēcisko attiecību izpēti, tiecoties apstiprināt jaunu kosmopolītisku [[Humānisms|humānismu]]. Tika uzskatīts, ka [[Visums]] (tajā skaitā arī cilvēks) ir pakļauts vispārējiem likumiem, kurus var atklāt ar novērojuma un eksperimenta palīdzību.<ref>Dzīve un kultūra Eiropā absolūtisma un apgaismības laikmetā, A. Rubenis, 387.-389. lpp., {{ISBN|9984560171}}</ref> === Vēstures izpratne === Apgaismotāju acīs vēsturei nebija patstāvīgas nozīmes un suverēnas vērtības, vēsturi viņi uzskatīja tikai par bezgalīgu maldu un nezināšanas vēsturi. [[Didro]] uzskatīja, ka vēsture liecinot par to, kā krāpnieku saujiņa apspiedusi mazākumu. Mersjē rakstīja, ka vēsture esot notekūdeņu noplūdes vieta, kurā mudž no noziegumiem, kurus izdarījusi cilvēku dzimta. Apgaismotāji pacēla prāta autoritāti neiedomājamos augstumos un uzskatīja, ka tas vislabāk izpaužas visstingrākajā un uzskatāmākajā zinātnē — matemātikā. Prāta kults noveda pie matemātikas kulta un pēc matemātikas parauga tika mēģināts izstrādāt arī sociālās un morāles zinātnes, atņemot melīgos pamatus un balstot tās uz stingriem pierādījumiem, kas nepieļauj nekādas [[hipotēze]]s.<ref>Dzīve un kultūra Eiropā absolūtisma un apgaismības laikmetā, A. Rubenis, 389.-392. lpp., {{ISBN|9984560171}}</ref> [[Attēls:Denis Diderot by Louis-Michel van Loo.jpg|thumb|left|150px|Denī Didro]] === Morāle un sabiedrība === [[Voltērs]] uzskatīja, ka cilvēks ir sabiedriska būtne, kam Dievs devis saprātu un tieksmi uz labāko. Visi cilvēki spēj sasniegt laimi, ja tikai pareizi izmanto savas iespējas. Tāpēc sabiedrībai jābūt apgaismotai un tolerantai. Franču apgaismotāji cīnījās pret cietsirdību, netaisnību, apspiešanu, rasismu, verdzību, teroru u. c. Viņi bija orientēti humānisma virzienā.<ref>Dzīve un kultūra Eiropā absolūtisma un apgaismības laikmetā, A. Rubenis, 394. lpp., {{ISBN|9984560171}}</ref> == Reliģija == Viens no populārākajiem un pazīstamākajiem franču apgaismības aspektiem ir uzbrukumi jebkurai vēsturiskai [[reliģija]]s formai, it īpaši [[kristietība|kristīgās]] mācības dogmām un [[katoļu baznīca]]i. [[Teoloģija]] kā maldu mācība tiek pielīdzināta [[māņticība]]i. Baznīcas nosodījums neizraisīja lielu pretestību pilsoņos, kas praktiski visi bija audzināti kristietībā. [[Didro]] sāka Dievu skaidrot kā gādīgu, labu Tēvu, kas vienādi mīl visus cilvēkus un neuzliek sodus par grēkiem, kuri ir nožēloti. Voltērs pieprasīja reliģiju, kas balstās nevis uz atklāsmi, bet uz prātu. Viņš uzskatīja, ka mērķtiecīgā Visuma uzbūve liecina par Dievu kā Radītāju un augstas inteliģences klātbūtni un lai patiktu Dievam pilnīgi pietiek, ja seko racionālistiskās morāles prasībām.<ref>Dzīve un kultūra Eiropā absolūtisma un apgaismības laikmetā, A. Rubenis, 395. lpp., {{ISBN|9984560171}}</ref> == Enciklopēdija == Interese par zinātni rosināja vairākus [[filozofija|filozofus]] radīt grāmatu, ko sauca par [[enciklopēdija|enciklopēdiju]]. Šīs 28 sējumu biezās grāmatas rakstīšanas mērķis bija apkopot informāciju par dažādām tēmām it īpaši par zinātni un tehnoloģiju. Galvenais enciklopēdijas redaktors bija franču rakstnieks Denī Didro. Enciklopēdijai rakstus piedāvāja arī citi filozofi, tajā skaitā Voltērs un Monteskjē. Pirmais sējums iznāca 1751. gadā. Gan franču valdības, gan baznīcas cenzori aizliedza šo darbu, jo pēc viņu domām tas apšaubīja valdnieku autoritāti, radīja nemiera garu un mudināja uz "morālu izvirtību, vēršanos pret reliģiju, bezdievību". Didro tomēr panāca atļauju un turpināja enciklopēdijas drukāšanu, tāpēc līdz pat 1772. gadam regulāri iznāca enciklopēdijas sējumi. Enciklopēdija deva filozofiem iespēju vērsties pret nelikumībām, kuras tie saskatīja sabiedrībā. Piemēram, kādā rakstā karš tiek aprakstīts kā vājprāts, kas nav savienojams ar civilizētu sabiedrību. Citā rakstā nosodīta verdzība un norādīts, ka nevienam nav tiesību atņemt citam cilvēkam brīvību.<ref>Pasaules vēsture. 3. Jaunie laiki, M. Perijs, A. Šolls, D. Deiviss, Dž. Herisa, T. fon Laue, 422. lpp., {{ISBN|9984150062}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Skatīt arī == * [[Apgaismības laikmets]] [[Kategorija:Francijas vēsture]] [[Kategorija:Apgaismības laikmets]] 1yuldq5vxtk49458qgbdi2oq2n8r44w Viļņas arhikatedrālā bazilika 0 282103 4458748 3889738 2026-04-25T04:34:49Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Lietuvā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458748 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Viļņas katedrāle | native_name = ''Vilniaus Šv. Stanislovo ir Šv. Vladislovo arkikatedra bazilika'' | image = Vilnius Cathedral Exterior 2, Vilnius, Lithuania - Diliff.jpg | image_size = 250px | alt = | caption = | map_type = Viļņa#Eiropa | map_size = | latd = 54 | latm = 41 | lats = 9 | latNS = N | longd = 25 | longm = 17 | longs = 16 | longEW = E | religious_affiliation = [[Romas Katoļu baznīca]] | location = {{vieta|Lietuva|Viļņa}} | consecration_year = 1783 | status = katedrāle | architect = | architecture_style = [[neoklasicisms]] | facade_direction = | groundbreaking = 1779 | year_completed = 1783 | specifications = | capacity = | length = | width = | width_nave = | height_max = | dome_quantity = | dome_height_outer = | dome_height_inner = | dome_dia_outer = | dome_dia_inner = | minaret_quantity = | minaret_height = | spire_quantity = | spire_height = | materials = | embedded = }} <mapframe text="Viļņas katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q1281237" } </mapframe> '''Viļņas katedrāle''', pilnajā nosaukumā — '''Viļņas Svētā Staņislava un Vladislava arhikatedrālā bazilika''' ({{val|lt|Vilniaus Šv. Stanislovo ir Šv. Vladislovo arkikatedra bazilika}}, {{val|pl|Bazylika archikatedralna św. Stanisława Biskupa i św. Władysława}}) ir [[Romas Katoļu baznīca]]s dievnams [[Viļņa|Viļņā]], [[Lietuva|Lietuvā]]. Dievnams veltīts [[Ščepanovas Staņislavs|Svētajam Staņislavam]] un [[Svētais Vladislavs|Svētajam Vladislavam]]. Celta no 1779. līdz 1783. gadam [[neoklasicisms|neoklasicisma]] stilā. Baznīcas kriptās un katakombās ir tikuši apglabāti vairāki Lietuvas un Polijas vēsturē nozīmīgi cilvēki, tai skaitā [[Vītauts Dižais]], viņa sieva Anna, [[Žigimants]], [[Švitrigailis]], [[Svētais Kazimirs]], [[Aleksandrs Jagellons]], [[Barbara Radzivila]]. Baznīcas telpās atrodas vairāk nekā 40 mākslas darbu no 16.—19. gadsimta. [[Lietuvas PSR|Padomju]] laikā katedrālē atradās mākslas galerija, pirmie dievkalpojumi tika noturēti 1985. gadā. 1989. gadā tika atjaunots katedrāles statuss. Baznīcas zvanu tornis ir 57 m augsts. == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{reliģija-aizmetnis}} {{Lietuvas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Lietuvā]] [[Kategorija:Viļņa]] [[Kategorija:Bazilikas]] [[Kategorija:Katedrāles Lietuvā]] 4ejtz1sc0499toeoy2fiipdous7so20 Panorāmas brīvība 0 285431 4458399 3919350 2026-04-24T12:51:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458399 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Image demonstrating freedom of panorama.jpg|thumb|right|Skulptūras Berlīnē attēls, kas publicēts saskaņā ar Vācijas autortiesību likumā iekļauto panorāmas brīvības noteikumu]] '''Panorāmas brīvība'''<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm|url=http://termini.lza.lv/term.php?term=freedom%20of%20panorama&list=Panorama&lang=EN|accessdate={{dat|2016|7|19||bez}}}}</ref> ir noteikums dažādu jurisdikciju [[autortiesības|autortiesību]] likumos, kas ļauj uzņemt ēku un dažkārt arī publiskā vietā novietotu skulptūru un citu mākslas formu fotogrāfijas un video, kā arī radīt cita veida attēlus (kā akvareļus un gleznas) un publicēt tos, nepārkāpjot autortiesības, kas uz šiem darbiem attiecas.<ref name="seiler">Seiler, D.: ''[http://www.fotorecht.de/publikationen/hundertwasserhaus3.html Gebäudefotografie in der EU — Neues vom Hundertwasserhaus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160604150550/http://www.fotorecht.de/publikationen/hundertwasserhaus3.html |date={{dat|2016|06|04||bez}} }}'', in ''Photopresse'' 1/2 (2006), p. 16. URL last accessed 2007-09-20.</ref> Panorāmas brīvība ierobežo autortiesību īpašnieka iespējas vērsties pret šādu attēlu veidotājiem un izplatītājiem. Tas ir izņēmums parastajiem noteikumiem, kas nosaka, ka autortiesību īpašniekam ir ekskluzīvas tiesības dot atļauju [[atvasināts darbs|atvasinātu darbu]] izveidei un izplatīšanai. Šī frāze radusies no vācu valodas termina ''panoramafreiheit''. Latvijā šobrīd panorāmas brīvība nepastāv. == Likumi pasaulē == Daudzās valstīs pastāv līdzīgi noteikumi, kas ierobežo autortiesību likuma sfēru, lai ļautu uzņemt un izplatīt publisku vietu vai skatu fotogrāfijas. Tomēr atsevišķās valstīs šī principa interpretācija stipri atšķiras.<ref name="seiler"/> === Eiropas Savienība === [[Attēls:Freedom of Panorama in Europe NC.svg|thumb|Panorāmas brīvības sfēra Eiropā {{legend|#008000|Atļauts, ieskaitot mākslas darbus}} {{legend|#5D0|Atļauts tikai ēkām}} {{legend|#FE0|Atļauts nekomerciālai izmantošanai}} {{legend|#E10|Nav atļauts}} ]] [[Eiropas Savienība]]s direktīva 2001/29/EC pieļauj panorāmas brīvības noteikumu dalībvalstu autortiesību likumos, bet nepieprasa šāda noteikuma esamību.<ref name="eu">N.N.: ''[http://www.fotocommunity.de/info/Panoramafreiheit#Europa_hilft Panoramafreiheit] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150418173225/http://www.fotocommunity.de/info/Panoramafreiheit#Europa_hilft |date={{dat|2015|04|18||bez}} }}''. URl last accessed 2007-09-20. See also [http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:32001L0029:EN:HTML Article 5(3)(h) of 2001/29/EC].</ref> Vācijas autortiesību likuma 59. pantā ir paredzēta ''Panoramafreiheit'' norma,<ref name="de">Seiler, D.: ''[http://www.fotorecht.de/publikationen/gebaeude.html Fotografieren von und in Gebäuden] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070930161320/http://www.fotorecht.de/publikationen/gebaeude.html |date={{dat|2007|09|30||bez}} }}'', in ''visuell'' 5/2001, p. 50. See also [http://bundesrecht.juris.de/urhg/__59.html § 59 UrhG (Germany)]. URLs last accessed 2007-09-20.</ref> Lielbritānijas autortiesību, dizainu un patentu likumā tas ir noteikts 62. sadaļā,<ref name="uk">Lydiate, H.: ''[http://www.artquest.org.uk/articles/view/advertising-and-marketing-art-copyright-confusion1 Advertising and marketing art: Copyright confusion] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111027233307/http://www.artquest.org.uk/articles/view/advertising-and-marketing-art-copyright-confusion1 |date={{dat|2011|10|27||bez}} }}''. See also [http://www.opsi.gov.uk/acts/acts1988/Ukpga_19880048_en_4.htm#mdiv62 section 62 of the Copyright, Designs and Patents Act 1988]. URLs last accessed 2007-09-20.</ref> šī norma pastāv arī vairākās citās valstīs.<ref name="koetz">Koetz, D.: ''[https://web.archive.org/web/20060527190204/http://www.photographie.de/magazin/fotorecht_10_2002.cfm Erlaubnis zum Ablichten von Sehenswürdigkeiten]'', in ''Photographie'' 10/2002. URL last accessed 2007-09-20.</ref> No otras puses, ir Eiropas valstis kā Itālija<ref name="it">Spinelli, L. ''[http://punto-informatico.it/2030219/PI/News/wikipedia-cede-al-diritto-autore-italiota.aspx Wikipedia cede al diritto d'autore]'', [[Punto Informatico]]. URL last accessed 2008-08-21</ref> un Islande,<ref name="is">Salvör Gissurardóttir ''[http://salvor.blog.is/blog/salvor/entry/977597/ Bannað að birta mynd af Hallgrímskirkju]'', bloga ieraksts. URL apskatīta 2014-03-20</ref> kur panorāmas brīvība nepastāv vispār. Itālijā par spīti daudziem oficiāliem protestiem<ref>{{Tīmekļa atsauce |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081025001151/http://www.grillini.it/show.php?4884 |archivedate=2008-10-25 |last1=Grillini |first1=F. |url=http://www.grillini.it/show.php?4884 |title=Diritto di panorama |accessdate=2008-08-21 }} Parliamentary interrogation.</ref> un nacionālai iniciatīvai,<ref>Scorza, G., Spinelli, L., ''[http://www.diritto.it/all.php?file=25583.pdf Dare un senso al degrado] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090708045222/http://www.diritto.it/all.php?file=25583.pdf |date={{dat|2009|07|08||bez}} }}''. URL last accessed 2008-08-21</ref> ko vada jurists Gvido Skorca un žurnālists Luka Spinelli (kurš arī popularizēja problēmu),<ref name="it"/> publisku vietu reprodukcija joprojām ir aizliegta saskaņā ar veciem Itālijas autortiesību likumiem,<ref>''[http://www.normattiva.it/uri-res/N2Ls?urn:nir:stato:legge:1941-04-22;633!vig= Legge 22 aprile 1941 n. 633]''. URL last accessed 2014-07-07</ref><ref>''[http://www.camera.it/parlam/leggi/deleghe/testi/04042dl.htm Decreto Legislativo 22 gennaio 2004, n. 42]''. URL last accessed 2008-08-21</ref> kurus stingrākus padarījis likums ar nosaukumu "Codice Urbani", kas cita starpā nosaka, ka komerciāliem mērķiem publicējot "kultūras preču" (teorētiski apzīmē visus kultūras un mākslas objektus un vietas) attēlus, obligāti jāsaņem atļauja no vietējās Mākslas un kultūras mantojuma ministrijas ("Soprintendenza") nodaļas. Dažās valstīs, kā Francijā, nav iespējams iegūt globālu atļauju uzņemt mākslas darba kā skulptūras vai arhitektoniska objekta attēlus publiskās vietās un atļauti ir tikai darbi, kam piemērojams "nejauša iekļāvuma" noteikums. Francijā ir nepieciešama autora, bet ne īpašnieka atļauja, lai uzņemtu attēlu, kur mākslas darbs ir attēla centrālais un pamata subjekts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://legifrance.gouv.fr/affichCodeArticle.do?idArticle=LEGIARTI000006278875&cidTexte=LEGITEXT000006069414&dateTexte=20120705&oldAction=rechCodeArticle |title=Article L.112-2 du Code de la propriété intellectuelle |language=fr |publisher=Legifrance.gouv.fr |date=1992-07-01 |accessdate=2012-07-20}}</ref> === Latvijā === Latvijā Autortiesību likuma V nodaļa "Autora mantisko tiesību ierobežojumi" nosaka, ka "Publiskās vietās pastāvīgi izstādīta arhitektūras, fotogrāfijas, vizuālās mākslas, dizaina, kā arī lietišķās mākslas darba attēlojumu drīkst izmantot personiskai lietošanai, informācijā ziņu raidījumos vai aktuālo notikumu apskatos vai ietvert darbos nekomerciālā nolūkā."<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=5138 Autortiesību likums]</ref> == Divdimensionāli darbi == Precīzi noteikumi par atļauju publiskās vietās uzņemt attēlus bez uztraukumiem par autortiesībām atšķiras dažādās valstīs.<ref name="seiler"/> Vairumā valstu tas attiecas tikai uz trīsdimensionālu darbu attēliem,<ref name="uk_2">See ''e.g.'' Lydiate.</ref> kas pastāvīgi izvietoti publiskā vietā, ar "pastāvīgi" parasti apzīmējot "darba dabīgo mūžu".<ref name="ch">Rehbinder, M.: ''Schweizerisches Urheberrecht'' 3rd ed., p. 158, Stämpfli Verlag, Berne, 2000. {{ISBN|3-7272-0923-2}}. See also [http://www.admin.ch/ch/d/sr/231_1/a27.html § 27 URG (Switzerland)]. URL last accessed 2007-09-20.</ref><ref name="dix">Dix, B.: ''[http://www.rechtpraktisch.de/artikel.html?id=519 Christo und der verhüllte Reichstag] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120208111643/http://www.rechtpraktisch.de/artikel.html?id=519 |date={{dat|2012|02|08||bez}} }}'', February 21, 2002. URL last accessed 2007-09-20.</ref> Šveicē ir atļauta divdimensionālu darbu kā fresku un grafiti attēlu uzņemšana un izplatīšana, bet šos attēlus nedrīkst izmantot tam pašam mērķim kā oriģinālus.<ref name="ch"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://manabalss.lv/par-publiskas-telpas-vizualas-attelosanas-brivibu/show Vikipēdijas lietotāju iesniegtā iniciatīva portālā manabalss.lv par izmaiņām Latvijas autortiesību likumā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150804181156/https://manabalss.lv/par-publiskas-telpas-vizualas-attelosanas-brivibu/show |date={{dat|2015|08|04||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Autortiesības]] [[Kategorija:Fotogrāfija]] quxjbty6ie6do0ncv7x3u45ax1agzjz Veidne:Vai tu zināji/Sagatave 10 286204 4458600 4458133 2026-04-25T02:10:23Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4458600 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? |2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? |2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> d6o41lb3uhgqctvptfpuzduj7hx8qny Svētā Izaka katedrāle 0 286332 4458756 4233321 2026-04-25T04:39:07Z Treisijs 347 −[[Kategorija:Katedrāles]]; ±[[Kategorija:Baznīcas Krievijā]]→[[Kategorija:Katedrāles Krievijā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458756 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Svētā Izaka katedrāle | infobox_width = | image = Saint Isaac's Cathedral in SPB.jpeg | image_size = | alt = | caption = | map_type = Sanktpēterburga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 59 | latm = 56 | lats = 3 | latNS = N | longd = 30 | longm = 18 | longs = 24 | longEW = E | religious_affiliation = [[Krievijas Pareizticīgā baznīca]] | rite = | location = {{vieta|Krievija|Sanktpēterburga}} | consecration_year = 1858 | status = [[Katedrāle]] | functional_status = | heritage_designation = | leadership = | website = {{URL|http://www.cathedral.ru/}} | architecture = | architect = [[Ogists de Monferāns]] | architecture_type = | architecture_style = | general_contractor = | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = | construction_cost = | specifications = | capacity = | length = | width = | width_nave = | height_max = | dome_quantity = | dome_height_outer = 101,5 m | dome_height_inner = | dome_dia_outer = | dome_dia_inner = | minaret_quantity = | minaret_height = | spire_quantity = | spire_height = | materials = | embedded = {{Valsts kultūras pieminekļi | embed = yes | valsts = Krievija | valsts2 = Krievijas | ofic_nos = | numurs = [http://kulturnoe-nasledie.ru/monuments.php?id=7810033001 7810033001] | datums = | tips = }} }} '''Svētā Izaka katedrāle''' ({{val|ru|Исаакиевский собор}}) ir [[Pareizticība|pareizticīgo]] katedrāle [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], [[Krievija|Krievijā]]. Viena no lielākajām katedrālēm pasaulē. Veltīta [[Pēteris I|Pētera I]] svētajam patronam Dalmācijas svētajam Izakam. Baznīcas arhitekts ir [[Ogists de Monferāns]], kas pirms šīs baznīcas celtniecības nebija plaši pazīstams. Celtniecība ilga no 1818. līdz 1858. gadam. PSRS laikā tika pārtraukta baznīcas darbība, tās vietā te bija reliģijas un ateisma vēstures muzejs, baloža skulptūra tika aizstāta ar [[Fuko svārsts|Fuko svārstu]]. Pēc PSRS sabrukuma tika atsākti dievkalpojumi baznīcā. Katedrālei ir 112 kolonnas. Tās galvenais kupols atrodas 101,5 m augstumā, klāts ar tīru zeltu. Somu valodā (Somija baznīcas celšanas laikā atradās [[Krievijas impērija]]s sastāvā) ir izveidojies teiciens ''[[:wikt:en:kuin Iisakin kirkkoa|kuin Iisakin kirkkoa]]'' ("kā Izaka katedrāli"), ar ko apzīmē kaut ko, kura pabeigšanai nepieciešams ļoti ilgs laikposms. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{Krievija-aizmetnis}} {{arhitektūra-aizmetnis}} {{reliģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Katedrāles Krievijā]] [[Kategorija:Sanktpēterburga]] [[Kategorija:Pareizticīgo baznīcas]] ougwugilvkws4aib4otiwo20rl380xt Pededze (ciems) 0 286508 4458447 4438917 2026-04-24T15:18:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458447 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|apdzīvotu vietu Pededzes pagastā|Aiviekstes pieteku|Pededze}} {{cita nozīme|apdzīvotu vietu Pededzes pagastā|Briedes pieteku|Paktene}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pededze | settlement_type = vidējciems | image_skyline = Pededzes pamatskola, 2016.jpg | image_caption = Bijusī Pededzes pamatskola | pushpin_map = Latvija#Alūksnes novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Alūksnes novads]] | subdivision_name2 = [[Pededzes pagasts]] | established_title = | established_date = | area_total_km2 = 0,34 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2015|06|03||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=1697 |title=Informācija par objektu: Pededze |accessdate={{dat|2016|10|12||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 95 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 28 | lats = 48 | latNS = N | longd = 27 | longm = 26 | longs = 48 | longEW = E | elevation_m = 150 | website = <!-- mājaslapa --> | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Pededze''' ir ciems [[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] [[Pededzes pagasts|Pededzes pagastā]], pagasta centrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aluksne.lv/sabiedriska_apspriesana/Terit_plan/pasreizejas_situacijas_raksturojums.pdf |title=Alūksnes novada teritorijas plānojums. Pašreizējās situācijas raksturojums |access-date={{dat|2015|06|21||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305065236/http://www.aluksne.lv/sabiedriska_apspriesana/Terit_plan/pasreizejas_situacijas_raksturojums.pdf }}</ref> Izvietojies pagasta vidusdaļā [[Naumovas strauts|Naumovas strauta]] krastā pie autoceļa [[P42]] {{nobr|30 km}} no novada centra [[Alūksne]]s un {{nobr|227 km}} no [[Rīga]]s. Pededzē atrodas pagasta pārvalde, bibliotēka, tautas nams, feldšerpunkts, 2 veikali.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aluksne.lv/01_03_13.php |title=Alūksnes novads. Pededzes pagasta pārvalde |access-date={{dat|2015|06|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160630111700/http://aluksne.lv/01_03_13.php |archivedate={{dat|2016|06|30||bez}} }}</ref> Vēsturiski ciems veidojies kā pagasta centrs 8&nbsp;km no [[Pededze]]s upes. 2022. gada augustā tika slēgta ciemā kopš 1938. gada bijusī pamatskola,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/slegta-uz-visiem-laikiem|title=“Slēgts uz visiem laikiem” – tik skaudrs ieraksts tagad atrodams, ja “Google” meklētājā ieraksta Pededzes pamatskolas nosaukumu|website=LA.LV|access-date=2024-01-26|language=lv}}</ref> bet 2023. gada maijā tika slēgts pasts. Te atrodas [[Valsts robežsardze]]s Viļakas pārvaldes Pededzes nodaļa. Ziemeļos no ciema pie autoceļa [[P42]] atrodas robežkontroles punkts «Pededze», kuru slēdza 2023. gada 16. oktobrī, novirzot transporta plūsmu uz [[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehova]]s un [[Grebņeva]]s robežšķērsošanas vietām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.10.2023-slegs-vientulu-un-pededzes-robezskersosanas-vietas-uz-robezas-ar-krieviju.a527529/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Slēgs Vientuļu un Pededzes robežšķērsošanas vietas uz robežas ar Krieviju] lsm.lv 2023. gada 12. oktobrī </ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1967|65 |1989|125 |2000|115 |2011|90 |2021|73 }} == Ārējās saites == * [http://www.redzidzirdilatviju.lv/lv/search/160648?q=pededze Pededzes valsts pamatskolas iesvētīšanas video ar valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa dalību 1938. gadā] * [http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_jazi1938n120|article:DIVL220|query:Pededzes%20Pededzes%20Pededzes|issueType:P Jaunāko Ziņu reportāža no valsts prezidenta vizītes Pededzē 1938. gadā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_jazi1938n120{{!}}article:DIVL220{{!}}query:Pededzes%20Pededzes%20Pededzes{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Pededzes pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] k042ly713qtlvqzec4vbb1ahd50cdvk Rēzeknes tehnikums 0 287675 4458794 4224848 2026-04-25T05:18:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458794 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Rēzeknes tehnikums |logo = |seal_image = |image = Rēzeknes tehnikums.jpg |image size = |alt = |caption = |motto = |location = Varoņu iela 11a, [[Rēzekne]], {{LAT}} |postcode = |map_type = Latvija |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 31 | lats = 21 | latNS = N | longd = 27 | longm = 20 | longs = 55 | longEW = E |schooltype = profesionālās izglītības mācību iestāde |fundingtype = |religion = |denomination = |patron = |established = 2014. gads |approx = |founded = |opened = |founder = |status = aktīva |closed = |c_approx = |locale = |sister_school = |schoolboard = |superintendent = |session = |schoolnumber = |school code = |president = |chair = |chairman = |chairperson = |director = |headmistress = Benita Virbule |headmaster = |head_teacher = |executive_headteacher = |acting_headteacher = |custodian = |staff = |teaching_staff = |employees = |key_people = |grades = |years = |gender = |lower_age = |upper_age = |age range = |enrolment = |enrollment = |enrollment_as_of = |pupils = |avg_class_size = |ratio = |language = latviešu valoda |schedtyp = dienas skola |schedule = |Hours_in_Day = |classrooms = |colors = |slogan = |song = |sports = |accreditation = |ranking = |national_ranking = |publication = |newspaper = |yearbook = |products = |endowment = |budget = |fees = |revenue = |graduates = |year = |alumni = |free_text = |homepage = {{url|http://www.rezeknestehnikums.lv/}} }} '''Rēzeknes tehnikums''' ir 2014. gadā dibināta [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija]]s pakļautībā esoša izglītības iestāde, kurai ir piešķirts Profesionālās izglītības kompetences centra statuss. Rēzeknes tehnikums piedāvā 9. un 12. klašu absolventiem apgūt akreditētas profesionālās izglītības programmas administratīvajos un sekretāra pakalpojumos, [[autotransports|autotransportā]], [[būvdarbi|būvdarbos]], [[datorsistēma|datorsistēmās]], [[enerģētika|enerģētikā]] un [[eletrotehnika|elektrotehnikā]], [[ēdināšanas pakalpojumi|ēdināšanas pakalpojumos]], [[interjera dizains|interjera dizainā]], [[galdnieks|kokizstrādājumu izgatavošanā]], [[komerczinība|komerczinībās]], [[pārtikas produkts|pārtikas produktu]] ražošanu tehnoloģijās, [[programmēšana|programmēšanā]] un [[viesnīca|viesnīcu]] pakalpojumos. Mācības Rēzeknes tehnikumā tiek organizētas četrās mācību vietās, no kurām divas atrodas [[Rēzekne|Rēzeknē]] un pa vienai [[Viļāni|Viļānos]] un [[Zilupe|Zilupē]]. Rēzeknē ēkas atrodas Varoņu ielā 11a un Jupatovkas ielā 22. Viļānos ēka atrodas Kultūras laukumā 1. Zilupē ēka atrodas Kalnu ielā 4. == Vēsture == Rēzeknes tehnikums izveidots 2014. gadā, reorganizējot Austrumlatgales Profesionālo vidusskolu. To savukārt izveidoja 2011. gadā, apvienojot Latgales Amatniecības meistaru skolu, Lūznavas Profesionālo vidusskolu, Rēzeknes Profesionālo vidusskolu, Rēzeknes 14. arodvidusskolu, Viļānu 41. arodvidusskolu un Zilupes arodvidusskolu. === Lūznavas profesionālās vidusskolas vēsture<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.luznavapv.lv/?lang=lv&p=2&module=1,1,5 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|07|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304141722/http://www.luznavapv.lv/?lang=lv&p=2&module=1,1,5 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> === 1945. gadā no Rēzeknes uz [[Lūznava|Dlužņevu]] tika pārcelts Rēzeknes lauksaimniecības tehnikums. 1946. gadā uz Rēzeknes lauksaimniecības tehnikuma un Hruščova kolhoza bāzes tika izveidots Maltas sovhoztehnikums. * 1990. gadā mācību iestāde tika pārdēvēta par Valsts Lūznavas lauksaimniecības tehnikumu. * 1999. gadā mācību iestāde tika pārdēvēta par Lūznavas tehnikumu. * 2002. gadā mācību iestāde tika pārdēvēta par Lūznavas Profesionālo vidusskolu. === Zilupes arodvidusskolas vēsture<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ludzaszeme.lv/news/ZA90 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|07|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140721031843/http://www.ludzaszeme.lv/news/ZA90# |archivedate={{dat|2014|07|21||bez}} }}</ref> === 1923. gadā tika atvērta Ludzas Valsts arodskola. * 1944. gadā mācību iestāde tika pārdēvēta par Ludzas arodskolu nr. 5. * 1953. gadā mācību iestāde tika pārdēvēta par Ludzas Lauksaimniecības mehanizācijas arodskolu nr. 8. * 1960. gadā mācību iestāde tika pārdēvēta par Zilupes arodskolu nr. 24. * 1962. gadā mācību iestāde tika pārdēvēta par Zilupes Pilsētas PTS (profesionāli tehnisko skolu) nr. 24. * 1963. gadā mācību iestāde tika pārdēvēta par Zilupes Lauku PTS nr. 12. * 1973. gadā mācību iestāde tika pārdēvēta par Zilupes profesionāli tehnisko vidusskolu. *1 978. gadā mācību iestādi pārdēvēja par Zilupes profesionāli tehnisko vidusskolu nr. 62. * 1988. gadā mācību iestādi pārdēvēja par Zilupes Lauksaimniecības skolu. * 1999. gadā mācību iestāde tika pārdēvēta par Zilupes arodvidusskolu. === Rēzeknes Profesionālās vidusskolas vēsture === Sākot ar 2011. gada 1. septembri reorganizēja Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošās valsts profesionālās izglītības iestādes - Rēzeknes 14. arodvidusskolu, Rēzeknes Profesionālo vidusskolu, Lūznavas Profesionālo vidusskolu, Zilupes arodvidusskolu, Viļānu 41. arodvidusskolu un Latgales Amatniecības meistaru skolu -, tās tika apvienotas un izveidota Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esoša profesionālās izglītības iestāde - Austrumlatgales Profesionālā vidusskola.<ref>{{Cite web|url=https://likumi.lv/doc.php?id=226701|title=Par Rēzeknes 14.arodvidusskolas, Rēzeknes Profesionālās vidusskolas, Lūznavas Profesionālās vidusskolas, Zilupes arodvidusskolas, Viļānu 41.arodvidusskolas un Latgales Amatniecības meistaru skolas reorganizāciju un Austrumlatgales Profesionālās vidusskolas izveidi|website=LIKUMI.LV}}</ref> Sākot ar 2014. gada 1. septembri Austrumlatgales Profesionālās vidusskolas nosaukums ir "Rēzeknes tehnikums".<ref>{{Cite web|url=https://likumi.lv/doc.php?id=268217|title=Par profesionālās izglītības kompetences centra statusa piešķiršanu Austrumlatgales Profesionālajai vidusskolai|website=LIKUMI.LV}}</ref> 2024. gadā ēkas pamatu nosēšanās dēļ [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|IZM]] nolēma ar vasaru slēgt ēku Jupatovkas ielā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.03.2024-pec-buvniecibas-uzrauga-atzinuma-plano-slegt-rezeknes-tehnikuma-macibu-eku-jupatovkas-iela.a546163/|title=Pēc būvniecības uzrauga atzinuma plāno slēgt Rēzeknes tehnikuma mācību ēku Jupatovkas ielā|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-11|language=lv}}</ref> == Ārējās saites == * [http://www.rezeknestehnikums.lv/ Rēzeknes tehnikuma mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150715061124/http://rezeknestehnikums.lv/ |date={{dat|2015|07|15||bez}} }} * [https://www.facebook.com/rezeknestehnikums/ Facebook lapa] == Atsauces == {{atsauces}} {{Skolas Rēzeknē}} {{Viļānu novada skolas}} {{Zilupes novada skolas}} [[Kategorija:Skolas Rēzeknē]] [[Kategorija:Skolas Rēzeknes novadā]] [[Kategorija:Skolas Ludzas novadā]] [[Kategorija:Profesionālās skolas Latvijā]] p3fgt5iokzuwpjtk5zu519brb1p04q8 Rīgas Skolēnu pils 0 288652 4458814 4433689 2026-04-25T06:16:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458814 wikitext text/x-wiki {{Interešu izglītības iestādes infokaste | nosaukums = Bērnu un jauniešu centrs<br>"Rīgas Skolēnu pils" | attēls = rsp.jpg | attēla_izm = 250px | attēla_paraksts = Rīgas Skolēnu pils | logo = Rsp2.jpeg | logo_izm = 150px | logo_paraksts = Rīgas Skolēnu pils logo | karte = Rīga | plat_d = 56 | plat_m = 57 | plat_s = 45.14 | plat_NS = N | gar_d = 24 | gar_m = 8 | gar_s = 34.70 | gar_EW = E | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | vieta = {{vieta|Latvija|Rīga|Krišjāņa Barona iela 99|3s=Krišjāņa Barona iela (Rīga)}} | veids = Bērnu un jauniešu centrs | dibināta = {{dat|1940|10|8||bez}} | vadība_nos = Direktors | vadība = Māra Vilciņa | vadība_nos2 = | vadība2 = | programmas = * deja * mūzika * folklora * vizuālā māksla * vizuāli plastiskā māksla * teātris * sports * tehnoloģijas un inženierzinātne * pilsoniskā un sociālā joma * jaunatnes darbs | kolektīvi = | pulciņi = | kolektīvi_pulciņi = Vairāk nekā 60 | pedagogi = 100 | audzēkņi = Ap 3500 | audzēkņu_vec = 3—25 gadi | mājaslapa = {{url|http://www.rsp.lv/}} }} '''Bērnu un jauniešu centrs "Rīgas Skolēnu pils"''' (saīsināti '''RSP''') ir [[interešu izglītība]]s iestāde. Tā atrodas [[Rīga|Rīgā]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielā]] 99. == Vēsture == 1940. gada 8. oktobrī ar [[Latvijas PSR]] Tautas Komisāru padomes lēmumu tika izveidota [[Latvijas PSR]] '''Pionieru pils,''' kuras rīcībā nodeva namu Amatu ielā 5/6, Rīgā ([[Lielā ģilde (Rīga)]]). 1941.gada 10. janvārī tika izdots lēmums par [[Rīgas pils]] ziemeļu daļas nodošanu Pionieru pilij. Atklāšanas koncerts notika 1941. gada 22. februārī. Darbības pirmsākumos tā bija republikāniskas pakļautības iestāde. 1952. gadā [[Latvijas PSR]] Pionieru pils tika nodota Rīgas pilsētas Darbaļaužu deputātu padomes Izpildu komitejai un pārdēvēta par '''Rīgas Pionieru pili'''. 1986. gadā Rīgas Pionieru pils izmainīja nosaukumu uz "'''Rīgas pionieru un skolēnu pils'''". 1991. gada 1. decembrī Rīgas pionieru un skolēnu pils kļuva par [[bērns|bērnu]] un [[jaunības gadi|jauniešu]] brīvā laika centru "'''Rīgas Skolēnu pils'''", saīsināti — RSP.<ref>[http://www.archiv.org.lv/pionierupils/ Virtuālā izstāde "Rīgas pionieru un Skolēnu pils"]</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s Rīgas pili bija nepieciešams izmantot [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] vajadzībām. 1994. gada 30. septembrī RSP rīcībā tika nodota trīsstāvu ēka [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielā 99]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skolumuzejs.lv/par-muzeju/ekas-vesture/|title=Ēkas vēsture – Rīgas Skolu muzejs|website=skolumuzejs.lv|access-date=2025-11-22}}{{Novecojusi saite}}</ref> Nams ir vietējas nozīmes [[arhitektūras piemineklis]]. Tas būvēts 1880. gadā [[eklektisms|eklektisma]] stilā. Šai ēkā no 1894. gada līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] atradās [[Rīgas Pareizticīgo garīgais seminārs|Pareizticīgo garīgais seminārs]]<ref>[http://www.russkije.lv/lv/lib/read/the-orthodox-ecclesiastical-seminary.html/ Pareizticīgo garīgais seminārs"]</ref>, bet no 1919. līdz 1940. gadam — [[Latvijas Kara skola]]. 1942. gadā tajā izvietojās [[Arāja komanda|Arāja komandas]] štābs.<ref>Ričards Pļavnieks. ''Apsūdzības pret Viktoru Arāju un Latviešu drošības palīgpoliciju''. Latvijas mediji, Rīga, 2020. 77. lpp. ISBN 978-9934-15-782-0</ref> Šai ēkā atrodas ne tikai pulciņu un kolektīvu nodarbību telpas, bet arī RSP struktūrvienība [[Rīgas Skolu muzejs]]. Vēl viena struktūrvienība tika izveidota 2025. gadā, kad Rīgas pilsēta RSP lietošanā nodeva atjaunoto "Aldara kāpšanas torni", kas atrodas [[Dauderu parks|Dauderu parkā]]. 2025. gadā Rīgas Skolēnu pils atzīmēja savas pastāvēšanas 85 gadu jubileju. == Piedāvātie interešu izglītības virzieni == * [[Deja]] **[[Uguntiņa|Tautas deju ansamblis "Uguntiņa"]] **Ritmoplastika **Eksotiskās dejas grupa "Anarkali" **Mūsdienu deju grupa "Karkadē" * [[Mūzika]] **Akordeonistu ansamblis "Opuss" **Ģitārspēles apmācība **Kamerorķestris **Koklētāju ansamblis "Austriņa" **Koris "Accolada" **Meiteņu kamerkoris "Tonika" **Meiteņu koris "Rīga" **Popgrupa "Brīze" **Pūtēju orķestris **Vijoļspēles apmācība **Vokālā studija * [[Folklora]] * [[Vizuālā māksla|Tēlotāja]] un vizuāli plastiskā māksla **Dizaina mākslas pulciņš "Tekstūra un faktūra" **Floristika un dāvanu dizains **Mākslas darbnīca "Taurenis" **Mākslas pulciņš "Akvarelis" **Mākslas pulciņš "Jautrās krāsas" **Mākslas pulciņš "Krāsa un forma" **Mākslas studija jauniešiem "Vīzija" **Rotaslietu darināšana **Tekstildizains **Trauku apgleznošana **Tēlniecība **Zīmēšana un gleznošana * [[Teātris]] (kustību, leļļu, grims) * [[Sports]] **[[Alpīnisms]] **[[Badmintons]] **[[Bridžs]] **[[Dambrete]] **Fitness **[[Joga]] **[[Karatē]] **Kāpšanas sports **[[Orientēšanās sports]] **[[Tūrisms|Sporta tūrisms]] **[[Sporta dejas]] **[[Šaušana|Šaušanas sports]] * [[Tehniskā jaunrade|Tehnoloģijas un inženierzinātne]] **[[Alpīnisms]] **3D datormodelēšana **Animācijas studija **Apģērbu stils un mode **Datorgrafika **Datorzinības **Dizains un tehnoloģijas **Elektronikas un robotikas pamati **Filmu darbnīca **Foto un melnbaltais foto **Juveliermāksla un metāla dizains **Keramika **Koka dizains un tehnoloģijas **Kokapstrāde un dizains **Konstruēšana un modelēšana miniatūrmākslā **Lego **Modelēšanas un konstruēšanas pamati **Modes akadēmija **Papīrdizains un konstruēšana * Pilsoniskā un sociālā joma (arheoloģija, vēsture, joga, žurnālistika) * Valodas (angļu, vācu, latviešu) * Jaunatnes darbs (Spēļu istaba) == Pulciņi un kolektīvi == Rīgas Skolēnu pilī ir vairāk nekā 60 dažādu pulciņu un kolektīvu. Tajos darbojas ap 3500 bērnu un jauniešu vecumā no 3 līdz 25 gadiem. Daudzi Rīgas Skolēnu pils kolektīvi pastāv jau vairākus gadu desmitus, piemēram, teātris "[[Zīļuks]]" (teātra studija pastāvēja jau 1941.gadā, Pionieru teātris no 1962. gada), [[kamerkoris|meiteņu kamerkoris]] "Tonika" (dibināts 1966. gadā), Tautas deju [[ansamblis]] "[[Uguntiņa]]" (dibināts 1948. gadā). No pazīstamākajiem RSP kolektīviem var minēt sporta deju studiju "[[Dzintarjūra]]", koklētāju ansambli "[[Austriņa]]", [[koris|korus]] "Rīga" un "Accolada". == Tradīcijas == Rīgas Skolēnu pils folkloras, teātra, deju, mūzikas jomas kolektīvi piedalās [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos,]] [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkos]], Rīgas svētkos, tiek organizētas tradicionālās mākslas izstādes, Lieldienu un Ziemassvētku koncerti, teātra "Zīļuks" Ziemassvētku eglīšu pasākumi. [[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] RSP ar vairāk kā 500 dalībniekiem bija svētkos visplašāk pārstāvētā Rīgas pilsētas iestāde. No 2003. gada līdz 2015.gadam [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā]] katru gadu [[maijs|maija]] pēdējā [[svētdiena|svētdienā]] notika RSP pasākums "Es atnācu dižoties, nāciet, tautas, skatīties!”. Šajā dienā muzeja sētās varēja iepazīties ar RSP pulciņu un kolektīvu darbu, aplūkot [[izstāde]]s, bet uz muzeja estrādes varēja vērot mūzikas un deju priekšnesumus. Pasākuma [[apmeklētāji]] varēja arī piedalīties dažādās atrakcijās, [[spēle|spēlēs]], viktorīnās, sacensībās. Kopš 2006.gada Rīgas Skolēnu pils [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] projekta "Leonardo da Vinči" ietvaros sadarbojas ar Vācijas pilsētas [[Hamburga|Hamburgas]] Sociālpedagoģijas skolu, kura sūta savus studentus divu līdz četru mēnešu garās praksēs uz Rīgas izglītības iestādēm. Ik pēc 5 gadiem ar plašu pasākumu programmu RSP svin savu dzimšanas dienu. Bijušo darbinieku salidojums, izstādes, lielkoncerts - pulcē plašu interesentu loku. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rsp.lv/ Rīgas Skolēnu pils mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20141030034849/http://riga2014.org/lat/news/54975-talantu-krustceles-rigas-skolenu-pils Talantu krustceles. Rīgas Skolēnu pils] [[Kategorija:Skolas Rīgā]] [[Kategorija:Interešu izglītība]] 9hqhihqygcu6f6d3qyctcasct7zb2d3 Romāns Vanags 0 289633 4458621 4338419 2026-04-25T03:46:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458621 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Romāns Vanags | vārds_orig = | attēls = File:Romāns Vanags 2025 Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieku gājiens - 54651639130 (cropped).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Romāns Vanags 2025.gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1960 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{flag|Latvija}} | tautība = [[latvietis]] | nodarbošanās = [[diriģents]] | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Evija Vanaga | bērni = Edgars, Kristaps, Jānis, Liene <ref> [http://www.la.lv/romans-vanags-dzive-ka-lidojums-un-piedzivojuma-romans-2/ Romāns Vanags: dzīve kā lidojums un piedzīvojuma romāns] </ref> | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Romāns Vanags''' (dzimis {{dat|1960|8|19}} [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[diriģents|kordiriģents]], No 2005. līdz 2012. gadam [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas mūzikas akadēmijas]] Kora diriģēšanas katedras vadītājs. == Biogrāfija == Absolvējis [[Emīls Dārziņš|Emīla Dārziņa]] speciālo mūzikas skolu un [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas valsts konservatorijas]] Kora un orķestra diriģēšanas nodaļu, iegūstot diplomus kora diriģēšanā un mūzikas pedagoģijā. Apguvis arī simfoniskā orķestra diriģēšanu. 2003. gadā ieguvis profesionālā maģistra grādu mūzikā. Romāna Vanaga profesionālā darbība saistīta ar diriģēšanu un pedagoģiju. No 1984. līdz 2004. gadam viņš bijis skolotāju kora ‘Vanema’ galvenais diriģents; kopš 1990. gada ir [[Sieviešu koris "Minjona"|Latvijas Universitātes sieviešu kora "Minjona"]] mākslinieciskais vadītājs.<ref>[https://www.minjona.lu.lv/kolektivs/vadiba/ Minjona: vadība]</ref> No 1987. gada ir [[Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas zēnu koris|Jāzepa Mediņa Mūzikas skolas zēnu kora]] galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs un no 1990. līdz 1993. gadam vadījis Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas simfonisko orķestri. No 1987. gada profesors Romāns Vanags pasniedz kora diriģēšanu un vada kori Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. No 2014. gada Romāns Vanags ir Vācijas kultūras organizācijas ''Interkultur'' mākslinieciskais vadītājs. Romāns Vanags organizējis vairākus meistarkursus diriģēšanā dažādās pasaules valstīs, kā arī darbojies daudzu koru konkursu žūrijā. Viņš bijis Latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents ([[XXI Vispārējie latviešu Dziesmu un XI Deju svētki|1993]], [[XXII Vispārējie latviešu Dziesmu un XII Deju svētki|1998]], [[Dziesmu un Deju svētki "Rīgai 800"|2001]], [[XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XIII Deju svētki|2003]], [[XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki|2008]], [[XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki|2013]], XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki[2018]].) un [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Jauniešu Dziesmu svētku]] virsdiriģents (1995, 2000, 2005, 2010, 2015.). No 2004. gada līdz 2007.gadam Romāns Vanags ir [[Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija|UNESCO]] Latvijas Nacionālās komisijas priekšsēdētājs jautājumos par Latviešu Dziesmu un Deju svētkiem. Romāna Vanaga diriģētie kori guvuši balvas starptautiskos konkursos ([[Areco]], [[Debrecena|Debrecenā]], [[Tūra|Tūrā]], [[Varna|Varnā]] u.c.) un uzstājušies daudzās pasaules valstīs. 2008. gadā Romāns Vanags saņēmis augstāko Latvijas valsts apbalvojumu — [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]],<ref>[https://www.jvlma.lv/akademija/personals/romans-vanags Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas mājaslapa]{{Novecojusi saite}}</ref> kā arī 2014. gada saņēmis titulu “Gada rīdzinieks”,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/gada-ridzinieks-2014--dirigents-romans-vanags.a106729/ LSM: Gada rīdzinieks-2014 – diriģents Romāns Vanags]</ref> 2018. gadā apbalvots ar Latvijas Ministru kabineta Atzinības rakstu un 2019. gadā saņēmis Tukuma novada Goda pilsoņa nosaukumu. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Vanags, Romāns}} [[Kategorija:1960. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu diriģenti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] a0icxdrcbxwweouonq4vmn6ya1zzalu Dogma 0 303171 4458763 2457571 2026-04-25T04:51:17Z ~2026-25260-49 144543 Dogma pa īstam eksistē un tā novedīs līdz pasaules nāves punktam ar kodoļkaru 4458763 wikitext text/x-wiki '''Dogma''' ir autoritātes noteikts princips, kas tiek pieņemts par neapstrīdamu patiesību.<ref>Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.</ref> Tas ir ideoloģijas vai ticības sistēmas pamatā un nedrīkst tikt mainīts vai ignorēts bez visas sistēmas [[paradigma]]s ietekmēšanas. Visbiežāk par dogmām runā [[reliģija|reliģijas un politiska]]s kontekstā. Tās ir atrodamas [[kristietība|kristietībā]] un [[islāms|islāmā]]. == Skatīt arī == * [[Dogmatisms]] == Atsauces == {{atsauces}} {{sabiedrība-aizmetnis}} {{reliģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Epistemoloģija]] [[Kategorija:Reliģija]] l1hynsri0rdtjd0y7js9o549k0c2ihz 4458775 4458763 2026-04-25T04:58:45Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-25260-49|~2026-25260-49]], atjaunoju versiju, ko saglabāja GreenZeb 2457571 wikitext text/x-wiki '''Dogma''' ir autoritātes noteikts princips, kas tiek pieņemts par neapstrīdamu patiesību.<ref>Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.</ref> Tas ir ideoloģijas vai ticības sistēmas pamatā un nedrīkst tikt mainīts vai ignorēts bez visas sistēmas [[paradigma]]s ietekmēšanas. Visbiežāk par dogmām runā [[reliģija]]s kontekstā. Tās ir atrodamas [[kristietība|kristietībā]] un [[islāms|islāmā]]. == Skatīt arī == * [[Dogmatisms]] == Atsauces == {{atsauces}} {{sabiedrība-aizmetnis}} {{reliģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Epistemoloģija]] [[Kategorija:Reliģija]] lm3gsydk1l45blw6z3eueyznxwx6fp1 Dalībnieks:Gz260/Ceļi/E/Wikidata 2 307338 4458504 4457952 2026-04-24T18:37:58Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4458504 wikitext text/x-wiki * [http://tools.wmflabs.org/wikidata-todo/related_properties.php?q=claim%5B16%3A106123%5D+OR+claim%5B31%3A106123%5D ?] ? : {{#time: l j F Y H:i:s|{{REVISIONTIMESTAMP}}}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?p1824 ?longnum ?count WHERE { { ?item wdt:P16 wd:Q106123 . } UNION { ?item wdt:P31 wd:Q106123 . } . MINUS { ?item wdt:P361 ?part . ?part wdt:P16 wd:Q106123 } . OPTIONAL { ?item wdt:P1824 ?p1824 } BIND(STRLEN(str(?p1824)) as ?longp1824) BIND(SUBSTR(str(?p1824),1,1) as ?statut) BIND(SUBSTR(str(?p1824),2,(?longp1824 - 1)) as ?numero) BIND(REPLACE(SUBSTR(str(?numero),1,4),"[A-Za-z ]","") as ?num) BIND(STRLEN(str(?num)) as ?longnum) BIND(CONCAT(IF(?longnum=1,"000",IF(?longnum=2,"00",IF(?longnum=3,"0",""))), str(?num)) as ?numz) BIND(CONCAT(str(?statut),str(?num)) as ?numsp) BIND(STRLEN(str(?numsp)) as ?longnumsp) BIND((?longp1824 - ?longnumsp) as ?longprefixe) BIND(SUBSTR(str(?p1824),(?longnumsp + 1),?longprefixe) as ?prefixe) BIND(CONCAT(str(?statut),str(?numz),str(?prefixe)) as ?cledetri) . OPTIONAL { SELECT ?item (COUNT(?pays) as ?count) WHERE { { ?item wdt:P16 wd:Q106123 . } UNION { ?item wdt:P31 wd:Q106123 . } . ?item wdt:P17 ?pays . } GROUP BY ?item } . } ORDER BY ?cledetri ?longnum DESC(?count) |columns=number:#,label:Article,item:Item Wikidata,P17:Pays,P373:Commons,P14,P1824 |thumb=80 }} {| class='wikitable sortable' ! # ! Article ! Item Wikidata ! Pays ! Commons ! autostrādes zīme ! road number |- | style='text-align:right'| 1 | [[Eiropas autoceļš E01]] | [[:d:Q751771|Q751771]] | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Īrija]]<br/>[[Spānija]]<br/>[[Portugāle]] | [[:commons:Category:E01|E01]] | [[Attēls:Tabliczka E1.svg|center|80px]] | E1 |- | style='text-align:right'| 2 | ''[[:d:Q2621085|Eiropas autoceļš E001]]'' | [[:d:Q2621085|Q2621085]] | [[Gruzija]]<br/>''[[:d:Q399|Q399]]'' | [[:commons:Category:E001|E001]] | [[Attēls:Tabliczka E001.svg|center|80px]] | E001 |- | style='text-align:right'| 3 | ''[[:d:Q56326601|European route E2]]'' | [[:d:Q56326601|Q56326601]] | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>''[[:d:Q142|Q142]]''<br/>[[Šveice]]<br/>[[Itālija]] | | [[Attēls:Tabliczka E2.svg|center|80px]] | E2 |- | style='text-align:right'| 4 | ''[[:d:Q2620531|Eiropas autoceļš E002]]'' | [[:d:Q2620531|Q2620531]] | ''[[:d:Q399|Q399]]''<br/>[[Azerbaidžāna]] | [[:commons:Category:E002|E002]] | [[Attēls:Tabliczka E002.svg|center|80px]] | E002 |- | style='text-align:right'| 5 | [[Eiropas autoceļš E03]] | [[:d:Q585439|Q585439]] | ''[[:d:Q142|Q142]]'' | [[:commons:Category:E3 (France)|E3 (France)]] | [[Attēls:Tabliczka E3.svg|center|80px]] | E3 |- | style='text-align:right'| 6 | ''[[:d:Q2295054|Eiropas autoceļš E003]]'' | [[:d:Q2295054|Q2295054]] | [[Uzbekistāna]]<br/>[[Turkmenistāna]] | [[:commons:Category:E003|E003]] | [[Attēls:Tabliczka E003.svg|center|80px]] | E003 |- | style='text-align:right'| 7 | [[Eiropas autoceļš E04|Eiropas autoceļš E4]] | [[:d:Q782249|Q782249]] | ''[[:d:Q33|Q33]]''<br/>[[Zviedrija]] | [[:commons:Category:E4|E4]] | [[Attēls:Tabliczka E4.svg|center|80px]] | E4 |- | style='text-align:right'| 8 | ''[[:d:Q2253476|Eiropas autoceļš E004]]'' | [[:d:Q2253476|Q2253476]] | [[Kazahstāna]]<br/>[[Uzbekistāna]] | [[:commons:Category:E004|E004]] | [[Attēls:Tabliczka E004.svg|center|80px]] | E004 |- | style='text-align:right'| 9 | [[Eiropas autoceļš E05]] | [[:d:Q693493|Q693493]] | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>''[[:d:Q142|Q142]]''<br/>[[Spānija]] | [[:commons:Category:E5|E5]] | [[Attēls:Tabliczka E5.svg|center|80px]] | E5 |- | style='text-align:right'| 10 | ''[[:d:Q731942|Eiropas autoceļš E005]]'' | [[:d:Q731942|Q731942]] | [[Uzbekistāna]] | [[:commons:Category:E005|E005]] | [[Attēls:Tabliczka E005.svg|center|80px]] | E005 |- | style='text-align:right'| 11 | [[Eiropas autoceļš E06]] | [[:d:Q921422|Q921422]] | [[Norvēģija]]<br/>[[Zviedrija]] | [[:commons:Category:E6|E6]] | [[Attēls:Tabliczka E6.svg|center|80px]] | E6 |- | style='text-align:right'| 12 | ''[[:d:Q1900649|Eiropas autoceļš E006]]'' | [[:d:Q1900649|Q1900649]] | [[Tadžikistāna]]<br/>[[Uzbekistāna]] | | [[Attēls:Tabliczka E006.svg|center|80px]] | E006 |- | style='text-align:right'| 13 | [[Eiropas autoceļš E07]] | [[:d:Q388884|Q388884]] | ''[[:d:Q142|Q142]]''<br/>[[Spānija]] | [[:commons:Category:E7|E7]] | [[Attēls:Tabliczka E7.svg|center|80px]] | E7 |- | style='text-align:right'| 14 | ''[[:d:Q2129887|Eiropas autoceļš E007]]'' | [[:d:Q2129887|Q2129887]] | [[Uzbekistāna]]<br/>''[[:d:Q813|Q813]]'' | [[:commons:Category:E007|E007]] | [[Attēls:Tabliczka E007.svg|center|80px]] | E007 |- | style='text-align:right'| 15 | [[Eiropas autoceļš E08|Eiropas autoceļš E8]] | [[:d:Q1129207|Q1129207]] | [[Norvēģija]]<br/>''[[:d:Q33|Q33]]'' | [[:commons:Category:E8|E8]] | [[Attēls:Tabliczka E8.svg|center|80px]] | E8 |- | style='text-align:right'| 16 | ''[[:d:Q666933|Eiropas autoceļš E008]]'' | [[:d:Q666933|Q666933]] | [[Tadžikistāna]] | | [[Attēls:Tabliczka E008.svg|center|80px]] | E008 |- | style='text-align:right'| 17 | [[Eiropas autoceļš E09]] | [[:d:Q1320233|Q1320233]] | ''[[:d:Q142|Q142]]''<br/>[[Spānija]] | [[:commons:Category:E9|E9]] | [[Attēls:Tabliczka E9.svg|center|80px]] | E9 |- | style='text-align:right'| 18 | ''[[:d:Q2109391|Eiropas autoceļš E009]]'' | [[:d:Q2109391|Q2109391]] | [[Tadžikistāna]] | | [[Attēls:Tabliczka E009.svg|center|80px]] | E009 |- | style='text-align:right'| 19 | [[Eiropas autoceļš E10]] | [[:d:Q586592|Q586592]] | [[Norvēģija]]<br/>[[Zviedrija]] | [[:commons:Category:E10|E10]] | [[Attēls:Tabliczka E10.svg|center|80px]] | E10 |- | style='text-align:right'| 20 | ''[[:d:Q1861681|Eiropas autoceļš E010]]'' | [[:d:Q1861681|Q1861681]] | ''[[:d:Q813|Q813]]'' | [[:commons:Category:Bishkek-Osh road|Bishkek-Osh road]] | [[Attēls:Tabliczka E010.svg|center|80px]] | E010 |- | style='text-align:right'| 21 | [[Eiropas autoceļš E11]] | [[:d:Q1276480|Q1276480]] | ''[[:d:Q142|Q142]]'' | [[:commons:Category:E11|E11]] | [[Attēls:Tabliczka E11.svg|center|80px]] | E11 |- | style='text-align:right'| 22 | ''[[:d:Q536536|Eiropas autoceļš E011]]'' | [[:d:Q536536|Q536536]] | [[Kazahstāna]]<br/>''[[:d:Q813|Q813]]'' | | [[Attēls:Tabliczka E011.svg|center|80px]] | E011 |- | style='text-align:right'| 23 | [[Eiropas autoceļš E12]] | [[:d:Q1346648|Q1346648]] | [[Norvēģija]]<br/>[[Zviedrija]]<br/>''[[:d:Q33|Q33]]'' | [[:commons:Category:E12|E12]] | [[Attēls:European route E12.svg|center|80px]] | E12 |- | style='text-align:right'| 24 | ''[[:d:Q1375783|Eiropas autoceļš E012]]'' | [[:d:Q1375783|Q1375783]] | [[Kazahstāna]]<br/>[[Ķīna]] | | [[Attēls:Tabliczka E012.svg|center|80px]] | E012 |- | style='text-align:right'| 25 | [[Eiropas autoceļš E13]] | [[:d:Q1247738|Q1247738]] | [[Apvienotā Karaliste]] | [[:commons:Category:E13|E13]] | [[Attēls:Tabliczka E13.svg|center|80px]] | E13 |- | style='text-align:right'| 26 | ''[[:d:Q1375778|Eiropas autoceļš E013]]'' | [[:d:Q1375778|Q1375778]] | [[Kazahstāna]] | | [[Attēls:Tabliczka E013.svg|center|80px]] | E013 |- | style='text-align:right'| 27 | [[Eiropas autoceļš E14]] | [[:d:Q1164832|Q1164832]] | [[Norvēģija]]<br/>[[Zviedrija]] | [[:commons:Category:E14|E14]] | [[Attēls:Tabliczka E14.svg|center|80px]] | E14 |- | style='text-align:right'| 28 | ''[[:d:Q1375781|Eiropas autoceļš E014]]'' | [[:d:Q1375781|Q1375781]] | [[Kazahstāna]] | | [[Attēls:Tabliczka E014.svg|center|80px]] | E014 |- | style='text-align:right'| 29 | [[Eiropas autoceļš E15]] | [[:d:Q862476|Q862476]] | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>''[[:d:Q142|Q142]]''<br/>[[Spānija]] | [[:commons:Category:E15|E15]] | [[Attēls:Tabliczka E15.svg|center|80px]] | E15 |- | style='text-align:right'| 30 | ''[[:d:Q662647|Eiropas autoceļš E015]]'' | [[:d:Q662647|Q662647]] | [[Kazahstāna]] | [[:commons:Category:E015|E015]] | [[Attēls:Tabliczka E015.svg|center|80px]] | E015 |- | style='text-align:right'| 31 | [[Eiropas autoceļš E16]] | [[:d:Q642043|Q642043]] | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Norvēģija]]<br/>[[Zviedrija]] | [[:commons:Category:E16|E16]] | [[Attēls:Tabliczka E16.svg|center|80px]] | E16 |- | style='text-align:right'| 32 | ''[[:d:Q2329549|Eiropas autoceļš E016]]'' | [[:d:Q2329549|Q2329549]] | [[Kazahstāna]] | [[:commons:Category:E016|E016]] | [[Attēls:Tabliczka E016.svg|center|80px]] | E016 |- | style='text-align:right'| 33 | [[Eiropas autoceļš E17]] | [[:d:Q1348422|Q1348422]] | [[Beļģija]]<br/>''[[:d:Q142|Q142]]'' | [[:commons:Category:E17|E17]] | [[Attēls:BE-E17.svg|center|80px]] | E17 |- | style='text-align:right'| 34 | ''[[:d:Q746156|Eiropas autoceļš E017]]'' | [[:d:Q746156|Q746156]] | ''[[:d:Q159|Q159]]'' | [[:commons:Category:E017|E017]] | [[Attēls:Tabliczka E017.svg|center|80px]] | E017 |- | style='text-align:right'| 35 | [[Eiropas autoceļš E18]] | [[:d:Q945810|Q945810]] | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Norvēģija]]<br/>[[Zviedrija]]<br/>''[[:d:Q33|Q33]]''<br/>''[[:d:Q159|Q159]]'' | [[:commons:Category:E18|E18]] | [[Attēls:Tabliczka E18.svg|center|80px]] | E18 |- | style='text-align:right'| 36 | ''[[:d:Q1945568|Eiropas autoceļš E018]]'' | [[:d:Q1945568|Q1945568]] | [[Kazahstāna]] | [[:commons:Category:E018|E018]] | [[Attēls:Tabliczka E018.svg|center|80px]] | E018 |- | style='text-align:right'| 37 | [[Eiropas autoceļš E19]] | [[:d:Q1375828|Q1375828]] | [[Nīderlande]]<br/>[[Beļģija]]<br/>''[[:d:Q142|Q142]]'' | [[:commons:Category:E19|E19]] | [[Attēls:Tabliczka E19.svg|center|80px]] | E19 |- | style='text-align:right'| 38 | ''[[:d:Q2194280|Eiropas autoceļš E019]]'' | [[:d:Q2194280|Q2194280]] | [[Kazahstāna]] | [[:commons:Category:E019|E019]] | [[Attēls:Tabliczka E019.svg|center|80px]] | E019 |- | style='text-align:right'| 39 | [[Eiropas autoceļš E20]] | [[:d:Q987346|Q987346]] | [[Īrija]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Dānija]]<br/>[[Zviedrija]]<br/>[[Igaunija]]<br/>''[[:d:Q159|Q159]]'' | [[:commons:Category:E20|E20]] | [[Attēls:Tabliczka E20.svg|center|80px]] | E20 |- | style='text-align:right'| 40 | [[Eiropas autoceļš E21]] | [[:d:Q662587|Q662587]] | ''[[:d:Q142|Q142]]''<br/>[[Šveice]] | [[:commons:Category:E21|E21]] | [[Attēls:Tabliczka E21.svg|center|80px]] | E21 |- | style='text-align:right'| 41 | [[Eiropas autoceļš E22]] | [[:d:Q322164|Q322164]] | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Nīderlande]]<br/>[[Vācija]]<br/>[[Zviedrija]]<br/>[[Latvija]]<br/>''[[:d:Q159|Q159]]'' | [[:commons:Category:E22|E22]] | [[Attēls:Tabliczka E22.svg|center|80px]] | E22 |- | style='text-align:right'| 42 | [[Eiropas autoceļš E23]] | [[:d:Q664809|Q664809]] | ''[[:d:Q142|Q142]]''<br/>[[Šveice]] | [[:commons:Category:E23|E23]] | [[Attēls:Tabliczka E23.svg|center|80px]] | E23 |- | style='text-align:right'| 43 | ''[[:d:Q1375832|Eiropas autoceļš E24]]'' | [[:d:Q1375832|Q1375832]] | [[Apvienotā Karaliste]] | [[:commons:Category:E24|E24]] | [[Attēls:Tabliczka E24.svg|center|80px]] | E24 |- | style='text-align:right'| 44 | [[Eiropas autoceļš E25]] | [[:d:Q659345|Q659345]] | [[Nīderlande]]<br/>[[Beļģija]]<br/>[[Luksemburga]]<br/>''[[:d:Q142|Q142]]''<br/>[[Šveice]]<br/>[[Itālija]] | [[:commons:Category:E25|E25]] | [[Attēls:Tabliczka E25.svg|center|80px]] | E25 |- | style='text-align:right'| 45 | ''[[:d:Q694396|Eiropas autoceļš E26]]'' | [[:d:Q694396|Q694396]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E26|E26]] | [[Attēls:Tabliczka E26.svg|center|80px]] | E26 |- | style='text-align:right'| 46 | ''[[:d:Q688946|Eiropas autoceļš E27]]'' | [[:d:Q688946|Q688946]] | ''[[:d:Q142|Q142]]''<br/>[[Šveice]]<br/>[[Itālija]] | [[:commons:Category:E27|E27]] | [[Attēls:Tabliczka E27.svg|center|80px]] | E27 |- | style='text-align:right'| 47 | [[Eiropas autoceļš E28]] | [[:d:Q314656|Q314656]] | [[Vācija]]<br/>[[Polija]]<br/>''[[:d:Q159|Q159]]''<br/>[[Lietuva]]<br/>[[Baltkrievija]] | [[:commons:Category:E28|E28]] | [[Attēls:Tabliczka E28.svg|center|80px]] | E28 |- | style='text-align:right'| 48 | ''[[:d:Q688868|Eiropas autoceļš E29]]'' | [[:d:Q688868|Q688868]] | [[Vācija]]<br/>[[Luksemburga]]<br/>''[[:d:Q142|Q142]]'' | [[:commons:Category:E29|E29]] | [[Attēls:Tabliczka E29.svg|center|80px]] | E29 |- | style='text-align:right'| 49 | [[Eiropas autoceļš E30]] | [[:d:Q160249|Q160249]] | [[Īrija]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Nīderlande]]<br/>[[Vācija]]<br/>[[Polija]]<br/>[[Baltkrievija]]<br/>''[[:d:Q159|Q159]]'' | [[:commons:Category:E30|E30]] | [[Attēls:Tabliczka E30.svg|center|80px]] | E30 |- | style='text-align:right'| 50 | ''[[:d:Q699601|Eiropas autoceļš E31]]'' | [[:d:Q699601|Q699601]] | [[Nīderlande]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E31|E31]] | [[Attēls:Tabliczka E31.svg|center|80px]] | E31 |- | style='text-align:right'| 51 | ''[[:d:Q1375862|Eiropas autoceļš E32]]'' | [[:d:Q1375862|Q1375862]] | [[Apvienotā Karaliste]] | [[:commons:Category:E32|E32]] | [[Attēls:Tabliczka E32.svg|center|80px]] | E32 |- | style='text-align:right'| 52 | ''[[:d:Q1375866|Eiropas autoceļš E33]]'' | [[:d:Q1375866|Q1375866]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E33|E33]] | [[Attēls:Tabliczka E33.svg|center|80px]] | E33 |- | style='text-align:right'| 53 | ''[[:d:Q819141|Eiropas autoceļš E34]]'' | [[:d:Q819141|Q819141]] | [[Beļģija]]<br/>[[Nīderlande]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E34|E34]] | [[Attēls:Tabliczka E34.svg|center|80px]] | E34 |- | style='text-align:right'| 54 | ''[[:d:Q313416|Eiropas autoceļš E35]]'' | [[:d:Q313416|Q313416]] | [[Nīderlande]]<br/>[[Vācija]]<br/>[[Šveice]]<br/>[[Itālija]] | [[:commons:Category:E35|E35]] | [[Attēls:Tabliczka E35.svg|center|80px]] | E35 |- | style='text-align:right'| 55 | [[Eiropas autoceļš E36]] | [[:d:Q240696|Q240696]] | [[Vācija]]<br/>[[Polija]] | [[:commons:Category:E36|E36]] | [[Attēls:Tabliczka E36.svg|center|80px]] | E36 |- | style='text-align:right'| 56 | ''[[:d:Q701223|Eiropas autoceļš E37]]'' | [[:d:Q701223|Q701223]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E37|E37]] | [[Attēls:Tabliczka E37.svg|center|80px]] | E37 |- | style='text-align:right'| 57 | ''[[:d:Q289474|Eiropas autoceļš E38]]'' | [[:d:Q289474|Q289474]] | ''[[:d:Q212|Q212]]''<br/>''[[:d:Q159|Q159]]''<br/>[[Kazahstāna]] | [[:commons:Category:E38|E38]] | [[Attēls:Tabliczka E38.svg|center|80px]] | E38 |- | style='text-align:right'| 58 | ''[[:d:Q1375888|Eiropas autoceļš E39]]'' | [[:d:Q1375888|Q1375888]] | [[Norvēģija]]<br/>[[Dānija]] | [[:commons:Category:E39|E39]] | [[Attēls:Tabliczka E39.svg|center|80px]] | E39 |- | style='text-align:right'| 59 | [[Eiropas autoceļš E40]] | [[:d:Q327162|Q327162]] | ''[[:d:Q142|Q142]]''<br/>[[Beļģija]]<br/>[[Vācija]]<br/>[[Polija]]<br/>''[[:d:Q212|Q212]]''<br/>''[[:d:Q159|Q159]]''<br/>[[Kazahstāna]]<br/>[[Uzbekistāna]]<br/>[[Turkmenistāna]]<br/>''[[:d:Q813|Q813]]'' | [[:commons:Category:E40|E40]] | [[Attēls:Tabliczka E40.svg|center|80px]] | E40 |- | style='text-align:right'| 60 | ''[[:d:Q662616|Eiropas autoceļš E41]]'' | [[:d:Q662616|Q662616]] | [[Vācija]]<br/>[[Šveice]] | [[:commons:Category:E41|E41]] | [[Attēls:Tabliczka E41.svg|center|80px]] | E41 |- | style='text-align:right'| 61 | ''[[:d:Q599910|Eiropas autoceļš E42]]'' | [[:d:Q599910|Q599910]] | ''[[:d:Q142|Q142]]''<br/>[[Beļģija]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E42|E42]] | [[Attēls:Tabliczka E42.svg|center|80px]] | E42 |- | style='text-align:right'| 62 | ''[[:d:Q662603|Eiropas autoceļš E43]]'' | [[:d:Q662603|Q662603]] | [[Šveice]]<br/>''[[:d:Q40|Q40]]''<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E43|E43]] | [[Attēls:Tabliczka E43.svg|center|80px]] | E43 |- | style='text-align:right'| 63 | ''[[:d:Q705125|Eiropas autoceļš E44]]'' | [[:d:Q705125|Q705125]] | ''[[:d:Q142|Q142]]''<br/>[[Luksemburga]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E44|E44]] | [[Attēls:Tabliczka E44.svg|center|80px]] | E44 |- | style='text-align:right'| 64 | ''[[:d:Q276570|Eiropas autoceļš E45]]'' | [[:d:Q276570|Q276570]] | [[Norvēģija]]<br/>''[[:d:Q33|Q33]]''<br/>[[Zviedrija]]<br/>[[Dānija]]<br/>[[Vācija]]<br/>''[[:d:Q40|Q40]]''<br/>[[Itālija]] | [[:commons:Category:E45|E45]] | [[Attēls:Tabliczka E45.svg|center|80px]] | E45 |- | style='text-align:right'| 65 | ''[[:d:Q1375900|Eiropas autoceļš E46]]'' | [[:d:Q1375900|Q1375900]] | [[Beļģija]]<br/>''[[:d:Q142|Q142]]'' | [[:commons:Category:E46|E46]] | [[Attēls:Tabliczka E46.svg|center|80px]] | E46 |- | style='text-align:right'| 66 | ''[[:d:Q692012|Eiropas autoceļš E47]]'' | [[:d:Q692012|Q692012]] | [[Vācija]]<br/>[[Dānija]]<br/>[[Zviedrija]] | [[:commons:Category:E47|E47]] | [[Attēls:Tabliczka E47.svg|center|80px]] | E47 |- | style='text-align:right'| 67 | ''[[:d:Q819705|Eiropas autoceļš E48]]'' | [[:d:Q819705|Q819705]] | [[Vācija]]<br/>''[[:d:Q213|Q213]]'' | [[:commons:Category:E48|E48]] | [[Attēls:Tabliczka E48.svg|center|80px]] | E48 |- | style='text-align:right'| 68 | ''[[:d:Q667743|Eiropas autoceļš E49]]'' | [[:d:Q667743|Q667743]] | [[Vācija]]<br/>''[[:d:Q213|Q213]]''<br/>''[[:d:Q40|Q40]]'' | [[:commons:Category:E49|E49]] | [[Attēls:Tabliczka E49.svg|center|80px]] | E49 |- | style='text-align:right'| 69 | ''[[:d:Q687438|Eiropas autoceļš E50]]'' | [[:d:Q687438|Q687438]] | ''[[:d:Q142|Q142]]''<br/>[[Vācija]]<br/>''[[:d:Q213|Q213]]''<br/>[[Slovākija]]<br/>''[[:d:Q212|Q212]]''<br/>''[[:d:Q159|Q159]]'' | [[:commons:Category:E50|E50]] | [[Attēls:Tabliczka E50.svg|center|80px]] | E50 |- | style='text-align:right'| 70 | ''[[:d:Q692108|Eiropas autoceļš E51]]'' | [[:d:Q692108|Q692108]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E51|E51]] | [[Attēls:Tabliczka E51.svg|center|80px]] | E51 |- | style='text-align:right'| 71 | ''[[:d:Q691059|Eiropas autoceļš E52]]'' | [[:d:Q691059|Q691059]] | ''[[:d:Q40|Q40]]''<br/>[[Vācija]]<br/>''[[:d:Q142|Q142]]'' | [[:commons:Category:E52|E52]] | [[Attēls:Tabliczka E52.svg|center|80px]] | E52 |- | style='text-align:right'| 72 | ''[[:d:Q701208|Eiropas autoceļš E53]]'' | [[:d:Q701208|Q701208]] | ''[[:d:Q213|Q213]]''<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E53|E53]] | [[Attēls:Tabliczka E53.svg|center|80px]] | E53 |- | style='text-align:right'| 73 | ''[[:d:Q664865|Eiropas autoceļš E54]]'' | [[:d:Q664865|Q664865]] | ''[[:d:Q142|Q142]]''<br/>[[Šveice]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E54|E54]] | [[Attēls:Tabliczka E54.svg|center|80px]] | E54 |- | style='text-align:right'| 74 | ''[[:d:Q313410|Eiropas autoceļš E55]]'' | [[:d:Q313410|Q313410]] | [[Zviedrija]]<br/>[[Dānija]]<br/>[[Vācija]]<br/>''[[:d:Q213|Q213]]''<br/>''[[:d:Q40|Q40]]''<br/>[[Itālija]]<br/>[[Grieķija]] | [[:commons:Category:E55|E55]] | [[Attēls:Tabliczka E55.svg|center|80px]] | E55 |- | style='text-align:right'| 75 | ''[[:d:Q690065|Eiropas autoceļš E56]]'' | [[:d:Q690065|Q690065]] | ''[[:d:Q40|Q40]]''<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E56|E56]] | [[Attēls:Tabliczka E56.svg|center|80px]] | E56 |- | style='text-align:right'| 76 | ''[[:d:Q592509|Eiropas autoceļš E57]]'' | [[:d:Q592509|Q592509]] | ''[[:d:Q40|Q40]]''<br/>[[Slovēnija]] | [[:commons:Category:E57|E57]] | [[Attēls:Tabliczka E57.svg|center|80px]] | E57 |- | style='text-align:right'| 77 | ''[[:d:Q180384|Eiropas autoceļš E58]]'' | [[:d:Q180384|Q180384]] | ''[[:d:Q40|Q40]]''<br/>[[Slovākija]]<br/>''[[:d:Q212|Q212]]''<br/>[[Rumānija]]<br/>[[Moldova]]<br/>''[[:d:Q159|Q159]]''<br/>[[Piedņestras Moldāvu Republika]] | [[:commons:Category:E58|E58]] | [[Attēls:Tabliczka E58.svg|center|80px]] | E58 |- | style='text-align:right'| 78 | ''[[:d:Q674617|Eiropas autoceļš E59]]'' | [[:d:Q674617|Q674617]] | ''[[:d:Q213|Q213]]''<br/>''[[:d:Q40|Q40]]''<br/>[[Slovēnija]]<br/>[[Horvātija]] | [[:commons:Category:E59|E59]] | [[Attēls:Tabliczka E59.svg|center|80px]] | E59 |- | style='text-align:right'| 79 | ''[[:d:Q168020|Eiropas autoceļš E60]]'' | [[:d:Q168020|Q168020]] | ''[[:d:Q142|Q142]]''<br/>[[Šveice]]<br/>''[[:d:Q40|Q40]]''<br/>[[Vācija]]<br/>[[Ungārija]]<br/>[[Rumānija]]<br/>[[Gruzija]]<br/>[[Azerbaidžāna]]<br/>[[Turkmenistāna]]<br/>[[Uzbekistāna]]<br/>[[Tadžikistāna]]<br/>''[[:d:Q813|Q813]]''<br/>[[Ķīna]] | [[:commons:Category:E60|E60]] | [[Attēls:Tabliczka E60.svg|center|80px]] | E60 |- | style='text-align:right'| 80 | ''[[:d:Q695537|Eiropas autoceļš E61]]'' | [[:d:Q695537|Q695537]] | ''[[:d:Q40|Q40]]''<br/>[[Slovēnija]]<br/>[[Itālija]]<br/>[[Horvātija]] | [[:commons:Category:E61|E61]] | [[Attēls:Tabliczka E61.svg|center|80px]] | E61 |- | style='text-align:right'| 81 | ''[[:d:Q665254|Eiropas autoceļš E62]]'' | [[:d:Q665254|Q665254]] | ''[[:d:Q142|Q142]]''<br/>[[Šveice]]<br/>[[Itālija]] | [[:commons:Category:E62|E62]] | [[Attēls:Tabliczka E62.svg|center|80px]] | E62 |- | style='text-align:right'| 82 | ''[[:d:Q1375933|Eiropas autoceļš E63]]'' | [[:d:Q1375933|Q1375933]] | ''[[:d:Q33|Q33]]'' | [[:commons:Category:E63|E63]] | [[Attēls:Tabliczka E63.svg|center|80px]] | E63 |- | style='text-align:right'| 83 | ''[[:d:Q736643|Eiropas autoceļš E64]]'' | [[:d:Q736643|Q736643]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E64|E64]] | [[Attēls:Tabliczka E64.svg|center|80px]] | E64 |- | style='text-align:right'| 84 | [[Eiropas autoceļš E65]] | [[:d:Q911135|Q911135]] | [[Zviedrija]]<br/>[[Polija]]<br/>''[[:d:Q213|Q213]]''<br/>[[Slovākija]]<br/>[[Ungārija]]<br/>[[Horvātija]]<br/>[[Bosnija un Hercegovina]]<br/>[[Melnkalne]]<br/>[[Serbija]]<br/>''[[:d:Q1246|Q1246]]''<br/>[[Ziemeļmaķedonija]]<br/>[[Grieķija]] | [[:commons:Category:E65|E65]] | [[Attēls:Tabliczka E65.svg|center|80px]] | E65 |- | style='text-align:right'| 85 | ''[[:d:Q689827|Eiropas autoceļš E66]]'' | [[:d:Q689827|Q689827]] | [[Itālija]]<br/>''[[:d:Q40|Q40]]''<br/>[[Ungārija]] | [[:commons:Category:E66|E66]] | [[Attēls:Tabliczka E66.svg|center|80px]] | E66 |- | style='text-align:right'| 86 | [[Eiropas autoceļš E67]] | [[:d:Q754430|Q754430]] | ''[[:d:Q33|Q33]]''<br/>[[Igaunija]]<br/>[[Latvija]]<br/>[[Lietuva]]<br/>[[Polija]]<br/>''[[:d:Q213|Q213]]'' | [[:commons:Category:E67|E67]] | [[Attēls:Tabliczka E67.svg|center|80px]] | E67 |- | style='text-align:right'| 87 | ''[[:d:Q1375951|Eiropas autoceļš E68]]'' | [[:d:Q1375951|Q1375951]] | [[Ungārija]]<br/>[[Rumānija]] | [[:commons:Category:E68|E68]] | [[Attēls:Tabliczka E68.svg|center|80px]] | E68 |- | style='text-align:right'| 88 | ''[[:d:Q1375971|Eiropas autoceļš E69]]'' | [[:d:Q1375971|Q1375971]] | [[Norvēģija]] | [[:commons:Category:E69|E69]] | [[Attēls:Riksvei E 69.svg|center|80px]] | E69 |- | style='text-align:right'| 89 | ''[[:d:Q741488|Eiropas autoceļš E70]]'' | [[:d:Q741488|Q741488]] | [[Spānija]]<br/>''[[:d:Q142|Q142]]''<br/>[[Itālija]]<br/>[[Slovēnija]]<br/>[[Horvātija]]<br/>[[Serbija]]<br/>[[Rumānija]]<br/>[[Bulgārija]]<br/>[[Turcija]]<br/>[[Gruzija]] | [[:commons:Category:E70|E70]] | [[Attēls:Tabliczka E70.svg|center|80px]] | E70 |- | style='text-align:right'| 90 | ''[[:d:Q1375976|Eiropas autoceļš E71]]'' | [[:d:Q1375976|Q1375976]] | [[Slovākija]]<br/>[[Ungārija]]<br/>[[Horvātija]]<br/>[[Bosnija un Hercegovina]] | [[:commons:Category:E71|E71]] | [[Attēls:Tabliczka E71.svg|center|80px]] | E71 |- | style='text-align:right'| 91 | ''[[:d:Q1375978|Eiropas autoceļš E72]]'' | [[:d:Q1375978|Q1375978]] | ''[[:d:Q142|Q142]]'' | [[:commons:Category:E72|E72]] | [[Attēls:Tabliczka E72.svg|center|80px]] | E72 |- | style='text-align:right'| 92 | ''[[:d:Q1375987|Eiropas autoceļš E73]]'' | [[:d:Q1375987|Q1375987]] | [[Ungārija]]<br/>[[Horvātija]]<br/>[[Bosnija un Hercegovina]] | [[:commons:Category:E73|E73]] | [[Attēls:Tabliczka E73.svg|center|80px]] | E73 |- | style='text-align:right'| 93 | ''[[:d:Q600011|Eiropas autoceļš E74]]'' | [[:d:Q600011|Q600011]] | ''[[:d:Q142|Q142]]''<br/>[[Itālija]] | [[:commons:Category:E74|E74]] | [[Attēls:Tabliczka E74.svg|center|80px]] | E74 |- | style='text-align:right'| 94 | [[Eiropas autoceļš E75]] | [[:d:Q638912|Q638912]] | [[Norvēģija]]<br/>''[[:d:Q33|Q33]]''<br/>[[Polija]]<br/>''[[:d:Q213|Q213]]''<br/>[[Slovākija]]<br/>[[Ungārija]]<br/>[[Serbija]]<br/>[[Ziemeļmaķedonija]]<br/>[[Grieķija]] | [[:commons:Category:E75|E75]] | [[Attēls:Tabliczka E75.svg|center|80px]] | E75 |- | style='text-align:right'| 95 | ''[[:d:Q768830|Eiropas autoceļš E76]]'' | [[:d:Q768830|Q768830]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E76|E76]] | [[Attēls:Tabliczka E76.svg|center|80px]] | E76 |- | style='text-align:right'| 96 | [[Eiropas autoceļš E77]] | [[:d:Q918092|Q918092]] | ''[[:d:Q159|Q159]]''<br/>[[Igaunija]]<br/>[[Latvija]]<br/>[[Lietuva]]<br/>[[Polija]]<br/>[[Slovākija]]<br/>[[Ungārija]] | [[:commons:Category:E77|E77]] | [[Attēls:Tabliczka E77.svg|center|80px]] | E77 |- | style='text-align:right'| 97 | ''[[:d:Q1376002|Eiropas autoceļš E78]]'' | [[:d:Q1376002|Q1376002]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E78|E78]] | [[Attēls:Tabliczka E78.svg|center|80px]] | E78 |- | style='text-align:right'| 98 | ''[[:d:Q580571|Eiropas autoceļš E79]]'' | [[:d:Q580571|Q580571]] | [[Ungārija]]<br/>[[Rumānija]]<br/>[[Bulgārija]]<br/>[[Grieķija]] | [[:commons:Category:E79|E79]] | [[Attēls:Tabliczka E79.svg|center|80px]] | E79 |- | style='text-align:right'| 99 | ''[[:d:Q877647|Eiropas autoceļš E80]]'' | [[:d:Q877647|Q877647]] | [[Portugāle]]<br/>[[Spānija]]<br/>''[[:d:Q142|Q142]]''<br/>[[Itālija]]<br/>[[Horvātija]]<br/>[[Melnkalne]]<br/>[[Serbija]]<br/>''[[:d:Q1246|Q1246]]''<br/>[[Bulgārija]]<br/>[[Turcija]] | [[:commons:Category:E80|E80]] | [[Attēls:Tabliczka E80.svg|center|80px]] | E80 |- | style='text-align:right'| 100 | ''[[:d:Q987350|Eiropas autoceļš E81]]'' | [[:d:Q987350|Q987350]] | [[Rumānija]]<br/>''[[:d:Q212|Q212]]'' | [[:commons:Category:E81|E81]] | [[Attēls:Tabliczka E81.svg|center|80px]] | E81 |- | style='text-align:right'| 101 | ''[[:d:Q1376012|Eiropas autoceļš E82]]'' | [[:d:Q1376012|Q1376012]] | [[Spānija]]<br/>[[Portugāle]] | [[:commons:Category:E82|E82]] | [[Attēls:Tabliczka E82.svg|center|80px]] | E82 |- | style='text-align:right'| 102 | ''[[:d:Q955939|Eiropas autoceļš E83]]'' | [[:d:Q955939|Q955939]] | [[Bulgārija]] | [[:commons:Category:E83|E83]] | [[Attēls:Tabliczka E83.svg|center|80px]] | E83 |- | style='text-align:right'| 103 | ''[[:d:Q612223|Eiropas autoceļš E84]]'' | [[:d:Q612223|Q612223]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E84|E84]] | [[Attēls:Tabliczka E84.svg|center|80px]] | E84 |- | style='text-align:right'| 104 | [[Eiropas autoceļš E85]] | [[:d:Q926976|Q926976]] | [[Lietuva]]<br/>[[Baltkrievija]]<br/>''[[:d:Q212|Q212]]''<br/>[[Rumānija]]<br/>[[Bulgārija]]<br/>[[Grieķija]] | [[:commons:Category:E85|E85]] | [[Attēls:Tabliczka E85.svg|center|80px]] | E85 |- | style='text-align:right'| 105 | ''[[:d:Q1376023|Eiropas autoceļš E86]]'' | [[:d:Q1376023|Q1376023]] | [[Grieķija]]<br/>[[Albānija]] | [[:commons:Category:E86|E86]] | [[Attēls:Tabliczka E86.svg|center|80px]] | E86 |- | style='text-align:right'| 106 | ''[[:d:Q1376032|Eiropas autoceļš E87]]'' | [[:d:Q1376032|Q1376032]] | ''[[:d:Q212|Q212]]''<br/>[[Moldova]]<br/>[[Rumānija]]<br/>[[Bulgārija]]<br/>[[Turcija]] | [[:commons:Category:E87|E87]] | [[Attēls:Tabliczka E87.svg|center|80px]] | E87 |- | style='text-align:right'| 107 | ''[[:d:Q607197|Eiropas autoceļš E88]]'' | [[:d:Q607197|Q607197]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E88|E88]] | [[Attēls:Tabliczka E88.svg|center|80px]] | E88 |- | style='text-align:right'| 108 | ''[[:d:Q2419632|Eiropas autoceļš E89]]'' | [[:d:Q2419632|Q2419632]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E89|E89]] | [[Attēls:Tabliczka E89.svg|center|80px]] | E89 |- | style='text-align:right'| 109 | ''[[:d:Q370080|Eiropas autoceļš E90]]'' | [[:d:Q370080|Q370080]] | [[Portugāle]]<br/>[[Spānija]]<br/>[[Itālija]]<br/>[[Grieķija]]<br/>[[Turcija]] | [[:commons:Category:E90|E90]] | [[Attēls:Tabliczka E90.svg|center|80px]] | E90 |- | style='text-align:right'| 110 | ''[[:d:Q2163648|Eiropas autoceļš E91]]'' | [[:d:Q2163648|Q2163648]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E91|E91]] | [[Attēls:Tabliczka E91.svg|center|80px]] | E91 |- | style='text-align:right'| 111 | ''[[:d:Q2579452|Eiropas autoceļš E92]]'' | [[:d:Q2579452|Q2579452]] | [[Grieķija]] | [[:commons:Category:E92|E92]] | [[Attēls:Tabliczka E92.svg|center|80px]] | E92 |- | style='text-align:right'| 112 | ''[[:d:Q3444696|Eiropas autoceļš E93]]'' | [[:d:Q3444696|Q3444696]] | ''[[:d:Q159|Q159]]''<br/>[[Baltkrievija]]<br/>''[[:d:Q212|Q212]]'' | | [[Attēls:Tabliczka E93.svg|center|80px]] | E93 |- | style='text-align:right'| 113 | ''[[:d:Q2586090|Eiropas autoceļš E94]]'' | [[:d:Q2586090|Q2586090]] | [[Grieķija]] | [[:commons:Category:E94|E94]] | [[Attēls:Tabliczka E94.svg|center|80px]] | E94 |- | style='text-align:right'| 114 | [[Eiropas autoceļš E95]] | [[:d:Q1165682|Q1165682]] | ''[[:d:Q159|Q159]]''<br/>[[Baltkrievija]]<br/>''[[:d:Q212|Q212]]''<br/>[[Turcija]] | [[:commons:Category:E95|E95]] | [[Attēls:Tabliczka E95.svg|center|80px]] | E95 |- | style='text-align:right'| 115 | ''[[:d:Q2373964|Eiropas autoceļš E96]]'' | [[:d:Q2373964|Q2373964]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E96|E96]] | [[Attēls:Tabliczka E96.svg|center|80px]] | E96 |- | style='text-align:right'| 116 | ''[[:d:Q784392|Eiropas autoceļš E97]]'' | [[:d:Q784392|Q784392]] | ''[[:d:Q212|Q212]]''<br/>''[[:d:Q159|Q159]]''<br/>[[Gruzija]]<br/>[[Turcija]]<br/>[[Abhāzija]] | [[:commons:Category:E97|E97]] | [[Attēls:Tabliczka E97.svg|center|80px]] | E97 |- | style='text-align:right'| 117 | ''[[:d:Q2296040|Eiropas autoceļš E98]]'' | [[:d:Q2296040|Q2296040]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E98|E98]] | [[Attēls:Tabliczka E98.svg|center|80px]] | E98 |- | style='text-align:right'| 118 | ''[[:d:Q548533|Eiropas autoceļš E99]]'' | [[:d:Q548533|Q548533]] | [[Azerbaidžāna]]<br/>[[Turcija]]<br/>[[Sīrija]] | [[:commons:Category:E99|E99]] | [[Attēls:Tabliczka E99.svg|center|80px]] | E99 |- | style='text-align:right'| 119 | ''[[:d:Q2283567|Eiropas autoceļš E101]]'' | [[:d:Q2283567|Q2283567]] | ''[[:d:Q159|Q159]]''<br/>''[[:d:Q212|Q212]]'' | [[:commons:Category:E101|E101]] | [[Attēls:Tabliczka E101.svg|center|80px]] | E101 |- | style='text-align:right'| 120 | ''[[:d:Q60856181|European route E104]]'' | [[:d:Q60856181|Q60856181]] | [[Apvienotā Karaliste]] | | | E104 |- | style='text-align:right'| 121 | ''[[:d:Q1321545|Eiropas autoceļš E105]]'' | [[:d:Q1321545|Q1321545]] | [[Norvēģija]]<br/>''[[:d:Q159|Q159]]''<br/>''[[:d:Q212|Q212]]'' | [[:commons:Category:E105|E105]] | [[Attēls:Tabliczka E105.svg|center|80px]] | E105 |- | style='text-align:right'| 122 | ''[[:d:Q108114490|European route E109]]'' | [[:d:Q108114490|Q108114490]] | [[Apvienotā Karaliste]] | | | E109 |- | style='text-align:right'| 123 | ''[[:d:Q65169436|European route E114]]'' | [[:d:Q65169436|Q65169436]] | [[Apvienotā Karaliste]] | | | E114 |- | style='text-align:right'| 124 | ''[[:d:Q1375790|Eiropas autoceļš E115]]'' | [[:d:Q1375790|Q1375790]] | ''[[:d:Q159|Q159]]'' | [[:commons:Category:E115|E115]] | [[Attēls:Tabliczka E115.svg|center|80px]] | E115 |- | style='text-align:right'| 125 | ''[[:d:Q111456842|European route E116]]'' | [[:d:Q111456842|Q111456842]] | [[Apvienotā Karaliste]] | | | E116 |- | style='text-align:right'| 126 | ''[[:d:Q1375799|Eiropas autoceļš E117]]'' | [[:d:Q1375799|Q1375799]] | ''[[:d:Q159|Q159]]''<br/>[[Gruzija]]<br/>''[[:d:Q399|Q399]]'' | [[:commons:Category:E117|E117]] | [[Attēls:Tabliczka E117.svg|center|80px]] | E117 |- | style='text-align:right'| 127 | ''[[:d:Q108114524|European route E118]]'' | [[:d:Q108114524|Q108114524]] | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Īrija]] | | | E118 |- | style='text-align:right'| 128 | ''[[:d:Q2535163|Eiropas autoceļš E119]]'' | [[:d:Q2535163|Q2535163]] | ''[[:d:Q159|Q159]]''<br/>[[Azerbaidžāna]]<br/>[[Irāna]] | [[:commons:Category:E119|E119]] | [[Attēls:Tabliczka E119.svg|center|80px]] | E119 |- | style='text-align:right'| 129 | ''[[:d:Q649131|Eiropas autoceļš E121]]'' | [[:d:Q649131|Q649131]] | ''[[:d:Q159|Q159]]''<br/>[[Kazahstāna]]<br/>[[Turkmenistāna]] | [[:commons:Category:E121|E121]] | [[Attēls:Tabliczka E121.svg|center|80px]] | E121 |- | style='text-align:right'| 130 | ''[[:d:Q1821054|Eiropas autoceļš E123]]'' | [[:d:Q1821054|Q1821054]] | ''[[:d:Q159|Q159]]''<br/>[[Kazahstāna]]<br/>[[Uzbekistāna]]<br/>[[Tadžikistāna]] | [[:commons:Category:E123|E123]] | [[Attēls:Tabliczka E123.svg|center|80px]] | E123 |- | style='text-align:right'| 131 | ''[[:d:Q2625376|Eiropas autoceļš E125]]'' | [[:d:Q2625376|Q2625376]] | ''[[:d:Q159|Q159]]''<br/>[[Kazahstāna]]<br/>''[[:d:Q813|Q813]]'' | [[:commons:Category:E125|E125]] | [[Attēls:Tabliczka E125.svg|center|80px]] | E125 |- | style='text-align:right'| 132 | ''[[:d:Q2078255|Eiropas autoceļš E127]]'' | [[:d:Q2078255|Q2078255]] | ''[[:d:Q159|Q159]]''<br/>[[Kazahstāna]] | [[:commons:Category:E127|E127]] | [[Attēls:Tabliczka E127.svg|center|80px]] | E127 |- | style='text-align:right'| 133 | ''[[:d:Q1589334|Eiropas autoceļš E134]]'' | [[:d:Q1589334|Q1589334]] | [[Norvēģija]] | [[:commons:Category:E134|E134]] | [[Attēls:Riksvei E 134.svg|center|80px]] | E134 |- | style='text-align:right'| 134 | ''[[:d:Q2345677|Eiropas autoceļš E136]]'' | [[:d:Q2345677|Q2345677]] | [[Norvēģija]] | [[:commons:Category:E136|E136]] | [[Attēls:Riksvei E 136.svg|center|80px]] | E136 |- | style='text-align:right'| 135 | ''[[:d:Q3444668|Eiropas autoceļš E201]]'' | [[:d:Q3444668|Q3444668]] | [[Īrija]] | [[:commons:Category:E201|E201]] | [[Attēls:Tabliczka E201.svg|center|80px]] | E201 |- | style='text-align:right'| 136 | ''[[:d:Q2707350|Eiropas autoceļš E231]]'' | [[:d:Q2707350|Q2707350]] | [[Nīderlande]] | [[:commons:Category:E231|E231]] | [[Attēls:Tabliczka E231.svg|center|80px]] | E231 |- | style='text-align:right'| 137 | ''[[:d:Q1375818|Eiropas autoceļš E232]]'' | [[:d:Q1375818|Q1375818]] | [[Nīderlande]] | [[:commons:Category:E232|E232]] | [[Attēls:Tabliczka E232.svg|center|80px]] | E232 |- | style='text-align:right'| 138 | ''[[:d:Q658777|Eiropas autoceļš E233]]'' | [[:d:Q658777|Q658777]] | [[Vācija]]<br/>[[Nīderlande]] | [[:commons:Category:E233|E233]] | [[Attēls:Tabliczka E233.svg|center|80px]] | E233 |- | style='text-align:right'| 139 | ''[[:d:Q2521396|Eiropas autoceļš E234]]'' | [[:d:Q2521396|Q2521396]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E234|E234]] | [[Attēls:Tabliczka E234.svg|center|80px]] | E234 |- | style='text-align:right'| 140 | ''[[:d:Q819547|Eiropas autoceļš E251]]'' | [[:d:Q819547|Q819547]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E251|E251]] | [[Attēls:Tabliczka E251.svg|center|80px]] | E251 |- | style='text-align:right'| 141 | [[Eiropas autoceļš E261]] | [[:d:Q1375834|Q1375834]] | [[Polija]] | [[:commons:Category:E261|E261]] | [[Attēls:Tabliczka E261.svg|center|80px]] | E261 |- | style='text-align:right'| 142 | [[Eiropas autoceļš E262]] | [[:d:Q1995013|Q1995013]] | [[Lietuva]]<br/>[[Latvija]]<br/>''[[:d:Q159|Q159]]'' | [[:commons:Category:E262|E262]] | [[Attēls:Tabliczka E262.svg|center|80px]] | E262 |- | style='text-align:right'| 143 | [[Eiropas autoceļš E263]] | [[:d:Q1375845|Q1375845]] | [[Igaunija]] | [[:commons:Category:E263|E263]] | [[Attēls:Tabliczka E263.svg|center|80px]] | E263 |- | style='text-align:right'| 144 | [[Eiropas autoceļš E264]] | [[:d:Q2718918|Q2718918]] | [[Igaunija]]<br/>[[Latvija]] | [[:commons:Category:E264|E264]] | [[Attēls:Tabliczka E264.svg|center|80px]] | E264 |- | style='text-align:right'| 145 | [[Eiropas autoceļš E265]] | [[:d:Q2728829|Q2728829]] | [[Igaunija]]<br/>[[Zviedrija]] | [[:commons:Category:E265|E265]] | [[Attēls:Tabliczka E265.svg|center|80px]] | E265 |- | style='text-align:right'| 146 | [[Eiropas autoceļš E271]] | [[:d:Q3041902|Q3041902]] | [[Baltkrievija]] | [[:commons:Category:E271|E271]] | [[Attēls:Tabliczka E271.svg|center|80px]] | E271 |- | style='text-align:right'| 147 | [[Eiropas autoceļš E272]] | [[:d:Q2477727|Q2477727]] | [[Lietuva]] | [[:commons:Category:E272|E272]] | [[Attēls:Tabliczka E272.svg|center|80px]] | E272 |- | style='text-align:right'| 148 | ''[[:d:Q613422|Eiropas autoceļš E311]]'' | [[:d:Q613422|Q613422]] | [[Nīderlande]] | [[:commons:Category:E311|E311]] | [[Attēls:Tabliczka E311.svg|center|80px]] | E311 |- | style='text-align:right'| 149 | ''[[:d:Q2138240|Eiropas autoceļš E312]]'' | [[:d:Q2138240|Q2138240]] | [[Nīderlande]] | [[:commons:Category:E312|E312]] | [[Attēls:Tabliczka E312.svg|center|80px]] | E312 |- | style='text-align:right'| 150 | ''[[:d:Q1375855|Eiropas autoceļš E313]]'' | [[:d:Q1375855|Q1375855]] | [[Beļģija]] | [[:commons:Category:E313|E313]] | [[Attēls:Tabliczka E313.svg|center|80px]] | E313 |- | style='text-align:right'| 151 | ''[[:d:Q669854|Eiropas autoceļš E314]]'' | [[:d:Q669854|Q669854]] | [[Beļģija]]<br/>[[Nīderlande]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E314|E314]] | [[Attēls:Tabliczka E314.svg|center|80px]] | E314 |- | style='text-align:right'| 152 | ''[[:d:Q669799|Eiropas autoceļš E331]]'' | [[:d:Q669799|Q669799]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E331|E331]] | [[Attēls:Tabliczka E331.svg|center|80px]] | E331 |- | style='text-align:right'| 153 | [[Eiropas autoceļš E371]] | [[:d:Q2436200|Q2436200]] | [[Polija]]<br/>[[Slovākija]] | [[:commons:Category:E371|E371]] | [[Attēls:Tabliczka E371.svg|center|80px]] | E371 |- | style='text-align:right'| 154 | [[Eiropas autoceļš E372]] | [[:d:Q2418651|Q2418651]] | ''[[:d:Q212|Q212]]''<br/>[[Polija]] | [[:commons:Category:E372|E372]] | [[Attēls:Tabliczka E372.svg|center|80px]] | E372 |- | style='text-align:right'| 155 | ''[[:d:Q1978383|Eiropas autoceļš E373]]'' | [[:d:Q1978383|Q1978383]] | [[Polija]]<br/>''[[:d:Q212|Q212]]'' | [[:commons:Category:E373|E373]] | [[Attēls:Tabliczka E373.svg|center|80px]] | E373 |- | style='text-align:right'| 156 | ''[[:d:Q2575132|Eiropas autoceļš E381]]'' | [[:d:Q2575132|Q2575132]] | ''[[:d:Q159|Q159]]''<br/>''[[:d:Q212|Q212]]'' | | [[Attēls:Tabliczka E381.svg|center|80px]] | E381 |- | style='text-align:right'| 157 | ''[[:d:Q693049|Eiropas autoceļš E391]]'' | [[:d:Q693049|Q693049]] | ''[[:d:Q159|Q159]]''<br/>''[[:d:Q212|Q212]]'' | [[:commons:Category:E391|E391]] | [[Attēls:Tabliczka E391.svg|center|80px]] | E391 |- | style='text-align:right'| 158 | ''[[:d:Q1922885|Eiropas autoceļš E401]]'' | [[:d:Q1922885|Q1922885]] | ''[[:d:Q142|Q142]]'' | [[:commons:Category:E401|E401]] | [[Attēls:Tabliczka E401.svg|center|80px]] | E401 |- | style='text-align:right'| 159 | ''[[:d:Q644844|Eiropas autoceļš E402]]'' | [[:d:Q644844|Q644844]] | ''[[:d:Q142|Q142]]'' | [[:commons:Category:E402|E402]] | [[Attēls:Tabliczka E402.svg|center|80px]] | E402 |- | style='text-align:right'| 160 | ''[[:d:Q2679997|Eiropas autoceļš E403]]'' | [[:d:Q2679997|Q2679997]] | [[Beļģija]] | [[:commons:Category:E403|E403]] | [[Attēls:Tabliczka E403.svg|center|80px]] | E403 |- | style='text-align:right'| 161 | ''[[:d:Q2771746|Eiropas autoceļš E404]]'' | [[:d:Q2771746|Q2771746]] | [[Beļģija]] | [[:commons:Category:E404|E404]] | [[Attēls:Tabliczka E404.svg|center|80px]] | E404 |- | style='text-align:right'| 162 | ''[[:d:Q1920250|Eiropas autoceļš E411]]'' | [[:d:Q1920250|Q1920250]] | [[Beļģija]]<br/>''[[:d:Q142|Q142]]'' | [[:commons:Category:E411|E411]] | [[Attēls:Tabliczka E411.svg|center|80px]] | E411 |- | style='text-align:right'| 163 | ''[[:d:Q3177582|Eiropas autoceļš E420]]'' | [[:d:Q3177582|Q3177582]] | [[Beļģija]]<br/>''[[:d:Q142|Q142]]'' | [[:commons:Category:E420|E420]] | [[Attēls:Tabliczka E420.svg|center|80px]] | E420 |- | style='text-align:right'| 164 | ''[[:d:Q2023107|Eiropas autoceļš E421]]'' | [[:d:Q2023107|Q2023107]] | [[Beļģija]]<br/>[[Luksemburga]] | [[:commons:Category:E421|E421]] | [[Attēls:Tabliczka E421.svg|center|80px]] | E421 |- | style='text-align:right'| 165 | ''[[:d:Q637443|Eiropas autoceļš E422]]'' | [[:d:Q637443|Q637443]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E422|E422]] | [[Attēls:Tabliczka E422.svg|center|80px]] | E422 |- | style='text-align:right'| 166 | ''[[:d:Q2655746|Eiropas autoceļš E429]]'' | [[:d:Q2655746|Q2655746]] | [[Beļģija]] | [[:commons:Category:E429|E429]] | [[Attēls:Tabliczka E429.svg|center|80px]] | E429 |- | style='text-align:right'| 167 | ''[[:d:Q2181304|Eiropas autoceļš E441]]'' | [[:d:Q2181304|Q2181304]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E441|E441]] | [[Attēls:Tabliczka E441.svg|center|80px]] | E441 |- | style='text-align:right'| 168 | ''[[:d:Q1375889|Eiropas autoceļš E442]]'' | [[:d:Q1375889|Q1375889]] | ''[[:d:Q213|Q213]]''<br/>[[Slovākija]] | [[:commons:Category:E442|E442]] | [[Attēls:CZ traffic sign IS17 - E442.svg|center|80px]] | E442 |- | style='text-align:right'| 169 | ''[[:d:Q637808|Eiropas autoceļš E451]]'' | [[:d:Q637808|Q637808]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E451|E451]] | [[Attēls:Tabliczka E451.svg|center|80px]] | E451 |- | style='text-align:right'| 170 | ''[[:d:Q662928|Eiropas autoceļš E461]]'' | [[:d:Q662928|Q662928]] | ''[[:d:Q40|Q40]]''<br/>''[[:d:Q213|Q213]]'' | [[:commons:Category:E461|E461]] | [[Attēls:Tabliczka E461.svg|center|80px]] | E461 |- | style='text-align:right'| 171 | [[Eiropas autoceļš E462]] | [[:d:Q1375896|Q1375896]] | ''[[:d:Q213|Q213]]''<br/>[[Polija]] | [[:commons:Category:E462|E462]] | [[Attēls:Tabliczka E462.svg|center|80px]] | E462 |- | style='text-align:right'| 172 | ''[[:d:Q2013618|Eiropas autoceļš E471]]'' | [[:d:Q2013618|Q2013618]] | ''[[:d:Q212|Q212]]'' | [[:commons:Category:E471|E471]] | [[Attēls:Tabliczka E471.svg|center|80px]] | E471 |- | style='text-align:right'| 173 | ''[[:d:Q2481606|Eiropas autoceļš E501]]'' | [[:d:Q2481606|Q2481606]] | ''[[:d:Q142|Q142]]'' | [[:commons:Category:E501|E501]] | [[Attēls:Tabliczka E501.svg|center|80px]] | E501 |- | style='text-align:right'| 174 | ''[[:d:Q2474511|Eiropas autoceļš E502]]'' | [[:d:Q2474511|Q2474511]] | ''[[:d:Q142|Q142]]'' | [[:commons:Category:E502|E502]] | [[Attēls:Tabliczka E502.svg|center|80px]] | E502 |- | style='text-align:right'| 175 | ''[[:d:Q2197886|Eiropas autoceļš E511]]'' | [[:d:Q2197886|Q2197886]] | ''[[:d:Q142|Q142]]'' | [[:commons:Category:E511|E511]] | [[Attēls:Tabliczka E511.svg|center|80px]] | E511 |- | style='text-align:right'| 176 | ''[[:d:Q572356|Eiropas autoceļš E512]]'' | [[:d:Q572356|Q572356]] | ''[[:d:Q142|Q142]]'' | [[:commons:Category:E512|E512]] | [[Attēls:Tabliczka E512.svg|center|80px]] | E512 |- | style='text-align:right'| 177 | ''[[:d:Q555518|Eiropas autoceļš E531]]'' | [[:d:Q555518|Q555518]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E531|E531]] | [[Attēls:Tabliczka E531.svg|center|80px]] | E531 |- | style='text-align:right'| 178 | ''[[:d:Q324855|Eiropas autoceļš E532]]'' | [[:d:Q324855|Q324855]] | [[Vācija]]<br/>''[[:d:Q40|Q40]]'' | [[:commons:Category:E532|E532]] | [[Attēls:Tabliczka E532.svg|center|80px]] | E532 |- | style='text-align:right'| 179 | ''[[:d:Q745665|Eiropas autoceļš E533]]'' | [[:d:Q745665|Q745665]] | [[Vācija]]<br/>''[[:d:Q40|Q40]]'' | [[:commons:Category:Bundesautobahn 95|Bundesautobahn 95]] | [[Attēls:Tabliczka E533.svg|center|80px]] | E533 |- | style='text-align:right'| 180 | ''[[:d:Q2743430|Eiropas autoceļš E551]]'' | [[:d:Q2743430|Q2743430]] | ''[[:d:Q213|Q213]]'' | [[:commons:Category:E551|E551]] | [[Attēls:Tabliczka E551.svg|center|80px]] | E551 |- | style='text-align:right'| 181 | ''[[:d:Q1792888|Eiropas autoceļš E552]]'' | [[:d:Q1792888|Q1792888]] | ''[[:d:Q40|Q40]]''<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E552|E552]] | [[Attēls:Tabliczka E552.svg|center|80px]] | E552 |- | style='text-align:right'| 182 | ''[[:d:Q2438196|Eiropas autoceļš E571]]'' | [[:d:Q2438196|Q2438196]] | [[Slovākija]] | [[:commons:Category:E571|E571]] | [[Attēls:Tabliczka E571.svg|center|80px]] | E571 |- | style='text-align:right'| 183 | ''[[:d:Q2791074|Eiropas autoceļš E572]]'' | [[:d:Q2791074|Q2791074]] | [[Slovākija]] | [[:commons:Category:E572|E572]] | [[Attēls:Tabliczka E572.svg|center|80px]] | E572 |- | style='text-align:right'| 184 | ''[[:d:Q928483|Eiropas autoceļš E573]]'' | [[:d:Q928483|Q928483]] | [[Ungārija]]<br/>''[[:d:Q212|Q212]]'' | [[:commons:Category:E573|E573]] | [[Attēls:Tabliczka E573.svg|center|80px]] | E573 |- | style='text-align:right'| 185 | ''[[:d:Q987339|Eiropas autoceļš E574]]'' | [[:d:Q987339|Q987339]] | [[Rumānija]] | [[:commons:Category:E574|E574]] | [[Attēls:Tabliczka E574.svg|center|80px]] | E574 |- | style='text-align:right'| 186 | ''[[:d:Q2078433|Eiropas autoceļš E575]]'' | [[:d:Q2078433|Q2078433]] | [[Slovākija]]<br/>[[Ungārija]] | [[:commons:Category:E575|E575]] | [[Attēls:Tabliczka E575.svg|center|80px]] | E575 |- | style='text-align:right'| 187 | ''[[:d:Q338977|Eiropas autoceļš E576]]'' | [[:d:Q338977|Q338977]] | [[Rumānija]] | [[:commons:Category:E576|E576]] | [[Attēls:Tabliczka E576.svg|center|80px]] | E576 |- | style='text-align:right'| 188 | ''[[:d:Q1375910|Eiropas autoceļš E577]]'' | [[:d:Q1375910|Q1375910]] | [[Rumānija]] | [[:commons:Category:E577|E577]] | [[Attēls:Tabliczka E577.svg|center|80px]] | E577 |- | style='text-align:right'| 189 | ''[[:d:Q987340|Eiropas autoceļš E578]]'' | [[:d:Q987340|Q987340]] | [[Rumānija]] | [[:commons:Category:E578|E578]] | [[Attēls:Tabliczka E578.svg|center|80px]] | E578 |- | style='text-align:right'| 190 | ''[[:d:Q10478772|Eiropas autoceļš E579]]'' | [[:d:Q10478772|Q10478772]] | [[Ungārija]] | | [[Attēls:Tabliczka E579.svg|center|80px]] | E579 |- | style='text-align:right'| 191 | ''[[:d:Q2243600|Eiropas autoceļš E581]]'' | [[:d:Q2243600|Q2243600]] | [[Rumānija]]<br/>[[Moldova]]<br/>''[[:d:Q212|Q212]]'' | [[:commons:Category:E581|E581]] | [[Attēls:Tabliczka E581.svg|center|80px]] | E581 |- | style='text-align:right'| 192 | ''[[:d:Q1852724|Eiropas autoceļš E583]]'' | [[:d:Q1852724|Q1852724]] | [[Rumānija]]<br/>[[Moldova]]<br/>''[[:d:Q212|Q212]]'' | [[:commons:Category:E583|E583]] | [[Attēls:Tabliczka E583.svg|center|80px]] | E583 |- | style='text-align:right'| 193 | ''[[:d:Q546742|Eiropas autoceļš E584]]'' | [[:d:Q546742|Q546742]] | ''[[:d:Q212|Q212]]''<br/>[[Moldova]]<br/>[[Rumānija]] | [[:commons:Category:E584|E584]] | [[Attēls:Tabliczka E584.svg|center|80px]] | E584 |- | style='text-align:right'| 194 | ''[[:d:Q53828736|Eiropas autoceļš E591]]'' | [[:d:Q53828736|Q53828736]] | ''[[:d:Q159|Q159]]'' | | [[Attēls:Tabliczka E591.svg|center|80px]] | E591 |- | style='text-align:right'| 195 | ''[[:d:Q2137859|Eiropas autoceļš E592]]'' | [[:d:Q2137859|Q2137859]] | ''[[:d:Q159|Q159]]'' | [[:commons:Category:E592|E592]] | [[Attēls:Tabliczka E592.svg|center|80px]] | E592 |- | style='text-align:right'| 196 | ''[[:d:Q2450792|Eiropas autoceļš E601]]'' | [[:d:Q2450792|Q2450792]] | ''[[:d:Q142|Q142]]'' | [[:commons:Category:E601|E601]] | [[Attēls:Tabliczka E601.svg|center|80px]] | E601 |- | style='text-align:right'| 197 | ''[[:d:Q1797423|Eiropas autoceļš E602]]'' | [[:d:Q1797423|Q1797423]] | ''[[:d:Q142|Q142]]'' | [[:commons:Category:E602|E602]] | [[Attēls:Tabliczka E602.svg|center|80px]] | E602 |- | style='text-align:right'| 198 | ''[[:d:Q1794844|Eiropas autoceļš E603]]'' | [[:d:Q1794844|Q1794844]] | ''[[:d:Q142|Q142]]'' | [[:commons:Category:E603|E603]] | [[Attēls:Tabliczka E603.svg|center|80px]] | E603 |- | style='text-align:right'| 199 | ''[[:d:Q2091528|Eiropas autoceļš E604]]'' | [[:d:Q2091528|Q2091528]] | ''[[:d:Q142|Q142]]'' | [[:commons:Category:E604|E604]] | [[Attēls:Tabliczka E604.svg|center|80px]] | E604 |- | style='text-align:right'| 200 | ''[[:d:Q2333741|Eiropas autoceļš E606]]'' | [[:d:Q2333741|Q2333741]] | ''[[:d:Q142|Q142]]'' | [[:commons:Category:E606|E606]] | [[Attēls:Tabliczka E606.svg|center|80px]] | E606 |- | style='text-align:right'| 201 | ''[[:d:Q1795007|Eiropas autoceļš E607]]'' | [[:d:Q1795007|Q1795007]] | ''[[:d:Q142|Q142]]'' | [[:commons:Category:E607|E607]] | [[Attēls:Tabliczka E607.svg|center|80px]] | E607 |- | style='text-align:right'| 202 | ''[[:d:Q1795057|Eiropas autoceļš E611]]'' | [[:d:Q1795057|Q1795057]] | ''[[:d:Q142|Q142]]'' | [[:commons:Category:E611|E611]] | [[Attēls:Tabliczka E611.svg|center|80px]] | E611 |- | style='text-align:right'| 203 | ''[[:d:Q1637858|Eiropas autoceļš E612]]'' | [[:d:Q1637858|Q1637858]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E612|E612]] | [[Attēls:Tabliczka E612.svg|center|80px]] | E612 |- | style='text-align:right'| 204 | ''[[:d:Q514182|Eiropas autoceļš E641]]'' | [[:d:Q514182|Q514182]] | ''[[:d:Q40|Q40]]''<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E641|E641]] | [[Attēls:Tabliczka E641.svg|center|80px]] | E641 |- | style='text-align:right'| 205 | ''[[:d:Q688368|Eiropas autoceļš E651]]'' | [[:d:Q688368|Q688368]] | ''[[:d:Q40|Q40]]'' | [[:commons:Category:Ennstal-Straße|Ennstal-Straße]] | [[Attēls:Tabliczka E651.svg|center|80px]] | E651 |- | style='text-align:right'| 206 | ''[[:d:Q2150243|Eiropas autoceļš E652]]'' | [[:d:Q2150243|Q2150243]] | ''[[:d:Q40|Q40]]''<br/>[[Slovēnija]] | [[:commons:Category:E652|E652]] | [[Attēls:Tabliczka E652.svg|center|80px]] | E652 |- | style='text-align:right'| 207 | ''[[:d:Q2604283|Eiropas autoceļš E653]]'' | [[:d:Q2604283|Q2604283]] | [[Ungārija]]<br/>[[Slovēnija]] | [[:commons:Category:E653|E653]] | [[Attēls:Tabliczka E653.svg|center|80px]] | E653 |- | style='text-align:right'| 208 | ''[[:d:Q676174|Eiropas autoceļš E661]]'' | [[:d:Q676174|Q676174]] | [[Ungārija]]<br/>[[Horvātija]]<br/>[[Bosnija un Hercegovina]] | [[:commons:Category:E661|E661]] | [[Attēls:Tabliczka E661.svg|center|80px]] | E661 |- | style='text-align:right'| 209 | ''[[:d:Q2456332|Eiropas autoceļš E662]]'' | [[:d:Q2456332|Q2456332]] | [[Horvātija]]<br/>[[Serbija]] | [[:commons:Category:E662|E662]] | [[Attēls:Tabliczka E662.svg|center|80px]] | E662 |- | style='text-align:right'| 210 | ''[[:d:Q1375947|Eiropas autoceļš E671]]'' | [[:d:Q1375947|Q1375947]] | [[Rumānija]] | [[:commons:Category:E671|E671]] | [[Attēls:Tabliczka E671.svg|center|80px]] | E671 |- | style='text-align:right'| 211 | ''[[:d:Q1375938|Eiropas autoceļš E673]]'' | [[:d:Q1375938|Q1375938]] | [[Rumānija]] | [[:commons:Category:E673|E673]] | [[Attēls:Tabliczka E673.svg|center|80px]] | E673 |- | style='text-align:right'| 212 | ''[[:d:Q2579632|Eiropas autoceļš E675]]'' | [[:d:Q2579632|Q2579632]] | [[Rumānija]]<br/>[[Bulgārija]] | [[:commons:Category:E675|E675]] | [[Attēls:Tabliczka E675.svg|center|80px]] | E675 |- | style='text-align:right'| 213 | ''[[:d:Q1375961|Eiropas autoceļš E691]]'' | [[:d:Q1375961|Q1375961]] | ''[[:d:Q399|Q399]]''<br/>[[Gruzija]]<br/>[[Turcija]] | [[:commons:Category:E691|E691]] | [[Attēls:Tabliczka E691.svg|center|80px]] | E691 |- | style='text-align:right'| 214 | ''[[:d:Q1960959|Eiropas autoceļš E692]]'' | [[:d:Q1960959|Q1960959]] | [[Gruzija]] | [[:commons:Category:E692|E692]] | [[Attēls:Tabliczka E692.svg|center|80px]] | E692 |- | style='text-align:right'| 215 | ''[[:d:Q3120429|Eiropas autoceļš E711]]'' | [[:d:Q3120429|Q3120429]] | ''[[:d:Q142|Q142]]'' | [[:commons:Category:E711|E711]] | [[Attēls:Tabliczka E711.svg|center|80px]] | E711 |- | style='text-align:right'| 216 | ''[[:d:Q1955315|Eiropas autoceļš E712]]'' | [[:d:Q1955315|Q1955315]] | ''[[:d:Q142|Q142]]''<br/>[[Šveice]] | [[:commons:Category:E712|E712]] | [[Attēls:Tabliczka E712.svg|center|80px]] | E712 |- | style='text-align:right'| 217 | ''[[:d:Q746049|Eiropas autoceļš E713]]'' | [[:d:Q746049|Q746049]] | ''[[:d:Q142|Q142]]'' | [[:commons:Category:E713|E713]] | [[Attēls:Tabliczka E713.svg|center|80px]] | E713 |- | style='text-align:right'| 218 | ''[[:d:Q2265961|Eiropas autoceļš E714]]'' | [[:d:Q2265961|Q2265961]] | ''[[:d:Q142|Q142]]'' | [[:commons:Category:E714|E714]] | [[Attēls:Tabliczka E714.svg|center|80px]] | E714 |- | style='text-align:right'| 219 | ''[[:d:Q2099373|Eiropas autoceļš E717]]'' | [[:d:Q2099373|Q2099373]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E717|E717]] | [[Attēls:Tabliczka E717.svg|center|80px]] | E717 |- | style='text-align:right'| 220 | ''[[:d:Q1871269|Eiropas autoceļš E751]]'' | [[:d:Q1871269|Q1871269]] | [[Horvātija]]<br/>[[Slovēnija]] | [[:commons:Category:E751|E751]] | [[Attēls:Tabliczka E751.svg|center|80px]] | E751 |- | style='text-align:right'| 221 | ''[[:d:Q745873|Eiropas autoceļš E761]]'' | [[:d:Q745873|Q745873]] | [[Bosnija un Hercegovina]]<br/>[[Serbija]] | [[:commons:Category:E761|E761]] | [[Attēls:Tabliczka E761.svg|center|80px]] | E761 |- | style='text-align:right'| 222 | ''[[:d:Q2425402|Eiropas autoceļš E762]]'' | [[:d:Q2425402|Q2425402]] | [[Bosnija un Hercegovina]]<br/>[[Melnkalne]]<br/>[[Albānija]] | [[:commons:Category:E762|E762]] | [[Attēls:Tabliczka E762.svg|center|80px]] | E762 |- | style='text-align:right'| 223 | ''[[:d:Q2425390|Eiropas autoceļš E763]]'' | [[:d:Q2425390|Q2425390]] | [[Serbija]]<br/>[[Melnkalne]] | [[:commons:Category:E763|E763]] | [[Attēls:Tabliczka E763.svg|center|80px]] | E763 |- | style='text-align:right'| 224 | ''[[:d:Q2621685|Eiropas autoceļš E771]]'' | [[:d:Q2621685|Q2621685]] | [[Rumānija]]<br/>[[Serbija]] | [[:commons:Category:E771|E771]] | [[Attēls:Tabliczka E771.svg|center|80px]] | E771 |- | style='text-align:right'| 225 | ''[[:d:Q2303347|Eiropas autoceļš E772]]'' | [[:d:Q2303347|Q2303347]] | [[Bulgārija]] | [[:commons:Category:E772|E772]] | [[Attēls:Tabliczka E772.svg|center|80px]] | E772 |- | style='text-align:right'| 226 | ''[[:d:Q3041141|Eiropas autoceļš E773]]'' | [[:d:Q3041141|Q3041141]] | [[Bulgārija]] | [[:commons:Category:E773|E773]] | [[Attēls:Tabliczka E773.svg|center|80px]] | E773 |- | style='text-align:right'| 227 | ''[[:d:Q2154690|Eiropas autoceļš E801]]'' | [[:d:Q2154690|Q2154690]] | [[Spānija]]<br/>[[Portugāle]] | [[:commons:Category:E801|E801]] | [[Attēls:Tabliczka E801.svg|center|80px]] | E801 |- | style='text-align:right'| 228 | ''[[:d:Q27383|Eiropas autoceļš E802]]'' | [[:d:Q27383|Q27383]] | [[Portugāle]] | [[:commons:Category:E802|E802]] | [[Attēls:Tabliczka E802.svg|center|80px]] | E802 |- | style='text-align:right'| 229 | ''[[:d:Q2433065|Eiropas autoceļš E803]]'' | [[:d:Q2433065|Q2433065]] | [[Spānija]] | [[:commons:Category:E803|E803]] | [[Attēls:Tabliczka E803.svg|center|80px]] | E803 |- | style='text-align:right'| 230 | ''[[:d:Q2741026|Eiropas autoceļš E804]]'' | [[:d:Q2741026|Q2741026]] | [[Spānija]] | [[:commons:Category:E804|E804]] | [[Attēls:Tabliczka E804.svg|center|80px]] | E804 |- | style='text-align:right'| 231 | ''[[:d:Q129065|Eiropas autoceļš E805]]'' | [[:d:Q129065|Q129065]] | [[Portugāle]] | [[:commons:Category:E805|E805]] | [[Attēls:Tabliczka E805.svg|center|80px]] | E805 |- | style='text-align:right'| 232 | ''[[:d:Q129067|Eiropas autoceļš E806]]'' | [[:d:Q129067|Q129067]] | [[Portugāle]] | [[:commons:Category:E806|E806]] | [[Attēls:Tabliczka E806.svg|center|80px]] | E806 |- | style='text-align:right'| 233 | ''[[:d:Q1641750|Eiropas autoceļš E821]]'' | [[:d:Q1641750|Q1641750]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E821|E821]] | [[Attēls:Tabliczka E821.svg|center|80px]] | E821 |- | style='text-align:right'| 234 | ''[[:d:Q2564356|Eiropas autoceļš E840]]'' | [[:d:Q2564356|Q2564356]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E840|E840]] | [[Attēls:Tabliczka E840.svg|center|80px]] | E840 |- | style='text-align:right'| 235 | ''[[:d:Q1375993|Eiropas autoceļš E841]]'' | [[:d:Q1375993|Q1375993]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E841|E841]] | [[Attēls:Tabliczka E841.svg|center|80px]] | E841 |- | style='text-align:right'| 236 | ''[[:d:Q2444194|Eiropas autoceļš E842]]'' | [[:d:Q2444194|Q2444194]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E842|E842]] | [[Attēls:Tabliczka E842.svg|center|80px]] | E842 |- | style='text-align:right'| 237 | ''[[:d:Q744600|Eiropas autoceļš E843]]'' | [[:d:Q744600|Q744600]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E843|E843]] | [[Attēls:Tabliczka E843.svg|center|80px]] | E843 |- | style='text-align:right'| 238 | ''[[:d:Q2707357|Eiropas autoceļš E844]]'' | [[:d:Q2707357|Q2707357]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E844|E844]] | [[Attēls:Tabliczka E844.svg|center|80px]] | E844 |- | style='text-align:right'| 239 | ''[[:d:Q2446271|Eiropas autoceļš E846]]'' | [[:d:Q2446271|Q2446271]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E846|E846]] | [[Attēls:Tabliczka E846.svg|center|80px]] | E846 |- | style='text-align:right'| 240 | ''[[:d:Q972968|Eiropas autoceļš E847]]'' | [[:d:Q972968|Q972968]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E847|E847]] | [[Attēls:Tabliczka E847.svg|center|80px]] | E847 |- | style='text-align:right'| 241 | ''[[:d:Q2266100|Eiropas autoceļš E848]]'' | [[:d:Q2266100|Q2266100]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E848|E848]] | [[Attēls:Tabliczka E848.svg|center|80px]] | E848 |- | style='text-align:right'| 242 | ''[[:d:Q947951|Eiropas autoceļš E851]]'' | [[:d:Q947951|Q947951]] | [[Melnkalne]]<br/>[[Albānija]]<br/>''[[:d:Q1246|Q1246]]'' | [[:commons:Category:E851|E851]] | [[Attēls:Tabliczka E851.svg|center|80px]] | E851 |- | style='text-align:right'| 243 | ''[[:d:Q2041537|Eiropas autoceļš E852]]'' | [[:d:Q2041537|Q2041537]] | [[Ziemeļmaķedonija]]<br/>[[Albānija]] | [[:commons:Category:E852|E852]] | [[Attēls:Tabliczka E852.svg|center|80px]] | E852 |- | style='text-align:right'| 244 | ''[[:d:Q374394|Eiropas autoceļš E853]]'' | [[:d:Q374394|Q374394]] | [[Grieķija]]<br/>[[Albānija]] | [[:commons:Category:E853|E853]] | [[Attēls:Tabliczka E853.svg|center|80px]] | E853 |- | style='text-align:right'| 245 | ''[[:d:Q2694282|Eiropas autoceļš E871]]'' | [[:d:Q2694282|Q2694282]] | [[Bulgārija]]<br/>[[Ziemeļmaķedonija]] | [[:commons:Category:E871|E871]] | [[Attēls:Tabliczka E871.svg|center|80px]] | E871 |- | style='text-align:right'| 246 | ''[[:d:Q2521873|Eiropas autoceļš E881]]'' | [[:d:Q2521873|Q2521873]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E881|E881]] | [[Attēls:Tabliczka E881.svg|center|80px]] | E881 |- | style='text-align:right'| 247 | ''[[:d:Q1812428|Eiropas autoceļš E901]]'' | [[:d:Q1812428|Q1812428]] | [[Spānija]] | [[:commons:Category:E901|E901]] | [[Attēls:Tabliczka E901.svg|center|80px]] | E901 |- | style='text-align:right'| 248 | ''[[:d:Q8353069|Eiropas autoceļš E902]]'' | [[:d:Q8353069|Q8353069]] | [[Spānija]] | [[:commons:Category:E902|E902]] | [[Attēls:Tabliczka E902.svg|center|80px]] | E902 |- | style='text-align:right'| 249 | ''[[:d:Q17629116|Eiropas autoceļš E903]]'' | [[:d:Q17629116|Q17629116]] | [[Spānija]] | | [[Attēls:Tabliczka E903.svg|center|80px]] | E903 |- | style='text-align:right'| 250 | ''[[:d:Q2106476|Eiropas autoceļš E931]]'' | [[:d:Q2106476|Q2106476]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E931|E931]] | [[Attēls:Tabliczka E931.svg|center|80px]] | E931 |- | style='text-align:right'| 251 | ''[[:d:Q2033565|Eiropas autoceļš E932]]'' | [[:d:Q2033565|Q2033565]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E932|E932]] | [[Attēls:Tabliczka E932.svg|center|80px]] | E932 |- | style='text-align:right'| 252 | ''[[:d:Q2497220|Eiropas autoceļš E933]]'' | [[:d:Q2497220|Q2497220]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E933|E933]] | [[Attēls:Tabliczka E933.svg|center|80px]] | E933 |- | style='text-align:right'| 253 | ''[[:d:Q2467961|Eiropas autoceļš E951]]'' | [[:d:Q2467961|Q2467961]] | [[Grieķija]] | [[:commons:Category:E951|E951]] | [[Attēls:Tabliczka E951.svg|center|80px]] | E951 |- | style='text-align:right'| 254 | ''[[:d:Q1956688|Eiropas autoceļš E952]]'' | [[:d:Q1956688|Q1956688]] | [[Grieķija]] | [[:commons:Category:E952|E952]] | [[Attēls:Tabliczka E952.svg|center|80px]] | E952 |- | style='text-align:right'| 255 | ''[[:d:Q2516367|Eiropas autoceļš E961]]'' | [[:d:Q2516367|Q2516367]] | [[Grieķija]] | | [[Attēls:Tabliczka E961.svg|center|80px]] | E961 |- | style='text-align:right'| 256 | ''[[:d:Q2182124|Eiropas autoceļš E962]]'' | [[:d:Q2182124|Q2182124]] | [[Grieķija]] | [[:commons:Category:E962|E962]] | [[Attēls:Tabliczka E962.svg|center|80px]] | E962 |- | style='text-align:right'| 257 | ''[[:d:Q10478786|Eiropas autoceļš E981]]'' | [[:d:Q10478786|Q10478786]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E981|E981]] | [[Attēls:Tabliczka E981.svg|center|80px]] | E981 |- | style='text-align:right'| 258 | ''[[:d:Q10478788|Eiropas autoceļš E982]]'' | [[:d:Q10478788|Q10478788]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E982|E982]] | [[Attēls:Tabliczka E982.svg|center|80px]] | E982 |} {{Wikidata list end}} [[fr:Utilisateur:Gz260/Routes/RE/Wikidata]] [[en:User:Gz260/Roads/E/Wikidata]] [[de:Benutzer:Gz260/Straßen/E/Wikidata]] [[es:Usuario:Gz260/Carreteras/E/Wikidata]] [[it:Utente:Gz260/Strade/E/Wikidata]] [[nl:Gebruiker:Gz260/Wegen/E/Wikidata]] [[ca:Usuari:Gz260/Carreteres/E/Wikidata]] [[da:Bruger:Gz260/Veje/E/Wikidata]] [[el:Χρήστης:Gz260/Δρόμοι/E/Wikidata]] [[et:Kasutaja:Gz260/Teed/E/Wikidata]] [[fi:Käyttäjä:Gz260/Tiet/E/Wikidata]] [[lt:Naudotojas:Gz260/Keliai/E/Wikidata]] [[no:Bruker:Gz260/Veier/E/Wikidata]] [[ru:Участник:Gz260/Дороги/E/Wikidata]] [[sv:Användare:Gz260/Vägar/E/Wikidata]] 84frj3g7jwde0xua2wlopgzfy2rvasg Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena 0 308231 4458428 4458035 2026-04-24T14:04:40Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4458428 wikitext text/x-wiki {{Svētku infokaste | virsraksta_krāsa = melns | nosaukums = Starptautiskā NVO diena | apakšvirsraksts = starptautiska diena | attēls = [[Attēls:World NGO Day 2019, Council of Europe.jpg|thumb|Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena 2019. gada 27. februārī [[Eiropas Padome|Eiropas Padomē]], [[Strasbūra|Strasbūrā]], [[Francija|Francijā]] kopā ar atbalstītājiem un dienas dibinātāju Mārci Skadmani.]] | attēla_izmērs = | alt = | attēla_paraksts = | oficiālais_nosaukums = Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena | citi_nosaukumi = angļu: ''World NGO Day'' | brīvs_nosaukums1 = | brīvs_lauks1 = | brīvs_nosaukums2 = | brīvs_lauks2 = | dibināta = 2014 | brīvs_lauks3 = | datums = [[27. februāris]] | svinību_laiks = | biežums = Katru gadu 27. februārī | saistīts_ar = [[Nevalstiska organizācija|Nevalstiskās organizācijas]], [[ANO]], [[UNESCO]], [[Eiropas Savienība|ES]] u.c. }} '''Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena''' (angļu: ''World NGO Day'') ir starptautiski atzīmējama diena, kas katru gadu tiek svinēta '''27. februārī'''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.02.2025-turpmak-27-februari-atzimes-starptautisko-nevalstisko-organizaciju-dienu.a589576/ Turpmāk 27. februārī atzīmēs Starptautisko nevalstisko organizāciju dienu], lsm.lv. Skatīts: 2025. gada 27. februārī.</ref> Tās mērķis ir izcelt nevalstisko organizāciju (NVO), biedrību un nodibinājumu nozīmi, godināt to darbiniekus un brīvprātīgos, kā arī veicināt sabiedrības iesaisti pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā. Šo dienu aktīvi atzīmē vairāk nekā 145 valstīs visos sešos apdzīvotajos kontinentos.<ref>[https://worldngoday.org/ Starptautiskā NVO diena — Oficiālā vietne], worldngoday.org. Skatīts: 2026. gada aprīlī.</ref><ref>[https://www.saeima.lv/aktualitates/saeimas-zinas/34396-27-februaris-oficiali-bus-starptautiska-nevalstisko-organizaciju-diena-atbalsta-cilvektiesibu-komisija 27.februāris oficiāli būs Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena, atbalsta Cilvēktiesību komisija], saeima.lv. Skatīts: 2025. gada 26. februārī.</ref> Latvijā kopš 2025. gada 27. februāris ir oficiāli atzīts par Starptautisko NVO dienu, [[Saeima]]i to iekļaujot likumā [[Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas|„Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”]].<ref>[https://worldngoday.org/lv/ Starptautiskā NVO diena Latvijā un pasaulē], worldngoday.org. Skatīts: 2026. gada aprīlī.</ref> == Vēsture == Starptautiskās NVO dienas koncepciju 2009. gadā radīja un aizsāka latviešu [[Tiesību zinātne|jurists]] un [[Filantropija|filantrops]] [[Mārcis Skadmanis]]. Šo iniciatīvu viņš sākotnēji izveidoja savu studiju laikā [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolā "Turība"]] Rīgā, bet vēlāk tās starptautisko virzību turpināja [[Londona|Londonā]], Lielbritānijā.<ref>[https://epale.ec.europa.eu/lv/content/27-februaris-starptautiska-nevalstisko-organizaciju-diena 27. februāris — Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena], epale.ec.europa.eu. Skatīts: 2026. gada 27. februārī.</ref><ref>[https://www.narayansevausa.org/world-ngo-day-2026-date-theme-history-significance/ World NGO Day: Theme, Significance & History], narayansevausa.org. Skatīts: 2026. gada aprīlī.</ref> Sākotnēji to 2010. gadā atzina [[Baltijas jūras valstu subreģionālā sadarbība|12 Baltijas jūras reģiona valstis]] X Baltijas jūras reģiona NVO forumā, pateicoties [[Latvijas Pilsoniskā alianse]] Latvijā atbalstam.<ref>[https://www.saeima.lv/aktualitates/saeimas-zinas/34407-saeima-27-februari-noteic-par-starptautisko-nevalstisko-organizaciju-dienu Saeima 27.februāri noteic par Starptautisko nevalstisko organizāciju dienu], saeima.lv. Skatīts: 2025. gada 27. februārī.</ref><ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/386031-latvijas-pilsoniska-alianse-27-februari-aicina-svinet-starptautisko-nvo-dienu-2026 Latvijas Pilsoniskā alianse 27. februārī aicina svinēt Starptautisko NVO dienu], lvportals.lv. Skatīts: 2026. gada 12. februārī.</ref> Starptautiskā mērogā diena pirmo reizi tika oficiāli atklāta un atzīmēta 2014. gada 27. februārī Helsinkos, Somijā. Šo vēsturisko atklāšanas forumu atbalstīja Somijas Ārlietu ministrija, un tajā piedalījās [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s (ANO), UNESCO un Eiropas Savienības pārstāvji, tostarp toreizējā ANO Attīstības programmas vadītāja un bijusī Jaunzēlandes premjerministre Helēna Klārka.<ref>[https://en.wikipedia.org/wiki/Non-governmental_organization Non-governmental organization — Wikipedia].</ref> Kopš 2017. gada šo dienu savos ikgadējos paziņojumos oficiāli izceļ arī Eiropas Ārējās darbības dienests (EEAS)<ref>[https://www.eeas.europa.eu/node/40419_en World NGO Day], eeas.europa.eu. Skatīts: 2018. gada 26. februārī.</ref> un citi globālie līderi, savukārt kopš 2024. gada tā ir oficiāli iekļauta [[Eiropas Savienība]]s atzīmējamo starptautisko dienu sarakstā.<ref>[https://www.eeas.europa.eu/eeas/international-days_en International Days], eeas.europa.eu. Skatīts: 2024. gada 7. martā.</ref> == Misija == Starptautiskajai NVO dienai ir vairāki galvenie mērķi:<ref>[https://www.anera.org/blog/world-ngo-day/ World NGO Day — Anera], anera.org.</ref> * '''Izcelt un godināt:''' Svinēt NVO ieguldījumu tādās jomās kā veselība, izglītība, cilvēktiesības un dabas aizsardzība globālā mērogā. * '''Piemiņa:''' Godināt un pieminēt tos NVO darbiniekus, kuri ir zaudējuši dzīvību vai cietuši, pildot savus profesionālos un misijas pienākumus. * '''Sadarbība un izglītība:''' Veicināt stiprāku sadarbību starp nevalstisko un publisko vai privāto sektoru, kā arī izglītot sabiedrību par organizāciju lomu un aicināt cilvēkus iesaistīties brīvprātīgajā darbā. == Starptautiskā NVO diena Latvijā == Latvijā šī diena ar dažādiem reģionāliem forumiem, diskusijām un atvērto durvju dienām tiek atzīmēta kopš 2014. gada. To atbalsta un pasākumus rīko vietējās biedrības, nodibinājumi,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sodien-atzime-starptautisko-nevalstisko-organizaciju-dienu.a498235/ Šodien atzīmē Starptautisko nevalstisko organizāciju dienu], lsm.lv. Skatīts: 2023. gada 27. februārī.</ref> pašvaldības<ref>[https://www.jelgava.lv/jaunumi/starptautiskaja-nvo-diena-lekcija-par-datu-aizsardzibu/ Starptautiskajā NVO dienā — lekcija par datu aizsardzību], jelgava.lv. Skatīts: 2025. gada 21. februārī.</ref> un ministrijas.<ref>[https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/27-februaris-starptautiska-nevalstisko-organizaciju-diena 27. februāris — Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena], mk.gov.lv. Skatīts: 2022. gada 25. februārī.</ref> === Oficiālā atzīšana Latvijā === Latvija kļuva par vienu no pirmajām valstīm pasaulē, kas nevalstisko organizāciju dienu iekļāva valsts oficiālo atzīmējamo dienu sarakstā. Atzīšanas process noslēdzās 2025. gada sākumā, nostiprinot NVO lomu valsts tiesību aktos. Ierosinājumu noteikt 27. februāri par oficiālu atzīmējamo dienu Saeimā iesniedza [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas Prezidijs]]. Likumprojekts tika izskatīts un pieņemts steidzamības kārtā, lai godinātu pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu valsts drošībā un labklājībā.<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/373268-27-februaris-oficiali-bus-starptautiska-nevalstisko-organizaciju-diena-2025 27. februāris oficiāli būs Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena], lvportals.lv. Skatīts: 2026. gada aprīlī.</ref> Saeima 2025. gada 26. februārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”.<ref name="likumi">[https://likumi.lv/ta/id/72608-par-svetku-atceres-un-atzimejamam-dienam Likums „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”], likumi.lv. Skatīts: 2026. gada aprīlī.</ref> Par likumprojekta virzību atbildīgā bija [[Saeima]]s Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kura atbalstīja likumprojekta tūlītēju pieņemšanu, uzsverot, ka šāds solis veicina sabiedrības pašorganizēšanos un pilsonisko līdzdalību.<ref name="saeima_zinis">[https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/34407-saeima-27-februari-noteic-par-starptautisko-nevalstisko-organizaciju-dienu Saeima 27. februāri noteic par Starptautisko NVO dienu], saeima.lv. Skatīts: 2026. gada aprīlī.</ref> Atbilstoši [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmei]], [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] izsludināja Saeimas pieņemtos grozījumus, un tie stājās spēkā 2025. gada februārī, neilgi pirms pašas atzīmējamās dienas.<ref name="prezidents">[https://www.president.lv/lv/jaunumi Valsts prezidents izsludina grozījumus likumā par atzīmējamām dienām], president.lv. Skatīts: 2026. gada aprīlī.</ref> Šis lēmums tika plaši atspoguļots Latvijas medijos, uzsverot Latvijas kā iniciatīvas autores lomu globālajā kontekstā.<ref name="lsm">[https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/starpbridis/27.-februari-atzime-starptautisko-nevalstisko-organizaciju-dienu.a203613/ 27. februārī atzīmē Starptautisko nevalstisko organizāciju dienu], lr1.lsm.lv. Skatīts: 2025. gada februārī.</ref> == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == * [https://worldngoday.org/lv/ Starptautiskā NVO diena mājas lapa] * [https://www.youtube.com/watch?v=tQwdcSsF0B8 ANO oficiāls video atzīstot Vispasaules NVO dienas faktu] [[Kategorija:Starptautiski svinamas dienas]] [[Kategorija:Nevalstiskās organizācijas]] [[Kategorija:Latvijas svētki]] [[Kategorija:Atceres dienas]] [[Kategorija:Svētki]] qwtz3tknep72omszeaumg4ytu5qfhcd 4458429 4458428 2026-04-24T14:05:25Z Baisulis 11523 /* ievads */ : 4458429 wikitext text/x-wiki {{Svētku infokaste | virsraksta_krāsa = melns | nosaukums = Starptautiskā NVO diena | apakšvirsraksts = starptautiska diena | attēls = World NGO Day 2019, Council of Europe.jpg | attēla_izmērs = | alt = | attēla_paraksts = Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena 2019. gada 27. februārī [[Eiropas Padome|Eiropas Padomē]], [[Strasbūra|Strasbūrā]], [[Francija|Francijā]] kopā ar atbalstītājiem un dienas dibinātāju Mārci Skadmani | oficiālais_nosaukums = Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena | citi_nosaukumi = angļu: ''World NGO Day'' | brīvs_nosaukums1 = | brīvs_lauks1 = | brīvs_nosaukums2 = | brīvs_lauks2 = | dibināta = 2014 | brīvs_lauks3 = | datums = [[27. februāris]] | svinību_laiks = | biežums = Katru gadu 27. februārī | saistīts_ar = [[Nevalstiska organizācija|Nevalstiskās organizācijas]], [[ANO]], [[UNESCO]], [[Eiropas Savienība|ES]] u.c. }} '''Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena''' (angļu: ''World NGO Day'') ir starptautiski atzīmējama diena, kas katru gadu tiek svinēta '''27. februārī'''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.02.2025-turpmak-27-februari-atzimes-starptautisko-nevalstisko-organizaciju-dienu.a589576/ Turpmāk 27. februārī atzīmēs Starptautisko nevalstisko organizāciju dienu], lsm.lv. Skatīts: 2025. gada 27. februārī.</ref> Tās mērķis ir izcelt nevalstisko organizāciju (NVO), biedrību un nodibinājumu nozīmi, godināt to darbiniekus un brīvprātīgos, kā arī veicināt sabiedrības iesaisti pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā. Šo dienu aktīvi atzīmē vairāk nekā 145 valstīs visos sešos apdzīvotajos kontinentos.<ref>[https://worldngoday.org/ Starptautiskā NVO diena — Oficiālā vietne], worldngoday.org. Skatīts: 2026. gada aprīlī.</ref><ref>[https://www.saeima.lv/aktualitates/saeimas-zinas/34396-27-februaris-oficiali-bus-starptautiska-nevalstisko-organizaciju-diena-atbalsta-cilvektiesibu-komisija 27.februāris oficiāli būs Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena, atbalsta Cilvēktiesību komisija], saeima.lv. Skatīts: 2025. gada 26. februārī.</ref> Latvijā kopš 2025. gada 27. februāris ir oficiāli atzīts par Starptautisko NVO dienu, [[Saeima]]i to iekļaujot likumā [[Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas|„Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”]].<ref>[https://worldngoday.org/lv/ Starptautiskā NVO diena Latvijā un pasaulē], worldngoday.org. Skatīts: 2026. gada aprīlī.</ref> == Vēsture == Starptautiskās NVO dienas koncepciju 2009. gadā radīja un aizsāka latviešu [[Tiesību zinātne|jurists]] un [[Filantropija|filantrops]] [[Mārcis Skadmanis]]. Šo iniciatīvu viņš sākotnēji izveidoja savu studiju laikā [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolā "Turība"]] Rīgā, bet vēlāk tās starptautisko virzību turpināja [[Londona|Londonā]], Lielbritānijā.<ref>[https://epale.ec.europa.eu/lv/content/27-februaris-starptautiska-nevalstisko-organizaciju-diena 27. februāris — Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena], epale.ec.europa.eu. Skatīts: 2026. gada 27. februārī.</ref><ref>[https://www.narayansevausa.org/world-ngo-day-2026-date-theme-history-significance/ World NGO Day: Theme, Significance & History], narayansevausa.org. Skatīts: 2026. gada aprīlī.</ref> Sākotnēji to 2010. gadā atzina [[Baltijas jūras valstu subreģionālā sadarbība|12 Baltijas jūras reģiona valstis]] X Baltijas jūras reģiona NVO forumā, pateicoties [[Latvijas Pilsoniskā alianse]] Latvijā atbalstam.<ref>[https://www.saeima.lv/aktualitates/saeimas-zinas/34407-saeima-27-februari-noteic-par-starptautisko-nevalstisko-organizaciju-dienu Saeima 27.februāri noteic par Starptautisko nevalstisko organizāciju dienu], saeima.lv. Skatīts: 2025. gada 27. februārī.</ref><ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/386031-latvijas-pilsoniska-alianse-27-februari-aicina-svinet-starptautisko-nvo-dienu-2026 Latvijas Pilsoniskā alianse 27. februārī aicina svinēt Starptautisko NVO dienu], lvportals.lv. Skatīts: 2026. gada 12. februārī.</ref> Starptautiskā mērogā diena pirmo reizi tika oficiāli atklāta un atzīmēta 2014. gada 27. februārī Helsinkos, Somijā. Šo vēsturisko atklāšanas forumu atbalstīja Somijas Ārlietu ministrija, un tajā piedalījās [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s (ANO), UNESCO un Eiropas Savienības pārstāvji, tostarp toreizējā ANO Attīstības programmas vadītāja un bijusī Jaunzēlandes premjerministre Helēna Klārka.<ref>[https://en.wikipedia.org/wiki/Non-governmental_organization Non-governmental organization — Wikipedia].</ref> Kopš 2017. gada šo dienu savos ikgadējos paziņojumos oficiāli izceļ arī Eiropas Ārējās darbības dienests (EEAS)<ref>[https://www.eeas.europa.eu/node/40419_en World NGO Day], eeas.europa.eu. Skatīts: 2018. gada 26. februārī.</ref> un citi globālie līderi, savukārt kopš 2024. gada tā ir oficiāli iekļauta [[Eiropas Savienība]]s atzīmējamo starptautisko dienu sarakstā.<ref>[https://www.eeas.europa.eu/eeas/international-days_en International Days], eeas.europa.eu. Skatīts: 2024. gada 7. martā.</ref> == Misija == Starptautiskajai NVO dienai ir vairāki galvenie mērķi:<ref>[https://www.anera.org/blog/world-ngo-day/ World NGO Day — Anera], anera.org.</ref> * '''Izcelt un godināt:''' Svinēt NVO ieguldījumu tādās jomās kā veselība, izglītība, cilvēktiesības un dabas aizsardzība globālā mērogā. * '''Piemiņa:''' Godināt un pieminēt tos NVO darbiniekus, kuri ir zaudējuši dzīvību vai cietuši, pildot savus profesionālos un misijas pienākumus. * '''Sadarbība un izglītība:''' Veicināt stiprāku sadarbību starp nevalstisko un publisko vai privāto sektoru, kā arī izglītot sabiedrību par organizāciju lomu un aicināt cilvēkus iesaistīties brīvprātīgajā darbā. == Starptautiskā NVO diena Latvijā == Latvijā šī diena ar dažādiem reģionāliem forumiem, diskusijām un atvērto durvju dienām tiek atzīmēta kopš 2014. gada. To atbalsta un pasākumus rīko vietējās biedrības, nodibinājumi,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sodien-atzime-starptautisko-nevalstisko-organizaciju-dienu.a498235/ Šodien atzīmē Starptautisko nevalstisko organizāciju dienu], lsm.lv. Skatīts: 2023. gada 27. februārī.</ref> pašvaldības<ref>[https://www.jelgava.lv/jaunumi/starptautiskaja-nvo-diena-lekcija-par-datu-aizsardzibu/ Starptautiskajā NVO dienā — lekcija par datu aizsardzību], jelgava.lv. Skatīts: 2025. gada 21. februārī.</ref> un ministrijas.<ref>[https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/27-februaris-starptautiska-nevalstisko-organizaciju-diena 27. februāris — Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena], mk.gov.lv. Skatīts: 2022. gada 25. februārī.</ref> === Oficiālā atzīšana Latvijā === Latvija kļuva par vienu no pirmajām valstīm pasaulē, kas nevalstisko organizāciju dienu iekļāva valsts oficiālo atzīmējamo dienu sarakstā. Atzīšanas process noslēdzās 2025. gada sākumā, nostiprinot NVO lomu valsts tiesību aktos. Ierosinājumu noteikt 27. februāri par oficiālu atzīmējamo dienu Saeimā iesniedza [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas Prezidijs]]. Likumprojekts tika izskatīts un pieņemts steidzamības kārtā, lai godinātu pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu valsts drošībā un labklājībā.<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/373268-27-februaris-oficiali-bus-starptautiska-nevalstisko-organizaciju-diena-2025 27. februāris oficiāli būs Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena], lvportals.lv. Skatīts: 2026. gada aprīlī.</ref> Saeima 2025. gada 26. februārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”.<ref name="likumi">[https://likumi.lv/ta/id/72608-par-svetku-atceres-un-atzimejamam-dienam Likums „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”], likumi.lv. Skatīts: 2026. gada aprīlī.</ref> Par likumprojekta virzību atbildīgā bija [[Saeima]]s Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kura atbalstīja likumprojekta tūlītēju pieņemšanu, uzsverot, ka šāds solis veicina sabiedrības pašorganizēšanos un pilsonisko līdzdalību.<ref name="saeima_zinis">[https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/34407-saeima-27-februari-noteic-par-starptautisko-nevalstisko-organizaciju-dienu Saeima 27. februāri noteic par Starptautisko NVO dienu], saeima.lv. Skatīts: 2026. gada aprīlī.</ref> Atbilstoši [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmei]], [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] izsludināja Saeimas pieņemtos grozījumus, un tie stājās spēkā 2025. gada februārī, neilgi pirms pašas atzīmējamās dienas.<ref name="prezidents">[https://www.president.lv/lv/jaunumi Valsts prezidents izsludina grozījumus likumā par atzīmējamām dienām], president.lv. Skatīts: 2026. gada aprīlī.</ref> Šis lēmums tika plaši atspoguļots Latvijas medijos, uzsverot Latvijas kā iniciatīvas autores lomu globālajā kontekstā.<ref name="lsm">[https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/starpbridis/27.-februari-atzime-starptautisko-nevalstisko-organizaciju-dienu.a203613/ 27. februārī atzīmē Starptautisko nevalstisko organizāciju dienu], lr1.lsm.lv. Skatīts: 2025. gada februārī.</ref> == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == * [https://worldngoday.org/lv/ Starptautiskā NVO diena mājas lapa] * [https://www.youtube.com/watch?v=tQwdcSsF0B8 ANO oficiāls video atzīstot Vispasaules NVO dienas faktu] [[Kategorija:Starptautiski svinamas dienas]] [[Kategorija:Nevalstiskās organizācijas]] [[Kategorija:Latvijas svētki]] [[Kategorija:Atceres dienas]] [[Kategorija:Svētki]] 32kpdojvygghsqieosss4gf61wcwe7v Māra Lāce 0 309873 4458555 4436296 2026-04-24T20:37:42Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4458555 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Māra Lāce | vārds_orig = | attēls = Передача работы В. Опары.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Māra Lāce (pa kreisi) 2009. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1954 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 18 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Dundaga|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | nodarbošanās = mākslas zinātniece | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Māra Lāce''' (dzimusi {{dat|1954|2|18}} [[Dundaga|Dundagā]], [[Talsu rajons|Talsu rajonā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[māksla]]s zinātniece, bijusī [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] direktore. Māra Lāce 1979. gadā absolvējusi [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Valsts mākslas akadēmijas]] Mākslas vēstures un teorijas nodaļu. No 1972. līdz 1973. gadam strādājusi par bibliotekāri [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālajā bibliotēkā]]. No 1973. līdz 1979. gadam bijusi Valsts mākslas muzeja zinātniskā līdzstrādniece, no 1980. līdz 1987. gadam — zinātniskā sekretāre, no 1987. līdz 1989. gadam — direktora vietniece zinātniskajā darbā. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore kopš 2001. gada. Viņa ir arī [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija]]s vizuālās mākslas padomes locekle, Latvijas valsts un pašvaldības muzeju akreditācijas komisijas locekle un Latvijas Muzeju padomes locekle, kā arī Kultūras ministrijas deleģētā eksperte topošā [[Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs|Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja]] izveidē, kā arī [[Starptautiskā Muzeju padome|Starptautiskās Muzeju padome]]s (ICOM) biedre. Kopš 1977. gada raksta publikācijas par latviešu [[grafika]]s un [[glezniecība]]s izstādēm, māksliniekiem, mākslas darbu kolekcionāriem (īpaši žurnālam "[[Studija]]"), mākslas muzeja vēsturi. Māra Lāce darbojās ekspertu darba grupā [[Latvijas kultūras kanons|Latvijas kultūras kanona]] izveidē.<ref>[http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/5/ Vizuālā māksla] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160405144223/http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/5/ |date={{dat|2016|04|05||bez}} }} http://www.kulturaskanons.lv/</ref> Apbalvota ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Latvijas Triju Zvaigžņu ordeni]] un vairākiem ārvalstu apbalvojumiem.<ref>[http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=3002&Itemid=47 LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS JAUNIEVĒLĒTO LOCEKĻU ĪSAS BIOGRĀFIJAS] http://www.lza.lv/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200512064238/http://www.lza.lv/ |date={{dat|2020|05|12||bez}} }}</ref> 2026. gada sākumā, 72 gadu vecumā, Lāce paziņoja par došanos pensijā no tā gada aprīļa, un gada sākumā tika uzsākti jauna muzeja direktora meklējumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/12.01.2026-latvijas-nacionala-makslas-muzeja-direktore-mara-lace-aprili-dosies-pensija.a629602/|title=Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce aprīlī dosies pensijā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-13|date=2026-01-12|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lāce, Māra}} [[Kategorija:1954. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Talsu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] r09nnaqga7ji5gmc7uh7xnbltg2ze5o Dalībnieks:Jane023/TED speakers 2 315143 4458503 4456560 2026-04-24T18:29:22Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4458503 wikitext text/x-wiki {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item WHERE { ?item wdt:P2611 ?sub1 } |section= |sort=label |columns=P18,label:Title,description,P106,P569,P21,P27,P2611,item |thumb=128 |min_section= |freq=30 }} {| class='wikitable sortable' ! attēls ! Title ! description ! nodarbošanās ! dzimšanas datums ! dzimums ! pilsonība ! TED runātāja ID ! item |- | [[Attēls:A j Jacobs 5187774.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q278801|A. J. Jacobs]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]] | 1968-03-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/a_j_jacobs a_j_jacobs] | [[:d:Q278801|Q278801]] |- | [[Attēls:KavliPrize-7273 (42704615130).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q278824|A. James Hudspeth]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1945-11-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jim_hudspeth jim_hudspeth] | [[:d:Q278824|Q278824]] |- | [[Attēls:AR Rahman At The ‘Marvel Anthem’ Launch.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q108560|A. R. Rahman]]'' | | [[komponists]]<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q1327329|multiinstrumentālists]]''<br/>[[mūzikas producents]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>''[[:d:Q1198887|music director]]''<br/>''[[:d:Q1415090|film score composer]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[kinoproducents]]<br/>[[kinorežisors]] | 1966-01-06<br/>1967-01-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/ar_rahman ar_rahman] | [[:d:Q108560|Q108560]] |- | | ''[[:d:Q23759591|Aakash Odedra]]'' | | ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q5716684|dejotājs]]'' | 1984-07-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/aakash_odedra aakash_odedra] | [[:d:Q23759591|Q23759591]] |- | [[Attēls:Aaron Bastani 2021.png|center|128px]] | ''[[:d:Q21005001|Aaron Bastani]]'' | | ''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1984-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/aaron_bastani aaron_bastani] | [[:d:Q21005001|Q21005001]] |- | [[Attēls:Aaron OConnell.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2895013|Aaron D. O'Connell]]'' | | [[fiziķis]] | 1981-03-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/aaron_o_connell aaron_o_connell] | [[:d:Q2895013|Q2895013]] |- | [[Attēls:Aaron Koblin.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4662151|Aaron Koblin]]'' | | [[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]] | 1982-01-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/aaron_koblin aaron_koblin] | [[:d:Q4662151|Q4662151]] |- | | ''[[:d:Q59655902|Aaron Maniam]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[dzejnieks]] | 1979 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/aaron_maniam aaron_maniam] | [[:d:Q59655902|Q59655902]] |- | | ''[[:d:Q82925462|Aaswath Raman]]'' | | ''[[:d:Q21329070|materials scientist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/aaswath_raman aaswath_raman] | [[:d:Q82925462|Q82925462]] |- | [[Attēls:Chris Abani (32683010407).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1076935|Chris Abani]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[dzejnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>[[dramaturgs]]<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[profesors]] | 1966-12-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Nigērija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/chris_abani chris_abani]<br/>[https://www.ted.com/speakers/137 137] | [[:d:Q1076935|Q1076935]] |- | | ''[[:d:Q4664452|Abby Dobson]]'' | | [[dziedātājs]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/abby_dobson abby_dobson] | [[:d:Q4664452|Q4664452]] |- | | ''[[:d:Q23769266|Abe Davis]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/abe_davis abe_davis] | [[:d:Q23769266|Q23769266]] |- | | ''[[:d:Q320497|Abha Dawesar]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]'' | 1974-01-01 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/abha_dawesar abha_dawesar] | [[:d:Q320497|Q320497]] |- | [[Attēls:Abigail Disney 2015.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4667675|Abigail Disney]]'' | | [[kinoproducents]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q12362622|filantrops]]'' | 1960-01-24 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/abigail_e_disney abigail_e_disney] | [[:d:Q4667675|Q4667675]] |- | | ''[[:d:Q76490837|Abigail Marsh]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]'' | 1976 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/abigail_marsh abigail_marsh] | [[:d:Q76490837|Q76490837]] |- | [[Attēls:Dr Abraham Verghese in 2023 06.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1446797|Abraham Verghese]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1955-05-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/abraham_verghese abraham_verghese] | [[:d:Q1446797|Q1446797]] |- | | ''[[:d:Q22976267|Achenyo Idachaba]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1969 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/achenyo_idachaba achenyo_idachaba] | [[:d:Q22976267|Q22976267]] |- | [[Attēls:Achim Steiner-IMG 0837.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q85606|Achim Steiner]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[diplomāts]] | 1961-05-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Vācija]]<br/>[[Brazīlija]] | [https://www.ted.com/speakers/achim_steiner achim_steiner] | [[:d:Q85606|Q85606]] |- | [[Attēls:Adam Davidson (NPR) May 2012.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4678940|Adam Davidson]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 1970 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/adam_davidson adam_davidson] | [[:d:Q4678940|Q4678940]] |- | [[Attēls:Adam Galinsky.png|center|128px]] | ''[[:d:Q19873437|Adam Galinsky]]'' | | [[rakstnieks]] | 1969 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/adam_galinsky adam_galinsky] | [[:d:Q19873437|Q19873437]] |- | | ''[[:d:Q23662644|Adam Garone]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/adam_garone adam_garone] | [[:d:Q23662644|Q23662644]] |- | [[Attēls:Adam Grant.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q14712273|Adam Grant]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q122759479|organizational psychologist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]'' | 1981-08-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/adam_grant adam_grant] | [[:d:Q14712273|Q14712273]] |- | | ''[[:d:Q23759997|Adam Grosser]]'' | | ''[[:d:Q5532381|general partner]]''<br/>''[[:d:Q16023665|riska kapitālists]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/adam_grosser adam_grosser] | [[:d:Q23759997|Q23759997]] |- | | ''[[:d:Q87666320|Adam Kucharski]]'' | | [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q12765408|epidemiologs]]'' | 1986 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/adam_kucharski adam_kucharski] | [[:d:Q87666320|Q87666320]] |- | [[Attēls:Head of Instagram Adam Mosseri META (52321290009) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q56877012|Adam Mosseri]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1983-01-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Izraēla]] | [https://www.ted.com/speakers/adam_mosseri adam_mosseri] | [[:d:Q56877012|Q56877012]] |- | | ''[[:d:Q23712711|Adam Ockelford]]'' | | ''[[:d:Q14915627|muzikologs]]''<br/>''[[:d:Q16145150|mūzikas pedagogs]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]'' | 1959 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/adam_ockelford adam_ockelford] | [[:d:Q23712711|Q23712711]] |- | [[Attēls:Adam Ostrow at The Future of Social Media in Higher Education - Hosted by McGraw-Hill (4333514730) (2).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4679571|Adam Ostrow]]'' | | [[uzņēmējs]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/adam_ostrow adam_ostrow] | [[:d:Q4679571|Q4679571]] |- | [[Attēls:Adam Sadowsky, 2011 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4679718|Adam Sadowsky]]'' | amerikāņu aktieris | [[aktieris]] | 1970-10-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/adam_sadowsky adam_sadowsky] | [[:d:Q4679718|Q4679718]] |- | [[Attēls:Adam Spencer 255.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q4679827|Adam Spencer]]'' | | [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]''<br/>[[komiķis]]<br/>[[diskžokejs]]<br/>[[Galvenais treneris (futbols)|futbola treneris]] | 1969-01-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/adam_spencer adam_spencer] | [[:d:Q4679827|Q4679827]] |- | [[Attēls:Adena Friedman, President, NASDAQ (40040735371).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17003309|Adena Friedman]]'' | | [[Amatpersona|uzņēmumu amatpersona]] | 1969 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/adena_friedman adena_friedman] | [[:d:Q17003309|Q17003309]] |- | | ''[[:d:Q23703823|Adeola Fayehun]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]'' | 1984-07-06 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Nigērija]] | [https://www.ted.com/speakers/adeola_fayehun adeola_fayehun] | [[:d:Q23703823|Q23703823]] |- | | ''[[:d:Q28421819|Aditi Gupta]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[uzņēmējs]] | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/aditi_gupta aditi_gupta] | [[:d:Q28421819|Q28421819]] |- | | ''[[:d:Q4683041|Aditi Shankardass]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>[[dziedātājs]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/aditi_shankardass aditi_shankardass] | [[:d:Q4683041|Q4683041]] |- | [[Attēls:Adjany Costa 1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q97181377|Adjany Costa]]'' | | ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>[[politiķis]] | 1989 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Angola]] | [https://www.ted.com/speakers/adjany_costa adjany_costa] | [[:d:Q97181377|Q97181377]] |- | [[Attēls:AdoraSvitakOct10.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4684605|Adora Svitak]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[orators]] | 1997-10-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/adora_svitak adora_svitak] | [[:d:Q4684605|Q4684605]] |- | | ''[[:d:Q23728757|Adrianne Haslet-Davis]]'' | | ''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''<br/>[[mecenāts]]<br/>[[skolotājs]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/adrianne_haslet_davis adrianne_haslet_davis] | [[:d:Q23728757|Q23728757]] |- | | ''[[:d:Q23671006|Afra Raymond]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/afra_raymond afra_raymond] | [[:d:Q23671006|Q23671006]] |- | [[Attēls:Dr. Agnes Binagwaho.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4693015|Agnes Binagwaho]]'' | | [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q1919436|pediatrician]]''<br/>''[[:d:Q12416358|vice-chancellor]]''<br/>[[ministrs]] | 1955 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Ruanda]] | [https://www.ted.com/speakers/agnes_binagwaho agnes_binagwaho] | [[:d:Q4693015|Q4693015]] |- | [[Attēls:Ahn Trio (anyjazz65).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q845628|Ahn Trio]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/ahn_trio ahn_trio]<br/>[https://www.ted.com/speakers/812 812] | [[:d:Q845628|Q845628]] |- | [[Attēls:Ai Jen Poo 2012 Shankbone 2.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q4696468|Ai-jen Poo]]'' | | ''[[:d:Q15627169|trade unionist]]'' | 1974 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ai_jen_poo ai_jen_poo] | [[:d:Q4696468|Q4696468]] |- | [[Attēls:Aicha Evans at TechCrunch Disrupt, SF 2019.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q60574360|Aicha Evans]]'' | | ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>''[[:d:Q1709010|programmatūras inženieris]]'' | 1969 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/aicha_evans aicha_evans] | [[:d:Q60574360|Q60574360]] |- | | ''[[:d:Q23809255|Aicha el-Wafi and Phyllis Rodriguez]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/aicha_el_wafi_phyllis_rodriguez aicha_el_wafi_phyllis_rodriguez] | [[:d:Q23809255|Q23809255]] |- | [[Attēls:Aimee Mullins portrait 2009.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q261056|Aimee Mullins]]'' | | [[aktieris]]<br/>[[modele]]<br/>''[[:d:Q11513337|vieglatlēts]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[kinorežisors]] | 1976 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/aimee_mullins aimee_mullins] | [[:d:Q261056|Q261056]] |- | [[Attēls:Aja Monet 2017.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16157106|Aja Monet]]'' | | [[dzejnieks]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]'' | 1987-08-21 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/aja_monet aja_monet] | [[:d:Q16157106|Q16157106]] |- | [[Attēls:Ajay Banga.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4699676|Ajaypal Singh Banga]]'' | | [[komersants]]<br/>[[uzņēmējs]] | 1959-11-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ajay_banga ajay_banga] | [[:d:Q4699676|Q4699676]] |- | | ''[[:d:Q16221463|Ajit Narayanan]]'' | | ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]'' | 1981-08-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/ajit_narayanan ajit_narayanan] | [[:d:Q16221463|Q16221463]] |- | [[Attēls:Akash with the President of India.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q56249786|Akash Manoj]]'' | | ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]'' | 2001-12-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/akash_manoj akash_manoj] | [[:d:Q56249786|Q56249786]] |- | [[Attēls:Al Roker by Gage Skidmore.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3240869|Al Roker]]'' | | [[aktieris]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q2310145|meteorologs]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q1154500|weather presenter]]''<br/>''[[:d:Q44508716|televīzijas personība]]''<br/>''[[:d:Q22662561|game show host]]'' | 1954-08-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/al_roker al_roker] | [[:d:Q3240869|Q3240869]] |- | | ''[[:d:Q23657171|Al Vernacchio]]'' | | [[skolotājs]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/al_vernacchio al_vernacchio] | [[:d:Q23657171|Q23657171]] |- | [[Attēls:Murabit, Alaa Open Debate.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q20684900|Alaa Murabit]]'' | | [[ārsts]]<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1989-10-26 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/alaa_murabit alaa_murabit] | [[:d:Q20684900|Q20684900]] |- | [[Attēls:Alain de Botton.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q123273|Alain de Botton]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[filozofs]]<br/>''[[:d:Q2516866|izdevējs]]''<br/>[[žurnālists]] | 1969-12-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Šveice]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/alain_de_botton alain_de_botton] | [[:d:Q123273|Q123273]] |- | [[Attēls:Alan Eustace in 2008.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18340990|Alan Eustace]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[Lidotājs|aviators]]<br/>''[[:d:Q6060450|skydiver]]'' | 1956-12-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/alan_eustace alan_eustace] | [[:d:Q18340990|Q18340990]] |- | [[Attēls:Alan Jamieson gn.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q44462701|Alan J. Jamieson]]'' | | ''[[:d:Q4205432|ihtiologs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/alan_jamieson_TEDxKingsParkSalon20211201-47587 alan_jamieson_TEDxKingsParkSalon20211201-47587] | [[:d:Q44462701|Q44462701]] |- | [[Attēls:Alanlightman.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2664403|Alan Lightman]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]'' | 1948-11-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/alan_lightman alan_lightman] | [[:d:Q2664403|Q2664403]] |- | | ''[[:d:Q4707679|Alan Russell]]'' | | ''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1956-06-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/alan_russell alan_russell] | [[:d:Q4707679|Q4707679]] |- | [[Attēls:AlanSiegel2010TED.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4707764|Alan Siegel]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1938-08-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/alan_siegel alan_siegel] | [[:d:Q4707764|Q4707764]] |- | | ''[[:d:Q23663053|Alanna Shaikh]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/alanna_shaikh alanna_shaikh]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1383 1383] | [[:d:Q23663053|Q23663053]] |- | [[Attēls:Alan Kay (3097597186) (cropped).jpg|center|128px]] | [[Alans Kejs]] | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[programmētājs]]<br/>''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q6168364|džeza ģitārists]]'' | 1940-05-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/alan_kay alan_kay] | [[:d:Q92742|Q92742]] |- | | ''[[:d:Q36122199|Alasdair Harris]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/alasdair_harris alasdair_harris] | [[:d:Q36122199|Q36122199]] |- | | ''[[:d:Q23712851|Alastair Parvin]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]'' | 1983-10-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/alastair_parvin alastair_parvin] | [[:d:Q23712851|Q23712851]] |- | [[Attēls:Albert-Laszlo Barabasi - Annual Meeting of the New Champions 2012.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q725467|Albert-László Barabási]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q93173891|network scientist]]'' | 1967-03-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Ungārija]]<br/>[[Rumānija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/albert_laszlo_barabasi albert_laszlo_barabasi] | [[:d:Q725467|Q725467]] |- | [[Attēls:Alberto Cairo - veDrò 2012.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3608178|Alberto Kairo]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q694748|fizioterapeits]]''<br/>[[advokāts]] | 1952-05-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Itālija]] | [https://www.ted.com/speakers/alberto_cairo alberto_cairo] | [[:d:Q3608178|Q3608178]] |- | [[Attēls:Alec Soth Headshot.jpeg|center|128px]] | ''[[:d:Q979236|Alec Soth]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1969 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/alec_soth alec_soth] | [[:d:Q979236|Q979236]] |- | [[Attēls:Premio Abdón Cifuentes 2015 - Alejandro Aravena 01.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3609433|Alejandro Alavena]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1967-06-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Čīle]] | [https://www.ted.com/speakers/alejandro_aravena alejandro_aravena] | [[:d:Q3609433|Q3609433]] |- | [[Attēls:Photo A. Sanchez Alvarado Si'an Kaan.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q27916228|Alejandro Sánchez Alvarado]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]'' | 1964-02-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/alejandro_sanchez_alvarado alejandro_sanchez_alvarado] | [[:d:Q27916228|Q27916228]] |- | | ''[[:d:Q23661662|Aleph Molinari]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>[[kinorežisors]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Meksika]] | [https://www.ted.com/speakers/aleph_molinari aleph_molinari] | [[:d:Q23661662|Q23661662]] |- | [[Attēls:TICTeC 2019- keynote Alessandra Orofino.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23759674|Alessandra Orofino]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/alessandra_orofino alessandra_orofino] | [[:d:Q23759674|Q23759674]] |- | | ''[[:d:Q23712668|Alessandro Acquisti]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/alessandro_acquisti alessandro_acquisti] | [[:d:Q23712668|Q23712668]] |- | | ''[[:d:Q41804368|Alex Edmans]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[zinātnieks]] | 1980 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/alex_edmans alex_edmans] | [[:d:Q41804368|Q41804368]] |- | [[Attēls:Alex Honnold in 2023 in Antarctica.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q979249|Alex Honnold]]'' | | ''[[:d:Q3951423|rock climber]]''<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q9149093|alpīnists]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 1985-08-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/alex_honnold alex_honnold] | [[:d:Q979249|Q979249]] |- | [[Attēls:Alex Kipman.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18237257|Alex Kipman]]'' | | | 1979 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/alex_kipman alex_kipman] | [[:d:Q18237257|Q18237257]] |- | | ''[[:d:Q23671474|Alex Laskey]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/alex_laskey alex_laskey] | [[:d:Q23671474|Q23671474]] |- | [[Attēls:Washington Football Team QB Alex Smith pregame (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q717897|Alex Smith]]'' | | ''[[:d:Q19204627|amerikāņu futbola spēlētājs]]'' | 1984-05-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/alex_smith alex_smith] | [[:d:Q717897|Q717897]] |- | | ''[[:d:Q119582933|Alex Soojung-Kim Pang]]'' | | ''[[:d:Q112125625|job coach]]''<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/alex_soojung-kim_pang alex_soojung-kim_pang] | [[:d:Q119582933|Q119582933]] |- | [[Attēls:Alex Steffen, 2008 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4717834|Alex Steffen]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | 1968 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/alex_steffen alex_steffen]<br/>[https://www.ted.com/speakers/74 74] | [[:d:Q4717834|Q4717834]] |- | [[Attēls:Alex Tabarrok speaking at TED in 2009.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4717865|Alex Tabarrok]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1966 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/alex_tabarrok alex_tabarrok] | [[:d:Q4717865|Q4717865]] |- | | ''[[:d:Q23727955|Alex Wissner-Gross]]'' | | [[fiziķis]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/alex_wissner_gross alex_wissner_gross] | [[:d:Q23727955|Q23727955]] |- | [[Attēls:Double Take-Alexa Meade.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q621627|Alexa Meade]]'' | | [[gleznotājs]]<br/>''[[:d:Q18074503|installation artist]]'' | 1986-09-03 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/alexa_meade alexa_meade] | [[:d:Q621627|Q621627]] |- | [[Attēls:Alexander Betts .jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q28531177|Alexander Betts]]'' | | ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | 1980-01-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/alexander_betts alexander_betts] | [[:d:Q28531177|Q28531177]] |- | | ''[[:d:Q16185639|Alexander Tsiaras]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>[[žurnālists]]<br/>[[gleznotājs]] | 1953 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/alexander_tsiaras alexander_tsiaras] | [[:d:Q16185639|Q16185639]] |- | [[Attēls:Guillaume Pousaz & Alexandr Wang - The Grove 2022 (Wang crop).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q112629173|Alexandr Wang]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1997 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/alexandr_wang alexandr_wang] | [[:d:Q112629173|Q112629173]] |- | [[Attēls:Alexandra Horowitz at National Book Festival 2025.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q66013634|Alexandra Horowitz]]'' | | ''[[:d:Q14565186|cognitive scientist]]'' | 1969-07-25 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/alexandra_horowitz alexandra_horowitz] | [[:d:Q66013634|Q66013634]] |- | | ''[[:d:Q107342867|Alexey Karpenkov]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1987-01-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Padomju Savienība]]<br/>[[Krievija]] | [https://www.ted.com/speakers/alexeykarpenkov alexeykarpenkov] | [[:d:Q107342867|Q107342867]] |- | [[Attēls:Wpd2026-loz- 08.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q108480961|Alexis Nikole Nelson]]'' | | ''[[:d:Q2906862|influencers]]''<br/>[[pavārs]]<br/>''[[:d:Q78847256|gatherer]]''<br/>''[[:d:Q27431213|cookbook writer]]'' | 1992-03-27 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/alexis_nikole_nelson alexis_nikole_nelson] | [[:d:Q108480961|Q108480961]] |- | [[Attēls:TechCrunch Disrupt NY 2015 - Day 3 (17205541529).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4721504|Alexis Ohanian]]'' | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q16023665|riska kapitālists]]''<br/>''[[:d:Q557880|investors]]'' | 1983-04-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/alexis_ohanian alexis_ohanian] | [[:d:Q4721504|Q4721504]] |- | [[Attēls:Al Seckel in 2009.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2023240|Al Seckel]]'' | | ''[[:d:Q3243461|kolekcionārs]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1958-09-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/al_seckel al_seckel] | [[:d:Q2023240|Q2023240]] |- | | ''[[:d:Q23784887|Ali Carr-Chellman]]'' | | ''[[:d:Q723682|dean]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ali_carr_chellman ali_carr_chellman] | [[:d:Q23784887|Q23784887]] |- | | ''[[:d:Q4724839|Ali Hajimiri]]'' | | [[inženieris]]<br/>[[profesors]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Irāna]] | [https://www.ted.com/speakers/ali_hajimiri ali_hajimiri] | [[:d:Q4724839|Q4724839]] |- | | ''[[:d:Q4725100|Ali Noorani]]'' | | | 1974 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ali_noorani ali_noorani] | [[:d:Q4725100|Q4725100]] |- | [[Attēls:Alice Dreger.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15430564|Alice Dreger]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q19509201|LGBTQ rights activist]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/alice_dreger alice_dreger] | [[:d:Q15430564|Q15430564]] |- | [[Attēls:17goffman-facebookJumbo-v2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q20017747|Alice Goffman]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1982 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/alice_goffman alice_goffman] | [[:d:Q20017747|Q20017747]] |- | [[Attēls:Alice Bows-Larkin at Elevate Festival 2015.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23760514|Alice Larkin]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q1113838|klimatologs]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/alice_bows_larkin alice_bows_larkin] | [[:d:Q23760514|Q23760514]] |- | | ''[[:d:Q94687894|Alice Pailhès]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/alice_pailhes alice_pailhes] | [[:d:Q94687894|Q94687894]] |- | | ''[[:d:Q4726061|Alice Rawsthorn]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q864380|biogrāfs]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1958-11-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/alice_rawsthorn alice_rawsthorn] | [[:d:Q4726061|Q4726061]] |- | | ''[[:d:Q108655421|Alicia Chong Rodriguez]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>[[inženieris]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/alicia_chong alicia_chong] | [[:d:Q108655421|Q108655421]] |- | | ''[[:d:Q111986830|Alicia Eggert]]'' | | [[mākslinieks]] | 1981 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/alicia_eggert alicia_eggert] | [[:d:Q111986830|Q111986830]] |- | [[Attēls:Alicia Garza.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q19609542|Alicia Garza]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1981-01-04 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/alicia_garza alicia_garza] | [[:d:Q19609542|Q19609542]] |- | | ''[[:d:Q23759747|Alisa Miller]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/alisa_miller alisa_miller] | [[:d:Q23759747|Q23759747]] |- | [[Attēls:Alison Gopnik Photo.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2647225|Alison Gopnik]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[filozofs]] | 1955-06-16 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/alison_gopnik alison_gopnik]<br/>[https://www.ted.com/speakers/998 998] | [[:d:Q2647225|Q2647225]] |- | [[Attēls:Alison Jackson at Haifa Museum of Art (2).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q431375|Alison Jackson]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1960-05-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/alison_jackson alison_jackson]<br/>[https://www.ted.com/speakers/186 186] | [[:d:Q431375|Q431375]] |- | [[Attēls:MJK39380 Alison Killing (See-Conference 2017).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23769251|Alison Killing]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''<br/>''[[:d:Q42909|reportieris]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/alison_killing alison_killing] | [[:d:Q23769251|Q23769251]] |- | | ''[[:d:Q23782666|Alix Generous]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/alix_generous alix_generous] | [[:d:Q23782666|Q23782666]] |- | | ''[[:d:Q23727980|Allan Adams]]'' | | [[fiziķis]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/allan_adams allan_adams] | [[:d:Q23727980|Q23727980]] |- | | ''[[:d:Q23784267|Allan Jones]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/allan_jones allan_jones] | [[:d:Q23784267|Q23784267]] |- | [[Attēls:Allan Savory (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4730957|Allan Savory]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]'' | 1935-09-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Zimbabve]] | [https://www.ted.com/speakers/allan_savory allan_savory] | [[:d:Q4730957|Q4730957]] |- | | ''[[:d:Q23662577|Allison Hunt]]'' | | ''[[:d:Q2296674|social media manager]]''<br/>''[[:d:Q1900657|marketer]]''<br/>''[[:d:Q61911662|tirgvedības konsultanti]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/allison_hunt allison_hunt] | [[:d:Q23662577|Q23662577]] |- | | ''[[:d:Q125824589|Almudena Toral]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q1414443|kinematogrāfs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/almudena_toral almudena_toral] | [[:d:Q125824589|Q125824589]] |- | [[Attēls:Official portrait of Alok Sharma crop 2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q478531|Alok Sharma]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q2883465|investment banker]]'' | 1967-09-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/alok_sharma alok_sharma] | [[:d:Q478531|Q478531]] |- | | ''[[:d:Q91949388|Alona Fyshe]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/alona_fyshe alona_fyshe] | [[:d:Q91949388|Q91949388]] |- | [[Attēls:Alvin Ailey - Revelations.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q449026|Alvin Ailey American Dance Theater]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/alvin_ailey_american_dance_theater alvin_ailey_american_dance_theater] | [[:d:Q449026|Q449026]] |- | [[Attēls:Bala portrait.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4647578|Alwar Balasubramaniam]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>[[gleznotājs]]<br/>''[[:d:Q11569986|klišejists]]''<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q1925963|grafiķis]]'' | 1971-06-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/a_balasubramaniam a_balasubramaniam] | [[:d:Q4647578|Q4647578]] |- | | ''[[:d:Q23782900|Alyson McGregor]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/alyson_mcgregor alyson_mcgregor] | [[:d:Q23782900|Q23782900]] |- | | ''[[:d:Q450477|Alyssa Monks]]'' | | [[gleznotājs]] | 1977-11-27 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/alyssa_monks alyssa_monks] | [[:d:Q450477|Q450477]] |- | [[Attēls:Amanda Bennett, USAGM CEO.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16151611|Amanda Bennett]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]'' | 1952-07-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/amanda_bennett amanda_bennett] | [[:d:Q16151611|Q16151611]] |- | [[Attēls:Amanda-Burden (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4739580|Amanda Burden]]'' | | [[ainavu arhitekts]]<br/>''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''<br/>[[politiķis]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/amanda_burden amanda_burden] | [[:d:Q4739580|Q4739580]] |- | [[Attēls:Amanda Gorman 2021.jpg|center|128px]] | [[Amanda Gormana]] | amerikāņu dzejniece un aktīviste | [[dzejnieks]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]'' | 1998-03-07 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/amanda_gorman amanda_gorman] | [[:d:Q52369134|Q52369134]] |- | [[Attēls:Amanda Palmer Open Piano for Refugees Vienna 2019 36.jpg|center|128px]] | [[Amanda Pālmere]] | | [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q2914170|ielu mākslinieks]]''<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>[[dramaturgs]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]''<br/>[[kinorežisors]] | 1976-04-30 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/amanda_palmer amanda_palmer] | [[:d:Q240377|Q240377]] |- | [[Attēls:Amanda Renteria (January 2025) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q14948755|Amanda Renteria]]'' | | ''[[:d:Q13388586|softball player]]''<br/>''[[:d:Q3665646|basketbolists]]''<br/>[[Amatpersona|uzņēmumu amatpersona]] | 1974-11-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/amanda_renteria amanda_renteria] | [[:d:Q14948755|Q14948755]] |- | | ''[[:d:Q47554100|Amanda Williams]]'' | | ''[[:d:Q3391743|visual artist]]''<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q18074503|installation artist]]''<br/>[[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q644687|ilustrators]]'' | 1974 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/amanda_williams amanda_williams] | [[:d:Q47554100|Q47554100]] |- | [[Attēls:Re-publica Portland 2019 - d1 (48935550272).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23797155|Amber Case]]'' | | ''[[:d:Q4773904|antropologs]]'' | 1987 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/amber_case amber_case] | [[:d:Q23797155|Q23797155]] |- | [[Attēls:Amber Galloway.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q27902885|Amber Galloway Gallego]]'' | | ''[[:d:Q10691728|zīmju valodas tulks]]'' | 1977-03-12 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/amber_galloway_gallego amber_galloway_gallego] | [[:d:Q27902885|Q27902885]] |- | | ''[[:d:Q83432826|Amber Hikes]]'' | | ''[[:d:Q19509201|LGBTQ rights activist]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/amber_hikes amber_hikes] | [[:d:Q83432826|Q83432826]] |- | [[Attēls:Amber McReynolds, USPS Governor.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q105675680|Amber McReynolds]]'' | | | 1979 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/amber_mcreynolds amber_mcreynolds] | [[:d:Q105675680|Q105675680]] |- | [[Attēls:Ameenah Gurib-Fakim.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q20022984|Ameenah Gurib-Fakim]]'' | | [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]'' | 1959-10-17 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Maurīcija]] | [https://www.ted.com/speakers/ameenah_gurib_fakim ameenah_gurib_fakim]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2073 2073] | [[:d:Q20022984|Q20022984]] |- | [[Attēls:AmelKarboul20160204London.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15703367|Amel Karboul]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[uzņēmējs]] | 1973-04-25 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Tunisija]] | [https://www.ted.com/speakers/dr_amel_karboul dr_amel_karboul] | [[:d:Q15703367|Q15703367]] |- | [[Attēls:America Ferrera at the 2025 Toronto International Film Festival (cropped2).jpg|center|128px]] | [[Amerika Ferrera]] | amerikāņu aktrise | ''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>''[[:d:Q2059704|TV režisors]]''<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]''<br/>[[kinoproducents]] | 1984-04-18 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/america_ferrera america_ferrera] | [[:d:Q219402|Q219402]] |- | | ''[[:d:Q4746085|Ami Klin]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Brazīlija]] | [https://www.ted.com/speakers/ami_klin ami_klin]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1370 1370] | [[:d:Q4746085|Q4746085]] |- | [[Attēls:United Nations Deputy Secretary General Amina Mohammed in 2023 - (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4746340|Amina J. Mohammed]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[ministrs]] | 1961-06-27 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Nigērija]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/amina_j_mohammed amina_j_mohammed] | [[:d:Q4746340|Q4746340]] |- | | ''[[:d:Q53147966|Amir Nizar Zuabi]]'' | | [[Režisors|teātra režisors]]<br/>''[[:d:Q2707485|scenogrāfs]]''<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]'' | 1976 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Palestīnas Valsts]] | [https://www.ted.com/speakers/amir_nizar_zuabi amir_nizar_zuabi] | [[:d:Q53147966|Q53147966]] |- | | ''[[:d:Q59340673|Amisha Padnani]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/amy_padnani amy_padnani] | [[:d:Q59340673|Q59340673]] |- | [[Attēls:Amishi Jha.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16211585|Amishi Jha]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1970-12-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/amishi_jha amishi_jha] | [[:d:Q16211585|Q16211585]] |- | | ''[[:d:Q23784357|Amit Sood]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/amit_sood amit_sood] | [[:d:Q23784357|Q23784357]] |- | [[Attēls:Amory Lovins, 2011 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q474194|Amory Lovins]]'' | | [[fiziķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q11295636|car designer]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | 1947-11-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/amory_lovins amory_lovins] | [[:d:Q474194|Q474194]] |- | [[Attēls:Amos Winter - MIT Mobility Lab.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q21550740|Amos Winter]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q5669847|assistant professor]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/amos_winter amos_winter] | [[:d:Q21550740|Q21550740]] |- | | ''[[:d:Q4749093|Amy B. Smith]]'' | | ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]'' | 1962-11-03 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/amy_smith amy_smith]<br/>[https://www.ted.com/speakers/3 3] | [[:d:Q4749093|Q4749093]] |- | [[Attēls:Acuddy.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4749151|Amy Cuddy]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]'' | 1972-07 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/amy_cuddy amy_cuddy] | [[:d:Q4749151|Q4749151]] |- | [[Attēls:Photo Credit- Evgenia Eliseeva.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q30069746|Amy Edmondson]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[profesors]]<br/>''[[:d:Q2462658|treneris]]''<br/>[[zinātnieks]] | 1959-03-31 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/amy_edmondson amy_edmondson] | [[:d:Q30069746|Q30069746]] |- | | ''[[:d:Q63456301|Amy Herman]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]''<br/>''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]''<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/amy_herman amy_herman] | [[:d:Q63456301|Q63456301]] |- | | ''[[:d:Q78873106|Amy L Baxter]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1967 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/amy_baxter amy_baxter] | [[:d:Q78873106|Q78873106]] |- | | ''[[:d:Q46782105|Amy L. Milton]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/amy_milton amy_milton] | [[:d:Q46782105|Q46782105]] |- | | ''[[:d:Q23656175|Amy Lockwood]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/amy_lockwood amy_lockwood] | [[:d:Q23656175|Q23656175]] |- | | ''[[:d:Q23798804|Amy O'Toole]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/amy_o_toole amy_o_toole] | [[:d:Q23798804|Q23798804]] |- | [[Attēls:Amy Purdy - 2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4749355|Amy Purdy]]'' | | [[aktieris]]<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q133901084|para snowboarder]]'' | 1979-11-07 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/amy_purdy amy_purdy] | [[:d:Q4749355|Q4749355]] |- | [[Attēls:Amy Tan.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q234989|Amy Tan]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]'' | 1952-02-19 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/amy_tan amy_tan] | [[:d:Q234989|Q234989]] |- | [[Attēls:Dubai Future Forum 2024 - Amy Webb.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4749439|Amy Webb]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[zinātnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q846430|futurist]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1974-10-18 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/amy_webb amy_webb] | [[:d:Q4749439|Q4749439]] |- | [[Attēls:Anab Jain (3331817244).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q125746197|Anab Jain]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]''<br/>[[profesors]]<br/>''[[:d:Q846430|futurist]]''<br/>''[[:d:Q1414443|kinematogrāfs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/anab_jain anab_jain] | [[:d:Q125746197|Q125746197]] |- | | ''[[:d:Q23661617|Anand Agarawala]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/anand_agarawala anand_agarawala] | [[:d:Q23661617|Q23661617]] |- | [[Attēls:Anand Giridharadas - PopTech 2011 - Camden Maine USA.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4751249|Anand Giridharadas]]'' | | ''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1981-09-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/anand_giridharadas anand_giridharadas] | [[:d:Q4751249|Q4751249]] |- | | ''[[:d:Q18398176|Anand Varma]]'' | | [[fotogrāfs]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/anand_varma anand_varma] | [[:d:Q18398176|Q18398176]] |- | [[Attēls:Ananda Shankar Jayant for her outstanding contribution to Bharatanatyam (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q19898324|Ananda Shankar Jayant]]'' | | ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]'' | 1961-09-27 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/ananda_shankar_jayant ananda_shankar_jayant] | [[:d:Q19898324|Q19898324]] |- | [[Attēls:Anant Agarwal in 2015 New America panel.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q92736|Anant Agarwal]]'' | | [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1959<br/>1958 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/anant_agarwal anant_agarwal] | [[:d:Q92736|Q92736]] |- | [[Attēls:Anas Aremeyaw Anas.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4751775|Anas Aremeyaw Anas]]'' | | [[žurnālists]] | 1970s | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Gana]] | [https://www.ted.com/speakers/anas_aremeyaw_anas anas_aremeyaw_anas] | [[:d:Q4751775|Q4751775]] |- | | ''[[:d:Q16199723|Anastasia Taylor-Lind]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>[[dzejnieks]]<br/>''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]'' | 1981-05-08 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/anastasia_taylor_lind anastasia_taylor_lind] | [[:d:Q16199723|Q16199723]] |- | | ''[[:d:Q23772818|Anders Fjellberg]]'' | | [[žurnālists]] | 1988-10-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Norvēģija]] | [https://www.ted.com/speakers/anders_fjellberg anders_fjellberg] | [[:d:Q23772818|Q23772818]] |- | | ''[[:d:Q23784626|Anders Ynnerman]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | 1963-03-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Zviedrija]] | [https://www.ted.com/speakers/anders_ynnerman anders_ynnerman] | [[:d:Q23784626|Q23784626]] |- | [[Attēls:TechCrunch Disrupt NY 2016 - Day 3 (26682587010).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23712695|Andras Forgacs]]'' | | [[komersants]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/andras_forgacs andras_forgacs] | [[:d:Q23712695|Q23712695]] |- | [[Attēls:Andrea Ghez (cropped1).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q493956|Andrea M. Ghez]]'' | | [[astronoms]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[matemātiķis]]<br/>[[zinātnieks]] | 1965-06-16 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/andrea_ghez andrea_ghez] | [[:d:Q493956|Q493956]] |- | [[Attēls:Andreas Ekström.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q5707482|Andreas Ekström]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]] | 1975-10-29<br/>1975 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Zviedrija]] | [https://www.ted.com/speakers/andreas_ekstrom andreas_ekstrom] | [[:d:Q5707482|Q5707482]] |- | | ''[[:d:Q23670498|Andreas Raptopoulos]]'' | | [[iestādes vadītājs]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/andreas_raptopoulos andreas_raptopoulos] | [[:d:Q23670498|Q23670498]] |- | [[Attēls:Andreas Schleicher, 2013 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q71557|Andreas Schleicher]]'' | | [[profesors]]<br/>[[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''<br/>[[zinātnieks]] | 1964-07-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/andreas_schleicker andreas_schleicker] | [[:d:Q71557|Q71557]] |- | | ''[[:d:Q23713628|Andres Lozano]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>[[ārsts]] | 20th century<br/>1959 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/andres_lozano andres_lozano] | [[:d:Q23713628|Q23713628]] |- | | ''[[:d:Q23728849|Andrew Bastawrous]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/andrew_bastawrous andrew_bastawrous] | [[:d:Q23728849|Q23728849]] |- | [[Attēls:Andrew Bird (52413565996) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q503783|Andrew Bird]]'' | | [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>''[[:d:Q3560496|fiddler]]''<br/>''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>''[[:d:Q7042855|filmas montāžists]]''<br/>[[ģitārists]]<br/>''[[:d:Q1792566|whistle artist]]'' | 1973-07-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/andrew_bird andrew_bird] | [[:d:Q503783|Q503783]] |- | [[Attēls:Kiosk Copyright, Design, and Digital Culture (15461376932) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23662266|Andrew Blum]]'' | | [[žurnālists]] | 1977-03-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/andrew_blum andrew_blum] | [[:d:Q23662266|Q23662266]] |- | | ''[[:d:Q42808292|Andrew E. Pelling]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/andrew_pelling andrew_pelling] | [[:d:Q42808292|Q42808292]] |- | | ''[[:d:Q23713796|Andrew Fitzgerald]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/andrew_fitzgerald andrew_fitzgerald] | [[:d:Q23713796|Q23713796]] |- | [[Attēls:Andrew Forrest (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q504773|Andrew Forrest]]'' | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q6116070|jackaroo]]'' | 1961-11-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/andrew_forrest andrew_forrest] | [[:d:Q504773|Q504773]] |- | | ''[[:d:Q23073107|Andrew J. Connolly]]'' | | ''[[:d:Q2998308|kosmologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[astronoms]]<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/andrew_connolly andrew_connolly] | [[:d:Q23073107|Q23073107]] |- | | ''[[:d:Q78398013|Andrew Marantz]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1984-09-26<br/>1984 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/andrew_marantz andrew_marantz] | [[:d:Q78398013|Q78398013]] |- | [[Attēls:Andrew McAfee FT-McKinsey BBYA 2014(LowerContrast).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15109666|Andrew McAfee]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | 1967 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/andrew_mcafee andrew_mcafee] | [[:d:Q15109666|Q15109666]] |- | [[Attēls:Andrew Mwenda.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4591759|Andrew Mwenda]]'' | | [[žurnālists]] | 1972 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Uganda]] | [https://www.ted.com/speakers/andrew_mwenda andrew_mwenda] | [[:d:Q4591759|Q4591759]] |- | [[Attēls:Andrew Solomon 2015.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q645362|Andrew Solomon]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1113899|klīniskais psihologs]]'' | 1963-10-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/andrew_solomon andrew_solomon] | [[:d:Q645362|Q645362]] |- | [[Attēls:Andrew Ng at TechCrunch Disrupt SF 2017.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2846695|Andrew Y. Ng]]'' | | ''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[komersants]] | 1976-04-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/andrew_ng andrew_ng] | [[:d:Q2846695|Q2846695]] |- | | ''[[:d:Q20020931|Andrew Youn]]'' | | ''[[:d:Q12336252|social entrepreneur]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/andrew_youn andrew_youn] | [[:d:Q20020931|Q20020931]] |- | [[Attēls:Andri Snaer Magnason.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q463575|Andri Snær Magnason]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[dzejnieks]] | 1973-07-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Islande]] | [https://www.ted.com/speakers/andri_snaer_magnason andri_snaer_magnason] | [[:d:Q463575|Q463575]] |- | | ''[[:d:Q23840135|Andrés Ruzo]]'' | | [[zinātnieks]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Peru]]<br/>[[Nikaragva]] | [https://www.ted.com/speakers/andres_ruzo andres_ruzo] | [[:d:Q23840135|Q23840135]] |- | | ''[[:d:Q16218437|Andy Dunn]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1979-02-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/andy_dunn andy_dunn] | [[:d:Q16218437|Q16218437]] |- | | ''[[:d:Q4760818|Andy Hobsbawm]]'' | | [[mūziķis]]<br/>[[uzņēmējs]] | 1963-06-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/andy_hobsbawm andy_hobsbawm] | [[:d:Q4760818|Q4760818]] |- | [[Attēls:Andy Puddicombe (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16214139|Andy Puddicombe]]'' | | ''[[:d:Q854997|Buddhist monk]]''<br/>[[uzņēmējs]] | 1972-09-23<br/>1974 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/andy_puddicombe andy_puddicombe]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1519 1519] | [[:d:Q16214139|Q16214139]] |- | [[Attēls:Andy Yen - Is Privacy Supporting Cybercrime.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23759707|Andy Yen]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[iestādes vadītājs]]<br/>''[[:d:Q4479442|founder]]''<br/>[[fiziķis]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/andy_yen andy_yen] | [[:d:Q23759707|Q23759707]] |- | [[Attēls:Angel Hsu headshot.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q59348689|Angel Hsu]]'' | | ''[[:d:Q1113838|klimatologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1983-02-23 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/angel_hsu angel_hsu] | [[:d:Q59348689|Q59348689]] |- | | ''[[:d:Q4762378|Angela Belcher]]'' | | [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]'' | 1968 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/angela_belcher angela_belcher] | [[:d:Q4762378|Q4762378]] |- | [[Attēls:Angela Duckworth, 2017 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16198258|Angela Duckworth]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q2994387|padomdevējs]]'' | 1970 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/angela_lee_duckworth angela_lee_duckworth]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1648 1648] | [[:d:Q16198258|Q16198258]] |- | | ''[[:d:Q23797730|Angela Patton]]'' | | ''[[:d:Q2462658|treneris]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/angela_patton angela_patton] | [[:d:Q23797730|Q23797730]] |- | | ''[[:d:Q90287679|Angelicque E. White]]'' | | ''[[:d:Q3546255|okeanogrāfs]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/angelicque_white angelicque_white] | [[:d:Q90287679|Q90287679]] |- | [[Attēls:Angélique Kidjo 2023.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q231276|Angelique Kidjo]]'' | | [[dziedātājs]]<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q66314404|jazz singer]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]'' | 1960-07-14 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Benina]]<br/>[[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/angelique_kidjo angelique_kidjo] | [[:d:Q231276|Q231276]] |- | [[Attēls:Angelo Vermeulen.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q13429632|Angelo Vermeulen]]'' | | ''[[:d:Q3391743|visual artist]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>[[kosmonauts]]<br/>[[fotogrāfs]]<br/>[[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q18074503|installation artist]]'' | 1971 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Beļģija]] | [https://www.ted.com/speakers/angelo_vermeulen angelo_vermeulen] | [[:d:Q13429632|Q13429632]] |- | [[Attēls:Angélica Dass retratos.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q51882246|Angélica Dass]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>[[fotogrāfs]] | 1979 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Brazīlija]] | [https://www.ted.com/speakers/angelica_dass angelica_dass] | [[:d:Q51882246|Q51882246]] |- | | ''[[:d:Q20880943|Anicka Yi]]'' | | [[gleznotājs]] | 1971 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/anicka_yi anicka_yi] | [[:d:Q20880943|Q20880943]] |- | | ''[[:d:Q53865446|Anika Goss-Foster]]'' | | ''[[:d:Q2462658|treneris]]'' | 1971 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/anika_goss anika_goss] | [[:d:Q53865446|Q53865446]] |- | [[Attēls:Anil Ananthaswamy.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23783480|Anil Ananthaswamy]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/anil_ananthaswamy anil_ananthaswamy] | [[:d:Q23783480|Q23783480]] |- | [[Attēls:Anil K gupta Erudite Conclave Medical College, Thiruvananthapuram.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q4764657|Anil Kumar Gupta]]'' | | ''[[:d:Q1900657|marketer]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1949 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/anil_gupta anil_gupta] | [[:d:Q4764657|Q4764657]] |- | [[Attēls:Congreso Futuro - 2019-01-14 - 09.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q22087352|Anil Seth]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1972-06-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/anil_seth anil_seth] | [[:d:Q22087352|Q22087352]] |- | [[Attēls:Anima Anandkumar speaking at AAAS 2026.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q29167831|Anima Anandkumar]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/anima_anandkuma anima_anandkuma] | [[:d:Q29167831|Q29167831]] |- | | ''[[:d:Q83274545|Anirudh Sharma]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/anirudh_sharma anirudh_sharma] | [[:d:Q83274545|Q83274545]] |- | | ''[[:d:Q117222036|Anjali Kumar]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/anjali_kumar anjali_kumar] | [[:d:Q117222036|Q117222036]] |- | [[Attēls:Anjali Sud 41139141434.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q55686689|Anjali Sud]]'' | | [[iestādes vadītājs]] | 1983 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/anjali_sud anjali_sud] | [[:d:Q55686689|Q55686689]] |- | | ''[[:d:Q60195513|Anjali Tripathi]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/anjali_tripathi anjali_tripathi] | [[:d:Q60195513|Q60195513]] |- | [[Attēls:Anjan Chatterjee-neuroscientist.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4765748|Anjan Chatterjee]]'' | | [[skolotājs]]<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | 1958-10-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/anjan_chatterjee anjan_chatterjee] | [[:d:Q4765748|Q4765748]] |- | [[Attēls:Anjan Sundaram 2025 Oslo Freedom Forum.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16981606|Anjan Sundaram]]'' | | [[žurnālists]] | 1983 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/anjan_sundaram anjan_sundaram] | [[:d:Q16981606|Q16981606]] |- | | ''[[:d:Q23782708|Ann Cooper]]'' | | ''[[:d:Q2576499|nutritionist]]''<br/>''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''<br/>''[[:d:Q1495660|food critic]]'' | 1934 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ann_cooper ann_cooper] | [[:d:Q23782708|Q23782708]] |- | | ''[[:d:Q23783053|Ann Morgan]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ann_morgan ann_morgan] | [[:d:Q23783053|Q23783053]] |- | [[Attēls:AnnMarie Thomas (17598060293) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q22073671|AnnMarie Thomas]]'' | | ''[[:d:Q1906857|mehānikas inženieris]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/annmarie_thomas annmarie_thomas] | [[:d:Q22073671|Q22073671]] |- | [[Attēls:Anna Deavere Smith.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q286777|Anna Deavere Smith]]'' | | ''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[dramaturgs]]<br/>[[aktieris]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | 1950-09-18 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/anna_deavere_smith anna_deavere_smith] | [[:d:Q286777|Q286777]] |- | | ''[[:d:Q60212870|Anna Greka]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/anna_greka anna_greka] | [[:d:Q60212870|Q60212870]] |- | | ''[[:d:Q4767076|Anna Heringer]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1977-10-13 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/anna_heringer anna_heringer] | [[:d:Q4767076|Q4767076]] |- | | ''[[:d:Q125484256|Anna Malaika Tubbs]]'' | | ''[[:d:Q2306091|sociologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/anna_malaika_tubbs anna_malaika_tubbs] | [[:d:Q125484256|Q125484256]] |- | | ''[[:d:Q42320877|Anna Maria Coclite]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/anna_maria_coclite_TEDxVienna20221008-50437 anna_maria_coclite_TEDxVienna20221008-50437] | [[:d:Q42320877|Q42320877]] |- | | ''[[:d:Q23656753|Anna Mracek Dietrich]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/anna_mracek_dietrichs anna_mracek_dietrichs] | [[:d:Q23656753|Q23656753]] |- | | ''[[:d:Q111575965|Anna Piperal]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/anna_piperal anna_piperal] | [[:d:Q111575965|Q111575965]] |- | [[Attēls:Anna Rosling Rönnlund on "Factfulness".jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q24680868|Anna Rosling Rönnlund]]'' | | [[programmatūras izstrādātājs]]<br/>''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1975-04-04 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Zviedrija]] | [https://www.ted.com/speakers/anna_rosling_ronnlund anna_rosling_ronnlund] | [[:d:Q24680868|Q24680868]] |- | | ''[[:d:Q58754610|Anna Rothschild]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/anna_rothschild anna_rothschild] | [[:d:Q58754610|Q58754610]] |- | | ''[[:d:Q27058390|Anne Basting]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | 1960s | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/anne_basting anne_basting] | [[:d:Q27058390|Q27058390]] |- | [[Attēls:Anne Curzan - Anatol Rodgers Lecture.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q19364739|Anne Curzan]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q14467526|valodnieks]]'' | 1969 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/anne_curzan anne_curzan] | [[:d:Q19364739|Q19364739]] |- | [[Attēls:Anne Lamott at San Diego Writers Festival 2026.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2838773|Anne Lamott]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]'' | 1954-04-10 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/anne_lamott anne_lamott] | [[:d:Q2838773|Q2838773]] |- | | ''[[:d:Q56722014|Anne Madden]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/anne_madden anne_madden] | [[:d:Q56722014|Q56722014]] |- | | ''[[:d:Q79317367|Anne Marie Albano]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/anne_marie_albano anne_marie_albano] | [[:d:Q79317367|Q79317367]] |- | [[Attēls:Anne Milgram official DEA photo.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4768651|Anne Milgram]]'' | | [[advokāts]] | 1970-12-01 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/anne_milgram anne_milgram] | [[:d:Q4768651|Q4768651]] |- | | ''[[:d:Q23091382|Anne Pasternak]]'' | | ''[[:d:Q674426|kurators]]''<br/>''[[:d:Q4164507|mākslas kritiķis]]''<br/>''[[:d:Q780596|mākslas kurators]]'' | 1964 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/anne_pasternak anne_pasternak] | [[:d:Q23091382|Q23091382]] |- | [[Attēls:Special Operations Policy Forum 2018 (45000180525).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q465477|Anne-Marie Slaughter]]'' | | ''[[:d:Q185351|jurists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[advokāts]]<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>''[[:d:Q21281706|academic administrator]]''<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]'' | 1958-09-27 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/anne_marie_slaughter anne_marie_slaughter] | [[:d:Q465477|Q465477]] |- | | ''[[:d:Q23670515|Annette Heuser]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/annette_heuser annette_heuser] | [[:d:Q23670515|Q23670515]] |- | [[Attēls:Annie Murphy Paul & Alice Wilder (7747958128).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23657111|Annie Murphy Paul]]'' | | [[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/annie_murphy_paul annie_murphy_paul] | [[:d:Q23657111|Q23657111]] |- | [[Attēls:Annie Rauwerda smiling 1 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q109628790|Annie Rauwerda]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>''[[:d:Q2906862|influencers]]'' | 1999-11-27 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/annie_rauwerda annie_rauwerda] | [[:d:Q109628790|Q109628790]] |- | [[Attēls:Anote Tong (1) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q57456|Anote Tong]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[diplomāts]] | 1952-06-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kiribati]] | [https://www.ted.com/speakers/anote_tong anote_tong] | [[:d:Q57456|Q57456]] |- | [[Attēls:Anthony Atala, Printing a Human Kidney on Stage (5507356887).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4772039|Anthony Atala]]'' | | [[ārsts]] | 1958-07-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/anthony_atala anthony_atala] | [[:d:Q4772039|Q4772039]] |- | [[Attēls:Anthony Fauci in 2023 02 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q573246|Anthony Fauci]]'' | | ''[[:d:Q12119633|imunologi]]''<br/>[[ārsts]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1940-12-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/anthony_fauci anthony_fauci] | [[:d:Q573246|Q573246]] |- | [[Attēls:Anthony Goldbloom Kaggle founder and CEO (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4772605|Anthony Goldbloom]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1983-06-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/anthony_goldbloom anthony_goldbloom] | [[:d:Q4772605|Q4772605]] |- | [[Attēls:ACLU Anthony D Romero.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1568107|Anthony Romero]]'' | | [[advokāts]] | 1965-07-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/anthony_d_romero anthony_d_romero] | [[:d:Q1568107|Q1568107]] |- | | ''[[:d:Q97585702|Anthony Veneziale]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/anthony_veneziale anthony_veneziale] | [[:d:Q97585702|Q97585702]] |- | | ''[[:d:Q33225951|Antoine Gourévitch]]'' | | ''[[:d:Q15978655|konsultants]]'' | 1967-10-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/antoine_gourevitch antoine_gourevitch] | [[:d:Q33225951|Q33225951]] |- | | ''[[:d:Q23759553|Antonio Donato Nobre]]'' | | [[zinātnieks]] | 1958 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Brazīlija]] | [https://www.ted.com/speakers/antonio_donato_nobre antonio_donato_nobre] | [[:d:Q23759553|Q23759553]] |- | [[Attēls:António Guterres United Nations Secretary-General in 2024 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Antoniu Guterrešs]] | | [[politiķis]] | 1949-04-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Portugāle]]<br/>[[Austrumtimora]] | [https://www.ted.com/speakers/antonio_guterres antonio_guterres] | [[:d:Q311440|Q311440]] |- | [[Attēls:AntonyGarrettLisi.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2600403|Antony Garrett Lisi]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q13561328|surfer]]''<br/>''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]'' | 1968-01-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/garrett_lisi garrett_lisi] | [[:d:Q2600403|Q2600403]] |- | [[Attēls:Antony Gormley Встреча с Гормли на выставке crop.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q360371|Antony Gormley]]'' | | ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q2707485|scenogrāfs]]''<br/>[[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q15296811|zīmētājs]]''<br/>''[[:d:Q18074503|installation artist]]''<br/>[[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q1925963|grafiķis]]''<br/>[[gleznotājs]] | 1950-08-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/antony_gormley antony_gormley] | [[:d:Q360371|Q360371]] |- | [[Attēls:António Damásio no Fronteiras do Pensamento Porto Alegre 2013 cropped.png|center|128px]] | ''[[:d:Q380207|António Damásio]]'' | | ''[[:d:Q783906|neirologs]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[filozofs]] | 1944-02-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Portugāle]] | [https://www.ted.com/speakers/antonio_damasio antonio_damasio] | [[:d:Q380207|Q380207]] |- | | ''[[:d:Q106520203|Anu Puusa]]'' | | | 1975-04-02 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Somija]] | [https://www.ted.com/speakers/anu_puusa anu_puusa] | [[:d:Q106520203|Q106520203]] |- | [[Attēls:Anupam Mishra.png|center|128px]] | ''[[:d:Q4777823|Anupam Mishra]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | 1947-06-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]]<br/>[[Britu Indija]]<br/>[[Indijas Domīnija]] | [https://www.ted.com/speakers/anupam_mishra anupam_mishra] | [[:d:Q4777823|Q4777823]] |- | | ''[[:d:Q58813001|Anushka Naiknaware]]'' | | ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]'' | 2003 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/anushka_naiknaware anushka_naiknaware] | [[:d:Q58813001|Q58813001]] |- | | ''[[:d:Q24051923|Aomawa Shields]]'' | | [[astronoms]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/aomawa_shields aomawa_shields] | [[:d:Q24051923|Q24051923]] |- | [[Attēls:Aparna Nancherla LBJ Presidential Library 2019 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q24884398|Aparna Nancherla]]'' | | [[komiķis]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]'' | 1982-08-22 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/aparna_nancherla aparna_nancherla] | [[:d:Q24884398|Q24884398]] |- | | ''[[:d:Q23657177|Aparna Rao]]'' | | [[mākslinieks]] | 1978 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/aparna_rao aparna_rao] | [[:d:Q23657177|Q23657177]] |- | [[Attēls:Apiorkor Seyiram Ashong-Abbey in hijab.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q106228455|Apiorkor Seyiram Ashong-Abbey]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[dzejnieks]] | 1988-04-01 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Gana]] | [https://www.ted.com/speakers/apiorkor_seyiram_ashong_abbey apiorkor_seyiram_ashong_abbey] | [[:d:Q106228455|Q106228455]] |- | [[Attēls:Apolinario Passos at SXSW London 2025.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q136515003|Apolinário Passos]]'' | | ''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>[[mākslinieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Brazīlija]] | [https://www.ted.com/speakers/apolinario_passos apolinario_passos] | [[:d:Q136515003|Q136515003]] |- | | ''[[:d:Q4780347|Apollo Robbins]]'' | | ''[[:d:Q15978655|konsultants]]''<br/>''[[:d:Q15855449|magician]]''<br/>[[aktieris]] | 1974-05-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/apollo_robbins apollo_robbins] | [[:d:Q4780347|Q4780347]] |- | [[Attēls:Picture of Ari Wallach.png|center|128px]] | ''[[:d:Q4790131|Ari Wallach]]'' | | ''[[:d:Q846430|futurist]]'' | 1974 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ari_wallach ari_wallach] | [[:d:Q4790131|Q4790131]] |- | | ''[[:d:Q93523410|Ariana Curtis]]'' | | [[vēsturnieks]]<br/>''[[:d:Q674426|kurators]]''<br/>''[[:d:Q47090899|museum professional]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/ariana_curtis ariana_curtis] | [[:d:Q93523410|Q93523410]] |- | [[Attēls:Arianna Huffington 2011 Shankbone 2.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q233397|Arianna Huffington]]'' | | ''[[:d:Q2722764|radio personība]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q864380|biogrāfs]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]'' | 1950-07-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Grieķija]] | [https://www.ted.com/speakers/arianna_huffington arianna_huffington] | [[:d:Q233397|Q233397]] |- | [[Attēls:Ariel Garten Playing Quintephone at ICMC2007imgp7900cpq.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4790411|Ariel Garten]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]'' | 1979-09-24 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/ariel_garten ariel_garten] | [[:d:Q4790411|Q4790411]] |- | [[Attēls:Ariel Waldman (8543944344).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q65122975|Ariel Waldman]]'' | | ''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ariel_waldman ariel_waldman] | [[:d:Q65122975|Q65122975]] |- | | ''[[:d:Q23662627|Aris Venetikidis]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/aris_venetikidis aris_venetikidis] | [[:d:Q23662627|Q23662627]] |- | | ''[[:d:Q59428262|Armando Azua-Bustos]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/armando_azua_bustos armando_azua_bustos] | [[:d:Q59428262|Q59428262]] |- | | ''[[:d:Q123785656|Arnav Kapur]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/arnav_kapur arnav_kapur] | [[:d:Q123785656|Q123785656]] |- | [[Attēls:Arthur Brooks (16066140274).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4798155|Arthur C. Brooks]]'' | | ''[[:d:Q15319501|social scientist]]'' | 1964-05-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/arthur_brooks arthur_brooks] | [[:d:Q4798155|Q4798155]] |- | | ''[[:d:Q709449|Arthur Ganson]]'' | | ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q713223|artist-in-residence]]'' | 1955 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/arthur_ganson arthur_ganson] | [[:d:Q709449|Q709449]] |- | | ''[[:d:Q4800011|Arthur Potts Dawson]]'' | | | 1971-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/arthur_potts_dawson arthur_potts_dawson] | [[:d:Q4800011|Q4800011]] |- | [[Attēls:Arthur T. Benjamin in 2007.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2865351|Arthur T. Benjamin]]'' | | [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1961-03-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/arthur_benjamin arthur_benjamin] | [[:d:Q2865351|Q2865351]] |- | [[Attēls:Arunabha Ghosh at Sustainable Development Impact Summit 2021.png|center|128px]] | ''[[:d:Q118640613|Arunabha Ghosh]]'' | | [[iestādes vadītājs]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/arunabha_ghosh arunabha_ghosh] | [[:d:Q118640613|Q118640613]] |- | [[Attēls:Arunachalam Muruganantham in California.jpeg|center|128px]] | ''[[:d:Q235553|Arunachalam Muruganantham]]'' | | ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>[[uzņēmējs]] | 1962-10-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/arunachalam_muruganantham arunachalam_muruganantham] | [[:d:Q235553|Q235553]] |- | [[Attēls:Arvind Gupta Oct 2010 IUCAA.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q3633965|Arvind Gupta]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]'' | 1953-12-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/arvind_gupta arvind_gupta] | [[:d:Q3633965|Q3633965]] |- | | ''[[:d:Q23727967|Ash Beckham]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ash_beckham ash_beckham] | [[:d:Q23727967|Q23727967]] |- | [[Attēls:Asha de Vos cropped.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23768737|Asha de Vos]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]'' | 1979 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Šrilanka]] | [https://www.ted.com/speakers/asha_de_vos asha_de_vos] | [[:d:Q23768737|Q23768737]] |- | | ''[[:d:Q23783386|Asher Hasan]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/asher_hasan asher_hasan] | [[:d:Q23783386|Q23783386]] |- | [[Attēls:Ashif Shaikh.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4805056|Ashif Shaikh]]'' | | | 1982-10-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/ashif_shaikh ashif_shaikh] | [[:d:Q4805056|Q4805056]] |- | | ''[[:d:Q87237972|Ashley V. Whillans]]'' | | ''[[:d:Q99193996|behavioral scientist]]''<br/>''[[:d:Q5669847|assistant professor]]''<br/>[[aktieris]]<br/>[[autors]] | 1988-05-25 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/ashley_whillans_1 ashley_whillans_1]<br/>[https://www.ted.com/speakers/ashley_whillans ashley_whillans] | [[:d:Q87237972|Q87237972]] |- | | ''[[:d:Q4806016|Ashton Applewhite]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1952-06-27 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ashton_applewhite ashton_applewhite] | [[:d:Q4806016|Q4806016]] |- | [[Attēls:Asmeret Asefaw Berhe, DOE Director.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q55955709|Asmeret Asefaw Berhe]]'' | | ''[[:d:Q12370538|augsnes pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/asmeret_berhe asmeret_berhe] | [[:d:Q55955709|Q55955709]] |- | | ''[[:d:Q23782514|Aspen Baker]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/aspen_baker aspen_baker] | [[:d:Q23782514|Q23782514]] |- | [[Attēls:Astro Teller candid.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4811519|Astro Teller]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]'' | 1970-05-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/astro_teller astro_teller] | [[:d:Q4811519|Q4811519]] |- | [[Attēls:Atul Gawande, USAID Assistant Administrator.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2751383|Atul Gawande]]'' | | ''[[:d:Q18533509|medical writer]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[profesors]]<br/>''[[:d:Q774306|ķirurgs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1965-11-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/atul_gawande_1 atul_gawande_1] | [[:d:Q2751383|Q2751383]] |- | [[Attēls:Aubrey de Grey - How We Will Beat Aging.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q175969|Aubrey de Grey]]'' | | ''[[:d:Q20107384|gerontologi]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q133575875|anti-aging practitioner and activist]]'' | 1963-04-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/aubrey_de_grey aubrey_de_grey] | [[:d:Q175969|Q175969]] |- | [[Attēls:Audrey Choi at Sustainable Development Impact Summit 2021.png|center|128px]] | ''[[:d:Q112670837|Audrey Choi]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]'' | 1968 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/audrey_choi audrey_choi] | [[:d:Q112670837|Q112670837]] |- | [[Attēls:EPFL 2020 Auke Ijspeert Portrait.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q24040710|Auke Jan Ijspeert]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1971 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Šveice]] | [https://www.ted.com/speakers/auke_ijspeert auke_ijspeert] | [[:d:Q24040710|Q24040710]] |- | | ''[[:d:Q23795350|Auret van Heerden]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/auret_van_heerden auret_van_heerden] | [[:d:Q23795350|Q23795350]] |- | [[Attēls:Ava DuVernay 2015.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4827381|Ava DuVernay]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]'' | 1972-08-24 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ava_duvernay ava_duvernay] | [[:d:Q4827381|Q4827381]] |- | [[Attēls:Avi Loeb in 2023 02 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2821842|Avi Loeb]]'' | | ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q18921227|ufologist]]'' | 1962-02-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Izraēla]] | [https://www.ted.com/speakers/avi_loeb avi_loeb] | [[:d:Q2821842|Q2821842]] |- | | ''[[:d:Q22279966|Avi Reichental]]'' | | ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]'' | 1957-01-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Izraēla]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/avi_reichental avi_reichental] | [[:d:Q22279966|Q22279966]] |- | [[Attēls:Avi rubin kimball brace cfp2006 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4828480|Avi Rubin]]'' | | [[inženieris]] | 1967-11-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/avi_rubin avi_rubin] | [[:d:Q4828480|Q4828480]] |- | [[Attēls:Prof. Avinash Persaud (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4828876|Avinash Persaud]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | 1966-06-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/avinash_persaud avinash_persaud] | [[:d:Q4828876|Q4828876]] |- | | ''[[:d:Q33199187|Axel Reinaud]]'' | | ''[[:d:Q15978655|konsultants]]''<br/>[[komersants]] | 1967-10-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/axel_reinaud axel_reinaud] | [[:d:Q33199187|Q33199187]] |- | [[Attēls:Ayana Johnson, profile of a marine biologist.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q50074170|Ayana Elizabeth Johnson]]'' | | ''[[:d:Q16185210|policy advisor]]'' | 1980-08-23 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ayana_elizabeth_johnson ayana_elizabeth_johnson] | [[:d:Q50074170|Q50074170]] |- | [[Attēls:Ayanna M. Howard - SnoMote.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q11644|Ayanna Howard]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>''[[:d:Q3437279|roboticist]]''<br/>[[inženieris]] | 1972-01-24 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ayanna_howard ayanna_howard] | [[:d:Q11644|Q11644]] |- | [[Attēls:Picture of Professor Ayelet Fishbach.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q54805533|Ayelet Fishbach]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q10672931|social psychologist]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Izraēla]] | [https://www.ted.com/speakers/ayelet_fishbach ayelet_fishbach] | [[:d:Q54805533|Q54805533]] |- | [[Attēls:Ayọ Tometi - 2021 (51648565860) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q19885291|Ayọ Tometi]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1984-08-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Nigērija]] | [https://www.ted.com/speakers/opal_tometi opal_tometi] | [[:d:Q19885291|Q19885291]] |- | | ''[[:d:Q50208514|Azim F. Shariff]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/azim_shariff azim_shariff] | [[:d:Q50208514|Q50208514]] |- | | ''[[:d:Q4832583|Azim Khamisa]]'' | | [[rakstnieks]] | 1959 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/azim_n_khamisa azim_n_khamisa] | [[:d:Q4832583|Q4832583]] |- | [[Attēls:Aziz Abu Sarah.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q65030161|Aziz Abu Sarah]]'' | | ''[[:d:Q1039099|gidi]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q16323111|miera aktīvists]]'' | 1980 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/aziz_abu_sarah aziz_abu_sarah] | [[:d:Q65030161|Q65030161]] |- | | ''[[:d:Q23728292|Aziza Chaouni]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1977-06-26 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Maroka]] | [https://www.ted.com/speakers/aziza_chaouni aziza_chaouni] | [[:d:Q23728292|Q23728292]] |- | [[Attēls:Aschraf Ghani MSC 2017 2 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Ašrafs Gani]] | Afganistānas politiķis, akadēmiķis un ekonomists, no 2014. līdz 2021. gadam bija Afganistānas prezidents | [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q4773904|antropologs]]'' | 1949-05-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Afganistānas Islāma Republika]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ashraf_ghani ashraf_ghani] | [[:d:Q172388|Q172388]] |- | [[Attēls:B. Joseph Pine at SXSW 2025.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4834072|B. Joseph Pine II]]'' | | [[rakstnieks]] | 1958 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/joseph_pine joseph_pine] | [[:d:Q4834072|Q4834072]] |- | | ''[[:d:Q23769545|BJ Miller]]'' | | [[rakstnieks]] | 1971-10-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bj_miller bj_miller] | [[:d:Q23769545|Q23769545]] |- | | ''[[:d:Q16245994|Baba Shiv]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q84506120|business administration scholar]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/baba_shiv baba_shiv] | [[:d:Q16245994|Q16245994]] |- | [[Attēls:Bahia Shehab.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23662610|Bahia Shehab]]'' | | ''[[:d:Q3391743|visual artist]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1977 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Libāna]] | [https://www.ted.com/speakers/bahia_shehab bahia_shehab] | [[:d:Q23662610|Q23662610]] |- | | ''[[:d:Q23662600|Bandi Mbubi]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/bandi_mbubi bandi_mbubi] | [[:d:Q23662600|Q23662600]] |- | | ''[[:d:Q4858477|Barat Ali Batoor]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1983 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/barat_ali_batoor barat_ali_batoor] | [[:d:Q4858477|Q4858477]] |- | [[Attēls:Baratunde Thurston at ROFLCon II.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4858494|Baratunde Thurston]]'' | | ''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1977-09-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/baratunde_thurston baratunde_thurston] | [[:d:Q4858494|Q4858494]] |- | | ''[[:d:Q4858754|Barbara Block]]'' | | ''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1958 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/barbara_block barbara_block]<br/>[https://www.ted.com/speakers/801 801] | [[:d:Q4858754|Q4858754]] |- | | ''[[:d:Q17026605|Barbara F. Walter]]'' | | ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1964 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/barbara_f_walter barbara_f_walter] | [[:d:Q17026605|Q17026605]] |- | | ''[[:d:Q29871142|Barbara J. King]]'' | | ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q16825962|primatologist]]'' | 1956-08-18 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/barbara_j_king barbara_j_king] | [[:d:Q29871142|Q29871142]] |- | [[Attēls:Barbandkath.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23016646|Barbara Natterson-Horowitz]]'' | | ''[[:d:Q3264451|kardiologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/barbara_natterson_horowitz barbara_natterson_horowitz]<br/>[https://www.ted.com/speakers/b_n_horowitz b_n_horowitz] | [[:d:Q23016646|Q23016646]] |- | | ''[[:d:Q4864717|Barry Schuler]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1953-09-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/barry_schuler barry_schuler] | [[:d:Q4864717|Q4864717]] |- | [[Attēls:Barry Schwartz.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3500411|Barry Schwartz]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q2306091|sociologs]]'' | 1946-08-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/barry_schwartz barry_schwartz] | [[:d:Q3500411|Q3500411]] |- | [[Attēls:BartKnols2014.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23662325|Bart G. J. "GeeJay" Knols]]'' | | [[profesors]] | 1965 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/bart_knols bart_knols] | [[:d:Q23662325|Q23662325]] |- | | ''[[:d:Q23795783|Bart Weetjens]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/bart_weetjens bart_weetjens] | [[:d:Q23795783|Q23795783]] |- | | ''[[:d:Q4865683|Barton Seaver]]'' | | ''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]'' | 1979-04-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/barton_seaver barton_seaver] | [[:d:Q4865683|Q4865683]] |- | | ''[[:d:Q23769533|Bassam Tariq]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]'' | 1986-10-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/bassam_tariq bassam_tariq] | [[:d:Q23769533|Q23769533]] |- | | ''[[:d:Q23671506|Bastian Schaefer]]'' | | [[inženieris]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/bastian_schaefer bastian_schaefer] | [[:d:Q23671506|Q23671506]] |- | [[Attēls:Beardyman at Camp Bestival 2008.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2573649|Beardyman]]'' | | ''[[:d:Q59958430|beatboxer]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q4110598|videoblogers]]''<br/>''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]'' | 1982-05-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/beardyman beardyman] | [[:d:Q2573649|Q2573649]] |- | [[Attēls:Beau Lotto.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23795352|Beau Lotto]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/beau_lotto beau_lotto] | [[:d:Q23795352|Q23795352]] |- | | ''[[:d:Q56948669|Becca Heller]]'' | | [[advokāts]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/becca_heller becca_heller] | [[:d:Q56948669|Q56948669]] |- | | ''[[:d:Q23662243|Becci Manson]]'' | | ''[[:d:Q33383789|retoucher]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/becci_manson becci_manson] | [[:d:Q23662243|Q23662243]] |- | | ''[[:d:Q23795670|Becky Blanton]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>[[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/becky_blanton becky_blanton] | [[:d:Q23795670|Q23795670]] |- | | ''[[:d:Q121542981|Becky Kennedy]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/becky_kennedy becky_kennedy] | [[:d:Q121542981|Q121542981]] |- | [[Attēls:Official portrait of Baroness Kidron crop 2, 2024.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q335605|Beeban Kidron]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q2059704|TV režisors]]''<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]'' | 1961-05-02 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/beeban_kidron beeban_kidron] | [[:d:Q335605|Q335605]] |- | [[Attēls:Bel Pesce - 12285922333.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23769253|Bel Pesce]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q17221|runaspersona]]'' | 1988-02-20 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Brazīlija]] | [https://www.ted.com/speakers/bel_pesce bel_pesce] | [[:d:Q23769253|Q23769253]] |- | | ''[[:d:Q23760173|Ben Ambridge]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ben_ambridge ben_ambridge] | [[:d:Q23760173|Q23760173]] |- | | ''[[:d:Q23796181|Ben Cameron]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ben_cameron ben_cameron] | [[:d:Q23796181|Q23796181]] |- | [[Attēls:Ben Goldacre TAM London 2009.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q816499|Ben Goldacre]]'' | | ''[[:d:Q17433421|science journalist]]''<br/>''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[zinātnieks]]<br/>[[rakstnieks]] | 1974-05-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/ben_goldacre ben_goldacre] | [[:d:Q816499|Q816499]] |- | | ''[[:d:Q23656758|Ben Kacyra]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ben_kacyra ben_kacyra] | [[:d:Q23656758|Q23656758]] |- | [[Attēls:Loz-katchor.png|center|128px]] | ''[[:d:Q464432|Ben Katchor]]'' | | ''[[:d:Q715301|komiksu mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q8178443|libretists]]''<br/>''[[:d:Q1114448|karikatūrists]]''<br/>''[[:d:Q11892507|comics writer]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1951-11-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ben_katchor ben_katchor]<br/>[https://www.ted.com/speakers/438 438] | [[:d:Q464432|Q464432]] |- | | ''[[:d:Q23657093|Ben Roche]]'' | | [[pavārs]]<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ben_roche ben_roche] | [[:d:Q23657093|Q23657093]] |- | | ''[[:d:Q4886414|Ben Saunders]]'' | | ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]'' | 1977-08-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/ben_saunders ben_saunders] | [[:d:Q4886414|Q4886414]] |- | | ''[[:d:Q23760188|Ben Wellington]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ben_wellington ben_wellington] | [[:d:Q23760188|Q23760188]] |- | [[Attēls:Benedetta Berti (2019), FORUM 2000, Prague.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23769525|Benedetta Berti]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Itālija]] | [https://www.ted.com/speakers/benedetta_berti benedetta_berti] | [[:d:Q23769525|Q23769525]] |- | | ''[[:d:Q4888224|Benjamin B. Dunlap]]'' | | [[autors]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1937-12-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ben_dunlap ben_dunlap] | [[:d:Q4888224|Q4888224]] |- | [[Attēls:Benjamin R Barber in 2010 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q817665|Benjamin Barber]]'' | | ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1939-08-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/benjamin_barber benjamin_barber]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1565 1565] | [[:d:Q817665|Q817665]] |- | | ''[[:d:Q23782723|Benjamin Wallace]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]] | 1968-09-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/benjamin_wallace benjamin_wallace] | [[:d:Q23782723|Q23782723]] |- | [[Attēls:Benjamin Zander 2009.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q817758|Benjamin Zander]]'' | | ''[[:d:Q158852|diriģents]]'' | 1939-03-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/benjamin_zander benjamin_zander]<br/>[https://www.ted.com/speakers/247 247] | [[:d:Q817758|Q817758]] |- | [[Attēls:Benoit Mandelbrot mg 1804-d.jpg|center|128px]] | [[Benuā Mandelbrots]] | | [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[profesors]]<br/>[[zinātnieks]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1924-11-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Polija]]<br/>[[Francija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/benoit_mandelbrot benoit_mandelbrot] | [[:d:Q101740|Q101740]] |- | [[Attēls:Bernie Krause (8734312024).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2899063|Bernie Krause]]'' | | [[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q19850998|skaņu mākslinieks]]'' | 1938-12-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bernie_kraus bernie_kraus] | [[:d:Q2899063|Q2899063]] |- | [[Attēls:Bertrand Piccard 2015.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q366255|Bertrand Piccard]]'' | | ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''<br/>''[[:d:Q728425|balloonist]]'' | 1958-03-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Šveice]]<br/>[[Beļģija]] | [https://www.ted.com/speakers/bertrand_piccard bertrand_piccard] | [[:d:Q366255|Q366255]] |- | [[Attēls:Beth Ford 2017.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q69927444|Beth Ford]]'' | | ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>[[uzņēmējs]] | 1963 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/beth_ford beth_ford] | [[:d:Q69927444|Q69927444]] |- | [[Attēls:BethNoveckJI1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3661885|Beth Simone Noveck]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q2994387|padomdevējs]]'' | 1971 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/beth_noveck beth_noveck] | [[:d:Q3661885|Q3661885]] |- | | ''[[:d:Q115793635|Beth Viner]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/beth_viner beth_viner] | [[:d:Q115793635|Q115793635]] |- | [[Attēls:Wikimedia-Futures-Lab-26-Friday-39.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q137939824|Bettina Warburg]]'' | | ''[[:d:Q557880|investors]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[orators]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/bettina_warburg bettina_warburg] | [[:d:Q137939824|Q137939824]] |- | [[Attēls:Betul Kacar.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q52450733|Betül Kaçar]]'' | | ''[[:d:Q3061999|astrobiologist]]''<br/>''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1983 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Turcija]] | [https://www.ted.com/speakers/betul_kacar betul_kacar] | [[:d:Q52450733|Q52450733]] |- | [[Attēls:Bevy Smith.jpeg|center|128px]] | ''[[:d:Q16204817|Bevy Smith]]'' | | [[rakstnieks]] | 1966-11-02 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bevy_smith bevy_smith] | [[:d:Q16204817|Q16204817]] |- | [[Attēls:Pranab Mukherjee presenting the Tenzing Norgay National Adventure Award for the year-2011 to Ms. Bhakti Sharma for Water Adventure, in a glittering ceremony, at Rashtrapati Bhavan, in New Delhi on August 29, 2012.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18763485|Bhakti Sharma]]'' | | ''[[:d:Q10843402|peldētājs]]'' | 1989-11-30 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/bhakti_sharma bhakti_sharma] | [[:d:Q18763485|Q18763485]] |- | | ''[[:d:Q23661644|Bilal Bomani]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/bilal_bomani bilal_bomani] | [[:d:Q23661644|Q23661644]] |- | | ''[[:d:Q23784989|Bill Davenhall]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/bill_davenhall bill_davenhall] | [[:d:Q23784989|Q23784989]] |- | | ''[[:d:Q23662933|Bill Doyle]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/bill_doyle bill_doyle] | [[:d:Q23662933|Q23662933]] |- | [[Attēls:Bill Gross.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16192727|Bill Gross]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1958 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bill_gross bill_gross] | [[:d:Q16192727|Q16192727]] |- | [[Attēls:Bill Joy at World Economic Forum (Davos), 2003-01 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q335047|Bill Joy]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]<br/>[[programmētājs]]<br/>[[uzņēmējs]] | 1954-11-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bill_joy bill_joy] | [[:d:Q335047|Q335047]] |- | [[Attēls:Bill Strickland in 2008.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4911032|Bill Strickland]]'' | | [[rakstnieks]] | 1947-08-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bill_strickland bill_strickland] | [[:d:Q4911032|Q4911032]] |- | [[Attēls:Bill T. Jones.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2903368|Bill T. Jones]]'' | | ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]'' | 1952-02-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bill_t_jones bill_t_jones] | [[:d:Q2903368|Q2903368]] |- | [[Attēls:Billie Jean King at the 2026 Sundance Film Festival 02 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Billija Džīna Kinga]] | | ''[[:d:Q10833314|tenisists]]''<br/>''[[:d:Q13219424|tenisa treneris]]''<br/>''[[:d:Q2986228|sporta komentētājs]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1943-11-22 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/billie_jean_king billie_jean_king] | [[:d:Q54527|Q54527]] |- | [[Attēls:Billy Graham bw photo, April 11, 1966.jpg|center|128px]] | [[Billijs Greiems]] | | ''[[:d:Q152002|pastor]]''<br/>''[[:d:Q1234713|teologs]]''<br/>[[luterāņu mācītājs]]<br/>''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''<br/>[[mācītājs]] | 1918-11-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/billy_graham billy_graham] | [[:d:Q213550|Q213550]] |- | [[Attēls:Bill Gates at the European Commission - 2025 - P067383-987995 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Bills Geitss]] | | [[komersants]]<br/>[[programmētājs]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q557880|investors]]'' | 1955-10-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bill_gates bill_gates] | [[:d:Q5284|Q5284]] |- | [[Attēls:Bill Clinton.jpg|center|128px]] | [[Bills Klintons]] | ASV politiķis un jurists, ASV prezidents no 1993. līdz 2001. gadam | [[politiķis]]<br/>[[advokāts]]<br/>[[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[skolotājs]]<br/>''[[:d:Q372436|valsts amatpersona]]''<br/>''[[:d:Q12800682|saksofonists]]''<br/>[[gubernators]]<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]'' | 1946-08-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bill_clinton bill_clinton] | [[:d:Q1124|Q1124]] |- | [[Attēls:Billy Collins.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q863057|Billy Collins]]'' | | [[dzejnieks]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q16308156|scholar of English]]'' | 1941-03-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/billy_collins billy_collins] | [[:d:Q863057|Q863057]] |- | [[Attēls:Bina Venkataraman at New America.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q92590788|Bina Venkataraman]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]] | 1979-10-11 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bina_venkataraman bina_venkataraman] | [[:d:Q92590788|Q92590788]] |- | | ''[[:d:Q23798780|Birke Baehr]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/birke_baehr birke_baehr] | [[:d:Q23798780|Q23798780]] |- | [[Attēls:Bjarke Ingels in Frankfurt.20150617.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q429817|Bjarke Ingels]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1974-10-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Dānijas Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/bjarke_ingels bjarke_ingels] | [[:d:Q429817|Q429817]] |- | [[Attēls:Bjørn Lomborg (1) (54350992828).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q318511|Bjørn Lomborg]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''<br/>''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]'' | 1965-01-06<br/>1965-01-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Dānijas Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/bjorn_lomborg bjorn_lomborg] | [[:d:Q318511|Q318511]] |- | [[Attēls:Bjørn Otto Sverdrup (50266182078).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17110808|Bjørn Otto Sverdrup]]'' | | ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q2462658|treneris]]'' | 1968-05-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Norvēģija]] | [https://www.ted.com/speakers/bjorn_otto_sverdrup bjorn_otto_sverdrup] | [[:d:Q17110808|Q17110808]] |- | [[Attēls:Björn Ulvaeus 2023 (53338026438) (cropped).jpg|center|128px]] | [[Bjērns Ulveuss]] | | [[dziedātājs]]<br/>[[komponists]]<br/>[[ģitārists]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>[[mūzikas producents]]<br/>''[[:d:Q8178443|libretists]]''<br/>[[scenārists]] | 1945-04-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Zviedrija]] | [https://www.ted.com/speakers/bjoern_ulvaeus bjoern_ulvaeus] | [[:d:Q179682|Q179682]] |- | [[Attēls:Black Yoyo 01.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17214011|Black]]'' | | | 1982-12-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Japāna]] | [https://www.ted.com/speakers/black black] | [[:d:Q17214011|Q17214011]] |- | | ''[[:d:Q23797800|Black Label Movement]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/black_label_movement black_label_movement] | [[:d:Q23797800|Q23797800]] |- | [[Attēls:Blaise Agüera y Arcas in 2025 02.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4924259|Blaise Agüera y Arcas]]'' | | [[inženieris]] | 1975-08-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Meksika]] | [https://www.ted.com/speakers/blaise_aguera_y_arcas blaise_aguera_y_arcas] | [[:d:Q4924259|Q4924259]] |- | | ''[[:d:Q23662240|Boaz Almog]]'' | | [[fiziķis]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/boaz_almog boaz_almog] | [[:d:Q23662240|Q23662240]] |- | [[Attēls:Bob Inglis congressional portrait.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q888008|Bob Inglis]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[advokāts]] | 1959-10-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bob_inglis bob_inglis] | [[:d:Q888008|Q888008]] |- | | ''[[:d:Q4934421|Bob Wiltfong]]'' | amerikāņu aktieris | ''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]'' | 1969-11-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bob_wiltfong bob_wiltfong] | [[:d:Q4934421|Q4934421]] |- | [[Attēls:DIG13846-061.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q312782|Bob Woodward]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]] | 1943-03-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bob_woodward bob_woodward] | [[:d:Q312782|Q312782]] |- | [[Attēls:Bobby Ghosh - 2017 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4935035|Bobby Ghosh]]'' | | ''[[:d:Q164236|kara korespondents]]'' | 1967 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/bobby_ghosh bobby_ghosh] | [[:d:Q4935035|Q4935035]] |- | [[Attēls:Bobby McFerrin 2011.jpg|center|128px]] | [[Bobijs Makferins]] | | [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q158852|diriģents]]''<br/>''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>''[[:d:Q59958430|beatboxer]]''<br/>''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[animators]] | 1950-03-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bobby_mcferrin bobby_mcferrin] | [[:d:Q310894|Q310894]] |- | [[Attēls:Boghuma Kabisen Titanji 2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23670967|Boghuma Kabisen Titanji]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kamerūna]] | [https://www.ted.com/speakers/boghuma_kabisen_titanji boghuma_kabisen_titanji] | [[:d:Q23670967|Q23670967]] |- | [[Attēls:Re publica Accra 18 – Day 2 (44534526750) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2411298|Boniface Mwangi]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1983-07-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kenija]] | [https://www.ted.com/speakers/boniface_mwangi boniface_mwangi] | [[:d:Q2411298|Q2411298]] |- | [[Attēls:Bassler.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q60545293|Bonnie L. Bassler]]'' | | ''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]'' | 1962 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bonnie_bassler bonnie_bassler] | [[:d:Q60545293|Q60545293]] |- | [[Attēls:Bono singing in Indianapolis on Joshua Tree Tour 2017 9-10-17.jpg|center|128px]] | [[Bono]] | īru dziedātājs un grupas U2 solists | ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[komersants]]<br/>[[scenārists]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q13235160|producents]]''<br/>[[ģitārists]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1960-05-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Īrija]] | [https://www.ted.com/speakers/bono bono] | [[:d:Q834621|Q834621]] |- | | ''[[:d:Q23713817|Boyd Varty]]'' | | [[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Dienvidāfrika]] | [https://www.ted.com/speakers/boyd_varty boyd_varty] | [[:d:Q23713817|Q23713817]] |- | [[Attēls:Bozoma Saint John at Essence Festival of Culture July 2025 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q24851630|Bozoma Saint John]]'' | | ''[[:d:Q1072339|chief marketing officer]]'' | 1977-01-21 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Gana]] | [https://www.ted.com/speakers/bozoma_saint_john bozoma_saint_john] | [[:d:Q24851630|Q24851630]] |- | [[Attēls:Bryce Dallas Howard June 2018 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Braisa Dalasa Hauarda]] | amerikāņu aktrise | ''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]'' | 1981-03-02 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bryce_dallas_howard bryce_dallas_howard] | [[:d:Q229775|Q229775]] |- | [[Attēls:Etech05 Bran1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4956294|Bran Ferren]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1953-01-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bran_ferren bran_ferren] | [[:d:Q4956294|Q4956294]] |- | [[Attēls:Brenda-laurel-sxsw.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4960717|Brenda Laurel]]'' | | ''[[:d:Q18882335|video game designer]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1950-11-20 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/brenda_laurel brenda_laurel] | [[:d:Q4960717|Q4960717]] |- | [[Attēls:Brenda Romero at 2015 IGF Awards-GDCA (16102142533) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q521361|Brenda Romero]]'' | | ''[[:d:Q58287519|video game developer]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q54845077|role-playing game designer]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[programmētājs]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1966-10-12 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/brenda_brathwaite brenda_brathwaite] | [[:d:Q521361|Q521361]] |- | [[Attēls:Dr. Brene Brown at Texas Conference for Women (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4961808|Brené Brown]]'' | | ''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>''[[:d:Q7019111|sociālais darbinieks]]''<br/>[[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1965-11-18 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/brene_brown brene_brown] | [[:d:Q4961808|Q4961808]] |- | | ''[[:d:Q102283364|Brett Hennig]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/brett_hennig brett_hennig] | [[:d:Q102283364|Q102283364]] |- | [[Attēls:Brewster Kahle (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q92945|Zeida@para deputy Oppo zer1001]]'' | | ''[[:d:Q20013489|digital librarian]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q635734|arhivārs]]''<br/>[[bibliotekārs]]<br/>[[autors]] | 1960-10-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/brewster_kahle brewster_kahle] | [[:d:Q92945|Q92945]] |- | [[Attēls:Professor Brian Cox OBE FRS.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q463581|Brian Cox]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>[[astronoms]]<br/>''[[:d:Q1075651|taustiņinstrumentālists]]''<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]'' | 1968-03-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/brian_cox brian_cox] | [[:d:Q463581|Q463581]] |- | | ''[[:d:Q4963566|Brian Dettmer]]'' | | [[mākslinieks]] | 1974 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/brian_dettmer brian_dettmer] | [[:d:Q4963566|Q4963566]] |- | [[Attēls:Brian Goldman - EMWF 2018 - DanH-0278 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4963859|Brian Goldman]]'' | | [[ārsts]] | 1956-06-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/brian_goldman brian_goldman] | [[:d:Q4963859|Q4963859]] |- | [[Attēls:Brian Greene, February 28, 2014 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q60815|Brian Greene]]'' | | [[fiziķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[profesors]]<br/>[[autors]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''<br/>[[matemātiķis]] | 1963-02-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/brian_greene brian_greene]<br/>[https://www.ted.com/speakers/227 227] | [[:d:Q60815|Q60815]] |- | | ''[[:d:Q68215808|Brian Little]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/brian_little brian_little] | [[:d:Q68215808|Q68215808]] |- | [[Attēls:Brian Skerry.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q4965308|Brian Skerry]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]''<br/>[[žurnālists]] | 1962 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/brian_skerry brian_skerry]<br/>[https://www.ted.com/speakers/717 717] | [[:d:Q4965308|Q4965308]] |- | [[Attēls:Bright Simons speak on Facts-based Activism During 2013 UN General Assembly Meeting..jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17145806|Bright Simons]]'' | | [[inženieris]]<br/>[[rakstnieks]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Gana]] | [https://www.ted.com/speakers/bright_simons bright_simons] | [[:d:Q17145806|Q17145806]] |- | | ''[[:d:Q120544947|Britt Wray]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/britt_wray britt_wray] | [[:d:Q120544947|Q120544947]] |- | [[Attēls:Britta Riley (6993163852).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23656783|Britta Riley]]'' | | [[mākslinieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/britta_riley britta_riley] | [[:d:Q23656783|Q23656783]] |- | | ''[[:d:Q64009850|Brittany K. Barnett]]'' | | [[advokāts]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/brittany_k_barnett brittany_k_barnett] | [[:d:Q64009850|Q64009850]] |- | [[Attēls:Brittany Packnett.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q26924387|Brittany Packnett]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1984-11-12 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/brittany_packnett brittany_packnett] | [[:d:Q26924387|Q26924387]] |- | | ''[[:d:Q84598788|Brittany Young]]'' | | [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q974144|pedagogs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/brittany_young brittany_young] | [[:d:Q84598788|Q84598788]] |- | [[Attēls:Brittney Cooper.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q52187077|Brittney C. Cooper]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1980-12-02 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/brittney_cooper brittney_cooper] | [[:d:Q52187077|Q52187077]] |- | | ''[[:d:Q75732840|Bronwyn King]]'' | | [[ārsts]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/bronwyn_king bronwyn_king] | [[:d:Q75732840|Q75732840]] |- | [[Attēls:Bruce Aylward at NetHope Global Summit (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q87914789|Bruce Aylward]]'' | | ''[[:d:Q12765408|epidemiologs]]''<br/>[[ārsts]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/bruce_aylward bruce_aylward] | [[:d:Q87914789|Q87914789]] |- | [[Attēls:Bruce Bueno de Mesquita.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2926412|Bruce Bueno de Mesquita]]'' | | ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1946-11-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bruce_bueno_de_mesquita bruce_bueno_de_mesquita]<br/>[https://www.ted.com/speakers/344 344] | [[:d:Q2926412|Q2926412]] |- | [[Attēls:Bruce Feiler.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4977459|Bruce Feiler]]'' | | [[rakstnieks]] | 1964-10-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bruce_feiler bruce_feiler] | [[:d:Q4977459|Q4977459]] |- | [[Attēls:Bruce Friedrich.jpeg|center|128px]] | ''[[:d:Q4977515|Bruce Friedrich]]'' | | ''[[:d:Q11966252|animal rights advocate]]'' | 1969-08-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bruce_friedrich bruce_friedrich] | [[:d:Q4977515|Q4977515]] |- | | ''[[:d:Q4977974|Bruce McCall]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q644687|ilustrators]]''<br/>''[[:d:Q12406482|humorists]]'' | 1935<br/>1935-05-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bruce_mccall bruce_mccall] | [[:d:Q4977974|Q4977974]] |- | [[Attēls:Bruce Schneier 1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q368328|Bruce Schneier]]'' | | ''[[:d:Q15442776|cryptographer]]''<br/>[[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[fiziķis]] | 1963-01-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bruce_schneier bruce_schneier] | [[:d:Q368328|Q368328]] |- | | ''[[:d:Q23759795|Bruno Bowden]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/bruno_bowden bruno_bowden] | [[:d:Q23759795|Q23759795]] |- | [[Attēls:Bruno Giussani.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2616493|Bruno Giussani]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]] | 1964 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Šveice]] | [https://www.ted.com/speakers/bruno_giussani bruno_giussani] | [[:d:Q2616493|Q2616493]] |- | | ''[[:d:Q5395568|Bruno Maisonnier]]'' | | [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]'' | 1958-08-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/bruno_maisonnier bruno_maisonnier] | [[:d:Q5395568|Q5395568]] |- | | ''[[:d:Q23759670|Bruno Torturra]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>[[žurnālists]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/bruno_torturra bruno_torturra] | [[:d:Q23759670|Q23759670]] |- | [[Attēls:Bryan Stevenson in 2012 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2698978|Bryan Stevenson]]'' | | [[advokāts]] | 1959-11-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bryan_stevenson bryan_stevenson] | [[:d:Q2698978|Q2698978]] |- | [[Attēls:Sanjit Bunker Roy at Time 2010.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2654764|Bunker Roy]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q16278103|squash player]]''<br/>''[[:d:Q2462658|treneris]]''<br/>''[[:d:Q662729|public figure]]''<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''<br/>''[[:d:Q12336252|social entrepreneur]]'' | 1945-08-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]]<br/>[[Britu Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/bunker_roy bunker_roy] | [[:d:Q2654764|Q2654764]] |- | [[Attēls:Burt Rutan - Cropped.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q453046|Burt Rutan]]'' | | ''[[:d:Q10497074|military flight engineer]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>[[Lidotājs|aviators]]<br/>[[komersants]]<br/>[[inženieris]] | 1943-06-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/burt_rutan burt_rutan] | [[:d:Q453046|Q453046]] |- | [[Attēls:Dr.BurcinMP.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q54871429|Burçin Mutlu Pakdil]]'' | | [[astronoms]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Turcija]] | [https://www.ted.com/speakers/burcin_mutlu_pakdil burcin_mutlu_pakdil] | [[:d:Q54871429|Q54871429]] |- | | ''[[:d:Q23691925|Béatrice Coron]]'' | | [[mākslinieks]] | 1956-07-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/beatrice_coron beatrice_coron] | [[:d:Q23691925|Q23691925]] |- | [[Attēls:CKWilliams.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2930440|C. K. Williams]]'' | | [[dzejnieks]]<br/>''[[:d:Q333634|tulkotājs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q17167049|literatūrzinātnieks]]'' | 1936-11-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/c_k_williams c_k_williams] | [[:d:Q2930440|Q2930440]] |- | | ''[[:d:Q23662175|C. Noel Bairey Merz]]'' | | [[ārsts]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/c_noel_bairey_merz c_noel_bairey_merz] | [[:d:Q23662175|Q23662175]] |- | [[Attēls:Caitlin Doughty in red evergreen background.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18149464|Caitlin Doughty]]'' | | ''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q316490|funeral director]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]'' | 1984-08-19 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/caitlin_doughty caitlin_doughty] | [[:d:Q18149464|Q18149464]] |- | | ''[[:d:Q23662822|Caitria O'Neill]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/caitria_o_neill caitria_o_neill] | [[:d:Q23662822|Q23662822]] |- | | ''[[:d:Q23782397|Caleb Chung]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/caleb_chung caleb_chung] | [[:d:Q23782397|Q23782397]] |- | | ''[[:d:Q56448414|Cameron E Webb]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/cameron_webb cameron_webb] | [[:d:Q56448414|Q56448414]] |- | | ''[[:d:Q18921892|Cameron Herold]]'' | | | 1965-10-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/cameron_herold cameron_herold] | [[:d:Q18921892|Q18921892]] |- | [[Attēls:Cameron Russell upstate New York 2008.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5026365|Cameron Russell]]'' | | [[modele]]<br/>[[rakstnieks]] | 1987-06-14 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/cameron_russell cameron_russell] | [[:d:Q5026365|Q5026365]] |- | [[Attēls:Architecture for Humanity - Design like you give a damn.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1916995|Cameron Sinclair]]'' | | [[arhitekts]] | 1973-11-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/cameron_sinclair cameron_sinclair] | [[:d:Q1916995|Q1916995]] |- | | ''[[:d:Q90318322|Camilla Arndal Andersen]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/camilla_arndal_andersen camilla_arndal_andersen] | [[:d:Q90318322|Q90318322]] |- | [[Attēls:CamilleABrown-byPhilipRomano.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5026614|Camille A. Brown]]'' | | ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q5716684|dejotājs]]'' | 1979 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/camille_brown camille_brown] | [[:d:Q5026614|Q5026614]] |- | [[Attēls:Camille Seaman (16574061918).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23657188|Camille Seaman]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>[[mākslinieks]] | 1969 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/camille_seaman camille_seaman] | [[:d:Q23657188|Q23657188]] |- | | ''[[:d:Q23662781|Candy Chang]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/candy_chang candy_chang] | [[:d:Q23662781|Q23662781]] |- | [[Attēls:Cara Elizabeth Yar Khan MFF24 BodiesInMotion Coury.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q112895258|Cara Elizabeth Yar Khan]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>[[orators]]<br/>''[[:d:Q22336956|humānists]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/cara_e_yar_khan cara_e_yar_khan] | [[:d:Q112895258|Q112895258]] |- | [[Attēls:Carin Bondar 1 (22826880310).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23670521|Carin Bondar]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[orators]] | 1975-05-20 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/carin_bondar carin_bondar] | [[:d:Q23670521|Q23670521]] |- | [[Attēls:Carl H. June, M.D. (2015).JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q19277113|Carl H. June]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q12119633|imunologi]]''<br/>''[[:d:Q16062369|onkologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1953 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/carl_june carl_june] | [[:d:Q19277113|Q19277113]] |- | [[Attēls:Carl Honoré.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4355090|Carl Honoré]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]] | 1967-12-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/carl_honore carl_honore] | [[:d:Q4355090|Q4355090]] |- | [[Attēls:Carl Safina.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5040752|Carl Safina]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]''<br/>''[[:d:Q3546255|okeanogrāfs]]'' | 1955 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/carl_safina carl_safina] | [[:d:Q5040752|Q5040752]] |- | | ''[[:d:Q23662330|Carl Schoonover]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/carl_schoonover carl_schoonover] | [[:d:Q23662330|Q23662330]] |- | | ''[[:d:Q108001876|Carla A. Harris]]'' | | | 1962-10-28 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/carla_harris carla_harris] | [[:d:Q108001876|Q108001876]] |- | [[Attēls:Carlo Ratti (3330956571).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q552294|Carlo Ratti]]'' | | [[arhitekts]]<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]'' | 1971-01-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Itālija]] | [https://www.ted.com/speakers/carlo_ratti carlo_ratti] | [[:d:Q552294|Q552294]] |- | [[Attēls:CarlosMDuarteatIlulisatBay.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q37616399|Carlos M. Duarte]]'' | | ''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q3546255|okeanogrāfs]]'' | 1960-07-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Spānija]] | [https://www.ted.com/speakers/carlos_m_duarte carlos_m_duarte] | [[:d:Q37616399|Q37616399]] |- | [[Attēls:Carlos Orsi IQC 2019.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q9697265|Carlos Orsi]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]'' | 1971 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Brazīlija]] | [https://www.ted.com/speakers/carlos_orsi_tres_perguntas_contra_fake_news carlos_orsi_tres_perguntas_contra_fake_news] | [[:d:Q9697265|Q9697265]] |- | | ''[[:d:Q5751609|Carlos Rodriguez-Pastor]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q806798|baņķieris]]'' | 1959-04-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Peru]] | [https://www.ted.com/speakers/carlos_rodriguez-pastor carlos_rodriguez-pastor] | [[:d:Q5751609|Q5751609]] |- | | ''[[:d:Q5043415|Carmen Agra Deedy]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]'' | 1960 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/carmen_agra_deedy carmen_agra_deedy]<br/>[https://www.ted.com/speakers/280 280] | [[:d:Q5043415|Q5043415]] |- | [[Attēls:Carne Ross (Independent Diplomat).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2682141|Carne Ross]]'' | | [[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q69423232|kinoscenārists]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]'' | 1966 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/carne_ross carne_ross]<br/>[https://www.ted.com/speakers/793 793] | [[:d:Q2682141|Q2682141]] |- | | ''[[:d:Q28697869|Carol Fishman Cohen]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/carol_f_cohen carol_f_cohen] | [[:d:Q28697869|Q28697869]] |- | [[Attēls:Carol Dweck for Innovation documentary.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2939829|Carol S. Dweck]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1946-10-17 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/carol_dweck carol_dweck] | [[:d:Q2939829|Q2939829]] |- | [[Attēls:Carole Cadwalladr 2019.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5044664|Carole Cadwalladr]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q42909|reportieris]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]'' | 1969-10 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/carole_cadwalladr carole_cadwalladr] | [[:d:Q5044664|Q5044664]] |- | | ''[[:d:Q109651279|Carole Hooven]]'' | | ''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/carole_k_hooven carole_k_hooven] | [[:d:Q109651279|Q109651279]] |- | [[Attēls:Caroline Casey (born 1971) at World Economic Forum Davos 2021.png|center|128px]] | ''[[:d:Q23797152|Caroline Casey]]'' | | | 1971 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Īrija]] | [https://www.ted.com/speakers/caroline_casey caroline_casey] | [[:d:Q23797152|Q23797152]] |- | [[Attēls:Photo - Festival de Cornouaille 2012 - Loreena McKennitt en concert le 26 juillet - 006.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q450712|Caroline Lavelle]]'' | | [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q13219637|čellists]]'' | 1969 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/caroline_lavelle caroline_lavelle] | [[:d:Q450712|Q450712]] |- | [[Attēls:Caroline Paul.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3660607|Caroline Paul]]'' | | ''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[ugunsdzēsējs]] | 1963-07-29 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/caroline_paul caroline_paul] | [[:d:Q3660607|Q3660607]] |- | [[Attēls:Caroline Phillips (Baiona) (Portrait mode).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23797623|Caroline Phillips]]'' | | [[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q19890746|Internet activist]]'' | 1974 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/caroline_phillips caroline_phillips] | [[:d:Q23797623|Q23797623]] |- | [[Attēls:Carolyn Bertozzi IMG 9384.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7442|Carolyn Bertozzi]]'' | | ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1966-10-10 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/carolyn_bertozzi carolyn_bertozzi] | [[:d:Q7442|Q7442]] |- | [[Attēls:Carolyn Jones by Jaka Vinsek 2019.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q21781554|Carolyn Jones]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>[[fotogrāfs]] | 1957 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/carolyn_jones carolyn_jones] | [[:d:Q21781554|Q21781554]] |- | [[Attēls:Carolyn-porco-2016.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q257420|Carolyn Porco]]'' | | [[astronoms]]<br/>[[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q16742203|planetary scientist]]'' | 1953-03-06 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/carolyn_porco carolyn_porco] | [[:d:Q257420|Q257420]] |- | [[Attēls:Carolyn Steel - Hungry City.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23783079|Carolyn Steel]]'' | | [[arhitekts]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[skolotājs]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]'' | 1959-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/carolyn_steel carolyn_steel] | [[:d:Q23783079|Q23783079]] |- | | ''[[:d:Q64436737|Carrie Nugent]]'' | | ''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>[[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 1984 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/carrie_nugent carrie_nugent] | [[:d:Q64436737|Q64436737]] |- | [[Attēls:Carrie Poppy at Skepticon 2018 (30766946987).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q61719716|Carrie Poppy]]'' | | ''[[:d:Q13590141|raidījuma moderators]]''<br/>[[aktieris]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/carrie_poppy carrie_poppy] | [[:d:Q61719716|Q61719716]] |- | | ''[[:d:Q43870341|Carson J. Bruns]]'' | | ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1985 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/carson_bruns carson_bruns] | [[:d:Q43870341|Q43870341]] |- | | ''[[:d:Q23797359|Carter Emmart]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>[[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/carter_emmart carter_emmart] | [[:d:Q23797359|Q23797359]] |- | | ''[[:d:Q23662237|Carvens Lissaint]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/carvens_lissaint carvens_lissaint] | [[:d:Q23662237|Q23662237]] |- | [[Attēls:Cary Fowler Department of State official photograph.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2940713|Cary Fowler]]'' | | ''[[:d:Q16060693|conservationist]]''<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q1781198|agronoms]]'' | 1949-12-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/cary_fowler cary_fowler] | [[:d:Q2940713|Q2940713]] |- | [[Attēls:Casey gerald 8315591.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q66013571|Casey Gerald]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/casey_gerald casey_gerald] | [[:d:Q66013571|Q66013571]] |- | | ''[[:d:Q23783406|Cat Laine]]'' | | ''[[:d:Q12336252|social entrepreneur]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/cat_laine cat_laine] | [[:d:Q23783406|Q23783406]] |- | | ''[[:d:Q23662763|Catarina Mota]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/catarina_mota catarina_mota] | [[:d:Q23662763|Q23662763]] |- | [[Attēls:Catherine Bracy.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16727624|Catherine Bracy]]'' | | [[orators]]<br/>''[[:d:Q12376667|technologist]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/catherine_bracy catherine_bracy] | [[:d:Q16727624|Q16727624]] |- | | ''[[:d:Q20035599|Catherine Crump]]'' | | [[advokāts]] | 1978 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/catherine_crump catherine_crump] | [[:d:Q20035599|Q20035599]] |- | | ''[[:d:Q23782401|Catherine Mohr]]'' | | ''[[:d:Q3437279|roboticist]]'' | 1968-11-23 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Jaunzēlande]] | [https://www.ted.com/speakers/catherine_mohr catherine_mohr] | [[:d:Q23782401|Q23782401]] |- | | ''[[:d:Q123700709|Catherine Price]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/catherine_price catherine_price] | [[:d:Q123700709|Q123700709]] |- | | ''[[:d:Q89911883|Catherine R Mulzer]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/cathy_mulzer cathy_mulzer] | [[:d:Q89911883|Q89911883]] |- | [[Attēls:Cathy O'Neil at Google Cambridge.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16499729|Cathy O'Neil]]'' | | [[matemātiķis]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1972 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/cathy_o_neil cathy_o_neil] | [[:d:Q16499729|Q16499729]] |- | [[Attēls:Catie Cuan.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q111377979|Catie Cuan]]'' | | ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q3437279|roboticist]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/catie_cuan catie_cuan] | [[:d:Q111377979|Q111377979]] |- | [[Attēls:Cecile Richards (2016) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5056393|Cecile Richards]]'' | | [[politiķis]] | 1957-07-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/cecile_richards cecile_richards] | [[:d:Q5056393|Q5056393]] |- | | ''[[:d:Q9931|Cecilia R. Aragon]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q6075971|aerobatics pilot]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1960 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/cecilia_aragon cecilia_aragon] | [[:d:Q9931|Q9931]] |- | | ''[[:d:Q89896571|Cedric Habiyaremye]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/cedric_habiyaremye cedric_habiyaremye] | [[:d:Q89896571|Q89896571]] |- | | ''[[:d:Q72088039|Cedrik Neike]]'' | | | 1973-03-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/cedrik_neike cedrik_neike] | [[:d:Q72088039|Q72088039]] |- | [[Attēls:Celeste Headlee, co-host of The Takeaway, April, 2012.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5057852|Celeste Headlee]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[dziedātājs]] | 1969-12-30 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/celeste_headlee celeste_headlee] | [[:d:Q5057852|Q5057852]] |- | | ''[[:d:Q52274785|Celina de Sola]]'' | | ''[[:d:Q7019111|sociālais darbinieks]]'' | 1976-11-05 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/celina_de_sola celina_de_sola] | [[:d:Q52274785|Q52274785]] |- | | ''[[:d:Q23663116|Cesar Harada]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/cesar_harada cesar_harada] | [[:d:Q23663116|Q23663116]] |- | [[Attēls:Cesar Kuriyama Picture.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q22088262|Cesar Kuriyama]]'' | | [[uzņēmējs]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/cesar_kuriyama cesar_kuriyama] | [[:d:Q22088262|Q22088262]] |- | [[Attēls:Re-publica Portland 2019 - d1 (48934812908).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q81911422|Chad Frischmann]]'' | | ''[[:d:Q18121578|directeur de recherche]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/chad_frischmann chad_frischmann] | [[:d:Q81911422|Q81911422]] |- | [[Attēls:TanChadeMeng-20170715-BuddhistFellowship-Singapore.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5066429|Chade-Meng Tan]]'' | | [[inženieris]] | 1971 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/chade_meng_tan chade_meng_tan] | [[:d:Q5066429|Q5066429]] |- | [[Attēls:Chanda Prescod-Weinstein, Becoming Interplanetary.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q48472405|Chanda Prescod-Weinstein]]'' | | [[astronoms]]<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q2998308|kosmologs]]'' | 1982-08-23 | ''[[:d:Q505371|agender]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/chanda_prescod_weinstein chanda_prescod_weinstein] | [[:d:Q48472405|Q48472405]] |- | | ''[[:d:Q5074528|Charity Sunshine Tillemann-Dick]]'' | | ''[[:d:Q2865819|operdziedātājs]]''<br/>[[komponists]] | 1983-07-22 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/charity_tilleman_dick charity_tilleman_dick] | [[:d:Q5074528|Q5074528]] |- | | ''[[:d:Q59166742|Charity Wayua]]'' | | ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1985 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/charity_wayua charity_wayua] | [[:d:Q59166742|Q59166742]] |- | | ''[[:d:Q23783383|Charles Anderson]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/charles_anderson charles_anderson] | [[:d:Q23783383|Q23783383]] |- | [[Attēls:Charles C. Mann at the Miller Center.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1749059|Charles C. Mann]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q17433421|science journalist]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1955-06-12<br/>1955 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/charles_c_mann charles_c_mann] | [[:d:Q1749059|Q1749059]] |- | [[Attēls:CharlesElachi.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1950678|Charles Elachi]]'' | | [[inženieris]]<br/>[[astronoms]] | 1947-04-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/charles_elachi charles_elachi] | [[:d:Q1950678|Q1950678]] |- | [[Attēls:Charles Fleischer.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q658690|Charles Fleischer]]'' | | ''[[:d:Q18545066|improvizācijas komiķis]]''<br/>[[aktieris]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>[[scenārists]]<br/>[[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''<br/>[[komiķis]]<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q47541952|producer]]''<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]''<br/>''[[:d:Q69423232|kinoscenārists]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]'' | 1950-08-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/charles_fleischer charles_fleischer] | [[:d:Q658690|Q658690]] |- | [[Attēls:Charles Hazlewood conducts the Paraorchestra at Southbank Centre (sq cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5078872|Charles Hazlewood]]'' | | ''[[:d:Q158852|diriģents]]'' | 1966-11-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/charles_hazlewood charles_hazlewood] | [[:d:Q5078872|Q5078872]] |- | [[Attēls:Charles J. Moore.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5079370|Charles J. Moore]]'' | | ''[[:d:Q3546255|okeanogrāfs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/charles_moore charles_moore] | [[:d:Q5079370|Q5079370]] |- | [[Attēls:Charles Limb3.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23783472|Charles Limb]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/charles_limb charles_limb] | [[:d:Q23783472|Q23783472]] |- | [[Attēls:Charles blow 2014.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5080439|Charles M. Blow]]'' | | ''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]<br/>[[žurnālists]] | 1970-08-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/charles_m_blow charles_m_blow] | [[:d:Q5080439|Q5080439]] |- | [[Attēls:Charles Leadbeater author of WeThink 2008-09-17.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q354448|Charles R. Leadbeater]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q8125919|political adviser]]'' | 1959-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/charles_leadbeater charles_leadbeater] | [[:d:Q354448|Q354448]] |- | | ''[[:d:Q23714138|Charles Robertson]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/charles_robertson charles_robertson] | [[:d:Q23714138|Q23714138]] |- | [[Attēls:Charlie Jane Anders 1120381.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5084448|Charlie Jane Anders]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''<br/>''[[:d:Q876864|editing staff]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]'' | 1969-07-24 | ''[[:d:Q1052281|transdzimuma sieviete]]''<br/>''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/charlie_jane_anders charlie_jane_anders] | [[:d:Q5084448|Q5084448]] |- | [[Attēls:Charlie Todd (Improw Everywhere) (8704860056) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23657205|Charlie Todd]]'' | | [[komiķis]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/charlie_todd charlie_todd] | [[:d:Q23657205|Q23657205]] |- | | ''[[:d:Q110110748|Charlotte Degot]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q77293133|data analyst]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/charlotte_degot charlotte_degot] | [[:d:Q110110748|Q110110748]] |- | | ''[[:d:Q18057048|Charmian Gooch]]'' | | ''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1965-03 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/charmian_gooch charmian_gooch] | [[:d:Q18057048|Q18057048]] |- | [[Attēls:ChelseaShields2.png|center|128px]] | ''[[:d:Q21285550|Chelsea Shields]]'' | | ''[[:d:Q4773904|antropologs]]'' | 1981-11 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/chelsea_shields chelsea_shields] | [[:d:Q21285550|Q21285550]] |- | [[Attēls:Chenqiufan02.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q8941041|Chen Qiufan]]'' | | ''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q876864|editing staff]]''<br/>[[scenārists]] | 1981-11-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Ķīna]] | [https://www.ted.com/speakers/chen_qiufan chen_qiufan] | [[:d:Q8941041|Q8941041]] |- | | ''[[:d:Q90129333|Cheryl L. Holder]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q15924224|internist]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/cheryl_holder cheryl_holder] | [[:d:Q90129333|Q90129333]] |- | | ''[[:d:Q5092736|Cheryl Y. Hayashi]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q17344952|arachnologist]]'' | 1967 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/cheryl_hayashi cheryl_hayashi] | [[:d:Q5092736|Q5092736]] |- | | ''[[:d:Q113074520|Chetan Bhatt]]'' | | [[profesors]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/chetan_bhatt chetan_bhatt] | [[:d:Q113074520|Q113074520]] |- | [[Attēls:India's Role in the World (39195651954).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5094180|Chetna Gala Sinha]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[zemnieks]] | 1959-03-21 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/chetana_gala_sinha chetana_gala_sinha] | [[:d:Q5094180|Q5094180]] |- | | ''[[:d:Q117221968|Chieh Huang]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/chieh_huang chieh_huang] | [[:d:Q117221968|Q117221968]] |- | [[Attēls:Field experiment in Nihonbashi, Tokyo (Feb 2017) 1-19 screenshot.png|center|128px]] | ''[[:d:Q11557098|Chieko Asakawa]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]<br/>[[programmētājs]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1958 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Japāna]] | [https://www.ted.com/speakers/chieko_asakawa chieko_asakawa] | [[:d:Q11557098|Q11557098]] |- | | ''[[:d:Q99432535|Chika Ezeanya Esiobu]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/chika_ezeanya_esiobu chika_ezeanya_esiobu] | [[:d:Q99432535|Q99432535]] |- | | ''[[:d:Q15647582|Chiki Sarkar]]'' | | ''[[:d:Q2516866|izdevējs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/chiki_sarkar chiki_sarkar] | [[:d:Q15647582|Q15647582]] |- | [[Attēls:Chinaka Hodge 2014.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q21593044|Chinaka Hodge]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[dramaturgs]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/chinaka_hodge chinaka_hodge] | [[:d:Q21593044|Q21593044]] |- | | ''[[:d:Q64597330|Chip Colwell-Chanthaphonh]]'' | | ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q589298|galvenais redaktors]]''<br/>''[[:d:Q780596|mākslas kurators]]'' | 1975-09-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/chip_colwell chip_colwell] | [[:d:Q64597330|Q64597330]] |- | [[Attēls:ChipConley Google.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15452491|Chip Conley]]'' | | ''[[:d:Q1631120|hotel manager]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]'' | 1960-10-31 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/chip_conley chip_conley] | [[:d:Q15452491|Q15452491]] |- | [[Attēls:6.28.12ChipKiddByLuigiNovi1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3675120|Chip Kidd]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''<br/>[[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]] | 1964-09-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/chip_kidd chip_kidd] | [[:d:Q3675120|Q3675120]] |- | [[Attēls:Chloe Valdary.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18347428|Chloé Valdary]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/chloe_valdary chloe_valdary] | [[:d:Q18347428|Q18347428]] |- | | ''[[:d:Q5105677|Chris Adami]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q3779582|mikrobiologs]]''<br/>[[astronoms]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1962-08-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/christoph_adami christoph_adami] | [[:d:Q5105677|Q5105677]] |- | [[Attēls:Chris Anderson (16209935970).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q706222|Chris Anderson]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[iestādes vadītājs]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]'' | 1961-07-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/chris_anderson_wired chris_anderson_wired] | [[:d:Q706222|Q706222]] |- | [[Attēls:Chris Bangle in 2009.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q702921|Chris Bangle]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q11295636|car designer]]'' | 1956-10-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/chris_bangle chris_bangle]<br/>[https://www.ted.com/speakers/6 6] | [[:d:Q702921|Q702921]] |- | | ''[[:d:Q5105920|Chris Bliss]]'' | | ''[[:d:Q17307272|circus performer]]''<br/>''[[:d:Q10540773|juggler]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/chris_bliss chris_bliss] | [[:d:Q5105920|Q5105920]] |- | | ''[[:d:Q16200974|Chris Burkard]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1986-03-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/chris_burkard chris_burkard] | [[:d:Q16200974|Q16200974]] |- | [[Attēls:Chris Charles Scott (6).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q136416769|Chris Charles Scott]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>[[kinoproducents]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/Chris_Charles_Scott Chris_Charles_Scott] | [[:d:Q136416769|Q136416769]] |- | | ''[[:d:Q23759541|Chris Domas]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/chris_domas chris_domas] | [[:d:Q23759541|Q23759541]] |- | | ''[[:d:Q23712280|Chris Downey]]'' | | [[arhitekts]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/chris_downey chris_downey] | [[:d:Q23712280|Q23712280]] |- | | ''[[:d:Q23662509|Chris Gerdes]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1906857|mehānikas inženieris]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/chris_gerdes chris_gerdes] | [[:d:Q23662509|Q23662509]] |- | [[Attēls:Journey to Midway Island (5578265463).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2895170|Chris Jordan]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q69320328|environmental artist]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[fotogrāfs]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[mākslinieks]] | 1963 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/chris_jordan chris_jordan] | [[:d:Q2895170|Q2895170]] |- | [[Attēls:Chris Kluwe postgame 2010-11-28.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1077409|Chris Kluwe]]'' | | ''[[:d:Q19204627|amerikāņu futbola spēlētājs]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]'' | 1981-12-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/chris_kluwe chris_kluwe] | [[:d:Q1077409|Q1077409]] |- | | ''[[:d:Q23727966|Chris McKnett]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/chris_mcknett chris_mcknett] | [[:d:Q23727966|Q23727966]] |- | [[Attēls:Chris Milk - Headshot.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1077562|Chris Milk]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>[[fotogrāfs]] | 1975 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/chris_milk chris_milk] | [[:d:Q1077562|Q1077562]] |- | | ''[[:d:Q46993874|Chris Sheldrick]]'' | | | 1981-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/chris_sheldrick chris_sheldrick] | [[:d:Q46993874|Q46993874]] |- | [[Attēls:ChrisUrmson2018.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23760309|Chris Urmson]]'' | | [[iestādes vadītājs]]<br/>[[inženieris]] | 1976 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/chris_urmson chris_urmson] | [[:d:Q23760309|Q23760309]] |- | | ''[[:d:Q11963620|Christer Mjåset]]'' | | [[ārsts]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]'' | 1973-04-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Norvēģija]] | [https://www.ted.com/speakers/christer_mjaset christer_mjaset] | [[:d:Q11963620|Q11963620]] |- | [[Attēls:Christian Happi - 2021 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q73133547|Christian Happi]]'' | | ''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]'' | 1968-06-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kamerūna]] | [https://www.ted.com/speakers/christian_happi christian_happi] | [[:d:Q73133547|Q73133547]] |- | [[Attēls:Christian Picciolini.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5110031|Christian Picciolini]]'' | | [[talantu aģentūra]]<br/>''[[:d:Q1320883|menedžeris]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]'' | 1973-11-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/christian_picciolini christian_picciolini] | [[:d:Q5110031|Q5110031]] |- | [[Attēls:Christiana Figueres in London - 2018 (39536174340) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q518828|Christiana Figueres]]'' | | [[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 1956-08-07 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kostarika]] | [https://www.ted.com/speakers/christiana_figueres christiana_figueres] | [[:d:Q518828|Q518828]] |- | [[Attēls:Rafael Mariano Grossi & Christiane Amanpour (cop26 0474) (51649883934) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q236939|Christiane Amanpour]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1155838|korespondents]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q94498772|program host]]'' | 1958-01-12 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/christiane_amanpour christiane_amanpour] | [[:d:Q236939|Q236939]] |- | [[Attēls:Christien Meindertsma (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q12270277|Christien Meindertsma]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>[[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1980 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | ''[[:d:Q29999|Q29999]]'' | [https://www.ted.com/speakers/christien_meindertsma christien_meindertsma] | [[:d:Q12270277|Q12270277]] |- | [[Attēls:Christina Agapakis - PopTech 2013 - Camden, ME.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q60039865|Christina Agapakis]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/christina_agapakis christina_agapakis] | [[:d:Q60039865|Q60039865]] |- | [[Attēls:Christina-Tosi.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q17505053|Christina Tosi]]'' | | ''[[:d:Q3427922|restorāna īpašnieks]]''<br/>''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''<br/>''[[:d:Q10689386|television celebrity chef]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>[[autors]] | 1981-11-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/christina_tosi christina_tosi] | [[:d:Q17505053|Q17505053]] |- | [[Attēls:TNW USA 2015 (23184168653) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q64853888|Christina Wallace]]'' | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1983 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/christina_wallace christina_wallace] | [[:d:Q64853888|Q64853888]] |- | [[Attēls:Warinner-headshot-3.png|center|128px]] | ''[[:d:Q23662209|Christina Warinner]]'' | | ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q3621491|arheologs]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/christina_warinner christina_warinner] | [[:d:Q23662209|Q23662209]] |- | | ''[[:d:Q56647253|Christine L. Porath]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/christine_porath christine_porath] | [[:d:Q56647253|Q56647253]] |- | | ''[[:d:Q112186123|Christine Schuler Deschryver]]'' | | [[direktors]]<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kongo Demokrātiskā Republika]]<br/>[[Beļģija]] | [https://www.ted.com/speakers/christine_schuler_deschryver christine_schuler_deschryver] | [[:d:Q112186123|Q112186123]] |- | [[Attēls:Christine Sun Kim.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q19664324|Christine Sun Kim]]'' | | ''[[:d:Q19850998|skaņu mākslinieks]]'' | 1980 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/christine_sun_kim christine_sun_kim] | [[:d:Q19664324|Q19664324]] |- | | ''[[:d:Q61820616|Christoph Keplinger]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/christoph_keplinger christoph_keplinger] | [[:d:Q61820616|Q61820616]] |- | [[Attēls:Christoph Niemann (2).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q110841|Christoph Niemann]]'' | | ''[[:d:Q644687|ilustrators]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q2000124|postage stamp designer]]''<br/>''[[:d:Q3391743|visual artist]]''<br/>[[animators]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]'' | 1970 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/christoph_niemann christoph_niemann] | [[:d:Q110841|Q110841]] |- | [[Attēls:Wiki ategeka.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17411054|Christopher Ategeka]]'' | | ''[[:d:Q623279|izpilddirektors]]'' | 1984-07-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Uganda]] | [https://www.ted.com/speakers/christopher_ategeka christopher_ategeka] | [[:d:Q17411054|Q17411054]] |- | | ''[[:d:Q23797209|Christopher C. Deam]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/christopher_deam christopher_deam] | [[:d:Q23797209|Q23797209]] |- | | ''[[:d:Q16728823|Christopher Emdin]]'' | | ''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>[[žurnālists]] | 1978 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/chris_emdin chris_emdin] | [[:d:Q16728823|Q16728823]] |- | | ''[[:d:Q5112847|Christopher McDougall]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]] | 1962-01-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/christopher_mcdougall christopher_mcdougall] | [[:d:Q5112847|Q5112847]] |- | [[Attēls:Chris nowinski.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1140002|Christopher Nowinski]]'' | | ''[[:d:Q13474373|profesionāls cīkstonis]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1978-09-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/chris_nowinski chris_nowinski] | [[:d:Q1140002|Q1140002]] |- | [[Attēls:Christopher Poole at XOXO Festival September 2012.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3135308|Christopher Poole]]'' | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1989 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/christopher_moot_poole christopher_moot_poole] | [[:d:Q3135308|Q3135308]] |- | | ''[[:d:Q5113183|Christopher Ryan]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 1962-02-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/christopher_ryan christopher_ryan] | [[:d:Q5113183|Q5113183]] |- | [[Attēls:2013-12-29 30C3 - Christopher Soghoian 3145.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q652791|Christopher Soghoian]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1981 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/christopher_soghoian christopher_soghoian] | [[:d:Q652791|Q652791]] |- | [[Attēls:Leweb 2014 - conference - leweb trends - the future of the mind - christopher decharms.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5113488|Christopher deCharms]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | 1966 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/christopher_decharms christopher_decharms] | [[:d:Q5113488|Q5113488]] |- | [[Attēls:Christy Haynes for UFSCar.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q42810368|Christy Haynes]]'' | | ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]'' | 1977-07-31 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/christy_l_haynes christy_l_haynes] | [[:d:Q42810368|Q42810368]] |- | [[Attēls:Chrystia Freeland in Ukraine - 2017 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4492815|Chrystia Freeland]]'' | | ''[[:d:Q6051619|publicists]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]'' | 1968-08-02 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/chrystia_freeland chrystia_freeland] | [[:d:Q4492815|Q4492815]] |- | [[Attēls:Chuck Nice at Caroline's.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5115638|Chuck Nice]]'' | | ''[[:d:Q2722764|radio personība]]'' | 1966-07-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/chuck_nice chuck_nice] | [[:d:Q5115638|Q5115638]] |- | | ''[[:d:Q123422283|Chuck Plunkett]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[žurnālists]] | | | | [https://www.ted.com/speakers/chuck_plunkett chuck_plunkett] | [[:d:Q123422283|Q123422283]] |- | [[Attēls:Disrupt SF TechCrunch Disrupt San Francisco 2019 - Day 2 Cindy Gallop Cropped.jpeg|center|128px]] | ''[[:d:Q5120529|Cindy Gallop]]'' | | ''[[:d:Q21507004|sex educator]]''<br/>''[[:d:Q816432|projekta vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q1900657|marketer]]'' | 1960-02-01 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/cindy_gallop cindy_gallop] | [[:d:Q5120529|Q5120529]] |- | | ''[[:d:Q105622544|Claire Wardle]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/claire_wardle claire_wardle] | [[:d:Q105622544|Q105622544]] |- | [[Attēls:Clara Sousa Silva 2021.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q58156032|Clara Sousa-Silva]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/clara_sousa_silva clara_sousa_silva] | [[:d:Q58156032|Q58156032]] |- | [[Attēls:Claron Mc Faddon 01 (cropped).JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q454090|Claron McFadden]]'' | | [[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q2865819|operdziedātājs]]'' | 1961 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/claron_mcfadden claron_mcfadden] | [[:d:Q454090|Q454090]] |- | | ''[[:d:Q104820110|Claudia Miner]]'' | | [[komersants]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/claudia_miner claudia_miner] | [[:d:Q104820110|Q104820110]] |- | [[Attēls:Clay Shirky (6723907001).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q930425|Clay Shirky]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q139648|technology evangelist]]''<br/>[[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | 1964 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/clay_shirky clay_shirky] | [[:d:Q930425|Q930425]] |- | | ''[[:d:Q23728708|Clayton Cameron]]'' | | [[mūziķis]] | 1959 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/clayton_cameron clayton_cameron] | [[:d:Q23728708|Q23728708]] |- | [[Attēls:Clemantine Wamariya.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q61483352|Clemantine Wamariya]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>[[autors]]<br/>[[orators]]<br/>[[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q755070|narrator]]'' | 1988 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Ruanda]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/clemantine_wamariya clemantine_wamariya] | [[:d:Q61483352|Q61483352]] |- | | ''[[:d:Q111144946|Clementine Jacoby]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/clementine_jacoby clementine_jacoby] | [[:d:Q111144946|Q111144946]] |- | [[Attēls:2010-05-08 Cleo Wade (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q26865869|Cleo Wade]]'' | | [[dzejnieks]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q110990999|Instagrammer]]''<br/>[[mākslinieks]] | 1989-09-13 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/cleo_wade cleo_wade] | [[:d:Q26865869|Q26865869]] |- | [[Attēls:San Diego, California, USA - 53946478090 (Clifford Stoll crop).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q556998|Clifford Stoll]]'' | | [[astronoms]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1950-06-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/clifford_stoll clifford_stoll] | [[:d:Q556998|Q556998]] |- | [[Attēls:Clint Smith - 2019 (48915241016) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23759721|Clint Smith]]'' | | [[dzejnieks]]<br/>[[skolotājs]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q876864|editing staff]]''<br/>''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]'' | 1988-08-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/clint_smith clint_smith] | [[:d:Q23759721|Q23759721]] |- | | ''[[:d:Q109919925|Clover Hogan]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/clover_hogan clover_hogan] | [[:d:Q109919925|Q109919925]] |- | [[Attēls:Coleman Hughes on Rebel Wisdom.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q62977947|Coleman Hughes]]'' | | ''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>''[[:d:Q1642960|pundit]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]'' | 1996 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/coleman_hughes coleman_hughes] | [[:d:Q62977947|Q62977947]] |- | | ''[[:d:Q99439559|Colette Pichon Battle]]'' | | [[advokāts]]<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/colette_pichon_battle colette_pichon_battle] | [[:d:Q99439559|Q99439559]] |- | | ''[[:d:Q89869456|Colin Averill]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/colin_averill colin_averill] | [[:d:Q89869456|Q89869456]] |- | | ''[[:d:Q1108379|Colin Camerer]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1959-12-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/colin_camerer colin_camerer]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1566 1566] | [[:d:Q1108379|Q1108379]] |- | | ''[[:d:Q5145149|Colin Grant]]'' | | ''[[:d:Q3406651|radioraidījumu režisors]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1961-04-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/colin_grant colin_grant] | [[:d:Q5145149|Q5145149]] |- | | ''[[:d:Q23662150|Colin Robertson]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/colin_robertson colin_robertson] | [[:d:Q23662150|Q23662150]] |- | | ''[[:d:Q23670969|Colin Stokes]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/colin_stokes colin_stokes] | [[:d:Q23670969|Q23670969]] |- | | ''[[:d:Q122927695|Colombe Cahen-Salvador]]'' | | ''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]'' | 1994-03-26 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/colombe_cahen_salvador colombe_cahen_salvador] | [[:d:Q122927695|Q122927695]] |- | | ''[[:d:Q29571616|Conor Russomanno]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1988-10-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/conor_russomanno conor_russomanno] | [[:d:Q29571616|Q29571616]] |- | [[Attēls:Transmediale-2010-Conrad Wolfram.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5162640|Conrad Wolfram]]'' | | [[matemātiķis]]<br/>[[uzņēmējs]] | 1970-06-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/conrad_wolfram conrad_wolfram] | [[:d:Q5162640|Q5162640]] |- | | ''[[:d:Q2997459|Corneille Ewango]]'' | | ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q2374149|botāniķis]]''<br/>''[[:d:Q2083925|botanical collector]]'' | 1960s | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kongo Demokrātiskā Republika]] | [https://www.ted.com/speakers/corneille_ewango corneille_ewango] | [[:d:Q2997459|Q2997459]] |- | | ''[[:d:Q54507319|Cornelia Geppert]]'' | | ''[[:d:Q715301|komiksu mākslinieks]]'' | 1981 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/cornelia_geppert cornelia_geppert] | [[:d:Q54507319|Q54507319]] |- | | ''[[:d:Q23760253|Cosmin Mihaiu]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/cosmin_mihaiu cosmin_mihaiu] | [[:d:Q23760253|Q23760253]] |- | [[Attēls:Courtney Martin at PopTech 2014 02.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q21062672|Courtney E. Martin]]'' | | [[autors]] | 1979-12-31 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/courtney_e_martin courtney_e_martin] | [[:d:Q21062672|Q21062672]] |- | | ''[[:d:Q103352006|Craig Costello]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/craig_costello craig_costello] | [[:d:Q103352006|Q103352006]] |- | [[Attēls:Craigventer2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q311003|Craig Venter]]'' | | ''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1946-10-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/craig_venter craig_venter]<br/>[https://www.ted.com/speakers/7 7] | [[:d:Q311003|Q311003]] |- | | ''[[:d:Q112058793|Crispin Thurlow]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q4773904|antropologs]]'' | 1966 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/crispin_thurlow crispin_thurlow] | [[:d:Q112058793|Q112058793]] |- | | ''[[:d:Q23769089|Cristina Domenech]]'' | | | 1954 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/cristina_domenech cristina_domenech] | [[:d:Q23769089|Q23769089]] |- | [[Attēls:Cris Junqueira.png|center|128px]] | ''[[:d:Q110750746|Cristina Junqueira]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q806798|baņķieris]]''<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>[[inženieris]] | 1984 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Brazīlija]] | [https://www.ted.com/speakers/cristina_junqueira cristina_junqueira] | [[:d:Q110750746|Q110750746]] |- | | ''[[:d:Q76438248|Curtis Carroll]]'' | | | 1978 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/curtis_wall_street_carroll curtis_wall_street_carroll] | [[:d:Q76438248|Q76438248]] |- | | ''[[:d:Q23728751|Curtis Wong]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/curtis_wong curtis_wong] | [[:d:Q23728751|Q23728751]] |- | | ''[[:d:Q111577024|Cyndi Stivers]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/cyndi_stivers cyndi_stivers] | [[:d:Q111577024|Q111577024]] |- | [[Attēls:2010 Cynthia Breazeal 4641804653.png|center|128px]] | ''[[:d:Q21585|Cynthia Breazeal]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1967-11-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/cynthia_breazeal cynthia_breazeal]<br/>[https://www.ted.com/speakers/817 817] | [[:d:Q21585|Q21585]] |- | [[Attēls:Cynthia Erivo - Wicked-FYC-1.jpg|center|128px]] | [[Sintija Erīvo|Cynthia Erivo]] | | [[dziedātājs]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>[[autors]] | 1987-01-08 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/cynthia_erivo cynthia_erivo] | [[:d:Q21592474|Q21592474]] |- | [[Attēls:Cyntia Kenyon 01.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q437333|Cynthia Kenyon]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''<br/>''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''<br/>''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]'' | 1954-02-21 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/cynthia_kenyon cynthia_kenyon] | [[:d:Q437333|Q437333]] |- | | ''[[:d:Q5200139|Cynthia P. Schneider]]'' | | [[diplomāts]] | 1953-08-16 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/cynthia_schneider cynthia_schneider] | [[:d:Q5200139|Q5200139]] |- | [[Attēls:Cedric Villani at his office 2015 n3.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q334065|Cédric Villani]]'' | | [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q97768158|professors, scientific professions]]'' | 1973-10-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/cedric_villani cedric_villani] | [[:d:Q334065|Q334065]] |- | | ''[[:d:Q108821940|César Cuauhtémoc García Hernández]]'' | | ''[[:d:Q185351|jurists]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/cesar_cuauhtemoc_garcia_hernandez cesar_cuauhtemoc_garcia_hernandez] | [[:d:Q108821940|Q108821940]] |- | [[Attēls:Cesar Hidalgo.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q22004920|César A. Hidalgo]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1979-12-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Čīle]]<br/>[[Spānija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/cesar_hidalgo cesar_hidalgo] | [[:d:Q22004920|Q22004920]] |- | | ''[[:d:Q114338974|DK Osseo-Asare]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[arhitekts]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dk_osseo_asare dk_osseo_asare] | [[:d:Q114338974|Q114338974]] |- | [[Attēls:1.PortraitDaanRoosegaardebyWillemdeKam.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5207373|Daan Roosegaarde]]'' | | ''[[:d:Q3492227|innovator]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>[[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q106208189|computer artist]]''<br/>''[[:d:Q18074503|installation artist]]''<br/>''[[:d:Q108818918|gaismu mākslinieki]]''<br/>''[[:d:Q7016454|jauno mediju mākslinieks]]''<br/>[[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[programmatūras izstrādātājs]]<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q6934789|multimēdiju mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q69320328|environmental artist]]'' | 1979-07-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | ''[[:d:Q29999|Q29999]]'' | [https://www.ted.com/speakers/daan_roosegaarde daan_roosegaarde] | [[:d:Q5207373|Q5207373]] |- | [[Attēls:The Future of Higher Education Daphne Koller (8411917358).jpg|center|128px]] | [[Dafne Kollere]] | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1968-08-27 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Izraēla]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/daphne_koller daphne_koller]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1309 1309] | [[:d:Q11755|Q11755]] |- | [[Attēls:Dale-Dougherty-2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4819967|Dale Dougherty]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1955 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dale_dougherty dale_dougherty]<br/>[https://www.ted.com/speakers/940 940] | [[:d:Q4819967|Q4819967]] |- | [[Attēls:Dalia Mogahed.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3012376|Dalia Mogahed]]'' | | [[zinātnieks]] | 1974 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Ēģipte]] | [https://www.ted.com/speakers/dalia_mogahed dalia_mogahed] | [[:d:Q3012376|Q3012376]] |- | | ''[[:d:Q131541970|Dallas Taylor]]'' | | ''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dallas_taylor dallas_taylor] | [[:d:Q131541970|Q131541970]] |- | [[Attēls:Dambisa Moyo.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q466993|Dambisa Moyo, Baroness Moyo]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1969-02-02<br/>1969-11-02 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Zambija]] | [https://www.ted.com/speakers/dambisa_moyo dambisa_moyo] | [[:d:Q466993|Q466993]] |- | | ''[[:d:Q23662494|Damian Palin]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/damian_palin damian_palin] | [[:d:Q23662494|Q23662494]] |- | [[Attēls:Whose Streets? A Social Cinema Screening (35731793401).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q28086150|Damon Davis]]'' | | ''[[:d:Q1414443|kinematogrāfs]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>[[mākslinieks]] | 1985-03-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/damon_davis damon_davis] | [[:d:Q28086150|Q28086150]] |- | [[Attēls:Damon Gameau.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5212833|Damon Gameau]]'' | | [[aktieris]]<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q69423232|kinoscenārists]]''<br/>[[kinoproducents]] | 1982 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/damon_gameau_TEDxSydney20220804-51709 damon_gameau_TEDxSydney20220804-51709] | [[:d:Q5212833|Q5212833]] |- | [[Attēls:DamonH.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23656822|Damon Horowitz]]'' | | | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/damon_horowitz damon_horowitz] | [[:d:Q23656822|Q23656822]] |- | [[Attēls:Dan Ariely January 2019.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q731905|Dan Ariely]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1967-04-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Izraēla]] | [https://www.ted.com/speakers/dan_ariely dan_ariely] | [[:d:Q731905|Q731905]] |- | | ''[[:d:Q23759547|Dan Barasch]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/daniel_barasch daniel_barasch] | [[:d:Q23759547|Q23759547]] |- | [[Attēls:Dan Barber of Blue Hill.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5213116|Dan Barber]]'' | | ''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]'' | 1969 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dan_barber dan_barber] | [[:d:Q5213116|Q5213116]] |- | | ''[[:d:Q60770645|Dan Bell]]'' | | ''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]''<br/>''[[:d:Q13590141|raidījuma moderators]]''<br/>''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]'' | 1977-02-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dan_bell dan_bell] | [[:d:Q60770645|Q60770645]] |- | | ''[[:d:Q23727949|Dan Berkenstock]]'' | | | 1980-06-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dan_berkenstock dan_berkenstock] | [[:d:Q23727949|Q23727949]] |- | [[Attēls:Dan Bricklin.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q92624|Dan Bricklin]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>[[programmētājs]]<br/>[[inženieris]] | 1951-07-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dan_bricklin dan_bricklin] | [[:d:Q92624|Q92624]] |- | [[Attēls:DanBuettnerOct10.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5213207|Dan Buettner]]'' | | ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''<br/>[[kinoproducents]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''<br/>[[orators]] | 1960 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dan_buettner dan_buettner] | [[:d:Q5213207|Q5213207]] |- | | ''[[:d:Q23796178|Dan Cobley]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dan_cobley dan_cobley] | [[:d:Q23796178|Q23796178]] |- | | ''[[:d:Q23759538|Dan Ellsey]]'' | | [[mūziķis]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dan_ellsey dan_ellsey] | [[:d:Q23759538|Q23759538]] |- | | ''[[:d:Q16224737|Dan Gross]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dan_gross dan_gross] | [[:d:Q16224737|Q16224737]] |- | [[Attēls:Jørgensen EC Portrait 2024 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1159092|Dan Jørgensen]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[ministrs]] | 1975-06-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Dānijas Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/dan_jorgensen dan_jorgensen] | [[:d:Q1159092|Q1159092]] |- | | ''[[:d:Q90630014|Dan Knights]]'' | | ''[[:d:Q3779582|mikrobiologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q43548373|speedcuber]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dan_knights dan_knights] | [[:d:Q90630014|Q90630014]] |- | | ''[[:d:Q23785279|Dan Meyer]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dan_meyer dan_meyer] | [[:d:Q23785279|Q23785279]] |- | | ''[[:d:Q23759543|Dan Pacholke]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dan_pacholke dan_pacholke] | [[:d:Q23759543|Q23759543]] |- | [[Attēls:Curing the Charitable Curse.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5214160|Dan Pallotta]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1961-01-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dan_pallotta dan_pallotta] | [[:d:Q5214160|Q5214160]] |- | | ''[[:d:Q5214203|Dan Phillips]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1940s | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dan_phillips dan_phillips] | [[:d:Q5214203|Q5214203]] |- | [[Attēls:Dan Schulman.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5214356|Dan Schulman]]'' | | ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]'' | 1958-01-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dan_schulman dan_schulman] | [[:d:Q5214356|Q5214356]] |- | | ''[[:d:Q102388022|Dana Kanze]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dana_kanze dana_kanze] | [[:d:Q102388022|Q102388022]] |- | [[Attēls:Wikimedia-Summit-2024-Saturday-112.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q125590347|Daniel Bögre Udell]]'' | | ''[[:d:Q41546637|Wikimedian]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/daniel_boegre_udell daniel_boegre_udell] | [[:d:Q125590347|Q125590347]] |- | | ''[[:d:Q109822743|Daniel Engber]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q3745071|science writer]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/daniel_engber daniel_engber] | [[:d:Q109822743|Q109822743]] |- | | ''[[:d:Q43094303|Daniel G. Streicker]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/daniel_streicker daniel_streicker] | [[:d:Q43094303|Q43094303]] |- | [[Attēls:Daniel Todd Gilbert.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q449564|Daniel Gilbert]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1957-11-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dan_gilbert dan_gilbert] | [[:d:Q449564|Q449564]] |- | | ''[[:d:Q3701617|Daniel Goldstein]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1969-04-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dan_goldstein dan_goldstein] | [[:d:Q3701617|Q3701617]] |- | [[Attēls:Daniel Goleman - World Economic Forum Annual Meeting 2011.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q351701|Daniel Goleman]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]] | 1946-03-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/daniel_goleman daniel_goleman] | [[:d:Q351701|Q351701]] |- | | ''[[:d:Q23712794|Daniel H. Cohen]]'' | | | 1953-11-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dan_cohen dan_cohen] | [[:d:Q23712794|Q23712794]] |- | [[Attēls:Daniel H. Pink (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q978171|Daniel H. Pink]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]] | 1964-07-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/daniel_pink daniel_pink] | [[:d:Q978171|Q978171]] |- | | ''[[:d:Q100593535|Daniel J. Watts]]'' | | [[aktieris]]<br/>[[scenārists]] | 1982-07-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/daniel_j_watts daniel_j_watts] | [[:d:Q100593535|Q100593535]] |- | [[Attēls:Daniel Kish - PopTech 2011 - Camden Maine USA 3.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5217808|Daniel Kish]]'' | | | 1966 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/daniel_kish daniel_kish] | [[:d:Q5217808|Q5217808]] |- | [[Attēls:Kraft-PicColor.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5217831|Daniel Kraft]]'' | | ''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/daniel_kraft daniel_kraft] | [[:d:Q5217831|Q5217831]] |- | [[Attēls:Levitin.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1981608|Daniel Levitin]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q20669622|mūzikas žurnālists]]''<br/>[[mūzikas producents]]<br/>[[komponists]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q783906|neirologs]]'' | 1957-12-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/daniel_levitin daniel_levitin] | [[:d:Q1981608|Q1981608]] |- | | ''[[:d:Q27881272|Daniel Lismore]]'' | | ''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]'' | 1984-12-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/daniel_lismore daniel_lismore] | [[:d:Q27881272|Q27881272]] |- | [[Attēls:DanielWolpert.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15990373|Daniel M. Wolpert]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q2055046|fiziologs]]'' | 1963-09-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/daniel_wolpert daniel_wolpert] | [[:d:Q15990373|Q15990373]] |- | [[Attēls:Daniel Pauly Pauly Symposium.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q581515|Daniel Pauly]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]'' | 1946-05-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/daniel_pauly daniel_pauly] | [[:d:Q581515|Q581515]] |- | | ''[[:d:Q23670526|Daniel Reisel]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/daniel_reisel daniel_reisel] | [[:d:Q23670526|Q23670526]] |- | | ''[[:d:Q23662187|Daniel Schnitzer]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/daniel_schnitzer daniel_schnitzer] | [[:d:Q23662187|Q23662187]] |- | [[Attēls:DanielSuarezJI.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1162833|Daniel Suarez]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]'' | 1964-12-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/daniel_suarez daniel_suarez]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1571 1571] | [[:d:Q1162833|Q1162833]] |- | [[Attēls:Daniel Susskind at 1r Congrés Català del Treball.jpeg|center|128px]] | ''[[:d:Q116244710|Daniel Susskind]]'' | | ''[[:d:Q27177003|research professor]]''<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/daniel_susskind daniel_susskind] | [[:d:Q116244710|Q116244710]] |- | [[Attēls:Daniel Tammet Paris portrait.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q12857|Daniel Tammet]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[esperantists]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[dzejnieks]] | 1979-01-31 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/daniel_tammet daniel_tammet] | [[:d:Q12857|Q12857]] |- | [[Attēls:UN AI for Good Summit 2025 - Daniela Rus 01 (cropped) 2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q14223|Daniela L. Rus]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q3437279|roboticist]]'' | 1963 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/daniela_rus daniela_rus] | [[:d:Q14223|Q14223]] |- | | ''[[:d:Q23768726|Daniele Quercia]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/daniele_quercia daniele_quercia] | [[:d:Q23768726|Q23768726]] |- | [[Attēls:Danielle Allen 2017.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5219331|Danielle Allen]]'' | | ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q2468727|classical scholar]]'' | 1971 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/danielle_allen danielle_allen] | [[:d:Q5219331|Q5219331]] |- | | ''[[:d:Q28366283|Danielle Feinberg]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[kinooperators]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/danielle_feinberg danielle_feinberg] | [[:d:Q28366283|Q28366283]] |- | [[Attēls:Danielle Citron 110748.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q19867132|Danielle K. Citron]]'' | | ''[[:d:Q185351|jurists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1968-12-17 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/danielle_citron danielle_citron] | [[:d:Q19867132|Q19867132]] |- | | ''[[:d:Q24049147|Danielle N. Lee]]'' | | ''[[:d:Q350979|zoologs]]''<br/>''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]''<br/>''[[:d:Q16831394|mammalogist]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/danielle_lee danielle_lee] | [[:d:Q24049147|Q24049147]] |- | [[Attēls:Danielle Wood (48278825827) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q63304349|Danielle Wood]]'' | | [[inženieris]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/danielle_wood danielle_wood] | [[:d:Q63304349|Q63304349]] |- | [[Attēls:Danielle de Niese.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q271031|Danielle de Niese]]'' | | ''[[:d:Q2865819|operdziedātājs]]''<br/>[[mūziķis]] | 1979-04-11 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/danielle_de_niese danielle_de_niese] | [[:d:Q271031|Q271031]] |- | | ''[[:d:Q24040721|Danit Peleg]]'' | | ''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]'' | 1989 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Izraēla]] | [https://www.ted.com/speakers/danit_peleg danit_peleg] | [[:d:Q24040721|Q24040721]] |- | | ''[[:d:Q112551695|Dannagal G. Young]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]'' | 1976 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dannagal_young dannagal_young] | [[:d:Q112551695|Q112551695]] |- | [[Attēls:Danny Dorling at Bookmarks bookshop, Bloomsbury in 2014.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5220292|Danny Dorling]]'' | | ''[[:d:Q901402|ģeogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1968-01-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/danny_dorling danny_dorling] | [[:d:Q5220292|Q5220292]] |- | [[Attēls:Daphné Bavelier.tif|center|128px]] | ''[[:d:Q19956013|Daphne Bavelier]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q16328995|député de l'Université]]'' | 1966 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/daphne_bavelier daphne_bavelier] | [[:d:Q19956013|Q19956013]] |- | | ''[[:d:Q1165874|Daria van den Bercken]]'' | | ''[[:d:Q486748|pianists]]'' | 1979-08-31 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | ''[[:d:Q29999|Q29999]]'' | [https://www.ted.com/speakers/daria_van_den_bercken daria_van_den_bercken] | [[:d:Q1165874|Q1165874]] |- | [[Attēls:Darren Walker by Brokaw Photography.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16193921|Darren Walker]]'' | | [[advokāts]] | 1960 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/darren_walker darren_walker] | [[:d:Q16193921|Q16193921]] |- | [[Attēls:Making Education Work (29872410888) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q43396457|Darrick Hamilton]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/darrick_hamilton darrick_hamilton] | [[:d:Q43396457|Q43396457]] |- | [[Attēls:P20240222AS-0099 (53556136889).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q107182509|Darya Navalnaya]]'' | | ''[[:d:Q315247|university student]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 2001-09-06 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Krievija]] | [https://www.ted.com/speakers/dasha_navalnaya dasha_navalnaya] | [[:d:Q107182509|Q107182509]] |- | [[Attēls:Dave Eggers (11483).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q589497|Dave Eggers]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q2823717|activist shareholder]]'' | 1970-03-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dave_eggers dave_eggers] | [[:d:Q589497|Q589497]] |- | | ''[[:d:Q16731592|Dave Logan]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1968-03-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_logan david_logan] | [[:d:Q16731592|Q16731592]] |- | [[Attēls:Dave Meslin, at ELN Studio 2010 IMG 9800 (5266909950).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23783490|Dave Meslin]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dave_meslin dave_meslin] | [[:d:Q23783490|Q23783490]] |- | | ''[[:d:Q23768720|Dave Troy]]'' | | [[žurnālists]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dave_troy dave_troy] | [[:d:Q23768720|Q23768720]] |- | [[Attēls:Dave deBronkart-20091229.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5230186|Dave deBronkart]]'' | | | 1950-02-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dave_debronkart dave_debronkart] | [[:d:Q5230186|Q5230186]] |- | | ''[[:d:Q40097388|David A. Asch]]'' | | ''[[:d:Q25141651|physician-scientist]]''<br/>''[[:d:Q21281706|academic administrator]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_asch david_asch] | [[:d:Q40097388|Q40097388]] |- | [[Attēls:David B. Agus World Economic Forum 2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5230638|David Agus]]'' | | [[ārsts]]<br/>''[[:d:Q16062369|onkologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1965-01-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_agus david_agus] | [[:d:Q5230638|Q5230638]] |- | [[Attēls:David Autor - Festival Economia 2015.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q19609648|David Autor]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q876864|editing staff]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | 1967 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_autor david_autor] | [[:d:Q19609648|Q19609648]] |- | | ''[[:d:Q99248354|David B Lindell]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/david_lindell david_lindell] | [[:d:Q99248354|Q99248354]] |- | [[Attēls:David Baker, 2024 Nobel Prize Laureate in Chemistry 4 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3814528|David Baker]]'' | | ''[[:d:Q2904006|bioinformatician]]''<br/>''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15709480|computational biologist]]''<br/>''[[:d:Q106341153|biochemistry teacher]]'' | 1962-10-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_baker david_baker] | [[:d:Q3814528|Q3814528]] |- | | ''[[:d:Q118106032|David Biello]]'' | | [[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/david_biello david_biello] | [[:d:Q118106032|Q118106032]] |- | | ''[[:d:Q5231412|David Binder]]'' | | | 1967-10-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_binder david_binder] | [[:d:Q5231412|Q5231412]] |- | [[Attēls:David Birch (6777171896).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23663105|David Birch]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/david_birch david_birch] | [[:d:Q23663105|Q23663105]] |- | | ''[[:d:Q23795339|David Bismark]]'' | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q816432|projekta vadītājs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Zviedrija]] | [https://www.ted.com/speakers/david_bismark david_bismark] | [[:d:Q23795339|Q23795339]] |- | [[Attēls:David Blaine by David Shankbone.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q353983|David Blaine]]'' | | ''[[:d:Q2914170|ielu mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q15855449|magician]]''<br/>''[[:d:Q1658894|illusionist]]''<br/>[[kaskadieris]]<br/>''[[:d:Q107986049|escape artist]]''<br/>''[[:d:Q111844534|regurgitation performer]]'' | 1973-04-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_blaine david_blaine] | [[:d:Q353983|Q353983]] |- | [[Attēls:David Bolinsky 2010.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16151626|David Bolinsky]]'' | | ''[[:d:Q644687|ilustrators]]''<br/>''[[:d:Q19507792|scientific illustrator]]''<br/>[[animators]] | 1952-05-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_bolinsky david_bolinsky] | [[:d:Q16151626|Q16151626]] |- | | ''[[:d:Q125391273|David Brain]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dave_brain dave_brain] | [[:d:Q125391273|Q125391273]] |- | [[Attēls:David Brooks 2022 (51984628869).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q938475|David Brooks]]'' | | ''[[:d:Q1607826|redaktors]]''<br/>''[[:d:Q1642960|pundit]]''<br/>[[žurnālists]] | 1961-08-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_brooks david_brooks] | [[:d:Q938475|Q938475]] |- | [[Attēls:David Cage 20080927 Festival du jeu video 05.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q218686|David Cage]]'' | | ''[[:d:Q2702296|video game producer]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[komponists]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]''<br/>''[[:d:Q18882335|video game designer]]'' | 1969-06-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/david_cage david_cage] | [[:d:Q218686|Q218686]] |- | | ''[[:d:Q106717200|David Camarillo]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q26848923|bioinženieris]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/david_camarillo david_camarillo] | [[:d:Q106717200|Q106717200]] |- | [[Attēls:TYPO Berlin 2014 – Day Two (14178868916).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q562699|David Carson]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]] | 1955-09-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_carson david_carson] | [[:d:Q562699|Q562699]] |- | [[Attēls:David chalmers.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q366123|David Chalmers]]'' | | [[filozofs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | 1966-04-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/david_chalmers david_chalmers] | [[:d:Q366123|Q366123]] |- | | ''[[:d:Q1909499|David Christian]]'' | | [[vēsturnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1946-06-30<br/>1946-12-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_christian david_christian] | [[:d:Q1909499|Q1909499]] |- | | ''[[:d:Q23657118|David Damberger]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/david_damberger david_damberger] | [[:d:Q23657118|Q23657118]] |- | [[Attēls:David Deutsch.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q543682|David Deutsch]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]'' | 1953-05-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/david_deutsch david_deutsch]<br/>[https://www.ted.com/speakers/48 48] | [[:d:Q543682|Q543682]] |- | [[Attēls:David Eagleman (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q999577|David Eagleman]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1971-04-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_eagleman david_eagleman] | [[:d:Q999577|Q999577]] |- | [[Attēls:Sportsfile (Web Summit) (15523969837).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5233407|David Epstein]]'' | | [[žurnālists]] | 1980 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_epstein david_epstein] | [[:d:Q5233407|Q5233407]] |- | [[Attēls:David Albert Friedberg.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q112898833|David Friedberg]]'' | | ''[[:d:Q778274|biznesa eņģeļi]]''<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 1980 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_friedberg david_friedberg] | [[:d:Q112898833|Q112898833]] |- | | ''[[:d:Q23759665|David Gallo]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/david_gallo david_gallo] | [[:d:Q23759665|Q23759665]] |- | | ''[[:d:Q23768708|David Grady]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/david_grady david_grady] | [[:d:Q23768708|Q23768708]] |- | | ''[[:d:Q23769550|David Griffin]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/david_griffin david_griffin] | [[:d:Q23769550|Q23769550]] |- | [[Attēls:Davidgruber.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q24054769|David Gruber]]'' | | ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_gruber david_gruber] | [[:d:Q24054769|Q24054769]] |- | | ''[[:d:Q57037578|David H Rosmarin]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>[[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/david_rosmarin david_rosmarin] | [[:d:Q57037578|Q57037578]] |- | [[Attēls:Sophia with her creator David Hanson at Digital World 2017 conference, Dhaka, Bangladesh in December 2017.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5234712|David Hanson]]'' | | ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>[[iestādes vadītājs]]<br/>''[[:d:Q3437279|roboticist]]'' | 1969-12-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_hanson david_hanson] | [[:d:Q5234712|Q5234712]] |- | | ''[[:d:Q5235077|David Hoffman]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q47541952|producer]]'' | 1941 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_hoffman david_hoffman]<br/>[https://www.ted.com/speakers/218 218] | [[:d:Q5235077|Q5235077]] |- | [[Attēls:David Holt.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5235117|David Holt]]'' | | ''[[:d:Q17378128|spoken word artist]]''<br/>''[[:d:Q101084010|folkmūziķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q105186|farmaceits]]'' | 1946-10-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_holt david_holt] | [[:d:Q5235117|Q5235117]] |- | | ''[[:d:Q82775159|David Ikard]]'' | | ''[[:d:Q17167049|literatūrzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1972 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/david_ikard david_ikard] | [[:d:Q82775159|Q82775159]] |- | | ''[[:d:Q15437070|David Isay]]'' | | ''[[:d:Q3406651|radioraidījumu režisors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]'' | 1966-12-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dave_isay dave_isay] | [[:d:Q15437070|Q15437070]] |- | [[Attēls:David J. Anderson speaking at Keystone in Korea.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5235389|David J. Anderson]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q20739288|neurobiologist]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1956 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_anderson david_anderson] | [[:d:Q5235389|Q5235389]] |- | | ''[[:d:Q124739165|David J. Bier]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q485178|analītiķis]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_bier david_bier] | [[:d:Q124739165|Q124739165]] |- | | ''[[:d:Q5235397|David J. Brenner]]'' | | ''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]'' | 1953-06-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_brenner david_brenner] | [[:d:Q5235397|Q5235397]] |- | [[Attēls:David J. Peterson by Gage Skidmore.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16221516|David J. Peterson]]'' | | ''[[:d:Q14467526|valodnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1206912|language inventor]]'' | 1981-01-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_peterson david_peterson] | [[:d:Q16221516|Q16221516]] |- | | ''[[:d:Q61657085|David J. Wright]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[Vietņvedis]]<br/>''[[:d:Q16060693|conservationist]]''<br/>''[[:d:Q7621877|strategist]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1967 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/2004326 2004326] | [[:d:Q61657085|Q61657085]] |- | | ''[[:d:Q5235901|David Keith]]'' | | [[inženieris]]<br/>[[fiziķis]] | 1963 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/david_keith david_keith] | [[:d:Q5235901|Q5235901]] |- | | ''[[:d:Q24570636|David Korins]]'' | | ''[[:d:Q2707485|scenogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q11613590|theatre designer]]'' | 1976-08-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/david_korins david_korins] | [[:d:Q24570636|Q24570636]] |- | [[Attēls:David Kwong at NYSM (cropped).gif|center|128px]] | ''[[:d:Q16204183|David Kwong]]'' | | ''[[:d:Q15855449|magician]]''<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>''[[:d:Q16157743|crossword creator]]'' | 1980-08-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_kwong david_kwong] | [[:d:Q16204183|Q16204183]] |- | | ''[[:d:Q5236204|David L. Heymann]]'' | | ''[[:d:Q12765408|epidemiologs]]'' | 1946 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_heymann david_heymann] | [[:d:Q5236204|Q5236204]] |- | [[Attēls:David Lammy, 2024 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q534727|David Lammy]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[advokāts]]<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]'' | 1972-07-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Gajāna]] | [https://www.ted.com/speakers/david_lammy david_lammy] | [[:d:Q534727|Q534727]] |- | | ''[[:d:Q23727546|David Lang]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/david_lang david_lang] | [[:d:Q23727546|Q23727546]] |- | [[Attēls:David M Kelley (9375796736) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1174951|David M. Kelley]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1906857|mehānikas inženieris]]'' | 1951-02-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_kelley david_kelley] | [[:d:Q1174951|Q1174951]] |- | [[Attēls:David John Cameron MacKay by David Stern.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q446862|David MacKay]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[profesors]]<br/>[[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1967-04-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/david_mackay david_mackay]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1360 1360] | [[:d:Q446862|Q446862]] |- | [[Attēls:David Macaulay.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1134356|David Macaulay]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q644687|ilustrators]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''<br/>[[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]<br/>''[[:d:Q15296811|zīmētājs]]'' | 1946-12-02<br/>1942-12-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_macaulay david_macaulay] | [[:d:Q1134356|Q1134356]] |- | | ''[[:d:Q5237283|David McCandless]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]] | 1971 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/david_mccandless david_mccandless] | [[:d:Q5237283|Q5237283]] |- | [[Attēls:David McWilliams.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3567091|David McWilliams]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[žurnālists]] | 1966 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Īrija]] | [https://www.ted.com/speakers/david_mcwilliams david_mcwilliams] | [[:d:Q3567091|Q3567091]] |- | | ''[[:d:Q23782406|David Merrill]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/david_merrill david_merrill] | [[:d:Q23782406|Q23782406]] |- | [[Attēls:David Perry.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1643588|David Perry]]'' | | [[komersants]] | 1967-04-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/david_perry david_perry] | [[:d:Q1643588|Q1643588]] |- | | ''[[:d:Q23662636|David Pizarro]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/david_pizarro david_pizarro] | [[:d:Q23662636|Q23662636]] |- | [[Attēls:DavidPogueOct10.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3018632|David Pogue]]'' | | ''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q1642960|pundit]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q14915627|muzikologs]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1963-03-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_pogue david_pogue] | [[:d:Q3018632|Q3018632]] |- | [[Attēls:DavidPuttnamBAFTA07b.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q335507|David Puttnam]]'' | | [[kinoproducents]]<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q47541952|producer]]'' | 1941-02-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/david_puttnam david_puttnam]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1798 1798] | [[:d:Q335507|Q335507]] |- | | ''[[:d:Q23663083|David R. Dow]]'' | | [[advokāts]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/david_r_dow david_r_dow] | [[:d:Q23663083|Q23663083]] |- | [[Attēls:DavidRLiu2012.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16214492|David R. Liu]]'' | | ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1973-06-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_liu david_liu] | [[:d:Q16214492|Q16214492]] |- | [[Attēls:David R. Williams of Harvard University.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q25189761|David R. Williams]]'' | | [[profesors]]<br/>''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1954-06-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_r_williams david_r_williams] | [[:d:Q25189761|Q25189761]] |- | | ''[[:d:Q3018716|David Rockwell]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1956 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_rockwell david_rockwell]<br/>[https://www.ted.com/speakers/9 9] | [[:d:Q3018716|Q3018716]] |- | [[Attēls:David Rothkopf Bio Photo.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1176391|David Rothkopf]]'' | | [[rakstnieks]] | 1955-12-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_rothkopf david_rothkopf] | [[:d:Q1176391|Q1176391]] |- | [[Attēls:David S. Rose.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5239392|David S. Rose]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1957-06-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_s_rose david_s_rose] | [[:d:Q5239392|Q5239392]] |- | | ''[[:d:Q24054786|David Sedlak]]'' | | ''[[:d:Q19377727|vides inženieris]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_sedlak david_sedlak] | [[:d:Q24054786|Q24054786]] |- | [[Attēls:David Moinina Sengeh in Boston in 2013 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23728768|David Sengeh]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[ministrs]] | 1986-02-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Sjerraleone]] | [https://www.ted.com/speakers/david_sengeh david_sengeh] | [[:d:Q23728768|Q23728768]] |- | [[Attēls:Br.David St.Gerold.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q324330|David Steindl-Rast]]'' | | [[mūks]]<br/>''[[:d:Q1234713|teologs]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]'' | 1926-07-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/br_david_steindl_rast br_david_steindl_rast]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1617 1617] | [[:d:Q324330|Q324330]] |- | [[Attēls:David W. Titley.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17385810|David Titley]]'' | | ''[[:d:Q3546255|okeanogrāfs]]'' | 1958-10-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_titley david_titley] | [[:d:Q17385810|Q17385810]] |- | [[Attēls:David Wallace-Wells.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q61766571|David Wallace-Wells]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]] | 1982 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_wallace_wells david_wallace_wells] | [[:d:Q61766571|Q61766571]] |- | [[Attēls:David Wengrow no Fronteiras do Pensamento 2023 em São Paulo (53235359260) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q64594136|David Wengrow]]'' | | ''[[:d:Q3621491|arheologs]]''<br/>''[[:d:Q17488316|prehistorian]]'' | 1972-07-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/david_wengrow david_wengrow] | [[:d:Q64594136|Q64594136]] |- | [[Attēls:David Whyte 2009.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4352814|David Whyte]]'' | | [[dzejnieks]] | 1955-11-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/david_whyte david_whyte] | [[:d:Q4352814|Q4352814]] |- | [[Attēls:Dawn Landes at the Chicago Winery 2015-02-03 21.39.45 (16255005127).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2803858|Dawn Landes]]'' | | ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>''[[:d:Q128124|audio inženieris]]''<br/>[[ģitārists]]<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>[[mūzikas producents]]<br/>[[dziedātājs]] | 1980-12-05 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dawn_landes dawn_landes]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2448 2448] | [[:d:Q2803858|Q2803858]] |- | | ''[[:d:Q117252368|Dawn Lippert]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/dawn_lippert dawn_lippert] | [[:d:Q117252368|Q117252368]] |- | [[Attēls:Swami Dayananda Saraswati.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5243052|Dayananda Saraswati]]'' | | [[filozofs]] | 1930-08-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Britu Indija]]<br/>[[Indija]]<br/>[[Indijas Domīnija]] | [https://www.ted.com/speakers/swami_dayananda_saraswati swami_dayananda_saraswati] | [[:d:Q5243052|Q5243052]] |- | [[Attēls:Sen. DeAndrea Salvador.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q55759657|DeAndrea Salvador]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[politiķis]] | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/deandrea_salvador deandrea_salvador] | [[:d:Q55759657|Q55759657]] |- | [[Attēls:Dean Kamen visits Team Whiteman 160426-F-TQ704-039 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q720457|Dean Kamen]]'' | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]'' | 1951-04-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dean_kamen dean_kamen] | [[:d:Q720457|Q720457]] |- | | ''[[:d:Q52517772|Dean Lomax]]'' | | ''[[:d:Q1662561|paleontologs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dean_lomax dean_lomax] | [[:d:Q52517772|Q52517772]] |- | [[Attēls:DeanOrnishJI1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1181109|Dean Ornish]]'' | | [[ārsts]]<br/>''[[:d:Q2576499|nutritionist]]''<br/>[[fotogrāfs]] | 1953-07-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dr_dean_ornish dr_dean_ornish] | [[:d:Q1181109|Q1181109]] |- | | ''[[:d:Q126145794|Deanna Van Buren]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/deanna_van_buren deanna_van_buren] | [[:d:Q126145794|Q126145794]] |- | [[Attēls:Deb Roy (11881280833).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16875165|Deb Roy]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/deb_roy deb_roy] | [[:d:Q16875165|Q16875165]] |- | [[Attēls:Debbie Millman.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5247974|Debbie Millman]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 1962 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/debbie_millman debbie_millman] | [[:d:Q5247974|Q5247974]] |- | [[Attēls:Deborah Lipstadt, U.S. Special Envoy.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q254798|Deborah Lipstadtqp]]'' | | ''[[:d:Q17489339|historian of Modern Age]]''<br/>[[vēsturnieks]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1947-03-18 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/deborah_lipstadt deborah_lipstadt] | [[:d:Q254798|Q254798]] |- | [[Attēls:Deborah Gordon.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2310251|Deborah M. Gordon]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q20650437|myrmecologist]]''<br/>''[[:d:Q3055126|entomologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1955-12-30 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/deborah_gordon deborah_gordon] | [[:d:Q2310251|Q2310251]] |- | | ''[[:d:Q23797192|Deborah Rhodes]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/deborah_rhodes deborah_rhodes] | [[:d:Q23797192|Q23797192]] |- | [[Attēls:Deborah Scranton 2010 Tribeca Shankbone.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5248376|Deborah Scranton]]'' | | [[kinorežisors]] | 1962 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/deborah_scranton deborah_scranton]<br/>[https://www.ted.com/speakers/150 150] | [[:d:Q5248376|Q5248376]] |- | [[Attēls:Deborah Willis.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5248410|Deborah Willis]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>[[vēsturnieks]]<br/>''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]'' | 1948-02-05 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/deborah_willis deborah_willis] | [[:d:Q5248410|Q5248410]] |- | | ''[[:d:Q23759731|Debra Jarvis]]'' | | [[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/debra_jarvis debra_jarvis] | [[:d:Q23759731|Q23759731]] |- | | ''[[:d:Q50379261|Deepa Narayan]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/deepa_narayan deepa_narayan] | [[:d:Q50379261|Q50379261]] |- | | ''[[:d:Q114466073|Deepak Shukla]]'' | | [[komersants]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[autors]] | 1986-08-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/deepak-shukla deepak-shukla] | [[:d:Q114466073|Q114466073]] |- | [[Attēls:Deepika Kurup White House Science Fair.png|center|128px]] | ''[[:d:Q17466359|Deepika Kurup]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>[[students]] | 1996-04-12 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/deepika_kurup deepika_kurup] | [[:d:Q17466359|Q17466359]] |- | [[Attēls:Deeyah Khan 2017 (cropped).png|center|128px]] | ''[[:d:Q2741760|Deeyah Khan]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''<br/>[[mūziķis]] | 1977-08-07 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Norvēģija]] | [https://www.ted.com/speakers/deeyah_khan deeyah_khan] | [[:d:Q2741760|Q2741760]] |- | [[Attēls:David Byrne San Diego.jpg|center|128px]] | [[Deivids Bērns]] | amerikāņu dziedātājs | [[kinoproducents]]<br/>[[komponists]]<br/>[[aktieris]]<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[scenārists]]<br/>[[mūziķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[ģitārists]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>''[[:d:Q20669622|mūzikas žurnālists]]''<br/>[[mūzikas producents]]<br/>''[[:d:Q1415090|film score composer]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q11569986|klišejists]]''<br/>[[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]'' | 1952-05-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_byrne david_byrne] | [[:d:Q336640|Q336640]] |- | [[Attēls:David Cameron Official Portrait 2023 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Deivids Kemerons]] | | [[politiķis]] | 1966-10-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/david_cameron david_cameron] | [[:d:Q192|Q192]] |- | [[Attēls:David Miliband 2.jpg|center|128px]] | [[Deivids Milibends]] | | [[politiķis]]<br/>[[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1706722|research fellow]]'' | 1965-07-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_miliband david_miliband] | [[:d:Q272670|Q272670]] |- | [[Attēls:The Strangeness of Scale at Twitter (13448795183).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23727975|Del Harvey]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/del_harvey del_harvey] | [[:d:Q23727975|Q23727975]] |- | [[Attēls:Demis Hassabis, 2024 Nobel Prize Laureate in Chemistry 7 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3022141|Demis Hassabis]]'' | | [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q10873124|šahists]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[Videospēļu programmētājs]]<br/>''[[:d:Q15295720|poker player]]''<br/>''[[:d:Q29169143|datu zinātnieks]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q58287519|video game developer]]''<br/>''[[:d:Q133253419|technology entrepreneur]]'' | 1976-07-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/demis_hassabis demis_hassabis] | [[:d:Q3022141|Q3022141]] |- | [[Attēls:Dutton HandAxe Steve Jurvetson.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1187362|Denis Dutton]]'' | | [[filozofs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1944-02-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/denis_dutton denis_dutton] | [[:d:Q1187362|Q1187362]] |- | | ''[[:d:Q20090899|Denise L. Herzing]]'' | | ''[[:d:Q15450044|cetologist]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/denise_herzing denise_herzing] | [[:d:Q20090899|Q20090899]] |- | [[Attēls:Daniel Dennett 2.jpg|center|128px]] | [[Denjels Denets]] | | [[filozofs]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[profesors]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1942-03-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dan_dennett dan_dennett]<br/>[https://www.ted.com/speakers/92 92] | [[:d:Q215263|Q215263]] |- | [[Attēls:Daniel Kahneman (3283955327) (cropped).jpg|center|128px]] | [[Denjels Kanemans]] | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>[[autors]] | 1934-03-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Izraēla]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/daniel_kahneman daniel_kahneman]<br/>[https://www.ted.com/speakers/607 607] | [[:d:Q233950|Q233950]] |- | [[Attēls:Daniel Libeskind.jpg|center|128px]] | [[Denjels Libeskinds]] | | [[arhitekts]] | 1946-05-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Polija]]<br/>[[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/daniel_libeskind daniel_libeskind] | [[:d:Q154538|Q154538]] |- | [[Attēls:2017 02월 22일 MBN Y Forum 2017 (22).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23795342|Dennis Hong]]'' | | ''[[:d:Q1906857|mehānikas inženieris]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1971-01-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dennis_hong dennis_hong] | [[:d:Q23795342|Q23795342]] |- | | ''[[:d:Q23782382|Dennis vanEngelsdorp]]'' | | ''[[:d:Q3055126|entomologs]]''<br/>[[biškopis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1969-10-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dennis_vanengelsdorp dennis_vanengelsdorp] | [[:d:Q23782382|Q23782382]] |- | | ''[[:d:Q3023696|Dereck and Beverly Joubert]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/beverly_dereck_joubert beverly_dereck_joubert]<br/>[https://www.ted.com/speakers/856 856] | [[:d:Q3023696|Q3023696]] |- | [[Attēls:Derek Paravicini 20apr08 2.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q3023778|Derek Paravicini]]'' | | ''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]'' | 1979-07-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/derek_paravicini derek_paravicini]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1674 1674] | [[:d:Q3023778|Q3023778]] |- | [[Attēls:Derek Sivers, November 2014.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5262357|Derek Sivers]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>[[mūziķis]] | 1969-09-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/derek_sivers derek_sivers] | [[:d:Q5262357|Q5262357]] |- | [[Attēls:2018-09-17 Derren Brown at Foyles (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q449048|Derren Brown]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q15855449|magician]]''<br/>[[gleznotājs]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q16746942|hypnotist]]''<br/>''[[:d:Q1658894|illusionist]]'' | 1971-02-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/derren_brown derren_brown] | [[:d:Q449048|Q449048]] |- | [[Attēls:Deval Patrick official photo.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q11100|Deval Patrick]]'' | | [[advokāts]]<br/>[[politiķis]] | 1956-07-31 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/deval_patrick deval_patrick] | [[:d:Q11100|Q11100]] |- | [[Attēls:Devdutt Pattanaik 02.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5266636|Devdutt Pattanaik]]'' | | ''[[:d:Q24387326|mītu pierakstītājs]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1970-12-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/devdutt_pattanaik devdutt_pattanaik] | [[:d:Q5266636|Q5266636]] |- | | ''[[:d:Q59785700|Dexter Dias]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[advokāts]]<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]'' | 1962 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dexter_dias dexter_dias] | [[:d:Q59785700|Q59785700]] |- | | ''[[:d:Q63215543|Diana Greene Foster]]'' | | ''[[:d:Q12360779|demogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1971 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/diana_greene_foster diana_greene_foster] | [[:d:Q63215543|Q63215543]] |- | | ''[[:d:Q23796030|Diana Laufenberg]]'' | | [[skolotājs]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/diana_laufenberg diana_laufenberg] | [[:d:Q23796030|Q23796030]] |- | [[Attēls:Diana Nyad by Gage Skidmore.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5271254|Diana Nyad]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''<br/>''[[:d:Q11313148|sporta žurnālists]]''<br/>''[[:d:Q10843402|peldētājs]]''<br/>''[[:d:Q16278103|squash player]]''<br/>''[[:d:Q107932010|long-distance swimmer]]'' | 1949-08-22 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/diana_nyad diana_nyad] | [[:d:Q5271254|Q5271254]] |- | | ''[[:d:Q5271279|Diana Reiss]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1948 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/diana_reiss diana_reiss] | [[:d:Q5271279|Q5271279]] |- | | ''[[:d:Q23797204|Diane Benscoter]]'' | | ''[[:d:Q1900167|psihoterapeits]]''<br/>[[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/diane_benscoter diane_benscoter] | [[:d:Q23797204|Q23797204]] |- | | ''[[:d:Q23662554|Diane Kelly]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/diane_kelly diane_kelly] | [[:d:Q23662554|Q23662554]] |- | [[Attēls:NLN Diane Savino.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5271567|Diane Savino]]'' | | [[politiķis]] | 1963-09-28 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/diane_j_savino diane_j_savino] | [[:d:Q5271567|Q5271567]] |- | | ''[[:d:Q23796688|Dianna Cohen]]'' | | [[mākslinieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dianna_cohen dianna_cohen] | [[:d:Q23796688|Q23796688]] |- | [[Attēls:Didier Sornette.png|center|128px]] | ''[[:d:Q1210578|Didier Sornette]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1957-06-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/didier_sornette didier_sornette] | [[:d:Q1210578|Q1210578]] |- | | ''[[:d:Q17155900|Dilip Ratha]]'' | | [[filozofs]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dilip_ratha dilip_ratha] | [[:d:Q17155900|Q17155900]] |- | | ''[[:d:Q5277447|Dimitar Sasselov]]'' | | [[fiziķis]]<br/>[[astronoms]] | 1961-08-15<br/>1961 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Bulgārija]] | [https://www.ted.com/speakers/dimitar_sasselov dimitar_sasselov] | [[:d:Q5277447|Q5277447]] |- | [[Attēls:Dina Katabi.png|center|128px]] | ''[[:d:Q15995234|Dina Katabi]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1970 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dina_katabi dina_katabi] | [[:d:Q15995234|Q15995234]] |- | | ''[[:d:Q28976249|Dina Zielinski]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dina_zielinski dina_zielinski] | [[:d:Q28976249|Q28976249]] |- | | ''[[:d:Q80843138|Dixon Chibanda]]'' | | ''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dixon_chibanda dixon_chibanda] | [[:d:Q80843138|Q80843138]] |- | [[Attēls:Francis Kere, 2019.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q99416|Diébédo Francis Kéré]]'' | | [[arhitekts]] | 1965-04-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Burkinafaso]] | [https://www.ted.com/speakers/diebedo_francis_kere diebedo_francis_kere] | [[:d:Q99416|Q99416]] |- | [[Attēls:Dolores Huerta (33552046043) (1).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q468843|Dolores Huerta]]'' | | ''[[:d:Q15627169|trade unionist]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q8359428|social activist]]'' | 1930-04-10 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dolores_huerta dolores_huerta] | [[:d:Q468843|Q468843]] |- | [[Attēls:Don Tapscott BW.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q984369|Don Tapscott]]'' | | ''[[:d:Q2462658|treneris]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[skolotājs]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[uzņēmējs]] | 1947-06-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/don_tapscott don_tapscott] | [[:d:Q984369|Q984369]] |- | [[Attēls:DonaldHoffman.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23769269|Donald Hoffman]]'' | | ''[[:d:Q14565186|cognitive scientist]]''<br/>''[[:d:Q112972705|popular science author]]'' | 1955-12-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/donald_hoffman donald_hoffman] | [[:d:Q23769269|Q23769269]] |- | [[Attēls:Donald Norman at AWF05.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q92804|Donald Norman]]'' | | [[inženieris]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q15978655|konsultants]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1935-12-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/don_norman don_norman] | [[:d:Q92804|Q92804]] |- | [[Attēls:Donald Sadoway at NTNU (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5295111|Donald Sadoway]]'' | | [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1950-03-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/donald_sadoway donald_sadoway]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1143 1143] | [[:d:Q5295111|Q5295111]] |- | | ''[[:d:Q23712628|Dong Woo Jang]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Dienvidkoreja]] | [https://www.ted.com/speakers/dong_woo_jang dong_woo_jang] | [[:d:Q23712628|Q23712628]] |- | [[Attēls:Donnel Baird - PopTech 2013 - Camden, ME.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q115735314|Donnel Baird]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/donnel_baird donnel_baird] | [[:d:Q115735314|Q115735314]] |- | [[Attēls:Dorie Clark headshot.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q101130818|Dorie Clark]]'' | | [[rakstnieks]] | 1978 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dorie_clark dorie_clark] | [[:d:Q101130818|Q101130818]] |- | [[Attēls:NBF2024-doris-kearns-goodwin.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q442008|Doris Kearns Goodwin]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[vēsturnieks]]<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1943-01-04 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/doris_kearns_goodwin doris_kearns_goodwin] | [[:d:Q442008|Q442008]] |- | | ''[[:d:Q23662639|Doris Kim Sung]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/doris_kim_sung doris_kim_sung] | [[:d:Q23662639|Q23662639]] |- | [[Attēls:Dorothy Roberts.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q5298611|Dorothy Roberts]]'' | | [[advokāts]] | 1956-03-08 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dorothy_roberts dorothy_roberts] | [[:d:Q5298611|Q5298611]] |- | | ''[[:d:Q22114682|Doug Roble]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/doug_roble doug_roble] | [[:d:Q22114682|Q22114682]] |- | [[Attēls:2023-09-13 Douglas Ruskoff no Fronteiras do Pensamento 2023 em Porto Alegre (53188358494) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q717884|Douglas Rushkoff]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]] | 1961-02-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/douglas_rushkoff douglas_rushkoff] | [[:d:Q717884|Q717884]] |- | | ''[[:d:Q23809276|Dr. Hawa Abdi and Dr. Deqo Mohamed]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/dr_hawa_abdi_dr_deqo_mohamed dr_hawa_abdi_dr_deqo_mohamed] | [[:d:Q23809276|Q23809276]] |- | [[Attēls:Dr. Srikumar Rao.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5304404|Dr. Srikumar Rao]]'' | | ''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]'' | 1951-04-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/srikumar_rao srikumar_rao] | [[:d:Q5304404|Q5304404]] |- | [[Attēls:Dread Scott.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q26899216|Dread Scott]]'' | | ''[[:d:Q3391743|visual artist]]'' | 1965 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dread_scott dread_scott] | [[:d:Q26899216|Q26899216]] |- | | ''[[:d:Q5307132|Drew Berry]]'' | | [[animators]]<br/>''[[:d:Q4915128|biomedicīnas laborants]]'' | 1970 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/drew_berry drew_berry] | [[:d:Q5307132|Q5307132]] |- | [[Attēls:Drew Curtis 2007.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5307157|Drew Curtis]]'' | | [[politiķis]] | 1973-02-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/drew_curtis drew_curtis] | [[:d:Q5307157|Q5307157]] |- | | ''[[:d:Q23661672|Drew Dudley]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/drew_dudley drew_dudley] | [[:d:Q23661672|Q23661672]] |- | [[Attēls:Douglas adams portrait.jpg|center|128px]] | [[Duglass Adamss]] | angļu zinātniskās fantastikas rakstnieks un humorists | [[dramaturgs]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''<br/>[[komiķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[mūziķis]] | 1952-03-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/douglas_adams douglas_adams] | [[:d:Q42|Q42]] |- | | ''[[:d:Q56964152|Dustin M. Schroeder]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q12094958|ģeofiziķis]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dustin_schroeder dustin_schroeder] | [[:d:Q56964152|Q56964152]] |- | [[Attēls:DY portrait edit.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5317151|Dustin Yellin]]'' | | ''[[:d:Q21477194|contemporary artist]]'' | 1975-07-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dustin_yellin_1 dustin_yellin_1] | [[:d:Q5317151|Q5317151]] |- | | ''[[:d:Q23656142|Dyan deNapoli]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dyan_denapoli dyan_denapoli] | [[:d:Q23656142|Q23656142]] |- | | ''[[:d:Q106939040|Dyhia Belhabib]]'' | | ''[[:d:Q16529590|vides zinātnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dyhia_belhabib dyhia_belhabib] | [[:d:Q106939040|Q106939040]] |- | [[Attēls:Welcome to Night Vale in Atlanta (17860741530) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q50874748|Dylan Marron]]'' | | [[aktieris]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 1988-05-31 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dylan_marron dylan_marron] | [[:d:Q50874748|Q50874748]] |- | [[Attēls:J. K. Rowling 2010.jpg|center|128px]] | [[Dž. K. Roulinga]] | britu rakstniece | [[kinoproducents]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''<br/>[[scenārists]]<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q111597957|anti-transgender activist]]'' | 1965-07-31 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/jk_rowling jk_rowling]<br/>[https://www.ted.com/speakers/661 661] | [[:d:Q34660|Q34660]] |- | [[Attēls:Jaron Lanier 1.jpg|center|128px]] | [[Džarons Laniērs]] | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[komponists]]<br/>[[programmētājs]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[filozofs]]<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>''[[:d:Q3391743|visual artist]]'' | 1960-05-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jaron_lanier jaron_lanier] | [[:d:Q92862|Q92862]] |- | [[Attēls:J. J. Abrams (23175170706) (cropped).jpg|center|128px]] | [[Džefrijs Džeikobs Eibramss]] | amerikāņu producents un režisors | [[kinorežisors]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[komponists]]<br/>[[aktieris]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q2059704|TV režisors]]''<br/>''[[:d:Q13235160|producents]]''<br/>''[[:d:Q1415090|film score composer]]''<br/>''[[:d:Q1053574|izpildproducente]]''<br/>''[[:d:Q1440873|showrunner]]''<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]''<br/>''[[:d:Q47541952|producer]]''<br/>''[[:d:Q69423232|kinoscenārists]]'' | 1966-06-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/j_j_abrams j_j_abrams] | [[:d:Q188137|Q188137]] |- | [[Attēls:Jeff Bezos at Amazon Spheres Grand Opening in Seattle - 2018 (39074799225) (cropped).jpg|center|128px]] | [[Džefs Beizoss]] | amerikāņu uzņēmējs un investors | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q2868586|commercial astronaut]]''<br/>''[[:d:Q2006045|business oligarch]]'' | 1964-01-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jeff_bezos jeff_bezos] | [[:d:Q312556|Q312556]] |- | [[Attēls:March 2026 Official Vice Presidential Portrait of JD Vance.jpg|center|128px]] | [[Džeimss Deivids Venss]] | amerikāņu politiķis | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1979607|finansists]]''<br/>''[[:d:Q1642960|pundit]]''<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q2262551|corporate lawyer]]''<br/>[[tirgotājs]]<br/>''[[:d:Q4270517|slēpotājs]]''<br/>''[[:d:Q3791825|ideologue]]'' | 1984-08-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jd_vance jd_vance] | [[:d:Q28935729|Q28935729]] |- | [[Attēls:Jim Simons at MSRI.jpg|center|128px]] | [[Džeimss Heriss Simonss]] | | [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q1979607|finansists]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15442776|cryptographer]]''<br/>[[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q683476|financial adviser]]''<br/>''[[:d:Q12362622|filantrops]]'' | 1938-04-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jim_simons jim_simons]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2417 2417] | [[:d:Q560847|Q560847]] |- | [[Attēls:James Cameron at 53rd Saturn Awards 2026-01 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Džeimss Kemerons]] | kanādiešu kinorežisors un producents | [[kinoproducents]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q7042855|filmas montāžists]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]''<br/>''[[:d:Q12362622|filantrops]]''<br/>[[inženieris]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q69423232|kinoscenārists]]'' | 1954-08-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]]<br/>[[Jaunzēlande]] | [https://www.ted.com/speakers/james_cameron james_cameron] | [[:d:Q42574|Q42574]] |- | [[Attēls:Preferred official head-shot from James Randi Educational Foundation.jpg|center|128px]] | [[Džeimss Randi]] | Kanādiešu izcelsmes amerikāņu iluzionists un zinātniskais skeptiķis | [[filozofs]]<br/>''[[:d:Q15855449|magician]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1658894|illusionist]]'' | 1928-08-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/james_randi james_randi] | [[:d:Q294918|Q294918]] |- | [[Attēls:James D. Watson (cropped).jpg|center|128px]] | [[Džeimss Votsons]] | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''<br/>''[[:d:Q350979|zoologs]]''<br/>''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>[[fiziķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]''<br/>[[zinātnieks]] | 1928-04-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/james_watson james_watson] | [[:d:Q83333|Q83333]] |- | [[Attēls:2019.12.06 Fire Drill Fridays, Washington, DC USA 340 60024 (49180015037) (cropped).jpg|center|128px]] | [[Džeina Fonda]] | amerikāņu aktrise | ''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>[[modele]]<br/>[[aktieris]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]'' | 1937-12-21 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jane_fonda jane_fonda] | [[:d:Q41142|Q41142]] |- | [[Attēls:Deputy Secretary Higginbottom Poses for a Photo With Dr. Jane Goodall and the State Department's Global Health Diplomacy Director Jordan in Washington (22365513310) (2) (cropped 2).jpg|center|128px]] | [[Džeina Gudola]] | angļu primatoloģe un antropoloģe | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q16831721|etologs]]''<br/>''[[:d:Q16825962|primatologist]]'' | 1934-04-03 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/jane_goodall jane_goodall] | [[:d:Q184746|Q184746]] |- | [[Attēls:Jeanette Winterson closeup (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q233584|Dženeta Vintersone]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q15949613|stāstu rakstnieks]]''<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q12144794|prozaiķis]]''<br/>[[dramaturgs]]<br/>''[[:d:Q73306227|televīzijas scenāristi]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1959-08-27 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/jeanette_winterson jeanette_winterson] | [[:d:Q233584|Q233584]] |- | [[Attēls:Professor Jennifer Doudna ForMemRS (cropped).jpg|center|128px]] | [[Dženifera Daudna]] | Amerikas Savienoto Valstu bioķīmiķe, Nobela prēmijas laureāte ķīmijā | ''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q15142825|kristalogrāfs]]'' | 1964-02-19 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jennifer_doudna jennifer_doudna] | [[:d:Q56068|Q56068]] |- | [[Attēls:JimmyCarterPortrait2.jpg|center|128px]] | [[Džimijs Kārters]] | | ''[[:d:Q10669499|naval officer]]''<br/>[[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[zemnieks]]<br/>''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q3492027|submariner]]''<br/>''[[:d:Q372436|valsts amatpersona]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q16323111|miera aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q22336956|humānists]]''<br/>''[[:d:Q115784320|Nobel Prize winner]]'' | 1924-10-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jimmy_carter jimmy_carter] | [[:d:Q23685|Q23685]] |- | [[Attēls:Jimmy Wales with Baby Globe.png|center|128px]] | [[Džimijs Veilss]] | Vikipēdijas dibinātājs | [[uzņēmējs]]<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q41546637|Wikimedian]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[orators]]<br/>[[tirgotājs]] | 1966-08-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/jimmy_wales jimmy_wales] | [[:d:Q181|Q181]] |- | [[Attēls:JodyWilliamsMay2010 headcrop.jpg|center|128px]] | [[Džodija Viljamsa]] | | ''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>''[[:d:Q16323111|miera aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q8359428|social activist]]'' | 1950-10-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jody_williams jody_williams] | [[:d:Q211239|Q211239]] |- | [[Attēls:Let's Talk about Money - Vlogbrothers YouTube at 0009 (cropped).png|center|128px]] | [[Džons Grīns]] | amerikāņu rakstnieks | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''<br/>''[[:d:Q4263842|literatūrkritiķis]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''<br/>[[Kritiķis (profesija)|kritiķis]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''<br/>''[[:d:Q4110598|videoblogers]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>''[[:d:Q58209937|vēstures skolotājs]]'' | 1977-08-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/john_green john_green] | [[:d:Q630446|Q630446]] |- | [[Attēls:John F. Kerry.jpg|center|128px]] | [[Džons Kerijs]] | | [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q10669499|naval officer]]''<br/>[[advokāts]]<br/>[[diplomāts]]<br/>[[Lidotājs|aviators]]<br/>''[[:d:Q16323111|miera aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]'' | 1943-12-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/john_kerry john_kerry] | [[:d:Q22316|Q22316]] |- | [[Attēls:George smoot 06N7133a.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q179572|Džordžs Smūts]]'' | | [[astronoms]]<br/>''[[:d:Q2998308|kosmologs]]''<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>[[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1945-02-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/george_smoot george_smoot] | [[:d:Q179572|Q179572]] |- | [[Attēls:George Takei in 2024 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q110154|Džordžs Takei]]'' | | [[komiķis]]<br/>[[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1937-04-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/george_takei george_takei]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2018 2018] | [[:d:Q110154|Q110154]] |- | [[Attēls:Joseph Gordon Levitt Sundance Film Festival 2026 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Džozefs Gordons-Levits]] | amerikāņu aktieris un režisors | [[aktieris]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q948329|character actor]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]'' | 1981-02-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/joseph_gordon_levitt joseph_gordon_levitt] | [[:d:Q177311|Q177311]] |- | [[Attēls:Julia Gillard.jpg|center|128px]] | [[Džūlija Gilarde]] | Austrālijas premjerministre no 2010. līdz 2013. gadam | [[politiķis]]<br/>[[advokāts]] | 1961-09-29 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/julia_gillard julia_gillard] | [[:d:Q41563|Q41563]] |- | [[Attēls:Julie Taymor at Opening Ceremony of the Tokyo International Film Festival 2022 (52461091576).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q240490|Džūlija Teimore]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q1323191|kostīmu mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q2707485|scenogrāfs]]''<br/>[[kinoproducents]]<br/>[[Režisors|teātra režisors]]<br/>''[[:d:Q28054786|operas režisors]]''<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]'' | 1952-12-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/julie_taymor julie_taymor] | [[:d:Q240490|Q240490]] |- | [[Attēls:RUEDA DE PRENSA CONJUNTA ENTRE CANCILLER RICARDO PATIÑO Y JULIAN ASSANGE (cropped).jpg|center|128px]] | [[Džūljans Asānžs]] | austrāliešu žurnālists, izdevējs un interneta aktīvists | ''[[:d:Q19890746|Internet activist]]''<br/>[[hakeris]]<br/>[[programmētājs]]<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>''[[:d:Q2059704|TV režisors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q13590141|raidījuma moderators]]''<br/>[[trauksmes cēlējs]]<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q2516866|izdevējs]]'' | 1971-07-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/julian_assange julian_assange]<br/>[https://www.ted.com/speakers/779 779] | [[:d:Q360|Q360]] |- | | ''[[:d:Q5403061|ETHEL]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/ethel ethel] | [[:d:Q5403061|Q5403061]] |- | [[Attēls:Eames Demetrios Keynote - Industrial Designers Society of America Western Conference Keynote.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23795632|Eames Demetrios]]'' | | [[mākslinieks]] | 1962 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/eames_demetrios eames_demetrios] | [[:d:Q23795632|Q23795632]] |- | | ''[[:d:Q23795453|Eben Bayer]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/eben_bayer eben_bayer] | [[:d:Q23795453|Q23795453]] |- | [[Attēls:Abigail Washburn (6001364251).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3603703|Ebigeila Vašbērna]]'' | | [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q9648008|bandžo spēlētājs]]'' | 1977-11-10 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/abigail_washburn abigail_washburn] | [[:d:Q3603703|Q3603703]] |- | | ''[[:d:Q23662606|Ed Gavagan]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ed_gavagan ed_gavagan] | [[:d:Q23662606|Q23662606]] |- | | ''[[:d:Q23797198|Ed Ulbrich]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ed_ulbrich ed_ulbrich] | [[:d:Q23797198|Q23797198]] |- | [[Attēls:Ed Yong (cropped).JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q3047215|Ed Yong]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>[[zinātnieks]] | 1981-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/ed_yong ed_yong] | [[:d:Q3047215|Q3047215]] |- | [[Attēls:Eddi Reader2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q443837|Eddi Reader]]'' | | [[mūziķis]]<br/>[[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]'' | 1959-08-29 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/eddi_reader eddi_reader] | [[:d:Q443837|Q443837]] |- | [[Attēls:Eddie Obeng on ball.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5336369|Eddie Obeng]]'' | | ''[[:d:Q48072011|uzņēmējdarbības teorētiķis]]'' | 1959 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Gana]] | [https://www.ted.com/speakers/eddie_obeng eddie_obeng] | [[:d:Q5336369|Q5336369]] |- | | ''[[:d:Q23727579|Eddy Cartaya]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/eddy_cartaya eddy_cartaya] | [[:d:Q23727579|Q23727579]] |- | [[Attēls:Edi Rama (2024-02-29).jpg|center|128px]] | [[Edi Rama]] | | [[politiķis]]<br/>[[gleznotājs]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q3665646|basketbolists]]''<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]'' | 1964-07-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Albānija]] | [https://www.ted.com/speakers/edi_rama edi_rama] | [[:d:Q316901|Q316901]] |- | [[Attēls:Edie thumb 33 ft.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5338692|Edith Widder]]'' | | ''[[:d:Q3546255|okeanogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]'' | 1951-06-11 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/edith_widder edith_widder] | [[:d:Q5338692|Q5338692]] |- | | ''[[:d:Q115591288|Edsel Salvana]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/edsel_salvana edsel_salvana] | [[:d:Q115591288|Q115591288]] |- | [[Attēls:Foto oficial de Eduardo Paes.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q972007|Eduardo Paes]]'' | | [[politiķis]] | 1969-11-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Brazīlija]] | [https://www.ted.com/speakers/mayor_eduardo_paes mayor_eduardo_paes] | [[:d:Q972007|Q972007]] |- | [[Attēls:Cómo piensa un matemático, Eduardo Sáenz de Cabezón 3 (cropped).png|center|128px]] | ''[[:d:Q23769256|Eduardo Sáenz de Cabezón]]'' | | [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]'' | 1972-06-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Spānija]] | [https://www.ted.com/speakers/eduardo_saenz_de_cabezon eduardo_saenz_de_cabezon] | [[:d:Q23769256|Q23769256]] |- | [[Attēls:Edward Snowden-2.jpg|center|128px]] | [[Edvards Snoudens]] | | ''[[:d:Q327353|system administrator]]''<br/>''[[:d:Q5121444|izlūkošanas speciālists]]''<br/>''[[:d:Q856887|apsargs]]''<br/>[[trauksmes cēlējs]]<br/>[[disidents]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q48772091|intelligence analyst]]'' | 1983-06-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Krievija]] | [https://www.ted.com/speakers/edward_snowden edward_snowden] | [[:d:Q13424289|Q13424289]] |- | [[Attēls:Edward Boyden World Economic Forum 2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5341974|Edward Boyden]]'' | | ''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1979-08-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ed_boyden ed_boyden] | [[:d:Q5341974|Q5341974]] |- | [[Attēls:Ed Burtynsky (38148537).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q967163|Edward Burtynsky]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>[[kinorežisors]] | 1955-02-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/edward_burtynsky edward_burtynsky] | [[:d:Q967163|Q967163]] |- | [[Attēls:Edward O. Wilson, 2003 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Edvards Osborns Vilsons|Edward O. Wilson]] | | ''[[:d:Q3055126|entomologs]]''<br/>''[[:d:Q19356916|sociobiologist]]''<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q16831721|etologs]]''<br/>''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q18805|naturālists]]''<br/>''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''<br/>''[[:d:Q3745071|science writer]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q350979|zoologs]]''<br/>''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]''<br/>''[[:d:Q20650437|myrmecologist]]''<br/>''[[:d:Q98544732|scientific collector]]'' | 1929-06-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/e_o_wilson e_o_wilson] | [[:d:Q211029|Q211029]] |- | | ''[[:d:Q23795681|Edward Tenner]]'' | | [[rakstnieks]] | 1944 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/edward_tenner edward_tenner] | [[:d:Q23795681|Q23795681]] |- | [[Attēls:Edwidge Danticat by David Shankbone.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q450346|Edwidge Danticat]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q15949613|stāstu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1969-01-19 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Haiti]] | [https://www.ted.com/speakers/edwidge_danticat edwidge_danticat] | [[:d:Q450346|Q450346]] |- | | ''[[:d:Q104157816|Efosa Ojomo]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q2994387|padomdevējs]]''<br/>[[autors]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Nigērija]] | [https://www.ted.com/speakers/efosa_ojomo efosa_ojomo] | [[:d:Q104157816|Q104157816]] |- | | ''[[:d:Q23691666|Einstein]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/einstein_the_parrot einstein_the_parrot] | [[:d:Q23691666|Q23691666]] |- | [[Attēls:Elaine Morgan in 1998.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q449734|Elaine Morgan]]'' | | [[scenārists]]<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]'' | 1920-11-07 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/elaine_morgan elaine_morgan] | [[:d:Q449734|Q449734]] |- | [[Attēls:Dr Eleanor Longden.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23712765|Eleanor Longden]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/eleanor_longden eleanor_longden] | [[:d:Q23712765|Q23712765]] |- | [[Attēls:Ellen McArthur, 2010 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Elena Makartūra]] | | ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q254651|kuģa stūrmanis]]''<br/>''[[:d:Q901402|ģeogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q476246|burātājs]]'' | 1976-07-08 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/ellen_macarthur ellen_macarthur] | [[:d:Q262259|Q262259]] |- | [[Attēls:TED2022 20220413 2GT0014 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q107467003|Eleni Myrivili]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[politiķis]]<br/>[[profesors]]<br/>''[[:d:Q1757008|assistant director]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Grieķija]] | [https://www.ted.com/speakers/eleni_myrivili eleni_myrivili] | [[:d:Q107467003|Q107467003]] |- | [[Attēls:Dr Eleni Gabre-Madhin.png|center|128px]] | ''[[:d:Q3050741|Eleni Zaude Gabre-Madhin]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[komersants]] | 1964-07-12 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Etiopija]] | [https://www.ted.com/speakers/eleni_gabre_madhin eleni_gabre_madhin] | [[:d:Q3050741|Q3050741]] |- | [[Attēls:אלי ביר איחוד הצלה.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16214344|Eli Beer]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1973-09-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Izraēla]] | [https://www.ted.com/speakers/eli_beer eli_beer] | [[:d:Q16214344|Q16214344]] |- | [[Attēls:EliPariser.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1328841|Eli Pariser]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q16323111|miera aktīvists]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]'' | 1980-12-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Mali]] | [https://www.ted.com/speakers/eli_pariser eli_pariser] | [[:d:Q1328841|Q1328841]] |- | [[Attēls:Eliezer Yudkowsky, Stanford 2006 (square crop).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q704195|Eliezer Yudkowsky]]'' | | ''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1979-09-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/eliezer_yudkowsky eliezer_yudkowsky] | [[:d:Q704195|Q704195]] |- | [[Attēls:ElifShafak Ask EbruBilun Wiki.jpg|center|128px]] | [[Elifa Šafaka]] | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[žurnālists]] | 1971-10-25 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Turcija]] | [https://www.ted.com/speakers/elif_shafak elif_shafak]<br/>[https://www.ted.com/speakers/752 752] | [[:d:Q270739|Q270739]] |- | [[Attēls:Elise LeGrow at Roy Thomson Hall - 2017 (36530356835).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5361673|Elise LeGrow]]'' | | [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]'' | 1987-06-04 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/elise_legrow elise_legrow] | [[:d:Q5361673|Q5361673]] |- | [[Attēls:Allyson Felix Doha 2015.jpg|center|128px]] | [[Elisone Fēliksa]] | | ''[[:d:Q4009406|sprinteris]]''<br/>''[[:d:Q11513337|vieglatlēts]]'' | 1985-11-18 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/allyson_felix allyson_felix] | [[:d:Q5799|Q5799]] |- | [[Attēls:Elizabeth Blackburn CHF Heritage Day 2012 Rush 001.JPG|center|128px]] | [[Elizabete Blekbērna]] | Austrālijas un Amerikas Savienoto Valstu molekulārā bioloģe un bioķīmiķe, Nobela prēmijas laureāte | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''<br/>''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1948-11-26 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Austrālija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_blackburn elizabeth_blackburn] | [[:d:Q26321|Q26321]] |- | [[Attēls:Elizabeth Wayne at Sci Foo camp, 2018.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q48720234|Elizabeth C. Wayne]]'' | | ''[[:d:Q19902880|biomedicīnas inženieris]]''<br/>''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_wayne elizabeth_wayne] | [[:d:Q48720234|Q48720234]] |- | | ''[[:d:Q5362609|Elizabeth Coleman]]'' | | ''[[:d:Q21281706|academic administrator]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1937 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/liz_coleman liz_coleman] | [[:d:Q5362609|Q5362609]] |- | [[Attēls:Elizabeth Diller.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1225543|Elizabeth Diller]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]'' | 1954 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/liz_diller liz_diller]<br/>[https://www.ted.com/speakers/290 290]<br/>[https://www.ted.com/speakers/elizabeth_diller elizabeth_diller] | [[:d:Q1225543|Q1225543]] |- | [[Attēls:Elizabeth Dunn PopTech 2011.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q75040175|Elizabeth Dunn]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]'' | 1977-11-02 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_dunn elizabeth_dunn] | [[:d:Q75040175|Q75040175]] |- | [[Attēls:Elizabeth Gilbert at TED.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q231424|Elizabeth Gilbert]]'' | | ''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q11774202|esejists]]'' | 1969-07-18 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_gilbert elizabeth_gilbert] | [[:d:Q231424|Q231424]] |- | | ''[[:d:Q100304748|Elizabeth Howell]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_howell elizabeth_howell] | [[:d:Q100304748|Q100304748]] |- | [[Attēls:Elizabeth Kapuʻuwailani Lindsey.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5363053|Elizabeth Kapu'uwailani Lindsey]]'' | amerikāņu aktieris | [[aktieris]]<br/>''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q18581305|skaistumkonkursu dalībnieks]]''<br/>[[kinorežisors]] | 1956-04-17 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_lindsey elizabeth_lindsey] | [[:d:Q5363053|Q5363053]] |- | | ''[[:d:Q18155703|Elizabeth Lesser]]'' | | [[Vecmāte|akušiere]] | 1953 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_lesser elizabeth_lesser] | [[:d:Q18155703|Q18155703]] |- | | ''[[:d:Q24040890|Elizabeth Lev]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]'' | 1967 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_lev elizabeth_lev] | [[:d:Q24040890|Q24040890]] |- | [[Attēls:Elizabeth Loftus.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q262154|Elizabeth Loftus]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q93068487|forensic psychologist]]'' | 1944-10-16 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_loftus elizabeth_loftus] | [[:d:Q262154|Q262154]] |- | [[Attēls:EPhoto.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23782690|Elizabeth Nyamayaro]]'' | | ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''<br/>[[diplomāts]] | 1975-08-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Zimbabve]] | [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_nyamayaro elizabeth_nyamayaro] | [[:d:Q23782690|Q23782690]] |- | | ''[[:d:Q18913035|Elizabeth P. Murchison]]'' | | ''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''<br/>''[[:d:Q16062369|onkologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1980 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_murchison elizabeth_murchison] | [[:d:Q18913035|Q18913035]] |- | | ''[[:d:Q17916880|Elizabeth P. Turtle]]'' | | ''[[:d:Q16742203|planetary scientist]]'' | 1967 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_turtle elizabeth_turtle] | [[:d:Q17916880|Q17916880]] |- | [[Attēls:ElizabethPisaniAtQEDcon2014-2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5363352|Elizabeth Pisani]]'' | | ''[[:d:Q12765408|epidemiologs]]''<br/>[[žurnālists]] | 1964 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_pisani elizabeth_pisani] | [[:d:Q5363352|Q5363352]] |- | | ''[[:d:Q65682598|Ella Al-Shamahi]]'' | | ''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>[[komiķis]]<br/>''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]'' | 1980s | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/ella_al_shamahi ella_al_shamahi] | [[:d:Q65682598|Q65682598]] |- | [[Attēls:Reina Del Cid First Avenue Minneapolis (26864573768).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q24525280|Reina del Cid]]'' | | ''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]'' | 1988-03-08 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/elle_cordova elle_cordova] | [[:d:Q24525280|Q24525280]] |- | [[Attēls:Ellen 't Hoen, at UNITAID Market Forum, April 7, 2014.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5364710|Ellen 't Hoen]]'' | | [[advokāts]] | 1960 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | ''[[:d:Q29999|Q29999]]'' | [https://www.ted.com/speakers/ellen_t_hoen ellen_t_hoen] | [[:d:Q5364710|Q5364710]] |- | | ''[[:d:Q115655693|Ellen Agler]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ellen_agler ellen_agler] | [[:d:Q115655693|Q115655693]] |- | [[Attēls:Ellen Dunham-Jones (6931479086) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23796172|Ellen Dunham-Jones]]'' | | [[arhitekts]] | 1959-01-27 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ellen_dunham_jones ellen_dunham_jones] | [[:d:Q23796172|Q23796172]] |- | | ''[[:d:Q5364858|Ellen Gustafson]]'' | | [[uzņēmējs]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ellen_gustafson ellen_gustafson] | [[:d:Q5364858|Q5364858]] |- | | ''[[:d:Q23662797|Ellen Jorgensen]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]'' | 1955-06-02 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ellen_jorgensen ellen_jorgensen] | [[:d:Q23662797|Q23662797]] |- | | ''[[:d:Q78906351|Ellen Støkken Dahl]]'' | | [[ārsts]]<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]'' | 1991 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Norvēģija]] | [https://www.ted.com/speakers/ellen_stokken_dahl ellen_stokken_dahl] | [[:d:Q78906351|Q78906351]] |- | | ''[[:d:Q23784323|Elliot Krane]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/elliot_krane elliot_krane] | [[:d:Q23784323|Q23784323]] |- | | ''[[:d:Q23760249|Elora Hardy]]'' | | [[arhitekts]] | 1980 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indonēzija]] | [https://www.ted.com/speakers/elora_hardy elora_hardy] | [[:d:Q23760249|Q23760249]] |- | [[Attēls:Al Gore, Vice President of the United States, official portrait 1994.jpg|center|128px]] | [[Els Gors]] | amerikāņu politiķis | [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q1979607|finansists]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[orators]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]'' | 1948-03-31 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/al_gore al_gore]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2 2] | [[:d:Q19673|Q19673]] |- | [[Attēls:Elyn Saks at Yale Law School.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5368497|Elyn Saks]]'' | | [[advokāts]] | 1955-11-03 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/elyn_saks elyn_saks] | [[:d:Q5368497|Q5368497]] |- | [[Attēls:12 6 2022 Breaking the Barriers of Entry for Women Leaders in Africa (52577486307) (Ellen Johnson-Sirleaf).jpg|center|128px]] | [[Elēna Džonsone Sirlīfa]] | | [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[komersants]]<br/>[[rakstnieks]] | 1938-10-29 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Libērija]] | [https://www.ted.com/speakers/ellen_johnson_sirleaf ellen_johnson_sirleaf] | [[:d:Q43179|Q43179]] |- | | ''[[:d:Q23759555|Eman Mohammed]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]'' | 1987 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Palestīnas Valsts]] | [https://www.ted.com/speakers/eman_mohammed eman_mohammed] | [[:d:Q23759555|Q23759555]] |- | [[Attēls:Emeli Sandé September 2014.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q470429|Emeli Sandé]]'' | | ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q822146|liriķis]]''<br/>[[mūziķis]] | 1987-03-10 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/emeli_sande emeli_sande] | [[:d:Q470429|Q470429]] |- | [[Attēls:Emiliano Salinas.png|center|128px]] | ''[[:d:Q8263870|Emiliano Salinas]]'' | | ''[[:d:Q1416279|finanšu analītiķis]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | 1976-02-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Meksika]] | [https://www.ted.com/speakers/emiliano_salinas emiliano_salinas] | [[:d:Q8263870|Q8263870]] |- | | ''[[:d:Q23782719|Emilie Wapnick]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[gleznotājs]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/emilie_wapnick emilie_wapnick] | [[:d:Q23782719|Q23782719]] |- | | ''[[:d:Q57024600|Emily A. Grubert]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/emily_grubert emily_grubert] | [[:d:Q57024600|Q57024600]] |- | [[Attēls:Emily Balcetis in 2022.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23768714|Emily Balcetis]]'' | | ''[[:d:Q10672931|social psychologist]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/emily_balcetis emily_balcetis] | [[:d:Q23768714|Q23768714]] |- | | ''[[:d:Q106452648|Emily Esfahani Smith]]'' | | [[žurnālists]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/emily_esfahani_smith emily_esfahani_smith] | [[:d:Q106452648|Q106452648]] |- | | ''[[:d:Q57037547|Emily F Rothman]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/emily_rothman emily_rothman] | [[:d:Q57037547|Q57037547]] |- | [[Attēls:EmilyKingAtDougFir2016.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q13562073|Emily King]]'' | | ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[komponists]] | 1985-07-10 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/emily_king emily_king] | [[:d:Q13562073|Q13562073]] |- | | ''[[:d:Q105702342|Emily Leproust]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>[[komersants]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/emily_leproust emily_leproust] | [[:d:Q105702342|Q105702342]] |- | | ''[[:d:Q24851691|Emily Levesque]]'' | | ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[astronoms]] | 1984-08-19 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/emily_levesque emily_levesque] | [[:d:Q24851691|Q24851691]] |- | | ''[[:d:Q4260929|Emily Levine]]'' | | ''[[:d:Q12406482|humorists]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[orators]] | 1944-10-23 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/emily_levine emily_levine] | [[:d:Q4260929|Q4260929]] |- | | ''[[:d:Q106860592|Emily Nagoski]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q26831130|personīgās izaugsmes veicinātājs]]'' | 1977 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/emily_nagoski emily_nagoski] | [[:d:Q106860592|Q106860592]] |- | [[Attēls:ECB COVID-19 Webinar Series Emily Oster 54m40s.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5372306|Emily Oster]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1980-02-14 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/emily_oster emily_oster]<br/>[https://www.ted.com/speakers/126 126] | [[:d:Q5372306|Q5372306]] |- | [[Attēls:Emily Pilloton - PopTech 2009 - Camden, ME.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23795673|Emily Pilloton-Lam]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]''<br/>''[[:d:Q16515647|mentor]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/emily_pilloton emily_pilloton] | [[:d:Q23795673|Q23795673]] |- | [[Attēls:Emma Teeling for The Story of Your Stuff.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q21392291|Emma C. Teeling]]'' | | ''[[:d:Q350979|zoologs]]''<br/>''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Īrija]] | [https://www.ted.com/speakers/emma_teeling emma_teeling] | [[:d:Q21392291|Q21392291]] |- | [[Attēls:Emma Hart.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q61741269|Emma Hart]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]'' | 1967 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/emma_hart emma_hart] | [[:d:Q61741269|Q61741269]] |- | | ''[[:d:Q19662329|Emma Marris]]'' | | ''[[:d:Q3745071|science writer]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]'' | 1979-01-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/emma_marris emma_marris] | [[:d:Q19662329|Q19662329]] |- | | ''[[:d:Q80226037|Emma Nehrenheim]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/emma_nehrenheim emma_nehrenheim] | [[:d:Q80226037|Q80226037]] |- | | ''[[:d:Q19986788|Emma R. Schachner]]'' | | ''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/emma_schachner emma_schachner] | [[:d:Q19986788|Q19986788]] |- | [[Attēls:Emmanuel Acho.png|center|128px]] | ''[[:d:Q3724672|Emmanuel Acho]]'' | | ''[[:d:Q19204627|amerikāņu futbola spēlētājs]]''<br/>''[[:d:Q7579803|sports analyst]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]'' | 1990-11-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/emmanuel_acho emmanuel_acho] | [[:d:Q3724672|Q3724672]] |- | [[Attēls:Emmanuel Jal (152417).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1338331|Emmanuel Jal]]'' | | ''[[:d:Q2252262|reperis]]''<br/>[[aktieris]]<br/>[[dziedātājs]] | 1980-01-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Sudāna]]<br/>[[Dienvidsudāna]] | [https://www.ted.com/speakers/emmanuel_jal emmanuel_jal]<br/>[https://www.ted.com/speakers/492 492] | [[:d:Q1338331|Q1338331]] |- | [[Attēls:Web Summit 2018 - Contentmakers - Day 2, November 7 SM7 9280 (45715722382).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5373565|Emmett Shear]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q557880|investors]]'' | 1983 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/emmett_shear emmett_shear] | [[:d:Q5373565|Q5373565]] |- | [[Attēls:Emi Mahmoud Islamic Poet.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q26702742|Emtithal Mahmoud]]'' | | [[dzejnieks]]<br/>[[rakstnieks]] | 1993 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Sudāna]] | [https://www.ted.com/speakers/emtithal_mahmoud emtithal_mahmoud] | [[:d:Q26702742|Q26702742]] |- | [[Attēls:Andrew Stanton at the 2026 Sundance Film Festival for In the Blink of an Eye (01) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q328723|Endrū Stentons]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>[[animators]]<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]'' | 1965-12-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/andrew_stanton andrew_stanton]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1134 1134] | [[:d:Q328723|Q328723]] |- | [[Attēls:The river of Borgvik.jpg|center|128px]] | [[Enija Lenoksa]] | | [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q2340668|music video director]]''<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>''[[:d:Q96034777|HIV/AIDS aktīvists]]'' | 1954-12-25 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/annie_lennox annie_lennox] | [[:d:Q151231|Q151231]] |- | | ''[[:d:Q5379508|Enric Sala]]'' | | ''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | 1968-11-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Spānija]] | [https://www.ted.com/speakers/enric_sala enric_sala] | [[:d:Q5379508|Q5379508]] |- | | ''[[:d:Q89654407|Enrico Ramirez-Ruiz]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/enrico_ramirez_ruiz enrico_ramirez_ruiz] | [[:d:Q89654407|Q89654407]] |- | [[Attēls:Enrique Peñalosa no Fronteiras do Pensamento Porto Alegre (7417396154).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q989831|Enrique Peñalosa]]'' | | [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]'' | 1954-09-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kolumbija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/enrique_penalosa enrique_penalosa] | [[:d:Q989831|Q989831]] |- | [[Attēls:Erez Lieberman Aiden.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5385746|Erez Lieberman Aiden]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[matemātiķis]]<br/>[[vēsturnieks]]<br/>[[filozofs]] | 1980 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/erez_lieberman_aiden erez_lieberman_aiden] | [[:d:Q5385746|Q5385746]] |- | | ''[[:d:Q23795686|Eric Berlow]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/eric_berlow eric_berlow] | [[:d:Q23795686|Q23795686]] |- | | ''[[:d:Q23797191|Eric Dishman]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/eric_dishman eric_dishman] | [[:d:Q23797191|Q23797191]] |- | | ''[[:d:Q111240404|Eric Dyer]]'' | | ''[[:d:Q1414443|kinematogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q18074503|installation artist]]'' | 1971 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/eric_dyer eric_dyer] | [[:d:Q111240404|Q111240404]] |- | [[Attēls:Eric Garcetti official mayoral portrait.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5386557|Eric Garcetti]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[profesors]]<br/>''[[:d:Q10669499|naval officer]]''<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]'' | 1971-02-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/eric_garcetti eric_garcetti] | [[:d:Q5386557|Q5386557]] |- | | ''[[:d:Q23783074|Eric Giler]]'' | | | 1955 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/eric_giler eric_giler] | [[:d:Q23783074|Q23783074]] |- | | ''[[:d:Q976346|Eric Haseltine]]'' | | ''[[:d:Q10497074|military flight engineer]]''<br/>''[[:d:Q48772091|intelligence analyst]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]'' | 1951-10-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/eric_haseltine eric_haseltine] | [[:d:Q976346|Q976346]] |- | | ''[[:d:Q107663251|Eric Hirshberg]]'' | | [[komersants]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/eric_hirshberg eric_hirshberg] | [[:d:Q107663251|Q107663251]] |- | [[Attēls:Eric Topol in 2026 A.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5387640|Eric J. Topol]]'' | | ''[[:d:Q3264451|kardiologs]]''<br/>''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]'' | 1954-06-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/eric_topol eric_topol] | [[:d:Q5387640|Q5387640]] |- | [[Attēls:Eric Lewis-33.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5386963|Eric Lewis]]'' | | ''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]'' | 1973-05-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/eric_lewis eric_lewis] | [[:d:Q5386963|Q5386963]] |- | [[Attēls:Eric Liu.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5386981|Eric Liu]]'' | | [[žurnālists]] | 1968 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/eric_liu eric_liu] | [[:d:Q5386981|Q5386981]] |- | | ''[[:d:Q23785222|Eric Mead]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/eric_mead eric_mead] | [[:d:Q23785222|Q23785222]] |- | [[Attēls:Eric Yuan The Grove 2021 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q44870909|Eric S. Yuan]]'' | | ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>[[komersants]] | 1970-02-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Ķīna]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/eric_s_yuan eric_s_yuan] | [[:d:Q44870909|Q44870909]] |- | [[Attēls:Manhatta author at NYBG 2022 jeh (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5387689|Eric W. Sanderson]]'' | | ''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]'' | 1960s | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/eric_sanderson eric_sanderson] | [[:d:Q5387689|Q5387689]] |- | [[Attēls:Eric Whitacre.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q726206|Eric Whitacre]]'' | | ''[[:d:Q158852|diriģents]]''<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q14915627|muzikologs]]''<br/>''[[:d:Q1076502|kordiriģents]]'' | 1970-01-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/eric_whitacre eric_whitacre] | [[:d:Q726206|Q726206]] |- | [[Attēls:EricXunLi2019.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18653772|Eric X. Li]]'' | | [[rakstnieks]] | 1968-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Ķīna]] | [https://www.ted.com/speakers/eric_x_li eric_x_li] | [[:d:Q18653772|Q18653772]] |- | | ''[[:d:Q23662179|Erica Frenkel]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/erica_frenkel erica_frenkel]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1216 1216] | [[:d:Q23662179|Q23662179]] |- | [[Attēls:Erik Brynjolfsson at MIT Sloan CIO Symposium 2013 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5388515|Erik Brynjolfsson]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1962-04-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/erik_brynjolfsson erik_brynjolfsson]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1486 1486] | [[:d:Q5388515|Q5388515]] |- | [[Attēls:Erik Hersman PopTech 2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5388622|Erik Hersman]]'' | | [[inženieris]] | 1975 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/erik_hersman erik_hersman] | [[:d:Q5388622|Q5388622]] |- | [[Attēls:Erik Johansson portrait.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18353878|Erik Johansson]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q3391743|visual artist]]'' | 1985 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Zviedrija]] | [https://www.ted.com/speakers/erik_johannson erik_johannson] | [[:d:Q18353878|Q18353878]] |- | | ''[[:d:Q23671001|Erik Schlangen]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q13582652|būvinženieris]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/erik_schlangen erik_schlangen] | [[:d:Q23671001|Q23671001]] |- | | ''[[:d:Q28501534|Erika Bachiochi]]'' | | ''[[:d:Q16012028|legal scholar]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/erika_bachiochi erika_bachiochi] | [[:d:Q28501534|Q28501534]] |- | | ''[[:d:Q92949328|Erika Cheung]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[komersants]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/erika_cheung erika_cheung] | [[:d:Q92949328|Q92949328]] |- | [[Attēls:Erikahamden.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q61019127|Erika T. Hamden]]'' | | ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/erika_hamden erika_hamden] | [[:d:Q61019127|Q61019127]] |- | [[Attēls:Erin McKean.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2559665|Erin McKean]]'' | | ''[[:d:Q14972848|leksikogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q14467526|valodnieks]]'' | 1971 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/erin_mckean erin_mckean] | [[:d:Q2559665|Q2559665]] |- | | ''[[:d:Q57265823|Ermias Kebreab]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ermias_kebreab ermias_kebreab] | [[:d:Q57265823|Q57265823]] |- | | ''[[:d:Q23760623|Ernest Madu]]'' | | ''[[:d:Q3264451|kardiologs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ernest_madu ernest_madu] | [[:d:Q23760623|Q23760623]] |- | [[Attēls:Ernesto Sirolli.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23662694|Ernesto Sirolli]]'' | | | 1950-09-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Itālija]] | [https://www.ted.com/speakers/ernesto_sirolli ernesto_sirolli] | [[:d:Q23662694|Q23662694]] |- | [[Attēls:Erricka Bridgeford 03.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q47003561|Erricka Bridgeford]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1972-10-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/erricka_bridgeford erricka_bridgeford] | [[:d:Q47003561|Q47003561]] |- | [[Attēls:Es Devlin in Studio.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5396618|Es Devlin]]'' | | ''[[:d:Q1323191|kostīmu mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q11613590|theatre designer]]''<br/>''[[:d:Q2962070|izpildproducents]]''<br/>''[[:d:Q2707485|scenogrāfs]]'' | 1971-09-24<br/>1971-09-23 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/es_devlin es_devlin] | [[:d:Q5396618|Q5396618]] |- | [[Attēls:Esta Soler Headshot North Porch.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q22703937|Esta Soler]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1947 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/esta_soler esta_soler] | [[:d:Q22703937|Q22703937]] |- | [[Attēls:Esther Duflo - Pop!Tech 2009 - 001 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q434509|Esther Duflo]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1972-10-25 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Francija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/esther_duflo esther_duflo] | [[:d:Q434509|Q434509]] |- | [[Attēls:Esther Choo at Medicine 2.0'12 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q40100759|Esther K. Choo]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>''[[:d:Q336641|emergency physician]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/esther_choo esther_choo] | [[:d:Q40100759|Q40100759]] |- | [[Attēls:Esther Perel 2017.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17388335|Esther Perel]]'' | | ''[[:d:Q1900167|psihoterapeits]]''<br/>''[[:d:Q16614000|sex therapist]]''<br/>''[[:d:Q6001194|laulību konsultants]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 1958 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Beļģija]] | [https://www.ted.com/speakers/esther_perel esther_perel] | [[:d:Q17388335|Q17388335]] |- | | ''[[:d:Q61980065|Ethan Lindenberger]]'' | | | 2001 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ethan_lindenberger ethan_lindenberger] | [[:d:Q61980065|Q61980065]] |- | [[Attēls:Ethan A. Nadelmann - World Economic Forum on Latin America.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5402967|Ethan Nadelmann]]'' | | [[rakstnieks]] | 1957-03-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ethan_nadelmann ethan_nadelmann]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2032 2032] | [[:d:Q5402967|Q5402967]] |- | [[Attēls:Ethan Zuckerman (48278826342) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4451591|Ethan Zuckerman]]'' | | ''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]'' | 1973-01-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ethan_zuckerman ethan_zuckerman] | [[:d:Q4451591|Q4451591]] |- | [[Attēls:EugeniaCheng PhiBetaKappa EnLightningTalksChicago2016 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q20831455|Eugenia Cheng]]'' | | [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>[[skolotājs]] | 1976-08-01 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/eugenia_cheng eugenia_cheng] | [[:d:Q20831455|Q20831455]] |- | | ''[[:d:Q433087|Euna Lee]]'' | | [[žurnālists]] | 1972 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Dienvidkoreja]] | [https://www.ted.com/speakers/euna_lee euna_lee] | [[:d:Q433087|Q433087]] |- | [[Attēls:Euvin Naidoo - World Economic Forum on Africa 2012 crop.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5414626|Euvin Naidoo]]'' | | ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]'' | 1971 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Dienvidāfrika]] | [https://www.ted.com/speakers/euvin_naidoo euvin_naidoo] | [[:d:Q5414626|Q5414626]] |- | [[Attēls:Eva Galperin 2013 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q35746033|Eva Galperin]]'' | | ''[[:d:Q327353|system administrator]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/eva_galperin eva_galperin] | [[:d:Q35746033|Q35746033]] |- | [[Attēls:Eva Vertes in 2006.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5415201|Eva Vertes George]]'' | | | 1985 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/eva_vertes eva_vertes] | [[:d:Q5415201|Q5415201]] |- | [[Attēls:Eva Zeisel.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q216141|Eva Zeisel]]'' | | ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q7541856|keramiķis]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q11287574|rūpnieciskais dizainers]]'' | 1906-11-13 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Ungārija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/eva_zeisel eva_zeisel] | [[:d:Q216141|Q216141]] |- | | ''[[:d:Q23783431|Evan Grant]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/evan_grant evan_grant] | [[:d:Q23783431|Q23783431]] |- | [[Attēls:Ev Williams (15527604887).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q561960|Evan Williams]]'' | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1972-03-31 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/evan_williams evan_williams] | [[:d:Q561960|Q561960]] |- | [[Attēls:Eve Ensler at a Hudson Union Society event in March 2011.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2086841|Eve Ensler]]'' | | [[aktieris]]<br/>[[dramaturgs]]<br/>''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''<br/>[[kinorežisors]] | 1953-05-25 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/eve_ensler eve_ensler] | [[:d:Q2086841|Q2086841]] |- | [[Attēls:Evelyn-glennie.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q239275|Evelyn Glennie]]'' | | [[komponists]]<br/>''[[:d:Q4351403|percussionist]]''<br/>''[[:d:Q386854|bundzinieks]]''<br/>''[[:d:Q12795793|marimbas spēlētājs]]''<br/>''[[:d:Q66370835|xylophonist]]'' | 1965-07-19 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/evelyn_glennie evelyn_glennie] | [[:d:Q239275|Q239275]] |- | [[Attēls:Wer kann die neue Zukunft machen? (17333061348).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q93054|Evgeny Morozov]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1984 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Baltkrievija]] | [https://www.ted.com/speakers/evgeny_morozov evgeny_morozov] | [[:d:Q93054|Q93054]] |- | | ''[[:d:Q23784493|Eythor Bender]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/eythor_bender eythor_bender] | [[:d:Q23784493|Q23784493]] |- | [[Attēls:Ashley Judd SXSW 2024.jpg|center|128px]] | [[Ešlija Džada]] | amerikāņu aktrise | [[aktieris]]<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>[[kinorežisors]] | 1968-04-19 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ashley_judd ashley_judd] | [[:d:Q228645|Q228645]] |- | [[Attēls:NEXT14 Day 2, NEXT Conference, Germany (13935053809).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23796639|Fabian Hemmert]]'' | | ''[[:d:Q11287574|rūpnieciskais dizainers]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/fabian_hemmert fabian_hemmert] | [[:d:Q23796639|Q23796639]] |- | | ''[[:d:Q16223327|Fabian Oefner]]'' | | [[mākslinieks]] | 1984 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Šveice]] | [https://www.ted.com/speakers/fabian_oefner fabian_oefner] | [[:d:Q16223327|Q16223327]] |- | [[Attēls:TEDxBrooklyn - Fabien Cousteau (5173719132).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5427748|Fabien Cousteau]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]'' | 1967-10-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/fabien_cousteau fabien_cousteau] | [[:d:Q5427748|Q5427748]] |- | [[Attēls:Fadi-chehade-toronto.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q536854|Fadi Chehadé]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[uzņēmējs]] | 1962 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Libāna]]<br/>[[Ēģipte]] | [https://www.ted.com/speakers/fadi_chehade fadi_chehade] | [[:d:Q536854|Q536854]] |- | | ''[[:d:Q23670985|Fahad Al-Attiya]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Katara]] | [https://www.ted.com/speakers/fahad_al_attiya fahad_al_attiya] | [[:d:Q23670985|Q23670985]] |- | | ''[[:d:Q23662658|Faith Jegede]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/faith_jegede faith_jegede] | [[:d:Q23662658|Q23662658]] |- | | ''[[:d:Q21259711|Faith Osier]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q12119633|imunologi]]'' | 1972 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kenija]] | [https://www.ted.com/speakers/faith_osier faith_osier] | [[:d:Q21259711|Q21259711]] |- | | ''[[:d:Q120416183|Fallon R Goodman]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dr_fallon_goodman_TEDxUSF20210903-46260 dr_fallon_goodman_TEDxUSF20210903-46260] | [[:d:Q120416183|Q120416183]] |- | [[Attēls:Fareed Zakaria World Economic Forum 2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q333425|Fareed Zakaria]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q42909|reportieris]]''<br/>''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q17342450|editorial columnist]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1964-01-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/fareed_zakaria fareed_zakaria] | [[:d:Q333425|Q333425]] |- | [[Attēls:Farida Nabourema (103909).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q54362908|Farida Nabourema]]'' | | ''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]] | 1990-04-19 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Togo]] | [https://www.ted.com/speakers/farida_nabourema farida_nabourema] | [[:d:Q54362908|Q54362908]] |- | | ''[[:d:Q5435347|Farish A. Noor]]'' | | [[vēsturnieks]]<br/>[[rakstnieks]] | 1967-05-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Malaizija]] | [https://www.ted.com/speakers/farish_ahmad_noor farish_ahmad_noor] | [[:d:Q5435347|Q5435347]] |- | | ''[[:d:Q42791593|Fatima AlZahra'a Alatraktchi]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[inženieris]] | 1989-04-02 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Dānijas Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/fatima_alzahra_a_alatraktchi fatima_alzahra_a_alatraktchi] | [[:d:Q42791593|Q42791593]] |- | [[Attēls:Haas&Hahn Dutch Artists.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17097956|Favela Painting]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/haas_hahn haas_hahn] | [[:d:Q17097956|Q17097956]] |- | | ''[[:d:Q108292525|Fehinti Balogun]]'' | | [[aktieris]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/fehinti_balogun fehinti_balogun] | [[:d:Q108292525|Q108292525]] |- | [[Attēls:Fei-Fei Li at AI for Good 2017.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18686107|Fei-Fei Li]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[zinātnieks]] | 1976-07-03 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/fei_fei_li fei_fei_li] | [[:d:Q18686107|Q18686107]] |- | [[Attēls:Imam Feisal Abdul Rauf (1).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5441577|Feisal Abdul Rauf]]'' | | [[Imāms]] | 1948-10-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/imam_feisal_abdul_rauf imam_feisal_abdul_rauf] | [[:d:Q5441577|Q5441577]] |- | | ''[[:d:Q5442186|Felix Dennis]]'' | | ''[[:d:Q2516866|izdevējs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[dzejnieks]]<br/>[[uzņēmējs]] | 1947-05-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/felix_dennis felix_dennis] | [[:d:Q5442186|Q5442186]] |- | [[Attēls:Femi Oke.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5442799|Femi Oke]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q135301631|broadcaster]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q42909|reportieris]]'' | 1966-06-30 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Nigērija]] | [https://www.ted.com/speakers/femi_oke femi_oke] | [[:d:Q5442799|Q5442799]] |- | | ''[[:d:Q28811045|Feras Fayyad]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q7042855|filmas montāžists]]''<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q11814411|documentarian]]'' | 1984 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Sīrija]] | [https://www.ted.com/speakers/feras_fayyad feras_fayyad] | [[:d:Q28811045|Q28811045]] |- | | ''[[:d:Q23783216|Fields Wicker-Miurin]]'' | | ''[[:d:Q12336252|social entrepreneur]]'' | 1958 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/fields_wicker_miurin fields_wicker_miurin] | [[:d:Q23783216|Q23783216]] |- | | ''[[:d:Q23784380|Fiorenzo Omenetto]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/fiorenzo_omenetto fiorenzo_omenetto] | [[:d:Q23784380|Q23784380]] |- | | ''[[:d:Q42562201|Floyd E Romesberg]]'' | | ''[[:d:Q864835|biotechnologist]]''<br/>''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/floyd_romesberg floyd_romesberg] | [[:d:Q42562201|Q42562201]] |- | | ''[[:d:Q23782707|Frances Larson]]'' | | ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q15985128|medical historian]]'' | 1976-08-12 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/frances_larson frances_larson] | [[:d:Q23782707|Q23782707]] |- | | ''[[:d:Q59649465|Frances S. Chance]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/frances_s_chance frances_s_chance] | [[:d:Q59649465|Q59649465]] |- | | ''[[:d:Q39260921|Frances X. Frei]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/frances_frei frances_frei] | [[:d:Q39260921|Q39260921]] |- | [[Attēls:Franlacma.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q104076874|Francesca Hogi]]'' | | ''[[:d:Q27658988|reality television participant]]''<br/>[[advokāts]] | 1973-11-03 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/francesca_hogi francesca_hogi] | [[:d:Q104076874|Q104076874]] |- | | ''[[:d:Q23783036|Francesco Sauro]]'' | | [[zinātnieks]] | 20th century<br/>1984 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Itālija]] | [https://www.ted.com/speakers/francesco_sauro francesco_sauro]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2667 2667] | [[:d:Q23783036|Q23783036]] |- | [[Attēls:Francis Collins official portrait.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q336658|Francis Collins]]'' | | ''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''<br/>[[ārsts]]<br/>[[autors]]<br/>[[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]'' | 1950-04-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/francis_collins francis_collins]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1556 1556] | [[:d:Q336658|Q336658]] |- | | ''[[:d:Q23759562|Francis de los Reyes]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/francis_de_los_reyes francis_de_los_reyes] | [[:d:Q23759562|Q23759562]] |- | | ''[[:d:Q28817248|Francisca Mutapi]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Zimbabve]] | [https://www.ted.com/speakers/francisca_mutapi francisca_mutapi] | [[:d:Q28817248|Q28817248]] |- | [[Attēls:Pope Francis Korea Haemi Castle 19.jpg|center|128px]] | [[Francisks]] | Katoļu baznīcas 266. pāvests | [[ksendzs]]<br/>''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[luterāņu mācītājs]]<br/>''[[:d:Q102039658|Latin Catholic bishop]]''<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q5090503|chemical technologist]]''<br/>''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q98833890|Catholic theologian]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[filozofs]] | 1936-12-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Argentīna]] | [https://www.ted.com/speakers/pope_francis pope_francis] | [[:d:Q450675|Q450675]] |- | | ''[[:d:Q23769571|Franco Sacchi]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q7042855|filmas montāžists]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/franco_sacchi franco_sacchi] | [[:d:Q23769571|Q23769571]] |- | | ''[[:d:Q23657144|Frank Warren]]'' | | | 1964 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/frank_warren frank_warren] | [[:d:Q23657144|Q23657144]] |- | [[Attēls:Franklin Leonard for Mercer.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16499779|Franklin Leonard]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>[[kinoproducents]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/franklin_leonard franklin_leonard] | [[:d:Q16499779|Q16499779]] |- | [[Attēls:Frans Lanting; September 13, 2006; Ittoqqortoormiit, Greenland.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q722227|Frans Lanting]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1951-07-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/frans_lanting frans_lanting] | [[:d:Q722227|Q722227]] |- | [[Attēls:Frans de Waal.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q303350|Frans de Waal]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q16825962|primatologist]]''<br/>''[[:d:Q16831721|etologs]]''<br/>''[[:d:Q350979|zoologs]]''<br/>[[fotogrāfs]]<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1948-10-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | ''[[:d:Q29999|Q29999]]'' | [https://www.ted.com/speakers/frans_de_waal frans_de_waal] | [[:d:Q303350|Q303350]] |- | | ''[[:d:Q19787217|Franz Freudenthal]]'' | | [[ārsts]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Bolīvija]] | [https://www.ted.com/speakers/franz_freudenthal franz_freudenthal] | [[:d:Q19787217|Q19787217]] |- | [[Attēls:Françoise Mouly.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q941550|Françoise Mouly]]'' | | ''[[:d:Q2516866|izdevējs]]''<br/>''[[:d:Q15296811|zīmētājs]]''<br/>''[[:d:Q1111648|colorist]]''<br/>''[[:d:Q706364|mākslinieciskais vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q11892507|comics writer]]'' | 1955-10-24 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/francoise_mouly francoise_mouly] | [[:d:Q941550|Q941550]] |- | | ''[[:d:Q23769264|Fred Jansen]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/fred_jansen fred_jansen] | [[:d:Q23769264|Q23769264]] |- | [[Attēls:The Global Energy Context Fred Krupp talks (8417459670).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5495700|Fred Krupp]]'' | | [[advokāts]]<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | 1954 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/fred_krupp fred_krupp] | [[:d:Q5495700|Q5495700]] |- | [[Attēls:Fred Swaniker - PopTech 2015 - Camden, Maine.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16216114|Fred Swaniker]]'' | | [[komersants]] | 1976 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Gana]] | [https://www.ted.com/speakers/fred_swaniker fred_swaniker] | [[:d:Q16216114|Q16216114]] |- | [[Attēls:Frédéric Kaplan (3330993703).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23714153|Frederic Kaplan]]'' | | [[zinātnieks]] | 1974-06-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/frederic_kaplan frederic_kaplan] | [[:d:Q23714153|Q23714153]] |- | | ''[[:d:Q23785270|Frederick Balagadde]]'' | | [[zinātnieks]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/frederick_balagadde frederick_balagadde] | [[:d:Q23785270|Q23785270]] |- | [[Attēls:Fredros Okumu.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q49675220|Fredros O Okumu]]'' | | ''[[:d:Q12773412|parasitologist]]''<br/>''[[:d:Q3055126|entomologs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kenija]] | [https://www.ted.com/speakers/fredros_okumu fredros_okumu] | [[:d:Q49675220|Q49675220]] |- | | ''[[:d:Q5499597|Fredy Peccerelli]]'' | | ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]'' | 1971 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Gvatemala]] | [https://www.ted.com/speakers/fredy_peccerelli fredy_peccerelli] | [[:d:Q5499597|Q5499597]] |- | [[Attēls:Freeman Hrabowski 2012 Shankbone.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q5500990|Freeman A. Hrabowski III]]'' | | [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q4376769|university president]]''<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]'' | 1950-08-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/freeman_hrabowski freeman_hrabowski] | [[:d:Q5500990|Q5500990]] |- | | ''[[:d:Q26915346|Freeman Shen]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>[[komersants]] | 1970-01-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Ķīna]] | [https://www.ted.com/speakers/freeman_h_shen freeman_h_shen] | [[:d:Q26915346|Q26915346]] |- | [[Attēls:Frank Gehry, Viljo Revell Centenary reception, 2010 (S2311 fl2969 it0089) (cropped).jpg|center|128px]] | [[Frenks Gērijs]] | amerikāņu arhitekts, Prickera balvas ieguvējs | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q11455387|mēbeļu dizainers]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q2519376|juvelieris]]''<br/>''[[:d:Q2707485|scenogrāfs]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q15296811|zīmētājs]]'' | 1929-02-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/frank_gehry frank_gehry] | [[:d:Q180374|Q180374]] |- | [[Attēls:Freeman Dyson (2005).jpg|center|128px]] | [[Frīmens Daisons]] | | [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''<br/>''[[:d:Q16742096|atomfiziķis]]''<br/>''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''<br/>[[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1923-12-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/freeman_dyson freeman_dyson]<br/>[https://www.ted.com/speakers/259 259] | [[:d:Q153717|Q153717]] |- | [[Attēls:GT Bynum.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q25040837|G. T. Bynum]]'' | | ''[[:d:Q11986654|lobbyist]]'' | 1977-08-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/g_t_bynum g_t_bynum] | [[:d:Q25040837|Q25040837]] |- | | ''[[:d:Q23797774|Gabby Giffords and Mark Kelly]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/mark_kelly_and_gabby_giffords mark_kelly_and_gabby_giffords] | [[:d:Q23797774|Q23797774]] |- | | ''[[:d:Q52106895|Gabby Rivera]]'' | | ''[[:d:Q11892507|comics writer]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/gabby_rivera gabby_rivera] | [[:d:Q52106895|Q52106895]] |- | | ''[[:d:Q16727388|Gabe Barcia-Colombo]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/gabriel_barcia_colombo gabriel_barcia_colombo]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1388 1388] | [[:d:Q16727388|Q16727388]] |- | [[Attēls:TNW Con EU15- Gabe Zichermann -1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16214845|Gabe Zichermann]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1974-05-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/gabe_zichermann gabe_zichermann]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1107 1107] | [[:d:Q16214845|Q16214845]] |- | [[Attēls:“Astronomía con ondas Gravitacionales” (43603989761).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16843449|Gabriela González]]'' | | [[astronoms]]<br/>[[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[zinātnieks]] | 1965-02-24 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Argentīna]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/gabriela_gonzalez gabriela_gonzalez] | [[:d:Q16843449|Q16843449]] |- | | ''[[:d:Q23759565|Gail Reed]]'' | | [[žurnālists]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/gail_reed gail_reed] | [[:d:Q23759565|Q23759565]] |- | [[Attēls:Gareth Thomas (rugby player).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q949204|Gareth Thomas]]'' | | ''[[:d:Q14373094|regbists]]''<br/>''[[:d:Q14089670|rugby union player]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1974-07-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/gareth_thomas gareth_thomas] | [[:d:Q949204|Q949204]] |- | [[Attēls:Garry Kasparov European Union 2023 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Garijs Kasparovs]] | | ''[[:d:Q10873124|šahists]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>[[Kritiķis (profesija)|kritiķis]] | 1963-04-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Krievija]]<br/>[[Horvātija]] | [https://www.ted.com/speakers/garry_kasparov garry_kasparov] | [[:d:Q28614|Q28614]] |- | [[Attēls:Garik Israelian.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5523322|Garik Israelyan]]'' | | ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]'' | 1963 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Padomju Savienība]]<br/>[[Armēnija]] | [https://www.ted.com/speakers/garik_israelian garik_israelian] | [[:d:Q5523322|Q5523322]] |- | | ''[[:d:Q108175668|Garry Cooper Jr.]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/garry_cooper garry_cooper] | [[:d:Q108175668|Q108175668]] |- | | ''[[:d:Q23661679|Garth Lenz]]'' | | [[fotogrāfs]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/garth_lenz garth_lenz] | [[:d:Q23661679|Q23661679]] |- | [[Attēls:The hidden root of global poverty, according to Gary Haugen? It's broken law enforcement.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5525220|Gary Haugen]]'' | | ''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]'' | 1963<br/>1964 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/gary_haugen gary_haugen]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2420 2420] | [[:d:Q5525220|Q5525220]] |- | | ''[[:d:Q51105165|Gary Barker]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1961-05-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/gary_barker gary_barker] | [[:d:Q51105165|Q51105165]] |- | | ''[[:d:Q23662677|Gary Greenberg]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>[[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/gary_greenberg gary_greenberg] | [[:d:Q23662677|Q23662677]] |- | [[Attēls:Gary Kovacs at the World Economic Forum Annual Meeting of the New Champions in Tianjin, China, 2012..jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3916015|Gary Kovacs]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | 1963<br/>1964 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/gary_kovacs gary_kovacs] | [[:d:Q3916015|Q3916015]] |- | | ''[[:d:Q23785051|Gary Lauder]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/gary_lauder gary_lauder] | [[:d:Q23785051|Q23785051]] |- | | ''[[:d:Q115591397|Gary Liu]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/gary_liu gary_liu] | [[:d:Q115591397|Q115591397]] |- | [[Attēls:Gary Marcus.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q3348133|Gary Marcus]]'' | | ''[[:d:Q7256360|psycholinguist]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1970-02-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/gary_marcus gary_marcus] | [[:d:Q3348133|Q3348133]] |- | | ''[[:d:Q23712673|Gary Slutkin]]'' | | ''[[:d:Q12765408|epidemiologs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/gary_slutkin gary_slutkin] | [[:d:Q23712673|Q23712673]] |- | [[Attēls:Gary Vaynerchuk public domain.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3098629|Gary Vaynerchuk]]'' | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q139648|technology evangelist]]''<br/>[[orators]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''<br/>''[[:d:Q897317|winegrower]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[tirgotājs]]<br/>[[aktieris]] | 1975-11-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/gary_vaynerchuk gary_vaynerchuk] | [[:d:Q3098629|Q3098629]] |- | [[Attēls:Gary William Flake FLoC 2006.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5526162|Gary William Flake]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1960s | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/gary_flake gary_flake]<br/>[https://www.ted.com/speakers/672 672] | [[:d:Q5526162|Q5526162]] |- | [[Attēls:Gary Wolf (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17090269|Gary Wolf]]'' | | [[žurnālists]] | 1961 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/gary_wolf gary_wolf] | [[:d:Q17090269|Q17090269]] |- | [[Attēls:Gastón Acurio realizó conversatorio en la ADP sobre la proyección externa de la gastronomía peruana.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q142216|Gastón Acurio]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>[[pavārs]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]''<br/>''[[:d:Q3427922|restorāna īpašnieks]]'' | 1967-10-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Peru]] | [https://www.ted.com/speakers/gaston_acurio gaston_acurio] | [[:d:Q142216|Q142216]] |- | | ''[[:d:Q27663103|Gautam Bhan]]'' | | ''[[:d:Q19509201|LGBTQ rights activist]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/gautam_bhan gautam_bhan] | [[:d:Q27663103|Q27663103]] |- | [[Attēls:Gavin Schmidt - climate scientist.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1496443|Gavin A. Schmidt]]'' | | ''[[:d:Q1113838|klimatologs]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/gavin_schmidt gavin_schmidt]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1782 1782] | [[:d:Q1496443|Q1496443]] |- | | ''[[:d:Q5528244|Gavin Pretor-Pinney]]'' | | [[rakstnieks]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/gavin_pretor_pinney gavin_pretor_pinney] | [[:d:Q5528244|Q5528244]] |- | | ''[[:d:Q55979378|Gay Gordon-Byrne]]'' | | | 1954-09-18 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/gay_gordon_byrne gay_gordon_byrne] | [[:d:Q55979378|Q55979378]] |- | [[Attēls:Gayle King Springsteen-67.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5528805|Gayle King]]'' | | ''[[:d:Q2722764|radio personība]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q106568011|žurnālu redaktori]]'' | 1954-12-28<br/>1956 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/gayle_king gayle_king] | [[:d:Q5528805|Q5528805]] |- | [[Attēls:2015-10-06 WDC 0045 Gayle Tzemach Lemmon (22009448265).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5528818|Gayle Tzemach Lemmon]]'' | | [[rakstnieks]] | 1973-09-07 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/gayle_tzemach_lemmon gayle_tzemach_lemmon] | [[:d:Q5528818|Q5528818]] |- | [[Attēls:Gbenga-Sesan.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5529334|Gbenga Sesan]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q12336252|social entrepreneur]]'' | 1977-07-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Nigērija]] | [https://www.ted.com/speakers/gbenga_sesan gbenga_sesan] | [[:d:Q5529334|Q5529334]] |- | [[Attēls:GeWang.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5529428|Ge Wang]]'' | | [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1977-11-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ge_wang ge_wang] | [[:d:Q5529428|Q5529428]] |- | [[Attēls:Geena Rocero for Chromat.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16205705|Geena Rocero]]'' | | [[modele]]<br/>''[[:d:Q19509201|LGBTQ rights activist]]''<br/>''[[:d:Q728711|Playmate]]'' | 1983-10-24 | ''[[:d:Q1052281|transdzimuma sieviete]]'' | [[Filipīnas]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/geena_rocero geena_rocero] | [[:d:Q16205705|Q16205705]] |- | [[Attēls:Geert Chatrou 2005.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3759206|Geert Chatrou]]'' | | [[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q713200|performing artist]]'' | 1969-02-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | ''[[:d:Q29999|Q29999]]'' | [https://www.ted.com/speakers/geert_chatrou geert_chatrou] | [[:d:Q3759206|Q3759206]] |- | [[Attēls:NBF2024-gene-luen-yang.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5531537|Gene Luen Yang]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q107436166|graphic novelist]]''<br/>''[[:d:Q11892507|comics writer]]''<br/>''[[:d:Q715301|komiksu mākslinieks]]'' | 1973-08-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Ķīna]] | [https://www.ted.com/speakers/gene_yang gene_yang] | [[:d:Q5531537|Q5531537]] |- | [[Attēls:Genevieve Bell by Tegan Osborne (ABC RN).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5533059|Genevieve Bell]]'' | | ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1968 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/genevieve_bell genevieve_bell] | [[:d:Q5533059|Q5533059]] |- | | ''[[:d:Q23760544|Genevieve von Petzinger]]'' | | ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q21272406|paleoanthropologist]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/genevieve_von_petzinger genevieve_von_petzinger] | [[:d:Q23760544|Q23760544]] |- | [[Attēls:Geoff Mulgan.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4993665|Geoff Mulgan]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | 1961 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/geoff_mulgan geoff_mulgan]<br/>[https://www.ted.com/speakers/517 517] | [[:d:Q4993665|Q4993665]] |- | [[Attēls:GeoffreyCanada.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5534498|Geoffrey Canada]]'' | | [[rakstnieks]] | 1952-01-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/geoffrey_canada geoffrey_canada] | [[:d:Q5534498|Q5534498]] |- | [[Attēls:Geoffrey West by Augustas Didzgalvis.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q964122|Geoffrey West]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1940-12-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/geoffrey_west geoffrey_west] | [[:d:Q964122|Q964122]] |- | [[Attēls:George Ayittey detail.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3101406|George Ayittey]]'' | ganas ekonomists un rakstnieks (1945–2022) | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1945-10-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Gana]] | [https://www.ted.com/speakers/george_ayittey george_ayittey] | [[:d:Q3101406|Q3101406]] |- | [[Attēls:George Dyson, portrait 2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q447285|George Dyson]]'' | | [[vēsturnieks]]<br/>''[[:d:Q17486338|historian of technology]]'' | 1953-03-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/george_dyson george_dyson] | [[:d:Q447285|Q447285]] |- | [[Attēls:George M. Whitesides HD2007.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q701501|George M. Whitesides]]'' | | ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1939-08-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/george_whitesides george_whitesides]<br/>[https://www.ted.com/speakers/609 609] | [[:d:Q701501|Q701501]] |- | [[Attēls:George beach crop4.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q390147|George Monbiot]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q106638245|documentary participant]]'' | 1963-01-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/george_monbiot george_monbiot] | [[:d:Q390147|Q390147]] |- | | ''[[:d:Q1508284|George Steinmetz]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>[[rakstnieks]] | 1957-10-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/george_steinmetz george_steinmetz] | [[:d:Q1508284|Q1508284]] |- | [[Attēls:Whitesides George 119th Congress.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3511804|George T. Whitesides]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>[[politiķis]] | 1974-03-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/george_t_whitesides george_t_whitesides] | [[:d:Q3511804|Q3511804]] |- | | ''[[:d:Q70058501|George Tulevski]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/george_tulevski george_tulevski] | [[:d:Q70058501|Q70058501]] |- | [[Attēls:Georges Benjamin, Executive Director, American Public Health Association (49585876116).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q19609711|Georges C. Benjamin]]'' | | [[ārsts]] | 1952-09-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/georges_c_benjamin georges_c_benjamin] | [[:d:Q19609711|Q19609711]] |- | | ''[[:d:Q21600083|Georgette Mulheir]]'' | | ''[[:d:Q7019111|sociālais darbinieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/georgette_mulheir georgette_mulheir] | [[:d:Q21600083|Q21600083]] |- | | ''[[:d:Q23727544|Geraldine Hamilton]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/geraldine_hamilton geraldine_hamilton] | [[:d:Q23727544|Q23727544]] |- | | ''[[:d:Q15442598|Gerard Ryle]]'' | | [[žurnālists]] | 1965 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/gerard_ryle gerard_ryle] | [[:d:Q15442598|Q15442598]] |- | [[Attēls:Gero Miesenböck FRS.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5552368|Gero Miesenböck]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1965-07-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrija]] | [https://www.ted.com/speakers/gero_miesenboeck gero_miesenboeck] | [[:d:Q5552368|Q5552368]] |- | [[Attēls:Gever Tulley.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5554907|Gever Tulley]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1962 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/gever_tulley gever_tulley] | [[:d:Q5554907|Q5554907]] |- | | ''[[:d:Q54921386|Ghada Wali]]'' | | [[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Ēģipte]] | [https://www.ted.com/speakers/ghada_wali ghada_wali] | [[:d:Q54921386|Q54921386]] |- | | ''[[:d:Q88420518|Giada Gerboni]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/giada_gerboni giada_gerboni] | [[:d:Q88420518|Q88420518]] |- | [[Attēls:Gian Francesco Giudice.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q3762636|Gian Francesco Giudice]]'' | | [[fiziķis]] | 1961-01-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Itālija]] | [https://www.ted.com/speakers/gian_giudice gian_giudice] | [[:d:Q3762636|Q3762636]] |- | [[Attēls:Giles Duley.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5561638|Giles Duley]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]'' | 1971-09-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/giles_duley giles_duley] | [[:d:Q5561638|Q5561638]] |- | [[Attēls:Gill Hicks.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5561888|Gill Hicks]]'' | | | 1968 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/gill_hicks gill_hicks] | [[:d:Q5561888|Q5561888]] |- | [[Attēls:Gillian Tett FT Autumn Party 2014 crop.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5562297|Gillian Tett]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]'' | 1967-07-10 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/gillian_tett gillian_tett] | [[:d:Q5562297|Q5562297]] |- | | ''[[:d:Q108075050|Gina Brillon]]'' | | [[komiķis]]<br/>[[modele]] | 1980-04-07 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/gina_brillon gina_brillon] | [[:d:Q108075050|Q108075050]] |- | [[Attēls:Giorgia Lupi, 2017.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q50345179|Giorgia Lupi]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q3391743|visual artist]]''<br/>[[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]] | 1981 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Itālija]] | [https://www.ted.com/speakers/giorgia_lupi giorgia_lupi] | [[:d:Q50345179|Q50345179]] |- | [[Attēls:Papandreou handover cropped.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q151917|Giorgos Papandreou]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q2306091|sociologs]]'' | 1952-06-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Grieķija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/george_papandreou george_papandreou] | [[:d:Q151917|Q151917]] |- | [[Attēls:Giulia Enders 2015.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16937497|Giulia Enders]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>[[ārsts]] | 1990 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/giulia_enders giulia_enders] | [[:d:Q16937497|Q16937497]] |- | [[Attēls:Glenn Greenwald 2014-01-20 001.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5568842|Glenn Greenwald]]'' | | [[advokāts]]<br/>[[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1642960|pundit]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]'' | 1967-03-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/2081 2081]<br/>[https://www.ted.com/speakers/glenn_greenwald glenn_greenwald] | [[:d:Q5568842|Q5568842]] |- | [[Attēls:Glenn Close TIFF 2025 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Glenna Klouza]] | amerikāņu aktrise | ''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[aktieris]]<br/>[[kinoproducents]] | 1947-03-19 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/glenn_close glenn_close] | [[:d:Q372311|Q372311]] |- | | ''[[:d:Q117351788|Gloria Kasang Bulus]]'' | | [[iestādes vadītājs]]<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Nigērija]] | [https://www.ted.com/speakers/gloria_kasang_bulus gloria_kasang_bulus] | [[:d:Q117351788|Q117351788]] |- | [[Attēls:Gloria Steinem (29126367513) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q231178|Gloria Steinem]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q42909|reportieris]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]''<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]'' | 1934-03-25 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/gloria_steinem gloria_steinem] | [[:d:Q231178|Q231178]] |- | [[Attēls:Golan Levin in 2019.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5578394|Golan Levin]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q6934789|multimēdiju mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q10774753|performanču mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[inženieris]] | 1972 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/golan_levin golan_levin] | [[:d:Q5578394|Q5578394]] |- | [[Attēls:Golshifteh Farahani at the 2024 Toronto International Film Festival 4 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q464712|Golshifteh Farahani]]'' | | ''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[aktieris]] | 1983-07-10 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Irāna]]<br/>[[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/golshifteh_farahani golshifteh_farahani] | [[:d:Q464712|Q464712]] |- | [[Attēls:Gordon Brown (2008).jpg|center|128px]] | [[Gordons Brauns]] | Apvienotās Karalistes premjerministrs no 2007. līdz 2010. gadam | [[politiķis]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q864380|biogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''<br/>[[vēsturnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1951-02-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/gordon_brown gordon_brown] | [[:d:Q10648|Q10648]] |- | | ''[[:d:Q124639290|Gorick Ng]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/gorick_ng gorick_ng] | [[:d:Q124639290|Q124639290]] |- | [[Attēls:Grady Booch, CHM 2011 2 cropped.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q92803|Grady Booch]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]<br/>[[programmatūras izstrādātājs]] | 1955-02-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/grady_booch grady_booch] | [[:d:Q92803|Q92803]] |- | | ''[[:d:Q5592891|Graham Hawkes]]'' | | [[inženieris]] | 1947-12-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/graham_hawkes graham_hawkes] | [[:d:Q5592891|Q5592891]] |- | | ''[[:d:Q23795659|Graham Hill]]'' | | [[žurnālists]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/graham_hill graham_hill] | [[:d:Q23795659|Q23795659]] |- | [[Attēls:Graham T. Allison, Jr.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2663882|Graham T. Allison]]'' | | ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1940-03-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/graham_allison graham_allison] | [[:d:Q2663882|Q2663882]] |- | [[Attēls:Greg Asner.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23670497|Greg Asner]]'' | | [[zinātnieks]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/greg_asner greg_asner] | [[:d:Q23670497|Q23670497]] |- | [[Attēls:Disrupt SF TechCrunch Disrupt San Francisco 2019 - Day 2 (48838200316) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q100604534|Greg Brockman]]'' | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q557880|investors]]''<br/>[[programmētājs]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1987-11-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/greg_brockman greg_brockman] | [[:d:Q100604534|Q100604534]] |- | | ''[[:d:Q23663036|Greg Gage]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/greg_gage greg_gage] | [[:d:Q23663036|Q23663036]] |- | [[Attēls:Greg Lynn.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q513374|Greg Lynn]]'' | | [[arhitekts]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1964 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/greg_lynn greg_lynn]<br/>[https://www.ted.com/speakers/387 387] | [[:d:Q513374|Q513374]] |- | | ''[[:d:Q23796887|Greg Stone]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/greg_stone greg_stone] | [[:d:Q23796887|Q23796887]] |- | [[Attēls:Image copy.png|center|128px]] | ''[[:d:Q5607114|Gregory Petsko]]'' | | ''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | 1948-08-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/gregory_petsko gregory_petsko] | [[:d:Q5607114|Q5607114]] |- | | ''[[:d:Q372400|Gregory Stock]]'' | | [[fiziķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]''<br/>[[komersants]] | 1949 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/gregory_stock gregory_stock]<br/>[https://www.ted.com/speakers/432 432] | [[:d:Q372400|Q372400]] |- | [[Attēls:Gretchen Carlson - 2025 - Lift Our Voices - Publicity Press Photos - New York, NY - (3) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q465597|Gretchen Carlson]]'' | | ''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>[[modele]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q18581305|skaistumkonkursu dalībnieks]]'' | 1966-06-21 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/gretchen_carlson gretchen_carlson] | [[:d:Q465597|Q465597]] |- | [[Attēls:Grégoire Courtine in 2014.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23670337|Grégoire Courtine]]'' | | [[zinātnieks]] | 1975 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/gregoire_courtine gregoire_courtine] | [[:d:Q23670337|Q23670337]] |- | [[Attēls:Greta Thunberg in November in Stockholm (cropped)(2).jpg|center|128px]] | [[Grēta Tūnberja]] | zviedru vides aktīviste | ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | 2003-01-03 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Zviedrija]] | [https://www.ted.com/speakers/greta_thunberg greta_thunberg] | [[:d:Q56434717|Q56434717]] |- | [[Attēls:Guillaume Nery.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3120107|Guillaume Néry]]'' | | ''[[:d:Q17318006|freediver]]''<br/>''[[:d:Q1866686|diver]]''<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q13590141|raidījuma moderators]]'' | 1982-07-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/guillaume_nery guillaume_nery] | [[:d:Q3120107|Q3120107]] |- | [[Attēls:Casely-Hayford2015.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5620629|Gus Casely-Hayford]]'' | | ''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]''<br/>[[vēsturnieks]] | 1964 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/gus_casely_hayford gus_casely_hayford] | [[:d:Q5620629|Q5620629]] |- | | ''[[:d:Q5620805|Gus Worland]]'' | | ''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]'' | 1968 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/gus_worland gus_worland] | [[:d:Q5620805|Q5620805]] |- | | ''[[:d:Q23809293|Gustavo Dudamel and the Teresa Carreño Youth Orchestra]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/the_teresa_carreno_youth_orchestra the_teresa_carreno_youth_orchestra] | [[:d:Q23809293|Q23809293]] |- | | ''[[:d:Q23728362|Guy Hoffman]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/guy_hoffman guy_hoffman] | [[:d:Q23728362|Q23728362]] |- | | ''[[:d:Q23769541|Guy Winch]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/guy_winch guy_winch] | [[:d:Q23769541|Q23769541]] |- | | ''[[:d:Q23657222|Guy-Philippe Goldstein]]'' | | [[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/guy_philippe_goldstein guy_philippe_goldstein] | [[:d:Q23657222|Q23657222]] |- | [[Attēls:Gwynne Shotwell at pre-launch briefing for CRS-2 mission (KSC-2013-1704).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1557944|Gwynne Shotwell]]'' | | ''[[:d:Q10497074|military flight engineer]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[komersants]] | 1963-11-23 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/gwynne_shotwell gwynne_shotwell] | [[:d:Q1557944|Q1557944]] |- | | ''[[:d:Q23662747|Hadyn Parry]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/hadyn_parry hadyn_parry] | [[:d:Q23662747|Q23662747]] |- | [[Attēls:Hajer Sharief, 2017.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q55606238|Hajer Al-Sharief]]'' | | ''[[:d:Q16323111|miera aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]'' | 1994 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Lībija]] | [https://www.ted.com/speakers/hajer_sharief hajer_sharief] | [[:d:Q55606238|Q55606238]] |- | | ''[[:d:Q59522884|Hal Harvey]]'' | | ''[[:d:Q11986654|lobbyist]]'' | 1961 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/hal_harvey hal_harvey] | [[:d:Q59522884|Q59522884]] |- | [[Attēls:Halima Aden Paris Fashion Week Autumn Winter 2019.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q28859847|Halima Aden]]'' | | [[modele]]<br/>''[[:d:Q22336956|humānists]]''<br/>''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]'' | 1997-09-19 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/halima_aden halima_aden] | [[:d:Q28859847|Q28859847]] |- | [[Attēls:Halla Tómasdóttir at Arctic Circle 2024 cropped.jpg|center|128px]] | [[Halla Tomasdotira]] | Islandes politiķe | [[politiķis]]<br/>[[uzņēmējs]] | 1968-10-11 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Islande]] | [https://www.ted.com/speakers/halla_tomasdottir halla_tomasdottir] | [[:d:Q24494577|Q24494577]] |- | [[Attēls:Portrait of Hamdi Ulukaya.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q12071778|Hamdi Ulukaya]]'' | | [[komersants]]<br/>[[iestādes vadītājs]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q12362622|filantrops]]'' | 1972-10-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Turcija]] | [https://www.ted.com/speakers/hamdi_ulukaya hamdi_ulukaya] | [[:d:Q12071778|Q12071778]] |- | | ''[[:d:Q23748667|Hamish Jolly]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/hamish_jolly hamish_jolly] | [[:d:Q23748667|Q23748667]] |- | | ''[[:d:Q5647664|Handspring Puppet Company]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/handspring_puppet_company handspring_puppet_company] | [[:d:Q5647664|Q5647664]] |- | | ''[[:d:Q51924844|Hani Goodarzi]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/hani_goodarzi hani_goodarzi] | [[:d:Q51924844|Q51924844]] |- | [[Attēls:Hank Willis Thomas at the unveiling of the "The Embrace" (FmcSzEoXoAAQCdX) (1) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5648502|Hank Willis Thomas]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q21550489|konceptuālais mākslinieks]]'' | 1976-03-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/hank_willis_thomas hank_willis_thomas] | [[:d:Q5648502|Q5648502]] |- | [[Attēls:Hanna Rosin 216714.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3126824|Hanna Rosin]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 1970 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Izraēla]] | [https://www.ted.com/speakers/hanna_rosin hanna_rosin] | [[:d:Q3126824|Q3126824]] |- | | ''[[:d:Q23662784|Hannah Brencher]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/hannah_brencher hannah_brencher] | [[:d:Q23662784|Q23662784]] |- | [[Attēls:Hannah Fry at the Data of Tomorrow Conference 2017 (36638999274) (cropped 2).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23657278|Hannah Fry]]'' | | ''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>[[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q20856740|audiobook narrator]]''<br/>''[[:d:Q13590141|raidījuma moderators]]''<br/>[[orators]]<br/>[[autors]]<br/>[[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]'' | 1984-02-21 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/hannah_fry hannah_fry] | [[:d:Q23657278|Q23657278]] |- | [[Attēls:Hannah-Gadsby-at-the-2024-Edinburgh-Festival-Fringe-2 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5648835|Hannah Gadsby]]'' | | [[komiķis]]<br/>[[aktieris]] | 1978-01-12 | [[nebināra dzimtes identitāte]] | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/hannah_gadsby hannah_gadsby] | [[:d:Q5648835|Q5648835]] |- | | ''[[:d:Q96139192|Hannah Ritchie]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1993 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/hannah_ritchie hannah_ritchie] | [[:d:Q96139192|Q96139192]] |- | [[Attēls:NRW-Filmpremiere „The Cleaners - Im Schatten der Netzwelt“-0912.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q52554723|Hans Block]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]<br/>[[kinooperators]]<br/>''[[:d:Q69423232|kinoscenārists]]'' | 1985 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/hans_block hans_block] | [[:d:Q52554723|Q52554723]] |- | [[Attēls:Hans Rosling, 2016 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q588259|Hans Rosling]]'' | | [[ārsts]]<br/>''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[zinātnieks]] | 1948-07-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Zviedrija]] | [https://www.ted.com/speakers/hans_rosling hans_rosling] | [[:d:Q588259|Q588259]] |- | | ''[[:d:Q5653782|Harald Haas]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]] | 1968 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/harald_haas harald_haas] | [[:d:Q5653782|Q5653782]] |- | [[Attēls:Flickr - World Economic Forum - Harish Manwani - Annual Meeting of the New Champions Tianjin 2008.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5657894|Harish Manwani]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1953-06-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/harish_manwani harish_manwani] | [[:d:Q5657894|Q5657894]] |- | | ''[[:d:Q23769245|Harry Baker]]'' | | [[dzejnieks]]<br/>[[matemātiķis]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/harry_baker harry_baker] | [[:d:Q23769245|Q23769245]] |- | | ''[[:d:Q23840678|Harry Cliff]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>''[[:d:Q780596|mākslas kurators]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/harry_cliff harry_cliff] | [[:d:Q23840678|Q23840678]] |- | [[Attēls:Harsha Bhogle walks for Manish Malhotra & Shaina NC's show for CPAA 21.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q12053146|Harsha Bhogle]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q7888586|ķīmiķis-inženieris]]'' | 1961-07-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/harsha_bhogle harsha_bhogle] | [[:d:Q12053146|Q12053146]] |- | [[Attēls:Harvey V Fineberg 2021 01.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5677639|Harvey V. Fineberg]]'' | | ''[[:d:Q12765408|epidemiologs]]'' | 1945-09-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/harvey_fineberg harvey_fineberg] | [[:d:Q5677639|Q5677639]] |- | [[Attēls:Hasan Kwame Jeffries nonprofit report.png|center|128px]] | ''[[:d:Q97704712|Hasan Kwame Jeffries]]'' | | [[vēsturnieks]] | 1973-01-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/hasan_kwame_jeffries hasan_kwame_jeffries] | [[:d:Q97704712|Q97704712]] |- | [[Attēls:Hasan Elahi 20110204.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5678224|Hasan M. Elahi]]'' | | ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]'' | 1972 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/hasan_elahi hasan_elahi] | [[:d:Q5678224|Q5678224]] |- | | ''[[:d:Q20740945|Heather Barnett]]'' | | [[mākslinieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/heather_barnett_1 heather_barnett_1] | [[:d:Q20740945|Q20740945]] |- | [[Attēls:Heather Brooke, 2012 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2367689|Heather Brooke]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]] | 1970 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/heather_brooke heather_brooke]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1317 1317] | [[:d:Q2367689|Q2367689]] |- | [[Attēls:Heather Knight, College of Engineering (41832666920).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23797061|Heather Knight]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/heather_knight heather_knight] | [[:d:Q23797061|Q23797061]] |- | [[Attēls:HeatherMcGeeCitizenUniversity.png|center|128px]] | ''[[:d:Q51689299|Heather McGhee]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[rakstnieks]] | 1980 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/heather_c_mcghee heather_c_mcghee] | [[:d:Q51689299|Q51689299]] |- | [[Attēls:HectorRuiz.png|center|128px]] | ''[[:d:Q563211|Hector Ruiz]]'' | | [[inženieris]]<br/>[[uzņēmējs]] | 1945-12-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Meksika]] | [https://www.ted.com/speakers/hector_ruiz hector_ruiz] | [[:d:Q563211|Q563211]] |- | [[Attēls:Heidi Hammel Upgraded Hubble Space Telescope Images.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4347768|Heidi B. Hammel]]'' | | [[astronoms]] | 1960-03-14 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/heidi_b_hammel heidi_b_hammel] | [[:d:Q4347768|Q4347768]] |- | | ''[[:d:Q112449748|Heidi Grant-Halvorson]]'' | | ''[[:d:Q10672931|social psychologist]]'' | 1973 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/heidi_grant heidi_grant] | [[:d:Q112449748|Q112449748]] |- | [[Attēls:Heidi Larson for World Economic Forum.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q21238913|Heidi Larson]]'' | | ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1957-04-21 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/heidi_larson heidi_larson] | [[:d:Q21238913|Q21238913]] |- | | ''[[:d:Q56697413|Heidi M Sosik]]'' | | ''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q3546255|okeanogrāfs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/heidi_m_sosik heidi_m_sosik] | [[:d:Q56697413|Q56697413]] |- | [[Attēls:Heidi Sørensen (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5698986|Heidi Sørensen]]'' | | [[politiķis]] | 1970-02-14 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Norvēģija]] | [https://www.ted.com/speakers/heidi_sorensen heidi_sorensen] | [[:d:Q5698986|Q5698986]] |- | [[Attēls:Helen Czerski 2022.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4509588|Helen Czerski]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q3546255|okeanogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1978-11-01 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/helen_czerski helen_czerski] | [[:d:Q4509588|Q4509588]] |- | [[Attēls:Helen Fisher at LaWeb 2008 in Paris.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q457262|Helen E. Fisher]]'' | | ''[[:d:Q4773904|antropologs]]'' | 1945-05-31 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/helen_fisher helen_fisher] | [[:d:Q457262|Q457262]] |- | | ''[[:d:Q65383021|Helen Pearson]]'' | | [[rakstnieks]] | 1973 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/helen_pearson helen_pearson] | [[:d:Q65383021|Q65383021]] |- | | ''[[:d:Q1605088|Hendrik N. Poinar]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1969-05-31 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/hendrik hendrik] | [[:d:Q1605088|Q1605088]] |- | | ''[[:d:Q78849966|Henna-Maria Uusitupa]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Somija]] | [https://www.ted.com/speakers/henna_maria_uusitupa henna_maria_uusitupa] | [[:d:Q78849966|Q78849966]] |- | [[Attēls:Henrietta Fore UNICEF (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q12057924|Henrietta H. Fore]]'' | | [[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q4115780|environmental health officer]]'' | 1948-12-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/henrietta_fore henrietta_fore] | [[:d:Q12057924|Q12057924]] |- | | ''[[:d:Q23712262|Henry Evans]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/henry_evans henry_evans] | [[:d:Q23712262|Q23712262]] |- | | ''[[:d:Q18044616|Henry Lin]]'' | | [[astronoms]] | 1995 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/henry_lin henry_lin] | [[:d:Q18044616|Q18044616]] |- | [[Attēls:Portrait of Henry Markram.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2000022|Henry Markram]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q783906|neirologs]]'' | 1962-03-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Izraēla]]<br/>[[Dienvidāfrika]] | [https://www.ted.com/speakers/henry_markram henry_markram] | [[:d:Q2000022|Q2000022]] |- | [[Attēls:Herbie Hancock.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q105875|Herbie Hancock]]'' | | ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>''[[:d:Q806349|bandleader]]''<br/>''[[:d:Q158852|diriģents]]''<br/>''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>''[[:d:Q1075651|taustiņinstrumentālists]]''<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>''[[:d:Q1415090|film score composer]]'' | 1940-04-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/herbie_hancock herbie_hancock] | [[:d:Q105875|Q105875]] |- | | ''[[:d:Q23795333|Heribert Watzke]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/heribert_watzke heribert_watzke] | [[:d:Q23795333|Q23795333]] |- | | ''[[:d:Q29913415|Herman Narula]]'' | | [[iestādes vadītājs]] | 1988 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/herman_narula herman_narula] | [[:d:Q29913415|Q29913415]] |- | [[Attēls:Hetain Patel.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23712659|Hetain Patel]]'' | | [[mākslinieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/hetain_patel hetain_patel] | [[:d:Q23712659|Q23712659]] |- | [[Attēls:Radically Reinventing Social Systems (45933060145) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5760932|Hilary Cottam]]'' | | [[Amatpersona|uzņēmumu amatpersona]] | 1965 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/hilary_cottam hilary_cottam] | [[:d:Q5760932|Q5760932]] |- | | ''[[:d:Q23796161|Hillel Cooperman]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/hillel_cooperman hillel_cooperman] | [[:d:Q23796161|Q23796161]] |- | [[Attēls:Hindou Oumarou Ibrahim.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q57087586|Hindou Oumarou Ibrahim]]'' | | ''[[:d:Q901402|ģeogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | 1984 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Čada]] | [https://www.ted.com/speakers/hindou_oumarou_ibrahim hindou_oumarou_ibrahim] | [[:d:Q57087586|Q57087586]] |- | [[Attēls:Orgyen Trinley Dorje, 2017 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q465033|His Holiness the 17th Gyalwang Karmapa Orgyen Trinley Dorje]]'' | | [[dzejnieks]]<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q29514511|compiler]]''<br/>''[[:d:Q854997|Buddhist monk]]'' | 1985-06-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Ķīna]]<br/>[[Dominika]] | [https://www.ted.com/speakers/his_holiness_the_17th_karmapa his_holiness_the_17th_karmapa]<br/>[https://www.ted.com/speakers/539 539] | [[:d:Q465033|Q465033]] |- | [[Attēls:Waiter- The New World of 3D Printing and Computation (9972110315).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q12406466|Hod Lipson]]'' | | ''[[:d:Q3437279|roboticist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[inženieris]] | 1967 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/hod_lipson hod_lipson]<br/>[https://www.ted.com/speakers/151 151] | [[:d:Q12406466|Q12406466]] |- | [[Attēls:Holly Herndon 2024 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16203447|Holly Herndon]]'' | | [[komponists]]<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[mūzikas producents]] | 1980 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/holly_herndon holly_herndon] | [[:d:Q16203447|Q16203447]] |- | | ''[[:d:Q5882187|Holly Morris]]'' | | ''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[scenārists]]<br/>[[kinorežisors]] | 1965-09-30 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/holly_morris holly_morris] | [[:d:Q5882187|Q5882187]] |- | [[Attēls:Homaro Cantu Cusp Conference 2008.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5887763|Homaro Cantu]]'' | | ''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]'' | 1976-09-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/homaro_cantu homaro_cantu] | [[:d:Q5887763|Q5887763]] |- | | ''[[:d:Q125129729|Hongqiao Liu]]'' | | ''[[:d:Q107235593|environmental journalist]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Ķīna]] | [https://www.ted.com/speakers/hongqiao_liu hongqiao_liu] | [[:d:Q125129729|Q125129729]] |- | [[Attēls:Dubai Future Forum 2024 - Honor Harger.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5896804|Honor Harger]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q674426|kurators]]''<br/>''[[:d:Q780596|mākslas kurators]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1975 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Jaunzēlande]]<br/>[[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/honor_harger honor_harger] | [[:d:Q5896804|Q5896804]] |- | | ''[[:d:Q123351824|Howard C. Stevenson]]'' | | ''[[:d:Q1113899|klīniskais psihologs]]'' | 1958-08-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/howard_stevenson howard_stevenson] | [[:d:Q123351824|Q123351824]] |- | [[Attēls:HowardRheingoldJI4.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q962698|Howard Rheingold]]'' | | ''[[:d:Q4263842|literatūrkritiķis]]''<br/>''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1947-07-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/howard_rheingold howard_rheingold]<br/>[https://www.ted.com/speakers/192 192] | [[:d:Q962698|Q962698]] |- | [[Attēls:Nordiske Mediedager 2018 (26998536817) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18044119|Hrishikesh Hirway]]'' | | ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>[[mūzikas producents]] | 1979-02-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/hrishikesh_hirway hrishikesh_hirway] | [[:d:Q18044119|Q18044119]] |- | [[Attēls:Hubertus Knabe auf dem Blauen Sofa (6318869369) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q74348|Hubertus Knabe]]'' | | ''[[:d:Q17489339|historian of Modern Age]]''<br/>[[vēsturnieks]]<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]'' | 1959-07-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/hubertus_knabe hubertus_knabe] | [[:d:Q74348|Q74348]] |- | [[Attēls:Hugh Herr, 2013-crop.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3738041|Hugh Herr]]'' | | [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q3951423|rock climber]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1964-10-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/hugh_herr hugh_herr]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1779 1779] | [[:d:Q3738041|Q3738041]] |- | [[Attēls:Hong Huang at TEDxBeijing 2009.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q5942570|Hung Huang]]'' | | ''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''<br/>[[aktieris]] | 1962-07-16 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/hung_huang hung_huang] | [[:d:Q5942570|Q5942570]] |- | [[Attēls:HELDER (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17280334|Hélder Guimarães]]'' | | | 1982-11-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Portugāle]] | [https://www.ted.com/speakers/helder_guimaraes helder_guimaraes] | [[:d:Q17280334|Q17280334]] |- | | ''[[:d:Q23797233|Iain Hutchison]]'' | | ''[[:d:Q774306|ķirurgs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/iain_hutchison iain_hutchison] | [[:d:Q23797233|Q23797233]] |- | [[Attēls:Iain McGilchrist.png|center|128px]] | ''[[:d:Q16732304|Iain McGilchrist]]'' | | ''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1953 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/iain_mcgilchrist iain_mcgilchrist] | [[:d:Q16732304|Q16732304]] |- | [[Attēls:Ian Bremmer headshot.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5980992|Ian Bremmer]]'' | | ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1969-11-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ian_bremmer ian_bremmer] | [[:d:Q5980992|Q5980992]] |- | [[Attēls:Ian Chang in 2016.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q99693632|Ian Chang]]'' | | [[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q386854|bundzinieks]]'' | 1988-10-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ian_chang ian_chang] | [[:d:Q99693632|Q99693632]] |- | | ''[[:d:Q39202|Ian Dunbar]]'' | | [[veterinārārsts]] | 1947-04-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/ian_dunbar ian_dunbar] | [[:d:Q39202|Q39202]] |- | | ''[[:d:Q55314755|Ian Firth]]'' | | ''[[:d:Q2305987|structural engineer]]'' | 1956-02-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/ian_firth ian_firth] | [[:d:Q55314755|Q55314755]] |- | [[Attēls:Professor Ian Goldin, Director, Oxford Martin School, University of Oxford.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5981666|Ian Goldin]]'' | | ''[[:d:Q806798|baņķieris]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | 1955 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Dienvidāfrika]] | [https://www.ted.com/speakers/ian_goldin ian_goldin] | [[:d:Q5981666|Q5981666]] |- | | ''[[:d:Q5981963|Ian Kerner]]'' | | [[rakstnieks]] | 1966-05-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ian_kerner ian_kerner] | [[:d:Q5981963|Q5981963]] |- | | ''[[:d:Q5982726|Ian Ritchie]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[uzņēmējs]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/ian_ritchie ian_ritchie] | [[:d:Q5982726|Q5982726]] |- | [[Attēls:Ibeyi by Maya Dagnino 1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16800947|Ibeyi]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/ibeyi ibeyi] | [[:d:Q16800947|Q16800947]] |- | [[Attēls:Ibram Kendi 2019 Texas Book Festival.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q31213305|Ibram X. Kendi]]'' | | [[vēsturnieks]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]'' | 1982-08-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ibram_kendi ibram_kendi] | [[:d:Q31213305|Q31213305]] |- | [[Attēls:Iké Udé - 2024 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18217444|Iké Udé]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1964 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Nigērija]] | [https://www.ted.com/speakers/ike_ude ike_ude] | [[:d:Q18217444|Q18217444]] |- | | ''[[:d:Q91255530|Ilissa B Ocko]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/ilissa_ocko ilissa_ocko] | [[:d:Q91255530|Q91255530]] |- | | ''[[:d:Q117249231|Ilona Stengel]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1983 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ilona_stengel ilona_stengel] | [[:d:Q117249231|Q117249231]] |- | | ''[[:d:Q23759716|Ilona Szabó de Carvalho]]'' | | ''[[:d:Q1238570|politologs]]'' | 1978-05-31 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Brazīlija]] | [https://www.ted.com/speakers/ilona_szabo_de_carvalho ilona_szabo_de_carvalho] | [[:d:Q23759716|Q23759716]] |- | [[Attēls:Imogen Heap at 2025 SXSW London.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q230484|Imogen Heap]]'' | | ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[mūzikas producents]]<br/>''[[:d:Q1294626|mūzikas mākslinieks]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]''<br/>[[kinorežisors]] | 1977-12-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/imogen_heap imogen_heap]<br/>[https://www.ted.com/speakers/487 487] | [[:d:Q230484|Q230484]] |- | | ''[[:d:Q1139870|Improv Everywhere]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/improv_everywhere improv_everywhere] | [[:d:Q1139870|Q1139870]] |- | [[Attēls:Imran Chaudhri 2017.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q51046824|Imran Chaudhri]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1973 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/imran_chaudhri imran_chaudhri] | [[:d:Q51046824|Q51046824]] |- | [[Attēls:InaraGeorge2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q274117|Inara George]]'' | | [[aktieris]]<br/>[[mūziķis]]<br/>[[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[komponists]] | 1974-07-04 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/inara_george inara_george] | [[:d:Q274117|Q274117]] |- | [[Attēls:Ines Pedras Architekten und Planer Albretch in Denmark Hall Exhibition.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q104034316|Ines J. Pedras]]'' | | [[arhitekts]]<br/>[[mākslinieks]]<br/>[[komersants]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Spānija]] | [https://www.ted.com/speakers/imported imported] | [[:d:Q104034316|Q104034316]] |- | | ''[[:d:Q23795297|Inge Missmahl]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/inge_missmahl inge_missmahl] | [[:d:Q23795297|Q23795297]] |- | | ''[[:d:Q120606787|Ingrid Fetell Lee]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ingrid_fetell_lee ingrid_fetell_lee] | [[:d:Q120606787|Q120606787]] |- | [[Attēls:Íngrid Betancourt (2014) (cropped).jpg|center|128px]] | [[Ingrīda Betankūra]] | | [[politiķis]] | 1961-12-25 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Francija]]<br/>[[Kolumbija]]<br/>[[Seišelas]] | [https://www.ted.com/speakers/ingrid_betancourt ingrid_betancourt] | [[:d:Q152472|Q152472]] |- | | ''[[:d:Q108444407|Ione Wells]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15973695|political reporter]]''<br/>''[[:d:Q22976182|television journalist]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ione_wells ione_wells] | [[:d:Q108444407|Q108444407]] |- | [[Attēls:Iqbal Quadir.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3347269|Iqbal Quadir]]'' | | ''[[:d:Q11960402|propriétaire d'entreprise]]''<br/>[[komersants]] | 1958-08-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/iqbal_quadir iqbal_quadir] | [[:d:Q3347269|Q3347269]] |- | [[Attēls:Irina Karamanos retrato oficial.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q110221567|Irina Karamanos]]'' | | ''[[:d:Q15319501|social scientist]]''<br/>''[[:d:Q4773904|antropologs]]'' | 1989-10-29 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Čīle]] | [https://www.ted.com/speakers/irina_karamanos_adrian irina_karamanos_adrian] | [[:d:Q110221567|Q110221567]] |- | | ''[[:d:Q89307223|Irina Kareva]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/irina_kareva irina_kareva] | [[:d:Q89307223|Q89307223]] |- | [[Attēls:Iredlener-photo small.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q6075109|Irwin Redlener]]'' | | [[ārsts]] | 1944-08-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/irwin_redlener irwin_redlener] | [[:d:Q6075109|Q6075109]] |- | | ''[[:d:Q4578334|Isaac Lidsky]]'' | | [[aktieris]]<br/>[[advokāts]] | 1979-07-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/isaac_lidsky isaac_lidsky] | [[:d:Q4578334|Q4578334]] |- | [[Attēls:Isaac Mizrahi (12852).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1673431|Isaac Mizrahi]]'' | | ''[[:d:Q667982|radošais direktors]]''<br/>[[aktieris]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1961-10-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/isaac_mizrahi isaac_mizrahi]<br/>[https://www.ted.com/speakers/312 312] | [[:d:Q1673431|Q1673431]] |- | [[Attēls:Isabel B Congo Bonobo.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18684694|Isabel Behncke]]'' | | ''[[:d:Q16825962|primatologist]]''<br/>''[[:d:Q16831721|etologs]]'' | 1976-11-10 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Čīle]] | [https://www.ted.com/speakers/isabel_behncke_izquierdo isabel_behncke_izquierdo] | [[:d:Q18684694|Q18684694]] |- | [[Attēls:Isabel wilkerson 2010.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6077806|Isabel Wilkerson]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]] | 1961 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/isabel_wilkerson isabel_wilkerson] | [[:d:Q6077806|Q6077806]] |- | [[Attēls:Isabel Allende Frankfurter Buchmesse 2015 (cropped).JPG|center|128px]] | [[Isabela Aljende]] | | ''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]'' | 1942-08-02 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Čīle]] | [https://www.ted.com/speakers/isabel_allende isabel_allende]<br/>[https://www.ted.com/speakers/181 181] | [[:d:Q83566|Q83566]] |- | [[Attēls:Isabella Kirkland in 2023.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q125141065|Isabella Kirkland]]'' | | [[gleznotājs]]<br/>[[mākslinieks]] | 1954 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/isabella_kirkland isabella_kirkland] | [[:d:Q125141065|Q125141065]] |- | [[Attēls:Isabelle Boemeke (2024) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q106290121|Isabelle Boemeke]]'' | | [[modele]]<br/>''[[:d:Q2906862|influencers]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Brazīlija]] | [https://www.ted.com/speakers/isabelle_boemeke isabelle_boemeke] | [[:d:Q106290121|Q106290121]] |- | | ''[[:d:Q124812502|Isadora Kosofsky]]'' | | ''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]'' | 1993 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/isadora_kosofsky isadora_kosofsky] | [[:d:Q124812502|Q124812502]] |- | [[Attēls:Isha Datar (29669893021) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q111293082|Isha Datar]]'' | | ''[[:d:Q864835|biotechnologist]]'' | 1988-01-01 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/isha_datar isha_datar] | [[:d:Q111293082|Q111293082]] |- | | ''[[:d:Q23760196|Ismael Nazario]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ismael_nazario ismael_nazario] | [[:d:Q23760196|Q23760196]] |- | [[Attēls:Itay Talgam02.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6094174|Itay Talgam]]'' | | ''[[:d:Q158852|diriģents]]''<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]'' | 1958 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Izraēla]] | [https://www.ted.com/speakers/itay_talgam itay_talgam] | [[:d:Q6094174|Q6094174]] |- | [[Attēls:Ivan Coyote.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6096094|Ivan Coyote]]'' | | ''[[:d:Q17378128|spoken word artist]]''<br/>[[dzejnieks]]<br/>[[rakstnieks]] | 1969-08-11 | [[nebināra dzimtes identitāte]] | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/ivan_coyote ivan_coyote] | [[:d:Q6096094|Q6096094]] |- | [[Attēls:Ivan Krastev 2025 BHO-4473.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2340462|Ivan Krastev]]'' | | ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1965-01-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Bulgārija]] | [https://www.ted.com/speakers/ivan_krastev ivan_krastev] | [[:d:Q2340462|Q2340462]] |- | | ''[[:d:Q23662491|Ivan Oransky]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[žurnālists]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Krievija]] | [https://www.ted.com/speakers/ivan_oransky ivan_oransky] | [[:d:Q23662491|Q23662491]] |- | [[Attēls:NEXT Conference 2024 (54023049561).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q130418516|Ivan Poupyrev]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Padomju Savienība]] | [https://www.ted.com/speakers/ivan_poupyrev ivan_poupyrev] | [[:d:Q130418516|Q130418516]] |- | [[Attēls:Iwan at Rock Garden.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q3156399|Iwan Baan]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q3381574|architectural photographer]]''<br/>[[arhitekts]] | 1975-02-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | ''[[:d:Q29999|Q29999]]'' | [https://www.ted.com/speakers/iwan_baan iwan_baan] | [[:d:Q3156399|Q3156399]] |- | [[Attēls:Iyad Rahwan (24346536449).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q29453267|Iyad Rahwan]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1978 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Sīrija]]<br/>[[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/iyad_rahwan iyad_rahwan] | [[:d:Q29453267|Q29453267]] |- | [[Attēls:Dr. Marshall Shepherd in 2004 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16205502|J. Marshall Shepherd]]'' | | ''[[:d:Q2310145|meteorologs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/j_marshall_shepherd j_marshall_shepherd] | [[:d:Q16205502|Q16205502]] |- | [[Attēls:-rpTEN - Tag 1 (26171481963).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q12318774|J.P. Rangaswami]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[uzņēmējs]] | 1957-11-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/jp_rangaswami jp_rangaswami] | [[:d:Q12318774|Q12318774]] |- | | ''[[:d:Q23657167|JD Schramm]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jd_schramm jd_schramm] | [[:d:Q23657167|Q23657167]] |- | [[Attēls:JR (artist) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1312565|JR]]'' | | ''[[:d:Q19890761|artivist]]''<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q15095148|grafiti mākslinieks]]''<br/>[[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q21477194|contemporary artist]]''<br/>''[[:d:Q3391743|visual artist]]'' | 1983-02-22<br/>2023 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/jr jr] | [[:d:Q1312565|Q1312565]] |- | | ''[[:d:Q23769228|Jaap de Roode]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1977 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jaap_de_roode jaap_de_roode] | [[:d:Q23769228|Q23769228]] |- | | ''[[:d:Q23782383|Jacek Utko]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jacek_utko jacek_utko] | [[:d:Q23782383|Q23782383]] |- | [[Attēls:Jack Andraka 2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2626989|Jack Andraka]]'' | | ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q30086937|cancer researcher]]'' | 1997-01-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jack_andraka jack_andraka] | [[:d:Q2626989|Q2626989]] |- | | ''[[:d:Q23657134|Jack Choi]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jack_choi jack_choi] | [[:d:Q23657134|Q23657134]] |- | [[Attēls:Jack Conte 2014.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q14648645|Jack Conte]]'' | | ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>''[[:d:Q4351403|percussionist]]''<br/>[[ģitārists]]<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]'' | 1984-07-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jack_conte jack_conte] | [[:d:Q14648645|Q14648645]] |- | [[Attēls:Remarks by Mr. Jack Dangermond at the Geographic Information Systems Conference (2).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3157158|Jack Dangermond]]'' | | ''[[:d:Q901402|ģeogrāfs]]''<br/>[[uzņēmējs]] | 1945-07-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jack_dangermond jack_dangermond] | [[:d:Q3157158|Q3157158]] |- | [[Attēls:Jack Dorsey 2014.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q335552|Jack Dorsey]]'' | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[programmētājs]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>''[[:d:Q125471676|tech VIP]]''<br/>''[[:d:Q1062083|billionaire]]'' | 1976-11-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jack_dorsey jack_dorsey] | [[:d:Q335552|Q335552]] |- | [[Attēls:2015JackHorner (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q247264|Jack Horner]]'' | | [[ģeologs]]<br/>''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''<br/>''[[:d:Q16271064|herpetologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1946-06-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jack_horner jack_horner] | [[:d:Q247264|Q247264]] |- | | ''[[:d:Q23729170|Jackie Savitz]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jackie_savitz jackie_savitz] | [[:d:Q23729170|Q23729170]] |- | [[Attēls:RabbiJackieTabick.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6116680|Jackie Tabick]]'' | | [[rabīns]] | 1948 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/jackie_tabick jackie_tabick] | [[:d:Q6116680|Q6116680]] |- | [[Attēls:JacksonBrowne3.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q355009|Jackson Browne]]'' | | ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>[[ģitārists]]<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>''[[:d:Q1075651|taustiņinstrumentālists]]''<br/>''[[:d:Q13235160|producents]]''<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | 1948-10-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jackson_brown jackson_brown] | [[:d:Q355009|Q355009]] |- | | ''[[:d:Q6117187|Jackson Katz]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>[[kinoproducents]] | 1960-05-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jackson_katz jackson_katz] | [[:d:Q6117187|Q6117187]] |- | [[Attēls:Jake Barton in Local Projects, Aug 2014.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17386582|Jacob Barton]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1972-11-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jake_barton jake_barton] | [[:d:Q17386582|Q17386582]] |- | [[Attēls:Jacob Collier -1180632.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q24900882|Jacob Collier]]'' | | [[dziedātājs]]<br/>[[komponists]]<br/>[[mūzikas producents]]<br/>[[mūziķis]] | 1994-08-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/jacob_collier jacob_collier] | [[:d:Q24900882|Q24900882]] |- | | ''[[:d:Q57089959|Jacob G. Scott]]'' | | ''[[:d:Q25141651|physician-scientist]]''<br/>''[[:d:Q7280361|radiation oncologist]]''<br/>[[profesors]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/https://www.tedmed.com/person/jacob-scott/ https://www.tedmed.com/person/jacob-scott/] | [[:d:Q57089959|Q57089959]] |- | [[Attēls:Jacqueline Novogratz DJO2709.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q924979|Jacqueline Novogratz]]'' | | ''[[:d:Q806798|baņķieris]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q1416279|finanšu analītiķis]]''<br/>''[[:d:Q15978655|konsultants]]'' | 1961-03-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jacqueline_novogratz jacqueline_novogratz] | [[:d:Q924979|Q924979]] |- | [[Attēls:2018-us-nationalbookfestival-jacqueline-woodson.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6120237|Jacqueline Woodson]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''<br/>[[dzejnieks]]<br/>[[kinorežisors]] | 1963-02-12 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jacqueline_woodson jacqueline_woodson] | [[:d:Q6120237|Q6120237]] |- | [[Attēls:Jad Abumrad.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2856132|Jad Abumrad]]'' | | ''[[:d:Q2722764|radio personība]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1973-04-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jad_abumrad jad_abumrad] | [[:d:Q2856132|Q2856132]] |- | | ''[[:d:Q19663314|Jae Rhim Lee]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1975 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jae_rhim_lee jae_rhim_lee] | [[:d:Q19663314|Q19663314]] |- | [[Attēls:Фото Игорь Катаев 1-1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q923927|Jaime Lerner]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1937-12-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Brazīlija]] | [https://www.ted.com/speakers/jaime_lerner jaime_lerner] | [[:d:Q923927|Q923927]] |- | | ''[[:d:Q23662959|Jake Wood]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jake_wood jake_wood] | [[:d:Q23662959|Q23662959]] |- | | ''[[:d:Q89526310|Jakob Magolan]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/jakob_magolan jakob_magolan] | [[:d:Q89526310|Q89526310]] |- | [[Attēls:Jakob Trollbäck.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6215569|Jakob Trollbäck]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1959-10-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Zviedrija]] | [https://www.ted.com/speakers/jakob_trollback jakob_trollback] | [[:d:Q6215569|Q6215569]] |- | [[Attēls:Jamais Cascio 2015.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q22277279|Jamais Cascio]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q54845077|role-playing game designer]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jamais_cascio jamais_cascio] | [[:d:Q22277279|Q22277279]] |- | [[Attēls:Rev James A Forbes speaking 2006.png|center|128px]] | ''[[:d:Q6128099|James A. Forbes]]'' | | ''[[:d:Q1234713|teologs]]''<br/>''[[:d:Q15995642|reliģiskais līderis]]'' | 1935-09-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/james_forbes james_forbes] | [[:d:Q6128099|Q6128099]] |- | | ''[[:d:Q23760213|James A. White Sr.]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/james_a_white_sr james_a_white_sr] | [[:d:Q23760213|Q23760213]] |- | | ''[[:d:Q23671470|James B. Glattfelder]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/james_b_glattfelder james_b_glattfelder] | [[:d:Q23671470|Q23671470]] |- | [[Attēls:James Balog Iceland.png|center|128px]] | ''[[:d:Q6129316|James Balog]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1952-07-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/james_balog james_balog] | [[:d:Q6129316|Q6129316]] |- | [[Attēls:James Beacham - Kolkata 2023-12-19 9686.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q67466997|James Beacham]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/james_beacham james_beacham] | [[:d:Q67466997|Q67466997]] |- | [[Attēls:Re publica 2015 - Tag 1 (17379378221).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q20683898|James Bridle]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q18074503|installation artist]]''<br/>[[mākslinieks]] | 1980-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/james_bridle james_bridle] | [[:d:Q20683898|Q20683898]] |- | | ''[[:d:Q23769563|James Burchfield]]'' | | [[mūziķis]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/james_burchfield james_burchfield] | [[:d:Q23769563|Q23769563]] |- | [[Attēls:James Hansen profile (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q724095|James E. Hansen]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q1113838|klimatologs]]'' | 1941-03-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/james_hansen james_hansen] | [[:d:Q724095|Q724095]] |- | [[Attēls:James Geary 1140811 06.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6134546|James Geary]]'' | | [[žurnālists]] | 1962 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/james_geary james_geary]<br/>[https://www.ted.com/speakers/478 478] | [[:d:Q6134546|Q6134546]] |- | | ''[[:d:Q9010694|James H. Fallon]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q783906|neirologs]]''<br/>''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1947-10-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jim_fallon jim_fallon] | [[:d:Q9010694|Q9010694]] |- | | ''[[:d:Q6136003|James Heywood]]'' | | ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]'' | 1966-10-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/jamie_heywood jamie_heywood] | [[:d:Q6136003|Q6136003]] |- | [[Attēls:Jim w mustache.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q962004|James Howard Kunstler]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | 1948-10-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/james_howard_kunstler james_howard_kunstler] | [[:d:Q962004|Q962004]] |- | | ''[[:d:Q23712699|James Lyne]]'' | | ''[[:d:Q123577390|kiberdrošības speciālisti]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/james_lyne james_lyne]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1472 1472] | [[:d:Q23712699|Q23712699]] |- | [[Attēls:Nachtwey MSK2011.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q437013|James Nachtwey]]'' | | ''[[:d:Q11496048|war photographer]]''<br/>[[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]''<br/>[[žurnālists]] | 1948-03-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/james_nachtwey james_nachtwey]<br/>[https://www.ted.com/speakers/84 84] | [[:d:Q437013|Q437013]] |- | [[Attēls:James Patten (24375372394).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23748686|James Patten]]'' | | ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q11977439|interaction designer]]'' | 1977 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/james_patten james_patten] | [[:d:Q23748686|Q23748686]] |- | [[Attēls:Jim Flynn Political Studies University of Otago.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1383120|James Flynn]]'' | | [[filozofs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[rakstnieks]] | 1934-04-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Jaunzēlande]] | [https://www.ted.com/speakers/jim_flynn jim_flynn] | [[:d:Q1383120|Q1383120]] |- | [[Attēls:Admiral Stavridis in the remote studio at The Fletcher School.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q116464|James Stavridis]]'' | | ''[[:d:Q10669499|naval officer]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q45199|jūrnieks]]''<br/>[[Karavīrs|kareivis]] | 1955-02-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/james_stavridis james_stavridis] | [[:d:Q116464|Q116464]] |- | [[Attēls:JamesSurowieckiMUleft.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1496028|James Surowiecki]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]] | 1967-04-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/james_surowiecki james_surowiecki] | [[:d:Q1496028|Q1496028]] |- | [[Attēls:James Thornton, 2016 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6144245|James Thornton]]'' | | ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>[[Amatpersona|uzņēmumu amatpersona]] | 1954 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/james_thornton james_thornton] | [[:d:Q6144245|Q6144245]] |- | | ''[[:d:Q6144629|James Veitch]]'' | | [[komiķis]]<br/>[[Režisors|teātra režisors]] | 1980-04-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/james_veitch james_veitch] | [[:d:Q6144629|Q6144629]] |- | [[Attēls:Jamey Stillings.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q106946796|Jamey Stillings]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1955 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jamey_stillings jamey_stillings] | [[:d:Q106946796|Q106946796]] |- | [[Attēls:Jamie Bartlett in conversation with Inotai Edit at CASM 14.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q20675953|Jamie Bartlett]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]'' | 1979 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/jamie_bartlett jamie_bartlett] | [[:d:Q20675953|Q20675953]] |- | | ''[[:d:Q23662542|Jamie Drummond]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jamie_drummond jamie_drummond] | [[:d:Q23662542|Q23662542]] |- | [[Attēls:Jamie Oliver (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q190051|Jamie Oliver]]'' | | ''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''<br/>''[[:d:Q3427922|restorāna īpašnieks]]''<br/>[[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q27431213|cookbook writer]]''<br/>''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]'' | 1975-05-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/jamie_oliver jamie_oliver] | [[:d:Q190051|Q190051]] |- | | ''[[:d:Q55264825|Jamie Paik]]'' | | ''[[:d:Q3437279|roboticist]]''<br/>[[inženieris]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jamie_paik jamie_paik] | [[:d:Q55264825|Q55264825]] |- | | ''[[:d:Q23795294|Jamil Abu-Wardeh]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jamil_abu_wardeh jamil_abu_wardeh] | [[:d:Q23795294|Q23795294]] |- | [[Attēls:Jamil Zaki Stanford October 2024.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q76643244|Jamil Zaki]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1980 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jamil_zaki jamil_zaki] | [[:d:Q76643244|Q76643244]] |- | [[Attēls:Portrait de Jamila Gordon2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q106919199|Jamila Gordon]]'' | | [[komersants]] | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Austrālija]]<br/>[[Somālija]] | [https://www.ted.com/speakers/jamila_gordon jamila_gordon] | [[:d:Q106919199|Q106919199]] |- | | ''[[:d:Q23759680|Jamila Lyiscott]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jamila_lyiscott jamila_lyiscott] | [[:d:Q23759680|Q23759680]] |- | | ''[[:d:Q111145278|Jamila Raqib]]'' | | ''[[:d:Q1238570|politologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jamila_raqib jamila_raqib] | [[:d:Q111145278|Q111145278]] |- | | ''[[:d:Q6148692|Jan Chipchase]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jan_chipchase jan_chipchase] | [[:d:Q6148692|Q6148692]] |- | | ''[[:d:Q116487988|Jan Rader]]'' | | ''[[:d:Q5451558|fire chief]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jan_k_rader jan_k_rader] | [[:d:Q116487988|Q116487988]] |- | [[Attēls:Jane Marie Chen, 2012 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6151247|Jane Chen]]'' | | [[komersants]] | 1978-12-05 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jane_chen jane_chen] | [[:d:Q6151247|Q6151247]] |- | [[Attēls:Jane Ferguson Head Shot.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q56274344|Jane Ferguson]]'' | | [[žurnālists]] | 1984-09-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Īrija]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/jane_ferguson jane_ferguson] | [[:d:Q56274344|Q56274344]] |- | [[Attēls:Jane McGonigal Meet the Media Guru 1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2699296|Jane McGonigal]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q3630699|game designer]]'' | 1977-10-21 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jane_mcgonigal jane_mcgonigal]<br/>[https://www.ted.com/speakers/600 600] | [[:d:Q2699296|Q2699296]] |- | [[Attēls:Champions for Change photo.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6152636|Jane Poynter]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1962 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jane_poynter jane_poynter] | [[:d:Q6152636|Q6152636]] |- | | ''[[:d:Q66497786|Janelle Shane]]'' | | ''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>[[inženieris]]<br/>[[zinātnieks]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1327627|electrotechnician]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/janelle_shane janelle_shane] | [[:d:Q66497786|Q66497786]] |- | [[Attēls:Janet Echelman.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2346435|Janet Echelman]]'' | | ''[[:d:Q1281618|skulptors]]'' | 1966-02-19 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/janet_echelman janet_echelman] | [[:d:Q2346435|Q2346435]] |- | | ''[[:d:Q23729136|Janet Iwasa]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q15839136|cell biologist]]''<br/>[[animators]]<br/>''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1978 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/janet_iwasa janet_iwasa] | [[:d:Q23729136|Q23729136]] |- | [[Attēls:Janette Sadik-Khan.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6153709|Janette Sadik-Khan]]'' | | [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]'' | 1961-04-28<br/>1961 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/janette_sadik_khan janette_sadik_khan] | [[:d:Q6153709|Q6153709]] |- | | ''[[:d:Q3161983|Janine Benyus]]'' | | ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q18805|naturālists]]'' | 1958 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/janine_benyus janine_benyus] | [[:d:Q3161983|Q3161983]] |- | [[Attēls:Janine Shepherd.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6154579|Janine Shepherd]]'' | | ''[[:d:Q4270517|slēpotājs]]''<br/>''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''<br/>[[Lidotājs|aviators]]<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]'' | 1962-01-07 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/janine_shepherd janine_shepherd] | [[:d:Q6154579|Q6154579]] |- | [[Attēls:Janine di Giovanni at the International Journalism Festival 2024 in Perugia, Italy (cropped2).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1304314|Janine di Giovanni]]'' | | ''[[:d:Q164236|kara korespondents]]''<br/>[[žurnālists]] | 1961 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/janine_di_giovanni janine_di_giovanni] | [[:d:Q1304314|Q1304314]] |- | [[Attēls:2019-04-13 Yanis Varoufakis by Olaf Kosinsky-0658 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Janis Varufakis]] | Grieķu ekonomists | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1961-03-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Grieķija]]<br/>[[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/yanis_varoufakis yanis_varoufakis] | [[:d:Q40688|Q40688]] |- | [[Attēls:Beyond the Cradle 2019 Janna Levin (47422163091).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6155075|Janna Levin]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''<br/>[[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q2998308|kosmologs]]'' | 1967 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/janna_levin janna_levin] | [[:d:Q6155075|Q6155075]] |- | [[Attēls:Jared diamond.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q205772|Jared Diamond]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q2055046|fiziologs]]''<br/>''[[:d:Q901402|ģeogrāfs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1225716|ornitologs]]''<br/>''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]'' | 1937-09-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jared_diamond jared_diamond] | [[:d:Q205772|Q205772]] |- | | ''[[:d:Q23657161|Jared Ficklin]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jared_ficklin jared_ficklin] | [[:d:Q23657161|Q23657161]] |- | [[Attēls:Jarreth Merz 01.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1683706|Jarreth Merz]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]'' | 1970-05-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Šveice]]<br/>[[Gana]] | [https://www.ted.com/speakers/jarreth_merz jarreth_merz] | [[:d:Q1683706|Q1683706]] |- | [[Attēls:Jarrett Krosoczka (10747).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6161021|Jarrett J. Krosoczka]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]'' | 1977-12-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jarrett_j_krosoczka jarrett_j_krosoczka]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1511 1511] | [[:d:Q6161021|Q6161021]] |- | | ''[[:d:Q23795288|Jason Clay]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jason_clay jason_clay] | [[:d:Q23795288|Q23795288]] |- | | ''[[:d:Q23795888|Jason Fried]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[komersants]] | 1974 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jason_fried jason_fried] | [[:d:Q23795888|Q23795888]] |- | [[Attēls:Headshot of human rights lawyer Jason McCue.png|center|128px]] | ''[[:d:Q23662557|Jason McCue]]'' | | [[advokāts]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jason_mccue jason_mccue] | [[:d:Q23662557|Q23662557]] |- | | ''[[:d:Q112526488|Jason Michael Webb]]'' | | [[komponists]]<br/>''[[:d:Q822146|liriķis]]''<br/>''[[:d:Q1198887|music director]]''<br/>''[[:d:Q3922505|DJ producer]]''<br/>''[[:d:Q1643514|mūzikas aranžētājs]]''<br/>''[[:d:Q3355249|orchestrator]]''<br/>''[[:d:Q158852|diriģents]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jason_webb jason_webb] | [[:d:Q112526488|Q112526488]] |- | [[Attēls:Jason Pontin.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6163277|Jason Pontin]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q16023665|riska kapitālists]]'' | 1967-05-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jason_pontin jason_pontin] | [[:d:Q6163277|Q6163277]] |- | | ''[[:d:Q1684006|Jason deCaires Taylor]]'' | | ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q7541856|keramiķis]]''<br/>[[fotogrāfs]] | 1974-08-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/jason_decaires_taylor jason_decaires_taylor] | [[:d:Q1684006|Q1684006]] |- | [[Attēls:Javed Akhtar at Jaipur Literature Festival 2026.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2319562|Javed Akhtar]]'' | | [[scenārists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[dzejnieks]]<br/>''[[:d:Q822146|liriķis]]''<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>[[politiķis]] | 1945-01-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Britu Indija]]<br/>[[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/javed_akhtar javed_akhtar] | [[:d:Q2319562|Q2319562]] |- | [[Attēls:Jawad-Sharif.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q123126708|Jawad Sharif]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q7042855|filmas montāžists]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jawad_sharif jawad_sharif] | [[:d:Q123126708|Q123126708]] |- | | ''[[:d:Q23656752|Jay Bradner]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jay_bradner jay_bradner] | [[:d:Q23656752|Q23656752]] |- | [[Attēls:Jay Walker.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6167147|Jay S. Walker]]'' | | [[komersants]] | 1955-11-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jay_walker jay_walker] | [[:d:Q6167147|Q6167147]] |- | | ''[[:d:Q19667282|Jay Silver]]'' | | | 1979-09-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jay_silver jay_silver] | [[:d:Q19667282|Q19667282]] |- | | ''[[:d:Q23657155|Jean-Baptiste Michel]]'' | | [[matemātiķis]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jean_baptiste_michel jean_baptiste_michel] | [[:d:Q23657155|Q23657155]] |- | [[Attēls:Jean-Paul Mari.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3168596|Jean-Paul Mari]]'' | | ''[[:d:Q164236|kara korespondents]]''<br/>[[žurnālists]] | 1950-10-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/jean_paul_mari jean_paul_mari] | [[:d:Q3168596|Q3168596]] |- | [[Attēls:Jeanne Gang.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q444257|Jeanne Gang]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1964-03-19 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jeanne_gang jeanne_gang] | [[:d:Q444257|Q444257]] |- | | ''[[:d:Q6172378|Jeannie Suk Gersen]]'' | | [[advokāts]]<br/>''[[:d:Q63677188|law professor]]'' | 1973 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jeannie_suk_gersen jeannie_suk_gersen] | [[:d:Q6172378|Q6172378]] |- | | ''[[:d:Q23760219|Jedidah C. Isler]]'' | | ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jedidah_isler jedidah_isler] | [[:d:Q23760219|Q23760219]] |- | | ''[[:d:Q23662685|Jeff Hancock]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q26759595|communication scholar]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jeff_hancock jeff_hancock] | [[:d:Q23662685|Q23662685]] |- | [[Attēls:Jeff Hawkins by Jeff Kubina.jpeg|center|128px]] | ''[[:d:Q92993|Jeff Hawkins]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | 1957-06-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jeff_hawkins jeff_hawkins] | [[:d:Q92993|Q92993]] |- | | ''[[:d:Q23768700|Jeff Iliff]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jeff_iliff jeff_iliff] | [[:d:Q23768700|Q23768700]] |- | [[Attēls:Jeff Skoll 2013 (5576999744).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q710924|Jeff Skoll]]'' | | [[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q2462658|treneris]]''<br/>''[[:d:Q557880|investors]]''<br/>''[[:d:Q12362622|filantrops]]'' | 1965-01-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/jeff_skoll jeff_skoll] | [[:d:Q710924|Q710924]] |- | [[Attēls:Jeffsmithedited-400x600.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15498191|Jeff Smith]]'' | | [[politiķis]] | 1973-12-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jeff_smith jeff_smith] | [[:d:Q15498191|Q15498191]] |- | | ''[[:d:Q23713807|Jeff Speck]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]'' | 1963-08-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jeff_speck jeff_speck] | [[:d:Q23713807|Q23713807]] |- | [[Attēls:Table-cum-touch display.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6175484|Jefferson Han]]'' | | [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1975 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jeff_han jeff_han] | [[:d:Q6175484|Q6175484]] |- | | ''[[:d:Q23760258|Jeffrey Brown]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/rev_jeffrey_brown rev_jeffrey_brown] | [[:d:Q23760258|Q23760258]] |- | [[Attēls:Jeffrey Kluger.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1686458|Jeffrey Kluger]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[advokāts]]<br/>''[[:d:Q876864|editing staff]]''<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]'' | 1954-05-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jeffrey_kluger jeffrey_kluger] | [[:d:Q1686458|Q1686458]] |- | [[Attēls:Jehane Noujaim.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2264148|Jehane Noujaim]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]''<br/>[[scenārists]] | 1974-05-17 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jehane_noujaim jehane_noujaim] | [[:d:Q2264148|Q2264148]] |- | | ''[[:d:Q92483311|Jenna Lester]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jenna_c_lester jenna_c_lester] | [[:d:Q92483311|Q92483311]] |- | | ''[[:d:Q6177767|Jenna McCarthy]]'' | | [[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jenna_mccarthy jenna_mccarthy] | [[:d:Q6177767|Q6177767]] |- | [[Attēls:WorldPride 2017 - Madrid Summit - 170626 182102.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23809207|Jenni Chang and Lisa Dazols]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/jenni_chang_and_lisa_dazols jenni_chang_and_lisa_dazols] | [[:d:Q23809207|Q23809207]] |- | [[Attēls:Jay-dixit jay-dixit-photos wikimedia-2024 -15 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q702510|Jennifer 8. Lee]]'' | | [[žurnālists]] | 1976-03-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jennifer_8_lee jennifer_8_lee] | [[:d:Q702510|Q702510]] |- | [[Attēls:HeadshotNew.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15429153|Jennifer A. Golbeck]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1976-12-16 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jennifer_golbeck jennifer_golbeck] | [[:d:Q15429153|Q15429153]] |- | [[Attēls:Dr. Jennifer Aaker (2013).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6178057|Jennifer Aaker]]'' | | [[autors]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q84506120|business administration scholar]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>[[zinātnieks]] | 1967-01-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jennifer_aaker jennifer_aaker] | [[:d:Q6178057|Q6178057]] |- | | ''[[:d:Q24578998|Jennifer Brea]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jen_brea jen_brea] | [[:d:Q24578998|Q24578998]] |- | | ''[[:d:Q18098124|Jennifer Eberhardt]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q16012028|legal scholar]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1965 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jennifer_eberhardt jennifer_eberhardt] | [[:d:Q18098124|Q18098124]] |- | [[Attēls:Secretary Jennifer Granholm (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q234994|Jennifer Granholm]]'' | | [[advokāts]]<br/>''[[:d:Q18581305|skaistumkonkursu dalībnieks]]''<br/>[[tiesnesis]]<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]'' | 1959-02-05 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jennifer_granholm jennifer_granholm] | [[:d:Q234994|Q234994]] |- | [[Attēls:Jennifer Granick.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6178367|Jennifer Granick]]'' | | [[advokāts]] | 1969-06-25 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jennifer_granick jennifer_granick] | [[:d:Q6178367|Q6178367]] |- | [[Attēls:Jen Gunter CSICon 2018 Vaginal Snake Oil Profiteers, from Paltrow to the Patriarchy.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q40736296|Jennifer Gunter]]'' | | ''[[:d:Q2640827|ginekoloģe]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q13638192|obstetrician]]''<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]'' | 1966-09-07 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/jen_gunter jen_gunter] | [[:d:Q40736296|Q40736296]] |- | | ''[[:d:Q59208749|Jennifer H Walsh]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jen_walsh jen_walsh] | [[:d:Q59208749|Q59208749]] |- | [[Attēls:TNW Conference 2014 - Jennifer Healey (14014859332) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23713350|Jennifer Healey]]'' | | ''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jennifer_healey jennifer_healey] | [[:d:Q23713350|Q23713350]] |- | [[Attēls:Jennifer Holmgren at Sustainable Development Impact Summit 2021.png|center|128px]] | ''[[:d:Q114874308|Jennifer Holmgren]]'' | | ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]'' | 1962 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jennifer_holmgren jennifer_holmgren] | [[:d:Q114874308|Q114874308]] |- | | ''[[:d:Q61138464|Jennifer Kahn]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[orators]] | 1986 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jennifer_kahn jennifer_kahn] | [[:d:Q61138464|Q61138464]] |- | | ''[[:d:Q91955096|Jennifer L. Pluznick]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jennifer_pluznick jennifer_pluznick] | [[:d:Q91955096|Q91955096]] |- | | ''[[:d:Q6178542|Jennifer Lin]]'' | | ''[[:d:Q486748|pianists]]'' | 1990 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jennifer_lin jennifer_lin] | [[:d:Q6178542|Q6178542]] |- | | ''[[:d:Q98285075|Jennifer Louise Petriglieri]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jennifer_petriglieri jennifer_petriglieri] | [[:d:Q98285075|Q98285075]] |- | | ''[[:d:Q84201612|Jennifer Nuzzo]]'' | | ''[[:d:Q12765408|epidemiologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jennifer_b_nuzzo jennifer_b_nuzzo] | [[:d:Q84201612|Q84201612]] |- | [[Attēls:Jennifer Pahlka of Code for America, speaking at the opening of Open Up!.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6178697|Jennifer Pahlka]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>[[rakstnieks]] | 1969-12-27 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jen_pahlka jen_pahlka] | [[:d:Q6178697|Q6178697]] |- | | ''[[:d:Q23728486|Jennifer Senior]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>''[[:d:Q4263842|literatūrkritiķis]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jennifer_senior jennifer_senior] | [[:d:Q23728486|Q23728486]] |- | [[Attēls:Jennifer Wilcox .jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q60197318|Jennifer Wilcox]]'' | | ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1974-07-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jen_wilcox jen_wilcox] | [[:d:Q60197318|Q60197318]] |- | [[Attēls:Jennifer Zhu Scott at Global Technology Governance Summit 2021.png|center|128px]] | ''[[:d:Q62050613|Jennifer Zhu Scott]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jennifer_zhu_scott jennifer_zhu_scott] | [[:d:Q62050613|Q62050613]] |- | [[Attēls:Jer Thorp - PopTech 2012 - Camden Maine USA (8102975934) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23662183|Jer Thorp]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[orators]]<br/>[[mākslinieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/jer_thorp jer_thorp] | [[:d:Q23662183|Q23662183]] |- | [[Attēls:JeremyJackson1243.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15485171|Jeremy B. C. Jackson]]'' | | ''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''<br/>''[[:d:Q16037036|paleobiologist]]''<br/>''[[:d:Q3546255|okeanogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1942-11-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jeremy_jackson jeremy_jackson] | [[:d:Q15485171|Q15485171]] |- | [[Attēls:Jeremy Gilley (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1653797|Jeremy Gilley]]'' | | [[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q16323111|miera aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]''<br/>[[aktieris]] | 1969 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/jeremy_gilley jeremy_gilley] | [[:d:Q1653797|Q1653797]] |- | [[Attēls:Jeremy Heimans Purpose Co-founder CEO.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16729741|Jeremy Heimans]]'' | | ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''<br/>[[komersants]] | 1977 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/jeremy_heimans jeremy_heimans] | [[:d:Q16729741|Q16729741]] |- | [[Attēls:Jeremy Howard.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6181501|Jeremy Howard]]'' | | ''[[:d:Q29169143|datu zinātnieks]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]'' | 1973-11-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/jeremy_howard jeremy_howard] | [[:d:Q6181501|Q6181501]] |- | [[Attēls:Jeremy Rifkin, 2009 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q505154|Jeremy Rifkin]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q12047093|prognostician]]''<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''<br/>[[filozofs]] | 1945-01-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jeremy_rifkin jeremy_rifkin] | [[:d:Q505154|Q505154]] |- | | ''[[:d:Q56871312|Jerome H Kim]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jerome_h_kim jerome_h_kim] | [[:d:Q56871312|Q56871312]] |- | [[Attēls:Jesper Brodin (born 1968) at Sustainable Development Impact Summit 2021.png|center|128px]] | ''[[:d:Q56305687|Jesper Brodin]]'' | | [[iestādes vadītājs]]<br/>[[uzņēmējs]] | 1968 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Zviedrija]] | [https://www.ted.com/speakers/jesper_brodin jesper_brodin] | [[:d:Q56305687|Q56305687]] |- | | ''[[:d:Q6186043|Jessa Gamble]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]'' | 1979-04-25 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/jessa_gamble jessa_gamble] | [[:d:Q6186043|Q6186043]] |- | [[Attēls:Jesse J. Perez (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q20966512|Jesse J. Perez]]'' | | [[aktieris]]<br/>''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]'' | 1977 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jesse_j_perez jesse_j_perez] | [[:d:Q20966512|Q20966512]] |- | [[Attēls:Jesse Schell (4670646737).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6186836|Jesse Schell]]'' | | [[programmatūras izstrādātājs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1970-06-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jesse_schell jesse_schell] | [[:d:Q6186836|Q6186836]] |- | | ''[[:d:Q23656726|Jessi Arrington]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jessi_arrington jessi_arrington] | [[:d:Q23656726|Q23656726]] |- | [[Attēls:Jessica Green visits the Center for Total Health 39089 (13428328504).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q21062122|Jessica Green]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jessica_green jessica_green] | [[:d:Q21062122|Q21062122]] |- | [[Attēls:Jessica Jackley.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6187288|Jessica Jackley]]'' | | ''[[:d:Q2462658|treneris]]'' | 1977-10-29 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jessica_jackley jessica_jackley] | [[:d:Q6187288|Q6187288]] |- | | ''[[:d:Q23783057|Jessica Shortall]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q12336252|social entrepreneur]]'' | 1900<br/>20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jessica_shortall jessica_shortall] | [[:d:Q23783057|Q23783057]] |- | [[Attēls:Jessie Christiansen at Palomar Observatory.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q47492985|Jessie Christiansen]]'' | | [[astronoms]]<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/jessie_christiansen jessie_christiansen] | [[:d:Q47492985|Q47492985]] |- | [[Attēls:Jessie Reyez - Collision 2019 Toronto (47105669284) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q29898660|Jessie Reyez]]'' | | ''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[komponists]] | 1991-06-13 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/jessie_reyez jessie_reyez] | [[:d:Q29898660|Q29898660]] |- | | ''[[:d:Q124658950|Jessy Kate Schingler]]'' | | ''[[:d:Q94246114|policy analyst]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jessy_kate_schingler jessy_kate_schingler] | [[:d:Q124658950|Q124658950]] |- | | ''[[:d:Q23657121|Jew]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/chee_pearlman chee_pearlman] | [[:d:Q23657121|Q23657121]] |- | [[Attēls:Jherek Bischoff Roxy Theater 18 July 2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16199394|Jherek Bischoff]]'' | | [[mūziķis]] | 1979-09-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jherek_bischoff jherek_bischoff] | [[:d:Q16199394|Q16199394]] |- | [[Attēls:증명사진 jiha.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16887739|Ji-hae Park]]'' | | [[vijolnieks]] | 1985 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Dienvidkoreja]] | [https://www.ted.com/speakers/ji_hae_park ji_hae_park] | [[:d:Q16887739|Q16887739]] |- | | ''[[:d:Q88771643|Jiaying Zhao]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/jiaying_zhao jiaying_zhao] | [[:d:Q88771643|Q88771643]] |- | [[Attēls:Jill Bolte Taylor - observing a stroke from within.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2550602|Jill Bolte Taylor]]'' | | ''[[:d:Q10872101|anatomist]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]'' | 1959-05-04 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jill_bolte_taylor jill_bolte_taylor] | [[:d:Q2550602|Q2550602]] |- | | ''[[:d:Q15839341|Jill Farrant]]'' | | ''[[:d:Q15839136|cell biologist]]''<br/>''[[:d:Q2374149|botāniķis]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1960 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Dienvidāfrika]] | [https://www.ted.com/speakers/jill_farrant jill_farrant] | [[:d:Q15839341|Q15839341]] |- | [[Attēls:JillHeinerth.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17484182|Jill Heinerth]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q55383113|cave diver]]''<br/>''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]'' | 1965 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/jill_heinerth jill_heinerth] | [[:d:Q17484182|Q17484182]] |- | | ''[[:d:Q23759545|Jill Shargaa]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jill_shargaa jill_shargaa] | [[:d:Q23759545|Q23759545]] |- | [[Attēls:Jill Sobule 1 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q520324|Jill Sobule]]'' | | ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[komponists]]<br/>[[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]'' | 1959-01-16 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jill_sobule jill_sobule]<br/>[https://www.ted.com/speakers/105 105] | [[:d:Q520324|Q520324]] |- | [[Attēls:Jill Tarter at Starmus IV Trondheim 2017.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q445596|Jill Tarter]]'' | | [[astronoms]]<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]'' | 1944-01-16 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jill_cornell_tarter jill_cornell_tarter] | [[:d:Q445596|Q445596]] |- | [[Attēls:Jim Al-Khalili (cropped and shadow enhanced).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q259054|Jim Al-Khalili]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1962-09-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/jim_al_khalili jim_al_khalili] | [[:d:Q259054|Q259054]] |- | [[Attēls:Jim Chuchu in 2015.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18637239|Jim Chuchu]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]] | 1982-08-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kenija]] | [https://www.ted.com/speakers/jim_chuchu jim_chuchu] | [[:d:Q18637239|Q18637239]] |- | [[Attēls:Jim Hagemann Snabe World Economic Forum 2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1350380|Jim Hagemann Snabe]]'' | | ''[[:d:Q2462658|treneris]]''<br/>[[uzņēmējs]] | 1965-10-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Dānijas Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/jim_hagemann_snabe jim_hagemann_snabe] | [[:d:Q1350380|Q1350380]] |- | | ''[[:d:Q13566451|Jim Holt]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[filozofs]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]'' | 1954-10-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jim_holt jim_holt] | [[:d:Q13566451|Q13566451]] |- | [[Attēls:Jim Toomey 01.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6198539|Jim Toomey]]'' | | ''[[:d:Q1114448|karikatūrists]]'' | 1960-12-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jim_toomey jim_toomey] | [[:d:Q6198539|Q6198539]] |- | [[Attēls:Jim VandeHei on Morning Joe.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6198676|Jim VandeHei]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q42909|reportieris]]''<br/>[[komersants]] | 1971-02-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jim_vandehei jim_vandehei] | [[:d:Q6198676|Q6198676]] |- | [[Attēls:Jim Yong Kim (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q313297|Jim Yong Kim]]'' | | [[ārsts]]<br/>''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1959-12-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jim_yong_kim jim_yong_kim] | [[:d:Q313297|Q313297]] |- | | ''[[:d:Q107295167|Jimmie Briggs]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jimmie_briggs jimmie_briggs] | [[:d:Q107295167|Q107295167]] |- | [[Attēls:Jimmy Nelson (photographer) - TEDxAMS 2014-1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17198658|Jimmy Nelson]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]'' | 1967 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/jimmy_nelson jimmy_nelson] | [[:d:Q17198658|Q17198658]] |- | | ''[[:d:Q23670510|Jinsop Lee]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jinsop_lee jinsop_lee] | [[:d:Q23670510|Q23670510]] |- | | ''[[:d:Q57409974|Jioji Ravulo]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jioji_ravulo jioji_ravulo] | [[:d:Q57409974|Q57409974]] |- | | ''[[:d:Q18208314|JoAnn Kuchera-Morin]]'' | | [[komponists]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1951 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/joann_kuchera_morin joann_kuchera_morin] | [[:d:Q18208314|Q18208314]] |- | | ''[[:d:Q6204680|Joachim de Posada]]'' | | ''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]'' | 1948 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/joachim_de_posada joachim_de_posada] | [[:d:Q6204680|Q6204680]] |- | [[Attēls:Joan Blades (2011).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6204866|Joan Blades]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[uzņēmējs]] | 1956-03-18 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/joan_blades joan_blades] | [[:d:Q6204866|Q6204866]] |- | [[Attēls:Joan C Williams.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17004429|Joan C. Williams]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1952 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/joan_c_williams joan_c_williams] | [[:d:Q17004429|Q17004429]] |- | [[Attēls:Joan Halifax and the Dalai Lama.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3179589|Joan Halifax]]'' | | ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q24262594|religious writer]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1942-07-30 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/joan_halifax joan_halifax] | [[:d:Q3179589|Q3179589]] |- | [[Attēls:Joanne Chory at Salk in 2022 11 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15994359|Joanne Chory]]'' | | ''[[:d:Q2374149|botāniķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]'' | 1955-03-19 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/joanne_chory joanne_chory] | [[:d:Q15994359|Q15994359]] |- | [[Attēls:EPFL Jocelyne Bloch Portrait.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q38548794|Jocelyne Bloch]]'' | | ''[[:d:Q9385011|neurosurgeon]]'' | 1971 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Šveice]] | [https://www.ted.com/speakers/jocelyne_bloch jocelyne_bloch] | [[:d:Q38548794|Q38548794]] |- | [[Attēls:Jochen Wegner 1MB.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15821109|Jochen Wegner]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 1969-12-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/jochen_wegner jochen_wegner] | [[:d:Q15821109|Q15821109]] |- | [[Attēls:Joe-gebbia-2024-cropped.png|center|128px]] | ''[[:d:Q19560551|Joe Gebbia]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1981-08-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/joe_gebbia joe_gebbia] | [[:d:Q19560551|Q19560551]] |- | | ''[[:d:Q23727954|Joe Kowan]]'' | | [[mūziķis]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/joe_kowan joe_kowan] | [[:d:Q23727954|Q23727954]] |- | | ''[[:d:Q18714137|Joe Landolina]]'' | | ''[[:d:Q19902880|biomedicīnas inženieris]]'' | 1993-01-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/joe_landolina joe_landolina] | [[:d:Q18714137|Q18714137]] |- | [[Attēls:Joe Madiath, Skoll Foundation.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6211071|Joe Madiath]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1950-12-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/joe_madiath joe_madiath] | [[:d:Q6211071|Q6211071]] |- | [[Attēls:Joe Sabia.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6212143|Joe Sabia]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q2059704|TV režisors]]''<br/>''[[:d:Q7042855|filmas montāžists]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/joe_sabia joe_sabia]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1110 1110] | [[:d:Q6212143|Q6212143]] |- | | ''[[:d:Q23662319|Joe Smith]]'' | | [[advokāts]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/joe_smith joe_smith] | [[:d:Q23662319|Q23662319]] |- | | ''[[:d:Q6213282|Joel Burns]]'' | | [[politiķis]] | 1969-02-04<br/>1965-02-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/joel_burns joel_burns] | [[:d:Q6213282|Q6213282]] |- | | ''[[:d:Q47784150|Joel Jackson]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/joel_jackson joel_jackson] | [[:d:Q47784150|Q47784150]] |- | [[Attēls:Joel S. Levine NASA headshot.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23785260|Joel Levine]]'' | | ''[[:d:Q16742203|planetary scientist]]''<br/>''[[:d:Q17276189|atmosfēras zinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q27177003|research professor]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1113838|klimatologs]]'' | 1942 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/joel_levine joel_levine] | [[:d:Q23785260|Q23785260]] |- | [[Attēls:Joel Selanikio at TEDxAustin in 2013 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23671459|Joel Selanikio]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/joel_selanikio joel_selanikio] | [[:d:Q23671459|Q23671459]] |- | [[Attēls:Joey Alexander with MPR leader (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q19922013|Joey Alexander]]'' | | ''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>[[komponists]] | 2003-06-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indonēzija]] | [https://www.ted.com/speakers/joey_alexander joey_alexander] | [[:d:Q19922013|Q19922013]] |- | [[Attēls:Re publica 19 - Day 3 (47015668824).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6075610|Johan Rockström]]'' | | ''[[:d:Q3644587|hidrologs]]''<br/>[[profesors]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1781198|agronoms]]''<br/>''[[:d:Q16529590|vides zinātnieks]]'' | 1965-12-31 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Zviedrija]] | [https://www.ted.com/speakers/johan_rockstrom johan_rockstrom]<br/>[https://www.ted.com/speakers/792 792] | [[:d:Q6075610|Q6075610]] |- | [[Attēls:Johannhari.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q437536|Johann Hari]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]] | 1979-01-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/johann_hari johann_hari] | [[:d:Q437536|Q437536]] |- | | ''[[:d:Q23795344|Johanna Blakley]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/johanna_blakley johanna_blakley] | [[:d:Q23795344|Q23795344]] |- | | ''[[:d:Q116964435|John Biewen]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q11814411|documentarian]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/john_biewen john_biewen] | [[:d:Q116964435|Q116964435]] |- | [[Attēls:2012-04-21 USA Trip 1574 - NECSS (New York) (7980184439).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6222357|John Bohannon]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>[[žurnālists]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/john_bohannon john_bohannon] | [[:d:Q6222357|Q6222357]] |- | [[Attēls:Webb First Images Broadcast (52272775759).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q104651|John C. Mather]]'' | | [[astronoms]]<br/>[[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1946-08-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/john_c_mather john_c_mather] | [[:d:Q104651|Q104651]] |- | | ''[[:d:Q23796177|John Delaney]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/john_delaney john_delaney] | [[:d:Q23796177|Q23796177]] |- | [[Attēls:John Doerr.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1380459|John Doerr]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[uzņēmējs]] | 1951-06-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/john_doerr john_doerr] | [[:d:Q1380459|Q1380459]] |- | | ''[[:d:Q6233855|John Francis]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | 1946 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/john_francis john_francis] | [[:d:Q6233855|Q6233855]] |- | | ''[[:d:Q107749673|John Gable]]'' | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q56027890|political staffer]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/john_gable john_gable] | [[:d:Q107749673|Q107749673]] |- | [[Attēls:John Gerzema (2014).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6235206|John Gerzema]]'' | | ''[[:d:Q16849727|uzņēmējdarbības konsultants]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]'' | 1961 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/john_gerzema john_gerzema]<br/>[https://www.ted.com/speakers/568 568] | [[:d:Q6235206|Q6235206]] |- | [[Attēls:Dr. John Gottman 123 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q776341|John Gottman]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1900167|psihoterapeits]]'' | 1942-04-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/john_gottman john_gottman] | [[:d:Q776341|Q776341]] |- | [[Attēls:Image of John Graham-Cumming.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3181625|John Graham-Cumming]]'' | | [[inženieris]]<br/>[[programmētājs]]<br/>[[rakstnieks]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/john_graham_cumming john_graham_cumming] | [[:d:Q3181625|Q3181625]] |- | | ''[[:d:Q23688353|John Hardy]]'' | | [[mākslinieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/john_hardy john_hardy] | [[:d:Q23688353|Q23688353]] |- | [[Attēls:John Hockenberry at New America NYC (Dis)Honesty - The Truth About Lies (19962005979) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6239461|John Hockenberry]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]'' | 1956-06-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/john_hockenberry john_hockenberry] | [[:d:Q6239461|Q6239461]] |- | [[Attēls:John Hodgman at BookExpo (05165).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q329372|John Hodgman]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[komiķis]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q13590141|raidījuma moderators]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 1971-06-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/john_hodgman john_hodgman] | [[:d:Q329372|Q329372]] |- | | ''[[:d:Q23784955|John Hunter]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/john_hunter john_hunter] | [[:d:Q23784955|Q23784955]] |- | | ''[[:d:Q23783403|John Kasaona]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/john_kasaona john_kasaona] | [[:d:Q23783403|Q23783403]] |- | | ''[[:d:Q124285668|John Koenig]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/john_koenig john_koenig] | [[:d:Q124285668|Q124285668]] |- | [[Attēls:John La Grou at TED 2014 Vancouver.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23783066|John La Grou]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/john_la_grou john_la_grou] | [[:d:Q23783066|Q23783066]] |- | [[Attēls:JohnLegend-byPhilipRomano.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q44857|John Legend]]'' | | ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[aktieris]]<br/>[[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>[[mūzikas producents]] | 1978-12-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/john_legend john_legend] | [[:d:Q44857|Q44857]] |- | [[Attēls:John Lewis-2006 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q45380|John Lewis]]'' | amerikāņu politiķis | [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q140686|chairperson]]''<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]'' | 1940-02-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/john_lewis john_lewis] | [[:d:Q45380|Q45380]] |- | [[Attēls:John lloyd secret comedy podcast.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q366162|John Lloyd]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>[[kinoproducents]] | 1951-09-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/john_lloyd john_lloyd] | [[:d:Q366162|Q366162]] |- | [[Attēls:SXSW-2024-alih-OB7A0084-John Maeda.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q93024|John Maeda]]'' | | [[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q7016454|jauno mediju mākslinieks]]'' | 1966 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/john_maeda john_maeda]<br/>[https://www.ted.com/speakers/155 155] | [[:d:Q93024|Q93024]] |- | [[Attēls:JohnMcWhorter.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2468338|John McWhorter]]'' | | ''[[:d:Q89675028|creolist]]''<br/>[[profesors]]<br/>[[rakstnieks]] | 1965-10-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/john_mcwhorter john_mcwhorter] | [[:d:Q2468338|Q2468338]] |- | | ''[[:d:Q23782393|John Q. Walker]]'' | | [[mūziķis]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/john_walker john_walker] | [[:d:Q23782393|Q23782393]] |- | [[Attēls:John Searle speaking at Google 1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q295012|John Searle]]'' | | [[filozofs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>''[[:d:Q14467526|valodnieks]]'' | 1932-07-31 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/john_searle john_searle] | [[:d:Q295012|Q295012]] |- | | ''[[:d:Q23783401|John Underkoffler]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/john_underkoffler john_underkoffler] | [[:d:Q23783401|Q23783401]] |- | [[Attēls:John Wilbanks Portrait by Nick Vedros.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2000014|John Wilbanks]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/john_wilbanks john_wilbanks] | [[:d:Q2000014|Q2000014]] |- | [[Attēls:Johnwooden.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q551032|John Wooden]]'' | | [[virsnieks]]<br/>''[[:d:Q5137571|basketbola treneris]]''<br/>''[[:d:Q3665646|basketbolists]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1910-10-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/john_wooden john_wooden] | [[:d:Q551032|Q551032]] |- | | ''[[:d:Q6267100|Johnny Lee]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/johnny_lee johnny_lee] | [[:d:Q6267100|Q6267100]] |- | [[Attēls:Joi Ito.png|center|128px]] | ''[[:d:Q934616|Joi Ito]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q16023665|riska kapitālists]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>[[inženieris]] | 1966-06-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Japāna]] | [https://www.ted.com/speakers/joi_ito joi_ito] | [[:d:Q934616|Q934616]] |- | [[Attēls:Joia Mukherjee headshot2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6268941|Joia Mukherjee]]'' | | [[ārsts]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1964 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/joia_mukherjee joia_mukherjee] | [[:d:Q6268941|Q6268941]] |- | [[Attēls:Jok Church.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6269643|Jok Church]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]'' | 1949-11-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jok_church jok_church] | [[:d:Q6269643|Q6269643]] |- | | ''[[:d:Q107364017|Jon Boogz]]'' | | ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jon_boogz jon_boogz] | [[:d:Q107364017|Q107364017]] |- | | ''[[:d:Q16729389|Jon Gosier]]'' | | [[inženieris]] | 1981-04-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jon_gosier jon_gosier] | [[:d:Q16729389|Q16729389]] |- | [[Attēls:Jon Lowenstein.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16731659|Jon Lowenstein]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1970-01-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jon_lowenstein jon_lowenstein] | [[:d:Q16731659|Q16731659]] |- | [[Attēls:Jon Chu - Wicked.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1702754|Jon M. Chu]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''<br/>[[kinoproducents]] | 1979-11-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jon_m_chu jon_m_chu] | [[:d:Q1702754|Q1702754]] |- | | ''[[:d:Q19880666|Jon Mooallem]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q66622318|obituary writer]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jon_mooallem jon_mooallem] | [[:d:Q19880666|Q19880666]] |- | | ''[[:d:Q23662502|Jon Nguyen]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jon_nguyen jon_nguyen] | [[:d:Q23662502|Q23662502]] |- | [[Attēls:Jon Ronson (27846097432) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3400803|Jon Ronson]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]''<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]''<br/>[[kinorežisors]] | 1967-05-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/jon_ronson jon_ronson] | [[:d:Q3400803|Q3400803]] |- | [[Attēls:Jonas Eliasson at TEDxKTH 2012.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5708819|Jonas Eliasson]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | 1969-02-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Zviedrija]] | [https://www.ted.com/speakers/jonas_eliasson jonas_eliasson] | [[:d:Q5708819|Q5708819]] |- | | ''[[:d:Q23662200|Jonathan A. Foley]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jonathan_foley jonathan_foley] | [[:d:Q23662200|Q23662200]] |- | [[Attēls:8oCongresoInnovacion08.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q15710897|Jonathan Bergmann]]'' | | [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q5758653|vidusskolas skolotājs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jon_bergmann jon_bergmann] | [[:d:Q15710897|Q15710897]] |- | | ''[[:d:Q23782385|Jonathan Drori]]'' | | ''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]''<br/>''[[:d:Q2994387|padomdevējs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q2374149|botāniķis]]''<br/>''[[:d:Q5352191|tehniķis]]''<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jonathan_drori jonathan_drori] | [[:d:Q23782385|Q23782385]] |- | [[Attēls:Jonathan Eisen - PLOS Biology Tenth Anniversary (cropped).png|center|128px]] | ''[[:d:Q2000017|Jonathan A. Eisen]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q2904006|bioinformatician]]''<br/>''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1967<br/>1968-08-31 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jonathan_eisen jonathan_eisen] | [[:d:Q2000017|Q2000017]] |- | [[Attēls:Jonathan Haidt 2012 03.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q845573|Jonathan Haidt]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1963-10-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jonathan_haidt jonathan_haidt] | [[:d:Q845573|Q845573]] |- | [[Attēls:Jonathan Harris.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6273354|Jonathan Harris]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q7016454|jauno mediju mākslinieks]]'' | 1979-08-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jonathan_harris jonathan_harris] | [[:d:Q6273354|Q6273354]] |- | [[Attēls:Jonathan Klein Getty 2023.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6273583|Jonathan Klein]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1960 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Dienvidāfrika]] | [https://www.ted.com/speakers/jonathan_klein jonathan_klein] | [[:d:Q6273583|Q6273583]] |- | | ''[[:d:Q46999694|Jonathan Rossiter]]'' | | [[profesors]]<br/>''[[:d:Q3437279|roboticist]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jonathan_rossiter jonathan_rossiter] | [[:d:Q46999694|Q46999694]] |- | [[Attēls:Rabbi Jonathan Sacks zt"l.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q336766|Jonathan Sacks]]'' | | [[rabīns]]<br/>''[[:d:Q1234713|teologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1948-03-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/rabbi_lord_jonathan_sacks rabbi_lord_jonathan_sacks] | [[:d:Q336766|Q336766]] |- | [[Attēls:John Tepperman (2014).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17145793|Jonathan Tepperman]]'' | | ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]'' | 1971 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jonathan_tepperman jonathan_tepperman] | [[:d:Q17145793|Q17145793]] |- | | ''[[:d:Q23662788|Jonathan Trent]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jonathan_trent jonathan_trent] | [[:d:Q23662788|Q23662788]] |- | [[Attēls:Wilker poptech.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18385701|Jonathan Wilker]]'' | | ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jonathan_wilker jonathan_wilker] | [[:d:Q18385701|Q18385701]] |- | [[Attēls:Zittrain-20080308-crop.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6274894|Jonathan Zittrain]]'' | | ''[[:d:Q185351|jurists]]''<br/>[[profesors]] | 1969-12-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jonathan_zittrain jonathan_zittrain] | [[:d:Q6274894|Q6274894]] |- | [[Attēls:Jonny Sun at In Conversation at Indigo Chapters - 2017 - IMG 2958 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q32064150|Jonny Sun]]'' | | [[scenārists]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/jonny_sun jonny_sun] | [[:d:Q32064150|Q32064150]] |- | | ''[[:d:Q2068759|Jor-El]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jor_el jor_el] | [[:d:Q2068759|Q2068759]] |- | [[Attēls:Goyas 2025 - Jorge Drexler (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q543506|Jorge Drexler]]'' | | [[mūziķis]]<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q2854916|otolaryngologist]]'' | 1964-09-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Urugvaja]] | [https://www.ted.com/speakers/jorge_drexler jorge_drexler] | [[:d:Q543506|Q543506]] |- | [[Attēls:NASA Univision Hispanic Education Campaign DVIDS858679 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1981462|Jorge Ramos]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1958-03-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Meksika]] | [https://www.ted.com/speakers/jorge_ramos jorge_ramos] | [[:d:Q1981462|Q1981462]] |- | | ''[[:d:Q23759657|Jorge Soto]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jorge_soto jorge_soto] | [[:d:Q23759657|Q23759657]] |- | [[Attēls:Jose Antonio Vargas at Knight Foundation 2010 News Challenge.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1865602|Jose Antonio Vargas]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q69423232|kinoscenārists]]''<br/>[[kinoproducents]] | 1981-02-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Filipīnas]] | [https://www.ted.com/speakers/jose_antonio_vargas jose_antonio_vargas] | [[:d:Q1865602|Q1865602]] |- | | ''[[:d:Q23670640|Jose Miguel Sokoloff]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jose_miguel_sokoloff jose_miguel_sokoloff] | [[:d:Q23670640|Q23670640]] |- | [[Attēls:Joseph DeRisi 2021.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6282538|Joseph DeRisi]]'' | | ''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''<br/>''[[:d:Q15634281|virusologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1969 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/joe_derisi joe_derisi] | [[:d:Q6282538|Q6282538]] |- | [[Attēls:Joseph DeSimone portrait Innovation Day 2008.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6282541|Joseph DeSimone]]'' | | [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1964-05-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/joseph_desimone joseph_desimone]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2457 2457] | [[:d:Q6282541|Q6282541]] |- | | ''[[:d:Q97553147|Joseph E. Ravenell]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/joseph_ravenell joseph_ravenell] | [[:d:Q97553147|Q97553147]] |- | | ''[[:d:Q23671269|Joseph Kim]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Ziemeļkoreja]] | [https://www.ted.com/speakers/joseph_kim joseph_kim] | [[:d:Q23671269|Q23671269]] |- | | ''[[:d:Q16499778|Joseph Lekuton]]'' | | [[politiķis]] | 1960s | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kenija]] | [https://www.ted.com/speakers/joseph_lekuton joseph_lekuton] | [[:d:Q16499778|Q16499778]] |- | [[Attēls:Portrait of Dr. Joseph S. Nye, Jr., Assistant Secretary of Defense, International Security Affairs.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q210362|Joseph Nye]]'' | | ''[[:d:Q16947320|geopolitical analyst]]''<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>[[filozofs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1937-01-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/joseph_nye joseph_nye] | [[:d:Q210362|Q210362]] |- | | ''[[:d:Q123202312|Joseph Redmon]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/joseph_redmon joseph_redmon] | [[:d:Q123202312|Q123202312]] |- | [[Attēls:Josette Sheeran Shiner 2020.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q433934|Josette Sheeran]]'' | | [[diplomāts]]<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q16961937|discussion moderator]]'' | 1954-06-12 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/josette_sheeran josette_sheeran] | [[:d:Q433934|Q433934]] |- | | ''[[:d:Q114874716|Josh Giegel]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/josh_giegel josh_giegel] | [[:d:Q114874716|Q114874716]] |- | [[Attēls:Josh Luber.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23783050|Josh Luber]]'' | | | 1978-02-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/josh_luber josh_luber] | [[:d:Q23783050|Q23783050]] |- | | ''[[:d:Q87904343|Joshua A Chu-Tan]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/joshua_chu_tan joshua_chu_tan] | [[:d:Q87904343|Q87904343]] |- | [[Attēls:Joshua-foer-2007.png|center|128px]] | ''[[:d:Q16729033|Joshua Foer]]'' | | [[žurnālists]] | 1982-09-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/joshua_foer joshua_foer] | [[:d:Q16729033|Q16729033]] |- | | ''[[:d:Q6289972|Joshua Klein]]'' | | | 1974 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/joshua_klein joshua_klein] | [[:d:Q6289972|Q6289972]] |- | | ''[[:d:Q6290132|Joshua Prager]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[vēsturnieks]]<br/>[[rakstnieks]] | 1971 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/joshua_prager joshua_prager]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1469 1469] | [[:d:Q6290132|Q6290132]] |- | | ''[[:d:Q6290134|Joshua Ramus]]'' | | [[arhitekts]] | 1969-08-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/joshua_prince_ramus joshua_prince_ramus] | [[:d:Q6290134|Q6290134]] |- | [[Attēls:Joshua Roman (TED 2011).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6290164|Joshua Roman]]'' | | ''[[:d:Q13219637|čellists]]'' | 1983-12-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/joshua_roman joshua_roman] | [[:d:Q6290164|Q6290164]] |- | [[Attēls:Etech05 Joshua1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3539667|Joshua Schachter]]'' | | [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q778274|biznesa eņģeļi]]'' | 1974-01-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/joshua_schachter joshua_schachter] | [[:d:Q3539667|Q3539667]] |- | | ''[[:d:Q6290197|Joshua Silver]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q12013238|ophthalmologist]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/joshua_silver joshua_silver] | [[:d:Q6290197|Q6290197]] |- | | ''[[:d:Q23656020|Joshua Walters]]'' | | [[komiķis]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/joshua_walters joshua_walters] | [[:d:Q23656020|Q23656020]] |- | [[Attēls:Jose Andres.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3751091|José Andrés]]'' | | ''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>[[pavārs]]<br/>''[[:d:Q3427922|restorāna īpašnieks]]'' | 1969-07-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Spānija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jose_andres jose_andres] | [[:d:Q3751091|Q3751091]] |- | [[Attēls:Antonio ABREU.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q671147|José Antonii jhendry jaja]]'' | | ''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q158852|diriģents]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q765778|ērģelnieks]]''<br/>''[[:d:Q5371902|harpsichordist]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1939-05-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Venecuēla]] | [https://www.ted.com/speakers/jose_antonio_abreu jose_antonio_abreu] | [[:d:Q671147|Q671147]] |- | | ''[[:d:Q23662467|José Bowen]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jose_bowen jose_bowen] | [[:d:Q23662467|Q23662467]] |- | | ''[[:d:Q123702639|Jota Samper]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/jota_samper jota_samper] | [[:d:Q123702639|Q123702639]] |- | [[Attēls:Joy Buolamwini, 2018 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q31359093|Joy Buolamwini]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1989 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/joy_buolamwini joy_buolamwini] | [[:d:Q31359093|Q31359093]] |- | | ''[[:d:Q23729164|Joy Sun]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/joy_sun joy_sun] | [[:d:Q23729164|Q23729164]] |- | [[Attēls:Joy Wolfram.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q57017996|Joy Wolfram]]'' | | ''[[:d:Q88105809|nanoscientist]]'' | 1989 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Somija]] | [https://www.ted.com/speakers/joy_wolfram joy_wolfram] | [[:d:Q57017996|Q57017996]] |- | [[Attēls:Juan Enríquez - PopTech 2012.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15454884|Juan Enríquez]]'' | | ''[[:d:Q3745071|science writer]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[zinātnieks]]<br/>[[komersants]] | 1959 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Meksika]] | [https://www.ted.com/speakers/juan_enriquez juan_enriquez] | [[:d:Q15454884|Q15454884]] |- | [[Attēls:Jude Kelly @ Edge Hill Station, Liverpool - 2460482450.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6302366|Jude Kelly]]'' | | [[Režisors|teātra režisors]] | 1954-03-24 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/jude_kelly jude_kelly] | [[:d:Q6302366|Q6302366]] |- | | ''[[:d:Q18683810|Judith Adong]]'' | | [[dramaturgs]]<br/>[[rakstnieks]] | 1977 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Uganda]] | [https://www.ted.com/speakers/adong_judith adong_judith] | [[:d:Q18683810|Q18683810]] |- | [[Attēls:Judith Heumann, 2014 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6303462|Judith Heumann]]'' | | ''[[:d:Q61857538|disability rights activist]]''<br/>''[[:d:Q212238|civildienesta ierēdnis]]'' | 1947-12-18 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/judith_heumann judith_heumann] | [[:d:Q6303462|Q6303462]] |- | [[Attēls:2012 at Elon University 14 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6303488|Judith Jamison]]'' | | ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''<br/>''[[:d:Q1797162|mākslinieciskais vadītājs]]'' | 1943-05-10 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/judith_jamison judith_jamison] | [[:d:Q6303488|Q6303488]] |- | | ''[[:d:Q24053213|Judson Brewer]]'' | | ''[[:d:Q211346|psihiatrs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/judson_brewer judson_brewer] | [[:d:Q24053213|Q24053213]] |- | | ''[[:d:Q23671268|Judy MacDonald Johnston]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/judy_macdonald_johnston judy_macdonald_johnston] | [[:d:Q23671268|Q23671268]] |- | [[Attēls:Julia Bacha Headshot.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q519340|Julia Bacha]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]'' | 1980 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Brazīlija]] | [https://www.ted.com/speakers/julia_bacha julia_bacha]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1039 1039] | [[:d:Q519340|Q519340]] |- | [[Attēls:20150126 Julia Galef 2.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q19873435|Julia Galef]]'' | | ''[[:d:Q15077007|podcaster]]''<br/>[[orators]] | 1983-07-04 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/julia_galef julia_galef] | [[:d:Q19873435|Q19873435]] |- | [[Attēls:Julia Shaw 2018-03-10 cropped.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q26996789|Julia Shaw]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1987 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Vācija]]<br/>[[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/julia_shaw julia_shaw] | [[:d:Q26996789|Q26996789]] |- | [[Attēls:Sweeney julia.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q270774|Julia Sweeney]]'' | | ''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>[[kinorežisors]] | 1959-10-10 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/julia_sweeney julia_sweeney] | [[:d:Q270774|Q270774]] |- | | ''[[:d:Q112555393|Julia Watson]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1977 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/julia_watson julia_watson] | [[:d:Q112555393|Q112555393]] |- | [[Attēls:Julian Baggini-1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q737519|Julian Baggini]]'' | | [[filozofs]]<br/>[[rakstnieks]] | 1968-09-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/julian_baggini julian_baggini] | [[:d:Q737519|Q737519]] |- | | ''[[:d:Q117256119|Julian Burschka]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/julian_burschka julian_burschka] | [[:d:Q117256119|Q117256119]] |- | [[Attēls:The Power of Sound - Thursday (Dovregubben) - NMD 2013 (8723048924) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23795650|Julian Treasure]]'' | | | 1958-04-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/julian_treasure julian_treasure] | [[:d:Q23795650|Q23795650]] |- | | ''[[:d:Q23785249|Juliana Machado Ferreira]]'' | | [[zinātnieks]] | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Brazīlija]] | [https://www.ted.com/speakers/juliana_machado_ferreira juliana_machado_ferreira] | [[:d:Q23785249|Q23785249]] |- | [[Attēls:Juliana Rotich - World Economic Forum on Africa 2012.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q51700|Juliana Rotich]]'' | | ''[[:d:Q12336252|social entrepreneur]]'' | 1977 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kenija]] | [https://www.ted.com/speakers/juliana_rotich juliana_rotich] | [[:d:Q51700|Q51700]] |- | | ''[[:d:Q23657214|Julie Burstein]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q3406651|radioraidījumu režisors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/julie_burstein julie_burstein] | [[:d:Q23657214|Q23657214]] |- | [[Attēls:Julie Cordua, CEO of Thorn Skoll Awardee.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q97766892|Julie Cordua]]'' | | ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/julie_cordua julie_cordua] | [[:d:Q97766892|Q97766892]] |- | [[Attēls:JLHHeadShot2020.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q107822851|Julie Lythcott-Haims]]'' | | [[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/julie_lythcott_haims julie_lythcott_haims] | [[:d:Q107822851|Q107822851]] |- | [[Attēls:Julie Gottman.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q50810346|Julie Schwartz Gottman]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1113899|klīniskais psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1900167|psihoterapeits]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]'' | 1951-04-07 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/julie_gottman julie_gottman] | [[:d:Q50810346|Q50810346]] |- | | ''[[:d:Q6308612|Julieanna Richardson]]'' | | [[advokāts]] | 1954-06-10 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/julieanna_l_richardson julieanna_l_richardson] | [[:d:Q6308612|Q6308612]] |- | | ''[[:d:Q104130163|Juliet K Brophy]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/juliet_brophy juliet_brophy] | [[:d:Q104130163|Q104130163]] |- | [[Attēls:Juliet Schor in CORE project interview.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6308905|Juliet Schor]]'' | | ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | 1955-11-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/juliet_schor juliet_schor] | [[:d:Q6308905|Q6308905]] |- | [[Attēls:Julius Maada Bio - 2023 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q283829|Julius Maada Bio]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[virsnieks]] | 1964-05-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Sjerraleone]] | [https://www.ted.com/speakers/julius_maada_bio julius_maada_bio] | [[:d:Q283829|Q283829]] |- | [[Attēls:Julián Delgado Lopera (born 1988) in the video 'Juli Delgado Lopera and Myriam Gurba in conversation'.png|center|128px]] | ''[[:d:Q30068176|Julián Delgado Lopera]]'' | | [[vēsturnieks]]<br/>[[rakstnieks]] | 1988-06-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kolumbija]] | [https://www.ted.com/speakers/julian_delgado_lopera julian_delgado_lopera] | [[:d:Q30068176|Q30068176]] |- | [[Attēls:Jun Wang at the HGM 2015 meeting.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16027697|Jun Wang]]'' | | ''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>[[ārsts]] | 1976-06-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Ķīna]] | [https://www.ted.com/speakers/jun_wang jun_wang] | [[:d:Q16027697|Q16027697]] |- | | ''[[:d:Q52450865|Juna Kollmeier]]'' | | ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/juna_kollmeier juna_kollmeier] | [[:d:Q52450865|Q52450865]] |- | | ''[[:d:Q95948649|June P Tangney]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1958-08-11 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/june_tangney june_tangney] | [[:d:Q95948649|Q95948649]] |- | [[Attēls:June Sarpong at 2025 SXSW London.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15972568|June Sarpong]]'' | | ''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]'' | 1977-05-31 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/june_sarpong june_sarpong] | [[:d:Q15972568|Q15972568]] |- | [[Attēls:Jupta Itoewaki, 3.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q92067916|Jupta Lilian Itoewaki]]'' | | ''[[:d:Q2824523|valdes loceklis]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[tulks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Surinama]] | [https://www.ted.com/speakers/jupta_itoewaki jupta_itoewaki] | [[:d:Q92067916|Q92067916]] |- | [[Attēls:Justin Baldoni in 2017.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1303706|Justin Baldoni]]'' | amerikāņu aktieris | [[aktieris]]<br/>''[[:d:Q937857|futbolists]]''<br/>[[diskžokejs]]<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[modele]]<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]''<br/>''[[:d:Q1053574|izpildproducente]]''<br/>[[kinoproducents]]<br/>[[kinorežisors]] | 1984-01-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/justin_baldoni justin_baldoni] | [[:d:Q1303706|Q1303706]] |- | [[Attēls:Justin Davidson introduces his book Magnetic City at Columbia GSAPP.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6317508|Justin Davidson]]'' | | [[komponists]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q1350157|mūzikas kritiķis]]'' | 1966 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/justin_davidson justin_davidson] | [[:d:Q6317508|Q6317508]] |- | | ''[[:d:Q23657166|Justin Hall-Tipping]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/justin_hall_tipping justin_hall_tipping] | [[:d:Q23657166|Q23657166]] |- | [[Attēls:Justin J Pearson August 2023.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q116739449|Justin Pearson]]'' | | [[politiķis]] | 1995-01-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/justin_j_pearson justin_j_pearson] | [[:d:Q116739449|Q116739449]] |- | | ''[[:d:Q10313432|Júlio Gil]]'' | | [[arhitekts]]<br/>[[rakstnieks]] | 1924-04-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Portugāle]] | [https://www.ted.com/speakers/julio_gil julio_gil] | [[:d:Q10313432|Q10313432]] |- | [[Attēls:Prime Minister Gahr Store in April 2025.jpg|center|128px]] | [[Jūnass Gārs Stēre]] | | [[politiķis]]<br/>[[diplomāts]] | 1960-08-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Norvēģija]] | [https://www.ted.com/speakers/jonas_gahr_store jonas_gahr_store] | [[:d:Q467948|Q467948]] |- | | ''[[:d:Q126744986|KC Davis]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1900167|psihoterapeits]]''<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kc_davis_TEDxMileHigh20220806-51475 kc_davis_TEDxMileHigh20220806-51475] | [[:d:Q126744986|Q126744986]] |- | | ''[[:d:Q126490660|Kade Crockford]]'' | | ''[[:d:Q1021386|civil rights advocate]]''<br/>[[žurnālists]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kade_crockford kade_crockford] | [[:d:Q126490660|Q126490660]] |- | | ''[[:d:Q90253693|Kaeli Swift]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/kaeli_swift kaeli_swift] | [[:d:Q90253693|Q90253693]] |- | [[Attēls:2007GoogleTaiwanPressConference KaifuLee.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q699605|Kai-Fu Lee]]'' | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q1265807|information scientist]]''<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]'' | 1961-12-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Ķīnas Republika]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kai_fu_lee kai_fu_lee] | [[:d:Q699605|Q699605]] |- | [[Attēls:Kailash Satyarthi.jpg|center|128px]] | [[Kailašs Satjarti]] | Indijas bērnu un jauniešu tiesību aktīvists | ''[[:d:Q85305832|children's rights activist]]''<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1326886|elektroinženieris]]'' | 1954-01-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/kailash_satyarthi kailash_satyarthi] | [[:d:Q3442375|Q3442375]] |- | [[Attēls:Kaitlyn Sadtler headshot.png|center|128px]] | ''[[:d:Q88258658|Kaitlyn Sadtler]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q12119633|imunologi]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kaitlyn_sadtler kaitlyn_sadtler] | [[:d:Q88258658|Q88258658]] |- | [[Attēls:Kakenya Ntaiya.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18386676|Kakenya Ntaiya]]'' | | ''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q8359428|social activist]]'' | 1978 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kenija]] | [https://www.ted.com/speakers/kakenya_ntaiya kakenya_ntaiya] | [[:d:Q18386676|Q18386676]] |- | [[Attēls:WebsterHall2008.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q445648|Kaki King]]'' | | [[ģitārists]]<br/>[[komponists]]<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]'' | 1979-08-24 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kaki_king kaki_king] | [[:d:Q445648|Q445648]] |- | | ''[[:d:Q6355487|Kamal Meattle]]'' | | [[uzņēmējs]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/kamal_meattle kamal_meattle] | [[:d:Q6355487|Q6355487]] |- | | ''[[:d:Q70058569|Kamau Gachigi]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kamau_gachigi kamau_gachigi] | [[:d:Q70058569|Q70058569]] |- | | ''[[:d:Q23759742|Kare Anderson]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kare_anderson kare_anderson] | [[:d:Q23759742|Q23759742]] |- | [[Attēls:Karen Armstrong.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q256548|Karen Armstrong]]'' | | ''[[:d:Q1234713|teologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q3155377|Islamicist]]''<br/>''[[:d:Q17488357|historian of religion]]'' | 1944-11-14 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/karen_armstrong karen_armstrong] | [[:d:Q256548|Q256548]] |- | [[Attēls:Bakker Headshot.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q58804715|Karen Bakker]]'' | | ''[[:d:Q901402|ģeogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1971-12-06 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/karen_bakker karen_bakker] | [[:d:Q58804715|Q58804715]] |- | | ''[[:d:Q23662231|Karen Bass]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/karen_bass karen_bass] | [[:d:Q23662231|Q23662231]] |- | [[Attēls:Karen B. DeSalvo.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16198214|Karen DeSalvo]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/karen_desalvo karen_desalvo] | [[:d:Q16198214|Q16198214]] |- | | ''[[:d:Q43199273|Karen G. Lloyd]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q3779582|mikrobiologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/karen_lloyd karen_lloyd] | [[:d:Q43199273|Q43199273]] |- | [[Attēls:Karen Tse.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6369726|Karen I. Tse]]'' | | | 1964-10-20 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Šveice]] | [https://www.ted.com/speakers/karen_tse karen_tse] | [[:d:Q6369726|Q6369726]] |- | | ''[[:d:Q6369738|Karen Jean Meech]]'' | | [[astronoms]] | 1959-07-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/karen_j_meech karen_j_meech] | [[:d:Q6369738|Q6369738]] |- | [[Attēls:Karen Scrivener mg 2616-b.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q59306305|Karen Scrivener]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[zinātnieks]] | 1958-08-21 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/karen_scrivener karen_scrivener] | [[:d:Q59306305|Q59306305]] |- | [[Attēls:Karen Thompson Walker 2025 Texas Book Festival.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6370083|Karen Thompson Walker]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]'' | 1980 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/karen_t_walker karen_t_walker] | [[:d:Q6370083|Q6370083]] |- | [[Attēls:Karen Willcox MNZM (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q56744321|Karen Willcox]]'' | | [[matemātiķis]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Jaunzēlande]] | [https://www.ted.com/speakers/karen_willcox karen_willcox] | [[:d:Q56744321|Q56744321]] |- | [[Attēls:I Am Because You Are (17715083350) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q19609479|Karim Abouelnaga]]'' | | [[komersants]] | 1991-12-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/karim_abouelnaga karim_abouelnaga] | [[:d:Q19609479|Q19609479]] |- | [[Attēls:Karima Bennoune.png|center|128px]] | ''[[:d:Q23759696|Karima Bennoune]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[profesors]]<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]'' | 1967-06-25 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Alžīrija]] | [https://www.ted.com/speakers/karima_bennoune karima_bennoune] | [[:d:Q23759696|Q23759696]] |- | | ''[[:d:Q23008042|Karin Öberg]]'' | | ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]'' | 1982-08-27 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Zviedrija]] | [https://www.ted.com/speakers/karin_oeberg karin_oeberg] | [[:d:Q23008042|Q23008042]] |- | [[Attēls:Karissa wikipedia2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q63190411|Karissa Sanbonmatsu]]'' | | ''[[:d:Q84505215|structural biologist]]'' | | ''[[:d:Q1052281|transdzimuma sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/karissa_sanbonmatsu karissa_sanbonmatsu] | [[:d:Q63190411|Q63190411]] |- | [[Attēls:GDC Europe 2015 Session- Cities- Skylines, a Case Study (Tuesday (20660971258).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q28828004|Karoliina Korppoo]]'' | | ''[[:d:Q18882335|video game designer]]''<br/>''[[:d:Q54845077|role-playing game designer]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Somija]] | [https://www.ted.com/speakers/karoliina_korppoo karoliina_korppoo] | [[:d:Q28828004|Q28828004]] |- | | ''[[:d:Q23783421|Kartick Satyanarayan]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kartick_satyanarayan kartick_satyanarayan] | [[:d:Q23783421|Q23783421]] |- | [[Attēls:Kary Mullis.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q157224|Kary Mullis]]'' | | ''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''<br/>''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]'' | 1944-12-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kary_mullis kary_mullis] | [[:d:Q157224|Q157224]] |- | [[Attēls:Snowden's former house selfie (20140825) (Kashmir Hill).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q110064852|Kashmir Hill]]'' | | [[žurnālists]] | 1981-03-05 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kashmir_hill kashmir_hill] | [[:d:Q110064852|Q110064852]] |- | | ''[[:d:Q54892135|Kasiva Mutua]]'' | | ''[[:d:Q4351403|percussionist]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kenija]] | [https://www.ted.com/speakers/kasiva_mutua kasiva_mutua] | [[:d:Q54892135|Q54892135]] |- | | ''[[:d:Q46805725|Kate A Stafford]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kate_stafford kate_stafford] | [[:d:Q46805725|Q46805725]] |- | | ''[[:d:Q55114635|Kate Bowler]]'' | | ''[[:d:Q19829980|religious studies scholar]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''<br/>''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kate_bowler kate_bowler] | [[:d:Q55114635|Q55114635]] |- | [[Attēls:Kate Darling 2017.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q67188911|Kate Darling]]'' | | [[advokāts]]<br/>[[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]'' | 1982-01-27 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Šveice]] | [https://www.ted.com/speakers/kate_darling kate_darling] | [[:d:Q67188911|Q67188911]] |- | [[Attēls:Kate Fagan at LA Times Festival of Books 2025 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23664138|Kate Fagan]]'' | | ''[[:d:Q3665646|basketbolists]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q11313148|sporta žurnālists]]''<br/>''[[:d:Q876864|editing staff]]'' | 1981-11-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kate_fagan_TEDxBoston20220516-50508 kate_fagan_TEDxBoston20220516-50508] | [[:d:Q23664138|Q23664138]] |- | [[Attēls:Decoded speaker 2011 (6308556603).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23784307|Kate Hartman]]'' | | [[mākslinieks]] | 1981 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kate_hartman kate_hartman]<br/>[https://www.ted.com/speakers/898 898] | [[:d:Q23784307|Q23784307]] |- | | ''[[:d:Q64901031|Kate Lister]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[vēsturnieks]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]'' | 1981 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/kate_lister kate_lister] | [[:d:Q64901031|Q64901031]] |- | [[Attēls:Kate Marvel.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q55640226|Kate Marvel]]'' | | ''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>''[[:d:Q1113838|klimatologs]]''<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]''<br/>[[zinātnieks]] | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kate_marvel kate_marvel] | [[:d:Q55640226|Q55640226]] |- | [[Attēls:Kate Orff - Climate Change and the Scales of Environment (24705846441) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6375703|Kate Orff]]'' | | [[arhitekts]]<br/>[[ainavu arhitekts]]<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[zinātnieks]] | 1971 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kate_orff kate_orff] | [[:d:Q6375703|Q6375703]] |- | [[Attēls:Kate Raworth, 2018 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q37424557|Kate Raworth]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1970-12-13 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/kate_raworth kate_raworth] | [[:d:Q37424557|Q37424557]] |- | [[Attēls:-rpTEN - Tag 1 (26750367556).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23670574|Kate Stone]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q1052281|transdzimuma sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/kate_stone kate_stone] | [[:d:Q23670574|Q23670574]] |- | [[Attēls:Katharine Hayhoe 2018 (DIG14287-042).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15429497|Katharine Hayhoe]]'' | | ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q18805|naturālists]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q1113838|klimatologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q16529590|vides zinātnieks]]'' | 1972-04-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/katharine_hayhoe katharine_hayhoe] | [[:d:Q15429497|Q15429497]] |- | | ''[[:d:Q80672929|Katharine Wilkinson]]'' | | ''[[:d:Q16060693|conservationist]]''<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1983-01-05 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/katharine_wilkinson katharine_wilkinson] | [[:d:Q80672929|Q80672929]] |- | | ''[[:d:Q83811568|Katherine Eban]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/katherine_eban katherine_eban] | [[:d:Q83811568|Q83811568]] |- | | ''[[:d:Q23795674|Katherine Fulton]]'' | | [[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/katherine_fulton katherine_fulton] | [[:d:Q23795674|Q23795674]] |- | [[Attēls:Katherine M Gehl.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q41694025|Katherine Gehl]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1966 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/katherine_gehl katherine_gehl] | [[:d:Q41694025|Q41694025]] |- | | ''[[:d:Q23301824|Katherine Kuchenbecker]]'' | | ''[[:d:Q1906857|mehānikas inženieris]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/katherine_kuchenbecker katherine_kuchenbecker] | [[:d:Q23301824|Q23301824]] |- | [[Attēls:Katie Mack-IMG 8876.jpeg|center|128px]] | ''[[:d:Q22046575|Katherine Mack]]'' | | ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]'' | 1981-05-01 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/katie_mack katie_mack] | [[:d:Q22046575|Q22046575]] |- | [[Attēls:Katherine Mangu-Ward.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q111575379|Katherine Mangu-Ward]]'' | | [[žurnālists]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/katherine_mangu_ward katherine_mangu_ward] | [[:d:Q111575379|Q111575379]] |- | [[Attēls:Kathleen McGinty (2015).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6376840|Kathleen McGinty]]'' | | [[politiķis]] | 1963-05-11 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/katie_mcginty katie_mcginty] | [[:d:Q6376840|Q6376840]] |- | | ''[[:d:Q61161958|Kathryn A Whitehead]]'' | | ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]'' | 1980 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kathryn_a_whitehead kathryn_a_whitehead] | [[:d:Q61161958|Q61161958]] |- | | ''[[:d:Q90656504|Kathryn E Ackerman]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q4531850|endokrinologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kate_ackerman_TEDxBoston20220516-50508 kate_ackerman_TEDxBoston20220516-50508] | [[:d:Q90656504|Q90656504]] |- | | ''[[:d:Q6377078|Kathryn Kolbert]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kathryn_kolbert kathryn_kolbert] | [[:d:Q6377078|Q6377078]] |- | | ''[[:d:Q61590783|Kathryn Mannix]]'' | | [[ārsts]] | 1959 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kathryn_mannix kathryn_mannix] | [[:d:Q61590783|Q61590783]] |- | [[Attēls:Kathryn Schulz - official author photo (cropped).JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q3194102|Kathryn Schulz]]'' | | [[žurnālists]] | 1974 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kathryn_schulz kathryn_schulz] | [[:d:Q3194102|Q3194102]] |- | [[Attēls:Katie Bouman answers questions about the Event Horizon Telescope project.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q63080922|Katie Bouman]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1326886|elektroinženieris]]'' | 1989-05-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/katie_bouman katie_bouman] | [[:d:Q63080922|Q63080922]] |- | | ''[[:d:Q63147154|Katie Fahey]]'' | | | 1990 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/katie_fahey katie_fahey] | [[:d:Q63147154|Q63147154]] |- | [[Attēls:Katie Hinde speaks at NIH in 2016.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q41201157|Katie Hinde]]'' | | ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]'' | 2000 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/katie_hinde katie_hinde] | [[:d:Q41201157|Q41201157]] |- | | ''[[:d:Q117221963|Katie Hood]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/katie_hood katie_hood] | [[:d:Q117221963|Q117221963]] |- | [[Attēls:Katie Paterson (17055627890).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16734263|Katie Paterson]]'' | | [[gleznotājs]]<br/>''[[:d:Q18074503|installation artist]]'' | 1981 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/katie_paterson katie_paterson] | [[:d:Q16734263|Q16734263]] |- | [[Attēls:Performance artist Kat Kai Koi-Kes.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q54921856|Katlego Kai Kolanyane-Kesupile]]'' | | ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>''[[:d:Q10774753|performanču mākslinieks]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1988-01 | ''[[:d:Q1052281|transdzimuma sieviete]]'' | [[Botsvāna|Botsvana]] | [https://www.ted.com/speakers/katlego_kolanyane_kesupile katlego_kolanyane_kesupile] | [[:d:Q54921856|Q54921856]] |- | [[Attēls:Katrina Spade Headshot 2017.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q55081332|Katrina Spade]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1977-09-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/katrina_spade katrina_spade] | [[:d:Q55081332|Q55081332]] |- | [[Attēls:Megan McArthur, official portrait (2020) (cropped).jpg|center|128px]] | [[Ketrina Megana Makartūra|Katrīna Megana Makartūra]] | | [[kosmonauts]]<br/>''[[:d:Q3546255|okeanogrāfs]]'' | 1971-08-30 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/megan_mcarthur megan_mcarthur] | [[:d:Q240701|Q240701]] |- | [[Attēls:Kavita N. Ramdas World Economic Forum 2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6379296|Kavita Ramdas]]'' | | [[zinātnieks]] | 1963<br/>1962-09-22 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/kavita_ramdas kavita_ramdas] | [[:d:Q6379296|Q6379296]] |- | [[Attēls:Kay tye.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q21526064|Kay Tye]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1981 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kay_tye kay_tye] | [[:d:Q21526064|Q21526064]] |- | | ''[[:d:Q90813027|Keely A. Muscatell]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/keely_muscatell keely_muscatell] | [[:d:Q90813027|Q90813027]] |- | | ''[[:d:Q112713989|Keenan Scott II]]'' | | [[dramaturgs]]<br/>[[aktieris]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/keenan_scott_ii keenan_scott_ii] | [[:d:Q112713989|Q112713989]] |- | [[Attēls:KeesMoeliker.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4493781|Kees Moeliker]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1225716|ornitologs]]'' | 1960-10-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | ''[[:d:Q29999|Q29999]]'' | [https://www.ted.com/speakers/kees_moeliker kees_moeliker] | [[:d:Q4493781|Q4493781]] |- | [[Attēls:TED Magic Show.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5566371|Keith Barry]]'' | | ''[[:d:Q15855449|magician]]'' | 1976-10-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Īrija]] | [https://www.ted.com/speakers/keith_barry keith_barry] | [[:d:Q5566371|Q5566371]] |- | | ''[[:d:Q23782683|Keith Bellows]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/keith_bellows keith_bellows] | [[:d:Q23782683|Q23782683]] |- | | ''[[:d:Q63036933|Keith Kirkland]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/keith_kirkland keith_kirkland] | [[:d:Q63036933|Q63036933]] |- | | ''[[:d:Q23661670|Keith Nolan]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/keith_nolan keith_nolan] | [[:d:Q23661670|Q23661670]] |- | [[Attēls:Keith Schacht.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6384989|Keith Schacht]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1979-12-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/keith_schacht keith_schacht] | [[:d:Q6384989|Q6384989]] |- | [[Attēls:Keller Rinaudo.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23713542|Keller Rinaudo Cliffton]]'' | | ''[[:d:Q3951423|rock climber]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q3437279|roboticist]]'' | 1987 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/keller_rinaudo keller_rinaudo] | [[:d:Q23713542|Q23713542]] |- | [[Attēls:Kelli Anderson 1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23662160|Kelli Anderson]]'' | | [[mākslinieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kelli_anderson kelli_anderson] | [[:d:Q23662160|Q23662160]] |- | | ''[[:d:Q23712681|Kelli Swazey]]'' | | ''[[:d:Q4773904|antropologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kelli_swazey kelli_swazey] | [[:d:Q23712681|Q23712681]] |- | | ''[[:d:Q16216668|Kelly McGonigal]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1977-10-21 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kelly_mcgonigal kelly_mcgonigal] | [[:d:Q16216668|Q16216668]] |- | | ''[[:d:Q59828743|Kelly Richmond Pope]]'' | | ''[[:d:Q8142883|kriminologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kelly_richmond_pope kelly_richmond_pope] | [[:d:Q59828743|Q59828743]] |- | [[Attēls:Kelly Wanser speaking.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q124304813|Kelly Wanser]]'' | | ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kelly_wanser kelly_wanser] | [[:d:Q124304813|Q124304813]] |- | | ''[[:d:Q59675801|Kelsey Johnson]]'' | | ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kelsey_johnson kelsey_johnson] | [[:d:Q59675801|Q59675801]] |- | [[Attēls:K Leonard Oxford Grad-1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6386502|Kelsey T. Leonard]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kelsey_leonard kelsey_leonard] | [[:d:Q6386502|Q6386502]] |- | [[Attēls:Dr Kemi Dasilva Ibru.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q123688006|Kemi DaSilva-Ibru]]'' | | [[ārsts]]<br/>''[[:d:Q15978655|konsultants]]''<br/>''[[:d:Q2640827|ginekoloģe]]''<br/>''[[:d:Q13638192|obstetrician]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Nigērija]] | [https://www.ted.com/speakers/kemi_dasilva_ibru kemi_dasilva_ibru] | [[:d:Q123688006|Q123688006]] |- | [[Attēls:KenJenningsByPhilKonstantin.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q186|Ken Jennings]]'' | | ''[[:d:Q1709010|programmatūras inženieris]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q47454185|game show contestant]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''<br/>''[[:d:Q61747890|prāta spēļu spēlētājs]]''<br/>''[[:d:Q22662561|game show host]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1974-05-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ken_jennings ken_jennings] | [[:d:Q186|Q186]] |- | [[Attēls:Sir Ken Robinson (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q718012|Ken Robinson]]'' | | ''[[:d:Q13423598|education expert]]''<br/>''[[:d:Q1758037|speaker]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q974144|pedagogs]]''<br/>''[[:d:Q736415|conferencier]]''<br/>''[[:d:Q106638245|documentary participant]]'' | 1950-03-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/sir_ken_robinson sir_ken_robinson] | [[:d:Q718012|Q718012]] |- | [[Attēls:Candace Parker (cropped).jpg|center|128px]] | [[Kendesa Pārkere]] | | ''[[:d:Q3665646|basketbolists]]''<br/>[[aktieris]] | 1986-04-19 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/candace_parker candace_parker] | [[:d:Q242278|Q242278]] |- | | ''[[:d:Q6389224|Kenichi Ebina]]'' | | ''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''<br/>''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]'' | 1974-01-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Japāna]] | [https://www.ted.com/speakers/kenichi_ebina kenichi_ebina] | [[:d:Q6389224|Q6389224]] |- | [[Attēls:Kenneth Chenault.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q516550|Kenneth Chenault]]'' | | [[komersants]]<br/>[[uzņēmējs]] | 1951-06-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ken_chenault ken_chenault] | [[:d:Q516550|Q516550]] |- | [[Attēls:Kenneth Cukier.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23729173|Kenneth Cukier]]'' | | [[žurnālists]] | 1968 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/kenneth_cukier kenneth_cukier] | [[:d:Q23729173|Q23729173]] |- | | ''[[:d:Q6390295|Kenneth Kamler]]'' | | ''[[:d:Q9149093|alpīnists]]''<br/>''[[:d:Q774306|ķirurgs]]'' | 1947 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ken_kamler ken_kamler] | [[:d:Q6390295|Q6390295]] |- | [[Attēls:Kenneth J. Lacovara with Dreadnoughtus femur.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17517145|Kenneth Lacovara]]'' | | ''[[:d:Q1662561|paleontologs]]'' | 1961-03-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kenneth_lacovara kenneth_lacovara] | [[:d:Q17517145|Q17517145]] |- | | ''[[:d:Q23769238|Kenneth Shinozuka]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kenneth_shinozuka kenneth_shinozuka] | [[:d:Q23769238|Q23769238]] |- | [[Attēls:Ken-Goldberg-Apr-2019-med-res.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6387683|Ken Goldberg]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q3391743|visual artist]]''<br/>''[[:d:Q6934789|multimēdiju mākslinieks]]''<br/>[[skolotājs]]<br/>''[[:d:Q3437279|roboticist]]'' | 1961-10-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ken_goldberg ken_goldberg] | [[:d:Q6387683|Q6387683]] |- | | ''[[:d:Q6391818|Kent Larson]]'' | | [[arhitekts]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kent_larson kent_larson] | [[:d:Q6391818|Q6391818]] |- | [[Attēls:Dr. Keolu Fox.png|center|128px]] | ''[[:d:Q92662381|Keolu Fox]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/keolu_fox keolu_fox] | [[:d:Q92662381|Q92662381]] |- | [[Attēls:Keren Elazari at the SingularityU The Netherlands Summit 2016 (29027689414) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23728252|Keren Elazari]]'' | | ''[[:d:Q28344495|computer security consultant]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q18922761|white hat]]''<br/>[[orators]] | 1981 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Izraēla]] | [https://www.ted.com/speakers/keren_elezari keren_elezari] | [[:d:Q23728252|Q23728252]] |- | [[Attēls:Catherine Coleman.jpg|center|128px]] | [[Ketrina Kolmena]] | | ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q19934710|gaisa spēku virsnieks]]''<br/>[[kosmonauts]]<br/>[[inženieris]]<br/>[[zinātnieks]] | 1960-12-14 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/cady_coleman cady_coleman] | [[:d:Q7468|Q7468]] |- | [[Attēls:2023 - Opening night POM 8999 (53329983016) (cropped).jpg|center|128px]] | [[Ketrīna Māra]] | Wikimedia Foundation izpilddirektore | ''[[:d:Q267936|executive director]]''<br/>[[žurnālists]] | 1983-04-18 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/katherine_maher katherine_maher] | [[:d:Q23034479|Q23034479]] |- | | ''[[:d:Q23662144|Kevin Allocca]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kevin_allocca kevin_allocca] | [[:d:Q23662144|Q23662144]] |- | [[Attēls:Kevin Bales at Chatham House 2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1740079|Kevin Bales]]'' | | ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1952-02-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kevin_bales kevin_bales] | [[:d:Q1740079|Q1740079]] |- | | ''[[:d:Q23712692|Kevin Breel]]'' | | [[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kevin_breel kevin_breel] | [[:d:Q23712692|Q23712692]] |- | | ''[[:d:Q16159323|Kevin Briggs]]'' | | ''[[:d:Q384593|policists]]'' | 1960s | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kevin_briggs kevin_briggs] | [[:d:Q16159323|Q16159323]] |- | | ''[[:d:Q117863301|Kevin J. Krizek]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kevin_j_krizek kevin_j_krizek] | [[:d:Q117863301|Q117863301]] |- | | ''[[:d:Q88134979|Kevin Jones]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/kevin_jones kevin_jones] | [[:d:Q88134979|Q88134979]] |- | [[Attēls:Kevin Kelly, 2016 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2707355|Kevin Kelly]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>[[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q876864|editing staff]]''<br/>''[[:d:Q45916492|co-founder]]'' | 1952-04-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kevin_kelly kevin_kelly] | [[:d:Q2707355|Q2707355]] |- | | ''[[:d:Q6397296|Kevin R. Stone]]'' | | ''[[:d:Q774306|ķirurgs]]'' | 1955-06-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kevin_stone kevin_stone] | [[:d:Q6397296|Q6397296]] |- | [[Attēls:Kevin Roose.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q24248260|Kevin Roose]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]'' | 1987 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kevin_roose kevin_roose] | [[:d:Q24248260|Q24248260]] |- | [[Attēls:Kevin Slavin (5417557447).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23656201|Kevin Slavin]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kevin_slavin kevin_slavin] | [[:d:Q23656201|Q23656201]] |- | [[Attēls:At the WEF in Davos- Kevin Surace (5851680253).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6397572|Kevin Surace]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1962-07-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kevin_surace kevin_surace] | [[:d:Q6397572|Q6397572]] |- | | ''[[:d:Q101443338|Kevin Toolis]]'' | | ''[[:d:Q1414443|kinematogrāfs]]''<br/>[[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kevin_toolis kevin_toolis] | [[:d:Q101443338|Q101443338]] |- | | ''[[:d:Q90746452|Kevin Y Njabo]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/kevin_njabo kevin_njabo] | [[:d:Q90746452|Q90746452]] |- | [[Attēls:Kevin Rudd DFAT (smile).jpg|center|128px]] | [[Kevins Rads]] | | [[politiķis]]<br/>[[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]'' | 1957-09-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/kevin_rudd kevin_rudd] | [[:d:Q43135|Q43135]] |- | [[Attēls:Keyu Jin, 2025 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q76713918|Keyu Jin]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | 1982 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Ķīna]] | [https://www.ted.com/speakers/keyu_jin keyu_jin] | [[:d:Q76713918|Q76713918]] |- | | ''[[:d:Q23769225|Khadija Gbla]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/khadija_gbla khadija_gbla] | [[:d:Q23769225|Q23769225]] |- | [[Attēls:Khalida Brohi.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q20987867|Khalida Brohi]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q12336252|social entrepreneur]]'' | 1988 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Pakistāna]] | [https://www.ted.com/speakers/khalida_brohi khalida_brohi]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2043 2043] | [[:d:Q20987867|Q20987867]] |- | | ''[[:d:Q87609577|Khalil B Ramadi]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/khalil_ramadi khalil_ramadi] | [[:d:Q87609577|Q87609577]] |- | | ''[[:d:Q122841509|Kiana Hayeri]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]'' | 1988 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/kiana_hayeri kiana_hayeri] | [[:d:Q122841509|Q122841509]] |- | | ''[[:d:Q23795688|Kim Gorgens]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kim_gorgens kim_gorgens] | [[:d:Q23795688|Q23795688]] |- | | ''[[:d:Q19893432|Kim Katrin Milan]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[mākslinieks]]<br/>[[skolotājs]]<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q974144|pedagogs]]'' | 1984-03-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kim_katrin_milan kim_katrin_milan] | [[:d:Q19893432|Q19893432]] |- | [[Attēls:Kim Scott WikiPortrait at SXSW 2024 taken March 9, 2024.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q58326777|Kim Scott]]'' | | [[autors]]<br/>''[[:d:Q2462658|treneris]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kim_scott kim_scott] | [[:d:Q58326777|Q58326777]] |- | [[Attēls:Kimyoungha.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q140135|Kim Young-ha]]'' | | [[rakstnieks]] | 1968-11-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Dienvidkoreja]] | [https://www.ted.com/speakers/young_ha_kim young_ha_kim] | [[:d:Q140135|Q140135]] |- | | ''[[:d:Q20684882|Kimberley Motley]]'' | | [[advokāts]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kimberley_motley kimberley_motley] | [[:d:Q20684882|Q20684882]] |- | | ''[[:d:Q113109762|Kimberly G. Noble]]'' | | [[profesors]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kimberly_noble kimberly_noble] | [[:d:Q113109762|Q113109762]] |- | [[Attēls:Kimberlé Crenshaw (40901215153).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6409990|Kimberlé Crenshaw]]'' | | [[advokāts]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[filozofs]]<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1959-05-05 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kimberle_crenshaw kimberle_crenshaw] | [[:d:Q6409990|Q6409990]] |- | [[Attēls:Kim Stanley Robinson by Gage Skidmore 2.jpg|center|128px]] | [[Kims Stenlijs Robinsons]] | | ''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]'' | 1952-03-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kim_stanley_robinson kim_stanley_robinson] | [[:d:Q130779|Q130779]] |- | [[Attēls:Kiran Bedi at the SWIM Conference.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q2722085|Kiran Bedi]]'' | | ''[[:d:Q384593|policists]]''<br/>''[[:d:Q10833314|tenisists]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[rakstnieks]] | 1949-06-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/kiran_bedhi kiran_bedhi]<br/>[https://www.ted.com/speakers/816 816] | [[:d:Q2722085|Q2722085]] |- | [[Attēls:Kiran Bir Sethi.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17089348|Kiran Bir Sethi]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1966-04-08 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/kiran_sethi kiran_sethi] | [[:d:Q17089348|Q17089348]] |- | [[Attēls:Kiran Ghandi, 'Madame Ghandi' at 2025 SXSW London.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q28545688|Kiran Gandhi]]'' | | [[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q386854|bundzinieks]]'' | 1989 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/madame_gandhi madame_gandhi] | [[:d:Q28545688|Q28545688]] |- | [[Attēls:Kiran Mazumdar-Shaw HD2014 crop.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q467215|Kiran Mazumdar-Shaw]]'' | | ''[[:d:Q764811|alus meistars]]''<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>[[komersants]] | 1953-03-23 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/kiran_mazumdar_shaw kiran_mazumdar_shaw] | [[:d:Q467215|Q467215]] |- | [[Attēls:Kirby Ferguson by Rachel Lovinger.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23662751|Kirby Ferguson]]'' | | [[kinorežisors]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kirby_ferguson kirby_ferguson] | [[:d:Q23662751|Q23662751]] |- | | ''[[:d:Q23785264|Kirk Citron]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kirk_citron kirk_citron] | [[:d:Q23785264|Q23785264]] |- | | ''[[:d:Q23661631|Kirk Sorensen]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kirk_sorensen kirk_sorensen] | [[:d:Q23661631|Q23661631]] |- | [[Attēls:Kirsty Duncan2019.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3197422|Kirsty Duncan]]'' | | [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q901402|ģeogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]''<br/>''[[:d:Q2066131|sportists]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1966-10-31 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/kirsty_duncan kirsty_duncan] | [[:d:Q3197422|Q3197422]] |- | [[Attēls:Kishore Mahbubani - World Economic Forum Annual Meeting 2011.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q933957|Kishore Mahbubani]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]'' | 1948-10-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Singapūra]] | [https://www.ted.com/speakers/kishore_mahbubani kishore_mahbubani] | [[:d:Q933957|Q933957]] |- | | ''[[:d:Q23748704|Kitra Cahana]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>[[fotogrāfs]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/kitra_cahana kitra_cahana] | [[:d:Q23748704|Q23748704]] |- | | ''[[:d:Q23657081|Klaus Stadlmann]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/klaus_stadlmann klaus_stadlmann] | [[:d:Q23657081|Q23657081]] |- | | ''[[:d:Q115671327|Knut Haanaes]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/knut_haanaes knut_haanaes] | [[:d:Q115671327|Q115671327]] |- | [[Attēls:Colin Powell official Secretary of State photo.jpg|center|128px]] | [[Kolins Pauels]] | | [[politiķis]]<br/>[[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q38239859|army officer]]'' | 1937-04-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/colin_powell colin_powell] | [[:d:Q150851|Q150851]] |- | [[Attēls:Kotchakorn Voraakhom (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q59160125|Kotchakorn Voraakhom]]'' | | [[ainavu arhitekts]]<br/>[[arhitekts]] | 1981 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Taizeme]] | [https://www.ted.com/speakers/kotchakorn_voraakhom kotchakorn_voraakhom] | [[:d:Q59160125|Q59160125]] |- | [[Attēls:Kris Tompkins11.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6437293|Kris Tompkins]]'' | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q16060693|conservationist]]'' | 1950-06-30 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kristine_tompkins kristine_tompkins] | [[:d:Q6437293|Q6437293]] |- | [[Attēls:TED Curator Chris Anderson.jpg|center|128px]] | [[Kriss Andersons (uzņēmējs)|Kriss Andersons]] | | [[žurnālists]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]'' | 1957 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/chris_anderson_ted chris_anderson_ted] | [[:d:Q2536856|Q2536856]] |- | [[Attēls:Chris Hadfield 2011.jpg|center|128px]] | [[Kriss Hedfīlds]] | | [[kosmonauts]]<br/>''[[:d:Q1053574|izpildproducente]]''<br/>[[Lidotājs|aviators]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[ģitārists]]<br/>''[[:d:Q1208175|camera operator]]'' | 1959-08-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/chris_hadfield chris_hadfield] | [[:d:Q1076962|Q1076962]] |- | [[Attēls:Chris Hemsworth - Crime 101.jpg|center|128px]] | [[Kriss Hemsvorts]] | austrāliešu aktieris | [[modele]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[aktieris]] | 1983-08-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/chris_hemsworth chris_hemsworth] | [[:d:Q54314|Q54314]] |- | [[Attēls:Krista Donaldson.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23713567|Krista Donaldson]]'' | | ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]'' | 1973 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/krista_donaldson krista_donaldson] | [[:d:Q23713567|Q23713567]] |- | [[Attēls:Krista tippett 1050.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q6437693|Krista Tippett]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]'' | 1960-11-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/krista_tippett krista_tippett] | [[:d:Q6437693|Q6437693]] |- | [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|center|128px]] | [[Kristalina Georgijeva]] | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[iestādes vadītājs]] | 1953-08-13 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Bulgārija]] | [https://www.ted.com/speakers/kristalina_georgieva kristalina_georgieva] | [[:d:Q265277|Q265277]] |- | | ''[[:d:Q6437748|Kristen Ashburn]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]'' | 1973 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kristen_ashburn kristen_ashburn] | [[:d:Q6437748|Q6437748]] |- | | ''[[:d:Q23760564|Kristen Marhaver]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kristen_marhaver kristen_marhaver] | [[:d:Q23760564|Q23760564]] |- | | ''[[:d:Q90329415|Kristen Wenz]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/kristen_wenz kristen_wenz] | [[:d:Q90329415|Q90329415]] |- | [[Attēls:Kristie L. Ebi, Professor, Center for Health and the Global Environment, University of Washington 3.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q58039850|Kristie L. Ebi]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q1113838|klimatologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q12765408|epidemiologs]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kristie_ebi kristie_ebi] | [[:d:Q58039850|Q58039850]] |- | | ''[[:d:Q57891612|Kristin Poinar]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/kristin_poinar kristin_poinar] | [[:d:Q57891612|Q57891612]] |- | [[Attēls:Kristina Gjerde.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23795680|Kristina Gjerde]]'' | | [[advokāts]] | 1956<br/>1957 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kristina_gjerde kristina_gjerde] | [[:d:Q23795680|Q23795680]] |- | | ''[[:d:Q110816239|Kristopher Alexander]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kris_alexander kris_alexander] | [[:d:Q110816239|Q110816239]] |- | [[Attēls:AI for Good Global Summit 2018 (42155745511).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q27576279|Kriti Sharma]]'' | | ''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]'' | 1988 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kriti_sharma kriti_sharma] | [[:d:Q27576279|Q27576279]] |- | | ''[[:d:Q6449926|Kwabena Boahen]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1326886|elektroinženieris]]''<br/>''[[:d:Q26848923|bioinženieris]]'' | 1964-09-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Gana]] | [https://www.ted.com/speakers/kwabena_boahen kwabena_boahen] | [[:d:Q6449926|Q6449926]] |- | [[Attēls:Kwame Anthony Appiah in 2024 at the Library of Congress Great Hall (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q572741|Kwame Anthony Appiah]]'' | | [[filozofs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | 1954-05-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/anthony_appiah anthony_appiah] | [[:d:Q572741|Q572741]] |- | | ''[[:d:Q6451751|Kym Worthy]]'' | | [[advokāts]]<br/>[[žurnālists]] | 1957 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kym_worthy kym_worthy] | [[:d:Q6451751|Q6451751]] |- | [[Attēls:Kyra D. Gaunt 02.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q63699019|Kyra Gaunt]]'' | | ''[[:d:Q17484288|etnomuzikologi]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kyra_gaunt kyra_gaunt] | [[:d:Q63699019|Q63699019]] |- | [[Attēls:LZ Granderson on New America.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6460513|LZ Granderson]]'' | | ''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>[[žurnālists]] | 1972-03-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/lz_granderson lz_granderson] | [[:d:Q6460513|Q6460513]] |- | [[Attēls:LaToya Ruby Frazier (54162833127).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q19667999|LaToya Ruby Frazier]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q974144|pedagogs]]''<br/>''[[:d:Q674426|kurators]]''<br/>''[[:d:Q18216771|video mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q10774753|performanču mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q18074503|installation artist]]''<br/>''[[:d:Q56884373|book artist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[mākslinieks]] | 1982 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/latoya_ruby_frazier latoya_ruby_frazier] | [[:d:Q19667999|Q19667999]] |- | [[Attēls:Lightbulb-braids.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q64627129|Laetitia Ky]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q3610436|stila konsultants]]''<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''<br/>[[aktieris]] | 1996-06-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kotdivuāra]] | [https://www.ted.com/speakers/laetitia_ky laetitia_ky] | [[:d:Q64627129|Q64627129]] |- | [[Attēls:Lakshmi Pratury.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6479908|Lakshmi Pratury]]'' | | [[uzņēmējs]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/lakshmi_pratury lakshmi_pratury] | [[:d:Q6479908|Q6479908]] |- | | ''[[:d:Q23301825|Lalitesh Katragadda]]'' | | [[inženieris]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/lalitesh_katragadda lalitesh_katragadda] | [[:d:Q23301825|Q23301825]] |- | [[Attēls:Laolu Senbanjo.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q30323325|Laolu Senbanjo]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>[[advokāts]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Nigērija]] | [https://www.ted.com/speakers/laolu_senbanjo laolu_senbanjo] | [[:d:Q30323325|Q30323325]] |- | [[Attēls:Lara Setrakian.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6488591|Lara Setrakian]]'' | | [[žurnālists]] | 1982-02-04 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/lara_setrakian lara_setrakian] | [[:d:Q6488591|Q6488591]] |- | [[Attēls:Larry Brilliant in 2023 04.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2301314|Larry Brilliant]]'' | | ''[[:d:Q12765408|epidemiologs]]''<br/>[[ārsts]]<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>[[uzņēmējs]] | 1944-05-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/larry_brilliant larry_brilliant] | [[:d:Q2301314|Q2301314]] |- | | ''[[:d:Q6490024|Larry Burns]]'' | | [[inženieris]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/larry_burns larry_burns] | [[:d:Q6490024|Q6490024]] |- | | ''[[:d:Q23662777|Larry Smith]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/larry_smith larry_smith] | [[:d:Q23662777|Q23662777]] |- | [[Attēls:Latif Nasser at TED 2025 by Kaila Colbin-3.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23760296|Latif Nasser]]'' | | ''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]'' | 1986-07-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/latif_nasser latif_nasser] | [[:d:Q23760296|Q23760296]] |- | [[Attēls:Laura Boushnak.jpeg|center|128px]] | ''[[:d:Q23767452|Laura Boushnak]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1976 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kuveita]] | [https://www.ted.com/speakers/laura_boushnak laura_boushnak] | [[:d:Q23767452|Q23767452]] |- | | ''[[:d:Q90497004|Laura Galante]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/laura_galante laura_galante] | [[:d:Q90497004|Q90497004]] |- | [[Attēls:LauraJSnyder.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18207085|Laura J. Snyder]]'' | | [[vēsturnieks]]<br/>[[filozofs]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1964 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/laura_snyder laura_snyder] | [[:d:Q18207085|Q18207085]] |- | | ''[[:d:Q23498217|Laura L. Carstensen]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]'' | 1953 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/laura_carstensen laura_carstensen]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1277 1277] | [[:d:Q23498217|Q23498217]] |- | [[Attēls:Dr. Laura M. Boykin.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q21506394|Laura Marie Boykin]]'' | | ''[[:d:Q2374149|botāniķis]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1974 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/laura_boykin laura_boykin] | [[:d:Q21506394|Q21506394]] |- | | ''[[:d:Q21264244|Laura Robinson]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/laura_robinson laura_robinson] | [[:d:Q21264244|Q21264244]] |- | | ''[[:d:Q20675690|Laura Schulz]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/laura_schulz laura_schulz] | [[:d:Q20675690|Q20675690]] |- | | ''[[:d:Q23769557|Laura Trice]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/laura_trice laura_trice] | [[:d:Q23769557|Q23769557]] |- | [[Attēls:Laura Vanderkam at Bullish Conference 2013 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q112537324|Laura Vanderkam]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]'' | 1978 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/laura_vanderkam laura_vanderkam] | [[:d:Q112537324|Q112537324]] |- | [[Attēls:Laurel Braitman.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16738992|Laurel Braitman]]'' | | [[rakstnieks]] | 1978-02-11 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/laurel_braitman laurel_braitman] | [[:d:Q16738992|Q16738992]] |- | [[Attēls:Lauren Sallan in 2023.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q54704043|Lauren Cole Sallan]]'' | | ''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q16037036|paleobiologist]]''<br/>''[[:d:Q4205432|ihtiologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/lauren_sallan lauren_sallan] | [[:d:Q54704043|Q54704043]] |- | | ''[[:d:Q23798375|Lauren Hodge]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/lauren_hodge lauren_hodge] | [[:d:Q23798375|Q23798375]] |- | [[Attēls:Lauren Zalaznick.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23797175|Lauren Zalaznick]]'' | | ''[[:d:Q47541952|producer]]''<br/>[[kinoproducents]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/lauren_zalaznick lauren_zalaznick] | [[:d:Q23797175|Q23797175]] |- | [[Attēls:Laurie Garrett at Poptech shot by Kris Krug.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q11351111|Laurie Garrett]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]] | 1951 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/laurie_garrett laurie_garrett]<br/>[https://www.ted.com/speakers/302 302] | [[:d:Q11351111|Q11351111]] |- | [[Attēls:Laurie Santos (52733234543).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16215537|Laurie R. Santos]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>[[profesors]]<br/>[[direktors]] | 1975 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/laurie_santos laurie_santos] | [[:d:Q16215537|Q16215537]] |- | [[Attēls:Lawrence Lessig May 2017.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q217790|Lawrence Lessig]]'' | | ''[[:d:Q185351|jurists]]''<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''<br/>[[advokāts]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[profesors]]<br/>[[skolotājs]] | 1961-06-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/larry_lessig larry_lessig] | [[:d:Q217790|Q217790]] |- | | ''[[:d:Q6509162|Leah Buechley]]'' | | [[inženieris]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/leah_buechley leah_buechley] | [[:d:Q6509162|Q6509162]] |- | [[Attēls:LeahChaseAp08Crop.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6509170|Leah Chase]]'' | | ''[[:d:Q3427922|restorāna īpašnieks]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]'' | 1923-01-06 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/leah_chase leah_chase] | [[:d:Q6509170|Q6509170]] |- | | ''[[:d:Q81540695|Leah Garcés]]'' | | ''[[:d:Q11966252|animal rights advocate]]'' | 1978-02-18 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/leah_garces leah_garces] | [[:d:Q81540695|Q81540695]] |- | [[Attēls:Leana Wen 2017 04 14.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6509479|Leana Wen]]'' | | [[ārsts]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1983-01-27 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Ķīna]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/leana_wen leana_wen] | [[:d:Q6509479|Q6509479]] |- | [[Attēls:Lee Hyeon-seo (2013).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17306046|Lee Hyeon-seo]]'' | | [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]'' | 1980 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Ziemeļkoreja]] | [https://www.ted.com/speakers/hyeonseo_lee hyeonseo_lee] | [[:d:Q17306046|Q17306046]] |- | [[Attēls:삼성전자 연구원 이진하 트위터 프로필 사진.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q21059962|Lee Jin-ha]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Dienvidkoreja]] | [https://www.ted.com/speakers/jinha_lee jinha_lee] | [[:d:Q21059962|Q21059962]] |- | | ''[[:d:Q23760283|Lee Mokobe]]'' | | [[dzejnieks]] | | ''[[:d:Q2449503|transdzimuma vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/lerato_mokobe lerato_mokobe] | [[:d:Q23760283|Q23760283]] |- | [[Attēls:LeeSmolinAtHarvard.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q437263|Lee Smolin]]'' | | [[astronoms]]<br/>''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1955-06-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/lee_smolin lee_smolin]<br/>[https://www.ted.com/speakers/310 310] | [[:d:Q437263|Q437263]] |- | [[Attēls:Picture of Leila Hoteit.png|center|128px]] | ''[[:d:Q111658783|Leila Hoteit]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1974-05-23 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Libāna]] | [https://www.ted.com/speakers/leila_hoteit leila_hoteit] | [[:d:Q111658783|Q111658783]] |- | | ''[[:d:Q55854926|Leila Pirhaji]]'' | | [[zinātnieks]] | 1986 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Irāna]] | [https://www.ted.com/speakers/leila_pirhaji leila_pirhaji] | [[:d:Q55854926|Q55854926]] |- | [[Attēls:Leila Takayama - PopTech 2012 - Camden Maine USA.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q65733114|Leila Takayama]]'' | | ''[[:d:Q3437279|roboticist]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/leila_takayama leila_takayama] | [[:d:Q65733114|Q65733114]] |- | [[Attēls:LEILI ANVAR.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3229191|Leili Anvar]]'' | | ''[[:d:Q333634|tulkotājs]]''<br/>''[[:d:Q16832248|iranologist]]''<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1967-05-28 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Francija]]<br/>[[Irāna]] | [https://www.ted.com/speakers/leili_anvar leili_anvar] | [[:d:Q3229191|Q3229191]] |- | [[Attēls:Leymah Gbowee (cropped).jpg|center|128px]] | [[Leimaha Gbovī]] | | [[politiķis]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q16323111|miera aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1972-02-01 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Libērija]] | [https://www.ted.com/speakers/leymah_gbowee leymah_gbowee] | [[:d:Q107037|Q107037]] |- | [[Attēls:Lemn Sissay hopemas xmas partyeventful-org-uk low 18 (5273390039).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6521230|Lemn Sissay]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q135301631|broadcaster]]''<br/>[[dzejnieks]] | 1967-05-21<br/>1968 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/lemn_sissay lemn_sissay] | [[:d:Q6521230|Q6521230]] |- | [[Attēls:Lemon Andersen.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6521290|Lemon Andersen]]'' | | [[aktieris]] | 1975-04-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/lemon_andersen lemon_andersen] | [[:d:Q6521290|Q6521290]] |- | [[Attēls:Lennart Green 2006.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5769932|Lennart Green]]'' | | ''[[:d:Q15855449|magician]]'' | 1941-12-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Zviedrija]] | [https://www.ted.com/speakers/lennart_green lennart_green] | [[:d:Q5769932|Q5769932]] |- | [[Attēls:Leo Igwe at TAM 7-12-2012.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q6523857|Leo Igwe]]'' | | ''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>''[[:d:Q10527030|humanist]]'' | 1970-07-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Nigērija]] | [https://www.ted.com/speakers/leo_igwe leo_igwe] | [[:d:Q6523857|Q6523857]] |- | [[Attēls:LeonardSusskindStanfordNov2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q203243|Leonard Susskind]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q118313857|string theorist]]'' | 1940-05-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/leonard_susskind leonard_susskind]<br/>[https://www.ted.com/speakers/992 992] | [[:d:Q203243|Q203243]] |- | | ''[[:d:Q19664256|Leor Weinberger]]'' | | ''[[:d:Q15634281|virusologs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/leor_weinberger leor_weinberger] | [[:d:Q19664256|Q19664256]] |- | [[Attēls:Lera Boroditsky.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6528728|Lera Boroditsky]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q14565186|cognitive scientist]]''<br/>[[profesors]] | 1976-05-08 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Baltkrievija]] | [https://www.ted.com/speakers/lera_boroditsky lera_boroditsky] | [[:d:Q6528728|Q6528728]] |- | [[Attēls:Larry Page in the European Parliament, 17.06.2009.jpg|center|128px]] | [[Lerijs Peidžs]] | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]] | 1973-03-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sergey_brin_and_larry_page sergey_brin_and_larry_page] | [[:d:Q4934|Q4934]] |- | [[Attēls:Dr. Leroy Cronin portrait.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6528921|Leroy Cronin]]'' | | ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]'' | 1973-06-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/lee_cronin lee_cronin] | [[:d:Q6528921|Q6528921]] |- | | ''[[:d:Q4116838|Lesley Hazleton]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q24262594|religious writer]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[orators]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]'' | 1945-09-20 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/lesley_hazleton lesley_hazleton] | [[:d:Q4116838|Q4116838]] |- | | ''[[:d:Q23656887|Leslie Dodson]]'' | | [[žurnālists]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/leslie_dodson leslie_dodson] | [[:d:Q23656887|Q23656887]] |- | [[Attēls:Leslie Herod.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q28480953|Leslie Herod]]'' | | [[politiķis]] | 1982 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/leslie_herod leslie_herod] | [[:d:Q28480953|Q28480953]] |- | | ''[[:d:Q6531033|Leslie Morgan Steiner]]'' | | [[žurnālists]] | 1965-07-20 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/leslie_morgan_steiner leslie_morgan_steiner]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1527 1527] | [[:d:Q6531033|Q6531033]] |- | | ''[[:d:Q6531172|Leslie T. Chang]]'' | | [[žurnālists]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/leslie_chang leslie_chang] | [[:d:Q6531172|Q6531172]] |- | | ''[[:d:Q115671096|Leticia Gasca]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/leticia_gasca leticia_gasca] | [[:d:Q115671096|Q115671096]] |- | | ''[[:d:Q124728014|Levon Biss]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1975 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/levon_biss levon_biss] | [[:d:Q124728014|Q124728014]] |- | [[Attēls:Headshot Lewis Pugh.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q715979|Lewis Pugh]]'' | | ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''<br/>[[advokāts]]<br/>''[[:d:Q10843402|peldētājs]]'' | 1969-12-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/lewis_pugh lewis_pugh] | [[:d:Q715979|Q715979]] |- | | ''[[:d:Q23670651|Leyla Acaroglu]]'' | | ''[[:d:Q2306091|sociologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Turcija]] | [https://www.ted.com/speakers/leyla_acaroglu leyla_acaroglu] | [[:d:Q23670651|Q23670651]] |- | | ''[[:d:Q9337816|Li-Huei Tsai]]'' | | ''[[:d:Q3368718|pathologist]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1960-03-18 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/li_huei_tsai li_huei_tsai] | [[:d:Q9337816|Q9337816]] |- | [[Attēls:POPULATED BY ROBOTS HOW CRYPTOCURRENCY WILL RE-OPEN THE ARCTIC (36920210013).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18342403|Liam Young]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[arhitekts]]<br/>[[kinorežisors]] | 1979-03-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/liam_young liam_young] | [[:d:Q18342403|Q18342403]] |- | [[Attēls:Lian Pin Koh, Founding Director, ConservationDrones.org; and Professor of Applied Ecology and Conservation, University of Adelaide (34299001125) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23670480|Lian Pin Koh]]'' | | ''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]'' | 1976-04-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/lian_pin_koh lian_pin_koh] | [[:d:Q23670480|Q23670480]] |- | [[Attēls:Liana Finck (30817591717) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q62575529|Liana Finck]]'' | | ''[[:d:Q1114448|karikatūrists]]'' | 1986 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/liana_finck liana_finck] | [[:d:Q62575529|Q62575529]] |- | [[Attēls:Lidia Yuknavitch 2141146.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q21067165|Lidia Yuknavitch]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q10843402|peldētājs]]'' | 1963-06-18 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/lidia_yuknavitch lidia_yuknavitch] | [[:d:Q21067165|Q21067165]] |- | | ''[[:d:Q112958470|Liene Ozoliņa]]'' | | ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>''[[:d:Q12347522|etnogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/liene_ozoli_a liene_ozoli_a] | [[:d:Q112958470|Q112958470]] |- | | ''[[:d:Q6547401|Lil Buck]]'' | | ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q17307272|circus performer]]''<br/>''[[:d:Q5716684|dejotājs]]'' | 1988-05-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/lil_buck lil_buck] | [[:d:Q6547401|Q6547401]] |- | [[Attēls:Lili Haydn.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q51603|Lili Haydn]]'' | | [[komponists]]<br/>[[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[vijolnieks]] | 1969-12-25 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/lili_haydn lili_haydn] | [[:d:Q51603|Q51603]] |- | [[Attēls:Lily Tomlin in 2014.jpg|center|128px]] | [[Lilija Tomlina]] | amerikāņu aktrise un komiķe | ''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[scenārists]] | 1939-09-01 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/lily_tomlin lily_tomlin] | [[:d:Q229271|Q229271]] |- | [[Attēls:Lilly Singh SDG 2025.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17403226|Lilly Singh]]'' | | ''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>[[komiķis]]<br/>''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''<br/>''[[:d:Q4110598|videoblogers]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>[[kinorežisors]] | 1988-09-26 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/lilly_singh lilly_singh] | [[:d:Q17403226|Q17403226]] |- | | ''[[:d:Q21552205|Linda A. Hill]]'' | | ''[[:d:Q974144|pedagogs]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | 1956-07-20 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/linda_hill linda_hill] | [[:d:Q21552205|Q21552205]] |- | | ''[[:d:Q23760269|Linda Cliatt-Wayman]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/linda_cliatt_wayman linda_cliatt_wayman] | [[:d:Q23760269|Q23760269]] |- | [[Attēls:Linda Liukas at the Data of Tomorrow Conference 2017 (23496747288) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q20252140|Linda Liukas]]'' | | [[skolotājs]]<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''<br/>[[orators]]<br/>[[programmētājs]]<br/>''[[:d:Q644687|ilustrators]]'' | 1986 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Somija]] | [https://www.ted.com/speakers/linda_liukas linda_liukas] | [[:d:Q20252140|Q20252140]] |- | [[Attēls:Lindiwe Masibuko DA MP.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q937119|Lindiwe Mazibuko]]'' | | [[politiķis]] | 1980-04-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Dienvidāfrika]] | [https://www.ted.com/speakers/lindiwe_mazibuko lindiwe_mazibuko] | [[:d:Q937119|Q937119]] |- | | ''[[:d:Q89161733|Lindsay C Malloy]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/lindsay_malloy lindsay_malloy] | [[:d:Q89161733|Q89161733]] |- | | ''[[:d:Q125649033|Lindsay Morcom]]'' | | ''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''<br/>''[[:d:Q14467526|valodnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/lindsay_morcom lindsay_morcom] | [[:d:Q125649033|Q125649033]] |- | | ''[[:d:Q23712829|Lisa Bu]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/lisa_bu lisa_bu] | [[:d:Q23712829|Q23712829]] |- | [[Attēls:Lisa Damour 2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q79446431|Lisa Damour]]'' | | ''[[:d:Q1113899|klīniskais psihologs]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1970-11-07 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/lisa_damour lisa_damour] | [[:d:Q79446431|Q79446431]] |- | | ''[[:d:Q52394619|Lisa Dyson]]'' | | [[fiziķis]] | 1974 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/lisa_dyson lisa_dyson] | [[:d:Q52394619|Q52394619]] |- | [[Attēls:Lisa Feldman.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6557970|Lisa Feldman Barrett]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1963 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/lisa_feldman_barrett lisa_feldman_barrett] | [[:d:Q6557970|Q6557970]] |- | [[Attēls:Lisa Gansky, entrepreneur, investor and author of The Mesh (15851050897).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6558012|Lisa Gansky]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[komersants]] | 1958-05-01 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/lisa_gansky lisa_gansky] | [[:d:Q6558012|Q6558012]] |- | | ''[[:d:Q13563157|Lisa Genova]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1970-11-22 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/lisa_genova lisa_genova] | [[:d:Q13563157|Q13563157]] |- | [[Attēls:Lisa Harouni (6783963974).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23661649|Lisa Harouni]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/lisa_harouni lisa_harouni] | [[:d:Q23661649|Q23661649]] |- | [[Attēls:Kofi Portrait.png|center|128px]] | ''[[:d:Q6558163|Lisa Kristine]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1965-09-02 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/lisa_kristine lisa_kristine] | [[:d:Q6558163|Q6558163]] |- | [[Attēls:Lisa Margonelli 2011 (6263290261).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23797751|Lisa Margonelli]]'' | | [[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/lisa_margonelli lisa_margonelli] | [[:d:Q23797751|Q23797751]] |- | [[Attēls:Lisa Mosconi (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q65201723|Lisa Mosconi]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>[[ārsts]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/lisa_mosconi lisa_mosconi] | [[:d:Q65201723|Q65201723]] |- | [[Attēls:Lisa P. Jackson official portrait.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q445734|Lisa P. Jackson]]'' | | [[inženieris]]<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]'' | 1962-02-08 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/lisa_jackson lisa_jackson] | [[:d:Q445734|Q445734]] |- | [[Attēls:Liu Bolin painted portrait from Laurent Baillet.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q710377|Liu Bolin]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q18216771|video mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q15095148|grafiti mākslinieks]]'' | 1973-01-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Ķīna]] | [https://www.ted.com/speakers/liu_bolin liu_bolin] | [[:d:Q710377|Q710377]] |- | [[Attēls:Liu Thai Ker, 2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q19561233|Liu Thai Ker]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]'' | 1938-02-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Singapūra]] | [https://www.ted.com/speakers/liu_thai_ker liu_thai_ker] | [[:d:Q19561233|Q19561233]] |- | [[Attēls:Liv Boeree 2019.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q272529|Liv Boeree]]'' | | ''[[:d:Q15295720|poker player]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>[[modele]] | 1984-07-18 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/liv_boeree liv_boeree] | [[:d:Q272529|Q272529]] |- | | ''[[:d:Q120610499|Liz Fosslien]]'' | | ''[[:d:Q2994387|padomdevējs]]''<br/>''[[:d:Q644687|ilustrators]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/liz_fosslien liz_fosslien] | [[:d:Q120610499|Q120610499]] |- | | ''[[:d:Q109566748|Liz Ogbu]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/liz_ogbu liz_ogbu] | [[:d:Q109566748|Q109566748]] |- | [[Attēls:Portrait-liza-donnelly.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6660387|Liza Donnelly]]'' | | ''[[:d:Q1114448|karikatūrists]]'' | 1955-01-26 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/liza_donnelly liza_donnelly] | [[:d:Q6660387|Q6660387]] |- | | ''[[:d:Q51473738|Lonneke Gordijn]]'' | | ''[[:d:Q3391743|visual artist]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1980-03-17 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | ''[[:d:Q29999|Q29999]]'' | [https://www.ted.com/speakers/lonneke_gordijn lonneke_gordijn] | [[:d:Q51473738|Q51473738]] |- | [[Attēls:Napoleoni Loretta by Peter Hodsoll 380dpi.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2617501|Loretta Napoleoni]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1155838|korespondents]]'' | 1955-07-05 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Itālija]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/loretta_napoleoni loretta_napoleoni] | [[:d:Q2617501|Q2617501]] |- | [[Attēls:Loretta Ross The Laura Flanders Show 2017.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q50361895|Loretta Ross]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1953-08-16 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/loretta_j_ross loretta_j_ross] | [[:d:Q50361895|Q50361895]] |- | | ''[[:d:Q6681071|Lori Gottlieb]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1900167|psihoterapeits]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>[[autors]] | 1966-12-20<br/>1967 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/lori_gottlieb lori_gottlieb] | [[:d:Q6681071|Q6681071]] |- | [[Attēls:Privacy and security in a connected age.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6681722|Lorrie Cranor]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | 1971-02-25 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/lorrie_faith_cranor lorrie_faith_cranor] | [[:d:Q6681722|Q6681722]] |- | [[Attēls:Louie Schwartzberg (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3260256|Louis Schwartzberg]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>[[kinooperators]] | 1950-02-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/louie_schwartzberg louie_schwartzberg] | [[:d:Q3260256|Q3260256]] |- | | ''[[:d:Q454074|Louise Leakey]]'' | | ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''<br/>''[[:d:Q3621491|arheologs]]''<br/>''[[:d:Q17488316|prehistorian]]''<br/>''[[:d:Q21272406|paleoanthropologist]]'' | 1972-03-21 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/louise_leakey louise_leakey] | [[:d:Q454074|Q454074]] |- | [[Attēls:Fresco Louise Foto Henk Thomas.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3490296|Louise O. Fresco]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>''[[:d:Q4263842|literatūrkritiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[inženieris]] | 1952-02-11 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | ''[[:d:Q29999|Q29999]]'' | [https://www.ted.com/speakers/louise_fresco louise_fresco] | [[:d:Q3490296|Q3490296]] |- | | ''[[:d:Q11763228|Luca Turin]]'' | | ''[[:d:Q5287861|tehnoloģiju nodaļas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''<br/>''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1953-11-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Libāna]] | [https://www.ted.com/speakers/luca_turin luca_turin] | [[:d:Q11763228|Q11763228]] |- | | ''[[:d:Q90257762|Lucas N. Joppa]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q350979|zoologs]]''<br/>''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/lucas_joppa lucas_joppa] | [[:d:Q90257762|Q90257762]] |- | [[Attēls:Lucianne Walkowicz (cropped).png|center|128px]] | ''[[:d:Q23656158|Lucianne M. Walkowicz]]'' | | [[astronoms]] | 1979 | [[nebināra dzimtes identitāte]] | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/lucianne_walkowicz lucianne_walkowicz] | [[:d:Q23656158|Q23656158]] |- | [[Attēls:LuciePinson2021.png|center|128px]] | ''[[:d:Q104081019|Lucie Pinson]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1985 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/lucie_pinson lucie_pinson] | [[:d:Q104081019|Q104081019]] |- | [[Attēls:TEDxAmsterdam Live 0511 (5933038975).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16194527|Lucien Engelen]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1962-07-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/lucien_engelen lucien_engelen] | [[:d:Q16194527|Q16194527]] |- | | ''[[:d:Q69619569|Lucy C. Hone]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/lucy_hone lucy_hone] | [[:d:Q69619569|Q69619569]] |- | | ''[[:d:Q33127640|Lucy Cooke]]'' | | ''[[:d:Q350979|zoologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q2059704|TV režisors]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>''[[:d:Q11814411|documentarian]]''<br/>[[fotogrāfs]]<br/>[[kinorežisors]] | 1970-03-22 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/lucy_cooke lucy_cooke] | [[:d:Q33127640|Q33127640]] |- | [[Attēls:Lucy McBath, official portrait, 116th Congress.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q54358424|Lucy McBath]]'' | | ''[[:d:Q101539|lidaparāta stjuarts]]''<br/>[[politiķis]] | 1960-06-01 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/lucy_mcbath lucy_mcbath] | [[:d:Q54358424|Q54358424]] |- | [[Attēls:LucyMcRae-byPhilipRomano.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23662194|Lucy McRae]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q11977439|interaction designer]]''<br/>[[fotogrāfs]]<br/>[[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]<br/>''[[:d:Q3317836|modeler]]'' | 1979 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/lucy_mcrae lucy_mcrae] | [[:d:Q23662194|Q23662194]] |- | | ''[[:d:Q86901696|Ludmila Rattis]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/ludmila_rattis ludmila_rattis] | [[:d:Q86901696|Q86901696]] |- | | ''[[:d:Q23662726|Ludwick Marishane]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ludwick_marishane ludwick_marishane] | [[:d:Q23662726|Q23662726]] |- | | ''[[:d:Q68704888|Luhan Yang]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/luhan_yang luhan_yang] | [[:d:Q68704888|Q68704888]] |- | | ''[[:d:Q28086279|Luis Zayas]]'' | | ''[[:d:Q15319501|social scientist]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/luis_zayas luis_zayas] | [[:d:Q28086279|Q28086279]] |- | [[Attēls:Wikimania 2015 - Day 2 (18) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q92984|Luis von Ahn]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1978-08-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Gvatemala]] | [https://www.ted.com/speakers/luis_von_ahn luis_von_ahn] | [[:d:Q92984|Q92984]] |- | [[Attēls:2025-04-29-Luisa Neubauer-Maischberger-2989.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q61625543|Luisa Neubauer]]'' | | ''[[:d:Q61048378|climate activist]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q901402|ģeogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 1996-04-21 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/luisa_neubauer luisa_neubauer] | [[:d:Q61625543|Q61625543]] |- | [[Attēls:Luke Sital-Singh (Haldern Pop Festival 2014) IMGP1705 smial wp.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16232430|Luke Sital-Singh]]'' | | ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]'' | 1988-03-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/luke_sital_singh luke_sital_singh] | [[:d:Q16232430|Q16232430]] |- | | ''[[:d:Q23727939|Luke Syson]]'' | | ''[[:d:Q674426|kurators]]''<br/>[[direktors]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/luke_syson luke_syson] | [[:d:Q23727939|Q23727939]] |- | | ''[[:d:Q6702999|Luma Mufleh]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>[[treneris]]<br/>[[autors]]<br/>[[skolotājs]]<br/>''[[:d:Q111535220|nonprofit administrator]]'' | 1975-03-01 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/luma_mufleh luma_mufleh] | [[:d:Q6702999|Q6702999]] |- | | ''[[:d:Q27494203|Luvvie Ajayi]]'' | | ''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>[[orators]]<br/>''[[:d:Q70591255|digital strategist]]'' | 1985-01-05 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Nigērija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/luvvie_ajayi luvvie_ajayi] | [[:d:Q27494203|Q27494203]] |- | [[Attēls:Lynn Rothschild 2006.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4795205|Lynn J. Rothschild]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]'' | 1957-05-11 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/lynn_rothschild lynn_rothschild] | [[:d:Q4795205|Q4795205]] |- | | ''[[:d:Q91830904|Lýdia Machová]]'' | | [[poliglots]] | 1989-04-02 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/lydia_machova lydia_machova] | [[:d:Q91830904|Q91830904]] |- | [[Attēls:Leland Melvin.jpg|center|128px]] | [[Līlends Melvins]] | | [[kosmonauts]]<br/>''[[:d:Q19204627|amerikāņu futbola spēlētājs]]''<br/>[[inženieris]] | 1964-02-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/leland_melvin leland_melvin] | [[:d:Q632907|Q632907]] |- | [[Attēls:Lc3 2018 (263682303) (cropped).jpeg|center|128px]] | [[Līnuss Tūrvaldss]] | Somijas zviedru-amerikāņu programmētājs | [[programmētājs]]<br/>[[programmatūras izstrādātājs]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]<br/>[[uzņēmējs]] | 1969-12-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Somija]] | [https://www.ted.com/speakers/linus_torvalds linus_torvalds] | [[:d:Q34253|Q34253]] |- | | ''[[:d:Q60655946|M. Saad Bhamla]]'' | | ''[[:d:Q108348508|biomechanic]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/saad_bhamla saad_bhamla] | [[:d:Q60655946|Q60655946]] |- | [[Attēls:Ma Jun - Annual Meeting of the New Champions 2012 crop.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q986613|Ma Jun]]'' | | ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q15931838|investigative journalist]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]'' | 1968-05-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Ķīna]] | [https://www.ted.com/speakers/jun_ma jun_ma] | [[:d:Q986613|Q986613]] |- | [[Attēls:Ma Yansong World Economic Forum 2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q8048959|Ma Yansong]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1975 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Ķīna]] | [https://www.ted.com/speakers/ma_yansong ma_yansong] | [[:d:Q8048959|Q8048959]] |- | [[Attēls:Maajid Nawaz speaking at LibDem campaign event.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6721039|Maajid Nawaz]]'' | | [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1977-11-02<br/>1978 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/maajid_nawaz maajid_nawaz] | [[:d:Q6721039|Q6721039]] |- | [[Attēls:Mac Barnett at National Book Festival 2025.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6722199|Mac Barnett]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]'' | 1982-08-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mac_barnett mac_barnett] | [[:d:Q6722199|Q6722199]] |- | | ''[[:d:Q23782713|Mac Stone]]'' | | [[fotogrāfs]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/mac_stone mac_stone] | [[:d:Q23782713|Q23782713]] |- | | ''[[:d:Q113976785|Machine Dazzle]]'' | | [[gleznotājs]] | 1972 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/machine_dazzle machine_dazzle] | [[:d:Q113976785|Q113976785]] |- | [[Attēls:Madison McFerrin - 51627141277.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q58413987|Madison McFerrin]]'' | | [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]'' | 1991-11-05 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/madison_mcferrin madison_mcferrin] | [[:d:Q58413987|Q58413987]] |- | [[Attēls:Madeleine Albright 1997.jpg|center|128px]] | [[Medlina Olbraita|Madlēna Olbraita]] | amerikāņu politiķe | [[diplomāts]]<br/>[[politiķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>[[vēstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''<br/>[[ministrs]]<br/>''[[:d:Q7330070|ārlietu ministrs]]''<br/>''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]'' | 1937-05-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Čehoslovākija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/madeleine_albright madeleine_albright]<br/>[https://www.ted.com/speakers/814 814] | [[:d:Q174438|Q174438]] |- | | ''[[:d:Q125320068|Mads Tang-Christensen]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/mads_tang_christensen mads_tang_christensen] | [[:d:Q125320068|Q125320068]] |- | [[Attēls:Mae Carol Jemison.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q34091|Mae Jemison]]'' | | [[kosmonauts]]<br/>[[ārsts]]<br/>[[profesors]]<br/>[[fiziķis]]<br/>[[aktieris]]<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]'' | 1956-10-17 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mae_jemison mae_jemison]<br/>[https://www.ted.com/speakers/444 444] | [[:d:Q34091|Q34091]] |- | [[Attēls:Magatte Wade 2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q30547266|Magatte Wade]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1976 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Senegāla]] | [https://www.ted.com/speakers/magatte_wade magatte_wade] | [[:d:Q30547266|Q30547266]] |- | | ''[[:d:Q84076056|Magda Sayeg]]'' | | [[mākslinieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/magda_sayeg magda_sayeg] | [[:d:Q84076056|Q84076056]] |- | | ''[[:d:Q600738|Magnus Larsson]]'' | | ''[[:d:Q10833314|tenisists]]'' | 1970-03-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Zviedrija]] | [https://www.ted.com/speakers/magnus_larsson magnus_larsson] | [[:d:Q600738|Q600738]] |- | | ''[[:d:Q115735933|Mahendra Singhi]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/mahendra_singhi mahendra_singhi] | [[:d:Q115735933|Q115735933]] |- | [[Attēls:Mai Lan.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15211605|Mai Lan]]'' | | [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[mūziķis]] | 1982 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/mai_lan mai_lan] | [[:d:Q15211605|Q15211605]] |- | [[Attēls:Maira kalman 2010.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6736888|Maira Kalman]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q644687|ilustrators]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q3391743|visual artist]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1949 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/maira_kalman maira_kalman] | [[:d:Q6736888|Q6736888]] |- | [[Attēls:Majora-Carter-headshot.png|center|128px]] | ''[[:d:Q6738379|Majora Carter]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]''<br/>''[[:d:Q104541864|urban activist]]'' | 1966-10-27 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/majora_carter majora_carter] | [[:d:Q6738379|Q6738379]] |- | [[Attēls:Malcolm Gladwell 2014 (cropped) -2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q318429|Malcolm Gladwell]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 1963-09-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/malcolm_gladwell malcolm_gladwell] | [[:d:Q318429|Q318429]] |- | | ''[[:d:Q23713725|Malcolm London]]'' | | [[dzejnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/malcolm_london malcolm_london] | [[:d:Q23713725|Q23713725]] |- | [[Attēls:MalcomMcLarenspeaking.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q325377|Malcolm McLaren]]'' | | [[dziedātājs]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>[[talantu aģentūra]]<br/>[[mūzikas producents]]<br/>''[[:d:Q1320883|menedžeris]]''<br/>''[[:d:Q21550489|konceptuālais mākslinieks]]'' | 1946-01-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/malcolm_mclaren malcolm_mclaren] | [[:d:Q325377|Q325377]] |- | [[Attēls:Mallika-sarabhai-before-performance-saarang-2011-iit-madras.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3518417|Mallika Sarabhai]]'' | | [[aktieris]]<br/>[[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[kinorežisors]] | 1954-05-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/mallika_sarabhai mallika_sarabhai] | [[:d:Q3518417|Q3518417]] |- | [[Attēls:Rp23wiki-67.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1525015|Malte Spitz]]'' | | [[politiķis]] | 1984-04-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/malte_spitz malte_spitz] | [[:d:Q1525015|Q1525015]] |- | [[Attēls:Malala Yousafzai at the 2024 Toronto International Film Festival 5.jpg|center|128px]] | [[Malāla Jūsafzaja]] | pakistāniešu sieviešu tiesību aktīviste | ''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>''[[:d:Q11774156|memoirist]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]'' | 1997-07-12 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Pakistāna]] | [https://www.ted.com/speakers/malala_yousafzai malala_yousafzai] | [[:d:Q32732|Q32732]] |- | [[Attēls:Manal al-Shraif face (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q445754|Manal al-Sharif]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]'' | 1979-04-25 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Saūda Arābija]] | [https://www.ted.com/speakers/manal_al_sharif manal_al_sharif]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1587 1587] | [[:d:Q445754|Q445754]] |- | | ''[[:d:Q23782698|Mandy Len Catron]]'' | | [[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/mandy_len_catron mandy_len_catron] | [[:d:Q23782698|Q23782698]] |- | [[Attēls:Mandë Holford at World Economic Forum.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q55264577|Mandë Holford]]'' | | [[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mande_holford mande_holford] | [[:d:Q55264577|Q55264577]] |- | | ''[[:d:Q41571330|Manoush Zomorodi]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 1973-06-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/manoush_zomorodi manoush_zomorodi] | [[:d:Q41571330|Q41571330]] |- | [[Attēls:Manu Prakash at TED.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q22063727|Manu Prakash]]'' | | ''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q26848923|bioinženieris]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/manu_prakash manu_prakash] | [[:d:Q22063727|Q22063727]] |- | [[Attēls:Manuel Lima.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6752682|Manuel Lima]]'' | | ''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1978-05-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Portugāle]] | [https://www.ted.com/speakers/manuel_lima manuel_lima] | [[:d:Q6752682|Q6752682]] |- | [[Attēls:Mar Hershenson.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q87147801|Mar Hershenson]]'' | | [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>[[komersants]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Spānija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mar_hershenson mar_hershenson] | [[:d:Q87147801|Q87147801]] |- | | ''[[:d:Q91998245|Marah J. Hardt]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q3546255|okeanogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]'' | 1978 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/marah_j_hardt marah_j_hardt] | [[:d:Q91998245|Q91998245]] |- | [[Attēls:Marc Abraham in Chile with AECH 01.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6755336|Marc Abrahams]]'' | | ''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>''[[:d:Q3579163|scientific editor]]'' | 1956 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/marc_abrahams marc_abrahams] | [[:d:Q6755336|Q6755336]] |- | [[Attēls:Marc Bamuthi Joseph, interview with YBCA (July 2014).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6755368|Marc Bamuthi Joseph]]'' | | ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q8178443|libretists]]''<br/>[[dramaturgs]] | 1975 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/marc_bamuthi_joseph marc_bamuthi_joseph] | [[:d:Q6755368|Q6755368]] |- | | ''[[:d:Q23662529|Marc Goodman]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/marc_goodman marc_goodman] | [[:d:Q23662529|Q23662529]] |- | [[Attēls:Marc koska.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6755670|Marc Koska]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1961-03-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/marc_koska marc_koska] | [[:d:Q6755670|Q6755670]] |- | | ''[[:d:Q19881192|Marc Kushner]]'' | | [[arhitekts]] | 1977-09-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/marc_kushner marc_kushner] | [[:d:Q19881192|Q19881192]] |- | [[Attēls:Acting Director of the National Museum of American History Marc Jay Pachter.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15917299|Marc Pachter]]'' | | ''[[:d:Q780596|mākslas kurators]]'' | 1943-05-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/marc_pachter marc_pachter] | [[:d:Q15917299|Q15917299]] |- | [[Attēls:Marc raibert cebit hannover 2018.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6755817|Marc Raibert]]'' | | [[inženieris]] | 1949-10-22<br/>1949-12-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/marc_raibert marc_raibert] | [[:d:Q6755817|Q6755817]] |- | | ''[[:d:Q92425263|Marc Z Miskin]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/marc_miskin marc_miskin] | [[:d:Q92425263|Q92425263]] |- | [[Attēls:MarcelDicke2007.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18521479|Marcel Dicke]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q3055126|entomologs]]'' | 1957-11-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | ''[[:d:Q29999|Q29999]]'' | [https://www.ted.com/speakers/marcel_dicke marcel_dicke] | [[:d:Q18521479|Q18521479]] |- | [[Attēls:Marcelo Mena.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q44010940|Marcelo Mena]]'' | | ''[[:d:Q13582652|būvinženieris]]''<br/>[[politiķis]] | 1975-03-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Čīle]] | [https://www.ted.com/speakers/marcelo_mena_carrasco marcelo_mena_carrasco] | [[:d:Q44010940|Q44010940]] |- | | ''[[:d:Q23303134|Marcin Jakubowski]]'' | | | 1972 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/marcin_jakubowski marcin_jakubowski] | [[:d:Q23303134|Q23303134]] |- | [[Attēls:MarcoAlverà.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q43191861|Marco Alverà]]'' | | ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]'' | 1975-08-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Itālija]] | [https://www.ted.com/speakers/marco_alvera marco_alvera] | [[:d:Q43191861|Q43191861]] |- | | ''[[:d:Q23728391|Marco Annunziata]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/marco_annunziata marco_annunziata] | [[:d:Q23728391|Q23728391]] |- | [[Attēls:Marco Tempest.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q124966|Marco Tempest]]'' | | [[Režisors|teātra režisors]]<br/>''[[:d:Q15855449|magician]]'' | 1964-12-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Šveice]] | [https://www.ted.com/speakers/marco_tempest marco_tempest] | [[:d:Q124966|Q124966]] |- | | ''[[:d:Q18352586|Marcus Byrne]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Dienvidāfrika]] | [https://www.ted.com/speakers/marcus_byrne marcus_byrne] | [[:d:Q18352586|Q18352586]] |- | [[Attēls:Sautoy2 cropped.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q536457|Marcus du Sautoy]]'' | | [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1965-08-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/marcus_du_sautoy marcus_du_sautoy]<br/>[https://www.ted.com/speakers/420 420] | [[:d:Q536457|Q536457]] |- | | ''[[:d:Q101242984|Margaret Bourdeaux]]'' | | ''[[:d:Q18121578|directeur de recherche]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/margaret_bourdeaux margaret_bourdeaux] | [[:d:Q101242984|Q101242984]] |- | | ''[[:d:Q23765418|Margaret Gould Stewart]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/margaret_stewart margaret_stewart] | [[:d:Q23765418|Q23765418]] |- | [[Attēls:Margaret Heffernan.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6759505|Margaret Heffernan]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q2462658|treneris]]'' | 1955-06-16 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/margaret_heffernan margaret_heffernan] | [[:d:Q6759505|Q6759505]] |- | [[Attēls:Margaret Levi (48747801107).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6759639|Margaret Levi]]'' | | ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1947-03-05 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/margaret_levi margaret_levi] | [[:d:Q6759639|Q6759639]] |- | [[Attēls:MargaretMitchell2022.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q50346871|Margaret Mitchell]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q123574267|AI ethicist]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/margaret_mitchell margaret_mitchell] | [[:d:Q50346871|Q50346871]] |- | [[Attēls:Margaret Wertheim speaking at TED in 2009 (cropped closer).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4990332|Margaret Wertheim]]'' | | [[fiziķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[matemātiķis]] | 1958-08-20 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/margaret_wertheim margaret_wertheim]<br/>[https://www.ted.com/speakers/334 334] | [[:d:Q4990332|Q4990332]] |- | [[Attēls:Margrethe Vestager by Christian Ursilva (2026).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q270820|Margrethe Vestager]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[dzejnieks]] | 1968-04-13 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Dānijas Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/margrethe_vestager margrethe_vestager] | [[:d:Q270820|Q270820]] |- | | ''[[:d:Q23671015|Maria Bezaitis]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/maria_bezaitis maria_bezaitis] | [[:d:Q23671015|Q23671015]] |- | [[Attēls:Maria DAMANAKI.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q261709|Maria Damanaki]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[inženieris]] | 1952-05-31 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Grieķija]] | [https://www.ted.com/speakers/maria_damanaki maria_damanaki] | [[:d:Q261709|Q261709]] |- | [[Attēls:Maria Popova.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6761505|Maria Popova]]'' | | [[rakstnieks]] | 1984-07-28 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Bulgārija]] | [https://www.ted.com/speakers/maria_popova maria_popova] | [[:d:Q6761505|Q6761505]] |- | | ''[[:d:Q28025108|Maria Van Kerkhove]]'' | | ''[[:d:Q12765408|epidemiologs]]'' | 1977-02-20 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/maria_van_kerkhove maria_van_kerkhove] | [[:d:Q28025108|Q28025108]] |- | | ''[[:d:Q24083392|Mariam Veiszadeh]]'' | | [[advokāts]] | 1984 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/mariam_veiszadeh_TEDxSydney20170615-22177 mariam_veiszadeh_TEDxSydney20170615-22177] | [[:d:Q24083392|Q24083392]] |- | [[Attēls:Marian Bantjes Pop!Tech.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3847649|Marian Bantjes]]'' | | [[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q644687|ilustrators]]''<br/>''[[:d:Q1229025|tipogrāfs]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1963-03-23 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/marian_bantjes marian_bantjes] | [[:d:Q3847649|Q3847649]] |- | [[Attēls:Marian Wright Edelman, 2010 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1896700|Marian Wright Edelman]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[advokāts]]<br/>''[[:d:Q85305832|children's rights activist]]'' | 1939-06-06 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/marian_wright_edelman marian_wright_edelman] | [[:d:Q1896700|Q1896700]] |- | [[Attēls:Mariana Mazzucato.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15127513|Mariana Mazzucato]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[autors]] | 1968-06-16 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Itālija]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/mariana_mazzucato mariana_mazzucato] | [[:d:Q15127513|Q15127513]] |- | | ''[[:d:Q55688837|Mariano Sigman]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[fiziķis]]<br/>[[rakstnieks]] | 1972 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Argentīna]] | [https://www.ted.com/speakers/mariano_sigman mariano_sigman] | [[:d:Q55688837|Q55688837]] |- | [[Attēls:Murray Gell-Mann - World Economic Forum Annual Meeting 2012.jpg|center|128px]] | [[Marijs Gells-Manns]] | | ''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''<br/>[[fiziķis]] | 1929-09-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/murray_gell_mann murray_gell_mann]<br/>[https://www.ted.com/speakers/173 173] | [[:d:Q172840|Q172840]] |- | | ''[[:d:Q88976878|Marily Oppezzo]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/marily_oppezzo marily_oppezzo] | [[:d:Q88976878|Q88976878]] |- | [[Attēls:Marilyn Waring 2020 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q268510|Marilyn Waring]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[zemnieks]]<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | 1952-10-07 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Jaunzēlande]] | [https://www.ted.com/speakers/marilyn_waring marilyn_waring] | [[:d:Q268510|Q268510]] |- | [[Attēls:Marina Abramović. The Cleaner (45524492341).jpg|center|128px]] | [[Marina Abramoviča]] | | ''[[:d:Q10774753|performanču mākslinieks]]''<br/>[[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q18216771|video mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q19850998|skaņu mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q2707485|scenogrāfs]]''<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[mākslinieks]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q3391743|visual artist]]'' | 1946-11-30 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | ''[[:d:Q1290149|Federal People's Republic of Yugoslavia]]''<br/>[[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika]]<br/>''[[:d:Q838261|Dienvidslāvijas Federatīvā Republika]]''<br/>[[Serbija un Melnkalne]]<br/>[[Serbija]]<br/>[[Dienvidslāvija]] | [https://www.ted.com/speakers/marina_abramovic marina_abramovic] | [[:d:Q47496|Q47496]] |- | | ''[[:d:Q23760166|Marisa Fick-Jordan]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/marisa_fick_jordan marisa_fick_jordan] | [[:d:Q23760166|Q23760166]] |- | | ''[[:d:Q113679918|Marisa Franco]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/marisa_franco marisa_franco] | [[:d:Q113679918|Q113679918]] |- | [[Attēls:Nacht van de Radicale Vernieuwing (44737558181) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q33044550|Marjan van Aubel]]'' | | ''[[:d:Q7541856|keramiķis]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1985 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | ''[[:d:Q29999|Q29999]]'' | [https://www.ted.com/speakers/marjan_van_aubel marjan_van_aubel] | [[:d:Q33044550|Q33044550]] |- | [[Attēls:Mark Applebaum at TEDx Stanford (7231657568).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6766581|Mark Applebaum]]'' | | [[komponists]]<br/>[[profesors]]<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[mūziķis]] | 1967 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mark_applebaum mark_applebaum] | [[:d:Q6766581|Q6766581]] |- | | ''[[:d:Q23784752|Mark Bezos]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q20623701|space tourist]]'' | 1969-05-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mark_bezos mark_bezos] | [[:d:Q23784752|Q23784752]] |- | [[Attēls:Mark Bittman 2017.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3294002|Mark Bittman]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]'' | 1950-02-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mark_bittman mark_bittman]<br/>[https://www.ted.com/speakers/234 234] | [[:d:Q3294002|Q3294002]] |- | [[Attēls:Mark Forsyth portrait.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16216552|Mark Forsyth]]'' | | ''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q16312408|etymologist]]''<br/>[[žurnālists]] | 1977-04-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/mark_forsyth mark_forsyth] | [[:d:Q16216552|Q16216552]] |- | [[Attēls:Mark Kendall (born 1972) in the video 'WearOptimo and ANU – towards a healthcare future within the fourth industrial revolution'.png|center|128px]] | ''[[:d:Q23670507|Mark Kendall]]'' | | ''[[:d:Q19902880|biomedicīnas inženieris]]'' | 1972-04-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/mark_kendall mark_kendall] | [[:d:Q23670507|Q23670507]] |- | | ''[[:d:Q15994669|Mark Pagel]]'' | | ''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1954-06-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mark_pagel mark_pagel] | [[:d:Q15994669|Q15994669]] |- | [[Attēls:D07cd11-Guarup-Xingu-2007-Sue photos (22).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6769279|Mark Plotkin]]'' | | ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q2374149|botāniķis]]''<br/>''[[:d:Q32518759|ethnobotanist]]'' | 1955-05-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mark_plotkin mark_plotkin] | [[:d:Q6769279|Q6769279]] |- | [[Attēls:Mark Pollock.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6769287|Mark Pollock]]'' | | ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''<br/>''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q13382576|airētājs]]'' | 1976-02-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Īrija]] | [https://www.ted.com/speakers/mark_pollock mark_pollock] | [[:d:Q6769287|Q6769287]] |- | | ''[[:d:Q23662165|Mark Raymond]]'' | | [[arhitekts]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/mark_raymond mark_raymond] | [[:d:Q23662165|Q23662165]] |- | [[Attēls:Mark Ronson and Jennifer Su, 2011 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q425821|Mark Ronson]]'' | | [[mūzikas producents]]<br/>[[diskžokejs]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>[[dziedātājs]] | 1975-09-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mark_ronson mark_ronson] | [[:d:Q425821|Q425821]] |- | | ''[[:d:Q6769512|Mark Roth]]'' | | ''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]'' | 1958 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mark_roth mark_roth] | [[:d:Q6769512|Q6769512]] |- | | ''[[:d:Q23713549|Mark Shaw]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/mark_shaw mark_shaw] | [[:d:Q23713549|Q23713549]] |- | | ''[[:d:Q51002222|Mark W. Tyndall]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/mark_tyndall mark_tyndall] | [[:d:Q51002222|Q51002222]] |- | [[Attēls:Mark Z. Jacobson.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6770480|Mark Z. Jacobson]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1113838|klimatologs]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q19377727|vides inženieris]]''<br/>[[inženieris]]<br/>[[zinātnieks]] | 1965 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mark_z_jacobson mark_z_jacobson] | [[:d:Q6770480|Q6770480]] |- | | ''[[:d:Q23662733|Markham Nolan]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/markham_nolan markham_nolan] | [[:d:Q23662733|Q23662733]] |- | | ''[[:d:Q23656649|Markus Fischer]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/markus_fischer markus_fischer] | [[:d:Q23656649|Q23656649]] |- | [[Attēls:Markus giesler.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1789020|Markus Giesler]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q104629540|editor]]'' | 1976-07-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/markus_giesler markus_giesler] | [[:d:Q1789020|Q1789020]] |- | | ''[[:d:Q16751209|Marla Spivak]]'' | | ''[[:d:Q350979|zoologs]]''<br/>''[[:d:Q3055126|entomologs]]'' | 1955 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/marla_spivak marla_spivak] | [[:d:Q16751209|Q16751209]] |- | [[Attēls:Marlene Zuk, Palmerston North City Library.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q7472231|Marlene Zuk]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]''<br/>''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]'' | 1956-05-20 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/marlene_zuk marlene_zuk] | [[:d:Q7472231|Q7472231]] |- | [[Attēls:1 martha minow commencement 2010 harvard.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q522066|Martha Minow]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[advokāts]]<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]'' | 1954-12-06 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/martha_minow martha_minow] | [[:d:Q522066|Q522066]] |- | [[Attēls:Martin Ford Speaking July 2016.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q19971558|Martin Ford]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q846430|futurist]]''<br/>[[orators]]<br/>[[komersants]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/martin_ford martin_ford] | [[:d:Q19971558|Q19971558]] |- | | ''[[:d:Q23656755|Martin Hanczyc]]'' | | ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/martin_hanczyc martin_hanczyc] | [[:d:Q23656755|Q23656755]] |- | [[Attēls:Martin Jacques (2012).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6775790|Martin Jacques]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q135301631|broadcaster]]'' | 1945-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/martin_jacques martin_jacques] | [[:d:Q6775790|Q6775790]] |- | [[Attēls:Martin Lockley - Dinosaur Age Meets the Space Age at NASA Goddard (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6776022|Martin Lockley]]'' | | ''[[:d:Q1662561|paleontologs]]'' | 1950-03-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/martin_lockley_TEDxMileHigh20220806-51475 martin_lockley_TEDxMileHigh20220806-51475] | [[:d:Q6776022|Q6776022]] |- | | ''[[:d:Q20011313|Martin Pistorius]]'' | | [[autors]]<br/>''[[:d:Q6859454|tīmekļa izstrādātājs]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1975-12-31 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Dienvidāfrika]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/martin_pistorius martin_pistorius] | [[:d:Q20011313|Q20011313]] |- | [[Attēls:Official portrait of Lord Rees of Ludlow crop 2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q335213|Martin Rees]]'' | | [[fiziķis]]<br/>[[astronoms]]<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q2998308|kosmologs]]'' | 1942-06-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/sir_martin_rees sir_martin_rees] | [[:d:Q335213|Q335213]] |- | [[Attēls:Martin Seligman Philadelphia 2009.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q320927|Martin Seligman]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q18437198|bridža spēlētājs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1942-08-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/martin_seligman martin_seligman] | [[:d:Q320927|Q320927]] |- | [[Attēls:Photo of filmmaker Martin Villeneuve, April 2015.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3295670|Martin Villeneuve]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[scenārists]]<br/>[[kinorežisors]] | 1978-03-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/martin_villeneuve martin_villeneuve] | [[:d:Q3295670|Q3295670]] |- | | ''[[:d:Q30754553|Martina Flor]]'' | | [[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/martina_flor martina_flor] | [[:d:Q30754553|Q30754553]] |- | [[Attēls:Martine-Rothblatt2-5773.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6777103|Martine Rothblatt]]'' | | [[advokāts]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q19509201|LGBTQ rights activist]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1954-10-10 | ''[[:d:Q1052281|transdzimuma sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/martine_rothblatt martine_rothblatt] | [[:d:Q6777103|Q6777103]] |- | [[Attēls:Marvin Rees - 2023 (52717617130) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q24039198|Marvin Rees]]'' | | [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q837703|non-executive director]]'' | 1972-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/marvin_rees marvin_rees] | [[:d:Q24039198|Q24039198]] |- | [[Attēls:Marwa Al-Sabouni.png|center|128px]] | ''[[:d:Q71169687|Marwa Al-Sabouni]]'' | | [[arhitekts]]<br/>[[rakstnieks]] | 1981-09-18 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Sīrija]] | [https://www.ted.com/speakers/marwa_al_sabouni marwa_al_sabouni] | [[:d:Q71169687|Q71169687]] |- | [[Attēls:Mary Ann Sieghart at Chiswick Book Festival (51456855512) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6778913|Mary Ann Sieghart]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]'' | 1961-08-06 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/mary_ann_sieghart mary_ann_sieghart] | [[:d:Q6778913|Q6778913]] |- | | ''[[:d:Q114731911|Mary Ellen Hannibal]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/mary_ellen_hannibal mary_ellen_hannibal] | [[:d:Q114731911|Q114731911]] |- | [[Attēls:Mary Gray, Microsoft Research, December 2015 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q59434193|Mary L. Gray]]'' | | ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q6386271|media scholar]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mary_gray mary_gray] | [[:d:Q59434193|Q59434193]] |- | [[Attēls:Mlj feb 25-hires.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q41638|Mary Lou Jepsen]]'' | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1965-04-06 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mary_lou_jepsen mary_lou_jepsen]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1465 1465] | [[:d:Q41638|Q41638]] |- | | ''[[:d:Q123557701|Mary Maker]]'' | | [[skolotājs]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Dienvidsudāna]] | [https://www.ted.com/speakers/mary_maker mary_maker] | [[:d:Q123557701|Q123557701]] |- | [[Attēls:Mary Norris 2019 Texas Book Festival.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q20979342|Mary Norris]]'' | | [[žurnālists]] | 1952-02-07 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mary_norris mary_norris] | [[:d:Q20979342|Q20979342]] |- | [[Attēls:2025 Mary Roach at the Library of Congress on 25 September (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q444136|Mary Roach]]'' | | ''[[:d:Q18533509|medical writer]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q123853167|magazine writer]]'' | 1959-03-20 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mary_roach mary_roach] | [[:d:Q444136|Q444136]] |- | [[Attēls:MARY T. BASSETT in 2023 06.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23767444|Mary Travis Bassett]]'' | | ''[[:d:Q12765408|epidemiologs]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mary_bassett mary_bassett] | [[:d:Q23767444|Q23767444]] |- | | ''[[:d:Q108913675|Mary Ziegler]]'' | | ''[[:d:Q185351|jurists]]'' | 1982-03-23 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/mary_ziegler mary_ziegler] | [[:d:Q108913675|Q108913675]] |- | | ''[[:d:Q23498467|Maryn McKenna]]'' | | [[žurnālists]] | 1959-01-22 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/maryn_mckenna maryn_mckenna] | [[:d:Q23498467|Q23498467]] |- | | ''[[:d:Q6004352|María Neira]]'' | | [[direktors]] | 1962 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Spānija]] | [https://www.ted.com/speakers/maria_neira maria_neira] | [[:d:Q6004352|Q6004352]] |- | [[Attēls:-VLPowerSummit 2017 - María Teresa Kumar (38165224031).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q59110013|María Teresa Kumar]]'' | | ''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]'' | 1974 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kolumbija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/maria_teresa_kumar maria_teresa_kumar] | [[:d:Q59110013|Q59110013]] |- | [[Attēls:Massimo banzi.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16174456|Massimo Banzi]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''<br/>''[[:d:Q2994387|padomdevējs]]'' | 1968-02-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Itālija]] | [https://www.ted.com/speakers/massimo_banzi massimo_banzi] | [[:d:Q16174456|Q16174456]] |- | | ''[[:d:Q91168750|Mathias Basner]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/mathias_basner mathias_basner] | [[:d:Q91168750|Q91168750]] |- | | ''[[:d:Q23783045|Mathias Jud]]'' | | [[mākslinieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Šveice]]<br/>[[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/mathias_jud mathias_jud] | [[:d:Q23783045|Q23783045]] |- | | ''[[:d:Q3298792|Mathieu Lehanneur]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1974-08-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/mathieu_lehanneur mathieu_lehanneur]<br/>[https://www.ted.com/speakers/501 501] | [[:d:Q3298792|Q3298792]] |- | [[Attēls:Matt Cutts Headshot.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q890702|Matt Cutts]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1972 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/matt_cutts matt_cutts] | [[:d:Q890702|Q890702]] |- | | ''[[:d:Q16194081|Matt Goldman]]'' | | [[mūzikas producents]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]'' | 1969-12-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/matt_goldman matt_goldman] | [[:d:Q16194081|Q16194081]] |- | | ''[[:d:Q3299487|Matt Johnson]]'' | | ''[[:d:Q386854|bundzinieks]]''<br/>''[[:d:Q4351403|percussionist]]'' | 1970-11-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/matt_johnson matt_johnson] | [[:d:Q3299487|Q3299487]] |- | | ''[[:d:Q23769530|Matt Kenyon]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]'' | 1977 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/matt_kenyon matt_kenyon] | [[:d:Q23769530|Q23769530]] |- | | ''[[:d:Q23662668|Matt Killingsworth]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/matt_killingsworth matt_killingsworth] | [[:d:Q23662668|Q23662668]] |- | | ''[[:d:Q23662543|Matt Mills]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/matthew_mills_and_tamara_roukaerts matthew_mills_and_tamara_roukaerts] | [[:d:Q23662543|Q23662543]] |- | [[Attēls:Matt Mullenweg (1).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q92877|Matt Mullenweg]]'' | | [[komersants]]<br/>[[programmētājs]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]'' | 1984-01-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/matt_mullenweg matt_mullenweg] | [[:d:Q92877|Q92877]] |- | [[Attēls:Official portrait of Viscount Ridley crop 2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q961972|Matt Ridley]]'' | | ''[[:d:Q806798|baņķieris]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q350979|zoologs]]''<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1483709|zemes īpašnieks]]'' | 1958-02-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/matt_ridley matt_ridley] | [[:d:Q961972|Q961972]] |- | | ''[[:d:Q23301826|Matt Weinstein]]'' | | [[komersants]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/matt_weinstein matt_weinstein] | [[:d:Q23301826|Q23301826]] |- | | ''[[:d:Q124606154|Matthew A. Wilson]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/matt_wilson matt_wilson] | [[:d:Q124606154|Q124606154]] |- | [[Attēls:Matthew Carter, 2014.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q383244|Matthew Carter]]'' | | ''[[:d:Q354034|type designer]]''<br/>''[[:d:Q635734|arhivārs]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1937-10-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/matthew_carter matthew_carter] | [[:d:Q383244|Q383244]] |- | | ''[[:d:Q23783062|Matthew Childs]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/matthew_childs matthew_childs] | [[:d:Q23783062|Q23783062]] |- | [[Attēls:Mathew Mazzotta head shot.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q66685136|Matthew Mazzotta]]'' | | [[mākslinieks]] | 1977 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/matthew_mazzotta matthew_mazzotta] | [[:d:Q66685136|Q66685136]] |- | | ''[[:d:Q23759559|Matthew O'Reilly]]'' | | ''[[:d:Q1497094|emergency medical technician]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/matthew_o_reilly matthew_o_reilly] | [[:d:Q23759559|Q23759559]] |- | [[Attēls:Matt Scientist Headshot.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q52637795|Matthew P. Walker]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]'' | 1973 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/matthew_walker matthew_walker] | [[:d:Q52637795|Q52637795]] |- | | ''[[:d:Q131552206|Matthew S. Broadhurst]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/matthew_broadhurst matthew_broadhurst] | [[:d:Q131552206|Q131552206]] |- | | ''[[:d:Q23783080|Matthew White]]'' | | [[mūziķis]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/matthew_white matthew_white] | [[:d:Q23783080|Q23783080]] |- | | ''[[:d:Q24041573|Matthew Williams]]'' | | ''[[:d:Q2066131|sportists]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/matthew_williams matthew_williams] | [[:d:Q24041573|Q24041573]] |- | [[Attēls:Portrait de Matthieu Ricard.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q732418|Matthieu Ricard]]'' | | ''[[:d:Q854997|Buddhist monk]]''<br/>[[fotogrāfs]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q333634|tulkotājs]]'' | 1946-02-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/matthieu_ricard matthieu_ricard] | [[:d:Q732418|Q732418]] |- | [[Attēls:Seracini.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q283470|Maurizio Seracini]]'' | | [[inženieris]]<br/>[[speciālists]]<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]'' | 1946-12-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Itālija]] | [https://www.ted.com/speakers/maurizio_seracini maurizio_seracini]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1296 1296] | [[:d:Q283470|Q283470]] |- | | ''[[:d:Q23662756|Max Little]]'' | | [[matemātiķis]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/max_little max_little] | [[:d:Q23662756|Q23662756]] |- | [[Attēls:Max Rashbrooke writer.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q93320757|Max Rashbrooke]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''<br/>''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Jaunzēlande]] | [https://www.ted.com/speakers/max_rashbrooke max_rashbrooke] | [[:d:Q93320757|Q93320757]] |- | [[Attēls:Max Tegmark 2024 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2076321|Max Tegmark]]'' | | [[fiziķis]]<br/>[[astronoms]]<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q2998308|kosmologs]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1967-05-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Zviedrija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/max_tegmark max_tegmark] | [[:d:Q2076321|Q2076321]] |- | [[Attēls:IMG2055 Timchenko Max crop.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q13718768|Maxim Timchenko]]'' | | ''[[:d:Q2462658|treneris]]'' | 1975-08-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Ukraina]] | [https://www.ted.com/speakers/maxim_timchenko maxim_timchenko] | [[:d:Q13718768|Q13718768]] |- | [[Attēls:20101227 May El-Khalil cropped.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1489143|May El-Khalil]]'' | | | 1955-12-20 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Libāna]] | [https://www.ted.com/speakers/may_el_khalil may_el_khalil] | [[:d:Q1489143|Q1489143]] |- | | ''[[:d:Q4081184|Maya Beiser]]'' | | ''[[:d:Q13219637|čellists]]'' | 1963-12-31 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/maya_beiser maya_beiser] | [[:d:Q4081184|Q4081184]] |- | [[Attēls:Maya Penn headshot.jpeg|center|128px]] | ''[[:d:Q19664921|Maya Penn]]'' | | [[animators]]<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q12362622|filantrops]]''<br/>''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]'' | 2000-02-10 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/maya_penn_1 maya_penn_1]<br/>[https://www.ted.com/speakers/maya_penn maya_penn] | [[:d:Q19664921|Q19664921]] |- | [[Attēls:Maya Shankar.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q28033873|Maya Shankar]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/maya_shankar maya_shankar] | [[:d:Q28033873|Q28033873]] |- | [[Attēls:General Session with Maysoon Zayid.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6797978|Maysoon Zayid]]'' | | [[aktieris]]<br/>[[komiķis]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[kinorežisors]] | 1974 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/maysoon_zayid maysoon_zayid] | [[:d:Q6797978|Q6797978]] |- | [[Attēls:Maz Jobrani VOA 02 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1142510|Maz Jobrani]]'' | | [[scenārists]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[komiķis]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[aktieris]] | 1972-02-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Irāna]] | [https://www.ted.com/speakers/maz_jobrani maz_jobrani] | [[:d:Q1142510|Q1142510]] |- | | ''[[:d:Q23798616|McKenna Pope]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/mckenna_pope mckenna_pope] | [[:d:Q23798616|Q23798616]] |- | | ''[[:d:Q23759676|Meaghan Ramsey]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/meaghan_ramsey meaghan_ramsey] | [[:d:Q23759676|Q23759676]] |- | [[Attēls:Mechai Viravaidya 2008 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6584188|Mechai Viravaidya]]'' | | [[politiķis]] | 1941-01-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Taizeme]] | [https://www.ted.com/speakers/mechai_viravaidya mechai_viravaidya] | [[:d:Q6584188|Q6584188]] |- | | ''[[:d:Q23759544|Meera Vijayann]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/meera_vijayann meera_vijayann]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2071 2071] | [[:d:Q23759544|Q23759544]] |- | | ''[[:d:Q23670504|Meg Jay]]'' | | ''[[:d:Q1113899|klīniskais psihologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]'' | 1969-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/meg_jay meg_jay] | [[:d:Q23670504|Q23670504]] |- | | ''[[:d:Q23662848|Megan Kamerick]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q5394545|freelance journalist]]''<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/megan_kamerick megan_kamerick] | [[:d:Q23662848|Q23662848]] |- | [[Attēls:Megan Phelps-Roper 266660.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q22279168|Megan Phelps-Roper]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>[[orators]]<br/>''[[:d:Q2296674|social media manager]]'' | 1986-01-31 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/megan_phelps_roper megan_phelps_roper] | [[:d:Q22279168|Q22279168]] |- | [[Attēls:Megan Washington.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6808754|Megan Washington]]'' | | [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]'' | 1986-01-07 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/megan_washington megan_washington] | [[:d:Q6808754|Q6808754]] |- | | ''[[:d:Q101111736|Mehret Mandefro]]'' | | [[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[ārsts]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/mehret_mandefro mehret_mandefro] | [[:d:Q101111736|Q101111736]] |- | | ''[[:d:Q59706643|Mei Lin Neo]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/mei_lin_neo mei_lin_neo] | [[:d:Q59706643|Q59706643]] |- | [[Attēls:Meklit Hadero and Susie Ibarra (15276289548) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6810590|Meklit Hadero Meklit]]'' | | [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/meklit_hadero meklit_hadero] | [[:d:Q6810590|Q6810590]] |- | [[Attēls:Mélaku Belay & Zenash Tsegay.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16664015|Melaku Belay]]'' | | ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]'' | 1980 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Etiopija]] | [https://www.ted.com/speakers/melaku_belay melaku_belay] | [[:d:Q16664015|Q16664015]] |- | [[Attēls:ChangeNOW2022- Melati Wijsen, Youthtopia (52131649583) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q40757815|Melati Wijsen]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indonēzija]] | [https://www.ted.com/speakers/melati_wijsen melati_wijsen] | [[:d:Q40757815|Q40757815]] |- | | ''[[:d:Q23688634|Melati and Isabel Wijsen]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/melati_and_isabel_wijsen melati_and_isabel_wijsen] | [[:d:Q23688634|Q23688634]] |- | [[Attēls:Melinda Gates - World Economic Forum Annual Meeting 2011.jpg|center|128px]] | [[Melinda Geitsa]] | | [[uzņēmējs]]<br/>[[mecenāts]]<br/>''[[:d:Q12362622|filantrops]]''<br/>''[[:d:Q4479442|founder]]''<br/>[[komersants]] | 1964-08-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/melinda_french_gates melinda_french_gates]<br/>[https://www.ted.com/speakers/803 803] | [[:d:Q463877|Q463877]] |- | [[Attēls:Melissa Fleming (2021).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23759770|Melissa Fleming]]'' | | ''[[:d:Q17221|runaspersona]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]] | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/melissa_fleming melissa_fleming] | [[:d:Q23759770|Q23759770]] |- | | ''[[:d:Q23662348|Melissa Garren]]'' | | ''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/melissa_garren melissa_garren] | [[:d:Q23662348|Q23662348]] |- | | ''[[:d:Q85954688|Melissa J. Moore]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/melissa_j_moore melissa_j_moore] | [[:d:Q85954688|Q85954688]] |- | | ''[[:d:Q23662916|Melissa Marshall]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/melissa_marshall melissa_marshall] | [[:d:Q23662916|Q23662916]] |- | [[Attēls:Melissa Villasenor (Sad People Talking) 6843626905.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q26924494|Melissa Villaseñor]]'' | | [[komiķis]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>''[[:d:Q18545066|improvizācijas komiķis]]'' | 1987-10-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/melissa_villasenor melissa_villasenor] | [[:d:Q26924494|Q26924494]] |- | [[Attēls:Mellody Hobson.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6813152|Mellody Hobson]]'' | | [[komersants]] | 1969-04-03 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mellody_hobson mellody_hobson] | [[:d:Q6813152|Q6813152]] |- | | ''[[:d:Q22095432|Keith Chen]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | 1970s | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/keith_chen keith_chen] | [[:d:Q22095432|Q22095432]] |- | | ''[[:d:Q24054818|Melvin Russell]]'' | | ''[[:d:Q384593|policists]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/melvin_russell melvin_russell] | [[:d:Q24054818|Q24054818]] |- | [[Attēls:Memory Banda.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23760334|Memory Banda]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1996-09-24 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Malāvija]] | [https://www.ted.com/speakers/memory_banda memory_banda] | [[:d:Q23760334|Q23760334]] |- | [[Attēls:Mena Trott from The Sew Weekly.jpeg|center|128px]] | ''[[:d:Q52826|Mena Grabowski Trott]]'' | | ''[[:d:Q8246794|blogeris]]'' | 1977-09-16 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mena_trott mena_trott] | [[:d:Q52826|Q52826]] |- | | ''[[:d:Q54956679|Mennat El Ghalid]]'' | | ''[[:d:Q2487799|mikologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Ēģipte]] | [https://www.ted.com/speakers/mennat_el_ghalid mennat_el_ghalid] | [[:d:Q54956679|Q54956679]] |- | [[Attēls:Menno schilthuizen-1578685008.jpeg|center|128px]] | ''[[:d:Q6817184|Menno Schilthuizen]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q16271261|malacologist]]''<br/>''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''<br/>''[[:d:Q2083925|botanical collector]]''<br/>''[[:d:Q98544732|scientific collector]]'' | 1965 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | ''[[:d:Q29999|Q29999]]'' | [https://www.ted.com/speakers/menno_schilthuizen menno_schilthuizen] | [[:d:Q6817184|Q6817184]] |- | [[Attēls:Meta - Meron Gribetz - Founder-CEO - A.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q25095565|Meron Gribetz]]'' | | [[uzņēmējs]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Izraēla]] | [https://www.ted.com/speakers/meron_gribetz meron_gribetz] | [[:d:Q25095565|Q25095565]] |- | [[Attēls:Meryam Sugulle.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q100739878|Meryam Sugulle]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[ārsts]]<br/>[[profesors]] | 1974 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/meryam_sugulle meryam_sugulle] | [[:d:Q100739878|Q100739878]] |- | | ''[[:d:Q61159386|Mesmin Destin]]'' | | ''[[:d:Q10672931|social psychologist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dr_mesmin_destin_TEDxChicago20220909-50392 dr_mesmin_destin_TEDxChicago20220909-50392] | [[:d:Q61159386|Q61159386]] |- | [[Attēls:Mia Birdsong.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23782693|Mia Birdsong]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mia_birdsong mia_birdsong] | [[:d:Q23782693|Q23782693]] |- | [[Attēls:Michael Nielsen.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6833069|Michael A. Nielsen]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>[[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''<br/>[[programmētājs]] | 1974-01-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/michael_nielsen michael_nielsen]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1094 1094] | [[:d:Q6833069|Q6833069]] |- | [[Attēls:Michael Anti.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q536668|Michael Anti]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]'' | 1975 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Ķīna]] | [https://www.ted.com/speakers/michael_anti michael_anti] | [[:d:Q536668|Q536668]] |- | [[Attēls:Michael Bierut.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3856114|Michael Bierut]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]'' | 1957 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/michael_bierut michael_bierut] | [[:d:Q3856114|Q3856114]] |- | [[Attēls:Michael Botticelli.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6828740|Michael Botticelli]]'' | | [[politiķis]] | 1958-01-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/michael_botticelli michael_botticelli] | [[:d:Q6828740|Q6828740]] |- | | ''[[:d:Q6829848|Michael Dickinson]]'' | | [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1963 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/michael_dickinson michael_dickinson]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1551 1551] | [[:d:Q6829848|Q6829848]] |- | | ''[[:d:Q23670632|Michael Green]]'' | | [[arhitekts]] | 1966 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/michael_green michael_green] | [[:d:Q23670632|Q23670632]] |- | | ''[[:d:Q23759758|Michael Green]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/michael_green_spi michael_green_spi] | [[:d:Q23759758|Q23759758]] |- | | ''[[:d:Q6830936|Michael Hansmeyer]]'' | | [[arhitekts]] | 1973 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/michael_hansmeyer michael_hansmeyer] | [[:d:Q6830936|Q6830936]] |- | | ''[[:d:Q40001545|Michael Hendryx]]'' | | [[profesors]] | 1960 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/michael_hendryx michael_hendryx] | [[:d:Q40001545|Q40001545]] |- | [[Attēls:Sociologist Michael Kimmel in 2012.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1498283|Michael Kimmel]]'' | | ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1951-02-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/michael_kimmel michael_kimmel] | [[:d:Q1498283|Q1498283]] |- | | ''[[:d:Q96176298|Michael L Middlebrooks]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/michael_middlebrooks_TEDxPSU20220213-47536 michael_middlebrooks_TEDxPSU20220213-47536] | [[:d:Q96176298|Q96176298]] |- | [[Attēls:Michael Levin.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q39444955|Michael Levin]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]'' | 1969 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Padomju Savienība]] | [https://www.ted.com/speakers/michael_levin michael_levin] | [[:d:Q39444955|Q39444955]] |- | [[Attēls:Michael Patrick Lynch at Senate House.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6832368|Michael Lynch]]'' | | [[filozofs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | 1966 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/michael_lynch michael_lynch] | [[:d:Q6832368|Q6832368]] |- | | ''[[:d:Q23662341|Michael McDaniel]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/michael_mcdaniel michael_mcdaniel] | [[:d:Q23662341|Q23662341]] |- | | ''[[:d:Q6832811|Michael Merzenich]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | 1942-05-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/michael_merzenich michael_merzenich] | [[:d:Q6832811|Q6832811]] |- | | ''[[:d:Q23727972|Michael Metcalfe]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/michael_metcalfe michael_metcalfe] | [[:d:Q23727972|Q23727972]] |- | | ''[[:d:Q3308398|Michael Moschen]]'' | | ''[[:d:Q17307272|circus performer]]'' | 1955 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/michael_moschen michael_moschen] | [[:d:Q3308398|Q3308398]] |- | | ''[[:d:Q23662981|Michael Norton]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/michael_norton michael_norton] | [[:d:Q23662981|Q23662981]] |- | | ''[[:d:Q23784724|Michael Pawlyn]]'' | | [[arhitekts]] | 1967-09-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/michael_pawlyn michael_pawlyn] | [[:d:Q23784724|Q23784724]] |- | [[Attēls:Michael Pollan at Yale 1 cropped.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1138996|Michael Pollan]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>[[profesors]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]'' | 1955-02-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/michael_pollan michael_pollan] | [[:d:Q1138996|Q1138996]] |- | [[Attēls:Michael porter.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q272146|Michael Porter]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1906857|mehānikas inženieris]]''<br/>''[[:d:Q10497074|military flight engineer]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1947-05-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/michael_porter michael_porter]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1622 1622] | [[:d:Q272146|Q272146]] |- | | ''[[:d:Q23783071|Michael Pritchard]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/michael_pritchard michael_pritchard] | [[:d:Q23783071|Q23783071]] |- | | ''[[:d:Q23768729|Michael Rubinstein]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/michael_rubinstein michael_rubinstein] | [[:d:Q23768729|Q23768729]] |- | [[Attēls:2023-08-07 Michael Sandel no Fronteiras do Pensamento 2023 em São Paulo (53103759044) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q381044|Michael Sandel]]'' | | ''[[:d:Q18930007|politikas filozofs]]''<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1953-03-05<br/>1953-05-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/michael_sandel michael_sandel] | [[:d:Q381044|Q381044]] |- | [[Attēls:Michael Schur 2012 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1929297|Michael Schur]]'' | | [[aktieris]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q1053574|izpildproducente]]''<br/>''[[:d:Q1440873|showrunner]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q2059704|TV režisors]]''<br/>[[kinorežisors]] | 1975-10-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/michael_schur michael_schur] | [[:d:Q1929297|Q1929297]] |- | [[Attēls:Michael Sheen crop n2 Good Omens panel at NYCC (61104).jpg|center|128px]] | [[Maikls Šīns|Michael Sheen]] | Velsas aktieris | ''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q116695160|video game actor]]''<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q2059704|TV režisors]]''<br/>''[[:d:Q69423232|kinoscenārists]]'' | 1969-02-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/michael_sheen michael_sheen] | [[:d:Q298276|Q298276]] |- | [[Attēls:Michael Shellenberger.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6834344|Michael Shellenberger]]'' | | [[autors]]<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q30131998|cultural anthropologist]]''<br/>''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]'' | 1971-06-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/michael_shellenberger michael_shellenberger] | [[:d:Q6834344|Q6834344]] |- | [[Attēls:Michael Shermer wiki portrait4.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q126225|Michael Shermer]]'' | | ''[[:d:Q16063546|zinātnes vēsturnieks]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q2309784|riteņbraucējs]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>[[filozofs]] | 1954-09-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/michael_shermer michael_shermer] | [[:d:Q126225|Q126225]] |- | [[Attēls:Michael Specter Headshot new.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2356503|Michael Specter]]'' | | [[žurnālists]] | 1955 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/michael_specter michael_specter] | [[:d:Q2356503|Q2356503]] |- | [[Attēls:Michael Stevens VidCon 2016.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q14436762|Michael Stevens]]'' | | ''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>''[[:d:Q974144|pedagogs]]''<br/>[[orators]]<br/>[[komiķis]]<br/>''[[:d:Q138858|entertainer]]''<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]'' | 1986-01-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/michael_stevens michael_stevens] | [[:d:Q14436762|Q14436762]] |- | [[Attēls:MTTKeepingScore.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q520493|Michael Tilson Thomas]]'' | | ''[[:d:Q158852|diriģents]]''<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q16145150|mūzikas pedagogs]]'' | 1944-12-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/michael_tilson_thomas michael_tilson_thomas] | [[:d:Q520493|Q520493]] |- | [[Attēls:Michael Tubbs (34490285296).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q27916401|Michael Tubbs]]'' | | [[politiķis]] | 1990-08-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/michael_tubbs michael_tubbs] | [[:d:Q27916401|Q27916401]] |- | [[Attēls:General Fusion Michel Laberge (33250324636).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23727986|Michel Laberge]]'' | | [[fiziķis]] | 1961 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/michel_laberge michel_laberge] | [[:d:Q23727986|Q23727986]] |- | | ''[[:d:Q60754633|Michel M Dugon]]'' | | ''[[:d:Q5669847|assistant professor]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/michel_dugon michel_dugon] | [[:d:Q60754633|Q60754633]] |- | [[Attēls:Michele Wucker - 2019.png|center|128px]] | ''[[:d:Q24204274|Michele Wucker]]'' | | [[rakstnieks]] | 1969 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/michele_wucker michele_wucker] | [[:d:Q24204274|Q24204274]] |- | | ''[[:d:Q23661627|Michelle Borkin]]'' | | [[fiziķis]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/michelle_borkin michelle_borkin] | [[:d:Q23661627|Q23661627]] |- | | ''[[:d:Q96002234|Michelle Greene]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/michelle_greene michelle_greene] | [[:d:Q96002234|Q96002234]] |- | | ''[[:d:Q110336312|Michelle Kuo]]'' | | ''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]''<br/>''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>''[[:d:Q674426|kurators]]''<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q4164507|mākslas kritiķis]]''<br/>[[vēsturnieks]]<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/michelle_kuo michelle_kuo] | [[:d:Q110336312|Q110336312]] |- | [[Attēls:2024-11-29 Michèle Lamont 1080309.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q3311640|Michèle Lamont]]'' | | ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | 1957-12-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/michele_lamont michele_lamont] | [[:d:Q3311640|Q3311640]] |- | [[Attēls:Mick Cornett (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q12003032|Mick Cornett]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[žurnālists]] | 1958-07-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mick_cornett mick_cornett] | [[:d:Q12003032|Q12003032]] |- | [[Attēls:Mick Ebeling (2015).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6838160|Mick Ebeling]]'' | | [[kinoproducents]] | 1970-11-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mick_ebeling mick_ebeling] | [[:d:Q6838160|Q6838160]] |- | | ''[[:d:Q16732921|Mick Mountz]]'' | | ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mick_mountz mick_mountz] | [[:d:Q16732921|Q16732921]] |- | | ''[[:d:Q92753609|Miguel A Modestino]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q7888586|ķīmiķis-inženieris]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Venecuēla]] | [https://www.ted.com/speakers/miguel_modestino miguel_modestino] | [[:d:Q92753609|Q92753609]] |- | [[Attēls:Miguel Nicolelis (16397324065).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q976399|Miguel Nicolelis]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>[[ārsts]]<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q783906|neirologs]]'' | 1961-03-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Brazīlija]] | [https://www.ted.com/speakers/miguel_nicolelis miguel_nicolelis] | [[:d:Q976399|Q976399]] |- | | ''[[:d:Q89906394|Miho Janvier]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/miho_janvier miho_janvier] | [[:d:Q89906394|Q89906394]] |- | [[Attēls:Mihaly Csikszentmihalyi.jpg|center|128px]] | [[Mihājs Čīksentmihāji]] | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[filozofs]] | 1934-09-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Ungārija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mihaly_csikszentmihalyi mihaly_csikszentmihalyi] | [[:d:Q316147|Q316147]] |- | | ''[[:d:Q957612|Mike Archer]]'' | | ''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1945-03-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/michael_archer michael_archer] | [[:d:Q957612|Q957612]] |- | | ''[[:d:Q23657163|Mike Biddle]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/michael_biddle michael_biddle] | [[:d:Q23657163|Q23657163]] |- | [[Attēls:Mike Cannon-Brookes Australian businessman.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23939846|Mike Cannon-Brookes]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1979-11-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/mike_cannon_brookes mike_cannon_brookes] | [[:d:Q23939846|Q23939846]] |- | [[Attēls:Mikematas.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q21463338|Mike Matas]]'' | | [[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q107573818|icon designer]]'' | 1986-03-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mike_matas mike_matas] | [[:d:Q21463338|Q21463338]] |- | [[Attēls:Mike Rowe.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q455808|Mike Rowe]]'' | | ''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]'' | 1962-03-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mike_rowe mike_rowe] | [[:d:Q455808|Q455808]] |- | | ''[[:d:Q24053199|Mike Velings]]'' | | ''[[:d:Q16060693|conservationist]]''<br/>''[[:d:Q56249301|pisciculturist]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/mike_velings mike_velings] | [[:d:Q24053199|Q24053199]] |- | [[Attēls:Mike deGruy.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6849378|Mike deGruy]]'' | | ''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]''<br/>[[kinooperators]] | 1951-12-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mike_degruy mike_degruy] | [[:d:Q6849378|Q6849378]] |- | [[Attēls:Mikhail Zygar 2024 (2).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4194814|Mikhail Zygar]]'' | | ''[[:d:Q15973695|political reporter]]''<br/>''[[:d:Q12144794|prozaiķis]]''<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]''<br/>''[[:d:Q164236|kara korespondents]]''<br/>''[[:d:Q589298|galvenais redaktors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''<br/>''[[:d:Q108800680|media executive]]'' | 1981-01-31 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Krievija]] | [https://www.ted.com/speakers/mikhail_zygar mikhail_zygar] | [[:d:Q4194814|Q4194814]] |- | [[Attēls:Mikko Hyppönen - 2021 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2489610|Mikko Hyppönen]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q28344495|computer security consultant]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]''<br/>[[speciālists]] | 1969-10-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Somija]] | [https://www.ted.com/speakers/mikko_hypponen mikko_hypponen] | [[:d:Q2489610|Q2489610]] |- | [[Attēls:Milton Glaser at Cooper Hewitt, Smithsonian Design Museum.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1351481|Milton Glaser]]'' | | [[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]] | 1929-06-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/milton_glaser milton_glaser] | [[:d:Q1351481|Q1351481]] |- | | ''[[:d:Q4794835|Mina Bissell]]'' | | ''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''<br/>''[[:d:Q15839136|cell biologist]]''<br/>''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1940 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Irāna]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mina_bissell mina_bissell] | [[:d:Q4794835|Q4794835]] |- | | ''[[:d:Q73482980|Mindy Scheier]]'' | | ''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1971 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/mindy_scheier mindy_scheier] | [[:d:Q73482980|Q73482980]] |- | | ''[[:d:Q23809265|Miranda Wang and Jeanny Yao]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/miranda_wang_and_jenny_yao miranda_wang_and_jenny_yao] | [[:d:Q23809265|Q23809265]] |- | [[Attēls:Miru Kim in paris catacombs.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6874759|Miru Kim]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1981 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/miru_kim miru_kim] | [[:d:Q6874759|Q6874759]] |- | [[Attēls:2022 - Opening Night PO1 3566 (52470197912) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q99528599|Misan Harriman]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>[[kinorežisors]] | 1977 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Nigērija]] | [https://www.ted.com/speakers/misan_harriman misan_harriman] | [[:d:Q99528599|Q99528599]] |- | [[Attēls:MishaGlenny.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3859025|Misha Glenny]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[vēsturnieks]] | 1958-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/misha_glenny misha_glenny]<br/>[https://www.ted.com/speakers/486 486] | [[:d:Q3859025|Q3859025]] |- | [[Attēls:Mitchel Resnick.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q650983|Mitchel Resnick]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[fiziķis]]<br/>[[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]] | 1956-06-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mitch_resnick mitch_resnick]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1529 1529] | [[:d:Q650983|Q650983]] |- | | ''[[:d:Q23795567|Mitchell Bessel]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/mitchell_besser mitchell_besser] | [[:d:Q23795567|Q23795567]] |- | | ''[[:d:Q6881232|Mitchell H. Katz]]'' | | [[ārsts]] | 1960 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mitchell_katz mitchell_katz] | [[:d:Q6881232|Q6881232]] |- | [[Attēls:Mitchell joachim 2008.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q984089|Mitchell Joachim]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[zinātnieks]] | 1972-02-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mitchell_joachim mitchell_joachim] | [[:d:Q984089|Q984089]] |- | | ''[[:d:Q23795336|Miwa Matreyek]]'' | | [[mākslinieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/miwa_matreyek miwa_matreyek] | [[:d:Q23795336|Q23795336]] |- | [[Attēls:First Lady Michelle Obama and Dr. Jill Biden greet Scott Kelly, First Lady's State of the Union box guest, in the Blue Room of the White House, Jan. 20, 2015 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Mišela Obama]] | ASV pirmā lēdija no 2009. gada līdz 2017. gadam | [[advokāts]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]''<br/>''[[:d:Q2306091|sociologs]]'' | 1964-01-17 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/michelle_obama michelle_obama] | [[:d:Q13133|Q13133]] |- | | ''[[:d:Q23712268|Mohamed Ali]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/mohamed_ali mohamed_ali] | [[:d:Q23712268|Q23712268]] |- | | ''[[:d:Q23712650|Mohamed Hijri]]'' | | [[zinātnieks]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/mohamed_hijri mohamed_hijri] | [[:d:Q23712650|Q23712650]] |- | [[Attēls:Molly Crockett at World Economic Forum.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15989936|Molly J. Crockett]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | 1983-05 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/molly_crockett molly_crockett] | [[:d:Q15989936|Q15989936]] |- | [[Attēls:Dubai Future Forum 2024 - Molly Stevens.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15896847|Molly Stevens]]'' | | [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/molly_stevens molly_stevens] | [[:d:Q15896847|Q15896847]] |- | | ''[[:d:Q75746978|Molly Webster]]'' | | ''[[:d:Q3406651|radioraidījumu režisors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/molly_webster molly_webster] | [[:d:Q75746978|Q75746978]] |- | [[Attēls:Mona Chalabi, 2013 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q21793960|Mona Chalabi]]'' | | [[žurnālists]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/mona_chalabi mona_chalabi] | [[:d:Q21793960|Q21793960]] |- | [[Attēls:Monica Byrne Author.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q21642356|Monica Byrne]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[dramaturgs]] | 1981-07-13 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/monica_byrne monica_byrne] | [[:d:Q21642356|Q21642356]] |- | [[Attēls:MONIKA BULAJ 2015.1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3860861|Monika Bulaj]]'' | | [[žurnālists]] | 1966-05-21 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Polija]] | [https://www.ted.com/speakers/monika_bulaj monika_bulaj] | [[:d:Q3860861|Q3860861]] |- | [[Attēls:MonicaLewinsky-byPhilipRomano.jpg|center|128px]] | [[Monika Levinska]] | | ''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''<br/>''[[:d:Q10672931|social psychologist]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1973-07-23 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/monica_lewinsky monica_lewinsky] | [[:d:Q212659|Q212659]] |- | | ''[[:d:Q92967714|Moreangels M Mbizah]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/moreangels_mbizah moreangels_mbizah] | [[:d:Q92967714|Q92967714]] |- | | ''[[:d:Q23662833|Morgan O'Neill]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/morgan_o_neill morgan_o_neill] | [[:d:Q23662833|Q23662833]] |- | [[Attēls:Morgan Spurlock 2012 Shankbone.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q364421|Morgan Spurlock]]'' | | [[scenārists]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q11814411|documentarian]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]'' | 1970-11-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/morgan_spurlock morgan_spurlock] | [[:d:Q364421|Q364421]] |- | | ''[[:d:Q23769521|Morgana Bailey]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/morgana_bailey morgana_bailey] | [[:d:Q23769521|Q23769521]] |- | [[Attēls:JahTEDFellow.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q58468214|Moriba Jah]]'' | | [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q10497074|military flight engineer]]'' | 1971-03-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/moriba_jah moriba_jah] | [[:d:Q58468214|Q58468214]] |- | [[Attēls:Grimmepreis 2019 012.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q52554729|Moritz Riesewieck]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]''<br/>''[[:d:Q69423232|kinoscenārists]]'' | 1985 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/moritz_riesewieck moritz_riesewieck] | [[:d:Q52554729|Q52554729]] |- | [[Attēls:Morley.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6912508|Morley]]'' | | [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>[[komponists]]<br/>[[mūzikas producents]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/morley morley] | [[:d:Q6912508|Q6912508]] |- | [[Attēls:Moshe Safdie by Michal Ronnen Safdie (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q220944|Moshe Safdie]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1938-07-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]]<br/>[[Izraēla]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/moshe_safdie moshe_safdie] | [[:d:Q220944|Q220944]] |- | [[Attēls:Congreso Futuro - 2019-01-14 - 26.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15429344|Moshe Szyf]]'' | | ''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1955 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/moshe_szyf moshe_szyf] | [[:d:Q15429344|Q15429344]] |- | [[Attēls:Seminci 2025 - Mounia Akl-1 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q69525885|Mounia Akl]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q7042855|filmas montāžists]]'' | 1989-06-29 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Libāna]] | [https://www.ted.com/speakers/mounia_akl mounia_akl] | [[:d:Q69525885|Q69525885]] |- | | ''[[:d:Q23768724|Mundano]]'' | | [[mākslinieks]] | 1986 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Brazīlija]] | [https://www.ted.com/speakers/mundano mundano] | [[:d:Q23768724|Q23768724]] |- | | ''[[:d:Q23662706|Munir Virani]]'' | | [[fotogrāfs]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kenija]] | [https://www.ted.com/speakers/munir_virani munir_virani] | [[:d:Q23662706|Q23662706]] |- | [[Attēls:Musimbi Kanyoro, CEO and President, Global Fund for Women, speaking at the Girl Summit 2014 (14701908346).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16185411|Musimbi Kanyoro]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1234713|teologs]]'' | 1953-11-30 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kenija]] | [https://www.ted.com/speakers/musimbi_kanyoro musimbi_kanyoro] | [[:d:Q16185411|Q16185411]] |- | [[Attēls:Mustafa Akyol.jpeg|center|128px]] | ''[[:d:Q6943223|Mustafa Akyol]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q84681895|political analyst]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1972-02-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Turcija]] | [https://www.ted.com/speakers/mustafa_akyol mustafa_akyol] | [[:d:Q6943223|Q6943223]] |- | [[Attēls:Festival des Vieilles Charrues 2019 - Muthoni Drummer Queen - 039.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q60836183|Muthoni Drummer Queen]]'' | | [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q2252262|reperis]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kenija]] | [https://www.ted.com/speakers/muthoni_drummer_queen muthoni_drummer_queen] | [[:d:Q60836183|Q60836183]] |- | | ''[[:d:Q123219996|Mwende Katwiwa]]'' | | [[dzejnieks]] | | ''[[:d:Q12964198|genderqueer]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/mwende_freequency_katwiwa mwende_freequency_katwiwa] | [[:d:Q123219996|Q123219996]] |- | | ''[[:d:Q6947648|Myles Allen]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1113838|klimatologs]]'' | 1965-08-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/myles_allen myles_allen] | [[:d:Q6947648|Q6947648]] |- | | ''[[:d:Q23759569|Myriam Sidibe]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/myriam_sidibe myriam_sidibe] | [[:d:Q23759569|Q23759569]] |- | [[Attēls:Monica Araya donated by Dave Malkoff (sq cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q109969488|Mónica Araya]]'' | | ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | 1971 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kostarika]] | [https://www.ted.com/speakers/monica_araya monica_araya] | [[:d:Q109969488|Q109969488]] |- | [[Attēls:Marvin Minsky at OLPC.jpg|center|128px]] | [[Mārvins Minskis]] | | [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]'' | 1927-08-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/marvin_minsky marvin_minsky] | [[:d:Q204815|Q204815]] |- | [[Attēls:Mary Robinson (2014).jpg|center|128px]] | [[Mērija Robinsone]] | | [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q808967|barrister]]'' | 1944-05-21 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Īrija]] | [https://www.ted.com/speakers/mary_robinson mary_robinson]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2526 2526] | [[:d:Q188214|Q188214]] |- | | ''[[:d:Q22095670|N. Jeremy Kasdin]]'' | | [[astronoms]]<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jeremy_kasdin jeremy_kasdin] | [[:d:Q22095670|Q22095670]] |- | | ''[[:d:Q95970932|Nabiha Saklayen]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/nabiha_saklayen nabiha_saklayen] | [[:d:Q95970932|Q95970932]] |- | [[Attēls:Nadia Al-Sakkaf, AlJazeera Channel - May 11, 2015.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q20423647|Nadia Al-Sakkaf]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[žurnālists]] | 1977-03-08 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Jemena]] | [https://www.ted.com/speakers/nadia_al_sakkaf nadia_al_sakkaf] | [[:d:Q20423647|Q20423647]] |- | | ''[[:d:Q43252548|Nadia Drake]]'' | | [[žurnālists]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nadia_drake nadia_drake] | [[:d:Q43252548|Q43252548]] |- | [[Attēls:Nadine Burke Harris (38590996961).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q19878640|Nadine Burke Harris]]'' | | [[ārsts]] | 1975-10-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/nadine_burke_harris_1 nadine_burke_harris_1] | [[:d:Q19878640|Q19878640]] |- | | ''[[:d:Q48043037|Nadya Mason]]'' | | [[fiziķis]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nadya_mason nadya_mason] | [[:d:Q48043037|Q48043037]] |- | [[Attēls:Nadezhda Tolokonnikova während einer Paneldisskusion auf der republica 2015-cropped.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q288956|Nadya Tolokonnikova]]'' | | [[modele]]<br/>''[[:d:Q108309647|sewing machine slave]]''<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q1027930|webcam model]]''<br/>[[mākslinieks]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q12359071|anarchist]]''<br/>''[[:d:Q852857|sex worker]]'' | 1989-11-07 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Krievija]] | [https://www.ted.com/speakers/nadya_tolokonnikova nadya_tolokonnikova] | [[:d:Q288956|Q288956]] |- | [[Attēls:Nagin Cox with JPL icon.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q28678622|Nagin Cox]]'' | | ''[[:d:Q10497074|military flight engineer]]'' | 1965 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/nagin_cox nagin_cox] | [[:d:Q28678622|Q28678622]] |- | | ''[[:d:Q23795283|Naif Al-Mutawa]]'' | | ''[[:d:Q1113899|klīniskais psihologs]]''<br/>''[[:d:Q11892507|comics writer]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/naif_al_mutawa naif_al_mutawa] | [[:d:Q23795283|Q23795283]] |- | [[Attēls:Nalini Nadkarni speaking at TED in 2009.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1275902|Nalini M. Nadkarni]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]''<br/>''[[:d:Q2374149|botāniķis]]'' | 1954-10-13 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nalini_nadkarni nalini_nadkarni] | [[:d:Q1275902|Q1275902]] |- | | ''[[:d:Q6962654|Nancy Duarte]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1758037|speaker]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''<br/>[[iestādes vadītājs]] | 1950 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nancy_duarte nancy_duarte] | [[:d:Q6962654|Q6962654]] |- | | ''[[:d:Q11789453|Nancy Etcoff]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]'' | 1955 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nancy_etcoff nancy_etcoff] | [[:d:Q11789453|Q11789453]] |- | | ''[[:d:Q23768711|Nancy Frates]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/nancy_frates nancy_frates] | [[:d:Q23768711|Q23768711]] |- | [[Attēls:Introduction to the Simons Center, Nancy Kanwisher, 2m33s.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6962770|Nancy Kanwisher]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]'' | 1958 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nancy_kanwisher nancy_kanwisher] | [[:d:Q6962770|Q6962770]] |- | [[Attēls:Nancy Lublin.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6962820|Nancy Lublin]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q3492227|innovator]]''<br/>''[[:d:Q2994387|padomdevējs]]'' | 1971-06-30 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nancy_lublin nancy_lublin]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1307 1307] | [[:d:Q6962820|Q6962820]] |- | | ''[[:d:Q18156724|Nancy N. Rabalais]]'' | | ''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1950 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nancy_n_rabalais nancy_n_rabalais] | [[:d:Q18156724|Q18156724]] |- | [[Attēls:Nandan M. Nilekani.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1391255|Nandan Nilekani]]'' | | [[komersants]]<br/>[[politiķis]] | 1955-06-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/nandan_nilekani nandan_nilekani] | [[:d:Q1391255|Q1391255]] |- | [[Attēls:Nanfu Wang 2019.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q24609090|Nanfu Wang]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q1414443|kinematogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]'' | 1985 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Ķīna]] | [https://www.ted.com/speakers/nanfu_wang nanfu_wang] | [[:d:Q24609090|Q24609090]] |- | [[Attēls:Naná Vasconcelos.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q707607|Naná Vasconcelos]]'' | | [[dziedātājs]]<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>''[[:d:Q4351403|percussionist]]''<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>''[[:d:Q1415090|film score composer]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[aktieris]] | 1944-08-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Brazīlija]] | [https://www.ted.com/speakers/nana_vasconcelos nana_vasconcelos] | [[:d:Q707607|Q707607]] |- | | ''[[:d:Q11584846|Naoko Ishii]]'' | | ''[[:d:Q622807|seiyū]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Japāna]] | [https://www.ted.com/speakers/naoko_ishii naoko_ishii] | [[:d:Q11584846|Q11584846]] |- | | ''[[:d:Q120615040|Naomi Bagdonas]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/naomi_bagdonas naomi_bagdonas] | [[:d:Q120615040|Q120615040]] |- | [[Attēls:Naomi Klein - Brainwash Festival 2017.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q236606|Naomi Klein]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[scenārists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]''<br/>''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]'' | 1970-05-08 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/naomi_klein naomi_klein]<br/>[https://www.ted.com/speakers/845 845] | [[:d:Q236606|Q236606]] |- | | ''[[:d:Q59631607|Naomi McDougall Jones]]'' | | [[aktieris]]<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[kinorežisors]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/naomi_mcdougall_jones naomi_mcdougall_jones] | [[:d:Q59631607|Q59631607]] |- | | ''[[:d:Q41232526|Naomi Mwaura]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kenija]] | [https://www.ted.com/speakers/naomi_mwaura naomi_mwaura] | [[:d:Q41232526|Q41232526]] |- | [[Attēls:Naomi Oreskes 2nd European TA conference in Berlin 2015.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q205618|Naomi Oreskes]]'' | | ''[[:d:Q16063546|zinātnes vēsturnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q12094958|ģeofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q11424604|Zemes zinātnieks]]'' | 1958-11-25 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/naomi_oreskes naomi_oreskes] | [[:d:Q205618|Q205618]] |- | | ''[[:d:Q23798128|Naomi Shah]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/naomi_shah naomi_shah] | [[:d:Q23798128|Q23798128]] |- | | ''[[:d:Q15126459|Nat Keohane]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/nat_keohane nat_keohane] | [[:d:Q15126459|Q15126459]] |- | | ''[[:d:Q126278106|Natalie Cargill]]'' | | ''[[:d:Q12362622|filantrops]]''<br/>[[advokāts]] | 1990 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/natalie_cargill natalie_cargill] | [[:d:Q126278106|Q126278106]] |- | [[Attēls:Natalie Jeremijenko.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6968182|Natalie Jeremijenko]]'' | | [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q3391743|visual artist]]''<br/>[[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q1779650|dizaina inženieris]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1966 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Austrālija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/natalie_jeremijenko natalie_jeremijenko] | [[:d:Q6968182|Q6968182]] |- | [[Attēls:Natalie MacMaster - Seattle - 2010.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6968206|Natalie MacMaster]]'' | | ''[[:d:Q3560496|fiddler]]''<br/>[[mūziķis]] | 1972-06-13<br/>1973 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/natalie_macmaster natalie_macmaster] | [[:d:Q6968206|Q6968206]] |- | [[Attēls:Natalie Merchant 07 15 2017 -13 (36837904352).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q238215|Natalie Merchant]]'' | | ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]''<br/>[[kinorežisors]] | 1963-10-26 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/natalie_merchant natalie_merchant] | [[:d:Q238215|Q238215]] |- | [[Attēls:Natalie Panek, NASA internship with Henning Leidecker.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q50379483|Natalie Panek]]'' | | ''[[:d:Q15143191|science communicator]]'' | 1983 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/natalie_panek natalie_panek] | [[:d:Q50379483|Q50379483]] |- | | ''[[:d:Q23656760|Natalie Warne]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/natalie_warne natalie_warne] | [[:d:Q23656760|Q23656760]] |- | | ''[[:d:Q57201099|Natasha Hurley-Walker]]'' | | ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/natasha_hurley_walker natasha_hurley_walker] | [[:d:Q57201099|Q57201099]] |- | | ''[[:d:Q16982366|Natasha Tsakos]]'' | | [[aktieris]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/natasha_tsakos natasha_tsakos] | [[:d:Q16982366|Q16982366]] |- | | ''[[:d:Q23661623|Nate Garvis]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/nate_garvis nate_garvis] | [[:d:Q23661623|Q23661623]] |- | [[Attēls:Nate silver poker.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q562521|Nate Silver]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''<br/>''[[:d:Q15295720|poker player]]'' | 1978-01-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nate_silver nate_silver] | [[:d:Q562521|Q562521]] |- | [[Attēls:NBF2024-nathalie-cabrol.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q21005247|Nathalie A. Cabrol]]'' | | ''[[:d:Q16742203|planetary scientist]]''<br/>''[[:d:Q17318006|freediver]]''<br/>''[[:d:Q3061999|astrobiologist]]''<br/>''[[:d:Q9149093|alpīnists]]''<br/>[[autors]] | 1963-08-30 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Francija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nathalie_cabrol nathalie_cabrol] | [[:d:Q21005247|Q21005247]] |- | | ''[[:d:Q23656749|Nathalie Miebach]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/nathalie_miebach nathalie_miebach] | [[:d:Q23656749|Q23656749]] |- | [[Attēls:Nathan Myhrvold.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q365578|Nathan Myhrvold]]'' | | [[matemātiķis]]<br/>[[inženieris]]<br/>[[fotogrāfs]]<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''<br/>[[zinātnieks]]<br/>[[pavārs]]<br/>[[Amatpersona|uzņēmumu amatpersona]] | 1959-08-03<br/>1959 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nathan_myhrvold nathan_myhrvold] | [[:d:Q365578|Q365578]] |- | [[Attēls:Nathan Wolfe 2011 Shankbone.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q15438588|Nathan Wolfe]]'' | | ''[[:d:Q12765408|epidemiologs]]''<br/>''[[:d:Q15634281|virusologs]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]'' | 1970-08-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nathan_wolfe nathan_wolfe] | [[:d:Q15438588|Q15438588]] |- | [[Attēls:Nathaniel Kahn.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3329419|Nathaniel Kahn]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]] | 1962-11-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nathaniel_kahn nathaniel_kahn] | [[:d:Q3329419|Q3329419]] |- | | ''[[:d:Q54954376|Natsai Audrey Chieza]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/natsai_audrey_chieza natsai_audrey_chieza] | [[:d:Q54954376|Q54954376]] |- | [[Attēls:2018-07-01 ZDF Fernsehgarten Naturally 7-0347.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1970037|Naturally 7]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/naturally_7 naturally_7] | [[:d:Q1970037|Q1970037]] |- | | ''[[:d:Q6982299|Navi Radjou]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | 1970-08-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/navi_radjou navi_radjou] | [[:d:Q6982299|Q6982299]] |- | [[Attēls:Ndidi Nwuneli.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q19564385|Ndidi Okonkwo Nwuneli]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q12362622|filantrops]]'' | 1975-03-22 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Nigērija]] | [https://www.ted.com/speakers/ndidi_nwuneli ndidi_nwuneli] | [[:d:Q19564385|Q19564385]] |- | [[Attēls:Neal Katyal portrait.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1747322|Neal Katyal]]'' | | [[advokāts]] | 1970-03-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/neal_katyal neal_katyal] | [[:d:Q1747322|Q1747322]] |- | | ''[[:d:Q115429801|Nedra Glover Tawwab]]'' | | ''[[:d:Q2419397|terapeits]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/nedra_tawwab nedra_tawwab] | [[:d:Q115429801|Q115429801]] |- | [[Attēls:Negin Farsad and Jason Tottenham Rosemead-40 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6987345|Negin Farsad]]'' | | [[komiķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[aktieris]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 1978 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/negin_farsad negin_farsad] | [[:d:Q6987345|Q6987345]] |- | [[Attēls:Neha Narula at World Economic Forum Davos 2023.png|center|128px]] | ''[[:d:Q102962826|Neha Narula]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/neha_narula neha_narula] | [[:d:Q102962826|Q102962826]] |- | [[Attēls:Neil Burgess Royal Society.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23657268|Neil Burgess]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | 1966-07-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/neil_burgess neil_burgess] | [[:d:Q23657268|Q23657268]] |- | [[Attēls:Neil Gershenfeld 2007.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1030183|Neil Gershenfeld]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1959-12-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/neil_gershenfeld neil_gershenfeld]<br/>[https://www.ted.com/speakers/88 88] | [[:d:Q1030183|Q1030183]] |- | [[Attēls:Neil Harbisson cyborgist.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1355729|Neil Harbisson]]'' | | ''[[:d:Q15977906|experimental artist]]''<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]'' | 1984-07-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/neil_harbisson neil_harbisson] | [[:d:Q1355729|Q1355729]] |- | | ''[[:d:Q90240394|Neil M Vora]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/neil_vora neil_vora] | [[:d:Q90240394|Q90240394]] |- | [[Attēls:Neil MacGregor Frankfurter Buchmesse 2015.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q1226759|Neil MacGregor]]'' | | ''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 1946-06-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/neil_macgregor neil_macgregor]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1018 1018] | [[:d:Q1226759|Q1226759]] |- | [[Attēls:Neil Pasricha San Diego.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16733247|Neil Pasricha]]'' | | ''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''<br/>''[[:d:Q26831130|personīgās izaugsmes veicinātājs]]'' | 1979-09-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/neil_pasricha neil_pasricha] | [[:d:Q16733247|Q16733247]] |- | [[Attēls:Neil Turok AIMS.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1386754|Neil Turok]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>[[astronoms]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1958-11-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Dienvidāfrika]] | [https://www.ted.com/speakers/neil_turok neil_turok]<br/>[https://www.ted.com/speakers/207 207] | [[:d:Q1386754|Q1386754]] |- | [[Attēls:Nellie McKay.png|center|128px]] | ''[[:d:Q454975|Nellie McKay]]'' | | ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q18545066|improvizācijas komiķis]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]'' | 1982-04-13 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nellie_mckay nellie_mckay]<br/>[https://www.ted.com/speakers/248 248] | [[:d:Q454975|Q454975]] |- | [[Attēls:Nemonte Nenquimo 2020 UNEP Champions of the Earth laureate credit UNEP020-compressed.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q99543783|Nemonte Nenquimo]]'' | | ''[[:d:Q62933979|indigenous leader of the Americas]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | 1985 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Ekvadora]] | [https://www.ted.com/speakers/nemonte_nenquimo nemonte_nenquimo] | [[:d:Q99543783|Q99543783]] |- | [[Attēls:Neri Oxman - Pop!Tech 2009 - Camden, ME.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4981374|Neri Oxman]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[mākslinieks]] | 1976 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Izraēla]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/neri_oxman neri_oxman] | [[:d:Q4981374|Q4981374]] |- | | ''[[:d:Q124130309|Newsha Ghaeli]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/newsha_ghaeli newsha_ghaeli] | [[:d:Q124130309|Q124130309]] |- | [[Attēls:Newton Aduaka.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2422311|Newton Aduaka]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]] | 1966 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Nigērija]] | [https://www.ted.com/speakers/newton_aduaka newton_aduaka] | [[:d:Q2422311|Q2422311]] |- | [[Attēls:Okonjo-Iweala, Ngozi (2008 portrait).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q289350|Ngozi Okonjo-Iweala]]'' | | [[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[ministrs]]<br/>''[[:d:Q32947888|bankas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q1944407|money management]]''<br/>''[[:d:Q7614320|finanšu ministrs]]'' | 1954-06-13 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Nigērija]] | [https://www.ted.com/speakers/ngozi_okonjo_iweala ngozi_okonjo_iweala]<br/>[https://www.ted.com/speakers/115 115] | [[:d:Q289350|Q289350]] |- | [[Attēls:Niall Ferguson no Fronteiras do Pensamento São Paulo 2017 (37840342015) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q377638|Niall Ferguson]]'' | | ''[[:d:Q17488363|economic historian]]''<br/>[[vēsturnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[žurnālists]] | 1964-04-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/niall_ferguson niall_ferguson] | [[:d:Q377638|Q377638]] |- | | ''[[:d:Q22279054|Nic Marks]]'' | | ''[[:d:Q2732142|statistiķis]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/nic_marks nic_marks] | [[:d:Q22279054|Q22279054]] |- | [[Attēls:Nicholas Christakis.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1094336|Nicholas A. Christakis]]'' | | ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>[[ārsts]] | 1962-05-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nicholas_christakis nicholas_christakis] | [[:d:Q1094336|Q1094336]] |- | | ''[[:d:Q92979518|Nicholas J. Leeper]]'' | | ''[[:d:Q15401884|medical researcher]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/nicholas_leeper nicholas_leeper] | [[:d:Q92979518|Q92979518]] |- | [[Attēls:Nicholas Negroponte USNA 20090415 cropped.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q92601|Nicholas Negroponte]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q557880|investors]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1943-12-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nicholas_negroponte nicholas_negroponte] | [[:d:Q92601|Q92601]] |- | [[Attēls:Nicholas Herbert Stern, Baron Stern of Brentford.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q335441|Nicholas Stern, Baron Stern of Brentford]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q806798|baņķieris]]'' | 1946-04-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/lord_nicholas_stern lord_nicholas_stern]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2127 2127] | [[:d:Q335441|Q335441]] |- | [[Attēls:Prof Nick Bostrom 324-1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q460475|Nick Bostrom]]'' | | [[filozofs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1973-03-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Zviedrija]] | [https://www.ted.com/speakers/nick_bostrom nick_bostrom] | [[:d:Q460475|Q460475]] |- | [[Attēls:Nick Hanauer Laura Flanders 2016.png|center|128px]] | ''[[:d:Q14633126|Nick Hanauer]]'' | | [[komersants]] | 1959 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nick_hanauer nick_hanauer] | [[:d:Q14633126|Q14633126]] |- | | ''[[:d:Q23769567|Nick Sears]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/nick_sears_1 nick_sears_1] | [[:d:Q23769567|Q23769567]] |- | | ''[[:d:Q7028078|Nick Veasey]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1962 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/nick_veasey nick_veasey] | [[:d:Q7028078|Q7028078]] |- | | ''[[:d:Q23727944|Nicolas Perony]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/nicholas_perony nicholas_perony] | [[:d:Q23727944|Q23727944]] |- | [[Attēls:Nicole Maines by Gage Skidmore.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q33124715|Nicole Maines]]'' | | [[aktieris]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q19509201|LGBTQ rights activist]]''<br/>''[[:d:Q715301|komiksu mākslinieks]]'' | 1997-10-07 | ''[[:d:Q1052281|transdzimuma sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nicole_maines nicole_maines] | [[:d:Q33124715|Q33124715]] |- | | ''[[:d:Q24054775|Nicole Paris and Ed Cage]]'' | | ''[[:d:Q59958430|beatboxer]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/nicole_paris nicole_paris] | [[:d:Q24054775|Q24054775]] |- | [[Attēls:NielsDiffrient.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3277342|Niels Diffrient]]'' | | [[arhitekts]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q11287574|rūpnieciskais dizainers]]'' | 1928-09-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/niels_diffrient niels_diffrient] | [[:d:Q3277342|Q3277342]] |- | | ''[[:d:Q23783481|Nigel Marsh]]'' | | [[rakstnieks]] | 1964 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/nigel_marsh nigel_marsh] | [[:d:Q23783481|Q23783481]] |- | [[Attēls:Nigel Topping at World Economic Forum Davos 2021.png|center|128px]] | ''[[:d:Q115655521|Nigel Topping]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/nigel_topping nigel_topping] | [[:d:Q115655521|Q115655521]] |- | [[Attēls:Nighat Dad.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q20050928|Nighat Dad]]'' | | [[advokāts]]<br/>''[[:d:Q7019111|sociālais darbinieks]]'' | 1981 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Pakistāna]] | [https://www.ted.com/speakers/nighat_dad nighat_dad] | [[:d:Q20050928|Q20050928]] |- | [[Attēls:Nicola Sturgeon 2021.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q467112|Nikola Stērdžena]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[advokāts]] | 1970-07-19 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/nicola_sturgeon nicola_sturgeon] | [[:d:Q467112|Q467112]] |- | | ''[[:d:Q23729145|Nikolai Begg]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/nikolai_begg nikolai_begg] | [[:d:Q23729145|Q23729145]] |- | [[Attēls:Nili Gilbert at World Economic Forum Davos 2023.png|center|128px]] | ''[[:d:Q115671502|Nili Gilbert]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/nili_gilbert nili_gilbert] | [[:d:Q115671502|Q115671502]] |- | [[Attēls:Nilofer Merchant At Inspirefest 2017 -July 2017--130283 (35410533590).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23670940|Nilofer Merchant]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[orators]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nilofer_merchant nilofer_merchant] | [[:d:Q23670940|Q23670940]] |- | | ''[[:d:Q55236636|Nina Brochmann]]'' | | [[autors]]<br/>[[ārsts]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]'' | 1987-12-02 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Norvēģija]] | [https://www.ted.com/speakers/nina_dolvik_brochmann nina_dolvik_brochmann] | [[:d:Q55236636|Q55236636]] |- | [[Attēls:Nina Fedoroff at the New America Foundation (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4494049|Nina Fedoroff]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]'' | 1942 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nina_fedoroff nina_fedoroff] | [[:d:Q4494049|Q4494049]] |- | [[Attēls:Nina Jablonski.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q16730096|Nina G. Jablonski]]'' | | ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q21272406|paleoanthropologist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1953-08-20 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nina_jablonski nina_jablonski]<br/>[https://www.ted.com/speakers/340 340] | [[:d:Q16730096|Q16730096]] |- | [[Attēls:Nina Tandon.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23657225|Nina Tandon]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[inženieris]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nina_tandon nina_tandon] | [[:d:Q23657225|Q23657225]] |- | [[Attēls:Dr. Nir Eyal at Harvard Effective Altruism lecture, April 2015.2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q56808752|Nir Eyal]]'' | | ''[[:d:Q47455777|bioethicist]]'' | 1970 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/nir_eyal nir_eyal] | [[:d:Q56808752|Q56808752]] |- | [[Attēls:Nirmalya Kumar.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q7040060|Nirmalya Kumar]]'' | | [[skolotājs]] | 1960-03-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/nirmalya_kumar nirmalya_kumar] | [[:d:Q7040060|Q7040060]] |- | [[Attēls:Nita A Farahany at the World Economic Forum in 2016.png|center|128px]] | ''[[:d:Q60322343|Nita A Farahany]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[advokāts]]<br/>''[[:d:Q47455777|bioethicist]]'' | 1978-04-28 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nita_farahany nita_farahany] | [[:d:Q60322343|Q60322343]] |- | | ''[[:d:Q91232279|Nithya Ramanathan]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/nithya_ramanathan nithya_ramanathan] | [[:d:Q91232279|Q91232279]] |- | [[Attēls:Re publica 19 - Day 2 (32852536387).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q63790029|Niti Bhan]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/niti_bhan niti_bhan] | [[:d:Q63790029|Q63790029]] |- | | ''[[:d:Q93152278|Nitish Padmanaban]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/nitish_padmanaban nitish_padmanaban] | [[:d:Q93152278|Q93152278]] |- | [[Attēls:Nizar Ibrahim.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23769268|Nizar Ibrahim]]'' | | ''[[:d:Q1662561|paleontologs]]'' | 1982 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Vācija]]<br/>[[Maroka]] | [https://www.ted.com/speakers/nizar_ibrahim nizar_ibrahim] | [[:d:Q23769268|Q23769268]] |- | | ''[[:d:Q101769900|Nkosilathi Nyathi]]'' | | ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]'' | 2003 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Zimbabve]] | [https://www.ted.com/speakers/nkosilathi_nyathi nkosilathi_nyathi] | [[:d:Q101769900|Q101769900]] |- | [[Attēls:Nnedi Okorafor at National Book Festival 2025.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3877423|Nnedi Okorafor]]'' | | ''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q974144|pedagogs]]''<br/>''[[:d:Q11892507|comics writer]]'' | 1974-04-08 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Nigērija]] | [https://www.ted.com/speakers/nnedi_okorafor nnedi_okorafor] | [[:d:Q3877423|Q3877423]] |- | [[Attēls:Noah Feldman.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1959850|Noah Feldman]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>[[advokāts]]<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]''<br/>[[autors]] | 1970-05-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/noah_feldman noah_feldman] | [[:d:Q1959850|Q1959850]] |- | [[Attēls:Noah Headshot.png|center|128px]] | ''[[:d:Q95988606|Noah Raford]]'' | | | 1978 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/noah_raford noah_raford] | [[:d:Q95988606|Q95988606]] |- | | ''[[:d:Q23663073|Noah Wilson-Rich]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/noah_wilson_rich noah_wilson_rich] | [[:d:Q23663073|Q23663073]] |- | [[Attēls:SXSW-2024-alih-OB7A0967-Nonny de la Pena.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18354191|Nonny de la Peña]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[komersants]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]] | 1963 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nonny_de_la_pena nonny_de_la_pena] | [[:d:Q18354191|Q18354191]] |- | | ''[[:d:Q92203204|Nora E. Atkinson]]'' | | ''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]''<br/>''[[:d:Q674426|kurators]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/nora_atkinson nora_atkinson] | [[:d:Q92203204|Q92203204]] |- | | ''[[:d:Q62611988|Nora McInerny]]'' | | [[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nora_mcinerny nora_mcinerny] | [[:d:Q62611988|Q62611988]] |- | | ''[[:d:Q23797707|Nora York]]'' | | [[mūziķis]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/nora_york nora_york] | [[:d:Q23797707|Q23797707]] |- | [[Attēls:Noreena Hertz - Trento - 1.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q94555|Noreena Hertz]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]''<br/>''[[:d:Q18190897|ārvalstu korespondents]]''<br/>''[[:d:Q1416279|finanšu analītiķis]]'' | 1967-09-24 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/noreena_hertz noreena_hertz] | [[:d:Q94555|Q94555]] |- | | ''[[:d:Q18817338|Noriko Arai]]'' | | [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]'' | 1962 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Japāna]] | [https://www.ted.com/speakers/noriko_arai noriko_arai] | [[:d:Q18817338|Q18817338]] |- | [[Attēls:20120515-OSEC-RBN-2077 (7205167124).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q88078173|Norma Pimentel]]'' | | [[gleznotājs]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/norma_pimentel norma_pimentel] | [[:d:Q88078173|Q88078173]] |- | [[Attēls:Norman Lear 1975 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1270283|Norman Lear]]'' | | ''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>[[scenārists]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q1440873|showrunner]]''<br/>[[kinorežisors]] | 1922-07-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/norman_lear norman_lear] | [[:d:Q1270283|Q1270283]] |- | | ''[[:d:Q7052808|Norman Spack]]'' | | ''[[:d:Q4531850|endokrinologs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/norman_spack norman_spack] | [[:d:Q7052808|Q7052808]] |- | | ''[[:d:Q83978785|Normand Voyer]]'' | | ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1959 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/normand_voyer normand_voyer] | [[:d:Q83978785|Q83978785]] |- | [[Attēls:Un edificio sostenible de acero y cristal, nuevo proyecto de Foster para Madrid 04 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Normans Fosters]] | | [[arhitekts]]<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]'' | 1935-06-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/norman_foster norman_foster]<br/>[https://www.ted.com/speakers/157 157] | [[:d:Q104898|Q104898]] |- | | ''[[:d:Q23769298|Noy Thrupkaew]]'' | | [[žurnālists]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/noy_thrupkaew noy_thrupkaew] | [[:d:Q23769298|Q23769298]] |- | [[Attēls:OK Go at Lotusphere 2012.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q736107|OK Go]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/ok_go ok_go] | [[:d:Q736107|Q736107]] |- | | ''[[:d:Q87990786|Oded Shoseyov]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/oded_shoseyov oded_shoseyov] | [[:d:Q87990786|Q87990786]] |- | | ''[[:d:Q61994730|Ofer Levy]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ofer_levy ofer_levy] | [[:d:Q61994730|Q61994730]] |- | [[Attēls:Ola Rosling on Factfulness.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q22280133|Ola Rosling]]'' | | [[programmatūras izstrādātājs]]<br/>''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[rakstnieks]] | 1975-11-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Zviedrija]] | [https://www.ted.com/speakers/ola_rosling ola_rosling] | [[:d:Q22280133|Q22280133]] |- | [[Attēls:Ole Scheeren in Frankfurt.20130525.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q67031|Ole Scheeren]]'' | | [[arhitekts]] | 1971 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/ole_scheeren ole_scheeren] | [[:d:Q67031|Q67031]] |- | [[Attēls:Oleksandra Matviichuk December 2022 laughing.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q108128555|Oleksandra Matviichuk]]'' | | ''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>[[advokāts]] | 1983-10-08 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Ukraina]] | [https://www.ted.com/speakers/oleksandra_matviichuk oleksandra_matviichuk] | [[:d:Q108128555|Q108128555]] |- | | ''[[:d:Q95204574|Olesya Khromeychuk]]'' | | [[vēsturnieks]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1983 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/olesya_khromeychuk olesya_khromeychuk] | [[:d:Q95204574|Q95204574]] |- | [[Attēls:NBF2024-oliver-jeffers.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3350659|Oliver Jeffers]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q3391743|visual artist]]''<br/>[[mākslinieks]]<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q644687|ilustrators]]'' | 1977 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/oliver_jeffers oliver_jeffers] | [[:d:Q3350659|Q3350659]] |- | [[Attēls:Oliversacks.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q258662|Oliver Sacks]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q551835|physician writer]]''<br/>''[[:d:Q783906|neirologs]]''<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[ārsts]] | 1933-07-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/oliver_sacks oliver_sacks] | [[:d:Q258662|Q258662]] |- | | ''[[:d:Q47109725|Olivia Affuso]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/olivia_affuso olivia_affuso] | [[:d:Q47109725|Q47109725]] |- | [[Attēls:Olivia Arthur - Magnum Photographer.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16146066|Olivia Arthur]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1980 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/olivia_arthur olivia_arthur] | [[:d:Q16146066|Q16146066]] |- | | ''[[:d:Q116865135|Olivier Scalabre]]'' | | ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]'' | 1976-04-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/olivier_scalabre olivier_scalabre] | [[:d:Q116865135|Q116865135]] |- | [[Attēls:OluTimehin Adegbeye Norwegian Council for Africa 2018 (174840).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q32537994|OluTimehin Kukoyi]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]'' | 1991-10-03 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Nigērija]] | [https://www.ted.com/speakers/olutimehin_adegbeye olutimehin_adegbeye] | [[:d:Q32537994|Q32537994]] |- | [[Attēls:TaiwoLeiden2023.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q99501373|Olúfẹ́mi Táíwò]]'' | | [[filozofs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1956 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Nigērija]] | [https://www.ted.com/speakers/olu_fe_mi_ta_i_wo olu_fe_mi_ta_i_wo] | [[:d:Q99501373|Q99501373]] |- | | ''[[:d:Q7089622|Omar Ahmad]]'' | | ''[[:d:Q5287861|tehnoloģiju nodaļas vadītājs]]''<br/>[[iestādes vadītājs]]<br/>[[politiķis]] | 1964-06-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/omar_ahmad omar_ahmad] | [[:d:Q7089622|Q7089622]] |- | [[Attēls:Official portrait of Baroness O'Neill of Bengarve crop 3.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q336089|Onora O'Neill]]'' | | [[filozofs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[politiķis]] | 1941-08-23 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/onora_o_neill onora_o_neill] | [[:d:Q336089|Q336089]] |- | | ''[[:d:Q23656126|Onyx Ashanti]]'' | | [[mūziķis]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/onyx_ashanti onyx_ashanti] | [[:d:Q23656126|Q23656126]] |- | | ''[[:d:Q23759585|Oren Yakobovich]]'' | | ''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/oren_yakobovich oren_yakobovich] | [[:d:Q23759585|Q23759585]] |- | [[Attēls:Ory Okolloh, Sept. 2006.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q49275|Ory Okolloh]]'' | | [[advokāts]]<br/>''[[:d:Q19890746|Internet activist]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]'' | 1977 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kenija]] | [https://www.ted.com/speakers/ory_okolloh ory_okolloh] | [[:d:Q49275|Q49275]] |- | | ''[[:d:Q7106910|Oskar Eustis]]'' | | ''[[:d:Q1797162|mākslinieciskais vadītājs]]''<br/>[[Režisors|teātra režisors]]<br/>[[dramaturgs]] | 1958-07-31 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/oskar_eustis oskar_eustis] | [[:d:Q7106910|Q7106910]] |- | [[Attēls:P. Dee Boersma portrait at International Penguin Conference 10.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16971310|P. Dee Boersma]]'' | | ''[[:d:Q76928813|conservation biologist]]''<br/>''[[:d:Q1225716|ornitologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q104828277|biology teacher]]'' | 1946-11-01 | No/unknown value | | [https://www.ted.com/speakers/dee_boersma dee_boersma] | [[:d:Q16971310|Q16971310]] |- | [[Attēls:P W Singer Political Scientist and International Relations Expert (26294536015).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q320696|P. W. Singer]]'' | | ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>[[politiķis]] | 1974 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/p_w_singer p_w_singer] | [[:d:Q320696|Q320696]] |- | | ''[[:d:Q112686007|Paige Alexander]]'' | | | 1966-03-02 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/paige_alexander paige_alexander] | [[:d:Q112686007|Q112686007]] |- | [[Attēls:PamelaMeyerSeptember2015.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q21063835|Pamela Meyer]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/pamela_meyer pamela_meyer] | [[:d:Q21063835|Q21063835]] |- | [[Attēls:March for Science San Francisco 20170422-4376.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7129246|Pamela Ronald]]'' | | ''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1961 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/pamela_ronald pamela_ronald] | [[:d:Q7129246|Q7129246]] |- | [[Attēls:Pam Warhurst at TDC12.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7129276|Pamela Warhurst]]'' | | ''[[:d:Q4479442|founder]]'' | 1950 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/pam_warhurst pam_warhurst] | [[:d:Q7129276|Q7129276]] |- | [[Attēls:Vienna 2013-07-12 'central garden' - Blublut feat. Colin Webster 078 Pamelia Kurstin.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q275179|Pamelia Kurstin]]'' | | ''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>''[[:d:Q13219637|čellists]]''<br/>[[komponists]]<br/>[[mūziķis]] | 1976-05-28 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/pamelia_kurstin pamelia_kurstin] | [[:d:Q275179|Q275179]] |- | [[Attēls:Pankaj Ghemawat - 2014.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7131284|Pankaj Ghemawat]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1959-09-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>No/unknown value | [https://www.ted.com/speakers/pankaj_ghemawat pankaj_ghemawat] | [[:d:Q7131284|Q7131284]] |- | [[Attēls:Paola Antonelli in 2008.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q440493|Paola Antonelli]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]''<br/>''[[:d:Q674426|kurators]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1963-05-13 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Itālija]] | [https://www.ted.com/speakers/paola_antonelli paola_antonelli] | [[:d:Q440493|Q440493]] |- | | ''[[:d:Q23662717|Paolo Cardini]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/paolo_cardini paolo_cardini] | [[:d:Q23662717|Q23662717]] |- | [[Attēls:Dubai Future Forum 2024 - Parag Khanna.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2051465|Parag Khanna]]'' | | [[autors]]<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]'' | 1977-07-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/parag_khanna parag_khanna] | [[:d:Q2051465|Q2051465]] |- | | ''[[:d:Q97655984|Paramjit Parmar]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/pj_parmar pj_parmar] | [[:d:Q97655984|Q97655984]] |- | | ''[[:d:Q4970590|Paraorchestra]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/british_paraorchestra british_paraorchestra] | [[:d:Q4970590|Q4970590]] |- | [[Attēls:Pardis Sabeti - PopTech 2011 - Camden Maine USA.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3063122|Pardis C. Sabeti]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>[[ārsts]]<br/>''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]'' | 1975-12-25 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Irāna]] | [https://www.ted.com/speakers/pardis_sabeti pardis_sabeti] | [[:d:Q3063122|Q3063122]] |- | | ''[[:d:Q7136564|Pardis Parker]]'' | | [[aktieris]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/pardis_parker pardis_parker] | [[:d:Q7136564|Q7136564]] |- | [[Attēls:Yeonmi Park (53065489343) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18437771|Park Yeon-mi]]'' | | ''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]] | 1993-10-04 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Ziemeļkoreja]]<br/>[[Dienvidkoreja]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/yeonmi_park yeonmi_park] | [[:d:Q18437771|Q18437771]] |- | [[Attēls:Parul Sehgal NBCC 2011 Shankbone.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7141204|Parul Sehgal]]'' | | [[autors]]<br/>''[[:d:Q4263842|literatūrkritiķis]]''<br/>[[žurnālists]] | 1982 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/parul_sehgal_1 parul_sehgal_1] | [[:d:Q7141204|Q7141204]] |- | [[Attēls:Pat Mitchell (8157972890) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7143792|Pat Mitchell]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1943-01-20 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/pat_mitchell pat_mitchell] | [[:d:Q7143792|Q7143792]] |- | [[Attēls:2011 portrait - Patience Mthunzi (6197342763) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23782661|Patience Mthunzi]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]'' | 1976-05-02 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Dienvidāfrika]] | [https://www.ted.com/speakers/patience_mthunzi patience_mthunzi] | [[:d:Q23782661|Q23782661]] |- | [[Attēls:Patrice Gordon at SXSW London 2025.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q136514661|Patrice Gordon]]'' | | [[komersants]]<br/>[[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/patrice_gordon patrice_gordon] | [[:d:Q136514661|Q136514661]] |- | [[Attēls:Stanford2010PatriciaBurchat.png|center|128px]] | ''[[:d:Q23782676|Patricia Burchat]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1958 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/patricia_burchat patricia_burchat] | [[:d:Q23782676|Q23782676]] |- | | ''[[:d:Q7145662|Patricia K. Kuhl]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q14467526|valodnieks]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q2854916|otolaryngologist]]'' | 1946-11-05 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/patricia_kuhl patricia_kuhl] | [[:d:Q7145662|Q7145662]] |- | | ''[[:d:Q23784397|Patricia Ryan]]'' | | [[skolotājs]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/patricia_ryan patricia_ryan] | [[:d:Q23784397|Q23784397]] |- | [[Attēls:Patrick Awuah (Ashesi).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7146064|Patrick Awuah, Jr.]]'' | | ''[[:d:Q6017510|Independent inventor]]''<br/>[[Biznesa inkubators]]<br/>[[komersants]]<br/>[[inženieris]] | 1965 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Gana]] | [https://www.ted.com/speakers/patrick_awuah patrick_awuah] | [[:d:Q7146064|Q7146064]] |- | [[Attēls:Patrick Chappatte-IMG 8680-square.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q116361|Patrick Chappatte]]'' | | ''[[:d:Q3658608|karikatūrists]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q715301|komiksu mākslinieks]]'' | 1967 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Šveice]] | [https://www.ted.com/speakers/patrick_chappatte patrick_chappatte] | [[:d:Q116361|Q116361]] |- | [[Attēls:Patrick James McGinnis.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q50082695|Patrick James McGinnis]]'' | | [[rakstnieks]] | 1976-01-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/patrick_mcginnis patrick_mcginnis] | [[:d:Q50082695|Q50082695]] |- | [[Attēls:Patrisse Cullors.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q20090524|Patrisse Khan-Cullors]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1984 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/patrisse_cullors patrisse_cullors] | [[:d:Q20090524|Q20090524]] |- | [[Attēls:PATRICIA MEDICI. Foto por João Marcos Rosa.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23769549|Patrícia Medici]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Brazīlija]] | [https://www.ted.com/speakers/patricia_medici patricia_medici] | [[:d:Q23769549|Q23769549]] |- | | ''[[:d:Q7148280|Patsy Rodenburg]]'' | | [[aktieris]]<br/>''[[:d:Q20971450|voice coach]]''<br/>[[autors]]<br/>[[Režisors|teātra režisors]] | 1953-09-02 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/patsy_rodenburg patsy_rodenburg] | [[:d:Q7148280|Q7148280]] |- | [[Attēls:Dubai Future Forum 2024 - Pattie Maes.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7552|Pattie Maes]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1961 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Beļģija]] | [https://www.ted.com/speakers/pattie_maes pattie_maes] | [[:d:Q7552|Q7552]] |- | | ''[[:d:Q60539319|Patty McCord]]'' | | ''[[:d:Q15978655|konsultants]]''<br/>[[Amatpersona|uzņēmumu amatpersona]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/patty_mccord patty_mccord] | [[:d:Q60539319|Q60539319]] |- | | ''[[:d:Q23782390|Paul Bennett]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/paul_bennett paul_bennett] | [[:d:Q23782390|Q23782390]] |- | [[Attēls:Paul Bloom no Fronteiras do Pensamento Porto Alegre 2014 (14929910380).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1590549|Paul Bloom]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]'' | 1963-12-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/paul_bloom paul_bloom] | [[:d:Q1590549|Q1590549]] |- | [[Attēls:Paul Collier World Economic Forum 2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2059187|Paul Collier]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1949-04-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/paul_collier paul_collier] | [[:d:Q2059187|Q2059187]] |- | | ''[[:d:Q23661675|Paul Conneally]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/paul_conneally paul_conneally] | [[:d:Q23661675|Q23661675]] |- | [[Attēls:Paul Debevec.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q93006|Paul Debevec]]'' | | [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[kinorežisors]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/paul_debevec paul_debevec] | [[:d:Q93006|Q93006]] |- | | ''[[:d:Q108171225|Paul F. Hessburg]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/paul_hessburg paul_hessburg] | [[:d:Q108171225|Q108171225]] |- | [[Attēls:PaulGilding.png|center|128px]] | ''[[:d:Q2754187|Paul Gilding]]'' | | ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/paul_gilding paul_gilding] | [[:d:Q2754187|Q2754187]] |- | [[Attēls:OmegaAuthPhoto.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16196964|Paul Greenberg]]'' | | [[rakstnieks]] | 1967 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/paul_greenberg paul_greenberg] | [[:d:Q16196964|Q16196964]] |- | [[Attēls:Paul Hudson at the World Economic Forum.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q67029500|Paul Hudson]]'' | | ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]'' | 1967-10-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/paul_hudson paul_hudson] | [[:d:Q67029500|Q67029500]] |- | [[Attēls:Paul J. Zak.png|center|128px]] | ''[[:d:Q1967906|Paul J. Zak]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | 1962-02-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/paul_zak paul_zak] | [[:d:Q1967906|Q1967906]] |- | | ''[[:d:Q23712890|Paul Kemp-Robertson]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/paul_kemp_robertson paul_kemp_robertson] | [[:d:Q23712890|Q23712890]] |- | | ''[[:d:Q16274683|Paul Knoepfler]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1967-04-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/paul_knoepfler paul_knoepfler] | [[:d:Q16274683|Q16274683]] |- | [[Attēls:NMD 2019 Høyrepopulismens fremvekst 6 (32873985077) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7152025|Paul Lewis]]'' | | [[žurnālists]] | 1981 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/paul_lewis paul_lewis] | [[:d:Q7152025|Q7152025]] |- | [[Attēls:Paul maccready.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1374080|Paul MacCready]]'' | | ''[[:d:Q10497074|military flight engineer]]''<br/>[[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>[[inženieris]]<br/>[[Lidotājs|aviators]]<br/>''[[:d:Q27732138|glider pilot]]'' | 1925-09-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/paul_maccready paul_maccready] | [[:d:Q1374080|Q1374080]] |- | | ''[[:d:Q7152338|Paul McEuen]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1963 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/paul_mceuen paul_mceuen] | [[:d:Q7152338|Q7152338]] |- | [[Attēls:Paul Romer, 2005 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q509262|Paul M. Romer]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[matemātiķis]] | 1955-11-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/paul_romer paul_romer]<br/>[https://www.ted.com/speakers/471 471] | [[:d:Q509262|Q509262]] |- | | ''[[:d:Q705347|Paul Moller]]'' | | [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[uzņēmējs]] | 1936-12-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/paul_moller paul_moller] | [[:d:Q705347|Q705347]] |- | [[Attēls:Paul Nicklen’s Polar Wonderland.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7152732|Paul Nicklen]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]''<br/>''[[:d:Q16060693|conservationist]]'' | 1968-07-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/paul_nicklen paul_nicklen] | [[:d:Q7152732|Q7152732]] |- | [[Attēls:Paul Pholeros, SUST cropped.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15430944|Paul Pholeros]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1953 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/paul_pholeros paul_pholeros] | [[:d:Q15430944|Q15430944]] |- | | ''[[:d:Q23728301|Paul Piff]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/paul_piff paul_piff] | [[:d:Q23728301|Q23728301]] |- | | ''[[:d:Q7153314|Paul Root Wolpe]]'' | | ''[[:d:Q2306091|sociologs]]'' | 1957-02-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/paul_root_wolpe paul_root_wolpe] | [[:d:Q7153314|Q7153314]] |- | | ''[[:d:Q106687213|Paul Rucker]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>[[komponists]]<br/>[[mūziķis]] | 1968 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/paul_rucker paul_rucker] | [[:d:Q106687213|Q106687213]] |- | [[Attēls:Paul Sereno Lab Photo (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q562813|Paul Sereno]]'' | | ''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q350979|zoologs]]'' | 1957-10-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/paul_sereno paul_sereno] | [[:d:Q562813|Q562813]] |- | | ''[[:d:Q23657114|Paul Snelgrove]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/paul_snelgrove paul_snelgrove] | [[:d:Q23657114|Q23657114]] |- | [[Attēls:Paul Stamets with Agarikon.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q783942|Paul Stamets]]'' | | ''[[:d:Q2487799|mikologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | 1955-07-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/paul_stamets paul_stamets] | [[:d:Q783942|Q783942]] |- | [[Attēls:Paul Tudor Jones, Tudor Investments.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7154092|Paul Tudor Jones]]'' | | ''[[:d:Q4182927|stockbroker]]''<br/>''[[:d:Q43423468|hedge fund manager]]''<br/>''[[:d:Q3704253|tirgotājs]]''<br/>[[uzņēmējs]] | 1954-09-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/paul_tudor_jones_ii paul_tudor_jones_ii] | [[:d:Q7154092|Q7154092]] |- | | ''[[:d:Q2663689|Paul W. Ewald]]'' | | ''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]'' | 1950s<br/>1953 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/paul_ewald paul_ewald]<br/>[https://www.ted.com/speakers/230 230] | [[:d:Q2663689|Q2663689]] |- | | ''[[:d:Q7154189|Paul W. K. Rothemund]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/paul_rothemund paul_rothemund] | [[:d:Q7154189|Q7154189]] |- | | ''[[:d:Q23498304|Paula Johnson]]'' | | ''[[:d:Q3264451|kardiologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1959 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/paula_johnson paula_johnson] | [[:d:Q23498304|Q23498304]] |- | [[Attēls:Paula Scher interview OnCreativity.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7154764|Paula Scher]]'' | | [[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]<br/>[[gleznotājs]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[skolotājs]] | 1948-10-06 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/paula_scher paula_scher] | [[:d:Q7154764|Q7154764]] |- | | ''[[:d:Q64748198|Paula Stone Williams]]'' | | ''[[:d:Q7143049|pastorālā padomdošana]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1951 | ''[[:d:Q1052281|transdzimuma sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/paula_stone_williams paula_stone_williams] | [[:d:Q64748198|Q64748198]] |- | [[Attēls:Paula Hammond, PCAST Member (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16195100|Paula T. Hammond]]'' | | ''[[:d:Q7888586|ķīmiķis-inženieris]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1963 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/paula_hammond paula_hammond] | [[:d:Q16195100|Q16195100]] |- | [[Attēls:Pavan Sukhdev (10186874696) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16254734|Pavan Sukhdev]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | 1960-03-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/pavan_sukhdev pavan_sukhdev] | [[:d:Q16254734|Q16254734]] |- | | ''[[:d:Q7156113|Pawan Sinha]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>[[profesors]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1968-06-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/pawan_sinha pawan_sinha] | [[:d:Q7156113|Q7156113]] |- | | ''[[:d:Q120643687|Peachy Liv]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/peachy_liv peachy_liv] | [[:d:Q120643687|Q120643687]] |- | | ''[[:d:Q23671263|Pearl Arredondo]]'' | | [[skolotājs]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/pearl_arredondo pearl_arredondo] | [[:d:Q23671263|Q23671263]] |- | [[Attēls:Official portrait of Lord Ashdown of Norton-sub-Hamdon crop 2.jpg|center|128px]] | [[Pedijs Ešdauns]] | | [[politiķis]]<br/>[[diplomāts]] | 1941-02-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/paddy_ashdown paddy_ashdown] | [[:d:Q333066|Q333066]] |- | [[Attēls:Peggy Orenstein on Boys and Sex.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7160710|Peggy Orenstein]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]] | 1961-11-22 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/peggy_orenstein peggy_orenstein] | [[:d:Q7160710|Q7160710]] |- | [[Attēls:Penelope Boston lecturing on Subsurface Astrobiology Cave Habitats on Earth, Mars, and Beyond.webp|center|128px]] | ''[[:d:Q7162562|Penelope Boston]]'' | | ''[[:d:Q16742175|speleologist]]''<br/>[[ģeologs]]<br/>''[[:d:Q3061999|astrobiologist]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/penelope_boston penelope_boston] | [[:d:Q7162562|Q7162562]] |- | | ''[[:d:Q23662947|Penelope Jagessar Chaffer]]'' | | [[kinorežisors]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/penelope_jagessar_chaffer penelope_jagessar_chaffer] | [[:d:Q23662947|Q23662947]] |- | [[Attēls:Per Espen Stoknes (2017) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q11995189|Per Espen Stoknes]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>[[politiķis]] | 1967-03-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Norvēģija]] | [https://www.ted.com/speakers/per_espen_stoknes per_espen_stoknes] | [[:d:Q11995189|Q11995189]] |- | | ''[[:d:Q23783063|Pete Alcorn]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/pete_alcorn pete_alcorn] | [[:d:Q23783063|Q23783063]] |- | [[Attēls:2025 Peter Attia (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23712954|Peter Attia]]'' | | ''[[:d:Q774306|ķirurgs]]''<br/>[[ārsts]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q133575875|anti-aging practitioner and activist]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1973-03-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/peter_attia peter_attia] | [[:d:Q23712954|Q23712954]] |- | [[Attēls:Peter Calthorpe on book tour (6545182197) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7173152|Peter Calthorpe]]'' | | [[arhitekts]] | 1949 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/peter_calthorpe peter_calthorpe] | [[:d:Q7173152|Q7173152]] |- | | ''[[:d:Q950763|Peter D. Ward]]'' | | ''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1949 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/peter_ward peter_ward] | [[:d:Q950763|Q950763]] |- | [[Attēls:Peter-Diamandis-Headshot.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q562799|Peter Diamandis]]'' | | [[komersants]]<br/>[[rakstnieks]] | 1961-05-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/peter_diamandis peter_diamandis] | [[:d:Q562799|Q562799]] |- | | ''[[:d:Q7173699|Peter Donnelly]]'' | | [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q12765408|epidemiologs]]''<br/>''[[:d:Q2732142|statistiķis]]'' | 1959-05-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/peter_donnelly peter_donnelly]<br/>[https://www.ted.com/speakers/63 63] | [[:d:Q7173699|Q7173699]] |- | | ''[[:d:Q23712235|Peter Doolittle]]'' | | [[zinātnieks]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/peter_doolittle peter_doolittle] | [[:d:Q23712235|Q23712235]] |- | [[Attēls:Petereigenfeature.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q95830|Peter Eigen]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1938-06-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/peter_eigen peter_eigen] | [[:d:Q95830|Q95830]] |- | | ''[[:d:Q23759857|Peter Haas]]'' | | [[komersants]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/peter_haas peter_haas] | [[:d:Q23759857|Q23759857]] |- | [[Attēls:Peter Hirshberg (916338285).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23769555|Peter Hirshberg]]'' | | [[komersants]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/peter_hirshberg peter_hirshberg] | [[:d:Q23769555|Q23769555]] |- | [[Attēls:Peter Molyneux 20080927 Festival du jeu video 02.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q164565|Peter Molyneux]]'' | | [[Videospēļu programmētājs]]<br/>[[inženieris]]<br/>[[programmētājs]]<br/>''[[:d:Q3630699|game designer]]''<br/>''[[:d:Q18882335|video game designer]]'' | 1959-05-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/peter_molyneux peter_molyneux] | [[:d:Q164565|Q164565]] |- | | ''[[:d:Q58812993|Peter Ouko]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/peter_ouko peter_ouko] | [[:d:Q58812993|Q58812993]] |- | | ''[[:d:Q20853515|Peter Reinhart]]'' | | ''[[:d:Q160131|maiznieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 20th century<br/>1950 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/peter_reinhart peter_reinhart] | [[:d:Q20853515|Q20853515]] |- | | ''[[:d:Q23662569|Peter Saul]]'' | | [[ārsts]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/peter_saul peter_saul] | [[:d:Q23662569|Q23662569]] |- | | ''[[:d:Q23796156|Peter Tyack]]'' | | ''[[:d:Q107267362|behavioral ecologist]]''<br/>''[[:d:Q107267423|marine mammalogist]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/peter_tyack peter_tyack] | [[:d:Q23796156|Q23796156]] |- | | ''[[:d:Q23712817|Peter van Manen]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/peter_van_manen peter_van_manen] | [[:d:Q23712817|Q23712817]] |- | [[Attēls:Peter van Uhm.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2079298|Peter van Uhm]]'' | | ''[[:d:Q47064|militārpersona]]'' | 1955-07-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | ''[[:d:Q29999|Q29999]]'' | [https://www.ted.com/speakers/peter_van_uhm peter_van_uhm] | [[:d:Q2079298|Q2079298]] |- | | ''[[:d:Q7181721|Phil Borges]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1942 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/phil_borges phil_borges] | [[:d:Q7181721|Q7181721]] |- | | ''[[:d:Q3378790|Phil Hansen]]'' | | [[mākslinieks]] | 1979 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/phil_hansen phil_hansen] | [[:d:Q3378790|Q3378790]] |- | [[Attēls:Philip Plait 2007.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2701388|Phil Plait]]'' | | [[astronoms]]<br/>''[[:d:Q1412961|Trekkie]]'' | 1964-09-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/phil_plait phil_plait]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1109 1109] | [[:d:Q2701388|Q2701388]] |- | | ''[[:d:Q23728383|Philip Evans]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/philip_evans philip_evans] | [[:d:Q23728383|Q23728383]] |- | [[Attēls:Philip K. Howard.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7183880|Philip K. Howard]]'' | | [[advokāts]]<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]'' | 1948 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/philip_k_howard philip_k_howard]<br/>[https://www.ted.com/speakers/621 621] | [[:d:Q7183880|Q7183880]] |- | [[Attēls:Philip Rosedale in 2021 by Chris Michel 1d35908-4-26.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1978446|Philip Rosedale]]'' | | [[komersants]]<br/>[[uzņēmējs]] | 1968-09-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/philip_rosedale philip_rosedale] | [[:d:Q1978446|Q1978446]] |- | [[Attēls:Professor Zimbardo (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q296042|Philip Zimbardo]]'' | | ''[[:d:Q10672931|social psychologist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>[[scenārists]]<br/>[[autors]] | 1933-03-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/philip_zimbardo philip_zimbardo] | [[:d:Q296042|Q296042]] |- | [[Attēls:PhilippePetitAAFeb09.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q705289|Philippe Petit]]'' | | ''[[:d:Q11957145|akrobāts]]''<br/>''[[:d:Q17307272|circus performer]]''<br/>''[[:d:Q15855449|magician]]''<br/>''[[:d:Q3090865|tightrope walker]]''<br/>''[[:d:Q10774753|performanču mākslinieks]]''<br/>[[scenārists]]<br/>[[kaskadieris]] | 1949-08-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/philippe_petit philippe_petit] | [[:d:Q705289|Q705289]] |- | [[Attēls:Phillippe Starck 2011.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q316906|Philippe Starck]]'' | | ''[[:d:Q11287574|rūpnieciskais dizainers]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[uzņēmējs]] | 1949-01-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/philippe_starck philippe_starck] | [[:d:Q316906|Q316906]] |- | [[Attēls:Phillip Atiba Goff (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q27063586|Phillip Atiba Solomon]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>[[profesors]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/phillip_goff phillip_goff] | [[:d:Q27063586|Q27063586]] |- | [[Attēls:Pia Mancini.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18326639|Pia Mancini]]'' | | ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Argentīna]] | [https://www.ted.com/speakers/pia_mancini pia_mancini] | [[:d:Q18326639|Q18326639]] |- | [[Attēls:Pico Iyer 2.08.12 (6847745503).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2955951|Pico Iyer]]'' | | ''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1957-02-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/pico_iyer pico_iyer] | [[:d:Q2955951|Q2955951]] |- | [[Attēls:The make it happen crew - 4826111428 Pierre Thiam (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q127305851|Pierre Thiam]]'' | | [[pavārs]]<br/>[[autors]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Senegāla]] | [https://www.ted.com/speakers/pierre_thiam pierre_thiam] | [[:d:Q127305851|Q127305851]] |- | | ''[[:d:Q766390|Pilobolus]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/pilobolus pilobolus] | [[:d:Q766390|Q766390]] |- | | ''[[:d:Q23662189|Plankton Chronicles Project]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/plankton_chronicles_project plankton_chronicles_project] | [[:d:Q23662189|Q23662189]] |- | | ''[[:d:Q56882240|Poppy Crum]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/poppy_crum poppy_crum] | [[:d:Q56882240|Q56882240]] |- | [[Attēls:Pranavmistry.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2722796|Pranav Mistry]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1981-05-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/pranav_mistry pranav_mistry] | [[:d:Q2722796|Q2722796]] |- | | ''[[:d:Q59696234|Pratik Shah]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/pratik_shah pratik_shah] | [[:d:Q59696234|Q59696234]] |- | [[Attēls:Preston Reed June 2011.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q357378|Preston Reed]]'' | | ''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>[[ģitārists]]<br/>''[[:d:Q6168364|džeza ģitārists]]''<br/>''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]'' | 1955-04-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/preston_reed preston_reed] | [[:d:Q357378|Q357378]] |- | [[Attēls:Priyanka Chopra at Bulgary launch, 2024 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Prijanka Čopra]] | indiešu aktrise | ''[[:d:Q18581305|skaistumkonkursu dalībnieks]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q3357567|fotomodele]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>[[modele]] | 1982-07-18 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/priyanka_chopra priyanka_chopra] | [[:d:Q158957|Q158957]] |- | | ''[[:d:Q2891977|Princess Al Mayassa bint Hamad of Qatar]]'' | | ''[[:d:Q140686|chairperson]]''<br/>''[[:d:Q780596|mākslas kurators]]'' | 1983 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Katara]] | [https://www.ted.com/speakers/sheikha_al_mayassa sheikha_al_mayassa] | [[:d:Q2891977|Q2891977]] |- | [[Attēls:Priti Krishtel - Initiative for Medicines, Access and Knowledge (I-MAK).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q110316854|Priti Krishtel]]'' | | [[advokāts]]<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/priti_krishtel priti_krishtel] | [[:d:Q110316854|Q110316854]] |- | | ''[[:d:Q106904404|Priya Parker]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q2462658|treneris]]''<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/priya_parker priya_parker] | [[:d:Q106904404|Q106904404]] |- | | ''[[:d:Q23662531|Prof. Todd Humphreys]]'' | | ''[[:d:Q5669847|assistant professor]]''<br/>''[[:d:Q4479442|founder]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/todd_humphreys todd_humphreys] | [[:d:Q23662531|Q23662531]] |- | [[Attēls:LSU Museum of Natural Science - Prosanta Chakrabarty with zoological specimen.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q21338838|Prosanta Chakrabarty]]'' | | ''[[:d:Q4205432|ihtiologs]]''<br/>''[[:d:Q98544732|scientific collector]]'' | 1978-11-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/prosanta_chakrabarty prosanta_chakrabarty] | [[:d:Q21338838|Q21338838]] |- | | ''[[:d:Q23656762|Péter Fankhauser]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/peter_fankhauser peter_fankhauser] | [[:d:Q23656762|Q23656762]] |- | [[Attēls:Peter Gabriel, Denver 2023.jpg|center|128px]] | [[Pīters Geibriels]] | britu mūziķis | [[dziedātājs]]<br/>[[komponists]]<br/>[[dzejnieks]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q69423232|kinoscenārists]]'' | 1950-02-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/peter_gabriel peter_gabriel] | [[:d:Q175195|Q175195]] |- | [[Attēls:Peter Norvig in 2019.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q92832|Pīters Norvigs]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]'' | 1956-12-05<br/>1956-12-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/peter_norvig peter_norvig] | [[:d:Q92832|Q92832]] |- | [[Attēls:Peter Singer 2017 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Pīters Singers]] | | [[filozofs]]<br/>[[profesors]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[politiķis]] | 1946-07-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/peter_singer peter_singer] | [[:d:Q211539|Q211539]] |- | | ''[[:d:Q23783069|Qi Zhang]]'' | | [[mūziķis]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/qi_zhang qi_zhang] | [[:d:Q23783069|Q23783069]] |- | | ''[[:d:Q45175182|Qudus Onikeku]]'' | | ''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''<br/>''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]'' | 1984 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Nigērija]] | [https://www.ted.com/speakers/qudus_onikeku qudus_onikeku] | [[:d:Q45175182|Q45175182]] |- | | ''[[:d:Q23657158|Quixotic Fusion]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/quixotic quixotic] | [[:d:Q23657158|Q23657158]] |- | | ''[[:d:Q23657089|Quyen Nguyen]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q774306|ķirurgs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/quyen_nguyen quyen_nguyen] | [[:d:Q23657089|Q23657089]] |- | [[Attēls:Lukedubois.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7273818|R. Luke DuBois]]'' | | [[komponists]]<br/>[[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q3391743|visual artist]]''<br/>''[[:d:Q10774753|performanču mākslinieks]]'' | 1975-09-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/r_luke_dubois r_luke_dubois] | [[:d:Q7273818|Q7273818]] |- | [[Attēls:Rachel Armstrong (8460277065).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23795664|Rachel Armstrong]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>[[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q13590141|raidījuma moderators]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]'' | 1966 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/rachel_armstrong rachel_armstrong] | [[:d:Q23795664|Q23795664]] |- | [[Attēls:Explaining the Sharing Economy - Rachel Botsman.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q20995290|Rachel Botsman]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]'' | 1978 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/rachel_botsman rachel_botsman] | [[:d:Q20995290|Q20995290]] |- | | ''[[:d:Q109651518|Rachel Kleinfeld]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/rachel_kleinfeld rachel_kleinfeld] | [[:d:Q109651518|Q109651518]] |- | [[Attēls:Vienna Energy Forum 2013 Rachel Kyte Kandeh Yumkella (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q19663370|Rachel Kyte]]'' | | | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/rachel_kyte rachel_kyte] | [[:d:Q19663370|Q19663370]] |- | | ''[[:d:Q23783093|Rachel Pike]]'' | | ''[[:d:Q105839787|atmospheric chemist]]''<br/>''[[:d:Q1113838|klimatologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/rachel_pike rachel_pike] | [[:d:Q23783093|Q23783093]] |- | | ''[[:d:Q7279417|Rachel Sussman]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>[[mākslinieks]] | 1975 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/rachel_sussman rachel_sussman] | [[:d:Q7279417|Q7279417]] |- | [[Attēls:Horizonte 2014 Fr 1464.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q18397247|Rachelle Garniez]]'' | | ''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>[[dziedātājs]] | 1965-03-07 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/rachelle_garniez rachelle_garniez] | [[:d:Q18397247|Q18397247]] |- | | ''[[:d:Q17517256|Radhika Nagpal]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/radhika_nagpal radhika_nagpal] | [[:d:Q17517256|Q17517256]] |- | [[Attēls:Raffaello D’Andrea, Professor and artist (48088758103).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16864843|Raffaello D'Andrea]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | 1967-08-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Šveice]] | [https://www.ted.com/speakers/raffaello_d_andrea raffaello_d_andrea] | [[:d:Q16864843|Q16864843]] |- | | ''[[:d:Q23795356|Raghava KK]]'' | | [[mākslinieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kk_raghava kk_raghava] | [[:d:Q23795356|Q23795356]] |- | [[Attēls:Ramesh Mashelkar Apr09.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7283012|Raghunath Anant Mashelkar]]'' | | ''[[:d:Q7888586|ķīmiķis-inženieris]]''<br/>''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]'' | 1943-01-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]]<br/>[[Britu Indija]]<br/>[[Indijas Domīnija]] | [https://www.ted.com/speakers/r_a_mashelkar r_a_mashelkar] | [[:d:Q7283012|Q7283012]] |- | [[Attēls:Raghuram Rajan, IMF 69MS040421048l.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q981496|Raghuram Rajan]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q806798|baņķieris]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1963-02-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/raghuram_rajan raghuram_rajan] | [[:d:Q981496|Q981496]] |- | [[Attēls:Rahaf Harfoush.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q11996983|Rahaf Harfoush]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15978655|konsultants]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/rahaf_harfoush rahaf_harfoush] | [[:d:Q11996983|Q11996983]] |- | | ''[[:d:Q7283604|Rahul Mehrotra]]'' | | [[arhitekts]] | 1959 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/rahul_mehrotra rahul_mehrotra] | [[:d:Q7283604|Q7283604]] |- | | ''[[:d:Q23768717|Rainer Strack]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/rainer_strack rainer_strack] | [[:d:Q23768717|Q23768717]] |- | [[Attēls:Rainn Wilson 2011 Shankbone 2.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q349548|Rainn Wilson]]'' | | [[komiķis]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q948329|character actor]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q685433|salesperson]]''<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]'' | 1966-01-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/rainn_wilson rainn_wilson] | [[:d:Q349548|Q349548]] |- | [[Attēls:Raj Jayadev at Pacific News Service 40th anniversary celebration.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q100178541|Raj Jayadev]]'' | | ''[[:d:Q28532974|community organizer]]'' | 1975 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/raj_jayadev raj_jayadev] | [[:d:Q100178541|Q100178541]] |- | [[Attēls:Raj Panjabi, NSC Senior Director.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q28101938|Raj Panjabi]]'' | | [[ārsts]] | 1981-02-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/raj_panjabi raj_panjabi] | [[:d:Q28101938|Q28101938]] |- | [[Attēls:Rajesh Rao 01.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q14751924|Rajesh P.N. Rao]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1970-07-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/rajesh_rao rajesh_rao] | [[:d:Q14751924|Q14751924]] |- | | ''[[:d:Q23760316|Rajiv Maheswaran]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/rajiv_maheswaran rajiv_maheswaran] | [[:d:Q23760316|Q23760316]] |- | | ''[[:d:Q41799934|Ralph Chami]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ralph_chami ralph_chami] | [[:d:Q41799934|Q41799934]] |- | | ''[[:d:Q23784293|Ralph Langner]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ralph_langner ralph_langner] | [[:d:Q23784293|Q23784293]] |- | [[Attēls:Ralph nader portrait.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q193156|Ralph Nader]]'' | | [[advokāts]]<br/>[[vēsturnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q11986654|lobbyist]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>''[[:d:Q15958642|political writer]]''<br/>''[[:d:Q13590141|raidījuma moderators]]'' | 1934-02-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ralph_nader ralph_nader] | [[:d:Q193156|Q193156]] |- | [[Attēls:Ramanan laxminarayan.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23759575|Ramanan Laxminarayan]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | 1970 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ramanan_laxminarayan ramanan_laxminarayan] | [[:d:Q23759575|Q23759575]] |- | [[Attēls:Ramesh Raskar (11539797465).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16735003|Ramesh Raskar]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1265807|information scientist]]'' | 1970-06-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ramesh_raskar ramesh_raskar] | [[:d:Q16735003|Q16735003]] |- | [[Attēls:Ramez Naam at the SingularityU The Netherlands Summit 2016 (29025926993).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4177760|Ramez Naam]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q10272926|computer engineer]]''<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Ēģipte]] | [https://www.ted.com/speakers/ramez_naam ramez_naam] | [[:d:Q4177760|Q4177760]] |- | | ''[[:d:Q23657180|Ramona Pierson]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ramona_pierson ramona_pierson] | [[:d:Q23657180|Q23657180]] |- | | ''[[:d:Q23712989|Ramsey Musallam]]'' | | [[skolotājs]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ramsey_musallam ramsey_musallam] | [[:d:Q23712989|Q23712989]] |- | [[Attēls:Families Belong Together SF march 20180630-4564.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q33103779|Rana Abdelhamid]]'' | | [[politiķis]] | 1993-05-06 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/rana_abdelhamid rana_abdelhamid] | [[:d:Q33103779|Q33103779]] |- | [[Attēls:Rana el Kaliouby.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17465952|Rana el Kaliouby]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1978 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Ēģipte]] | [https://www.ted.com/speakers/rana_el_kaliouby rana_el_kaliouby]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2533 2533] | [[:d:Q17465952|Q17465952]] |- | [[Attēls:Randall Munroe 2016.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q285048|Randall Munroe]]'' | | [[programmētājs]]<br/>''[[:d:Q715301|komiksu mākslinieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[fiziķis]]<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q98668847|geohasher]]'' | 1984-10-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/randall_munroe randall_munroe] | [[:d:Q285048|Q285048]] |- | [[Attēls:RandyPausch Wiki 2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q49828|Randy Pausch]]'' | | ''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1960-10-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/randy_pausch randy_pausch]<br/>[https://www.ted.com/speakers/643 643] | [[:d:Q49828|Q49828]] |- | | ''[[:d:Q7294792|Rashad Robinson]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1979 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/rashad_robinson rashad_robinson] | [[:d:Q7294792|Q7294792]] |- | | ''[[:d:Q12332886|Rasmus Ankersen]]'' | | ''[[:d:Q26481809|sporta funkcionārs]]''<br/>''[[:d:Q937857|futbolists]]''<br/>[[treneris]] | 1983-09-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Dānijas Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/rasmus_ankersen_TEDxManchester20180211-24852 rasmus_ankersen_TEDxManchester20180211-24852] | [[:d:Q12332886|Q12332886]] |- | | ''[[:d:Q23751633|Raspyni Brothers]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/raspyni_brothers raspyni_brothers] | [[:d:Q23751633|Q23751633]] |- | [[Attēls:The Raul Midón Trio - Leverkusener Jazztage 2017-1537.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1375278|Raul Midón]]'' | | ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[ģitārists]]<br/>''[[:d:Q6168364|džeza ģitārists]]'' | 1966-03-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/raul_midon raul_midon]<br/>[https://www.ted.com/speakers/168 168] | [[:d:Q1375278|Q1375278]] |- | | ''[[:d:Q23784984|Ravin Agrawal]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ravin_agrawal ravin_agrawal] | [[:d:Q23784984|Q23784984]] |- | | ''[[:d:Q5555893|Ray Anderson]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[komersants]] | 1934-07-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ray_anderson ray_anderson]<br/>[https://www.ted.com/speakers/351 351] | [[:d:Q5555893|Q5555893]] |- | [[Attēls:Web Summit 2018 - Forum - Day 2, November 7 HM1 7481 (44858045925).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7297378|Ray Dalio]]'' | | ''[[:d:Q43423468|hedge fund manager]]''<br/>''[[:d:Q557880|investors]]''<br/>''[[:d:Q1979607|finansists]]'' | 1949-08-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ray_dalio ray_dalio] | [[:d:Q7297378|Q7297378]] |- | [[Attēls:Ray Zahab speaking at TED in 2009.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7298329|Ray Zahab]]'' | | ''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''<br/>''[[:d:Q11513337|vieglatlēts]]'' | 1968<br/>1969 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/ray_zahab ray_zahab] | [[:d:Q7298329|Q7298329]] |- | [[Attēls:Rayma Suprani 2008.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q20685271|Rayma Suprani]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]'' | 1969-04-22 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Venecuēla]] | [https://www.ted.com/speakers/rayma_suprani rayma_suprani] | [[:d:Q20685271|Q20685271]] |- | [[Attēls:Ray Kurzweil @ SXSW 2017 (32594766664).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q298341|Raymond Kurzweil]]'' | | ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[komersants]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''<br/>[[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q846430|futurist]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>[[filozofs]] | 1948-02-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ray_kurzweil ray_kurzweil] | [[:d:Q298341|Q298341]] |- | | ''[[:d:Q24054740|Raymond Wang]]'' | | ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/raymond_wang raymond_wang] | [[:d:Q24054740|Q24054740]] |- | | ''[[:d:Q7300377|Read Montague]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1960 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/read_montague read_montague] | [[:d:Q7300377|Q7300377]] |- | | ''[[:d:Q115671548|Rebeca Hwang Eun Young]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/rebeca_hwang rebeca_hwang] | [[:d:Q115671548|Q115671548]] |- | | ''[[:d:Q86113114|Rebecca A Brachman]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/rebecca_brachman rebecca_brachman] | [[:d:Q86113114|Q86113114]] |- | [[Attēls:Rebecca Goldstein.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q766723|Rebecca Goldstein]]'' | | [[filozofs]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q864380|biogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q2468727|classical scholar]]'' | 1950-02-23 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/rebecca_newberger_goldstein rebecca_newberger_goldstein] | [[:d:Q766723|Q766723]] |- | [[Attēls:Rebecca MacKinnon (WMEU 2023 photoshoot).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2915379|Rebecca MacKinnon]]'' | | ''[[:d:Q42909|reportieris]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]'' | 1969-09-16 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/rebecca_mackinnon rebecca_mackinnon] | [[:d:Q2915379|Q2915379]] |- | | ''[[:d:Q7301850|Rebecca Onie]]'' | | [[zinātnieks]] | 1977 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/rebecca_onie rebecca_onie] | [[:d:Q7301850|Q7301850]] |- | | ''[[:d:Q7301901|Rebecca Saxe]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/rebecca_saxe rebecca_saxe] | [[:d:Q7301901|Q7301901]] |- | | ''[[:d:Q85582624|Rebekah Shirley]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/rebekah_shirley rebekah_shirley] | [[:d:Q85582624|Q85582624]] |- | [[Attēls:Reggie Watts at PopTech 2011 (a).jpg|center|128px]] | [[Redžijs Votss]] | | [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q1198887|music director]]''<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]'' | 1972-03-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/reggie_watts reggie_watts]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1160 1160] | [[:d:Q3423441|Q3423441]] |- | [[Attēls:Reed Hastings, Web 2.0 Conference.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7306657|Reed Hastings]]'' | | [[komersants]]<br/>[[iestādes vadītājs]]<br/>''[[:d:Q12362622|filantrops]]'' | 1960-10-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/reed_hastings reed_hastings] | [[:d:Q7306657|Q7306657]] |- | | ''[[:d:Q23759787|Reed Kroloff]]'' | | [[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/reed_kroloff reed_kroloff] | [[:d:Q23759787|Q23759787]] |- | [[Attēls:Dubai Future Forum 2024 - Refik Anadol.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q63718992|Refik Anadol]]'' | | ''[[:d:Q7016454|jauno mediju mākslinieks]]'' | 1985 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Turcija]] | [https://www.ted.com/speakers/refik_anadol refik_anadol] | [[:d:Q63718992|Q63718992]] |- | [[Attēls:DARPA Director Dr regina dugan.jpeg|center|128px]] | ''[[:d:Q1709949|Regina E. Dugan]]'' | | [[inženieris]]<br/>[[uzņēmējs]] | 1963-03-19 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/regina_dugan regina_dugan]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1161 1161] | [[:d:Q1709949|Q1709949]] |- | | ''[[:d:Q23783055|Regina Hartley]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/regina_hartley regina_hartley] | [[:d:Q23783055|Q23783055]] |- | [[Attēls:Renata Salecl, Munich Security Conference 2023.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6118610|Renata Salecl]]'' | | [[filozofs]]<br/>''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1962-01-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Slovēnija]] | [https://www.ted.com/speakers/renata_salecl renata_salecl] | [[:d:Q6118610|Q6118610]] |- | [[Attēls:Renee Montgomery UConn.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q299943|Renee Montgomery]]'' | | ''[[:d:Q3665646|basketbolists]]'' | 1986-12-02 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/renee_montgomery renee_montgomery] | [[:d:Q299943|Q299943]] |- | | ''[[:d:Q23795629|Renny Gleeson]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/renny_gleeson renny_gleeson] | [[:d:Q23795629|Q23795629]] |- | [[Attēls:Renzo Piano, portrait.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q190148|Renzo Piano]]'' | | [[arhitekts]]<br/>[[politiķis]] | 1937-09-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Itālija]] | [https://www.ted.com/speakers/renzo_piano renzo_piano] | [[:d:Q190148|Q190148]] |- | | ''[[:d:Q124428915|Renzo Vitale]]'' | | ''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>[[mākslinieks]]<br/>[[komponists]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/renzo_vitale renzo_vitale] | [[:d:Q124428915|Q124428915]] |- | [[Attēls:Renee Hlozek.png|center|128px]] | ''[[:d:Q54318944|Renée Hložek]]'' | | ''[[:d:Q2998308|kosmologs]]''<br/>[[astronoms]]<br/>''[[:d:Q1706722|research fellow]]'' | 1983-11-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Dienvidāfrika]] | [https://www.ted.com/speakers/1388817 1388817] | [[:d:Q54318944|Q54318944]] |- | [[Attēls:2018-prathamusa-reshma-saujani.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7315375|Reshma Saujani]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[advokāts]] | 1975-11-18 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/reshma_saujani reshma_saujani] | [[:d:Q7315375|Q7315375]] |- | | ''[[:d:Q105441098|Resson Kantai Duff]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/resson_kantai_duff resson_kantai_duff] | [[:d:Q105441098|Q105441098]] |- | | ''[[:d:Q11140288|Reuben Heyday Margolin]]'' | | ''[[:d:Q1281618|skulptors]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/reuben_margolin reuben_margolin] | [[:d:Q11140288|Q11140288]] |- | | ''[[:d:Q114630044|Reuben Jonathan Miller]]'' | | ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>''[[:d:Q8142883|kriminologs]]''<br/>''[[:d:Q7019111|sociālais darbinieks]]''<br/>''[[:d:Q37941017|fieldworker]]''<br/>''[[:d:Q27177003|research professor]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/reuben_jonathan_miller reuben_jonathan_miller] | [[:d:Q114630044|Q114630044]] |- | [[Attēls:Rhiannon Giddens (53972453002).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7320514|Rhiannon Giddens]]'' | | [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q9648008|bandžo spēlētājs]]''<br/>[[komponists]]<br/>[[vijolnieks]]<br/>''[[:d:Q8178443|libretists]]'' | 1977-02-21 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/rhiannon_giddens rhiannon_giddens] | [[:d:Q7320514|Q7320514]] |- | | ''[[:d:Q17486500|Ric Elias]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1967-05-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ric_elias ric_elias] | [[:d:Q17486500|Q17486500]] |- | | ''[[:d:Q706665|Ricardo Semler]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>[[rakstnieks]] | 1959 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Brazīlija]] | [https://www.ted.com/speakers/ricardo_semler ricardo_semler] | [[:d:Q706665|Q706665]] |- | | ''[[:d:Q7323191|Rich Benjamin]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/rich_benjamin rich_benjamin] | [[:d:Q7323191|Q7323191]] |- | [[Attēls:Rich Powell at World Economic Forum Growth Summit 2023.png|center|128px]] | ''[[:d:Q117249162|Rich Powell]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/rich_powell rich_powell] | [[:d:Q117249162|Q117249162]] |- | [[Attēls:Richard Bona-1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q25679|Richard Bona]]'' | | ''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>[[dziedātājs]] | 1967-10-28<br/>1966-10-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kamerūna]] | [https://www.ted.com/speakers/richard_bona richard_bona] | [[:d:Q25679|Q25679]] |- | [[Attēls:Richard Browning.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q30610966|Richard Browning]]'' | | ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]'' | 1979-01-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/richard_browning richard_browning] | [[:d:Q30610966|Q30610966]] |- | [[Attēls:Richard Baraniuk at the SPARC 2014 OA Meeting - DSC00777 (cropped).JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q7323946|Richard G. Baraniuk]]'' | | ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1965 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/richard_baraniuk richard_baraniuk]<br/>[https://www.ted.com/speakers/26 26] | [[:d:Q7323946|Q7323946]] |- | [[Attēls:Richard G Wilkinson.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2096593|Richard G. Wilkinson]]'' | | ''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[vēsturnieks]]<br/>''[[:d:Q12765408|epidemiologs]]'' | 1943-07-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/richard_wilkinson richard_wilkinson] | [[:d:Q2096593|Q2096593]] |- | [[Attēls:Mayor Richard J. Berry first photo.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7326701|Richard J. Berry]]'' | | [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[uzņēmējs]] | 1962-11-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/richard_j_berry richard_j_berry] | [[:d:Q7326701|Q7326701]] |- | [[Attēls:Richard L. Pyle On Boat in Philippines, with Poseidon SE7EN Rebreather.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q21340682|Richard L. Pyle]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q4205432|ihtiologs]]''<br/>''[[:d:Q674426|kurators]]''<br/>''[[:d:Q109120509|zoological collector]]''<br/>''[[:d:Q350979|zoologs]]''<br/>''[[:d:Q98544732|scientific collector]]'' | 1967-03-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/richard_pyle richard_pyle] | [[:d:Q21340682|Q21340682]] |- | [[Attēls:Richard H. Ledgett.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17079639|Richard Ledgett]]'' | | | 1958 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/rick_ledgett rick_ledgett] | [[:d:Q17079639|Q17079639]] |- | | ''[[:d:Q320884|Richard Preston]]'' | | ''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q17433421|science journalist]]'' | 1954-08-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/richard_preston richard_preston] | [[:d:Q320884|Q320884]] |- | | ''[[:d:Q23656666|Richard Resnick]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/richard_resnick richard_resnick] | [[:d:Q23656666|Q23656666]] |- | | ''[[:d:Q23785283|Richard Sears]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/richard_sears richard_sears] | [[:d:Q23785283|Q23785283]] |- | | ''[[:d:Q23657219|Richard Seymour]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/richard_seymour richard_seymour] | [[:d:Q23657219|Q23657219]] |- | [[Attēls:Richard St. John, The 8 Traits Successful People Have in Common - Gulltaggen 2010 (4561385080).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23795641|Richard St. John]]'' | | ''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]'' | 1947 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/richard_st_john richard_st_john] | [[:d:Q23795641|Q23795641]] |- | | ''[[:d:Q18609935|Richard T. Ford]]'' | | [[advokāts]]<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q63677188|law professor]]''<br/>''[[:d:Q16012028|legal scholar]]'' | 1966-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/richard_thompson_ford richard_thompson_ford] | [[:d:Q18609935|Q18609935]] |- | | ''[[:d:Q23797900|Richard Turere]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/richard_turere richard_turere] | [[:d:Q23797900|Q23797900]] |- | [[Attēls:Making Education Work (42839111875).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7328635|Richard V. Reeves]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]'' | 1969-07-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/richard_v_reeves richard_v_reeves] | [[:d:Q7328635|Q7328635]] |- | | ''[[:d:Q23670529|Richard Weller]]'' | | [[zinātnieks]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/richard_weller richard_weller] | [[:d:Q23670529|Q23670529]] |- | [[Attēls:Rick Doblin - MAPS.png|center|128px]] | ''[[:d:Q7331358|Rick Doblin]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1953-11-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/rick_doblin rick_doblin] | [[:d:Q7331358|Q7331358]] |- | | ''[[:d:Q23662323|Rick Guidotti]]'' | | [[fotogrāfs]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/rick_guidotti_s rick_guidotti_s] | [[:d:Q23662323|Q23662323]] |- | [[Attēls:Rick.Smolan.headshot.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7331756|Rick Smolan]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1949-11-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/rick_smolan rick_smolan] | [[:d:Q7331756|Q7331756]] |- | [[Attēls:Rick Warren (2016).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q380107|Rick Warren]]'' | | ''[[:d:Q1234713|teologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q152002|pastor]]'' | 1954-01-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/rick_warren rick_warren] | [[:d:Q380107|Q380107]] |- | [[Attēls:Rickard Falkvinge - 2006-06-03 (Jon Åslund).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q443624|Rickard Falkvinge]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[programmētājs]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q1662485|information professional]]'' | 1972-01-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Zviedrija]] | [https://www.ted.com/speakers/rick_falkvinge rick_falkvinge] | [[:d:Q443624|Q443624]] |- | [[Attēls:Riitta ikonen.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16299293|Riitta Ikonen]]'' | | [[mākslinieks]] | 1981 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Somija]] | [https://www.ted.com/speakers/riitta_ikonen riitta_ikonen] | [[:d:Q16299293|Q16299293]] |- | [[Attēls:Risa Wechsler 2024 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q48698841|Risa Wechsler]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/risa_wechsler risa_wechsler] | [[:d:Q48698841|Q48698841]] |- | | ''[[:d:Q23759728|Rishi Manchanda]]'' | | [[ārsts]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/rishi_manchanda rishi_manchanda] | [[:d:Q23759728|Q23759728]] |- | | ''[[:d:Q23671271|Rita F. Pierson]]'' | | | 1951-10-27 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/rita_f_pierson rita_f_pierson] | [[:d:Q23671271|Q23671271]] |- | | ''[[:d:Q3433529|Rives]]'' | | [[dzejnieks]] | 1968-10-31 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/rives rives] | [[:d:Q3433529|Q3433529]] |- | [[Attēls:5.3.10RichardBransonByDavidShankbone.jpg|center|128px]] | [[Ričards Brensons]] | | [[komersants]]<br/>[[uzņēmējs]] | 1950-07-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/richard_branson richard_branson] | [[:d:Q194419|Q194419]] |- | [[Attēls:Dinner with Richard Dawkins and CFI... like a candle in the dark.jpg|center|128px]] | [[Ričards Dokinss]] | | ''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''<br/>''[[:d:Q16831721|etologs]]''<br/>''[[:d:Q3745071|science writer]]''<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>''[[:d:Q16270720|theoretical biologist]]''<br/>''[[:d:Q15632482|epistemologist]]''<br/>''[[:d:Q19356916|sociobiologist]]''<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q350979|zoologs]]''<br/>[[aktieris]]<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q69423232|kinoscenārists]]''<br/>''[[:d:Q116695160|video game actor]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]'' | 1941-03-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/richard_dawkins richard_dawkins]<br/>[https://www.ted.com/speakers/93 93] | [[:d:Q44461|Q44461]] |- | [[Attēls:RichardFeynman-PaineMansionWoods1984 copyrightTamikoThiel bw.jpg|center|128px]] | [[Ričards Fainmens]] | amerikāņu fiziķis | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q16745601|quantum physicist]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q4351403|percussionist]]''<br/>''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>[[politiķis]] | 1918-05-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/richard_feynman richard_feynman]<br/>[https://www.ted.com/speakers/673 673] | [[:d:Q39246|Q39246]] |- | | ''[[:d:Q23796184|Rob Dunbar]]'' | | ''[[:d:Q11424604|Zemes zinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/rob_dunbar rob_dunbar] | [[:d:Q23796184|Q23796184]] |- | | ''[[:d:Q22087979|Rob Forbes]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/rob_forbes rob_forbes] | [[:d:Q22087979|Q22087979]] |- | | ''[[:d:Q23783483|Rob Harmon]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/rob_harmon rob_harmon] | [[:d:Q23783483|Q23783483]] |- | [[Attēls:Rob Hopkins, 2014 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1594109|Rob Hopkins]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q17010072|militant]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1968-06-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/rob_hopkins rob_hopkins] | [[:d:Q1594109|Q1594109]] |- | [[Attēls:Congreso Futuro 2020 - Rob Knight 01.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q20657126|Rob Knight]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[zinātnieks]] | 1976 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Jaunzēlande]] | [https://www.ted.com/speakers/rob_knight rob_knight] | [[:d:Q20657126|Q20657126]] |- | [[Attēls:Robb Willer.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q41634525|Robb Willer]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q2306091|sociologs]]'' | 1977 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/robb_willer robb_willer] | [[:d:Q41634525|Q41634525]] |- | [[Attēls:Kid President in White House 2013 Easter Egg Roll Promo.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18196390|Robby Novak]]'' | | [[aktieris]] | 2004-01-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kid_president kid_president] | [[:d:Q18196390|Q18196390]] |- | [[Attēls:Dr. Ballard visit 2023 (52976464273) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q312867|Robert Ballard]]'' | | ''[[:d:Q10669499|naval officer]]''<br/>''[[:d:Q3546255|okeanogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>[[ģeologs]]<br/>[[kinorežisors]] | 1942-06-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/robert_ballard robert_ballard] | [[:d:Q312867|Q312867]] |- | [[Attēls:330-PSA-153-63 (USN 711326) (22171848378) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2357840|Robert Fischell]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]'' | 1929-02-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/robert_fischell robert_fischell] | [[:d:Q2357840|Q2357840]] |- | | ''[[:d:Q23728142|Robert Full]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/robert_full robert_full] | [[:d:Q23728142|Q23728142]] |- | | ''[[:d:Q23797194|Robert Gupta]]'' | | [[mūziķis]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/robert_gupta robert_gupta] | [[:d:Q23797194|Q23797194]] |- | [[Attēls:RobReid.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2798390|Robert H. Reid]]'' | | ''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q16023665|riska kapitālists]]''<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]'' | 1965-10-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/rob_reid rob_reid] | [[:d:Q2798390|Q2798390]] |- | | ''[[:d:Q104510834|Robert Hakiza]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kongo Demokrātiskā Republika]]<br/>[[Uganda]] | [https://www.ted.com/speakers/robert_hakiza robert_hakiza] | [[:d:Q104510834|Q104510834]] |- | | ''[[:d:Q17299886|Robert Hammond]]'' | | | 1960s | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/robert_hammond robert_hammond] | [[:d:Q17299886|Q17299886]] |- | [[Attēls:ROBERT J. GORDON.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7345891|Robert J. Gordon]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | 1940-09-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/robert_j_gordon robert_j_gordon] | [[:d:Q7345891|Q7345891]] |- | [[Attēls:Robert J. Lang, origami expert.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q642995|Robert J. Lang]]'' | | [[fiziķis]]<br/>[[matemātiķis]] | 1961-05-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/robert_lang robert_lang] | [[:d:Q642995|Q642995]] |- | | ''[[:d:Q16150166|Robert J. Waldinger]]'' | | ''[[:d:Q211346|psihiatrs]]'' | 1959 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/robert_waldinger robert_waldinger] | [[:d:Q16150166|Q16150166]] |- | [[Attēls:ETH-BIB-Katzschmann, Robert-Portr 17424.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q56415714|Robert Katzschmann]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/robert_katzschmann robert_katzschmann] | [[:d:Q56415714|Q56415714]] |- | | ''[[:d:Q23797695|Robert Lee Hotz]]'' | | [[žurnālists]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/robert_lee_hotz robert_lee_hotz] | [[:d:Q23797695|Q23797695]] |- | | ''[[:d:Q8342|Robert Legato]]'' | | [[kinooperators]]<br/>[[kinorežisors]] | 1956-05-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/robert_legato robert_legato] | [[:d:Q8342|Q8342]] |- | | ''[[:d:Q7347308|Robert Mankoff]]'' | | ''[[:d:Q1114448|karikatūrists]]''<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]'' | 1944-05-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bob_mankoff bob_mankoff] | [[:d:Q7347308|Q7347308]] |- | | ''[[:d:Q23759693|Robert Muggah]]'' | | ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]'' | 1974-07-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/robert_muggah robert_muggah] | [[:d:Q23759693|Q23759693]] |- | [[Attēls:Robert Neuwirth in 2011.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7348003|Robert Neuwirth]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q15931838|investigative journalist]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/robert_neuwirth robert_neuwirth] | [[:d:Q7348003|Q7348003]] |- | | ''[[:d:Q23931473|Robert Palmer]]'' | | [[žurnālists]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/robert_palmer robert_palmer] | [[:d:Q23931473|Q23931473]] |- | | ''[[:d:Q67942469|Robert Reffkin]]'' | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q806798|baņķieris]]''<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>[[uzņēmējs]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/robert_reffkin robert_reffkin] | [[:d:Q67942469|Q67942469]] |- | [[Attēls:Robert Sapolsky in 2023 A 16.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3118802|Robert Sapolsky]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q783906|neirologs]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | 1957-04-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/robert_sapolsky robert_sapolsky] | [[:d:Q3118802|Q3118802]] |- | [[Attēls:BobStein2025.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7350029|Robert Stein]]'' | | ''[[:d:Q2516866|izdevējs]]''<br/>''[[:d:Q88109319|computer pioneer]]'' | 1946-04-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bob_stein bob_stein] | [[:d:Q7350029|Q7350029]] |- | [[Attēls:Robert Swan in 2018.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2582394|Robert Swan]]'' | | ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]'' | 1956-07-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/robert_swan robert_swan] | [[:d:Q2582394|Q2582394]] |- | [[Attēls:Robert Thurman 2006.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1377791|Robert Thurman]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q333634|tulkotājs]]''<br/>''[[:d:Q780596|mākslas kurators]]''<br/>''[[:d:Q674426|kurators]]'' | 1941-08-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bob_thurman bob_thurman] | [[:d:Q1377791|Q1377791]] |- | [[Attēls:Robert Wright journalist.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3123126|Robert Wright]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q4110598|videoblogers]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1957-01-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/robert_wright robert_wright] | [[:d:Q3123126|Q3123126]] |- | | ''[[:d:Q23809243|Roberto D'Angelo and Francesca Fedeli]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/roberto_and_francesca_d_angelo roberto_and_francesca_d_angelo] | [[:d:Q23809243|Q23809243]] |- | [[Attēls:Robinchase2008.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7352317|Robin Chase]]'' | | [[uzņēmējs]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/robin_chase robin_chase] | [[:d:Q7352317|Q7352317]] |- | [[Attēls:Robin Hanson in a field 2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2159779|Robin Hanson]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15319501|social scientist]]'' | 1959-08-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/robin_hanson robin_hanson] | [[:d:Q2159779|Q2159779]] |- | | ''[[:d:Q106687805|Robin Hauser]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/robin_hauser robin_hauser] | [[:d:Q106687805|Q106687805]] |- | [[Attēls:Robin Ince - EdSciFest 2014.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q7352559|Robin Ince]]'' | | [[komiķis]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q18545066|improvizācijas komiķis]]''<br/>''[[:d:Q13590141|raidījuma moderators]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[aktieris]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]'' | 1969-02-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/robin_ince robin_ince] | [[:d:Q7352559|Q7352559]] |- | [[Attēls:RobinMorgan profile.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q450796|Robin Morgan]]'' | | [[dzejnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]'' | 1941-01-29 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/robin_morgan robin_morgan] | [[:d:Q450796|Q450796]] |- | [[Attēls:Murphy talk.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23782688|Robin Murphy]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]'' | 1957-08-25 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/robin_murphy robin_murphy] | [[:d:Q23782688|Q23782688]] |- | | ''[[:d:Q23713828|Robin Nagle]]'' | | ''[[:d:Q4773904|antropologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/robin_nagle robin_nagle] | [[:d:Q23713828|Q23713828]] |- | | ''[[:d:Q89132134|Robin S S Kramer]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/robin_kramer robin_kramer] | [[:d:Q89132134|Q89132134]] |- | | ''[[:d:Q55583699|Robin Steinberg]]'' | | [[advokāts]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/robin_steinberg robin_steinberg] | [[:d:Q55583699|Q55583699]] |- | | ''[[:d:Q23760207|Robyn Stein DeLuca]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/robyn_stein_deluca robyn_stein_deluca] | [[:d:Q23760207|Q23760207]] |- | [[Attēls:Rodney Brooks ML40.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q92809|Rodney Brooks]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q3437279|roboticist]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>[[matemātiķis]] | 1954-12-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/rodney_brooks rodney_brooks] | [[:d:Q92809|Q92809]] |- | [[Attēls:Rodney Mullen PopTech 2013 01 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q313447|Rodney Mullen]]'' | | ''[[:d:Q17502714|skateboarder]]'' | 1966-08-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/rodney_mullen rodney_mullen] | [[:d:Q313447|Q313447]] |- | | ''[[:d:Q24052043|Rodrigo Bijou]]'' | | ''[[:d:Q65952601|computer security engineer]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/rodrigo_bijou rodrigo_bijou] | [[:d:Q24052043|Q24052043]] |- | | ''[[:d:Q23712290|Rodrigo Canales]]'' | | [[skolotājs]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/rodrigo_canales rodrigo_canales] | [[:d:Q23712290|Q23712290]] |- | [[Attēls:Rodrigo y Gabriela.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1469093|Rodrigo y Gabriela]]'' | | [[komponists]] | | | | [https://www.ted.com/speakers/rodrigo_y_gabriela rodrigo_y_gabriela] | [[:d:Q1469093|Q1469093]] |- | [[Attēls:Roger Ebert cropped.jpg|center|128px]] | [[Rodžers Īberts]] | Amerikāņu kinokritiķis, autors, žurnālists un scenārists | [[scenārists]]<br/>''[[:d:Q4220892|kinokritiķis]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q42909|reportieris]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q13590141|raidījuma moderators]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]'' | 1942-06-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/roger_ebert roger_ebert]<br/>[https://www.ted.com/speakers/904 904] | [[:d:Q212173|Q212173]] |- | | ''[[:d:Q106736121|Roger Antonsen]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[pasniedzējs]]<br/>[[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[programmētājs]] | 1976-08-31 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Norvēģija]] | [https://www.ted.com/speakers/roger_antonsen roger_antonsen] | [[:d:Q106736121|Q106736121]] |- | | ''[[:d:Q23657103|Roger Doiron]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/roger_doiron roger_doiron] | [[:d:Q23657103|Q23657103]] |- | [[Attēls:2021 - Centre Stage SM5 1003 (51652425540) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7358633|Roger McNamee]]'' | | ''[[:d:Q1979607|finansists]]''<br/>[[ģitārists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q557880|investors]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]'' | 1956-05-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/roger_mcnamee roger_mcnamee] | [[:d:Q7358633|Q7358633]] |- | | ''[[:d:Q23728309|Roger Stein]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/roger_stein roger_stein] | [[:d:Q23728309|Q23728309]] |- | | ''[[:d:Q57010924|Roger T. Hanlon]]'' | | ''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1947-05-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/roger_hanlon roger_hanlon] | [[:d:Q57010924|Q57010924]] |- | | ''[[:d:Q7359408|Rogier van der Heide]]'' | | [[Gaismu mākslinieks]]<br/>[[inženieris]]<br/>[[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1970 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | ''[[:d:Q29999|Q29999]]'' | [https://www.ted.com/speakers/rogier_van_der_heide rogier_van_der_heide] | [[:d:Q7359408|Q7359408]] |- | [[Attēls:Rokia Traoré - Festival du Bout du Monde 2013 - 012.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q256065|Rokia Traoré]]'' | | ''[[:d:Q121368207|Skibidi Toilet]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[komponists]] | 1974-01-24 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Mali]]<br/>[[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/rokia_traore rokia_traore]<br/>[https://www.ted.com/speakers/166 166] | [[:d:Q256065|Q256065]] |- | | ''[[:d:Q52151628|Rola Hallam]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Sīrija]] | [https://www.ted.com/speakers/rola_hallam rola_hallam] | [[:d:Q52151628|Q52151628]] |- | | ''[[:d:Q105338430|Roman Krznaric]]'' | | [[filozofs]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/roman_krznaric roman_krznaric] | [[:d:Q105338430|Q105338430]] |- | | ''[[:d:Q17388690|Roman Mars]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]''<br/>''[[:d:Q112120568|radio program designer]]''<br/>[[orators]] | 1974-10-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/roman_mars roman_mars] | [[:d:Q17388690|Q17388690]] |- | | ''[[:d:Q23769241|Romina Libster]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/romina_libster romina_libster] | [[:d:Q23769241|Q23769241]] |- | [[Attēls:Mr. Romulus Whitaker.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q3532796|Romulus Whitaker]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q16271064|herpetologs]]'' | 1943-05-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]]<br/>[[Britu Indija]]<br/>[[Indijas Domīnija]] | [https://www.ted.com/speakers/romulus_whitaker romulus_whitaker] | [[:d:Q3532796|Q3532796]] |- | | ''[[:d:Q11099812|Ron Eglash]]'' | | [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | 1958-12-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ron_eglash ron_eglash] | [[:d:Q11099812|Q11099812]] |- | | ''[[:d:Q7363766|Ron Finley]]'' | | ''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''<br/>''[[:d:Q758780|gardener]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ron_finley ron_finley] | [[:d:Q7363766|Q7363766]] |- | [[Attēls:Photo of Ron Gutman.png|center|128px]] | ''[[:d:Q7363861|Ron Gutman]]'' | | ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ron_gutman ron_gutman] | [[:d:Q7363861|Q7363861]] |- | | ''[[:d:Q7364137|Ron McCallum]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | 1948-10-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/ron_mccallum ron_mccallum] | [[:d:Q7364137|Q7364137]] |- | | ''[[:d:Q107012903|Ronald Rael]]'' | | [[arhitekts]]<br/>[[skolotājs]] | 1971 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ronald_rael ronald_rael] | [[:d:Q107012903|Q107012903]] |- | | ''[[:d:Q7365256|Ronald S. Sullivan Jr.]]'' | | [[profesors]] | 1966-12-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ronald_sullivan ronald_sullivan] | [[:d:Q7365256|Q7365256]] |- | | ''[[:d:Q23662811|Ronny Edry]]'' | | [[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ronny_edry ronny_edry] | [[:d:Q23662811|Q23662811]] |- | [[Attēls:Rory Bremner at the Savoy 2007.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3400702|Rory Bremner]]'' | | [[komiķis]]<br/>''[[:d:Q3149505|improviser]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]'' | 1961-04-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/rory_bremner rory_bremner] | [[:d:Q3400702|Q3400702]] |- | [[Attēls:Official portrait of Rory Stewart crop 2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q328892|Rory Stewart]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[diplomāts]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q3579035|travel writer]]''<br/>[[virsnieks]]<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q2066131|sportists]]''<br/>''[[:d:Q13590141|raidījuma moderators]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 1973-01-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/rory_stewart rory_stewart]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1045 1045] | [[:d:Q328892|Q328892]] |- | [[Attēls:Business of Software - Rory Sutherland.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q19666293|Rory Sutherland]]'' | | ''[[:d:Q10355417|advertising person]]''<br/>''[[:d:Q4178004|publicist]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''<br/>''[[:d:Q106879368|marketing theorist]]''<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]'' | 1965-11-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/rory_sutherland rory_sutherland] | [[:d:Q19666293|Q19666293]] |- | | ''[[:d:Q7367220|Rosalind Brewer]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]'' | 1962 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/rosalind_g_brewer rosalind_g_brewer] | [[:d:Q7367220|Q7367220]] |- | [[Attēls:Panel Discussion Close-up, Science, Faith, and Technology Cropped.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q14109|Rosalind Picard]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]'' | 1962-05-17 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/rosalind_picard rosalind_picard] | [[:d:Q14109|Q14109]] |- | | ''[[:d:Q75975492|Rosamund Adoo-Kissi-Debrah]]'' | | ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>[[politiķis]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/rosamund_kissi_debrah rosamund_kissi_debrah] | [[:d:Q75975492|Q75975492]] |- | [[Attēls:Rosanne Cash, 2012 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q462289|Rosanne Cash]]'' | | ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]'' | 1955-05-24 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/rosanne_cash rosanne_cash] | [[:d:Q462289|Q462289]] |- | [[Attēls:Rose George on The Big Necessity.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4949823|Rose George]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]'' | 1969 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/rose_george rose_george] | [[:d:Q4949823|Q4949823]] |- | [[Attēls:Rose Goslinga - PopTech 2011 - Camden Maine USA (6264061943).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23759550|Rose Goslinga]]'' | | ''[[:d:Q285759|apdrošinātājs]]''<br/>''[[:d:Q1979607|finansists]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/rose_goslinga rose_goslinga] | [[:d:Q23759550|Q23759550]] |- | | ''[[:d:Q76469472|Rose Mutiso]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]'' | 1986 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kenija]] | [https://www.ted.com/speakers/rose_m_mutiso rose_m_mutiso] | [[:d:Q76469472|Q76469472]] |- | | ''[[:d:Q23728320|Roselinde Torres]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/roselinde_torres roselinde_torres] | [[:d:Q23728320|Q23728320]] |- | | ''[[:d:Q23759581|Rosie King]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>''[[:d:Q644687|ilustrators]]'' | 1998 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/rosie_king rosie_king] | [[:d:Q23759581|Q23759581]] |- | [[Attēls:Portrait of Ross Lovegrove.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q573143|Ross Lovegrove]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1958-08-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/ross_lovegrove ross_lovegrove]<br/>[https://www.ted.com/speakers/28 28] | [[:d:Q573143|Q573143]] |- | [[Attēls:Roxane gay 9134940.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q16202911|Roxane Gay]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q20708269|Scrabble player]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q876864|editing staff]]''<br/>''[[:d:Q4263842|literatūrkritiķis]]'' | 1974-10-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/roxane_gay roxane_gay] | [[:d:Q16202911|Q16202911]] |- | [[Attēls:Roy Bahat, head of Bloomberg Beta.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q117249859|Roy Bahat]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/roy_bahat roy_bahat] | [[:d:Q117249859|Q117249859]] |- | | ''[[:d:Q23728739|Roy R. Gould]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>[[astronoms]] | 1947 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/roy_gould roy_gould] | [[:d:Q23728739|Q23728739]] |- | [[Attēls:Roy Wood Jr. at Essence Festival of Culture July 2025 - 01 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7373522|Roy Wood Jr.]]'' | | [[komiķis]]<br/>[[diskžokejs]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>[[aktieris]] | 1978-12-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/roy_wood_jr roy_wood_jr] | [[:d:Q7373522|Q7373522]] |- | [[Attēls:Official portrait of Roz Savage MP crop 2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7375304|Roz Savage]]'' | | ''[[:d:Q21081635|ocean rower]]''<br/>[[politiķis]] | 1967-12-23 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/roz_savage roz_savage] | [[:d:Q7375304|Q7375304]] |- | | ''[[:d:Q7376380|Ruby Sales]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1948-07-08 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ruby_sales ruby_sales] | [[:d:Q7376380|Q7376380]] |- | [[Attēls:Ruby-Wax-2016 (cropped again).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q460549|Ruby Wax]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[komiķis]]<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q73306227|televīzijas scenāristi]]''<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]''<br/>[[scenārists]] | 1953-04-19 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ruby_wax ruby_wax] | [[:d:Q460549|Q460549]] |- | [[Attēls:Rufus Cappadocia.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7378014|Rufus Cappadocia]]'' | | ''[[:d:Q13219637|čellists]]'' | 1967 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/rufus_cappadocia rufus_cappadocia] | [[:d:Q7378014|Q7378014]] |- | | ''[[:d:Q23809230|Rufus Griscom and Alisa Volkman]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/rufus_griscom_alisa_volkam rufus_griscom_alisa_volkam] | [[:d:Q23809230|Q23809230]] |- | [[Attēls:Oliver Mark - Rufus Wainwright, Berlin 2010.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q192402|Rufus Wainwright]]'' | | [[komponists]]<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]'' | 1973-07-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/rufus_wainwright rufus_wainwright] | [[:d:Q192402|Q192402]] |- | [[Attēls:Ruha Benjamin, Databite 124, 2019 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q28935115|Ruha Benjamin]]'' | | ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1978 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ruha_benjamin ruha_benjamin] | [[:d:Q28935115|Q28935115]] |- | [[Attēls:Rumaitha Al Busaidi at Sustainable Development Impact Summit 2021.png|center|128px]] | ''[[:d:Q106923101|Rumaitha Al Busaidi]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q3546255|okeanogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Omāna]] | [https://www.ted.com/speakers/rumaitha_al_busaidi rumaitha_al_busaidi] | [[:d:Q106923101|Q106923101]] |- | [[Attēls:Rumman Chowdhury at the AI for Good Global Summit 2018 (42110666692).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q41241224|Rumman Chowdhury]]'' | | ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q29169143|datu zinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1980 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/rumman_chowdhury rumman_chowdhury] | [[:d:Q41241224|Q41241224]] |- | | ''[[:d:Q23713556|Rupal Patel]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/rupal_patel rupal_patel] | [[:d:Q23713556|Q23713556]] |- | [[Attēls:Russ B. Altman.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7381092|Russ Altman]]'' | | ''[[:d:Q2904006|bioinformatician]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q26848923|bioinženieris]]'' | 1961-11-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/russ_altman russ_altman] | [[:d:Q7381092|Q7381092]] |- | [[Attēls:Russell G Foster - EdSciFest 2014 (20).JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q7381511|Russell G. Foster]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q783906|neirologs]]''<br/>''[[:d:Q12013238|ophthalmologist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1959-08-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/russell_foster russell_foster]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1623 1623] | [[:d:Q7381511|Q7381511]] |- | [[Attēls:Russell Wilson at the 2013 Jessie Vetter Classic, July 1, 2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1149781|Russell Wilson]]'' | | ''[[:d:Q19204627|amerikāņu futbola spēlētājs]]''<br/>''[[:d:Q10871364|beisbolists]]'' | 1988-11-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/russell_wilson russell_wilson] | [[:d:Q1149781|Q1149781]] |- | [[Attēls:Rutger Bregman (2024)-32 (2).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q19747970|Rutger Bregman]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[vēsturnieks]]<br/>''[[:d:Q24885626|thinker]]'' | 1988-04-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | ''[[:d:Q29999|Q29999]]'' | [https://www.ted.com/speakers/rutger_bregman rutger_bregman] | [[:d:Q19747970|Q19747970]] |- | [[Attēls:Ruth Chang.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7382918|Ruth Chang]]'' | | [[filozofs]]<br/>''[[:d:Q63677188|law professor]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ruth_chang ruth_chang] | [[:d:Q7382918|Q7382918]] |- | | ''[[:d:Q116456709|Ryan Gersava]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/ryan_gersava ryan_gersava] | [[:d:Q116456709|Q116456709]] |- | | ''[[:d:Q59939117|Ryan Gravel]]'' | | ''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]'' | 1972 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ryan_gravel ryan_gravel] | [[:d:Q59939117|Q59939117]] |- | | ''[[:d:Q24852229|Ryan Heffington]]'' | | ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]'' | 1973-06-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ryan_heffington ryan_heffington] | [[:d:Q24852229|Q24852229]] |- | | ''[[:d:Q23727935|Ryan Holladay]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>[[komponists]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ryan_holladay ryan_holladay] | [[:d:Q23727935|Q23727935]] |- | | ''[[:d:Q23783358|Ryan Lobo]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>[[kinorežisors]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ryan_lobo ryan_lobo] | [[:d:Q23783358|Q23783358]] |- | [[Attēls:TerBurgDSCF0820 (34367491515).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16876158|Ryan Merkley]]'' | | ''[[:d:Q707492|Chief of Staff]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/ryan_merkley ryan_merkley] | [[:d:Q16876158|Q16876158]] |- | [[Attēls:Ryan Panchadsaram.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17580365|Ryan Panchadsaram]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ryan_panchadsaram ryan_panchadsaram] | [[:d:Q17580365|Q17580365]] |- | | ''[[:d:Q107224420|Ryan Phelan]]'' | | [[iestādes vadītājs]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ryan_phelan ryan_phelan] | [[:d:Q107224420|Q107224420]] |- | | ''[[:d:Q109715748|S. Julio Friedmann]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/julio_friedmann julio_friedmann] | [[:d:Q109715748|Q109715748]] |- | | ''[[:d:Q94458419|Sabine Doebel]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/sabine_doebel sabine_doebel] | [[:d:Q94458419|Q94458419]] |- | [[Attēls:Safeena Husain at Jaipur Literature Festival 2026 01.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18353268|Safeena Husain]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/safeena_husain safeena_husain] | [[:d:Q18353268|Q18353268]] |- | [[Attēls:Safi Rauf Headshot.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q112056335|Safi Rauf]]'' | | | 1994 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/safi_rauf safi_rauf] | [[:d:Q112056335|Q112056335]] |- | | ''[[:d:Q56448248|Sahar Zand]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]'' | 1989-01-21 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/sahar_zand sahar_zand] | [[:d:Q56448248|Q56448248]] |- | [[Attēls:Sakena Yacoobi Profile.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7402892|Sakena Yacoobi]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1950 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Afganistāna]] | [https://www.ted.com/speakers/sakena_yacoobi sakena_yacoobi] | [[:d:Q7402892|Q7402892]] |- | | ''[[:d:Q23670961|Saki Mafundikwa]]'' | | ''[[:d:Q3391743|visual artist]]'' | 1955 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Botsvāna|Botsvana]] | [https://www.ted.com/speakers/saki_mafundikwa saki_mafundikwa] | [[:d:Q23670961|Q23670961]] |- | [[Attēls:Salman Khan TED 2011.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q471472|Sal Khan]]'' | | [[komersants]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1326886|elektroinženieris]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1056391|skolas direktors]]'' | 1976-10-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/salman_khan salman_khan] | [[:d:Q471472|Q471472]] |- | [[Attēls:Sallie Chisholm.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4794852|Sallie W. Chisholm]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q3546255|okeanogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''<br/>''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]'' | 1947-11-05 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/penny_chisholm penny_chisholm] | [[:d:Q4794852|Q4794852]] |- | [[Attēls:Sally Kohn by Gage Skidmore.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7405192|Sally Kohn]]'' | | [[advokāts]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q11499163|political pundit]]''<br/>''[[:d:Q111535220|nonprofit administrator]]''<br/>''[[:d:Q15978655|konsultants]]''<br/>''[[:d:Q28532974|community organizer]]'' | 1977-03-27 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sally_kohn sally_kohn] | [[:d:Q7405192|Q7405192]] |- | | ''[[:d:Q23670952|Salvatore Iaconesi]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>[[hakeris]]<br/>[[inženieris]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Itālija]] | [https://www.ted.com/speakers/salvatore_iaconesi salvatore_iaconesi] | [[:d:Q23670952|Q23670952]] |- | [[Attēls:Sam Gregory at Republica25 2025-05-26 02 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q115558789|Sam Gregory]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/sam_gregory sam_gregory] | [[:d:Q115558789|Q115558789]] |- | [[Attēls:SamKass2009.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16220987|Sam Kass]]'' | | ''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]'' | 1980 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sam_kass sam_kass] | [[:d:Q16220987|Q16220987]] |- | | ''[[:d:Q23795645|Sam Martin]]'' | | [[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/sam_martin sam_martin] | [[:d:Q23795645|Q23795645]] |- | | ''[[:d:Q4844862|Sam Richards]]'' | | ''[[:d:Q2306091|sociologs]]'' | 1960-09-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sam_richards sam_richards] | [[:d:Q4844862|Q4844862]] |- | | ''[[:d:Q39067085|Sam Van Aken]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/sam_van_aken sam_van_aken] | [[:d:Q39067085|Q39067085]] |- | [[Attēls:Samantha Nutt New Image - -14.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q7408709|Samantha Nutt]]'' | | [[ārsts]] | 1969-10-01 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/samantha_nutt samantha_nutt] | [[:d:Q7408709|Q7408709]] |- | [[Attēls:Samantha Power in 2023 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q454970|Samantha Power]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1970-09-21 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Īrija]] | [https://www.ted.com/speakers/samantha_power samantha_power] | [[:d:Q454970|Q454970]] |- | | ''[[:d:Q23782711|Samuel Cohen]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/samuel_cohen samuel_cohen] | [[:d:Q23782711|Q23782711]] |- | | ''[[:d:Q94488349|Sandeep Jauhar]]'' | | ''[[:d:Q3264451|kardiologs]]'' | 1968 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sandeep_jauhar sandeep_jauhar] | [[:d:Q94488349|Q94488349]] |- | | ''[[:d:Q122963546|Sandersan Onie]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/sandersan_onie_TEDxSydney20220804-51709 sandersan_onie_TEDxSydney20220804-51709] | [[:d:Q122963546|Q122963546]] |- | [[Attēls:Sandi Toksvig - Secret Comedy Podcast - 2013 (9468814916) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q293020|Sandi Toksvig]]'' | | [[komiķis]]<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q3149505|improviser]]''<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]'' | 1958-05-03 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Dānijas Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/sandi_toksvig sandi_toksvig] | [[:d:Q293020|Q293020]] |- | | ''[[:d:Q111649594|Sandor Markon]]'' | | ''[[:d:Q974144|pedagogs]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]'' | 1948-11-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Ungārija]] | [https://www.ted.com/speakers/speaker0046 speaker0046] | [[:d:Q111649594|Q111649594]] |- | | ''[[:d:Q23670660|Sandra Aamodt]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/sandra_aamodt sandra_aamodt] | [[:d:Q23670660|Q23670660]] |- | | ''[[:d:Q23657109|Sandra Fisher-Martins]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/sandra_fisher_martins sandra_fisher_martins] | [[:d:Q23657109|Q23657109]] |- | [[Attēls:S Dixson-Declève.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q64853068|Sandrine Dixson-Declève]]'' | | [[speciālists]] | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Beļģija]] | [https://www.ted.com/speakers/sandrine_dixson_decleve sandrine_dixson_decleve] | [[:d:Q64853068|Q64853068]] |- | | ''[[:d:Q23782729|Sandrine Thuret]]'' | | [[zinātnieks]] | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/sandrine_thuret sandrine_thuret] | [[:d:Q23782729|Q23782729]] |- | [[Attēls:William Darity.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7417229|Sandy Darity, Jr.]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q15319501|social scientist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1953-04-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/william_sandy_darity william_sandy_darity] | [[:d:Q7417229|Q7417229]] |- | | ''[[:d:Q7417607|Sanford Biggers]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q11569986|klišejists]]'' | 1970 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sanford_biggers sanford_biggers] | [[:d:Q7417607|Q7417607]] |- | [[Attēls:Sangeeta N. Bhatia-Heritage-Day-2019-115.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7417919|Sangeeta N. Bhatia]]'' | | [[inženieris]] | 1968 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sangeeta_bhatia sangeeta_bhatia] | [[:d:Q7417919|Q7417919]] |- | | ''[[:d:Q23769249|Sangu Delle]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/sangu_delle sangu_delle] | [[:d:Q23769249|Q23769249]] |- | | ''[[:d:Q23713544|Sanjay Dastoor]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/sanjay_dastoor sanjay_dastoor] | [[:d:Q23713544|Q23713544]] |- | | ''[[:d:Q23662565|Sanjay Pradhan]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/sanjay_pradhan sanjay_pradhan] | [[:d:Q23662565|Q23662565]] |- | | ''[[:d:Q23728286|Sara Lewis]]'' | | [[zinātnieks]] | 1953 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/sara_lewis sara_lewis] | [[:d:Q23728286|Q23728286]] |- | [[Attēls:Sara Menker 2017.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q54908063|Sara Menker]]'' | | ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]'' | 1982 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Etiopija]] | [https://www.ted.com/speakers/sara_menker sara_menker] | [[:d:Q54908063|Q54908063]] |- | [[Attēls:Sara Ramírez3.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q40069|Sara Ramirez]]'' | | ''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[komponists]]<br/>[[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]'' | 1975-08-31 | [[nebināra dzimtes identitāte]] | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Meksika]] | [https://www.ted.com/speakers/sara_ramirez sara_ramirez] | [[:d:Q40069|Q40069]] |- | [[Attēls:Sara Seager.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7421764|Sara Seager]]'' | | [[astronoms]]<br/>[[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]'' | 1971-07-21 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/sara_seager sara_seager] | [[:d:Q7421764|Q7421764]] |- | | ''[[:d:Q93349658|Sara-Jane Dunn]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/sara_jane_dunn sara_jane_dunn] | [[:d:Q93349658|Q93349658]] |- | | ''[[:d:Q23760629|Sarah Bergbreiter]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q3437279|roboticist]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/sarah_bergbreiter sarah_bergbreiter] | [[:d:Q23760629|Q23760629]] |- | | ''[[:d:Q7422132|Sarah Brosnan]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sarah_brosnan sarah_brosnan] | [[:d:Q7422132|Q7422132]] |- | [[Attēls:Sarah P Corbett (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16205571|Sarah Corbett]]'' | | ''[[:d:Q10694573|tekstilmākslinieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/sarah_corbett sarah_corbett] | [[:d:Q16205571|Q16205571]] |- | | ''[[:d:Q125749606|Sarah Jill Kurnick]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/sarah_kurnick sarah_kurnick] | [[:d:Q125749606|Q125749606]] |- | [[Attēls:SarahJones.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7422463|Sarah Jones]]'' | amerikāņu aktieris | [[aktieris]]<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[dramaturgs]] | 1973-11-29 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sarah_jones sarah_jones] | [[:d:Q7422463|Q7422463]] |- | [[Attēls:Sarah Kaminsky - TEDxTalk 2010 01.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23797164|Sarah Kaminsky]]'' | | [[aktieris]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[scenārists]] | 1979-03-24 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/sarah_kaminsky sarah_kaminsky] | [[:d:Q23797164|Q23797164]] |- | [[Attēls:Sarah Kay 2018.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q32931|Sarah Kay]]'' | | [[dzejnieks]]<br/>[[rakstnieks]] | 1988-06-19 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sarah_kay sarah_kay] | [[:d:Q32931|Q32931]] |- | [[Attēls:Sarah Lewis at LA Times Festival of Books 2025 (cropped).png|center|128px]] | ''[[:d:Q7422530|Sarah Lewis]]'' | | ''[[:d:Q674426|kurators]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1979-08-17 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sarah_lewis sarah_lewis] | [[:d:Q7422530|Q7422530]] |- | [[Attēls:Sarah Longwell - Publisher of the Bulwark (52549214676).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q72759128|Sarah Longwell]]'' | | ''[[:d:Q2516866|izdevējs]]''<br/>''[[:d:Q8125919|political adviser]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sarah_longwell sarah_longwell] | [[:d:Q72759128|Q72759128]] |- | [[Attēls:Sarah Parcak, 2014 (crop).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7422673|Sarah Parcak]]'' | | ''[[:d:Q1350189|ēģiptologs]]''<br/>''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q3621491|arheologs]]'' | 1979 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sarah_parcak sarah_parcak] | [[:d:Q7422673|Q7422673]] |- | | ''[[:d:Q57653565|Sarah Rugheimer]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sarah_rugheimer sarah_rugheimer] | [[:d:Q57653565|Q57653565]] |- | | ''[[:d:Q3473432|Sarah Sze]]'' | | ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q11569986|klišejists]]'' | 1969 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sarah_sze sarah_sze] | [[:d:Q3473432|Q3473432]] |- | | ''[[:d:Q24890253|Sarah T. Stewart-Mukhopadhyay]]'' | | [[astronoms]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1973 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sarah_t_stewart sarah_t_stewart] | [[:d:Q24890253|Q24890253]] |- | [[Attēls:Sarah-Jayne Blakemore, University College London.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15739591|Sarah-Jayne Blakemore]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1974-08-11 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/sarah_jayne_blakemore sarah_jayne_blakemore] | [[:d:Q15739591|Q15739591]] |- | | ''[[:d:Q23656709|Sasha Dichter]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/sasha_dichter sasha_dichter] | [[:d:Q23656709|Q23656709]] |- | [[Attēls:Sasha Luccioni 2022.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q122439015|Sasha Luccioni]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1990 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/sasha_luccioni sasha_luccioni] | [[:d:Q122439015|Q122439015]] |- | [[Attēls:Saul Griffith shot at Pop!Tech by Kris Krug.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7427302|Saul Griffith]]'' | | ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>[[inženieris]]<br/>[[komersants]] | 1974 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/saul_griffith saul_griffith] | [[:d:Q7427302|Q7427302]] |- | [[Attēls:Sauti-Sol.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7427621|Sauti Sol]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/sauti_sol sauti_sol] | [[:d:Q7427621|Q7427621]] |- | [[Attēls:Sayu Bhojwani (14271186660) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q88463628|Sayu Bhojwani]]'' | | | 1967 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/sayu_bhojwani sayu_bhojwani] | [[:d:Q88463628|Q88463628]] |- | | ''[[:d:Q17017620|Saša Vučinić]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Serbija]] | [https://www.ted.com/speakers/sasa_vucinic sasa_vucinic] | [[:d:Q17017620|Q17017620]] |- | | ''[[:d:Q539960|Scilla Elworthy]]'' | | ''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q16323111|miera aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]'' | 1943-06-03 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/scilla_elworthy scilla_elworthy]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1403 1403] | [[:d:Q539960|Q539960]] |- | | ''[[:d:Q23782703|Scott Dinsmore]]'' | | [[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/scott_dinsmore scott_dinsmore] | [[:d:Q23782703|Q23782703]] |- | | ''[[:d:Q23662590|Scott Fraser]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/scott_fraser scott_fraser] | [[:d:Q23662590|Q23662590]] |- | [[Attēls:Scott Galloway (51933097365) (cropped) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q29017701|Scott Galloway]]'' | | [[profesors]]<br/>[[orators]]<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1964-11-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/scott_galloway scott_galloway] | [[:d:Q29017701|Q29017701]] |- | | ''[[:d:Q3476245|Scott Kim]]'' | | [[mākslinieks]] | 1954 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/scott_kim scott_kim] | [[:d:Q3476245|Q3476245]] |- | [[Attēls:Scott McCloud.Making Comics Tour.RISD.gk.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q454833|Scott McCloud]]'' | | ''[[:d:Q715301|komiksu mākslinieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[gleznotājs]] | 1960-06-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/scott_mccloud scott_mccloud] | [[:d:Q454833|Q454833]] |- | | ''[[:d:Q23661641|Scott Rickard]]'' | | [[matemātiķis]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/scott_rickard scott_rickard] | [[:d:Q23661641|Q23661641]] |- | | ''[[:d:Q21551156|Scott Summit]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/scott_summit scott_summit] | [[:d:Q21551156|Q21551156]] |- | | ''[[:d:Q37390205|Sean Davis]]'' | | ''[[:d:Q2904006|bioinformatician]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/sean_davis sean_davis] | [[:d:Q37390205|Q37390205]] |- | | ''[[:d:Q24054846|Sean Follmer]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q1906857|mehānikas inženieris]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sean_follmer sean_follmer] | [[:d:Q24054846|Q24054846]] |- | | ''[[:d:Q23817870|Sean Gourley]]'' | | [[komersants]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Jaunzēlande]] | [https://www.ted.com/speakers/sean_gourley sean_gourley] | [[:d:Q23817870|Q23817870]] |- | [[Attēls:Seanmcarroll2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3129354|Sean M. Carroll]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1966-10-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sean_carroll sean_carroll] | [[:d:Q3129354|Q3129354]] |- | [[Attēls:Sean Sherman at the Tatanka Truck 2021-10-09.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q64541096|Sean Sherman]]'' | | ''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]'' | 1974 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/sean_sherman sean_sherman] | [[:d:Q64541096|Q64541096]] |- | [[Attēls:Sebastian Deterding (6777479684).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23662471|Sebastian Deterding]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[profesors]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/sebastian_deterding sebastian_deterding] | [[:d:Q23662471|Q23662471]] |- | [[Attēls:Sebastian Junger, April 2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q969298|Sebastian Junger]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>[[scenārists]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>[[kinooperators]]<br/>[[aktieris]] | 1962-01-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sebastian_junger sebastian_junger] | [[:d:Q969298|Q969298]] |- | | ''[[:d:Q7442523|Sebastian Seung]]'' | | [[fiziķis]]<br/>[[profesors]]<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | 1966 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sebastian_seung sebastian_seung]<br/>[https://www.ted.com/speakers/751 751] | [[:d:Q7442523|Q7442523]] |- | [[Attēls:Sebastian Thrun at IAA 2019 IMG 0893.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q62901|Sebastian Thrun]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>''[[:d:Q3437279|roboticist]]'' | 1967-05-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/sebastian_thrun sebastian_thrun]<br/>[https://www.ted.com/speakers/972 972] | [[:d:Q62901|Q62901]] |- | | ''[[:d:Q23795349|Sebastian Wernicke]]'' | | ''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/sebastian_wernicke sebastian_wernicke] | [[:d:Q23795349|Q23795349]] |- | [[Attēls:Sebastião Salgado (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q358158|Sebastião Salgado]]'' | | ''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]''<br/>[[gleznotājs]]<br/>[[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | 1944-02-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Brazīlija]]<br/>[[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/sebastiao_salgado sebastiao_salgado] | [[:d:Q358158|Q358158]] |- | [[Attēls:Sam Harris 2016 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Sems Heriss]] | | [[filozofs]]<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 1967-04-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sam_harris sam_harris] | [[:d:Q296047|Q296047]] |- | [[Attēls:Sendhil Mullainathan - Behavioral Economics of Extreme Poverty - 2014 (13927918920) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q655590|Sendhil Mullainathan]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1973 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/sendhil_mullainathan sendhil_mullainathan]<br/>[https://www.ted.com/speakers/546 546] | [[:d:Q655590|Q655590]] |- | [[Attēls:Serena Williams at 2013 US Open.jpg|center|128px]] | [[Serīna Viljamsa|Serena Viljamsa]] | amerikāņu tenisiste | ''[[:d:Q10833314|tenisists]]''<br/>''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''<br/>[[aktieris]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1981-09-26 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/serena_williams serena_williams] | [[:d:Q11459|Q11459]] |- | | ''[[:d:Q23729052|Sergei Lupashin]]'' | | ''[[:d:Q3437279|roboticist]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/sergei_lupashin sergei_lupashin] | [[:d:Q23729052|Q23729052]] |- | [[Attēls:Sergey Brin Ted 2010 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Sergejs Brins]] | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>''[[:d:Q133253419|technology entrepreneur]]''<br/>[[autors]] | 1973-08-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sergey_brin sergey_brin] | [[:d:Q92764|Q92764]] |- | [[Attēls:Sergiu P. Pașca in 2025 at Stanford.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q49018109|Sergiu Pasca]]'' | | ''[[:d:Q5669847|assistant professor]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | 1982-01-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Rumānija]] | [https://www.ted.com/speakers/sergiu_p_pasca sergiu_p_pasca] | [[:d:Q49018109|Q49018109]] |- | [[Attēls:Seth F. Berkley - Annual Meeting of the New Champions 2012.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7456439|Seth Berkley]]'' | | ''[[:d:Q12765408|epidemiologs]]'' | 1956-10-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/seth_berkley seth_berkley] | [[:d:Q7456439|Q7456439]] |- | [[Attēls:Seth Godin in 2009.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q439396|Seth Godin]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[aktieris]] | 1960-07-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/seth_godin seth_godin] | [[:d:Q439396|Q439396]] |- | | ''[[:d:Q7456582|Seth Priebatsch]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1989 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/seth_priebatsch seth_priebatsch]<br/>[https://www.ted.com/speakers/784 784] | [[:d:Q7456582|Q7456582]] |- | [[Attēls:CSICON 2011-Seth Shostak.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q5762284|Seth Shostak]]'' | | [[astronoms]]<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]''<br/>[[fiziķis]] | 1943-07-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/seth_shostak seth_shostak] | [[:d:Q5762284|Q5762284]] |- | [[Attēls:Sethembile Msezane- Portrait.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q54915207|Sethembile Msezane]]'' | | [[mākslinieks]] | 1991 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Dienvidāfrika]] | [https://www.ted.com/speakers/sethembile_msezane sethembile_msezane] | [[:d:Q54915207|Q54915207]] |- | [[Attēls:Severn Cullis-Suzuki.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q385329|Severn Cullis-Suzuki]]'' | | ''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]'' | 1979-11-30 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/severn_cullis_suzuki severn_cullis_suzuki] | [[:d:Q385329|Q385329]] |- | | ''[[:d:Q109971390|Sevidzem Ernestine Leikeki]]'' | | ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]'' | 1985<br/>1985-08-02 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kamerūna]] | [https://www.ted.com/speakers/ernestine_leikeki_sevidzem ernestine_leikeki_sevidzem] | [[:d:Q109971390|Q109971390]] |- | [[Attēls:Seyi Oyesola.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7459066|Seyi Oyesola]]'' | | [[ārsts]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Nigērija]] | [https://www.ted.com/speakers/seyi_oyesola seyi_oyesola] | [[:d:Q7459066|Q7459066]] |- | | ''[[:d:Q23498237|Shabana Basij-Rasikh]]'' | | ''[[:d:Q974144|pedagogs]]''<br/>''[[:d:Q22336956|humānists]]'' | 1990 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Afganistāna]] | [https://www.ted.com/speakers/shabana_basij_rasikh shabana_basij_rasikh] | [[:d:Q23498237|Q23498237]] |- | [[Attēls:Shad Begum at 2012 IWOC Award (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7460202|Shad Begum]]'' | | ''[[:d:Q7019111|sociālais darbinieks]]'' | 1979-01-20 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Pakistāna]] | [https://www.ted.com/speakers/shad_begum shad_begum] | [[:d:Q7460202|Q7460202]] |- | | ''[[:d:Q16212117|Shaffi Mather]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1970-02-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/shaffi_mather shaffi_mather] | [[:d:Q16212117|Q16212117]] |- | [[Attēls:Shai Agassi2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1235658|Shai Agassi]]'' | | ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]'' | 1968-04-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Izraēla]] | [https://www.ted.com/speakers/shai_agassi shai_agassi] | [[:d:Q1235658|Q1235658]] |- | [[Attēls:Shai Reshef.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7462389|Shai Reshef]]'' | | [[komersants]]<br/>[[uzņēmējs]] | 1955-09-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Izraēla]] | [https://www.ted.com/speakers/shai_reshef shai_reshef] | [[:d:Q7462389|Q7462389]] |- | [[Attēls:Shaka Senghor - Flickr - Knight Foundation.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23498341|Shaka Senghor]]'' | | [[pasniedzējs]]<br/>[[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/shaka_senghor shaka_senghor] | [[:d:Q23498341|Q23498341]] |- | [[Attēls:Shane Campbell-Staton.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q62018991|Shane Campbell-Staton]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q16271064|herpetologs]]''<br/>''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/shane_campbell-staton shane_campbell-staton] | [[:d:Q62018991|Q62018991]] |- | [[Attēls:Shane Koyczan and the Short Story Long.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6483777|Shane Koyczan]]'' | | ''[[:d:Q17378128|spoken word artist]]''<br/>[[dzejnieks]] | 1976-05-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/shane_koyczan shane_koyczan] | [[:d:Q6483777|Q6483777]] |- | | ''[[:d:Q22278829|Shane Legg]]'' | | ''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Jaunzēlande]] | [https://www.ted.com/speakers/shane_legg shane_legg] | [[:d:Q22278829|Q22278829]] |- | [[Attēls:Shankar Vedantam April 4, 2016 (26216540846).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18153945|Shankar Vedantam]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/shankar_vedantam shankar_vedantam] | [[:d:Q18153945|Q18153945]] |- | [[Attēls:Shannon Lee.png|center|128px]] | ''[[:d:Q698411|Shannon Lee]]'' | | ''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[aktieris]]<br/>[[kaskadieris]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>[[kinoproducents]] | 1969-04-19 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/shannon_lee shannon_lee] | [[:d:Q698411|Q698411]] |- | [[Attēls:Shantell Martin in 2024 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16221050|Shantell Martin]]'' | | ''[[:d:Q3391743|visual artist]]'' | 1980-10-01 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/shantell_martin shantell_martin] | [[:d:Q16221050|Q16221050]] |- | [[Attēls:ShaoLan speaks at TED 2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q19058856|Shaolan Hsueh]]'' | | [[komersants]]<br/>[[skolotājs]] | 1971 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Ķīnas Republika]] | [https://www.ted.com/speakers/shaolan_hsueh shaolan_hsueh] | [[:d:Q19058856|Q19058856]] |- | | ''[[:d:Q89387184|Shari Liu]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/shari_liu_TEDxMIT20221204-52121 shari_liu_TEDxMIT20221204-52121] | [[:d:Q89387184|Q89387184]] |- | [[Attēls:Sharmeen Obaid Chinoy World Economic Forum 2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3563826|Sharmeen Obaid-Chinoy]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[kinoproducents]] | 1978-11-12 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Pakistāna]] | [https://www.ted.com/speakers/sharmeen_obaid_chinoy sharmeen_obaid_chinoy] | [[:d:Q3563826|Q3563826]] |- | [[Attēls:Sharon Brous.png|center|128px]] | ''[[:d:Q7489999|Sharon Brous]]'' | | [[rabīns]] | 1973 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/sharon_brous sharon_brous] | [[:d:Q7489999|Q7489999]] |- | [[Attēls:Sharon F Terry headshot 2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7490049|Sharon F. Terry]]'' | | [[advokāts]] | 1956-11-16 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sharon_terry sharon_terry] | [[:d:Q7490049|Q7490049]] |- | [[Attēls:Sharon Weinberger al Magnànim (34839642425).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7490261|Sharon Weinberger]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1972 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sharon_weinberger sharon_weinberger] | [[:d:Q7490261|Q7490261]] |- | [[Attēls:Shashi Tharoor 2015.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q195616|Shashi Tharoor]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[politiķis]]<br/>[[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]'' | 1956-03-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/shashi_tharoor shashi_tharoor]<br/>[https://www.ted.com/speakers/560 560] | [[:d:Q195616|Q195616]] |- | [[Attēls:Shawn Achor by Gage Skidmore.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16156426|Shawn Achor]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[autors]] | 1978-03-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/shawn_achor shawn_achor] | [[:d:Q16156426|Q16156426]] |- | | ''[[:d:Q7492127|Shea Hembrey]]'' | | [[mākslinieks]] | 1974 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/shea_hembrey shea_hembrey] | [[:d:Q7492127|Q7492127]] |- | [[Attēls:Sheena Iyengar.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q29752|Sheena Iyengar]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]'' | 1969-11-29 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sheena_iyengar sheena_iyengar] | [[:d:Q29752|Q29752]] |- | | ''[[:d:Q17118618|Sheila Nirenberg]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sheila_nirenberg sheila_nirenberg] | [[:d:Q17118618|Q17118618]] |- | | ''[[:d:Q23797211|Sheila Patek]]'' | | ''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]'' | 1972 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/sheila_patek sheila_patek] | [[:d:Q23797211|Q23797211]] |- | [[Attēls:Shekhar kapur 02.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q522232|Shekhar Kapur]]'' | | [[aktieris]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q326653|grāmatvedis]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>[[kinoproducents]]<br/>[[modele]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]'' | 1945-12-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Britu Indija]]<br/>[[Indijas Domīnija]]<br/>[[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/shekhar_kapur shekhar_kapur] | [[:d:Q522232|Q522232]] |- | | ''[[:d:Q60057095|Shekinah Elmore]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1982-07-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/shekinah_elmore shekinah_elmore] | [[:d:Q60057095|Q60057095]] |- | | ''[[:d:Q63121753|Shep Doeleman]]'' | | ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>[[astronoms]] | 1967-01-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Beļģija]] | [https://www.ted.com/speakers/sheperd_doeleman sheperd_doeleman] | [[:d:Q63121753|Q63121753]] |- | | ''[[:d:Q14159717|Shereen El Feki]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1968 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Ēģipte]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/shereen_el_feki shereen_el_feki] | [[:d:Q14159717|Q14159717]] |- | [[Attēls:Sherry Turkle.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q52919|Sherry Turkle]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]'' | 1948-06-18 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sherry_turkle sherry_turkle]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1166 1166] | [[:d:Q52919|Q52919]] |- | [[Attēls:Sherwin Nuland.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2278468|Sherwin B. Nuland]]'' | | ''[[:d:Q774306|ķirurgs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]'' | 1930-12-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sherwin_nuland sherwin_nuland] | [[:d:Q2278468|Q2278468]] |- | [[Attēls:Sheryl Lee Ralph - Philadelphia BME Leadership Awards (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q457180|Sheryl Lee Ralph]]'' | | ''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>[[kinorežisors]] | 1956-12-30 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sheryl_lee_ralph sheryl_lee_ralph] | [[:d:Q457180|Q457180]] |- | [[Attēls:Sheryl Sandberg WEF 2013 (crop by James Tamim).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q234653|Sheryl Sandberg]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[komersants]] | 1969-08-28 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sheryl_sandberg sheryl_sandberg] | [[:d:Q234653|Q234653]] |- | [[Attēls:WuDunn, Sheryl.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7126275|Sheryl WuDunn]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q2883465|investment banker]]''<br/>[[žurnālists]] | 1959-11-16 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sheryl_wudunn sheryl_wudunn] | [[:d:Q7126275|Q7126275]] |- | [[Attēls:Shigeru Ban.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q526725|Shigeru Ban]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q2145981|restorer]]'' | 1957-08-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Japāna]] | [https://www.ted.com/speakers/shigeru_ban shigeru_ban] | [[:d:Q526725|Q526725]] |- | | ''[[:d:Q23729147|Shih Chieh Huang]]'' | | [[mākslinieks]] | 1975 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/shih_chieh_huang shih_chieh_huang] | [[:d:Q23729147|Q23729147]] |- | [[Attēls:Shilo Shiv Suleman.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q20685693|Shilo Shiv Suleman]]'' | | [[mākslinieks]] | 1989 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/shilo_shiv_suleman shilo_shiv_suleman] | [[:d:Q20685693|Q20685693]] |- | | ''[[:d:Q23795685|Shimon Schocken]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/shimon_schocken shimon_schocken] | [[:d:Q23795685|Q23795685]] |- | | ''[[:d:Q23796822|Shimon Steinberg]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/shimon_steinberg shimon_steinberg] | [[:d:Q23796822|Q23796822]] |- | | ''[[:d:Q18233521|Shinpei Takahashi]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1979 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Japāna]] | [https://www.ted.com/speakers/shimpei_takahashi shimpei_takahashi] | [[:d:Q18233521|Q18233521]] |- | [[Attēls:Viennale talk (2), Shirin Neshat.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q262413|Shirin Neshat]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q18216771|video mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q1414443|kinematogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q106227216|video installation artist]]''<br/>[[gleznotājs]]<br/>''[[:d:Q11814411|documentarian]]''<br/>''[[:d:Q28054786|operas režisors]]''<br/>''[[:d:Q3391743|visual artist]]'' | 1957-03-26 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Irāna]] | [https://www.ted.com/speakers/shirin_neshat shirin_neshat]<br/>[https://www.ted.com/speakers/830 830] | [[:d:Q262413|Q262413]] |- | [[Attēls:Shivani Sirona (38198572896).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q61446521|Shivani Siroya]]'' | | ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/shivani_siroya shivani_siroya] | [[:d:Q61446521|Q61446521]] |- | | ''[[:d:Q23662139|Shlomo Benartzi]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | 1968 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Izraēla]] | [https://www.ted.com/speakers/shlomo_benartzi shlomo_benartzi] | [[:d:Q23662139|Q23662139]] |- | [[Attēls:Shohini brch 2018-1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q52707485|Shohini Ghose]]'' | | ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>[[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[zinātnieks]] | 1974 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/shohini_ghose shohini_ghose] | [[:d:Q52707485|Q52707485]] |- | [[Attēls:Shonda Rhimes 2024.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q242329|Shonda Rhimes]]'' | | [[scenārists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q1440873|showrunner]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>[[kinorežisors]] | 1970-01-13 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/shonda_rhimes shonda_rhimes] | [[:d:Q242329|Q242329]] |- | [[Attēls:TikTok CEO Shou Zi Chew.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q115591126|Shou Zi Chew]]'' | | [[iestādes vadītājs]] | 1983-01-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Singapūra]] | [https://www.ted.com/speakers/shou_chew shou_chew] | [[:d:Q115591126|Q115591126]] |- | [[Attēls:Shree Bose (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23797949|Shree Bose]]'' | | [[zinātnieks]] | 1994-03-27 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/shree_bose shree_bose]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1190 1190] | [[:d:Q23797949|Q23797949]] |- | | ''[[:d:Q23728304|Shubhendu Sharma]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/shubhendu_sharma shubhendu_sharma] | [[:d:Q23728304|Q23728304]] |- | [[Attēls:Shukla bose.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7504834|Shukla Bose]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>[[komersants]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/shukla_bose shukla_bose] | [[:d:Q7504834|Q7504834]] |- | | ''[[:d:Q23662246|Shyam Sankar]]'' | | ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]'' | 1982 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/shyam_sankar shyam_sankar] | [[:d:Q23662246|Q23662246]] |- | | ''[[:d:Q16192736|Siamak Hariri]]'' | | [[arhitekts]] | 1958 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/siamak_hariri siamak_hariri] | [[:d:Q16192736|Q16192736]] |- | [[Attēls:Sian Beilock - Dartmouth College - 10 January 2024 - 21 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16198523|Sian Beilock]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1976-01-10 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sian_leah_beilock sian_leah_beilock] | [[:d:Q16198523|Q16198523]] |- | [[Attēls:Siddhartha Mukherjee.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q983450|Siddhartha Mukherjee]]'' | | ''[[:d:Q551835|physician writer]]''<br/>''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>''[[:d:Q16062369|onkologs]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>[[zinātnieks]] | 1970-07-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/siddhartha_mukherjee siddhartha_mukherjee] | [[:d:Q983450|Q983450]] |- | [[Attēls:Siddhartha Roy - Kolkata 2011-05-21 3594.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q27663696|Siddhartha Roy]]'' | | ''[[:d:Q16529590|vides zinātnieks]]'' | 1954-04-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/siddhartha_roy siddhartha_roy] | [[:d:Q27663696|Q27663696]] |- | | ''[[:d:Q23670511|Siddharthan Chandran]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q783906|neirologs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/siddharthan_chandran siddharthan_chandran] | [[:d:Q23670511|Q23670511]] |- | [[Attēls:Siegfried Woldhek (2017).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7510710|Siegfried Woldhek]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q3024627|editorial cartoonist]]''<br/>''[[:d:Q644687|ilustrators]]'' | 1951-05-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | ''[[:d:Q29999|Q29999]]'' | [https://www.ted.com/speakers/siegfried_woldhek siegfried_woldhek] | [[:d:Q7510710|Q7510710]] |- | [[Attēls:Simon Anholt.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q7518172|Simon Anholt]]'' | | ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q2732142|statistiķis]]'' | 1961 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/simon_anholt simon_anholt] | [[:d:Q7518172|Q7518172]] |- | | ''[[:d:Q23657275|Simon Berrow]]'' | | [[zinātnieks]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/simon_berrow simon_berrow] | [[:d:Q23657275|Q23657275]] |- | | ''[[:d:Q23657193|Simon Lewis]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/simon_lewis simon_lewis] | [[:d:Q23657193|Q23657193]] |- | [[Attēls:Simon Sinek speaks to I MIG Marines (2) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7519777|Simon Sinek]]'' | | ''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1973-10-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/simon_sinek simon_sinek] | [[:d:Q7519777|Q7519777]] |- | | ''[[:d:Q113534602|Simon Stiell]]'' | | [[politiķis]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/simon_stiell simon_stiell] | [[:d:Q113534602|Q113534602]] |- | | ''[[:d:Q12335376|Simona Abdallah]]'' | | ''[[:d:Q386854|bundzinieks]]'' | 1979 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Dānijas Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/simona_abdallah simona_abdallah] | [[:d:Q12335376|Q12335376]] |- | | ''[[:d:Q96065599|Simona Francese]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/simona_francese simona_francese] | [[:d:Q96065599|Q96065599]] |- | [[Attēls:Simone Giertz in Studio.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23304510|Simone Giertz]]'' | | ''[[:d:Q4110598|videoblogers]]''<br/>''[[:d:Q3437279|roboticist]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]'' | 1990-11-01 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Zviedrija]] | [https://www.ted.com/speakers/simone_giertz simone_giertz] | [[:d:Q23304510|Q23304510]] |- | [[Attēls:Sinan Aral - 2016.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q88200399|Sinan Aral]]'' | | ''[[:d:Q15319501|social scientist]]''<br/>''[[:d:Q29169143|datu zinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1974 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Turcija]] | [https://www.ted.com/speakers/sinan_aral sinan_aral] | [[:d:Q88200399|Q88200399]] |- | | ''[[:d:Q7530129|Sirena Huang]]'' | | [[vijolnieks]] | 1994-05-18 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sirena_huang sirena_huang] | [[:d:Q7530129|Q7530129]] |- | [[Attēls:Sisonke Msimang - TEDxSoweto 2014 - arm raised (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q72181398|Sisonke Msimang]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q84681895|political analyst]]'' | 1974 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Dienvidāfrika]] | [https://www.ted.com/speakers/sisonke_msimang sisonke_msimang] | [[:d:Q72181398|Q72181398]] |- | [[Attēls:Sivamani 2009.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3595145|Sivamani]]'' | | ''[[:d:Q4351403|percussionist]]'' | 1959-12-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/sivamani sivamani] | [[:d:Q3595145|Q3595145]] |- | [[Attēls:Siyanda Mohutsiwa (26683928862) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q27987700|Siyanda Mohutsiwa]]'' | | [[rakstnieks]] | 1993-06 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Botsvāna|Botsvana]] | [https://www.ted.com/speakers/siyanda_mohutsiwa siyanda_mohutsiwa] | [[:d:Q27987700|Q27987700]] |- | | ''[[:d:Q19564457|Skylar Tibbits]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/skylar_tibbits skylar_tibbits] | [[:d:Q19564457|Q19564457]] |- | [[Attēls:Slava Balbek.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q123992858|Slava Balbek]]'' | | [[arhitekts]] | 1983-07-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Ukraina]] | [https://www.ted.com/speakers/slava_balbek slava_balbek] | [[:d:Q123992858|Q123992858]] |- | | ''[[:d:Q1493085|Sleepy Man]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/sleepy_man_banjo_boys sleepy_man_banjo_boys] | [[:d:Q1493085|Q1493085]] |- | [[Attēls:Sofi Tukker 06 04 2016 -14 (27454016316).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q22044898|Sofi Tukker]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/sofi_tukker sofi_tukker] | [[:d:Q22044898|Q22044898]] |- | [[Attēls:Sofia Crespo - Art Basel 2025.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q123682708|Sofia Crespo]]'' | | [[mākslinieks]] | 1991-04-07 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Argentīna]] | [https://www.ted.com/speakers/sofia_crespo sofia_crespo] | [[:d:Q123682708|Q123682708]] |- | | ''[[:d:Q108514270|Sofia Jawed-Wessel]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/sofia_jawed_wessel sofia_jawed_wessel] | [[:d:Q108514270|Q108514270]] |- | [[Attēls:Wikimedia-Futures-Lab-Sofia-Ongele.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q125724755|Sofia Ongele]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 2000 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sofia_ongele sofia_ongele] | [[:d:Q125724755|Q125724755]] |- | [[Attēls:Solitaire Townsend.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7558197|Solitaire Townsend]]'' | | ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/solitaire_townsend solitaire_townsend] | [[:d:Q7558197|Q7558197]] |- | | ''[[:d:Q52004376|Solomon Goldstein-Rose]]'' | | [[politiķis]] | 1993-12-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/solomon_goldstein_rose solomon_goldstein_rose] | [[:d:Q52004376|Q52004376]] |- | [[Attēls:SOMI, концерт в рамках фестиваля "Акваджаз" в "Зимнем театре".jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7560413|Somi]]'' | | [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>''[[:d:Q66314404|jazz singer]]'' | 1979-06-06<br/>1981-06-06 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/somi_kakoma somi_kakoma] | [[:d:Q7560413|Q7560413]] |- | | ''[[:d:Q23661638|Sonaar Luthra]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/sonaar_luthra sonaar_luthra] | [[:d:Q23661638|Q23661638]] |- | [[Attēls:SoniaShahByJohnnyMartyr.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3964777|Sonia Shah]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]] | 1969 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sonia_shah sonia_shah] | [[:d:Q3964777|Q3964777]] |- | [[Attēls:Sophal Ear (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q20685614|Sophal Ear]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1960s | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kambodža]] | [https://www.ted.com/speakers/sophal_ear sophal_ear] | [[:d:Q20685614|Q20685614]] |- | [[Attēls:Sophia Kianni headshot outside.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q95692533|Sophia Kianni]]'' | | ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q970153|bērnu aktieris]]''<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]'' | 2001-12-13 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sophia_kianni sophia_kianni] | [[:d:Q95692533|Q95692533]] |- | [[Attēls:Sophie Howe Change Now.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q102277721|Sophie Howe]]'' | | [[politiķis]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/sophie_howe sophie_howe] | [[:d:Q102277721|Q102277721]] |- | [[Attēls:Sophie Hunger 2009.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q260336|Sophie Hunger]]'' | | ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>''[[:d:Q1415090|film score composer]]''<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>[[ģitārists]]<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[rakstnieks]] | 1983-03-31 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Šveice]] | [https://www.ted.com/speakers/sophie_hunger sophie_hunger] | [[:d:Q260336|Q260336]] |- | [[Attēls:Sophie scott photo.jpeg|center|128px]] | ''[[:d:Q17278767|Sophie Scott]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | 1966 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/sophie_scott sophie_scott] | [[:d:Q17278767|Q17278767]] |- | [[Attēls:Annual Membership Meeting 2017 9832 3 - Soraya Chemaly.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q60695598|Soraya Chemaly]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1966 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Bahamas]] | [https://www.ted.com/speakers/soraya_chemaly soraya_chemaly] | [[:d:Q60695598|Q60695598]] |- | [[Attēls:Sougwen Chung at World Economic Forum Annual Meeting of the New Champions 2023.png|center|128px]] | ''[[:d:Q28871477|Sougwen Chung]]'' | | [[mākslinieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/sougwen_chung sougwen_chung] | [[:d:Q28871477|Q28871477]] |- | [[Attēls:Soul Rebels in 2012.png|center|128px]] | ''[[:d:Q7564283|Soul Rebels Brass Band]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/the_soul_rebels the_soul_rebels] | [[:d:Q7564283|Q7564283]] |- | | ''[[:d:Q91346129|Soyapi L Mumba]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/soyapi_mumba soyapi_mumba] | [[:d:Q91346129|Q91346129]] |- | [[Attēls:Spencer Wells.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3595861|Spencer Wells]]'' | | ''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1969-04-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/spencer_wells spencer_wells] | [[:d:Q3595861|Q3595861]] |- | [[Attēls:Srđa Popović, 2012 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2315360|Srđa Popović]]'' | | ''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>[[politiķis]] | 1973-02-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Serbija]] | [https://www.ted.com/speakers/srdja_popovic srdja_popovic] | [[:d:Q2315360|Q2315360]] |- | [[Attēls:Stacey Abrams by Gage Skidmore.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7595813|Stacey Abrams]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q106758751|voting rights activist]]''<br/>[[advokāts]]<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]'' | 1973-12-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/stacey_abrams stacey_abrams] | [[:d:Q7595813|Q7595813]] |- | | ''[[:d:Q23769382|Stacey Baker]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/stacey_baker stacey_baker] | [[:d:Q23769382|Q23769382]] |- | | ''[[:d:Q23796642|Stacey Kramer]]'' | | ''[[:d:Q125129579|brand strategist]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/stacey_kramer stacey_kramer] | [[:d:Q23796642|Q23796642]] |- | | ''[[:d:Q117222205|Stacy Smith]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/stacy_smith stacy_smith] | [[:d:Q117222205|Q117222205]] |- | [[Attēls:Stanley McChrystal BG 1999.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q374338|Stanley A. McChrystal]]'' | | ''[[:d:Q38239859|army officer]]''<br/>''[[:d:Q11545923|military commander]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1954-08-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/stanley_mcchrystal stanley_mcchrystal] | [[:d:Q374338|Q374338]] |- | | ''[[:d:Q23713770|Stefan Larsson]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/stefan_larsson stefan_larsson] | [[:d:Q23713770|Q23713770]] |- | [[Attēls:MJK61338 Stefan Sagmeister (Beyond Tellerrand München 2018).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q89568|Stefan Sagmeister]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q1229025|tipogrāfs]]''<br/>[[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q644687|ilustrators]]''<br/>''[[:d:Q18074503|installation artist]]'' | 1962-08-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/stefan_sagmeister stefan_sagmeister] | [[:d:Q89568|Q89568]] |- | [[Attēls:Stefan Wolff.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7606332|Stefan Wolff]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]'' | 1969-02-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/stefan_wolff stefan_wolff] | [[:d:Q7606332|Q7606332]] |- | [[Attēls:Stefana Broadbent (6920625333).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23795676|Stefana Broadbent]]'' | | ''[[:d:Q4773904|antropologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/stefana_broadbent stefana_broadbent] | [[:d:Q23795676|Q23795676]] |- | | ''[[:d:Q27825327|Stefano Fratepietro]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>[[autors]]<br/>[[Kiberdrošība|datordrošība]] | 1983-04-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Itālija]] | [https://www.ted.com/speakers/stefano_fratepietro stefano_fratepietro] | [[:d:Q27825327|Q27825327]] |- | [[Attēls:Stefano Mancuso Laterza.png|center|128px]] | ''[[:d:Q23795300|Stefano Mancuso]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q2374149|botāniķis]]''<br/>''[[:d:Q20739288|neurobiologist]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1965-05-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Itālija]] | [https://www.ted.com/speakers/stefano_mancuso stefano_mancuso] | [[:d:Q23795300|Q23795300]] |- | [[Attēls:Stefon Harris.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q720524|Stefon Harris]]'' | | ''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]'' | 1973-03-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/stefon_harris stefon_harris] | [[:d:Q720524|Q720524]] |- | [[Attēls:Stella Young.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16222140|Stella Young]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q61857538|disability rights activist]]'' | 1982-02-24 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/stella_young stella_young]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1937 1937] | [[:d:Q16222140|Q16222140]] |- | [[Attēls:Stephanie Burt.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7608816|Stephanie Burt]]'' | | ''[[:d:Q4263842|literatūrkritiķis]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[dzejnieks]] | 1971 | ''[[:d:Q1052281|transdzimuma sieviete]]''<br/>''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/stephen_burt stephen_burt] | [[:d:Q7608816|Q7608816]] |- | [[Attēls:Secretary Blinken Participates in an Interview (51700746148).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q76832840|Stephanie Busari]]'' | | [[žurnālists]] | 1977-08-12 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/stephanie_busari stephanie_busari] | [[:d:Q76832840|Q76832840]] |- | [[Attēls:Kelton Ring Photo.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15999879|Stephanie Kelton]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[autors]] | 1969-10-10 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/stephanie_kelton stephanie_kelton] | [[:d:Q15999879|Q15999879]] |- | [[Attēls:240130 StephanieMehta.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q92622586|Stephanie Mehta]]'' | | ''[[:d:Q1607826|redaktors]]'' | 1970 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/stephanie_mehta stephanie_mehta] | [[:d:Q92622586|Q92622586]] |- | | ''[[:d:Q23727585|Stephen Cave]]'' | | [[filozofs]]<br/>[[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/stephen_cave stephen_cave] | [[:d:Q23727585|Q23727585]] |- | | ''[[:d:Q23661665|Stephen Coleman]]'' | | | 1942 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/stephen_coleman stephen_coleman] | [[:d:Q23661665|Q23661665]] |- | | ''[[:d:Q120052205|Stephen DeBerry]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q16023665|riska kapitālists]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/stephen_deberry stephen_deberry] | [[:d:Q120052205|Q120052205]] |- | [[Attēls:Stephen Friend at NightScience 2013 in Paris.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q891710|Stephen Friend]]'' | | [[zinātnieks]] | 1953-12-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/stephen_friend stephen_friend] | [[:d:Q891710|Q891710]] |- | | ''[[:d:Q23661621|Stephen Lawler]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/stephen_lawler stephen_lawler] | [[:d:Q23661621|Q23661621]] |- | [[Attēls:Steve Palumbi on Climate Change Recovery (52391781204).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23797692|Stephen Palumbi]]'' | | ''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1956 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/stephen_palumbi stephen_palumbi] | [[:d:Q23797692|Q23797692]] |- | [[Attēls:Stephen Petranek 2018.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23301821|Stephen Petranek]]'' | | [[žurnālists]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/stephen_petranek stephen_petranek] | [[:d:Q23301821|Q23301821]] |- | | ''[[:d:Q23662878|Stephen Ritz]]'' | | [[skolotājs]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/stephen_ritz stephen_ritz] | [[:d:Q23662878|Q23662878]] |- | | ''[[:d:Q3498677|Stephen Webb]]'' | | [[fiziķis]] | 1963-02-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/stephen_webb stephen_webb] | [[:d:Q3498677|Q3498677]] |- | [[Attēls:Stephen Wilkes Headshot.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7610852|Stephen Wilkes]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1957 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/stephen_wilkes stephen_wilkes] | [[:d:Q7610852|Q7610852]] |- | [[Attēls:Stephen Wolfram PR.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q310798|Stephen Wolfram]]'' | | [[matemātiķis]]<br/>[[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q715679|patent inventor]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''<br/>[[tirgotājs]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 1959-08-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/stephen_wolfram stephen_wolfram] | [[:d:Q310798|Q310798]] |- | | ''[[:d:Q23670647|Steve Howard]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/steve_howard steve_howard] | [[:d:Q23670647|Q23670647]] |- | [[Attēls:Steve Jurvetson 2025.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q9079904|Steve Jurvetson]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1967-03-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Igaunija]] | [https://www.ted.com/speakers/steve_jurvetson steve_jurvetson] | [[:d:Q9079904|Q9079904]] |- | [[Attēls:TNW Conference 2012 - Day 2 (6970534756).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23656010|Steve Keil]]'' | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/steve_keil steve_keil] | [[:d:Q23656010|Q23656010]] |- | | ''[[:d:Q23712705|Steve Ramirez]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | 1988 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/steve_ramirez steve_ramirez] | [[:d:Q23712705|Q23712705]] |- | [[Attēls:Dame Stephanie Shirley - 2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q214661|Steve Shirley]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q12362622|filantrops]]'' | 1933-09-16 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Vācija]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/dame_stephanie_steve_shirley dame_stephanie_steve_shirley] | [[:d:Q214661|Q214661]] |- | [[Attēls:Steve Silberman.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7613926|Steve Silberman]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]] | 1957-12-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/steve_silberman steve_silberman] | [[:d:Q7613926|Q7613926]] |- | | ''[[:d:Q7614168|Steve Truglia]]'' | | ''[[:d:Q2833480|stunt coordinator]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q17318006|freediver]]''<br/>[[kaskadieris]] | 1962 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/steve_truglia steve_truglia] | [[:d:Q7614168|Q7614168]] |- | | ''[[:d:Q30530673|Steven A McCarroll]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/steve_mccarroll steve_mccarroll] | [[:d:Q30530673|Q30530673]] |- | | ''[[:d:Q23662571|Steven Addis]]'' | | ''[[:d:Q125129579|brand strategist]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/steven_addis steven_addis] | [[:d:Q23662571|Q23662571]] |- | [[Attēls:Professor Steven Cowley FRS.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2347488|Steven Cowley]]'' | | [[fiziķis]] | 1951 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/steven_cowley steven_cowley]<br/>[https://www.ted.com/speakers/463 463] | [[:d:Q2347488|Q2347488]] |- | | ''[[:d:Q56488609|Steven D. Allison]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/steven_d_allison steven_d_allison] | [[:d:Q56488609|Q56488609]] |- | [[Attēls:Steven Levitt, 2012.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q730969|Steven D. Levitt]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[profesors]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 1967-05-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/steven_levitt steven_levitt]<br/>[https://www.ted.com/speakers/30 30] | [[:d:Q730969|Q730969]] |- | [[Attēls:Steven Strogatz.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1384920|Steven H. Strogatz]]'' | | [[matemātiķis]]<br/>[[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1959-08-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/steven_strogatz steven_strogatz]<br/>[https://www.ted.com/speakers/382 382] | [[:d:Q1384920|Q1384920]] |- | [[Attēls:Steven Berlin Johnson - South by Southwest 2008 crop.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q980046|Steven Johnson]]'' | | [[žurnālists]] | 1968-06-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/steven_johnson steven_johnson] | [[:d:Q980046|Q980046]] |- | [[Attēls:Attorney Steven M. Wise at Boston Vegetarian Society, 10-13-2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7615012|Steven M. Wise]]'' | | ''[[:d:Q185351|jurists]]''<br/>[[advokāts]] | 1950-12-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/steven_wise steven_wise] | [[:d:Q7615012|Q7615012]] |- | [[Attēls:StevenPetrow02.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7615140|Steven Petrow]]'' | | [[žurnālists]] | 1957-07-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/steven_petrow steven_petrow] | [[:d:Q7615140|Q7615140]] |- | | ''[[:d:Q23670976|Steven Schwaitzberg]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/steven_schwaitzberg steven_schwaitzberg] | [[:d:Q23670976|Q23670976]] |- | [[Attēls:Stevesoundcheck.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4442562|Steven Sharp Nelson]]'' | | ''[[:d:Q13219637|čellists]]''<br/>[[komponists]] | 1977-07-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/steven_sharp_nelson steven_sharp_nelson] | [[:d:Q4442562|Q4442562]] |- | | ''[[:d:Q7615646|Stew]]'' | | ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]'' | 1961-08-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/stew stew] | [[:d:Q7615646|Q7615646]] |- | [[Attēls:Stewart Brand -Sausalito, California, USA -at home-14Dec2010.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q971994|Stewart Brand]]'' | | ''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1208175|camera operator]]'' | 1938-12-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/stewart_brand stewart_brand] | [[:d:Q971994|Q971994]] |- | [[Attēls:Sting in April 2018.jpg|center|128px]] | [[Sting]] | angļu mūziķis, dziedātājs, dziesmu autors | [[aktieris]]<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>''[[:d:Q584301|basists]]''<br/>[[ģitārists]]<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q21166956|lautists]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[mūzikas producents]]<br/>[[skolotājs]]<br/>''[[:d:Q2251335|skolotājs skolā]]''<br/>[[dziedātājs]] | 1951-10-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/sting sting] | [[:d:Q483203|Q483203]] |- | [[Attēls:Stuart Firestein 2012.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q7626530|Stuart Firestein]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1949 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/stuart_firestein stuart_firestein] | [[:d:Q7626530|Q7626530]] |- | [[Attēls:Stuart Russell 01.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3656334|Stuart J. Russell]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | 1962 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/stuart_russell stuart_russell] | [[:d:Q3656334|Q3656334]] |- | [[Attēls:Stuart Kauffman.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q516009|Stuart Kauffman]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]'' | 1939-09-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/stuart_kauffman stuart_kauffman] | [[:d:Q516009|Q516009]] |- | | ''[[:d:Q23783413|Stuart L. Brown]]'' | | [[zinātnieks]] | 1933 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/stuart_brown stuart_brown] | [[:d:Q23783413|Q23783413]] |- | [[Attēls:Stephen Hawking.StarChild.jpg|center|128px]] | [[Stīvens Hokings]] | Britu teorētiskais fiziķis un kosmologs | ''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''<br/>''[[:d:Q2998308|kosmologs]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1942-01-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/stephen_hawking stephen_hawking]<br/>[https://www.ted.com/speakers/209 209] | [[:d:Q17714|Q17714]] |- | [[Attēls:Steven Pinker in 2023 A 04 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Stīvens Pinkers]] | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q14467526|valodnieks]]''<br/>''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>[[filozofs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q84320739|evolutionary psychologist]]''<br/>''[[:d:Q115736435|experimental psychologist]]''<br/>[[autors]] | 1954-09-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/steven_pinker steven_pinker] | [[:d:Q212730|Q212730]] |- | [[Attēls:Steve Jobs Headshot 2010-CROP2.jpg|center|128px]] | [[Stīvs Džobss]] | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1053574|izpildproducente]]''<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q1979607|finansists]]''<br/>''[[:d:Q133253419|technology entrepreneur]]'' | 1955-02-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/steve_jobs steve_jobs] | [[:d:Q19837|Q19837]] |- | | ''[[:d:Q47498682|Suchitra Krishnan-Sarin]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/suchitra_krishnan_sarin suchitra_krishnan_sarin] | [[:d:Q47498682|Q47498682]] |- | [[Attēls:Sue Austin at TedX Monterrey (crop).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23308975|Sue Austin]]'' | | [[mākslinieks]] | 1965-09-07 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/sue_austin sue_austin] | [[:d:Q23308975|Q23308975]] |- | | ''[[:d:Q61457270|Sue Klebold]]'' | | [[rakstnieks]] | 1949-03-25 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sue_klebold sue_klebold] | [[:d:Q61457270|Q61457270]] |- | [[Attēls:Sue Savage Rumbaugh 2011 Shankbone.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q3088125|Sue Savage-Rumbaugh]]'' | | ''[[:d:Q16825962|primatologist]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q16831394|mammalogist]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]'' | 1946-08-16 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/susan_savage_rumbaugh susan_savage_rumbaugh] | [[:d:Q3088125|Q3088125]] |- | [[Attēls:Sugra mitra.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4352958|Sugata Mitra]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[profesors]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[fiziķis]] | 1952-02-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/sugata_mitra sugata_mitra] | [[:d:Q4352958|Q4352958]] |- | [[Attēls:SuheirHammad.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2895141|Suheir Hammad]]'' | | [[dzejnieks]]<br/>[[aktieris]]<br/>[[rakstnieks]] | 1973-10-25 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Palestīnas Valsts]] | [https://www.ted.com/speakers/suheir_hammad suheir_hammad] | [[:d:Q2895141|Q2895141]] |- | [[Attēls:Suki Kim, Miami Book Fair 2015 - 2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7635852|Suki Kim]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>[[skolotājs]] | 1970-09-19 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Dienvidkoreja]] | [https://www.ted.com/speakers/suki_kim suki_kim] | [[:d:Q7635852|Q7635852]] |- | [[Attēls:Writer Suleika Jaouad in 2025.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q20858396|Suleika Jaouad]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>[[orators]]<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]'' | 1988-07-05 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/suleika_jaouad suleika_jaouad] | [[:d:Q20858396|Q20858396]] |- | [[Attēls:SunithaKrishnanJI1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3530114|Sunitha Krishnan]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1972-05-23 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/sunitha_krishnan sunitha_krishnan] | [[:d:Q3530114|Q3530114]] |- | | ''[[:d:Q7640561|Sunni Brown]]'' | | [[rakstnieks]] | 1977-07-08 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sunni_brown sunni_brown] | [[:d:Q7640561|Q7640561]] |- | | ''[[:d:Q113667764|Supasorn Suwajanakorn]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/supasorn_suwajanakorn supasorn_suwajanakorn] | [[:d:Q113667764|Q113667764]] |- | | ''[[:d:Q56709133|Surya Mattu]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/surya_mattu surya_mattu] | [[:d:Q56709133|Q56709133]] |- | [[Attēls:Susan Blackmore (2014).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q155199|Susan Blackmore]]'' | | ''[[:d:Q215279|freelancer]]''<br/>[[pasniedzējs]]<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1951-07-29 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/susan_blackmore susan_blackmore] | [[:d:Q155199|Q155199]] |- | [[Attēls:SusanCainPortrait 250px 20120305.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2036370|Susan Cain]]'' | | [[advokāts]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]'' | 1968-03-20 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/susan_cain susan_cain] | [[:d:Q2036370|Q2036370]] |- | | ''[[:d:Q23769279|Susan Colantuono]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/susan_colantuono susan_colantuono] | [[:d:Q23769279|Q23769279]] |- | | ''[[:d:Q96060013|Susan D. Emmett]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/susan_emmett susan_emmett] | [[:d:Q96060013|Q96060013]] |- | [[Attēls:Susan Shaw with Seal Pup 2007.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15429604|Susan D. Shaw]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q16060693|conservationist]]''<br/>''[[:d:Q113827227|environmental health scientist]]'' | 1943-10-24 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/susan_shaw susan_shaw] | [[:d:Q15429604|Q15429604]] |- | [[Attēls:SusanDavid.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q105970190|Susan David]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1113899|klīniskais psihologs]]'' | 1970-09-13 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/susan_david susan_david] | [[:d:Q105970190|Q105970190]] |- | [[Attēls:SDH-3249.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7647750|Susan Desmond-Hellmann]]'' | | [[iestādes vadītājs]] | 1958 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sue_desmond_hellman sue_desmond_hellman] | [[:d:Q7647750|Q7647750]] |- | | ''[[:d:Q23759572|Susan Etlinger]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/susan_etlinger susan_etlinger] | [[:d:Q23759572|Q23759572]] |- | [[Attēls:Susan L. Solomon Philanthropy Summit 2016 00.47.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16151526|Susan L. Solomon]]'' | | [[komersants]]<br/>[[uzņēmējs]] | 1951-08-23 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/susan_solomon susan_solomon] | [[:d:Q16151526|Q16151526]] |- | [[Attēls:Dr Susan Lim Mey Lee.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7648117|Susan Lim]]'' | | ''[[:d:Q774306|ķirurgs]]''<br/>[[komersants]] | 1962 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/susan_lim susan_lim] | [[:d:Q7648117|Q7648117]] |- | [[Attēls:Dr. Susan Lozier, Ronie-Richelle Garcia-Johnson Professor of Earth and Ocean Sciences at Duke University.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q19667508|Susan Lozier]]'' | | ''[[:d:Q3546255|okeanogrāfs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/susan_lozier susan_lozier] | [[:d:Q19667508|Q19667508]] |- | [[Attēls:Susan Pinker no Fronteiras do Pensamento São Paulo 2017 (38182000214).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q542461|Susan Pinker]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]'' | 1957-06-12 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/susan_pinker susan_pinker] | [[:d:Q542461|Q542461]] |- | [[Attēls:As Conexões e Desconexões do Amor - Suzana Herculano-Houzel em Sorocaba.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q10375239|Suzana Herculano-Houzel]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | 1972 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Brazīlija]] | [https://www.ted.com/speakers/suzana_herculano_houzel suzana_herculano_houzel] | [[:d:Q10375239|Q10375239]] |- | | ''[[:d:Q70058784|Suzanne Barakat]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/suzanne_barakat suzanne_barakat] | [[:d:Q70058784|Q70058784]] |- | [[Attēls:Christine Butler-426.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7650902|Suzanne Lee]]'' | | ''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''<br/>''[[:d:Q780596|mākslas kurators]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1970 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/suzanne_lee suzanne_lee] | [[:d:Q7650902|Q7650902]] |- | | ''[[:d:Q23727927|Suzanne Talhouk]]'' | | [[dzejnieks]]<br/>[[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/suzanne_talhouk suzanne_talhouk] | [[:d:Q23727927|Q23727927]] |- | [[Attēls:Suzanne Simard.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q26702907|Suzanne W. Simard]]'' | | ''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]''<br/>''[[:d:Q18805|naturālists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1960 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/suzanne_simard suzanne_simard] | [[:d:Q26702907|Q26702907]] |- | [[Attēls:Suzie Sheehy, 2017 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q55230019|Suzie Sheehy]]'' | | [[fiziķis]]<br/>[[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]'' | 1984 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/suzie_sheehy suzie_sheehy] | [[:d:Q55230019|Q55230019]] |- | [[Attēls:Professor Svante Paabo ForMemRS (cropped).jpg|center|128px]] | [[Svante Pēbo]] | | ''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]'' | 1955-04-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Zviedrija]] | [https://www.ted.com/speakers/svante_paabo svante_paabo] | [[:d:Q170342|Q170342]] |- | [[Attēls:Sviatlana Tsikhanouskaya in 2025 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Svjatlana Cihanouska]] | | [[politiķis]] | 1982-09-11 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Baltkrievija]] | [https://www.ted.com/speakers/sviatlana_tsikhanouskaya sviatlana_tsikhanouskaya] | [[:d:Q97010473|Q97010473]] |- | [[Attēls:SwizzBeatz-byPhilipRomano.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q240523|Swizz Beatz]]'' | | [[mūzikas producents]]<br/>''[[:d:Q2252262|reperis]]''<br/>[[diskžokejs]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q3089940|music executive]]'' | 1978-09-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/swizz_beatz swizz_beatz] | [[:d:Q240523|Q240523]] |- | [[Attēls:Sxip Shirey performing in 2010.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7659404|Sxip Shirey]]'' | | [[komponists]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sxip_shirey sxip_shirey] | [[:d:Q7659404|Q7659404]] |- | | ''[[:d:Q115275764|Sylvester Chauke]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/sylvester_chauke sylvester_chauke] | [[:d:Q115275764|Q115275764]] |- | [[Attēls:SylviaEarle.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q439046|Sylvia A. Earle]]'' | | ''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''<br/>''[[:d:Q3546255|okeanogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q2374149|botāniķis]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]'' | 1935-08-30 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sylvia_earle sylvia_earle] | [[:d:Q439046|Q439046]] |- | | ''[[:d:Q3510362|Sébastien de Halleux]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1977-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Beļģija]] | [https://www.ted.com/speakers/sebastien_de_halleux sebastien_de_halleux] | [[:d:Q3510362|Q3510362]] |- | [[Attēls:Autessereheadshot.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23759752|Séverine Autesserre]]'' | | ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1706722|research fellow]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | 1976-12-06 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Francija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/severine_autesserre severine_autesserre] | [[:d:Q23759752|Q23759752]] |- | [[Attēls:Caroline Shaw with Attacca Quartet and So Percussion at Miller Theater - 49517620871.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3487248|Sō Percussion]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/so_percussion so_percussion] | [[:d:Q3487248|Q3487248]] |- | [[Attēls:T. Boone Pickens discusses the impact of shale natural gas on the American economy at the Hudson Institute on 6 April 2016 - 25 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q370092|T. Boone Pickens]]'' | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q1979607|finansists]]''<br/>''[[:d:Q1524582|rančo īpašnieks]]'' | 1928-05-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/t_boone_pickens t_boone_pickens]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1170 1170] | [[:d:Q370092|Q370092]] |- | | ''[[:d:Q58920868|T. Jane Zelikova]]'' | | ''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]''<br/>''[[:d:Q1414443|kinematogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1978-03-24 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jane_zelikova jane_zelikova] | [[:d:Q58920868|Q58920868]] |- | [[Attēls:TabethaSuzanneBoyajian.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q22080714|Tabetha S. Boyajian]]'' | | [[astronoms]] | 1980 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/tabetha_boyajian tabetha_boyajian] | [[:d:Q22080714|Q22080714]] |- | [[Attēls:TaiyeSelasi P1030135.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q7484811|Taiye Selasi]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[fotogrāfs]] | 1979-11-02 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/taiye_selasi taiye_selasi] | [[:d:Q7484811|Q7484811]] |- | | ''[[:d:Q11496991|Takaharu Tezuka]]'' | | [[arhitekts]] | 1964-02-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Japāna]] | [https://www.ted.com/speakers/takaharu_tezuka takaharu_tezuka] | [[:d:Q11496991|Q11496991]] |- | | ''[[:d:Q23760236|Tal Danino]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/tal_danino tal_danino] | [[:d:Q23760236|Q23760236]] |- | | ''[[:d:Q23662204|Tal Golesworthy]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/tal_golesworthy tal_golesworthy] | [[:d:Q23662204|Q23662204]] |- | [[Attēls:Tali Sharot.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q19667092|Tali Sharot]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Izraēla]] | [https://www.ted.com/speakers/tali_sharot tali_sharot] | [[:d:Q19667092|Q19667092]] |- | | ''[[:d:Q23729163|Talithia Williams]]'' | | ''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/talithia_williams talithia_williams] | [[:d:Q23729163|Q23729163]] |- | | ''[[:d:Q23662544|Tamara Roukaerts]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/tamara_roukaerts tamara_roukaerts] | [[:d:Q23662544|Q23662544]] |- | [[Attēls:TanTTLe.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q10823919|Tan Le]]'' | | [[komersants]] | 1977-05-20 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/tan_le tan_le] | [[:d:Q10823919|Q10823919]] |- | | ''[[:d:Q23714031|Tania Luna]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/tania_luna tania_luna] | [[:d:Q23714031|Q23714031]] |- | | ''[[:d:Q39754563|Tania S. Douglas]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1969-08-11 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/tania_douglas tania_douglas] | [[:d:Q39754563|Q39754563]] |- | [[Attēls:Tania Simoncelli.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7683264|Tania Simoncelli]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/tania_simoncelli tania_simoncelli] | [[:d:Q7683264|Q7683264]] |- | | ''[[:d:Q51929051|Tanya Y Berger-Wolf]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[autors]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/tanya_berger_wolf tanya_berger_wolf] | [[:d:Q51929051|Q51929051]] |- | [[Attēls:Tara Houska .jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q104094025|Tara Houska]]'' | | [[advokāts]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q8125919|political adviser]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/tara_houska tara_houska] | [[:d:Q104094025|Q104094025]] |- | | ''[[:d:Q123348125|Tara Winkler]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/tara_winkler tara_winkler] | [[:d:Q123348125|Q123348125]] |- | [[Attēls:Tarana Burke from She's Revolutionary.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q43177774|Tarana Burke]]'' | | ''[[:d:Q17010072|militant]]''<br/>[[skolotājs]]<br/>''[[:d:Q34074720|feministe]]'' | 1973-09-12 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/tarana_burke tarana_burke] | [[:d:Q43177774|Q43177774]] |- | | ''[[:d:Q534385|Taryn Simon]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q18216771|video mākslinieks]]''<br/>[[mākslinieks]] | 1975-02-04 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/taryn_simon taryn_simon] | [[:d:Q534385|Q534385]] |- | | ''[[:d:Q108168053|Tasos Frantzolas]]'' | | [[komersants]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Grieķija]] | [https://www.ted.com/speakers/tasos_frantzolas tasos_frantzolas] | [[:d:Q108168053|Q108168053]] |- | [[Attēls:CDH - Comissão de Direitos Humanos e Legislação Participativa (26495983277).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23759688|Tasso Azevedo]]'' | | ''[[:d:Q16021386|forestry engineer]]'' | 1960 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Brazīlija]] | [https://www.ted.com/speakers/tasso_azevedo tasso_azevedo] | [[:d:Q23759688|Q23759688]] |- | [[Attēls:Does Technology Need The Arts To Build A Better Future?, Tavares Strachan.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7689031|Tavares Strachan]]'' | | [[mākslinieks]] | 1979-12-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/tavares_strachan tavares_strachan] | [[:d:Q7689031|Q7689031]] |- | [[Attēls:MAKERS event New York Feb 7, 2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q443207|Tavi Gevinson]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q106568011|žurnālu redaktori]]'' | 1996-04-21 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/tavi_gevinson tavi_gevinson] | [[:d:Q443207|Q443207]] |- | [[Attēls:Tawanda Kanhema Profile.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q68519572|Tawanda Kanhema]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1980s | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/tawanda_kanhema tawanda_kanhema] | [[:d:Q68519572|Q68519572]] |- | | ''[[:d:Q117640068|Taylor Cassidy]]'' | | ''[[:d:Q94791573|TikToker]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/taylor_cassidy taylor_cassidy] | [[:d:Q117640068|Q117640068]] |- | [[Attēls:Taylor Mali.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5973239|Taylor Mali]]'' | | [[skolotājs]]<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>[[dzejnieks]] | 1965-03-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/taylor_mali taylor_mali] | [[:d:Q5973239|Q5973239]] |- | [[Attēls:Taylor Wilson - 02.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1421302|Taylor Wilson]]'' | | [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q16742096|atomfiziķis]]'' | 1994-05-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/taylor_wilson taylor_wilson] | [[:d:Q1421302|Q1421302]] |- | | ''[[:d:Q7693254|Ted Halstead]]'' | | [[rakstnieks]] | 1968-07-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ted_halstead ted_halstead] | [[:d:Q7693254|Q7693254]] |- | [[Attēls:MK34966 Teddy Cruz.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17350521|Teddy Cruz]]'' | | [[arhitekts]]<br/>[[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1962 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Gvatemala]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/teddy_cruz teddy_cruz] | [[:d:Q17350521|Q17350521]] |- | [[Attēls:Teitur Lassen 20090502-DSCF1829.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q737181|Teitur Lassen]]'' | | ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[komponists]]<br/>[[ģitārists]] | 1977-01-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Dānijas Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/teitur teitur]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2396 2396] | [[:d:Q737181|Q737181]] |- | | ''[[:d:Q23887635|Temie Giwa]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q17232000|health care]]'' | 1985-12-04 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Nigērija]] | [https://www.ted.com/speakers/temie_giwa_tubosun temie_giwa_tubosun] | [[:d:Q23887635|Q23887635]] |- | [[Attēls:TempleGrandin (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q232810|Temple Grandin]]'' | | ''[[:d:Q350979|zoologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]'' | 1947-08-29 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/temple_grandin temple_grandin] | [[:d:Q232810|Q232810]] |- | [[Attēls:Thandiwe Newton Peabody Awards, June 2021.png|center|128px]] | ''[[:d:Q229029|Tendija Ņūtona]]'' | | ''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]'' | 1972-11-06 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/thandie_newton thandie_newton]<br/>[https://www.ted.com/speakers/thandiwe_newton thandiwe_newton] | [[:d:Q229029|Q229029]] |- | [[Attēls:Teresa Bejan 2018.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q30674189|Teresa Bejan]]'' | | ''[[:d:Q15994177|politikas teorētiķis]]'' | 1984-03-30 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/teresa_bejan teresa_bejan] | [[:d:Q30674189|Q30674189]] |- | | ''[[:d:Q23783488|Terry Moore]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/terry_moore terry_moore] | [[:d:Q23783488|Q23783488]] |- | | ''[[:d:Q106253912|Tessa Khan]]'' | | [[advokāts]]<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/tessa_khan tessa_khan] | [[:d:Q106253912|Q106253912]] |- | | ''[[:d:Q130640464|Tessa West]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''<br/>''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/tessa_west tessa_west] | [[:d:Q130640464|Q130640464]] |- | [[Attēls:Thandiswa Mazwai1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4348940|Thandiswa Mazwai]]'' | | [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]'' | 1976-03-31 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Dienvidāfrika]] | [https://www.ted.com/speakers/thandiswa_mazwai thandiswa_mazwai] | [[:d:Q4348940|Q4348940]] |- | | ''[[:d:Q96002081|Thasunda Duckett]]'' | | | 1973-07-22 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/thasunda_duckett thasunda_duckett] | [[:d:Q96002081|Q96002081]] |- | [[Attēls:A Tribe Called Red, Hideaway Records and Bar, February 2014.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4660300|The Halluci Nation]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/a_tribe_called_red a_tribe_called_red] | [[:d:Q4660300|Q4660300]] |- | | ''[[:d:Q23797818|The LXD]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/lxd lxd] | [[:d:Q23797818|Q23797818]] |- | | ''[[:d:Q23797880|The Lady Lifers]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/the_lady_lifers the_lady_lifers] | [[:d:Q23797880|Q23797880]] |- | | ''[[:d:Q23798957|The TED Staff]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/daffodil_hudson daffodil_hudson] | [[:d:Q23798957|Q23798957]] |- | [[Attēls:Unleashing Entrepreneurial Innovation with Stanford University Theaster Gates.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7777257|Theaster Gates]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q10774753|performanču mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q7541856|keramiķis]]'' | 1973-08-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/theaster_gates theaster_gates] | [[:d:Q7777257|Q7777257]] |- | [[Attēls:Thelma Golden - David Adjaye (4) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7781067|Thelma Golden]]'' | | ''[[:d:Q674426|kurators]]'' | 1966-09-22 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/thelma_golden thelma_golden] | [[:d:Q7781067|Q7781067]] |- | [[Attēls:Jansen Theo Hannover.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q540764|Theo Jansen]]'' | | ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q21000481|kinetic artist]]''<br/>''[[:d:Q3391743|visual artist]]''<br/>[[gleznotājs]]<br/>''[[:d:Q1779650|dizaina inženieris]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1948-03-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | ''[[:d:Q29999|Q29999]]'' | [https://www.ted.com/speakers/theo_jansen theo_jansen] | [[:d:Q540764|Q540764]] |- | [[Attēls:They Might Be Giants in Asheville, 2025.jpg|center|128px]] | [[They Might Be Giants]] | amerikāņu rokgrupa | | | | | [https://www.ted.com/speakers/they_might_be_giants they_might_be_giants] | [[:d:Q420880|Q420880]] |- | [[Attēls:Thom Mayne, USC, 2023.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q312847|Thom Mayne]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1944-01-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/thom_mayne thom_mayne] | [[:d:Q312847|Q312847]] |- | [[Attēls:Photo by Mark Ostrow.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q99237228|Thomas Abt]]'' | | ''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q16012028|legal scholar]]''<br/>[[advokāts]]<br/>''[[:d:Q600751|prokurors]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/thomas_abt thomas_abt] | [[:d:Q99237228|Q99237228]] |- | | ''[[:d:Q57091929|Thomas Curran]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[orators]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1987-06-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Īrija]] | [https://www.ted.com/speakers/thomas_curran thomas_curran] | [[:d:Q57091929|Q57091929]] |- | | ''[[:d:Q109414016|Thomas Dohmke]]'' | | [[programmatūras izstrādātājs]]<br/>[[iestādes vadītājs]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1978 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/thomas_dohmke thomas_dohmke] | [[:d:Q109414016|Q109414016]] |- | [[Attēls:Thomas Dolby, 2006.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q553790|Thomas Dolby]]'' | | ''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]''<br/>[[komponists]] | 1958-10-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/thomas_dolby thomas_dolby]<br/>[https://www.ted.com/speakers/107 107] | [[:d:Q553790|Q553790]] |- | | ''[[:d:Q23783479|Thomas Goetz]]'' | | ''[[:d:Q5780518|communicator]]''<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''<br/>[[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/thomas_goetz thomas_goetz] | [[:d:Q23783479|Q23783479]] |- | [[Attēls:CREDIT Raquel Diniz BO5A8061 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3051023|Thomas Heatherwick]]'' | | ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>[[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1970-02-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/thomas_heatherwick thomas_heatherwick] | [[:d:Q3051023|Q3051023]] |- | [[Attēls:Tidenes TV-seilas - NMD 2012 (7176547966) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23768719|Thomas Hellum]]'' | | ''[[:d:Q578109|TV producents]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Norvēģija]] | [https://www.ted.com/speakers/thomas_hellum thomas_hellum] | [[:d:Q23768719|Q23768719]] |- | | ''[[:d:Q77873402|Thomas L. Griffiths]]'' | | ''[[:d:Q14565186|cognitive scientist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/tom_griffiths tom_griffiths] | [[:d:Q77873402|Q77873402]] |- | | ''[[:d:Q7792920|Thomas P. Campbell]]'' | | ''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]'' | 1962 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/thomas_p_campbell thomas_p_campbell]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1217 1217] | [[:d:Q7792920|Q7792920]] |- | [[Attēls:Thomas Barnett.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q381984|Thomas P. M. Barnett]]'' | | ''[[:d:Q16947320|geopolitical analyst]]''<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q115429803|geostrategist]]'' | 1962 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/thomas_barnett thomas_barnett]<br/>[https://www.ted.com/speakers/33 33] | [[:d:Q381984|Q381984]] |- | [[Attēls:Thomas Piketty2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q984448|Thomas Piketty]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1706722|research fellow]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1971-05-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/thomas_piketty thomas_piketty] | [[:d:Q984448|Q984448]] |- | [[Attēls:2014-01-08 Thomas Pogge 4737-cropped.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q66820|Thomas Pogge]]'' | | [[filozofs]] | 1953-08-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/thomas_pogge thomas_pogge] | [[:d:Q66820|Q66820]] |- | [[Attēls:Thomas Insel NIMH 2011.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q891667|Thomas R. Insel]]'' | | ''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1951-10-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/thomas_insel thomas_insel] | [[:d:Q891667|Q891667]] |- | [[Attēls:Tom Shannon, The Highline.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7817541|Thomas Shannon]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]'' | 1947-06-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/tom_shannon tom_shannon]<br/>[https://www.ted.com/speakers/445 445] | [[:d:Q7817541|Q7817541]] |- | | ''[[:d:Q23657200|Thomas Suarez]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/thomas_suarez thomas_suarez] | [[:d:Q23657200|Q23657200]] |- | [[Attēls:Thomas Thwaites - PopTech 2011 - Camden Maine USA (6267267862).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23784804|Thomas Thwaites]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q11977439|interaction designer]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]'' | 1980 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/thomas_thwaites thomas_thwaites] | [[:d:Q23784804|Q23784804]] |- | [[Attēls:Thordis Elva December 2019.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q28962547|Thordis Elva]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q487596|dramaturgs]]'' | 1980 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Islande]] | [https://www.ted.com/speakers/thordis_elva thordis_elva] | [[:d:Q28962547|Q28962547]] |- | | ''[[:d:Q7798747|Thulasiraj Ravilla]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/ravilla_thulasiraj ravilla_thulasiraj] | [[:d:Q7798747|Q7798747]] |- | [[Attēls:Tierney Thys5 (14807437303) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q20090055|Tierney Thys]]'' | | ''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]'' | 1966 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/tierney_thys tierney_thys] | [[:d:Q20090055|Q20090055]] |- | | ''[[:d:Q109498389|Tiffany Watt Smith]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[vēsturnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''<br/>''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/tiffany_watt_smith tiffany_watt_smith] | [[:d:Q109498389|Q109498389]] |- | [[Attēls:Tiffany Yu, Founder of Diversability, at A Day in the Life of a Refugee, Davos 2018.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q91765487|Tiffany Yu]]'' | | | 1988 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/tiffany_yu_TEDxBethesda20180303-22856 tiffany_yu_TEDxBethesda20180303-22856] | [[:d:Q91765487|Q91765487]] |- | | ''[[:d:Q7803180|Tim Birkhead]]'' | | ''[[:d:Q350979|zoologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1225716|ornitologs]]'' | 1950-02-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/tim_birkhead tim_birkhead] | [[:d:Q7803180|Q7803180]] |- | [[Attēls:Interview with IDEO CEO Tim Brown about innovating together (Drucker Forum 2018) 3-5 screenshot.png|center|128px]] | ''[[:d:Q1735158|Tim Brown]]'' | | ''[[:d:Q11287574|rūpnieciskais dizainers]]'' | 1962-06-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/tim_brown tim_brown] | [[:d:Q1735158|Q1735158]] |- | [[Attēls:Timothy Ferriss (2315822162).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q563672|Tim Ferriss]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''<br/>''[[:d:Q139648|technology evangelist]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q557880|investors]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>[[orators]]<br/>''[[:d:Q15978655|konsultants]]'' | 1977-07-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/tim_ferriss tim_ferriss] | [[:d:Q563672|Q563672]] |- | [[Attēls:Tim Flannery.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q728660|Tim Flannery]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''<br/>''[[:d:Q350979|zoologs]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q18805|naturālists]]''<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]'' | 1956-01-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/tim_flannery tim_flannery] | [[:d:Q728660|Q728660]] |- | [[Attēls:Tim Guinee by Gage Skidmore.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q788586|Tim Guinee]]'' | amerikāņu aktieris | ''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]'' | 1962-11-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/tim_guinee tim_guinee] | [[:d:Q788586|Q788586]] |- | [[Attēls:Tim Harford in 2012.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1141956|Tim Harford]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]'' | 1973-09-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/tim_harford tim_harford] | [[:d:Q1141956|Q1141956]] |- | [[Attēls:Tim Jackson, 2018 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q509730|Tim Jackson]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1957-06-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/tim_jackson tim_jackson] | [[:d:Q509730|Q509730]] |- | [[Attēls:Tim Leberecht - 2016.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23663091|Tim Leberecht]]'' | | [[autors]]<br/>''[[:d:Q15978655|konsultants]]''<br/>[[komersants]]<br/>[[ģitārists]] | 1972 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/tim_leberecht tim_leberecht] | [[:d:Q23663091|Q23663091]] |- | | ''[[:d:Q114349266|Tim Urban]]'' | | ''[[:d:Q8246794|blogeris]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/tim_urban tim_urban] | [[:d:Q114349266|Q114349266]] |- | | ''[[:d:Q7807273|Timothy J. Bartik]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1952-10-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/timothy_bartik timothy_bartik] | [[:d:Q7807273|Q7807273]] |- | | ''[[:d:Q23662586|Timothy Prestero]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[iestādes vadītājs]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/timothy_prestero timothy_prestero] | [[:d:Q23662586|Q23662586]] |- | [[Attēls:Timothy Snyder, 2016 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Timotijs Snaiders]] | | [[vēsturnieks]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q4263842|literatūrkritiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | 1969-08-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/timothy_snyder timothy_snyder] | [[:d:Q747312|Q747312]] |- | [[Attēls:LS3 4919 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Tims Bērnerss-Lī]] | Britu zinātnieks, Vispasaules tīmekļa izgudrotājs | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[fiziķis]]<br/>[[programmētājs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q6859454|tīmekļa izstrādātājs]]''<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>[[autors]] | 1955-06-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/tim_berners_lee tim_berners_lee] | [[:d:Q80|Q80]] |- | | ''[[:d:Q2435551|Tina Seelig]]'' | | [[autors]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q20158113|management engineer]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | 1958<br/>1957 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/tina_seelig tina_seelig] | [[:d:Q2435551|Q2435551]] |- | | ''[[:d:Q19893434|Tiq Milan]]'' | | [[orators]]<br/>''[[:d:Q19509201|LGBTQ rights activist]]''<br/>[[žurnālists]] | 20th century | ''[[:d:Q2449503|transdzimuma vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/tiq_milan tiq_milan] | [[:d:Q19893434|Q19893434]] |- | [[Attēls:Titus Kaphar at CitizenUCon17 - Reckoning With History - Panel Discussion.png|center|128px]] | ''[[:d:Q28839817|Titus Kaphar]]'' | | [[gleznotājs]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q15296811|zīmētājs]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[kinoproducents]] | 1976 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/titus_kaphar titus_kaphar] | [[:d:Q28839817|Q28839817]] |- | | ''[[:d:Q23670500|Toby Eccles]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/toby_eccles toby_eccles] | [[:d:Q23670500|Q23670500]] |- | [[Attēls:PeVa IMG 7892 Vu Communicatie OAJ Toby Kiers.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q78103998|Toby Kiers]]'' | | ''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q2487799|mikologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1976 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/toby_kiers toby_kiers] | [[:d:Q78103998|Q78103998]] |- | [[Attēls:Toby Shapshak - In Africa, necessity is the mother of innovation - Screenshot.png|center|128px]] | ''[[:d:Q19664221|Toby Shapshak]]'' | | [[žurnālists]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Dienvidāfrika]] | [https://www.ted.com/speakers/toby_shapshak toby_shapshak] | [[:d:Q19664221|Q19664221]] |- | [[Attēls:Tod Machover JI1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3738050|Tod Machover]]'' | | [[komponists]]<br/>''[[:d:Q16145150|mūzikas pedagogs]]''<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]'' | 1953-11-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/tod_machover tod_machover] | [[:d:Q3738050|Q3738050]] |- | | ''[[:d:Q23656743|Todd Kuiken]]'' | | ''[[:d:Q19902880|biomedicīnas inženieris]]''<br/>[[ārsts]]<br/>[[inženieris]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/todd_kuiken todd_kuiken] | [[:d:Q23656743|Q23656743]] |- | | ''[[:d:Q88052951|Todd P Coleman]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/todd_coleman todd_coleman] | [[:d:Q88052951|Q88052951]] |- | [[Attēls:Tom Chatfield - Debating Europe.png|center|128px]] | ''[[:d:Q7815261|Tom Chatfield]]'' | | [[rakstnieks]] | 1980 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/tom_chatfield tom_chatfield] | [[:d:Q7815261|Q7815261]] |- | | ''[[:d:Q7816025|Tom Gruber]]'' | | [[inženieris]] | 1959 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/tom_gruber tom_gruber] | [[:d:Q7816025|Q7816025]] |- | | ''[[:d:Q23765117|Tom Honey]]'' | | ''[[:d:Q1234713|teologs]]''<br/>[[vikārs]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/rev_tom_honey rev_tom_honey] | [[:d:Q23765117|Q23765117]] |- | | ''[[:d:Q108801323|Tom Hulme]]'' | | | 1976-06-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/tom_hulme tom_hulme] | [[:d:Q108801323|Q108801323]] |- | [[Attēls:Thomas Oxley with Stentrode.tif|center|128px]] | ''[[:d:Q65048589|Tom Oxley]]'' | | ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | 1980-09-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/thomas_oxley thomas_oxley] | [[:d:Q65048589|Q65048589]] |- | | ''[[:d:Q23655997|Tom Rielly]]'' | | [[komiķis]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/tom_rielly tom_rielly] | [[:d:Q23655997|Q23655997]] |- | | ''[[:d:Q76140953|Tom Rivett-Carnac]]'' | | ''[[:d:Q854997|Buddhist monk]]'' | 1977-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/tom_rivett_carnac tom_rivett_carnac] | [[:d:Q76140953|Q76140953]] |- | | ''[[:d:Q23712919|Tom Thum]]'' | | [[mūziķis]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/tom_thum tom_thum] | [[:d:Q23712919|Q23712919]] |- | | ''[[:d:Q23783043|Tom Uglow]]'' | | ''[[:d:Q667982|radošais direktors]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/tom_uglow tom_uglow] | [[:d:Q23783043|Q23783043]] |- | [[Attēls:Tom Wujec Speaking Photo.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q7818114|Tom Wujec]]'' | | [[autors]] | 1959-07-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/tom_wujec tom_wujec] | [[:d:Q7818114|Q7818114]] |- | [[Attēls:Tomás Saraceno a Firenze, 21 febbraio 2020, 04.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2441279|Tomás Saraceno]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q3391743|visual artist]]''<br/>''[[:d:Q10774753|performanču mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q18074503|installation artist]]''<br/>[[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q15977927|mākslas skolotājs]]'' | 1973 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Argentīna]] | [https://www.ted.com/speakers/toma_s_saraceno toma_s_saraceno] | [[:d:Q2441279|Q2441279]] |- | | ''[[:d:Q23727824|Toni Griffin]]'' | | ''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/toni_griffin toni_griffin] | [[:d:Q23727824|Q23727824]] |- | [[Attēls:Tony Fadell.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q92879|Tony Fadell]]'' | | ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[komersants]] | 1969-03-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/tony_fadell tony_fadell] | [[:d:Q92879|Q92879]] |- | | ''[[:d:Q9360020|Tony Porter]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>[[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/tony_porter tony_porter] | [[:d:Q9360020|Q9360020]] |- | [[Attēls:Tony Robbins (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q380429|Tony Robbins]]'' | | ''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]'' | 1960-02-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/tony_robbins tony_robbins] | [[:d:Q380429|Q380429]] |- | | ''[[:d:Q23782672|Tony Wyss-Coray]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/tony_wyss_coray tony_wyss_coray] | [[:d:Q23782672|Q23782672]] |- | | ''[[:d:Q23769244|Topher White]]'' | | ''[[:d:Q5352191|tehniķis]]''<br/>[[iestādes vadītājs]]<br/>''[[:d:Q4479442|founder]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/topher_white topher_white] | [[:d:Q23769244|Q23769244]] |- | | ''[[:d:Q23759778|Torsten Reil]]'' | | ''[[:d:Q20739288|neurobiologist]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/torsten_reil torsten_reil] | [[:d:Q23759778|Q23759778]] |- | [[Attēls:Touria El Glaoui.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q27999600|Touria El Glaoui]]'' | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q780596|mākslas kurators]]''<br/>''[[:d:Q173950|art dealer]]'' | 1974 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Maroka]] | [https://www.ted.com/speakers/touria_el_glaoui touria_el_glaoui] | [[:d:Q27999600|Q27999600]] |- | [[Attēls:TraceeEllisRossbyErikMelvin (1).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q534371|Tracee Ellis Ross]]'' | | [[aktieris]]<br/>[[modele]]<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q2059704|TV režisors]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>[[komiķis]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1972-10-29 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/tracee_ellis_ross tracee_ellis_ross] | [[:d:Q534371|Q534371]] |- | [[Attēls:Tracy Chevalier tree.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q232212|Tracy Chevalier]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[scenārists]] | 1962-10-19 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/tracy_chevalier tracy_chevalier]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1393 1393] | [[:d:Q232212|Q232212]] |- | [[Attēls:HRH Princess Haya of Jordan meets with Tracy Edwards MBE (cropped 2).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7831729|Tracy Edwards]]'' | | ''[[:d:Q476246|burātājs]]'' | 1962-09-05 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/tracy_edwards tracy_edwards] | [[:d:Q7831729|Q7831729]] |- | [[Attēls:Travis Kalanick at DLD Munich 2015 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7836291|Travis Kalanick]]'' | | [[komersants]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1976-08-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/travis_kalanick travis_kalanick] | [[:d:Q7836291|Q7836291]] |- | [[Attēls:Travis rieder5188080.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q88971005|Travis N Rieder]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/travis_rieder travis_rieder] | [[:d:Q88971005|Q88971005]] |- | [[Attēls:-rpTEN - Tag 2 (26728456081).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q115309212|Trebor Scholz]]'' | | ''[[:d:Q6386271|media scholar]]'' | 1969 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/trebor_scholz trebor_scholz] | [[:d:Q115309212|Q115309212]] |- | | ''[[:d:Q18763756|Trevor Aaronson]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15931838|investigative journalist]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>[[rakstnieks]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/trevor_aaronson trevor_aaronson] | [[:d:Q18763756|Q18763756]] |- | | ''[[:d:Q123334883|Trevor Copp]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/trevor_copp trevor_copp] | [[:d:Q123334883|Q123334883]] |- | [[Attēls:Tristan Harris at Collision Conf 2018.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q59781806|Tristan Harris]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1984 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/tristan_harris tristan_harris] | [[:d:Q59781806|Q59781806]] |- | | ''[[:d:Q23729168|Tristram D. Wyatt]]'' | | ''[[:d:Q350979|zoologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q16831721|etologs]]'' | 1956-12-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/tristram_wyatt tristram_wyatt] | [[:d:Q23729168|Q23729168]] |- | [[Attēls:Tristram Stuart, 2016 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2451241|Tristram Stuart]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[vēsturnieks]]<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]''<br/>''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]'' | 1977-03-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/tristram_stuart tristram_stuart] | [[:d:Q2451241|Q2451241]] |- | [[Attēls:Attitudes from Tehran - New America Foundation - Trita Parsi.png|center|128px]] | ''[[:d:Q4674518|Trita Parsi]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]'' | 1974-07-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Irāna]] | [https://www.ted.com/speakers/trita_parsi trita_parsi] | [[:d:Q4674518|Q4674518]] |- | | ''[[:d:Q124413853|Tsedal Neeley]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/tsedal_neeley tsedal_neeley] | [[:d:Q124413853|Q124413853]] |- | [[Attēls:Tshering Tobgay.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7849613|Tshering Tobgay]]'' | | [[politiķis]] | 1965-09-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Butāna]] | [https://www.ted.com/speakers/tshering_tobgay tshering_tobgay] | [[:d:Q7849613|Q7849613]] |- | | ''[[:d:Q23670993|Tyler "The Hand" DeWitt]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/tyler_dewitt tyler_dewitt] | [[:d:Q23670993|Q23670993]] |- | [[Attēls:Tyler Cowen 1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q602278|Tyler Cowen]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 1962-01-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/tyler_cowen tyler_cowen]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1186 1186] | [[:d:Q602278|Q602278]] |- | [[Attēls:Tyrone Hayes at King University in 2013 (10680719164).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7861609|Tyrone Hayes]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]'' | 1967-07-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/tyrone_hayes tyrone_hayes] | [[:d:Q7861609|Q7861609]] |- | [[Attēls:Tzeporah Berman, 2009 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q14949536|Tzeporah Berman]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | 1969-02-05 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/tzeporah_berman tzeporah_berman] | [[:d:Q14949536|Q14949536]] |- | [[Attēls:Gegenschatz.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q666346|Ueli Gegenschatz]]'' | | ''[[:d:Q6060450|skydiver]]'' | 1971-01-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Šveice]] | [https://www.ted.com/speakers/ueli_gegenschatz ueli_gegenschatz] | [[:d:Q666346|Q666346]] |- | | ''[[:d:Q21635200|Uldus Bakhtiozina]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q3391743|visual artist]]'' | 1986-07-22 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Krievija]] | [https://www.ted.com/speakers/uldus_bakhtiozina uldus_bakhtiozina] | [[:d:Q21635200|Q21635200]] |- | | ''[[:d:Q117222245|Uma Valeti]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/uma_valeti uma_valeti] | [[:d:Q117222245|Q117222245]] |- | [[Attēls:Alon Uri.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7900508|Uri Alon]]'' | | ''[[:d:Q11827483|ordinary professor]]''<br/>''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1969-03-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Izraēla]] | [https://www.ted.com/speakers/uri_alon uri_alon] | [[:d:Q7900508|Q7900508]] |- | | ''[[:d:Q42791358|Uri Hasson]]'' | | ''[[:d:Q20739288|neurobiologist]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/uri_hasson uri_hasson] | [[:d:Q42791358|Q42791358]] |- | [[Attēls:Ursus Wehrli, 2011 (cropped).JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q1672786|Ursus Wehrli]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1969-08-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Šveice]] | [https://www.ted.com/speakers/ursus_wehrli ursus_wehrli] | [[:d:Q1672786|Q1672786]] |- | [[Attēls:Ursula von der Leyen 2024.jpg|center|128px]] | [[Urzula fon der Leiena|Urzula fon der Leiene]] | Vācijas politiķe | [[ārsts]]<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q2730732|jātnieks]]'' | 1958-10-08 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/ursula_von_der_leyen ursula_von_der_leyen] | [[:d:Q60772|Q60772]] |- | | ''[[:d:Q23662548|Usman Riaz]]'' | | [[mūziķis]]<br/>[[kinorežisors]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/usman_riaz usman_riaz] | [[:d:Q23662548|Q23662548]] |- | [[Attēls:Ugur Sahin v1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2505089|Uğur Şahin]]'' | | ''[[:d:Q16062369|onkologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[komersants]]<br/>[[ārsts]]<br/>[[iestādes vadītājs]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | 1965-09-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Vācija]]<br/>[[Turcija]] | [https://www.ted.com/speakers/ugur_sahin ugur_sahin] | [[:d:Q2505089|Q2505089]] |- | [[Attēls:Valarie Kaur, 2016 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q25197171|Valarie Kaur]]'' | | ''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]'' | 1981-02-14 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/valarie_kaur valarie_kaur] | [[:d:Q25197171|Q25197171]] |- | | ''[[:d:Q77814457|Valerie Purdie Greenaway]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/valerie_purdie_greenaway valerie_purdie_greenaway] | [[:d:Q77814457|Q77814457]] |- | | ''[[:d:Q16728981|Valorie Kondos Field]]'' | | ''[[:d:Q3246315|galvenais treneris]]'' | 1959-08-20 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/valorie_kondos_field valorie_kondos_field] | [[:d:Q16728981|Q16728981]] |- | [[Attēls:Van Jones (27958227305) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3742492|Van Jones]]'' | | ''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>[[advokāts]]<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q1021386|civil rights advocate]]''<br/>''[[:d:Q1642960|pundit]]'' | 1968-09-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/van_jones van_jones] | [[:d:Q3742492|Q3742492]] |- | [[Attēls:Vanessa Nakate.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q83614709|Vanessa Nakate]]'' | | ''[[:d:Q61048378|climate activist]]''<br/>''[[:d:Q12362622|filantrops]]'' | 1996-11-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Uganda]] | [https://www.ted.com/speakers/vanessa_nakate vanessa_nakate] | [[:d:Q83614709|Q83614709]] |- | [[Attēls:Varun Sivaram.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q27916436|Varun Sivaram]]'' | | ''[[:d:Q13582652|būvinženieris]]''<br/>[[fiziķis]] | 1989 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/varun_sivaram varun_sivaram] | [[:d:Q27916436|Q27916436]] |- | | ''[[:d:Q88961214|Veerle Provoost]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1974 | | | [https://www.ted.com/speakers/veerle_provoost veerle_provoost] | [[:d:Q88961214|Q88961214]] |- | [[Attēls:Vera Songwe at the UK-Africa Investment Summit 2020 (49418317753) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q22097089|Vera Songwe]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[uzņēmējs]] | 1968 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kamerūna]] | [https://www.ted.com/speakers/vera_songwe vera_songwe] | [[:d:Q22097089|Q22097089]] |- | [[Attēls:Vernā Myers.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23769282|Vernā Myers]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/verna_myers verna_myers] | [[:d:Q23769282|Q23769282]] |- | | ''[[:d:Q23663066|Vicki Arroyo]]'' | | ''[[:d:Q2906862|influencers]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/vicki_arroyo vicki_arroyo] | [[:d:Q23663066|Q23663066]] |- | | ''[[:d:Q28823210|Victor Rios]]'' | | ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/victor_rios victor_rios] | [[:d:Q28823210|Q28823210]] |- | [[Attēls:VVescovo at the Calypso Deep Prior to Diving Feb 2020 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q60050774|Victor Vescovo]]'' | | ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''<br/>[[kosmonauts]]<br/>''[[:d:Q20623701|space tourist]]'' | 1966-02-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/victor_vescovo victor_vescovo] | [[:d:Q60050774|Q60050774]] |- | | ''[[:d:Q7929163|Vijay Kumar]]'' | | ''[[:d:Q3437279|roboticist]]'' | 1962-04-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/vijay_kumar vijay_kumar] | [[:d:Q7929163|Q7929163]] |- | [[Attēls:Visita - Artista Plástico Vik Muniz (53515588190) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1288454|Vik Muniz]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>[[gleznotājs]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q3391743|visual artist]]''<br/>''[[:d:Q33123562|land artist]]''<br/>''[[:d:Q15296811|zīmētājs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q14623005|architectural draftsperson]]''<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]'' | 1961-12-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Brazīlija]] | [https://www.ted.com/speakers/vik_muniz vik_muniz]<br/>[https://www.ted.com/speakers/32 32] | [[:d:Q1288454|Q1288454]] |- | [[Attēls:Vikram Patel at The Asian Awards.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q21712261|Vikram Patel]]'' | | ''[[:d:Q211346|psihiatrs]]'' | 1964-05-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/vikram_patel vikram_patel] | [[:d:Q21712261|Q21712261]] |- | | ''[[:d:Q87839253|Vikram Sharma]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/vikram_sharma vikram_sharma] | [[:d:Q87839253|Q87839253]] |- | [[Attēls:Viktor Frankl2.jpg|center|128px]] | [[Viktors Frankls]] | | ''[[:d:Q1900167|psihoterapeits]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''<br/>''[[:d:Q783906|neirologs]]''<br/>''[[:d:Q64485042|existential therapist]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q774306|ķirurgs]]''<br/>[[Lidotājs|aviators]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1905-03-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrija]] | [https://www.ted.com/speakers/viktor_e_frankl viktor_e_frankl] | [[:d:Q154723|Q154723]] |- | [[Attēls:Vilayanur S Ramachandran 2011 Shankbone.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q380221|Vilayanur S. Ramachandran]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''<br/>''[[:d:Q783906|neirologs]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1951-08-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/vilayanur_ramachandran vilayanur_ramachandran] | [[:d:Q380221|Q380221]] |- | | ''[[:d:Q114874475|Vinay Shandal]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/vinay_shandal vinay_shandal] | [[:d:Q114874475|Q114874475]] |- | | ''[[:d:Q23662545|Vinay Venkatraman]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/vinay_venkatraman vinay_venkatraman] | [[:d:Q23662545|Q23662545]] |- | | ''[[:d:Q16682693|Vincent Cochetel]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/vincent_cochetel vincent_cochetel] | [[:d:Q16682693|Q16682693]] |- | [[Attēls:Vincent Moon.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q977743|Vincent Moon]]'' | | [[kinorežisors]] | 1979-08-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/vincent_moon vincent_moon]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2104 2104] | [[:d:Q977743|Q977743]] |- | [[Attēls:Vinod Khosla, Web 2.0 Conference.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q738005|Vinod Khosla]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1955-01-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/vinod_khosla vinod_khosla] | [[:d:Q738005|Q738005]] |- | [[Attēls:Dr Vint Cerf ForMemRS.jpg|center|128px]] | [[Vints Serfs]] | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q139648|technology evangelist]]'' | 1943-06-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/vint_cerf vint_cerf] | [[:d:Q92743|Q92743]] |- | [[Attēls:Virginia Postrel.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7934461|Virginia Postrel]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]] | 1960-01-14 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/virginia_postrel virginia_postrel] | [[:d:Q7934461|Q7934461]] |- | [[Attēls:Vishaan Chakrabarti Headshot.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q85678964|Vishaan Chakrabarti]]'' | | [[arhitekts]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/vishaan_chakrabarti vishaan_chakrabarti] | [[:d:Q85678964|Q85678964]] |- | | ''[[:d:Q23783076|Vishal Vaid]]'' | | [[mūziķis]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/vishal_vaid vishal_vaid] | [[:d:Q23783076|Q23783076]] |- | | ''[[:d:Q88839071|Vittorio Loreto]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/vittorio_loreto vittorio_loreto] | [[:d:Q88839071|Q88839071]] |- | [[Attēls:Vivek Maru.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q24248305|Vivek Maru]]'' | | ''[[:d:Q380075|advokāts]]''<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/vivek_maru vivek_maru] | [[:d:Q24248305|Q24248305]] |- | [[Attēls:Vivian Hunt public headshot.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q47010849|Vivian Hunt]]'' | | ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>[[Vecmāte|akušiere]] | 1967-07 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/vivian_hunt vivian_hunt] | [[:d:Q47010849|Q47010849]] |- | [[Attēls:Vusi Mahlasela 2015.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q909069|Vusi Mahlasela]]'' | | [[komponists]]<br/>[[ģitārists]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>[[dziedātājs]] | 1965 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Dienvidāfrika]] | [https://www.ted.com/speakers/vusi_mahlasela vusi_mahlasela] | [[:d:Q909069|Q909069]] |- | [[Attēls:Wadah Khanfar.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2918071|Wadah Khanfar]]'' | | [[žurnālists]] | 1968-09-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Palestīnas Valsts]] | [https://www.ted.com/speakers/wadah_khanfar wadah_khanfar] | [[:d:Q2918071|Q2918071]] |- | [[Attēls:Wade-Davis (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7959036|Wade Davis]]'' | | ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q32518759|ethnobotanist]]''<br/>[[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q2374149|botāniķis]]'' | 1953-12-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/wade_davis wade_davis] | [[:d:Q7959036|Q7959036]] |- | [[Attēls:Wael ghonim.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q312823|Wael Ghonim]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[politiķis]] | 1980-12-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Ēģipte]] | [https://www.ted.com/speakers/wael_ghonim wael_ghonim] | [[:d:Q312823|Q312823]] |- | [[Attēls:SXSW-2024-OB7A0147-alih-Wajahat Ali.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q65493690|Wajahat Ali]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[dramaturgs]]<br/>''[[:d:Q1642960|pundit]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/wajahat_ali wajahat_ali] | [[:d:Q65493690|Q65493690]] |- | | ''[[:d:Q55080924|Wale Oyejide]]'' | | [[advokāts]]<br/>''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''<br/>[[mūziķis]] | 1981 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/wale_oyejide wale_oyejide] | [[:d:Q55080924|Q55080924]] |- | | ''[[:d:Q22110955|Wan F.A. Jusoh]]'' | | ''[[:d:Q3055126|entomologs]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/wan_faridah_akmal_jusoh wan_faridah_akmal_jusoh] | [[:d:Q22110955|Q22110955]] |- | | ''[[:d:Q41570105|Wanda Díaz-Merced]]'' | | ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/wanda_diaz_merced wanda_diaz_merced] | [[:d:Q41570105|Q41570105]] |- | | ''[[:d:Q457420|Wangechi Mutu]]'' | | [[gleznotājs]]<br/>''[[:d:Q3391743|visual artist]]''<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q15296811|zīmētājs]]''<br/>''[[:d:Q22343478|kolāžists]]''<br/>''[[:d:Q18074503|installation artist]]'' | 1972-06-22 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kenija]] | [https://www.ted.com/speakers/wangechi_mutu wangechi_mutu] | [[:d:Q457420|Q457420]] |- | [[Attēls:Wanjira Mathai at Global Scholars Symposium 2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q79996197|Wanjira Mathai]]'' | | ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | 1971-12 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kenija]] | [https://www.ted.com/speakers/wanjira_mathai wanjira_mathai] | [[:d:Q79996197|Q79996197]] |- | [[Attēls:Wanuri Kahiu at the 2025 Sundance Film Festival (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3566180|Wanuri Kahiu]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]] | 1980-06-21 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kenija]] | [https://www.ted.com/speakers/wanuri_kahiu wanuri_kahiu] | [[:d:Q3566180|Q3566180]] |- | [[Attēls:Wayne McGregor (Random Dance Company) (2545447164).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2553119|Wayne McGregor]]'' | | ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''<br/>[[Režisors|teātra režisors]]<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]'' | 1970-03-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/wayne_mcgregor wayne_mcgregor] | [[:d:Q2553119|Q2553119]] |- | | ''[[:d:Q111536479|Wayne Ting]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/wayne_ting wayne_ting] | [[:d:Q111536479|Q111536479]] |- | | ''[[:d:Q23727987|Wendy Chung]]'' | | ''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''<br/>[[ārsts]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/wendy_chung wendy_chung] | [[:d:Q23727987|Q23727987]] |- | [[Attēls:Wendy Freedman (4617812603).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5384049|Wendy Freedman]]'' | | [[astronoms]]<br/>[[fiziķis]] | 1957-07-17 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/wendy_freedman wendy_freedman] | [[:d:Q5384049|Q5384049]] |- | | ''[[:d:Q7982704|Wendy Luers]]'' | | [[politiķis]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/wendy_woods wendy_woods] | [[:d:Q7982704|Q7982704]] |- | [[Attēls:Wendy MacNaughton.png|center|128px]] | ''[[:d:Q7982712|Wendy MacNaughton]]'' | | ''[[:d:Q644687|ilustrators]]'' | 1977-11-03 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/wendy_macnaughton wendy_macnaughton] | [[:d:Q7982712|Q7982712]] |- | [[Attēls:Wendy Suzuki at National Institutes of Health Director’s Lecture (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q56065068|Wendy Suzuki]]'' | | ''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/wendy_suzuki wendy_suzuki] | [[:d:Q56065068|Q56065068]] |- | | ''[[:d:Q56026002|Wendy Troxel]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/wendy_troxel wendy_troxel] | [[:d:Q56026002|Q56026002]] |- | [[Attēls:Wes Moore Official Governor Portrait.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7983732|Wes Moore]]'' | | [[Karavīrs|kareivis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>''[[:d:Q2883465|investment banker]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]'' | 1978-10-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/wes_moore wes_moore] | [[:d:Q7983732|Q7983732]] |- | | ''[[:d:Q18978040|Will Guidara]]'' | | ''[[:d:Q3427922|restorāna īpašnieks]]'' | 1979-11-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/will_guidara will_guidara] | [[:d:Q18978040|Q18978040]] |- | [[Attēls:Will Hurd Texas.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18639742|Will Hurd]]'' | | [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]'' | 1977-08-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/will_hurd will_hurd] | [[:d:Q18639742|Q18639742]] |- | [[Attēls:TechCrunch Disrupt San Francisco 2018 - day 1 (43784198524).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23688148|Will Marshall]]'' | | [[iestādes vadītājs]]<br/>[[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/will_marshall will_marshall] | [[:d:Q23688148|Q23688148]] |- | [[Attēls:Will Potter 0959.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q8003021|Will Potter]]'' | | [[žurnālists]] | 1980 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/will_potter will_potter] | [[:d:Q8003021|Q8003021]] |- | [[Attēls:Will Wright - Game Developers Conference 2010 (2).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q309493|Will Wright]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>''[[:d:Q3630699|game designer]]''<br/>''[[:d:Q58287519|video game developer]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q7016454|jauno mediju mākslinieks]]'' | 1960-01-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/will_wright will_wright] | [[:d:Q309493|Q309493]] |- | [[Attēls:Willard Wigan (sq cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q8003505|Willard Wigan]]'' | | [[gleznotājs]]<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]'' | 1957-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/willard_wigan willard_wigan] | [[:d:Q8003505|Q8003505]] |- | [[Attēls:Bill Ford 2011.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q321698|William Clay Ford]]'' | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q13382533|tekvondists]]''<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]'' | 1957-05-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bill_ford bill_ford]<br/>[https://www.ted.com/speakers/912 912] | [[:d:Q321698|Q321698]] |- | [[Attēls:Danny Hillis2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q92942|William Daniel Hillis]]'' | | ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]<br/>[[komersants]]<br/>[[rakstnieks]] | 1956-09-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/danny_hillis danny_hillis]<br/>[https://www.ted.com/speakers/961 961] | [[:d:Q92942|Q92942]] |- | [[Attēls:William K. Black.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3568755|William K. Black]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[advokāts]] | 1951-09-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/william_black william_black]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1888 1888] | [[:d:Q3568755|Q3568755]] |- | [[Attēls:William Kamkwamba at TED in 2007.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q448964|William Kamkwamba]]'' | | ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1326820|electronician]]''<br/>''[[:d:Q1327627|electrotechnician]]'' | 1987-08-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Malāvija]] | [https://www.ted.com/speakers/william_kamkwamba william_kamkwamba]<br/>[https://www.ted.com/speakers/245287 245287] | [[:d:Q448964|Q448964]] |- | [[Attēls:Deputy Secretary Censky and The Edge (20180619-OSEC-LSC-0066).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23783392|William Li]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/william_li william_li] | [[:d:Q23783392|Q23783392]] |- | [[Attēls:William MacAskill Portrait 2015 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q20684655|William MacAskill]]'' | | [[filozofs]]<br/>''[[:d:Q5403434|ethicist]]'' | 1987-03-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/will_macaskill will_macaskill] | [[:d:Q20684655|Q20684655]] |- | [[Attēls:William McDonough (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1662745|William McDonough]]'' | | [[arhitekts]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1951-02-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/william_mcdonough william_mcdonough] | [[:d:Q1662745|Q1662745]] |- | | ''[[:d:Q23662458|William Noel]]'' | | ''[[:d:Q12008505|academic librarian]]'' | 1965-08-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/will_noel will_noel] | [[:d:Q23662458|Q23662458]] |- | [[Attēls:William Stone by VPosypai (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q8018871|William Stone]]'' | | ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q10497074|military flight engineer]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]'' | 1952-12-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bill_stone bill_stone] | [[:d:Q8018871|Q8018871]] |- | | ''[[:d:Q18749288|William Ury]]'' | | [[autors]]<br/>''[[:d:Q4773904|antropologs]]'' | 1953 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/william_ury william_ury] | [[:d:Q18749288|Q18749288]] |- | [[Attēls:Willie Smits.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q939502|Willie Smits]]'' | | ''[[:d:Q21244999|forestry scientist]]''<br/>''[[:d:Q11966252|animal rights advocate]]''<br/>''[[:d:Q3779582|mikrobiologs]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | 1957-02-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | ''[[:d:Q29999|Q29999]]''<br/>[[Indonēzija]] | [https://www.ted.com/speakers/willie_smits willie_smits] | [[:d:Q939502|Q939502]] |- | | ''[[:d:Q23301429|Wingham Rowan]]'' | | [[komersants]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/wingham_rowan wingham_rowan] | [[:d:Q23301429|Q23301429]] |- | | ''[[:d:Q23662498|Wolfgang Kessling]]'' | | [[fiziķis]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/wolfgang_kessling wolfgang_kessling] | [[:d:Q23662498|Q23662498]] |- | | ''[[:d:Q8033686|Woody Norris]]'' | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]'' | 1938 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/woody_norris woody_norris] | [[:d:Q8033686|Q8033686]] |- | [[Attēls:Xavier Cortada 2007 artist headshot.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16195477|Xavier Cortada]]'' | | [[gleznotājs]] | 1964 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kuba]] | [https://www.ted.com/speakers/xavier_cortada xavier_cortada] | [[:d:Q16195477|Q16195477]] |- | [[Attēls:Xavier Vilalta.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q8043321|Xavier Vilalta]]'' | | [[arhitekts]] | 1980-05-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Spānija]] | [https://www.ted.com/speakers/xavier_vilalta xavier_vilalta] | [[:d:Q8043321|Q8043321]] |- | [[Attēls:Xiye Bastida, 2020 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q81646058|Xiye Bastida]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]'' | 2002-04-18 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Meksika]]<br/>[[Čīle]] | [https://www.ted.com/speakers/xiye_bastida xiye_bastida] | [[:d:Q81646058|Q81646058]] |- | | ''[[:d:Q23713831|Xu Liu]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/xu_liu xu_liu] | [[:d:Q23713831|Q23713831]] |- | | ''[[:d:Q82046593|Yael Eisenstat]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/yael_eisenstat yael_eisenstat] | [[:d:Q82046593|Q82046593]] |- | [[Attēls:Yang Lan - Annual Meeting of the New Champions 2012.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q8048424|Yang Lan]]'' | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q13590141|raidījuma moderators]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q1420621|media proprietor]]'' | 1968-03-31 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Ķīna]] | [https://www.ted.com/speakers/yang_lan yang_lan] | [[:d:Q8048424|Q8048424]] |- | | ''[[:d:Q28976247|Yaniv Erlich]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1979-11-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/yaniv_erlich yaniv_erlich] | [[:d:Q28976247|Q28976247]] |- | [[Attēls:Yann Arthus-Bertrand, 2009 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q314223|Yann Arthus-Bertrand]]'' | | [[gleznotājs]]<br/>[[fotogrāfs]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[žurnālists]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q728425|balloonist]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | 1946-03-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/yann_arthus_bertrand yann_arthus_bertrand] | [[:d:Q314223|Q314223]] |- | | ''[[:d:Q23728380|Yann Dall'Aglio]]'' | | [[filozofs]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/yann_dall_aglio yann_dall_aglio] | [[:d:Q23728380|Q23728380]] |- | [[Attēls:Yann LeCun - 2025 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3571662|Yann Le Cun]]'' | | ''[[:d:Q1709010|programmatūras inženieris]]''<br/>''[[:d:Q1326886|elektroinženieris]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>[[profesors]] | 1960-07-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Francija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/yann_lecun yann_lecun] | [[:d:Q3571662|Q3571662]] |- | [[Attēls:Yara Shahidi in 2018.png|center|128px]] | ''[[:d:Q453620|Yara Shahidi]]'' | amerikāņu aktieris | [[aktieris]]<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[modele]] | 2000-02-10 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/yara_shahidi yara_shahidi] | [[:d:Q453620|Q453620]] |- | [[Attēls:Huang Yasheng.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q14948726|Yasheng Huang]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | 1960-03-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/yasheng_huang yasheng_huang] | [[:d:Q14948726|Q14948726]] |- | | ''[[:d:Q119840344|Yasmin Green]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/yasmin_green yasmin_green] | [[:d:Q119840344|Q119840344]] |- | [[Attēls:Yasmin Hurd.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18044124|Yasmin Hurd]]'' | | [[ārsts]]<br/>[[skolotājs]]<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/yasmin_hurd yasmin_hurd] | [[:d:Q18044124|Q18044124]] |- | [[Attēls:-5 - Yassmin Abdel-Magied.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23760263|Yassmin Abdel-Magied]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1906857|mehānikas inženieris]]''<br/>[[inženieris]] | 1991-03-03 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Austrālija]]<br/>[[Sudāna]] | [https://www.ted.com/speakers/yassmin_abdel_magied yassmin_abdel_magied] | [[:d:Q23760263|Q23760263]] |- | [[Attēls:Yat Siu, Chief Executive Officer, Outblaze, Hong Kong - Flickr - Horasis.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16214630|Yat Siu]]'' | | [[komersants]] | 1973 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/yat_siu yat_siu] | [[:d:Q16214630|Q16214630]] |- | | ''[[:d:Q51363202|Yejin Choi]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q15976270|computational linguist]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Dienvidkoreja]] | [https://www.ted.com/speakers/yejin_choi yejin_choi] | [[:d:Q51363202|Q51363202]] |- | | ''[[:d:Q129739802|Yifat Susskind]]'' | | ''[[:d:Q1021386|civil rights advocate]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>[[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/yifat_susskind yifat_susskind] | [[:d:Q129739802|Q129739802]] |- | [[Attēls:Yilian-Canzares-350kzm1qdtka22tddedrcw6zxumisuqsur9ufxckj5ubj0cvu.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q20056629|Yilian Cañizares]]'' | | [[dziedātājs]]<br/>[[vijolnieks]] | 1980-12-16 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Šveice]]<br/>[[Kuba]] | [https://www.ted.com/speakers/yilian_canizares yilian_canizares] | [[:d:Q20056629|Q20056629]] |- | | ''[[:d:Q23656971|Yoav Medan]]'' | | [[komersants]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/yoav_medan yoav_medan] | [[:d:Q23656971|Q23656971]] |- | [[Attēls:YochaiBenklerJI6.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q982240|Yochai Benkler]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[advokāts]]<br/>''[[:d:Q16012028|legal scholar]]''<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]'' | 1964 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Izraēla]] | [https://www.ted.com/speakers/yochai_benkler yochai_benkler] | [[:d:Q982240|Q982240]] |- | [[Attēls:Yongey-Mingyur-Rinpoche-in-2016.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3314967|Yongey Mingyur Rinpoche]]'' | | ''[[:d:Q191421|Lama]]''<br/>[[mācītājs]]<br/>[[rakstnieks]] | 1975-11<br/>1975 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Nepāla]] | [https://www.ted.com/speakers/yongey_mingyur_rinpoche yongey_mingyur_rinpoche] | [[:d:Q3314967|Q3314967]] |- | [[Attēls:Yoram Yovell.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6977235|Yoram Yovell]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q3410028|psihoanalītiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q211346|psihiatrs]]'' | 1958-08-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Izraēla]] | [https://www.ted.com/speakers/yoram_yovell yoram_yovell] | [[:d:Q6977235|Q6977235]] |- | [[Attēls:Yoruba Richen (7311549170).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16738382|Yoruba Richen]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>[[kinoproducents]] | 1972 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/yoruba_richen yoruba_richen] | [[:d:Q16738382|Q16738382]] |- | [[Attēls:Yossi Vardi, 2005.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4027187|Yossi Vardi]]'' | | [[komersants]]<br/>[[uzņēmējs]] | 1942-09-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Izraēla]] | [https://www.ted.com/speakers/yossi_vardi yossi_vardi] | [[:d:Q4027187|Q4027187]] |- | | ''[[:d:Q8060785|Yuko Munakata]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q357813|adjunct professor]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/yuko_munakata_1 yuko_munakata_1] | [[:d:Q8060785|Q8060785]] |- | [[Attēls:MKr364751 Yuval Noah Harari (Frankfurter Buchmesse 2024).jpg|center|128px]] | [[Juvals Noa Harari|Yuval Harari]] | | ''[[:d:Q3332711|medievalist]]''<br/>''[[:d:Q112972705|popular science author]]''<br/>''[[:d:Q1493121|military historian]]''<br/>[[filozofs]]<br/>[[rakstnieks]] | 1976-02-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Izraēla]] | [https://www.ted.com/speakers/yuval_noah_harari yuval_noah_harari] | [[:d:Q2484404|Q2484404]] |- | | ''[[:d:Q23712653|Yuyu Rau]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/yuyu_rau yuyu_rau] | [[:d:Q23712653|Q23712653]] |- | | ''[[:d:Q118444951|Yve Blake]]'' | | [[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/yve_blake yve_blake] | [[:d:Q118444951|Q118444951]] |- | [[Attēls:Yves Behar.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q123419|Yves Béhar]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1967-05-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Šveice]] | [https://www.ted.com/speakers/yves_behar yves_behar]<br/>[https://www.ted.com/speakers/236 236] | [[:d:Q123419|Q123419]] |- | | ''[[:d:Q23728732|Yves Morieux]]'' | | ''[[:d:Q683476|financial adviser]]'' | 1960 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/yves_morieux yves_morieux] | [[:d:Q23728732|Q23728732]] |- | [[Attēls:Yves Rossi mg 4625.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q460670|Yves Rossy]]'' | | [[Lidotājs|aviators]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]'' | 1959-08-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Šveice]] | [https://www.ted.com/speakers/yves_rossy yves_rossy] | [[:d:Q460670|Q460670]] |- | [[Attēls:Yvonne Aki-Sawyerr.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q55238200|Yvonne Aki-Sawyerr]]'' | | [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q326653|grāmatvedis]]'' | 1968-01-07 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Sjerraleone]] | [https://www.ted.com/speakers/yvonne_aki_sawyerr yvonne_aki_sawyerr] | [[:d:Q55238200|Q55238200]] |- | [[Attēls:Official portrait of Lord Goldsmith of Richmond Park crop 2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q391562|Zac Goldsmith]]'' | | [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]'' | 1975-01-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/zac_goldsmith zac_goldsmith] | [[:d:Q391562|Q391562]] |- | [[Attēls:Zach Kaplan and Brian Fitzpatrick at ORD Camp 2014 (13907776842) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q8063810|Zach Kaplan]]'' | | [[komersants]] | 1970s | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/zach_kaplan zach_kaplan] | [[:d:Q8063810|Q8063810]] |- | [[Attēls:Zach King Photo.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15734051|Zach King]]'' | | [[kinoproducents]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q1414443|kinematogrāfs]]''<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q1053574|izpildproducente]]''<br/>''[[:d:Q7042855|filmas montāžists]]''<br/>''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''<br/>''[[:d:Q13235160|producents]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>[[kinorežisors]] | 1990-02-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/zach_king zach_king] | [[:d:Q15734051|Q15734051]] |- | [[Attēls:Hindi Zahra @ le Chabada, Angers (4315967453).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23670988|Zahra' Langhi]]'' | | ''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q16323111|miera aktīvists]]'' | 1975-01-28 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Lībija]] | [https://www.ted.com/speakers/zahra_langhi zahra_langhi] | [[:d:Q23670988|Q23670988]] |- | [[Attēls:Zainab Salbi.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q12214935|Zainab Salbi]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q4479442|founder]]''<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]'' | 1969-09-24 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | ''[[:d:Q3108185|Ba'athist Iraq]]''<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/zainab_salbi zainab_salbi] | [[:d:Q12214935|Q12214935]] |- | | ''[[:d:Q99197458|Zainab Usman]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | 1986 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Nigērija]] | [https://www.ted.com/speakers/zainab_usman zainab_usman] | [[:d:Q99197458|Q99197458]] |- | [[Attēls:Zak Ebrahim (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23728371|Zak Ebrahim]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q16323111|miera aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q16003550|pacifists]]'' | 1983-03-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/zak_ebrahim zak_ebrahim] | [[:d:Q23728371|Q23728371]] |- | | ''[[:d:Q47544805|Zaria Forman]]'' | | [[mākslinieks]] | 1982 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/zaria_forman zaria_forman] | [[:d:Q47544805|Q47544805]] |- | | ''[[:d:Q110028598|Zarlasht Halaimzai]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1981 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Afganistāna]] | [https://www.ted.com/speakers/zarlasht_halaimzai zarlasht_halaimzai] | [[:d:Q110028598|Q110028598]] |- | [[Attēls:Ze Frank at the 2010 Streamy Awards (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q169286|Ze Frank]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]'' | 1972-03-31 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ze_frank ze_frank] | [[:d:Q169286|Q169286]] |- | [[Attēls:Zeresenay Alemseged (2013-01).JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q163169|Zeresenay Alemseged]]'' | | ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q3621491|arheologs]]''<br/>''[[:d:Q17488316|prehistorian]]''<br/>''[[:d:Q21272406|paleoanthropologist]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1969-06-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Etiopija]] | [https://www.ted.com/speakers/zeresenay_alemseged zeresenay_alemseged]<br/>[https://www.ted.com/speakers/141 141] | [[:d:Q163169|Q163169]] |- | [[Attēls:Zeynep Tufekci crop.jpeg|center|128px]] | ''[[:d:Q23759736|Zeynep Tüfekçi]]'' | | ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q123853167|magazine writer]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Turcija]] | [https://www.ted.com/speakers/zeynep_tufekci zeynep_tufekci] | [[:d:Q23759736|Q23759736]] |- | [[Attēls:Photo of Ziauddin Yousafzai.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q8071389|Ziauddin Yousafzai]]'' | | [[diplomāts]]<br/>[[skolotājs]]<br/>''[[:d:Q47799218|education activist]]'' | 1969-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Pakistāna]] | [https://www.ted.com/speakers/ziauddin_yousafzai ziauddin_yousafzai] | [[:d:Q8071389|Q8071389]] |- | | ''[[:d:Q23728728|Ziyah Gafić]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1980 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Bosnija un Hercegovina]] | [https://www.ted.com/speakers/ziyah_gafic ziyah_gafic] | [[:d:Q23728728|Q23728728]] |- | | ''[[:d:Q97160702|Zoia Lytvyn]]'' | | ''[[:d:Q662729|public figure]]''<br/>[[komersants]] | 1986-04-02 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Ukraina]] | [https://www.ted.com/speakers/zoya_lytvyn zoya_lytvyn] | [[:d:Q97160702|Q97160702]] |- | [[Attēls:Zubaida Bai 2025 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q24572427|Zubaida Bai]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q12336252|social entrepreneur]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/zubaida_bai zubaida_bai] | [[:d:Q24572427|Q24572427]] |- | [[Attēls:EL Seed (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q12955922|eL Seed]]'' | | [[gleznotājs]]<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]'' | 1981-08-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Tunisija]]<br/>[[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/el_seed el_seed] | [[:d:Q12955922|Q12955922]] |- | [[Attēls:IO Wright by John Jay.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5972933|iO Tillett Wright]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1985-09-02 | ''[[:d:Q2449503|transdzimuma vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/io_tillett_wright io_tillett_wright] | [[:d:Q5972933|Q5972933]] |- | [[Attēls:Prince of Wales in Normandy 2024.jpg|center|128px]] | [[Viljams, Velsas princis|princis Viljams]] | | [[Lidotājs|aviators]]<br/>''[[:d:Q13218361|polo player]]''<br/>''[[:d:Q20726593|helikoptera pilots]]''<br/>''[[:d:Q2478141|aristokrāts]]''<br/>''[[:d:Q12362622|filantrops]]'' | 1982-06-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/prince_william_duke_of_cambridge prince_william_duke_of_cambridge] | [[:d:Q36812|Q36812]] |- | [[Attēls:Ólafur Elíasson Internationale Jury Berlinale 2017 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q365691|Ólafur Elíasson]]'' | | ''[[:d:Q3391743|visual artist]]'' | 1967-02-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Dānijas Karaliste]]<br/>[[Islande]]<br/>[[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/olafur_eliasson olafur_eliasson]<br/>[https://www.ted.com/speakers/336 336] | [[:d:Q365691|Q365691]] |- | [[Attēls:Ozlem Tureci v1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q92379963|Özlem Türeci]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[komersants]]<br/>[[ārsts]]<br/>''[[:d:Q12119633|imunologi]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1967-03-06 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Vācija]]<br/>[[Turcija]] | [https://www.ted.com/speakers/oezlem_tuereci oezlem_tuereci] | [[:d:Q92379963|Q92379963]] |- | [[Attēls:Adam Driver.jpg|center|128px]] | [[Ādams Draivers]] | ASV aktieris | ''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[aktieris]] | 1983-11-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/adam_driver adam_driver] | [[:d:Q4678990|Q4678990]] |- | [[Attēls:AdamSavageJul2011 cropped.jpg|center|128px]] | [[Ādams Sevidžs]] | | [[aktieris]]<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>[[kinoproducents]]<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>[[skolotājs]]<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q21560152|specefektu mākslinieks]]'' | 1967-07-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/adam_savage adam_savage] | [[:d:Q297618|Q297618]] |- | [[Attēls:Aaron Huey, 2011.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q302103|Ārons Hjuijs]]'' | | ''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]''<br/>[[fotogrāfs]]<br/>[[žurnālists]] | 1975-12-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/aaron_huey aaron_huey] | [[:d:Q302103|Q302103]] |- | [[Attēls:2025-06-16 Chimamanda Ngozi Adichie no Fronteiras do Pensamento 2025 em São Paulo, 013 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Čimamānda Ngozi Adīčija]] | Nigērijas rakstniece | [[pavārs]]<br/>[[dzejnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q15949613|stāstu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>[[žurnālists]] | 1977-09-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Nigērija]] | [https://www.ted.com/speakers/chimamanda_ngozi_adichie chimamanda_ngozi_adichie] | [[:d:Q230141|Q230141]] |- | [[Attēls:Elon Musk - 54820081119 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Īlons Masks]] | ASV uzņēmējs | [[programmētājs]]<br/>[[inženieris]]<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q557880|investors]]''<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q212238|civildienesta ierēdnis]]''<br/>''[[:d:Q133253419|technology entrepreneur]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q11481802|dub actor]]'' | 1971-06-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Dienvidāfrika]]<br/>[[Kanāda]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/elon_musk elon_musk] | [[:d:Q317521|Q317521]] |- | [[Attēls:Ethan Hawke at the 2025 Berlin International Film Festival-67055.jpg|center|128px]] | [[Ītans Hoks]] | amerikāņu aktieris | ''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[scenārists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q11892507|comics writer]]''<br/>[[Režisors|teātra režisors]] | 1970-11-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ethan_hawke ethan_hawke] | [[:d:Q484615|Q484615]] |- | [[Attēls:Shah Rukh Khan graces the launch of the new Santro.jpg|center|128px]] | [[Šāhruhs Hāns]] | indiešu aktieris | ''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>[[aktieris]]<br/>[[scenārists]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]'' | 1965-11-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/shah_rukh_khan shah_rukh_khan] | [[:d:Q9535|Q9535]] |} {{Wikidata list end}} h95o6lq1l5wfhn58vdvigiiwtdp12us Renārs Reimandovs 0 327659 4458598 4253037 2026-04-25T01:02:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458598 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Renārs Reimandovs | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1983|11|9}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvija|Rīga|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | dzīvesvieta = | garums = <!--- {{mērvienība|cm=}} ---> | svars = <!--- {{mērvienība|kg=}} ---> | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = | sporta veids = [[karatē]] | disciplīna = | poz = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = Jānis Reimandovs | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ Profesionālā informācija2 ------> | pārstāvētā valsts2 = | sporta veids2 = | disciplīna2 = | poz2 = | tvēriens2 = | kar_sāk2 = | kar_beig2 = | kar_sāk_amat2 = | kar_beig_amat2 = | treneris2 = | bij_treneri2 = | trenē2 = | partneris2 = | klubs_sadaļa2 = | karj spēles2 = | karj cīņas2 = <!------ Kluba informācija ------> | klubs = | komanda = | numurs = | amats = | līga = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PS informācija ------> | ps_dalība = | ps_medaļas = | ps_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ PČT informācija ------> | PČT_saite = | pčt_dalība = | pčt_medaļas = | pčt_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. informācija ------> | reģ1_saite = | reģ2_saite = | reģ1 = | reģ_dalība = | reģ_medaļas = | reģ_lab sasn = <!------ Lielākās uzvaras ------> | liel uzv = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 30, pārsaucot tr_klubs_sez # un tr_klubs#---> <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = <!---ja ir vairāk rekordu, var pievienot līdz pat 10, pārsaucot PR# un PR#_d---> <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Renārs Reimandovs''' (dzimis {{dat|1983|11|9}}) ir [[Latvija]]s [[karatists]] un treneris. Ar [[karatē]] sācis nodarboties 1988. gadā. Reimandovs ir vairākkārtējs <!-- cik kārtējs ---> Latvijas čempions tradicionālajā karatē.{{fact}} Renāra pirmais skolotājs bija viņa tēvs Jānis Reimandovs. 2004. gada 27. aprīlī nodibināja Reimandova Tradicionālā Karatē Klubu "RTKK". Kā Sensejs Renārs Reimandovs darbojās no 2004. gada. Ir organizējis dažādas sacensības, kā arī tiesājis tās. Paralēli karatē zināšanu pilnveidošanai apgūst [[veselības zinātne|veselības zinātni]] un [[fiziskā sagatavotība|fiziskās sagatavotības]] metodiku. == Ārējās saites == * [https://www.rtkk.lv Reimandova Tradicionālā Karatē Klubs "RTKK"]{{Novecojusi saite}} {{Latvijas sportists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Reimandovs, Renārs}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas karatisti]] 63wrhhele6w74mwpccnc3dcpbn6ffb8 Ghettozloba 0 330464 4458387 4458334 2026-04-24T12:30:04Z Egilus 27634 Undid 5 revisions from [[Special:Diff/4458281|4458281]] until [[Special:Diff/4458334|4458334]] Vienkāršāk atcelt un ielīmēt derīgo kā labot visu sabojāto. 4458387 wikitext text/x-wiki {{neenciklopēdisks stils}} {{infokaste+}} {{vikisaites+}} {{Nosaukums slīprakstā}} '''''GhettoZloba''''' ir 2002. gada vasaras beigās [[Valmiera|Valmierā]] izveidota [[alternatīvā mūzika|alternatīvās]]/[[pankmūzika]]s grupa, kurā apvienojās četri draugi (Vilnis Bekmanis, Artūrs Cukurs, Pauls Panke, Artis Leinišs), no kuriem trīs savulaik mācījās vienā klasē [[Valmieras ģimnāzija|Valmieras ģimnāzijā]]. Vēlāk sastāvam pievienojas arī Raivo Bāliņš (ģitāra). [[Attēls:Ghettozloba (2002.-2008. sastāvs).jpg|thumb|''Ghettozloba (2002.-2008.)'']] Grupa pirmsākumos nospēlēja prāvu skaitu dažādu [[koncerts|koncertu]] uz lielākām un mazākām [[Skatuve (teātris)|skatuvēm]] ("[[Sinepes un Medus]]", "Blieziens", "Nokia Open stage", "Sutas balss", "Zvērā" u.c.) vairākas dziesmas (Kam man?, Celiņš, 8 mierīgie) arī rotējušas Latvijas radiostacijās (''[[Radio SWH]]'', ''[[Radio SWH Rock]]'', [[Radio NABA]], [[Radio 3]], [[Radio Mazsalaca]] u.c.), "Kam man?" ticis iekļauts neatkarīgās mūzikas izlasē "Odekalons 2003". ''GhettoZloba'' piedzīvoja vairākkārtējas sastāva izmaiņas, kas daļēji patraucēja grupai pabeigt ierakstīt tās agrīno daiļradi un pabeigt darbu pie pirmā albuma. == Vēsture == [[Attēls:Ghettozloba publicitatei.jpg|alt=ghettozloba|thumb|''Grupa Ghettozloba 2024.gadā'']] === Pamats sirdsmieram (2009—2014) === 2014. gada 22. septembrī grupa ''Ghettozloba'' laida klajā savu pirmo studijas albumu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.alternative.lv/jaunakie-ieraksti/ghettozloba-izdod-albumu-pamats-sirdsmieram-870/ |title=Ghettozloba izdod albumu "Pamats sirdsmieram" |access-date={{dat|2016|09|25||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220121233004/https://www.alternative.lv/jaunakie-ieraksti/ghettozloba-izdod-albumu-pamats-sirdsmieram-870/ }}</ref> kurā apkopots tās muzikālais veikums pēdējo gadu laikā. Albums ierakstīts un miksēts Rīgā, studijā „Lauska”, skaņu inženieris [[Kaspars Bārbals]], savukārt dziesmas „Par vienu dienu īsāka dzīve” un „Ērkšķogas” tapa Valmierā, studijā ''[[Hodila Records]]'', skaņu inženieri Artūrs Skujiņš Meijiņš un ''Lomix'' (Ģirts Laumanis). Par noformējumu rūpējās Mārtiņš Danevičs. Albumā apkopoti astoņi skaņdarbi, no kuriem divi bija atskaņoti pirms tam, taču pārējie — ierakstīti pirmo reizi. "Pamats sirdsmieram" bija gan albuma nosaukums, gan raksturojums grupas radošajam procesam tolaik. Noslēdzot "Pamats sirdsmieram" posmu, ''Ghettozloba'' publicēja video dziesmai "Paliec dzīvs", kurā apkopoti spilgtākie un emocionālākie brīži no albuma tūres koncertiem 2014. gada nogalē Valmierā, [[Rīga|Rīgā]], [[Smiltene|Smiltenē]], [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Liepāja|Liepājā]]. "Paliec dzīvs" iekļauts arī Latvijas ''Punk/HC'' izlasē Nr.7.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nra.lv/izklaide/179341-recenzija-izlase-latvijas-punkhc-nr-7.htm |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|09|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160724014247/http://nra.lv/izklaide/179341-recenzija-izlase-latvijas-punkhc-nr-7.htm |archivedate={{dat|2016|07|24||bez}} }}</ref> === Kā tas var būt (2016) === 2016. gada septembrī ''Ghettozloba'' laida klajā jaunu skaņdarbu<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.alternative.lv/jaunakie-ieraksti/ghettozloba-jauta-ka-tas-var-but-1499/ |title=Ghettozloba jautā - kā tas var būt? |access-date={{dat|2016|09|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160925064533/http://www.alternative.lv/jaunakie-ieraksti/ghettozloba-jauta-ka-tas-var-but-1499/ |archivedate={{dat|2016|09|25||bez}} }}</ref> ar nosaukumu un reizē arī jautājumu — "Kā tas var būt", kurā pauda savu nostāju par procesiem sabiedrībā, par ļaužu rīcību un attieksmi vienam pret otru, pret apkārtējo vidi. Kādēļ, būdami neizpratnē par dažādiem notikumiem un pieredzēto, uzdodam viens otram jautājumu — kā tas var būt..!? Kā ir iespējams, ka cilvēki tik bieži paiet garām, novēršas, kā arī hierarhiski pārvērtē sevi, savu vietu un lomu — to reizēm ir tik grūti izskaidrot. Vēlme stāvēt pāri juceklim un vienaldzībai ir galvenais skaņdarba motīvs. Ieraksts tapis 2016. gada augusta sākumā, studijā ''[[KS Records]]'', Kārļa Šteinmaņa virsvadībā. "Kā tas var būt" ir kā pāreja starp iepriekšējo, 2014. gadā izdoto albumu "Pamats sirdsmieram" un grupas jauno materiālu, pamazām ieskicējot nākamā albuma aprises. === EP "Ir laiks" (2018) === Grupas minialbumā "Ir laiks" tiek iekļautas 5 dziesmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.alternative.lv/jaunakie-ieraksti/ghettozloba-laiz-klaja-minialbumu-ir-laiks-1969/|title=Ghettozloba laiž klajā minialbumu Ir laiks - alternative.lv|website=www.alternative.lv|access-date=2023-05-15|language=lv|archive-date=2023-05-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20230515082406/https://www.alternative.lv/jaunakie-ieraksti/ghettozloba-laiz-klaja-minialbumu-ir-laiks-1969/}}</ref> Divas no tām ir laistas tautās jau iepriekš, kur pirmā no tām ar jautājumu "Kā tas var būt" grupas ''Youtube'' kanālā klausāma kopš [[2016. gads Latvijā|2016. gada]] septembra, savukārt "Vēsu galvu, karstu sirdi" studijas dzīvā versija tika izdota vēlāk. Šo piecu dziesmu EP veidots kā neliels stāsts, kurā "Ghettozloba" aicina domāt. "Tas iesākas ar tēmu — sistēmu, kas ir kā sprosts un būšana rāmī, savukārt izskan ar viennozīmīgu uzsaukumu "Ir laiks" — ir laiks izvērtēt, ko mēs darām, kā izturamies viens pret otru un vidi mums apkārt..." Albums ierakstīts [[Jelgava|Jelgavā]], studijā ''KS Records Unity Audio'' Kārļa Šteinmaņa aizgādībā, savukārt par diska vizuālo noformējumu atkal parūpējies Mārtiņš Danevičš, vāciņa foto autors — Miks Šēls. Albumu dzīvajā varēja dzirdēt divos koncertos — Rīgā, bārā "Aptieka", savukārt otrs notika grupas dzimtajā Valmierā, Tautas harmonijas centrā. === Sastāva izmaiņas un divdesmitgade === Līdz ar EP "Ir laiks" ierakstu bundzinieks Miks Riekstiņš nolēma pamest grupu. ''Ghettozloba'' vēl 2019. gadā nospēlēja divus akustiskos "setus" ar tās pirmā bundzinieka Artūra Cukura līdzdalību, līdz 2020. gada rudenī sastāvam pievienojās grupai jau zināmais sitamo instrumentu pārstāvis Mārtiņš Kokars no smilteniešu [[Hārdkors (rokmūzikas žanrs)|hārdkora]] apvienības "Līdz pēdējam", ar ko tika tūrēts kopā vēl 2014. gadā, prezentējot "Pamats sirdsmieram". Seko [[COVID-19 pandēmija Latvijā|Covid pauze]], kuras laikā grupu atstāja arī otrs ģitārists Pauls Panke, un ''Ghettozloba'' savu 20-gadi sagaidīja nu jau kā kvartets, aktīvi strādājot pie 7 dziesmu jaunā materiāla ierakstu studijā ''Hodila'' Valmierā, Ģirta Laumaņa jeb Lomika vadībā. Albumu bija plānots izlaist 2023. gada rudenī, svinot grupas 20 gadu pastāvēšanas gadskārtu. Jaunajā sastāvā grupa nospēlēja arī savu atgriešanās koncertu pēc gandrīz 4 gadu pauzes, uzstājoties ''Diskultur booking'' rīkotajā ''Filthy Hangout fest''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/events/vagonu-hall/filthy-hangout/713914766888329/|title=FILTHY HANGOUT|website=www.facebook.com|access-date=2023-05-15|language=lv}}</ref> === Albums "Prognoze mainīsies" === [[Attēls:Albums "Prognoze mainīsies".jpg|thumb|''Albums "Prognoze mainīsies" vinila formātā'']] 2024.gada nogalē ''Ghettozloba'' laida klajā albumu "Prognoze mainīsies",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/120052472/valmieras-grupa-ghettozloba-izdod-treso-albumu-prognoze-mainisies|title=Valmieras grupa "Ghettozloba" izdod trešo albumu "Prognoze mainīsies"|website=Delfi|access-date=2026-04-24|date=2024-12-02|language=lv}}</ref> ko novērtēja ar jaunās Gamma Balvas nomināciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gammabalva.lv/nominees/2024|title=GAMMA|website=GAMMA|access-date=2026-04-24|language=en}}</ref> Gadu vēlāk izdeva singlu "Sairt pelnos",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/120107119/noklausies-ghettozloba-publice-jaunu-skandarbu-un-izdod-albuma-prognoze-mainisies-vinilu|title=Noklausies "Ghettozloba" publicē jaunu skaņdarbu un izdod albuma "Prognoze mainīsies" vinilu|website=Delfi|access-date=2026-04-24|date=2026-02-17|language=lv}}</ref> ko iekompilēja arī grupas pirmajā izdotajā vinila skaņu platē "Prognoze mainīsies".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lrma.lv/grupa-ghettozloba-publice-jaunu-skandarbu-un-izdod-skanuplati-albumam-prognoze-mainisies/|title=Grupa „Ghettozloba” publicē jaunu skaņdarbu un izdod skaņuplati albumam “Prognoze mainīsies”|last=lasīšana|first=28 02 2026 · Latvijas Rokmūzikas Asociācija · 2 min|website=Latvijas Rokmūzikas Asociācija|access-date=2026-04-24|date=2026-02-28|language=lv}}</ref> == Diskogrāfija == * “Pamats sirdsmieram” (2014) * “Ir laiks” (2018) * “2003”, izlase (2023) * “Prognoze mainīsies” (2024) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.facebook.com/ghettozloba ''GhettoZloba'' ''Facebook'' lapa] [[Kategorija:Hārdkora grupas]] [[Kategorija:Latvijas mūzikas grupas]] [[Kategorija:Alternatīvā roka grupas]] rvtk4akpw7sn6po97bk2xynt1tecazs Ralfs Vons-Viljamss 0 334810 4458586 3577130 2026-04-24T23:28:52Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458586 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Ralfs Vons-Viljamss | vārds_orig = ''Ralph Vaughan Williams'' | attēls = Vaughan-williams-hoppé.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1872 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 12 | dz_vieta = Daunampni (''Down Ampney''), [[Glosteršīra]], {{GBR}} | m_dat_alt = | m_gads = 1958 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 26 | m_vieta = [[Londona]], {{GBR}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = mūziķis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Ralfs Vons-Viljamss''' ({{val|en|Ralph Vaughan Williams}}; dzimis {{dat|1872|10|12}}, miris {{dat|1958|8|26}}) bija angļu komponists 20. gadsimta pirmajā pusē. Mācījies [[Karaliskā Mūzikas koledža|Karaliskajā Mūzikas koledžā]] (''Royal College of Music'') [[Londona|Londonā]] un [[Kembridžas Universitāte|Kembridžas Universitātē]]. Papildinājies pie [[Makss Bruhs|Maksa Bruha]] [[Berlīne|Berlīnē]] un [[Moriss Ravēls|Morisa Ravēla]] [[Parīze|Parīzē]]. Spēcīgi ietekmējies no [[Tjudoru dinastija|Tjudoru]] laika mūzikas un [[angļu tautas mūzika]]s. Ralfs Vons Viljamss tiek uzskatīts par britu komponistu, kurš savā daiļradē atjaunināja britu mūziku, izraudams to to stiprās vācu mūzikas ietekmes. Pirmos plašos panākumus guva diezgan nobriedušā vecumā, pirmā populārā kompozīcija ''Fantasia on a Theme by Thomas Tallis'' radās 1910. gadā. == Ārējās saites == {{commons category-inline|Ralph Vaughan Williams|Ralfs Vons-Viljamss}} * {{britannica|new=biography/Ralph-Vaughan-Williams}} * [http://www.allmusic.com/artist/mn0000204681 Ralfa Vona Viljamsa profils ''AllMusic''] {{en ikona}} * [http://imslp.org/wiki/Category:Vaughan_Williams,_Ralph Ralfa Vona Viljamsa notis ''IMSLP''] {{en ikona}} * [http://rvwsociety.com/ Ralfa Vona Viljamsa biedrība]{{Novecojusi saite}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vons-Viljamss, Ralfs}} [[Kategorija:Glosteršīrā dzimušie]] [[Kategorija:Britu komponisti]] tm772rjlenkufe407xd20kmf30a27uw Māllēpe 0 336828 4458373 4458304 2026-04-24T12:13:20Z Kikos 3705 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Azera-Kior-da|Azera-Kior-da]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Turaids 4308353 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | nosaukums = Parastā māllēpe | binomial = Tussilago farfara | attēls = Coltsfoot.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Asterales | rinda_lv = Asteru rinda | dzimta = Asteraceae | dzimta_lv = Kurvjziežu dzimta | cilts = Senecioneae | cilts_lv = Krustaines | ģints = Tussilago | ģints_lv = Māllēpes | ģints_r = Māllēpe | suga = T. farfara | suga_lv = Parastā māllēpe | suga_r = Māllēpe | sinonīmi = | kategorijas = nē }} '''Parastā māllēpe''' (''Tussilago farfara'') ir [[kurvjziežu dzimta]]s suga. Tā ir vienīgā suga māllēpju ģintī. Māllēpes ir viena no [[krustaines|krustaiņu]] (arī cinerāriju) cilts ģintīm. Māllēpju dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa]] un [[Āzija]]s rietumi un vidus daļa. Tās izmanto [[tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]. Māllēpju zinātniskais nosaukums ''Tussilago'' ir cēlies no [[latīņu valoda|latīņu vārda]] ''tussis'', kas nozīmē ‘[[klepus]]’. == Apraksts == Māllēpēm ir ložņājošs [[saknenis]], no kura agri pavasarī izaug sīkām, zvīņveidīgām lapiņām klāti ziedneši, kuru galos spilgti dzelteni ziedu kurvīši. Pēc noziedēšanas attīstās apaļas vai nierveida lapas uz gara kāta. Lapas palielas, līdz 20 cm platumā. Vecākām lapām, virspuse kaila un tumši zaļa, bet apakšpuse — sudrabaina un tūbaina. Jaunām lapiņām abas puses tūbainas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/tussilago-farfara-l/|title=parastā māllēpe - Tussilago farfara L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2025-05-04}}</ref><ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Ārstniecības augu sagatavošana un lietošana|last=Rubine|first=H.|publisher=Zvaigzne|year=1974|location=Rīga|pages=171-173|last2=Ozola|first2=S.|last3=Eniņa|first3=V.}}</ref> == Ķīmiskais sastāvs == Māllēpju lapas satur gļotvielas, [[Glikozīdi|glikozīdus]], [[Karotinoīdi|karotinoīdus]], [[miecvielas]], dažādas organiskās skābes un citus savienojumus. Ziedos atrodami karotinoīdi, miecvielas, [[fitosterīni]], [[flavonoīdi]] u.c.<ref name=":0" /> == Izmantošana == Māllēpju sastāvā ir aktīvās vielas ar pretiekaisuma un mīkstinošu iedarbību, tās veicina arī [[bronhi|bronhu]] un [[sviedru dziedzeri|sviedru dziedzeru]] sekrēciju. Māllēpju tēju un uzlējumu lieto lielākoties dažādu elpceļu saslimšanu ārstēšanai.<ref name=":0" /> Māllēpes ārstnieciskās īpašības, it sevišķi pretiekaisumu iedarbību, atbalsta arī zinātniski pētījumi.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Chen|first=S.|last2=Dong|first2=L.|last3=Quan|first3=H.|last4=Zhou|first4=X.|last5=Ma|first5=J.|last6=Xia|first6=W.|first7=Zhou|author-link7=H.|last8=Hu|first8=X.|date=2020-10-16|title=A review of the ethnobotanical value, phytochemistry, pharmacology, toxicity and quality control of Tussilago farfara L. (coltsfoot)|url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC7561605/|journal=Journal of Ethnopharmacology|volume=267}}</ref> Tautas medicīnā svaigu māllēpju lapu sulu dzer pret [[tuberkuloze|tuberkulozi]].<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{tīmekļa atsauce | url= https://www.latvijasdaba.lv/augi/tussilago-farfara-l/ | title= Parastā māllēpe - Tussilago farfara | publisher= Sugu enciklopēdija "Latvijas daba"}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Māllēpes]] [[Kategorija:Ārstniecības augi]] 845oqc7drwr17plzq3ncn0vheddcqgh Kategorija:Paranormālās parādības 14 336849 4458770 2619759 2026-04-25T04:56:11Z ~2026-25260-49 144543 paranormālas aktivitātes ir reālas 4458770 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Pseidozinātne]] h 8f551gi7jiqe2mf4y7afq6wqdhg7g8t 4458771 4458770 2026-04-25T04:56:20Z Crushcrushcrush1 135710 Undid edits by [[Special:Contribs/~2026-25260-49|~2026-25260-49]] ([[User talk:~2026-25260-49|talk]]) to last version by Maranello Prime 4458771 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Pseidozinātne]] trh6i2s3cqd6ljwpldes6eorw5fci3r Priekuļu pamatskola 0 347059 4458525 4369548 2026-04-24T19:08:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458525 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Priekuļu pamatskola |logo = |seal_image = |image = |image size = |alt = |motto = |location = {{vieta|Latvija|Cēsu novads|Priekuļi}} |postcode = |map_type = |map_caption = |map_alt = |map_size = |schooltype = Vispārizglītojošā mācību iestāde |fundingtype = |religion = |denomination = |patron = |established = 1856. gadā |approx = |founded = |founder = |status = |closed = |c_approx = |locale = |sister_school = |schoolboard = |superintendent = |schoolnumber = |school code = |president = |chair = |chairman = |chairperson = |director = Iveta Apine |headmistress = |headmaster = |head_teacher = |executive_headteacher = |acting_headteacher = |custodian = |staff = |employees = |key_people = |grades = |years = |gender = |lower_age = |upper_age = |age range = |enrolment = |enrollment = |enrollment_as_of = |pupils = |grade1 = |grade2 = |grade3 = |grade4 = |grade5 = |grade6 = |grade7 = |grade8 = |grade9 = |grade10 = |grade11 = |grade12 = |International_Students = |classes = |avg_class_size = |ratio |free_label = <!-- Skolas himna --> |free_text = |homepage = {{URL|https://cesunovads.edu.lv/ppsk/}} }} '''Priekuļu pamatskola''' ir Cēsu novada izglītības iestādes, kas atrodas Cēsu prospektā 46 [[Priekuļi|Priekuļos]]. == Vēsture == 1856. gadā nodibināja pirmo [[Priekuļu muiža]]s pagasta skolu „Sostes” mājās, pirmais skolotājs bija namdaris Pēteris Eicēns, kura alga bijusi 50 [[rubļi]] gadā. 1858. gadā skolu pārcēla uz „Mazeicēniem”, 1860. gadā uz „Rīdzenēm”, kur skola atradās līdz 1882. gadam. Skolotājs bija Otto Vīksniņš. 1883. gadā skolu pārcēla uz pagasta centru Jāņkalnā. Skolas ēkā bija arī pagasta valdes un tiesas telpas. 1887. gadā ierosināja pagasta skolu pārveidot par [[Ministrijas skola|ministrijas skolu]], kurā strādāja ticības mācības skolotājs Vilhelms Melbārdis ar 150 rbļ. algu. Par skolas priekšnieku pieņēma Jāni Avotiņu ar 330 rbļ. algu gadā. 1891. gadā par skolas priekšnieku ar 450 rbļ. algu ievēlēja Jēkabu Ozolu (1863–1933). 1892. gadā skolai uzbūvēja otro stāvu un pārveidoja par divgadīgo ministrijas skolu. 1901. gadā uzcēla piebūvi, 1902. gadā notika pirmie koku stādīšanas svētki, skolēnu skaits bija 150. 1911. gadā pieņēma darbā skolotāju Mildu Avotiņu ar 360 rbļ. algu gadā. Skolas pārzinis bija Jēkabs Ozols. Ar 1919. gada 8. decembra lēmumu Priekuļu ministrijas skolu pārveidoja par Priekuļu sešgadīgo pamatskolu. 1933. gadā par skolas pārzini sāka strādāt Jānis Vanags. Skolā strādāja 4 skolotāji: J. Vanags mācīja ticības mācību, aritmētiku, zēniem rokdarbus un militāro mācību; A. Strazdiņš – dziedāšanu, zīmēšanu, ģeogrāfiju; K. Šmite-Pēterēna mācīja latviešu valodu, rokdarbus un mājturību meitenēm; E. Rauziņa – latviešu valodu, fizkultūru un svešvalodas (angļu, vācu). 1935. gadā skolā mācījās 101 skolēns, skolai bija neliela bibliotēka – 2247 grāmatas. Vācu okupācijas gados skolas telpas izmantoja vācu karaspēks. Sarkanās armijas uzbrukuma laikā 1944. gada septembrī skolu nodedzināja. Kara beigās 1944. gadā skola darbojās Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma ēkā, 1945. gadā pavasarī pārcēlās uz „Knēžām”. Rudenī par skolas direktoru sāka strādāt Pēteris Plūme. 1946. gadā par Priekuļu nepilnās vidusskolas direktoru sāka stŗādāt Roberts Kazaks. 1950. gadā Priekuļu skola darbu pārcēlās uz atjaunoto skolas ēku. 1953. gadā par skolas direktori kļuva E. Kameņeva. 1961. gadā skolai apstiprināja 8. klasi ar 10 skolēniem, no 1962. līdz 1972. gadam mācības notika arī krievu valodā, skolēnu skaits bija apmēram 40. 1968. gadā par skolas direktori sāka strādāt V. Gailīte, bet 1978. gadā Marija Ābele (Bērziņa). 1986. gadā skola pārcēlās uz jaunu ēku, kurā strādāja 40 skolotāji un mācījās 517 skolēni, 1987. gadā atklāja sporta zāli. 1991. gadā par skolas direktoru kļuva Andrejs Rampāns. 1995. gadā skolā mācījās 664 skolēni un strādāja 63 pedagogi. 1997. gadā par skolas direktoru kļuva Mārtiņš Milgrāvis, 2008. gadā Iveta Apine. 2024. gada 1. septembrī Priekuļu vidusskolu pārveidoja par Priekuļu pamatskolu.<ref>[https://cesunovads.edu.lv/ppsk/par-skolu/ skolas vēsture]{{Novecojusi saite}}</ref> == Izglītības programmas == * Pamatizglītības programma (kods 21011111), * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar [[Mācīšanās traucējumi|mācīšanās traucējumiem]] (kods 21015611), == Atsauces == {{atsauces}} {{Cēsu novada skolas}} [[Kategorija:Priekuļi]] [[Kategorija:Skolas Latvijā]] h7umq2folqidhfv1zmp2gen3opj5j0i Sergejs Paradžanovs 0 351524 4458815 4383462 2026-04-25T06:17:32Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4458815 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Sergejs Paradžanovs | vārds_orig = {{val|hy|Սերգեյ Փարաջանով}}<br />{{val|ru|Сергей Параджанов}}<br />{{val|ka|სერგო ფარაჯანოვი}} | attēls = Sergei Parajanov. 1. Yuri Mechitov.jpg | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1924|1|9}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Aizkaukāza PFSR|Tbilisi|td=Gruzija}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1990|7|20|1924|1|9}} | miršanas vieta = {{vieta|PSRS|Armēnijas PSR|Erevāna|td=Armēnija}} | citi vārdi = | nodarbošanās = [[kinorežisors]], [[scenārists]], [[mākslinieks]] | darbības gadi = 1951–1990 | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Sergejs Paradžanovs''' ({{val|hy|Սերգեյ Փարաջանով}}, {{val|ru|Сергей Параджанов}}, {{val|ka|სერგო ფარაჯანოვი}}, dzimis {{dat|1924|1|9}} [[Tbilisi]], miris {{dat|1990|7|20}} [[Erevāna|Erevānā]]) bija [[Armēnija|armēņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] [[kinorežisors]], [[scenārists]] un [[mākslinieks]], devis nozīmīgu ieguldījumu [[Ukraina|ukraiņu]], armēņu un [[Gruzija|gruzīnu]] kino. Paradžanovs saņēmis Krievijas nacionālo kinobalvu "Nika", vairākus starptautiskus apbalvojumus. 1990. gadā viņam piešķirts Ukrainas PSR Tautas skatuves mākslinieka un Armēnijas PSR Tautas skatuves mākslinieka nosaukums. == Biogrāfija == Paradžanovs kļuva starptautiski pazīstams ar filmām "[[Aizmirsto senču ēnas]]" (1965) un "[[Granāta krāsa]]" (1968), aizsākot "jauno padomju vilni" un "poētisko kino".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.krugosvet.ru/enc/kultura_i_obrazovanie/teatr_i_kino/PARADZHANOV_SERGE_IOSIFOVICH.html|title=Параджанов, Сергей Иосифович|publisher=Энциклопедия Кругосвет}}{{Novecojusi saite}}</ref> Paradžanovs izveidoja savu kinomākslas stilu, kas atšķīrās no [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] valdošā [[Sociālistiskais reālisms|sociālistiskā reālisma]]. Viņš kritizēja padomju kultūrpolitiku, [[cenzūra|cenzūru]], aizstāvēja apsūdzētos Ukrainas inteliģences pārstāvjus, nonākot konfliktā ar padomju varas iestādēm. Arī personības izpausmes un dzīves stils kontrastēja ar padomju dzīvesveidu. Tas tika izmantots 1973. gadā, apsūdzot viņu par [[Homoseksualitāte|viendzimuma sakariem]]. Paradžanovs četrus gadus pavadīja cietumā, tika atbrīvots tikai starptautiskas atbalsta kampaņas rezultātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ria.ru/spravka/20140109/987360324.html|title=Биография Сергея Параджанова|publisher=ria.ru}}</ref> Paradžanova filmas netika plaši demonstrētas, viņam ilgstoši bija liegts strādāt kino. Paradžanovs varēja atsākt veidot filmas tikai 1983. gadā. Viņš uzņēma starptautiski atzītas filmas "[[Leģenda par Suramas cietoksni]]" (1985) un "[[Ašiks Keribs]]" (1988). Paradžanovs ir darbojies arī kā mākslinieks, viņam ir daudz zīmējumu un kolāžu, viņš veidojis instalācijas un skulptūras. == Dzīves beigas == 1989. gadā Paradžanovam diagnosticēja [[plaušu vēzis|plaušu vēzi]]. Viņu operēja Maskavā, bet bija jau izveidojušās [[metastāze]]s. 1990. gadā pēc Francijas prezidenta [[Fransuā Miterāns|Fransuā Miterāna]] uzaicinājuma Paradžanovs ārstējās Parīzē. Tomēr viņa stāvoklis turpināja pasliktināties. 20. jūlijā Paradžanovs atgriezās Erevānā, kur tajā pašā dienā slimnīcā nomira. Atvadīšanās no režisora notika Armēnijas Operas un baleta teātrī, tūkstošiem cilvēku pavadīja viņu pēdējā gaitā. Paradžanovs apglabāts Komitasa panteonā Erevānā. 1991. gadā Erevānā atklāts [[Sergeja Paradžanova muzejs]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://parajanov.com/maestro/ Oficiālā mājaslapa] {{en}} * [http://parajanovmuseum.am/?i=1 Paradžanova muzeja mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170529005605/http://parajanovmuseum.am/?i=1 |date={{dat|2017|05|29||bez}} }} {{en}} {{aktieru ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Paradžanovs, Sergejs}} [[Kategorija:1924. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1990. gadā mirušie]] [[Kategorija:Padomju kinorežisori]] [[Kategorija:Armēņu kinorežisori]] [[Kategorija:Eiropas Kino balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Tbilisi dzimušie]] 8r1mf5kakl08g4ql0t8hpoy1ab1pp2v Melnais plūškoks 0 354661 4458371 4179499 2026-04-24T12:10:30Z Azera-Kior-da 144466 4458371 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | binomial = Sambucus nigra | autors = [[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1753 | attēls = Sambucus nigra 004.jpg | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Dipsacales | rinda_lv = Dipsaku rinda | dzimta = Adoxaceae | dzimta_lv = Bezslavīšu dzimta | ģints = Sambucus | ģints_lv = Plūškoki | suga = S. nigra | suga_lv = Melnais plūškoks | sinonīmi = | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Melnais plūškoks''' (''Sambucus nigra'') ir viena no [[plūškoki|plūškoku]] sugām. Melnais plūškoks ir līdz 6 m augsts [[koks]] vai [[krūms]]. Tiem ir krēmbalti [[zieds|ziedi]] vairogveidīgās ziedkopās un melnvioleti [[kaulenis|kauleņi]] ar trim kauliņiem. Ziedi zied jūnijā un jūlijā. [[Lapas]] pretējas, nepāra plūksnaini saliktas no 3, 5 vai 7 lapiņām. Dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa]], [[Ziemeļāfrika]] un [[Tuvie Austrumi]]. Lai gan augu plaši izmanto uztura bagātinātājos un tradicionālajā medicīnā, nav zinātnisku pierādījumu, ka tas sniegtu būtisku labumu veselībai. == Audzēšana Latvijā == Plūškokus kā [[ārstniecības augi|ārstniecības]] un [[krāšņumaugs|krāšņumaugus]] Latvijā sāka audzēt 17. gadsimtā.<ref name="Latvijas Daba"/> Tie palīdzēja cīnīties pret [[grauzēji]]em. Melno plūškoku audzēja pie [[klēts|klētīm]] un [[noliktava|noliktavām]], lai tos atbaidītu. Kādreiz plūškoku uzskatīja par svētu koku, jo tas aizsargājot no daudzām briesmām un nelaimēm – ugunsgrēkiem, ļauniem cilvēkiem, pat no laupītājiem un, protams, daudzām slimībām un kaitēm.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce |title=Melnais plūškoks |last=Dzirkale |first=Zane |publisher=[[Jumava]] |year=2015 |isbn= |location=Rīga |pages=Priekšvārds}}</ref> Kultivētas melno plūškoku audzes atrodas uz [[Blankenfeldes muiža]]s zemes, kur izveidota plūškoka [[sula]]s un [[sīrups|sīrupa]] ražotne.<ref>{{Laikraksta atsauce |title=Muižas melnā plūškoka sīrupi un sulas |date=2014. gada 19. decembris |newspaper=[[Latvijas Avīze]] |url=https://www.la.lv/kardinosas-svetku-davanas-piedava-latvijas-majrazotaji?p=6 |accessdate= 2017. gada 11. jūlijā}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Latvijas Daba">{{tīmekļa atsauce | url= http://latvijas.daba.lv/augi_senes/ziedaugi/pluushkoki/ | title= Pluškoku dzimta | publisher= Sugu enciklopēdija "Latvijas daba" | accessdate= 2015. gada 21. martā | language= latviski | archive-date= 2016. gada 5. Marts | archive-url= https://web.archive.org/web/20160305043747/http://latvijas.daba.lv/augi_senes/ziedaugi/pluushkoki/ }}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Ārstniecības augi]] [[Kategorija:Krāšņumaugi]] [[Kategorija:Plūškoki]] c2u29p5v3w7x7ebauaigl2uawrfr9sl Saldus vēsture 0 356471 4458874 4261011 2026-04-25T09:24:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458874 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Saldus Jaņa Rozentāla gleznā.jpg|thumb|330px|Saldus ap 1900. gadu ([[Janis Rozentāls|Jaņa Rozentāla]] glezna "Miests Kurzemē").]] '''Saldus vēsture''' aptver laika periodu kopš [[Saldus pils]] uzcelšanas senajā "[[Zeme starp Skrundu un Zemgali|Zemē starp Skrundu un Zemgali]]" līdz mūsdienām. == Viduslaiki == Pie [[Saldus ezers|Saldus ezera]] atradās seno [[kurši|kuršu]] [[Saldus pilskalns]], kas pieminēts 1253. gada [[Kursas dalīšanas līgums|Kursas dalīšanas līgumā]] kā ''Saldin'' vai ''Salden'' zemē starp [[Skrunda|Skrundu]] un [[Zemgale (valsts)|Zemgali]] ({{val|la|Terra inter Schrunden et Semigalliam}}). Pēc 1253. gada Saldus novads atradās [[Livonijas ordeņa valsts]] sastāvā. Aizsardzībai pret [[žemaiši|žemaišu]] uzbrukumiem starp 1341. un 1411. gadu uzcelta [[Frauenburgas pils]] (''Frauwenburg, Vrouwenburch''). Saldus draudzes novads pieminēts 1420. gadā, bet Saldus baznīca 1461. gadā. No 1500. gada Saldus pils bija pakļauta [[Kuldīgas komturi]]em, kas bija ordeņa mestra vietnieki Kursā. 1530. gadā tika uzcelta jauna koka baznīca. === Kurzemes hercogistes sastāvā === [[Attēls:Saldus Frauenburgas pils plāns 1701. gadā.jpg|thumb|250px|Frauenburgas pils, baznīca un pastorāts 1701. gada kartē.]] [[Attēls:Saldus ap 1900.jpg|thumb|250px|Saldus kopskats (ap 1900).]] Pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s nodibināšanas 1562. gadā Saldus pils piederēja [[Kurzemes un Zemgales hercogi]]em. Kad 1587. gadā pēc hercoga Gotharda testamenta tā tika sadalīta starp viņa dēliem, Saldus bija hercoga [[Vilhelms Ketlers|Vilhelma Ketlera]] pārvaldītās Kurzemes hercogistes daļā. 1615. gadā par hercoga Vilhelama līdzekļiem uzcelta [[Saldus Svētā Jāņa luterāņu baznīca]]. Pēc abu hercogvalstu apvienošanas 1618. gadā Saldus pilsnovads iekļauts [[Kuldīgas virspilskunga iecirknis|Kuldīgas virspilskunga tiesā]]. 1632. gadā Saldū atklāja [[Pasta stacija|pasta staciju]] uz jaunveidotās [[Rīga]]s — [[Klaipēda]]s līnijas.Kopš 1638. gada Saldus pils bija [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] tiešā pārvaldē, [[Saldus draudzes novads|Saldus draudzes novadā]] ietilpa [[Brocēni]], [[Ezere]], [[Kursīši]], [[Nīgrande]], [[Pampāļi]], [[Skrunda]] un [[Zvārde]].<ref>[https://www.saldus.lv/novada-informacija/vesture12/ Saldus novada vēsturiskā attīstība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170810004545/http://saldus.lv/novada-informacija/vesture12/ |date={{dat|2017|08|10||bez}} }} Saldus novada pašvaldība, skatīts 2017. gada 11. augustā</ref> [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā 1659. gadā zviedru karavīri Frauenburgas pili izlaupīja, 1660. gadā pēc atgriešanās no trimdas pilī uzturējās [[hercogs Jēkabs]] ar ģimeni. 1685. gada martā cauri Saldum sāka darboties Kurzemes un Zemgales hercogistes pasta ceļš [[Jelgava]] — [[Dobele]] — [[Blīdene]] — Saldus — [[Skrunda]] — [[Grobiņa]] — [[Liepāja]] — [[Sventa]] — [[Klaipēda|Mēmele]] ar atzaru uz Kuldīgu. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1701. gada 23. augustā Saldus pilī ieradās Zviedrijas karalis [[Kārlis XII]], domājams, ka zviedru karaspēks atkāpšanās laikā pili ap 1710. gadu uzspridzināja. Vairums pilsētiņas iedzīvotāju miruši [[Lielais mēris Latvijā|Lielā mēra epidēmijā]]. Sagrautās baznīcas vietā draudzes novada iedzīvotājiem 1737. gadā tika uzcelta tagadējā mūra baznīca. 18. gadsimta vidū no pils bija palikušas vienīgi drupas, [[Arnts|J. G. Arnts]] savā piļu sarakstā rakstīja, ka "Frauenburga Zemgalē pie Daunes upes, latviski ''Salde'', kur vēl stāv zviedru nopostītie mūri." Blakus pilsdrupām uzcēla Saldus [[Kalna muiža]]s (''Berghof-Brotzen'') ēkas.<ref>[http://www.pilis.lv/biedri/objects/9131/255/ordena-pils Saldus pils (vieta)]{{Novecojusi saite}} no pilis.lv</ref> === Krievijas Impērijas sastāvā === [[Attēls:Saldus tirgus laukums un baznīca 1911. gadā.jpg|thumb|250px|Saldus tirgus laukums un baznīca 1911. gadā.]] Pēc pievienošanas Krievijas Impērijai Saldus draudzes novads ietilpa [[Kurzemes guberņa]]s Kuldīgas pilskunga iecirkņa, pēc 1819. gada [[Kuldīgas apriņķis|Kuldīgas apriņķa]] sastāvā. 1856. gadā Saldus Kalna muižas muižas zemi sadalīja 42 gruntsgabalos miesta atjaunošanai, un 1859. par jaunā miesta pirmo vecāko ievēlēja no [[Austrija]]s pirms diviem gadiem atbraukušo aptiekāru Eduardu Kapelleru.<ref>Ieva Ančevska, Ilze Haruna. ''Saldus''. Jumava, Rīga. ISBN 9984-38-130-7.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kurzeme.lv/lv/kta-biedri/518-kapelleru-nams/|title=Kapelleru nams|website=[[Kurzemes tūrisma asociācija]]|access-date=2024-07-23}}{{Novecojusi saite}}</ref> 1881. gadā saldenieku skaits sasniedza 2348. 1874. gadā uzcēla Kalna muižas kungu māju. 1894. gadā Saldum tika piešķirtas paplašinātas miesta tiesības. 1903. gadā paplašināta un pārbūvēta Saldus Svētā Jāņa luterāņu baznīca. === 20. gadsimta pārmaiņu laikā === [[Attēls:Saldus pilsētas valde 1939.jpg|thumb|250px|Saldus pilsētas valde un sabiedriskās ēkas (1939). Augšējā rindā vidū Saldus pilsētas galva Alberts Zandbergs.]] Pirmā pasaules kara sākumā daudzi saldenieki 1915. gadā spiesti bija doties bēgļu gaitās. 1916. gadā [[Oberosts|vācu militārā pārvalde]] pagarināja [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Aizpute|šaursliežu dzelzceļu Liepāja—Aizpute]]. 1917. gadā Saldum tika piešķirtas pilsētas tiesības. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada 10. martā pilsētu atbrīvoja [[1. latviešu atsevišķais bataljons]], pēc tam Saldus atradās [[Baltijas landesvērs|landesvēra]], vēlāk [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|Bermonta armijas]] rokās. [[Latvijas Bruņotie spēki]] pilsētu atbrīvoja 1919. gada novembra beigās. Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s Saldus Kalna muižā iekārtoja lauksaimniecības skolu un ģimnāziju. Līdz 1929. gadam cauri Saldum uzbūvēja platsliežu [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|dzelzceļu Glūda-Liepāja]], kas veicināja Saldus saimniecisko uzplaukumu. Pilsētā notika rosīga celtniecība, papildus 3,5 km<sup>2</sup> lielu platību sadalīja 514 apbūves gabalos. 1935. gadā Saldū bija 288 rūpniecības uzņēmumi. Otrā pasaules kara laikā 1940. gada jūnijā Saldu okupēja [[Sarkanā armija]], bet 1941. gada 29. jūnijā [[Vērmahts]]. No 1944. gada rudens līdz 1945. gada 8. maijam pie Saldus notika sešas [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] lielkaujas. Pēc kara beigām 1949. gada 31. decembrī Saldus kļuva par [[Saldus rajons|Saldus rajona]] centru, 1952. — 1953. gadā tas ietilpa [[Liepājas apgabals|Liepājas apgabalā]]. Kopš 2009. gada Saldus ir [[Saldus novads|Saldus novada]] centrs. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pilsētu vēsture}} [[Kategorija:Latvijas pilsētu vēsture]] [[Kategorija:Saldus]] 5bge9wqj826nu7uhswyv9woag1voekk Peletjē 0 358395 4458858 2726995 2026-04-25T08:09:35Z Baisulis 11523 uzvārds...... 4458858 wikitext text/x-wiki '''Peletjē''' ({{val|fr|Pelletier}}) ir [[franču valoda|franču]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šādu uzvārdu: * [[Bruno Peletjē]] (''Bruno Pelletier''; 1962) — kanādiešu dziedātājs; * [[Nikolā Žaks Peletjē]] (''Nicolas Jacques Pelletier''; ap 1756—1792) — franču noziedznieks, slepkava un zaglis. {{uzvārds}} [[Kategorija:Franču uzvārdi]] kqpib53no5hsplujv13yg21dv7qb38f Piper (filma) 0 360527 4458478 4090505 2026-04-24T16:52:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458478 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''Piper'' | oriģinālnos = | attēls = Piper (2016 film) poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Alans Barilaro]] | producents = [[Marks Sondheimers]] | scenārijs = Alans Barilaro | aktieri = | mūzika = [[Adrians Beljū]] | operators = | montāža = Sāra K. Reimersa | studija = * ''[[Pixar]]'' * ''[[Walt Disney Pictures]]'' | izplatītājs = ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]'' | izdošana = {{Filmas datums|df=yes|2016|6|17|kopā ar "[[Meklējot Doriju]]"}} | ilgums = 6 minūtes<ref name=A>{{Ziņu atsauce |last1=Snetiker |first1=Marc |date=April 6, 2016 |title=Piper: Pixar's cutest new short-film hero gets first look |url=http://www.ew.com/article/2016/04/06/pixar-piper-finding-dory-short-film |accessdate=May 31, 2016 |work=[[Entertainment Weekly]] |archive-date={{dat|2016|06|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160610112328/http://www.ew.com/article/2016/04/06/pixar-piper-finding-dory-short-film }}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''''Piper''''' ir 2016. gada [[datoranimācija]]s [[īsfilma]], ko producējusi ''[[Pixar]]''. Īsfilmas režisors un scenārija autors ir [[Alans Barilaro]], un tās pirmizrāde norisinājās {{dat|2016|6|17||bez}} pirms ''Pixar'' studijas veidotās filmas "[[Meklējot Doriju]]" (''Finding Dory'').<ref name=A/><ref name="Audubon">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.audubon.org/news/a-behind-scenes-look-pixars-new-short-film-piper|title=A Behind-the-Scenes Look at Pixar’s New Short Film 'Piper'|last=Imbler|first=Sabrina|date=June 17, 2016|website=[[Audubon]]|publisher=[[National Audubon Society]]|access-date=January 12, 2017}}</ref> Īsfilma saņēma [[89. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākā animācijas īsfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā animācijas īsfilma"]]. Īsfilma stāsta par izsalkušu [[šņibīši|šņibīšu]] mazuli, kas mācās pārvarēt bailes no ūdens. Ilggadējais ''Pixar'' animators Barilaro ideju par animācijas īsfilmu aizguva, apmēram jūdzi no studijas, skrienot gar krastu un vērojot kā putni mūk no viļņiem, bet tiklīdz vilņi atkāpjas, tā tie skrien ēst izskalotās radības.<ref name=A/><ref name="Audubon"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2016. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:ASV animācijas filmas]] e6931js0gw81mfiapjnzs344rkyz7y7 Pārvaldītājsabiedrība 0 360673 4458556 3412704 2026-04-24T20:40:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458556 wikitext text/x-wiki '''Pārvaldītājsabiedrība''' ({{val|en|holding company}})<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://termini.lza.lv/term.php?term=holding%20company&lang=EN |title= Akadēmiskā terminu datubāze - holding company |publisher= LZA Terminoloģijas komisija |accessdate= 2017. gada 11. septembrī}}</ref> ir [[juridiska persona]], kurai pieder citu [[uzņēmums|uzņēmumu]] [[Akcija (vērtspapīrs)|akciju]] kontrolpaketes un kura tādējādi veic šo uzņēmumu vispārīgo vadību. Šajā gadījumā jēdzienu "kontrolpakete" var plašāk iztulkot kā jebkāda veida līdzdalību uzņēmumos, kas ļauj pārvaldīt to pārvaldes institūcijas.<ref>{{Cite web|url=http://inlaw.lv/lv/juridiskie-pakalpojumi/holdings-holdinga-kompanija-latvija|title=Holdinga kompānija Latvijā|website=inlaw.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Parasti pārvaldītājsabiedrības galvenais darbības veids ir aktīvu pārvaldīšana. Par kontrolpaketi [[ASV]] uzskata vairāk nekā 20%, un bieži vien 5—10%, turpretī [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] — no 80%.<ref>https://www.company-taxes.info/dazada-informacija/holdinga-uznemums{{Novecojusi saite}}</ref> Kontroli var veikt tieši vai arī netieši, kad mātes sabiedrība kontrolē meitas sabiedrību, kura savukārt kontrolē trešo, utt.<ref>{{Cite web|url=https://blog.lursoft.lv/2015/08/06/vai-arvalstu-pieredze-palidz-sekmigak-vadit-uznemumu/|title=Vai ārvalstu pieredze palīdz sekmīgāk vadīt uzņēmumu?|website=blog.lursoft.lv}}</ref> == Pārvaldītājsabiedrības Latvijā == Latvijas Republikā 2013. gada 1. janvārī stājās spēkā labvēlīgs režīms pārvaldītājsabiedrību jeb mātes sabiedrību izveidei un uzturēšanai. No meitas sabiedrībām saņemtās dividendes un no meitas sabiedrību kapitāldaļu vai akciju pārdošanas gūto peļņu neapliek ar nodokļiem. Labi pārdomāta pārvaldītājsabiedrība Latvijā var samazināt vai pat pilnībā izslēgt nodokļus par ienākumiem no dividendēm, procentiem un maksājumiem par intelektuālo īpašumu, kā arī no kapitāla pieauguma. Pārvaldītājsabiedrībai var piederēt meitas sabiedrības kā [[Latvija|Latvijā]], tā citās valstīs. Arī pati pārvaldītājsabiedrība var piederēt mātes sabiedrībām Latvijā vai citās valstīs. Latvijas tiesību aktos nav pārvaldītājsabiedrības definīcijas. Reģistrēšana un ar to saistītās prasības pārvaldītājsabiedrībai ir tādas pašas kā parastai kapitālsabiedrībai. Latvijas pārvaldītājsabiedrība var turēt, pirkt un pārdot citu uzņēmumu kapitāldaļas. Pasīvo ienākumu no intelektuālā īpašuma, dividendēm un kapitāldaļām, ko gūst Latvijā reģistrēta kapitālsabiedrība, neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Latvijai kā ES dalībvalstij jāievēro "Mātes — meitas uzņēmumu direktīva" un "Procentu un autoratlīdzību direktīva". == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Meitas sabiedrība]] * [[Līdzdalības sistēma]] [[Kategorija:Uzņēmumu veidi]] r4in85spmowoq7ytf973vxg5o9e755w Marija Bērziņa 0 362343 4458473 3903940 2026-04-24T16:43:40Z Meistars Joda 781 4458473 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Marija Bērziņa | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1980|9|23}} | dz. vieta = | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]], režisore | darbības gadi = 2006 – pašlaik | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S | vecāki = [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] un Lenvija Sīle | citas daļas = | rādīt_apbalv = Veltas Līnes ceļojošā balva – Antas Klints gredzens (2019) }} '''Marija Bērziņa''' (dzimusi {{dat|1980|9|23}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris|aktrise]] un teātra režisore. Kopš 2006. gada strādā [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālajā teātrī]]. Atveidojusi Ritu seriālos [[Neprāta cena]] un [[UgunsGrēks]]. Viņas vecāki ir aktrise un tulkotāja [[Lenvija Sīle]] un aktieris [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://teatris.lv/makslinieki/aktieri/marija-berzina|title=Marija Bērziņa|publisher=Latvijas Nacionālais teātris}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Filmogrāfija == {{nepilnīgs saraksts}} {| class="wikitable" |- bgcolor="#d1e4fd" ! Gads ! Seriāls/Filma ! Loma ! Piezīmes |- | 2007-2009 |"[[Neprāta cena]]" | Rita Liepiņa |- | 2009-2013 |"[[UgunsGrēks]]" | Rita Liepiņa | Galvenā loma |- | 2016-2017 |"[[Bitīt' matos]]" | Nellija |- | 2019 |"[[Izmisums (spēlfilma)|Izmisums]]" | Daktere |- |2022 |"[[Uzticības persona]]" | Māra |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://izrades.lv/persona/marija-berzina-8021 Marija Bērziņa] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Bērziņa, Marija}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] e3em84w1oiiv53oeprs2i6oibdiuj07 Inese Kučinska-Laukšteine 0 362543 4458443 4441266 2026-04-24T15:02:18Z Teatrālis 82063 /* Lomas Liepājas teātrī */ 4458443 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Inese Kučinska-Laukšteine | vārds_orig = Inese Kučinska | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = Inese Kučinska | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1969|6|22}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Liepāja|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = Herberts Laukšteins | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Inese Kučinska-Laukšteine''' (dzimusi un plašāk pazīstama kā '''Inese Kučinska''' {{dat|1969|6|22}} [[Liepāja|Liepājā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltds.lv/lv/biedri/biedrs/inese-kucinska/875435/?utm_source=chatgpt.com|title=Inese Kučinska|last=Kozlovs|first=Deniss|website=ltds.lv|access-date=2025-02-10}}</ref>) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris|aktrise]], darbojas [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]]. 1993. gadā beigusi Liepājas teātra IV studiju; tajā pašā gadā sākusi strādāt [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]] Ieguvusi [[Lilitas Bērziņas balva|Lilitas Bērziņas balvu]]. 2011. gadā ieguvusi "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu nominācijā "[[Gada aktrise (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise]]". 2010. un 2011. gadā nosaukta par "Gada liepājnieci".<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://liepajasteatris.lv/inese-kucinska/|title=Inese Kučinska|publisher=Liepājas teātris}}</ref> 2020. gadā saņēma [[Spēlmaņu nakts]] balvu [[Gada aktrise (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise]] par [[Ričards III Jorks|Ričarda III]] lomu izrādē "Šekspīrs" [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]]. == Lomas Liepājas teātrī == {{div col}} * Helēna / [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]" (1992); * Silvija / Džordžs Fārkers "Rekrūšu virsnieks" (1993); * Iveta, Melnā / [[Ēriks Vilsons]] "Daudz laimes!" (1993); * Daniēla / Antonio Buero Valjeho "Šodien ir svētki" (1993); * Hermione / [[Žans Rasins]] "Andromahe" (1993); * Zāra / [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]" (1993); * Anna / Ākošs Kērtess "Atraitnes" (1994); * Zuzanna / Pjērs Karons de Bomaršē "Figaro kāzas" (1994); * Elvīra / [[Makss Frišs]] "Santa Krusa" (1995); * Mārša / "Mūris" (1995); * Elisona / Džons Osborna "Naidā atskaties" (1996); * Pekausis / [[Eduards Uspenskis]] "Krokodils Kārlis un viņa draugi" (1996); * Viviana Buasjēra / Pjers Šero "Uz veselību!" (1997); * Pilsētas pele / Barbara Matilde Ringa "Peiks" (1998); * Lidija, Brašas jaunkundze / Ferencs Molnārs "Viens, divi, trīs..." (1998); * Laima / Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti" (1998); * Lilio / Tankrēds Dorsts, Ursula Ēlere "Paula kungs" (1998); * Maijvabole / [[Ēriks Vilsons]] "Īkstīte" (pēc [[Hanss Kristians Andersens|Hansa Kristiana Andersena]] pasakas motīviem) (1998); * Ģertrūde / [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]" (1999); * Kate Valdmane, vecmeita, meitene / [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Kaupēn, mans mīļais!" (1999); * Eva Puntila / [[Bertolts Brehts]] "Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati" (1999); * Roza Gonzalesa / [[Tenesijs Viljamss]] "Vasara un dūmi" (2000); * Lapsa / [[Juris Rijnieks]] "Trīs sivēntiņi un vilks" (2000); * Kramadika / [[Jēkabs Janševskis]] "Precību viesulis" (2000); * Emīlija / [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]" (2000); * Vistiņa Cekulīte, pērļuvistiņa / [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Neglītais pīlēns" (2000); * Madlēna / [[Ernests Hemingvejs]], Igors Kosaks "Fiesta" (pēc romāna "Un saule lec" motīviem) (2001); * Irina / [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]" (2001); * Denīze / [[Emils Zolā]], [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "Dāmu paradīze" (2001); * Lapsa / [[Antuāns de Sent-Ekziperī]] "[[Mazais princis]]" (2002); * Ženevjēva / Klods Manjē "Blēzs" (2002); * Madara / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Salna pavasarī" (2002); * Ģertrūde / [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs" (2002); * Melnā māte / [[Juris Kulakovs]], [[Jānis Peters]] "Stikla kalns" (pēc [[Rainis|Raiņa]] lugas "[[Zelta zirgs]]") (2003); * M-me Rozpetla / Arturs Lī Kopits "Skapī māte tēvu kar, ak, tēvs, nabaga tēvs, viņš vairs nenāks šovakar" (2005); * Romija / Rolands Šimmelfenigs "Sieviete no pagātnes" (2005); * Žanete / Nils Saimons "Pēdējais kvēlais mīlnieks" (2006); * Paola / Terenss Retigans "Dāma bez kamēlijām" (2006); * Pindacīša / [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]" (2006); * Inese / [[Žans Pols Sartrs]] "Aiz slēgtām durvīm" (2006); * Sniegbaltīte / Georgijs Landau "Sniegbaltītes skola" (2007); * Jeļena Andrejevna / [[Antons Čehovs]] "CV" ("Tēvocis Vaņa") (2007); * Māte / Denijs Kings "Killera dienasgrāmata" (2007); * Fātima / Rolands Šimmelpfennigs "Arābu nakts" (2008); * Filisa / [[Dace Rukšāne]] "Centrālparks" (pēc [[Vudijs Allens|Vudija Allena]] darbu motīviem) (2008); * Lana, Grieta, Ņina, Mimi, Karlīne / Miro Gavrans "Viss par sievietēm" (2008); * Valērija / [[Aleksandrs Vampilovs]] "Pīļu medības" (2009); * Lapsa / Lelde Kaupuža-Eglinska "Kā Brālītis Trusītis uzvarēja Lauvu" (pēc afrikāņu tautas pasaku motīviem) (2009); * Sūzeta / Marks Kamoleti "Pidžama sešiem" (2009); * Anna / Patriks Mārbers "Vēl tuvāk" (2009); * Marija / Nikolajs Erdmans "Beigta balle" ("Pašnāvnieks") (2009); * Ausma Hanana / Germans Grekovs "Hanana" (2010); * Berta / [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis" (2010); * Vešeriene / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī" (2010); * Sieva / Karls Šēnhers "Ragana" (2011); * Epa / [[Lauris Gundars]] "Laimesciema podniekdarbnīca" (pēc Pēta Vallaka stāstu motīviem) (2011); * Džeina Teita / Rejs Kūnijs "Ģimenes lieta" (2011); * Māte / [[Kārlis Lācis]], [[Jānis Elsbergs]], Evita Mamaja "Pūt, vējiņi!" (pēc [[Rainis|Raiņa]] lugas motīviem) (2011); * Katrīna Ivanovna / [[Leonīds Andrejevs]] "Sods un noziegums" ("Katrīna Ivanovna") (2012); * Vijas tante / Natālija Vorožbita "Gogolmogols" (2012); * Sāra Kalmane / Vadims Koršs "Atsaldētais" (2012); * Filumena Marturano / Eduardo de Filipo "Filumena Marturano" (2013); * Valērija / Konors Makfērsons "Slazdā" [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] (2013); * Reičela Arbetnote / [[Oskars Vailds]] "Sieviete, kura nav uzmanības vērta" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2013); * Amālija Bālike / [[Bertolts Brehts]] "Sasodītais sarkanais mēness" ("Bungas naktī") (2013); * Tamāra / Aleksandrs Volodins "Pieci vakari" (2014); * Dženisa / Feja Veldone "Dekamerons SPA stilā" (2014); * Ārijas māte / [[Rainis]] "Indulis un Ārija" (2014); * Žanna Kirova / Jaroslava Pulinoviča "Žanna" (2014); * Ragana, Ābolu sieva / [[E. T. A. Hofmanis]] "Zelta pods" (2015); * Lomas / [[Konstantīns Bogomolovs]] "Mans Blasters ir izlādējies" (2015); * Meropa Davidovna Murzavecka / [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Portreti. Vilki un avis" (2015); * Misis Kendala / Bernards Pomeranss "Ziloņcilvēks" (2016); * Lomas / Žoels Pomrā "Mīlestības neprāts" ("Abu Koreju atkalapvienošanās") (2016); * Natālija Petrovna / [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem" (2016); * Klēra Cahanesjana / [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Vecās dāmas vizīte" (2016); * Rozalinda Franklina / Anna Zīglere "51. fotogrāfija" (2016); * Ellena Monvila / Murejs Šizgals "LUV" (2017); * Fransuāza Irta / Jasmīna Rezā "Bella Figura" (2017); * Džuliāna / [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere" (Patrika Mārbera skat. vers.) (2017); * Lomas / Deivids Heirs "Zilā istaba" (2018); * Mārsija / [[Moljērs]] "Mizantrops" (Martina Krimpa skat. vers.) (2018); * Viņa / Lote Fēkemansa "Inde" [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] (2018); * Bernarda Alba / [[Federiko Garsija Lorka]] "Bernardas Albas nams" (2018); * Roberto Zuko māte, Eleganta dāma / Bernārs Marī Koltess "Roberto Zuko" (2019); * Raņevska Ļubova Andrejevna / [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs" (2019); * Ričards III / [[Viljams Šekspīrs]], [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Šekspīrs" (2019); * Eva / Paolo Dženovēze "Pilnīgi svešinieki" (2020); * Emma Šmite-Poulsena / Ivans Viripajevs "Irānas konference" (virtuāla izrāde) (2020); * Ulja Rihte / Ivans Viripajevs "Saviļņojums" (2020); * Neļas māte / Aleksejs Arbuzovs "Cietsirdīgās spēles" (2021); * Māte / Alesandro Bariko "Jaunā līgava" (2021); * Džūlija Lamberte / Gajs Boltons "Vairāk par dzīvi/TEĀTRIS" (pēc [[Somersets Moems|Viljama Somerseta Moema]] romāna) (2022); * Māte, pamāte, lomas / [[Brāļi Grimmi]] "Grimmi" (2022); * Morīna / [[Mārtins Makdona]] "Līnenas skaistumkaraliene" (2022); * Arkadina Nikolajevna Trepļeva / [[Antons Čehovs]] "Kaija" (2023); * Gāja / [[Sengrieķu mitoloģija|Grieķu mīti]] "Grieķi" (2023); * Emīlija (Berta) / [[Dace Rukšāne]] "Svešā āda" (pēc romāna "Krieva āda") (2023); * Marija / [[Artūrs Dīcis]] "SKATUVE в огне || "Скатуве" UGUNĪ" [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī]] (2024); * Līga / [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Tēvs klusums" (2024); * Edīte Franka / Fransisa Gudriča, Alberts Hekets "[[Annas Frankas dienasgrāmata|Annes Frankas dienasgrāmata]]" (Vendijas Keselmanes adaptācija) (2024); * Irina Arkadina / "Nevienam nezināmā Marija" (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] lugas "Kaija" motīviem) [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] teātra mājā "Zirgu pasts" (2024); * Skolotāja / Klāvs Mellis, Matīss Budovskis "Rītausma Vakaros" (2024); * Keita Kellere / [[Arturs Millers]] "Visi mani dēli" (2025); * Karīna / [[Artūrs Dīcis]] "Baltijas teļš" (2025); * Vērpēja / Laila Burāne pēc [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] darbu motīviem "Trīs bēres un divas kāzas" (2025); * Irina Arkadina / "Joprojām nezināmā Marija" (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] lugas "Kaija" motīviem) [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] Miera ielā (2025); * Zuzu / Klēra Barona "Deju nācija" (2026) {{div col end}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://izrades.lv/persona/inese-kucinska-7513 Inese Kučinska] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kučinska, Inese}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Spēlmaņu nakts gada aktrises balvas ieguvējas]] c29ss16o32euycxkg65p4gofh64d3lc Santa Didžus 0 362675 4458899 4071539 2026-04-25T10:43:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458899 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Santa Didžus | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1972|3|28}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Stende|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = [[Arnis BIkšus]] | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Santa Didžus''' (dzimusi {{dat|1972|3|28}} [[Stende|Stendē]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris|aktrise]] un režisore. Pašlaik [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] aktrise.<ref name=":0" /> == Biogrāfija == Dzimusi un jaunību pavadījusi Stendē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.radioswh.lv/2014/08/radio-spele-koz-vai-nekoz-aktrise-santa-didzus/|title=Radio spēle – KOŽ vai NEKOŽ?! Aktrise Santa Didžus. {{!}} Radio SWH|last=Janka|access-date=2019-12-24|language=en|archive-date=2019-12-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20191224014211/https://www.radioswh.lv/2014/08/radio-spele-koz-vai-nekoz-aktrise-santa-didzus/}}</ref> Tur pabeigusi pamatskolu, mācības turpinājusi [[Talsu Valsts ģimnāzija|Talsu 1. vidusskolā]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.stendesskola.lv/lv/jaunumi/7-jubilejas-jaunumi|title=Jubilejas jaunumi|website=www.stendesskola.lv|access-date=2019-12-24}}{{Novecojusi saite}}</ref> Absolvējusi [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmiju]] leļļu teātra aktiera specialitātē; vēlāk turpat ieguvusi arī diplomu režijā. Ilgstoši strādā Leļļu teātrī.<ref name=":0" /> Par Imudženas lomu [[Viljams Šekspīrs|Šekspīra]] "Simbelīnā" Leļļu teātrī [[Spēlmaņu nakts 1999/2000|1999./2000. gada]] [[Spēlmaņu nakts|“Spēlmaņu naktī”]] Santai Didžus pieķirta balva “Labākā jaunā aktrise”.<ref name=":1" /> Ir filmējusies seriālā "[[Prāts vai Instinkts]]". 2010. gadā piedalījās televīzijas šovā "[[Dejo ar zvaigzni!|Dejo ar zvaigzni]]" [[Dejo ar zvaigzni! 3|3. sezonā]]. Ilgus gadus bija pazīstama kā raidījuma "[[Māmiņu klubs]]" vadītāja. Didžus ir precējusies ar bārmeni [[Arnis Bikšus|Arni Bikšu]], abiem ir 3 bērni.<ref name=":0">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lelluteatris.lv/lv/105-santa-didzus|title=Santa Didžus|publisher=Latvijas Leļļu teātris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/slavenibas/aktieri/santa-didzus-atzime-40-dzimsanas-dienu.d?id=42242580|title=Santa Didžus atzīmē 40. dzimšanas dienu|publisher=delfi.lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://izrades.lv/persona/santa-didzus-7543 Santa Didžus] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Didžus, Santa}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Talsu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra režisori]] [[Kategorija:Spēlmaņu nakts balvu ieguvēji]] qbhrwm2ybyrrj4kxw65t4ave13rvla1 Petrs Hapka 0 365821 4458463 3752816 2026-04-24T15:57:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458463 wikitext text/x-wiki {{Komponista infokaste | platums = | vārds = Petrs Hapka | vārds_orig = ''Petr Hapka'' | attēls = PetrHapka FestivalFantazie.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = P. Hapka 2010. gadā | dz_dat_alt = {{dat|1944|5|13}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Prāga]], {{flaga|Čehoslovākija}} [[Čehoslovākija]] | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|2014|11|25|1944|5|13|}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = | paraksts = | stils = | žanrs = [[komponists]]<br />[[dziedātājs]]<br />[[diriģents]] | tehnika = | grupa = | mācījies = | skolotāji = | skolnieki = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Petrs Hapka''' (dzimis {{dat|1944|5|13}}, miris {{dat|2014|11|25}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ceskenoviny.cz/domov/zpravy/zemrel-hudebni-skladatel-a-zpevak-petr-hapka/1151465|title=Zemřel hudební skladatel a zpěvák Petr Hapka|first=|last=|work=|at=|publisher=Czech Press Agency|accessdate=2014-11-25|language=cs|archive-date=2016-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20160304054614/http://www.ceskenoviny.cz/domov/zpravy/zemrel-hudebni-skladatel-a-zpevak-petr-hapka/1151465}}</ref> bija čehu [[komponists]]. Beidzis [[konservatorija|konservatoriju]], apgūstot [[vokāls|vokālu]] un [[vijole]]s spēli. Viņš bija viens no svarīgākajiem čehu [[kino|filmu]] industrijas komponistiem, sarakstījis mūziku vairāk nekā 60 filmām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://zivotopis.osobnosti.cz/petr-hapka.php|title=Petr Hapka|first=Matej|last=Hruska|work=Osobnosti|at=zivotopis.osobnosti.cz|publisher=SiUX|accessdate=2012-01-15|language=cs}}</ref> Viena no filmām ar viņa sarakstītu mūziku, kas tika demostrēta arī [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], ir čehu [[kinorežisors|režisora]] Otakāra Fukas 1973. gadā uzņemtā "[[Bororo cilts noslēpums]]". Bija divreiz precējies, viņam ir 7 bērni. 2013. gadā saslima ar [[Alcheimera slimība|Alcheimera slimību]]. Miris 70 gadu vecumā Okožā, [[Čehija|Čehijā]].<ref>[http://kultura.idnes.cz/zemrel-petr-hapka-0z5-/hudba.aspx?c=A141125_201828_hudba_bse Zemřel hudební skladatel Petr Hapka, autor hitu Levandulová]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} * [http://cinemania.sweb.cz/hapka.htm Petr Hapka] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110116054127/http://cinemania.sweb.cz/hapka.htm |date={{dat|2011|01|16||bez}} }} on ''Cinemania'' {{en ikona}} * [http://www.discogs.com/artist/Petr+Hapka Petr Hapka] on ''Discogs'' {{en ikona}} * [http://www.google.com/search?q=petr+hapka&hl=en&rls=com.microsoft:sk:{referrer:source%3F}&prmd=imvnso&source=lnms&tbm=isch&ei=sFMZT82KMI_74QTH2-3qDQ&sa=X&oi=mode_link&ct=mode&cd=2&ved=0CA8Q_AUoAQ&biw=1024&bih=461 Petr Hapka] by ''Google Images'' {{en ikona}} {{authority control}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Hapka, Petrs}} [[Kategorija:1944. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2014. gadā mirušie]] [[Kategorija:Čehu komponisti]] 14gh9q28hgxumnu06xxildyfdhhhh3x Russo 0 389815 4458670 2859789 2026-04-25T04:10:00Z Biafra 13794 pārveidoju nozīmju atdalīšanā. 4458670 wikitext text/x-wiki '''Russo''' pvar būt: * [[Diāna Ruso]]; * [[Nadja Russo]]. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] pbid1ugzcn0r4ky901xe6so7uy41j4m 4458784 4458670 2026-04-25T05:07:03Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4458784 wikitext text/x-wiki '''Russo''' var būt: * [[Ruso]] — itāļu cilmes uzvārds; * [[Nadja Russo]] (''Nadia Russo''; 1901—1988) — krievu izcelsmes pirmā Rumānijas sieviete-pilote. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] 1veb1qd2g3zz564lien8yb8kaubxxn2 Pelletier 0 390137 4458859 2860112 2026-04-25T08:09:56Z Baisulis 11523 Pāradresācija nomainīta no [[Bruno Peletjē]] uz [[Peletjē]] 4458859 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Peletjē]] o1iw620uh3eu0j7rwhd08e7dd62j4ir Dievmātes Patvēruma katedrāle (Maskava) 0 397215 4458751 4227942 2026-04-25T04:36:44Z Treisijs 347 −[[Kategorija:Katedrāles]]; ±[[Kategorija:Baznīcas Krievijā]]→[[Kategorija:Katedrāles Krievijā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458751 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Dievmātes Patvēruma katedrāle Rogožskas kapos | infobox_width = | image = Покровский собор (1). Рогожское.JPG | image_size = | alt = | caption = | map_type = Maskava | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 55 | latm = 44 | lats = 22 | latNS = N | longd = 37 | longm = 42 | longs = 20 | longEW = E | religious_affiliation = [[Krievijas Pareizticīgā vecticībnieku baznīca]] | rite = | location = {{vieta|Krievija|Maskava}} | consecration_year = | status = | functional_status = | heritage_designation = | leadership = | website = | architecture = | architect = Matvejs Kazakovs | architecture_type = | architecture_style = klasicisms | general_contractor = | facade_direction = | groundbreaking = 1791. gads | year_completed = 1792. gads | construction_cost = | specifications = | capacity = | length = | width = | width_nave = | height_max = | dome_quantity = | dome_height_outer = | dome_height_inner = | dome_dia_outer = | dome_dia_inner = | minaret_quantity = | minaret_height = | spire_quantity = | spire_height = | materials = | embedded = }} '''Dievmātes Patvēruma katedrāle''' ({{val|ru|Покровский собор на Рогожском кладбище}}) ir galvenais [[Krievijas Pareizticīgā vecticībnieku baznīca|Krievijas Pareizticīgās vecticībnieku baznīcas]] dievnams, kas atrodas [[Maskava|Maskavā]], Rogožskas slobodā. Līdz [[Kristus Glābēja katedrāle|Kristus Glābēja katedrāles]] atjaunošanai 1990. gados tas bija lielākais darbojošais dievnams Maskavā. == Vēsture == 1771. gada [[Mēris|mēra epidēmijas]] laikā visi pilsētas kapi tika pārnesti aiz toreizējās pilsētas robežas. Blakus Rogožskas postenim izveidojās vecticībnieku kapi, bet vēlāk arī ciemats ap to. Pēc 20 gadiem ciemata iedzīvotājiem radās vēlēšanās uzcelt dievnamu. Projekts tika pasūtīts arhitektam Matvejam Kazakovam, kurš bija ieplānojis uzbūvēt milzīgu baznīcu klasicisma stilā. Tika iegūta Maskavas pilsētas valdības atļauja un 1791. gadā tika uzsākta būvēšana, taču vēlāk radās problēmas. [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgas]] vecticībnieki lūdza atļauju uzbūvēt vecticībnieku dievnamu arī galvaspilsētā, taču to aizliedza Sanktpēterburgas metropolīts Gabriēls (Petrovs). Metropolīts nosūtīja sūdzību imperatorei [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kurā izstāstīja, ka Maskavas dievnams, kuram jau tika uzceltas sienas, ir lielāks par [[Uspenskas katedrāle|Uspenskas katedrāli]] Kremlī un šādā veidā vecticībnieki pazemo valdošo baznīcu. Katrīna II lika Maskavas ģenerālgubernatoram atrisināt šo problēmu. Rezultātā baznīcas projekts tika rediģēts — noņemta altāra [[Apsīda (arhitektūra)|apsīda]], samazināta baznīcas smaile, bet piecu kupolu baznīcas vietā tika uzcelta baznīca ar vienu kupolu. 1856. gada 7. jūlijā, pēc metropolīta Filarēta (Drozdova) sūdzības, dievnama altāri tika aizzīmogoti, kalpot un ieiet tajos tika aizliegts. Zīmogi tika noņemti 1905. gada aprīli, šo notikumu vecticībnieki joprojām atzīmē kā svētkus. Par godu altāru zīmogu noņemšanai tika uzcelts [[Kristus Augšāmcelšanās zvanu tornis Rogožskas kapos|Kristus Augšāmcelšanās zvanu tornis]]. 1929. gadā bija plānots baznīcu slēgt, taču tas netika realizēts. == Baznīcas apraksts == Ēka ir būvēta [[Klasicisms|klasicisma stilā]]. Tajā ir trīs portāli - rietumu (centrālā ieeja), dienvidu un ziemeļu. Baznīcai nav apsīdas. Iekša ir trīs altāri: centrālais - Dievmātes Patvēruma, ziemeļu - [[Svētais Nikolajs|Svētā Nikolas Brīnumdarītāja]], dienvidu - Svētā Radoņežas Sergija.[[Attēls:Покровский собор. Внуреннее убранство. Рогожское.JPG|thumb|254x254px|Baznīca no iekšpuses]]Iekšā atrodas seno ikonu un baznīcas tērpu kolekcija. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Katedrāles Krievijā]] [[Kategorija:Maskava]] [[Kategorija:Vecticībnieku baznīcas]] [[Kategorija:Vecticība]] mljl3s7ur12cmkelq067yeo1xflsnui Kristus Augšāmcelšanās zvanu tornis Rogožskas kapos 0 397332 4458753 3570879 2026-04-25T04:38:04Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Krievijā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458753 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Kristus Augšāmcelšanās zvanu tornis-baznīca Rogožskas kapos | infobox_width = | image = Воскресенская колокольня (6). Рогожское.JPG | image_size = | alt = | caption = | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 55 | latm = 44 | lats = 21 | latNS = N | longd = 37 | longm = 42 | longs = 06 | longEW = E | religious_affiliation = [[Krievijas Pareizticīgā vecticībnieku baznīca]] | rite = | location = {{vieta|Krievija|Maskava}} | consecration_year = | status = | functional_status = | heritage_designation = | leadership = | website = | architecture = | architect = Fjodors Gornostajevs | architecture_type = | architecture_style = pseidokrievu stils | general_contractor = | facade_direction = | groundbreaking = 1908. gads | year_completed = 1910. gads | construction_cost = | specifications = | capacity = | length = | width = | width_nave = | height_max = 80 metri | dome_quantity = | dome_height_outer = | dome_height_inner = | dome_dia_outer = | dome_dia_inner = | minaret_quantity = | minaret_height = | spire_quantity = | spire_height = | materials = | embedded = }} '''Kristus Augšāmcelšanās zvanu tornis-baznīca Rogožskas kapos'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rpsc.ru/rogozhskaya-sloboda/istoriya-rogozhskoy-slobodyi/|title=» История Рогожской слободы Русская Православная Старообрядческая Церковь|website=rpsc.ru|access-date=2018-05-31|language=ru-RU}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://um.mos.ru/contests/dogm/works/30552/|title=Я узнаю Москву — Территории|website=um.mos.ru|access-date=2018-05-31|language=ru}}</ref> ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Храм-колокольня во имя Воскресения Христова на Рогожском кладбище'') atrodas [[Maskava|Maskavā]], Rogožskas slobodā. == Vēsture == Zvanu tornis tika uzcelts 1910. gadā pēc arhitekta Fjodora Gornostajeva projekta par godu zīmogu noņemšanai no Rogožskas kapu vecticībnieku dievnamu altāriem, kad vecticībniekiem radās iespēja kalpot savos dievnamos. Zvanu tornis ir 80 metrus augsts, kas ir tikai 1 metru zemāks par [[Ivana Lielā zvanu tornis|Ivana Lielā zvanu torni]] [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]]. Tā lielākā zvana masa ir ap 1000 pudiem (apmēram 16,4 tonnas). Torņa fasāde ir izrotāta ar paradīzes putnu attēliem. Zvanu tornī tika iesvētīta neliela [[Kristus augšāmcelšanās|Kristus Augšāmcelšanās]] baznīca. Tās ikonostasu rotāja senas ikonas. Otrajā stāvā tika izveidota grāmatu glabātava. 1933. gadā zvanu tornis un baznīca tika slēgti. Unikāli rokraksti un grāmatas tika nodoti Ļeņina bibliotēkai, bet zvani tika noņemti un nodoti pārkausēšanai. Zvanu torņa telpas tika izmantotas kā noliktavas. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tika nolemts zvanu torni nojaukt, lai tas nekalpotu kā orientieris vācu artilērijai. Tika ielikt spridzeklis, notika sprādziens, taču ēka izturēja, parādījās tikai liela plaisa no apakšas līdz pašai augšai, kura ir daļēji pamanāma arī mūsdienās. Pēc kara tornis tika nodots vecticībnieku arhibīskapijai. Drīzumā dievnams tika atjaunots un uzcelta piebūve. Dievnamu iesvētīja par godu Vissvētākās Dievmātes Aizmigšanai. 1990. gadā zvanu tornim tika atgriezts lielākais zvans. No 2003. līdz 2009. gadam baznīcas telpā tika veikti remontdarbi. Taču sakarā ar būvniecības noteikumu pārkāpumiem būvdarbi tika apstādināti un veikta neatkarīgā ekspertīze, kura parādīja būvdarbu zemo kvalitāti. Drīzumā restaurācija tika pabeigta. 2013. gadā [[metropolīts Kornīlijs]] iesvētīja restaurētos krustus torņa dienvidu un ziemeļu kupoliem. 2015. gadā tornis tika iesvētīts par godu Kristus Augšāmcešanās notikumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rpsc.ru/news/novosti-mitropolii/osvyashhenie-hrama-kolokol-ni-moskovskogo-duhovnogo-tsentra-russkoj-pravoslavnoj-staroobryadcheskoj-tserkvi/|title=» Освящение храма-колокольни Московского духовного центра Русской Православной Старообрядческой Церкви Русская Православная Старообрядческая Церковь|website=rpsc.ru|access-date=2018-05-31|language=ru-RU}}</ref> Tagad zvanu tornī darbojas baznīca, ikonu glābatava un seno grāmatu arhīvs. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Baznīcas Krievijā]] [[Kategorija:Maskava]] [[Kategorija:Vecticībnieku baznīcas]] [[Kategorija:Katedrāles Krievijā]] [[Kategorija:Vecticība]] es7hrltk4vkk9kzuus7h2jps204c8vi Rīgas Juglas vidusskola 0 406972 4458807 4399250 2026-04-25T05:56:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458807 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Rīgas Juglas vidusskola | native_name = | latin_name = | logo = | seal_image = | image = Juglas vidusskola.jpg | image size = 250 | imagewikilink = | alt = | caption = | motto = | motto_translation = | location = [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]] 64, [[Rīga]], {{LAT}} | streetaddress = | region = | city = | state = | province = | county = | postcode = | postalcode = | zipcode = | country = | country1 = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 58 | lats = 55 | latNS = N | longd = 24 | longm = 14 | longs = 56 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | schooltype = Vidusskola | fundingtype = | type = | religious_affiliation = | religion = | denomination = | patron = | established = | approx = | founded = 1967. gadā | opened = | founder = | status = aktīva | closed = | c_approx = | locale = | sister_school = | schoolboard = | district = | us_nces_district_id = | LEA = | authority = | category = | category_label = | oversight = | oversight_label = | authorizer = | superintendent = | trustee = | specialist = | session = septembris — maijs | schoolnumber = | school code = | MOE = | ofsted = | ceeb = | us_nces_school_id = | president = | chair = | chairman = | chairperson = | dean = | administrator = | rector = | director = Mārtiņš Vētra | principal = | principal_label = | principal1 = | principal2 = | principal3 = | principal4 = | viceprincipal = | viceprincipal_label = | viceprincipal1 = | viceprincipal2 = | viceprincipal3 = | viceprincipal4 = | asst principal = | assistant_principals = | campus director = | headmistress = | headmaster = | head of school = | head_teacher = | executive_headteacher = | acting_headteacher = | head = | head_label = | chaplain = | custodian = | staff = | faculty = | teaching_staff = 129 (2024.gads) | employees = | key_people = | grades = 1. — 12. klase, pirmsskola | years = | gender = | lower_age = | upper_age = | age range = | enrolment = | enrollment = | enrollment_as_of = | students = >1400 (2024) | sixth_form_students = | pupils = | gradeK = | grade1 = | grade2 = | grade3 = | grade4 = | grade5 = | grade6 = | grade7 = | grade8 = | grade9 = | grade10 = | grade11 = | grade12 = | grade13 = | other = | other_grade_enrollment = | other_grade_label = | International_Students = | classes = | avg_class_size = | ratio = | system = | classes offered = | medium = | language = latviešu | schedtyp = | schedule = | Hours_in_Day = | classrooms = | campuses = | campus = | campus size = | area = | campus type = | campus_Bound = | houses = | colours = | colors = | slogan = | song = | fightsong = | athletics = | conference = | sports = | mascot = | mascot image = | nickname = | team_name = | rival = | vision = | accreditation = | ranking = | national_ranking = | testname = | testaverage = | SAT = | ACT = | year = | bar pass rate = | roll = | decile = | publication = | newspaper = | yearbook = | products = | endowment = | budget = | fees = | tuition = | revenue = | communities = | feeders = | main feeder school for = | graduates = | affiliations = | alumni = | nobel_laureates = | information = | free_label = | free_text = | free_label1 = | free_text1 = | free_label2 = | free_text2 = | free_label3 = | free_text3 = | free_label4 = | free_text4 = | free_label5 = | free_text5 = | homepage = | url = {{url|https://rjv.lv/}} | website = | footnotes = | picture = | image_caption = | picture2 = | image_caption2 = }} '''Rīgas Juglas vidusskola''' ir skola [[Rīga|Rīgā]], kurā mācības notiek pirmsskolas vecuma posmā un no 1. līdz 12. klasei. Skola izvietota trīs ēkās: * Galvenā ēka atrodas [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles ielā]] 64, [[Jugla (Rīga)|Juglā]], kur mācības notiek no 8. līdz 12. klasei. * [[Skrudalienas iela|Skrudalienas ielā]] 1 mācības notiek no 1. līdz 4. klasei. * [[Malienas iela (Rīga)|Malienas ielā]] 89 mācības notiek no 5. līdz 7. klasei un speciālajām izglītības programmām. Pirmsskolas izglītības iestādes struktūrvienība izvietota Skrudalienas ielā 1 un Malienas ielā 89. == Izglītības programmas == 2024. gadā skolā tiek īstenota Pirmsskolas izgltībības programma (01011111), Vispārējā pamatizglītības programma (21011111), Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (21015611) <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rjv.lv/wp-content/uploads/2023/10/RJV_pasvertejums_PUBLIC.pdf|title=Rīgas Juglas vidusskolas pašnovērtējuma ziņojums par 2022./2023.m.g.|last=Rīgas Juglas vidusskola|access-date=02.10.2024.|date=05.10.2023.}}{{Novecojusi saite}}</ref> un Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (31016011) ar 3 mācību virzieniem, apkopojot dažādus mācību priekšmetus: * A virziens - humanitāro un sociālo zinātņu kurss. * B virziens - dabaszinātņu un medicīnas kurss. * C virziens - inženierzinātņu un tehnoloģiju kurss. == Vēsture == Juglas apkaimē kopš 1840. gada darbojās Strazdumuižas pamatskola, kuras ēkā 1919. gadā noslēdza [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamieru]]. Vēlāk skolu pārcēla uz ēku Brīvības gatvē 162 un pārdēvēja par '''6. Rīgas pilsētas pamatskolu''', bet 1937. gadā to pārdēvēja par '''Rīgas pilsētas Juglas pamatskolu'''.<ref>[http://data.lnb.lv/nba01/LatvijasKareivis/1937/LatvijasKareivis1937-157.pdf Pārdēvētas pilsētas pamatskolas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210511010909/http://data.lnb.lv/nba01/LatvijasKareivis/1937/LatvijasKareivis1937-157.pdf |date={{dat|2021|05|11||bez}} }} [[Latvijas Kareivis]] 1937. gada 17. jūlijā</ref> Ievērojams skolas absolvents bija latviešu tēlnieks [[Burkards Dzenis]]. 1946. gadā atklāja Juglas 6. nepilna laika vidusskolas ēku. 1967. gadā Kvēles ielā 64 tika atklāta '''Rīgas 39. vidusskolas''' jaunā ēka, līdz 1970. gadam tajā bija arī klases ar [[krievu valoda|krievu valodu]] kā galveno apmācības valodu. 1977. gadā skolai piešķīra [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] funkcionāra [[Kurts Bartels|Kurta Bartela]] (''Kurt Barthel'') vārdu, 1984. gadā izveidoja klases ar padziļinātu [[vācu valoda]]s, bet 1989. gadā ar padziļinātu [[angļu valoda]]s mācīšanu. 1991. gadā skolai pievienoja ēku Juglas ielā 27a 1.- 4. klašu skolēnu mācībām. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1991. gadā skolu pārdēvēja par '''Juglas ģimnāziju''', bet 2001. gadā par Rīgas Juglas vidusskolu. 2019. gadā [[Rīgas dome]] pieņēma lēmumu par [[Rīgas Ezerkrastu pamatskola|Rīgas Ezerkrastu pamatskolas]] pievienošanu Juglas vidusskolai.<ref>[https://www.izm.gov.lv/lv/publikacijas-un-statistika/reorganizetas-slegtas-un-dibinatas-izglitibas-iestades/2019-gads Reorganizētās, slēgtās un dibinātās izglītības iestādes 2019. gadā] Izglītības un zinātnes ministrija 2019. gada 2. septembrī</ref> Kopš 2001. gada skola piedāvā iespēju 9. un 12. klašu skolēniem iespēju kārtot vācu valodas eksāmenu (DSD) un iegūt DSD I un DSD II pakāpes vācu valodas diplomu, kas tiek atzīts kā centralizētais eksāmens Latvijā un kā vācu valodas prasmes eksāmens, stājoties [[Vācija]]s augstskolās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rjv.lv/downloads/documents/Jugla_Pasnovertejums_2016.pdf |title=PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS 2016 |access-date={{dat|2018|09|21||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201030105748/http://rjv.lv/downloads/documents/Jugla_Pasnovertejums_2016.pdf }}</ref> === Ievērojami skolēni === * [[Jānis Bordāns]], jurists un politiķis * [[Elīna Babkina]], basketboliste * [[Ivars Gaters]], arhitekts un politiķis * [[Aigars Grauba]], režisors un mūziķis * [[Sandra Kalniete]], mākslas vēsturniece un politiķe * [[Gustavs Latkovskis]], ārsts * [[Vineta Muižniece]], juriste un politiķe * [[Sanita Osipova]], juriste, tiesību zinātniece un pasniedzēja * [[Nils Skapāns]], režisors * [[Pauls Timrots]], žurnālists * [[Kaspars Daugaviņš]], hokejists == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] 938xqjhaz1gb97hdm3msskpkj28aufn Rīgas Lietuviešu vidusskola 0 408755 4458838 4405394 2026-04-25T06:59:00Z Millankk 144545 4458838 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Rīgas Lietuviešu vidusskola |logo = |seal_image = |image = Rīgas_Lietuviešu_vidusskola.jpeg |image size = 250px |caption = Rīgas Lietuviešu vidusskolas ēka |location = [[Bultu iela (Rīga)|Bultu iela]] 5, [[Rīga]], [[Latvija]] |schooltype = |fundingtype = |type = |map_type = Rīga |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 54 | lats = 34 | latNS = N | longd = 24 | longm = 11 | longs = 35 | longEW = E |opened = |headmaster = [[Jolanta Nagle]] |staff = |teaching_staff = |employees = |grades = 1.—12. |years = |students = 391 (2018/2019 m.g.) |language = latviešu |revenue = |homepage = http://www.rlvs.lv }} '''Rīgas Lietuviešu vidusskola''' ({{val|lt|Rygos lietuvių vidurinė mokykla}}) ir [[Rīga]]s vidusskola, kas atrodas divās ēkās — Bultu ielā 5 un Prušu ielā 32.. == Vēsture == 1923. gadā Rīgā darbojās lietuviešu vidusskola ar 25 skolēniem un 9 skolotājiem, ko slēdza 1948. gadā.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/31498 'Mīlestībā degtin deg mūsu sirdis Lietuvai!] [[Latvijas Vēstnesis]]</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1991. gadā [[Rīgas 85. vidusskola]]s ēkā nodibināja [[Latvijas lietuvieši|Latvijas lietuviešu]] klasi ar 9 skolēniem. 1995. gadā izveidoja Rīgas Lietuviešu pamatskolu. 2000. gadā skolai piešķīra vidusskolas statusu un Rīgas Lietuviešu vidusskolas nosaukumu. 2001. gadā skola pārcēlās uz jaunām telpām [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu ielā]] 42A (no 2019. gada ēkas adrese ir [[Bultu iela (Rīga)|Bultu iela]] 5).<ref>[https://www.rlvs.lv/index.php/lv/par-skolu/par-mums/skolas-vesture Skolas vēsture]</ref> No 2016./2017. m.g. skolu vada direktore [[Jolanta Nagle]]. 2022. gada septembrī Rīgas Lietuviešu vidusskola pārņēma Rīgas 65. vidusskola ēku, un tās skolēni tika pārcelti uz Rīgas Lietuviešu vidusskolu. == Izglītības programmas == Pamatizglītības programma (21011111), Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (31011011).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://katalogs.iksd.riga.lv/Iestade/RLPS |title=Rīgas Domes IKSD iestāžu katalogs |access-date={{dat|2018|10|12||bez}} |archive-date={{dat|2018|10|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181007174910/http://katalogs.iksd.riga.lv/Iestade/RLPS }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://rlvs.lv/ Rīgas Lietuviešu vidusskolas tīmekļa vietne] {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] r23g7vp5impz7cb0vmfoiyhgr4wohe9 4458839 4458838 2026-04-25T06:59:20Z Millankk 144545 4458839 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Rīgas Lietuviešu vidusskola |logo = |seal_image = |image = Rīgas_Lietuviešu_vidusskola.jpeg |image size = 250px |caption = Rīgas Lietuviešu vidusskolas ēka |location = [[Bultu iela (Rīga)|Bultu iela]] 5, [[Rīga]], [[Latvija]] |schooltype = |fundingtype = |type = |map_type = Rīga |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 54 | lats = 34 | latNS = N | longd = 24 | longm = 11 | longs = 35 | longEW = E |opened = |headmaster = [[Jolanta Nagle]] |staff = |teaching_staff = |employees = |grades = 1.—12. |years = |students = 391 (2018/2019 m.g.) |language = latviešu |revenue = |homepage = http://www.rlvs.lv }} '''Rīgas Lietuviešu vidusskola''' ({{val|lt|Rygos lietuvių vidurinė mokykla}}) ir [[Rīga]]s vidusskola, kas atrodas divās ēkās — Bultu ielā 5 un Prušu ielā 32. == Vēsture == 1923. gadā Rīgā darbojās lietuviešu vidusskola ar 25 skolēniem un 9 skolotājiem, ko slēdza 1948. gadā.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/31498 'Mīlestībā degtin deg mūsu sirdis Lietuvai!] [[Latvijas Vēstnesis]]</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1991. gadā [[Rīgas 85. vidusskola]]s ēkā nodibināja [[Latvijas lietuvieši|Latvijas lietuviešu]] klasi ar 9 skolēniem. 1995. gadā izveidoja Rīgas Lietuviešu pamatskolu. 2000. gadā skolai piešķīra vidusskolas statusu un Rīgas Lietuviešu vidusskolas nosaukumu. 2001. gadā skola pārcēlās uz jaunām telpām [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu ielā]] 42A (no 2019. gada ēkas adrese ir [[Bultu iela (Rīga)|Bultu iela]] 5).<ref>[https://www.rlvs.lv/index.php/lv/par-skolu/par-mums/skolas-vesture Skolas vēsture]</ref> No 2016./2017. m.g. skolu vada direktore [[Jolanta Nagle]]. 2022. gada septembrī Rīgas Lietuviešu vidusskola pārņēma Rīgas 65. vidusskola ēku, un tās skolēni tika pārcelti uz Rīgas Lietuviešu vidusskolu. == Izglītības programmas == Pamatizglītības programma (21011111), Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (31011011).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://katalogs.iksd.riga.lv/Iestade/RLPS |title=Rīgas Domes IKSD iestāžu katalogs |access-date={{dat|2018|10|12||bez}} |archive-date={{dat|2018|10|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181007174910/http://katalogs.iksd.riga.lv/Iestade/RLPS }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://rlvs.lv/ Rīgas Lietuviešu vidusskolas tīmekļa vietne] {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] oad27lt0wuy0s5bmxc39d2e14kgum6f 4458840 4458839 2026-04-25T07:00:41Z Millankk 144545 4458840 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Rīgas Lietuviešu vidusskola |logo = |seal_image = |image = Rīgas_Lietuviešu_vidusskola.jpeg |image size = 250px |caption = Rīgas Lietuviešu vidusskolas ēka |location = [[Bultu iela (Rīga)|Bultu iela]] 5, [[Rīga]], [[Latvija]] |schooltype = |fundingtype = |type = |map_type = Rīga |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 54 | lats = 34 | latNS = N | longd = 24 | longm = 11 | longs = 35 | longEW = E |opened = |headmaster = [[Jolanta Nagle]] |staff = |teaching_staff = |employees = |grades = 1.—12. |years = |students = 391 (2018/2019 m.g.) |language = latviešu |revenue = |homepage = http://www.rlvs.lv }} '''Rīgas Lietuviešu vidusskola''' ({{val|lt|Rygos lietuvių vidurinė mokykla}}) ir [[Rīga]]s vidusskola, kas atrodas divās ēkās — Bultu ielā 5 un Prušu ielā 32. == Vēsture == 1923. gadā Rīgā darbojās lietuviešu vidusskola ar 25 skolēniem un 9 skolotājiem, ko slēdza 1948. gadā.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/31498 'Mīlestībā degtin deg mūsu sirdis Lietuvai!] [[Latvijas Vēstnesis]]</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1991. gadā [[Rīgas 85. vidusskola]]s ēkā nodibināja [[Latvijas lietuvieši|Latvijas lietuviešu]] klasi ar 9 skolēniem. 1995. gadā izveidoja Rīgas Lietuviešu pamatskolu. 2000. gadā skolai piešķīra vidusskolas statusu un Rīgas Lietuviešu vidusskolas nosaukumu. 2001. gadā skola pārcēlās uz jaunām telpām [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu ielā]] 42A (no 2019. gada ēkas adrese ir [[Bultu iela (Rīga)|Bultu iela]] 5).<ref>[https://www.rlvs.lv/index.php/lv/par-skolu/par-mums/skolas-vesture Skolas vēsture]</ref> No 2016./2017. m.g. skolu vada direktore [[Jolanta Nagle]]. 2022. gada septembrī Rīgas Lietuviešu vidusskola pārņēma Rīgas 65. pamatskolas ēku, un tās skolēni tika pārcelti uz Rīgas Lietuviešu vidusskolu. == Izglītības programmas == Pamatizglītības programma (21011111), Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (31011011).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://katalogs.iksd.riga.lv/Iestade/RLPS |title=Rīgas Domes IKSD iestāžu katalogs |access-date={{dat|2018|10|12||bez}} |archive-date={{dat|2018|10|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181007174910/http://katalogs.iksd.riga.lv/Iestade/RLPS }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://rlvs.lv/ Rīgas Lietuviešu vidusskolas tīmekļa vietne] {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] 6mq9sym0pt5rz6hxboutfjko7f5krhs 4458842 4458840 2026-04-25T07:03:16Z Millankk 144545 4458842 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Rīgas Lietuviešu vidusskola |logo = |seal_image = |image = Rīgas_Lietuviešu_vidusskola.jpeg |image size = 250px |caption = Rīgas Lietuviešu vidusskolas ēka |location = [[Bultu iela (Rīga)|Bultu iela]] 5, [[Rīga]], [[Latvija]] |schooltype = |fundingtype = |type = |map_type = Rīga |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 54 | lats = 34 | latNS = N | longd = 24 | longm = 11 | longs = 35 | longEW = E |opened = |headmaster = [[Jolanta Nagle]] |staff = |teaching_staff = |employees = |grades = 1.—12. |years = |students = 391 (2018/2019 m.g.) |language = latviešu |revenue = |homepage = http://www.rlvs.lv }} '''Rīgas Lietuviešu vidusskola''' ({{val|lt|Rygos lietuvių vidurinė mokykla}}) ir [[Rīga]]s vidusskola, kas atrodas divās ēkās — [[Bultu iela (Rīga)|Bultu ielā]] 5 un [[Prūšu iela (Rīga)|Prušu ielā]] 32. == Vēsture == 1923. gadā Rīgā darbojās lietuviešu vidusskola ar 25 skolēniem un 9 skolotājiem, ko slēdza 1948. gadā.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/31498 'Mīlestībā degtin deg mūsu sirdis Lietuvai!] [[Latvijas Vēstnesis]]</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1991. gadā [[Rīgas 85. vidusskola]]s ēkā nodibināja [[Latvijas lietuvieši|Latvijas lietuviešu]] klasi ar 9 skolēniem. 1995. gadā izveidoja Rīgas Lietuviešu pamatskolu. 2000. gadā skolai piešķīra vidusskolas statusu un Rīgas Lietuviešu vidusskolas nosaukumu. 2001. gadā skola pārcēlās uz jaunām telpām [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu ielā]] 42A (no 2019. gada ēkas adrese ir [[Bultu iela (Rīga)|Bultu iela]] 5).<ref>[https://www.rlvs.lv/index.php/lv/par-skolu/par-mums/skolas-vesture Skolas vēsture]</ref> No 2016./2017. m.g. skolu vada direktore [[Jolanta Nagle]]. 2022. gada septembrī Rīgas Lietuviešu vidusskola pārņēma Rīgas 65. pamatskolas ēku, un tās skolēni tika pārcelti uz Rīgas Lietuviešu vidusskolu. == Izglītības programmas == Pamatizglītības programma (21011111), Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (31011011).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://katalogs.iksd.riga.lv/Iestade/RLPS |title=Rīgas Domes IKSD iestāžu katalogs |access-date={{dat|2018|10|12||bez}} |archive-date={{dat|2018|10|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181007174910/http://katalogs.iksd.riga.lv/Iestade/RLPS }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://rlvs.lv/ Rīgas Lietuviešu vidusskolas tīmekļa vietne] {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] kokukhc85oa9wc0lwutigyxu22j5wtc 4458844 4458842 2026-04-25T07:04:12Z Millankk 144545 4458844 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Rīgas Lietuviešu vidusskola |logo = |seal_image = |image = Rīgas_Lietuviešu_vidusskola.jpeg |image size = 250px |caption = Rīgas Lietuviešu vidusskolas ēka |location = [[Bultu iela (Rīga)|Bultu iela]] 5, [[Rīga]], [[Latvija]] |schooltype = |fundingtype = |type = |map_type = Rīga |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 54 | lats = 34 | latNS = N | longd = 24 | longm = 11 | longs = 35 | longEW = E |opened = |headmaster = [[Jolanta Nagle]] |staff = |teaching_staff = |employees = |grades = 1.—12. |years = |students = 391 (2018/2019 m.g.) |language = latviešu |revenue = |homepage = http://www.rlvs.lv }} '''Rīgas Lietuviešu vidusskola''' ({{val|lt|Rygos lietuvių vidurinė mokykla}}) ir [[Rīga]]s vidusskola, kas atrodas divās ēkās — [[Bultu iela (Rīga)|Bultu ielā]] 5 un [[Prūšu iela (Rīga)|Prušu ielā]] 32. == Vēsture == 1923. gadā Rīgā darbojās lietuviešu vidusskola ar 25 skolēniem un 9 skolotājiem, ko slēdza 1948. gadā.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/31498 'Mīlestībā degtin deg mūsu sirdis Lietuvai!] [[Latvijas Vēstnesis]]</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1991. gadā [[Rīgas 85. vidusskola]]s ēkā nodibināja [[Latvijas lietuvieši|Latvijas lietuviešu]] klasi ar 9 skolēniem. 1995. gadā izveidoja Rīgas Lietuviešu pamatskolu. 2000. gadā skolai piešķīra vidusskolas statusu un Rīgas Lietuviešu vidusskolas nosaukumu. 2001. gadā skola pārcēlās uz jaunām telpām [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu ielā]] 42A (no 2019. gada ēkas adrese ir [[Bultu iela (Rīga)|Bultu iela]] 5).<ref>[https://www.rlvs.lv/index.php/lv/par-skolu/par-mums/skolas-vesture Skolas vēsture]</ref> No 2016./2017. m.g. skolu vada direktore [[Jolanta Nagle]]. 2022. gada septembrī Rīgas Lietuviešu vidusskola pārņēma [[Rīgas 65. pamatskola|Rīgas 65. pamatskolas]] ēku, un tās skolēni tika pārcelti uz Rīgas Lietuviešu vidusskolu. == Izglītības programmas == Pamatizglītības programma (21011111), Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (31011011).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://katalogs.iksd.riga.lv/Iestade/RLPS |title=Rīgas Domes IKSD iestāžu katalogs |access-date={{dat|2018|10|12||bez}} |archive-date={{dat|2018|10|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181007174910/http://katalogs.iksd.riga.lv/Iestade/RLPS }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://rlvs.lv/ Rīgas Lietuviešu vidusskolas tīmekļa vietne] {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] rozrwaebi8oh4pd4uklsm3amnhyu1bp Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas 10 413574 4458493 4458000 2026-04-24T18:01:40Z EdgarsBot 50781 upd 4458493 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-04-24 18:01:40{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Fate/stay night|t|h|d}} || 2026-04-17 03:32:53 || 7 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>dzēst, ja nesakārtos.......</nowiki> || ja nesakārtos un nepapildinās || 15 (01.05.2026.) |- | {{page-multi|page=Loren (mūziķis)|t|h|d}} || 2026-04-24 09:12:00 || 0 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>rosinu dzēst.......</nowiki> || ilgstoši neuzlabots raksts || 15 (05.05.2026) |- | {{page-multi|page=Kanādas u18 hokeja izlase|t|h|d}} || 2026-04-24 16:43:47 || 0 || {{U|Egilus}} || <nowiki></nowiki> || Eksperiments || 5 (29.04.2026) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> 8w5yl8o4n8bhbjxbx210cow8udxhd3g Vikipēdija:Dalībnieku uzskaitījums pēc labojumu skaita 4 415707 4458492 4457999 2026-04-24T18:01:23Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4458492 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|04|24||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:199378}}] | {{formatnum:1344}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13693}}] | 2009-02-13 | 2026-04-24 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:171568}}] | {{formatnum:10646}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:7952}}] | 2007-12-03 | 2026-04-24 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122921}}] | {{formatnum:955}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14814}}] | 2004-11-07 | 2026-03-01 |- | 4. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:113209}}] | {{formatnum:10460}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9672}}] | 2007-11-24 | 2026-04-24 |- | 5. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:111359}}] | {{formatnum:9744}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1865}}] | 2009-10-02 | 2026-04-24 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:86482}}] | {{formatnum:7575}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6590}}] | 2005-10-30 | 2026-04-24 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:69281}}] | {{formatnum:11162}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2135}}] | 2009-05-24 | 2026-04-24 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68337}}] | {{formatnum:1620}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3269}}] | 2005-07-26 | 2026-04-24 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58798}}] | {{formatnum:1201}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}] | 2006-11-23 | 2026-04-12 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:50322}}] | {{formatnum:7735}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6214}}] | 2018-06-22 | 2026-04-23 |- | 11. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:48762}}] | {{formatnum:1586}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3511}}] | 2006-05-03 | 2026-04-23 |- | 12. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:47670}}] | {{formatnum:4653}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:383}}] | 2007-01-07 | 2026-04-24 |- | 13. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:46116}}] | {{formatnum:1899}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2990}}] | 2007-04-26 | 2026-02-10 |- style="background-color: #EEEEEE" | 14. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 15. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:42981}}] | {{formatnum:4510}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1477}}] | 2015-03-11 | 2026-04-24 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42101}}] | {{formatnum:1969}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}] | 2009-01-14 | 2026-02-25 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:38020}}] | {{formatnum:5094}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:759}}] | 2013-03-30 | 2026-04-24 |- | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:20}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:30762}}] | {{formatnum:3727}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:596}}] | 2020-05-10 | 2026-04-24 |- | 20. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29761}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 21. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28838}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1207}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 22. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:27440}}] | {{formatnum:7906}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4024}}] | 2023-01-18 | 2026-04-18 |- | 23. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26837}}] | {{formatnum:27}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-03-16 |- | 24. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:25733}}] | {{formatnum:4622}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:884}}] | 2015-08-30 | 2026-04-24 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23787}}] | {{formatnum:32}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:880}}] | 2007-11-05 | 2026-04-06 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23698}}] | {{formatnum:6}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1933}}] | 2006-07-03 | 2026-02-17 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19348}}] | {{formatnum:2795}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-04-12 |- style="background-color: #EEEEEE" | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:313}}] | 2005-09-19 | 2025-03-13 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15469}}] | {{formatnum:1237}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-04-24 |- | 31. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:14500}}] | {{formatnum:2072}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:1919}}] | 2005-07-30 | 2026-04-24 |- | 32. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:14398}}] | {{formatnum:3335}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1322}}] | 2014-07-27 | 2026-04-22 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14391}}] | {{formatnum:563}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2332}}] | 2011-08-03 | 2026-04-24 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14075}}] | {{formatnum:736}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:227}}] | 2013-06-21 | 2026-04-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13126}}] | {{formatnum:960}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-04-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2025-12-29 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10555}}] | {{formatnum:2174}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:383}}] | 2021-07-27 | 2026-04-15 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10515}}] | {{formatnum:235}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}] | 2011-10-13 | 2026-04-23 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10086}}] | {{formatnum:273}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:376}}] | 2012-05-17 | 2026-04-23 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9535}}] | {{formatnum:262}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}] | 2013-03-14 | 2026-04-14 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8359}}] | {{formatnum:14}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:195}}] | 2004-09-16 | 2026-01-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}] | {{formatnum:217}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-03-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6694}}] | {{formatnum:163}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-03-31 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:45}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6514}}] | {{formatnum:878}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:118}}] | 2017-05-11 | 2026-04-23 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6234}}] | {{formatnum:3}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6204}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-01-23 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5572}}] | {{formatnum:104}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:122}}] | 2017-08-15 | 2026-04-16 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:41}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- style="background-color: #EEEEEE" | 63. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 64. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5208}}] | {{formatnum:123}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:385}}] | 2020-12-20 | 2026-04-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] 83ywrv1a83c3votwytbka1dh0shhzk0 Kaišadores katedrāle 0 417537 4458741 3896911 2026-04-25T04:32:33Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Lietuvā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458741 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Kaišadores katedrāle | infobox_width = | image = Kaisiadoriu katedra.JPG | image_size = | caption = Kaišadores katedrāle | map_type = Lietuva | map_size = | map_label = Kaišadores katedrāle | position = left | latd = 54 | latm = 51 | lats = 38 | latNS = N | longd = 24 | longm = 27 | longs = 26 | longEW = E | location = {{Flag|Lietuva}}, [[Kauņas apriņķis]], [[Kaišadores rajona pašvaldība]], [[Kaišadore]] | religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = | website = | architecture_style = [[neogotika]] | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = [[1932]] | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Kaišadores katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q2484482" } </mapframe> '''Kaišadores Kristus pārveidošanās katedrāle''' ({{val|lt|Kaišiadorių Kristaus Atsimainymo katedra}}) ir [[Romas katoļi|Romas katoļu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Lietuva|Lietuvā]], [[Kaišadore]]s pilsētā. Katedrāle ir 1926. gadā dibinātās [[Kaišadores diecēze]]s centrs. Lai arī baznīcas celšanas organizatoriskie, finansēšanas un projektēšanas darbi noritēja no 1906. gada, baznīca tika uzcelta tikai 1932. gadā. 1936. gadā tā kļuva par [[katedrāle|katedrāli]]. Baznīcas ēka cieta 1944. gadā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara laikā]], pēc kara atjaunota. Katedrālē ir trīs zvani, senākais no tiem izgatavots 1665. gadā. Pie katedrāles apglabāts [[Vecmēmele|Vecmēmelē]] dzimušais muzikologs [[Teodors Brazis]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://kaisiadorys.lcn.lt/izymybes/katedra/ Kaišiadorių katedra] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190218174358/http://kaisiadorys.lcn.lt/izymybes/katedra/ |date={{dat|2019|02|18||bez}} }} {{Lietuvas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Lietuvā]] [[Kategorija:Kauņas apriņķis]] [[Kategorija:Katedrāles Lietuvā]] 8eukf5j9b9lu1ymdjb3kooisqyqih8r Kauņas arhikatedrālā bazilika 0 419802 4458743 3877854 2026-04-25T04:33:50Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Lietuvā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458743 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Kauņas arhikatedrālā bazilika | infobox_width = | image = Kaunas_Cathedral.jpg | image_size = | caption = Kauņas arhikatedrālā bazilika | map_type = Kauņa#Lietuva | map_size = | map_label = Kauņas arhikatedrālā bazilika | position = left | latd = 54.897 | latNS = N | longd = 23.889 | longEW = E | location = {{Flag|Lietuva}}, [[Kauņas apriņķis]], [[Kauņa]], [[Centra seņūnija]] | religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = arhikatedrālā bazilika | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = | website = | architecture_style = [[vēlā gotika]], [[ķieģeļu gotika]] | facade_direction = R | groundbreaking = | year_completed = [[1624]] | length = 84.0 m | width = 34.0 m | width_nave = | height_max = 28.0 m | materials = }} <mapframe text="Kauņas arhikatedrālā bazilika" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q1686988" } </mapframe> '''Kauņas Svēto apustuļu Pētera un Pāvila arhikatedrālā bazilika''' ({{val|lt|Kauno Šv. apaštalų Petro ir Povilo arkikatedra bazilika}}) ir [[Romas katoļi|Romas katoļu]] [[katedrāle]] un [[bazilika]], kas atrodas [[Lietuva]]s pilsētas [[Kauņa]]s vecpilsētā. [[Kauņas arhidiecēze]]s katedrāle. Nacionālās nozīmes Lietuvas valsts kultūras piemineklis (unikālais kods - 842). Precīzs bazilikas celšanas laiks nav zināms, bet rakstos tā pirmoreiz minēta 1413. gadā. 1473. gadā pie bazilikas minēta skola. Baznīcas celtniecības darbi tika pabeigti tikai 1624. gadā. Baznīca cieta poļu 17. gadsimta vidus karos ar Krieviju, tomēr 1671. gadā tika atkal atjaunota. 1732. gadā tā cieta ugunsgrēkā un tika atjaunots tikai viens no diviem torņiem. 1771. gadā karalis [[Staņislavs Poņatovskis]] ziedoja līdzekļus baznīcas interjera uzlabošanai. Baznīca tika renovēta arī 1800. gadā. No 1808. līdz 1864. gadam tā piederēja [[augustīnieši|augustīniešu]] ordenim. 1895. gadā pāvests [[Leons XIII]] pasludināja baznīcu par katedrāli, bet 1926. gadā - pāvests [[Pijs XI]] - par baziliku. Baznīcas [[kripta|kriptā]] apglabāti bīskaps un vēsturnieks [[Motejus Valančs]] (''Motiejus Valančius'', 1801 — 1875) un kardināls [[Vincents Sladkevičs]] (''Vincentas Sladkevičius'', 1920 — 2000), bet ārpusē, pie baznīcas sienas, ir mācītāja un dzejnieka [[Maironis|Mairoņa]] (''Maironis'', 1862 – 1932) [[mauzolejs]]. == Galerija == <gallery> Kauno arkikatedra bokstas 2006-06-03.JPG|Tornis Entrance of the Saint Peter and Saint Paul church (Kaunas, Lithuania, 2017).jpg|Ieeja Kaunas Cathedral, Kaunas, Lithuania - Diliff.jpg|Baznīcas interjers Kaunas Kathedrale-Basilika St Peter und Paul Orgel.JPG|Ērģeles Maironis 2009-04-22-2.JPG|Mairoņa kaps </gallery> == Ārējās saites == *{{oficiālā mājaslapa}} *[https://kvr.kpd.lt/#/static-heritage-detail/67D7930C-6426-4FB2-B4CA-DD975B90EDE4 Ieraksts Lietuvas kultūras vērtību reģistrā] {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Lietuvas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Lietuvā]] [[Kategorija:Kauņa]] [[Kategorija:Bazilikas]] [[Kategorija:Katedrāles Lietuvā]] a62i2xb10uxn5hafppfox1or4trglex No 57. paralēles! 0 423030 4458426 4445666 2026-04-24T14:00:21Z Dabastaka 82517 4458426 wikitext text/x-wiki {{TV raidījuma infokaste | show_name = No 57. paralēles! | show_name_2 = | bgcolour = green | color text = | image = | caption = | genre = | format = | creator = Gunta Ozola un Ainārs Ozols | developer = ''Filmu Studija Ezis'' | writer = | director = | creative_director = | presenter = [[Aldis Siliņš]], [[Anna Klēvere]], [[Egils Melbārdis]], [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] | starring = | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{LAT}} | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = | num_episodes = | list_episodes = | executive_producer = | producer = | editor = | location = | cinematography = | camera = | runtime = 26 minūtes | company = | distributor = | channel = | picture_format = | audio_format = | first_run = | first_aired = {{Dat|2011|09|01|N|bez}} | last_aired = {{Dat|2015|07|01|N|bez}} | status = | channel_LV = [[LTV1]]; [[LNT]]; [[TV24|RīgaTV 24]] | preceded_by = | followed_by = | related = | website = https://www.facebook.com/No-57paralēles-950426741666202/ | production_website = }} '''"No 57. paralēles!"''' ir dokumentāls piedzīvojumu, ceļojumu raidījums, kas nosaukts vienkārši [[57. paralēle]]s vārdā. Nav nekāda sakara ar ziemeļu paralēli. Raidījumu veido "Filmu Studija Ezis", raidījuma vadītāji ir [[Aldis Siliņš]], [[Anna Klēvere]], [[Egils Melbārdis]], [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]. Raidījums ir ēterā [[TV24|RīgaTV 24]]. Skatītāji neklātienē var apmeklēt dažādas valstis pilsētas, interesantus apskates un dabas objektus, iepazīties ar vietējām tradīcijām, kultūru, saimniecisko darbību, dažādām leģendām un nostāstiem. Vadītāji nevis vēro, bet paši iesaistās notikumos, katrā konkrētā vietā parādot tās zemes kultūru, tur interesanto un piedzīvoto, dalās savās sajūtās ar skatītāju. == Ārējās saites == Raidījumu arhīvs: https://www.youtube.com/user/dabastaka/videos [[Kategorija:TV24 raidījumi]] 7m3ftbnfitwizr8ayyofpjvnuvwcs0f 4458427 4458426 2026-04-24T14:01:33Z Dabastaka 82517 4458427 wikitext text/x-wiki {{TV raidījuma infokaste | show_name = No 57. paralēles! | show_name_2 = | bgcolour = green | color text = | image = | caption = | genre = | format = | creator = Gunta Ozola un Ainārs Ozols | developer = ''Filmu Studija Ezis'' | writer = | director = | creative_director = | presenter = [[Aldis Siliņš]], [[Anna Klēvere]], [[Egils Melbārdis]], [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] | starring = | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{LAT}} | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = | num_episodes = | list_episodes = | executive_producer = | producer = | editor = | location = | cinematography = | camera = | runtime = 26 minūtes | company = | distributor = | channel = | picture_format = | audio_format = | first_run = | first_aired = {{Dat|2011|09|01|N|bez}} | last_aired = {{Dat|2015|07|01|N|bez}} | status = | channel_LV = [[LTV1]]; [[LNT]]; [[TV24|RīgaTV 24]] | preceded_by = | followed_by = | related = | website = https://www.facebook.com/No-57paralēles-950426741666202/ | production_website = }} '''"No 57. paralēles!"''' ir dokumentāls piedzīvojumu, ceļojumu raidījums, kas nosaukts vienkārši 57. paralēles vārdā. Raidījumu veido "Filmu Studija Ezis", raidījuma vadītāji ir [[Aldis Siliņš]], [[Anna Klēvere]], [[Egils Melbārdis]], [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]. Raidījums ir ēterā [[TV24|RīgaTV 24]]. Skatītāji neklātienē var apmeklēt dažādas valstis pilsētas, interesantus apskates un dabas objektus, iepazīties ar vietējām tradīcijām, kultūru, saimniecisko darbību, dažādām leģendām un nostāstiem. Vadītāji nevis vēro, bet paši iesaistās notikumos, katrā konkrētā vietā parādot tās zemes kultūru, tur interesanto un piedzīvoto, dalās savās sajūtās ar skatītāju. == Ārējās saites == Raidījumu arhīvs: https://www.youtube.com/user/dabastaka/videos [[Kategorija:TV24 raidījumi]] npe2fzoy55elfar1zskrg19tmyvf3be 4458470 4458427 2026-04-24T16:32:37Z Egilus 27634 Undid 2 revisions from [[Special:Diff/4458426|4458426]] until [[Special:Diff/4458427|4458427]] Var jau būt, ka Latvijā ir vairākas 57. paralēles, bet pagaidām pietiek ar vienīgo zināmo un raidījums skaidri norāda, no kuras viņi dodas. 4458470 wikitext text/x-wiki {{TV raidījuma infokaste | show_name = No 57. paralēles! | show_name_2 = | bgcolour = green | color text = | image = | caption = | genre = | format = | creator = Gunta Ozola un Ainārs Ozols | developer = ''Filmu Studija Ezis'' | writer = | director = | creative_director = | presenter = [[Aldis Siliņš]], [[Anna Klēvere]], [[Egils Melbārdis]], [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] | starring = | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{LAT}} | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = | num_episodes = | list_episodes = | executive_producer = | producer = | editor = | location = | cinematography = | camera = | runtime = 26 minūtes | company = | distributor = | channel = | picture_format = | audio_format = | first_run = | first_aired = {{Dat|2011|09|01|N|bez}} | last_aired = {{Dat|2015|07|01|N|bez}} | status = | channel_LV = [[LTV1]]; [[LNT]]; [[TV24|RīgaTV 24]] | preceded_by = | followed_by = | related = | website = https://www.facebook.com/No-57paralēles-950426741666202/ | production_website = }} '''"No 57. paralēles!"''' ir dokumentāls piedzīvojumu, ceļojumu raidījums, kas nosaukts [[57. ziemeļu paralēle]]s vārdā. Raidījumu veido "Filmu Studija Ezis", raidījuma vadītāji ir [[Aldis Siliņš]], [[Anna Klēvere]], [[Egils Melbārdis]], [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]. Raidījums ir ēterā [[TV24|RīgaTV 24]]. Skatītāji neklātienē var apmeklēt dažādas valstis pilsētas, interesantus apskates un dabas objektus, iepazīties ar vietējām tradīcijām, kultūru, saimniecisko darbību, dažādām leģendām un nostāstiem. Vadītāji nevis vēro, bet paši iesaistās notikumos, katrā konkrētā vietā parādot tās zemes kultūru, tur interesanto un piedzīvoto, dalās savās sajūtās ar skatītāju. == Ārējās saites == Raidījumu arhīvs: https://www.youtube.com/user/dabastaka/videos [[Kategorija:TV24 raidījumi]] pzberubsn33chvd9okzf1dugvrspfe8 Pamūša 0 433362 4458398 4440749 2026-04-24T12:46:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458398 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pamūša | settlement_type = Mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Bauskas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Bauskas novads]] | subdivision_name2 = [[Gailīšu pagasts]] | area_total_km2 = 0,78 | area_land_km2 = | population_as_of = 2020 | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=31045 |title=Informācija par objektu: Pamūša |accessdate={{dat|2021|02|16||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 88 | population_density_km2 =auto | latd = 56.3858 | latNS = N | longd = 24.2372 | longEW = E | elevation_m = 25 | website = | footnotes = }} '''Pamūša''' ir ciems [[Gailīšu pagasts|Gailīšu pagastā]], [[Bauskas novads|Bauskas novadā]]. Atrodas 74 km attālumā no [[Rīga]]s. Ciema apkārtnē atrodas vairākas apskates vietas ([[Pamūšas parks]], [[Mūsas autotrase]] "Mūsa Raceland", [[Pamūšas muiža]]). == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1989|81 |2000|121 |2011|89 |2021|77 }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.visit.bauska.lv/lv/objekti/redzet-darit/aktiva-atputa/vieta/auto-trase-musa-raceland-/ Mūsas autotrase Bauskas novada tūrisma portālā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20231026100542/https://www.visit.bauska.lv/lv/objekti/redzet-darit/aktiva-atputa/vieta/auto-trase-musa-raceland-/ |date={{dat|2023|10|26||bez}} }} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Gailīšu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Bauskas novada ciemi]] [[Kategorija:Gailīšu pagasts]] hyknqix0ajit1r68qn4vatx20nvdui3 Melnā naktene 0 439313 4458364 3984884 2026-04-24T12:05:22Z Azera-Kior-da 144466 4458364 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | nosaukums = Melnā naktene | binomial = Solanum nigrum | autors = [[Kārlis Linnejs|L.]], 1753 | attēls = Solanum nigrum fruits.JPG | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Melnās naktenes augļi | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | tips = Magnoliophyta | tips_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Solanales | rinda_lv = Nakteņu rinda | dzimta = Solanaceae | dzimta_lv = Nakteņu dzimta | ģints = Solanum | ģints_lv = Naktenes | suga = S. nigrum | suga_lv = Melnā naktene | sinonīmi = | izcelsmes_vieta = | kategorijas = nē }} '''Melnā naktene''' (''Solanum nigrum'') ir indīga [[nakteņu dzimta]]s viengadīga [[lakstaugs|lakstaugu]] suga. Dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa]] un [[Centrāleiropa]],<ref name="Latvijas daba">{{tīmekļa atsauce | url= https://www.latvijasdaba.lv/augi/solanum-nigrum-l/ | title= Melnā naktene - Solanum nigrum L. | publisher= Sugu enciklopēdija Latvijas daba | accessdate= 2019. gada 16. augustā | archiveurl= https://web.archive.org/web/20190816201226/https://www.latvijasdaba.lv/augi/solanum-nigrum-l/ | archivedate= 2019. gada 16. Augustsss }}</ref> bet mūsdienās tas aug daudzviet arī citur. Melnā naktene ir [[ruderālie augi|ruderāls augs]], tas ir, augs, kas aug cilvēka saimnieciskās darbības teritorijās, piemājā, ceļmalās, piegružotās vietās. [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži izplatīta visā teritorijā.<ref name="Latvijas daba"/> Melnajai naktenei piemērotākais augsnes pH līmenis ir no 5,5 līdz 6,5. Tā dod priekšroku bagātīgai organisko vielu saturam; tā ir labi laistīta un uzlabo ražu. Tomēr organisko vielu trūkuma un sliktas ventilācijas (smagā māla) gadījumā tās saknes tiks kavētas, augu augšana būs vāja un līdz ar to slikts augļu ražīgums. To ir grūti audzēt augstā temperatūrā un augstā mitrumā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Jr|first=A. G. Ogg|last2=Rogers|first2=B. S.|last3=Schilling|first3=E. E.|date=1981-01|title=Characterization of Black Nightshade (Solanum nigrum) and Related Species in the United States|url=https://www.cambridge.org/core/journals/weed-science/article/abs/characterization-of-black-nightshade-solanum-nigrum-and-related-species-in-the-united-states/0CB62F6EDDB976B732F7D8EE3029BEDB|journal=Weed Science|language=en|volume=29|issue=1|pages=27–32|doi=10.1017/S0043174500025789|issn=0043-1745}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://www.latvijasdaba.lv/augi/solanum-nigrum-l/ | title= Melnā naktene - Solanum nigrum L. | publisher= Sugu enciklopēdija Latvijas daba | access-date= {{dat|2019|08|16||bez}} | archiveurl= https://web.archive.org/web/20190816201226/https://www.latvijasdaba.lv/augi/solanum-nigrum-l/ | archivedate= {{dat|2019|08|16||bez}} }} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ārstniecības augi]] [[Kategorija:Latvijas flora]] [[Kategorija:Naktenes]] 25vjhmnjakvxhuohsqvz8brrgco9ij4 Perpetuum Ritmico 0 441423 4458458 4124037 2026-04-24T15:51:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458458 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Attēls = | Dalībnieki = *Mikus Bāliņš *Elvijs Endelis *Guntars Freibergs *Ernests Mediņš | Fons = grupa | Gadi = [[2014]]—pašlaik | Vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | Vārds = Perpetuum Ritmico | Žanrs = ''crossover'' | Nodarbošanās = sitaminstrumentu ansamblis | Ainava = "yes" | Att_izm = }} '''''Perpetuum Ritmico''''' ir profesionāls, pastāvīgi koncertējošs [[Sitaminstrumenti|sitaminstrumentu]] ansamblis no [[Latvija]]s, kas aktīvi darbojas kopš 2014. gada. Ansamblis ir uzstājies teju visās Latvijas lielākajās koncertzālēs, kā arī koncertējis [[Lietuva|Lietuvā]], [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Vācija|Vācijā]]. ''Perpetuum Ritmico'' ir sadarbojies ar [[Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri]] un kamerorķestri [[Sinfonietta Rīga]]. 2017. gadā ansamblis ''Perpetuum Ritmico'' tika nominēts Latvijas [[Lielajai Mūzikas balvai]] kategorijā “Gada koncerts”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.muzikasbalva.lv/nominanti|title=Lielā mūzikas balva - Nominanti|website=www.muzikasbalva.lv|access-date=2019-09-13}}</ref>. 2019.gadā iegūta [[Spēlmaņu nakts]] nominācija par gada muzikālo partitūru bērnu izrādei “Salātlapiņa”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://spelmanunakts.lv/2019/06/18/pazinoti-gada-balvas-teatri-spelmanu-nakts-2018-2019-pretendenti-balvam-16-kategorijas/|title=Spēlmaņu Nakts|access-date=2019-09-13|language=lv}}</ref>, konkursā "JVLMA labākais studentu kameransamblis”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jvlma.lv/akademija/galerija/27-konkurss-jvlma-labakais-kameransamblis|title=27. konkurss "JVLMA labākais kameransamblis" /12.03.2019./|last=JVLMA|website=Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmija|access-date=2019-09-26|language=lv|archive-date=2019-09-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20190926120818/http://www.jvlma.lv/akademija/galerija/27-konkurss-jvlma-labakais-kameransamblis}}</ref> kategorijā A — dueti, iegūta 1.vieta. Visi ansambļa mūziķi [[Mikus Bāliņš]], [[Elvijs Endelis]], [[Guntars Freibergs]] un [[Ernests Mediņš]] ir koncertējoši sitaminstrumentālisti, kas savu izglītību veidojuši kā Latvijā, tā ārzemēs. Savos priekšnesumos ''Perpetuum Ritmico'' izmanto dažādas mūzikas stilistikas iezīmes, sākot no [[tautas mūzika]]s un populārās mūzikas ietekmes, līdz pat izteiktam [[Avangarda māksla|avangardam]], tādējādi veidojot savdabīgu ''crossover'' izpildījuma stilu. == Koncertprogrammas == '''1. “Pirmsākums ''-'' ''Genesis''”'''<ref>{{Atsauce|title=Perpetuum Ritmico - Genesis|url=https://www.youtube.com/watch?v=OUxXOg7x4Uo|accessdate=2019-09-20|language=lv}}</ref> ir radītas oriģinālmūzikas performance, kas ir sitamo instrumentu izpildījumā. Koncertprogrammas galvenais uzbūves princips ir nemitīga kustība un attīstība no pašas performances sākuma līdz pat pēdējā akorda izskaņai. Tā satur septiņas nosacītas daļas, (skaņdarbus), kuras nav atdalāmas, bet gan atskaņojamas secīgā kārtībā. '''2. „Pasaules ritmi”''' ir koncertprogramma, kas ietver ritmu, dažādus skaņdarbus un populāru melodiju aranžijas no tādām pasaules daļām kā Dienvidamerika, Ziemeļamerika, Āfrika, Āzija un arī Eiropa. '''3.“Hispanico”'''<ref>{{Atsauce|title=Perpetuum Ritmico - Hispanico|url=https://www.youtube.com/watch?v=zl4Ol_0u3VM|accessdate=2019-09-20|language=lv}}</ref> ir koncertprogramma, kas veidota balstoties uz spāņu un latīņamerikāņu mūzikas un dejas tradīcijām. Unikālas sitaminstrumentu mūzikas aranžijas papildinās tradicionālās dejas krāšņos tērpos. Programmā iekļauti tādu slavenu komponistu darbi kā Arturs Maskats, Paco de Lucia, Žoržs Bizē, Astor Piazzolla u.c. Koncertprogrammas mākslinieciskās idejas autors [[Ernests Mediņš]] speciāli šim uzvedumamn padziļināti pētījis spāņu mūzikas ritmiskos zīmējumus, kā rezultātā radītas un programmā iekļautas brīnišķīgas deju aranžijas sitaminstrumentiem, kā arī jaundarbi. '''4.“Svētpavasaris”'''<ref>{{Atsauce|title=Perpetuum Ritmico - The Rite of Spring|url=https://www.youtube.com/watch?v=iSSPRAtDqY8|accessdate=2019-09-20|language=lv}}</ref> ir koncertprogramma, kurā ''Perpetuum Ritmico'' klausītājam piedāvā doties ceļojumā starp mītisko un garīgo. Koncertprogrammas ideja ir drosmīga — tā apvieno divus pretpolus, divus komponistus, kuru mūzika ir diametrāli pretēja kā tehniskajā realizācijā, tā arī noskaņā. Skaļā, bieži pat agresīvā Igora Stravinska mūzika sastop trauslo, caurspīdīgo Arvo Pērta skanējumu. '''5. “Minimālās eksplozijas”'''<ref>{{Atsauce|title=Perpetuum Ritmico - Minimal Explosions|url=https://www.youtube.com/watch?v=kiVB_ml5rd0|accessdate=2019-09-26|language=lv}}</ref> ''' '''koncertprogramma ir veidota, balstoties gan uz šī mūzikas žanra slavenāko komponistu darbiem, iespēja dzirdēt pasaulslavenu komponistu ''Steve Reich, Julia Wolfe'' un ''John Cage'' darbus, kā arī mūsu latviešu komponistus — Kristu Auznieku, Andri Dzenīti un ''Jachin Pousson''. Ir ideāli piemērota klausītājiem, kas ir gatavi ieklausīties visniansētākajās izpildījuma detaļās un ir motivēti klausīties mūziku ar izteikti tēlainu pieeju. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējie saiti == * [https://www.facebook.com/PRitmico/ ''Perpetuum Ritmico Facebook''] * [https://www.instagram.com/pritmico/ ''Perpetuum Ritmico Instagram''] * [https://twitter.com/PRitmico ''Perpetuum Ritmico Twitter''] [[Kategorija:Latvijas mūzikas grupas]] o8zajkruhkz6gypmhukw7uh3q79uxu1 Viskrievijas Satversmes sapulce 0 443132 4458489 4098420 2026-04-24T17:46:18Z Jaunais Strēlnieks 127483 Papildināts deputātu saraksts un citi labojumi 4458489 wikitext text/x-wiki [[Attēls:19180118-lenin sitzung konstituante taurisches palais petrograd.jpg|thumb|270px|Krievijas Satversmes sapulces vienīgā sēde 1918. gada 18. janvārī]] '''Viskrievijas Satversmes sapulce''' ({{val-ru|Всероссийское учредительное собрание}}) bija [[Krievijas Republika]]s demokrātiski vēlētais [[parlaments]], ko ievēlēja 1917. gada 12.—14. novembrī un padzina 1918. gada 19. (6.) janvārī, pārtraucot parlamentārās demokrātijas veidošanos Krievijā pēc [[Oktobra revolūcija]]s. == Satversmes sapulces vēlēšanas == Satversmes sapulces vēlēšanās 1917. gada 12. novembrī piedalījās mazāk nekā 50% balsstiesīgo iedzīvotāju. Ievēlēja 715 deputātus, no kuriem 370 (51,7%) bija labējie [[eseri]] un centristi, 175 (24,5%) [[boļševiki]], 40 (5,6%) kreisie eseri, 17 (2,4%) [[kadeti]], 15 (2,1%) [[meņševiki]], 2 Tautas sociālisti un 86 etnisko partiju pārstāvji. === No [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņas]] ievēlētie deputāti === * [[Jānis Bērziņš (diplomāts)|Jānis Bērziņš]] ([[Latvijas Sociāldemokrātija]], LSD) * [[Jānis Goldmanis]] ([[Zemnieku savienība]]) * [[Kārlis Pētersons (revolucionārs)|Kārlis Pētersons]] (LSD) * [[Fricis Roziņš]] (LSD) === No [[Autonomā Igaunijas guberņa|Igaunijas guberņas]] ievēlētie deputāti === * [[Jāns Anvelts]] ([[Padomju Savienības Komunistiskā partija|KSDSP(b)]]) * [[Jāns Poska]] (Igaunijas Demokrātiskais bloks) * [[Ivans Rjabčinskis]] (''Иван Рабчинский'', KSDSP(b)) * [[Jūliuss Seljamā]] (''Julius Seljamaa'', Igauņu darba partija) * [[Jāns Tenisons]] (''Jaan Tõnisson'', Igaunijas Demokrātiskais bloks) * [[Rūdolfs Vakmans]] (KSDSP(b)) * [[Jiri Vilmss]] (''Jüri Vilms'', Igauņu darba partija) === [[Ziemeļu fronte (Pirmais pasaules karš)|Ziemeļu frontes]] karavīru ievēlētie deputāti === * [[Jānis Apeters]] (KSDSP(b)) * [[Francišeks Gžeļčaks]] (''Franciszek Grzelszczak'', KSDSP(b)) * [[Semjons Nahimsons]] (KSDSP(b)) * [[Ivars Smilga]] (KSDSP(b)) * [[Pēteris Stučka]] (KSDSP(b)) === Citi latviešu izcelsmes deputāti === No [[Vjatkas guberņa]]s ievēlēja Cēsīs dzimušo boļševiku [[Aleksandrs Spunde|Aleksandru Spundi]], bet no Samāras guberņas eseri [[Jānis Brušvits|Jāni Brušvitu]]. No [[Ārējā Mandžūrija|Primorskas]] vēlēšanu apgabala ievēlēja boļševiku [[Arnolds Neibuts|Arnoldu Neibutu]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20071010020734/http://www.constitution.garant.ru/DOC_5411.htm Постановление Временного правительства от 20 июля 1917 г. «Об утверждении раздела I положения о выборах в Учредительное собрание.» ] * [https://web.archive.org/web/20191111051350/http://www.hist.msu.ru/ER/Etext/DEKRET/uchred1.htm Постановление Совнаркома о созыве Учредительного собрания в назначенный срок] * [https://web.archive.org/web/20191008212521/http://historysibsuti.narod.ru/ys.htm Учредительное Собрание (воспоминания, статьи, документы).] * [https://web.archive.org/web/20191022192147/http://socialist.memo.ru/events/demonst.htm Борьба за Всероссийское Учредительное Собрание и расстрел демонстрации в его поддержку в Петрограде и Москве 5 января 1918 г.] * [http://www.marxists.org/history/ussr/government/red-army/1918/raskolnikov/ilyin/ch01.htm Tales of Sub-Lieutenant Ilyin. The Tale of a Lost Day (Рассказы мичмана Ильина. Рассказ о потерянном дне)] — рассказ Ф. Ф. Раскольникова о разгоне Учредительного Собрания. * [http://www.prlib.ru/Lib/pages/item.aspx?itemid=816 Положение о выборах в Учредительное собрание, проект наказа о применении данного положения, объяснительные записки особого совещания по выработке проекта положения о выборах в Учредительное Собрание, по вопросу о числе и распределении по избирательным округам депутатских мест .- 1917 .- 192 л. .- (Канцелярия Временного Правительства : 1917 г.) ] * [https://web.archive.org/web/20170825092947/http://xn--d1aml.xn--h1aaridg8g.xn--p1ai/20/dekret-o-rospuske-uchreditelnogo-sobraniya/ Декрет о роспуске Учредительного собрания]. 06.01.1918. Проект Российского военно-исторического общества «100 главных документов российской истории». [[Kategorija:Krievijas politika]] [[Kategorija:1917. gada Krievijas revolūcija]] n0eqqy3b5yznrbkya4k3byh8nub0lve Sandra Grosberga 0 443751 4458884 4447415 2026-04-25T10:04:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458884 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Sandra Grosberga | piktogramma_1 = | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = | vārds_orig = | attēls = Sandra_Grosberga.jpg | att_izm = | paraksts = Sandra Grosberga 2018. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1995|11|18}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Cēsis}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = [[LSPA]] | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[orientēšanās]] | disciplīna = | poz = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = Jānis Razgalis | bij_treneri = Valters Āboliņš | trenē = <!------ Kluba informācija ------> | klubs = {{flaga|Latvija}} ''Azimuts''<br />{{flaga|Lietuva}} ''IGTISA'' | komanda = | numurs = | amats = | līga = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Sandra Grosberga''' (dzimusi {{dat|1995|11|18}} [[Cēsis|Cēsīs]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[orientēšanās|orientieriste]], pašreizējā Latvijas izlases līdere. Startē arī [[vieglatlētika]]s sacensībās. Individuāli augstākais sasniegums orientēšanās sportā ir 7. vieta vidējā distancē Pasaules čempionātā un 7. vieta sprinta distancē Eiropas čempionātā — abi rezultāti sasniegti 2023. gadā. == Karjera == Pirmo lielāko starptautisko panākumu guvusi Eiropas Junioru orientēšanās čempionātā Čehijā 2011. gadā, kur ieguva bronzu sprinta distancē. S. Grosberga ieguva divas individuālās 17. vietas sprintā un vidējā distancē [[2018. gada Pasaules čempionāts orientēšanās sportā|2018. gada Pasaules čempionātā]], kas notika Latvijā, kā arī 5. vieta stafetē [[2017. gada Pasaules čempionāts orientēšanās sportā|2017. gada čempionātā]] Igaunijā kopā ar [[Inga Dambe|Ingu Dambi]] un [[Laura Vīķe|Lauru Vīķi]], kas bija tobrīd viņas augstākie sasniegumi pieaugušo sacensībās. 2019. gadā pirmo reizi uzvarējusi prestižākajās daudzdienu sacensībās [[Baltija|Baltijā]] — [[Kāpas trīsdienas|"Kāpas" trīsdienās]],<ref>[https://lof.lv/os-zinas-arhivs?id=3168&t=Kapas-trisdienas-pirmoreiz-triumfe-Paulins-un-Grosberga Kāpas trīsdienās pirmoreiz triumfē Pauliņš un Grosberga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190702123213/https://lof.lv/os-zinas-arhivs%3Fid%3D3168%26t%3DKapas-trisdienas-pirmoreiz-triumfe-Paulins-un-Grosberga |date={{dat|2019|07|02||bez}} }} LOF</ref> ko pēc tam atkārtojusi arī 2021. un 2022. gadā. Vairākkārt uzvarējusi Latvijas kausa kopvērtējumā, pēdējos gados uzvarējusi gandrīz visos Latvijas kausa izcīņas posmos un Latvijas čempionātos, kuros startējusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/citi/orientieristi-gandariti-par-ieklausanu-lov-sastava-14254852|title=Orientieristi gandarīti par iekļaušanu LOV sastāvā|last=Diena|first=|access-date=|date=}}</ref> Viņa ir seškārtēja Latvijas čempione vidējā distancē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/orientesanas/08092025-sirmais_un_grosberga_klust_par_latvijas_c|title=Sirmais un Grosberga kļūst par Latvijas čempioniem vidējā distancē orientēšanās sportā|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-09-12|date=2025-09-08|language=lv}}</ref> Latvijā pārstāvēja Cēsu klubu "Meridiāns", taču 2023. gadā pārgājusi uz [[Smiltene]]s klubu "Azimuts", savukārt starptautiskajās sacensībās S. Grosberga pārstāv [[Lietuva]]s komandu ''IGTISA'', kuras sastāvā divas reizes (2018, 2019) ir bijusi pirmajā desmitniekā pasaulē populārākajās sieviešu stafešu sacensībās ''[[Venla]]''. 2020. gada nogalē iekļauta [[Latvijas Olimpiskā vienība|Latvijas Olimpiskās vienības]] sastāvā, atbilstoši lēmumam tās sastāvā iekļaut arī neolimpisko sporta veidu pārstāvjus. 2021. gada maijā [[Šveice|Šveicē]] notikušajā vēsturē pirmajā Eiropas čempionātā sprinta distancēs S. Grosberga ieguva 10. vietu individuālajā sprintā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sandragrosberga.blogspot.com/2021/11/meziniece-stadiona-1-dala.html?fbclid=IwAR1Cc36ksxlRMpBL5fyn3oKHp5zHCcc4gSJsb-wNOUKnaBvsHIEX7YfPZ-M|title=Mežiniece stadionā 1. daļa|last=sandragrosberga.blogspot.com}}</ref> kas bija augstākā starp Latvijas sportistiem šajā čempionātā, kā arī augstākais sasniegums vēsturē tieši sprinta distancē.<ref>[https://lof.lv/os-zinas-arhivs?id=3382&t=Aizvadits-pirmais-Eiropas-cempionats-sprinta---kadi-ir-secinajumi Aizvadīts pirmais Eiropas čempionāts sprintā — kādi ir secinājumi?]{{Novecojusi saite}} LOF</ref> [[2021. gada Pasaules čempionāts orientēšnās sportā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Čehija|Čehijā]] garajā distancē S. Grosberga finišēja augstajā 17. vietā. [[2023. gada Pasaules čempionāts orientēšnās sportā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Šveice|Šveicē]] viņa ieguva 7. vietu vidējā distancē, kas ir augstākā vieta, kādā finišējusi kāda Latvijas sportiste šajā distancē. Dalītu 7. vietu ieguva arī šī paša gada Eiropas čempionātā sprinta distancēs, kas notika [[Verona|Veronā]], [[Itālija|Itālijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lof.lv/os-zinas-arhivs?id=3711&t=Grosbergai-septita-vieta-Eiropas-cempionata-sprinta|title=Grosbergai septītā vieta Eiropas čempionātā sprintā|website=lof.lv|access-date=2023-10-05|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> S. Grosberga startē arī [[vieglatlētika]]s sacensībās. Viņa ir 2019. gada Latvijas čempione vieglatlētikas krosā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/vieglatleti-latvijas-cempionatu-sezonas-nosleguma-nosaka-laureatus-krosa.a334966/ Vieglatlēti Latvijas čempionātu sezonas noslēgumā nosaka laureātus krosā] LSM</ref> Savukārt 2021. gada Latvijas čempionātā vieglatlētikā viņa izcīnīja sudraba medaļu [[5000 metri|5000 m]] distancē stadionā (17 minūtes 38,75 sekundes), piekāpjoties tikai [[Agate Caune|Agatei Caunei]], kura uzvarēja ar jaunu personisko rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lof.lv/os-zinas-arhivs?id=3390&t=Latvijas-orientieristi-izcina-divas-sudraba-medalas-Latvijas-cempionata-vieglatletika&fbclid=IwAR3lsuIqEfbbmdaUE4Ep6kbt1ldrUDOiF_fv618kov3ypOJs2adhijXZz-0|title=Latvijas orientieristi izcīna divas sudraba medaļas Latvijas čempionātā vieglatlētikā|last=LOF|access-date={{dat|2021|07|07||bez}}|archive-date={{dat|2021|07|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210709183650/https://lof.lv/os-zinas-arhivs?id=3390&t=Latvijas-orientieristi-izcina-divas-sudraba-medalas-Latvijas-cempionata-vieglatletika&fbclid=IwAR3lsuIqEfbbmdaUE4Ep6kbt1ldrUDOiF_fv618kov3ypOJs2adhijXZz-0}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://runners.worldofo.com/sandragrosberga.html Sandra Grosberga] ''World of O Runners'' {{en ikona}} * {{twitter|sandragrosberga}} {{DEFAULTSORT:Grosberga, Sandra}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cēsīs dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas orientieristi]] poj8jh9y3guvhur6om3ab5dy2zj0sdq Sēzija 0 443793 4458520 3906645 2026-04-24T18:54:40Z Meistars Joda 781 4458520 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2019. gada oktobris}} {{Upes infokaste | nosaukums = Sēzija | citvaloda = it | oriģinālnosaukums = Sesia | attēls = 256RivaValdobbia.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = Sēzija augštecē | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Monterozas masīvs]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Po (upe)|Po]] | sāk_plat_d=45 | sāk_plat_m=54 | sāk_plat_s=20 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=07 | sāk_gar_m=53 | sāk_gar_s=42 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=45 | iet_plat_m=07 | iet_plat_s=59 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=08 | iet_gar_m=34 | iet_gar_s=24 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{ITA}} | garums = 139,6 | iztekas_augstums = 4500 | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = 76 | gada_notece = | baseins = 2920 | pietekas = | vietaskarte = Itālija#Eiropa | reljefs = jā }} '''Sēzija''' ({{val|it|Sesia}}) ir [[Po (upe)|Po]] kreisā krasta pieteka [[Itālija]]s ziemeļrietumos. Izteka [[Penninu Alpi|Penninu Alpu]] [[Monterozas masīvs|Monterozas masīvā]]. Tek dienvidu-dienvidaustrumu virzienā. Augštecē kalnu upe tek pa [[Valsēzija]]s ieleju. Lejtecē tek pa [[Padānijas līdzenums|Padānijas līdzenumu]]. Apdzīvotās vietas upes krastos — [[Borgosezija]], [[Verčelli]]. Lielākā pieteka ir [[Červo]]. Upe ir populārs [[Smailīte|smaiļošanas]] maršruts. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Itālijas upes]] [[Kategorija:Po pietekas]] jndm21enwhwxytwp1vgdth1j34nfk8i Paulu Fonseka 0 445235 4458890 4385690 2026-04-25T10:18:39Z ZANDMANIS 91184 4458890 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Paulu Fonseka | image = PauloFonsecaLilleOSC.png | caption = Paulu Fonseka 2022. gadā | fullname = ''Paulo Alexandre Rodrigues Fonseca'' | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1973|3|5}} | birth_place = [[Nampula]], [[Mozambika]] | height = 188 | position = [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] | currentclub = {{flaga|FRA}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]] (galvenais treneris) | youthyears1 = 1982—1983 | youthclubs1 = {{flaga|Portugāle}} Galitos | youthyears2 = 1983—1984 | youthclubs2 = {{flaga|Portugāle}} UD Vila Chã | youthyears3 = 1985—1986 | youthclubs3 = {{flaga|Portugāle}} Santoantoniense | youthyears4 = 1986—1991 | youthclubs4 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Barreirense|Barreirense]] | years1 = 1991—1995 | clubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Barreirense|Barreirense]] | caps1 = 91 | goals1 = 6 | years2 = 1995—1998 | clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]] | caps2 = 0 | goals2 = 0 | years3 = 1995—1996 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[Leça FC|Leça]] | caps3 = 22 | goals3 = 0 | years4 = 1996—1997 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[CF Os Belenenses|Belenenses]] | caps4 = 27 | goals4 = 1 | years5 = 1997—1998 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[CS Marítimo|Marítimo]] | caps5 = 31 | goals5 = 2 | years6 = 1998—2000 | clubs6 = {{flaga|Portugāle}} [[Vitória SC|Vitória Guimarães]] | caps6 = 6 | goals6 = 0 | years7 = 2000—2005 | clubs7 = {{flaga|Portugāle}} [[CF Estrela da Amadora|Estrela Amadora]] | caps7 = 72 | goals7 = 4 | totalcaps = 249 | totalgoals = 13 | manageryears1 = 2005—2007 | managerclubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[CF Estrela da Amadora|Estrela Amadora]] (jaunieši) | manageryears2 = 2007—2008 | managerclubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[SU 1º de Dezembro|1º Dezembro]] | manageryears3 = 2008—2009 | managerclubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[Odivelas F.C.|Odivelas]] | manageryears4 = 2009—2011 | managerclubs4 = {{flaga|Portugāle}} [[CD Pinhalnovense|Pinhalnovense]] | manageryears5 = 2011—2012 | managerclubs5 = {{flaga|Portugāle}} [[CD Aves|Aves]] | manageryears6 = 2012—2013 | managerclubs6 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Paços de Ferreira|Paços Ferreira]] | manageryears7 = 2013—2014 | managerclubs7 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]] | manageryears8 = 2014—2015 | managerclubs8 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Paços de Ferreira|Paços Ferreira]] | manageryears9 = 2015—2016 | managerclubs9 = {{flaga|Portugāle}} [[SC Braga|Braga]] | manageryears10 = 2016—2019| managerclubs10 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar]] | manageryears11 = 2019—2021| managerclubs11 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma]] | manageryears12 = 2022—2024| managerclubs12 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]] | manageryears13 = 2024 | managerclubs13 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]] | manageryears14 = 2025— | managerclubs14 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]] }} '''Paulu Alešandre Rodrigešs Fonseka''' ({{val|pt|Paulo Alexandre Rodrigues Fonseca}}, dzimis {{dat|1973|3|5}}) ir portugāļu [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists, spēlējis [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2025. gada janvāra ir [[Francijas futbola 1. līga|Francijas ''Ligue 1'']] kluba [[Lionas "Olympique"]] galvenais treneris. == Futbolista karjera == Spēlētāja karjeru sāka ''[[FC Barreirense|Barreirense]]'' klubā trešajā pēc līmeņa Portugāles līgā. Vēlāk kļuva par ''[[FC Porto|Porto]]'' spēlētāju, bet nevienu oficiālo spēli tajā neaizvadīja, uz īres līguma pamata spēlēja ''[[Leça FC|Leça]]'', ''[[CF Os Belenenses|Belenenses]]'' un ''[[CS Marítimo|Marítimo]]''. No 1998. līdz 2000. gadam pārstāvēja [[Gimarainša]]s ''[[Vitória SC|Vitória]]''. Karjeru noslēdza 2005 gadā ''[[CF Estrela da Amadora|Estrela Amadora]]'' vienībā. == Trenera karjera == Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuva par treneri, uzsākot darbu ''[[CF Estrela da Amadora|Estrela Amadora]]'' kluba sistēmā kā jauniešu treneris. Vēlāk vadīja vairākus Portugāles zemāko līgu klubus. 2011.—2012. gada sezonā ar ''[[CD Aves|Aves]]'' izcīnīja trešo vietu Portugāles Otrajā divīzijā. 2012. gadā kļuva par ''[[Primeira Liga]]'' kluba ''[[FC Paços de Ferreira|Paços Ferreira]]'' galveno treneri. Jau savā pirmajā sezonā, vadot Portugāles augstākās līgas klubu, sasniedza trešo vietu. 2013. gada jūnijā kļuva par ''[[FC Porto|Porto]]'' galveno treneri. Jau pašā sākumā izcīnīja pirmo titulu trenera karjerā, uzvarot Portugāles superkausā. Tomēr 2014. gada martā pēc vairākiem neveiksmīgiem rezultātiem amatu atstāja. Nākamajā sezonā atgriezās ''Paços Ferreira''. 2015.—2016. gada sezonā vadīja citu Portugāles klubu ''[[SC Braga]]'', uzvarot [[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa]] izcīņā un iegūstot 4. vietu līgā. {{dat|2016|5|31||bez}} pirmo reizi uzsāka darbu ar ārzemju klubu, kļūstot par [[Doneckas "Šahtar"]] galveno treneri. [[Ukraina]]s klubā nostrādāja trīs sezonas, katrā no tām izcīnot gan [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgas]] čempiontitulu, gan uzvarot [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kausa]] izcīņā. 2017. gadā izcīnīja arī Ukrainas superkausu. [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgā]] sasniedza astotdaļfinālu. 2017. gadā Fonseka tika atzīts par gada labāko futbola treneri Ukrainā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://xsport.ua/football_s/news/fonseka-priznan-luchshim-trenerom-ukrainy-v-2017-godu_394457/ |title=Фонсека признан лучшим тренером Украины в 2017 году |language=ru |date={{dat|2017|12|8||bez}} |website=xsport.ua |accessdate={{dat|2019|11|9||bez}} |archive-date={{dat|2019|10|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191021112439/https://xsport.ua/football_s/news/fonseka-priznan-luchshim-trenerom-ukrainy-v-2017-godu_394457/ }}</ref> {{dat|2019|6|11||bez}} tika apstiprināts par [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] kluba ''[[AS Roma]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/italija/11062019-fonseka_atstaj_donecku_lai_klutu_par_roma |title=Fonseka atstāj Doņecku, lai kļūtu par "Roma" galveno treneri |date={{dat|2019|6|11||bez}}|website=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2019|11|9||bez}}}}</ref> 2020.—2021. gada sezonas beigās atstāja Romas klubu. 2022. gada 29. jūnijā Fonseka noslēdza divu gadu līgumu ar [[Francija]]s klubu ''[[Lille OSC|Lille]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lequipe.fr/Football/Actualites/Paulo-fonseca-est-le-nouvel-entraineur-de-lille/1341095|title=Paulo Fonseca est le nouvel entraîneur de Lille|website=lequipe.fr|language=fr|date=29 June 2022|access-date={{dat|2022|7|13||bez}}}}</ref> Pēc abpusējas vienošanās 2024. gada 5. jūnijā klubu atstāja. 13. jūnijā tika apstiprināts par [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] kluba ''[[AC Milan]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/609331-ac-milan-turpmak-trenes-mozambika-dzimusais-un-no-okupantiem-ukraina-begusais-paulu-fonseka |title="AC Milan" turpmāk trenēs Mozambikā dzimušais un no okupantiem Ukrainā bēgušais Paulu Fonseka |date={{dat|2024|6|13||bez}}|website=jauns.lv |accessdate={{dat|2024|9|21||bez}}}}</ref> Tomēr Fonseka tika atlaists no galvenā trenera amata jau 2024. gada 29. decembrī, komandai atrodoties astotajā pozīcijā čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/30122024-milan_gada_izskana_atbrivo_fonseku_un_vie|title="Milan" gada izskaņā atbrīvo Fonseku un vietā atrod citu portugāļu treneri|website=sportacentrs.com|access-date=2024-12-30|language=}}</ref> 2025. gada janvārī kļuva par Francijas kluba [[Lionas "Olympique"]] galveno treneri. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Portugāles futbolists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Fonseka, Paulu}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Portugāles futbolisti]] [[Kategorija:Portugāles futbola treneri]] [[Kategorija:FC Porto spēlētāji]] [[Kategorija:CF Os Belenenses spēlētāji]] [[Kategorija:CS Marítimo spēlētāji]] [[Kategorija:Vitória SC spēlētāji]] 2qokuu48wfmliwpsaolunevhhuxme7g Roberts Geitss 0 448505 4458605 4240181 2026-04-25T02:27:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458605 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Roberts Geitss | vārds_orģ = ''Robert Gates'' | attēls = Robert Gates, official DoD photo portrait, 2006.jpg | apraksts = Geitss 2006. gadā <!------ Pirmais amats ------> | mazs_att = | amats = 22. [[ASV aizsardzības sekretārs]] | term_sākums = {{dat|2006|12|18|N}} | term_beigas = {{dat|2011|06|30|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = [[Gordons Englands]] | prezidents = [[Džordžs Volkers Bušs]]<br>[[Baraks Obama]] | premjers = | priekštecis = [[Donalds Ramsfelds]] | pēctecis = [[Leons Paneta]] | mazs_att2 = | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Otrais amats ------> | mazs_att3 = | amats3 = [[CIP]] Direktors | term_sākums3 = {{dat|1991|11|6|N}} | term_beigas3 = {{dat|1993|1|20|N}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = [[Džordžs Volkers Bušs]] | premjers3 = | priekštecis3 = [[Viljams Vebsters]] | pēctecis3 = [[Džeims Volsijs]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1943|9|25}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Vičita|Kanzasa}} | mir_dati = | mir_vieta = | dzīves_vieta = | apglabāts = | tautība = [[amerikāņi (nācija)|amerikānis]] | partija = [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskā partija]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Bekija Vilkija | bērni = 2 | profesija = [[militārpersona]], [[politiķis]] | alma_mater = [[Indiānas Universitāte Blūmingtonā]]<br> [[Džordžtaunas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = Robert Gates Signature 2.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Roberts Maikls Geitss''' ([[angļu valoda|angļu]]: ''Robert Michael Gates'', dzimis {{dat|1943|9|25}} [[Kanzasa|Kanzasā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir amerikāņu politiķis un militārais līderis, kurš no 2006. līdz 2011. gadam darbojās kā divdesmit otrais [[ASV aizsardzības sekretārs|Amerikas Savienoto Valstu aizsardzības un kara ministrs]]. Pirms tam darbojies arī kā sešpadsmitais [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|Centrālās izlūkošanas pārvaldes]] (CIP) direktors. Kā kara un aizsardzības ministrs viņš bija viens no galvenajiem [[Irākas karš|Irākas kara]] komandieriem un viņa darbības laikā tika izbeigts Irākas karš. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.defense.gov/bios/biographydetail.aspx?biographyid=115 Biography] at the [[United States Department of Defense]] * Robert Gates' [http://intellit.muskingum.edu/alpha_folder/G_folder/gates.html The ABC's of Spying] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100624043518/http://intellit.muskingum.edu/alpha_folder/G_folder/gates.html |date={{dat|2010|06|24||bez}} }} * Robert Gates' [http://www.app2us.com/interviews/robert_gates_cia-director_secretary-of-defense.htm Interview with app2us.com] * [http://www.defenselink.mil/bios/biographydetail.aspx?biographyid=115 DefenseLink Biography: Robert M. Gates] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091130082128/http://www.defenselink.mil/bios/biographydetail.aspx?biographyid=115 |date={{dat|2009|11|30||bez}} }} * [http://www.ll.georgetown.edu/guides/RMGates.cfm Robert M. Gates, Secretary of Defense Nominee: A Bibliography] at Georgetown University Law Library * [http://www.depauw.edu/news/index.asp?id=11800 Ubben Lecture at DePauw University] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Geitss, Roberts}} [[Kategorija:ASV politiķi]] [[Kategorija:Kanzasā dzimušie]] dtkta8jtlx7k68mpsh9xq5oiu7yayn2 Ruslans Maļinovskis 0 449832 4458762 4349628 2026-04-25T04:51:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458762 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|5|4}} | caps8 = 115 | playername = Ruslans Maļinovskis | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2011—2017 | years2 = 2011—2012 | years3 = 2012—2013 | years4 = 2013 | name = | birth_place = | caps5 = 44 | caps6 = 33 | caps7 = 74 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Ukraina}} [[FC Zorya Luhansk|Zorya Luhansk]] | nationalyears2 = 2013—2014 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[K.R.C. Genk|Genk]] | clubs7 = {{flaga|Beļģija}} [[K.R.C. Genk|Genk]] | clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[Bergamo "Atalanta"]] | goals5 = 7 | goals6 = 5 | goals7 = 18 | goals8 = 23 | years5 = 2014—2015 | years6 = 2015—2017 | years7 = 2017—2019 | years8 = 2019—2023 | pcupdate = {{dat|2025|05|22|sk|bez}} | nationalyears3 = 2015— | nationalyears1 = 2011—2012 | caps1 = 0 | goals1 = 0 | caps2 = 39 | caps3 = 16 | caps4 = 2 | clubs9 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Olympique Marseille]] | years9 = 2023 | caps9 = 20 | goals9 = 1 | clubs10 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Marseille]] | years10 = 2023—2024 | caps10 = 0 | goals10 = 0 | caption = Maļinovskis [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainas]] izlases sastāvā, 2015. gadā | clubnumber = 17 | clubs1 = {{flaga|Ukraina}} [[Doneckas "Šahtar"|Shakhtar Donetsk]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Ukraina}} [[FC Shakhtar-3 Donetsk|Shakhtar-3 Donetsk]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Ukraina}} [[FC Sevastopol|Sevastopol]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Ukraina}} [[FC Sevastopol|Sevastopol-2]] | countryofbirth = {{vieta|Ukraina|Žitomira}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Genoa CFC|Genoa]] | goals2 = 10 | nationalteam3 = {{fb|UKR}} | goals3 = 1 | goals4 = 1 | height = 181 | image = Руслан Маліновський.jpg | nationalcaps1 = 6 | nationalcaps2 = 19 | nationalcaps3 = 64 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 2 | nationalgoals3 = 7 | nationalteam1 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U19 | nationalteam2 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U21 | ntupdate = {{dat|2025|05|22|sk|bez}} | clubs11 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Genoa CFC|Genoa]] | years11 = 2023—2024 | caps11 = 19 | goals11 = 2 | clubs12 = {{flaga|Itālija}} [[Genoa CFC|Genoa]] | years12 = 2024— | caps12 = 18 | goals12 = 2 | youthclubs1 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Polissya Zhytomyr|Polissya Zhytomyr]] | youthyears1 = 2000—2005 | youthclubs2 = {{flaga|Ukraina}} [[Shakhtar Donetsk]] | youthyears2 = 2006—2010 }} '''Ruslans Maļinovskis''' ({{Val|uk|Руслан Маліновський}}, dzimis {{Dat|1993|5|4}}) ir [[Ukraiņi|ukraiņu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Maļinovskis pārstāv [[Itālijas futbola čempionāta A sērija]]s komandu [[Genoa CFC|''Genoa'']]. Viņš ir [[Standartsituācija (futbols)|standartsituāciju]] speciālists, un viņam ir spēcīgs un precīzs sitiens ar abām kājām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.futbolgrad.com/ruslan-malinovskyi-who-is-atalantas-ukrainian-midfielder/|title=Ruslan Malinovskyi - Who is Atalanta's Ukrainian Midfielder?|last=Futbolgrad|website=Futbolgrad|access-date=2024-03-25|date=2019-07-18|language=en|archive-date=2024-03-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20240325185421/https://www.futbolgrad.com/ruslan-malinovskyi-who-is-atalantas-ukrainian-midfielder/}}</ref> == Klubu karjera == === Agrīnā karjera === Maļinovskis sāka savu karjeru vietējā komandā, [[FC Polissya Zhytomyr|Polissya Zhytomyr]], Serhija Zavalko vadībā.<ref>Includes [[Ukrainian Cup]], [[Belgian Cup]], [[Coppa Italia]], [[Coupe de France]]</ref> Maļinovskis bija [[Ukrainas U-19 futbola izlase|Ukrainas U-19 izlases]] dalībnieks. No 2012. gada 1. septembra viņš spēlēja īrē [[FC Sevastopol]] komandā, parakstot līgumu uz pusotru gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fcsevastopol.com/news/1387.html|title=Официально. Руслан Малиновский — игрок ФК «Севастополь» {{!}} ФК Севастополь|website=web.archive.org|access-date=2024-03-26|date=2012-09-04|archive-date=2012-09-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20120904000030/http://www.fcsevastopol.com/news/1387.html}}</ref> === Shakhtar Donetsk === No 2011. gada Maļinovskis bija [[Doneckas "Šahtar"|Doneckas "Shakhtar"]] spēlētājs, no kuras viņš tika nosūtīts īrē uz dažādiem klubiem. Viņš spēlēja [[Doneckas "Shakhtar-3"|Shakhtar-3]] komandā, no 2010. līdz 2012. gadam, aizvadot 39 mačus un gūstot 10 vārtus. "Šahtar" pirmajā komandā viņš nepiedalījās. ==== Īre "Sevastopol" ==== "Sevastopol" komandā Maļinovskis spēlēja 2012.–2013. gada sezonā, aizvadot 16 spēles un gūstot vienus vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.transfermarkt.com/ruslan-malinovskyi/leistungsdatendetails/spieler/207877/plus/0?saison=2012&verein=16245&liga=&wettbewerb=&pos=&trainer_id=|title=Ruslan Malinovskyi - Detailed stats|website=www.transfermarkt.com|access-date=2024-03-26|language=en}}</ref> Tāpat, 2013. gadā viņš spēlēja komandas fārmklubā "Sevastopol-2", četros mačos gūstot vienus vārtus. 2014. gadā, sakarā ar [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas okupāciju]] [[Krima|Krimas pussalā]], "Sevastopol" tika izformēta, un uz tās bāzes tika izveidots jauns klubs. ==== Īre Zorya Luhansk ==== 2014. gadā Maļinovskis devās īrē uz [[Luhanskas "Zorya"|Zorya Luhansk]], kur kļuva par komandas galveno spēlētāju. Viņš tika atzīts par labāko jauno spēlētāju Ukrainā.{{Nepieciešama atsauce}} Maļinovskis guva vārtus ne tikai [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgā]], bet divas reizes (kopā 3 vārtus) arī [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas līgā]], pret beļģu komandu [[R. Charleroi S.C.|Charleroi]].<ref>Five appearances and one goal in UEFA Champions League, five appearances and three goals in UEFA Europa League</ref><ref>Part of this season was spent on loan from Marseille</ref> ==== Īre "Genk" ==== 2016. gada 1. janvārī tika oficiāli paziņots, ka Maļinovskis līdz sezonas beigām tiks izīrēts Beļģijas komandai [[KRC Genk|Genk]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.footballshoot.com/2019/10/ukrainian-ruslan-malinovskyi-could-be-chelsea-bound-next-summer/|title=Ukrainian Ruslan Malinovskyi could be Chelsea bound next summer - Football Shoot|access-date=2024-03-26|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> Klubā viņš debitēja [[Beļģijas kauss futbolā|Beļģijas kausa]] pusfinālā, pret [[Ljēžas "Standard"]] un laukumā pavadīja 72 minūtes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.transfermarkt.com/standard-liege_krc-genk/index/spielbericht/2647631|title=Standard Liège - KRC Genk, Jan 20, 2016 - Croky Cup - Match sheet|website=www.transfermarkt.com|access-date=2024-03-26|language=en}}</ref> Pavisam īres laikā Beļģijas klubā Maļinovskis visos turnīros aizvadīja 41 spēli, kurā guva 13 vārtus un atdeva astoņas rezultatīvas piespēles. === Genk === 2017. gada 29. maijā tika paziņots, ka "Genk" ir izpirkusi Maļinovska līgumu no Doneckas "Shakhtar", futbolistam parakstot līgumu uz četriem gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://shakhtar.com/en/news/2017/may/30_news/30_malynovskyi-moved-to-genk|title=Malynovskyi moved to Genk|website=shakhtar.com|access-date=2024-03-26}}</ref> === Atalanta === 2019. gada 16. jūlijā Maļinovskis parakstīja līgumu ar [[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]], par 13,7 miljoniem eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.atalanta.it/site/paginalive/prima-squadra/Stagione-2019-2020/2019-07/16-07-Malinovskyi-giocatore-Atalanta.html|title=Ruslan Malinovskyi è dell'Atalanta|website=web.archive.org|access-date=2024-03-26|date=2019-07-16|archive-date=2019-07-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20190716141451/https://www.atalanta.it/site/paginalive/prima-squadra/Stagione-2019-2020/2019-07/16-07-Malinovskyi-giocatore-Atalanta.html}}</ref> 2019. gada 22. oktobrī viņš guva savus pirmos vārtus "Atalanta" sastāvā, [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līgas]] spēlē, pret [[Manchester City F.C.|Mančestras "City"]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2019/oct/22/manchester-city-atalanta-champions-league-match-report|title=Sterling hat-trick helps 10-man Manchester City thrash Atalanta 5-1|work=The Guardian|access-date=2024-03-26|date=2019-10-22|last=Jolly|first=Richard|issn=0261-3077|language=en}}</ref> "Atalanta" atbalstītāji Maļinovski nosauca par mēneša labāko spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/Atalanta_BC/status/1190223266075627525|title=Man of the Month Ottobre by #ItalianOptic La Finale #GoAtalantaGo|access-date=2024. gada 26. martā}}</ref> Savus pirmos [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijas]] vārtus viņš guva 2019. gada 7. decembrī, mačā pret [[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tuttomercatoweb.com/serie-a/gran-gol-di-malinovskyi-prima-del-45-atalanta-verona-e-1-1-1323216|title=Gran gol di Malinovskyi prima del 45': Atalanta-Verona è 1-1 - TUTTO mercato WEB|website=www.tuttomercatoweb.com|access-date=2024-03-26|language=it}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bergamoesport.it/le-pagelle-contro-lhellas-verona-top-djimsiti-papu-e-malinovskyi/|title=Le pagelle contro l’Hellas Verona: top Djimsiti, Papu e Malinovskyi « Bergamo e Sport|website=www.bergamoesport.it|access-date=2024-03-26|language=it-IT}}</ref> 2020. gada 24. jūnijā Maļinovskis guva vārtus, izlīdzinot rezultātu, beigās ar 3:2 uzvarot [[Romas "Lazio"|Lazio]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firstpost.com/sports/serie-a-atalanta-fight-back-from-two-goals-down-to-beat-lazio-inter-milans-title-hopes-diminish-after-draw-against-sassuolo-8523261.html|title=Serie A: Atalanta fight back from two goals down to beat Lazio; Inter Milan's title hopes diminish after draw against Sassuolo|website=Firstpost|access-date=2024-03-26|date=2020-06-25|language=en}}</ref> 2021. gada 18. aprīlī viņš guva uzvaras vārtus, pārspējot [[Turīnas "Juventus"|Juventus]], ar 1:0;<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/56793127|title=Juventus lose late on at Atalanta|work=BBC Sport|access-date=2024-03-26|language=en}}</ref> šī bija "Atalanta" komandas pirmā uzvara pret "Juventus" A sērijā, kopš 2001. gada februāra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/OptaPaolo/status/1383796767620169729|title=2001 - Atalanta have won a Serie A game v Juventus for the first time since Feb 2001|access-date=2024. gada 26. martā}}</ref> 2021. gada 19. maijā viņš guva vārtus Itālijas kausa [[2021. gada Itālijas kausa futbolā fināls|finālā]], pret tiem pašiem pretiniekiem, taču "Atalanta" zaudēja, ar 1:2.<ref name=":0" /> 2022. gada 24. februārī, pēc tam, kad viņš bija guvis vārtus pret [[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos]], viņš pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] parādīja T-kreklu ar tekstu "No War in Ukraine".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/atalanta-star-malinovskyi-reveals-no-war-in-ukraine-t-shirt-message-after-scoring-in-europa-league/blta0f7264ec99fe4c9|title=Atalanta star Malinovskyi reveals 'No war in Ukraine' t-shirt message after scoring in Europa League {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2024-03-26|date=2022-02-24|language=en}}</ref> === Marseille === 2023. gada 9. janvārī Maļinovskis tika izīrēts [[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]] komandai [[Marseļas "Olympique"|Marseille]], līdz sezonas beigām, ar iespēju Francijas klubam spēlētāju iegādāties.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.om.fr/fr/actualites/4803/equipe-pro/71794-ruslan-malinovskyi-est-olympien|title=Ruslan Malinovskyi est Olympien ! - OM|website=www.om.fr|access-date=2024-03-26|date=2024-03-31|language=fr}}</ref> Pēc 23 spēlēm un diviem vārtiem ''Les Olympiens'' rindās (gan [[2022.—2023. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|līgas]], gan [[2022.—2023. gada Francijas kauss futbolā|kausa]] spēlēs), viņa līgums ar Marseļas klubu kļuva par pastāvīgu, 2022.–2023. gada kampaņas beigās.<ref name="malinovskyi-e-del-genoa-ufficiale-arriva-in-prestito-con-diritto-di-riscatto">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/it/liste/malinovskyi-genoa-formula-cifre-milioni/bltcd112f2016dc1561|title=Malinovskyi è del Genoa: ufficiale, arriva in prestito con diritto di riscatto {{!}} Goal.com Italia|website=www.goal.com|access-date=2024-03-26|date=2023-08-19|language=it}}</ref> === Genoa === 2023. gada 19. augustā Maļinovskis oficiāli pievienojās tikko paaugstinātajai [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijas]] komandai [[Genoa C.F.C.|Genoa]], uz sezonas ilgu īri.<ref name="malinovskyi-e-del-genoa-ufficiale-arriva-in-prestito-con-diritto-di-riscatto" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://genoacfc.it/2023/08/19/malinovskyi-nuovo-giocatore-del-genoa/|title=Ruslan Malinovskyi è un giocatore del Genoa|last=dstorace|website=Genoa Cricket and Football Club - Official Website|access-date=2024-03-26|date=2023-08-19|language=it-IT}}</ref> 2024. gada 31. janvārī viņa līgums ar "Genoa" kļuva pastāvīgs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://genoacfc.it/2024/01/31/il-genoa-acquista-ruslan-malinovskyi-a-titolo-definitivo/|title=Malinovskyi definitivo, Ankeye si allena|last=dstorace|website=Genoa Cricket and Football Club - Official Website|access-date=2024-03-26|date=2024-01-31|language=it-IT}}</ref> == Karjeras statistika == === Klubos === {{updated|2024. gada 17. martā}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ruslan Malinovskyi |url=https://int.soccerway.com/players/ruslan-malinovskiy/217771/ |website=int.soccerway.com |accessdate={{dat|2024|3|26||bez}}}}</ref> {| class="wikitable" style="text-align:center" |+ ! rowspan="2" |Klubs ! rowspan="2" |Sezona ! colspan="3" |Līga ! colspan="2" |Nacionālais kauss{{efn|Iekļauj [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kausu]], [[Beļģijas kauss futbolā|Beļģijas kausu]], [[Coppa Italia]], [[Coupe de France]]}} ! colspan="2" |Eiropa ! colspan="2" |Kopā |- !Divīzija !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti |- | rowspan="4" |[[Doneckas "Shakhtar-3"|Shakhtar-3 Donetsk]] |2010—11 |[[Ukrainas futbola 2. līga|Ukrainian Second League]] |8 |1 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |8 |1 |- |2011—12 |Ukrainian Second League |25 |4 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |25 |4 |- |2012—13 |Ukrainian Second League |6 |5 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |6 |5 |- ! colspan="2" |Kopā !39 !10 ! colspan="2" |— ! colspan="2" |— !39 !10 |- |[[FC Sevastopol-2|Sevastopol-2]] (īre) |2012—13 |Ukrainian Second League |2 |1 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |2 |1 |- | rowspan="3" |[[FC Sevastopol|Sevastopol]] (īre) |2012—13 |[[Ukrainas futbola 1. līga|Ukrainian First League]] |16 |1 |2 |0 | colspan="2" |— |18 |1 |- |2013—14 |[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainian Premier League]] |0 |0 |1 |0 | colspan="2" |— |1 |0 |- ! colspan="2" |Kopā !16 !1 !3 !0 ! colspan="2" |— !19 !1 |- | rowspan="4" |[[FC Zorya Luhansk|Zorya Luhansk]] (īre) |2013—14 |Ukrainian Premier League |8 |3 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |8 |3 |- |2014—15 |Ukrainian Premier League |23 |1 |5 |0 |4{{efn|Spēles [[UEFA Europa League]]|name=UEL}} |2 |32 |3 |- |2015—16 |Ukrainian Premier League |13 |3 |3 |0 |4{{efn|name=UEL}} |4 |20 |7 |- ! colspan="2" |Kopā !44 !7 !8 !0 !8 !6 !60 !13 |- | rowspan="5" |[[K.R.C. Genk|Genk]] |2015—16 |[[Beļģijas futbola Pro līga|Belgian Pro League]] |13 |0 |2 |0 | colspan="2" |— |15 |0 |- |2016—17 |Belgian Pro League |20 |5 |2 |1 |5{{efn|name=UEL}} |1 |27 |7 |- |2017—18 |Belgian Pro League |37 |5 |5 |2 | colspan="2" |— |42 |7 |- |2018—19 |Belgian Pro League |37 |13 |1 |0 |13{{efn|name=UEL}} |3 |51 |16 |- ! colspan="2" |Kopā !107 !23 !10 !3 !18 !4 !135 !30 |- | rowspan="5" |[[Atalanta BC|Atalanta]] |2019—20 |[[Serie A]] |34 |8 |1 |0 |9{{efn|Spēles [[UEFA Champions League]]|name=UCL}} |1 |44 |9 |- |2020—21 |Serie A |36 |8 |3 |2 |4{{efn|name=UCL}} |0 |43 |10 |- |2021—22 |Serie A |30 |6 |1 |0 |10{{efn|Piecas spēles un vieni vārti UEFA Čempionu līgā, piecas spēles un trīs vārti UEFA Eiropas līgā}} |4 |41 |10 |- |2022—23 |Serie A |15 |1 |0 |0 | colspan="2" |— |15 |1 |- ! colspan="2" |Kopā !115 !23 !5 !2 !23 !5 !143 !30 |- |[[Marseļas "Olympique"|Marseille]] (īre) |2022—23 |[[Ligue 1]] |20 |1 |3 |1 | colspan="2" |— |23 |2 |- |[[Genoa CFC|Genoa]] |2023—24{{efn|Daļa no šīs sezonas tika pavādīta īrē no Marseļas "Olympique"}} |Serie A |25 |3 |2 |0 | colspan="2" |— |27 |3 |- ! colspan="3" |Karjerā kopā !368 !69 !31 !6 !49 !15 !446 !90 |} {{notelist}} === Izlasē === {{updated|2024. gada 21. martā}}<ref name="European Football">{{tīmekļa atsauce |title=Ruslan Malinovskyi |url=https://eu-football.info/_player.php?id=29025 |website=eu-football.info |accessdate={{dat|2024|3|27||bez}}}}</ref><ref name="NFT">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.national-football-teams.com/player/58834/Ruslan_Malinovskyi.html|title=Malinovskyi, Ruslan|website=National Football Teams|access-date=14 October 2018}}</ref> {| class="wikitable" style="text-align:center" |+ !Izlase !Gads !Spēles !Vārti |- | rowspan="10" |{{Fb|Ukraina}} |2015 |3 |0 |- |2016 |0 |0 |- |2017 |5 |0 |- |2018 |10 |2 |- |2019 |9 |3 |- |2020 |5 |1 |- |2021 |13 |0 |- |2022 |6 |1 |- |2023 |6 |0 |- |2024 |1 |0 |- ! colspan="2" |Kopā !58 !7 |} : ''Atjaunots 2022. gada 11. jūnijā. Rezultāti, skatoties no Ukrainas izlases skatpunkta; vārtu kolonna parāda rezultātu pēc katriem Maļinovska gūtajiem vārtiem.''<ref name="European Football" /><ref name="NFT" /> {| class="wikitable sortable" |+ ! scope="col" |Nr. ! scope="col" |Datums ! scope="col" |Stadions ! scope="col" |Spēle izlasē ! scope="col" |Pretinieks ! scope="col" |Vārti ! scope="col" |Rezultāts ! scope="col" |Turnīrs |- | align="center" |1 |2018. gada 10. oktobris |[[Stadio Luigi Ferraris]], [[Dženova]], Itālija | align="center" |15 |{{fb|ITA}} | align="center" |1—1 | align="center" |1—1 |[[Draudzības spēle]] |- | align="center" |2 |2018. gada 16. oktobris |[[Apgabala sporta komplekss "Metalist"|Metalist Stadium]], [[Harkiva]], Ukraina | align="center" |16 |{{fb|CZE}} | align="center" |1—0 | align="center" |1—0 |[[2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga|2018.–19. gada UEFA Nāciju līga]] |- | align="center" |3 |2019. gada 7. septembris |[[LFF stadions]], [[Viļņa]], Lietuva | align="center" |23 | rowspan="3" |{{fb|LTU}} | align="center" |3—0 | align="center" |3—0 | rowspan="3" |[[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|UEFA Euro 2020 kvalifikācija]] |- | align="center" |4 | rowspan="2" |2019. gada 11. oktobris | rowspan="2" |Metalist Stadium, Harkiva, Ukraina | rowspan="2" align="center" |25 | align="center" |1—0 | rowspan="2" align="center" |2—0 |- | align="center" |5 | align="center" |2—0 |- | align="center" |6 |2020. gada 10. oktobris |[[Kijivas Olimpiskais stadions|Olympic Stadium]], [[Kijiva]], Ukraina | align="center" |31 |{{fb|GER}} | align="center" |1—2 | align="center" |1—2 |[[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020.–21. gada UEFA Nāciju līga]] |- | align="center" |7 |2022. gada 11. jūnijs |[[Stadion Miejski im. Władysława Króla|Stadion Miejski ŁKS]], [[Lodza]], Polija | align="center" |48 |{{fb|ARM}} | align="center" |1—0 | align="center" |3—0 |[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022.–23. gada UEFA Nāciju līga]] |} == Sasniegumi == '''Sevastopol''' * [[Ukrainas futbola Pirmā līga|Ukrainas Pirmā līga]]: 2012—13 '''Genk''' * [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līga]]: 2018—19 '''Atalanta''' * [[Coppa Italia]] finālists: 2020—21<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/57177748|title=Juve beat Atalanta to lift Coppa Italia|work=BBC Sport|access-date=2024-03-25|language=en}}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgas]] gada labākais jaunais spēlētājs: 2013—14 * ''[[KRC Genk]]'' sezonas labākais spēlētājs: 2018—19 * [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijas]] mēneša labākais spēlētājs: 2021. gada maijs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.legaseriea.it/en/press/news/info/ruslan-malinovskyi-mvp-of-may|title=RUSLAN MALINOVSKYI MVP OF MAY {{!}} News {{!}} Lega Serie A|website=web.archive.org|access-date=2024-03-27|date=2021-05-21|archive-date=2021-05-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20210521233423/https://www.legaseriea.it/en/press/news/info/ruslan-malinovskyi-mvp-of-may}}</ref> 2022. gada februāris<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.legaseriea.it/en/press/news/info/ruslan-malinovskyi-ea-sports-player-of-the-month-for-february-1|title=RUSLAN MALINOVSKYI EA SPORTS PLAYER OF THE MONTH FOR FEBRUARY {{!}} News {{!}} Lega Serie A|website=web.archive.org|access-date=2024-03-27|date=2022-03-11|archive-date=2022-03-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20220311125252/https://www.legaseriea.it/en/press/news/info/ruslan-malinovskyi-ea-sports-player-of-the-month-for-february-1}}</ref> * A sērijas mēneša vārtu guvums: 2022. gada februāris<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.legaseriea.it/en/press/news/info/ruslan-malinovskyi-wins-februarys-goal-of-the-month-presented-by-cryptocom|title=RUSLAN MALINOVSKYI WINS FEBRUARY'S GOAL OF THE MONTH PRESENTED BY CRYPTO.COM {{!}} News {{!}} Lega Serie A|website=web.archive.org|access-date=2024-03-27|date=2022-03-07|archive-date=2022-03-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20220307231146/https://www.legaseriea.it/en/press/news/info/ruslan-malinovskyi-wins-februarys-goal-of-the-month-presented-by-cryptocom}}</ref> * A sērijas labākais piespēlētājs: 2020—21<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.legaseriea.it/en/serie-a/statistics/NAssistVin|title=Assists Table {{!}} Lega Serie A|website=web.archive.org|access-date=2024-03-27|date=2021-10-17|archive-date=2021-10-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20211017211153/https://www.legaseriea.it/en/serie-a/statistics/NAssistVin}}</ref> * Ukrainas zelta talants: 2014 (U21) == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Ukrainas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Maļinovskis, Ruslans}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Ukrainas futbolisti]] [[Kategorija:KRC Genk spēlētāji]] [[Kategorija:Bergamo "Atalanta" spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Genoa C.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Žitomirā dzimušie]] [[Kategorija:Luhanskas "Zorya" spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] ipyyxiz60i6ecw0u4lx1qfn09ftgeu4 Preiļu konceptuālisti 0 460832 4458514 4447153 2026-04-24T18:49:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458514 wikitext text/x-wiki {{Operteātra infokaste | nosaukums = Preiļu konceptuālisti | orig_nosaukums = | attēls = Ekspozīcija_izstādē_ES_TEXT.jpg | attēla izmērs = | paraksts = Preiļu konceptuālistu ekspozīcija izstādē "ES_TEXT" (2022) | dibināšanas gads = {{dat|2016||bez}} | slēgšanas gads = | mājas lapa = }} '''Preiļu konceptuālisti''' ir [[Latvija]]s [[Dzejnieks|dzejnieku]] grupējums, kas pastāv no 2016. gada un nodarbojas ar laikmetīgo [[Dzeja|dzeju]]. == Vēsture == Interese par konceptuālo dzeju [[Latviešu dzeja|latviešu laikmetīgajā dzejā]] parādījās ap 21. gadsimta otrās desmitgades vidu. Šajā laikā parādījās atsevišķu krievu [[Konceptuālisms|konceptuālisma]] dzejas pārstāvju darbu [[Atdzejojums|atdzejojumi]] ([[Ļevs Rubinšteins]], [[Dmitrijs Prigovs]]); portāla "[[Satori (interneta žurnāls)|Satori]]" vasaras nometnēs notika konceptuālajai dzejai veltītas [[meistardarbnīca]]s, kurās tapušie teksti tika publicēti "Satori" izdevumos. Par Preiļu konceptuālisma grupējuma dibināšanas brīdi tiek uzskatīta 2016. gada vasara, kad grupa Rīgas dzejnieku devās uz [[Preiļi]]em tikties ar [[Einārs Pelšs|Eināru Pelšu]] un [[Andis Surgunts|Andi Surguntu]].<ref>[https://www.punctummagazine.lv/2016/08/23/sarkangalvite/ Sarkangalvīte]{{Novecojusi saite}}. Punctummagazine.lv.</ref> A. Surgunts aizveda grupu pie Alfabēta dzimtenes, kas, saskaņā ar konceptuālistu [[Mitoloģija|mitoloģiskajiem]] priekšstatiem, atrodas Preiļu pilsētas teritorijā un no kurienes pasaulē it kā izplatījusies [[rakstība]].<ref>[https://www.punctummagazine.lv/2020/01/17/poema-par-alfabeta-dzimteni/ Raimonds Ķirķis. Poēma par Alfabēta dzimteni.]{{Novecojusi saite}} Punctum, 2020, 17. janv.</ref> Šajā laikā izdoti vairāki [[Dzejoļu krājums|dzejoļu krājumi]], kas bija pilnīgi vai daļēji veltīti konceptuālajai dzejai: E. Pelša "Mīļākais tētis pasaulē" (2016), "Demon. Condom" (2017), "Rembo 2016" (2018), "Digi dīgi", "Janka" un "Gramota" (2020), [[Anna Auziņa|Annas Auziņas]] "Annas pūra govs" (2017), [[Aivars Madris|Aivara Madra]] "Zonas" (2019), [[Raimonds Ķirķis|Raimonda Ķirķa]] "Kartes" (2019), [[Elvīra Bloma|Elvīras Blomas]] "Izdzēstie attēli" (2020), [[Kārlis Vērdiņš|Kārļa Vērdiņa]] "Gatavā dzeja" (2020). 2019. gada 4. janvārī [[Rīga|Rīgā]], [[Raiņa un Aspazijas māja|Raiņa un Aspazijas mājā]] notika konceptuālās dzejas lasījumi "Preiļu konceptuālisma dzejas prezentācija".<ref>[https://satori.lv/event/preilu-konceptualisma-dzejas-prezentacija Preiļu konceptuālisma dzejas prezentācija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210614103800/https://satori.lv/event/preilu-konceptualisma-dzejas-prezentacija |date={{dat|2021|06|14||bez}} }}. Satori.lv.</ref> 2020. gada 4. maijā deviņi autori parakstīja Preiļu konceptuālisma manifestu, kas tapis, iedvesmojoties no kultūras projektu valodas un publicēts [[Antoloģija|antoloģijā]] "Manifests. No futūrisma līdz mūsdienām" (2021).<ref>Ostups, Artis (sast.). Manifests: no futūrisma līdz mūsdienām. Rīga: Neputns, 2021, 437.-439. lpp.</ref> 2020. gadā Somijā izdota Elvīras Blomas sastādītā latviešu laikmetīgās dzejas izlase "Ja aizmirsti savu vārdu", kurā iekļauti daudzi grupas dalībnieku tekstu atdzejojumi. 2021. gada 20. martā [[Latvijas Televīzija]]s raidījumu cikla "[[Literatūre]]" 3. sezonas ietvaros pirmizrādi piedzīvoja raidījums par E. Pelšu un A. Surguntu. 2021. gadā iznāca vēl divu autoru konceptuālās dzejas grāmatas: [[Krišjānis Zeļģis|Krišjāņa Zeļģa]] "Pieaugušie" un [[Andris Breže|Žebera]] "Ceļš pie patērētāja". Lai arī šie autori nav saistīti ar Preiļu grupējuma aktivitātēm, šajās grāmatās izmantoti līdzīgi [[Mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis|mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi]], piemēram, ''ready-made'' tehnika un [[parafrāze]]s par jau eksistējošiem tekstiem. 2022. gadā grupējuma darbu ekspozīcija iekļauta Leonarda Laganovska un Elitas Ansones kūrētajā izstādē "ES_TEXT" [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā]]. Ekspozīcija tika nominēta [[Purvīša balva]]i.<ref>[https://satori.lv/article/purvisa-balvai-nomine-stakli-spundi-un-preilu-konceptualistus Purvīša balvai nominē Stakli, Spundi un Preiļu konceptuālistus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220413083152/https://satori.lv/article/purvisa-balvai-nomine-stakli-spundi-un-preilu-konceptualistus |date={{dat|2022|04|13||bez}} }}. Satori, 2022. gada 13. aprīlī.</ref> 1. jūnijā [[Žaņa Lipkes memoriāls|Žaņa Lipkes muzejā]] notika grupas performance "Miera sarunas", kas veltīta cilvēka [[dehumanizācija]]i, kas norisinās kara apstākļos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.punctummagazine.lv/2022/05/12/punctum-festivala-centra-sogad-ukrainu-literatura/ |title=Punctum festivāla centrā šogad ukraiņu literatūra |access-date={{dat|2023|05|14||bez}} |archive-date={{dat|2023|05|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230514134608/https://www.punctummagazine.lv/2022/05/12/punctum-festivala-centra-sogad-ukrainu-literatura/ }}</ref> [[Attēls:Antoloģija EST.jpg|thumb|right|150px|Antoloģija igauņu valodā]] Šajā gadā notika arī [[Dokumentālā filma|dokumentālās filmas]] par E. Pelšu "[[Einaratīvs]]" uzņemšana, kurā piedalījās arī pārējie grupējuma dalībnieki (rež. Betija Zvejniece, "Vides filmu studija").<ref>[https://www.nkc.gov.lv/lv/jaunums/izveleti-dokumentalo-isfilmu-cikla-latvijas-kods-2022-gada-autori Izvēlēti dokumentālo īsfilmu cikla “Latvijas kods” 2022. gada autori]. Latvijas Nacionālais kino centrs, 2022, 11. februāris.</ref> Rudenī filma piedzīvoja [[Pirmizrāde|pirmizrādi]]. 2023. gada janvārī tika atklāts, ka filma saņēmusi sešas balvas "Lielais Kristaps" nominācijas.<ref>[https://satori.lv/article/pazinoti-liela-kristapa-nominanti-lideros Paziņoti Lielā Kristapa nominanti.]{{Novecojusi saite}} Satori.lv.</ref> 2024. gada aprīlī dzejnieka [[Contra]] atdzejojumā iznāk latviešu konceptuālistu dzejas antoloģija igauņu valodā "Alfabēta dzimtene", kurā līdzās deviņiem konceptuālistu grupas dalībniekiem iekļauti arī Žebera, Krišjāņa Zeļģa un[[Kirils Ēcis | Kirila Ēča]] konceptuālie teksti. Par antoloģijā iekļauto Annas Auziņas teksta "Apziņa" atdzejojumu Contra nominēts [[Augusts Sangs|Augusta Sanga]] atdzejas balvai.<ref>[https://kultuur.err.ee/1609449218/selgusid-august-sanga-luuletolke-auhinna-nominendid Selgusid August Sanga luuletõlke auhinna nominendid]. kultuur.err.ee.</ref> 2025. gada februārī antoloģija tiek atzīta par vienu no divdesmit piecām skaistākajām Igaunijas grāmatām aizvadītajā gadā.<ref>[https://kultuur.err.ee/1609598975/pildid-spetsialistid-valisid-valja-moodunud-aasta-kauneimad-raamatud Pildid: spetsialistid valisid välja möödunud aasta kauneimad raamatud]</ref> 2025. gada augustā Contra saņem Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodu balvu par antoloģijas atdzejošanu.<ref>[https://vm.ee/uudised/eesti-ja-lati-valisministeeriumite-keeleauhinna-palvis-tolkija-ja-luuletaja-margus-konnula Translator and poet Margus Konnula alias Contra received the Estonian and Latvian Foreign Ministries' Language Award]</ref> 2024. gada 2. aprīlī norisējusi performance "Salaspils novada bibliotēkas akreditācija", savukārt 10. maijā Tartu literatūras festivāla "Prima Vista" ietvaros Preiļu konceptuālisti rīko performanci "Grand Futurological Congress", kurā kā Eiropas kultūras galvaspilsēta tiek akreditēta Tartu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instagram.com/p/DH8n7W3sxgD/?img_index=4|title=Instagram|website=www.instagram.com|access-date=2025-11-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tartu2024.ee/en/programme-archive/grand-futurological-congress-preili-conceptualists-latvia/?event=88111|title=Grand Futurological Congress: Preiļi Conceptualists (Latvia)|website=Tartu 2024|access-date=2025-11-22|date=2024-06-19|language=en-GB}}</ref> 5. septembrī, Dzejas dienu ietvaros notika performance “Raiņa nākotnes cilvēks”, kuras ietvaros akreditēts Raiņa un Aspazijas muzejs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://memorialiemuzeji.lv/events/raina-nakotnes-cilveks/|title=Raiņa nākotnes cilvēks|website=Memoriālo Muzeju Apvienība|access-date=2025-11-21|date=2024-09-05|language=lv-LV}}</ref> 2025. gadā grupa piedalās mākslas izstādē "Atkalāčojums" [[Eduards Veidenbaums|Eduarda Veidenbauma]] muzejā "[[Kalāči]]" ar darbu "Patvērums" (kopā ar tekstilmākslinieci Reinu Semuli). Izstādes atklāšanā 25. maijā notika grupas performance "Pelnu gulta". 2025. gada 30. augustā kā daļa no "Dzejas nakts pārgājiena" notika performance "Dainu kalna akreditācija".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzejasdienas.com/programma/dzejas-nakts-pargajiens-2/|title=DZEJAS NAKTS PĀRGĀJIENS|website=Dzejas dienas|access-date=2025-11-21|language=lv}}</ref> 2025. gada 2. jūlijā, saistībā ar [[Artis Ostups|Arta Ostupa]] grupējuma pamešanu, Preiļu konceptuālisti izsludināja pieteikšanos uz dzejnieces/-ka vakanci grupējumā, savukārt 6. septembrī notika dzejas performance “Proves literārajam grupējumam “Preiļu konceptuālisti”". <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzejasdienas.com/programma/preilu-konceptualistu-performance/|title=Proves literārajam grupējumam "Preiļu konceptuālisti"|website=Dzejas dienas|access-date=2025-11-21|language=lv}}</ref> Performance, kurā tika apskatīta jauna biedra pieņemšanas iespēja, beidzās ar literārā grupējuma “Preiļu konceptuālisti” izjukšanu, tomēr grupējums 8. septembrī atkal apvienojās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://satori.lv/article/nesen-izjukusie-preilu-konceptualisti-aicina-uz-atkalapvienosanas-performanci|title=Nesen izjukušie "Preiļu konceptuālisti" aicina uz atkalapvienošanās performanci|website=satori.lv|access-date=2025-11-21|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2025. gada 21. novembrī, svinot [[Latvijas Republika|Latvijas Republikas]] dibināšanas 107. gadskārtu, Preiļu konceptuālisti ar Contras līdzdalību Tallinā rīkoja performanci "The Meta-Gala: A Celebration with the Preiļi Conceptualists & Contra", kuras laikā par ieguldījumu kultūras jomā tiek apbalvota Latvijas vēstniece Igaunijā Kristīne Našeniece. 2026. gada 14. februārī, pirmā Vientulības festivāla ietvaros, Preiļu konceptuālisti īstenoja performanci "VIENTULĪBAS akreditācija".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lidzstrava.com/blogs/news/tuvojas-vientulibas-festivals|title=Tuvojas Vientulības festivāls!|website=Strāva (biedrība "Līdzstrāva", 50008294741)|access-date=2026-02-24|date=2026-02-09|language=lv}}</ref> == Dalībnieki == * Anna Auziņa * Elvīra Bloma * Raimonds Ķirķis * Aivars Madris * Artis Ostups (2016–2025) * Einārs Pelšs * [[Ivars Šteinbergs]] * Kārlis Vērdiņš * [[Arvis Viguls]] == Ārējās saites == * [https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/21.03.2026-padoma-drikst-nelasit-saruna-par-konceptualo-literaturu-latvija.a639792/#4 Padomā, drīkst nelasīt! Saruna par konceptuālo literatūru Latvijā.] LSM.lv, 2026. gada 21. marts. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Literātu grupas]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] 8isy1p3qb4oufiqwsp8p3hplh0mwb6n Rīgas Ritmi 0 461440 4458811 4113185 2026-04-25T06:11:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458811 wikitext text/x-wiki <br />{{Mūzikas festivāla infokaste|nosaukums=Rīgas Ritmi|attēla_nosaukums=|attēla_izmērs=|attēla_apraksts=|norises_vieta=Rīga, Latvija|gadi=2001 – pašlaik|dibinātāji=Māris Briežkalns|žanrs=džezs, improvizētā un pasaules mūzika|mājaslapa=www.rigasritmi.lv|norises datumi=jūlijs}}'''Mūzikas festivāls Rīgas Ritmi''' ir viens no vadošajiem pasaules mūzikas un džeza festivāliem Baltijā, plaši pazīstams arī Eiropā un pasaulē. Festivāla skatuves katru gadu Rīgā pulcē gan pasaulē atzītus un apbalvotus māksliniekus, gan jaunus un vēl nedzirdētus mūzikas talantus. == Apraksts == Mūzikas [[festivāls]] „Rīgas Ritmi” ir viens no vadošajiem [[pasaules mūzika]]s un [[Džezs|džeza]] festivāliem Baltijā, plaši pazīstams arī [[Eiropa|Eiropā]] un pasaulē. Festivāla skatuves katra gada jūlijā [[Rīga|Rīgā]] pulcē gan pasaulē atzītus un apbalvotus māksliniekus, gan jaunus un vēl nedzirdētus mūzikas talantus. Viens no festivāla galvenajiem mērķiem ir izglītot – gan klausītājus, gan jaunos mūziķus, tāpēc festivāls piedāvā arī jam sessions, meistarklases un seminārus, kuru ietvaros pasaulslaveni mūziķi dalās savās zināšanās ar jaunajiem talantiem. Mūzikas festivāla „Rīgas Ritmi” idejas autors ir Māris Briežkalns, kurš ir arī festivāla mākslinieciskais vadītājs. Pateicoties savai radošajai darbībai, Māris Briežkalns par ieguldījumu Latvijas kultūrā apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]. 2020. gadā “Rīgas Ritmi” festivāls saņēmis<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/muzika/_rigas-ritmi-2020_-sanemis-eiropas-festivalu-kvalitates-zimi-_effe-label_-14241499|title=Rīgas ritmi 2020 saņēmis Eiropas festivālu kvalitātes zīmi EFFE Label|website=www.diena.lv|access-date=2020-06-03}}</ref> prestižo Eiropas festivālu kvalitātes zīmi “EFFE Label” par savu augstvērtīgo māksliniecisko programmu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bb.lv/statja/kuljtprosvet/2020/05/31/spustya-dva-desyatiletiya-evropa-priznala-ritmy-rigi|title=Спустя два десятилетия Европа признала ритмы Риги|website=bb.lv|access-date=2020-06-03|language=ru|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200603222718/https://bb.lv/statja/kuljtprosvet/2020/05/31/spustya-dva-desyatiletiya-evropa-priznala-ritmy-rigi|archivedate=2020-06-03}}</ref> un organizatoriskām kvalitātēm, kā arī nozīmību starptautiskajā apritē. Zīme saņemta arī 2021, 2022 un 2023. gadā. 2023. gadā džeza un mūsdienu mūzikas festivāls "Rīgas Ritmi" norisināsies no 5. līdz 8. jūlijam. == Vēsture == Divās desmitgadēs festivāls “Rīgas Ritmi” ir kļuvis par neatņemamu [[Latvija]]s [[kultūra]]s dzīves sastāvdaļu, ierakstot [[Rīga]]s vārdu pasaules un džeza mūzikas kultūras [[Tūrisms|tūrisma]] ceļvežos. Kopumā vairāk nekā 1000 [[Koncerts|koncertos]] 600 pasaules mūziķu sniegumu baudījuši vairāk nekā 200 tūkstoši apmeklētāju. Pateicoties festivālam, Rīgā viesojušies tādi mūzikas dižgari kā [[Bobijs Makferins|Bobby McFerrin]], Pat Metheny, Diane Reeves, Take 6, Lizz Wright, Richard Bona, BBC Big Band, Avishai Cohen, Patti Austin, Scott Hamilton, Freddy Cole, Yellowjackets, Victor Wooten, Buika, Astillero, Jojo Mayer, Medeski Martin & Wood, Robert Glasper, Diane Schuur un daudzi citi. 2011. gada pavasarī festivāls RĪGAS RITMI īstenoja prezentācijas tūri [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. Rīgas Ritmi Allstars Māra Briežkalna kvintets sniedza koncertu un interviju sēriju ASV austrumkrastā - [[Vašingtona|Vašingtonā]], [[Filadelfija|Filadelfijā]] un [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Tūres kulminācija bija ansambļa debija pasaulē pazīstamajā džeza klubā Blue Note, Ņujorkā – šī bija pirmā reize, kad Latvijas mākslinieki uzstājas uz prestižās Blue Note skatuves.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bluenote.net/newyork/schedule/moreinfo.cgi?id=8894|title=Blue Note NYU & NYFA Present THE RIGAS RITMI FESTIVAL ALL-STARS featuring BRIAN LYNCH & CHRIS POTTER - 2011-05-16|website=www.bluenote.net|access-date=2020-06-03|language=en|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110505110117/http://www.bluenote.net/newyork/schedule/moreinfo.cgi?id=8894|archivedate=2011-05-05}}</ref> Programma tika īstenota sadarbībā ar [[Ņujorkas Universitāte|Ņujorkas Universitāti]] (New York University NYU) un Ņujorkas Mākslas fondu (New York Foundation for the Arts NYFA), kā arī Latvijas vēstniecību ASV. Latviešu māksliniekiem pirmo reizi bija iespēja atskaņot [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] savu mūzikas projektu – latviešu komponistu mūzikas apkopojumu „Latvian Evergreens”. Savukārt 2015. gadā Rīgas Ritmi Allstars – Māra Briežkalna kvintets un [[Laima Jansone|Laimas Jansones]] trio sniedza koncertus [[Brisele|Briselē]], koncertzālē "Flagey". Koncerti notika Brussels Jazz Festival un Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē kultūras programmas ietvaros. == Koncertvietas == * Rīgas Doma dārzs * Radisson Blu Latvija * [[Rīgas Kongresu nams]] * [[Latvijas Nacionālā bibliotēka]] * [[Latvijas Radio]] 1. studija * Klubs Kaļķu Vārti * [[VEF Kultūras pils]] * Kinoteātris [[Splendid Palace]] * Mūzikas nams Daile * Trompete Taproom * Atpūtas parks Egle * [[Origo]] laukums * un citas == Mākslinieki == {| class="wikitable" |+ !Gads !Mākslinieki |- |2001 |Flying Pickets, Beth Gottlieb, Danny Gottlieb, Lee Gibson, Ivars Galenieks, Steve Waterman, Baltic Percussion Band, Bo Stief, Keiko McNamara Trio, Nora Sarmoria, [[Olga Pīrāgs]] Quartet, Kenyi Yoshiura |- |2002 |Cecile Verny Quartet, Frans van der Hoeven, Mike del Ferro, Norma Winstone, Phil Maturano, Scott Stroman, Time After Time, New York Voices, Jazz Brothers, Stockholm Petit Jazz Band, Rīga Saxophone Quartet, Take 6, Saskia Laroo, Swingtime Band, Eduards Raubiško Jazztet, Boogie Woogie Trio, The Angelique Sextet, Ted Curson, Baltic Percussion Band feat F.Maturano |- |2003 |Alex Wilson, Undertango, Paul Jackson Jr, Abe Laboriel, Dj Daddy Lahari, Patti Austin feat BBC Big Band, The Gold Company, Boris Gammer, Jiggs Wigham, [[Gunārs Rozenbergs]], Kuba, Maraca & Otra Vision, Dj Master Fatman, Afonso Correa, [[Eduards Raubiško]] Jazztet, [[Uldis Stabulnieks]], Rupert Huber, Tosca, Time After Time, Shady Brass Q, Ted Curson, Pori Jazz Quartet, Ryo Kavasaki Quartet, Apple Tea, RM Band & [[Jolanta Gulbe-Paškeviča|Jolanta Gulbe]], Richard Bona Band |- |2004 |Antti Sarpila, Malia, Putte Wickman & [[Liepaja Big Band]], Brian Melvin, Antonio Forcione Quartet, Jazz Jamaica, Juliet Roberts, Gary Crosby Nu Trops, Mark Isaacs, Rigas Ritmi Big Band, Peter Herbolzheimer, Sony Jazz Stage Show, Earth, Wind & Fire Experience, Pierre Dorge & New Jungle Orchestra, Raivo Tafenau Band, Sergio Bastos, The Auratones, Randal Corsen Quartet, Stockholm Classic Jazz Band |- |2005 |Rigmor Gustafsson Quartet, Richard Bona, Joey DeFrancesco Trio, James Morrison & Rigas Ritmi Big Band, Septeto Nacional, Bill Bruford, M Pact, Bossa Eletrica, Mandy Gaines Quartet, Sabine Reimer & Markus Setzer, Duane Davis, Zonzee, Geografix, Viktoria Tolstoy, Jazz'n'Tank, La Compagnie des Musiques a Ouir, [https://web.archive.org/web/20200603222455/https://www.sofiarubina.eu/ Sofia Rubina], Ted Curson Jamsession, Genesis Voices, Poriginal Quartet, Aelita |- |2006 |Airto Moreira, Bianca Morales, Bugge Wesseltoft, Daniel Pipi Piazzolla, Dianne Reeves, Dominique Eade, Greg Hutchinson, Latin Groove Orquestra, Omar Sosa Trio, Yasmin Levy, Vocal Group Cosmos, Cruise Control, GG Choir, Dhafer Youssef, NATO Big Band, Nguyen Le, Nordic Sounds & Villu Veski, Silvana Malta Group, Jazz Within, [[Laimis Rācenājs]] Orchestra, Peter Martin, Reuben Rodgers, Pori Jazz Quartet, Rivertribe, La Crevette dAcier |- |2007 |Grand Six, Magic Malik Orchestra, Cecile Verny, Soultrain Jam Session, NBS Sax Quartet, [[Andris Ērglis]] & Sony Jazz Orchestra, Coco Mbassi Vocal Project, Musica Brass, Djabe, Finnish / Latvian All Stars, Kristina Svolkinaite, Domas Aleksa & D'Orange, Twin Town, Silvesteri Orkesteri, Freddy Cole Quartet, Otis Taylor, Coco Mbassi, Farmers Market, Horacio "el Negro" Hernandez, Italuba, Yellowjackets |- |2008 |Victor Wooten Band, Scott Hamilton Quartet, Eumir Deodato & Rigas Ritmi Big Band, Kate McGarry, Dresser/Tarasov/Ochs, Sellam & Renee African Project, Lauren Field, SSO Sax Quartet, Goldberg Dixie, Catapults and Parachutes, Riga-Pori All Stars feat. Paulina Pohjolainen, Sonic Steel, Emil Bovbjerg 7tet, The Best of Sony Jazz Stage, John Riley, City Jazz Big Band, Avishai Cohen Trio, Lura, [[Framest]] |- |2009 |Markus Stockhausen, Chagas & O'Higgins Band, Yamandu Costa, Maria Joao & Mario Laginha, Eldar, Vinx, Grace Kelly, Marilyn Mazur, [[Raimonds Pauls]], Ted Curson Jazztet, Soul E-Motion, [[Very Cool People]], CJBB & Mats Holmquist, Buiķis & Fedotovs, GG Choir feat. J.M. Taylor, Dave O'Higgins |- |2010 |Cristina Branco, Take 6, Print, Gerald Clayton Trio, Sashird Lao, Antonio Forcione, Bill Evans & Robben Ford, Sebastian Schunke, Olvido Ruiz, Māris Briežkalns Quintet, Zimbabw, Silvesteri Orkesteri, [[PeR]], [[Juris Upatnieks|Upatnieks]], Petrauskis & Zaļupe, Dainius Palauskas Group, RGE feat. [[Jolanta Gulbe-Paškeviča|Jolanta Gulbe]], [[Framest]], [[Jelgava Big Band]], [[Kristaps Vanadziņš]] Trio, Domas Aleksa & [https://web.archive.org/web/20200603222455/https://www.sofiarubina.eu/ Sofia Rubina], Line Up Quartet, DP Trio, [[Viktors Ritovs]] Band, City Jazz Big Band feat. [[Aija Andrejeva|Aisha]] |- |2011 |Alfredo Rodriguez, Bobby McFerrin, Vadim Eilenkrig Quintet, European Jazz Orchestra, Hamleto Stamato Quintet, Omar Puente Band, Trio Chaud, Carmen Souza, Emile Parisien Quartet, Les Voice Messengers, Alex Wilson Salsa Orchestra, Till Bronner, Beady Belle, Francesco Cafiso, Das Kapital, Eduardo Niebla, Philip Hamilton, [[Diāna Pīrāgs]], Kestutis Vaiginis & Mirage Octet, Chicago Children’s Choir |- |2012 |Hiromi, Slixs, Lizz Wright, Christian McBride Trio, Antonio Ciacca Quintet, Rudresh Mahanthappa, Nils Wogram Nostalgia Trio, François Corneloup, Kurt Elling, Youn Sun Nah, Canvas Roussel, Josef Vejvoda Trio, North By Northeast, [[Intars Busulis]], Carl Winther Trio, [[Riga Jazz Voices]], [[Laima Jansone]], [https://web.archive.org/web/20200603222455/https://www.sofiarubina.eu/ Sofia Rubina], Marc Ducret, Nikolaj Bentzon & Signe Jensen, Dominique Eade, [[Latvijas Radio Bigbends]], Buika |- |2013 |A.Spell, Butterscotch, Daniel Cacija, Dominion Man, [[Evilena Protektore]], K.Trio, [[Laima Jansone]], [[Artis Orubs]], [[Andris Grunte]], Jojo Mayer, Luca Ciarla Quartet, Medeski Martin & Wood, New York Voices, Ori Dakari, Robert Glasper Experiment, Andreas Varady, Andromeda Mega Express Orchestra, Diane Schuur, Dynamic Groove Society, Frank / Pashkevich Experience, Somi, [[Latvijas Radio Bigbends]], Laura Budreckyte, Maris Briezkalns Quintet, Naturally 7, Ocean Versus Daughter, Riga Jazz Quartet, Roberta Gambarini |- |2014 |Albare, Daniele Di Bonaventura, Edmar Castaneda, [[Inga Bērziņa|Ingas Bērziņas]] kvintets, Jeff Lorber Fusion, [[Kristīne Prauliņa]], Mike Dawes, Pat Metheny Unity Group, Randy Brecker, Rachel Claudio, Sapņu Komanda, Smooth Band ft. [[Diāna Pīrāgs]], China Moses, Dobrek Bistro, Gunu's Thang, James Morrison, Jonathan Kreisberg Quartet, [[Latvijas Radio bigbends]], [[Oskars Račevskis]] Trio, RM5, Riga Jazz Quartet, [[Rūta Dūduma]], Susana Sawoff Trio, Yasmin Levy |- |2015 |Antonio Sanchez & Migration, Ester Rada, Zingaros, Allan Harris & [[Latvian Radio Bigband]], Raul Midon, Caecelie Norby & Lars Danielsson, SOIL, Catalyst, Jāņa Ruņģa Klātbūtne, [[Kristīne Prauliņa]] & Friends, DAGAMBA, [[Daumants Kalniņš (dziedātājs)|Daumants Kalniņš]] 5tet, [[Laima Jansone]] & [[Raimonds Tiguls]], Reis / Demuth / Wiltgen, Christian Scott, Paolo Fresu & Daniele Di Bonaventura, Bugge N Friends, VEIN feat. Greg Osby, [[Rick Feds]] & Friends, Spencer, Manley, Feds, [[Ralfs Eilands]] un [[PeR]], Riga Jazz Presents, Cyrille Aimee, [[Sus Dungo]], Ramon Valle, Malene Kjaergaard, Bunch of Gentlemen |- |2016 |James Morrison & [[Latvijas Radio Bigbends]], Justin Kauflin, Vincent Peirani & Emile Parisien, Liz Rosa, Camila Meza, Māra Briežkalna kvintets, Alaska Dreamers, Cissokho - Brönnimann - Hason, The Brag Pack, [[Evilena Protektore]], José James, Lionel Loueke, Dianne Reeves, Derek Brown, Caina Cavalcante & Michael Pipoquinha, Yilian Cañizares, Paris Combo, China Moses & [[Latvijas Radio Bigbends]], Kārlis Vanags, Liz & Francois ft [[Latvian Radio Big Band]], [[Jazzatomy]], [[Ainavisti]], Bill Laurance, Kristin Asbjørnsen |- |2017 |Yamandu Costa, Ruthie Foster & [[Latvian Radio Bigband]], John Beasley, Allan Harris, Magda Giannikou, [[Elīza Baķe]], Riga Jazz Quartet, Polina Tarasenko, The Sound Village, [[Kristīne Prauliņa]], 4tet, Dominykas Vyšniauskas | Jam Session, Sinne Eeg, Electro Deluxe, Daymé Arocena, Simone Zanchini, [[Dināra Rudāne]], EQ3, [[Magnuss Bauģis]], [[The Coco'nuts]], [[Framest]], [[Dāvis Jurka]] | Jam Session, [[Laura Rozenberga]] | Jam Session |- |2018 |Salvador Sobral, Phronesis, Ana Carla Maza, David Helbock's Random/Control, Richard Bona & [[Latvijas Radio bigbends]], Caloe & Clement Simon, Shenel Johns & [[Latvijas Radio bigbends]], Tasiya & Sammy Lukas, Alfredo Rodriguez Trio, Gregory Boyd, Riga Jazz 4tet ft Shenel Johns, Sabor Latino LT, Beady Belle, Joscho Stephan Trio, Adam Ben Ezra, Hejira, Verneri Pohjola Overdriven, Macats/Hasselberg/Mofjell |- |2019 |Judith Hill, A Bu, Jamison Ross, Freedoms Trio, Federico Milone, Jonah Nilsson, Jon Cleary, Kristina Kovalyova, Paloma Pradal, [[Una Stade]], Roosevelt Collier, Riga Jazz Stage All Stars, Tianchang Combo, Tianchang Band, Titoks, Charlie Hunter & Lucy Woodward, [[The Coco'nuts]], [[Agita Rando]] Trio, Accent, [[Radio Trio]] |- |2020 |Rihards Lībietis Orchestra, Raimonds Pauls Trio, Ralf Schmid, Judyta Pisarczyk & Atis Andersons Quartet, Very Cool People, Una Stade 5tet, Reinis Jaunais, Edgars Cīrulis Quartet, Dināra Rudāne 5tet, Aija Andrejeva ft Very Cool People, Tuomo Uusitalo Trio, Riga Jazz Stage Talents, Rūta Dūduma          |- |2021 |Roberto Fonseca, Insomnia, Raimonds Pauls, Krists Saržants, Rihards Lībietis Orchestra, Matīss Čudars Trio, R. Macats 4tet, Riga Jazz Allstars ft Viktors Ritovs, Bokante, Vyšniauskas/Čudars/Poišs/Arutyunyan, Kristaps Vanadziņš Trio,  klausies,                 Shinkarenko Jazz 4N ft Neda, Gatis Breijers 6tet, Tuomo Uusitalo Trio, Antonio Lizana, Kristaps Vanadziņš & Friends, Ivars Arutyunyan Quartet, Jānis Ruņģis, Liudas Mockunas / Arvydas Kazlauskas, Miķelis Dzenuška & Uzvaras bulvāris  |- |2022 |XY Quartet, Ayom, Richard Bona & Alfredo Rodriguez Trio, Clark Beckham, Modern Standards Supergroup, Domo Branch Trio, Valentina Fin, Atis Andersons Organ Trio, Ieva Saliete, Filippo Ieraci, Daniele Mammarella ft. Reinis Jaunais, Xantone Blacq, Lupa, Rita Payes, Very Cool People ft. Paula Saija, AG Trio, Psychosis Amoralis                        |- |2023 |Raimonds Pauls & Sinfonietta Rīga, Charles Pasi, Jacob Gurevitsch, Yilian Cañizares, Kārlis Auziņš Trio, M.A.S.A., Jason Hunter Baltic Quartet, Miķelis Dzenuška & Uzvaras Bulvāris, Santa Šillere & Andris Grunte Trio, Monta Tupčijenko Group. |} == Ārējās saites == * [https://www.rigasritmi.lv/lv/sakums Oficiālā festivāla mājaslapa] * [https://jazztimes.com/reviews/live/rigas-ritmi-festival-reviewed/ Rīgas Ritmi festivāla apskats JazzTimes žurnālā] * [https://www.allaboutjazz.com/rigas-ritmi-2017-by-bruce-lindsay.php Rīgas Ritmi festivāla apskats AllAboutJazz portālā] * [https://www.jazzwise.com/other/article/the-cerebral-meets-the-popular-at-the-rigas-ritmi-festival-in-latvia Rīgas Ritmi festivāla apskats JazzWise žurnālā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200603222723/https://www.jazzwise.com/other/article/the-cerebral-meets-the-popular-at-the-rigas-ritmi-festival-in-latvia |date={{dat|2020|06|03||bez}} }} * [http://www.1tv.lv/news/6446-festival-ritmy-rigi.html Pirmais Baltijas kanāls par festivālu Rīgas Ritmi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200603222759/http://www.1tv.lv/news/6446-festival-ritmy-rigi.html |date={{dat|2020|06|03||bez}} }} * [https://jazzin.lv/issues/i-13/divas-atskirigas-rigas-ritmu-pasaules/ Recenzija uz Rīgas Ritmi festivāla koncertiem JAZZin Latvijas elektroniskajā džeza žurnālā] * [https://www.facebook.com/watch/live/?v=713733185748839&ref=watch_permalink Māris Briežkalns par Rīgas Ritmiem raidījumā "JAZZin Muzikālās piezīmes"] * [https://www.jazz.ru/mag/265/riga.htm Рижские Ритмы 2004 žurnālā Jazz.ru] * [https://www.youtube.com/watch?v=sXEdHL3uFTg&feature=player_embedded&list=UUddGP6MeNy-zl7mqyEAuATQ Satori saruna ar Medeski Martin & Wood] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas mūzikas festivāli]] nb79v1v0h4om0se4pbua14px11byqui Aizkraukles novads 0 462541 4458411 4408388 2026-04-24T13:23:47Z Lasks 38532 /* Ievērojami novadnieki */ 4458411 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gadā|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Aizkraukles novads (2001—2021)}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Aizkraukles novads | karte = Aizkraukles novads karte 2021.png | karte2 = Aizkraukles novads 2021.png | karte2_apraksts = Aizkraukles novads | ģerboņa_attēls = Aizkraukles novads COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Aizkraukles novada ģerbonis | karoga_attēls = Aizkraukle novads karogs.png | karoga_nosaukums =Aizkraukles novada karogs | centrs = Aizkraukle | mērs = [[Leons Līdums]] | mērs_partija = [[Vidzemes partija]]/[[Latvijas attīstībai|LA]] | mērs_gads = 2021 - ''pašlaik'' | platība = 2274,3 | iedzīvotāji = 28773 | iedzīvotāji_gads = 2023 | blīvums = {{#expr: 29367/ 2274.3 round 1}} | izveidots = 2021 | mājaslapa = http://www.aizkraukle.lv/lv/ }} '''Aizkraukles novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienots [[Aizkraukles novads (2001—2021)|Aizkraukles novads]], [[Jaunjelgavas novads]], [[Kokneses novads]], [[Neretas novads]], [[Pļaviņu novads]] un [[Skrīveru novads]]. Robežojas ar [[Bauskas novads|Bauskas novadu]] rietumos, [[Ogres novads|Ogres novadu]] rietumos un ziemeļos, [[Madonas novads|Madonas novadu]] ziemeļos, [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novadu]] austrumos un [[Lietuva]]s [[Paņevežas apriņķis|Paņevežas apriņķi]] dienvidos. Novada centrs atrodas [[Aizkraukle]]s [[pilsēta|pilsētā]]. Novads apvieno lielāko daļu pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā [[Aizkraukles rajons|Aizkraukles rajona]] teritoriālo vienību, izņemot [[Kurmenes pagasts|Kurmenes pagastu]] un [[Valles pagasts|Valles pagastu]]. == Teritoriālais iedalījums == Aizkraukles novadā kopumā ietilpst 18 pagasti un 4 pilsētas, kuru pārvalde deleģēta 4 apvienībām, izņemot [[Aizkraukle|Aizkraukles pilsētu]], [[Aizkraukles pagasts|Aizkraukles pagastu]] (Aizkraukles pagasta pakalpojumu centrs) un [[Skrīveru pagasts|Skrīveru pagastu]] (Skrīveru pagasta pārvalde):<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aizkraukle.lv/lv/apvienibu-parvaldes|title=Apvienību pārvaldes|website=Aizkraukles novads|access-date=2024-11-25|language=lv}}</ref> {| class="wikitable sortable" |+ !Apvienība !Centrs !apvienībā ietilpstošās vienības !iedzīvotāju skaits !platība, km<sup>2</sup> |- |'''Jaunjelgavas apvienība''' |[[Jaunjelgava]] |[[Daudzeses pagasts]], [[Jaunjelgava|Jaunjelgavas pilsēta]], [[Jaunjelgavas pagasts]], [[Seces pagasts]], [[Sērenes pagasts]], [[Staburaga pagasts]], [[Sunākstes pagasts]] |4959 |684,6 |- |'''Kokneses apvienība''' |[[Koknese]] |[[Bebru pagasts]], [[Iršu pagasts]], [[Koknese|Kokneses pilsēta]], [[Kokneses pagasts]] |4938 |360,8 |- |'''Neretas apvienība''' |[[Nereta]] |[[Mazzalves pagasts]], [[Neretas pagasts]], [[Pilskalnes pagasts (Aizkraukles novads)|Pilskalnes pagasts]], [[Zalves pagasts]] |3059 |645,1 |- |'''Pļaviņu apvienība''' |[[Pļaviņas]] |[[Aiviekstes pagasts]], [[Klintaines pagasts]], [[Pļaviņas|Pļaviņu pilsēta]], [[Vietalvas pagasts]] |4545 |376,0 |} === Vidzemes vēsturiskajā zemē === Vidzemē ietilpst novada daļa Daugavas labajā krastā: [[Aiviekstes pagasts]] (daļēji), [[Aizkraukles pagasts]], [[Aizkraukles pilsēta]]s daļa Daugavas labajā krastā, [[Bebru pagasts]], [[Iršu pagasts]], [[Klintaines pagasts]], [[Kokneses pagasts]], [[Kokneses pilsēta]], [[Pļaviņu pilsēta]] (daļēji), [[Skrīveru pagasts]], [[Vietalvas pagasts]]. === Sēlijas vēsturiskajā zemē === Sēlijā ietilpst novada daļa Daugavas kreisajā krastā: [[Aizkraukle]]s pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā, [[Daudzeses pagasts]], [[Jaunjelgavas pagasts]], [[Jaunjelgava]]s pilsēta, [[Mazzalves pagasts]], [[Neretas pagasts]], [[Pilskalnes pagasts (Neretas novads)|Pilskalnes pagasts]], [[Seces pagasts]], [[Sērenes pagasts]], [[Staburaga pagasts]], [[Sunākstes pagasts]], [[Zalves pagasts]]. === Latgales vesturiskajā zemē === Latgalē ietilpst novada daļa Aiviekstes labajā krastā: [[Aiviekstes pagasts]] (daļēji) un [[Pļaviņu pilsēta]] (daļēji). == Daba == [[Attēls:Plavinu HES.JPG|thumb|250px|Pļaviņu HES]] Rajons atrodas galvenokārt līdzenā vai lēzeni paugurainā apvidū, ziemeļos [[Vidzemes Centrālā augstiene|Vidzemes Centrālās augstienes]] dienvidu mala ar 208 m augsto [[Birznieku kalns|Birznieku kalnu]] pie [[Vietalva]]s. Izrakteņi — [[dolomīts]], [[grants]], [[kūdra]]. Vidējā temperatūra: -6,5 ° C janvārī, + 17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650–700 mm gadā.<ref name="LPE">{{LPE|9|320}}</ref> Meži 52%, purvi 2% teritorijas. Nozīmīgākie aizsargājamie dabas un vēstures objekti: Daugavas ieleja lejpus Pļaviņu hidroelektrostacijas, dendrārijs Skrīveros, pilsdrupas Koknesē.<ref name="LPE" /> === Upes === Daugavas baseinā — [[Daugava]], [[Aiviekste]], [[Pērse]], [[Dīvaja]]. Lielupes baseinā — [[Viesīte (upe)|Viesīte]], [[Iecava (upe)|Iecava]], [[Dienvidsusēja]]. === Ūdenstilpes === Lielākie ezeri: [[Odzes ezers]] 2,69 km², [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]] 32,4 km². == Vēsture == {{Nepilnīga nodaļa}} == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|39990 |1959|40085 |1967|42283 |1979|39512 |1989|42202 |2000|40151 |2011|33493 |2021|29118 |2024|28618 }} === Apdzīvotās vietas === {{pamatraksts|Aizkraukles novada ciemu uzskaitījums}} {| class="wikitable sortable" |+Aizkraukles novadā 15 apdzīvotākās vietas (pilsētas vai ciemi). !Nr. !Nosaukums !Statuss !Pagasti !2000 !2011 !2018 !2025 |- | 1. | '''[[Aizkraukle]]''' | Pilsēta (Novada centrs) | — | 9268 | 7897 | 6990 | 7090 |- | 2. | '''[[Pļaviņas]]''' | Pilsēta | — | 4127 | 3422 | 3022 | 2937 |- | 3. | '''[[Koknese]]''' | Pilsēta | — | 2958 | 2716 | 2483 | 2538 |- | 4. | [[Skrīveri]] | Ciems | [[Skrīveru pagasts|Skrīveru]] | 2681 | 2516 | 2281 | 2354 |- | 5. | '''[[Jaunjelgava]]''' | Pilsēta | — | 2323 | 2042 | 1794 | 1803 |- | 6. | [[Nereta]] | Ciems | [[Neretas pagasts|Neretas]] | 1435 | 1213 | 1025 | 947 |- | 7. | [[Daudzeva]] | Ciems | [[Daudzevas pagasts|Daudzevas]] | 709 | 655 | 567 | 582 |- | 8. | [[Vecbebri]] | Ciems | [[Bebru pagasts|Bebru]] | 659 | 535 | 475 | 560 |- | 9. | [[Zemkopības institūts (ciems)|Zemkopības institūts]] | Ciems | [[Skrīveru pagasts|Skrīveru]] | 418 | 385 | 370 | 365 |- | 10. | [[Aizkraukle (ciems)]] | Ciems | [[Aizkraukles pagasts|Aizkraukles]] | 468 | 420 | 384 | 351 |- | 11. | [[Sece]] | Ciems | [[Seces pagasts|Seces]] | 425 | 400 | 357 | 326 |- | 12. | [[Ērberģe]] | Ciems | [[Mazzalves pagasts|Mazzalves]] | 434 | 356 | 301 | 308 |- | 13. | [[Irši (ciems)|Irši]] | Ciems | [[Iršu pagasts|Iršu]] | 426 | 332 | 330 | 306 |- | 14. | [[Sērene]] | Ciems | [[Sērenes pagasts|Sērenes]] | 295 | 268 | 226 | 256 |- | 15. | [[Bormaņi (Kokneses pagasts)|Bormaņi]] | Ciems | [[Kokneses pagasts]] | 222 | 168 | 158 | 151 |} === Etniskais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Aizkraukles novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/ |title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023 |access-date=19.11.2023 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (23 178) |green|80.1}} {{bar percent|[[Latvijas krievi|krievi]] (3260) |red|11.3}} {{bar percent|[[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]] (613) |black|2.1}} {{bar percent|[[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]] (540) |yellow|1.9}} {{bar percent|[[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]] (506) |blue|1.7}} {{bar percent|[[Latvijas poļi|poļi]] (336) |pink|1.2}} {{bar percent|[[Latvijas čigāni|čigāni]] (69) |violet|0.2}} {{bar percent|[[Latvijas igauņi|igauņi]] (15) |purple|0.1}} {{bar percent|[[Latvijas ebreji|ebreji]] (5) |orange|0.0}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (428) |grey|1.5}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{pamatraksts|Aizkraukles novada dome}} {{pamatraksts|2021. gada Aizkraukles novada domes vēlēšanas}} Pašvaldības lēmējvaras funkcijas nodrošina novada iedzīvotāju ievēlēta dome 19 deputātu sastāvā. Kopš 2010. gada domes priekšsēdētājs ir [[Leons Līdums]]. Domes darbs tiek organizēts pastāvīgo komiteju un domes sēdēs. Atbilstoši pašvaldības darbības jomām, dome no deputātu vidus ir izveidojusi trīs pastāvīgās komitejas – Finanšu un tautsaimniecības jautājumu komiteja, Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteja un Sociālo jautājumu komiteja. {| class="wikitable" |+ !Partijas !Balsu skaits !% !Vietas |- | [[Latvijas attīstībai]], [[Vidzemes partija]] | align="center" | 3459 | align="center" | 44,85 | align="center" | 10 |- | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | align="center" | 1579 | align="center" | 20,47 | align="center" | 4 |- | [[Apvienība Iedzīvotāji]] | align="center" | 693 | align="center" | 8,99 | align="center" | 2 |- | [[Jaunā Vienotība]] | align="center" | 584 | align="center" | 7,57 | align="center" | 2 |- | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | align="center" | 438 | align="center" | 5,68 | align="center" | 1 |} == Saimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} === Transports === <gallery> Skrīveru stacija 2021 (2).jpg|Skrīveru stacija Aizkraukles stacija 2021 (2).jpg|Aizkraukles stacija Kokneses stacija 2021.jpg|Kokneses stacija Pļaviņu stacija 2021.jpg|Pļaviņu stacija </gallery> Aizkraukles novadu šķērso vairāki dažādu nozīmju autoceļi. Vienīgais galvenais autoceļš, kas iet cauri Aizkraukles novadam ir {{A ceļš|6}} (Rīga—Daugavpils—Krāslava—Baltkrievijas robeža (Pāternieki)). Tāpat, novadu šķērso arī vairāki reģionālās nozīmes autoceļi — {{P ceļš|32}} (Augšlīgatne—Skrīveri), {{P ceļš|37}} (Pļaviņas (Gostiņi)—Madona—Gulbene), {{P ceļš|73}} (Vecumnieki—Nereta—Subate), {{P ceļš|75}} (Jēkabpils—Lietuvas robeža (Nereta)), {{P ceļš|76}} (Aizkraukle—Jēkabpils), {{P ceļš|78}} (Pļaviņas—Ērgļi), {{P ceļš|79}} (Koknese—Ērgļi), {{P ceļš|80}} (Tīnūži—Koknese), {{P ceļš|86}} (Sērene—Kalnieši) un {{P ceļš|87}} (Bauska—Aizkraukle). Novadu šķērso arī [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils]]. Aizkraukles novada teritojā Rīgas—Daugavpils dzelzceļa līnija no [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas]] līdz [[Aizkraukle (stacija)|Aizkraukles stacijai]] ir elektrificēta, savukārt, no Aizkraukles stacijas virzienā uz Daugavpili kursē dīzeļvilcieni. Aizkraukles novada teritorijā atrodas četras dzelzceļa stacijas — [[Skrīveri (stacija)|Skrīveri]], [[Aizkraukle (stacija)|Aizkraukle]], [[Koknese (stacija)|Koknese]] un [[Pļaviņas (stacija)|Pļaviņas]]. No Pļaviņu stacijas atzarojas [[dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene]]. == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} Aizkraukles novadā darbojas 7 vidusskolas, 5 pamatskolas, 1 profesionālās vidējās izglītības iestāde un 12 pirmskolas izglītības iestādes: === Vidējās izglītības iestādes === * [[Aizkraukles novada vidusskola]] * [[Aizkraukles Profesionālā vidusskola]] * [[Jaunjelgavas vidusskola]] * [[Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskola]] * [[Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola]] * [[Pļaviņu vidusskola]] * [[Andreja Upīša Skrīveru vidusskola]] === Pamatskolas === * [[Bebru pamatskola]] * [[Daudzeses pamatskola]] * [[Kokneses pamatskola - attīstības centrs]] * [[Mazzalves pamatskola]] * [[Seces pagasta pamatskola]] === Pirmskolas izglītības iestādes === * Aizkraukles pirmsskolas izglītības iestāde "Auseklītis" * Aizkraukles pirmsskolas izglītības iestāde "Saulīte" * Aizkraukles pirmsskolas izglītības iestāde "Zīlīte" * Bebru pirmsskolas izglītības iestāde "Bitīte" * Daudzeses pirmsskolas izglītības iestāde "Čiekuriņš" * Jaunjelgavas pirmsskolas izglītības iestāde "Atvasīte" * Kokneses pirmsskolas izglītības iestāde "Gundega" * Neretas pirmsskolas izglītības iestāde "Ziediņš" * Pļaviņu pirmsskolas izglītības iestāde "Bērziņš" * Pļaviņu pirmsskolas izglītības iestāde "Jumītis" * Skrīveru pirmsskolas izglītības iestāde "Saulēni" * Skrīveru pirmsskolas izglītības iestāde "Sprīdītis" == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == === Sportisti === {{div col}} * [[Inese Jaunzeme]] (1932—2011), vieglatlēte, šķēpa metēja, ārste, medicīnas zinātņu doktore * [[Raimonds Bergmanis]] (1966), svarcēlājs, spēkavīrs, politiķis * [[Andrejs Gražulis]] (1993), basketbolists * [[Māris Bružiks]] (1962), vieglatlēts * [[Jānis Ciaguns]] (1951), kalnu slēpotājs * [[Dainis Caune]] (1951), sportists, sporta žurnālists, fotogrāfs, redaktors, sporta funkcionārs {{div col end}} === Kultūras darbinieki === {{div col}} * [[Berta Rūmniece]] (1865—1953), aktrise * [[Pēteris Barisons]] (1904—1947), komponists un diriģents * [[Vaironis Jakāns]] (1927—2008), aktieris * [[Kristofors Fīrekers]] (ap 1612—1684/1685), dzejnieks, valodnieks * [[Jānis Jaunsudrabiņš]] (1877—1962), rakstnieks, romānists un gleznotājs * [[Jānis Ādolfs Kaktiņš]] (1885—1965), operdziedonis * [[Jānis Veselis]] (1896—1962), rakstnieks * [[Velta Toma]] (1912—1999), dzejniece * [[Imants Auziņš]] (1937—2013), dzejnieks, literatūrkritiķis * [[Andrejs Upītis]] (1877—1970), rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks, literatūrvēsturnieks, sociālistiskā reālisma mākslas teorētiķis * [[Jūlijs Feders]] (1838—1909), glezontājs * [[Ādolfs Kaktiņš]] (1885—1965), operdziedonis, koncerdziedātājs * [[Mirdza Kļava]] (1924—2019), rakstniece, māksliniece, skolotāja {{div col end}} === Sabiedriskie, politiskie un militārie darbinieki === {{div col}} * [[Abrahams Kroniorts]] (1634—1703), Zviedrijas armijas ģenerālis * [[Jakobs Lipmans]] (1874—1939), mikrobiologs un augsnes speciālists * [[Andrejs Auzāns]] (1871—1953), latviešu strēlnieku komandieris, Latvijas armijas ģenerālis, zinātnieks * [[Jorģis Zemitāns]] (1873—1928), pulkvedis * [[Jānis Lavenieks]] (1890—1969), Latvijas armijas ģenerālis * [[Jānis Krūmiņš-Pilāts]] (1894—1938), marksists un revolucionārs * [[Jānis Celms]] (1895—1960), inženieris, pedagogs un valsts ierēdnis * [[Jānis Jurgens]] (1900—1983), čekists * [[Pēteris Stučka]] (1865—1932), viens no [[Jaunā strāva|Jaunās strāvas]] līderiem, [[LSPR]] valdības vadītājs (1919) * [[Voldemārs Alksnis (jurists)|Voldemārs Alksnis]] (1886—1969), jurists, prokurors * [[Pauls Ašmanis]] (1881—1952), politiķis * [[Kārlis Balodis]] (1864—1931), ekonomists, finansists un demogrāfs * [[Heinrihs Brimmers]] (1880—1969), vācbaltiešu jurists, politiķis {{div col end}} == Ievērojamas vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery perrow="4"> P. Barisona Aizkraukles mūzikas skola - ogre11 - Panoramio.jpg|Mūzikas skola Aizkrauklē Островок - panoramio (13).jpg|Pļaviņu ūdenskrātuve Р. Иецава Iecavas upe - panoramio (2).jpg|Iecavas upe Jaunjelgava jelgavas 45.jpg|[[Jaunjelgava]] Koknese (Kokenhusen) castle ruins - panoramio (1).jpg|[[Kokneses pilsdrupas]] Neretas luterāņu baznīca (1).jpg|Neretas luterāņu baznīca Maizīte pie Skrīveriem 2000-05-28 - panoramio.jpg|Maizīte pie Skrīveriem Odzienas muižas pils.jpg|[[Odzienas muiža]]s pils </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Novads-aizmetnis}} == Skatīt arī == {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Aizkraukles rajons}} [[Kategorija:Aizkraukles novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] trjzkbnpem1ww50umewmb53rrjmxhmz Rīgas ūdensapgādes muzejs 0 468648 4458845 3666323 2026-04-25T07:13:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458845 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Rīgas ūdensapgādes muzejs | native_name = | former_names = | alternate_names = | map = Latvija | status = | image = Feldzera tvaika suknis.JPG | image_alt = | image_size = 250px | caption = 1903. gada Felzers un Ko rūpnīcā, Rīgā ražotais tvaika dzinējs un ūdenssūkņi. | altitude = | building_type = | architectural_style = | structural_system = | owner = | current_tenants = | location = [[Ādažu pagasts]], [[Ādažu novads]], {{LAT}} | pushpin_map = | latd = 57.038 | latNS = N | longd = 24.3296 | longEW = E | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = 1904. gads | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = | height = | floor_count = | floor_area = | architect = | rooms = | parking = | url = | embedded = | references = }} '''Rīgas ūdensapgādes muzejs''' jeb '''Baltezera sūkņu stacija''' ir industriālā mantojuma objekts, kas atrodas [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] dienvidos, [[Mazais Baltezers|Mazā Baltezera]] dienvidu krastā. Šeit saglabājusies no 1905. līdz 1950. gada darbinātā Rīgas [[ūdensapgāde]]s sūkņu stacija. Var apskatīt "Compound" tipa [[tvaika mašīna]]s, [[čuguns|čuguna]] [[sifonvads|sifonvadus]] un [[spiedvads|spiedvadus]], kas izgatavoti mašīnbūves uzņēmumā [[Felzers un Ko]] Rīgā, kā arī [[tvaika katls|tvaika katlus]], kas izgatavoti [[R. Poles mašīnbūves rūpnīcā|R. Poles mašīnbūves rūpnīcā]] Rīgā. Jau 1883. gadā tika atklāts, ka apkārtējā teritorijā atrodas lieli labas kvalitātes [[gruntsūdens]] krājumi. Tika uzsākta gruntsūdens iegūšanas sistēmu būvniecība [[Bukultu muiža]]s teritorijā, sūkņu stacijas kompleksu būvniecība pie Mazā Baltezera, kā arī cauruļvadu izbūve ūdens piegādāšanai uz Rīgu. Kad 1904. gadā sūkņu stacija sāka darbu, tā bija Eiropā otrā lielākā ūdens padeves stacija. 1988. gadā sūkņu stacijā tika ierīkots muzejs. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} *[https://industrialheritage.travel/lv/objects/rigas-udensapgades-muzejs/5 Rīgas ūdensapgādes muzejs] *[http://galerija.adazikultura.lv/index.php/2015-10-05-12-33-04 Rīgas ūdensapgādes muzejs]{{Novecojusi saite}} {{autoritatīvā vadība}} {{Latvijas muzeji}} [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Ādažu novads]] [[Kategorija:Industriālie pieminekļi Latvijā]] 44fgf2ep6nyjr2icjhpt7mki5b974hc Priekules slimnīca 0 474993 4458523 4104971 2026-04-24T19:03:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458523 wikitext text/x-wiki {{Slimnīcas infokaste | name = SIA "Priekules slimnīca" | org/group = | image = Priekules slimnīca.jpg | alt = | image_size = | caption = | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | logo = | logo_size = | location = {{vieta|Latvija|Priekule|Aizputes iela 5}} | healthcare = | funding = | type = pašvaldības slimnīca | speciality = | standards = | emergency = | helipad = | affiliation = | patron = | network = | beds = | founded = | closed = | demolished = | website = https://www.priekulesslimnica.lv | other_links = }} '''Priekules slimnīca''' atrodas Aizputes ielā 5 [[Priekule|Priekulē]] un tajā ārstē pacientus galvenokārt no Priekules, Vaiņodes, Durbes, Grobiņas novadiem. 2017. gadā slimnīcā strādāja 19 ārsti, 35 medicīnas māsas, 6 māsu palīgi un 15 saimnieciskie darbinieki. Slimnīcā darbojas ilglaicīgās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas centrs, traumpunkts, dienas stacionārs un poliklīnika.<ref name="priekulesslimnica">[https://www.priekulesslimnica.lv/index.php/pages/2015-02-02-15-01-12 priekulesslimnica.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == Priekules slimnīcas ēka ar 80 gultas vietām uzbūvēta 1959. gadā. Toreizējā Liepājas rajona slimnīcā strādāja 105 darbinieki, no tiem 17 ārsti, 35 medmāsas, 30 jaunākais personāls. Vēlāk gultu skaits palielinājās līdz 175, ķirurģijas, ginekoloģijas, terapijas, infekcijas, bērnu un dzemdību nodaļās strādāja vairāk nekā 240 darbinieku. 1986. gadā stacionāra ēkai piebūvēja poliklīnikas ēku. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s 1994. gadā izveidoja Liepājas rajona pašvaldības uzņēmumu "Priekules slimnīca", ko pārveidoja par Liepājas rajona pašvaldības bezpeļņas uzņēmumu "Liepājas rajona Priekules slimnīca".<ref>[https://www.ur.gov.lv/lv/legal-entity/?id=40003218218 Uzņēmumu reģistrs 2018]{{Novecojusi saite}}</ref> 2004. gadā nodibināja SIA "Priekules slimnīca". 2009. gadā Priekules daudzprofila lokālo slimnīcu reorganizēja par ambulatoro iestādi, bet 2013. gadā par aprūpes slimnīcu.<ref name="priekulesslimnica"/> == Atsauces == {{atsauces}} {{aizmetnis}} [[Kategorija:Slimnīcas Latvijā]] [[Kategorija:Priekule]] 6eivva5hbico3d9cw9je1o0nfiuf1zc ReTV 0 476812 4458592 4230032 2026-04-25T00:20:19Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458592 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas infokaste |nosaukums = ReTV |logo = ReTV Zals.svg |logo izmērs = 100px |formāts = Komerctelevīzija |valsts = {{flag|Latvija}} |valoda = [[Latviešu valoda|Latviešu]] |adrese = Purva iela 12a<br />[[Valmiera]], LV-4201 |dibināta = 2012 |sauklis = "Informācijas līderis reģionos" |īpašnieks = ''[[Vidzemes televīzija]]'' |valdes priekšsēdētājs = Ingemārs Veketris |vadītāja = Elīna Leimane |redzam-cilvēki = [[Oskars Brasliņš]], [[Solvita Stara]], [[Gunta Matisone]], [[Lauris Kļaviņš]], [[Annija Beitiņa]], [[Lotārs Zariņš]], [[Santa Baumane]] |popular-raidījumi = [[ReTV Ziņas]], [[Latvijas stāsti]], [[Jautā-Jums]], [[Dzīvā skatuve Ogrē]], [[Tā dzīvojam]], [[Veiksmes formula]], [[Autodroms]], [[Pipars uz mēles]], [[Mazais Šefiņš]], [[Zaļā gaisma]], [[Ar kājām pa mājām]] |apraide = [[Ciparu televīzija|Virszemes TV]], [[Televīzija|Internetā]], Pieejams visās Latvijas kabeļu sistēmās |tirgus-daļa = |nākamais = |mājas-lapa = [https://retv.lv/ retv.lv] }} '''ReTV''' ir Latvijas reģionu televīzija (iepriekš '''Re:TV'''). ReTV ir viens no pieciem [[televīzija]]s kanāliem [[Latvija|Latvijā]], kas bez maksas pieejams visā valstī. ReTV piedāvā ziņas, izglītojošu un izklaidējošu saturu. Kanāls ReTV ir primārais avots reģionālo ziņu segmentā, aptverot ziņas no visiem Latvijas novadiem. ReTV piedāvā plašu programmu par notikumiem [[Latvija|Latvijā]], par notikumiem katrā novadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://retv.lv/par-retv|title=Par ReTV|website=retv.lv|access-date=2021-02-01|language=lv|archive-date=2021-01-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20210118000906/https://www.retv.lv/par-retv}}</ref> Kanāls ReTV tika izveidots 2012. gadā, apvienojoties 12 reģionālajām televīzijām: [[Vidzemes televīzija]], [[TV Kurzeme]], [[Aizputes TV]], [[Skrundas TV]], [[Talsu TV]] (vēlāk [[TV9 Pakalni]]), [[Kurzemes TV]], [[Ģimenes TV]], [[TV Spektrs]] (vēlāk [[Zemgales TV]]), [[Vidusdaugavas TV]], [[LRT (Latgale)|LRT]], [[Dautkom TV]] (vēlāk [[LRT+]]), [[STV studija (Smiltene)]]. Izmantojot [[Vidzemes televīzija]] tehnisko bāzi, kanāls 2012. gadā sāka raidīt [[Lattelecom]] (tagad [[Helio]]) interaktīvajā televīzijā, bet kopš 2014. gada 1. janvāra pieejams visā Latvijā bezmaksas virszemes televīzijā un visos kabeļtīklos. Kopš 2021. gada 28. janvāra kanāls ReTV pieejams [[Home3]] satelīttelevīzijā (iepriekš [[Viasat]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.home3.lv/jauns-kanals-retv/|title=Jauns kanāls – ReTV|website=Home3|access-date=2021-02-01|date=2021-01-27|language=lv|archive-date=2021-03-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20210302142134/https://www.home3.lv/jauns-kanals-retv/}}</ref> Kopš 2020. gada 1. septembra ReTV ziņu sižeti pieejami portālā [https://retv.lv/ Retv.lv]{{Novecojusi saite}} gan video, gan teksta veidā. == Logo == {{Galerija |width=150 | height=150 |perrow=2|lines=1 |align=center |captionstyle=text-align:center; |Attēls:Retv lv logo 2012.png|ReTV logo (2012-2019) |Attēls:Retv lv logo 2019.png|ReTV logo (2019-...) }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://retv.lv/ Oficiālā mājaslapa]{{Novecojusi saite}} * {{facebook|retv.lv}} * {{instagram|retv.lv}} * {{twitter|retv_lv}} {{TV-aizmetnis}} {{Televīzijas kanāli Latvijā}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas kanāli]] cctthl41as79ufmd2feg7ylcdjiqrom 4458764 4458592 2026-04-25T04:51:45Z Baisulis 11523 /* Ārējās saites */ : 4458764 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas infokaste |nosaukums = ReTV |logo = ReTV Zals.svg |logo izmērs = 100px |formāts = Komerctelevīzija |valsts = {{flag|Latvija}} |valoda = [[Latviešu valoda|Latviešu]] |adrese = Purva iela 12a<br />[[Valmiera]], LV-4201 |dibināta = 2012 |sauklis = "Informācijas līderis reģionos" |īpašnieks = ''[[Vidzemes televīzija]]'' |valdes priekšsēdētājs = Ingemārs Veketris |vadītāja = Elīna Leimane |redzam-cilvēki = [[Oskars Brasliņš]], [[Solvita Stara]], [[Gunta Matisone]], [[Lauris Kļaviņš]], [[Annija Beitiņa]], [[Lotārs Zariņš]], [[Santa Baumane]] |popular-raidījumi = [[ReTV Ziņas]], [[Latvijas stāsti]], [[Jautā-Jums]], [[Dzīvā skatuve Ogrē]], [[Tā dzīvojam]], [[Veiksmes formula]], [[Autodroms]], [[Pipars uz mēles]], [[Mazais Šefiņš]], [[Zaļā gaisma]], [[Ar kājām pa mājām]] |apraide = [[Ciparu televīzija|Virszemes TV]], [[Televīzija|Internetā]], Pieejams visās Latvijas kabeļu sistēmās |tirgus-daļa = |nākamais = |mājas-lapa = [https://retv.lv/ retv.lv] }} '''ReTV''' ir Latvijas reģionu televīzija (iepriekš '''Re:TV'''). ReTV ir viens no pieciem [[televīzija]]s kanāliem [[Latvija|Latvijā]], kas bez maksas pieejams visā valstī. ReTV piedāvā ziņas, izglītojošu un izklaidējošu saturu. Kanāls ReTV ir primārais avots reģionālo ziņu segmentā, aptverot ziņas no visiem Latvijas novadiem. ReTV piedāvā plašu programmu par notikumiem [[Latvija|Latvijā]], par notikumiem katrā novadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://retv.lv/par-retv|title=Par ReTV|website=retv.lv|access-date=2021-02-01|language=lv|archive-date=2021-01-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20210118000906/https://www.retv.lv/par-retv}}</ref> Kanāls ReTV tika izveidots 2012. gadā, apvienojoties 12 reģionālajām televīzijām: [[Vidzemes televīzija]], [[TV Kurzeme]], [[Aizputes TV]], [[Skrundas TV]], [[Talsu TV]] (vēlāk [[TV9 Pakalni]]), [[Kurzemes TV]], [[Ģimenes TV]], [[TV Spektrs]] (vēlāk [[Zemgales TV]]), [[Vidusdaugavas TV]], [[LRT (Latgale)|LRT]], [[Dautkom TV]] (vēlāk [[LRT+]]), [[STV studija (Smiltene)]]. Izmantojot [[Vidzemes televīzija]] tehnisko bāzi, kanāls 2012. gadā sāka raidīt [[Lattelecom]] (tagad [[Helio]]) interaktīvajā televīzijā, bet kopš 2014. gada 1. janvāra pieejams visā Latvijā bezmaksas virszemes televīzijā un visos kabeļtīklos. Kopš 2021. gada 28. janvāra kanāls ReTV pieejams [[Home3]] satelīttelevīzijā (iepriekš [[Viasat]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.home3.lv/jauns-kanals-retv/|title=Jauns kanāls – ReTV|website=Home3|access-date=2021-02-01|date=2021-01-27|language=lv|archive-date=2021-03-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20210302142134/https://www.home3.lv/jauns-kanals-retv/}}</ref> Kopš 2020. gada 1. septembra ReTV ziņu sižeti pieejami portālā [https://retv.lv/ Retv.lv]{{Novecojusi saite}} gan video, gan teksta veidā. == Logo == {{Galerija |width=150 | height=150 |perrow=2|lines=1 |align=center |captionstyle=text-align:center; |Attēls:Retv lv logo 2012.png|ReTV logo (2012-2019) |Attēls:Retv lv logo 2019.png|ReTV logo (2019-...) }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://retv.lv Oficiālā tīmekļa vietne] * {{facebook|retv.lv}} * {{instagram|retv.lv}} * {{twitter|retv_lv}} {{TV-aizmetnis}} {{Televīzijas kanāli Latvijā}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas kanāli]] 4zw1yeoap5xb23ctwygpapjlngtkieh 4458767 4458764 2026-04-25T04:52:50Z Baisulis 11523 /* ievads */ : 4458767 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas infokaste |nosaukums = ReTV |logo = ReTV Zals.svg |logo izmērs = 100px |formāts = Komerctelevīzija |valsts = {{flag|Latvija}} |valoda = [[Latviešu valoda|Latviešu]] |adrese = Purva iela 12a<br />[[Valmiera]], LV-4201 |dibināta = 2012 |sauklis = "Informācijas līderis reģionos" |īpašnieks = ''[[Vidzemes televīzija]]'' |valdes priekšsēdētājs = Ingemārs Veketris |vadītāja = Elīna Leimane |redzam-cilvēki = [[Oskars Brasliņš]], [[Solvita Stara]], [[Gunta Matisone]], [[Lauris Kļaviņš]], [[Annija Beitiņa]], [[Lotārs Zariņš]], [[Santa Baumane]] |popular-raidījumi = [[ReTV Ziņas]], [[Latvijas stāsti]], [[Jautā-Jums]], [[Dzīvā skatuve Ogrē]], [[Tā dzīvojam]], [[Veiksmes formula]], [[Autodroms]], [[Pipars uz mēles]], [[Mazais Šefiņš]], [[Zaļā gaisma]], [[Ar kājām pa mājām]] |apraide = [[Ciparu televīzija|Virszemes TV]], [[Televīzija|Internetā]], Pieejams visās Latvijas kabeļu sistēmās |tirgus-daļa = |nākamais = |mājas-lapa = [https://retv.lv/ retv.lv] }} '''ReTV''' ir Latvijas reģionu televīzija (iepriekš '''Re:TV'''). ReTV ir viens no pieciem [[televīzija]]s kanāliem [[Latvija|Latvijā]], kas bez maksas pieejams visā valstī. ReTV piedāvā ziņas, izglītojošu un izklaidējošu saturu. Kanāls ReTV ir primārais avots reģionālo ziņu segmentā, aptverot ziņas no visiem Latvijas novadiem. ReTV piedāvā plašu programmu par notikumiem [[Latvija|Latvijā]], par notikumiem katrā novadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://retv.lv/par-retv|title=Par ReTV|website=retv.lv|access-date=2021-02-01|language=lv|archive-date=2021-01-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20210118000906/https://www.retv.lv/par-retv}}</ref> Kanāls ReTV tika izveidots 2012. gadā, apvienojoties 12 reģionālajām televīzijām: [[Vidzemes televīzija]], [[TV Kurzeme]], [[Aizputes TV]], [[Skrundas TV]], [[Talsu TV]] (vēlāk [[TV9 Pakalni]]), [[Kurzemes TV]], [[Ģimenes TV]], [[TV Spektrs]] (vēlāk [[Zemgales TV]]), [[Vidusdaugavas TV]], [[LRT (Latgale)|LRT]], [[Dautkom TV]] (vēlāk [[LRT+]]), [[STV studija (Smiltene)]]. Izmantojot [[Vidzemes televīzija]] tehnisko bāzi, kanāls 2012. gadā sāka raidīt [[Lattelecom]] (tagad [[Helio]]) interaktīvajā televīzijā, bet kopš 2014. gada 1. janvāra pieejams visā Latvijā bezmaksas virszemes televīzijā un visos kabeļtīklos. Kopš 2021. gada 28. janvāra kanāls ReTV pieejams [[Home3]] satelīttelevīzijā (iepriekš [[Viasat]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.home3.lv/jauns-kanals-retv/|title=Jauns kanāls – ReTV|website=Home3|access-date=2021-02-01|date=2021-01-27|language=lv|archive-date=2021-03-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20210302142134/https://www.home3.lv/jauns-kanals-retv/}}</ref> Kopš 2020. gada 1. septembra ReTV ziņu sižeti pieejami tīmekļa vietnē gan video, gan teksta veidā. == Logo == {{Galerija |width=150 | height=150 |perrow=2|lines=1 |align=center |captionstyle=text-align:center; |Attēls:Retv lv logo 2012.png|ReTV logo (2012-2019) |Attēls:Retv lv logo 2019.png|ReTV logo (2019-...) }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://retv.lv Oficiālā tīmekļa vietne] * {{facebook|retv.lv}} * {{instagram|retv.lv}} * {{twitter|retv_lv}} {{TV-aizmetnis}} {{Televīzijas kanāli Latvijā}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas kanāli]] jdvemzmzu61atkveh0ehe571m3zuefh Patrisha 0 478050 4458435 3775960 2026-04-24T14:16:56Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458435 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Miris = | Attēls = Patrisha, 2023.png | Att_izm = | Apraksts = ''Patrisha'' 2023. gadā | Dz_vārds = Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča | Pseidonīms = ''Patrisha'' | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|2001|6|25}} | Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Rīga}} | Vārds = ''Patrisha'' | Vieta = {{vieta|Latvija|Ādažu novads|Carnikavas pagasts|Kalngale}} | Vieta_mr = | Žanrs = [[popmūzika]] | Nodarbošanās = dziedātāja, dziesmu autore | Instrumenti = [[balss]] | Gadi = [[2017]]—''pašlaik'' | Izdevējkompānija = ''[[Universal Music|Universal Music Latvia]]'' | Darbojies_arī = {{ubl|[[rolands če]]|[[Su$hi Takeøut]]}} | Mlapa = | Dzimums = S }} '''''Patrisha''''' jeb '''Patriša''', īstajā vārdā '''Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča''', (dzimusi {{dat|2001|6|25}} [[Rīga|Rīgā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/izklaide/slavenibas/muziki/foto-mierpilna-gaisotne-patrisha-nosvinejusi-dzimsanas-dienu/|title=Foto: mierpilnā gaisotnē Patrisha nosvinējusi dzimšanas dienu|website=skaties.lv|access-date=2021-02-15}}</ref>) ir [[Latvija|Latvijas]] dziedātāja, dziesmu autore un radio personība. == Biogrāfija == Dziedātāja dzimusi Rīgā. Līdz 13 gadiem ar ģimeni dzīvojusi [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvī]], bet pēc tam ģimene pārcēlusies uz [[Kalngale|Kalngali]]. 18 gadu vecumā atgriezusies Rīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/cilveki-musu-lepnums/17630-dziedatajas-patrisas-berniba-kalngale|title=Dziedātājas Patrišas bērnība Kalngalē|last=Ručevska|first=Ilze|website=www.aprinkis.lv|access-date=2021-02-15|language=lv-lv}}</ref> Patrīcija dziedājusi jau no bērnības. Dziedātājas dotības īpaši pamanītas skolā, dziedot ansamblī. Meitene apmeklēja radošo bērnu un jauniešu studiju "Zvaigžņu sala" un kopš 11 gadu vecuma piedalījusies vairāk nekā 60 dziedātāju konkursos, gan Latvijā ("Aprīļa pilieni" un "Balss pavēlnieks"), gan ārvalstīs (Polijā, Ukrainā, Maltā un citur). Pirmo lielo atzinību guva [[Ukraina|Ukrainas]] konkursā "Молода Галичина", kur 15 gadu vecumā izcīnīja otro vietu. Piedalījusies arī [[Krievija|Krievijas]] televīzijas šova "Golos" ("Balss" — latviešu val.) Latvijas atlasē.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/muzika/299811-dziedataja-patrisha-21-gadsimta-auglis.htm|title=Dziedātāja Patrisha, 21. gadsimta auglis|last=Vanzovičs|first=Sandris|website=[[nra.lv]]|access-date=2021-02-15|date=|language=lv}}</ref> [[File:SS DAY2 Patrisha-5 (48538250912).jpg|thumb|200px|''Patrisha'' 2019. gadā]] 16 gadu vecumā Patrīcija izpelnījās pirmo plašāko atpazīstamību Latvijā, piedaloties šova "[[X Faktors (Latvija)|X Faktors]]" Latvijas versijā 2017. gadā, neraugoties uz to, ka panākumus šovā neguva. 2019. gada sākumā kļuva par pirmo mūziķi no Latvijas, kas noslēgusi līgumu ar vienu no pasaulē lielākajām mūzikas izdevniecībām ''[[Universal Music Group]],''<ref name=":0" /> kuras paspārnē izdeva trīs singlus “Es varu būt tā”, “Visu un vēl vairāk” un “Lai tev sāp”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/muzika/298240-recenzija-patrisha-patrisha-bija-seit.htm|title=RECENZIJA: Patrisha "Patrisha bija šeit"|last=Vanzovičs|first=Sandris|website=[[nra.lv]]|access-date=2021-02-15|date=|language=lv}}</ref> Jau tobrīd tika uzskatīta par vienu no pieprasītākajām un aktuālākajām Latvijas jaunajām mūziķēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/6716987/kas-ir-jaunas-dziedatajas-patrishas-sirdsakitis|title=Kas ir jaunās dziedātājas Patrishas sirdsāķītis?|website=Sejas.lv|access-date=2021-02-15|date=2019-06-28|language=lv}}</ref> Gada nogalē, 27. novembrī, izdeva debijas minialbumu ar sešām dziesmām "''Patrisha'' bija šeit".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://muzikaspasaule.lv/home/pop-rock/5669-iznacis-mini-albums-patrisha-bija-seit|title=Iznācis mini albums “Patrisha bija šeit”|last=Evita|website=muzikaspasaule.lv|access-date=2021-02-15|language=lv-lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2019|2020. gadā]] ieguva [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Zelta mikrofona]] balvu kategorijā "Labākā debija",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52378965|title=Noklausies! Patrisha izdod vasarīgu singlu 'Daudz par daudz'|last=Kultūra|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2021-02-15|date=2020-08-14|language=lv}}</ref> bet albums tika nominēts kategorijā “Popmūzikas albums”.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parmuziku.lv/zinas/latvija/ehr-jauns-raidijums-latviesu-muzikas-skatuve-8476|title=EHR jauns raidījums “Latviešu mūzikas skatuve”|website=www.parmuziku.lv|access-date=2021-02-15|language=lv|archive-date=2020-11-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20201127204842/https://www.parmuziku.lv/zinas/latvija/ehr-jauns-raidijums-latviesu-muzikas-skatuve-8476}}</ref> No 2020. gada 21. maija vada [[European Hit Radio|Radio EHR]] raidījumu "Latviešu mūzikas skatuve".<ref name=":1" /> == Diskogrāfija == === Albumi === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" ! scope="col" style="width:10em;" |Nosaukums ! scope="col" style="width:20em;" |Informācija |- ! scope="row" |''Patrisha bija šeit'' | * Izdots: {{dat|2019|11|27}} * Izdevējs: ''[[Universal Music|Universal Music Group]]'' * Formāts: digitālais albums |} === Singli === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" ! scope="col" style="width:10em;" |Singls ! scope="col" |Gads ! scope="col" style="width:10em;" |Albums |- ! scope="row" |''Es varu būt tā'' | rowspan="3" |2019 | rowspan="3" |''Patrisha bija šeit'' |- ! scope="row" |''Visu un vēl vairāk'' |- ! scope="row" |''Lai tev sāp'' |- ! scope="row" |''Daudz par daudz'' | rowspan="2" |2020 | rowspan="2" |— |- ! scope="row" |''Vējš sniegu nes'' |} == Ārējās saites == * {{Instagram|patrishamusic}}{{Facebook|PATRISHAlv}} == Atsauces == {{atsauces}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Supernovas dalībnieki]] 2t55fl1ww2sq1l49j3t5fzkiefjvsii Paula Bendrupa pamatskola 0 479011 4458439 4451345 2026-04-24T14:38:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 3 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458439 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums=Paula Bendrupa pamatskola |vieta=Filozofu iela 50, Jelgava, LV-3001 |tips=pamatskola |dibin=1873 |direktors=Gunta Paslauska |skoleni=125 |skolotāji=43 |mlapa=https://pbp.jelgava.lv/ }} '''Paula Bendrupa pamatskola''' ir [[Jelgava]]s pašvaldības dibināta izglītības iestāde ar [[Iekļaujošā izglītība|iekļaujošās izglītības]] programmu. Skolā mācās audzēkņi no 1. līdz 9. klasei. Pamatskola atrodas Filozofu ielā 50, Jelgavā. == Vēsture == Skolas vēsture aizsākās 1873. gadā, kad no [[Salaspils]] uz Jelgavu tika pārcelta '''Kurlmēmo skola'''. 1926. gadā [[Saeima]] atļāva par piešķirtajiem 100 000 latiem būvēt jaunu skolas ēku. 1928. gadā notika skolas jaunās ēkas iesvētīšana. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] ēka tika izmantota kā vidusskola, kultūras nams un bērnunams. 1980. gadā dibināta sanatorijas internātskola bērniem ar psihoneiroloģiskām saslimšanām. 2005. gadā izglītības iestāde pārdēvēta par '''Jelgavas 2. sanatorijas internātpamatskolu'''. 2008. gada 1. augustā skola reorganizēta par '''Jelgavas speciālo internātpamatskolu'''. 2019. gada 1. jūlijā skolai piešķirts nosaukums — Jelgavas Paula Bendrupa pamatskola.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://pbp.jelgava.lv/wp-content/uploads/2020/10/JPBP_Pa%C5%A1nov%C4%93rt%C4%93jums_2020.doc|title=Jelgavas Paula Bendrupa pamatskolas PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS (2020)}}{{Novecojusi saite}}</ref> Tā nosaukta pedagoga un sabiedriskā darbinieka, Jelgavas Valsts kurlmēmo skolas dibinātāja [[Pauls Bendrups|Paula Bendrupa]] vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jelgavasbiblioteka.lv/par-jelgavu/ieverojami-cilveki-jelgava/814/|title=Ievērojami cilvēki Jelgavā - Jelgavas pilsētas bibliotēka|website=www.jelgavasbiblioteka.lv|access-date=2023-08-30}}</ref>Saskaņā ar Jelgavas valstspilsētas domes 2023. gada 15. jūnija lēmumu, skola mainīja tipu, lai kļūtu par iestādi, kas īsteno vispārējo pamatizglītības programmu (no 1. līdz 9. klasei), vienlaikus saglabājot atsevišķas speciālās izglītības programmas. == Izglītības programmas == Jelgavas Paula Bendrupa pamatskola īsteno šādas izglītības programmas:<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/lv/iestades/izglitibas-parvalde/izglitibas-iestades/pamatizglitibas-iestades/4014/|title=Informācija par skolu (jelgava.lv)}}</ref> * Pamatizglītības programma (programmas kods 21011111) * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (programmas kods 21015611) * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar garīgās veselības traucējumiem, (programmas kods 21015711) == Tehniskais un infrastruktūras nodrošinājums == Paula Bendrupa pamatskola ir izvietota trīs savstarpēji savienotās ēkās. Audzēkņiem ir pieejama sporta halle komandu sporta veidu un individuālo sporta veidu attīstīšanai. Klasēs ir aprīkotas ar ergonomiskām mēbelēm un [[Interaktīvā tāfele|interaktīvajām tāfelēm]] vai projektoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pbp.jelgava.lv/internats/|title=Skolas internāts (pbp.jelgava.lv)}}{{Novecojusi saite}}</ref>Skolā ietilpst arī relaksācijas komplekss:<ref name=":0" /> * multisensorā istaba - nodarbības visu maņu orgānu mijiedarbībai; * sāls istaba - haloterapijas seansi nervu sistēmas relaksācijai; * burbuļvanna - zemūdens masāža psihoemocionālās pārslodzes un stresa radīto seku mazināšanai; * ārstnieciskās vingrošanas zāle - fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanas nodarbībām; * trenažieru zāle - nodarbības veselības saglabāšanai un veicināšanai == Izglītojamo skaita dinamika == Izglītojamo skaita (uzsākot mācību gadu) dinamika Paula Bendrupa pamatskolā pēdējo gadu laikā:<ref name=":0" /> {| class="wikitable" !Gads !Izglītojamo skaits |- |2023./2024. |120 |- |2024./2025. |141 |- |2025./2026. |151 |} == Interešu izglītība == Paula Bendrupa pamatskola īsteno šādas interešu izglītības programmas:<ref name=":1" /> ** Jaunie tehniķi 5.-9. klasei ** Datorapmācība 2.-3. klasei ** Volejbols 5.-9. klasei ** Sporta spēles 1.-6. klasei ** Ritmika 1. klasei ** Mākslas pulciņš 1.-3. klasei ** Mākslinieciskais noformējums un dizains 2.-9. klasei ** Šūšanas pamati “Dzīvā matemātika” 6.-9. klasei ** Kombinētie rokdarbi 4.-9. klasei ** Lasīšanas tehnikas attīstīšana 1.-4. klase == Pauls Bendrups == Dzimis 1887. gada 30. martā [[Līvbērzes pagasts|Līvbērzes pagasta]] «Mežsargos». Pamatizglītība iegūta Līvbērzes pagasta skolā. Pēc pagasta skolas iestājies par mācekli pie Jelgavas tirgotāja Viļa Gotharda. Esot bēgļu gaitās [[Krievijas Impērija|Krievijā]], apmeklē kurlmēmo skolotāju sagatavošanās kursus. 1920. gadā atgriežas Latvijā un 15. septembrī uzņemas Jelgavas kurlmēmo skolas vadību. Paralēli pienākumiem skolā aktīvi darbojas sabiedriskajās organizācijās. Par piedalīšanos brīvības kustībā bija spiests emigrēt uz [[Austrālija|Austrāliju]]. Miris 1967 .gada 20. jūnijā [[Melburna|Melnburnā]], Austrālijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pbp.jelgava.lv/skolas-vesture/par-paulu-bendrupu/|title=Par Paulu Bendrupu (pbp.jelgava.lv)}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://pbp.jelgava.lv// Skolas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210428095747/https://pbp.jelgava.lv/ |date={{dat|2021|04|28||bez}} }} {{Jelgavas skolas}} [[Kategorija:Skolas Latvijā]] [[Kategorija:Jelgava]] [[Kategorija:Pamatskolas Latvijā]] fdm2ebngns5lrmn1piafv2vkdj54pmb 2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas 0 483683 4458552 4265698 2026-04-24T20:30:18Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4458552 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas | datums = {{Dat|2021|6|5|N}} | attēls = 2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas.svg | izmērs = 250px | pašvaldība = [[Olaines novads]] | dome = [[Olaines novada dome]] | deputāti = 15 | uzvarētāji = {{krāsa|#8D0000}} [[LSDSP]] (9) | citas partijas = {{krāsa|#FF2400}} [[Saskaņa|S]] (2)<br />{{krāsa|#FFDE00}} [[Latvijas attīstībai|LA]] (1)<br />{{krāsa|#5A0505}} [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] (1)<br />{{krāsa|#939393}} [[Sadarbība|Sa]] (1)<br />{{krāsa|#2268C1}} [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] (1) | balsstiesīgie = 12 240 | vēlētāji = 3 717 | kandidāti = 104 | saraksti = 7 | pag_vēl = [[2017. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2017]] | nak_vēl = [[2025. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2025]] | atjaunots = {{Dat|2025|3|26}} }} '''[[2021. gads|2021]]. gada [[Olaines novads|Olaines novada]] domes vēlēšanas''' notika {{Dat||6|5}} [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Olaines novada domē tika ievēlēti 15 deputāti. Vēlēšanās piedalījās 7 kandidātu saraksti, kas kopā sastāv no 104 kandidātiem. == Vēlēšanu norise == Olaines novadā atradās 4 vēlēšanu iecirkņi. [[Olaines pagasts|Olaines pagastā]] varēja nobalsot Jaunolaines Kultūras namā un "Olaines Sociālā dienesta" klientu apkalpošanas centrā "Gaismas" (nepieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem), bet [[Olaine]]s pilsētā varēja nobalsot Olaines Kultūras centrā un Olaines Sporta centrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olaine.lv/lv/jaunumi/par-pasvaldibu-velesanu-2021-velesanu-iecirkna-komisijas-loceklu-kandidatu-pieteiksanu#gsc.tab=0|title=Par pašvaldību vēlēšanu 2021 vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļu kandidātu pieteikšanu|publisher=Olaines novads|access-date={{Dat|2021|4|23||bez}}|date={{Dat|2021|3|11||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas/velesanu-apgabala-noskaidrosana-un-maina/velesanu-iecirkni|title=Vēlēšanu iecirkņi|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2021|5|30||bez}}|archive-date={{dat|2021|04|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210413063920/https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas/velesanu-apgabala-noskaidrosana-un-maina/velesanu-iecirkni}}</ref> Oficiālajā vēlēšanu dienā, sestdienā, {{Dat||6|5}}, iecirkņi bija atvērti no pulksten 7ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, bet ikkatrā iecirknī vēlētājs varēja arī balsot iepriekš — gan pirmdienā, {{Dat||5|31}}, no pulksten 16ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan ceturtdienā, {{Dat||6|3}}, no pulksten 9ː00 līdz 16.00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan arī piektdienā, {{Dat||6|4}}, no pulksten 13ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas|title=2021. gada 5. jūnija vēlēšanas|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2021|4|24||bez}}}}</ref> Šajā novadā balsstiesīgais vēlētājs varēja nobalsot jebkurā iecirknī, jo vēlētāju noteikšanai tika izmantoti iepriekš sastādīti vēlētāju saraksti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/centrala-velesanu-komisija-izsludina-pasvaldibu-velesanas-5-junija.a389781/|title=Centrālā vēlēšanu komisija izsludina pašvaldību vēlēšanas 5. jūnijā|last=Līcīte|first=Madara|website=[[lsm.lv]]|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|access-date={{Dat|2021|4|24||bez}}|date={{Dat|2021|1|21||bez}}}}</ref> [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ iecirkņos bija jāievēro dažādi epidemioloģiskās drošības pasākumi, kā, ierodoties iecirknī, ir jāvelk sejas maska, jāievēro divu metru distance no citiem cilvēkiem un jādezinficē rokas, papildus arī tika ieteikts uz vēlēšanām nākt ar savu pildspalvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas/ieteikumi-covid-19-infekcijas-profilaksei-velesanas|title=Ieteikumi Covid-19 infekcijas profilaksei vēlēšanās|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2021|5|31||bez}}|date={{Dat|2021|3|18||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olaine.lv/lv/pakalpojumi-un-informacija/pasvaldibu-velesanas-2021#gsc.tab=0|title=Pašvaldību vēlēšanas 2021|publisher=Olaines novads|access-date={{Dat|2021|4|23||bez}}|archive-date={{dat|2021|04|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210423201434/https://www.olaine.lv/lv/pakalpojumi-un-informacija/pasvaldibu-velesanas-2021#gsc.tab=0}}</ref> [[Latvijas Televīzija]]s ziņu raidījuma [[Panorāma (raidījums)|Panorāma]] rubrikā "Tautas panorāma" {{Dat|2021|4|21}} tika pārraidīts sižets par Olaines novadu, kurā tika aptaujāti novada iedzīvotāji. Kā lielāko problēmu iedzīvotāji norādīja infrastruktūras stāvokli [[Olaines pagasts|Olaines pagasta]] ciemos, kas ir sliktāks nekā tādās lielajās apdzīvotajās vietās kā [[Olaine|Olainē]] vai [[Jaunolaine|Jaunolainē]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-tautas-panorama-olaines-novada-izaicinajums--infrastruktura-jaunajos-ciematos.a401506/|title=VIDEO. «Tautas panorāma»: Olaines novada izaicinājums – infrastruktūra jaunajos ciematos|last=Kinca|first=Aija|website=[[lsm.lv]]|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|access-date={{Dat|2021|4|23||bez}}|date={{Dat|2021|4|21||bez}}}}</ref> === Balsošanas sistēma === Latvijas Pašvaldības domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības tiek ievēlētas vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet [[Saeima]]i ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad domi ievēl uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem, tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām. Novada domē tiek ievēlēti 15 deputāti, ja iedzīvotāju skaits administratīvajā teritorijā ir zemāks par 30 000.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas/pasvaldibu-domes-ievelajamo-deputatu-skaits|title=Pašvaldību domēs ievēlajamo deputātu skaits|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2021|4|13||bez}}|archive-date={{dat|2021|06|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210605060523/https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas/pasvaldibu-domes-ievelajamo-deputatu-skaits}}</ref> Tiesības piedalīties Olaines novada domes vēlēšanās ir [[Latvija]]s un citu [[Eiropas Savienība]]s (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Olaines novada administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Olaines administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Lai apliecinātu vēlētāja identitāti jānorāda derīga ES pilsoņa pase vai personas apliecība (eID karte). == Kandidātu saraksti == {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | <small>{{Abbr|Nr.|Saraksta kārtas numurs}}</small> ! <small>{{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}}</small> ! width="20" | <small>{{Abbr|Kandidāti|Kandidātu skaits}}</small> ! <small>{{Abbr|Līderis|Kandidātu saraksta pirmais kārtas numurs}}</small> ! width="30" | <small>{{Abbr|Balsis|Iegūto balsu skaits}}</small> ! width="30" | <small>{{Abbr|%|Iegūto balsu skaits procentuāli}}</small> ! width="20" | <small>{{Abbr|Ievēlēti|Ievēlēto deputātu skaits}}</small> |- bgcolor="silver" | align="center" | 1 | [[Latvijas Krievu savienība]] | align="center" | 15 | [[Andris Vurčs]] | align="center" | 210 | align="center" | 5,65% | align="center" | 1 |- bgcolor="silver" | align="center" | 2 | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | align="center" | 18 | [[Agris Zanders]] | align="center" | 290 | align="center" | 7,81% | align="center" | 1 |- bgcolor="silver" | align="center" | 3 | [[Latvijas attīstībai]] | align="center" | 14 | [[Aleksandrs Hrisanfovs]] | align="center" | 340 | align="center" | 9,15% | align="center" | 1 |- bgcolor="gold" | align="center" | 4 | [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] | align="center" | 18 | [[Andris Bergs]] | align="center" | 2 065 | align="center" | 55,59% | align="center" | 9 |- bgcolor="silver" | align="center" | 5 | [[Saskaņa]] | align="center" | 12 | [[Aleksandrs Čmiļs]] | align="center" | 397 | align="center" | 10,69% | align="center" | 2 |- | align="center" | 6 | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | align="center" | 13 | [[Oskars Galanders]] | align="center" | 122 | align="center" | 3,28% | align="center" | 0 |- bgcolor="silver" | align="center" | 7 | [[Sadarbība]] | align="center" | 14 | [[Pāvels Podļesnijs]] | align="center" | 244 | align="center" | 6,57% | align="center" | 1 |} == Ievēlētie deputāti == Vēlēšanās Olaines novada domē tika ievēlēti 15 deputāti. {| class="wikitable" style="text-align:left;" !Nr.!!Deputāts!!Saraksts |- |align=center|1 |[[Andris Bergs]] |rowspan=9|[[LSDSP]] |- |align=center|2 |[[Līga Gulbe]] |- |align=center|3 |[[Ināra Brence]] |- |align=center|4 |[[Inta Purviņa]] |- |align=center|5 |[[Jānis Kuzmins]] |- |align=center|6 |[[Kristaps Kauliņš]] |- |align=center|7 |[[Jānis Precinieks]] |- |align=center|8 |[[Armands Znotiņš]] |- |align=center|9 |[[Deniss Ļebedevs]] |- |align=center|10 |[[Aleksandrs Čmiļs]] |rowspan=2|[[Saskaņa]] |- |align=center|11 |[[Oļegs Novodvorskis]] |- |align=center|12 |[[Aleksandrs Geržatovičs]] |[[Latvijas attīstībai]] |- |align=center|13 |[[Māris Vanags]] |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |- |align=center|14 |[[Andrejs Artjomovs]] |[[Sadarbība]] |- |align=center|15 |[[Andris Vurčs]] |[[Latvijas Krievu savienība]] |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://pv2021.cvk.lv/pub/olaines-novads/kandidatu-saraksti Kandidātu saraksti] * [https://pv2021.cvk.lv/pub/aktivitate Vēlētāju aktivitāte] * [https://pv2021.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati Vēlēšanu rezultāti] * [https://pv2021.cvk.lv/pub/ieveletie-deputati Ievēlēto deputātu saraksts] {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2021}} {{Olaines novada domes vēlēšanas}} [[Kategorija:2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] [[Kategorija:Olaines novada dome]] b42r0gmanmmpo95vcpqlwvapr7xw8nf Dalībnieks:Biafra/Basketbola veidnes 2 490328 4458802 4458184 2026-04-25T05:47:03Z Biafra 13794 /* Latvijas spēlētāji pēc dzimšanas gadiem */ 4458802 wikitext text/x-wiki == NBA komandu sastāvi == {{Atlanta Hawks spēlētāji}} {{Boston Celtics spēlētāji}} {{Brooklyn Nets spēlētāji}} {{Dallas Mavericks spēlētāji}} {{Maiami Heat spēlētāji}} {{Milwaukee Bucks spēlētāji}} {{New York Knicks spēlētāji}} {{San Antonio Spurs spēlētāji}} {{Washington Wizards spēlētāji}} {{NBA komandu treneri}} == NBA čempioni == {{Celtics 2023–24 NBA čempioni}} {{Nuggets 2022–23 NBA čempioni}} {{Warriors 2021–22 NBA čempioni}} {{Bucks 2020–21 NBA čempioni}} {{Lakers 2019–20 NBA čempioni}} {{Raptors 2018–19 NBA čempioni}} {{Warriors 2017–18 NBA čempioni}} {{Warriors 2016–17 NBA čempioni}} {{Cavaliers 2015–16 NBA čempioni}} {{Warriors 2014–15 NBA čempioni}} {{Heat 2012–13 NBA čempioni}} {{Heat 2011–12 NBA čempioni}} {{Mavericks 2010–11 NBA čempioni}} {{LA Lakers 2009–10 NBA čempioni}} {{LA Lakers 2008–09 NBA čempioni}} {{Celtics 2007–08 NBA čempioni}} {{Spurs 2006–07 NBA čempioni}} {{Heat 2005–06 NBA čempioni}} {{Spurs 2004–05 NBA čempioni}} == Olimpiskie čempioni == {{ASV basketbols sastāvs 2024 OS}} {{ASV basketbols sastāvs 2020 OS}} {{ASV basketbols sastāvs 2016 OS}} {{ASV basketbols sastāvs 2012 OS}} {{ASV basketbola sastāvs 2008. gada Pekinas OS}} .. {{ASV basketbols sastāvs 1996 OS}} == Pasaules čempioni == {{Spānija sastāvs FIBA pasaules kauss 2019}} {{ASV sastāvs 2010 PČB}} {{Spānija sastāvs FIBA pasaules kauss 2006}} == Eiropas čempioni == {{Spānija sastāvs Eurobasket 2022}} {{Slovēnija sastāvs Eurobasket 2017}} {{Spānija sastāvs Eurobasket 2015}} {{Spānija sastāvs Eurobasket 2011}} {{Spānija sastāvs Eurobasket 2009}} == Latvijas izlases == === Dāmu === {{LV sastāvs EuroBasket Women 2023}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 2019}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 2015}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 2013}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 2011}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 2009}} {{LV basketbola sastāvs OS 2008}} === Vīru === {{LV sastāvs Eurobasket 2025}} {{LV sastāvs Pasaules kauss 2023}} {{LV sastāvs Eurobasket 2017}} {{LV sastāvs Eurobasket 2015}} {{LV sastāvs Eurobasket 2013}} {{LV sastāvs Eurobasket 2011}} {{LV sastāvs Eurobasket 2009}} {{LV sastāvs Eurobasket 2007}} {{LV sastāvs Eurobasket 2005}} {{LV sastāvs Eurobasket 2003}} {{LV sastāvs Eurobasket 2001}} == Latvijas basketbola klubu sastāvi == === Dāmu === {{TTT Rīga spēlētājas}} === Vīru === {{LBL}} {{BK Liepāja spēlētāji}} {{VEF Rīga spēlētāji}} {{Rīgas Zeļļu spēlētāji}} {{Valmiera Glass VIA spēlētāji}} {{BK Ventspils spēlētāji}} == Baltijas čempioni == {{Ventspils 2013 BBL}} == Latvijas čempioni == {{LBL čempioni}} {{VEF 2025}} {{VEF 2024}} {{VEF 2023}} {{VEF 2022}} {{VEF 2021}} {{VEF 2020}} {{VEF 2019}} {{Ventspils 2018}} {{VEF 2017}} {{Valmiera 2016 LBL}} {{VEF 2015 LBL}} {{Ventspils 2014 LBL}} {{VEF 2013 LBL}} {{VEF 2012 LBL}} {{VEF 2011 LBL}} {{Barons 2010 LBL}} {{Ventspils 2009 LBL}} {{ASK Riga 2007}} {{Ventspils 2006}} {{Ventspils 2005}} {{Ventspils 2004}} {{Ventspils 2003}} {{Ventspils 2002}} {{Ventspils 2001}} {{Ventspils 2000}} == Latvijas jaunatnes izlases == === Dāmu U-20 === {{Latvija siev basket 2023 U-20}} {{Latvija siev basket 2010 U-20}} {{Latvija siev basket 2009 U-20}} === Vīru U-20 === {{Latvija vir basket 2017 U-20}} <!-- šī bija tā izlase, kas palika 16. vietā un izkrita no A grupas --> {{Latvija vir basket 2016 U-20}} {{Latvija vir basket 2013 U-20}} {{Latvija vir basket 2011 U-20}} {{Latvija vir basket 2005 U-20}} {{Latvija vir basket 2004 U-20}} === Vīru U-19 === {{Latvija vir basket 2021 U-19}} {{Latvija vir basket 2019 U-19}} {{Latvija vir basket 2011 U-19}} === Vīru U-18 === {{Latvija vir basket 2019 U-18}} <!-- (čempionāts notika Grieķijā, 16. vieta, treneris ?) --> {{Latvija vir basket 2018 U-18}} <!-- (čempionāts notika Latvijā, iepriekšējā Latvija palika pēdējā (16), kvalificējās kā rīkotājs) --> {{Latvija vir basket 2017 U-18}} {{Latvija vir basket 2015 U-18}} {{Latvija vir basket 2014 U-18}} <!-- (čempionāts notika Turcijā, 8. vieta, treneris Arnis Vecvagars) --> {{Latvija vir basket 2013 U-18}} <!-- (čempionāts notika Latvijā, 4. vieta, treneris Nikolajs Mazurs) --> {{Latvija vir basket 2012 U-18}} {{Latvija vir basket 2011 U-18}} {{Latvija vir basket 2010 U-18}} {{Latvija vir basket 2008 U-18}} {{Latvija vir basket 2007 U-18}} {{Latvija vir basket 2006 U-18}} {{Latvija vir basket 2000 U-18}} === Vīru U-16 === {{Latvija vir basket 2019 U-16}} {{Latvija vir basket 2018 U-16}} {{Latvija vir basket 2017 U-16}} {{Latvija vir basket 2014 U-16}} {{Latvija vir basket 2013 U-16}} {{Latvija vir basket 2010 U-16}} {{Latvija vir basket 2007 U-16}} {{Latvija vir basket 2005 U-16}} == Latvijas spēlētāji pēc dzimšanas gadiem == 1970: '''[[Raimonds Miglinieks|R. Miglinieks]]''' <br> 1971: [[Mārtiņš Bondars|Bondars]] <br> 1972: '''[[Agris Galvanovskis|Galvanovskis]]''' • '''[[Uvis Helmanis|U. Helmanis]]''' • [[Edgars Šneps|Šneps]] • '''[[Edmunds Valeiko|Valeiko]]''' <br> 1973: <br> 1974: '''[[Roberts Štelmahers|Štelmahers]]''' • '''[[Arnis Vecvagars|A. Vecvagars]]''' <br> 1975: <br> 1976: '''''[[Mihals Hlebovickis|Hlebovickis]]''''' • '''[[Aigars Vītols|A. Vītols]]''' <br> 1977: '''[[Sandis Buškevics|Buškevics]]''' • [[Andris Kivičs|Kivičs]] • '''[[Jevgēņijs Kosuškins|Kosuškins]]''' • [[Kristaps Purnis|Purnis]] • [[Mārtiņš Skirmants|Skirmants]] <br> 1978: [[Kaspars Kambala|Kambala]] • [[Sandis Valters|S. Valters]] <br> 1979: '''[[Juris Umbraško|Umbraško]]''' • '''[[Uģis Viļums|Viļums]]''' <br> 1980: [[Raimonds Vaikulis|Vaikulis]] <br> 1981: '''[[Sandis Amoliņš|Amoliņš]]''' • [[Raitis Grafs|Grafs]] • [[Māris Ļaksa|Ļaksa]] • '''[[Kristaps Valters (basketbolists)|K. Valters]]''' <br> 1982: [[Jānis Blūms (basketbolists)|Blūms]] • '''[[Artūrs Brūniņš|Brūniņš]]''' • [[Kaspars Cipruss|Cipruss]] • '''[[Raimonds Feldmanis|Feldmanis]]''' • [[Jānis Porziņģis|J. Porziņģis]] • [[Ivars Timermanis|Timermanis]] <br> 1983: [[Kristaps Janičenoks|Janičenoks]] • '''[[Gatis Melderis|Melderis]]''' • <u>[[Jānis Pozņaks|Pozņaks]]</u> • [[Armands Šķēle|Arm. Šķēle]] • '''[[Pāvels Veselovs|Veselovs]]''' <br> 1984: [[Daumants Dreiškens|Dreiškens]] • '''[[Raimonds Gabrāns|Gabrāns]]''' • [[Gatis Jahovičs|Jahovičs]] • [[Salvis Mētra|Mētra]] • '''[[Artūrs Štālbergs|Štālbergs]]''' <br> 1985: <u>[[Ingus Bankevics|Bankevics]]</u> • <u>[[Kaspars Bērziņš|K. Bērziņš]]</u> • '''[[Jānis Gailītis (basketbolists)|Gailītis]]''' • '''<u>[[Māris Gulbis (basketbolists)|Māris Gulbis]]</u>''' • '''[[Mareks Jurevičus|Jurevičus]]''' • [[Mārtiņš Kravčenko|Kravčenko]] • <u>[[Edgars Krūmiņš (basketbolists)|Edg. Krūmiņš]]</u> • [[Rinalds Sirsniņš|Sirsniņš]] • '''<u>[[Artūrs Strēlnieks|A. Strēlnieks]]</u>''' • '''[[Edijs Šlesers|Šlesers]]''' • '''[[Akselis Vairogs|Vairogs]]''' <br> 1986: [[Andris Biedriņš|Biedriņš]] • [[Agnis Čavars|A. Čavars]] • [[Edgars Jeromanovs|Jeromanovs]] <br> 1987: '''[[Ernests Kalve|Kalve]]''' • '''[[Krists Pīternieks|Pīternieks]]''' • '''<u>[[Ronalds Zaķis|Zaķis]]</u>''' <br> 1988: '''[[Artūrs Bērziņš (basketbolists)|A. Bērziņš]]''' • <u>[[Rihards Kuksiks|Kuksiks]]</u> • <u>[[Andrejs Šeļakovs|Šeļakovs]]</u> <br> 1989: <u>[[Artis Ate|Ate]]</u> • <u>[[Dairis Bertāns|Dair. Bertāns]]</u> • <u>[[Jānis Kaufmanis|Kaufmanis]]</u> • <u>[[Jānis Strēlnieks|J. Strēlnieks]]</u> • '''[[Oskars Virsis|Virsis]]''' <br> 1990: <u>[[Artūrs Ausējs|Ausējs]]</u> • '''[[Lauris Blaus|Blaus]]''' • [[Kristaps Dārgais|Dārgais]] • [[Edmunds Elksnis|Elksnis]] • <u>[[Mārtiņš Laksa|Laksa]]</u> • <u>[[Kristaps Miglinieks|K. Miglinieks]]</u> • '''[[Žanis Peiners|Peiners]]''' • <u>[[Dāvis Rozītis|Rozītis]]</u> • [[Māris Ziediņš (basketbolists)|Ziediņš]] <br> 1991: '''[[Roberts Freimanis|Freimanis]]''' • '''[[Mārtiņš Gulbis|Mārt. Gulbis]]''' • <u>[[Viktors Iļjins|Iļjins]]</u> • '''[[Haralds Kārlis|Kārlis]]''' • <u>[[Dāvis Lejasmeiers|Lejasmeiers]]</u> • <u>[[Mārtiņš Meiers (basketbolists)|Meiers]]</u> • <u>[[Mareks Mejeris|Mejeris]]</u> • <u>[[Nauris Miezis|Miezis]]</u> • <u>[[Uģis Pinete|Pinete]]</u> <br> 1992: <u>[[Kārlis Apsītis|Apsītis]]</u> • <u>[[Dāvis Bertāns|Dāv. Bertāns]]</u> • <u>[[Arnolds Helmanis|A. Helmanis]]</u> • <u>[[Renārs Magone|Magone]]</u> • [[Matīss Miknis|Miknis]] • <u>[[Aigars Šķēle|Aig. Šķēle]]</u> • †[[Jānis Timma|Timma]] • <u>[[Mārcis Vītols|M. Vītols]]</u> • '''<u>[[Rihards Zēbergs|Zēbergs]]</u>''' <br> 1993: <u>[[Jānis Bērziņš (basketbolists)|J. Bērziņš]]</u> • <u>[[Andrejs Gražulis|Gražulis]]</u> • <u>[[Ingus Jakovičs|Jakovičs]]</u> • <u>[[Ojārs Siliņš|Siliņš]]</u> • <u>[[Guntis Sīpoliņš|Sīpoliņš]]</u> • <u>[[Roberts Stumbris|Stumbris]]</u> • '''[[Kaspars Vecvagars|K. Vecvagars]]''' <br> 1994: <u>[[Roberts Krastiņš|Krastiņš]]</u> • <u>''[[Deniss Krestiņins|Krestiņins]]''</u> • <u>[[Kārlis Lasmanis|Lasmanis]]</u> • <u>[[Toms Leimanis|Leimanis]]</u> <br> 1995: <u>[[Dāvis Geks|Geks]]</u> • <u>[[Kristaps Gludītis|Gludītis]]</u> • <u>[[Iļja Gromovs|Gromovs]]</u> • <u>[[Linards Jaunzems|Jaunzems]]</u> • <u>[[Edgars Lasenbergs|Lasenbergs]]</u> • <u>[[Anžejs Pasečņiks|Pasečņiks]]</u> • <u>[[Kristaps Pļavnieks|Pļavnieks]]</u> • <u>[[Kristaps Porziņģis|K. Porziņģis]]</u> • <u>[[Dāvis Spriņģis|Spriņģis]]</u> • <u>[[Rolands Šmits|Šmits]]</u> <br> 1996: <u>[[Klāvs Čavars|K. Čavars]]</u> • <u>[[Klāvs Dubults|Dubults]]</u> • <u>[[Artūrs Grīnbergs|Grīnbergs]]</u> • <u>[[Rihards Lomažs|Lomažs]]</u> • <u>[[Rinalds Mālmanis|Mālmanis]]</u> <br> 1997: <u>[[Renārs Birkāns|Birkāns]]</u> • <u>[[Eduards Hāzners|Hāzners]]</u> • <u>[[Verners Kohs|Kohs]]</u> • <u>[[Matīss Kulačkovskis|Kulačkovskis]]</u> • <u>[[Zigmārs Raimo|Raimo]]</u> • <u>[[Mārcis Saulītis|Saulītis]]</u> • <u>[[Kārlis Šiliņš|Šiliņš]]</u> • <u>[[Kārlis Žunda|Žunda]]</u> <br> 1998: <u>[[Reinis Avotiņš|Avotiņš]]</u> • <u>[[Roberts Blumbergs|Blumbergs]]</u> • <u>[[Rodions Kurucs|R. Kurucs]]</u> • '''<u>[[Alberts Putāns|Putāns]]</u>''' • <u>[[Artūrs Strautiņš|A. Strautiņš]]</u> • <u>[[Kristers Zoriks|Zoriks]]</u> <br> 1999: <u>[[Gustavs Kampuss|Kampuss]]</u> • <u>[[Francis Lācis|Lācis]]</u> <br> 2000: <u>[[Rodrigo Būmeisters|Būmeisters]]</u> • <u>[[Artūrs Kurucs|A. Kurucs]]</u> • <u>[[Edvards Mežulis|Mežulis]]</u> • <u>[[Anrijs Miška|Miška]]</u> • <u>[[Niks Salenieks|Salenieks]]</u> • <u>[[Norberts Strautiņš|N. Strautiņš]]</u> • <u>[[Dāvids Vīksne|Vīksne]]</u> • <u>[[Artūrs Žagars|Žagars]]</u> <br> 2001: <u>[[Roberts Bērze|Bērze]]</u> • <u>[[Ojārs Bērziņš|O. Bērziņš]]</u> • <u>[[Roberts Bērziņš|R. Bērziņš]]</u> • <u>[[Emīls Krūmiņš|Em. Krūmiņš]]</u> • <u>[[Kristaps Ķilps|Ķilps]]</u> • <u>[[Mārcis Šteinbergs|Šteinbergs]]</u> • '''<u>[[Ričards Vitoļskis|Vitoļskis]]</u>''' <br> 2002: <u>[[Krišs Helmanis|K. Helmanis]]</u> • <u>[[Rodijs Mačoha|Mačoha]]</u> • <u>[[Toms Skuja|Skuja]]</u> • <u>[[Ričards Vanags|Vanags]]</u> <br> 2003: <u>[[Raivo Butirins|Butirins]]</u> • <u>[[Ričards Kļanskis|Kļanskis]]</u> <br> 2004: <u>[[Rihards Berkolds|Berkolds]]</u> • <u>[[Kristofers Karlsons|Karlsons]]</u> <br> 2005: <u>[[Juris Vītols|J. Vītols]]</u> 7waes6338xse1o09gttdn83v2e5g9mo Romans Vitkovskis 0 491696 4458618 4025640 2026-04-25T03:33:56Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458618 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Romans Vitkovskis | places = [[Rīga]] | birth_date = [[1948]]. gada [[15. augusts]] | field = [[karikatūra]], [[grafika]] | training = [[Latvijas Valsts Universitāte]] | image = [[Attēls:Romans Vitkovskis.jpg|200px|Romans Vitkovskis]] | imagesize = }} '''Romans Vitkovskis''' (dzimis {{dat|1948|8|15}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[karikatūra|karikatūrists]] un [[matemātiķis]]. == Biogrāfija == Romans Vitkovskis dzimis Rīgā 1948. gada 15. augustā. Mācījās [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas 1. vidusskolā]]. 1971. gadā pabeidzis [[Latvijas Universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultāti. Pēc universitātes beigšanas ilgu laiku strādāja pie augsta sarežģītības līmeņa informācijas sistēmām Latvijas Universitātes Skaitļošanas centrā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://lms.lv/index.php/cat_id/240/t/2018|title=2018|website=lms.lv|access-date=2021-08-13}}</ref> Paralēli viņa darbs bija cieši saistīts ar intelekta modeļiem, izmantojot rekursīvās funkcijas un sistematoloģiju. Kopš 1980. gada viņš strādā pie izpratnē balstītas apmācības metodikas izstrādes. 1990. gadā piedalījās [[Latvijas Izglītības fonds|Latvijas Izglītības fonda]] dibināšanā. Joprojām tajā darbojas kā valdes loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://conference.pixel-online.net/conferences/edu_future2012/common/download/Speakers_pdf/179-DE08-SP-Vitkovskis-FOE2012.pdf|title=The Goerudio Project: Speakers}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izglitibasfonds.lv/lv/par-mums|title=Par Mums|website=izglitibasfonds.lv|access-date={{dat|2021|08|13||bez}}|archive-date={{dat|2021|08|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210812094055/https://izglitibasfonds.lv/lv/par-mums}}</ref> 2010. gadā tika izveidota izpratnes lapa ''Goerudio'', kurā apkopts mācību materiāla izklāsts pēc viņa izstrādātās metodikas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.goerudio.com/|title=Goerudio.com|website=www.goerudio.com|access-date=2021-08-12}}</ref> Līdztekus projekts tika turpināts [[Eiropas Savienība]]s [[Mūžizglītība]]s programmas ietvaros.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://goerudio.pixel-online.org/|title=The Goerudio Project|website=goerudio.pixel-online.org|access-date=2021-08-12}}</ref> 1988. gadā piedalījās [[Latvijas Tautas fronte]]s kongresā, karikatūrās vizualizējot notiekošo.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Tautas frontes kongress : 1988, 8. oktobris - 9. oktobris|last=Vitkovskis|first=Romans|publisher=Jāņa sēta|year=1989|location=Rīga}}</ref> Trešās Atmodas laikā no Tautas Frontes kandidēja 1990. gada [[Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā|LPSR Augstākās Padomes vēlēšanās]] 42. vēlēšanu apgabalā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/4maijs/velesanas/r42.html|title=Vēlēšanu rezultāti|website=www.saeima.lv|access-date=2021-08-12}}</ref> == Mākslinieciskā darbība == 1983. gadā Romans Vitkovskis kļuva par [[Latvijas Mākslinieku savienība]]s biedru grafikas nozarē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.makslinieki.lv/profile/Romans-Vitkovskis/|title=Romans Vitkovskis {{!}} www.makslinieki.lv {{!}} (LRSP) Radošo savienību profesionālo mākslinieku reģistrs|website=www.makslinieki.lv|access-date=2021-08-12}}</ref> No 1994. līdz 1999. gadam bijis LMS valdes loceklis. Aktīvi piedalījies izstādēs gan Latvijā, gan ārpus tās — Lietuvā, Beļģijā, Bulgārijā u.c. Publicējies periodikā "[[Literatūra un Māksla]]", "[[Atmoda (laikraksts)|Atmoda]]", "[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]", "[[Ir (žurnāls)|Ir]]" un citās. Ilustrējis vairāk kā 80 grāmatas dažādās izdevniecībās ("Elpa", "Teātra Anekdotes", "[[Avots (izdevniecība)|Avots]]", "Likteņstāsti", u.c.). Astoņdesmitajos gados aktīvi ilustrēja mācību grāmatas, kuras tika izdotas izdevniecībās "Высшая школа" (Maskava) un "[[Zinātne (izdevniecība)|Zinātne]]" (Sērijas "Zaļais stars", "Zinātne Laukiem"). Romana Vitkovska karikatūras ir publicētas arī kalendāros, bukletos u.c.<ref name=":0" /> 1990. gadā tika izdots viņa karikatūru krājums.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Karikatūru krājums|last=Vitkovskis|first=Romans|publisher=Avots|year=1990|location=Rīga}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.goerudio.com Izpratnes lapa] * [https://izglitibasfonds.lv/index.php Latvijas Izglītības fonds]{{Novecojusi saite}} {{DEFAULTSORT:Vitkovskis, Romans}} [[Kategorija:Latviešu karikatūristi]] c4jyam0iqw6s6jdf8m4gutogadozc5u Kvavtemoks Blanko 0 495532 4458896 4029350 2026-04-25T10:28:40Z ZANDMANIS 91184 4458896 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1973|1|17}} | years8 = 2010–2011 | caps6 = 4 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Meksika}} [[Santos Laguna]] | goals6 = 1 | years6 = 2008 | caps7 = 14 | clubs7 = {{flaga|Meksika}} [[C.D. Veracruz|Veracruz]] | goals7 = 5 | years7 = 2010 | clubs8 = {{flaga|Meksika}} [[C.D. Irapuato|Irapuato]] | clubs9 = {{flaga|Meksika}} [[Dorados de Sinaloa|Dorados]] | clubs10 = {{flaga|Meksika}} [[Lobos BUAP|BUAP]] | clubs11 = {{flaga|Meksika}} [[Club Puebla|Puebla]] | clubs12 = {{flaga|Meksika}} [[Club América|América]] | years9 = 2012–2013 | years3 = 2000–2002 | years10 = 2013–2014 | years11 = 2014–2015 | years12 = 2016 | caps8 = 47 | caps9 = 40 | caps10 = 22 | caps11 = 19 | caps12 = 1 | goals8 = 9 | goals9 = 14 | goals10 = 6 | goals11 = 3 | goals12 = 0 | totalcaps = 573 | years4 = 2004 | years2 = 1997–1998 | birth_place = | goals3 = 2 | caps1 = 308 | caps2 = 18 | caps3 = 23 | caps4 = 15 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Meksika}} [[Club América|América]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Meksika}} [[Club Necaxa|Necaxa]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Valladolid]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Meksika}} [[C.D. Veracruz|Veracruz]] | countryofbirth = {{vieta|Meksika|Mehiko}} | currentclub = | goals1 = 108 | goals2 = 11 | goals4 = 5 | years1 = 1992–2007 | clubs5 = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas "Fire"|Chicago Fire]] | years5 = 2007–2009 | caps5 = 62 | goals5 = 16 | height = | image = Cuauhtémoc Blanco MORELOS (cropped).jpg | caption = Blanko 2024. gadā | nationalgoals1 = 39 | nationalteam1 = {{fb|MEX}} | nationalyears1 = 1995–2014 | nationalcaps1 = 120 | name = | playername = Kvavtemoks Blanko | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | totalgoals = 181 }}'''Kvavtemoks Blanko Bravo''' ({{Val|es|Cuauhtémoc Blanco Bravo}}, dzimis {{Dat|1973|1|17}}) ir [[Meksika|Meksikas]] [[politiķis]] un bijušais [[futbolists]]. Pašlaik (2021) Blanko ir [[Morelosa|Morelosas]] štata gubernators. Spēlējis [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, savu lielāko daļu karjeras pavadījis dažādos [[Meksika|Meksikas]] klubos. Blanko tiek uzskatīts par savas paaudzes vienu no labākajiem Meksikas futbolistiem. Savu slavu ieguvis spēlējot ''[[Club América]]'' komandā, kurā viņš kopumā nospēlēja vairāk nekā 300 mačus un guva vairāk nekā 100 vārtus. [[Meksikas futbola izlase|Meksikas futbola izlases]] sastāvā nospēlējis 120 mačus un guvis 39 vārtus. Piedalījies [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]], [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]. Ar izlasi izcīnījis divus [[CONCACAF Zelta kauss|CONCACAF Zelta kausus]] 1996. un 1998. gadā. == Sasniegumi == '''América''' * [[Meksikas futbola Pirmā divīzija|Meksikas Pirmā divīzija]]: 2005 * [[Campeón de Campeones]]: 2005 * [[CONCACAF Čempionu kauss]]: 1992, 2006 '''Dorados''' * [[Copa MX]]: 2012 '''Irapuato''' * [[Liga de Ascenso]]: 2011 '''Puebla''' * Copa MX: 2015 '''Meksika''' * [[CONCACAF Zelta kauss]]: 1996, 1998 * [[FIFA Konfederāciju kauss]]: [[1999. gada FIFA Konfederāciju kauss|1999]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Meksikas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Meksikas futbolisti]] [[Kategorija:Meksikas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Meksikas politiķi]] [[Kategorija:Real Valladolid spēlētāji]] [[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1996. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Čikāgas "Fire" spēlētāji]] [[Kategorija:Club América spēlētāji]] [[Kategorija:Club Necaxa spēlētāji]] [[Kategorija:Club Puebla spēlētāji]] [[Kategorija:Santos Laguna spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Blanko, Kvavtemoks}} edzkx0s2naynazxfcky4ld9dv8cs5ve Sanfina citānija 0 496440 4458892 3856667 2026-04-25T10:20:26Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458892 wikitext text/x-wiki {{Senvietas infokaste | name = Sanfins | native_name = {{gree|Citânia de Sanfins}} | image = Citania de Sanfins Portugal 05.jpg | image_size = | caption = Sanfina citānijas apbūve. | map_type = Portugāle | map_caption = | map_size = | latd = 41| latm = 19| lats = 24| latNS = N | longd = 8| longm = 23| longs = 12| longEW = W | location = {{vieta|Portugāle|Kavadu}} | region = | type = Nocietināta apmetne | area = | built = | abandoned = | cultures = Ķeltu | excavations = | archaeologists = | condition = Drupas | management = | public_access = Arheoloģiskais parks | notes = | designation = }} '''Sanfina citānija''' ({{val|pt|Citânia de Sanfins}}) ir [[Kastrejas kultūra]]s [[arheoloģiskais piemineklis]] [[Portugāle|Portugālē]], [[Pasušdefereira]]s municipalitātē. Apdzīvotās vietas celtniecība attīstījās vairākos etapos laikā starp 5. gadsimtu pr.Kr. un 2. gadsimtu. 3. gadsimtā citanijā sākās [[romieši|romiešu]] okupācija, līdz 4. gadsimtā tā tika pamesta. Šajā teritorijā atrodas [[Svētais Romans|Sv. Romanam]] veltīta [[kapela]] (ap 14. gadsimtu) un 34 kapavietas [[viduslaiki|viduslaiku]] kapsētā (ap 13. gadsimtu).<ref name=":0">{{publikācijas atsauce|last=Silva|first=Armando|last2=Centeno|first2=Rui|date=2014|title=Escavações arqueológicas na Citânia de Sanfins (Paços de Ferreira): 1977-1978|url=https://repositorio-aberto.up.pt/bitstream/10216/13566/2/artigo3191000071565.pdf|journal=Portugália}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[Arheoloģiskie izrakumi]] citānijā pirmo reizi tika veikti 1895. gadā [[Francisko Martins Sarmento|Francisko Martina Sarmento]] un Hosē Leite de Vaskonselosa vadībā, bet beidzamā darbība šeit notika 1995. gadā, kad tika rekonstruēts viens nams un karavīra statujas kopija tika uzstādīta pie otrā aizsargmūra ieejas.<ref>{{ziņu atsauce|last=CM Paços de Ferreira|title=Citânia de Sanfins|language=pt-PT|work={}|url=https://www.cm-pacosdeferreira.pt/index.php/citania-de-sanfins|access-date=2020-08-05}}</ref> == Apraksts == Citānija tika sargāta ar trim [[aizsargmūris|aizsargmūru]] rindām, ar ārējo sienu, kas sargāja rietumus un dienvidus, kā arī ar [[aizsarggrāvis|aizsarggrāvi]] ziemeļos un dienvidos. Šie mūri tika veidoti no vietējiem [[Granīts|granīta]] blokiem. Mūru iekšpusē tika konstatēti ap 160 namiem. Lielākā daļa namu ir apaļi ap 5 m diametrā, ar granīta akmens sienām un koniskiem jumtiem no ātri bojājoša materiāla. Šie nami veido [[Kvartāls|kvartālus]] no 4 līdz 5 ēkām, kas iziet uz kopēju [[Pagalms|pagalmu]] un ir apjozti ar mūra sienu, veidojot 200–300 m² lielus [[Gruntsgabals|gruntsgabalus]]. Citānijas nomalē tika atrasta publiskās [[pirts]] ēka. Sanfinā tika atrastas arī karavīru statujas, un viena no tām sargā galveno ieeju citānijā. Šeit ir galvenā [[iela]], kas orientēta virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem, un otršķirīgās ielas, kas orientētas no austrumiem uz rietumiem. == Atradumi == Arheoloģiskie atradumi Sanfina citānijā ir attiecināmi uz dažādiem periodiem, piemēram: * Portugāļu monētas: viena - [[Žuau I]] un divas - [[Sebastians I|Sebastiana I]]. * Nezināma 4. gadsimtā kalta monēta. * 42 romiešu monētas no [[Tiberijs|Tibērija]] līdz nezināmam 4. gadsimta imperatoram. * Kastrejas kultūras, romiešu un vēlāko laiku [[keramika]]. Daudzi atradumi ir eksponēti vietējā Sanfina citānijas arheoloģijas muzejā Sanfins de Fereirā. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Kastrejas kultūra]] 5r09vu3w98n2njj10p1pzn9t2y489l4 Radikālais islāms 0 498965 4458581 4456858 2026-04-24T22:28:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458581 wikitext text/x-wiki '''Radikālais islāms''', islāmistu ekstrēmisti vai islāmistu radikāļi ir grupējumi, kas [[Islāms|islāma reliģijas]] pamatnostādnes interpretē un tiecas attiecināt līdz to galējībām, nesamierinoties ar kompromisiem pret citām uzskatu sistēmām. Radikālismu raksturo uzskats, ka, lai uzlabotu sabiedrības garīgo un arī materiālo stāvokli vai pastāvošo politisko iekārtu, izmaiņas ir jāveic pašos pamatos. Līdz ar to, ja nonākuši pie rīcības, nevis tikai sludināšanas, radikālie grupējumi savu ideju aizstāvēšanai un mērķa sasniegšanai nereti izmanto visas par iedarbīgām uzskatāmās metodes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/radik%C4%81lisms|title=radikālisms {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2021-12-13}}</ref> Radikālā islāma rezultāts ļoti bieži ir [[islāma terorisms]] vai džihādisms. Radikālisms nav nepieciešami saistīts ar [[Islāmisms|islāmismu]], kas ir politiskā islāma veids, vai ar islāma [[Fundamentālisms|fundamentālismu]]. Dažu pētnieku piedāvātajai radikālā islāma definīcijai ir divas daļas. Pirmkārt, radikālā islāma pārstāvji tic, ka visas ideoloģijas un reliģiskās nostādnes, izņemot islāma, neatkarīgi no tā, vai tās ir saistītas ar [[Rietumu pasaule|Rietumu pasauli]] ([[Kapitālisms|kapitālismu]]) vai Austrumiem ([[Komunisms|komunismu]] vai [[Sociālisms|sociālismu]]), ir kļūdainas un nevar uzturēt politisko kārtību.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Understanding Jihad|url=https://archive.org/details/understandingjih0000davi|last=Cook|first=David|publisher=University of California Press|year=2015|isbn=9780520287327|location=California|pages=[https://archive.org/details/understandingjih0000davi/page/102 103]}}</ref> Otrkārt, radikālā islāmisma pārstāvji mēdz aizstāvēt uzskatu, ka citas islāmiskas grupas vai režīmi ir bijuši nesekmīgi, jo tie nav sekojoši un precīzi ievērojuši islāma reliģiskās nostādnes.<ref>David Cook. ''Understanding Jihad''. California : University of California Press, 2015. 107. lpp. [[ISBN]] [[Special:BookSources/9780520287327|9780520287327]].</ref> == Vēsture == Radikālisms jeb radikalizācija nav nekas jauns, tāpat kā [[Terorisms|terorisma]] pētniecībā ieviestais jēdziens “jaunais terorisms”.<ref>{{Grāmatas atsauce|last1=Breen-Smyth|year=2009|pages=|page=[https://archive.org/details/criticalterroris00jack/page/n221 207]|doi=|oclc=|isbn=0203880226|location=London|publisher=Routledge|format=|first1=‪Marie|url=https://archive.org/details/criticalterroris00jack|title=Critical Terrorism Studies. A New Research Agenda|editor3-last=Gunning|editor3-first=Jeroen|editor2-last=Smyth|editor2-first=Marie Breen|editor1-last=Jackson|editor1-first=Richard|chapter=The Ethics of Research on “Terrorism”}}</ref> Tomēr jēdziens ieguva jaunu nozīmi pēc 20. gadsimta 70. gadu atmodas kustībām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], kad parādījās jauns radikālisma paveids – radikālais islāms. Radikālais islāms pretstatā politiskajam radikālismam pārņēma [[Džihāds|džihāda]] [[Ideoloģija|ideoloģiju]], lai attaisnotu transnacionālās politiskās [[vardarbība]]s izmantošanu, kas tiek uzskatīta par vienīgo līdzekli [[Kalifāts|kalifāta]] atjaunošanai – politiskās un reliģiskās sfēras simbiozei – un ummas jeb [[Musulmaņi|musulmaņu]] [[kopiena]]s atkalapvienošanai. Pēc Padomju Savienības iebrukuma Afganistānā1979. gadā Rietumi atbalstīja Afganistānas vietējos cīnītājus, modžahedus, tos definējot, kā brīvības cīnītājus, nevis teroristus. Taču pēc kara un [[Padomju Savienība|PSRS karaspēka]] atkāpšanās Afganistānā valsts vara sabruka, sākās pilsoņu karš līdz varu sagrāba [[Taliban|Talibāns]]. [[Džihāds]], kas sākotnēji bija vērsts pret Padomju Savienību un komunistiem, pārvērtās par cīņu pret visiem "neticīgajiem".<ref>{{Grāmatas atsauce|last1=Shahrani|year=2013|pages=463-466|page=|doi=10.1093/oxfordhb/9780195395891.013.0013|oclc=|isbn=|location=Oxford|publisher=Oxford University Press|format=|first1=M. Nazif|url=|title=The Oxford Handbook of Islam and Politics|editor3-last=|editor3-first=|editor2-last=Shahin|editor2-first=Emad El-Din|editor1-last=Esposito|editor1-first=John L.|chapter=Islam and the State in Afghanistan}}</ref> Vēlāk [[Irākas karš]], sācies 2004. gadā, nenesa labākus rezultātus, un tikai vēl vairāk sekmēja radikālismu un terorismu.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Karakoç|first=Jülide|date=2014-10-02|title=The Failure of Indirect Orientalism: Islamic State|url=http://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/03017605.2014.984500|journal=Critique|language=en|volume=42|issue=4|pages=597–606|doi=10.1080/03017605.2014.984500|issn=0301-7605}}</ref> Un par spīti radikālā islāma saiknei ar Tuvajiem Austrumiem, radikālais islāms bija ietekmējis radikālo grupējumu veidošanos, piemēram, [[Krievija|Krievijas Federācijā.]]<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.punctummagazine.lv/2015/10/21/kam-no-zalas-krasas-bail-islamofobija-musdienu-latvija/|title=Kam no zaļās krāsas bail? Islamofobija mūsdienu Latvijā|last=Tēraudkalns|first=Valdis|website=PUNCTUM|access-date=13.12.2021}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Humphries|first=Harry L.|last2=Conrad|first2=Browyn K.|last3=Salakhatdinova|first3=Lessian|last4=Kouznetsova-Morenko|first4=Irina|date=2005|title=NEW ETHNIC IDENTITY: THE ISLAMITIZATION PROCESS IN THE RUSSIAN FEDERATION|url=https://www.jstor.org/stable/41421644|journal=International Review of Modern Sociology|volume=31|issue=2|pages=207–231|issn=0973-2047}}</ref> Rezultātā viena no radikālisma izpausmēm ir islāma mudžahīdu<ref>{{Grāmatas atsauce|last1=Kūlis|year=2018|chapter=Afganistānas karš. Karš pret sarkanajiem|pages=|page=|doi=|oclc=|isbn=|location=Rīga|publisher=LU FSI|format=|first1=Māris|url=|title=Terorisma krustugunīs: Islāma valsts|editor3-last=|editor3-first=|editor2-last=|editor2-first=|editor1-last=|editor1-first=|quote=Attiecībā uz Afganistānas vai Pakistānas islāmistu kaujiniekiem pareizāk ir lietot farsī un pašto valodas formu “modžahedi”.}}</ref> terorisms, kura pamatā ir salafistu skolas mācība. Šī [[Sunnītu islāms|sunnītu]] izcelsmes terorisma forma šodien ir galvenais drauds terorisma kontekstā.<ref>{{Grāmatas atsauce|last1=Migaux|year=2007|pages=255-256|page=|doi=|oclc=|isbn=|location=Berkley|publisher=University of California Press|format=|first1=Philippe|url=https://archive.org/details/historyofterrori00grar|title=The History of Terrorism. From Antiquity to Al Qaeda|editor3-last=|editor3-first=|editor2-last=Blin|editor2-first=Arnaud|editor1-last=Chaliand|editor1-first=Gérard|chapter=The Roots of Islamic Radicalism}}</ref> Mudžahīdu terorisms ir īpaši interesants, ņemot vērā tā [[Utopija|utopiskās]] politiskās pārliecības, jo tas ir īpaši kaujiniecisks un galējs, un nepieļauj nekādas diskusijas un kompromisus.<ref>Philippe Migaux. «The Roots of Islamic Radicalism». In Gérard Chaliand, Arnaud Blin. ''The History of Terrorism. From Antiquity to Al Qaeda''. Berkley: University of California Press, 2007. 256–257.lpp</ref> Tomēr radikālā islāma rašanās cēloņi ir ne tikai reakcija uz arābu nacionālisma ģeogrāfisko un teritoriālo fragmentāciju, islāma reliģijas attīstību un nesaskaņām starp Tuvo Austrumu valstīm, bet arī uz musulmaņu marginalizācijas sekām un Rietumu īstenotajām integrācijas politikas kļūdām, atbalstot represīvos režīmus (piemēram, [[Mohammads Rezā Pehlevī|šaha]] režīms Irānā) un atļaujot militārajām organizācijām kontrolēt reģionos notiekošo.<ref name=":0" /> Radikālā islāma rašanās ir kā atbilde uz grupas vai indivīda pārdzīvojumu, ko var ietekmēt gan apkārtējās vides norises, gan ikdiena apstākļi, gan pieredze citās valstīs, kā rezultātā nav atrodama viena pazīme, kas raksturotu, kā cilvēks kļūst par radikāli, vai kā radikālie grupējumi pārtop par galēju ideju pārstāvjiem.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Cilvēks un terorisms: terorisma kritiskā pētniecība, taisnīga kara mācība un humānisms|url=https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/izdevumi/LU_Raksti/819/os.819.04-Kulis_Mironcuka.pdf|publisher=LU Akadēmiskais apgāds|date=2020|isbn=978-9934-18-684-4|pages=56–79|volume=819|last=Latvijas Universitāte|first2=Māris|last2=Kūlis|first3=Kitija|last3=Mirončuka}}</ref> Radikālais islāmisms vieno cilvēkus, kuriem ir atšķirīga izpratne par islāmisma vai politiskā islāma politisko stratēģiju, kā rezultātā, viņi rīkojas pēc saviem ieskatiem par pareizu reliģisko un valstisko vadīšanu un nevis seko valsts galvenajiem pamatnosacījumiem.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Political Islam, World Politics and Europe. From Jihadist to Institutional Islamism|last=Bassam|first=Tibi|publisher=Routledge|year=2014|isbn=9780415730488|location=London|pages=232}}</ref> == Papildus avoti == * Nabīls, Kureši. Pretrunīgais Islāms. Korāna un Bībeles patiesības mūsdienu pasaulē: jautājumi, atbildes un skaidrojumi. Rīga: Lietusdārzs, 2017. == Bibliogrāfija == {{atsauces}} [[Kategorija:Islāmisms]] [[Kategorija:Politika]] [[Kategorija:Terorisms]] bntsm04po4nkercsvhumcfs1dfzykw9 Rašisms 0 506990 4458591 4405199 2026-04-25T00:08:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458591 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Символ российских войск вторжения в Украину в 2022 году Z Георгиевская лента.png|thumb|Ar [[Georga lentītes|Georga lentīti]] apvienota [[Krievijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņoto spēku]] [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|2022. gada iebrukumā Ukrainā]] lietota [[Z (kara simbols)|pazīšanās zīme]], kas drīz vien kļuva par kara un [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] politikas atbalsta simbolu, bet tā pretinieku vidū iesaukta par zvastiku]] '''Rašisms''' ([[krievu valoda|krievu]] un {{val|uk|рашизм}}, hibrīdvārds no {{val|en|Russia}} — 'Krievija' un [[fašisms|fašisma]]) jeb '''Krievijas fašisms'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 10. maijs |author=Andis Kudors |title=Andis Kudors: Krievijas fašisms |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/898102/versijas/54329100/andis-kudors-krievijas-fasisms |access-date=2022. gada 9. jūnijā}}</ref> ir termins, ko daudzi pētnieki, politiķi un žurnālisti lieto, lai apzīmētu [[ideoloģija|ideoloģiju]], sociālo praksi un [[Politiskais režīms|politisko režīmu]] [[Krievija|Krievijā]] pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]]. To definē kā [[Krievija|Krievijā]] radušos fašisma paveidu, kam raksturīgs [[pareizticība|pareizticīgais]] [[tradicionālisms]], [[ksenofobija]], [[šovinisms]], iedomāta [[krievi|krievu]] izredzētība un "īpašā misija", [[krievu imperiālisms|imperiālisms]], [[totalitārisms]], [[pārkrievošana]], ideja par [[Maskava — trešā Roma|Maskavu kā trešo Romu]], [[eirāzisms]], [[resentiments]] un [[revanšisms]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Igors Šuvajevs |date=2022. gada 29. marts |title=Par rašismu |publisher=[[Punctum]] |url=https://www.punctummagazine.lv/2022/03/29/par-rasismu/ |access-date=2022. gada 21. aprīlī |archive-date=2022. gada 4. Maijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20220504172407/https://www.punctummagazine.lv/2022/03/29/par-rasismu/ }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Māris Antonevičs |date=2022. gada 22. aprīlis |title=Rašisms |publisher=[[Latvijas Avīze]] |url=https://www.la.lv/rasisms |access-date=2022. gada 11. maijā}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Главный храм Вооружённых сил Российской Федерации 2021 18.jpg|thumb|Viena no [[Krievijas Bruņoto spēku galvenā katedrāle|Krievijas Bruņoto spēku galvenās katedrāles]] mozaīkām, kurā [[pareizticība|pareizticīgo]] ikonogrāfija apvienota ar padomju militāro simbolismu]] [[Attēls:Russia + Fascism = Ruscism (51911310536).jpg|thumb|Protestētājs [[Trafalgaras laukums|Trafalgaras laukumā]] ar plakātu, kurā apspēlēta rašisma līdzība [[fašisms|fašismam]] un labajā apakšējā stūrī kopā ar [[Ādolfs Hitlers|Ādolfu Hitleru]] attēlots [[Vladimirs Putins]]]] [[Attēls:Z symbol flash mob at Platinum Arena in Khabarovsk.jpg|thumb|Valdošās partijas "[[Vienotā Krievija]]" jauniešu organizācijas 2022. gada 11. martā [[Habarovska|Habarovskā]] rīkota [[zibakcija]], kuras dalībnieki izvietojušies [[Z (kara simbols)|Z]] burta formā]] Jēdzienu "rusisms" 1995. gadā sāka lietot [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s prezidents [[Džohars Dudajevs]], lai raksturotu [[Pirmais Čečenijas karš|Krievijas karadarbību Čečenijā]] kā pieaugošu [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] [[ideoloģija]]s izpausmi. Viņaprāt, rusisms ir "naida ideoloģijas paveids, kura pamatā ir lielkrievu šovinisms, bezdvēseliskums un amorālums." No citiem zināmajiem fašisma, [[rasisms|rasisma]] un [[nacionālisms|nacionālisma]] veidiem tas atšķiroties ar savu īpašo nežēlību gan pret cilvēkiem, gan dabu, un tā darbības princips esot "visu un visa iznīcība, [[izdedzinātās zemes taktika]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2014. gada 11. marts |title=Джохар Дудаев: Что такое русизм? |url=http://chechenews.com/1-12398/ |access-date=2022. gada 21. aprīlī |language=ru |newspaper=Chechenpress |archive-date=2022. gada 21. Aprīlis |archive-url=https://web.archive.org/web/20220421095512/http://chechenews.com/1-12398/ }}</ref> Pēc Dudajeva nāves jēdzienu turpināja lietot čečenu separātistu vadoņi un ideologi, tostarp Ičkerijas Čečenu republikas trešais prezidents [[Aslans Mashadovs]], kurš 2004. gada intervijā rašismu nosauca par Čečenijas galveno ienaidnieku.<ref name="Garaev">{{grāmatas atsauce |last=Garaev |first=Danis |year=2023 |url=https://books.google.com/books?id=PnN5EAAAQBAJ&pg=PT60 |title=Jihadism in the Russian-Speaking World: The Genealogy of a Post-Soviet Phenomenon |chapter=Russism: From Russian Jihadism to Russian Nationalism |series=Imperial Transformations |publisher=Routledge |pages=51.—58 |isbn=978-1-032-28844-4 |access-date=2023. gada 13. janvārī}}</ref> Citur jēdzienu neformāli sāka lietot 2008. gadā, [[Krievijas—Gruzijas karš (2008)|Krievijas—Gruzijas kara]] laikā, bet angļvalodīgajos plašsaziņas līdzekļos tas sāka izplatīties pēc [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] sākuma, kad Krievijas Federācija 2014. gadā [[Krimas okupācija|okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu]] un [[Donbasa karš|iebruka Ukrainas Donbasā]], bet vēl vairāk — pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]]. Vislielākā loma jēdziena popularizēšanā bija [[Augstākā Rada|Augstākajai Radai]] un [[Boriss Sevastjanovs|Borisa Sevastjanova]] dziesmai "Tas, bērniņ, ir rašisms" (''Это, детка, рашизм'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Arnis Kluinis |date=2022. gada 31. jūlijs |title=Kā Putinu pazemina no īsta nacista par prastu fašistu |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://neatkariga.nra.lv/izpete/387814-ka-putinu-pazemina-no-ista-nacista-par-prastu-fasistu |access-date=2022. gada 11. maijā}}</ref> 2021. gada jūnijā tika izdota ap 5000 vārdu gara Vladimira Putina eseja "[[Par krievu un ukraiņu vēsturisko vienotību]]", kurā citstarp apgalvots, ka ukraiņi un krievi esot "viena tauta", "viens veselums", to nošķirtība esot vienīgi dažu kļūdu un ārēju spēku apzinātas rīcības rezultāts, bet "Ukrainas patiesa suverenitāte ir iespējama tikai partnerībā ar Krieviju".<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Rita Rudiša |date=2022. gada 25. februāris |title=Putina ticības apliecība |publisher=[[Satori (interneta žurnāls)|Satori]] |url=https://satori.lv/article/putina-ticibas-aplieciba |access-date=2022. gada 23. martā |archive-date=2022. gada 21. Marts |archive-url=https://web.archive.org/web/20220321170639/https://satori.lv/article/putina-ticibas-aplieciba }}</ref> 2022. gada 3. aprīlī, dienā, kad pasaulē kļuva zināms par [[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņu]], Krievijas valsts informācijas aģentūra ''[[RIA Novosti]]'' izdeva politologa Timofeja Sergeiceva rakstu “[[Kas Krievijai jādara ar Ukrainu?]]”, kurā ieteikts ukraiņu eliti likvidēt, Ukrainu kā valsti iznīcināt, bet Ukrainas iedzīvotājiem veikt "deukrainizāciju", "deeiropeizāciju" un "pāraudzināšanu".<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 4. maijs |author=Andris Kārkluvalks |title=Ko Krievijā stāsta par plāniem Ukrainā – iznīcināt, pāraudzināt un sadalīt |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/ko-krievija-stasta-par-planiem-ukraina-iznicinat-paraudzinat-un-sadalit.d?id=54214246 |access-date=2022. gada 9. jūnijā}}</ref> Vairāki Ukrainas plašsaziņas līdzekļi rakstu nodēvēja par rašisma manifestu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 8. aprīlis |title=“Ko Krievijai vajadzētu darīt ar Ukrainu” jeb “Mein Kampf” diktatora Putina gaumē (1.daļa) |website=[[sargs.lv]] |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |url=https://www.sargs.lv/lv/sabiedriba/2022-04-08/ko-krievijai-vajadzetu-darit-ar-ukrainu-jeb-mein-kampf-diktatora-putina-gaume |access-date=2022. gada 21. aprīlī}}</ref> 2022. gada 19. maijā [[Krievija]]s [[Roskomnadzor|Federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu uzraudzības dienests]] pieprasīja dzēst rakstus [[Vikipēdija angļu valodā|Vikipēdijā angļu valodā]] par rašismu un [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 19. maijs |title=Krievija prasa dzēst Vikipēdijas angļu šķirkļus par rašismu un Krievijas iebrukumu Ukrainā |newspaper=[[Latvijas Avīze]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.la.lv/krievija-prasa-dzest-vikipedijas-anglu-skirklus-par-rasismu-un-krievijas-iebrukumu-ukraina |access-date=2022. gada 9. jūnijā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 19. maijs |title=Krievija prasa dzēst Vikipēdijas angļu šķirkļus par rašismu un Krievijas iebrukumu Ukrainā |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/krievija-prasa-dzest-vikipedijas-anglu-skirklus-par-rasismu-un-krievijas-iebrukumu-ukraina-14280559 |access-date=2022. gada 9. jūnijā}}</ref> Tajā pašā dienā ''[[The New York Times]]'' izdeva amerikāņu vēsturnieka, fašisma pētnieka un [[Jeila Universitāte]]s profesora [[Timotijs Snaiders|Timotija Snaidera]] rakstu "Mums tas ir jāpasaka. Krievija ir fašistiska", kurā viņš pauda viedokli, ka Krievija atbilstot lielākajai daļai fašisma pētnieku lietotajiem ideoloģijas kritēriju — vadoņa kults, Otrajā pasaules karā mirušo kults un "mīts par impēriskā diženuma bijušo zelta laikmetu, ko atjaunos karš kā attīrošs vardarbības akts".<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Valdis Bērziņš |date=2022. gada 23. maijs |title=Timotijs Snaiders: “Krievija ir fašistiska valsts” |newspaper=[[Latvijas Avīze]] |url=https://www.la.lv/snaiders-krievija-ir-fasistiska-valsts |access-date=2022. gada 9. jūnijā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 30. maijs |title=Krievijā atdzimušais fašisms izmēģina spēkus Ukrainā |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/504236-krievija-atdzimusais-fasisms-izmegina-spekus-ukraina |access-date=2022. gada 9. jūnijā}}</ref> 2023. gada 2. maijā [[Ukrainas Augstākā Rada]] pieņēma rezolūciju "Par rašisma ideoloģiju Krievijas Federācijas politiskajā režīmā, rašisma kā totalitārisma un cilvēknīšanas principu un prakses nosodījumu", likumdošanā ieviešot terminu "rašisms".<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2023. gada 2. maijs |title=Ukrainas parlaments likumdošanā ieviesis terminu «rašisms» |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2023-ukrainas-parlaments-likumdosana-ieviesis-terminu-rasisms.a507166/ |access-date=2023. gada 15. jūnijā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2023. gada 2. maijs |title=Ukrainas parlaments ievieš likumdošanā terminu "rašisms" |website=[[tvnet.lv]] |agency=[[LETA]]/[[BBC]] |url=https://www.tvnet.lv/7766209/ukrainas-parlaments-ievies-likumdosana-terminu-rasisms |access-date=2023. gada 15. jūnijā}}</ref> == Raksturojums == Literatūrzinātnieks, žurnālists un politiķis [[Aleksejs Grigorjevs]] uzskata, ka krievu fašismam tāpat kā vācu nacismam ir raksturīga sadalītās tautas koncepcija un uzdevums to "atkalapvienot" vienā valstī. Ja vācu nacisma gadījumā šajā koncepcijā īpaša loma bija atvēlēta [[austrieši]]em, tad krievu fašismā tāda esot ukraiņiem. Savukārt aicinājumus ukraiņus "denacificēt" un [[Mariupole|Mariupolē]] veikto iedzīvotāju slaktiņu viņš ir pielīdzinājis nacistu [[Galīgais risinājums|Galīgajam risinājumam]] (''Endlösung'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Aleksejs Grigorjevs |authorlink=Aleksejs Grigorjevs |date=2022. gada 2. aprīlis |title=Nēģēlības apmātība jeb Krievu fašisms |publisher=[[Latvijas Avīze]] |url=https://www.la.lv/negelibas-apmatiba-jeb-krievu-fasisms |access-date=2022. gada 11. maijā}}</ref> [[Neatkarīgā Rīta Avīze|Neatkarīgās Rīta Avīzes]] žurnālists [[Bens Latkovskis]] uzskata, ka Putina režīmu nevar saukt par fašistisku, jo putinisma jeb rašisma galvenā atšķirība no fašisma "abas šīs ideoloģijas nostāda politiskā spektra gandrīz vai pretējās pusēs" Ja fašisms bija revolucionāra ideoloģija, kuras mērķis bija izveidot jaunu antropoloģisko kārtību un jauna tipa cilvēku, kam bija vajadzīga ārkārtīgi plaša sabiedrības politizācija un mobilizēšana, tad rašisms "ir kontrrevolucionārs, strikti iestājas pret jebkādām sociālām reformām un sabiedrības mobilizāciju".<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Bens Latkovskis |date=2022. gada 26. maijs |title=Timotijs Sneiders un Alvis Hermanis kļūdās. Rašisms nav fašisms |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://neatkariga.nra.lv/komentari/bens-latkovskis/381990-timotijs-sneiders-un-alvis-hermanis-kludas-rasisms-nav-fasisms |access-date=2022. gada 9. jūnijā}}</ref> == Skatīt arī == * [[Par krievu un ukraiņu vēsturisko vienotību]] * [[Kas Krievijai jādara ar Ukrainu?]] * [[Krievu imperiālisms]] * [[Krievijas propaganda]] * [[Ukrainofobija]] * [[Krievu nacionālisms]] * [[Krievu fašisms (20. gadsimtā)|Krievu fašisms]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Vikikrātuves kategorija|Rashism|Rašisms}} * [https://www.youtube.com/watch?v=_iLpIocmCVQ Kas ir rašisms?] {{angliski}}. 2022. gada 18. maijs. ''Мілітарний''. ''[[YouTube]]''. * [https://www.youtube.com/watch?v=k8LlRk5NC3E Rašisms jeb kāpēc krievi ir jaunie nacisti] {{angliski}}. 2022. gada 31. marts. ''VoxUkraine''. ''[[YouTube]]''. * Egons Rusanovs un Linda Lielbriede (2022. gada 25. maijs). [https://juristavards.lv/eseja/281400-rasisma-murgu-terapija-demokratiska-sabiedriba/ Rašisma murgu terapija demokrātiskā sabiedrībā]. [[Jurista Vārds]]. [[Kategorija:Politiskās ideoloģijas]] [[Kategorija:Krievu nacionālisms]] 9zmuccyxefeiyaexuk44vovxqxw7yyx Mants Kvedaravičs 0 508289 4458397 4458285 2026-04-24T12:43:39Z Egilus 27634 4458397 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Mants Kvedaravičs | vārds_orig = ''Mantas Kvedaravičius'' | dz_gads = 1976 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 23 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Lietuvas PSR|Birži|td=Lietuva|3s=Birži (Lietuva)}} | m_gads = 2022 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 30 | m_vieta = {{vieta|Ukraina|Mariupole}} | pilsonība = {{LTU}} | tautība = [[lietuvieši|lietuvietis]] | nodarbošanās = kinorežisors, antropologs, arheologs | dzimums = V | alma_mater = [[Kembridžas Universitāte]] | bērni = 2 }} '''Mants Kvedaravičs''' ({{Val|lt|Mantas Kvedaravičius}}; dzimis {{dat|1976|6|23}}, miris {{dat|2022|3|30}}) bija [[Lietuvieši|lietuviešu]] filmu veidotājs, [[antropologs]] un [[arheologs]]. == Dzīve un karjera == Kvedaravičs ieguva doktora grādu [[Sociālā antropoloģija|sociālajā antropoloģijā]] [[Kembridžas Universitāte|Kembridžas Universitātē]] un bija asociētais profesors [[Viļņas Universitāte|Viļņas Universitātē]]. Viņa promocijas darba tēma bija "Prombūtnes mezgli: nāve, sapņi un pazušana likuma robežās Čečenijas pretterorisma zonā" (Kembridžas Universitāte, 2012).<ref name=OxfDSA>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.socanth.cam.ac.uk/directory/specific-people |title=PhDs Awarded |publisher=University of Cambridge {{!}} Department of Social Anthropology |date= 15 November 2017|access-date=3 April 2022 |website=socanth.cam.ac.uk }}</ref> Kara plosītā [[Čečenija]], viena no [[Krievijas Federācijas republikas|Krievijas Federācijas republikām]], bija arī viņa 2011. gada dokumentālās filmas ''Barzakh'' ("Limbo") darbības vieta. Viņa nākamā dokumentālā filma, kas tika publicēta 2016. gadā, koncentrējas uz Ukrainas ostas pilsētu [[Mariupole|Mariupoli]], kas 2014.—2015. gadā bija pakļauta [[Donbasa karš|separātistu karaspēka uzbrukumiem]]. Kvedaravičs tika nogalināts 2022. gada 2. aprīlī [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|Mariupoles aplenkumā]] [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/screen/mariupole-nogalinats-lietuviesu-rezisors.d?id=54209610|title=Mariupolē nogalināts lietuviešu režisors|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2022-04-05|date=2022-04-03|language=lv}}</ref> Viņam bija divi bērni. 2022. gada 5. jūnijā Kvedaravičam jau pēc nāves piešķīra Lietuvas nacionālo kinogodalgu "Zelta dzērve" par mūža ieguldījumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/lietuvas-nacionalo-kinogodalgu-par-muza-ieguldijumu-pieskir-mariupole-nogalinatajam-rezisoram-mantam-kvedaravicam.a460170/|title=Lietuvas nacionālo kinogodalgu par mūža ieguldījumu piešķir Mariupolē nogalinātajam režisoram Mantam Kvedaravičam|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-08|language=lv}}</ref> Viņa pēdējā filma "Mariupolis 2" saņēma [[Eiropas Kino balva|Eiropas Kino balvu]] kā 2022. gada labākā Eiropas dokumentālā filma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://europeanfilmawards.eu/en_EN/winner-current|title=Winners of the 35th European Film Awards|publisher=European Film Awards|access-date={{dat|2022|12|11||bez}}|archive-date={{dat|2018|12|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181215212933/https://europeanfilmawards.eu/en_EN/winner-current}}</ref> == Filmogrāfija == === Dokumentālās filmas === * ''Barzakh'' (2011) * ''Mariupolis'' (2016) * ''Mariupolis 2'' (2022) === Spēlfilma === * ''Parthenon'' (''Partenonas'') (2019) * ''Prologos'' (2021) == Apbalvojumi == * ''Barzakh'' :: ''Amnesty International'' balva, 2011. gada Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls :: Labākā filma 2011. gada Belgradas dokumentālo un īsfilmu festivālā :: Labākā dokumentālā filma, 2011. gada Lietuvas kino balva :: ''Amnesty International'' balva, 2012. gada Starptautiskais Ļubļanas filmu festivāls :: Lielā balva, 2011. gada Tallinas Melno nakšu filmu festivāls :: Labākā Lietuvas debija 2011. gada Viļņas starptautiskajā filmu festivālā * ''Mariupolis'' :: Labākā dokumentālā filma, 2016. gada Lietuvas kino balva :: Labākais režisors 2016. gada Viļņas starptautiskajā filmu festivālā * ''Mariupolis 2'', 2022. gada [[Eiropas Kino balva]] par labāko dokumentālo filmu == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{aktieru ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kvedaravičs, Mants}} [[Kategorija:Viļņas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lietuviešu kinorežisori]] [[Kategorija:Kembridžas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā bojāgājušie]] [[Kategorija:Eiropas Kino balvas ieguvēji]] 4a71dtaiy2dh7ctyjj7sgs1jn9nyc30 Daremas katedrāle 0 509343 4458648 4228119 2026-04-25T04:05:25Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458648 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Daremas katedrāle | native_name = ''Durham Cathedral'' | image = Durham_MMB_02_Cathedral.jpg | image_size = | alt = | caption = | map_type = Anglija#Darema#Lielbritānija | map_caption = | map_alt = | map_size = | relief = jā | latd = 54 | latm = 46 | lats = 25 | latNS = N | longd = 1 | longm = 34 | longs = 34 | longEW = W | religious_affiliation = [[Anglijas Baznīca]] | historic_religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]] (iepriekš) | location = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Daremas grāfiste|Darema|3s=Darema (grāfiste)|4s=Darema (Anglija)}} | consecration_year = | status = | functional_status = | heritage_designation = | leadership = | website = | architect = | architecture_style = [[Romānika]], [[gotiskā arhitektūra|gotika]] | general_contractor = | facade_direction = | years_built = 1093—1133, izmaiņas līdz 1490. gadam | capacity = | length = 143 m | width = | width_nave = 25 m | height_max = | dome_quantity = | dome_height_outer = | dome_height_inner = | dome_dia_outer = | dome_dia_inner = | minaret_quantity = | minaret_height = | spire_quantity = | spire_height = | materials = | embedded = {{Designation list | embed = jā | designation1 = WHS | designation1_offname = Daremas pils un katedrāle | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = ii, iv, vi | designation1_date = 1986 <small>(10. sesija)</small> | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/370 370] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{GBR}} | designation1_free2name = Reģions | designation1_free2value = Eiropa }} }} <mapframe text="Daremas katedrāle" width=260 height=260 zoom=17 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q746207" } </mapframe> '''Daremas katedrāle''' ({{val|en|Durham Cathedral}}) jeb '''Kristus, Vissvētākās Jaunavas Marijas un Deremas Svētā Kutberta Katerāles baznīca''' ({{val|en|The Cathedral Church of Christ, Blessed Mary the Virgin and St Cuthbert of Durham}}) ir [[Anglijas Baznīca]]s [[katedrāle]] [[Darema (Anglija)|Daremā]], [[Anglija]]s ziemeļos. Katedrāle ir Daremas bīskapa rezidence. Tā sākta celt 1093. gadā un tajā atrodas [[Svētais Kutberts|Svētā Kutberta]] [[relikvija]]s, kas 9. gadsimtā pāceltas no [[Lindisfārna]]s, [[Svētais Osvalds|Svētā Osvalda]] relikvijas, kā arī [[Beda Cienījamais|Bedas Cienījamā]] pīšļi. Katedrāles bibliotēkā atrodas vērtīgi manuskripti, to skaitā trīs [[Lielā brīvības harta|Lielās brīvības hartas]]. 1986. gadā katedrāle tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. <gallery> Durham_Cathedral_from_Palace_Green.jpg Durham_Cathedral_Nave.jpg 10_04_09_011_edited-1.jpg Durham_Cathedral,_March_2017_(14)_(33802721126).jpg EB_1911_Plan_of_Durham_Cathedral.png </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Reliģija-aizmetnis}} {{Lielbritānija UNESCO}} {{Anglijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Lielbritānijā]] [[Kategorija:Daremas grāfiste]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] 8gdvj86ae9hq8zgw5gxlc9hgcy28et9 PSRS Medicīnas zinātņu akadēmija 0 510159 4458907 3609227 2026-04-25T11:23:26Z Otovi 95404 4458907 wikitext text/x-wiki '''PSRS Medicīnas zinātņu akadēmija''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Академия медицинских наук СССР'') bija [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] augstākā medicīnas zinātniskā iestāde. Akadēmija izveidota 1944. gada 30. jūnijā no Vissavienības Eksperimentālās medicīnas institūta (1932—1944), atradās PSRS Veselības Tautas komisariāta pakļautībā. Prezidenti: # [[Nikolajs Burdenko]], 1944.—1946. gads; # [[Nikolajs Aņičkovs (1885—1964)|Nikolajs Aņičkovs]], 1946.—1953. gads; # [[Aleksandrs Bakuļevs]], 1953.—1960. gads; # [[Nikolajs Blohins (ārsts)|Nikolajs Blohins]], 1960.—1968. un 1977.—1987. gads; # [[Vladimirs Timakovs]], 1968.—1977. gads; # [[Valentīns Pokrovskis]], 1987.—1991. gads. 1992. gadā akadēmija pārveidota par Krievijas Medicīnas zinātņu akadēmiju, kura 2013. gadā pievienota [[Krievijas Zinātņu akadēmija|Krievijas Zinātņu akadēmijai]]. {{Zinātne-aizmetnis}}{{PSRS-aizmetnis}} [[Kategorija:Nacionālās akadēmijas]] ck11mirh4a5er372wrph90zaj9zouhy Autoceļš V956 0 520277 4458400 4258003 2026-04-24T12:56:29Z Pirags 3757 /* Pārbūve */ pap 4458400 wikitext text/x-wiki {{Latvijas V ceļa infokaste |numurs = V956 |nosaukums = Daudzeva — Viesīte — Apserde |karte = |leģenda = |garums = 51,4 |ārpus_pilsētas = 49,5 |ceļš_pilsētā = 1,9 |segums = asfalts, grants |reģions = [[Sēlija]] |attēls = Мазсунаксте Mazsunākste - panoramio.jpg |paraksts = Autoceļš V956 pie [[Mazsunākste]]s (2010). }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Daudzeva]] {{P ceļš|86}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Sunākste]] {{V ceļš|926}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Viesīte]] {{V ceļš|806}} {{P ceļš|75}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Apserde]] {{P ceļš|73}}}} |} |} '''Autoceļš V956''' '''Daudzeva—Viesīte—Apserde''' ir [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] [[Sēlija]]s vēsturiskajā zemē. Autoceļš ir 51,4 km garš,<ref>{{valsts ceļi}}</ref> klāts ar [[grants]] segumu, izņemot [[asfaltbetons|asfaltbetona]] seguma posmus [[Sunākste|Sunākstē]], [[Viesīte|Viesītē]] un [[Elkšņi|Elkšņos]]. Lielāko daļu tas ved pa [[Sēlijas paugurvalnis|Sēlijas paugurvalni]] [[Aizkraukles novads|Aizkraukles]] un [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novados]]. Tas sākas pie [[Autoceļš P86|autoceļa P86]] [[Daudzeva|Daudzevā]], šķērso mežaino [[Sēlijas militārais poligons|Sēlijas militārā poligona]] ziemeļu daļu, lokoties ap bijušā šaursliežu dzelzceļa [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|Viesīte—Daudzeva]] trasi. Aiz Sviļu mājām [[Sunākstes pagasts|Sunākstes pagastā]] autoceļš kļūst paugurains, ved cauri [[Sunākste]]s ciemam un tālāk līdz [[Viesīte]]s pilsētai, kuru tas 1,9 km garumā šķērso pa Amatnieku un Raiņa ielām, krustojoties ar [[P75]]. Aiz [[Elkšņi]]em autoceļš V956 beidzas krustojumā ar autoceļu [[P73]] pie [[Apserde]]s. == Apdzīvotas vietas pie autoceļa == [[Attēls:P86 daudzeva.JPG|thumb|left|210px|V956 atzarošanās no [[P86]] pie Daudzevas.]] * [[Daudzeva]] * [[Andzēni]] * [[Lielsunākste]] * [[Sunākste]] * [[Mazsunākste]] * [[Viesīte]] * [[Klauce]] * [[Elkšņi]] * [[Apserde]] == Ceļa raksturojums == Ceļš ir vienīgais lielākais autoceļš lielai daļai Sunākstes, Viesītes un Elkšņu pagasta iedzīvotāju. Pa to kursē autobuss [[Subate]] — [[Rīga]]. Visā garumā ceļš pieder pie ziemas uzturēšanas C klases.<ref>[https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2020/12/3-vietejie.pdf LV Ceļi. Ceļu uzturēšanas klases 2020.2021. gada ziemas sezonā]</ref> Ziemas periodā, kā, piemēram, 2024. gada 14. un 15. janvārī, autobuss Rīga — Subate dažreiz nespēj izbraukt apledojušo V956 un tiek novirzīts caur Neretu.<ref>[https://www.facebook.com/selijassalas/posts/pfbid02JuKQAnAbjiM2Rnq5ehuRpQZUjrGyqKgqocWhCBTUd6tqbSCWwnqqo3vQh7vVA5dYl Sēlijas Salas]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://buspark.lv/pasazieru-ieveribai-213|title=PASAŽIERU IEVĒRĪBAI!!!|website=Daugavpils autobusu parks|access-date=2025-01-15|date=2025-01-14|language=lv}}</ref> === Pārbūve === Ceļa klātnes neapmierinošā stāvokļa dēļ jau 2014. gadā Viesītes novada dome lūdza [[Saeima]]s Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju risināt jautājumu par autoceļa rekonstrukciju.<ref>[http://www.bdaugava.lv/zinas/aicinas-rekonstruet-celu-daudzeva-viesite-apserde Aicinās rekonstruēt ceļu Daudzeva — Viesīte — Apserde] bdaugava.lv 2014. gada 25. februārī</ref> 2022. gada 26. augustā VAS "Latvijas Valsts ceļi" izsludināja iepirkumu V956 posma 14,640-17,574 km seguma atjaunošanai. Sakarā ar Sēlijas militārā poligona būvi 2024. gadā izsludināja iepirkumu autoceļa posma Daudzeva — Sunākste (1,14–17,61 km) pārbūves būvprojekta izstrādei un autoruzraudzībai,<ref>[https://eformsb.pvs.iub.gov.lv/show/925d06d8-c683-43f2-a365-75c039fb6896 Iepriekšējais informatīvais paziņojums] eformsb.pvs.iub.gov.lv, 2024. gada 25. jūnijā</ref> 2025. gadā sākās būvprojekta izstrāde par ceļa V956 atjaunošanu un modernizēšanu.<ref>[https://www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/Milit%C4%81r%C4%81%20poligona%20S%C4%93lija%20att%C4%ABst%C4%ABba_0.pdf MILITĀRĀ POLIGONA "SĒLIJA" ATTĪSTĪBA] Aizsardzības ministrijas oficiālā lapa</ref> Projektu īstenoja [[Eiropas Savienība]]s kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros. 2026. ɡada februārī uzsāka atmežošanas darbus, tad ar pāļiem nostiprināja ceļa purvaino pamatni. Martā slēdza satiksmi autoceļa posmā no Daudzevas līdz Mežmaļiem (1,18.–3,84. km), pēc tam starp Daudzevu un Sunāksti ieviesa divus reversās kustības posmus. Būvdarbus veica SIA "CBS Igate" par 12 415 325,52 eiro (ar PVN), kur Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums ir 85 %. Būvuzraudzību nodrošina SIA "ACM projekts", pārbūves projekta autors ir SIA "Projekts 3". Darbus plānoja pabeigt līdz gada beigām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-cela-parbuves-del-sledz-satiksmi-posma-no-daudzevas-lidz-mezmaliem-pie-selijas-poligona.a640354/ Ceļa pārbūves dēļ slēdz satiksmi posmā no Daudzevas līdz Mežmaļiem pie Sēlijas poligona] lsm.lv 25.03.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas vietējie autoceļi|list5=uncollapsed}} {{DEFAULTSORT:V0956}} [[Kategorija:Valsts vietējie autoceļi]] [[Kategorija:Autoceļi Aizkraukles novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Jēkabpils novadā]] b59dfgm4wxcjyoaunc68520vf3f0ew1 4458401 4458400 2026-04-24T12:58:41Z Pirags 3757 /* Pārbūve */ 4458401 wikitext text/x-wiki {{Latvijas V ceļa infokaste |numurs = V956 |nosaukums = Daudzeva — Viesīte — Apserde |karte = |leģenda = |garums = 51,4 |ārpus_pilsētas = 49,5 |ceļš_pilsētā = 1,9 |segums = asfalts, grants |reģions = [[Sēlija]] |attēls = Мазсунаксте Mazsunākste - panoramio.jpg |paraksts = Autoceļš V956 pie [[Mazsunākste]]s (2010). }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Daudzeva]] {{P ceļš|86}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Sunākste]] {{V ceļš|926}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Viesīte]] {{V ceļš|806}} {{P ceļš|75}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Apserde]] {{P ceļš|73}}}} |} |} '''Autoceļš V956''' '''Daudzeva—Viesīte—Apserde''' ir [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] [[Sēlija]]s vēsturiskajā zemē. Autoceļš ir 51,4 km garš,<ref>{{valsts ceļi}}</ref> klāts ar [[grants]] segumu, izņemot [[asfaltbetons|asfaltbetona]] seguma posmus [[Sunākste|Sunākstē]], [[Viesīte|Viesītē]] un [[Elkšņi|Elkšņos]]. Lielāko daļu tas ved pa [[Sēlijas paugurvalnis|Sēlijas paugurvalni]] [[Aizkraukles novads|Aizkraukles]] un [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novados]]. Tas sākas pie [[Autoceļš P86|autoceļa P86]] [[Daudzeva|Daudzevā]], šķērso mežaino [[Sēlijas militārais poligons|Sēlijas militārā poligona]] ziemeļu daļu, lokoties ap bijušā šaursliežu dzelzceļa [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|Viesīte—Daudzeva]] trasi. Aiz Sviļu mājām [[Sunākstes pagasts|Sunākstes pagastā]] autoceļš kļūst paugurains, ved cauri [[Sunākste]]s ciemam un tālāk līdz [[Viesīte]]s pilsētai, kuru tas 1,9 km garumā šķērso pa Amatnieku un Raiņa ielām, krustojoties ar [[P75]]. Aiz [[Elkšņi]]em autoceļš V956 beidzas krustojumā ar autoceļu [[P73]] pie [[Apserde]]s. == Apdzīvotas vietas pie autoceļa == [[Attēls:P86 daudzeva.JPG|thumb|left|210px|V956 atzarošanās no [[P86]] pie Daudzevas.]] * [[Daudzeva]] * [[Andzēni]] * [[Lielsunākste]] * [[Sunākste]] * [[Mazsunākste]] * [[Viesīte]] * [[Klauce]] * [[Elkšņi]] * [[Apserde]] == Ceļa raksturojums == Ceļš ir vienīgais lielākais autoceļš lielai daļai Sunākstes, Viesītes un Elkšņu pagasta iedzīvotāju. Pa to kursē autobuss [[Subate]] — [[Rīga]]. Visā garumā ceļš pieder pie ziemas uzturēšanas C klases.<ref>[https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2020/12/3-vietejie.pdf LV Ceļi. Ceļu uzturēšanas klases 2020.2021. gada ziemas sezonā]</ref> Ziemas periodā, kā, piemēram, 2024. gada 14. un 15. janvārī, autobuss Rīga — Subate dažreiz nespēj izbraukt apledojušo V956 un tiek novirzīts caur Neretu.<ref>[https://www.facebook.com/selijassalas/posts/pfbid02JuKQAnAbjiM2Rnq5ehuRpQZUjrGyqKgqocWhCBTUd6tqbSCWwnqqo3vQh7vVA5dYl Sēlijas Salas]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://buspark.lv/pasazieru-ieveribai-213|title=PASAŽIERU IEVĒRĪBAI!!!|website=Daugavpils autobusu parks|access-date=2025-01-15|date=2025-01-14|language=lv}}</ref> === Pārbūve === Ceļa klātnes neapmierinošā stāvokļa dēļ jau 2014. gadā Viesītes novada dome lūdza [[Saeima]]s Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju risināt jautājumu par autoceļa rekonstrukciju.<ref>[http://www.bdaugava.lv/zinas/aicinas-rekonstruet-celu-daudzeva-viesite-apserde Aicinās rekonstruēt ceļu Daudzeva — Viesīte — Apserde] bdaugava.lv 2014. gada 25. februārī</ref> 2022. gada 26. augustā VAS "Latvijas Valsts ceļi" izsludināja iepirkumu V956 posma 14,640-17,574 km seguma atjaunošanai. Sakarā ar Sēlijas militārā poligona būvi 2024. gadā izsludināja iepirkumu autoceļa posma Daudzeva — Sunākste (1,14–17,61 km) pārbūves būvprojekta izstrādei un autoruzraudzībai,<ref>[https://eformsb.pvs.iub.gov.lv/show/925d06d8-c683-43f2-a365-75c039fb6896 Iepriekšējais informatīvais paziņojums] eformsb.pvs.iub.gov.lv, 2024. gada 25. jūnijā</ref> 2025. gadā sākās būvprojekta izstrāde par ceļa V956 atjaunošanu un modernizēšanu.<ref>[https://www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/Milit%C4%81r%C4%81%20poligona%20S%C4%93lija%20att%C4%ABst%C4%ABba_0.pdf MILITĀRĀ POLIGONA "SĒLIJA" ATTĪSTĪBA] Aizsardzības ministrijas oficiālā lapa</ref> Projektu īstenoja [[Eiropas Savienība]]s kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros. 2026. ɡada februārī uzsāka atmežošanas darbus, tad ar pāļiem nostiprināja ceļa purvaino pamatni. Martā slēdza satiksmi autoceļa posmā no Daudzevas līdz Mežmaļiem (1,18.–3,84. km), pēc tam starp Daudzevu un Sunāksti ieviesa divus reversās kustības posmus. Būvdarbus veica SIA "CBS Igate" par 12,4 miljoniem eiro (ar PVN), kur Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums ir 85 %. Būvuzraudzību nodrošina SIA "ACM projekts", pārbūves projekta autors ir SIA "Projekts 3". Darbus plānoja pabeigt līdz gada beigām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-cela-parbuves-del-sledz-satiksmi-posma-no-daudzevas-lidz-mezmaliem-pie-selijas-poligona.a640354/ Ceļa pārbūves dēļ slēdz satiksmi posmā no Daudzevas līdz Mežmaļiem pie Sēlijas poligona] lsm.lv 25.03.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas vietējie autoceļi|list5=uncollapsed}} {{DEFAULTSORT:V0956}} [[Kategorija:Valsts vietējie autoceļi]] [[Kategorija:Autoceļi Aizkraukles novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Jēkabpils novadā]] puaa4vew6io6ocyapd7el9hoorvpfd6 4458402 4458401 2026-04-24T12:59:05Z Pirags 3757 /* Pārbūve */ 4458402 wikitext text/x-wiki {{Latvijas V ceļa infokaste |numurs = V956 |nosaukums = Daudzeva — Viesīte — Apserde |karte = |leģenda = |garums = 51,4 |ārpus_pilsētas = 49,5 |ceļš_pilsētā = 1,9 |segums = asfalts, grants |reģions = [[Sēlija]] |attēls = Мазсунаксте Mazsunākste - panoramio.jpg |paraksts = Autoceļš V956 pie [[Mazsunākste]]s (2010). }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Daudzeva]] {{P ceļš|86}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Sunākste]] {{V ceļš|926}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Viesīte]] {{V ceļš|806}} {{P ceļš|75}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Apserde]] {{P ceļš|73}}}} |} |} '''Autoceļš V956''' '''Daudzeva—Viesīte—Apserde''' ir [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] [[Sēlija]]s vēsturiskajā zemē. Autoceļš ir 51,4 km garš,<ref>{{valsts ceļi}}</ref> klāts ar [[grants]] segumu, izņemot [[asfaltbetons|asfaltbetona]] seguma posmus [[Sunākste|Sunākstē]], [[Viesīte|Viesītē]] un [[Elkšņi|Elkšņos]]. Lielāko daļu tas ved pa [[Sēlijas paugurvalnis|Sēlijas paugurvalni]] [[Aizkraukles novads|Aizkraukles]] un [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novados]]. Tas sākas pie [[Autoceļš P86|autoceļa P86]] [[Daudzeva|Daudzevā]], šķērso mežaino [[Sēlijas militārais poligons|Sēlijas militārā poligona]] ziemeļu daļu, lokoties ap bijušā šaursliežu dzelzceļa [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|Viesīte—Daudzeva]] trasi. Aiz Sviļu mājām [[Sunākstes pagasts|Sunākstes pagastā]] autoceļš kļūst paugurains, ved cauri [[Sunākste]]s ciemam un tālāk līdz [[Viesīte]]s pilsētai, kuru tas 1,9 km garumā šķērso pa Amatnieku un Raiņa ielām, krustojoties ar [[P75]]. Aiz [[Elkšņi]]em autoceļš V956 beidzas krustojumā ar autoceļu [[P73]] pie [[Apserde]]s. == Apdzīvotas vietas pie autoceļa == [[Attēls:P86 daudzeva.JPG|thumb|left|210px|V956 atzarošanās no [[P86]] pie Daudzevas.]] * [[Daudzeva]] * [[Andzēni]] * [[Lielsunākste]] * [[Sunākste]] * [[Mazsunākste]] * [[Viesīte]] * [[Klauce]] * [[Elkšņi]] * [[Apserde]] == Ceļa raksturojums == Ceļš ir vienīgais lielākais autoceļš lielai daļai Sunākstes, Viesītes un Elkšņu pagasta iedzīvotāju. Pa to kursē autobuss [[Subate]] — [[Rīga]]. Visā garumā ceļš pieder pie ziemas uzturēšanas C klases.<ref>[https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2020/12/3-vietejie.pdf LV Ceļi. Ceļu uzturēšanas klases 2020.2021. gada ziemas sezonā]</ref> Ziemas periodā, kā, piemēram, 2024. gada 14. un 15. janvārī, autobuss Rīga — Subate dažreiz nespēj izbraukt apledojušo V956 un tiek novirzīts caur Neretu.<ref>[https://www.facebook.com/selijassalas/posts/pfbid02JuKQAnAbjiM2Rnq5ehuRpQZUjrGyqKgqocWhCBTUd6tqbSCWwnqqo3vQh7vVA5dYl Sēlijas Salas]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://buspark.lv/pasazieru-ieveribai-213|title=PASAŽIERU IEVĒRĪBAI!!!|website=Daugavpils autobusu parks|access-date=2025-01-15|date=2025-01-14|language=lv}}</ref> === Pārbūve === Ceļa klātnes neapmierinošā stāvokļa dēļ jau 2014. gadā Viesītes novada dome lūdza [[Saeima]]s Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju risināt jautājumu par autoceļa rekonstrukciju.<ref>[http://www.bdaugava.lv/zinas/aicinas-rekonstruet-celu-daudzeva-viesite-apserde Aicinās rekonstruēt ceļu Daudzeva — Viesīte — Apserde] bdaugava.lv 2014. gada 25. februārī</ref> 2022. gada 26. augustā VAS "Latvijas Valsts ceļi" izsludināja iepirkumu V956 posma 14,640-17,574 km seguma atjaunošanai. Sakarā ar Sēlijas militārā poligona būvi 2024. gadā izsludināja iepirkumu autoceļa posma Daudzeva — Sunākste (1,14–17,61 km) pārbūves būvprojekta izstrādei un autoruzraudzībai,<ref>[https://eformsb.pvs.iub.gov.lv/show/925d06d8-c683-43f2-a365-75c039fb6896 Iepriekšējais informatīvais paziņojums] eformsb.pvs.iub.gov.lv, 2024. gada 25. jūnijā</ref> 2025. gadā sākās būvprojekta izstrāde par ceļa V956 atjaunošanu un modernizēšanu.<ref>[https://www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/Milit%C4%81r%C4%81%20poligona%20S%C4%93lija%20att%C4%ABst%C4%ABba_0.pdf MILITĀRĀ POLIGONA "SĒLIJA" ATTĪSTĪBA] Aizsardzības ministrijas oficiālā lapa</ref> Projektu īstenoja [[Eiropas Savienība]]s kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros. 2026. ɡada februārī uzsāka atmežošanas darbus, tad ar pāļiem nostiprināja ceļa purvaino pamatni. Martā slēdza satiksmi autoceļa posmā no Daudzevas līdz Mežmaļiem (1,18.–3,84. km), pēc tam starp Daudzevu un Sunāksti ieviesa divus reversās kustības posmus. Būvdarbus veica SIA "CBS Igate" par 12,4 miljoniem eiro, kur Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums ir 85 %. Būvuzraudzību nodrošina SIA "ACM projekts", pārbūves projekta autors ir SIA "Projekts 3". Darbus plānoja pabeigt līdz gada beigām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-cela-parbuves-del-sledz-satiksmi-posma-no-daudzevas-lidz-mezmaliem-pie-selijas-poligona.a640354/ Ceļa pārbūves dēļ slēdz satiksmi posmā no Daudzevas līdz Mežmaļiem pie Sēlijas poligona] lsm.lv 25.03.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas vietējie autoceļi|list5=uncollapsed}} {{DEFAULTSORT:V0956}} [[Kategorija:Valsts vietējie autoceļi]] [[Kategorija:Autoceļi Aizkraukles novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Jēkabpils novadā]] d523usv9dt7it93kkibokvyupt4r7lj Raimonds Bartaševičs 0 520735 4458583 4349956 2026-04-24T22:59:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458583 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Raimonds Bartaševičs 2013.JPG|thumb|250px|Raimonds Bartaševičs (2013)]] '''Raimonds Bartaševičs''' (1953) ir [[latvieši|latviešu]] [[dziedātājs]], rokgrupu "[[Menuets (grupa)|Menuets]]" un "[[Pērkons (grupa)|Pērkons]]" solists. Jūrmalas pilsētas Goda pilsonis.<ref name="MP">[https://muzikaspasaule.lv/home/pop-rock/4001-grupas-menuets-dodas-50-gadu-jubilejas-ture-menuetam-50-latvijai-100 „MENUETS” DODAS 50 GADU JUBILEJAS TŪRĒ „MENUETAM 50, LATVIJAI 100”]{{Novecojusi saite}} muzikaspasaule.lv</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1953. gadā [[Majori|Majoros]] (tolaik [[Rīga]]s pilsētas Jūrmalas rajonā), dzīvoja [[Melluži|Mellužos]], mācījās [[Jūrmalas 4. vidusskola|Jūrmalas 4. vidusskolā]] un [[Jūrmalas Mūzikas vidusskola|Jūrmalas Mūzikas skolā]], kur apguva vijoļspēli. 1968. gadā kopā ar brāli Albertu un citiem skolēniem nodibināja grupu "Menuets",<ref>[https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/starp-masinam-motoriem-meitenem-14059194 Starp mašīnām, motoriem, meitenēm] Uldis Rudaks, [[Diena]], 2014. gada 11. jūnijā</ref> kurā spēlēja sitaminstrumentus. Kopš 1981. gada Raimonds Bartaševičs līdztekus bija arī rokgrupas "Pērkons" solists, 1984. gadā kopā ar [[Ieva Akuratere|Ievu Akurateri]] attēloja galvenās lomas [[Imants Kalniņš|Imanta Kalniņa]] rokoperas "Ei, jūs tur!" "Pērkona" versijā. "Pērkons" pārdzīvoja aizlieguma periodus no 1983. līdz 1984. un no 1985. līdz 1987. gadam. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bartaševičs, Raimonds}} [[Kategorija:1953. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]] 26d1r0r0nca3nm3jgq9zqlewt1jwxkg Sanija Ozoliņa 0 530649 4458894 4183106 2026-04-25T10:25:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458894 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Sanija Ozoliņa | piktogramma_1 = Luge pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Kamaniņu braukšana | vārds_orig = | attēls = 2023-01-26 Training at FIL World Luge Championships Oberhof 2023 by Sandro Halank–008 (cropped).jpg | att_izm = 220px | paraksts = Sanija Ozoliņa 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2003|10|2}} | dz_viet = | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | dzīvesvieta = | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[kamaniņu braukšana]] | disciplīna = divnieki | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = | partneris = [[Anda Upīte]] <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{Medaļa|Competition|[[Eiropas čempionāts kamaniņu sportā|Eiropas čempionāts]]}} {{Medaļa|Silver|Sigulda 2023|divnieki}} }} '''Sanija Ozoliņa''' (dzimusi {{dat|2003|10|2}}) ir latviešu [[kamaniņu braucēja]]. Startē divnieku sacensībās kopā ar [[Anda Upīte|Andu Upīti]]. == Karjera == 2022. gadā absolvējusi [[Murjāņu sporta ģimnāzija|Murjāņu Sporta ģimnāziju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://msg.edu.lv/files/pasnovertejumi/2021/MSG_pasnovertejums_2021_22.pdf|title=Murjāņu sporta ģimnāzijas pašnovērtējuma ziņojums 2021./2022.m.g.|access-date={{dat|2023|01|09||bez}}|archive-date={{dat|2023|01|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230109200558/https://msg.edu.lv/files/pasnovertejumi/2021/MSG_pasnovertejums_2021_22.pdf}}</ref> Divnieku sacensībās sāka piedalīties 2021.—2022. gada sezonā kopā ar [[Anda Upīte|Andu Upīti]], kas pirms tam startēja sieviešu vieniniekos. Pasaules kauss sieviešu divnieku ekipāžām risinājās Pasaules kausa junioriem ietvaros. Divnieks Upīte/Ozoliņa sezonas kopvērtējumā ieguva sesto vietu, divas reizes sezonas laikā izcīnot vietas uz goda pjedestāla. Laplaņas trasē [[Francija|Francijā]] tika iegūta trešā vieta, bet Īglsas trasē [[Austrija|Austrijā]] — otrā vieta. Piedalījās pirmajā Pasaules čempionātā sieviešu divnieku ekipāžām, kas notika {{dat|2022|1|30||bez}} [[Vinterberga|Vinterbergā]], ieņemot 7. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kamanas.lv/lv/articles/1300-pirmaja-sieviesu-divvietigo-ekipazu-pasaules-cempionata-visas-latvietes-top10 |title=Pirmajā sieviešu divvietīgo ekipāžu Pasaules čempionātā visas latvietes TOP10 |website=kamanas.lv |date={{dat|2022|1|30|N|bez}} |access-date={{dat|2023|1|7||bez}}}}</ref> 2022.—2023. gada sezonā sieviešu divnieki pirmoreiz tika iekļauti Pasaules kausā kopā ar pārējām disciplīnām. Pirmajā posmā Īglsas trasē Upīte/Ozoliņa ieguva ceturto vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/kamaninas/03122022-upite_ozolina_pasaules_kausa_debite_ar_au |title=Upīte/Ozoliņa PK debitē ar augsto ceturto vietu, Vītola labākā no dāmām |website=sportacentrs.com |date={{dat|2022|12|3|N|bez}} |access-date={{dat|2023|1|7||bez}}}}</ref> Tajā pašā posmā sprinta sacesībās izcīnīja bronzas godalgu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/kamaninas/04122022-sezonas_pirmas_medalas_sprinta_bots_blume |title=Pirmās medaļas - sprintā Bots/Plūme izcīna sudrabu, Upīte/Ozoliņa bronzu |website=sportacentrs.com |date={{dat|2022|12|4|N|bez}} |access-date={{dat|2023|1|7||bez}}}}</ref> Nākamos posmus, kas risinājās [[Ziemeļamerika]]s trasēs, izlaida. {{dat|2023|1|7||bez}} [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] izcīnīja pirmo uzvaru Pasaules kausa posmos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/kamaninas/07012023-ari_damu_divniekos_triumfe_latvija_upitei |title=Arī dāmu divniekos triumfē Latvija, Upītei/Ozoliņai pirmo reizi izcīnot zeltu |website=sportacentrs.com |date={{dat|2023|1|7|N|bez}} |access-date={{dat|2023|1|7||bez}}}}</ref> Nākamajā posmā, kas arī norisinājās Siguldas trasē un vienlaikus bija Eiropas čempionāts, divnieks Upīte/Ozoliņa izcīnīja sudraba medaļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/kamaninas/14012023-kamaninu_duets_upite_ozolina_sigulda_klus |title=Kamaniņu duets Upīte/Ozoliņa Siguldā kļūst par Eiropas vicečempionēm |website=sportacentrs.com |date={{dat|2023|1|14|N|bez}} |access-date={{dat|2023|1|15||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas sportists-aizmetnis}} {{Ziemas sports-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Ozoliņa, Sanija}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas kamaniņu braucēji]] 9k1yz6palqe8a4ttkyplbw53dihsptg Punctum 0 531852 4458538 4315074 2026-04-24T20:02:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458538 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} '''''Punctum''''' ir literatūras un filozofijas [[žurnāls]], kas dibināts 2014. gadā. Tās sākotnējie veidotāji bija [[Artis Ostups]], [[Justīne Jaunpaule]], [[Igors Gubenko]] un [[Laura Brokāne]]. Šobrīd redakciju veido literāti Artis Ostups, Laura Brokāne un [[Vilis Kasims]].<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.punctummagazine.lv/par-mums/|title=Par Punctum|website=punctum.lv|access-date=2023-01-23}}{{Novecojusi saite}}</ref> Kopš 2016. gada žurnāls veido arī savu festivālu, kas veltīts noteiktam tematam vai autoram. Festivāls bijis veltīts atmiņu tēmai, [[Monta Kroma|Montas Kromas]] simtgadei, [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] prozai, [[Linards Tauns|Linarda Tauna]] daiļradei.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/zurnala-_punctum_-festivals-bus-veltits-kopienas-temai-14278999|title=Punctum festivāls|website=diena.lv|access-date=2023-01-23}}</ref> Žurnāls 2020. gadā saņēmis [[Literatūras gada balva| Latvijas Literatūras gada balvu]] par "Punctum" literatūras festivālu "Monta. Tu. Monta. Es."<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://laligaba.lv/index.php/lv/alberts-bels/137-specbalvas-lv|title=Speciālbalva Latvijas literatūrā 2020 |website=laligaba.lv|access-date=2023-01-23}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{official website|https://www.punctummagazine.lv/}} {{IT-aizmetnis}} [[Kategorija:Tīmekļa žurnāli]] smsl5ezjvq8so4pnxkbbe183cdv7x3n Sarunbots 0 534535 4458903 4412215 2026-04-25T11:14:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458903 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Automated online assistant.png|thumb|Sarunbots — [[virtuālais asistents]]]] '''Sarunbots''', '''čatbots''' jeb '''tērzēšanas bots,''' arī '''tērznis''' ({{val|en|chatbot}} vai ''chatterbot'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://termini.gov.lv/|title=Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls - sarunbots|website=Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls|access-date=2023-02-22|language=lv}}</ref> ir [[lietojumprogrammatūra]], kas izmanto [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] algoritmus, lai viegli saprotamā valodā sazinātos ar cilvēkiem, atbildētu uz viņu jautājumiem un sniegtu nepieciešamu informāciju, piemēram, [[tērzētava]]s formātā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.techtarget.com/searchcustomerexperience/definition/chatbot|title=What is a Chatbot and Why is it Important?|website=Customer Experience|access-date=2023-02-22|language=en}}</ref> Tas ir [[robotprogrammatūra]]s paveids.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ionos.co.uk/digitalguide/online-marketing/online-sales/what-is-a-bot/|title=What is a bot: types and functions|website=IONOS Digital Guide|access-date=2023-02-22|language=en-GB}}</ref> Tie tiek izmantoti [[Dialogu sistēma|dialogu sistēmās]] dažādiem mērķiem, tostarp klientu apkalpošanai, pieprasījumu pāradresēšanai vai informācijas apkopošanai. Lai gan daži sarunboti izmanto dažādus [[Dabiskās valodas procesors|dabiskās valodas procesorus]], sarežģītu mākslīgo intelektu (piemēram, ir balstīti uz dažādiem [[mašīnmācīšanās]] modeļiem), citi sarunboti vienkārši meklē vispārīgus atslēgvārdus un ģenerē atbildes, izmantojot parastās frāzes, kas iegūtas no piesaistītas bibliotēkas vai datu bāzes, vai pat tikai ļauj lietotājiem izvēlēties kādu no ieprogrammētajām frāzēm.<ref name=":0" /><ref name=":1">{{Publikācijas atsauce|last=Caldarini|first=Guendalina|last2=Jaf|first2=Sardar|last3=McGarry|first3=Kenneth|date=2022-01|title=A Literature Survey of Recent Advances in Chatbots|url=https://www.mdpi.com/2078-2489/13/1/41|journal=Information|language=en|volume=13|issue=1|pages=41|doi=10.3390/info13010041|issn=2078-2489}}</ref> Šīs programmas tiek izstrādātas ar mērķi imitēt cilvēka uzvedību un domāšanu, lai nodrošinātu sekmīgu dialogu ar lietotājiem.<ref name=":1" /> == Pielietojums == === Klientu apkalpošana === Sarunboti tiek izmantoti dažādiem komerciāliem nolūkiem:<ref name=":0" /> * [[Elektroniskā tirdzniecība|Tiešsaistes veikalos]] sarunboti var tikt lietoti, lai atbildētu uz vienkāršiem klientu jautājumiem par produktu vai sniegtu noderīgu informāciju, tostarp piegādes informāciju un informāciju par preču pieejamību veikalā. * Klientu apkalpošanas sfērā sarunboti tiek izmantoti, lai atbildētu uz ieprogrammētiem vai biežāk uzdotajiem jautājumiem. Parasti, kad saruna kļūst pārāk sarežģīta priekš sarunbota, tiek iesaistīts klienta apkalpošanas aģents. * Sarunboti var darboties arī kā [[Virtuālais asistents|virtuālie asistenti]], piemēram, lietojumprogrammatūras [[Apple]] [[Siri]] un [[Microsoft]] [[Cortana]], vai produkti [[Amazon]] Echo ar Alexa vai Google Home. === Veselības aprūpe === Sarunboti arī sāk parādīties veselības aprūpes sfērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://money.cnn.com/2016/10/11/technology/baidu-doctor-ai-melody/index.html|title=Baidu is bringing AI chatbots to healthcare|last=Larson|first=Selena|website=CNNMoney|access-date=2023-02-22|date=2016-10-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://healthexec.com/topics/artificial-intelligence/ai-chatbots-have-future-healthcare-caveats|title=AI chatbots have a future in healthcare, with caveats|website=healthexec.com|access-date=2023-02-22|language=en}}</ref> Amerikā veikts pētījums liecina, ka pēc medicīnas darbinieku ieskatiem, sarunboti varētu sniegt vislielāko atbalstu, reģistrējot pacientu vizīšu laikus, palīdzot pacientiem atrast atbilstošās veselības iestādes vai sniegtu informāciju par [[Zāles|medikamentu]] lietošanu.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Palanica|first=Adam|last2=Flaschner|first2=Peter|last3=Thommandram|first3=Anirudh|last4=Li|first4=Michael|last5=Fossat|first5=Yan|date=2019-04-05|title=Physicians’ Perceptions of Chatbots in Health Care: Cross-Sectional Web-Based Survey|url=https://www.jmir.org/2019/4/e12887/|journal=Journal of Medical Internet Research|language=en|volume=21|issue=4|pages=e12887|doi=10.2196/12887|issn=1438-8871|pmc=PMC6473203|pmid=30950796}}</ref> [[WhatsApp]] sadarbojās ar [[Pasaules Veselības organizācija|Pasaules Veselības organizāciju]], lai izstrādātu sarunbota pakalpojumu, kas atbildētu uz jautājumiem par [[COVID-19]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.livemint.com/technology/tech-news/how-whatsapp-chatbots-are-helping-in-the-fight-against-covid-19-11585310168911.html|title=How WhatsApp chatbots are helping in the fight against Covid-19|last=Ahaskar|first=Abhijit|website=mint|access-date=2023-02-22|date=2020-03-27|language=en}}</ref> un 2020. gadā [[Indija]]s valdība laida klajā sarunbotu "''MyGov Corona Helpdesk''",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gadgets360.com/apps/news/coronavirus-mygov-corona-helpdesk-chatbot-whatsapp-indian-government-total-users-haptik-2204458|title=India’s Coronavirus Chatbot on WhatsApp Crosses 1.7 Crore Users in 10 Days|website=Gadgets 360|access-date=2023-02-22|language=en|archive-date=2023-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20230222195801/https://www.gadgets360.com/apps/news/coronavirus-mygov-corona-helpdesk-chatbot-whatsapp-indian-government-total-users-haptik-2204458}}</ref> kas ļāva valsts iedzīvotājiem iegūt informāciju par [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thehindubusinessline.com/info-tech/covid-19-india-launches-a-whatsapp-chatbot/article31127438.ece|title=Govt of India launches a WhatsApp chatbot|last=Kurup|first=Rajesh|website=www.thehindubusinessline.com|access-date=2023-02-22|date=2020-03-21|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tech.hindustantimes.com/tech/news/in-focus-mumbai-based-haptik-which-developed-india-s-official-whatsapp-chatbot-for-covid-19-story-SkSTENvrXVmvfM9YWEKXBP.html|title=In focus: Mumbai-based Haptik which developed India’s official WhatsApp chatbot for Covid-19|website=HT Tech|access-date=2023-02-22|date=2020-04-07|language=en}}</ref> == Datu drošība == Datu drošība ir viena no galvenajām sarunbotu tehnoloģiju problēmām. Drošības draudi un sistēmas ievainojamības ir vājās vietas, ko bieži izmanto ļaundari.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Generative AI chatbot security: the key of customer relationships|url=https://dialonce.ai/en/blog-ai/trends/chatbot-data-security-customer-relationship.html|accessdate=2026. gada 10. februāris|website=dialonce.ai}}</ref> Lietotāju datu un sarunu vēstures glabāšana, kas ir ļoti svarīga sarunbotu apmācībai un attīstībai, arī var radīt drošības riskus. Sarunboti, kas darbojas trešo pušu tīklos, var saskarties ar dažādiem drošības jautājumiem, ja trešo pušu lietotņu īpašniekiem ir lietotāju datu politika, kas atšķiras no sarunbota politikas. Drošības draudus var samazināt vai novērst, ieviešot aizsardzības mehānismus. Lietotāju autentifikācija, čata šifrēšana no gala līdz galam un pašiznīcinošas ziņas<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Secure Messaging: Your Comprehensive Guide For 2025|url=https://www.vonage.com/resources/articles/secure-messaging/|accessdate=2026. gada 10. februāris|website=www.vonage.com}}</ref> — daži risinājumi, lai pretotos potenciālajiem drošības draudiem. Konfidencialitātes nodrošināšanas metodes ir arī darbības anonimizācija un modeļu apmācība bez tiešas piekļuves lietotāja datiem.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=How to Create Your Own AI Assistant in 10 Steps|url=https://litslink.com/blog/create-ai-assistant|accessdate=2026. gada 10. februāris|website=litslink.com}}</ref> == Psiholoģiskā palīdzība == Daļa cilvēku izmanto sarunbotus savu psiholoģisko problēmu risināšanai, taču parastie sarunboti nav tam domāti. Medicīniski pētījumi ir uzrādījuši potenciālas barjeras sarunbotu izmantošanai garīgās veselības jomā.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=To chat or bot to chat: Ethical issues with using chatbots in mental health|url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC10291862/|accessdate=2026. gada 10. februāris|website=pmc.ncbi.nlm.nih.gov}}</ref> Lai gan sarunboti var atpazīt vienkāršas cilvēka emocijas mijiedarbībā ar lietotājiem, tiem nav iespējams atdarināt to empātijas līmeni,<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Therapy chatbots and emotional complexity: do therapy chatbots really empathise?|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S2352250X25002763|accessdate=2026. gada 10. februāris|website=www.sciencedirect.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://tech4future.info/en/empathy-psychotherapy-artificial-intelligence/|title=Empathy: the key difference between human and AI therapists|website=tech4future.info|accessdate=2026. gada 10. februāris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.wildflowerllc.com/chatbots-dont-do-empathy-why-ai-falls-short-in-mental-health/|title=Chatbots Don’t Do Empathy: Why AI Falls Short in Mental Health|website=www.wildflowerllc.com|accessdate=2026. gada 10. februāris}}</ref> ko demonstrē bioloģiski terapeiti. Pastāv arī bažas par privātumu, kas saistītas ar lietotāju datu nodošanu sarunu žurnālos sarunbotiem. Tā kā sarunboti ir valodas mācīšanās modeļi, kas apmācīti uz daudziem datu kopumiem, pastāv algoritmiskās aizspriedumainības problēma. Sarunboti ar iekšēji iegūtiem aizspriedumiem apmācības procesā var izrādīt šos aizspriedumus pret cilvēkiem no kaut kādām grupām, kas var novest pie nepareizas informācijas izsniegšanas. Trūkst pētījumu par to, kā tieši šīs mijiedarbības palīdz lietotājam reālajā dzīvē, un pastāv bažas par lietotāju drošību, mijiedarbojoties ar šādiem sarunbotiem. Kad šīm tehnoloģijām tiek veikti uzlabojumi un pilnveidojumi, jautājums par to, kā tas var ietekmēt cilvēku psihi, nav prioritāte. Tas var novest pie neparedzētām sekām cilvēkam. == Skatīt arī == * [[Mirušā interneta teorija]] == Atsauces == {{atsauces}} {{tehnoloģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Mākslīgais intelekts]] [[Kategorija:Lietojumprogrammatūra]] [[Kategorija:Tūlītēja ziņojumapmaiņa]] 1pbw6aa29dugtslu04x6tkpugfcxsv1 Kristaps Dārgais 0 538543 4458800 4369539 2026-04-25T05:45:14Z Biafra 13794 atj. beidzis karjeru. 4458800 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Kristaps Dārgais | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|8|9}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 198 [[centimetrs|cm]] | svars = 101 [[Kilograms|kg]] | poz = [[vieglais uzbrucējs]], [[spēka uzbrucējs]] | kar_sāk = 2011 | kar_beig = 2026 | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = [[Jumpravas vidusskola]] | koledža = | augstskola = [[RTU]] | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2010—2011 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ogre]] | kl_sez 2 = 2011—2013 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]] | kl_sez 3 = 2013—2015 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Valmiera]] | kl_sez 4 = 2015—2017 | klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[BK Barons]] | kl_sez 5 = 2017—pašlaik | klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ogre]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līgas]] regulārās sezonas MVP <small>(2022)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Kristaps Dārgais''' (dzimis {{dat|1990|8|9}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlēja [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] un [[spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] pozīcijā. Pēdējais klubs, ko pārstāvējis daudzas sezonas bija [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) komanda [[BK Ogre]], kurā aizvadījis lielāko daļu karjeras un bija komandas kapteinis. K. Dārgais ir bijis viens no labākajiem ''slam-dunk'' pratējiem ne vien Latvijā, bet augstu novērtēts arī starptautiski,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sporto.lv/sporta-veidi/komandu-sporta-speles/jumpravas-dankmeistars-dargais/|title=Jumpravas dankmeistars Dārgais|website=Sporto|access-date=2023-04-13|language=lv|archive-date=2023-04-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20230413133645/https://www.sporto.lv/sporta-veidi/komandu-sporta-speles/jumpravas-dankmeistars-dargais/}}</ref> pazīstams arī kā profesionāls "dankeris". K. Dārgais nāk no [[Jumprava (Jumpravas pagasts)|Jumpravas]], beidzis [[Jumpravas vidusskola|Jumpravas vidusskolu]]. Pēc tam absolvējis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Būvniecības fakultāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fonds.lv/lv/lepojamies/stipendiati/senaki/2011-2016/20112012-akad-gads/basketbola-stipendija/kristaps-dargais/|title=Kristaps Dārgais|website=www.fonds.lv|access-date=2023-04-13|archive-date=2023-04-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20230413133645/https://www.fonds.lv/lv/lepojamies/stipendiati/senaki/2011-2016/20112012-akad-gads/basketbola-stipendija/kristaps-dargais/}}</ref> Jau līdztekus basketbolam strādājis ceļu būves jomā, ko turpina arī pēc spēlētāja karjeras beigām. Sieva Rūta Dārgā ir ieguvusi izglītību uzņēmējdarbībā un vadībā, darbojas politikā, ievēlēta [[Ogres novada dome|Ogres novada domē]] no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/ogres-novads/kandidatu-saraksti/nacionala-apvieniba-visu-latvijai-tevzemei-un-brivibailnnk-zalo-un-zemnieku-savieniba-latvijas-zala-partija/|title=PV2025 - 2025. gada pašvaldības domes vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2025-07-17}}</ref> == Karjera == Jaunatnes basketbolā trenējies Ogres sporta skolā, pārstāvējis tās komandu [[LJBL]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www1.basket.lv/lbl/speletaji/051502_kristaps_dargais|title=Kristaps Dārgais – LBL – Basket.lv|website=www1.basket.lv|access-date=2023-04-13}}</ref> Pirmie treneri Kaspars Sparāns un Pēteris Ozoliņš. Sākotnēji pieaugušo basketbolā spēlējis [[BK Ogre]] komandā [[LBL 2. divīzija|Latvijas Basketbola līgas 2. divīzijā]]. Pirmā profesionālā komanda, ko pārstāvēja bija [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]], kuras sastāvā debitēja LBL 2011. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/14596/kristaps-dargais|title=Kristaps Dargais, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-04-13|language=en}}</ref> Kopš 2017. gada pārstāv savu pirmo klubu BK Ogre. Karjeras augstākais sasniegums — Latvijas Basketbola līgas sudraba medaļa BK Ogre sastāvā 2020. gadā un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s bronzas medaļa 2021. gadā. 2022. gadā atzīts par Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas regulārās sezonas vērtīgāko spēlētāju. Karjeras laikā K. Dārgais ir bijis izcils bumbas triekšanā grozā. Vairākkārt piedalījies [[Latvijas Basketbola līgas Zvaigžņu spēle|Latvijas Basketbola līgas Zvaigžņu spēlē]] un kļuvis par tās ''slam-dunk'' konkursu uzvarētāju. Bijis profesionāls "dankeris", pārstāvot programmu ''Dunk Elite''. Uzvarējis ''FIBA 3x3 Slam Dunk'' konkursā 2013. gadā un daudzos mazākos konkursos dažādās valstīs. 2025. gada novembrī K. Dārgais kļuva par pirmo spēlētāju, kas Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā ir izcīnījis 2000 atlēkušās bumbas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://basketbolazinas.com/lat-est-liga/dargais-par-rekordu-20-gadu-vecuma-butu-priecigaks/|title=Dārgais par rekordu: 20 gadu vecumā būtu priecīgāks - Basketbola ziņas|access-date=2025-11-10|date=2025-11-09|language=lv-LV}}</ref> un drīz pēc tam arī uzstādīja līgas rekordu vienā spēlē izcīnītajās atlēkušajās bumbās, savācot 24 bumbas zem groziem uzvarētā spēlē pret Igaunijas komandu ''[[Viimsi KK|Viimsi]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Dārgais labo līgas rekordu, "Ogre" izsēj pārsvaru un izcīna smagu uzvaru|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/19112025-dargais_labo_ligas_rekordu_ogre_izsej_par|website=Sportacentrs.com|date=2025-11-19|access-date=2025-11-28|language=lv}}</ref> 2026. gada aprīlī, pēc zaudējuma LBL ceturtaļfināla sērijā [[BK Ventspils]], tika paziņots, ka K. Dārgais noslēdz savu karjeru profesionālajā basketbolā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/24042026-ogres_ilggadejais_lideris_dargais_liek_pu|title="Ogres" ilggadējais līderis Dārgais liek punktu profesionāla basketbolista karjerai|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-04-25|date=2026-04-24|language=lv}}</ref> K. Dārgais nav bijis Latvijas jaunatnes izlašu dalībnieks, taču ir ticis iekļauts pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s kandidātos un piedalījies tās treniņos, tomēr nav devies tās sastāvā laukumā oficiālās spēlēs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Dārgais, Kristaps}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]] [[Kategorija:Spēka uzbrucēji]] qtai20ujvq959owe58eh33ccgxde4bs 4458908 4458800 2026-04-25T11:25:09Z ~2026-25369-83 144550 4458908 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Kristaps Dārgais | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|8|9}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 198 [[centimetrs|cm]] | svars = 101 [[Kilograms|kg]] | poz = [[vieglais uzbrucējs]], [[spēka uzbrucējs]] | kar_sāk = 2011 | kar_beig = 2026 | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = [[Jumpravas vidusskola]] | koledža = | augstskola = [[RTU]] | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2010—2011 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ogre]] | kl_sez 2 = 2011—2013 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]] | kl_sez 3 = 2013—2015 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Valmiera]] | kl_sez 4 = 2015—2017 | klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[BK Barons]] | kl_sez 5 = 2017—2026 | klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ogre]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līgas]] regulārās sezonas MVP <small>(2022)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Kristaps Dārgais''' (dzimis {{dat|1990|8|9}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlēja [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] un [[spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] pozīcijā. Pēdējais klubs, ko pārstāvējis daudzas sezonas bija [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) komanda [[BK Ogre]], kurā aizvadījis lielāko daļu karjeras un bija komandas kapteinis. K. Dārgais ir bijis viens no labākajiem ''slam-dunk'' pratējiem ne vien Latvijā, bet augstu novērtēts arī starptautiski,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sporto.lv/sporta-veidi/komandu-sporta-speles/jumpravas-dankmeistars-dargais/|title=Jumpravas dankmeistars Dārgais|website=Sporto|access-date=2023-04-13|language=lv|archive-date=2023-04-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20230413133645/https://www.sporto.lv/sporta-veidi/komandu-sporta-speles/jumpravas-dankmeistars-dargais/}}</ref> pazīstams arī kā profesionāls "dankeris". K. Dārgais nāk no [[Jumprava (Jumpravas pagasts)|Jumpravas]], beidzis [[Jumpravas vidusskola|Jumpravas vidusskolu]]. Pēc tam absolvējis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Būvniecības fakultāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fonds.lv/lv/lepojamies/stipendiati/senaki/2011-2016/20112012-akad-gads/basketbola-stipendija/kristaps-dargais/|title=Kristaps Dārgais|website=www.fonds.lv|access-date=2023-04-13|archive-date=2023-04-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20230413133645/https://www.fonds.lv/lv/lepojamies/stipendiati/senaki/2011-2016/20112012-akad-gads/basketbola-stipendija/kristaps-dargais/}}</ref> Jau līdztekus basketbolam strādājis ceļu būves jomā, ko turpina arī pēc spēlētāja karjeras beigām. Sieva Rūta Dārgā ir ieguvusi izglītību uzņēmējdarbībā un vadībā, darbojas politikā, ievēlēta [[Ogres novada dome|Ogres novada domē]] no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/ogres-novads/kandidatu-saraksti/nacionala-apvieniba-visu-latvijai-tevzemei-un-brivibailnnk-zalo-un-zemnieku-savieniba-latvijas-zala-partija/|title=PV2025 - 2025. gada pašvaldības domes vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2025-07-17}}</ref> == Karjera == Jaunatnes basketbolā trenējies Ogres sporta skolā, pārstāvējis tās komandu [[LJBL]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www1.basket.lv/lbl/speletaji/051502_kristaps_dargais|title=Kristaps Dārgais – LBL – Basket.lv|website=www1.basket.lv|access-date=2023-04-13}}</ref> Pirmie treneri Kaspars Sparāns un Pēteris Ozoliņš. Sākotnēji pieaugušo basketbolā spēlējis [[BK Ogre]] komandā [[LBL 2. divīzija|Latvijas Basketbola līgas 2. divīzijā]]. Pirmā profesionālā komanda, ko pārstāvēja bija [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]], kuras sastāvā debitēja LBL 2011. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/14596/kristaps-dargais|title=Kristaps Dargais, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-04-13|language=en}}</ref> Kopš 2017. gada pārstāv savu pirmo klubu BK Ogre. Karjeras augstākais sasniegums — Latvijas Basketbola līgas sudraba medaļa BK Ogre sastāvā 2020. gadā un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s bronzas medaļa 2021. gadā. 2022. gadā atzīts par Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas regulārās sezonas vērtīgāko spēlētāju. Karjeras laikā K. Dārgais ir bijis izcils bumbas triekšanā grozā. Vairākkārt piedalījies [[Latvijas Basketbola līgas Zvaigžņu spēle|Latvijas Basketbola līgas Zvaigžņu spēlē]] un kļuvis par tās ''slam-dunk'' konkursu uzvarētāju. Bijis profesionāls "dankeris", pārstāvot programmu ''Dunk Elite''. Uzvarējis ''FIBA 3x3 Slam Dunk'' konkursā 2013. gadā un daudzos mazākos konkursos dažādās valstīs. 2025. gada novembrī K. Dārgais kļuva par pirmo spēlētāju, kas Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā ir izcīnījis 2000 atlēkušās bumbas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://basketbolazinas.com/lat-est-liga/dargais-par-rekordu-20-gadu-vecuma-butu-priecigaks/|title=Dārgais par rekordu: 20 gadu vecumā būtu priecīgāks - Basketbola ziņas|access-date=2025-11-10|date=2025-11-09|language=lv-LV}}</ref> un drīz pēc tam arī uzstādīja līgas rekordu vienā spēlē izcīnītajās atlēkušajās bumbās, savācot 24 bumbas zem groziem uzvarētā spēlē pret Igaunijas komandu ''[[Viimsi KK|Viimsi]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Dārgais labo līgas rekordu, "Ogre" izsēj pārsvaru un izcīna smagu uzvaru|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/19112025-dargais_labo_ligas_rekordu_ogre_izsej_par|website=Sportacentrs.com|date=2025-11-19|access-date=2025-11-28|language=lv}}</ref> 2026. gada aprīlī, pēc zaudējuma LBL ceturtaļfināla sērijā [[BK Ventspils]], tika paziņots, ka K. Dārgais noslēdz savu karjeru profesionālajā basketbolā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/24042026-ogres_ilggadejais_lideris_dargais_liek_pu|title="Ogres" ilggadējais līderis Dārgais liek punktu profesionāla basketbolista karjerai|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-04-25|date=2026-04-24|language=lv}}</ref> K. Dārgais nav bijis Latvijas jaunatnes izlašu dalībnieks, taču ir ticis iekļauts pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s kandidātos un piedalījies tās treniņos, tomēr nav devies tās sastāvā laukumā oficiālās spēlēs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Dārgais, Kristaps}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]] [[Kategorija:Spēka uzbrucēji]] 0ps5ybf6y7kiebhl10ursl6x7olmuak Pelēču muiža 0 541309 4458457 4389916 2026-04-24T15:43:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458457 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Pelēču muiža | native_name = | former_names = {{val|de|Pelecz}} | alternate_names = | map = Latvija | status = | image = Pelēču muižas dzīvojamā ēka 2001-04-08.jpg | image_alt = | image_size = 250px | caption = Pelēču muižas kungu māja 2001. gadā | altitude = | building_type = | architectural_style = | structural_system = | owner = | current_tenants = | location = [[Pelēči]], [[Pelēču pagasts]], [[Preiļu novads]], {{LAT}} | pushpin_map = | latd = 56.144025 | latNS = N | longd = 26.720080 | longEW = E | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = 18. gadsimta beigas – 19. gadsimta pirmā puse | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = | height = | floor_count = | floor_area = | architect = | rooms = | parking = | url = | embedded = | references = }} '''Pelēču muiža''' ({{val|de|Pelecz}}) ir neliela [[muiža]] [[Preiļu novads|Preiļu novada]] [[Pelēču pagasts|Pelēču pagasta]] [[Pelēči|Pelēčos]], kas veidojusies [[18. gadsimts|18. gadsimta]] beigās. No muižas ansambļa līdz mūsdienām saglabājusies tikai kungu māja un [[klēts]]. Tās abas ir vietējas nozīmes kultūrvēstures pieminekļi, bet muižas parks ir vietējas nozīmes dabas piemineklis — dendroloģiskais stādījums. Kungu māja ir plānā izteikti gareniska, vienstāva koka celtne ar divslīpju jumtu ar pusšļauptiem galiem. Vēsturiskais telpu plānojums un interjeri nav saglabājušies. == Vēsture == {{Vairāki attēli | direction = vertical | width = 250 | footer = Pelēču muižas apbūve 2022. gadā | image1 = Pelēču muižas kungu māja.jpg | caption1 = Kungu māja | image2 = Pelēču muižas klēts.jpg | caption2 = Klēts }} Pelēču muižas rašanās ir saistīta ar poļu muižnieku [[Šadurski|Šadursku dzimtu]], kas 17. gadsimtā ieceļoja [[Inflantijas vaivadija|Inflantijā]] no Polijas. Pēc 1784. gada Latgales ģenerālmērīšanas datiem Jāzepam Šadurskim piederēja zeme 2087 [[desetīna|desetīnu]] platībā, no kuras trešdaļu veidoja lauksaimniecības zeme, bet pārējie bija meži. No dienvidrietumiem Pelēču muižas zemes norobežoja [[Dubna]], no dienvidaustrumiem — [[Jaša]] un no ziemeļiem — [[Pelēča ezers]] un mežs. Tajā atradās 9 [[sādža]]s: [[Butleri (Pelēču pagasts)|Lielie un Mazie Butleri]], Kukļi, Lielie un Mazie Mazuri, [[Rošmoni]], [[Bārza Rubini|Rubini]], Lielie un Mazie Zeiļi. Pavisam tās sastāvēja no 21 [[viensēta|sētas]], kurā dzīvoja 210 [[klaušas|klaušu]] zemnieki. Savukārt senais Pelēču ciems ir atradies Pelēča ezera pretējā krastā, [[Aglonas bazilika|Aglonas dominikāņu klostera]] zemē, un pašlaik pazīstams kā [[Pelēčanka]]. 18. gadsimta beigās Pelēču muižu tās esošajā vietā cēla Jāzepa Šadurska dēls Francisks Ksaverijs Šadurskis, kurš ieņēma Jezuītu kolēģijas padomnieka, bet vēlāk [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] bruņniecības pārstāvja amatu. Jaunuzceltajā muižā 1797. gadā ciemojās vācbaltu ceļotājs un etnogrāfs [[Johans Kristofs Broce]], kurš Pelēču muižu iemūžināja zīmējumā, kurā attēlots muižas pagalms ar nelielu kungu māju un vairākām apjomīgākām saimniecības ēkām. Pelēču muižā Francisks Ksaverijs ar ģimeni dzīvoja vasarās, taču lielāko gada daļu viņi aizvadīja [[Pušas muiža|Pušas muižā]]. [[Attēls:Pelēču muiža 1797 J.K.Broce.jpg|thumb|500px|center|Pelēču muižas apbūve J. K. Broces 1797. gada zīmējumā]] Pēc Franciska Ksaverija nāves muižu mantoja viņa dēls Jans Šadurskis, kurš paplašināja dzīvojamo ēku un vairākas saimniecības ēkas. Īsi pirms [[dzimtbūšana]]s atcelšanas, 1861. gada muižu skaitīšanā grāfa Jana Šadurska Pelēču muižas īpašumā atradās 14 sādžas ar 32 sētām, kurās dzīvoja 395 zemnieki. Pēc 1863. gada [[Janvāra sacelšanās]], kurā piedalījās arī Jana Šadurska dēli, ģimene ieslīga parādos un 1871. gadā kļuva spiesta pārdot Pelēču muižu un citus īpašumus savam kreditoram baronam Roppam. Janvāra sacelšanās un tās sekas mūsdienu Pelēču pagasta teritorijā ir atspoguļotas Annas Zarānes 1997. gada romānā “Aizkurs”. Starp 1871. un 1893. gadu kungu māju sadalīja vairākos dzīvokļos, ko nomāja vairāki nomnieki. Tostarp no 1891. gada 13. februāra līdz 1893. gada 3. aprīlim muižā dzīvoja [[Rainis|Raiņa]] māte Dārta un vecākā māsa Līze Pliekšāne, kurām Raiņa paziņa Jānis Puiga iznomāja dzīvokli un piecas pūrvietas dārza zemes. Jau būdams laikraksta “[[Dienas Lapa]]” redaktors, atvaļinājuma laikā 1892. gada vasarā Pelēču muižā ciemojās arī Rainis pats. Pirms 1896. gada Pelēču muižas īpašnieks Voicehovskis to pārdeva grāfam [[Plāteri|Staņislavam Plāteram-Zībergam]]. Pēc viņa nāves muiža nonāca Heinriha Plātera-Zīberga mantojumā, kas to pārvaldīja no 1896. līdz 1914. gadam. Šajā laikā katrā kungu mājas istabā atradās podiņu krāsns ar gleznojumiem, sienas un griesti bija krāsotas ar eļļas krāsām. Grīdas esot bijušas krāsotas, taču dažās istabās bijis parkets. Muižas 4,3 hektārus plašajā parkā atradās svešzemju koku un krūmu stādījumi, kastaņu alejas, ābeļdārzs un 2 dīķi, bet ap to — mūra valnis ar diviem vārtiem. Līdz mūsdienām parkā saglabājies dižkoks — parastais osis, kā apkārtmērs ir 3,8 m. [[Agrārā reforma Latvijā|Agrārreformas]] rezultātā muižas zemi sadalīja vairākām jaunsaimniecībām, un grāfam Heinriham Plāteram-Zībergam palika tikai 52 hektāri zemes. 1921. gadā viņš muižu ar 12 ēkām un atlikušo zemi pārdeva vecsaimniekam Jānim Rubinam no [[Kalupe]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pelieču muižys saiminīki cauri godsymtim |author=Vadims Maksimovs |publisher=[[Latgalīšu Kulturys Gazeta]] |date=2016. gada 25. maijs |url=http://www.lakuga.lv/2016/05/25/peliecu-muizys-saiminiki-cauri-godsymtim/ |language=latgaliski |accessdate=2023. gada 19. maijā}}</ref> 1938. gadā muižas ēkas un 21 hektāru zemes mantoja viņa bērni Viktors Rubins un Marija Kļavinska. Padomju okupācijas periodā muižas īpašniekiem tika atņemta puse dzīvojamās mājas, kur 1941. gadā sāka darboties [[Pelēču pamatskola|Niedru pamatskola]], tad 1941./1942. gada bargajā ziemā izsala ābeļdārzs un to vairs neatjaunoja, bet pēc 1944. gada tiem kā lielsaimniekiem jeb tā sauktajiem “[[budzis|budžiem]]” ik gadu paaugstināja nodokļus līdz beidzot 1949. gadā īpašniekus ar ģimenēm [[1949. gada marta deportācijas|izsūtīja]] uz [[Omskas apgabals|Omskas apgabala]] Kaganovičas rajonu. 1956. gadā viņiem atļāva atstāt nometinājuma vietu un būt brīviem no [[Valsts drošības komiteja|drošības dienestu]] uzraudzības ar nosacījumu, ka nedrīkst atgriezties agrākajā dzīvesvietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Es Latvijas vēsturē |author=Marina Boksberga |publisher=Jēkabpils novada Galvenā bibliotēka |date=2018 |url=https://www.jgb.lv/lv/-es-latvijas-vesture-marina-boksberga/ |language=latviski |accessdate=2023. gada 19. maijā }}{{Novecojusi saite}}</ref> Mūsdienu Pelēču ciems izveidojies ap Pelēču muižu kā Kārļa Marksa [[kolhozs|kolhoza]] centrālais ciemats. Pamatskola Pelēču muižā turpināja darboties līdz 1991. gadam, kad tās vajadzībām uzcēla jaunu ēku. Kopš tā laika muižas ēkas vairs netiek apsaimniekotas. == Skatīt arī == * [[Daugavpils apriņķa muižu nosaukumi]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}} [[Kategorija:Pelēču pagasts]] [[Kategorija:Muižas Latvijā]] nkzkbdedrgccejp68ujr8acaedp62q6 Salaspils katoļu baznīca 0 541687 4458873 4172293 2026-04-25T09:13:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458873 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Salaspils Dievmātes Rožukroņa karalienes Romas katoļu baznīca | infobox_width = | image = Salaspils baznīca.jpg | image_size = | caption = Salaspils katoļu baznīca | map_type = | map_size = | map_label = | position = left | latd = | longd = | location = {{vieta|Latvija|Salaspils}} | religious_affiliation = [[katoļticība]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = prāvests Ilmārs Tolstovs | website = www.salaspilsdraudze.lv | architecture_style = | architect = | facade_direction = | groundbreaking = 1996. gads | year_completed = | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = | embedded = }} '''Salaspils Dievmātes Rožukroņa karalienes Romas katoļu baznīca''' ir [[Katoļticība|katoļu]] baznīca [[Salaspils|Salaspilī]], [[Rīgas iela (Salaspils)|Rīgas ielā]] 26. Kopš 17. gadsimta pirmās puses, kad Sv. Jura baznīca pārgāja [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas]] īpašumā, līdz pat 1990. gadiem Salaspilī nebija savas katoļu draudzes. 1991. gadā Salaspils iedzīvotāja Felicija Rimša lūdza [[Salaspils dome]]i atļaut reizi mēnesī noturēt dievkalpojumu domes telpās. Dome deva atļauju un 1991. gada augustā tika dibināta Salaspils Romas katoļu draudze. 1991. gada 15. decembrī ar arhibīskapa [[Jānis Pujats|Jāņa Pujata]] atļauju Rīgas Sv. Antona draudzes prāvests Jānis Vaivods celebrēja pirmo Svēto Misi. Tajā piedalījās ap 200 cilvēku. Ar Salaspils pašvaldības un Bonifācija fonda (Vācija) atbalstu uzcēla baznīcu un iesvētīja 1996. gada 10. novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://visit.salaspils.lv/lv/ko-apskatit/salaspils/salaspils-kulturvesture/salaspils-dievmates-rozukrona-karalienes-romas-katolu-baznica/|title=Salaspils Dievmātes Rožukroņa karalienes Romas katoļu baznīca|website=Salaspils novada Tūrisma informācijas centrs|access-date=2023-05-23|language=lv|archive-date=2023-01-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20230121131932/https://visit.salaspils.lv/lv/ko-apskatit/salaspils/salaspils-kulturvesture/salaspils-dievmates-rozukrona-karalienes-romas-katolu-baznica/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Rīgas arhidiecēzes baznīcas}} {{Latvijas baznīcas}} [[Kategorija:Baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Salaspils]] 49axr47c6ek4q8xrl9jlv0lt79nni6n Panevēžas katedrāle 0 544974 4458744 3933448 2026-04-25T04:34:09Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Lietuvā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458744 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Panevēžas katedrāle | infobox_width = | image = BZN_Cathedral_of_King_Jesus_in_Panevezys.jpg | image_size = | caption = Panevēžas katedrāle | map_type = Lietuva | map_size = | map_label = Panevēžas katedrāle | position = left | latd = 55.722845 | longd = 24.35642 | location = {{vieta|Lietuva|Panevēžas apriņķis|Panevēža}} | religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = [[Romāns Steikūns]] (''Romanas Steikūnas''), | architecture_style = [[Historisms (arhitektūra)|historisms]] ([[klasicisms]]/[[baroks]]) | facade_direction = | groundbreaking = 1908 | year_completed = 1929 | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Panevēžas katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q1077949" } </mapframe> '''Panevēžas Kristus Karaļa katedrāle''' ({{val|lt|Panevėžio Kristaus Karaliaus katedra}}) ir [[Romas katoļi|Romas katoļu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Lietuva]]s pilsētā [[Panevēža|Panevēž]]ā. [[Panevēžas diecēze]]s katedrāle, nacionālās nozīmes Lietuvas valsts kultūras piemineklis (unikālais kods — 4705). 1860. gadā [[Žemaitija]]s bīskaps [[Motejs Valančs]] (''Motiejus Valančius'') usāka jaunas Panevēžas baznīcas priekšdarbus, tomēr pēc [[Janvāra sacelšanās]] apspiešanas cara valdība aizliedza jaunu katoļu baznīcu celtniecību un [[latīņu druka|latīņu druku]], reģionā tika slēgta arī liela daļa no katoļu klosteriem. Atļauja jaunas baznīcas celtniecībai tika saņemta 1904. gadā. Celtniecība tika uzsākta 1908. gadā, bet līdz ar [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumu tā tika pārtraukta. 1926. gadā pāvests [[Pijs XI]] izveidoja Panevēžas bīskapiju un baznīcas celtniecība tika atjaunota. Baznīca tika uzcelta [[Historisms (arhitektūra)|historisma]] stilā, tās arhitekts ir [[Romāns Steikūns]] (''Romanas Steikūnas''). 1933. gadā katedrāli konsekrēja Kauņas arhibīskaps, iekštelpu iekārtošana norisinājās līdz 1939. gadam. Interjeru viedojis Rīgā dzimušais [[Vilhelms Purvītis|Vilhelma Purvīša]] skolnieks [[Povils Puzins]] (''Povilas Puzinas'', 1907 – 1967). <gallery> Panevežio_Kristaus_Karaliaus_katedra_-_Cathedral_-_panoramio_(1).jpg BZN Cathedral of King Jesus (side altar).JPG|Sānu altāris </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} * [https://kvr.kpd.lt/#/static-heritage-detail/DFCDD72D-6AA5-4C35-A083-5D4C2307D1EF Ieraksts Lietuvas kultūras vērtību reģistrā] {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Lietuvas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Lietuvā]] [[Kategorija:Panevēžas apriņķis]] [[Kategorija:Katedrāles Lietuvā]] hwxdeht8g18126wfl334yu8q3125u0b Šauļu katedrāle 0 545005 4458745 3942715 2026-04-25T04:34:26Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Lietuvā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458745 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Šauļu katedrāle | infobox_width = | image = Šv._Petro_ir_Povilo_katedros.jpg | image_size = | caption = Šauļu katedrāle | map_type = Lietuva | map_size = | map_label = Šauļu katedrāle | position = left | latd = 55.9325 | longd = 23.319722 | location = {{vieta|Lietuva|Šauļu apriņķis|Šauļi}} | religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = | architecture_style = [[manierisms]] | facade_direction = R | groundbreaking = 1617 | year_completed = 1626 | length = | width = | width_nave = | height_max = 70 m | materials = }} <mapframe text="Šauļu katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q1736144" } </mapframe> '''Šauļu svēto apustuļu Pētera un Pāvila katedrāle''' ({{val|lt|Šiaulių šv. apaštalų Petro ir Pauliaus katedra}}) ir [[Romas katoļi|Romas katoļu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Lietuva]]s pilsētā [[Šauļi|Šauļos]]. [[Šauļu diecēze]]s katedrāle, nacionālās nozīmes Lietuvas valsts kultūras piemineklis (unikālais kods — 23671). Baznīca celta no 1617. līdz 1626. gadam [[manierisms|manierisma]] stilā. 1880. gadā koka tornī iespēra zibens. Tornis tika atjaunots citādā veidolā. Baznīca tika sagrauta [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1944. gadā. Baznīca atjaunota no 1951. līdz 1956. gadam. 1997. gadā pāvests [[Jānis Pāvils II]] izveidoja Šauļu diecēzi un baznīca kļuva par katedrāli. <gallery> Šiauliai_church_in_19th_c.jpg|Šauļu katedrāle 19. gadsimtā Šiauliai_Cathedral_Interior_1,_Šiauliai,_Lithuania_-_Diliff.jpg Catedral_de_Siauliai,_Lituania,_2012-08-09,_DD_06.JPG Catedral_de_Siauliai,_Lituania,_2012-08-09,_DD_07.JPG </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} * [https://kvr.kpd.lt/#/static-heritage-detail/4C0FB1BF-0CC0-4882-8274-BDEE9F75AE28 Ieraksts Lietuvas kultūras vērtību reģistrā] {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Lietuvas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Lietuvā]] [[Kategorija:Šauļi]] [[Kategorija:Katedrāles Lietuvā]] 30xb0dihqj1h3rs4thba7b2xf9ywukr Telšu katedrāle 0 545025 4458746 3940382 2026-04-25T04:34:33Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Lietuvā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458746 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Telšu katedrāle | infobox_width = | image = Telšiai_Cathedral_Exterior,_Telšiai,_Lithuania_-_Diliff.jpg | image_size = | caption = Telšu katedrāle | map_type = Lietuva | map_size = | map_label = Telšu katedrāle | position = left | latd = 55.982345 | longd = 22.246209 | location = {{vieta|Lietuva|Telšu apriņķis|Telši}} | religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = | architecture_style = [[baroks]], [[klasicisms]], [[Historisms (arhitektūra)|historisms]] | facade_direction = D | groundbreaking = 1794 | year_completed = | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Telšu katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q1736136" } </mapframe> '''Telšu svētā Padujas Antonija katedrāle''' ({{val|lt|Telšių šv. Antano Paduviečio katedra}}) ir [[Romas katoļi|Romas katoļu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Lietuva]]s pilsētā [[Telši|Telšos]]. [[Telšu diecēze]]s katedrāle, nacionālās nozīmes Lietuvas valsts kultūras piemineklis (unikālais kods — 26959). 1624. gadā Lietuvas pakanclers un Telšu stārasts [[Pāvels Stefans Sapega]] (''Povilas Steponas Sapiega'') šeit nodibināja [[Franciskāņi|franciskāņu]] klosteri ar koka baznīcu. 1650. gadā uzbūvēja jaunu koka baznīcu, kas 1702. gadā sadega. 1738. gadā uzbūvēja jaunu koka baznīcu. 1761. gadā pie klostera sāka celt mūra baznīcu, kuru 1794. gadā iesvētīja Žemaitijas sufraganbīskaps Tads Bukota (''Tadas Juozapas Bukota''). 1853. gadā cara valdība klosteri slēdza un baznīca kļuva par draudzes baznīcu. 1859. gadā tika uzbūvēts baznīcas tornis. 1926. gadā tika nodibināta Telšu diecēze un baznīca kļuva par katedrāli. <gallery> Telšiai_Cathedral_3,_Telšiai,_Lithuania_-_Diliff.jpg Telšiai_Cathedral_2,_Telšiai,_Lithuania_-_Diliff.jpg Telsiai_Kathedrale_St._Antonius_Innen_Orgel_1.JPG Telsiai_Cathedral._Altar_3.jpg Bishop's_crypt_of_the_Telšiai_Cathedral_in_Telšiai,_Lithuania_in_2019.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} * [https://kvr.kpd.lt/#/static-heritage-detail/37E4440E-B731-40CE-B188-9A1B74B4E3E3 Ieraksts Lietuvas kultūras vērtību reģistrā] {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Lietuvas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Lietuvā]] [[Kategorija:Telšu apriņķis]] [[Kategorija:Katedrāles Lietuvā]] 8lph7xjg5dgnni9q7zs0bs7jlf5fzo1 Vilkavišķu katedrāle 0 545039 4458747 3934604 2026-04-25T04:34:41Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Lietuvā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458747 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Vilkavišķu katedrāle | infobox_width = | image = Vilkaviškio_bažnyčia.JPG | image_size = | caption = Vilkavišķu katedrāle | map_type = Lietuva | map_size = | map_label = Vilkavišķu katedrāle | position = left | latd = 54.648111 | longd = 23.036956 | location = {{vieta|Lietuva|Marijampoles apriņķis|Vilkavišķi}} | religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = | architecture_style = [[Historisms (arhitektūra)|historisms]] | facade_direction = | groundbreaking = 1870. gads | year_completed = 1881. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Vilkavišķu katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q10961755" } </mapframe> '''Vilkavišķu Vissvētākās Jaunavas Marijas Parādīšanās katedrāle''' ({{val|lt|Vilkaviškio Švč. Mergelės Marijos Apsilankymo katedra}}) ir [[Romas katoļi|Romas katoļu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Lietuva]]s pilsētā [[Vilkavišķi|Vilkavišķos]]. [[Vilkavišķu diecēze]]s katedrāle. Pirmā koka baznīca Vilkavišķos tika uzcelta 1620. gadā. 1777. gadā rakstos minēta draudzes skola. Mūra baznīca [[Historisms (arhitektūra)|historisma]] stilā tika celta no 1870. līdz 1881. gadam. 1884. gadā tā tika konsekrēta. 1926. gadā, līdz ar Vilkavišķu diecēzes izveidošanu, baznīca kļuva par katedrāli. Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā baznīca nodega. Kaut arī to bija iespējams atjaunot, padomju varas iestādes to nojauca. Baznīca tika atjaunota laikaposmā no 1991. līdz 1998. gadam. <gallery> Vilkaviškio_Švč._Mergelės_Marijos_Apsilankymo_katedra.JPG SoutokŠeimenyVlevoS VilkaujouVilkaviškis.JPG </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Lietuvas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Lietuvā]] [[Kategorija:Marijampoles apriņķis]] [[Kategorija:Katedrāles Lietuvā]] 1rgcnkyhqn57m6lqjz1de2bxip45wfh Porvo katedrāle 0 548633 4458736 3959205 2026-04-25T04:29:19Z Treisijs 347 −[[Kategorija:Baznīcas Somijā]]; ±[[Kategorija:Katedrāles]]→[[Kategorija:Katedrāles Somijā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458736 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Porvo katedrāle | infobox_width = | image = Porvoo - Borgå 35.jpg | image_size = | caption = Porvo katedrāle | map_type = Somija#Eiropa | map_size = | map_label = Porvo katedrāle | position = left | latd = 60.397222 | longd = 25.6575 | location = {{vieta|Somija|Ūsimā|Porvo}} | religious_affiliation = [[Somijas Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = | architecture_style = [[gotika]] | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = 15. gadsimta vidus | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} '''Porvo katedrāle''' ({{val|fi|Porvoon tuomiokirkko}}, {{val|sv|Borgå domkyrka}}) ir 15. gadsimtā celta [[Somijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Somijas Evaņģēliski luteriskās baznīca]]s [[katedrāle]], kas atrodas [[Somija]]s dienvidos, [[Porvo]] pilsētā. [[Porvo diecēze]]s, kas apkalpo Somijas [[zviedri|zviedru]] minoritāti, galvenā baznīca. Baznīca celta 15. gadsimta vidū. To 1508. gadā postīja [[Dānija|dāņi]], bet 1571., 1590. un 1708. gadā [[Krievija|krievi]]. 1723. gadā tā kļuva par katedrāli, kad pēc [[Nīstades miera līgums|Nīstades miera līguma]] noteikumiem [[Viborga]] tika iekļauta Krievijā. 1809. gada 28. martā katedrālē sanāca [[Somijas landtāgs]], kas deklarēja [[Somijas lielhercogiste|Somijas lielhercogisti]] ar [[Krievijas cars|Krievijas caru]] kā Somijas lielhercogu. 1992. gadā katedrālē tika pieņemta [[Porvo vienošanās]] starp vairākām Eiropas protestantu baznīcām. 2006. gada 29. maijā baznīca cieta dedzināšanā. Nodega baznīcas jumts, tomēr baznīcas interjers tika izglābts. Par dedzināšanu ar 6,5 gadiem ieslodzījumā tika notiesāts 18 gadus vecs vīrietis. <gallery> Bell tower of Porvoo Cathedral (1) (36641304586).jpg|Katedrāles zvanu tornis Porvoon tuomiokirkon alttari 2.jpg|Katedrāles altāris Внутри кирхи - panoramio.jpg Porvoo Cathedral, 15th cent. (11) (35877588703).jpg Church.20060530_PM.porvoo_of_finland.ojp.jpg|Katedrāle pēc dedzināšanas 2008. gadā Porvoo old town.jpg </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Somijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Katedrāles Somijā]] [[Kategorija:Porvo]] 579q6u7ohgupycfd4gq6xw9wxe1jbfa Mikeli katedrāle 0 548654 4458734 3923887 2026-04-25T04:28:38Z Treisijs 347 −[[Kategorija:Baznīcas Somijā]]; ±[[Kategorija:Katedrāles]]→[[Kategorija:Katedrāles Somijā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458734 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Mikeli katedrāle | infobox_width = | image = Mikkeli_Cathedral.jpg | image_size = | caption = Mikeli katedrāle | map_type = Somija#Eiropa | map_size = | map_label = Mikeli katedrāle | position = left | latd = 61.689278 | longd = 27.26675 | location = {{vieta|Somija|Dienvidsavo|Mikeli}} | religious_affiliation = [[Somijas Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = [[Jozefs Stenbeks]] | architecture_style = [[neogotika]] | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = 1897. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} '''Mikeli katedrāle''' ({{val|fi|Mikkelin tuomiokirkko}}, {{val|sv|S:t Michels domkyrka}}) ir 1897. gadā celta [[Somijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Somijas Evaņģēliski luteriskās baznīca]]s [[katedrāle]], kas atrodas [[Somija]]s dienvidaustrumos, [[Mikeli]] pilsētā. [[Mikeli diecēze]]s galvenā baznīca. Neatkarīga draudze Mikeli pilsētā nodibinājās tikai 1891. gadā. [[Neogotika]]s stila baznīcu projektējis arhitekts [[Jozefs Stenbeks]] (''Josef Stenbäck'', 1854—1929). Tajā ir 1200 sēdvietu. Altārgleznu 1899. gadā gleznojis [[Peka Halonens]] (''Pekka Halonen'', 1865—1933). 1945. gadā Mikeli baznīca kļuva par katedrāli, jo [[Viborga]], kas pirms tam bija diecēzes centrs, tika iekļauta [[PSRS]]. 1956. gadā tika ierīkotas ērģeles, ko izgatavoja [[Kangasala]]s pilsētas ērģeļu darbnīca. <gallery> Mikkelikyrka_ver_1.jpg Mikkeli_cathedral_interior_1.JPG Mikkeli_cathedral_interior_2.JPG </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Somijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Katedrāles Somijā]] [[Kategorija:Dienvidsavo]] 00hws2o37pnakrnsh6y7ezg9ll0f3kq Lapua katedrāle 0 548744 4458733 3910030 2026-04-25T04:28:16Z Treisijs 347 −[[Kategorija:Baznīcas Somijā]]; ±[[Kategorija:Katedrāles]]→[[Kategorija:Katedrāles Somijā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458733 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Lapua katedrāle | infobox_width = | image = Lapua_Cathedral_20180802.jpg | image_size = | caption = Lapua katedrāle | map_type = Somija#Eiropa | map_size = | map_label = Lapua katedrāle | position = left | latd = 62.966944 | longd = 23.005 | location = {{vieta|Somija|Dienvidpohjanmā|Lapua}} | religious_affiliation = [[Somijas Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = [[Kārlis Ludvigs Engels]] (''Carl Ludvig Engel'') | architecture_style = [[neoklasicisms]] | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = 1827. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Lapua katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q771584" } </mapframe> '''Lapua katedrāle''' ({{val|fi|Lapuan tuomiokirkko}}, {{val|sv|Lappo domkyrka}}) ir 19. gadsimta pirmajā pusē celta [[Somijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Somijas Evaņģēliski luteriskās baznīca]]s [[katedrāle]], kas atrodas [[Somija]]s rietumos, [[Lapua]] pilsētā. [[Lapua diecēze]]s galvenā baznīca. Katedrāles projekta autors ir [[Kārlis Ludvigs Engels]] (''Carl Ludvig Engel'', 1778 – 1840), kurš ir autors arī daudzām [[Helsinki|Helsinku]] celtnēm. 1827. gadā celtā baznīca ir jau trešā, kas uzcelta šajā vietā. Atsevišķi stāvošais katedrāles zvanu tornis celts 1730. gadā, tā ir vecākā celtne pilsētā un saglabājies no vecās baznīcas. Altārglezna radīta 1845. gadā un tās autors ir [[Bernts Gūdenjelms]] (''Berndt Godenhjelm'', 1799 – 1881). 1938. gadā uzbūvētās ērģeles ir lielākās Somijā. Pie baznīcas cita starpā ir piemineklis [[Somu jēgeri]]em un kritušajiem [[Somijas pilsoņu karš|Somijas pilsoņu karā]]. <gallery> Lapua_Cathedral_bell_tower_2.jpg|Katedrāles zvanu tornis Interior_of_Lapua_Cathedral_20180802.jpg|Baznīcas interjers Lapuan_tuomiokirkon_urut.JPG|Ērģeles </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} *{{oficiālā mājaslapa}} {{Somijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Katedrāles Somijā]] [[Kategorija:Dienvidpohjanmā]] qwautfmhqczgu8o0ka2cxfxalb6ucus Helsinku luterāņu katedrāle 0 549204 4458729 4194334 2026-04-25T04:26:49Z Treisijs 347 −[[Kategorija:Baznīcas Somijā]]; ±[[Kategorija:Katedrāles]]→[[Kategorija:Katedrāles Somijā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458729 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|luterticīgo katedrāli|Helsinku pareizticīgo katedrāli|Helsinku pareizticīgo katedrāle}} {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Helsinku katedrāle | infobox_width = | image = Helsinki_July_2013-27a.jpg | image_size = | caption = Helsinku katedrāle | map_type = Helsinki#Somija#Eiropa | map_size = | map_label = Helsinku katedrāle | position = left | latd = 60.170278 | longd = 24.952222 | location = {{vieta|Somija|Ūsimā|Helsinki}} | religious_affiliation = [[Somijas Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = [[Kārlis Ludvigs Engels]] (''Carl Ludvig Engel''), [[Ernsts Lormanis]] (''Ernst Lohrmann'') | architecture_style = [[neoklasicisms]] | facade_direction = | groundbreaking = 1830. gads | year_completed = 1858. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Helsinku katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q738015" } </mapframe> '''Helsinku katedrāle''' ({{val|fi|Helsingin tuomiokirkko, Suurkirkko}}, {{val|sv|Helsingfors domkyrka, Storkyrkan}}) ir 19. gadsimta vidū celta [[Somijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Somijas Evaņģēliski luteriskās baznīca]]s [[katedrāle]], kas atrodas [[Somija]]s galvaspilsētas [[Helsinki|Helsinku]] centrā, [[Senāta laukums (Helsinki)|Senāta laukumā]]. [[Helsinku diecēze]]s galvenā baznīca. Kad 1812. gadā Helsinki kļuva par [[Somijas Lielhercogiste]]s galvaspilsētu, Krievijas cars [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] nodibināja fondu divu katedrāļu (luterticīgo un [[Helsinku pareizticīgo katedrāle|pareizticīgo]]) celtniecībai pilsētā. Helsinku katedrāle, kas ir viena no redzamākajām Helsinku būvēm, celta no 1830. līdz 1858. gadam un tās projekta autors ir daudzu Helsinku būvju radītājs [[Kārlis Ludvigs Engels]] (''Carl Ludvig Engel'', 1778—1840). Pēc Engela nāves baznīcu pabeidza viņa skolnieks [[Ernsts Lormanis]] (''Ernst Lohrmann'', 1803—1870). Katedrāles altārgleznas autors ir [[vācbaltieši|vacbaltietis]] [[Kārlis fon Hefs]] (''Carl Timoleon von Neff/Тимофей Андреевич Нефф'', 1804—1876). Baznīcu uzbūvējot, to nosauca [[Svētais Nikolajs|Nikolaja]] vārdā par '''Svētā Nikolaja baznīcu''' (''Nikolainkirkko'') par godu Krievijas cara [[Nikolajs I Romanovs|Nikolaja I]] svētajam aizbildnim. Pēc Somijas neatkarības to pārdēvēja par '''Lielo baznīcu''' (''Suurkirkko''). Par katedrāli tā kļuva 1959. gadā, nodibinoties Helsinku diecēzei. <gallery> Lutheran_Cathedral_Helsinki_edit.jpg Suomen_Ilmakuva_-_Aerial_photograph_from_the_center_of_Helsinki_to_the_sea_in_2015.jpg FI Helsinki 0709 (35) (17030854849).jpg|Interjers Catedral_Luterana_de_Helsinki,_Finlandia,_2012-08-14,_DD_09.JPG|Altārglezna Helsinki_Cathedral,_1852_(13)_(36689458605).jpg|Ērģeles </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Somijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Katedrāles Somijā]] [[Kategorija:Helsinki]] elltxgsg9xykvfd8qe5xamewebt8dcf Espo katedrāle 0 549327 4458727 3959201 2026-04-25T04:24:56Z Treisijs 347 −[[Kategorija:Baznīcas Somijā]]; ±[[Kategorija:Katedrāles]]→[[Kategorija:Katedrāles Somijā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458727 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Espo katedrāle | infobox_width = | image = Espoo_Cathedral.jpg | image_size = | caption = Espo katedrāle | map_type = Somija#Eiropa | map_size = | map_label = Espo katedrāle | position = left | latd = 60.209167 | longd = 24.652222 | location = {{vieta|Somija|Ūsimā|Espo}} | religious_affiliation = [[Somijas Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = | architecture_style = | facade_direction = | groundbreaking = 1485. gads | year_completed = 1490. gads (pārbūve 1821 - 1823. gads) | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Espo katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q1236587" } </mapframe> '''Espo katedrāle''' ({{val|fi|Espoon tuomiokirkko}}, {{val|sv|Esbo domkyrka}}) ir 15. gadsimta beigās celta [[Somijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Somijas Evaņģēliski luteriskās baznīca]]s [[katedrāle]], kas atrodas [[Somija]]s dienvidos, [[Espo]] pilsētā. [[Espo diecēze]]s galvenā baznīca. Baznīca celta no 1485. līdz 1490. gadam anonīma "Espo meistara" vadībā. Ap 1510. gadu baznīcas iekštelpās tika radītas freskas ar reliģiskiem un sadzīviskiem motīviem. 18. gadsimtā tās aizkrāsoja kā "rupjas un māņticīgas". 1767. gadā pie baznīcas uzbūvēja atsevišķi stāvošu zvanu torni, kuru pārbūvēja starp 1868. un 1869. gadu. 19. gadsimta pirmajā pusē baznīcu ievērojami pārbūvēja un mūsdienās no 15. gadsimta saglabājušās tikai austrumu un rietumu daļas. 1931. gadā, restaurācijas laikā, atkal tika atjaunotas senās freskas. 2004. gadā, nodibinoties Espo diecēzei, Espo baznīca kļuva par katedrāli. <gallery> Espoo_Cathedral_Tower.JPG|Zvanu tornis Espoo_Cathedral_interior1.JPG|Altāris Espoo_cathedral_fresco.jpeg|Baznīcas freskas Espoo_tuomiokirkko,_urut,_organ.jpg|Ērģeles </gallery> == Ārējās saites == *{{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Somijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Katedrāles Somijā]] [[Kategorija:Espo]] dqqleuprxvgqkbamwk7brhgrbh40icy Sandris Petronis 0 549436 4458888 4341380 2026-04-25T10:15:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458888 wikitext text/x-wiki {{Ārsta infokaste|vārds=Sandris Petronis|attēls=Sandris Petronis R2S.jpg|dz_gads=1972|dz_mēnesis=08|dz_diena=31|dz_vieta={{vieta|Latvija|Rīga}}|joma=Traumatoloģija, ortopēdija|darba_vietas=Rīgas 2. slimnīca|alma_mater=Latvijas Medicīnas akadēmija|apbalvojumi=Atzinības krusta komandieris}} '''Sandris Petronis''' (dzimis {{dat|1972|08|31}}, [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu traumatologs un ortopēds, [[Rīgas 2. slimnīca]]s valdes priekšsēdētājs. == Dzīvesgājums == Dzimis 1972. gadā Rīgā ķirurga [[Jānis Petronis|Jāņa Petroņa]] ģimenē. Mācījās [[Rīgas Valsts 3. ģimnāzija|Rīgas 3. vidusskolā]], 1996. gadā absolvēja [[Rīgas Stradiņa universitāte|Latvijas Medicīnas akadēmiju]], iegūstot ārsta grādu. 1993. gada uzsāka darba gaitas traumatoloģijā un ortopēdijā [[Rīgas 2. slimnīca|Rīgas 2. slimnīcā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.slimnica.lv/lv/specialisti/sandris-petronis/|title=Sandris Petronis - Rīgas 2.slimnīca|website=www.slimnica.lv|access-date=2023-08-31}}</ref> kur veidojis un pilnveidojis ārsta profesionālo karjeru — kopš 2000. gada ir sertificēts traumatologs, ortopēds, 2015.—2019. gadā vadīja Ortopēdijas (4.) nodaļu, bet 2019. gada novembrī ievēlēts par [[Rīgas dome]]s kapitālsabiedrības SIA “Rīgas 2. slimnīca” valdes priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.slimnica.lv/lv/par-mums/kas-mes-esam/valde/|title=Valde - Rīgas 2.slimnīca|website=www.slimnica.lv|access-date=2023-08-31}}</ref> Paralēli ārstniecībai S. Petronis nodarbojas ar pedagoģisko un pētniecisko darbu. Kopš 2009. gada strādā Rīgas Stradiņa universitātes Ortopēdijas katedrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsu.lv/ortopedijas-katedra|title=Ortopēdijas katedra|website=www.rsu.lv|access-date=2023-08-31|language=lv}}</ref> Aktīvi iesaistās profesionālajās organizācijās, tostarp, Latvijas Traumatologu un ortopēdu asociācijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ltoa.lv/|title=Latvijas traumatologu un ortopēdu asociācija|website=ltoa.lv|access-date=2023-08-31}}</ref> (ievēlēts valdē 2023. gada februārī), Latvijas Ārstu biedrībā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arstubiedriba.lv/latvijas-arstu-biedribas-prezidentes-amata-atkartoti-ieveleta-ilze-aizsilniece/|title=Latvijas Ārstu biedrības prezidentes amatā atkārtoti ievēlēta Ilze Aizsilniece – Latvijas Ārstu biedrība|access-date=2023-08-31|date=2023-07-06|language=lv}}</ref> (ievēlēts valdē 2022. gada novembrī), Latvijas Slimnīcu biedrībā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lsb.lv/valde/|title=Valde|access-date=2023-08-31|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> (ievēlēts valdē 2022. gada jūlijā) u.c. == Apbalvojumi un pagodinājumi == * Atzinības krusta diploms par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Par apbalvošanu ar Atzinības krustu - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2023-08-31|language=lv}}</ref> (2022). * Rīgas domes pateicība par augsti profesionālu, godprātīgu darbu, cilvēcību, drosmi un komandas garu, sniedzot atbalstu Rīgas pašvaldībai un rīdziniekiem COVID-19 pandēmijas apstākļos (2019). * LR Ministru prezidenta Pateicības raksts par nozīmīgu ieguldījumu ārstēšanā (2008). == Publikācijas == * Petronis, S., Petronis, J., Skaģers, A., Jānis Ločs, J. ''Jaunas bifāziskā kalcija fosfāta biokeramikas izmantošana kaulu defektu ārstēšanā ortopēdiskajā ķirurģijā — piecu gadu pieredze.'' Rīga, RSU Zinātniskās konferences tēzes, 22.-23.03.2018.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Petronis|first=Sandris|last2=Petronis|first2=Jānis|last3=Skaģers|first3=Andrejs|last4=Ločs|first4=Jānis|date=22.-23.03.2018|title=Jaunas bifāziskā kalcija fosfāta biokeramikas izmantošana kaulu defektu ārstēšanā ortopēdiskajā ķirurģijā – piecu gadu pieredze|url=https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zin%C4%81tnes%20departaments/zinatniskas_konferences/2018/jaunas_bifaziska_kalcija_fosfata_biokeramikas_izmantosana_kaulu_defektu_arstesana.pdf|journal=2018. gada Rīgas Stradiņa universitātes Zinātniskās konferences tēzes|language=latviešu|page=255}}</ref> * Petronis, S., Petronis, J., Zālīte, V., Ločs, J., Skaģers, A., Pilmane, M. ''New Biphasic Calcium Phosphate in Orthopedic Surgery: First Clinical Results. No: IFMBE Proceedings. Vol.38: International Symposium on Biomedical Engineering and Medical Physics, Latvia, Riga, October 10-12, 2012.'' Berlin: Springer Berlin Heidelberg, 2013, 174.-177.lpp. <nowiki>ISBN 978-3-642-34196-0</nowiki>. e-<nowiki>ISBN 978-3-642-34197-7</nowiki>. ISSN 1680-0737. e-ISSN 1433-9277. Pieejams: doi:10.1007/978-3-642-34197-7_46.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Petronis|first=Sandris|last2=Petronis|first2=Jānis|last3=Zālīte|first3=Vita|last4=Ločs|first4=Jānis|last5=Skaģers|first5=Andrejs|last6=Pilmane|first6=Māra|date=2013|title=New Biphasic Calcium Phosphate in Orthopedic Surgery: First Clinical Results|url=https://ortus.rtu.lv/science/lv/publications/14413|journal=IFMBE Proceedings. Vol.38: International Symposium on Biomedical Engineering and Medical Physics|language=lv|volume=38|pages=174–177|isbn=978-3-642-34196-0}}</ref> * Petronis, S., Petronis, J., Zālīte, V., Ločs, J., Skaģers, A., Pilmane, M. ''Bone Defect Management in Orthopaedic Surgery with Application of Biphasic Calcium Phosphate. No: Symposium "Bioceramics and Cells for Reinforcement of Bone": Book of Abstracts, Latvija, Rīga, 18.-20. oktobris, 2012.'' Riga: Riga Stradins University, 2012, 21.-21.lpp. <nowiki>ISBN 978-9984-793-18-4</nowiki>.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Petronis|first=Sandris|last2=Petronis|first2=Jānis|last3=Zālīte|first3=Vita|last4=Ločs|first4=Jānis|last5=Skaģers|first5=Andrejs|last6=Pilmane|first6=Māra|date=2012|title=Bone Defect Management in Orthopaedic Surgery with Application of Biphasic Calcium Phosphate|url=https://ortus0m.rtu.lv/science/lv/publications/14621|journal=Symposium "Bioceramics and Cells for Reinforcement of Bone": Book of Abstracts|language=lv|pages=21–21|isbn=978-9984-793-18-4}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Petronis, Sandris}} [[Kategorija:Latvijas ārsti]] a5ptgqal756v44c613pftkomd593c0r Kuopio katedrāle 0 549678 4458731 3943416 2026-04-25T04:27:34Z Treisijs 347 −[[Kategorija:Baznīcas Somijā]]; ±[[Kategorija:Katedrāles]]→[[Kategorija:Katedrāles Somijā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458731 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Kuopio katedrāle | infobox_width = | image = Kuopio Cathedral 2022-02-28 (7).jpg | image_size = | caption = Kuopio katedrāle | map_type = Somija#Eiropa | map_size = | map_label = Kuopio katedrāle | position = left | latd = 62.891111 | longd = 27.683889 | location = {{vieta|Somija|Ziemeļsavo|Kuopio}} | religious_affiliation = [[Somijas Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = [[Pērs Vilhelms Palmrots]] (''Per Wilhelm Palmroth'') | architecture_style = [[neoklasicisms]] | facade_direction = | groundbreaking = 1806. gads | year_completed = 1815. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Kuopio katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q2942693" } </mapframe> '''Kuopio katedrāle''' ({{val|fi|Kuopion tuomiokirkko}}, {{val|sv|Kuopio domkyrka}}) ir 19. gadsimta pirmajā pusē celta [[Somijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Somijas Evaņģēliski luteriskās baznīca]]s [[katedrāle]], kas atrodas [[Somija]]s austrumos, [[Kuopio]] pilsētā. [[Koupio diecēze]]s, kas dibināta 1939. gadā, galvenā baznīca. Katedrāles projekta autors ir zviedru arhitekts [[Pērs Vilhelms Palmrots]] (''Per Wilhelm Palmroth'', 1765—1825), kurš ir daudzu Zviedrijas un Somijas baznīcu autors. Baznīcas priekšā atrodas somu atmodas darbinieka [[Juhans Snellmans|Juhana Snellmana]] (''Johan Vilhelm Snellman'', 1806—1881) krūšutēls. 1843. gadā radītās altārgleznas autors ir [[Bernds Gūdenjelms]] (''Berndt Godenhjelm'', 1799—1881). <gallery> Kuopio_Cathedral.jpg Kuopio Cathedral 2022-02-28 (2).jpg Johannes Takanen (1886) - J. V. Snellmanin rintakuva - Snellmaninpuisto - Kuopio - 1.jpg Kuopio_Tuomiokirkko_01.jpg Altar_painting_of_Kuopio_cathedral_in_Finland.ojp.jpg|Altārglezna </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{Somijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Katedrāles Somijā]] [[Kategorija:Ziemeļsavo]] 61rhlag7xzf3riv94klluhojuqvft03 Turku katedrāle 0 549782 4458739 4189459 2026-04-25T04:30:32Z Treisijs 347 −[[Kategorija:Baznīcas Somijā]]; ±[[Kategorija:Katedrāles]]→[[Kategorija:Katedrāles Somijā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458739 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Turku katedrāle | infobox_width = | image = Turun_tuomiokirkko.jpg | image_size = | caption = Turku katedrāle | map_type = Somija#Eiropa | map_size = | map_label = Turku katedrāle | position = left | latd = 60.4524 | longd = 22.2781 | location = {{vieta|Somija|Īstā Somija|Turku}} | religious_affiliation = [[Somijas Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = | architecture_style = [[gotika]], [[romānika]], [[neogotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1276. gads | year_completed = 1300. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Turku katedrāle" width=260 height=260 zoom=17 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q1187606" } </mapframe> '''Turku katedrāle''' ({{val|fi|Turun tuomiokirkko}}, {{val|sv|Åbo domkyrka}}) ir 12. gadsimta beigās celta [[Somijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Somijas Evaņģēliski luteriskās baznīca]]s [[katedrāle]], kas atrodas [[Somija]]s dienvidrietumos, [[Turku]] pilsētā. Tā ir 12. gadsimtā nodibinātās [[Turku arhidiecēze]]s galvenā baznīca un visas Somijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas "mātes baznīca". Katedrāle sākotnēji bija celta no koka, bet 13. gadsimta beigās tika uzbūvēta jauna mūra celtne un veltīta [[Jaunava Marija|Jaunavai Marija]]i un kristietības ieviesējam Somijā [[Upsālas Heinrihs|Upsālas Heinriham]]. 1300. gadā tā kļuva par [[Turku bīskaps|Turku bīskapa]] sēdekli un galveno katedrāli Somijā. Ievērojami paplašināta 14. un 15. gadsimtā, kā būvmateriālu lielākoties izmantojot ķieģelus. Smagi cietusi 1827. gada Lielajā Turku ugunsgrākā, bet atjaunota, to pārbūvējot. Atjaunotās katedrāles altāra un kanceles autors ir [[Kārlis Ludvigs Engels]] (''Carl Ludvig Engel'', 177 1840), bet fresku autors — [[Roberts Vilhelms Ekmanis]] (''Robert Wilhelm Ekman'', 1808—1873). Katedrāles galvenās [[ērģeles]] 1908. gadā izgatavoja uzņēmums ''Veikko Virtanen Oy''. Katedrālē apglabāti vairāki ievērojami Zviedrijas un Somijas cilvēki, to skaitā Zviedrijas karaliene [[Karīna Monsdotera]] (''Karin Månsdotter'', 1550—1612) un Zviedrijas princese [[Sidrida Vāsa]] (''Sigrid Eriksdotter Vasa'', 1566—1633). <gallery> Turku_Cathedral_profile.jpg Turku_cathedral_26-Dec-2004.jpg Langhaus_und_Chor_Dom_Turku.jpg Altar in Turku Cathedral.jpg Turku Cathedral Organ.jpg </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{Somijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Katedrāles Somijā]] [[Kategorija:Īstā Somija]] 181yug8370y03bw5mai0sxqg3zd9g6i Oulu katedrāle 0 549850 4458735 3911057 2026-04-25T04:28:59Z Treisijs 347 −[[Kategorija:Baznīcas Somijā]]; ±[[Kategorija:Katedrāles]]→[[Kategorija:Katedrāles Somijā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458735 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Oulu katedrāle | infobox_width = | image = Oulu Cathedral.jpg | image_size = | caption = Oulu katedrāle | map_type = Somija#Eiropa | map_size = | map_label = Oulu katedrāle | position = left | latd = 65.014722 | longd = 25.475833 | location = {{vieta|Somija|Ziemeļpohjanmā|Oulu}} | religious_affiliation = [[Somijas Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = Daniels Hagmans ([[Kārlis Ludvigs Engels]]) | architecture_style = [[neoklasicisms]] | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = 1777. gads (1832. gads) | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Oulu katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q201935" } </mapframe> '''Oulu katedrāle''' ({{val|fi|Oulun tuomiokirkko}}, {{val|sv|Uleåborgs domkyrka}}) ir 18. gadsimtā celta [[Somijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Somijas Evaņģēliski luteriskās baznīca]]s [[katedrāle]], kas atrodas [[Somija]]s rietumos, [[Oulu]] pilsētā. 1851. gadā dibinātās [[Oulu diecēze]]s galvenā baznīca. Baznīca uzcelta 1777. gadā un veltīta [[Zviedrija]]s karaļa [[Gustavs III|Gustava III]] sievas [[Dānijas Sofija Magdalēna|Sofijas Magdalēnas]] vārdā. Baznīcas koka daļas gāja bojā ugusngrēkā 1822. gadā. Baznīcu, izmantojot mūra sienas, atjaunoja pēc [[Kārlis Ludvigs Engels|Kārļa Ludvika Engela]] (''Carl Ludvig Engel'', 1778 – 1840) projekta. Atjaunošanas darbus pabeidza 1832. gadā, bet 1845. gadā tika pabeigta torņa celtniecība. 1900. gadā baznīca kļuva par katedrāli, kad diecēzes centrs tika pārcelts no [[Kuopio katedrāle|Kuopio]]. <gallery> Interior_of_Oulu_Cathedral_20180528.jpg Oulu_Cathedral_-_Oulun_tuomiokirkko_C_IMG_2795.JPG Oulu Cathedral - Alttaritaulu R W Ekman (1859) C IMG 2804.JPG Interior of Oulu Cathedral C IMG 2808.JPG </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} *{{oficiālā mājaslapa}} {{Somijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Katedrāles Somijā]] [[Kategorija:Ziemeļpohjanmā]] 8weirygyzzcmfqr70ydgt6860c1odt8 Tamperes katedrāle 0 549995 4458737 4190450 2026-04-25T04:29:56Z Treisijs 347 −[[Kategorija:Baznīcas Somijā]]; ±[[Kategorija:Katedrāles]]→[[Kategorija:Katedrāles Somijā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458737 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Tamperes katedrāle | infobox_width = | image = Tampereen_tuomiokirkko_1.JPG | image_size = | caption = Tamperes katedrāle | map_type = Somija#Eiropa | map_size = | map_label = Tamperes katedrāle | position = left | latd = 61.5025 | longd = 23.769722 | location = {{vieta|Somija|Pirkanmā|Tampere}} | religious_affiliation = [[Somijas Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = [[Larss Sonks]] | architecture_style = [[nacionālais romantisms]] | facade_direction = | groundbreaking = 1902. gads | year_completed = 1907. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Tamperes katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q1236638" } </mapframe> '''Tamperes katedrāle''' ({{val|fi|Tampereen tuomiokirkko}}, {{val|sv|Tammerfors domkyrk}}) ir 1907. gadā uzcelta [[Somijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Somijas Evaņģēliski luteriskās baznīca]]s [[katedrāle]], kas atrodas [[Somija]]s dienvidos, [[Tampere]]s pilsētā. 1554. gadā dibinātās [[Tamperes diecēze]]s galvenā baznīca. Baznīca celta no 1902. līdz 1907. gadam [[nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] stilā pēc arhitekta [[Larss Sonks|Larsa Sonka]] (''Lars Sonck'', 1870—1956) projekta. Katedrāle pazīstama ar [[freska|freskām]] tās interjerā, kuras radījis [[simbolisms|simbolisma]] mākslinieks [[Hugo Simbergs]] (''Hugo Simberg'', 1873—1917). Baznīcas freskas savulaik izraisīja sabiedrības kritiku, sevišķi sarkanas čūskas attēls baznīcas velves virsotnē. Katedrālē atrodas arī viens no pazīstamākajiem Somijas mākslas darbiem — "[[Ievainotais eņģelis]]" (''Haavoittunut enkeli''). 1923. gadā baznīca kļuva par katedrāli, kad diecēzes centrs tika pārcelts no [[Porvo katedrāle|Porvo]], tur nodibinoties atsevišķai [[zviedri|zviedru]] diecēzei. <gallery> FI-Tampere-2019-09-08T153429EEST_lc.JPG FI-Tampere-2019-09-08T153324EEST_lc.JPG L1020035-HDL.jpg|Freska "Ievainotais eņģelis" L1000930-HDL.jpg|Freska "Nāves dārzs" (''Kuoleman puutarha'') L1000905-HDL.jpg Tampereen tuomiokirkko parvelta.jpg </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{Somijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Katedrāles Somijā]] [[Kategorija:Pirkanmā]] f3jc5gyfwyi5tozsvkhsu0jnbljgev2 Portsmutas katedrāle 0 550118 4458703 4197976 2026-04-25T04:16:38Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458703 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Portsmutas katedrāle | infobox_width = | image = PortsmouthCathedral_WestEnd.JPG | image_size = | caption = Portsmutas katedrāle | map_type = Anglija#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | map_label = Portsmutas katedrāle | position = left | latd = 50.7905 | longd = -1.1043 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Hempšīra|Portsmuta}} | religious_affiliation = [[Anglijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = | architecture_style = [[romānika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1180. gads | year_completed = 1188. gads / 17. gadsimts / 1991. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = 37 m | materials = [[mūris]] }} <mapframe text="Portsmutas katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q1573962" } </mapframe> '''Portsmutas katedrāle''' ({{val|en|Portsmouth Cathedral}}) jeb '''Sv. Kenterberijas Tomasa katedrāles baznīca''' ({{val|en|Cathedral Church of St Thomas of Canterbury}}) ir 1907. gadā uzcelta [[Anglijas Baznīca|anglikāņu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Anglija]]s dienvidos, ostas pilsētas [[Portsmuta]]s vecpilsētā. 1927. gadā dibinātās [[Portsmutas diecēze]]s galvenā baznīca. Baznīcu 1180. gadā nodibināja [[Normandija (vēsturisks reģions)|Normandijas]] augstmanis [[Žans de Žizorss]] (''Jean de Gisors'', 1133—1220) un veltīja to [[Tomass Bekets|Tomasam Beketam]]. Baznīca tika nopostīta [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu kara]] laikā, bet pēc monarhijas restaurācijas to atjaunoja un paplašināja. Pēc 1927. gada, kad baznīca kļuva par katedrāli, sākās tās paplašināšanas darbi, kuri tika pabeigti tikai 1991. gadā. <gallery> Portsmouth_Cathedral_Choir,_Portsmouth,_Hampshire,_UK_-_Diliff.jpg Portsmouth_Cathedral_Nave,_Portsmouth,_Hampshire,_UK_-_Diliff.jpg Portsmouth_Cathedral_Nicholson_Organ,_Portsmouth,_Hampshire,_UK_-_Diliff.jpg Portsmouth_Cathedral_organ_"Trompete_de_Maris"_-_2023-04-21.jpg </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{Anglijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Hempšīra]] 3e96vtwand8qtnwqri1m0biajrjrwkk Vestminsteras katedrāle 0 550465 4458724 3990893 2026-04-25T04:21:52Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458724 wikitext text/x-wiki {{Līdzīgs|Vestminsteras abatija}} {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Vestminsteras katedrāle | infobox_width = | image = WestminsterCathedralFull.jpg | image_size = | caption = Vestminsteras katedrāle | map_type = Londonas centrs#Londona#Lielbritānija | map_size = | map_label = Vestminsteras katedrāle | position = left | latd = 51.4961 | longd = -0.1397 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Londona|Vestminstera}} | religious_affiliation = [[Romas Katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = | website = | architect = [[Džons Frensiss Bentlijs]] (''John Francis Bentley'') | architecture_style = [[neobizantiešu stils]] | facade_direction = | groundbreaking = 1895. gads | year_completed = 1910. gads | length = 110 m | width = 47 m | width_nave = | height_max = 87 m | materials = [[ķieģelis]] }} <mapframe text="Vestminsteras katedrāle" width=260 height=260 zoom=17 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q739364" } </mapframe> '''Mūsu kunga Jēzus Kristus asins metropoles katedrāle''' ({{val|en|Metropolitan Cathedral of the Precious Blood of Our Lord Jesus Christ}}) ir [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] galvaspilsētas [[Londona]]s [[Vestminstera]]s rajonā. 20. gadsimta sākumā celtā katedrāle ir [[Anglija]]s un [[Velsa]]s katoļu "mātes baznīca". Romas katoļu baznīcas emancipācija Anglijā notika vairākos posmos, kas pamatā noslēdzās 19. gadsimta pirmajā pusē. 1884. gadā tika iegādāta zeme baznīcas celtniecībai 17. gadsimta sākumā dibinātā cietuma vietā. 1895. gadā sākās celtniecība pēc angļu arhitekta [[Džons Frensiss Bentlijs|Džona Frensisa Bentlija]] (''John Francis Bentley'', 1839—1902) projekta. <gallery> Westminster_Cathedral_Nave,_London,_UK_-_Diliff.jpg Westminster_Cathedral_interior3.jpg Westminster_Cathedral_from_the_west.jpg Westminster_Cathedral_4227r.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Celtnes un būves Londonā]] [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] 2vvfkhwbw85mdej5b3d4ynudwvwwop5 Peizli katedrāle 0 550522 4458699 3928417 2026-04-25T04:16:04Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458699 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Peizli katedrāle | infobox_width = | image = St_Mirin's_Cathedral_-_geograph.org.uk_-_371343.jpg | image_size = | caption = Peizli katedrāle | map_type = Skotija#Lielbritānija | map_size = | map_label = Peizli katedrāle | position = left | latd = 55.848 | longd = -4.417 | location = {{vieta|Lielbritānija|Skotija|Renfrūšīra|Peizli}} | religious_affiliation = [[Romas Katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = | architecture_style = [[neoromānika]] | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = 1931. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Peizli katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q2086804" } </mapframe> '''Svētā Peizli Mirina katedrāles baznīca''' ({{val|en|The Cathedral Church of Saint Mirin in Paisley}}) ir [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Skotija]]s pilsētā [[Peizli]] uz rietumiem no [[Glāzgova]]s. 1931. gadā celtais dievnams ir 1947. gadā dibinātās [[Peizli diecēze]]s galvenā baznīca. Baznīca nosaukta [[Peizli abatija]]s dibinātāja [[Svētais Mirins|Svētā Mirina]] (ap 565 — ap 620) vārdā. Baznīca uzcelta 1931. gadā vecās, 1808. gadā celtās baznīcas vietā, kas savukārt tiek uzskatīta par pirmo no jauna uzcelto katoļu baznīcu pēc Skotijas [[reformācija]]s 16. gadsimtā. <gallery> St_Mirin's_Cathedral_interior,_Paisley.jpg St Mirin with cathedral.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Skotijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] sejmnn0y2a6nn9wrwiu427d6hkpoexm Dankeldas katedrāle 0 550593 4458647 4402191 2026-04-25T04:04:41Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458647 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Dankeldas katedrāle | infobox_width = | image = Dunkeld_Cathedral_Exterior,_Dunkeld,_UK_-_Diliff.jpg | image_size = | caption = Dankeldas katedrāle | map_type = Skotija#Lielbritānija | map_size = | map_label = Dankeldas katedrāle | position = left | latd = 56.565 | longd = -3.589722 | location = {{vieta|Lielbritānija|Skotija|Pērta un Kinrosa|Dankelda}} | religious_affiliation = [[Skotijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = draudzes baznīca | leadership = | website = | architect = | architecture_style = [[normaņu arhitektūra]], [[gotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1260. gads | year_completed = 1501. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Dankeldas katedrāle" width=260 height=260 zoom=16 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q2086395" } </mapframe> '''Dankeldas katedrāle''' ({{val|en|Dunkeld Cathedral}}) ir [[Skotijas Baznīca]]s draudzes baznīca, kas atrodas [[Skotija]]s pilsētā [[Dankelda|Dankeldā]] uz ziemeļiem no [[Pērta (Skotija)|Pērtas]]. Tā kā Skotijas Baznīca pieturas pie [[kalvinisms|kalvinisma]] [[prezbiteriāņi|prezbiteriānisma]] novirziena, katedrāles nosaukums dievnamam ir tikai tradīcija. Katedrāles vietā 6. vai 7. gadsimta sākumā [[Svētais Kolumba]] nodibināja klosteri. Baznīca tika celta no 1260. līdz 1501. gadam. Līdz Skotijas [[reformācija]]i 16. gadsimtā baznīcā glabājās Svētā Kolumbas [[relikvijas]], pēc tam tās pārvietoja uz [[Īrija|Īriju]]. Katedrālē apglabāts Skotijas karaļa [[Roberts II|Roberta II]] dēls [[Aleksandrs Stjuarts]]. 1689. gada 21. augustā ap katedrāli notika [[Dankeldas kauja]], kurā [[viljamīti]] sakāva [[jakobīti|jakobītus]]. Katedrāles vidusdaļa kopš 17. gadsimta sākuma ir drupās. <gallery> Dunkeld_Cathedral_Interior_1,_Dunkeld,_UK_-_Diliff.jpg The_Nave_at_Dunkeld_Cathedral_-_geograph.org.uk_-_1586200.jpg The_Tower_Dunkeld_Cathedral.jpg </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Skotijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Presbiteriāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] 8alehkteltn24az059au6nzpsq5brr1 Dandī katedrāle 0 550609 4458646 3916434 2026-04-25T04:04:32Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458646 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Dandī katedrāle | infobox_width = | image = St_Andrew's_RC_Cathedral,_Nethergate,_Dundee_-_geograph.org.uk_-_4262031.jpg | image_size = | caption = Dandī katedrāle | map_type = Skotija#Lielbritānija | map_size = | map_label = Dandī katedrāle | position = left | latd = 56.4574 | longd = -2.9748 | location = {{vieta|Lielbritānija|Skotija|Dandī}} | religious_affiliation = [[Romas Katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = | architecture_style = [[Viktorijas gotika]] | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = 1836. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Dandī katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q2942304" } </mapframe> '''Svētā Andreja katedrāles baznīca''' ({{val|en|The Cathedral Church of St Andrew}}) ir [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Skotija]]s pilsētā [[Dandī]]. 1836. gadā celtais dievnams ir 6. gadsimtā dibinātās un 1878. gadā atjaunotās [[Dankeldas diecēze]]s galvenā baznīca. Baznīcas ietilpība ir 1000 sēdvietu. Dievnams katedrāles statusu ieguva 1923. gadā. == Ārējās saites == *{{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Skotijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] 822r80w0d50fujl2olf05fjkaho3rr7 Helsinku pareizticīgo katedrāle 0 550871 4458730 4194333 2026-04-25T04:27:07Z Treisijs 347 −[[Kategorija:Baznīcas Somijā]]; ±[[Kategorija:Katedrāles]]→[[Kategorija:Katedrāles Somijā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458730 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pareizticīgo katedrāli|Helsinku luterāņu katedrāli|Helsinku luterāņu katedrāle}} {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Helsinku pareizticīgo katedrāle | infobox_width = | image = Catedral_Uspenski,_Helsinki,_Finlandia,_2012-08-14,_DD_03.JPG | image_size = | caption = Helsinku pareizticīgo katedrāle | map_type = Helsinki#Somija#Eiropa | map_size = | map_label = Helsinku pareizticīgo katedrāle | position = left | latd = 60.168333 | longd = 24.96 | location = {{vieta|Somija|Ūsimā|Helsinki}} | religious_affiliation = [[Somijas Pareizticīgo baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = [[Aleksejs Gornostajevs]] (''Алексей Максимович Горностаев'') | architecture_style = [[krievu stils]] | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = 1862. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Helsinku katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q1355001" } </mapframe> '''Helsinku pareizticīgo katedrāle''' jeb '''Debesīs uzņemšanas katedrāle''' ({{val|fi|Uspenskin katedraali}}, {{val|sv|Uspenskijkatedralen}}) ir 19. gadsimta vidū celta [[Somijas Pareizticīgo baznīca]]s [[katedrāle]], kas atrodas [[Somija]]s galvaspilsētas [[Helsinki|Helsinku]] centrā, [[Katanajoka]]s pussalā. Somijas Pareizticīgo baznīcas galvenā baznīca. Kad 1812. gadā Helsinki kļuva par [[Somijas Lielhercogiste]]s galvaspilsētu, Krievijas cars [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] nodibināja fondu divu katedrāļu ([[Helsinku katedrāle|luterticīgo]] un pareizticīgo) celtniecībai pilsētā. Helsinku pareizticīgo katedrāle tika iesvētīta 1868. gadā, [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] laikā. Tās projekta autors ir krievu arhitekts [[Aleksejs Gornostajevs]] (''Алексей Максимович Горностаев'', 1808—1862), kurš tāpat kā cars nepiedzīvoja katedrāles atklāšanu. Katedrāles celtniecībai izmantoja ķieģeļus no [[Krimas karš|Krimas karā]] nopostītā cietokšņa [[Ālandu salas|Ālandu salās]]. <gallery> Uspenski_Cathedral_from_air.jpg Uspenski_Cathedral_2018.jpg Interior_of_Uspenski_Cathedral_in_Helsinki,_Finland.jpg|Interjers Uspenski_Helsinki_Interior_1.jpg Ceiling_Uspenski_Cathedral_2018.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Somijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Katedrāles Somijā]] [[Kategorija:Helsinki]] flgbrnb972tn3rmf4u87c0o4ba9n1du Pērtas katedrāle 0 550880 4458700 3925843 2026-04-25T04:16:12Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458700 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Pērtas katedrāle | infobox_width = | image = St_Ninian's_Cathedral,_Perth_(Scotland).jpg | image_size = | caption = Pērtas katedrāle | map_type = Skotija#Lielbritānija | map_size = | map_label = Pērtas katedrāle | position = left | latd = 56.399139 | longd = -3.435444 | location = {{vieta|Lielbritānija|Skotija|Pērta un Kinrosa|Pērta (Skotija)}} | religious_affiliation = [[Skotijas Episkopālā baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = katedrāle | leadership = | website = | architect = [[Viljams Baterfīlds]] (''William Butterfield'') | architecture_style = | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = 1850. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Pērtas katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q2942403" } </mapframe> '''Sv. Niniana katedrāles baznīca''' ({{val|en|Cathedral Church of St Ninian}}) ir [[Skotijas Episkopālās baznīca]]s ([[anglikāņi|anglikāņu]]) [[katedrāle]], kas atrodas [[Skotija]]s pilsētā [[Pērta (Skotija)|Pērtā]] uz rietumiem no [[Dandī]]. [[Sentendrūsas, Dankeldas un Danbleinas diecēze]]s galvenā baznīca. 1689. gadā, kad [[Skotijas Baznīca]] pieņēma [[kalvinisms|kalvinisma]] [[prezbiteriāņi|prezbiteriānisma]] novirzienu, Skotijas katedrāles kļuva par draudzes baznīcām. 1848. gadā daži Skotijas aristokrāti un studenti sāka vākt līdzekļus Pērtas katedrāles celtniecībai. Projekta autors bija Londonas arhitekts [[Viljams Baterfīlds]] (''William Butterfield'', 1814—1900). Katedrāle tika iesvētīta 1850. gadā, tomēr līdzekļu trūkuma dēļ uzbūvēja tikai daļu no Baterfīlda projekta. <gallery> St Ninian's Perth.jpg The Good Shepherd window, St. Ninian's Cathedral - geograph.org.uk - 2346321.jpg St Ninian's Cathedral, Perth.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Skotijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] 066ozvi85vghu8clzx6znlojd7yc9b8 Invernesas katedrāle 0 551016 4458664 4443069 2026-04-25T04:09:17Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458664 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Invernesas katedrāle | infobox_width = | image = Inverness Cathedral.jpg | image_size = | caption = Invernesas katedrāle | map_type = Skotija#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | map_label = Invernesas katedrāle | position = left | latd = 57.474444 | longd = -4.229167 | location = {{vieta|Lielbritānija|Skotija|Hailenda|Invernesa}} | religious_affiliation = [[Skotijas Episkopālā baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = katedrāle | leadership = | website = | architect = [[Aleksandrs Ross]] (''Alexander Ross'') | architecture_style = [[neogotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1866. gads | year_completed = 1869. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Invernesas katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q2399661" } </mapframe> '''Sv. Andreja katedrāles baznīca''' ({{val|en|The Cathedral Church of Saint Andrew}}, {{val|gd|Cathair-Eaglais Inbhir Nis}}) ir [[Skotijas Episkopālās baznīca]]s ([[anglikānisms|anglikāņu]]) [[katedrāle]], kas atrodas [[Skotija]]s pilsētā [[Invernesa|Invernesā]]. [[Morejas, Rosas un Kaitnesas diecēze]]s galvenā baznīca. Katedrāle tika celta no 1866. līdz 1869. gadam. Tās projekta autors ir Invernesas arhitekts [[Aleksandrs Ross]] (''Alexander Ross'', 1834—1925). Līdzekļu trūkuma dēļ netika pabeigti projektā paredzētie torņi. <gallery> Inverness_Cathedral_Nave_1,_Scotland,_UK_-_Diliff.jpg|Katedrāles interjers Autumn along the river Ness in Inverness Scotland (5182386002).jpg Inverness Cathedral, altar.jpg|Altāris Inverness Cathedral, choir stalls.jpg Inverness - Inverness Cathedral - 20140424182539.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Skotijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] d30ux8q9m1sgwy9cdfx0himik77p6dq Aberdīnas anglikāņu katedrāle 0 551102 4458625 3984118 2026-04-25T03:58:28Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458625 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Aberdīnas anglikāņu katedrāle | infobox_width = | image = St Andrews Cathedral, King Street, Aberdeen (geograph 3937912).jpg | image_size = | caption = Aberdīnas anglikāņu katedrāle | map_type = Skotija#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | map_label = Aberdīnas anglikāņu katedrāle | position = left | latd = 57.1491 | longd = -2.0931 | location = {{vieta|Lielbritānija|Skotija|Aberdīna}} | religious_affiliation = [[Skotijas Episkopālā baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = katedrāle | leadership = | website = | architect = [[Arčibalds Simpsons]] (''Archibald Simpson'') | architecture_style = [[neogotika]] | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = 1817. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Aberdīnas anglikāņu katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q2942298" } </mapframe> '''Sv. Andreja katedrāles baznīca''' ({{val|en|The Cathedral Church of Saint Andrew}}, {{val|gd|Cathair-eaglais Naomh Anndra}}) ir [[Skotijas Episkopālās baznīca]]s ([[anglikānisms|anglikāņu]]) [[katedrāle]], kas atrodas [[Skotija]]s pilsētā [[Aberdīna|Aberdīnā]]. [[Aberdīnas un Orkneju diecēze]]s galvenā baznīca. Baznīca tika uzcelta 1817. gadā, bet 1914. gadā tā kļuva par katedrāli. Tās projekta autors ir Aberdīnas arhitekts [[Arčibalds Simpsons]] (''Archibald Simpson'', 1790—1847). Līdzekļu trūkuma dēļ baznīcas fasāde tika uzcelta nevis no [[granīts|granīta]], kā daudzas celtnes Aberdīnā, bet, Simpsonam iebilstot, no [[smilšakmens]]. 20. gadsimta trīsdesmitajos gados katedrāle tika pārbūvēta pēc [[Ninians Kompers|Niniana Kompera]] (''Ninian Comper'', 1864—1960) projekta. Tā kā Aberdīna ir vieta, kur 1784. gadā tika ordinēts pirmais [[ASV Episkopālās baznīca]]s bīskaps [[Semjuels Sīberijs]] (''Samuel Seabury'', 1729—1796), Aberdīnas anglikāņu katedrālei ir īpašas atiecības ar šo ASV baznīcu. <gallery> Episcopal Cathedral, Aberdeen (geograph 3140992).jpg St Andrews Cathedral - American Connections (geograph 3141020).jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Skotijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] poid6jkyvwreti0xo79knc8qun59b7s Aberdīnas katedrāle 0 551479 4458627 4075494 2026-04-25T04:00:21Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458627 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Aberdīnas katedrāle | infobox_width = | image = St Machar's cathedral with watch house - geograph.org.uk - 174651.jpg | image_size = | caption = Aberdīnas katedrāle | map_type = Skotija#Lielbritānija | map_size = | map_label = Aberdīnas katedrāle | position = left | latd = 57.1698 | longd = -2.1021 | location = {{vieta|Lielbritānija|Skotija|Aberdīna}} | religious_affiliation = [[Skotijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = draudzes baznīca | leadership = | website = | architect = | architecture_style = | facade_direction = | groundbreaking = 1131. gads | year_completed = 1165. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Aberdīnas katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q2380110" } </mapframe> '''Aberdīnas katedrāle''' jeb '''Svētā Mahara katedrāle''' ({{val|en|St Machar's Cathedral/Old Machar}}, {{val|gd|Cathair-eaglais Naomh Machar}}) ir [[Skotijas Baznīca]]s draudzes baznīca, kas atrodas [[Skotija]]s pilsētas [[Aberdīna]]s vecpilsētā. Tā kā Skotijas Baznīca pieturas pie [[kalvinisms|kalvinisma]] [[prezbiteriāņi|prezbiteriānisma]] novirziena, katedrāles nosaukums dievnamam ir tikai tradīcija. Leģenda vēsta, ka baznīcu šajā vietā nodibinājis 6. gadsimta īru mūks [[Svētais Mahars]] (''Saint Machar''). 1131. gadā tika sākta pašreizējās baznīcas celtniecība, no kuras gan vairāku pārbūvju rezultātā maz kas saglabājies. Drīz pēc tam Skotijas karalis [[Dāvids I]] pārcēla uz Aberdīnu bīskapa sēdekli. 1290. un 1450. gadā baznīcā pabeidza ievērojamas pārbūves. Skotijas [[reformācija]]s laikā 1560. gadā pūlis izdemolēja baznīcu un tās bibliotēku. 1688. gadā vētrā tika sagrauts baznīcas tornis un daļa baznīcas. <gallery> Machar_church.jpg Roof_structure_over_side_aisles,_St_Machar's_Cathedral.jpg West_door,_St_Machar's_Cathedral.jpg Stmacharceiling.jpg </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.stmachar.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{Skotijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Presbiteriāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] l3ri0rwaivx4eq1j854gs9dcchwc670 Aberdīnas katoļu katedrāle 0 551763 4458628 4335901 2026-04-25T04:00:32Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458628 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Aberdīnas katoļu katedrāle | infobox_width = | image = St Mary's Cathedral, Aberdeen 2025.jpg | image_size = | caption = Aberdīnas katoļu katedrāle | map_type = Skotija#Lielbritānija | map_size = | map_label = Aberdīnas katoļu katedrāle | position = left | latd = 57.1454 | longd = -2.1064 | location = {{vieta|Lielbritānija|Skotija|Aberdīna}} | religious_affiliation = [[Romas Katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = | architecture_style = | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = 1860. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Aberdīnas katoļu katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q2440542" } </mapframe> '''Svētā Marijas Debesīs uzņemšanas katedrāles baznīca''' ({{val|en|Cathedral Church of St Mary of the Assumption}}) ir [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Skotija]]s pilsētā [[Aberdīna|Aberdīnā]]. 1860. gadā celtais dievnams ir 11. gadsimtā dibinātās un 1878. gadā atjaunotās [[Aberdīnas diecēze]]s galvenā baznīca. 1877. gadā baznīcai tika uzbūvēts Aberdīnas arhitekta [[Roberts Gordons Vilsons|Roberta Gordona Vilsona]] (''Robert Gordon Wilson'', 1844—1931) projektēts tornis, jo tā ieguva [[katedrāle]]s statusu. Deivnamā ir uzņēmuma ''Conacher and Co.'' 1887. gadā darinātās ērģeles. == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Skotijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] gg4iwc8dybwhoio0kr75y8en8p5w04l Birmingemas katoļu katedrāle 0 551858 4458636 3990467 2026-04-25T04:02:28Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458636 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Birmingemas katoļu katedrāle | infobox_width = | image = St_Chads_Cathedral_1.jpg | image_size = | caption = Birmingemas katoļu katedrāle | map_type = Anglija#Lielbritānija | map_size = | map_label = Birmingemas katoļu katedrāle | relief = yes | position = left | latd = 52.4855 | longd = -1.8986 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Birmingema}} | religious_affiliation = [[Romas Katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = | website = | architect = [[Ogestess Pjūdžins]] (''Augustus Pugin'') | architecture_style = [[neogotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1839. gads | year_completed = 1841. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = [[ķieģelis]] }} <mapframe text="Birmingemas katoļu katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q1138085" } </mapframe> '''Svētā Čeda Metropoles Katedrāles baznīca un bazilika''', saukta arī '''Svētā Čeda katedrāle''' ({{val|en|Metropolitan Cathedral Church and Basilica of Saint Chad}}) ir [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] [[katedrāle]] un [[bazilika]], kas atrodas [[Anglija]]s [[Rietummidlendas grāfiste]]s [[Birmingema]]s pilsētā. 19. gadsimta vidū celtā baznīca ir 1850. gadā dibinātās Romas katoļu [[Birmingemas arhidiecēze]]s galvenā baznīca. Baznīca veltīta [[Mersija]]s bīskapam [[Svētais Čeds|Svētajam Čedam]] (''Chad of Mercia'', ?—672). Baznīcas arhitekts ir viens no [[neogotika]]s pamatlicējiem [[Ogestess Pjūdžins]] (''Augustus Pugin'', 1812—1852). Katedrāle uzcelta 1841. gadā , bet katedrāles statusu ieguva 1852. gadā. Tā ir viena no četrām pirmajām jaunajām Romas katoļu baznīcām Anglijā pēc [[reformācija]]s, kā arī viena no četrām bazilikām Anglijā. <gallery> St_Chads_Cathedral_Birmingham.jpg St_Chad's_Cathedral_Birmingham_England.jpg St_Chads_Birmingham_Apse.jpg St_Chad's_Cathedral_Birmingham_Tabernacle.jpg St_Chad's_Cathedral_Birmingham_Organ.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} [[Kategorija:Birmingema]] [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Bazilikas]] jpzqhlon092lbu5jd93xy3rtyrzaxsi Vusteras katedrāle 0 552167 4458726 4089103 2026-04-25T04:22:12Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458726 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Vusteras katedrāle | infobox_width = | image = Worcester_Cathedral_from_the_Town_Bridge.jpg | image_size = | caption = Vusteras katedrāle | map_type = Anglija#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | map_label = Vusteras katedrāle | position = left | latd = 52.188889 | longd = -2.220833 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Vusteršīra|Vustera}} | religious_affiliation = [[Anglijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = | architecture_style = [[normaņu arhitektūra]], [[gotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1084. gads | year_completed = 1504. gads | length = 130 m | width = 44 m | width_nave = | height_max = 62 m | materials = [[mūris]] }} <mapframe text="Vusteras katedrāle" width=260 height=260 zoom=17 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q1630367" } </mapframe> '''Vusteras katedrāle''' ({{val|en|Worcester Cathedral}}) jeb '''Vusteras Kristus un Svētītās Jaunavas Marijas katedrāles baznīca''' ({{val|en|Cathedral Church of Christ and the Blessed Mary the Virgin, of Worcester}}) ir no 1084. un 1504. gadam celta [[Anglijas Baznīca|anglikāņu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Anglija]]s rietumos, [[Vustera]]s pilsētā, [[Sevērna]]s upes kreisajā krastā. 680. gadā dibinātās [[Vusteras diecēze]]s galvenā baznīca. Tā kā katedrāle celta gadsimtu laikā, tai ir daudzu arhitektūras stilu iezīmes, sākot no [[normaņu arhitektūra]]s līdz [[perpendikulārā gotika|perpendikulārajai gotikai]]. Katedrāles arhitektūra slavena ar [[normaņi|normaņu]] [[kripta|kriptu]], [[kapitula zāle|kapitula zāli]] un [[gotika|gotiskajām]] [[velve|velvēm]]. Katedrāle restaurēta 19. gadsimta vidū. Katedrālē apglabāti karalis [[Džons Bezzemis]], [[Velsas princis Arturs]] un premjerministrs [[Stenlijs Boldvins]]. <gallery> Worcester_Cathedral_Nave,_Worcestershire,_UK_-_Diliff.jpg Worcester_Cathedral_Cloister,_Worcestershire,_UK_-_Diliff.jpg Worcester_Cathedral_Crypt.jpg|Katedrāles kripta Worcester_cathedral_005.JPG Worcester_Cathedral_organ,_Worcestershire,_UK_-_Diliff.jpg Worcester_Cathedral_Quire_Organ_and_Decorative_Ceiling.jpg A_plan_of_Worcester_Cathedral_made_in_1836_(engraved_by_B.Winkles_after_a_drawing_by_Benjamin_Baud)..jpg </gallery> == Ārējās saites == *{{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Vusteršīra]] b5iglfgkprys9rrk95pe9steh71awc9 Mančestras katedrāle 0 552260 4458684 3929271 2026-04-25T04:13:04Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458684 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Mančestras katedrāle | infobox_width = | image = Catedral_de_Manchester.jpg | image_size = | caption = Mančestras katedrāle | map_type = Anglija#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | map_label = Mančestras katedrāle | position = left | latd = 53.485278 | longd = -2.244722 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Mančestra}} | religious_affiliation = [[Anglijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = | architecture_style = [[neogotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1421. gads | year_completed = 1882. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = [[mūris]] }} <mapframe text="Mančestras katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q971811" } </mapframe> '''Mačestras katedrāle''' ({{val|en|Manchester Cathedral}}) jeb '''Sv. Marijas, Sv. Denisa un Sv.Jura katedrāle un koleģiālā baznīca''' ({{val|en|Cathedral and Collegiate Church of St Mary, St Denys and St George}}) ir no 1421. līdz 1882. gadam celta [[Anglijas Baznīca|anglikāņu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Anglija]]s ziemeļos, [[Mančestra]]s pilsētā. 1847. gadā dibinātās [[Mančestras diecēze]]s galvenā baznīca. 1421. gadā bijušās draudzes baznīcas vietā tika uzsākta [[koleģiālbaznīca]]s celtniecība [[perpendikulārā gotika|perpendikulārās gotikas]] stilā. 1847. gadā, kad Mančestras baznīca kļuva par katedrāli, tā tika būtiski pārbūvēta. Otrā pasaules kara laikā tā cieta bombardēšanā un pēc kara tika atjaunota. <gallery> Manchester_Cathedral_(4).jpg Manchester_Cathedral_ceiling.jpg Manchester_Cathedral_Choir.jpg Manchester_Cathedral_Nave.jpg </gallery> == Ārējās saites == *{{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Mančestra]] fdgb7i59omifus2v6qsxn68x2yzz7rg Ņūkāslas katedrāle 0 552674 4458690 3933068 2026-04-25T04:13:55Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458690 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Ņūkāslas katedrāle | infobox_width = | image = Newcastle_upon_Tyne,_England.jpg | image_size = | caption = Ņūkāslas katedrāle | map_type = Anglija#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | map_label = Ņūkāslas katedrāle | position = left | latd = 54.97 | longd = -1.611111 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Taina un Vīra|Ņūkāsla pie Tainas}} | religious_affiliation = [[Anglijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = | architecture_style = [[gotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1091. gads | year_completed = ap 1500. gadu | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = [[mūris]] }} <mapframe text="Ņūkāslas katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q1736200" } </mapframe> '''Ņūkāslas katedrāle''' ({{val|en|Newcastle Cathedral}}) jeb '''Sv. Nikolaja katedrāles baznīca''' ({{val|en|Cathedral Church of St Nicholas}}) ir no 1091. gada līdz apmēram 1500. gadam celta [[Anglijas Baznīca|anglikāņu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Anglija]]s ziemeļos, [[Ņūkāsla pie Tainas|Ņūkāslā pie Tainas]]. 1882. gadā dibinātās [[Ņūkāslas diecēze]]s galvenā baznīca. Dievnams ir vistālāk uz ziemeļiem esoša anglikāņu katedrāle [[Anglija]]s teritorijā. Baznīca sākta celt 1091. gadā kopā ar pils izbūvi. 1216. gadā baznīca nodega. Pašreizējā baznīcas ēka tika pabeigta 1350. gadā. 15. gadsimtā tika uzbūvēts dievnama raksturīgais tornis. 1777. gadā baznīca tika būtiski pārbūvēta, bet 1882. gadā tā kļuva par katedrāli. No 1550. līdz 1553. gadam baznīcā par mācītāju kalpoja [[Skotija|skotu]] [[reformācija]]s līderis [[Džons Nokss]]. <gallery> St._Nicholas_(geograph_2004636).jpg Cathédrale_St_Nicolas_Newcastle_Tyne_3.jpg The_Cathedral_Church_Of_St_Nicholas_Choir.jpg Newcastle_Cathedral_post-refurbishment_2021_.jpg Interior of Newcastle Cathedral September 2022.jpg </gallery> == Ārējās saites == *{{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Taina un Vīra]] ig009k23ne3e2l955fqqep5ot60i3bc Matervelas katedrāle 0 552795 4458685 4207958 2026-04-25T04:13:12Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458685 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Matervelas katedrāle | infobox_width = | image = Motherwell_Cathedral_-_Geograph-3626472-by-Anne-Burgess.jpg | image_size = | caption = Matervelas katedrāle | map_type = Skotija#Lielbritānija | map_size = | map_label = Matervelas katedrāle | position = left | latd = 55.79128 | longd = -3.98704 | location = {{vieta|Lielbritānija|Skotija|Lanarkšīra|Matervela}} | religious_affiliation = [[Romas Katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = ''[[Pugin & Pugin]]'' | architecture_style = [[neogotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1899. gads | year_completed = 1900. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} '''Dievmātes palīdzības katedrāles baznīca''' ({{val|en|The Cathedral Church of Our Lady of Good Aid}}) jeb '''Matervelas katedrāle''' ({{val|en|Motherwell Cathedral}}) ir [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Skotija]]s pilsētā [[Matervelā]]. 1900. gadā uzceltais dievnams ir 1947. gadā dibinātās [[Matervelas diecēze]]s galvenā baznīca. Baznīcas ietilpība ir 1000 sēdvietu. Dievnama projekta autors ir baznīcu arhitektūras uzņēmums ''[[Pugin & Pugin]]''. == Ārējās saites == *{{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Skotijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] gmvyeol2aa5u9xxprq0t9qaaf01403w Ēras katedrāle 0 552904 4458658 3934692 2026-04-25T04:07:29Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458658 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Ēras katedrāle | infobox_width = | image = St_Margaret's_Cathedral,_Ayr_by_Ian_Rainey_Geograph_6036865.jpg | image_size = | caption = Ēras katedrāle | map_type = Skotija#Lielbritānija | map_size = | map_label = Ēras katedrāle | position = left | latd = 55.464722 | longd = -4.626667 | location = {{vieta|Lielbritānija|Skotija|Sautēršīra|Ēra}} | religious_affiliation = [[Romas Katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = Džeimss Dempsters (''James Dempster'') | architecture_style = [[neogotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1826. gads | year_completed = 1827. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} '''Svētās Margaritas katedrāles baznīca''' ({{val|en|The Cathedral Church of Saint Margaret}}) jeb '''Ēras katedrāle''' ({{val|en|Ayr Cathedral}}) ir [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Skotija]]s dienvidrietumu pilsētā [[Ēra|Ērā]]. 1827. gadā uzceltais dievnams ir 5. gadsimtā [[Svētais Ninians|Svētā Niniana]] dibinātās, 1689. gadā likvidētās un 1878. gadā atjaunotās [[Gallovejas diecēze]]s galvenā baznīca. Baznīcas ietilpība ir 350 sēdvietu. Baznīca par katedrāli kļuva 2007. gadā, kad vecā Ēras katedrāle jeb Labā Gana katedrāle tika pamesta baznīcas apmeklētāju trūkuma pēc. Tā savukārt par katedrāli kļuva 1961. gadā, kad nodega [[Damfrīsa]]s katedrāle. Vecā katedrāle tika pārbūvēta par daudzdzīvokļu māju. <gallery> SanctuaryViewGallery.jpg|Katedrāles interjers SacredHeartChapel.jpg Our_Lady_Window.jpg </gallery> == Ārējās saites == *{{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Skotijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] 4f4wd1kc6d52i14ht9ys5x3cflv10kq Brentvudas katedrāle 0 552959 4458640 4161169 2026-04-25T04:03:18Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458640 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Brentvudas katedrāle | infobox_width = | image = Brentwood_Cathedral-2.jpg | image_size = | caption = Brentvudas katedrāle | map_type = Eseksa#Anglija#Lielbritānija | map_size = | map_label = Brentvudas katedrāle | relief = yes | position = left | latd = 51.6194 | longd = 0.3063 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Eseksa|Brentvuda}} | religious_affiliation = [[Romas Katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = [[Kvinlans Terijs]] (''Quinlan Terry'') | architecture_style = | facade_direction = | groundbreaking = 1861. gads | year_completed = 1991. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Brentvudas katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q1356731" } </mapframe> '''Brentvudas katedrāle''' ({{val|en|Brentwood Cathedral}}) jeb '''Svētās Marijas un Svētās Helēnas katedrāle''' ({{val|en|The Cathedral of St Mary and St Helen}}) ir [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Anglija]]s [[Eseksa]]s grāfistes [[Brentvuda]]s pilsētā, [[Londona]]s ziemeļaustrumu pievārtē. Baznīca ir 1917. gadā dibinātās Romas katoļu [[Brentvudas diecēze]]s galvenā baznīca. Baznīca kā draudzes baznīca celta 1869. gadā [[neogotika|neogotiskā]] stilā. 1917. gadā tā ieguva katedrāles statusu. No 1989. līdz 1991. gadam tā tika ievērojami pārbūvēta un paplašināta pēc britu arhitekta, [[Jaunā klasiskā arhitektūra|Jaunās klasiskās arhitektūras]] (''New Classical architecture'') pārstāvja [[Kvinlans Terijs|Kvinlana Terija]] (''Quinlan Terry'', 1937) projekta. Baznīcas noformējumā piedalījies tēlnieks [[Rafaels Maklūfs]] (''Raphael Maklouf'', 1937). <gallery> Brentwood_Cathedral_interior_5.jpg Organ_at_Brentwood_Cathedral.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} [[Kategorija:Eseksa]] [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] elmkcet0e07cluis3blh4lnmhykct7z Edinburgas katoļu katedrāle 0 553065 4458656 3959974 2026-04-25T04:07:01Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458656 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Edinburgas katoļu katedrāle | infobox_width = | image = St_Mary's_Roman_Catholic_Cathedral_Edinburgh_2.JPG | image_size = | caption = Edinburgas katoļu katedrāle | map_type = Skotija#Lielbritānija | map_size = | map_label = Edinburgas katoļu katedrāle | position = left | latd = 55.9561 | longd = -3.1877 | location = {{vieta|Lielbritānija|Skotija|Edinburga}} | religious_affiliation = [[Romas Katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = [[Džeimss Gillespī Greiems]] (''James Gillespie Graham'') | architecture_style = [[neogotika]] | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = 1814. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Edinburgas katoļu katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q519072" } </mapframe> '''Dievmātes Debesīs uzņemšanas metropoles katedrāle''' ({{val|en|The Metropolitan Cathedral of Our Lady of the Assumption}}) jeb '''Svētās Marijas metropoles katedrāle''' ({{val|en|St Mary's Metropolitan Cathedral}}) ir [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Skotija]]s galvaspilsētā [[Edinburga|Edinburgā]]. Dievnams ir 1878. gadā nodibinātās [[Svētā Andreja un Edinburgas arhdiecēze]]s galvenā baznīca un visu Skotijas katoļu galvenā baznīca. Celta 1814. gadā pēc skotu arhitekta [[Džeimss Gillespī Greiems|Džeimsa Gillespī Greiema]] (''James Gillespie Graham'', 1776—1855) projekta. 1886. gadā baznīca kļuva par katedrāli. Baznīcā 1859. gadā kristīts [[Arturs Konans Doils]]. <gallery> St_Mary's_Metropolitan_Cathedral_interior,_Edinburgh.jpg|Katedrāles interjers St Mary's Metropolitan Cathedral Edinburgh 3.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Skotijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Edinburga]] apcd9v78lmrg2jyns1kow3ptlentu8x Notingemas katedrāle 0 553116 4458689 3954801 2026-04-25T04:13:43Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458689 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Notingemas katedrāle | infobox_width = | image = Nottingham_Roman_Catholic_Cathedral.jpg | image_size = | caption = Notingemas katedrāle | map_type = Anglija#Lielbritānija | map_size = | map_label = Notingemas katedrāle | relief = yes | position = left | latd = 52.9547 | longd = -1.1571 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Notingemšīra|Notingema}} | religious_affiliation = [[Romas Katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = [[Ogestess Pjūdžins]] (''Augustus Pugin'') | architecture_style = [[neogotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1841. gads | year_completed = 1844. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = 50 m | materials = }} <mapframe text="Notingemas katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q1545350" } </mapframe> '''Notingemas katedrāle''' ({{val|en|Nottingham Cathedral}}) jeb '''Svētā Branabas katedrāles baznīca''' ({{val|en|The Cathedral Church of St. Barnabas}}) ir [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Anglija]]s [[Notingenšīra]]s grāfistes [[Notingema]]s pilsētā. Baznīca ir 1850. gadā dibinātās Romas katoļu [[Notingemas diecēze]]s galvenā baznīca. Baznīca kā draudzes baznīca celta no 1841. līdz 1844. gadam [[neogotika|neogotiskā]] stilā. Baznīcas arhitekts ir viens no neogotikas pamatlicējiem [[Ogestess Pjūdžins]] (''Augustus Pugin'', 1812—1852). 1852. gadā baznīca kļuva par katedrāli. Baznīcas interjers tika pārveidots pēc [[Otrais Vatikāna koncils|Otrā Vatikāna koncila]]. Katedrālē apglabāta [[Godināmais|godināmā]] [[Mērija Potere]] (''Mary Potter'', 1847—1913). <gallery> Nottingham_Cathedral_Nave_1,_Nottinghamshire,_UK_-_Diliff.jpg Nottingham_Cathedral_Nave_2,_Nottinghamshire,_UK_-_Diliff.jpg The_organ_in_St._Barnabas_Cathedral,_Nottingham.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} [[Kategorija:Notingemšīra]] [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] sibuaqcy7ngtsehen45p18xiogxz6bg Glāzgovas katoļu katedrāle 0 553405 4458661 3944084 2026-04-25T04:08:18Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458661 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Glāzgovas katoļu katedrāle | infobox_width = | image = St_Andrew's_Metropolitan_Cathedral,_Glasgow_01.jpg | image_size = | caption = Glāzgovas katoļu katedrāle | map_type = Skotija#Lielbritānija | map_size = | map_label = Glāzgovas katoļu katedrāle | position = left | latd = 55.855461 | longd = -4.252897 | location = {{vieta|Lielbritānija|Skotija|Glāzgova}} | religious_affiliation = [[Romas Katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = [[Džeimss Gillespī Greiems]] (''James Gillespie Graham'') | architecture_style = [[neogotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1814. gads | year_completed = 1816. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Glāzgovas katoļu katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q2002811" } </mapframe> '''Svētā Andreja metropoles katedrāle''' ({{val|en|The Metropolitan Cathedral Church of Saint Andrew}}) jeb '''Glāzgovas metropoles katedrāle''' ({{val|en|Glasgow Metropolitan Cathedral}}) ir [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Skotija]]s pilsētā [[Glāzgova|Glāzgovā]]. Dievnams ir 1878. gadā nodibinātās [[Glāzgovas arhdiecēze]]s galvenā baznīca. Celta 1816. gadā pēc skotu arhitekta [[Džeimss Gillespī Greiems|Džeimsa Gillespī Greiema]] (''James Gillespie Graham'', 1776—1855) projekta. 1884. gadā baznīca kļuva par katedrāli. Pēc katedrāles statusa iegūšanas tā tika paplašināta. No 2009. līdz 2011. gadam notika baznīcas renovācijas darbi. <gallery> St_Andrews_RC_Cathedral_Glasgow_Interior.jpg|Katedrāles interjers Front_view_of_the_St_Andrew's_Cathedral,_Glasgow,_Scotland_16.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Skotijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Glāzgova]] 38296etc3stkzxtywqszsapuuxo2niq Kliftonas katedrāle 0 553471 4458672 3949102 2026-04-25T04:10:09Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458672 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Kliftonas katedrāle | infobox_width = | image = Clifton_Cathedral_from_north_(600px).jpg | image_size = | caption = Kliftonas katedrāle | map_type = Anglija#Lielbritānija | map_size = | map_label = Kliftonas katedrāle | relief = yes | position = left | latd = 51.4597 | longd = -2.6163 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Bristole}} | religious_affiliation = [[Romas Katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = Ronalds Vīkss (''Ronald J. Weeks''), Fredriks Džennets (''Frederick S. Jennett'') un Entonijs Poremba (''Antoni Poremba'') | architecture_style = [[modernisms]], [[brutālisms]] | facade_direction = | groundbreaking = 1970. gads | year_completed = 1973. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Kliftonas katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q526650" } </mapframe> '''Kliftonas katedrāle''' ({{val|en|Clifton Cathedral}}) jeb '''Svēto Pētera un Pavila katedrāles baznīca''' ({{val|en|The Cathedral Church of SS. Peter and Paul}}) ir [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Bristole]]s pilsētas [[Kliftona]]s rajonā, [[Anglija|Anglijā]]. Baznīca ir 1850. gadā dibinātās Romas katoļu [[Kliftonas diecēze]]s galvenā baznīca. Pēc 1829. gada, kad Anglijā notika katoļu emancipācija, Bristolē pamazām sāka būvēt katoļu baznīcu, kas atradās citā vietā nekā pašrteizējā Kliftonas katedrāle. Baznīcas celtniecība noritēja lēni, tā netika pabeigta arī 1848. gadā, kad tai uzlika jumtu, lai celtni būtu iespējams lietot kā baznīcu. 1850. gadā, nodibinoties Kliftonas diecēzei, tā kļuva par Svēto Apustuļu prokatedrāli (''Pro-Cathedral of the Holy Apostles''). 1970. gadā prokatedrāle bija savākusi £250 000, lai to rekonstruētu, tomēr inženieru slēdziens bija, ka vieta nav piemērota būvniecībai. Pēc tam anonīmi ziedotāji ziedoja vēl £450 000 ar noteikumu, ka katedrāle jāceļ no jauna un citā vietā. Pašreizējās [[modernisms|modernisma]] stila katedrāles celtniecība noritēja no 1970. līdz 1973. gadam, un tās arhitektūru ietekmējusi [[Otrais Vatikāna koncils|Otrā Vatikāna koncila]] lēmumi. 2000. gadā baznīca atzīta par arhitektūras pieminekli. <gallery> Clifton_Cathedral_June_2018_002.jpg Clifton_Cathedral_June_2018_015.jpg Clifton_Cathedral_2018_017.jpg Clifton_Cathedrals_Old_and_New.JPG Blessed_Sacrament_Chapel,_with_Pashcal_Candle_Stand.jpg Stations_of_the_Cross,_William_Mitchell_-_Jesus_is_betrayed_and_arrested.jpg Stations_of_the_Cross,_William_Mitchell_-_Jesus_falls_under_his_cross.jpg Clifton_Cathedral_exterior_plan.png </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} [[Kategorija:Bristole]] [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] j2nw8jamjo8i88x6v37089b0qj8arj2 Lismoras katedrāle 0 553629 4458681 4089170 2026-04-25T04:12:41Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458681 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Lismoras katedrāle | infobox_width = | image = St_Moluag's_Cathedral_20100929_from_the_south.jpg | image_size = | caption = Lismoras katedrāle | map_type = Skotija#Lielbritānija | map_size = | map_label = Lismoras katedrāle | position = left | latd = 56.53466 | longd = -5.480285 | location = {{vieta|Lielbritānija|Skotija|Ārgaila un Bjūta|Lismora}} | religious_affiliation = [[Skotijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = draudzes baznīca | leadership = | website = | architect = | architecture_style = [[normaņu arhitektūra]], [[gotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 13. gs | year_completed = 1749. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Lismoras katedrāle" width=260 height=260 zoom=19 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q1949638" } </mapframe> '''Svētā Moluaga katedrāle Lismorā''' ({{val|en|St Moluag's Cathedral, Lismore}}) ir [[Skotijas Baznīca]]s draudzes baznīca, kas atrodas [[Skotija]]s rietumos, [[Lismora]]s salā iepretim [[Obana]]s pilsētai. Tā kā Skotijas Baznīca pieturas pie [[kalvinisms|kalvinisma]] [[prezbiteriāņi|prezbiteriānisma]] novirziena, katedrāles nosaukums dievnamam ir tikai tradīcija. Baznīca veltīta [[Svētais Moluags|Svētajam Moluagam]] (''Moluag'', ap 510—592) — kristietības ieviesējam [[Ārgaila|Ārgailā]]. Svētais Moluags 6. gadsimtā Lismorā nodibināja klosteri, kurš kļuva par kristietības centru reģionā. 1200. gadā tika nodibināta Ārgailas diecēze un uzcelta katedrāle. Diecēza gan bija visai nabadzīga, tāpēc katedrāle neizcēlās ar izmēriem. [[Skotu reformācija]]s laikā beznīca tika pamesta. 1749. gadā šeit tika uzbūvēta draudzes baznīca, iekļaujot vecās katedrāles elementus. <gallery> Saint_Moluags_Cathedral_2017.jpg Inside St Moluags Cathedral 2017.jpg St Moluag's Cathedral 20100929 northern doorway.jpg </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Skotijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Presbiteriāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] rcu1tcab60bcc8mvhl1sidydkv6tl5u Šefīldas katedrāle 0 554234 4458719 4089173 2026-04-25T04:20:02Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458719 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Šefīldas katedrāle | infobox_width = | image = Cathedral Church of St Peter and St Paul, Sheffield - geograph.org.uk - 1482120.jpg | image_size = | caption = Šefīldas katedrāle | map_type = Anglija#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | map_label = Šefīldas katedrāle | position = left | latd = 53.383 | longd = -1.4694 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Dienvidjorkšīra|Šefīlda}} | religious_affiliation = [[Anglijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = | architecture_style = [[normaņu arhitektūra]], [[gotika]] | facade_direction = | groundbreaking = ap 1200. gadu | year_completed = 1966. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = 49 m | materials = [[mūris]] }} <mapframe text="Šefīldas katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q1421317" } </mapframe> '''Šefīldas katedrāle''' ({{val|en|Sheffield Cathedral}}) jeb '''Šefīldas Sv. Pētera un Sv. Pāvila katedrāles baznīca''' ({{val|en|Cathedral Church of St Peter and St Paul, Sheffield}}) ir [[Anglijas Baznīca|anglikāņu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Anglija]]s ziemeļdaļā, [[Šefīlda]]s pilsētā, [[Sevērna]]s pilsētas centrā. 1914. gadā dibinātās [[Šefīldas diecēze]]s galvenā baznīca. Baznīca uzsākta celt ap 1200. gadu un gadsimtiem kalpoja kā draudzes baznīca. 1914. gadā kļuva par katedrāli. 1966. gadā ievērojami pārbūvēta un paplašināta, izveidojot neparastu viduslaiku un modernās arhitektūras sajaukumu. 1994. gadā pie baznīcas tika atklāta [[Šefīldas tramvajs|Šefīldas tramvaja]] (''Sheffield Supertram'') pietura, kura mūsdienās apkalpo visus četrus tramvaja maršrutus. No 2013. līdz 2014. gadam katedrāle tika renovēta. 2020. gada 14. maijā baznīca cieta ļaunprātīgā ugunsgrēkā. <gallery> Cathedral Church Of Saint Marie (74212109).jpeg Sheffield_Cathedral_nave.jpg SheffieldLanternTower.jpg Shrewsbury_Chapel.JPG </gallery> == Ārējās saites == *{{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Šefīlda]] t9kb2bvswmkmnreqlri87lvgb3v37va Čelmsfordas katedrāle 0 554371 4458642 4008341 2026-04-25T04:03:43Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458642 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Čelmsfordas katedrāle | infobox_width = | image = Chelmsford_Cathedral_Exterior,_Essex,_UK_-_Diliff.jpg | image_size = | caption = Čelmsfordas katedrāle | map_type = Anglija#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | map_label = Čelmsfordas katedrāle | position = left | latd = 51.7355 | longd = 0.4741 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Eseksa|Čelmsforda}} | religious_affiliation = [[Anglijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = | architecture_style = [[gotika]] | facade_direction = | groundbreaking = ap 1200. gadu | year_completed = ap 1520. gadu | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = [[mūris]] }} <mapframe text="Čelmsfordas katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q1132704" } </mapframe> '''Čelmsfordas katedrāle''' ({{val|en|Chelmsford Cathedral}}) jeb '''Sv. Jaunavas Marijas, Sv. Pētera un Sv. Seda katedrāles baznīca''' ({{val|en|Cathedral Church of St Mary the Virgin, St Peter and St Cedd}}) ir starp 1200. un 1520. gadu celta [[Anglijas Baznīca|anglikāņu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Anglija]]s dienvidrietumos, [[Čelmsforda]]s pilsētā, [[Eseksa|Eseksā]] uz ziemeļaustrumiem no [[Londona]]s. 1914. gadā dibinātās [[Čelmsfordas diecēze]]s galvenā baznīca. Dievnams kā draudzes baznīca celts ap 1200. gadu un par katedrāli kļuva 1914. gadā. Ap 1520. gadu tā krietni pārbūvēta. 1800. gadā baznīcai daļēja iebruka griesti, tā tika atjaunota pēc Eseksas arhitekta [[Džons Džonsons|Džona Džonsona]] (''John Johnson'', 1732—1814) projekta. Katedrāle arī pārbūvēta 1878., 1953., 1983. un 1995. (iebūvējot ērģeles). gadā. Kopš 2000. gada baznīcas interjeru grezno [[Pīters Bolls|Pītera Bolla]] (''Peter Eugene Ball'', 1943) skulptūra "Kristus godībā". <gallery> Chelmsford_Cathedral_Nave_1,_Essex,_UK_-_Diliff.jpg Chelmsford_Cathedral_Chancel,_Essex,_UK_-_Diliff.jpg Chelmsford_Cathedral_Organ,_Essex,_UK_-_Diliff.jpg Closer view of the figure of Christ and the beautiful ceiling, Chelmsford Cathedral - geograph.org.uk - 4850786.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Eseksa]] cw5cspsljbycqghvc92b09ru2m5xzrp Sautvelas minsters 0 554474 4458709 4053102 2026-04-25T04:17:15Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458709 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Sautvelas minsters | infobox_width = | image = Southwell_Minster_2016_-_north-west_view.jpg | image_size = | caption = Sautvelas minsters | map_type = Anglija#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | map_label = Sautvelas minsters | position = left | latd = 53.076667 | longd = -0.953889 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Notingemšīra|Sautvela}} | religious_affiliation = [[Anglijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = | architecture_style = [[romānika]], [[gotika]] | facade_direction = | groundbreaking = ap 1108. gadu | year_completed = ap 1300. gadu | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = [[mūris]] }} <mapframe text="Sautvelas minsters" width=260 height=260 zoom=17 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q3492345" } </mapframe> '''Sautvelas minsters''' ({{val|en|Southwell Minster}}) jeb '''Vsv. Jaunavas Marijas katedrāles un draudzes baznīca''' ({{val|en|Cathedral and Parish Church of the Blessed Virgin Mary}}) ir starp 1108. un 1300. gadu celts [[Anglijas Baznīca|anglikāņu]] [[minsters]] un [[katedrāle]], kas atrodas [[Anglija]]s centrālajā daļā, [[Sautvela]]s mazpilsētā, [[Notingemšīra|Notingemšīrā]]. 1884. gadā dibinātās [[Sautvelas un Notengemas diecēze]]s galvenā baznīca. Katedrāle celta [[romānika|romāņu]] stilā, tomēr visslavenākā tās daļa ir 13. gadsimta [[kapituls]] ar augu motīviem interjerā. Pirmo baznīcu šeit 627. gadā esot uzcēlis pirmais [[Jorkas arhibīskaps]] [[Jorkas Paulīns|Paulīns]] (''Paulinus of York'', miris 644.). 956. gadā Anglijas karalis [[Edvigs]] (940—959) šeit piešķīra zemi Jorkas arhibīskpa pils un baznīcas celtniecībai. 1108. gadā [[normaņi]] sāka jaunas baznīcas celtniecību no angloskašu baznīcas atstājot tikai grīdu un [[timpāns|timpānu]]. Ap 1150. gadu baznīca pamatā bija pabeigta. 1288. gadā sāka celt [[dekoratīvā gotika|dekoratīvās gotikas]] stila kapitulu. [[Angļu reformācija]]s laikā baznīca cieta relatīvi maz. [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu kara]] laikā Sautvelā skotu prezbiteriāņu spēkiem kapitulēja [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlzs I]]. Cīņu laikā cieta minsters, bet blakus esošā arhibīskapa pils gandrīz pilnībā tika iznīcināta. 1711. gadā baznīcā iespēra zibens un izcēlās ugunsgrēks. 1720. gadā bojājumi tika novērsti, izbūvējot plakanus griestus. 1805. gadā tika nojauktas baznīcas smailes, kas tika atjaunotas no 1879. līdz 1881. gadam, kad baznīcu restaurēja pēc [[Īvens Kristians|Īvena Kristiana]] (''Ewan Christian'', 1814—1895) projekta. Kaut arī bija plāni par minstera iecelšanu par katdrāli jau 1540. gadā, tas notika tikai 1884. gadā. <gallery> Southwell_Minster_2016_-_west_view.jpg Southwell_minster_001.JPG Southwell_Minster_Nave,_Nottinghamshire,_UK_-_Diliff.jpg Southwell_Minster_Choir,_Nottinghamshire,_UK_-_Diliff.jpg Southwell_Minster_Carvings_Chapter_House_Portal_Capitals_c_b_a.jpg Southwell_Minster_Carvings_Chapter_House_Tympanum_05.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Notingemšīra]] 34df03qwevh5htkx67dcd6guzxiejb7 Arundelas katedrāle 0 554775 4458631 3982126 2026-04-25T04:01:09Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458631 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Arundelas katedrāle | infobox_width = | image = Arundel_Cathedral_Exterior,_West_Sussex,_UK_-_Diliff.jpg | image_size = | caption = Arundelas katedrāle | map_type = Anglija#Lielbritānija | map_size = | map_label = Arundelas katedrāle | relief = yes | position = left | latd = 50.8552 | longd = -0.559 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Rietumsaseksa|Arundela}} | religious_affiliation = [[Romas Katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = | website = | architect = [[Džozefs Hansoms]] (''Joseph Hansom'') | architecture_style = [[neogotika]] | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = 1868. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = [[ķieģelis]] }} <mapframe text="Arundelas katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q1349741" } </mapframe> '''Arundelas katedrāle''' ({{val|en|Arundel Cathedral}}) jeb '''Dievmātes un Sv. Filipa Hauarda katedrāles baznīca''' ({{val|en|Cathedral Church of Our Lady and St Philip Howard}}) ir [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Anglija]]s dienvidos, [[Rietumsaseksa]]s grāfistes [[Arundela]]s pilsētā. 1868. gadā celtā baznīca ir 1965. gadā dibinātās Romas katoļu [[Arundelas un Braitonas diecēze]]s galvenā baznīca. Katedrāles būvniecība saistīta ar [[Arundelas pils]] īpašnieku kopš 12. gadsimta [[Hauardi|Hauardu]] dzimtu, kas vēsturiski saglabājuši [[katolisms|katolismu]]. Līdz ar katoļu emancipāciju Anglijā 19. gadsimtā, 15. Norfolkas hercogs [[Hanrijs Ficalāns-Hauards]] (''Henry Fitzalan-Howard'', 1847—1917) uzbūvēja [[neogotika|neogotisku]] baznīcu pēc [[Jorka]]s arhitekta [[Džozefs Hansoms|Džozefa Hansoma]] (''Joseph Hansom'', 1803—1882) projekta. 1965. gadā tā kļuva par katedrāli. <gallery> Arundel_Cathedral_-_28411417327.jpg Arundel_Cathedral_Sanctuary,_West_Sussex,_UK_-_Diliff.jpg Arundel_Cathedral_Nave_1,_West_Sussex,_UK_-_Diliff.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} [[Kategorija:Rietumsaseksa]] [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] sen11m0e4zsp6uhom5gekpm2noduy2a Sautvorkas katedrāle 0 554957 4458710 4322550 2026-04-25T04:17:24Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458710 wikitext text/x-wiki {{Līdzīgs|Sautvorkas Svētā Jura katedrāle}} {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Sautvorkas katedrāle | infobox_width = | image = Northwest_View_of_Southwark_Cathedral_(01).jpg | image_size = | caption = Sautvorkas katedrāle | map_type = Londonas centrs#Londona#Anglija#Apvienotā Karaliste#Eiropa | map_size = | map_label = Sautvorkas katedrāle | position = left | latd = 51.506111 | longd = -0.089722 | location = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona|Sautvorka}} | religious_affiliation = [[Anglijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]], [[kolēģijas baznīca]] | leadership = | website = | architect = | architecture_style = [[gotika]], [[neogotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1106. gads | year_completed = 1897. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = [[mūris]] }} <mapframe text="Sautvorkas katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q922967" } </mapframe> '''Sautvorkas katedrāle''' ({{val|en|Southwark Cathedral}}) jeb '''Sv. Pestītāja un Sv. Marijas katedrāle un kolēģijas baznīca pāri upei''' ({{val|en|Cathedral and Collegiate Church of St Saviour and St Mary Overie}}) ir [[Anglijas Baznīca|anglikāņu]] [[katedrāle]] un [[kolēģijas baznīca]], kas atrodas [[Anglija]]s galvaspilsētas [[Londona]]s centrā, [[Sautvorka]]s rajonā, [[Temza]]s labajā krastā pie [[Londonas tilts|Londonas tilta]]. 1905. gadā dibinātās [[Sautvorkas diecēze]]s galvenā baznīca. Leģenda apgalvo, ka šajā vietā baznīca bija jau 606. gadā, bet drošas ziņas rakstos par to ir [[Pastardienas grāmata|Pastardienas grāmatā]] 1086. gadā. 1106. gadā šeit izveidoja [[augustīnieši|augustīniešu]] [[priorija|prioriju]]. 1212. gadā baznīca cieta ugunsgrēkā. Tās atjaunošana ilga visu 13. gadsimtu un tā bija pirmā [[gotika|gotiskā]] baznīca Londonā. Ap 1390. gadu baznīca atkal dega. 1540. gadā karalis [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]] līdz ar citiem Anglijas klosteriem priorātu likvidēja un baznīca pārgāja kroņa īpašumā. 19. gadsimtā baznīcu restaurēja pēc tā laika restaurācijas principiem. 1905. gadā baznīca kļuva par katedrāli. Katedrālē kristīts [[Džons Hārvards]] (''John Harvard'', 1607—1638), kura vārdā nosaukta [[Hārvarda Universitāte]]. Šeit apglabāts dzejnieks [[Džons Gauers]] (''John Gower'', 1330—1408), dramaturgs [[Džons Flečers]] (''John Fletcher'', 1579—1625), dramaturgs [[Filips Mesindžers]] (''Philip Massinger'', 1583—1640). <gallery> Southwark.cathedral.nave.london.arp.jpg Porch_on_the_Southern_Side_of_Southwark_Cathedral.jpg Organ_Southwark_Cathedral_(5137531312).jpg </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Londona]] cff9vt8fym578xeejj88xh8i1wrnxmv Kārdifas Metropoles katedrāle 0 555106 4458667 3982053 2026-04-25T04:09:39Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458667 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Kārdifas Metropoles katedrāle | infobox_width = | image = Eglwys_Gadeiriol_Caerdydd.jpg | image_size = | caption = Kārdifas Metropoles katedrāle | map_type = Velsa#Lielbritānija | map_size = | map_label = Kārdifas Metropoles katedrāle | relief = yes | label_position = top | latd = 51.4809 | longd = -3.174 | location = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Velsa|Kārdifa}} | religious_affiliation = [[Romas Katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = ''[[Pugin & Pugin]]'' | architecture_style = | facade_direction = | groundbreaking = 1839. gads | year_completed = 1842. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Kārdifas Metropoles katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q1350999" } </mapframe> '''Kārdifas Metropoles katedrāle''' ({{val|cy|Eglwys Gadeiriol Caerdydd}}, {{val|en|Cardiff Metropolitan Cathedral}}) jeb '''Sv. Dāvida Metropoles katerāles baznīca''' ({{val|cy|Eglwys Gadeiriol Fetropolitan Dewi Sant}}, {{val|en|Metropolitan Cathedral Church of St David}}) ir [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Velsa]]s galvaspilsētas [[Kārdifa]]s centrā. Baznīca ir 1916. gadā dibinātās Romas katoļu [[Kārdifas arhidiecēze]]s galvenā baznīca un galvenā Velsas katoļu baznīca. Pirmā katoļu baznīca šeit celta 1842. gadā. Pašreizējais dievnams kā draudzes baznīca celta no 1839. līdz 1842. gadam pēc arhitektu uzņēmuma ''[[Pugin & Pugin]]'' projekta. 1916. gadā tā kļuva par katedrāli. Katedrāli sabombardēja Otrā pasaules kara laikā. Atjaunota 20. gadsimta piecdesmitajos gados. 1959. gada martā notika pirmais dievkalpojums atjaunotajā baznīcā. <gallery> Cardiff Cathedral-2.jpg Cardiff_Metropolitan_Cathedral.jpg Cardiff Metropolitan Cathedral, October 2018 (5).jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Velsas baznīcas}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] pj4keawb33gqm9pjjvsdgodvbp7uznw Plimutas katedrāle 0 555166 4458702 3951605 2026-04-25T04:16:32Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458702 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Plimutas katedrāle | infobox_width = | image = Cathedral_Church_of_St_Mary_and_St_Boniface.jpg | image_size = | caption = Plimutas katedrāle | map_type = Anglija#Apvienotā Karaliste | map_size = | map_label = Plimutas katedrāle | relief = yes | position = left | latd = 50.3737 | longd = -4.1516 | location = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Devona|Plimuta}} | religious_affiliation = [[Romas Katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = | website = | architect = [[Džozefs Hansoms]] (''Joseph Hansom'') | architecture_style = [[neogotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1856. gads | year_completed = 1858. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Plimutas katedrāle" width=260 height=260 zoom=17 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q1350966" } </mapframe> '''Plimutas katedrāle''' ({{val|en|Plymouth Cathedral}}) jeb '''Svētās Marijas un Svētā Bonifācija katedrāles baznīca''' ({{val|en|Cathedral Church of Saint Mary and Saint Boniface}}) ir [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Anglija]]s dienvidrietumos, [[Devona]]s grāfistes [[Plimuta]]s pilsētā. 1858. gadā celtā baznīca ir 1850. gadā dibinātās Romas katoļu [[Plimutas diecēze]]s galvenā baznīca. Vēsturiski reģionā līdz [[Anglijas reformācija]]i par galveno baznīcu kalpoja [[Ekseteras katedrāle]]. Pēc [[katoļu emancipācija]]s nodibinājās Plimutas diecēze un par [[prokatedrāle|prokatedrāli]] kalpoja nelielā 1807. gadā uzceltā Svētās Marijas baznīca. 1856. gadā tika iegādāts zemes gabals ārpus pilsētas un 1858. gadā uzcelta pašreizējā katedrāle. To iesvētīja 1880. gadā. <gallery> Roman Catholic cathedral of St Mary and St Boniface, Plymouth - geograph.org.uk - 1777661.jpg Stained glass, Cathedral of St Mary and St Boniface, Plymouth (geograph 2342861).jpg Firestone Bay from Mount Edgcumbe.jpg </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} [[Kategorija:Devona]] [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] 29erb1k594vioqfa0sl9hzqrgc2q229 Kārlailas katedrāle 0 555210 4458668 4089172 2026-04-25T04:09:48Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458668 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Kārlailas katedrāle | infobox_width = | image = Carlisle_Cathedral_Exterior,_Cumbria,_UK_-_Diliff.jpg | image_size = | caption = Kārlailas katedrāle | map_type = Anglija#Apvienotā Karaliste#Eiropa | map_size = | map_label = Kārlailas katedrāle | position = left | latd = 54.894722 | longd = -2.938611 | location = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Kambrija|Kārlaila}} | religious_affiliation = [[Anglijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = | architecture_style = [[normaņu stils]], [[gotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1122. gads | year_completed = | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = [[mūris]] }} <mapframe text="Kārlailas katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q2533552" } </mapframe> '''Kārlailas katedrāle''' ({{val|en|Carlisle Cathedral}}) jeb '''Svētās un nedalāmās Trīsvienības katedrāles baznīca''' ({{val|en|Cathedral Church of the Holy and Undivided Trinity}}) ir 12. gadsimta [[Anglijas Baznīca|anglikāņu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Anglija]]s galējos ziemeļos, [[Kambrija]]s grāfistes [[Kārlaila]]s vecpilsētā. 1133. gadā dibinātās [[Kārlailas diecēze]]s galvenā baznīca. Dievnama būve uzsākta 1122. gadā. Tā kalpoja kā [[augustīniešu ordenis|augustīniešu]] priorijas baznīca. 1133. gadā baznīcu paaugstināja par katedrāli. 1233. gadā pie katedrāles nodibinājās [[dominikāņi|dominikāņu]] un [[franciskāņi|franciskāņu]] klosteri. Dievnamu pārbūvēja 13. un 14. gadsimtā. 1536. gadā līdz ar klosteru likvidāciju Anglijā likvidēja arī Kārlailas klosteri. [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu kara]] laikā daļu no baznīcas nojauca skotu karaspēks, lai nostiprinātu [[Kārlailas pils]] mūrus. Starp 1853. un 1870. gadu katedrāli restaurēja [[Īvans Kristjens]] (''Ewan Christian'', 1814—1895). <gallery> Carlisle_Cathedral_Choir,_Cumbria,_UK_-_Diliff.jpg Carlisle_Cathedral_Nave_and_Choir,_Cumbria,_UK_-_Diliff.jpg Carlisle_Cathedral_Tracery,_Cumbria,_UK_-_Diliff.jpg </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Kambrija]] 381ix5k53pdgubk78bcaj8r1v9y8vm7 Ličfīldas katedrāle 0 555444 4458678 3984087 2026-04-25T04:12:11Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458678 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Ličfīldas katedrāle | infobox_width = | image = Lichfield_Cathedral_2010-10-13.jpg | image_size = | caption = Ličfīldas katedrāle | map_type = Anglija#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | map_label = Ličfīldas katedrāle | position = left | latd = 52.6855 | longd = -1.8305 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Stefordšīra|Ličfīlda}} | religious_affiliation = [[Anglijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = | architecture_style = [[gotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1195. gads | year_completed = 1340. gads | length = 113 | width = | width_nave = | height_max = 76,8 | materials = [[smilšakmens]] }} <mapframe text="Ličfīldas katedrāle" width=260 height=260 zoom=17 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q510389" } </mapframe> '''Ličfīldas katedrāle''' ({{val|en|Lichfield Cathedral}}) jeb '''Jaunavas Marijas un Sv. Čeda katedrāles baznīca''' ({{val|en|Cathedral Church of the Blessed Virgin Mary and St Chad}}) ir 12. gadsimta [[Anglijas Baznīca|anglikāņu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Anglija]]s centrālajā daļā, [[Stefordšīra]]s grāfistes [[Ličfīlda|Ličfīldā]]. 656. gadā dibinātās [[Ličfīldas diecēze]]s galvenā baznīca. 669. gadā Ličfīlda kļuva par diecēzes centru un 700. gadā tika uzcelta pirmā koka katedrāle. Tā kā katedrālē tika apglabāts [[Svētais Čeds]], tā kļuva par svētceļojumu mērķi. Sākot no 1085. gada, koka dievnams pamazām tika pārbūvēts no akmens. Savukārt no 1195. gada tika uzsākta pašreizējās baznīcas būvniecība. Baznīca piedzīvoja postījumus [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu kara]] laikā. 19. gadsimtā katedrāle tika restaurēta arhitekta [[Džordžs Gilberts Skots|Džordža Gilberta Skota]] (''George Gilbert Scott'', 1811—1878) vadībā. <gallery> Lichfield-Cathedral-June2020.jpg Lichfield_Cathedral_Exterior_from_NE,_Staffordshire,_UK_-_Diliff.jpg Lichfield_Cathedral_High_Altar_from_choir,_Staffordshire,_UK_-_Diliff.jpg Lichfield_Cathedral_Organ,_Staffordshire,_UK_-_Diliff.jpg Lichfield_Cathedral_Ground_Plan.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Stefordšīra]] kkcz3fksvkq6tt08ccnyx248ekkklb4 Armā katoļu katedrāle 0 555619 4458630 4181588 2026-04-25T04:00:55Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458630 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Armā katedrāle | infobox_width = | image = ArmaghRCCathedral.JPG | image_size = | caption = Armā katedrāle | map_type = Ziemeļīrija#Lielbritānija | map_size = | map_label = Armā katedrāle | relief = yes | position = left | latd = 54.352255 | longd = -6.660376 | location = {{vieta|Lielbritānija|Ziemeļīrija|Armā grāfiste|Armā}} | religious_affiliation = [[Romas Katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = [[Tomass Dafs]] (''Thomas Duff''), [[Džeimss Džozefs Makartnijs]] (''James Joseph McCarthy''), [[Viljams Hāgs]] (''William Hague''), [[Džordžs Ešlins]] (''George Ashlin'') | architecture_style = [[neogotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1838. gads | year_completed = 1904. gads | length = 63,3 m | width = 36 | width_nave = | height_max = 63 m | materials = }} <mapframe text="Armā katedrāle" width=260 height=260 zoom=17 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q934908" } </mapframe> '''Armā katedrāle''' ({{val|en|Armagh Cathedral}}) jeb '''Armā Svētā Patrika katedrāle''' ({{val|en|St Patrick's Cathedral, Armagh}}) ir [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Ziemeļīrija]]s dienvidos, [[Armā]] pilsētā. Baznīca ir 445. gadā [[Svētais Patriks|Svētā Patrika]] dibinātās Romas katoļu [[Armā arhdiecēze]]s galvenā baznīca. Armā pilsētas pirmsākumi saistīti ar Svētā Patrika darbību, un Armā arhibīskaps tiek uzskatīts par Īrijas Romas katoļu baznīcas [[Primāts (baznīca)|primātu]]. Katedrāle celta laika periodā no 1838. līdz 1904. gadam. Armā centrā atrodas 5. gadsimtā celtā [[Armā anglikāņu katedrāle]], kas kopš angļu [[reformācija]]s pieder [[anglikānisms|anglikāņu]] [[Īrijas baznīca]]i. <gallery> Stationary sort of creatures - Flickr - sagesolar.jpg Armagh_Roman_Catholic_Cathedral_of_St._Patrick_Nave_2013_09_24.jpg Armagh Roman Catholic Cathedral of St. Patrick East Transept Sacred Heart Altar 2013 09 24.jpg Armagh Roman Catholic Cathedral of St. Patrick West Transept South Wall Window Upper Lights St. Malachy and St. Bernard of Clairvaux 2013 09 24.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ziemeļīrijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Armā grāfiste]] [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] i813ofzb4hy5siukyqwsk7x6khukkm8 Sentedmundsberī katedrāle 0 556117 4458712 3971789 2026-04-25T04:18:48Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458712 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Sentedmundsberī katedrāle | infobox_width = | image = St_Edmundsbury_Cathedral_Exterior,_Suffolk,_UK_-_Diliff.jpg | image_size = | caption = Sentedmundsberī katedrāle | map_type = Anglija#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | map_label = Sentedmundsberī katedrāle | position = left | latd = 52.243889 | longd = 0.716667 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Safolka|Berīsentedmundsa}} | religious_affiliation = [[Anglijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = | architecture_style = [[romānika]], [[gotika]], [[neogotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 11. gadsimts | year_completed = 2007. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Sentedmundsberī katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q1989407" } </mapframe> '''Sentedmundsberī katedrāle''' ({{val|en|St Edmundsbury Cathedral}}) jeb '''Sv. Jēkaba un Sv. Edmunda katedrāles baznīca''' ({{val|en|Cathedral Church of St James and St Edmund}}) ir 11. gadsimta [[Anglijas Baznīca|anglikāņu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Anglija]]s austrumos, [[Safolka]]s grāfistes [[Berīsentedmundsa|Berīsentedmundsā]]. 1914. gadā dibinātās [[Sentedmundsberī un Ipsvičas diecēze]]s galvenā baznīca. Šajā vietā baznīca atrodas vismaz no 1065. gada, kad to uzcēla [[benediktīnieši|benediktīniešu]] [[Berīsentedmundsas abatija]]s abats. No 1503. gada baznīca tika pārbūvēta [[perpendikulārā gotika|perpendikulārās gotikas]] stilā. Tālākajos gadsimtos (tai skaitā 21. gadsimtā) baznīca (no 1914. gada — katedrāle) tika pārbūvēta un paplašināta. <gallery> St_Edmundsbury_Cathedral_Choir_2,_Suffolk,_UK_-_Diliff.jpg St_Edmundsbury_Cathedral_Organs,_Suffolk,_UK_-_Diliff.jpg St_Edmundsbury_Cathedral_Choir_1,_Suffolk,_UK_-_Diliff.jpg Tower_of_Bury_St_Edmunds_Cathedral_-_geograph.org.uk_-_501569.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Safolka]] 7qhckwc04vlvz2pkw1u8umx9xmfjgf0 Obanas anglikāņu katedrāle 0 556284 4458695 3962557 2026-04-25T04:15:35Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458695 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Obanas anglikāņu katedrāle | infobox_width = | image = St_John's_Cathedral_3.jpg | image_size = | caption = Obanas anglikāņu katedrāle | map_type = Skotija#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | map_label = Obanas anglikāņu katedrāle | position = left | latd = 56.416111 | longd = -5.473611 | location = {{vieta|Lielbritānija|Skotija|Ārgaila un Bjūta|Obana}} | religious_affiliation = [[Skotijas Episkopālā baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = katedrāle | leadership = | website = | architect = | architecture_style = [[neogotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1846. gads | year_completed = 1864. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Obanas anglikāņu katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q2942356" } </mapframe> '''Obanas Sv. Jāņa katedrāle''' ({{val|en|St John's Cathedral, Oban}}, {{val|gd|Ard-eaglais Eòin an Diadhair}}) ir [[Skotijas Episkopālās baznīca]]s ([[anglikānisms|anglikāņu]]) [[katedrāle]], kas atrodas [[Skotija]]s pilsētā [[Obana|Obanā]]. Viena no divām [[Ārgilas un salu diecēze]]s katedrālēm. Baznīca sākta celt 1846. gadā un pabeigta 1864. gadā. 1882. un 1910. gadā tā tika paplašināta. Līdzekļu trūkuma dēļ pēdējā pārbūve nav pabeigta. Katedrāle no 1920. gada. <gallery> Cathedral Church of St John the Divine, Oban - (12) - geograph.org.uk - 4907096.jpg Cathedral Church of St John the Divine, Oban - (10) - geograph.org.uk - 4906814.jpg Cathedral Church of St John the Divine, Oban - (41) - geograph.org.uk - 4983658.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Skotijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] 5vy973tfjewra3zi7tctkptw9fpnzfq Salu katedrāle 0 556539 4458708 3965979 2026-04-25T04:17:09Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458708 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Salu katedrāle | infobox_width = | image = Cathedral_of_The_Isles,_Millport,_Cumbrae,_Scotland.jpg | image_size = | caption = Salu anglikāņu katedrāle | map_type = Skotija#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | map_label = Salu anglikāņu katedrāle | position = left | latd = 55.755833 | longd = -4.924444 | location = {{vieta|Lielbritānija|Skotija|Nortēršīra|Milporta}} | religious_affiliation = [[Skotijas Episkopālā baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = katedrāle | leadership = | website = | architect = [[Viljams Baterfīlds]] (''William Butterfield'') | architecture_style = [[neogotika]] | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = 1849. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = 37 m | materials = }} <mapframe text="Obanas anglikāņu katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q2942897" } </mapframe> '''Salu katedrāle un Svētā Gara koleģiālbaznīca''' ({{val|en|Cathedral of the Isles and Collegiate Church of the Holy Spirit}}) ir [[Skotijas Episkopālās baznīca]]s ([[anglikānisms|anglikāņu]]) [[katedrāle]], kas atrodas [[Skotija]]s pilsētā [[Milporta|Milportā]]. Milporta ir vienīgā pilsēta [[Greitkambre]]s salā [[Fērtofklaids|Fērtofklaidsā]]. Viena no divām [[Ārgilas un salu diecēze]]s katedrālēm. Baznīca pabeigta 1849. gadā pēc arhitekta [[Viljams Baterfīlds|Viljams Baterfīlda]] (''William Butterfield'', 1814—1900) projekta. <gallery> 07562 Cathedral of the Isles & College of the Holy Spirit, Millport, Great Cumbrae 010.jpg Cathedral of the Isles chancel arch 03.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Skotijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] 6dui31wu5whr4uh1qy99snyejktu8k8 Obanas katoļu katedrāle 0 556630 4458697 3963013 2026-04-25T04:15:43Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458697 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Obanas katoļu katedrāle | infobox_width = | image = 2018 07 18 Schottland (40).jpg | image_size = | caption = Obanas katoļu katedrāle | map_type = Skotija#Lielbritānija | map_size = | map_label = Obanas katoļu katedrāle | position = left | latd = 56.419184 | longd = -5.479155 | location = {{vieta|Lielbritānija|Skotija|Ārgaila un Bjūta|Obana}} | religious_affiliation = [[Romas Katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = [[Džails Gilberts Skots]] | architecture_style = [[neogotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1932. gads | year_completed = 1952. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = [[granīts]] }} <mapframe text="Obanas katoļu katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q723359" } </mapframe> '''Sv. Kolumbas katedrāles baznīca''' ({{val|en|The Cathedral Church of St Columba}}) ir [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Skotija]]s pilsētā [[Obana|Obanā]]. 1952. gadā uzceltais dievnams ir 1878. gadā dibinātās [[Ārgaila un salu diecēze]]s galvenā baznīca. [[Neogotika|Neogotiskā]] dievnama projekta autors ir arhitekts [[Džails Gilberts Skots]] (''Giles Gilbert Scott'', 1880—1960). <gallery> Cathedral Church of St Columba, interior - April 2016 (3) - geograph.org.uk - 4920712.jpg Oban Seafront - geograph.org.uk - 1306507.jpg St Columba’s RC Cathedral, Oban - view from S.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Skotijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] mhhoy9pv082otpmcl556or7hiy3ft4h Kērkvolas katedrāle 0 557613 4458671 4207959 2026-04-25T04:10:03Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458671 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Kērkvolas katedrāle | infobox_width = | image = St_Magnus_Cathedral,_Kirkwall,_viewed_from_the_Bishop's_Palace.jpg | image_size = | caption = Kērkvolas katedrāle | map_type = Skotija#Lielbritānija | map_size = | map_label = Kērkvolas katedrāle | position = left | latd = 58.982222 | longd = -2.958889 | location = {{vieta|Lielbritānija|Skotija|Orkneju salas|Kērkvola}} | religious_affiliation = [[Skotijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = draudzes baznīca | leadership = | website = | architect = | architecture_style = [[romānika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1137. gads | year_completed = | length = | width = | width_nave = | height_max = 50 m | materials = [[smilšakmens]] }} <mapframe text="Kērkvolas katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q732112" } </mapframe> '''Kērkvolas katedrāle''' jeb '''Svētā Magnusa katedrāle''' ({{val|en|St Magnus Cathedral}}) ir [[Skotijas Baznīca]]s draudzes baznīca, kas atrodas [[Orkneju salas|Orkneju salu]] galvaspilsētas [[Kērkvola]]s centrā. Tā kā Skotijas Baznīca pieturas pie [[kalvinisms|kalvinisma]] [[prezbiteriāņi|prezbiteriānisma]] novirziena, katedrāles nosaukums dievnamam ir tikai tradīcija. Dievnams ir senākā katedrāle [[Skotija|Skotijā]] un vistālāk uz ziemeļiem esošā katedrāle [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]]. Celta 12. gadsimtā kā 11. gadsimtā dibinātās Orkneju diecēzes centrs. Baznīca nosaukta svētā [[Orknejas Magnuss|Orknejas Magnusa]] vārdā. Dievnams sākts celt 1137. gadā un bija [[Tronheimas katedrāle|Tronheimas arhibīskpija]]s pakļautībā. 1468. gadā Orkneju salas tika pievienotas [[Skotijas Karaliste]]i, 1472. gadā, nodibinoties arhibīskapijai Skotijā, par Kērkvolas katedrāles mātes baznīcu kļuva [[Sentendrūsas katedrāle]]. 20. gadsimta sākumā katedrāle tika restaurēta. <gallery> St_Magnus_Cathedral,_Kirkwall_-_front.jpg St._Magnus_Cathedral_10.jpg Journal_of_the_Royal_Society_of_Antiquaries_of_Ireland_(1899)_(14762030436).jpg St Magnus Cathedral interior - geograph.org.uk - 1320924.jpg Kirkwall-Kathedrale-38-2009-gje.jpg </gallery> == Ārējās saites == *{{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Skotijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Presbiteriāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] q682i6eeh09nsf98kv3e2bh4q4bziz9 Ročesteras katedrāle 0 558123 4458707 4089175 2026-04-25T04:17:02Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458707 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Ročesteras katedrāle | infobox_width = | image = 2006SweepsCath1crop.jpg | image_size = | caption = Ročesteras katedrāle | map_type = Anglija#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | map_label = Ročesteras katedrāle | position = left | latd = 51.388962 | longd = 0.503293 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Kenta|Ročestera (Kenta)}} | religious_affiliation = [[Anglijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = [[Ročesteras Gandalfs]] | architecture_style = [[normaņu arhitektūra]] | facade_direction = | groundbreaking = 1079. gads | year_completed = 1238. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Ročesteras katedrāle" width=260 height=260 zoom=17 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q2635720" } </mapframe> '''Ročesteras katedrāle''' ({{val|en|Rochester Cathedral}}) jeb '''Kristus un Svētītās Jaunavas Marijas katedrāles baznīca''' ({{val|en|Cathedral Church of Christ and the Blessed Virgin Mary}}) ir starp 1079. un 1238. gadu celta [[Anglijas Baznīca|anglikāņu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Anglija]]s dienvidrietumos, [[Ročestera (Kenta)|Ročestera]]s pilsētā, [[Medveja]]s upes grīvā. 604. gadā dibinātās (otras vecākās Anglijā) [[Ročesteras diecēze]]s galvenā baznīca. Pašreizējās katedrāles vietā [[Kenterberijas Justs]] (''Justus'', miris starp 627. un 631.) ar karaļa [[Kentas Etelbergs|Kentas Etelberga]] (''Æthelberht of Kent'', ap 550. – 616.) atļauju 7. gadsimtā uzbūvēja pirmo, 13 metrus augsto katedrāli. Pēc [[Viljams I Iekarotājs|Viljama I]] iekarojuma 1079. gadā tika uzsākta jaunas katedrāles celtniecība, ko vadīja [[Ročesteras Gandalfs]] (''Gundulf of Rochester'', ap 1024–1108). Katedrāle pamazām tika pilnveidota vēlākos gadsimtos, līdz 1343. gadā pamatā tika pabeigta. <gallery> Rochester_Cathedral,_main_west_front.jpg Rochester_Cathedral_Nave_1,_Kent,_UK_-_Diliff.jpg Rochester_Cathedral_Nave_2,_Kent,_UK_-_Diliff.jpg </gallery> == Ārējās saites == *{{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Kenta]] q1eyfwk3ha6y1h9f76eyxwd1sac9o1j Riponas katedrāle 0 558398 4458706 3979877 2026-04-25T04:16:55Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458706 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Riponas katedrāle | infobox_width = | image = Ripon_Cathedral_Exterior,_Nth_Yorkshire,_UK_-_Diliff.jpg | image_size = | caption = Riponas katedrāle | map_type = Anglija#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | map_label = Riponas katedrāle | position = left | latd = 54.134722 | longd = -1.52 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Ziemeļjorkšīra|Ripona}} | religious_affiliation = [[Anglijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = | architecture_style = [[anglosakšu arhitektūra]], [[gotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1160. gads | year_completed = 1547. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Riponas katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q638466" } </mapframe> '''Riponas katedrāle''' ({{val|en|Ripon Cathedral}}) jeb '''Sv. Pētera un Sv. Vilfrīda katedrāles baznīca''' ({{val|en|Cathedral Church of St Peter and St Wilfrid}}) ir [[Anglijas Baznīca|anglikāņu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Anglija]]s ziemeļos, [[Ziemeļjorkšīra]]s grāfistes [[Ripona]]s pilsētā. 2014. gadā dibinātās [[Līdsas diecēze]]s viena no trim katedrālēm. Pārējās šīs diecēzes katedrāles ir [[Bredfordas katedrāle]] un [[Veikfīldas katedrāle]]. Baznīca šajā vietā dibināta ap 660. gadu, kad īru mūki šeit nodibināja klosteri. Savukārt 672. gadā [[Svētais Vilfrīds]] (''Wilfrid'', ap 663—709/710) šeit nodibināja [[benediktīnieši|benediktīniešu]] klosteri. 10. gadsimtā baznīca kļuva par [[koleģiāta baznīca|koleģiāta baznīcu]]. Pašreizējais dievnams, pēc skaita ceturtais, celts no 13. līdz 16. gadsimtam. 1836. gadā baznīca kļuva par Riponas diecēzes katedrāli, bet 2014. gadā vairākas diecēzes apvienoja, izveidojot [[Līdsa]]s diecēzi. <gallery> Ripon_Cathedral_(7544551950).jpg Ripon_Cathedral_2.jpg Ripon_Cathedral_Nave_1,_Nth_Yorkshire,_UK_-_Diliff.jpg Ripon_cathedral_-_west_end.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Ziemeļjorkšīra]] 78cezpclktriky2kwaawlb2ugbyxjhm Veikfīldas katedrāle 0 558663 4458723 3977318 2026-04-25T04:21:42Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458723 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Veikfīldas katedrāle | infobox_width = | image = All Saints Wakefield Cathedral - geograph.org.uk - 344712.jpg | image_size = | caption = Veikfīldas katedrāle | map_type = Anglija#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | map_label = Veikfīldas katedrāle | position = left | latd = 53.683056 | longd = -1.496944 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Rietumjorkšīra|Veikfīlda}} | religious_affiliation = [[Anglijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = | architecture_style = [[gotika]] | facade_direction = | groundbreaking = ap 1300. gadu | year_completed = 1905. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = 75 m | materials = }} <mapframe text="Veikfīldas katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q2363343" } </mapframe> '''Veikfīldas katedrāle''' ({{val|en|Wakefield Cathedral}}) jeb '''Visu Svēto katedrāles baznīca''' ({{val|en|Cathedral Church of All Saints}}) ir [[Anglijas Baznīca|anglikāņu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Anglija]]s ziemeļos, [[Rietumjorkšīra]]s grāfistes [[Veikfīlda]]s pilsētā. 2014. gadā dibinātās [[Līdsas diecēze]]s viena no trim katedrālēm. Pārējās šīs diecēzes katedrāles ir [[Bredfordas katedrāle]] un [[Riponas katedrāle]]. Baznīca šajā vietā bijusi jau [[anglosakši|anglosakšu]] laikā. Iesākumā tā bija draudzes baznīca. Vairākkārt pārbūvēta un paplašināta. Baznīcas tornis ir 75 metrus augsts, un tas ir augstākais [[Jorkšīra|Jorkšīrā]]. <gallery> Wakefield_Cathedral_Rood_Screen,_West_Yorkshire,_UK_-_Diliff.jpg Wakefield_Cathedral_Nave_2,_West_Yorkshire,_UK_-_Diliff.jpg Wakefield_Cathedral_Choir,_West_Yorkshire,_UK_-_Diliff.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Rietumjorkšīra]] spwmc3m7lftocpu6z6oygeeyp03l85j Bredfordas katedrāle 0 558893 4458638 3984853 2026-04-25T04:02:54Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458638 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Bredfordas katedrāle | infobox_width = | image = Bradford Cathedral - 51849635494.jpg | image_size = | caption = Bredfordas katedrāle | map_type = Anglija#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | map_label = Bredfordas katedrāle | position = left | latd = 53.795556 | longd = -1.7475 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Rietumjorkšīra|Bredforda}} | religious_affiliation = [[Anglijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = [[Edvards Mofe]] | architecture_style = [[gotika]] | facade_direction = | groundbreaking = ap 1400. gadu | year_completed = 1965. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Bredfordas katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q2454607" } </mapframe> '''Bredfordas katedrāle''' ({{val|en|Bradford Cathedral}}) jeb '''Sv. Pētera katedrāles baznīca''' ({{val|en|Cathedral Church of St Peter}}) ir [[Anglijas Baznīca|anglikāņu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Anglija]]s ziemeļos, [[Rietumjorkšīra]]s grāfistes [[Bredforda]]s pilsētā. 2014. gadā dibinātās [[Līdsas diecēze]]s viena no trim katedrālēm. Pārējās šīs diecēzes katedrāles ir [[Riponas katedrāle]] un [[Veikfīldas katedrāle]]. Baznīca šajā vietā bijusi jau 7. gadsimtā. Mūsdienu katedrāle celta no apmēram 1400. gada, pēdējās pārbūves pabeigtas 1965. gadā pēc arhitekta [[Edvards Mofe|Edvarda Mofes]] (''Edward Maufe'', 1882—1974) projekta. Gadsimtiem bijusi draudzes baznīca, līdz 1919. gadā kļuva par Bredfordas diecēzes katedrāli. 2014. gadā vairākas diecēzes apvienoja, izveidojot [[Līdsa]]s diecēzi. <gallery> Exterior_of_Cathedral.jpg The_nave_inside_the_Cathedral.jpg Bradford Cathedral, Stott Hill, Bradford - geograph.org.uk - 5080169.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Rietumjorkšīra]] 8k8fx0mx6nqe7nv61zdrgg921pzwpb1 Noridžas katedrāle 0 559132 4458687 4089176 2026-04-25T04:13:30Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458687 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Noridžas katedrāle | infobox_width = | image = Norwich Cathedral - panoramio (20).jpg | image_size = | caption = Noridžas katedrāle | map_type = Anglija#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | map_label = Noridžas katedrāle | position = left | latd = 52.631944 | longd = 1.301111 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Norfolka (Apvienotā Karaliste)|Noridža}} | religious_affiliation = [[Anglijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = | architecture_style = [[normaņu arhitektūra]], [[gotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1096. gads | year_completed = | length = 124 m | width = 54,9 m | width_nave = | height_max = 96 m | materials = }} <mapframe text="Noridžas katedrāle" width=260 height=260 zoom=17 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q768692" } </mapframe> '''Noridžas katedrāle''' ({{val|en|Norwich Cathedral}}) jeb '''Svētās un Nedalāmās Trīsvienības katedrāles baznīca''' ({{val|en|Cathedral Church of the Holy and Undivided Trinity}}) ir 11. gadsimtā celta [[Anglijas Baznīca|anglikāņu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Anglija]]s austrumos, [[Noridža]]s pilsētā. 630. gadā dibinātās [[Noridžas diecēze]]s galvenā baznīca. Katedrāles celtniecība uzsākta 1096. gadā. Tā tika pabeigta 12. gadsimta vidū un tās koka tornis bija 141 metrus augsts. Katedrāles teritorija, kas atradās aiz viduslaiku Noridžas mūriem, aizņēma desmito daļu no pilsētas teritorijas. 1272. gadā katedrāle cieta dumpja laikā un 1278. gadā tā tika vēlreiz iesvētīta. 1297. gadā tika sākta [[kluatrs|kluatra]] būvniecība, kas mūsdienās ir otrais lielākais Anglijā. 1480. gadā koka torni nomainīja ne tik augsts mūra tornis, tomēr 96 metrus augstais tornis ir otrs augstākais baznīcas tornis Anglijā. 1830. gadā katedrāles dienvidu [[šķērsjoms|šķērsjomu]] pārbūvēja arhitekts [[Entonijs Selvins]] (''Anthony Salvin'', 1799—1881). 14. gadsimtā katedrālē tika ierīkots slavens [[astronomiskais pulkstenis]], tomēr tas gāja bojā ugunsgrēkā 17. gadsimtā. <gallery> Norwich_Cathedral_Pulpitum,_Norfolk,_UK_-_Diliff.jpg NC1.svg East_end_and_apse,_Norwich_Cathedral_-_geograph.org.uk_-_3857327.jpg Norwich_Cathedral_Nave_1,_Norfolk,_UK_-_Diliff.jpg Despenser_Retable,_Norwich_Cathedral,_England.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Norfolka]] g1a20vnhjnxh0b30atd2360trt6c9h2 Glāzgovas anglikāņu katedrāle 0 559247 4458660 3979875 2026-04-25T04:08:10Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458660 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Glāzgovas anglikāņu katedrāle | infobox_width = | image = Wfm_st_marys_cathedral.jpg | image_size = | caption = Glāzgovas anglikāņu katedrāle | map_type = Skotija#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | map_label = Glāzgovas anglikāņu katedrāle | position = left | latd = 55.8735 | longd = -4.275 | location = {{vieta|Lielbritānija|Skotija|Glāzgova}} | religious_affiliation = [[Skotijas Episkopālā baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = katedrāle | leadership = | website = | architect = [[Džordžs Gilberts Skots]] (''George Gilbert Scott'') | architecture_style = [[neogotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1871. gads | year_completed = 1893. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = 68 m | materials = }} <mapframe text="Glāzgovas anglikāņu katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q2942498" } </mapframe> '''Jaunavas Marijas katedrāles baznīca''' ({{val|en|The Cathedral Church of St Mary the Virgin}}) ir [[Skotijas Episkopālās baznīca]]s ([[anglikānisms|anglikāņu]]) [[katedrāle]], kas atrodas [[Skotija]]s pilsētā [[Glāzgova|Glāzgovā]]. [[Glāzgovas un Golvejas diecēze]]s galvenā baznīca. [[Neogotika]]s stilā baznīca celta no 1871. līdz 1893. gadam. Tās arhitekts ir [[Džordžs Gilberts Skots]] (''George Gilbert Scott'', 1811—1878). 1908. gadā baznīca kļuva par katedrāli. == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Skotijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] tdb94jon5r799znmh5p7khw44hqww8g Dornohas katedrāle 0 559321 4458651 3978216 2026-04-25T04:06:06Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458651 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Dornohas katedrāle | infobox_width = | image = Dornoch_Cathedral_(11470582694).jpg | image_size = | caption = Dornohas katedrāle | map_type = Skotija#Lielbritānija | map_size = | map_label = Dornohas katedrāle | position = left | latd = 57.881128 | longd = -4.029622 | location = {{vieta|Lielbritānija|Skotija|Hailenda|Dornoha}} | religious_affiliation = [[Skotijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = draudzes baznīca | leadership = | website = | architect = | architecture_style = | facade_direction = | groundbreaking = 1224. gads | year_completed = | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Dornohas katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q975891" } </mapframe> '''Dornohas katedrāle''' ({{val|en|Dornoch Cathedral}}) ir [[Skotijas Baznīca]]s draudzes baznīca, kas atrodas [[Skotija]]s ziemeļos, [[Hailenda|Hailendā]], [[Dornoha]]s pilsētā. Tā kā Skotijas Baznīca pieturas pie [[kalvinisms|kalvinisma]] [[prezbiteriāņi|prezbiteriānisma]] novirziena, katedrāles nosaukums dievnamam ir tikai tradīcija. Dievnams celts 1224. gadā kā 12. gadsimtā dibinātās [[Keitnesas diecēze]]s katedrāle. 1570. gadā katedrāli nodedzināja Makeju klans (''Clan Mackay''). Baznīca pamazām tika atjaunota, tomēr darbi tika pabeigti tikai 1837. gadā arhitekta [[Viljams Berns|Viljama Berna]] (''William Burn'', 1789—1870) vadībā. <gallery> Dornoch_Cathedral_(August_2013).jpg Dornoch_Cathedral_(15129685019).jpg Dornoch Cathedral (11470762353).jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Skotijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Presbiteriāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] fz69dif2ljkn6qdczw17yf15kwhe0pw Īli katedrāle 0 559629 4458665 4001421 2026-04-25T04:09:19Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458665 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Īli katedrāle | infobox_width = | image = Ely_Cathedral_from_Quanea_Drove_F.jpg | image_size = | caption = Īli katedrāle | map_type = Anglija#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | map_label = Īli katedrāle | position = left | latd = 52.398611 | longd = 0.264167 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Kembridžšīra|Īli}} | religious_affiliation = [[Anglijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = | architecture_style = [[romānika]], [[gotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1083. gads | year_completed = 1375. gads | length = 163,7 m | width = | width_nave = | height_max = 66 m | materials = }} <mapframe text="Īli katedrāle" width=260 height=260 zoom=17 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q579004" } </mapframe> '''Īli katedrāle''' ({{val|en|Ely Cathedral}}) jeb '''Svētās un Nedalāmās Trīsvienības katedrāles baznīca''' ({{val|en|Cathedral Church of the Holy and Undivided Trinity}}) ir no 11. līdz 14. gadsimtam celta [[Anglijas Baznīca|anglikāņu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Anglija]]s austrumos, [[Kembridžšīra]]s [[Īli]]s pilsētā. 1109. gadā dibinātās [[Īli diecēze]]s galvenā baznīca. Baznīcas vēsture izsekoja no 672. gada, kad šajā vietā [[Svētā Eteltrida]] (''Æthelthryth'', ap 636—679) nodibināja [[abatija|abatiju]]. Pašreizējās baznīcas senākās daļas celtas 1083. gadā. Arhitektoniski Īli katedrāle ir izcils [[romānika]]s un [[gotika]]s stila paraugs. Katedrāle ir populārs tūrisma objekts, to apmeklē apmēram 250 000 tūristu gadā. <gallery> Ely_Cathedral_Exterior,_Cambridgeshire,_UK_-_Diliff.jpg Ely_Cathedral_Nave,_Cambridgeshire,_UK_-_Diliff.jpg Ely_Cathedral_Lady_Chapel,_Cambridgeshire,_UK_-_Diliff.jpg Ely_Cathedral_Rood_Screen,_Cambridgeshire,_UK_-_Diliff.jpg EB_1911_Plan_of_Ely_Cathedral.png </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Kembridžšīra]] 9kv3h2lrno2zsgyggx2l276wevsf0h4 Čičisteras katedrāle 0 559803 4458644 4089174 2026-04-25T04:04:11Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458644 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Čičisteras katedrāle | infobox_width = | image = Chichester_Cathedral_epodkopaev.jpg | image_size = | caption = Čičisteras katedrāle | map_type = Anglija#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | map_label = Čičisteras katedrāle | position = left | latd = 50.8363 | longd = -0.7808 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Rietumsaseksa|Čičistera}} | religious_affiliation = [[Anglijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = | architecture_style = [[normaņu arhitektūra]], [[gotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1075. gads | year_completed = 1108. gads | length = 124 m | width = | width_nave = | height_max = 84 m | materials = }} <mapframe text="Čičisteras katedrāle" width=260 height=260 zoom=17 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q1736182" } </mapframe> '''Čičisteras katedrāle''' ({{val|en|Chichester Cathedral}}) jeb '''Svētās Trīsvienības katedrāles baznīca''' ({{val|en|Cathedral Church of the Holy Trinity}}) ir no 1075. līdz 1108. gadam celta [[Anglijas Baznīca|anglikāņu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Anglija]]s dienvidos, [[Rietumsaseksa]]s [[Čičistera]]s pilsētā. 681. gadā dibinātās [[Čičisteras diecēze]]s galvenā baznīca. Katedrāles celtniecība tika uzsākta pēc tam, kad bīskapa sēdeklis tika pārcelts no [[Selsī abatija]]s. 1108. gadā katedrāle tika iesvētīta. Netipiski citām Anglijas katedrālēm, Čičisteras baznīcai ir atsevišķi stāvošs zvanutornis ([[kampanile]]). Katedrālē apglabāts bīskaps, svētais [[Čičisteras Ričards]] (''Richard of Chichester'', 1197—1253), kas viduslaikos katedrāli padarīja par svētceļojumu mērķi. 1861. gadā no sava svara sagruva katedrāles tornis, kas tika atjaunots. <gallery> Chichester_Cathedral,_south-west_aspect.jpg Chichester_Cathedral_High_Altar,_West_Sussex,_UK_-_Diliff.jpg Chichester_Cathedral_Choir,_West_Sussex,_UK_-_Diliff.jpg Chichester_Cathedral_Organ_2_(5696133663).jpg Chicathedralplan.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Rietumsaseksa]] dkvghdenczbdwp5r5w9rpoqyz3unvam Reksemas katedrāle 0 559868 4458704 3981246 2026-04-25T04:16:48Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458704 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Reksemas katedrāle | infobox_width = | image = Wrexham_Cathedral_(geograph_5518262_cropped).jpg | image_size = | caption = Reksemas katedrāle | map_type = Velsa#Lielbritānija | map_size = | map_label = Reksemas katedrāle | relief = yes | label_position = top | latd = 53.0474 | longd = -2.9986 | location = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Velsa|Reksema}} | religious_affiliation = [[Romas Katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = [[E. V. Pjūdžins]] | architecture_style = [[neogotika]] | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = 1857. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Reksemas katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q2942263" } </mapframe> '''Reksemas katedrāle''' ({{val|cy|Eglwys Gadeiriol Wrecsam}}, {{val|en|Wrexham Cathedral}}) jeb '''Skumju Dievmātes katerāles baznīca''' ({{val|cy|Eglwys Gadeiriol y Santes Fair}}, {{val|en|Cathedral Church of Our Lady of Sorrows}}) ir [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Velsa]]s ziemeļos, [[Reksema]]s pilsētā. Baznīca ir 1987. gadā dibinātās Romas katoļu [[Reksemas diecēze]]s galvenā baznīca. [[Neogotika]]s stila baznīca celta 1857. gadā un tās arhitekts ir [[E. V. Pjūdžins]] (''E. W. Pugin'', 1834 – 1875). Līdz 1987. gadam tā kalpoja kā draudzes baznīca. <gallery> Eglwys Gadeiriol Wrecsam - Wrexham Cathedral, Cymru. Eglwys Gatholig - Catholic Church 105.jpg Eglwys Gadeiriol Wrecsam - Wrexham Cathedral, Cymru. Eglwys Gatholig - Catholic Church 11.jpg Eglwys Gadeiriol Wrecsam - Wrexham Cathedral, Cymru. Eglwys Gatholig - Catholic Church 93.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Velsas baznīcas}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] ai3ce8zssaeglbeb5rzcuto4h5wkp82 Svonzi katedrāle 0 559903 4458718 3981985 2026-04-25T04:19:51Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458718 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Svonzi katedrāle | infobox_width = | image = St Joseph's Cathedral - geograph.org.uk - 264580-2.jpg | image_size = | caption = Svonzi katedrāle | map_type = Velsa#Lielbritānija | map_size = | map_label = Svonzi katedrāle | relief = yes | label_position = top | latd = 51.632778 | longd = -3.943889 | location = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Velsa|Svonzi}} | religious_affiliation = [[Romas Katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = [[Pīters Pols Pjūdžins]] | architecture_style = [[neogotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1887. gads | year_completed = 1889. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Reksemas katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q2942372" } </mapframe> '''Svonzi katedrāle''' ({{val|cy|Eglwys Gadeiriol Abertawe}}, {{val|en|Swansea Cathedral}}) jeb '''Sv. Jāzepa katedrāle, Svonzi''' ({{val|en|St Joseph's Cathedral, Swansea}}) ir [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Velsa]]s dienvidos, [[Svonzi]]s pilsētā. Baznīca no 1987. gada ir 1898. gadā dibinātās Romas katoļu [[Menevijas diecēze]]s galvenā baznīca. [[Neogotika]]s stila baznīca celta no 1887. līdz 1889. gadam un tās arhitekts ir [[Pīters Pols Pjūdžins]] (''Peter Paul Pugin'', 1851—1904). == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Velsas baznīcas}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] i7ikoh2liscrj3955pz58192jt84vh5 Rogāļi 0 559906 4458607 4435299 2026-04-25T02:59:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458607 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rogāļi | settlement_type = Skrajciems | image_skyline = Rogali stone.jpg | image_caption = Rogāļu dižakmens Rogāļos | pushpin_map = Latvija#Jēkabpils novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Jēkabpils novads]] | subdivision_name2 = [[Kūku pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2009 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2385 Vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 10 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 56 | latm = 28 | lats = 26 | latNS = N | longd = 25 | longm = 56 | longs = 20 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5222 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Rogāļi''' ({{IPA2|rɔgaːʎi}}) ir ciems [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] [[Kūku pagasts|Kūku pagastā]]. Apdzīvotā vieta atrodas pagasta dienviddaļā, 9 km no pagasta centra [[Zīlāni]]em, 6 km no novada centra [[Jēkabpils]] un 147 km no [[Rīga]]s. Ciems atrodas nomaļus no [[Autoceļš A6 (Latvija)|autoceļa A6]], pie [[Rogāļu strauts|Rogāļu strauta]] ietekas [[Daugava|Daugavā]] un iepretim [[Ābeļu salas|Ābeļu salām]]. Pirms ietekas Daugavā Rogāļu strauts veido līdz 10 metrus dziļu gravu, kas ir vietējas nozīmes dabas piemineklis "Rogāļu grava". Gravā atrodas [[Rogāļu dižakmens]] un 3 aizsargājami [[dižkoks|dižkoki]]: Rogāļu [[ozols]] ar 4 m apkārtmēru, Ziemeļu mīlestības ozols ar 4,1 m apkārtmēru un Dienvidu mīlestības ozols ar 4,76 m apkārtmēru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ozols.gov.lv/pub|title=Dabas datu pārvaldības sistēma "Ozols"|access-date={{dat|2024|1|6||bez}}}}</ref> Rogāļu gravā ierīkota dabas taka, kas rotāta ar koka skulptūrām, kas attēlo varoņus no teikas par Rogāļu gravas rašanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://visit.jekabpils.lv/lv/objekti/rogalu-dizakmens-un-dabas-taka-/|title=Visit Jēkabpils. Rogāļu dižakmens un dabas taka.|access-date={{dat|2024|1|6||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> 1897. gadā luterāņu ciemā bija 2 sētas ar 24 cilvēkiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Kūku pagasta ciemi}} [[Kategorija:Jēkabpils novada ciemi]] 1jo1apb6khywy2zo1fx1r1xr1m2clix Jorkas minsters 0 559985 4458666 3983069 2026-04-25T04:09:28Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458666 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Jorkas minsters | infobox_width = | image = York_Minster_from_M&S.JPG | image_size = | caption = Jorkas minsters | map_type = Anglija#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | map_label = Jorkas minsters | position = left | latd = 53.961944 | longd = -1.081944 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Ziemeļjorkšīra|Jorka}} | religious_affiliation = [[Anglijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = | architecture_style = [[gotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1230. gads | year_completed = 1472. gads | length = 159,9 m | width = | width_nave = | height_max = 72 m | materials = }} <mapframe text="Jorkas minsters" width=260 height=260 zoom=17 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q252575" } </mapframe> '''Jorkas minsters''' ({{val|en|York Minster}}) jeb '''Svētā Pētera katedrāles un metropoles baznīca''' ({{val|en|Cathedral and Metropolitical Church of Saint Peter}}) ir no 1230. līdz 1472. gadam celta [[Anglijas Baznīca|anglikāņu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Anglija]]s ziemeļos, [[Ziemeļjorkšīra]]s [[Jorka]]s pilsētā. 626. gadā dibinātās [[Jorkas arhidiecēze]]s galvenā baznīca. Jorkas arhibīskaps ir trešais pēc svarīguma hierarhs Anglijas baznīcā (pēc monarha un Kenterberijas arhibīskapa). Pirmā baznīca šajā vietā celta 627. gadā. Pašreizējā [[gotika|gotiskā]] baznīca lielākoties celta no 1220. līdz 1472. gadam. Katedrālē saglabājušās viduslaikos izgatavotās [[vitrāža]]s, kas ir retums Eiropas baznīcās. Austrumu pusē vitrāža, kas attēlo [[Pastarā tiesa|Pastaro tiesu]], ir lielākā saglabātā viduslaiku vitrāža pasaulē. Ziemeļu pusē atrodas 13. gadsimtā radītais [[Piecu māsu logs]], kura vitrāžas veidotas [[grizails|grizaila]] tehnikā. Katedrāle ir pēc platības trešā lielākā baznīca Anglijā. <gallery> View of York Minster from The Yorkshire Wheel - panoramio.jpg York_Minster_Nave_1,_Nth_Yorkshire,_UK_-_Diliff.jpg York_Minster_Choir,_Nth_Yorkshire,_UK_-_Diliff.jpg York_Minster_Chapter_House,_Nth_Yorkshire,_UK_-_Diliff.jpg YorkMinsterKaiptitelsaalDeckeH1c.jpg YorkMinsterCrossingH1c.jpg York_Minster_window_n16_"The_Five_sisters"_(16157008236).jpg Interior_of_York_Minster31.JPG YorkMinsterPlanDehio.jpg </gallery> == Ārējās saites == *{{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Ziemeļjorkšīra]] 8svx9zhur0tk4lvf3gr0iybihp4wnx4 Linkolnas katedrāle 0 560135 4458680 3983078 2026-04-25T04:12:36Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458680 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Linkolnas katedrāle | infobox_width = | image = Lincoln_Cathedral_viewed_from_Lincoln_Castle.jpg | image_size = | caption = Linkolnas katedrāle | map_type = Anglija#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | map_label = Linkolnas katedrāle | position = left | latd = 53.234444 | longd = -0.536111 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Linkolnšīra|Linkolna (Anglija)}} | religious_affiliation = [[Anglijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = | architecture_style = [[gotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1072. gads | year_completed = 1131. gads | length = 147 m | width = | width_nave = | height_max = 83 m | materials = }} <mapframe text="Linkolnas katedrāle" width=260 height=260 zoom=17 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q390169" } </mapframe> '''Linkolnas katedrāle''' ({{val|en|Lincoln Cathedral}}) jeb '''Sv. Jaunavas Marijas katedrāles baznīca''' ({{val|en|Cathedral Church of the Blessed Virgin Mary of Lincoln}}), saukta arī '''Linkolnas minsters''' ir no 1072. līdz 1131. gadam celta [[Anglijas Baznīca|anglikāņu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Anglija]]s ziemeļdaļā, [[Linkolnšīra]]s [[Linkolna (Anglija)|Linkolna]]s pilsētā. 679. gadā dibinātās (ar nosaukumu Lesteras diecēze) [[Linkolnas diecēze]]s galvenā baznīca. Baznīcu sākts celt 1072. gadā, kad bīskaps pārcēla rezidenci no [[Dorčestera pie Temzas|Dorčesteras pie Temzas]] uz Linkolnu. Baznīca tika pabeigta 1092. gadā, bet 1185. gadā to nopostīja zemestrīce. Tā tika atjaunota [[gotika|gotiskā]] stilā. 1311. gadā tika uzcelta baznīcas torņa smaile, kas bija 160 metrus augsta. Līdz 1549. gadam, kad tā gāja bojā vētrā, tā bija augstākā celtne pasaulē, par vairāk nekā 10 metriem pārspējot [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]. Katedrālei pieder viena no četriem saglabātajiem [[Lielā brīvības harta|Lielās brīvības hartas]] oriģināliem. Katedrāle ir pēc platības ceturtā lielākā baznīca Anglijā. <gallery> The_Bishop's_Eye_-_geograph.org.uk_-_713975.jpg Vault_of_Nave_-_Lincoln_Cathedral.jpg MK17998_Lincoln_Cathedral.jpg Lincoln_Cathedral_Nave_1,_Lincolnshire,_UK_-_Diliff.jpg Lincoln_Cathedral_Choir,_Lincolnshire,_UK_-_Diliff.jpg Lincoln_Cathedral_Chapter_House.jpg Interior_of_York_Minster31.JPG LincCathplanDehio.jpg </gallery> == Ārējās saites == *{{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Linkolnšīra]] ohzybaph7p2ai5rv6cihiv8x5h4y44b Edinburgas anglikāņu katedrāle 0 560281 4458654 3987628 2026-04-25T04:06:35Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458654 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Edinburgas anglikāņu katedrāle | infobox_width = | image = St_Mary’s_Episcopal_Cathedral_Palmerston_Place_Edinburgh.jpg | image_size = | caption = Edinburgas anglikāņu katedrāle | map_type = Skotija#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | map_label = Edinburgas anglikāņu katedrāle | position = left | latd = 55.948611 | longd = -3.216111 | location = {{vieta|Lielbritānija|Skotija|Edinburga}} | religious_affiliation = [[Skotijas Episkopālā baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = katedrāle | leadership = | website = | architect = [[Džordžs Gilberts Skots]] (''George Gilbert Scott'') | architecture_style = [[neogotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1874. gads | year_completed = 1879. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = 90 m | materials = }} <mapframe text="Edinburgas anglikāņu katedrāle" width=260 height=260 zoom=17 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q2324015" } </mapframe> '''Sv. Jaunavas Marijas katedrāles baznīca''' ({{val|en|The Cathedral Church of Saint Mary the Virgin}}) ir [[Skotijas Episkopālās baznīca]]s ([[anglikānisms|anglikāņu]]) [[katedrāle]], kas atrodas [[Skotija]]s pilsētā [[Rdinburga|Edinburgā]]. [[Edinburgas diecēze]]s galvenā baznīca. Baznīcas pamatakmens likts 1874. gadā, bet 1879. gadā tā tika iesvētīta. Baznīcas projekta autors ir [[Džordžs Gilberts Skots]] (''George Gilbert Scott'', 1811—1878). <gallery> St_Mary's_Cathedral,_Edinburgh.jpg St_Mary's_Cathedral,_Edinburgh,_Scotland_Vertical_Panorama.jpg St_Mary’s_Episcopal_Cathedral_-_Lady_Chapel.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Skotijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] ffhwkbyowy4mk1gytj94j8fl5rbyd22 Trūro katedrāle 0 560558 4458722 3991530 2026-04-25T04:21:25Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458722 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Trūro katedrāle | infobox_width = | image = Truro_Cathedral_7.jpg | image_size = | caption = Trūro katedrāle | map_type = Anglija#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | map_label = Trūro katedrāle | position = left | latd = 50.264167 | longd = -5.051111 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Kornvola|Trūro}} | religious_affiliation = [[Anglijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = [[Džons Logboro Pīrsons]] (John Loughborough Pearson) | architecture_style = [[neogotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1880. gads | year_completed = 1910. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = 76 m | materials = }} <mapframe text="Trūro katedrāle" width=260 height=260 zoom=17 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q637460" } </mapframe> '''Trūro katedrāle''' ({{val|en|Truro Cathedral}}) jeb '''Sv. Jaunavas Marijas katedrāle''' ({{val|en|Cathedral of the Blessed Virgin Mary}}) ir no 19. gadsimta beigās celta [[Anglijas Baznīca|anglikāņu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Anglija]]s dienvidrietumos, [[Kornvola]]s [[Trūro]] pilsētā. 1876. gadā dibinātās [[Trūro diecēze]]s galvenā baznīca. [[Neogotika]]s stika katedrāles celtniecība uzsākta 1880. gadā vecās draudzes baznīcas vietā un turpinājās līdz 1910. gadam. Celtnes arhitekts ir [[Džons Logboro Pīrsons]] (''John Loughborough Pearson'', 1817—1897). Katedrāle 21. gadsimta sākumā tika restaurēta. <gallery> Truro_stmarysst.jpg Nave_of_Truro_Cathedral.jpg The_organ,_Truro_Cathedral.JPG South_Devon_and_south_Cornwall,_with_a_full_description_of_Dartmoor_and_the_Isles_of_Scilly_(1900)_(14782268892).jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Kornvola]] lhn505puko1v2e9j56fihzb87tk8s1r Herefordas katedrāle 0 560594 4458663 4339721 2026-04-25T04:09:06Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458663 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Herefordas katedrāle | infobox_width = | image = Hereford_Cathedral_Exterior_from_NW,_Herefordshire,_UK_-_Diliff.jpg | image_size = | caption = Herefordas katedrāle | map_type = Anglija#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | map_label = Herefordas katedrāle | position = left | latd = 52.0542 | longd = -2.716 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Herefordšīra|Hereforda}} | religious_affiliation = [[Anglijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = | architecture_style = [[gotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1079. gads | year_completed = ap 1260. gadu | length = 104,2 m | width = | width_nave = | height_max = 50,3 m | materials = }} <mapframe text="Herefordas katedrāle" width=260 height=260 zoom=17 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q429379" } </mapframe> '''Herefordas katedrāle''' ({{val|en|Hereford Cathedral}}) jeb '''Sv. Jaunavas Marijas un Sv. karaļa Etelberta katedrāle''' ({{val|en|Cathedral of Saint Mary the Virgin and Saint Ethelbert the King}}) ir no 1079. līdz apmēram 1260. gadam celta [[Anglijas Baznīca|anglikāņu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Anglija]]s rietumos, [[Herefordšīra]]s [[Hereforda]]s pilsētā. 676. gadā dibinātās [[Herefordas diecēze]]s galvenā baznīca. Katedrāle celta senākas baznīcas vietā. 1786. gadā sabruka katedrāles rietumu tornis, kuru atjaunoja arhitekts [[Džeimss Vjets]] (''James Wyatt'', 1746—1813). Katedrāle tika restaurēta 19. gadsimta vidē. Tai pieder bagātīga viduslaiku grāmatu bibliotēka, to starpā lielākā zināmā saglabātā viduslaiku karte — [[Herefordas karte]] (''Hereford Mappa Mundi''), kā arī [[Lielā brīvības harta]]. <gallery> Hereford_cathedral_001.JPG Hereford_Cathedral_Nave,_Herefordshire,_UK_-_Diliff.jpg Hereford_Cathedral_Choir,_Herefordshire,_UK_-_Diliff.jpg Hereford_Cathedral_Lady_Chapel,_Herefordshire,_UK_-_Diliff.jpg Hereford_Cathedral_-_steel_engraved_plan_by_B._Winkles_after_a_drawing_by_Benjamin_Baud,_1836.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Herefordšīra]] bw32ugutffsfhqufyajn3prsdmune72 Maskavas Kazaņas katedrāle 0 560684 4458755 3991225 2026-04-25T04:38:46Z Treisijs 347 −[[Kategorija:Katedrāles]]; ±[[Kategorija:Baznīcas Krievijā]]→[[Kategorija:Katedrāles Krievijā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458755 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Maskavas Kazaņas katedrāle | infobox_width = | image = Kazansky_Cathedral_in_MSK.jpg | image_size = | caption = Maskavas Kazaņas katedrāle | map_type = Maskavas centrs#Maskava#Krievija#Eiropa | map_size = | map_label = Maskavas Kazaņas katedrāle | position = left | latd = 55.755481 | longd = 37.619211 | location = {{vieta|Krievija|Maskava}} | religious_affiliation = [[Krievijas Pareizticīgo baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = | architecture_style = | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = 1625. gads (1993. gads) | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Maskavas Kazaņas katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q1140402" } </mapframe> '''Maskavas Kazaņas katedrāle''' ({{val|ru|Казанский собор}}) jeb '''Dievmātes Kazaņas ikonas katedrāle Sarkanajā laukumā''' ({{val|ru|Собо́р Каза́нской ико́ны Бо́жией Ма́тери на Красной площади}}) ir [[Krievijas Pareizticīgo baznīca]]s [[katedrāle]], kas atrodas [[Krievija]]s galvaspilsētas [[Maskava]]s centrā, uz ziemeļiem no [[Sarkanais laukums|Sarkanā laukuma]]. Pirmā koka baznīca šajā vietā tika uzcelta par [[Dmitrijs Požarskis|Dmitrija Požarska]] līdzekļiem par godu poļu padzīšanai no Maskavas 1612. gadā. Baznīcā ievietoja [[Kazaņas Dievmātes ikona|Kazaņas Dievmātes ikonu]]. Pēc ugunsgrēka 1630. gadā tika uzcelta mūra baznīca. Gadsimtu gaitā tā vairākkārt pārbūvēta un papildināta. 17. gadsimta vidū Kazaņas katedrālē darbojās [[protopops]] [[Avakums]]. 1936. gadā, pārbūvējot [[Manēžas laukums|Manēžas laukumu]], katedrāle tika nojaukta. Tās vietā vispirms tika izveidots [[Trešā Internacionāle|Trešās Internacionāles]] pagaidu paviljons, vēlāk vasaras kafejnīca. Katedrāle tika atjaunota 20. gadsimta deviņdesmitajos gados. <gallery> Catedral_de_Nuestra_Señora_de_Kazan,_Moscú,_Rusia,_2016-10-03,_DD_01-02_HDR.jpg Churches in Moscow (26746512101).jpg </gallery> == Ārējās saites == *{{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Katedrāles Krievijā]] [[Kategorija:Maskava]] f3vvc9ezfailamwnmz6vbdo1upjvr96 Brekonas katedrāle 0 560692 4458639 4189125 2026-04-25T04:03:06Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458639 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Brekonas katedrāle | infobox_width = | image = Brecon_Cathedral_(5726564531).jpg | image_size = | caption = Brekonas katedrāle | map_type = Velsa#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | map_label = Brekonas katedrāle | position = left | latd = 51.951111 | longd = -3.391944 | location = {{vieta|Lielbritānija|Velsa|Povīsa|Brekona}} | religious_affiliation = [[Velsas baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = katedrāle | leadership = | website = | architect = [[Arčibalds Simpsons]] (''Archibald Simpson'') | architecture_style = [[neogotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1093. gads | year_completed = | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Brekonas katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q2469048" } </mapframe> '''Brekonas katedrāle''' ({{val|en|Brecon Cathedral}}, {{val|cy|Eglwys Gadeiriol Aberhonddu}}), arī '''Jāņa Kristītāja katedrāles baznīca''' ({{val|en|Cathedral Church of St John the Evangelist}}) ir [[Velsas baznīca]]s ([[anglikānisms|anglikāņu]]) [[katedrāle]], kas atrodas [[Velsa]]s pilsētā [[Brekona|Brekonā]], Velsas dienviddaļā. 1923. gadā dibinātās [[Svonzi un Brekonas diecēze]]s galvenā baznīca. Baznīca sākta celt 1093. gadā un līdz 1538. gadam bija [[abatija]]s baznīca. Vēlāk tā kalpoja par draudzes baznīcu, bet 1923. gadā kļuva par katedrāli. <gallery> Brecon Cathedral 02.JPG Inside Brecon cathedral - geograph.org.uk - 3139709.jpg Brecon Cathedral font (c, 1190).jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Velsas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] hk3waclho6fwucmbk4t5qbriffegkik Vinčesteras katedrāle 0 561041 4458725 4089177 2026-04-25T04:22:04Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458725 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Vinčesteras katedrāle | infobox_width = | image = Winchester_Cathedral_-_geograph.org.uk_-_1736947.jpg | image_size = | caption = Vinčesteras katedrāle | map_type = Anglija#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | map_label = Vinčesteras katedrāle | position = left | latd = 51.060556 | longd = -1.313056 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Hempšīra|Vinčestera}} | religious_affiliation = [[Anglijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = | architecture_style = [[normaņu arhitektūra]], [[gotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1079. gads | year_completed = 1532. gads | length = 170 m | width = | width_nave = | height_max = 46 m | materials = }} <mapframe text="Vinčesteras katedrāle" width=260 height=260 zoom=17 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q476529" } </mapframe> '''Vinčesteras katedrāle''' ({{val|en|Winchester Cathedral}}) jeb '''Sv. Trīsvienības, Sv. Pētera, Sv. Pavila un Sv. Svituna katedrāles baznīca''' ({{val|en|Cathedral Church of the Holy Trinity, St Peter, St Paul and St Swithun}}) ir no 1079. un 1532. gadam celta [[Anglijas Baznīca|anglikāņu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Anglija]]s dienvidos, [[Vinčestera]]s pilsētā. 7. gadsimtā dibinātās [[Vinčesteras diecēze]]s galvenā baznīca. 170 metrus garā baznīca ir garākā viduslaikos uzbūvētā katedrāle pasaulē. Citu starpā katedrālē apglabāti karalis [[Knuds I Lielais]] un rakstniece [[Džeina Ostina]]. Dievnams ir populārs tūrisma objekts. <gallery> WinchesterCathedral-west-wyrdlight.jpg Winchester_Cathedral_November_2020_39.jpg Winchester_Cathedral_Nave_(49862562142).jpg Winchester_Cathedral_Choir,_Hampshire,_UK_-_Diliff.jpg Winchester_Cathedral_Transept_November_2020.jpg Orgel_der_Kathedrale_von_Winchester.jpg Winchester_Cathedral_reredos_post_restoration.jpg Winchester_Cathedral_November_2020_17.jpg Plan_of_Winchester_Cathedral_by_Philip_Walsingham_Sergeant.png Winchester_Cathedral_Morley_Library.jpg </gallery> == Ārējās saites == *{{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Hempšīra]] pvnfty01p3cpq8hdm6slq80jd4h89ia Solsberi katedrāle 0 561193 4458714 4227186 2026-04-25T04:19:03Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458714 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Solsberi katedrāle | infobox_width = | image = SalisburyCathedral-wyrdlight-EastExt.jpg | image_size = | caption = Solsberi katedrāle | map_type = Anglija#Viltšīra#Lielbritānija | map_size = | map_label = Solsberi katedrāle | position = left | latd = 51.064722 | longd = -1.7975 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Viltšīra|Solsberi}} | religious_affiliation = [[Anglijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = | architecture_style = [[gotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1220. gads | year_completed = 1320. gads | length = 135 m | width = | width_nave = | height_max = 123 m | materials = }} <mapframe text="Solsberi katedrāle" width=260 height=260 zoom=17 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q390150" } </mapframe> '''Solsberi katedrāle''' ({{val|en|Salisbury Cathedral}}) jeb '''Sv. Jaunavas Marijas katedrāles baznīca''' ({{val|en|Cathedral Church of the Blessed Virgin Mary}}) ir [[Anglijas Baznīca|anglikāņu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Anglija]]s ziemeļos, [[Viltšīra]]s grāfistes [[Solsberi]] pilsētā. 705. gadā dibinātās [[Solsberi diecēze]]s galvenā baznīca. Katedrāles smaile, kas uzcelta 1320. gadā, kopš 1561. gada ir augstākā baznīcas smaile Lielbritānijā. Katedrālei ir pēc platības lielākā [[krusteja]] Anglijā. Šeit atrodas pulkstenis, kas ir viens no vecākajiem pasaules pulksteņiem, kas darbojas. Solberi katedrālei pieder viena no četrām saglabātajām ''[[Magna Carta]]'' kopijām. <gallery> Salisbury_Cathedral,_medieval_clock.JPG Salisbury_Cathedral_Nave,_Wiltshire,_UK_-_Diliff.jpg Salisbury_Cathedral_Choir,_Wiltshire,_UK_-_Diliff.jpg Salisbury_Cathedral,_medieval_clock.JPG|Katedrāles pulksteņa mehānisms </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Viltšīra]] 59d1h4l1cbm2y2umkryh2j8hofz8x4g Lesteras katedrāle 0 561241 4458677 3990210 2026-04-25T04:12:04Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458677 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Lesteras katedrāle | infobox_width = | image = Leicester Cathedral panorama (small crop).jpg | image_size = | caption = Lesteras katedrāle | map_type = Anglija#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | map_label = Lesteras katedrāle | position = left | latd = 52.634644 | longd = -1.137086 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Lesteršīra|Lestera}} | religious_affiliation = [[Anglijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = | architecture_style = [[gotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1086. gads | year_completed = 1867. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = 67,1 m | materials = [[mūris]] }} <mapframe text="Lesteras katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q1137832" } </mapframe> '''Lesteras katedrāle''' ({{val|en|Leicester Cathedral}}) jeb '''Lesteras Sv. Mārtiņa katedrāles baznīca''' ({{val|en|Cathedral Church of Saint Martin, Leicester}}) ir no 1086. un 1867. gadam celta [[Anglijas Baznīca|anglikāņu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Anglija]]s centrālajā daļā, [[Lesteršīra]]s [[Lestera]]s pilsētā. 1926. gadā dibinātās [[Lesteras diecēze]]s galvenā baznīca. Līdz Lesteras diecēzas izveidošanai baznīca kalpoja kā kolēģijas baznīca. Kopš 2015. gada katedrālē apglabāts Anglijas karalis [[Ričards III Jorks|Ričards III]]. <gallery> Leicester_Cathedral_south_facade.jpg Leicester_Cathedral_Vaughan_Porch.jpg Leicester_Cathedral_Nave,_Leicestershire,_UK_-_Diliff.jpg </gallery> == Ārējās saites == *{{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Lesteršīra]] i00nka13i7ovwjf9ysyhhf6forflvpl Blekbērnas katedrāle 0 561527 4458637 4000762 2026-04-25T04:02:39Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458637 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Blekbērnas katedrāle | infobox_width = | image = Blackburn Cathedral (2) (geograph 5502792).jpg | image_size = | caption = Blekbērnas katedrāle | map_type = Anglija#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | map_label = Blekbērnas katedrāle | position = left | latd = 53.7473 | longd = -2.4813 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Lankašīra|Blekbērna}} | religious_affiliation = [[Anglijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = [[Džons Palmers]] (''John Palmer'') | architecture_style = [[neogotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1820. gads | year_completed = 1967. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Blekbērnas katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q2942889" } </mapframe> '''Blekbērnas katedrāle''' ({{val|en|Blackburn Cathedral}}) jeb '''Blekbērnas Sv. Jaunavas Marijas ar Sv. Pāvilu katedrāles baznīca''' ({{val|en|Cathedral Church of Blackburn Saint Mary the Virgin with St Paul}}) ir [[Anglijas Baznīca|anglikāņu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Anglija]]s ziemeļos, [[Lankašīra]]s grāfistes [[Blekbērna]]s pilsētā. 1926. gadā dibinātās [[Blekbērna diecēze]]s galvenā baznīca. [[Neogotika|Neogotiskā]] stila katedrāle celta no 1820. gadā pēc arhitekta [[Džons Palmers|Džona Palmera]] (''John Palmer'', 1785—1846) projekta. Pirms tam tika nojaukta šajā vietā esošā senāka draudzes baznīca. Katedrāle vēlāk pārbūvēta un paplašināta. <gallery> Blackburn_Cathedral.jpg Blackburn_Cathedral_05.JPG Blackburn_Cathedral_Sanctuary,_Blackburn,_Lancashire,_UK_-_Diliff.jpg Blackburn_Cathedral_09.JPG </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Lankašīra]] kjnl0t5ww74wy6eo1tsg25t0pkq6aj5 Northemptonas katedrāle 0 561790 4458688 3993059 2026-04-25T04:13:36Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458688 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Northemptonas katedrāle | infobox_width = | image = NorthamptonCathedral.JPG | image_size = | caption = Northemptonas katedrāle | map_type = Anglija#Lielbritānija | map_size = | map_label = Northemptonas katedrāle | relief = yes | position = left | latd = 52.248 | longd = -0.8985 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Northemptonšīra|Northemptona}} | religious_affiliation = [[Romas Katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = [[Ogastess Pjūdžins]] | architecture_style = | facade_direction = | groundbreaking = 1840. gads | year_completed = 1864. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Northemptonas katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q1357895" } </mapframe> '''Northemptonas katedrāle''' ({{val|en|Northampton Cathedral}}) jeb '''Sv. Marijas un Sv. Toma katedrāles baznīca''' ({{val|en|Cathedral Church of St Mary and St Thomas}}) ir [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Anglija]]s vidienes grāfistes [[Northemptonšīra]]s [[Northemptona]]s pilsētā. Baznīca ir 1850. gadā dibinātās Romas katoļu [[Northemptonas diecēze]]s galvenā baznīca. == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} [[Kategorija:Northemptonšīra]] [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] k2v365wtsyq7f3tihx8bqhtr7ru18m8 Šrūsberi katedrāle 0 561857 4458721 3999761 2026-04-25T04:20:16Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458721 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Šrūsberi katedrāle | infobox_width = | image = Shrewsbury_Cathedral_from_Town_Walls.jpg | image_size = | caption = Šrūsberi katedrāle | map_type = Anglija#Lielbritānija | map_size = | map_label = Šrūsberi katedrāle | relief = yes | position = left | latd = 52.7053 | longd = -2.754 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Šropšīra|Šrūsberi}} | religious_affiliation = [[Romas Katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = [[E. V. Pjūdžins]] | architecture_style = | facade_direction = | groundbreaking = 1852. gads | year_completed = 1856. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Šrūsberi katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q3100" } </mapframe> '''Šrūsberi katedrāle''' ({{val|en|Shrewsbury Cathedral}}) jeb '''Kristiešu palīdzības Dievmātes un Sv. Alkantaras Pētera katedrāles baznīca''' ({{val|en|Cathedral Church of Our Lady Help of Christians and Saint Peter of Alcantara}}) ir [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Anglija]]s [[Šropšīra]]s grāfistes [[Šrūsberi]]s pilsētā. Baznīca ir 1850. gadā dibinātās Romas katoļu [[Šrūsberi diecēze]]s galvenā baznīca. [[Neogotika|Neogotiskā]] katedrāle celta no 1852. lidz 1856. gadam un tās projekta autors ir [[E. V. Pjūdžins]] (''E. W. Pugin'', 1834—1875). <gallery> Shrewsbury_Cathedral.JPG ShrewsburyCathedral.JPG Great_"West"_window_at_Shrewsbury_Cathedral_-_geograph.org.uk_-_1140451.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} [[Kategorija:Šropšīra]] [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] 9woaf0l1ukl5whknpq350idlxi4c47n Ņūkāslas pie Tainas katedrāle 0 562250 4458691 4002591 2026-04-25T04:14:02Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458691 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Ņūkāslas pie Tainas katedrāle | infobox_width = | image = NewcastleRC.jpg | image_size = | caption = Ņūkāslas pie Tainas katedrāle | map_type = Anglija#Lielbritānija | map_size = | map_label = Ņūkāslas pie Tainas katedrāle | relief = yes | position = left | latd = 54.969 | longd = -1.62 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Taina un Vīra|Ņūkāsla pie Tainas}} | religious_affiliation = [[Romas Katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = [[Ogastess Pjūdžins]] | architecture_style = | facade_direction = | groundbreaking = 1842. gads | year_completed = 1844. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Ņūkāslas pie Tainas katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q1638891" } </mapframe> '''Ņūkāslas pie Tainas katedrāle''' jeb '''Ņūkāslas pie Tainas Sv. Marijas katedrāles baznīca''' ({{val|en|Cathedral Church of St Mary, Newcastle upon Tyne}}) ir [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Anglija]]s ziemeļos [[Taina un Vīra|Tainas un Vīras]] grāfistes [[Ņūkāsla pie Tainas|Ņūkāslā pie Tainas]]. Baznīca ir 1850. gadā dibinātās Romas katoļu [[Heksemas un Ņūkaslas diecēze]]s galvenā baznīca. [[Neogotika|Neogotiskā]] katedrāle celta no 1842. lidz 1844. gadam un tās projekta autors ir [[Ogastess Pjūdžins]] (''Augustus Pugin'', 1812—1852). <gallery> St._Marys,_Newcastle.jpg St_Marys_Cathedral_Newcastle.jpg Crucifix-cathedral-church-st-mary-newcastle.JPG </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} [[Kategorija:Taina un Vīra]] [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] iq46forjrihag98t1wlxgphldewrd8p Pīlas katedrāle 0 562525 4458701 3999253 2026-04-25T04:16:24Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458701 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2024. gada februāris}} {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Pīlas katedrāle | infobox_width = | image = Peel Cathedral 01.JPG | image_size = | caption = Pīlas katedrāle | map_type = Menas sala#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | map_label = Pīlas katedrāle | position = left | latd = 54.221667 | longd = -4.691111 | location = {{vieta|Lielbritānija|Menas Sala|Pīla}} | religious_affiliation = [[Anglijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = | architecture_style = | facade_direction = | groundbreaking = 1879. gads | year_completed = 1884. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Pīlas katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q3445970" } </mapframe> '''Pīlas katedrāle''' ({{val|en|Peel Cathedral}}) jeb '''Sv. Germana katedrāles baznīca''' ({{val|en|Cathedral Church of Saint German}}) ir 19. gadsimta otrajā pusē celta [[Anglijas Baznīca|anglikāņu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Menas Sala]]s rietumu piekrastē, [[Pīla]]s pilsētā. 1154. gadā dibinātās [[Sodoras un Menas diecēze]]s galvenā baznīca. Kaut arī baznīca ar [[Tinvalds|Tinvalda]] (Menas Salas parlamenta) lēmumu tika iecelta par katedrāli 1980. gadā. Vecā diecēzes katedrāle 12. gadsimtā tika uzcelta [[Pīlas pils|Pīlas pilī]]. Tomēr 18. gadsimtā tā netika izmantota un sabruka. Līdz pat 1980. gadam diecēzei katedrāles nebija. <gallery> St_Germans'_Cathedral,_Peel_Castle,_Isle_of_Man.jpg|Senā katedrāle Sv. Patrika salā Peel_Cathedral_2006.jpg Peel_cathedral_interior.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Menas Sala]] 3y9ytcw86joezg2a9oxqukllsr9x1mk Rūdolfs Bancāns 0 562571 4458847 4270783 2026-04-25T07:17:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458847 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Rūdolfs Bancāns''' (1898—1938) bija [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]]. Nošautās [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] trupas dalībnieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1898. gadā [[Daugavpils|Daugavpilī]]<ref>[http://lists.memo.ru/d3/f221.htm#n139 Банцан Рудольф Фрицевич Жертвы политического террора в СССР] lists.memo.ru</ref> Friča Bancāna ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā pārcēlās uz Maskavu. Pēc kara beigām kopā ar vecāko brāli [[Roberts Bancāns|Robertu]] mācījās latviešu teātra "Skatuve" studijā. [[NKVD "Latviešu operācija"|"Latviešu operācijas"]] laikā R. Bancānu 1937. gada 15. decembrī kopā ar citiem teātra darbiniekiem apcietināja un 1938. gada 3. februārī nošāva un apraka [[Butovas poligons|Butovas poligonā]] pie [[Maskava]]s.<ref>[https://bessmertnybarak.ru/Bantsan_Rudolf_Fritsevich/ Банцан Рудольф Фрицевич]</ref> == Ārējās saites == * [https://lists.memo.ru/index3.htm Жертвы политического террора в СССР] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240305041808/https://lists.memo.ru/index3.htm |date={{dat|2024|03|05||bez}} }} (kopējie upuru saraksti) == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Bancāns, Rūdolfs}} [[Kategorija:1898. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra režisori]] [[Kategorija:1938. gadā mirušie]] [[Kategorija:Butovas poligonā nošautie un apraktie]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] hb0132r8b4f5qubq3l7x7142w1yv9la Roberts Cīrulis 0 562574 4458604 4271071 2026-04-25T02:19:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458604 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Roberts Cīrulis 1938.jpg|thumb|Roberts Cīrulis pirms nošaušanas]] '''Roberts Cīrulis''' (1896—1938) bija [[latvieši|latviešu]] [[teātris|teātra]] aktieris. Nošautās [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] trupas dalībnieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1896. gadā Pētera Cīruļa ģimenē. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā devās bēgļu gaitās uz Krieviju, kur darbojās 1919. gada novembrī dibinātajā Maskavas latviešu teātrī “Skatuve”. [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] laikā viņu 1937. gada 15. decembrī apcietināja, 1938. gada 24. janvārī apsūdzēja piederībā "[[Kontrrevolūcija|kontrrevolucionārai]] latviešu nacionālistiskai organizācijai" un kopā ar citiem latviešu teātra darbiniekiem 3. februārī nošāva un apraka [[Butovas poligons|Butovas poligonā]].<ref>[https://bessmertnybarak.ru/Tsirul_Robert_Petrovich/ Цируль Роберт Петрович]</ref> == Ārējās saites == * [https://lists.memo.ru/index3.htm Жертвы политического террора в СССР] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240305041808/https://lists.memo.ru/index3.htm |date={{dat|2024|03|05||bez}} }} (kopējie upuru saraksti) == Atsauces == {{Atsauces}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Cīrulis, Roberts}} [[Kategorija:1896. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra darbinieki]] [[Kategorija:1938. gadā mirušie]] [[Kategorija:Butovas poligonā nošautie un apraktie]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] 0qmoa4ek9unwsbzozis3oyxi7ctrr0e Līdsas katedrāle 0 563137 4458679 4002118 2026-04-25T04:12:21Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458679 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Līdsas katedrāle | infobox_width = | image = Leeds_Cathedral.jpg | image_size = | caption = Līdsas katedrāle | map_type = Anglija#Lielbritānija | map_size = | map_label = Līdsas katedrāle | relief = yes | position = left | latd = 53.8007 | longd = -1.5468 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Rietumjorkšīra|Līdsa}} | religious_affiliation = [[Romas Katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = Džons Henrijs Īstvuds (''John Henry Eastwood'') | architecture_style = [[neogotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1901. gads | year_completed = 1904. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Līdsas katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q1736191" } </mapframe> '''Līdsas katedrāle''' ({{val|en|Leeds Cathedral}}) jeb '''Sv. Annas katedrāles baznīca''' ({{val|en|Cathedral Church of St Anne}}) ir [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Anglija]]s ziemeļos [[Rietumjorkšīra]]s grāfistes [[Līdsa|Līdsā]]. Baznīca ir 1878. gadā dibinātās Romas katoļu [[Līdsas diecēze]]s galvenā baznīca. [[Neogotika|Neogotiskā]] katedrāle celta no 1901. lidz 1904. gadam. Vecā, 1838. gadā celtā Sv. Annas katedrāle atradās citā vietā un tika nojaukta ar 1900. gadu ceļa izbūves dēļ. <gallery> Leeds Cathedral (geograph 6407811).jpg Leeds_Cathedral_(4th_May_2010)_001.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} [[Kategorija:Rietumjorkšīra]] [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] lj7ree9zvrge3wjpjtrlom4hgdaxfnq Česteras katedrāle 0 563887 4458643 4275600 2026-04-25T04:03:56Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458643 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Česteras katedrāle | infobox_width = | image = Chester_Cathedral_ext_Hamilton_001.JPG | image_size = | caption = Česteras katedrāle | map_type = Anglija#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | map_label = Česteras katedrāle | position = left | latd = 53.19189 | longd = -2.89046 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Češīra|Čestera}} | religious_affiliation = [[Anglijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = | architecture_style = [[romānika]], [[gotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 10. gadsimts | year_completed = | length = 108 m | width = | width_nave = | height_max = 39 m | materials = }} <mapframe text="Česteras katedrāle" width=260 height=260 zoom=17 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q2559480" } </mapframe> '''Česteras katedrāle''' ({{val|en|Chester Cathedral}}) jeb '''Kristus un Sv. Jaunavas Marijas katedrāles baznīca''' ({{val|en|Cathedral Church of Christ and the Blessed Virgin Mary}}) ir [[Anglijas Baznīca|anglikāņu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Anglija]]s rietumos, [[Češīra]]s grāfistes [[Čestera]]s pilsētā. Kopš 1541. gada tā ir [[Česteras diecēze]]s galvenā baznīca. Baznīca sākta celt 10. gadsimtā, un pirms katedrāles tā bija [[Benediktiešu ordenis|benediktiešu]] [[abatija]]s baznīca. Baznīca pamatā tika uzcelta līdz 16. gadsimta sākumam un tajā ir redzami gandrīz visi Anglijas viduslaiku celtniecības stili. Katedrāle restaurēta 19. gadsimtā. <gallery> Inside_view_of_chester_cathedral.jpg Chester_cathedral_quad.jpg Chester_Cathedral_Lady_Chapel,_Cheshire,_UK_-_Diliff.jpg Chester_cathedral_plan3.jpg Chester_choir_ceiling.jpg Chester_Cathedral_Organ,_Cheshire,_UK_-_Diliff.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Češīra]] 8jm798xrekfynonj40my9f8hwpgizty Dromoras katedrāle 0 564082 4458653 4013530 2026-04-25T04:06:21Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458653 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Dromoras katedrāle | infobox_width = | image = Dromore Cathedral.jpg | image_size = | caption = Dromoras katedrāle | map_type = Ziemeļīrija#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | relief = yes | map_label = Dromoras katedrāle | position = left | latd = 54.414722 | longd = -6.151667 | location = {{vieta|Lielbritānija|Ziemeļīrija|Dauna|Dromora}} | religious_affiliation = [[Īrijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = | architecture_style = [[neogotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1661. gads | year_completed = 1899. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Dromoras katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q2942902" } </mapframe> '''Dromoras katedrāle''' ({{val|en|Dromore Cathedral}}) jeb '''Dromoras Kristus Pestītāja katedrāles baznīca''' ({{val|en|Cathedral Church of Christ the Redeemer, Dromore}}) ir [[Īrijas Baznīca]]s ([[anglikānisms|anglikāņu]]) [[katedrāle]], kas atrodas [[Ziemeļīrija]]s dienviddaļā, [[Dauna]]s apgabala [[Dromora]]s pilsētā. Viena no trijām [[Daunas un Dromoras diecēze]]s katedrālēm (pārējās divas ir [[Daunas katedrāle]] un [[Belfāstas anglikāņu katedrāle]]). Baznīca šajā vietā esot atradusies jau 510. gadā. 16. un 17. gadsimtā tā vairākkārt pārbūvēta un 1609. gadā iecelta par katedrāli. 1641. gadā to nopostīja nemiernieki, bet 1661. gadā katedrāle atkal atjaunota. Baznīca vēlāk vairākas reizes pārbūvēta un paplašināta, pēdējoreiz 1899. gadā. == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ziemeļīrijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Dauna]] qu1fmpr3ol22pdz2mg9arhetfo2oko0 Belfāstas anglikāņu katedrāle 0 564807 4458633 4049649 2026-04-25T04:01:34Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458633 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Belfāstas katedrāle | infobox_width = | image = BELFAST,_St_Anne's_Cathedral_Ext_(51103076999).jpg | image_size = | caption = Belfāstas katedrāle | map_type = Ziemeļīrija#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | relief = yes | map_label = Belfāstas katedrāle | position = left | latd = 54.602778 | longd = -5.928333 | location = {{vieta|Lielbritānija|Ziemeļīrija|Belfāsta}} | religious_affiliation = [[Īrijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = [[Tomass Drū]] | architecture_style = | facade_direction = | groundbreaking = 1899. gads | year_completed = 1904. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Belfāstas katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q2942467" } </mapframe> '''Belfāstas katedrāle''' ({{val|en|Belfast Cathedral}}) jeb '''Belfāstas Sv. Annas katedrāles baznīca''' ({{val|en|Cathedral Church of St. Anne, Belfast}}) ir [[Īrijas Baznīca]]s ([[anglikānisms|anglikāņu]]) [[katedrāle]], kas atrodas [[Ziemeļīrija]]s galvaspilsētas [[Belfāsta]]s centrā. Netipiski tā vienlaicīgi ir katedrāle divām diecēzēm — tā ir viena no trijām [[Daunas un Dromoras diecēze]]s katedrālēm un viena no divām [[Konnoras diecēze]]s katedrālēm. Katedrāle pēc arhitekta [[Tomass Drū|Tomasa Drū]] (''Thomas Drew'', 1838—1910) projekta uzcelta 1904. gadā. Vēlāk pārbūvēta un paplašināta. Smagi cietusi vācu uzlidojumā 1941. gadā, pēc kara atjaunota. 2007. gadā virs katedrāles torņa uzbūvēta 40 metrus augsta "Cerību smaile". == Galerija == <gallery> BelfastCICathedral.jpg St_Annes_Cathedral,_Belfast,_July_2010_(26).JPG St_Annes_Cathedral,_Belfast,_July_2010_(28).JPG </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ziemeļīrijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Belfāsta]] nrtxz0fjhd5zil03h3cv4nk4hcsji6u Brīkinas katedrāle 0 565555 4458641 4019460 2026-04-25T04:03:30Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458641 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Brīkinas katedrāle | infobox_width = | image = Brechin_Cathedral_20090616_from_the_south.jpg | image_size = | caption = Brīkinas katedrāle | map_type = Skotija#Lielbritānija | map_size = | map_label = Brīkinas katedrāle | position = left | latd = 56.730744 | longd = -2.661497 | location = {{vieta|Lielbritānija|Skotija|Engusa|Brīkina}} | religious_affiliation = [[Skotijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = ēka | leadership = | website = | architect = | architecture_style = | facade_direction = | groundbreaking = 13. gadsimts | year_completed = | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Brīkinas katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q2307632" } </mapframe> '''Brīkinas katedrāle''' ({{val|en|Brechin Cathedral}}) ir [[Skotijas Baznīca]]s draudzes baznīca, kas atrodas [[Skotija]]s austrumos, [[Engusa|Engusā]], [[Brīkina]]s pilsētā. Tā kā Skotijas Baznīca pieturas pie [[kalvinisms|kalvinisma]] [[prezbiteriāņi|prezbiteriānisma]] novirziena, katedrāles nosaukums dievnamam ir tikai tradīcija. Pati baznīca sākta celt 13. gadsimtā, tomēr tam blakus esošais apaāis tornis celts ap 1000. gadu. Baznīca pārbūvēta 19. gadsimta sākumā un restaurēta 20. gadsimta sākumā. 2021. gada novembrī Brīkinas katedrāle beidza pastāvēt kā baznīca. <gallery> Brechin_Cathedral_-_geograph.org.uk_-_828296.jpg Brechin Round Tower - geograph.org.uk - 347959.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Skotijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Presbiteriāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] 7jo1zra76gwyg0etp8qe6vipy2jh3pq Pavjaces ciema padome 0 565925 4458445 4081773 2026-04-24T15:08:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458445 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Pavjaces ciema padome | official_name = ''Павяцкі сельсавет, Повятский сельсовет'' | settlement_type = [[Baltkrievijas administratīvais iedalījums|ciema padome]] | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{BLR}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Vitebskas apgabals]] | subdivision_type2 = Rajons | subdivision_name2 = [[Mjoru rajons]] | population_total = 1158 | population_as_of = 2019 | seat_type = Administratīvais centrs | seat = [[Pavjace]] | timezone = [[Maskavas laiks|MSK]] | utc_offset = +3 | area_code = <small>(+375)</small> 2152 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 211939 }} '''Pavjaces ciema padome''' ({{val|be|Павяцкі сельсавет}}) ir viena no [[Baltkrievija]]s [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]] [[Mjoru rajons|Mjoru rajona]] administratīvā iedalījuma vienībām, kas robežojas ar sava rajona [[Mjoru ciema padome|Mjoru]], [[Perabrodzes ciema padome|Perabrodzes]] un [[Uzmjonu ciema padome|Uzmjonu ciema padomi]], [[Braslavas rajons|Braslavas rajona]] [[Drujas ciema padome|Drujas ciema padomi]] un [[Vjerhņadzvinskas rajons|Vjerhņadzvinskas rajona]] [[Bihosavas ciema padome|Bihosavas ciema padomi]], kā arī [[Latvija]]s [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedrujas pagasts|Piedrujas pagastu]]. == Vēsture == {{dat|1940|10|12||bez}} izveidoja Mjoru rajona Pavjaces ciema padomi. {{dat|1959|3|27||bez}} 13 Pavjaces ciema padomes apdzīvotās vietas pievienoja [[Drujas ciema padome]]i.<ref>Рашэнне выканкома Маладзечанскага абласнога Савета дэпутатаў працоўных ад 27 сакавіка 1959 г. // Збор законаў, указаў Прэзідыума Вярхоўнага Савета Беларускай ССР, пастаноў і распараджэнняў Савета Міністраў Беларускай ССР. — 1959, № 4. [''Maladzječnas apgabala strādnieku deputātu padomes izpildkomitejas 1959. gada 27. marta lēmums. Likumu, Baltkrievijas PSR Augstākās Padomes Prezidija direktīvu, Baltkrievijas PSR Ministru Padomes rezolūciju un rīkojumu krājums — 1959, nr. 4.'']</ref> {{dat|1960|9|16||bez}} Pavjaces ciema padomei pievienoja 5 apdzīvotās vietas no likvidētās Aļeksandrovas ciema padomes.<ref>Рашэнне выканкома Віцебскага абласнога Савета дэпутатаў працоўных ад 16 верасня 1960 г. // Збор законаў, указаў Прэзідыума Вярхоўнага Савета Беларускай ССР, пастаноў і распараджэнняў Савета Міністраў Беларускай ССР. — 1960, № 26. [''Vitebskas apgabala strādnieku deputātu padomes izpildkomitejas 1960. gada 16. septembra lēmums. Likumu, Baltkrievijas PSR Augstākās Padomes Prezidija direktīvu, Baltkrievijas PSR Ministru Padomes rezolūciju un rīkojumu krājums — 1960, nr. 26.'']</ref> {{dat|1962|4|14||bez}} Pavjaces ciema padomei pievienoja 8 apdzīvotās vietas no likvidētās Maļcu ciema padomes un 2 Pavjaces ciema padomes apdzīvotās vietas pievienoja Drujas ciema padomei.<ref>Рашэнне выканкома Віцебскага абласнога Савета дэпутатаў працоўных ад 14 красавіка 1962 г. // Збор законаў, указаў Прэзідыума Вярхоўнага Савета Беларускай ССР, пастаноў і распараджэнняў Савета Міністраў Беларускай ССР. — 1962, № 19 (978). [''Vitebskas apgabala strādnieku deputātu padomes izpildkomitejas 1962. gada 14. aprīļa lēmums. Likumu, Baltkrievijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrētu, Baltkrievijas PSR Ministru Padomes rezolūciju un rīkojumu krājums — 1962, nr. 19 (978).'']</ref> {{dat|1983|7|5||bez}} 2 Pavjaces ciema padomes apdzīvotās vietas pievienoja Jakubavščinas ciema padomei<ref>Рашэнне выканкома Віцебскага абласнога Савета народных дэпутатаў ад 5 ліпеня 1983 г. // Збор законаў Беларускай ССР, указаў Прэзідыума Вярхоўнага Савета Беларускай ССР, пастаноў Савета Міністраў Беларускай ССР. — 1983, № 21 (1755). [''Vitebskas apgabala Tautas deputātu padomes izpildkomitejas 1983. gada 5. jūlija lēmums. Baltkrievijas PSR likumu, Baltkrievijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrētu un Baltkrievijas Ministru Padomes rezolūciju krājums — 1983, nr. 21 (1755).'']</ref> un {{dat|1987|3|4||bez}} 11 apdzīvotās pievienoja [[Uzmjonu ciema padome|Davhinavas ciema padomei]].<ref>Рашэнне выканкома Віцебскага абласнога Савета народных дэпутатаў ад 4 сакавіка 1987 г. // Збор законаў Беларускай ССР, указаў Прэзідыума Вярхоўнага Савета Беларускай ССР, пастаноў Савета Міністраў Беларускай ССР. — 1987, № 23 (1901). [''Vitebskas apgabala Tautas deputātu izpildkomitejas 1987. gada 4. marta lēmums. Baltkrievijas PSR likumu, Baltkrievijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrētu un Baltkrievijas Ministru Padomes rezolūciju krājums — 1987, nr. 23 (1901).'']</ref> {{dat|2006|4|13||bez}} Pavjaces ciema padomei pievienoja 4 apdzīvotās vietas no Davhinavas ciema padomes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pravo.by/document/?guid=2012&oldDoc=2006-83/2006-83(003-025).pdf&oldDocPage=10 |title=Решение Витебского областного Совета депутатов от 13 апреля 2006 г. № 173 Об изменении границ Долгиновского и Повятского сельсоветов Миорского района ['''Vitebskas apgabala Deputātu Padomes 2006. gada 13. aprīļa lēmums nr. 173 par Mjoru rajona Davhinavas un Pavjaces ciema padomes robežu grozījumiem'']|access-date={{dat|2020|4|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20210729002406/https://pravo.by/document/?guid=2012&oldDoc=2006-83/2006-83(003-025).pdf&oldDocPage=10 |archivedate={{dat|2021|7|29||bez}}}}</ref> 2009. gada tautskaite Pavjaces ciema padomē uzrādīja 1 741 iedzīvotāju,<ref>[http://pop-stat.mashke.org/belarus-census-2009/viciebskaja.htm Колькасць насельніцтва населеных пунктаў Віцебскай вобласці Беларусі паводле перапісу 2009 года (''Iedzīvotāju skaits Vitebskas apgabala apdzīvotajās vietās pēc 2009. gada 14. oktobra tautskaites datiem'')]</ref> no tiem 88,7% — [[baltkrievi]], 6,7% — [[poļi]], 3,3% — [[krievi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pop-stat.mashke.org/belarus-ethnic-comm2009.htm |title=Этнічны склад насельніцтва сельсаветаў Беларусі паводле перапісу 2009 года (''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Baltkrievijas ciema padomēs pēc 2019. gada tautskaites rezultātiem'') |access-date={{dat|2024|03|08||bez}} |archive-date={{dat|2016|01|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160114095101/http://pop-stat.mashke.org/belarus-ethnic-comm2009.htm }}</ref> 2019. gada tautskaite Pavjaces ciema padomē uzrādīja 1 158 iedzīvotājus.<ref>[http://pop-stat.mashke.org/belarus-census-2019/viciebskaja.htm Насельніцтва населеных пунктаў Віцебскай вобласці Беларусі паводле перапісу 2019 года (''Iedzīvotāju skaits Vitebskas apgabala apdzīvotajās vietās pēc 2019. gada tautskaites datiem'')]</ref> == Apdzīvotās vietas == {{columns |width=200px |col1= * [[Aļeksandrina]] * [[Aļeksandrova]] * [[Babariki]] * [[Ciļevščina]] * [[Čamjari]] * [[Čarņavci]] * [[Čurilava]] * [[Čurilava Daļekaje]] * [[Demskija]] * [[Darožki]] |col2= * [[Drahuni]] * [[Dubovka (Pavjaces ciema padome)|Dubovka]] * [[Jermalova]] * '''[[Idolta]]''' * [[Jakuži]] * [[Kisļaki]] * [[Kazakova]] * [[Latiši (Pavjaces ciema padome)|Latiši]] * [[Latišonki (Pavjaces ciema padome)|Latišonki]] * [[Lupavščina]] |col3= * [[Mižreča]] * [[Milašova]] * [[Novaje Sjalo]] * [[Papki]] * [[Patašņa]] * '''[[Pavjace]]''' * [[Paņižņiki]] * [[Prudņiki]] * [[Pucinava (Pavjaces ciema padome)|Pucinava]] * [[Račņova 1]] |col4= * [[Račņova 2]] * [[Ribački (Pavjaces ciema padome)|Ribački]] * [[Rudaki]] * [[Sočņeva]] * [[Stajki]] * [[Stašuļi]] * [[Stretava]] * [[Suromščina]] * [[Šalcini]] * [[Tararaki]] |col5= * [[Tički]] * [[Urbanava]] * [[Vjata (Pavjaces ciema padome)|Vjata]] * [[Vorci]] }} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Mjoru rajona ciema padomes]] [[Kategorija:Pavjaces ciema padome]] 09t13zstxmy44o8tpib2f9rkb63x2ur Samuils Zivs 0 565946 4458883 4123014 2026-04-25T09:49:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458883 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds_orig = ''Самуил Зивс'' | dz_dat_alt = {{dat|1921|12|24}} | dz_vieta = {{vieta|Latvijas Republika|Ventspils}} | m_gads = 1999 | m_vieta = {{vieta|Krievijas Federācija}} }} '''Samuils Zivs'''<!-- Vai Zivss? --> ({{val|ru|Самуил Лазаревич Зивс}}) bija [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] [[Tiesību zinātne|tiesībzinātnieks]] un [[Austrumu studijas|orientālists]]<!-- Kā izpaudās viņa kā orientālista darbība / izglītība? -->. Piedzimis 1921. gadā [[Ventspils|Ventspilī]]. Piedalījās [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]<!-- Kā? -->. 1944. gadā pabeidza mācības [[Taškenta]]s Juridiskajā institūtā. Strādāja [[PSRS Zinātņu akadēmija|PSRS ZA]] Valsts un tiesību institūtā: zinātniskais darbinieks no 1948. gada, sektora pārzinis no 1964. līdz 1969. gadam, direktora vietnieks no 1969. gada. Juridisko [[Zinātņu doktors (Krievija)|zinātņu doktors]] kopš 1962. gada, [[profesors]] kopš 1966. gada. Starptautiskās Salīdzinošās tiesību zinātnes akadēmijas korespondētājloceklis kopš 1971. gada. [[KPFSR]] Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks kopš 1972. gada. Darbojies dažādās biedrībās, cita starpā bija [[Padomju sabiedrības antisionistiskā komiteja|Padomju sabiedrības antisionistiskās komitejas]] priekšsēdētāja vietnieks. Vairāku vispārīgajai [[Tiesību teorija|valsts un tiesību teorijai]] un salīdzinošajai tiesību zinātnei veltītu rakstu darbu autors. Nomiris 1999. gadā. Apglabāts [[Maskavas apgabals|Maskavas apgabalā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rujen.ru/index.php/%D0%97%D0%98%D0%92%D0%A1_%D0%A1%D0%B0%D0%BC%D1%83%D0%B8%D0%BB_%D0%9B%D0%B0%D0%B7%D0%B0%D1%80%D0%B5%D0%B2%D0%B8%D1%87|title=Зивс Самуил Лазаревич|website=Российская еврейская энциклопедия}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nec.m-necropol.ru/zivs-sl.html|title=Зивс Самуил Лазаревич|website=Они тоже гостили на земле}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Zivs, Samuils}} [[Kategorija:1921. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ventspilī dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ebreji]] [[Kategorija:Krievijas ebreji]] [[Kategorija:PSRS juristi]] [[Kategorija:1999. gadā mirušie]] ky8pxr78czcw3gqv78gdgjlbspw93ul Koventri katedrāle 0 566714 4458674 4057658 2026-04-25T04:10:22Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458674 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Koventri katedrāle | infobox_width = | image = Coventry_Cathedral_2018.jpg | image_size = | caption = Koventri katedrāle | map_type = Anglija#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | map_label = Koventri katedrāle | position = left | latd = 52.408333 | longd = -1.506944 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Rietummidlendas grāfiste|Koventri}} | religious_affiliation = [[Anglijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = [[Bezils Spenss]] | architecture_style = [[modernisms]] | facade_direction = | groundbreaking = 1956. gads | year_completed = 1962. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Koventri katedrāle" width=260 height=260 zoom=17 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q1138070" } </mapframe> '''Koventri katedrāle''' ({{val|en|Coventry Cathedral}}) jeb '''Sv. Miķeļa katedrāles baznīca''' ({{val|en|Cathedral Church of Saint Michael}}) ir [[Anglijas Baznīca|anglikāņu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Anglija]]s centrālajā daļā, [[Koventri]] pilsētā. Tā ir [[Koventri diecēze]]s galvenā baznīca. Koventri pilsētā vēstures gaitā bijušas trīs katedrāles. Pirmā, 12. gadsimtā dibinātā Sv. Marijas katedrāle tika nojaukta reformācijas laikā. Mūsdienu [[Modernisms|modernisma]] stila katedrāle celta no 1956. līdz 1962. gadam pēc skotu arhitekta [[Bezils Spenss|Bezila Spensa]] (''Basil Spence'', 1907—1976) projekta. Katedrāles kompleksā iekļauta vecās, 14. gadsimtā celtās katedrāles drupas. 14. gadsimtā celtā katedrāle tika sagrauta 1940. gadā, kad pilsētu bombardēja vācu gaisa spēki. Vecās katedrāles tornis kalpo par zvanu torni jaunajā katedrālē. <gallery> Coventry_Cathedral_-exterior-5July2008.jpg Coventry_Cathedral_-from_above-8.jpg Coventry_Cathedral_Interior,_West_Midlands,_UK_-_Diliff.jpg Ruins_of_the_Old_Cathedral_-Coventry-5July2008.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Rietummidlendas grāfiste]] 6chfxpgg88tdmjotz19cz6pxfvgaqg1 Venevisión 0 566756 4458818 4416587 2026-04-25T06:23:53Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Logotipo_de_Venevisión_(unoffical_blue_version).svg" aizvietots ar "Logotipo_de_Venevisión_(alternate_blue_version).svg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR2|Criterion 2]] (meaningless or ambiguous name) · After finding out, this 4458818 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Televīzijas infokaste |nosaukums = ''Venevisión'' |logo = Logotipo de Venevisión (alternate blue version).svg |logo izmērs = 200px |formāts = |valsts = {{VEN}} |valoda = [[spāņu valoda]] |adrese = |dibināta = 1961 |raida-kopš = |sauklis = |īpašnieks = |ģenerāldirektors = |redzam-cilvēki = |popular-raidījumi = |apraide = |kanāli = |tirgus-daļa = |mājas-lapa = }} '''''Venevisión''''' ir [[Venecuēla]]s bezmaksas televīzijas kanāls, kas pieder ''[[Grupo Cisneros]]''. To 1961. gada 1. martā dibināja [[Djego Kisneross]].<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Lo Mejor de Venevisión desde 1961|url=https://www.flickr.com/photos/112682086@N07/31045311067|website=[[Flickr]]|accessdate=2024-03-18|date=2018-11-21}}</ref> Tas ir viens no lielākajiem [[ziepju opera|telenoveļu]] ražotājiem pasaulē kopā ar ''[[Televisa]]'', ''[[TV Azteca]]'', ''[[Telemundo]]'', ''[[TV Globo]]'', ''[[Telefe]]'', ''[[Caracol Televisión]]'', ''[[RCN Televisión]]'', [[ABS-CBN]] un ''[[GMA Network]]''.<ref name="cisneros-nyt">{{tīmekļa atsauce|title=Media Mogul Learns to Live With Chávez|url=http://www.nytimes.com/2007/07/05/world/americas/05venez.html?_r=4&n=Top/News/World/Countries%20and%20Territories/Venezuela&oref=slogin&|website=[[The New York Times]]|accessdate=2024-03-18|date=2007-07-05}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{es ikona}} {{TV-aizmetnis}} {{Venecuēla-aizmetnis}} [[Kategorija:Televīzijas kanāli]] [[Kategorija:Venecuēlas uzņēmumi]] clw4b2dl8czketwzw61w2ra3xxepbx7 Klogeras anglikāņu katedrāle 0 567075 4458673 4030285 2026-04-25T04:10:15Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458673 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Klogeras katedrāle | infobox_width = | image = ClogherCathedral.JPG | image_size = | caption = Klogeras katedrāle | map_type = Ziemeļīrija#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | relief = yes | map_label = Klogeras katedrāle | position = left | latd = 54.410833 | longd = -7.171944 | location = {{vieta|Lielbritānija|Ziemeļīrija|Tirona|Klogera}} | religious_affiliation = [[Īrijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = [[Džeimss Mārtins]] | architecture_style = | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = 1744. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Klogeras katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q7594081" } </mapframe> '''Klogeras katedrāle''' ({{val|en|Clogher Cathedral}}) jeb '''Klogeras Sv. Makartana katedrāle''' ({{val|en|St Macartan's Cathedral, Clogher}}) ir [[Īrijas Baznīca]]s ([[anglikānisms|anglikāņu]]) [[katedrāle]], kas atrodas [[Ziemeļīrija]]s dienviddaļā, [[Tirona]]s apgabala [[Klogera]]s pilsētā. Viena no divām [[Klogeras diecēze]]s katedrālēm (otra ir [[Eniskilenas katedrāle]]). Tradīcija vēsta, ka šajā vietā ap 490. gadu [[Sv. Makartans]] pēc [[Svētais Patriks|Sv. Patrika]] rīkojuma dibināja klosteri un bīskapa sēdekli. 1041. un 1295. gadā baznīca tika pārbūvēta. 1396. gada 20. aprīlī tika nopostīts viss klostera komplekss. 1610. gadā karalis [[Džeimss I Stjuarts|Džeimss I]] abatiju konfiscēja. Pašreizējā katedrāle celta 1744. gadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ziemeļīrijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Tirona]] by45me6z4lwqlqpddd2a6lpea39mfdx Belfāstas katoļu katedrāle 0 567440 4458634 4048761 2026-04-25T04:01:47Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458634 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Belfāstas katedrāle | infobox_width = | image = St_petersbelfast-2.jpg | image_size = | caption = Belfāstas katedrāle | map_type = Ziemeļīrija#Lielbritānija | map_size = | map_label = Belfāstas katedrāle | relief = yes | position = left | latd = 54.599038 | longd = -5.944408 | location = {{vieta|Lielbritānija|Ziemeļīrija|Belfāsta}} | religious_affiliation = [[Romas Katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = [[Džeremija Makolejs]] (''Fr Jeremiah Ryan McAuley''), [[Džons O'Nīls]] (''John O'Neill'') | architecture_style = [[neogotika]] | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = 1866. gads | length = 54,8 m | width = 21,3 | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Belfāstas katedrāle" width=260 height=260 zoom=17 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q1144269" } </mapframe> '''Belfāstas Svētā Pētera katedrāle''' ({{val|en|St Peter's Cathedral, Belfast}}, {{val|ga|Ard Eaglais Naomh Peadar}}) ir [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Ziemeļīrija]]s galvaspilsētas [[Belfāsta]]s centrā. Baznīca ir 1453. gadā dibinātās Romas katoļu [[Daunas un Konnoras diecēze]]s galvenā baznīca. Līdz [[reformācija]]i diecēzes katedrale atradās [[Daunparika|Daunpatrikā]], kur pēc nostāsteim atrodas [[Svētais Patriks|Sv. Patrika]] kaps. 19. gadsimtā, līdz ar Belfāstas strauju attīstību, diecēzes centrs tika pārcelts uz Belfāstu. <gallery> BELFAST, St Peter's Cathedral Int (51103077939).jpg St Peter Organ.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ziemeļīrijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Belfāsta]] [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] rpplj420tlgt4l72581g5m60rdhkbs2 Dandī anglikāņu katedrāle 0 567695 4458645 4042662 2026-04-25T04:04:22Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458645 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Dandī anglikāņu katedrāle | infobox_width = | image = Dundee_Paul's_Cathedral_1794039.jpg | image_size = | caption = Dandī anglikāņu katedrāle | map_type = Skotija#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | map_label = Dandī anglikāņu katedrāle | position = left | latd = 56.461111 | longd = -2.968056 | location = {{vieta|Lielbritānija|Skotija|Dandī}} | religious_affiliation = [[Skotijas Episkopālā baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = katedrāle | leadership = | website = | architect = [[Džordžs Gilberts Skots]] (''George Gilbert Scott'') | architecture_style = [[neogotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1853. gads | year_completed = 1855. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Dandī anglikāņu katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q2942416" } </mapframe> '''Dandī Sv. Pāvila katedrāle''' ({{val|en|St Paul's Cathedral, Dundee}}) ir [[Skotijas Episkopālās baznīca]]s ([[anglikānisms|anglikāņu]]) [[katedrāle]], kas atrodas [[Skotija]]s pilsētā [[Dandī]]. [[Brīkinas diecēze]]s galvenā baznīca. Baznīca tika uzcelta 1855. gadā, [[neogotika|neogotiskā]] stilā, pēc [[Džordžs Gilberts Skots|Džordža Gilberta Skota]] (''George Gilbert Scott'', 1811—1878) projekta, bet 1905. gadā tā kļuva par katedrāli. <gallery> St_Pauls_Scottish_Episcopal_Cathedral,_Dundee_(geograph_4544364).jpg St_Pauls_Cathedral,_Dundee_(geograph_3856675).jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Skotijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] lrr8ifoz0ixcg5sbcuw19nj3zailqcz Landafas katedrāle 0 567841 4458675 4048843 2026-04-25T04:11:16Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458675 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Landafas katedrāle | infobox_width = | image = Llandaff_Cathedral_(geograph_3435762_cropped).jpg | image_size = | caption = Landafas katedrāle | map_type = Velsa#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | map_label = Landafas katedrāle | position = left | latd = 51.4957 | longd = -3.2179 | location = {{vieta|Lielbritānija|Velsa|Kārdifa}} | religious_affiliation = [[Velsas baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = katedrāle | leadership = | website = | architect = [[Džons Vūds, vecākais]] | architecture_style = [[gotika]] | facade_direction = | groundbreaking = [[1120]]. gads ([[1734]]. gads) | year_completed = | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Landafas katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q747856" } </mapframe> '''Landafas katedrāle''' ({{val|en|Llandaff Cathedral}}, {{val|cy|Eglwys Gadeiriol Llandaf}}), arī '''Sv. Pētera un Pāvila aar Sv. Dfrigu, Teilo un Eidogvi katedrāles baznīca''' ({{val|en|Cathedral Church of Saints Peter and Paul with Saints Dyfrig, Teilo, and Euddogwy}}) ir [[Velsas baznīca]]s ([[anglikānisms|anglikāņu]]) [[katedrāle]], kas atrodas [[Velsa]]s galvaspilsētā [[Kārdifa|Kārdifā]]. Senatnē dibinātās [[Landafas diecēze]]s galvenā baznīca. Pašreizējā ēka celta 12. gadsimtā senākas baznīcas vietā. Baznīca postīta 1400. gadā [[Ovains Glindurs|Ovaina Glindura]] sacelšanās laikā, [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu karā]] 16. gadsimtā un [[1703. gada vētra|1703. gada vētrā]]. Šo postījumu rezultātā bija doma katedrāli pamest, tomēr 1734. gadā sākās rekonstrukcijas darbi pēc [[Džons Vūds, vecākais|Džona Vūda, vecākā]] (''John Wood, the Elder'', 1704–1754) projekta. Baznīca cieta arī vācu uzlidojumos [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941. gada janvārī. <gallery> West_front_of_Llandaff_Cathedral_(HDR)_(8100689107).jpg Llandaff_Cathedral_Nave_Interior.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Velsas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] lhh2fqhfj1d4gav9cca47322en3rk3r Glosteras katedrāle 0 568034 4458662 4378870 2026-04-25T04:08:27Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458662 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Glosteras katedrāle | infobox_width = | image = Gloucester_Cathedral_exterior_2019.JPG | image_size = | caption = Glosteras katedrāle | map_type = Anglija#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | map_label = Glosteras katedrāle | position = left | latd = 51.8675 | longd = -2.246667 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Glosteršīra|Glostera}} | religious_affiliation = [[Anglijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = | architecture_style = [[romānika]], [[gotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1089. gads | year_completed = 1482. gads | length = 130 m | width = | width_nave = | height_max = 69 m | materials = }} <mapframe text="Glosteras katedrāle" width=260 height=260 zoom=17 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q262500" } </mapframe> '''Glosteras katedrāle''' ({{val|en|Gloucester Cathedral}}) jeb '''Sv. Pētera un Svētās un Nedalāmās Trīsvienības katedrāles baznīca''' ({{val|en|Cathedral Church of St Peter and the Holy and Indivisible Trinity}}) ir 11. gadsimtā celta [[Anglijas Baznīca|anglikāņu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Anglija]]s rietumos, [[Glostera]]s pilsētā. 1541. gadā dibinātās [[Glosteršīras diecēze|Glosteršīras diecēzes]] galvenā baznīca. Katedrāles pirmsākumi meklējami 679. gadā, kad šeit tika uzcelta [[abatija]]s baznīca. 1085. gadā [[Viljams I Iekarotājs]] pie baznīcas esošajā [[kapitula māja|kapitula mājā]] pavēlēja radīt [[Pastārās tiesas dienas grāmata|Pastarās tiesas dienas grāmatu]] (''Domesday Book''). Pašreizējās baznīcas celtniecība tika uzsākta 1089. gadā. 1216. gada oktobrī baznīcā tika kronēts karalis [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]]. 1222. gadā tā cieta ugunsgrēkā. 14. gadsimtā tai piebūvēja Lielo un Mazo [[kluatrs|kluatru]]. 1327. gadā abatijas baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]. Līdz ar Anglijas klosteru sekularizāciju 1541. gadā abatijas baznīca kļuva par katedrāli. 18. un 19. gadsimtā Glosteras katedrālē veikta restaurācija. <gallery> Gloucester_Cathedral_High_Altar,_Gloucestershire,_UK_-_Diliff.jpg Gloucester_Cathedral_Vaulted_Ceiling.jpg Gloucester_Cathedral_Choir_2,_Gloucestershire,_UK_-_Diliff.jpg The_Cloisters_at_Gloucester_Cathedral.jpg Great_Cloister,_Gloucester_cathedral_(15864346494).jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Glosteršīra]] 7794fn4h8tomelkl0vnlrv37d8bipzn Peters Pellegrīni 0 568517 4458462 4299319 2026-04-24T15:56:06Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458462 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Peters Pellegrīni | vārds_orģ = ''Peter Pellegrini'' | attēls = Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg | att_izm = | apraksts = Peters Pellegrīni 2024. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|Slovākijas prezidents]] | term_sākums = {{dat|2024|6|15|N}} | term_beigas = | premjers = [[Roberts Fico]] | priekštecis = [[Zuzana Čaputova]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]] | term_sākums2 = {{dat|2018|3|22|N}} | term_beigas2 = {{dat|2020|03|21|N}} | prezidents2 = * [[Andrejs Kiska]] * [[Zuzana Čaputova]] | priekštecis2 = [[Robert Fico]] | pēctecis2 = [[Igors Matovičs]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1975|10|6}} | dzim_vieta = {{vieta|Čehoslovākija|Banska Bistrica|td=Slovākija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = * [[Hlas–SD]] (2020–pašlaik) * [[Smer–SD]] (2000–2020) | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = * [[Mateja Bela universitāte]] * [[Košices Tehniskā universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Peters Pellegrīni''' ({{val|sk|Peter Pellegrini}}; {{IPA|[ˈpeter ˈpeleɡriːni]}}; dzimis 1975. gada 6. oktobrī) ir [[Slovākija]]s politiķis, [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|valsts prezidents]]. Bijis [[Nacionālā padome (Slovākija)|Nacionālās padomes]] priekšsēdētājs, bet no 2018. gada līdz 2020. gadam bija [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]]. Pellegrīni no 2019. gada decembra līdz 2020. gada martam bija arī veselības ministrs, premjerministra vietnieks (2016—2018) un izglītības un zinātnes ministrs (2014), kā arī divus gadus bija Nacionālās padomes priekšsēdētājs (2014—2016). Iepriekš bija partijas ''[[Smer—SD]]'' biedrs. 2020. gada jūnijā pameta partiju un līdzdibinātāja un vadīja partiju ''[[Hlas–SD]]''. 2024. gada janvārī Pellegrīni paziņoja par savu kandidēšanu 2024. gada Slovākijas prezidenta vēlēšanās. 6. aprīlī viņš uzvarēja otrajā kārtā ar 53% balsu, un 15. jūnijā stājās prezidenta amatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/ap-robert-fico-slovakia-bratislava-zuzana-caputova-b2563189.html|title=Peter Pellegrini, a close ally of the populist prime minister, is sworn in as Slovakia's president|website=The Independent|access-date=2024-06-18|date=2024-06-15|language=en}}</ref> == Agrīnā dzīve un izglītība == Pellegrīni studējis [[Mateja Bela universitāte]]s Ekonomikas fakultātē un [[Košices Tehniskā universitāte|Košices Tehniskajā universitātē]], specializējoties banku darbībā, investīcijās un finansēs.<ref name="globsec">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.globsec.org/globsec2014/panellist/peter-pellegrini|title=Panellist {{!}} Peter Pellegrini|publisher=Globsec|access-date=11 January 2015|archive-date={{dat|2014|12|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141220000855/http://www.globsec.org/globsec2014/panellist/peter-pellegrini}}</ref> No 2002. līdz 2006. gadam viņš strādāja par ekonomistu un vēlāk par Privatizācijas un ekonomikas Nacionālās padomes locekļa Ļubomira Važnija padomnieku, ar ĽS-HZDS, SNS un Smer-SD partiju atbalstu.<ref name="globsec" /><ref name="ministry">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minedu.sk/novym-ministrom-skolstva-sa-stal-peter-pellegrini/|title=Novým ministrom školstva sa stal Peter Pellegrini|publisher=Slovak Ministry for Education, Science, Research and Sport|access-date=11 January 2015|date=3 July 2014}}</ref> == Iesaistīšanās politikā == === Agrīnās funkcijas === 2006. gada parlamenta vēlēšanās Pellegrīni tika ievēlēts [[Nacionālā padome (Slovākija)|Nacionālajā padomē]] no [[Smer-SD]]. Viņš tika atkārtoti ievēlēts 2010. un 2012. gada vēlēšanās.<ref name="globsec"/> No 2012. gada līdz 2014. gada 3. jūlijam Pellegrīni bija finanšu valsts sekretārs. Vēlāk viņš uz īsu brīdi kļuva par izglītības un zinātnes ministru.<ref name="ministry"/> === Pirmais Nacionālās padomes priekšsēdētāja mandāts === 2014. gada 25. novembrī Pellegrīni tika ievēlēts par Nacionālās padomes priekšsēdētāju, aizstājot [[Pavols Paška|Pavolu Pašku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.teraz.sk/slovensko/novy-predseda-parlamentu-peter-pellegrin/107812-clanok.html|title=Novým predsedom parlamentu sa stal Peter Pellegrini|publisher=Teraz|access-date=11 January 2015|date=January 1970|language=sk}}</ref> 2015. gadā viņš tika iecelts par Slovākijas digitālo čempionu ([[Eiropas Savienība]]s iecelts amats, lai veicinātu iekļaujošas digitālās sabiedrības priekšrocības).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ec.europa.eu/digital-agenda/en/digital-champion-slovakia|title=The Digital Champion of Slovakia|publisher=European Commission|access-date=11 January 2015}}</ref> === Slovākijas premjerministrs === [[Attēls:President_Trump_Welcomes_the_Prime_Minister_of_the_Slovak_Republic_to_the_White_House_(33889394078).jpg|left|thumb| Pellegrīni tikšanās ar ASV prezidentu [[Donalds Tramps|Donaldu Trampu]] [[Baltais nams|Baltajā namā]] 2019. gada 3. maijā]] [[Attēls:Mikhail_Mishustin_and_Peter_Pellegrini_(2020-02-26)_01.jpg|thumb| Pellegrīni tikšanās ar Krievijas premjerministru [[Mihails Mišustins|Mihailu Mišustinu]] Maskavā 2020. gada 26. februārī]] 2016. gadā premjerministra [[Roberts Fico|Roberta Fico]] vadībā Pellegrīni iecelts par premjerministra vietnieku investīciju jautājumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.xinhuanet.com/english/2016-03/24/c_135217449.htm|title=Robert Fico appointed for third time as Slovak PM|publisher=Xinhua|access-date=2 April 2016|date=24 March 2016}}</ref> Pellegrīni kļuva par valdības vadītāju pēc tam, kad viņa priekšgājējs 2018. gada 15. martā atkāpās no amata pēc žurnālista [[Jana Kučaka slepkavība]]s.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.usnews.com/news/world/articles/2018-03-22/slovak-president-appoints-peter-pellegrini-as-new-prime-minister|title=Reshuffled Slovak Cabinet Takes Office, Easing Crisis After Journalist's Murder|work=U.S. News|access-date=30 March 2018}}</ref> 2018. gada 21. martā valsts prezidents [[Andrejs Kiska]] apstiprināja Pellegrīni kabinetu;<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ft.com/content/2ce53eac-2d2d-11e8-9b4b-bc4b9f08f381|title=Slovak president approves new cabinet|work=Financial Times|access-date=30 March 2018}}</ref> Par Ministru kabineta apstiprināšanu nākamajā nedēļā nobalsoja 81 Nacionālās padomes deputāts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.thesundaily.my/news/2018/03/27/slovakia-mps-okay-cabinet-despite-calls-snap-polls|title=Slovakia MPs okay cabinet despite calls for snap polls|work=The Sun Daily|access-date=30 March 2018|archive-date={{dat|2021|03|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210324115110/https://www.thesundaily.my/archive/slovakia-mps-okay-cabinet-despite-calls-snap-polls-HUARCH535791}}</ref> Pēc iekšlietu ministra pienākumu pildīšanas 2018. gada aprīlī Pellegrīni uz laiku ieņēma finanšu ministra amatu, kad 2019. gadā [[Peters Kažimīrs]] kļuva par [[Slovākijas Nacionālā banka|Slovākijas Nacionālās bankas]] vadītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-slovakia-government-minister/slovak-pm-to-head-finance-ministry-temporarily-after-kazimir-leaves-idUSKCN1RG0XI|title=Slovak PM to head finance ministry temporarily after Kazimir leaves|last=Hovet|first=Jason|website=[[Reuters]]|access-date=6 August 2019|date=4 April 2019}}</ref> Vēlāk, 2019. gada decembrī, pēc Andreas Kalavskas atkāpšanās no amata viņš stājās veselības ministra amatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://domov.sme.sk/c/22285899/caputova-prijala-kalavskej-demisiu-ministerstvo-povedie-pellegrini.html|title=Čaputová prijala Kalavskej demisiu, ministerstvo povedie Pellegrini|last=Hajčáková|first=Daniela|website=[[Sme]]|access-date=18 December 2019|date=17 December 2019}}</ref> Pellegrīni vadītā partija 2020. gada parlamenta vēlēšanās zaudēja [[Igors Matovičs|Igora Matoviča]] vadītajai [[Populisms|populistiskajai]] pretkorupcijas partijai [[Obyčajní ľudia]] (Parastie cilvēki).<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-51693527|title=Anti-corruption party wins Slovakia election|work=[[BBC News]]|access-date=1 March 2020|date=1 March 2020}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2020/mar/01/slovakia-election-centre-right-olano-wins-poll-on-anti-graft-platform|title=Slovakia election: seismic shift as public anger ousts dominant Smer-SD party|work=[[The Guardian]]|access-date=1 March 2020|date=1 March 2020|issn=0261-3077}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.euronews.com/2020/03/01/slovakia-s-anti-corruption-opposition-party-wins-parliamentary-election|title=Slovakia's anti-corruption opposition party wins election|website=[[Euronews]]|access-date=1 March 2020|date=1 March 2020}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.politico.eu/article/smer-suffers-huge-defeat-in-slovakia-election-exit-polls/|title=Anti-corruption opposition wins Slovakia election|last=Mortkowitz|first=Siegfried|website=[[Politico Europe]]|access-date=1 March 2020|date=29 February 2020}}</ref> [[Covid-19 pandēmija]]s laikā, kad medicīnas preču krājumi sāka sarukt, valstis sāka konkurēt par piegādēm ārpus to jurisdikcijām, vai nu maksājot uzņēmumiem par maršruta maiņu vai konfiscējot citām valstīm paredzēto aprīkojumu. Pellegrīni paziņoja, ka rezervējis divus miljonus masku no Ukrainas, prasība bija samaksa skaidrā naudā. Taču parādījās vācu aģents, par maskām samaksāja vairāk un tās nopirka. Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] reaģēja uz situāciju, sakot, ka Eiropā nav valsts, kas nemeklētu medicīniskās maskas un respiratorus visā pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ukranews.com/en/news/690139-ukraine-was-ready-to-sell-slovakia-2-million-medical-face-masks-but-order-was-cut-off-prime|title=Ukraine Was Ready To Sell Slovakia 2 Million Medical Face Masks, But Order Was Cut Off – Prime Minister Of Slovakia Pellegrini|last=Zubkova|first=Dasha|website=Ukrainian News|access-date=13 April 2020|date=16 March 2020}}</ref> === Otrais Nacionālās padomes priekšsēdētāja mandāts === 2023. gada 25. oktobrī Pellegrīni ar 131 balsi tika atkārtoti ievēlēts par Nacionālās padomes priekšsēdētāju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://spravy.pravda.sk/domace/clanok/686149-ustanovujuca-schodza-nr-sr-poslanci-zlozia-sluby-volit-sa-bude-sef-parlamentu-podpredsedovia-aj-predsedovia-vyborov/|title=Pellegriniho zvolili za predsedu NR SR. O obštrukciu sa postaral Matovič, v rozprave mu tvrdo vynadal|work=[[Pravda (Slovakia)|Pravda]]|access-date=25 October 2023|date=25 October 2023|language=sk}}</ref> === Prezidenta kandidatūra === 2024. gada 19. janvārī pēc popularitātes atbalstītāju vidū<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dennikn.sk/3741337/pellegriniho-potencial-v-prezidentskych-volbach-sa-blizi-k-50-percentam-teraz-by-ho-korcok-v-druhom-kole-neporazil/|title=Podpora Pellegriniho rastie, aj keď neohlásil prezidentskú kandidatúru. Teraz by ho Korčok neporazil|last=Kerekes|first=Daniel|website=Denník N|access-date=7 April 2024|date=21 December 2023|language=sk}}</ref> un viņa partijas [[Smer–SD]], kā arī koalīcijas partneru [[Hlas–SD]] atbalsta Pellegrīni paziņoja par savu kandidatūru prezidenta amatam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://spravy.pravda.sk/prezidentske-volby-2024/clanok/696446-predsednictvo-hlasu-schvalilo-kandidaturu-pellegriniho-na-prezidenta/|title=Predsedníctvo Hlasu schválilo kandidatúru Pellegriniho na prezidenta|website=Pravda|access-date=7 April 2024|date=19 January 2024|language=sk}}</ref> 2024. gada 23. martā pirmajā kārtā viņš ieguva otro vietu ar 37,03%. Uzvarēja karjeras diplomāts [[Ivans Korčoks]] ar 42,52%, bet pensionētais jurists un tiesnesis [[Štefans Harabins]] ieguva trešo vietu ar 11,74%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aktuality.sk/udalost/prezidentske-volby-2024/1-kolo/|title=Výsledky prezidentských volieb 2024 - 1. kolo|website=[[Aktuality.sk]]|access-date=7 April 2024|language=sk}}</ref> Drīz pēc otrās vietas iegūšanas Pellegrīni saņēma atbalstu no koalīcijas partneriem SNS, kuru līderis [[Andrejs Danko]] izstājās no pirmās kārtas, kā arī no nesekmīgajiem kandidātiem [[Kristiāns Forro|Kristiāna Forro]] un Štefana Harabina.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hungarytoday.hu/slovakian-hungarian-alliance-to-support-peter-pellegrini-in-presidential-elections/|title=Slovakian Hungarian Alliance to Support Peter Pellegrini in Presidential Elections|website=Hungary Today|access-date=7 April 2024|date=28 March 2024|language=sk}}</ref> 2024. gada 6. aprīlī viņš otrajā kārtā uzvarēja ar 53,12%, pārspējot [[Ivans Korčoks|Ivanu Korčoku]] ar 46,88%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aktuality.sk/udalost/prezidentske-volby-2024/vysledky/|title=Voľby 2024 - Výsledky prezidentských volieb 2. kolo LIVE|website=Aktuality.sk|access-date=2024-04-07|language=sk}}</ref> Nākamajā dienā pēc vēlēšanām Pellegrīni apstiprināja, ka atkāpsies no [[Balss – Sociāldemokrātija|Hlas-SD]] vadītāja amata un atteiksies no dalības partijā, lai godinātu nerakstīto politisko tradīciju, saskaņā ar kuru prezidents ir bezpartijisks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.startitup.sk/peter-pellegrini-sa-vzda-clenstva-aj-predsednictva-v-hlase-chcem-dodrzat-nepisanu-tradiciu/|title=Peter Pellegrini sa vzdá členstva aj predsedníctva v Hlase: Chcem dodržať nepísanú tradíciu|last=Massayová|first=Vanessa|website=Start It Up|access-date=7 April 2024|date=7 April 2024|language=sk}}</ref> == Personīgā dzīve == Pellegrīni ir [[Itāļi|itāļu]] senči.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://spectator.sme.sk/c/20121640/deputy-prime-minister-for-investments-peter-pellegrini-smer.html|title=Deputy prime minister for investments: Peter Pellegrini (Smer)|publisher=Petit Press a.s.|website=[[The Slovak Spectator]]|access-date=15 March 2018|date=22 March 2016}}</ref> Viņa vecvectēvs Leopoldo Pellegrīni ieradās [[Austroungārija|Austroungārijā]], lai piedalītos dzelzceļa būvniecībā starp [[Levice|Levici]] un [[Zvolena|Zvolenu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://domov.sme.sk/c/23298001/prvy-pellegrini-prisiel-pred-130-rokmi-syn-bol-v-ruskom-zajati-majetok-im-znarodnili.html|title=Prvý Pellegrini prišiel pred 130 rokmi. Syn bol v ruskom zajatí. Majetok im znárodnili|last=Burčík|first=Matúš|publisher=Petit Press a.s.|website=Sme|access-date=1 April 2024|language=sk}}</ref> 2019. gadā Pellegrīni sevi raksturoja kā nepraktizējošu [[Romas Katoļu baznīca|katoli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.postoj.sk/149010/pellegrini-zahlasoval-za-obdobu-registrovanych-partnerstiev-zaborsku-oznacil-za-protipotratovu-dzihadistku|title=Zahlasoval za obdobu registrovaných partnerstiev, Záborskú označil za protipotratovú džihádistku|last=Kekelák|first=Lukáš|publisher=POSTOJ MEDIA, s.r.o.|website=Denník Postoj|access-date=24 March 2024|date=14 March 2024|language=sk}}</ref> Pellegrīni ir [[vecpuisis]].<ref name="France 24 2018">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.france24.com/en/20180315-pellegrini-slovakias-heartthrob-politician-be-new-pm|title=Pellegrini: Slovakia's heartthrob politician to be new PM|website=France 24|access-date=2024-04-07|date=2018-03-15}}</ref><ref name="Danko Sexuality">{{Tīmekļa atsauce|url=https://spectator.sme.sk/c/23264575/danko-seeks-to-make-pellegrinis-sexuality-a-topic-ahead-of-presidential-race.html|title=Danko seeks to make Pellegrini’s sexuality a topic ahead of presidential race|last=Dlhopolec|first=Peter|publisher=Petit Press a.s.|website=The Slovak Spectator|access-date=2024-04-07|date=2024-01-05}}</ref> 2020. gada intervijā [[Tabloīdu žurnālistika|tabloīdam]] žurnālam ''Plus 7 dní'' Pellegrīni tika jautāts, vai viņš ir [[gejs]], un viņš to noliedza. Šis incidents noveda pie žurnāla redaktora atkāpšanās, kurš apgalvoja, ka Pellegrīni ir mēģinājis apturēt šī jautājuma publicēšanu.<ref name="Sexuality">{{Tīmekļa atsauce|url=https://spectator.sme.sk/c/22330088/a-chief-editor-quits-over-pellegrinis-intervention-in-a-to-be-published-interview.html|title=A chief editor quits over Pellegrini’s intervention in a to-be-published interview|publisher=Petit Press a.s.|website=The Slovak Spectator|access-date=2024-04-07|date=2020-02-19}}</ref><ref name="Hron 2020 p519">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.idnes.cz/zpravy/zahranicni/slovensko-pellegrini-smer-sd-sexualni-orientace-rezignace-plus-7-dni-selestiakova-skandal-denik-n-sm.A200219_183226_zahranicni_jhr|title=Pellegrini měl zcenzurovat rozhovor. Nelíbila se mu otázka, zda je gay|last=Hron|first=Jan|publisher=[[Mafra (company)|Mafra]]|website=[[iDNES.cz]]|access-date=2024-04-07|date=2020-02-19|language=cs}}</ref> Pellegrīni pieder suns Gerijs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cas.sk/clanok/2859339/pellegrini-ukazal-geryho-a-prezradil-co-doteraz-vedeli-len-jeho-najblizsi-toto-je-moj-milacik/|title=Pellegrini ukázal Geryho a prezradil, čo doteraz vedeli len jeho najbližší: Toto je môj miláčik!|publisher=FPD Media, a.s.|website=Nový čas|access-date=2024-04-07|date=2023-10-24|language=sk}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Zuzana Čaputova]] | virsraksts = [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|Slovākijas prezidents]]| periods = 2024 - pašlaik | pēc = nav }} {{kastes beigas}} {{ES valstu vadītāji}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pellegrīni, Peters}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Slovākijas premjerministri]] [[Kategorija:Slovākijas politiķi]] [[Kategorija:Slovākijas prezidenti]] [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] ollc48u1s87cezy90b1x4poxfjho5d9 Ročestera (Anglija) 0 569510 4458659 4303957 2026-04-25T04:07:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458659 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ročestera | official_name = ''Rochester'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = 2006SweepsCath1crop.jpg | image2 = Panorama of Rochester Castle - panoramio.jpg | image3 = Rochester Dickens Festival 2013 157.jpg | image4 = | image5 = | image6 = }} | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_seal = | image_shield = {{#property:P94}} | shield_link = | flag_link = | shield_size = | image_map1 = | map_caption1 = | pushpin_map = Anglija#Kenta#Apvienotā Karaliste | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{nobr|{{GBR}}}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{ENG}} | subdivision_type2 = Reģions | subdivision_name2 = [[Dienvidaustrumanglija]] | subdivision_type3 = Grāfiste | subdivision_name3 = [[Kenta]] | subdivision_type4 = Unitārā pašvaldība | subdivision_name4 = {{nobr|[[Medveja (unitārā pašvaldība)|Medveja]]}} | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = | established_title1 = Boro statuss | established_date1 = | government_type = | leader_title = | leader_name = | total_type = pilsēta | area_magnitude = | area_total_km2 = 15 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011 | population_footnotes = | population_total = 62982 | population_urban = | population_metro = 254000 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | timezone_DST = [[BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 51 | latm = 23 | lats = 17 | latNS = N | longd = 0 | longm = 30 | longs = 18 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = ME1, ME2 | elevation_m = 35 | website = | footnotes = }} '''Ročestera''' ({{val|en|Rochester}}; {{izrunā|ˈrɒtʃɪstər}}) ir pilsēta (''town'') [[Anglija|Anglijā]], [[Kenta]]s grāfistē, [[Medveja (unitārā pašvaldība)|Medvejas]] unitārās pašvaldības senākā pilsēta. Atrodas grāfistes ziemeļos [[Medveja]]s upes krastos {{nobr|14 km}} no grāfistes centra [[Meidstona]]s un {{nobr|50 km}} no valsts galvaspilsētas [[Londona]]s centra. Kopā ar [[Četema]]s, [[Džilingema]]s un [[Reinema]]s pilsētām veido Medvejtaunsas aglomerāciju ar ceturtdaļmiljonu iedzīvotājiem. 604. gadā dibinātā Ročesteras diocēze ir otra vecākā Anglijā; tās centrs ir [[Ročesteras katedrāle]] un tā ir dibinājusi Karaļa skolu (''The King's School''), kas ir atzīta par pasaulē otro vai trešo senāko nepārtraukti funkcionējušo skolu.<ref>[https://kings-rochester.co.uk/about-ksr/history-of-ksr/ History of KSR]</ref><ref>[https://www.oldest.org/culture/schools/ Oldest.org 10 Oldest Schools in the World]</ref> == Nosaukums == Ročestera zināma no mūsu ēras 1. gadsimta kā [[Romas Impērija]]s apmetne ''Durobrivae'' — nosaukums tiek skaidrots kā ‘cietoksnis pie tilta’, bet tā ierīkota [[ķelti|ķeltu]] cilts kantiju nocietinājuma (''oppidum'') vietā. 730. gadā pilsēta minēta kā ''Durobrivis'', ko izrunājuši arī kā ''Robrivis''. Ap to pašu lauku [[Beda Cienījamais]], pierakstot nosaukumu, to pārprata un pierakstīja kā ''Hrofes cæster'' — ‘Hrofa cietoksnis’. No šīs nosaukuma formas vēlāk attīstījās ''Hrofæscæstre'' (730), ''Hrofescester'' (811), ''Rovescester'' (1086) un kopš 1610. gada — ''Rochester''. == Vēsture == Apvidus bijis apdzīvots kopš agrīnā [[Neolīts|neolīta]], par ko liecina vairāki [[Megalīts|megalīti]]. Ķeltu laikā Ročesteras vietā atradās viena no kantiju nocietinātajām apmetnēm — rietumu administratīvais centrs valstij, kas romiešu avotos dēvēta par ''Cantium'' un no kuras cēlies Kentas nosaukums. Romieši Kentu iekaroja mūsu ēras 1. gadsimtā un pie Medvejas bijušā kantiju nocietinājuma vietā nodibināja savu apmetni ''Durobrivae''. Romiešu tipiskais pilsētas ielu tīkls izsekojams mūsdienu vecpilsētā. Tāpat romieši uzbūvēja tiltu pār Medveju un piestātni upes krastā. 407. gadā romieši pameta Britāniju un pilsēta nonāca [[anglosakši|sakšu]] valdījumā. 449. gadā Kentu iekaroja [[Jitlande|jiti]] un ap 455. gadu nodibināja jitu un sakšu Kentas karalisti. Ročestera kļuva par vienu no tās centriem un ap 7. gadsimtu uzplauka kā osta un tirdzniecības centrs. 597. gadā [[Augustīns no Kenterberijas]] nodibināja [[Kenterberija]]s bīskapiju un 604. gadā norīkoja Justu uz Ročesteru, kur tas nodibināja [[Ročesteras katedrāle|katedrāli]] un kļuva par Ročesteras bīskapu. Katedrāle uzbūvēta no jauna 11. gadsimtā un pārbūvēta tagadējā viedolā 14. gadsimtā. No 9. gadsimta Kenta ievērojami cieta no vikingu uzbrukumiem. Ročestera, tāpat kā citas piekrastes pilsētas, tika vairākkārt nopostīta un izlaupīta, līdz nonāca [[Alfrēds Lielais|Alfrēda Lielā]] valdījumā. 10. gadsimtā Ročesterai bija tiesības kalt savas monētas. Pēc normaņu iekarojuma par Kentas grāfu tika iecelts [[Viljams I Iekarotājs|Viljama I]] pusbrālis Odo. Ročesterā jaunā bīskapa Gundulfa vadībā tika nodibināts nabagu un [[lepra]]s slimnieku hospitālis un sākta jaunas katedrāles būvniecība, kas tika pabeigta 1130. gadā. 1067. gadā Odo Ročesterā uzbūvēja pirmo cietoksni, kas tika iekarota viņa paša sarīkotās sacelšanās rezultātā 1088. gadā. 1127. gadā [[Henrijs I Izglītotais|Henrijs I]] Ročesteras katedrāli un faktiski visu pilsētu uzdāvināja Kenterberijas arhibīskapam. 1461. gadā [[Eduards IV Jorks|Edvards IV]] piešķīra Ročesterai lielpilsētas (''city'') hartiju. No 1504. līdz 1535. gadam Ročesteras bīskaps bija Džons Fišers. [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]] viņu iecēla par kardinālu un vēlāk sodīja ar nāvi, jo tas atteicās sankcionēt viņa šķiršanos no [[Aragonas Katrīna]]s. Džons Fišers 1935. gadā tika kanonizēts par Romas katoļu svēto. Neilgi pēc tam, no 1547. līdz 1550. gadam, bīskaps bija Nikolass Ridlijs. Karaliene [[Marija Tjudora|Marija]] viņu sodīja ar nāvi ticības dēļ, Ridlijam kļūstot par [[reformācija]]s mocekli. [[Trīs karaļvalstu karš|Trīs karaļvalstu kara]] periodā Otrā Anglijas pilsoņu kara sākumā 1648. gadā Ročestera bija rojālistu sacelšanās centrs. [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā 19. gadsimta sākumā ap Ročesteru un tās strauji augošajām piepilsētām [[Čestera (Kenta)|Česteru]] un [[Džilingema|Džilingemu]] tika uzbūvēta nocietinājumu līnija. Pirmā pasaules kara laikā Ročesteras aviobūves uzņēmums ''Short Brothers'' ražoja pasaulē pirmās torpēdnesēju lidmašīnas. Starpkaru periodā uzņēmums būvēja [[lidlaiva]]s, bet Otrā pasaules kara laikā — pirmo četrmotoru bumbvedēju ''Stirling''. == Pilsētas statuss == Ročestera tika atzīta par lielpilsētu (''city'') no 1211. gada līdz 1998. gadam. Ročesteras pilsētas senais statuss bija unikāls, jo tai nebija oficiālas padomes vai hartas pilnvarnieku, ne arī mēra; tā vietā bija Medvejas upes admirāļa birojs, kura pārstāvis darbojās kā ''de facto'' pilsētas civilais vadītājs. Kopš normaņu laikiem Ročestera vienmēr pārvaldīja zemi [[Medveja]]s otrā krastā Strūdā. Pirms 1835. gada tā bija aptuveni 100 jardu plata josla, kas 1835. gada Likumā par municipālajo korporāciju robežas tika paplašināta, iekļaujot vairāk Strūdas un Frindsberijas, kā arī daļu no Četemas. Mūsdienās Strūdā dzīvo lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju. 1974. gada 1. aprīlī Ročesteras pilsētas padome saskaņā ar 1972. gada Vietējo pašvaldību likumu tika likvidēta, un teritorija tika apvienota ar Medvejas distriktu, Četemas boro un lielāko daļu Strūdas lauku distrikta, ieskaitot Hu pussalu, izveidojot jaunu vietējo pašvaldību — Medvejas boro. Medvejas boro padome iesniedza pieteikumu Ročesteras lielpilsētas statusa pārmantošanai, taču tas tika noraidīts. Iekšlietu ministrija paziņoja, ka lielpilsētas statusu var attiecināt uz visu distriktu, ja tā nosaukumā iekļauj Ročesteras vārdu, tāpēc 1979. gadā Medvejas distrikta padome pārdēvēja distriktu par Ročesteras pie Medvejas distriktu, un 1982. gadā Ročesteras lielpilsētas statuss ar valdības patentu tika nodots visam distriktam. 1998. gada 1. aprīlī tika apvienoti Ročesteras pie Medvejas un Džilingemas distrikti, un tie kļuva par jauno Medvejas unitāro pašvaldību. Vides, transporta un reģionu departaments informēja pilsētas padomi, ka, tā kā saskaņā ar 1982. gada patentu lielpilsētas statuss oficiāli bija piešķirts Ročesteras pie Medvejas distriktam, jaunajai padomei jāieceļ pilnvarotie, lai saglabātu lielpilsētas statusu Medvejas unitārajai pašvaldībai. Tomēr pilnvarnieki netika iecelti, un tāpēc pilsētas statuss tika zaudēts, kad Ročestera pie Medvejas tika likvidēts kā pašvaldības distrikts. Jaunā Medvejas padome to uzzināja tikai tad, kad 2002. gadā tika paziņots, ka Ročestera nav Lorda kanclera biroja lielpilsētu sarakstā. 2010. gadā Medvejas padome sāka atsaukties uz «Medvejas lielpilsētu» (''City of Medway'') reklāmas materiālos, taču Reklāmas standartu iestāde tai aizrādīja un uzdeva turpmāk to nedarīt. Pēc tam Medvejas padome ir pieprasījusi lielpilsētas statusu Medvejai kopumā, nevis tikai Ročesterai. Medveja neveiksmīgi iesniedza pieteikumu lielpilsētas statusam 2000. un 2002. gadā, kā arī 2012. gadā karalienes dimanta jubilejas gadā. == Kultūra == Pilsēta cieši saistīta ar šeit dzīvojušā [[Čārlzs Dikenss|Čārlza Dikensa]] daiļradi — vairāku viņa romānu darbība norisinās Ročesterā un tās apkārtnē. Ik gadu decembrī pilsētā norisinās rakstniekam veltīts festivāls.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rochesterdickensfestival.org.uk/index.htm |title=Rochester Dickens festival |access-date={{dat|2024|04|21||bez}} |archive-date={{dat|2024|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240421192343/https://www.rochesterdickensfestival.org.uk/index.htm }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas pilsētas]] [[Kategorija:Kenta]] mrpg9o37yngop8k0rxy4i6ppbnv6xcs Renijs Hārlins 0 570330 4458597 4184644 2026-04-25T00:54:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458597 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Renijs Hārlins | vārds_orig = ''Renny Harlin'' | attēls = Renny Harlin by Gage Skidmore.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Renijs Hārlins 2024. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1959|3|15}} | dz. vieta = {{Vieta|Somija|Rīhimeki}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = režisors, scenārists, producents | darbības gadi = 1980—pašlaik | dzīvesbiedrs = | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | BFTMAbalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Renijs Hārlins''' ({{Val|fi|Renny Harlin}}; dzimis {{Dat|1959|3|15}} kā '''Renijs Lauri Maurics Harjola''' (''Renny Lauri Mauritz Harjola'')) ir [[Somi|somu]] [[kinorežisors]], [[scenārists]] un [[kinoproducents|producents]]. Zināms ar tādām filmām kā ''[[A Nightmare on Elm Street 4: The Dream Master]]'' (1988), ''[[The Adventures of Ford Fairlane]]'' (1990), "[[Cietais rieksts 2]]" (1990), "[[Klinšu kāpējs (filma)|Klinšu kāpējs]]" (1993), "[[Ilgais atvadu skūpsts]]" (''The Long Kiss Goodnight'', 1996) un "[[Dzelme pekles dziļumā]]" (''Deep Blue Sea'', 1999). Hārlins ir viens no starptautiski visveiksmīgākajiem somu kinorežisoriem. Viņa filmas kopumā nopelnījušas vairāk nekā 1,2 miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.the-numbers.com/person/61740401-Renny-Harlin|title=Renny Harlin - Box Office|website=The Numbers|access-date=2024-05-03}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! width="33" |Gads !Nosaukums ! width="65" |Režisors ! width="65" |Producents !Scenārists |- |1986 | style="text-align:left" |''[[Jäätävä polte]]'' |{{jā}} | |{{jā}} |- |1987 | style="text-align:left" |''[[Prison]]'' |{{jā}} | |{{jā}} |- |1988 | style="text-align:left" |''[[A Nightmare on Elm Street 4: The Dream Master]]'' |{{jā}} | | |- | rowspan="2" |1990 | style="text-align:left" |''[[The Adventures of Ford Fairlane]]'' |{{jā}} | | |- | style="text-align:left" |"[[Cietais rieksts 2]]" (''Die Hard 2'') |{{jā}} | | |- |1991 | style="text-align:left" |''[[Rambling Rose]]'' | |{{jā}} | |- |1993 | style="text-align:left" |"[[Klinšu kāpējs (filma)|Klinšu kāpējs]]" (''Cliffhanger'') |{{jā}} | | |- |1994 | style="text-align:left" |''[[Speechless]]'' | |{{jā}} | |- |1995 | style="text-align:left" |"[[Slepkavnieku sala]]" (''Cutthroat Island'') |{{jā}} |{{jā}} | |- |1996 | style="text-align:left" |"[[Ilgais atvadu skūpsts]]" (''The Long Kiss Goodnight'') |{{jā}} |{{jā}} | |- | rowspan="2" |1999 | style="text-align:left" |"[[Sprādziens no pagātnes]]" (''Blast from the Past'') | |{{jā}} | |- | style="text-align:left" |"[[Dzelme pekles dziļumā]]" (''Deep Blue Sea'') |{{jā}} | | |- |2001 | style="text-align:left" |"[[Sacīkšu braucējs]]" (''Driven'') |{{jā}} |{{jā}} | |- | rowspan="2" |2004 | style="text-align:left" |"[[Prāta mednieki]]" (''Mindhunters'') |{{jā}} | | |- | style="text-align:left" |''[[Exorcist: The Beginning]]'' |{{jā}} | | |- |2006 | style="text-align:left" |"[[Slepenais līgums]]" (''The Covenant'') |{{jā}} | | |- |2007 | style="text-align:left" |"[[Tīrītājs]]" (''Cleaner'') |{{jā}} | | |- |2009 | style="text-align:left" |"[[12 raundi]]" (''12 Rounds'') |{{jā}} | | |- |2011 | style="text-align:left" |''[[5 Days of War]]'' |{{jā}} |{{jā}} | |- |2013 | style="text-align:left" |"[[Djatlova pārejas noslēpums]]" (''Devil's Pass'') |{{jā}} |{{jā}} | |- |2014 | style="text-align:left" |"[[Hērakls: Leģendas sākums]]" (''The Legend of Hercules'') |{{jā}} |{{jā}} |{{jā}} |- |2016 | style="text-align:left" |''[[Skiptrace]]'' |{{jā}} | | |- |2018 | style="text-align:left" |''[[Legend of the Ancient Sword]]'' |{{jā}} | | |- |2019 | style="text-align:left" |''[[Bodies at Rest]]'' |{{jā}} | | |- | rowspan="2" |2021 | style="text-align:left" |''[[The Misfits (2021. gada filma)|The Misfits]]'' |{{jā}} | | |- | style="text-align:left" |''[[Reunion 3: Singles Cruise]]'' |{{jā}} | |{{jā}} |- | rowspan="4" |2024 | style="text-align:left" |''[[The Bricklayer]]'' |{{jā}} | | |- | style="text-align:left" |''[[The Strangers: Chapter 1]]'' |{{jā}} | | |- | style="text-align:left" |''[[The Strangers: Chapter 2]]'' |{{jā}} | | |- | style="text-align:left" |''[[The Strangers: Chapter 3]]'' |{{jā}} | | |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Režisors-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hārlins, Renijs}} [[Kategorija:1959. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Somu kinorežisori]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:ASV scenāristi]] [[Kategorija:ASV kinoproducenti]] [[Kategorija:Kantahemē dzimušie]] 8zzz803v26gbnwpqv5ltqeqat32jsns Pļusu ciema padome 0 574483 4458576 4447305 2026-04-24T22:04:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458576 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Pļusu ciema padome | official_name = ''Плюскі сельсавет, Плюсский сельсовет'' | settlement_type = [[Baltkrievijas administratīvais iedalījums|ciema padome]] | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{BLR}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Vitebskas apgabals]] | subdivision_type2 = Rajons | subdivision_name2 = [[Braslavas rajons]] | population_total = 961 | population_as_of = 2019 | seat_type = Administratīvais centrs | seat = [[Pļusi]] | timezone = [[Maskavas laiks|MSK]] | utc_offset = +3 | area_code = <small>(+375)</small> 2153 }} '''Pļusu ciema padome''' ir viena no [[Baltkrievija]]s [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]] [[Braslavas rajons|Braslavas rajona]] administratīvā iedalījuma vienībām, kas robežojas ar sava rajona [[Drujas ciema padome|Drujas]], [[Mjažanu ciema padome|Mjažanu]] un [[Slabodkas ciema padome (Braslavas rajons)|Slabodkas ciema padomi]], kā arī [[Latvija]]s [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] [[Salienas pagasts|Salienas]] un [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Kaplavas pagasts|Kaplavas pagastu]]. == Vēsture == {{dat|1940|10|12|L|bez}} izveidoja [[Braslavas rajons|Braslavas rajona]] Pļusu ciema padomi. {{dat|1954|7|16|L|bez}} tai pievienoja likvidēto [[Sprindi|Sprindu]] ciema padomi un {{dat|1959|3|27|L|bez}} arī [[Baruni|Barunu]] un [[Bistramavci|Bistramavcu]] ciema padomi.<ref>Указ Президиума Верховного Совета Белорусской ССР от 16 июля 1954 г. Об объединении сельских советов Молодечненской области // Сборник законов Белорусской ССР и указов Президиума Верховного Совета Белорусской ССР: 1938—1955 гг. — Мн.: Изд. Президиума Верхов. Совета БССР, 1956. — 347 с.</ref><ref>Рашэнне выканкома Маладзечанскага абласнога Савета дэпутатаў працоўных ад 27 сакавіка 1959 г. // Збор законаў, указаў Прэзідыума Вярхоўнага Савета Беларускай ССР, пастаноў і распараджэнняў Савета Міністраў Беларускай ССР. — 1959, № 4.</ref> 2009. gada tautskaite Pavjaces ciema padomē uzrādīja {{sk|1287}} iedzīvotājus,<ref>[http://pop-stat.mashke.org/belarus-census-2009/viciebskaja.htm Колькасць насельніцтва населеных пунктаў Віцебскай вобласці Беларусі паводле перапісу 2009 года]</ref> no tiem 67,9% — [[baltkrievi]], 16,3% — [[krievi]], 12,7% — [[poļi]], 1,1% — [[latvieši]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pop-stat.mashke.org/belarus-ethnic-comm2009.htm |title=Этнічны склад насельніцтва сельсаветаў Беларусі паводле перапісу 2009 года |access-date={{dat|2024|06|27||bez}} |archive-date={{dat|2016|01|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160114095101/http://pop-stat.mashke.org/belarus-ethnic-comm2009.htm }}</ref> 2019. gada tautskaite Pļusu ciema padomē uzrādīja 961 iedzīvotāju.<ref>[http://pop-stat.mashke.org/belarus-census-2019/viciebskaja.htm Насельніцтва населеных пунктаў Віцебскай вобласці Беларусі паводле перапісу 2019 года]</ref> == Apdzīvotās vietas == {{columns |width=200px |col1= * [[Ababje]] * [[Adamiški (Pļusu ciema padome)|Adamiški]] * [[Aļohni]] * [[Antoņenki (Pļusu ciema padome)|Antoņenki]] * [[Apanasiški 1]] * [[Apanasiški 2]] * [[Babaški]] * [[Bistramavci]] * [[Boļšoje Ababje]] * [[Baruni (Pļusu ciema padome)|Baruni]] * [[Bulaviški]] |col2= * [[Čerņiški (Pļusu ciema padome)|Čerņiški]] * [[Čiževņiki]] * [[Daņki (Pļusu ciema padome)|Daņki]] * [[Dubina (Pļusu ciema padome)|Dubina]] * [[Dudaļi]] * [[Dundzeri]] * [[Ilali]] * [[Jačmeņiški (Pļusu ciema padome)|Jačmeņiški]] * [[Jakubjanci]] * [[Jeļenci]] * [[Jurani]] |col3= * [[Kaboši]] * [[Kamenka (Pļusu ciema padome)|Kamenka]] * [[Keziki]] * [[Kirkolle]] * [[Kaloņiški]] * [[Karaņiki]] * [[Kačerhi (Pļusu ciema padome)|Kačerhi]] * [[Krasnahorka (Pļusu ciema padome)|Krasnahorka]] * [[Krivaseļci (Pļusu ciema padome)|Krivaseļci]] * [[Lakina]] * [[Lapina (Pļusu ciema padome)|Lapina]] |col4= * [[Lukši (Baltkrievija)|Lukši]] * [[Ļavoški]] * [[Maraņiški]] * [[Marciniški]] * [[Macjuliški]] * [[Moscišča 1]] * [[Pirtaņi]] * '''[[Pļusi]]''' * [[Ražki (Pļusu ciema padome)|Ražki]] * [[Sprindi]] * [[Striņiški]] |col5= * [[Šaškiški]] * [[Šamjaļi]] * [[Štokavci]] * [[Švjadi (Pļusu ciema padome)|Švjadi]] * [[Trakeļi (Pļusu ciema padome)|Trakeļi]] * [[Tumašiški]] * [[Vjaļikaje Ababje]] * [[Volasa]] * [[Zaborje (Pļusu ciema padome)|Zaborje]] * [[Zakamenka (ciems)|Zakamenka]] * [[Zasnudze]] }} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Braslavas rajona ciema padomes]] [[Kategorija:Pļusu ciema padome]] cdqule36hml7eey5ho50ent0b09ag65 Porte de La Chapelle Arena 0 576551 4458500 4238853 2026-04-24T18:22:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458500 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta būves infokaste | name = ''Porte de La Chapelle Arena'' | nickname = ''Adidas Arena'' | former names = ''Paris Arena II'' | logo_image = | image = Paris Basketball SQBB match.jpg | image_size = 250px | caption = | address = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | coordinates = {{coord|48.89959|2.36075|type:landmark|display=title,inline}} | broke_ground = {{dat|2020}} | opened = {{dat|2024|2|11}} | renovated = | expanded = | closed = | demolished = | owner = | operator = | cost = {{€|125 miljoni}} | architect = | builder = | project_manager = | structural engineer = | services engineer = | general_contractor = | main_contractors = | capacity = {{ubl|{{sk|8000}} (sporta pasākumi)|{{sk|9000}} (koncerti)}} | tenants = ''[[Paris Basketball]]'' (2024–pašlaik) | website = {{oficiālā tīmekļa vietne|https://www.adidasarena.com}} | publictransit = }} '''''Porte de La Chapelle Arena''''' (pazīstama arī ar projekta nosaukumu '''''Paris Arena II''''' un komerciālo nosaukumu '''''Adidas Arena''''') ir daudzfunkcionāla un moduļu [[arēna]], kas atrodas [[Parīze|Parīzē]], Šapeles apkaimē ([[Parīzes 18. apgabals|18. apgabals]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportetsociete.org/2018/07/12/paris-2024-le-projet-darena-2-se-precise/|title=Paris 2024 : Le projet d’Aréna 2 se précise|first=Kevin|last=Bernardi|date=July 12, 2018|website=Sport & Société}}</ref> Arēnas ietilpība ir {{sk|8000}} sēdvietu sporta pasākumiem un {{sk|9000}} sēdvietu koncertiem un šoviem, kā arī divas sporta zāles, ko izmantos vietējie klubi un iedzīvotāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://grandparis.ccibusiness.fr/arena-2-paris-choisit-le-marche-global-de-performance|title=Arena 2 : Paris choisit le marché global de performance &#124; CCI Business Grand Paris|website=grandparis.ccibusiness.fr|access-date={{dat|2024|07|28||bez}}|archive-date={{dat|2023|01|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230125031143/https://grandparis.ccibusiness.fr/arena-2-paris-choisit-le-marche-global-de-performance}}</ref> Būvniecību uzsāka 2020. gada martā,<ref name="auto">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnews.fr/france/2020-03-10/le-chantier-de-la-future-arena-2-lance-porte-de-la-chapelle-934829|title=Le chantier de la future Arena 2 lancé Porte de la Chapelle|website=CNEWS}}</ref> un to bija paredzēts pabeigt līdz 2024. gada pavasarim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.francetvinfo.fr/les-jeux-olympiques/paris-2024/paris-2024-village-des-athletes-arena-centre-aquatique-a-j-500-du-lancement-ou-en-sont-les-chantiers-perennes-des-jeux_5684600.html|title=Paris 2024 : village des athlètes, Arena, centre aquatique... A J-500 du lancement, où en sont les chantiers pérennes des Jeux ?|date=March 14, 2023|website=Franceinfo|access-date=3 April 2023}}</ref> Atklāšana norisinājās {{dat|2024|2|11||bez}} ar [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Nacionālās basketbola līgas]] spēli starp ''[[Paris Basketball]]'' un ''[[Saint-Quentin Basket-Ball]]''. Sākotnēji tajā bija paredzēts uzņemt [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[cīņas sports|cīņas sportu]] un vīriešu [[basketbols|basketbola]] priekšsacīkšu turnīru.<ref name="auto"/> Tomēr arēnā notika [[Badmintons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|badmintona]] un [[Vingrošana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanas]] olimpiskie pasākumi, kam sekoja paraolimpiskais badmintons un [[Spēka trīscīņa|pauerliftings]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Olimpiskās norises vietas vingrošanā}} [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas]] [[Kategorija:Olimpiskās norises vietas vingrošanā]] [[Kategorija:Sporta būves Francijā]] 1lamwvihvn9gup5kluiyvcbhygp4mdw Sentolbansas katedrāle 0 584158 4458713 4176157 2026-04-25T04:18:54Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458713 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Sentolbansas katedrāle | infobox_width = | image = St_Albans_Cathedral_Exterior_from_west,_Herfordshire,_UK_-_Diliff.jpg | image_size = | caption = Sentolbansas katedrāle | map_type = Anglija#Hārtfordšīra#Lielbritānija | map_size = | map_label = Sentolbansas katedrāle | position = left | latd = 51.750556 | longd = -0.342222 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Hārtfordšīra|Sentolbansa}} | religious_affiliation = [[Anglijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = | architecture_style = [[normaņu arhitektūra]], [[romānika]], [[gotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1005. gads | year_completed = 1893. gads | length = 167,8 m | width = | width_nave = | height_max = 43,9 m | materials = }} <mapframe text="Sentolbansas katedrāle" width=260 height=260 zoom=17 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q334377" } </mapframe> '''Sentolbansas katedrāle''' ({{val|en|St Albans Cathedral}}) jeb '''Sv. Albana katedrāles un abatijas baznīca''' ({{val|en|Cathedral and Abbey Church of St Alban}}) ir [[Anglijas Baznīca|anglikāņu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Anglija]]s dienvidos, [[Hārtfordšīra]]s grāfistes [[Sentolbansa]]s pilsētā. 1877. gadā dibinātās [[Sentolbansas diecēze]]s galvenā baznīca. Katedrāle sākta celt 11. gadsimtā un bija Sentolbensas abatijas galvenā baznīca līdz klosteru likvidēšanai 16. gadsimtā. 1877. gadā kļuva par katedrāles baznīcu. Katedrāles 85 metrus garais joms ir garākais Anglijā. Katedrālē glabājas [[Svētais Albans|Sv. Albana]] relikvijas. Sv. Albans bija pirmais Anglijas kristiešu svētais moceklis, sodīts ar nāvi 3. vai 4. gadsimtā romiešu Verulamijā (mūsdienu Sentolbansā). <gallery> St_Albans_Wallingford_Screen_2,_Hertfordshire,_UK_-_Diliff.jpg St_Albans_Choir_2,_Hertfordshire,_UK_-_Diliff.jpg Cathedral_in_St_albans_PS099.png St_Albans_Cathedral_Shrine_of_St_Albans,_Hertfordshire,_UK_-_Diliff.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Hārtfordšīra]] q3f63m4cmet1304culhk3c01e3ocajv Viļņas Ignācija katoļu baznīca 0 584303 4458749 4216248 2026-04-25T04:34:56Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Lietuvā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458749 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Viļņas Ignācija katoļu baznīca | infobox_width = | image = Костёл_Св.Игнатия_-_panoramio.jpg | image_size = | caption = Viļņas Ignācija katoļu baznīca | map_type = Viļņa#Lietuva | map_size = | map_label = Viļņas Ignācija katoļu baznīca | position = left | latd = 54.6827 | latNS = N | longd = 25.2821 | longEW = E | location = {{vieta|Lietuva|Viļņa}} | religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = katedrāle | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = | website = | architecture_style = [[baroks]] | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = [[1647]]. gads (rekonstrukcija [[1925]]. gadā) | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Viļņas Ignācija katoļu baznīca" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q3581823" } </mapframe> '''Viļņas Sv. Ignācija baznīca''' ({{val|lt|Vilniaus šv. Ignoto bažnyčia}}) ir [[Romas katoļi|Romas katoļu]] [[dievnams]], kas atrodas [[Lietuva]]s galvaspilsētas [[Viļņa]]s vecpilsētā. Kalpo par [[Lietuvas Kara odinariāts|Lietuvas kara ordinariāta]] katedrāli, t.i. tā ir Lietuvas bruņoto spēku galvenā baznīca. Nacionālās nozīmes Lietuvas valsts kultūras piemineklis (unikālais kods — 27308). Baznīca celta kā [[jezuīts|jezuītu]] [[noviciāts|noviciāta]] baznīca no 1622. līdz 1647. gadam. 1737. gadā Viļņā izcēlās ugunsgrēks, kurā nodega arī baznīca. No 1748. līdz 1750. gadam baznīca tika atjaunota pēc [[Tomašs Žebrovskis|Tomaša Žebrovska]] projekta (no 1745. līdz 1746. gadam Žebrovskis bija [[Ilūkstes jezuītu kolēģija]]s pasniedzējs). Pēc jezuītu padzīšanas no Krievijas Impērijas, no 1774. līdz 1798. gadam baznīca kalpoja Viļņas teoloģijas semināra vajadzībām. 1798. gadā ēka tika nodota Krievijas Impērijas Preobraženskas pulka vajadzībām, kas šeit ierīkoja kazarmas. Pēc Pirmā pasaules kara baznīca tika rekonstruēta pēc [[Juliušs Kloss|Juliuša Klosa]] (''Juliusz Kłos'', 1881 — 1933) projekta un kļuva par Polijas armijas garnizona baznīcu. Pēc Otrā pasaules kara, 1955. gadā baznīcā ierīkoja kinostudijas noliktavu, no 1991. līdz 2004. gadam šeit atradās mākslas galerija, bet 2004. gadā dievnams tika atdots ticīgajiem. == Ārējās saites == * [https://kvr.kpd.lt/#/static-heritage-detail/A251DA33-FE7D-4D53-B854-4968583E8206 Ieraksts Lietuvas kultūras vērtību reģistrā] {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Lietuvas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Lietuvā]] [[Kategorija:Viļņa]] [[Kategorija:Katedrāles Lietuvā]] lan9t5l50z48udmiw7zc6jmtcqrehg2 Liverpūles katedrāle 0 584544 4458682 4182867 2026-04-25T04:12:46Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458682 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Liverpūles katedrāle | infobox_width = | image = LIVERPOOL_ANGLICAN_CATHEDRAL_SEP2012_(7916053494).jpg | image_size = | caption = Liverpūles katedrāle | map_type = Anglija#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | map_label = Liverpūles katedrāle | position = left | latd = 53.3975 | longd = -2.973056 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Mērzisaida|Liverpūle}} | religious_affiliation = [[Anglijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = [[Džailss Gilberts Skots]] | architecture_style = [[neogotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1904. gads | year_completed = 1978. gads | length = 188,67 | width = | width_nave = | height_max = 100,8 | materials = }} <mapframe text="Liverpūles katedrāle" width=260 height=260 zoom=17 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q1866506" } </mapframe> '''Liverpūles katedrāle''' ({{val|en|Liverpool Cathedral}}) jeb '''Kristus katedrāles baznīca Liverpūlē''' ({{val|en|Cathedral Church of Christ in Liverpool}}) ir [[Anglijas Baznīca|anglikāņu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Anglija]]s rietumos, [[Liverpūle]]s pilsētā. Tā ir 1880. gadā dibinātās [[Liverpūles diecēze]]s galvenā baznīca. Katedrāle ir lielākā reliģiskā būve Lielbritānijā. Katedrāle celta no 1904. līdz 1978. gadam pēc [[Džailss Gilberts Skots|Džailsa Gilberta Skota]] (''Giles Gilbert Scott'', 1880—1960) projekta. Katedrāle iesvētīta 1924. gadā. Džailss Gilberts Skots ir veidojis arī klasisko, sarkano angļu telefona būdiņas dizainu, tāpēc viena no tām atrodas katedrālē. Katedrāles Marijas kapelas (''Lady chapel'') vitrāžās attēlotas daudzas angļu vēsturē pazīstamas sievietes. <gallery> Liverpool_Anglican_Cathedral_-_Lady_Chapel.jpg Liverpool_Anglican_Cathedral_West_Window,_Liverpool,_UK_-_Diliff.jpg K6PhoneBox.jpg|telefona būdiņa katedrālē </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Liverpūle]] bbp115doqcktfid2fonr6v1hq9outn4 Pagājušās dzīves 0 585959 4458385 4194010 2026-04-24T12:27:09Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458385 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Pagājušās dzīves | oriģinālnos = ''Past Lives'' | attēls = Past-Lives-plakats.jpg | režisors = [[Selīna Songa]] | producents = * [[Deivids Hinohosa]] * [[Kristīne Vašona]] * [[Pamela Koflere]] | scenārijs = Selīna Songa | aktieri = * [[Grēta Li]] * [[Teo Jū]] * [[Džons Magaro]] | mūzika = * [[Kristofers Bērs]] * [[Denjels Rosens]] | studija = * ''[[CJ ENM]]'' * ''Killer Films'' * ''2AM'' | izplatītājs = ''[[A24]]'' | izdošana = {{filmas datums|2023|1|21|[[2023. gada Sandensas kinofestivāls|Sandensa]]|2023|6|2|ASV|2023|11|24|Latvija}} | ilgums = 106 minūtes<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=September 15, 2023|title=''Past Lives'' (12) |url=https://www.bbfc.co.uk/release/past-lives-q29sbgvjdglvbjpwwc0xmdezmze3|access-date=September 15, 2023 |website=[[Britu filmu klasifikācijas padome|BBFC]]}}</ref> | valsts = * {{USA}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Past Lives - Competition 2023 |url=https://www.berlinale.de/en/2023/programme/202313871.html |access-date=7 December 2023|website=[[Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Past Lives |url=https://www.siff.net/festival/past-lives |website=[[Seattle International Film Festival]] |access-date={{dat|2024|12|07||bez}} |archive-date={{dat|2023|12|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231216155620/https://www.siff.net/festival/past-lives }}</ref> * {{KOR}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]], [[korejiešu valoda|korejiešu]] | budžets = | ienākumi = {{ASV dolārs|42,5 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Past Lives (2023) |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt13238346/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2024|12|6||bez}}}}</ref> }} '''"Pagājušās dzīves"''' ({{val|en|Past Lives}}) ir [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV un [[Dienvidkoreja]]s [[Romantiskā filma|romantiska]] [[drāmas filma]], kuras scenārija autore un režisore ir [[Selīna Songa]], kam tā ir pilnmetrāžas režijas debija. Galvenās lomas atveido [[Grēta Lī]], [[Teo Jū]] un [[Džons Magaro]]. Sižets seko diviem bērnības draugiem 24 gadu garumā, kamēr viņi pārdomā savu attiecību būtību, kad viņi šķiras un dzīvo atšķirīgu dzīvi. Sižets ir daļēji [[autobiogrāfija|autobiogrāfisks]] un iedvesmots no patiesiem notikumiem Songas dzīvē.<ref name="PressNotes">{{Tīmekļa atsauce |title=Press Notes |url=https://cdn.sanity.io/files/xq1bjtf4/production/c2a1249106e176671c2b8563c1e23a41d45d1a37.pdf?dl=Press%20Notes.pdf |access-date=January 23, 2023 |publisher=[[A24]]}}</ref> Filmas "Pagājušās dzīves" pirmizrāde notika [[2023. gada Sandensas kinofestivāls|Sandensas kinofestivālā]] {{dat|2023|1|21||bez}}. ASV kinoteātros to demonstrēja no {{dat|2023|6|2|ģ|bez}}, bet Latvijā no 24. novembra. [[Nacionālā kinofilmu pārraudzīšanas padome]] un [[Amerikas Kinoinstitūts]] to nosauca par vienu no desmit labākajām 2023. gada filmām. Tā saņēma kritiķu uzslavas un vairākus apbalvojumus, tostarp piecas nominācijas [[81. Zelta globusa balva]]i un divas nominācijas [[96. Kinoakadēmijas balva]]i, starp kurām bija arī nominācija kategorijā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]". == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2023. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Dienvidkorejas filmas]] [[Kategorija:A24 filmas]] [[Kategorija:Neatkarīgās filmas]] [[Kategorija:ASV romantikas filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] owie2uh4t2rsjm9pi3xwkqjhfx20dyf Parādes iela (Daugavpils) 0 592328 4458414 4406626 2026-04-24T13:26:26Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458414 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Parādes iela|Parādes iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Parādes iela |attēls = Daugavpils, Parādes iela - panoramio (35).jpg |attēla paraksts = Ielas nobeigums (skats no Ģimnāzijas ielas) |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 14 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]], [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]] |ielas garums = 877 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = [[1. tramvaju maršruts (Daugavpils)|1.]], [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3.]], [[4. tramvaju maršruts (Daugavpils)|4.]], [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5.]] |mikroautobuss = |cits = }} '''Parādes iela''' ir vietējas nozīmes iela<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|2|18||bez}} |page=91 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> [[Daugavpils|Daugavpilī]], tās centrālajā daļā, [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanādes]] apkaimē. Ielas posms no [[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības]] līdz [[Cietokšņa iela (Daugavpils)|Cietokšņa ielai]] ir robeža ar [[Centrs (Daugavpils)|Centra]] apkaimi. Parādes iela sākas no [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas ielas]], ved galvenokārt ziemeļaustrumu virzienā un beidzas krustojumā ar Cietokšņa ielu. Parādes ielas kopējais garums ir 877 metri, visā garumā tā klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Parādes iela ir vienvirziena iela, satiksmes kustība atļauta tikai [[Daugavas iela (Daugavpils)|krastmalas]] virzienā. Posmā no Vienības līdz Cietokšņa ielai pa Parādes ielu kursē [[1. tramvaju maršruts (Daugavpils)|1.]], [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3.]], [[4. tramvaju maršruts (Daugavpils)|4.]] un [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5.]] maršrutu tramvaji. Parādes iela ir šīs ielas vienīgais nosaukums, kas radies pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un nekad nav mainījies. 1936. gada pilsētas plānos ielai vēl nav nosaukuma.<ref>{{grāmatas atsauce |author=V. Salnais, A. Maldrups |title=Pilsētu apraksti. 3. daļa. |date=1936 |publisher=Valsts statistiskās pārvaldes izdevums |location=Rīga |pages=230 |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:692771{{!}}article:DIVL2092{{!}}page:230 |accessdate={{dat|2025|2|16||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250315141225/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:692771{{!}}article:DIVL2092{{!}}page:230 }}</ref> == Ievērojami objekti == [[Attēls:Даугавпилсский университет - panoramio.jpg|274px|thumb|[[Daugavpils Universitāte|Universitātes]] ēka Parādes ielā 1]] {{Ārējie resursi|image1 = [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/7292/ Ielas skats 1950. gadu beigās] }} * Nr. 1 — [[Daugavpils Universitāte]] * Nr. 5 — bijusī Daugavpils pilsētas 18. pirmsskolas izglītības iestāde "Pasaciņa" (2024. gadā pievienota 24. pirmsskolas izglītības iestādei).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Par mums |url=https://www.rukitis24pii.lv/Par%20mums.html |publisher=Daugavpils pilsētas 24. pirmsskolas izglītības iestāde |accessdate={{dat|2025|2|18||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> * Nr. 7 — [[Daugavpils Saskaņas pamatskola]]. * Nr. 11 — Daugavpils Universitātes dienesta viesnīca (uzcelta 1957. gadā, pirmā daudzstāvu māja tagadējā Esplanādes apkaimē).<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Гесель Маймин |title=История одного микрорайона Даугавпилса: Эспланада-Майки-Черёмушки |url=https://gorod.4bb.ru/viewtopic.php?id=2758#p158182 |website=Forums "GoroD" |accessdate={{dat|2025|9|7||bez}} |language=ru }}</ref> * Ielas pārnumuru pusē atrodas [[Dubrovina parks]] un [[Vienības laukums (Daugavpils)|Vienības laukums]]. == Ielu savienojumi == Parādes iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas iela]] (T veida krustojums) * [[Rīgas iela (Daugavpils)|Rīgas iela]] (T veida krustojums) * [[Kandavas iela (Daugavpils)|Kandavas iela]] (T veida krustojums) * [[Muzeja iela (Daugavpils)|Muzeja iela]] (T veida krustojums) * [[Teātra iela (Daugavpils)|Teātra iela]] (T veida krustojums) * [[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības iela]] * [[Ģimnāzijas iela (Daugavpils)|Ģimnāzijas iela]] (T veida krustojums) * [[Cietokšņa iela (Daugavpils)|Cietokšņa iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu P}} [[Kategorija:Ielas Esplanādē (Daugavpils)]] [[Kategorija:Ielas Daugavpils centrā]] 33x8xu8xu7w69vru0xz2zdei5j0sx5o Sandra Šmate 0 592439 4458885 4229652 2026-04-25T10:11:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458885 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Sandra Šmate | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums =v | dz_dat_alt = | dz_gads = 1963 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 4 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|2012|8|13|1963|4|e}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{flag|Latvija}} | tautība = [[latvieši|latviete]] | nodarbošanās = [[diriģente]] | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Sandra Šmate''' (dzimusi {{dat|1963|4|4}}, mirusi {{dat|2012|8|13}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Sandra-Smate|title=Sandra Šmate|website=timenote.info|access-date=2025-02-22|language=lv}}</ref>) bija latviešu [[Diriģēšana|kordiriģente]], jauktā kora "[[Muklājs (koris)|Muklājs]]" dibinātāja<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pardaugava.riga.lv/lv/kolektivi/jauktais-koris-muklajs|title=Pārdaugavas kultūras apvienība|website=pardaugava.riga.lv|access-date=2025-02-22}}</ref> un ilggadēja mākslinieciskā vadītāja<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jelgavasannasbaznica.lv/9-novembri-plkst-1600-aicinam-uz-emocionali-piesatinatu-koncertu-dievs-tava-zeme-deg/|title=9.novembrī plkst.16:00 aicinām uz emocionāli piesātinātu koncertu “Dievs, Tava zeme deg!” {{!}} Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Jelgavas Svētās Annas draudze|last=|access-date=2025-02-22|date=2019-11-05|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}</ref>. [[Gido Kokars|Gido Kokara]] kordiriģēšanas audzēkne un viņa vadīto koru “[[Daile (koris)|Daile]]” un “[[Ave Sol (koris)|Ave Sol]]” [[Dziedātājs|dziedātāja]], dziedājusi arī kameransamblī "[[Marana]]". == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šmate, Sandra}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2012. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas diriģenti]] n5evncrff86aimhufjtvljvu0wxxomn Latviji 0 595341 4458619 4249455 2026-04-25T03:42:31Z Biafra 13794 4458619 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Latvius dekerti parietālais vairogs.jpeg | att_nosaukums = Latvija ''[[Latvius deckerty]]'' parietālais vairogs | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomata | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis | klase = Rhipidistia | klase_lv = Ripidistijas | kārta = Osteolepiformes | kārta_lv = Osteolepjveidīgās | dzimta = Osteolepididae | dzimta_lv = Osteolepidīdi | apakšdzimta = Glyptopominae |apakšdzimta_lv = Gliptopomīni | ģints = Latvius | ģints_lv = Latviji | binomial = Latvius Jarvik, 1948 | iedalījums = *''[[Latvius deckerty]]'' *''[[Latvius grewingki]]'' *''[[Latvius niger]]'' *''[[Latvius obrutus]]'' *''[[Latvius porosus]]'' | kategorijas = nē | sinonīmi = }} '''Latviji''' (''Latvius'') ir viena no [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] (''Osteolepiformes'') ģintīm. Ģinti 1948. gadā izveidoja zviedru paleontologs [[Ēriks Jarviks]]. Ģints tipiskā suga ir ''Osteolepis grewingki'' <small>(Gross, 1933)</small> jeb ''[[Latvius grewingki]]''. Ģints ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem. Šīs ģints aizvēsturiskie pārstāvji dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]]. == Apraksts == Latviji ir no 16 cm līdz 1 m garas [[zivis]]. [[Galvaskauss]] pakāpeniski paplašinās kaudālā virzienā. [[Žaunas|Žaunu apgabals]] ir vidēji liels. [[Parietālais vairogs]] ir nedaudz garāks par [[Postparietālais vairogs|postparietālo vairogu]]. [[Galvas vairogs]] ir krasi izliekts uz leju purna priekšējā daļā un mēreni izliekts asaru-žokļa iedobes apgabalā. [[Nāsis]] ir izvietotas salīdzinoši dorsālā stāvoklī, subnariālā stūra augšpusē, kurš, līdzīgi preorbitālajam stūrim, ir taisns. [[Pineālā atvere|Pineālajai atverei]] ir rombiska forma, un tā atrodas postorbitālo stūru līmeņa priekšpusē, vai arī anteromediāli attiecībā pret parietālo bedrīšu līnijas priekšējiem galiem, kuri var sniegties līdz vairoga aizmugurējai malai nedaudz sāniski no mediānās šuves. [[Acu orbīta|Orbītas]] ir lielas, izvietotas laterāli. [[Vaiga plātne]] ir salīdzinoši augsta. ''[[Squamosum]]'' un ''[[quadratojugale]]'' augstums var 1,5 un 1,7 reizes pārsniegt to garumu. Bez [[Sānu gulāres|sānu gulārēm]] ir arī [[mediānā gulāre]]. Postparietālā vairoga aizmugurējo malu sedz ''[[extrascapularia]]''. Bazikapsulārā avotiņa apgabals pārkaulojas. ''Bullae acustica'' ir vāji attīstīta. Tipiskā aizausu izauguma nav. Bridža iedobes ir lielas, satuvinātas un ventrāli plaši atvērtas. Pakauša ķīli veido sazarojums virs ''foramen magnum'' un konisks izaugums zem ''fossa supraoticum'', kuru caurauž kanāls. [[Notohorda]]s kanāls ir mēreni plats. [[Apakšžoklis|Apakšžokļa]] priekšējie [[zobi]] var būt palielināti. Sensorie kanāli ir iegremdēti trabekulārajā slānī un uz kaulu virsmas visbiežāk iziet divu poru rindu veidā. Rombiskās [[zvīņas]] un dermālie kauli ir klāti ar plānu [[Kosmīns|kosmīna]] slāni.<ref>Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов, МОСКВА, ГЕОС, 2004., 309. lpp.</ref> == Sistemātika == * ģints: '''''Latvius''''' <small>Jarvik, 1948</small> † :* suga: ''[[Latvius deckerty]]'' <small>Jessen, 1966</small> † :* suga: ''[[Latvius grewingki]]'' <small>(Gross, 1933)</small> † :* suga: ''[[Latvius niger]]'' <small>Jessen, 1973</small> † :* suga: ''[[Latvius obrutus]]'' <small>Vorobyeva, 1977</small> † :* suga: ''[[Latvius porosus]]'' <small>Greiner, 1977</small> † (†) — izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ripidistijas]] p135kesum1kno3w55zxhu6lecb9jjwx Ilzes muiža 0 595344 4458622 4330054 2026-04-25T03:50:15Z Biafra 13794 4458622 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Ilzes muiža | native_name = Ilsenberg | former_names = | alternate_names = | status = | image = Ilzenbergas manor 2018.jpg | image_alt = | image_size = 250px | caption = Ilzenbergas muižas kungu māja mūsdienās | altitude = | building_type = | architectural_style = Klasicisms | structural_system = | owner = Privātīpašums | current_tenants = | location = {{vieta|Lietuva|Rokišķu rajona pašvaldība|Ilzenberga}} | pushpin_map = | latd = 56| latm = 09| lats = 33| latNS = N | longd = 25| longm = 31| longs = 29| longEW = E | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = 19. gadsimta vidus | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = | height = | floor_count = | floor_area = | architect = | rooms = | parking = | url = | embedded = | references = }} '''Ilzes muiža''', arī '''Ilzenbergas muiža''' ({{val|de|Ilsenberg}}, {{val|lt|Ilzenbergo dvaras}}) bija [[muiža]] agrākā [[Ilzu pagasts|Ilzu pagasta]] teritorijā [[Ilzu ezers|Ilzu ezera]] dienvidu krastā. Pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma 1921. gadā Ilzu pagastu sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar Ilzes muižu pievienoja [[Lietuvas Republika]]i. Tagad Ilzes muižas kungu māja ar parku un bioloģisko saimniecību atrodas [[Rokišķu rajona pašvaldība]]s Ilzenbergas ciema teritorijā. == Vēsture == [[Livonijas ordeņa valsts]] pastāvēšanas beigās 1516. gadā [[Valters fon Pletenbergs]] muižu izlēņoja Berndtam Kersenbrokam (''Kerssenbrock''). [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s laikā muiža piederēja [[Korfi]]em (1642—1653; 1677—1687), [[Ostenzakeni]]em (1653—1677) un [[Orgīsi–Rūtenbergi|Orgīsiem—Rūtenbergi]]em (''Orgies gen. Rutenberg'', 1687—1863). 1863. gadā muižu nopirka dzelzceļa inženieris Francs Georgs Fukss, kurš uzcēla tagadējo muižas kungu māju. 1896. gadā to iegādājās [[Latgale]]s muižnieks inženieris Jevgēnijs Dimša (viņa brālis bija [[Rušonas pagasts|Rušonas muižas]] īpašnieks [[Henriks Dimša]]), pēc viņa nāves tajā saimniekoja viņa atraitne Līvija (''Livija Majoresku-Dimšienė'', 1863—1946).<ref>[https://www.geni.com/people/Eugenijus-Dim%C5%A1a/6000000024730516016 geni.com]</ref> 1920. gada augustā Ilzes muižu ieņēma Lietuvas armija, un pēc Latvijas-Lietuvas robežas līguma nosacījumiem 1921. gadā muižas zemi pievienoja Lietuvai. No 1948. gada kolhoza "Aušra", no 1958. gada padomju saimniecības "Onuški" centrs. 1966. gadā [[Panevēža]]s rūpnīca "Ekranas" muižas ēkās iekārtoja strādnieku atpūtas namu. 2003. gadā to privatizēja un atjaunoja lietuviešu uzņēmējam Vaidam Barakauskam piederošo UAB “Ilzenbergas muiža”.<ref>[https://www.bdaugava.lv/zinas/ovasar-jadodas-uz-rokiskiem-iepazit-tris-muizu-noslepumus Šovasar jādodas uz Rokišķiem iepazīt trīs muižu noslēpumus] «Brīvā Daugava» 2023. gada 28. jūnijā</ref> <gallery> Ilzenberg Manor (1934-1937).jpg|Muižas kungu māja (1934-1937) Ilzenberg Manor (inside).jpg|Iekštelpa (pirms 1937) Ilzenbergo Rumai 2012.jpg|Muižas kungu māja pirms atjaunošanas (2012) Ilzenbergo Azuolas 2010.jpg|Dižozols parkā (2010) Garajis 2018.jpg|[[Ilzu ezers|Ilzu ezera]] saliņa (2018) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Pilis Lietuvā]] be2ejt2sh7whle33hki3kvquhb1abe1 Nadja Russo 0 595439 4458652 4328489 2026-04-25T04:06:17Z Biafra 13794 preciz. 4458652 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Nadia Russo.jpg|thumb|Nadežda Russo]] '''Nadja Russo''' ({{val|ro|Nadia Russo}}, dzimusi '''Nadežda Bržozovska''' ({{val|ru|Надежда Евгеньевна Бржозовская}}); 1901—1988) bija [[Krievi|krievu]] izcelsmes pirmā [[Rumānija]]s sieviete-[[Lidotājs|pilote]]. Otrā pasaules kara laikā Russo pievienojās Rumānijas Kara aviācijai kā sieviešu eskadriļas ''Escadrila Albă'' dalībniece, kurā sievietes piloti veica medicīniskos un transporta lidojumus frontes zonās. Pēc kara tika represēta un izsūtīta uz piespiedu darbu, bet vēlāk atbrīvota. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1901. gada 17. jūnijā (2. jūnijā pēc vecā stila) [[Starica|Staricā]], [[Tveras guberņa|Tveras guberņā]], kavalērijas ģenerāļa Jevgēņija Bžozovska un Jelizavetas Ušakovas ģimenē. 1917. gadā pārcēlās uz [[Kišiņeva|Kišiņevu]], kur apprecējās ar zemes īpašnieku Aleksandru Russo, tomēr laulība nebija veiksmīga. 1930. gadu vidū pārcēlās uz [[Bukareste|Bukaresti]] un vēlāk absolvēja Sarkanā Krusta skolu. 1936. gadā pabeidza pilotu skolu ''Mircea Cantacuzino'' Bukarestē, kļūstot par pirmo sievieti Rumānijā, kas ieguvusi pilota licenci. 1937. gadā iegādājās vācu lidmašīnu ''Bücker Bü'' 131. 1938. gadā piedalījās lidojumā pa maršrutu [[Prāga]]—Bukareste—[[Belgrada]]—[[Bratislava]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija Rumānijas Gaisa spēku medicīniskās eskadriļas locekle un evakuēja vairāk nekā 100 ievainoto karavīru. No 1942. gada augusta līdz oktobrim jaunais pilots piedalījās Staļingradas kampaņā medicīnas eskadras sastāvā. Lidmašīnas lidoja no Kotelņikovas lidlauka 60 kilometru attālumā no [[Volgograda|Staļingradas]]. Īpaši skarbo apstākļu dēļ Nadja saslima un kādā brīdī nonāca slimnīcā. Pēc atgriešanās frontē viņa kopā ar visu eskadriļu pārcēlās uz Plodovitoe, kur lidlauku sistemātiski apšaudīja padomju karaspēks. Tā 3. oktobra naktī padomju lidmašīnas apšaudīja lidlauku no zemes, bet 6. oktobrī ienaidnieka bumbvedēji nometa divpadsmit bumbas. Trīs dienas vēlāk lidlauku apmeklēja ģenerālis Džinesku un lūdza lidotājus veikt pasta lidojumus uz Rostovu, Tacinskaju, Bukovskuju, Proletarskaju. Pēc [[Rumānijas Tautas Republika|komunistu]] varas nostiprināšanās Rumānijā 1951. gadā tika arestēta un notiesāta uz septiņiem gadiem ieslodzījumā, no kuriem sešus izcieta cietumā un vēl piecus gadus pavadīja izsūtījumā. Šajā laikā iepazinās ar savu nākamo vīru Georgi Bossi, ar kuru apprecējās 1961. gadā. Mirusi 1988. gada 22. janvārī Bukarestē. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rumānijas cilvēki]] nhghcsm62j2ltnnr6hpadz6qntg0p5s Protesti Kazahstānā (2022) 0 595445 4458692 4249666 2026-04-25T04:14:43Z Biafra 13794 4458692 wikitext text/x-wiki [[Attēls:2022 Kazakhstan protests — Aqtobe, January 4 (01).jpg|thumb|Protestētāji Aktobes centrālajā laukumā 2022. gada 4. janvārī]] '''Protesti Kazahstānā 2022. gada janvārī''' sākās kā reakcija uz sašķidrinātās naftas gāzes cenu straujo pieaugumu, bet ātri pārauga plašākā valdības kritizēšanā un sabiedriskās neapmierinātības izpausmē. Nemieri sākās [[Žanaezena|Žanaezenā]] un [[Manghistau apgabals|Manghistau apgabalā]], bet drīz izplatījās uz [[Almati]] un citām pilsētām, kur demonstranti pieprasīja ne tikai degvielas cenu samazināšanu, bet arī politiskas reformas. Situācija saasinājās 5.—6. janvārī, kad protesti Almati pārauga vardarbīgās sadursmēs ar drošības spēkiem, tika aizdedzinātas valdības ēkas un notika laupīšanas. 6. janvārī prezidents [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s (KDLO), kā rezultātā Kazahstānā tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kazahstana-nerimstas-protesti-saubas-par-miera-misijas-merkiem.a437686/|title=Kazahstānā nerimstas protesti, šaubas par «miera misijas» mērķiem|website=www.lsm.lv|access-date=2025-03-26|language=lv}}</ref> Līdz 11. janvārim protesti tika apspiesti ar spēku, tūkstošiem cilvēku tika arestēti, un oficiāli tika ziņots par vairākiem desmitiem bojāgājušo, lai gan precīzs upuru skaits paliek neskaidrs. Politisko seku rezultātā Tokajevs atcēla gāzes cenu kāpumu, nomainīja dažus valdības locekļus un solīja reformas, vienlaikus nostiprinot savu varu un samazinot eksprezidenta [[Nursultans Nazarbajevs|Nursultana Nazarbajeva]] ietekmi. Protestu sekas ietvēra pastiprinātu valdības kontroli pār sabiedrību un politisko opozīciju, kā arī [[Rietumvalstis|Rietumvalstu]] kritiku par pārmērīgu spēka lietošanu. Šie protesti kļuva par lielāko izaicinājumu Kazahstānas valdībai kopš neatkarības iegūšanas 1991. gadā. == Iepriekšējie protesti == 2010. gadu sākumā Žanaezena, naftas ieguves pilsēta Manghistau apgabalā, saskārās ar virkni streiku un strādnieku demonstrāciju. 2011. gadā, svinot Neatkarības dienas 20. gadadienu, pilsētā izcēlās nemieri. Oficiālie dati liecina, ka bojā gāja 16 cilvēki, bet 100 tika ievainoti, jo Kazahstānas drošības spēki atklāja uguni uz protestētājiem, kuri pieprasīja darba apstākļu uzlabošanu. 2011. gadā sašķidrinātās gāzes cena bija aptuveni 30—35 [[tenge]], un kopš tā laika tā ir vairākkārt palielinājusies. 2020. gada janvārī Žanaezenā notika protesta akcija, kuras laikā iedzīvotāji pieprasīja samazināt gāzes cenu, kas bija pieaugusi no 55 līdz 65 tenge. 2022. gada janvārī cena pieauga līdz 120 tenge. 2021. gada 6. jūlijā, pusgadu pirms šiem notikumiem, Almati notika protesta akcija pret pirmās nepieciešamības preču cenu pieaugumu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kazahstānas vēsture]] [[Kategorija:Kazahstānas politika]] eghf4hdil6lol8tgwxyymevzeo2tbbl Raipoles iela 0 595493 4458584 4412050 2026-04-24T23:09:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458584 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Raipoles iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 210 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunā Forštate]] |ielas garums = 392 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Novopolockas iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[2. autobusu maršruts (Daugavpils)|2.]], [[2A. autobusu maršruts (Daugavpils)|2A.]], [[11. autobusu maršruts (Daugavpils)|11.]], [[17. autobusu maršruts (Daugavpils)|17.]], [[17A. autobusu maršruts (Daugavpils)|17A.]], [[19. autobusu maršruts (Daugavpils)|19.]], [[20. autobusu maršruts (Daugavpils)|20.]], [[20B. autobusu maršruts (Daugavpils)|20B.]], [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]], [[24. autobusu maršruts (Daugavpils)|24.]], [[26. autobusu maršruts (Daugavpils)|26.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} __NOTOC__ '''Raipoles iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Jaunā Forštate|Jaunajā Forštatē]]. Raipoles iela sākas krustojumā ar [[Piekrastes iela (Daugavpils)|Piekrastes ielu]], ved ziemeļrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Aveņu iela (Daugavpils)|Aveņu ielu]]. Raipoles ielā ir daudzstāvu māju apbūve. Ielas garums ir 392 metri. Visā garumā tā klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu, satiksmes kustība norit divos virzienos. Sabiedriskais transports pa Raipoles ielu nekursē, bet Piekrastes ielā ir [[2. autobusu maršruts (Daugavpils)|2.]], [[2A. autobusu maršruts (Daugavpils)|2A.]], [[11. autobusu maršruts (Daugavpils)|11.]], [[17. autobusu maršruts (Daugavpils)|17.]], [[17A. autobusu maršruts (Daugavpils)|17A.]], [[19. autobusu maršruts (Daugavpils)|19.]], [[20. autobusu maršruts (Daugavpils)|20.]], [[20B. autobusu maršruts (Daugavpils)|20B.]], [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]], [[24. autobusu maršruts (Daugavpils)|24.]] un [[26. autobusu maršruts (Daugavpils)|26.]] autobusu maršrutu pietura "Raipoles iela".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Raipoles iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-17a-autoosta-csdd-jaunforstadte#18152 |publisher=17A. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|3|27||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250326115651/https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-17a-autoosta-csdd-jaunforstadte#18152 }}</ref> Iela izveidota 1980. gadu sākumā, ar [[Jaunā Forštate|Jaunās Forštates]] (tolaik 1. Maija) rajona būvniecību. Tās sākotnējais nosaukums bija '''[[Novopolocka]]s iela'''. 1991. gada 19. decembrī, iemūžinot kādreizējā Raipoles ciema nosaukumu, iela pārdēvēta par Raipoles ielu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī atjaunoti ielu nosaukumi un pārdēvētas ielas |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas domes lēmums |accessdate={{dat|2025|3|27||bez}} |date={{dat|1991|12|19||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ievērojamie objekti == * Nr. 5A — vietējais tirgus. * Nr. 11A (pie krustojuma ar [[Aveņu iela (Daugavpils)|Aveņu ielu]]) — tirdzniecības centrs "Aveņu centrs". == Ielu savienojumi == Raipoles iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Piekrastes iela (Daugavpils)|Piekrastes iela]] (T veida krustojums) * [[Aveņu iela (Daugavpils)|Aveņu iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Vidzemes iela (Daugavpils)]] {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu R}} [[Kategorija:Ielas Jaunajā Forštatē]] tljmmupqgxw13vuxsd7vmiu7y2klz6w Arti Aigro 0 596287 4458407 4421155 2026-04-24T13:10:34Z Lenni Kühn 141964 4458407 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Arti Aigro | piktogramma_1 = Ski jumping pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26 | piktogramma_1 saite = Tramplīnlēkšana | vārds_orig = ''Artti Aigro'' | attēls = 2017-09-30 COC Klingenthal Artti Aigro.jpg | att_izm = 250px | paraksts = Arti Aigro 2017. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|8|29}} | dz_viet = {{vieta|Igaunija|Otepē}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=168}} | svars = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{EST}} | sporta veids = [[tramplīnlēkšana]] | klubs_sadaļa = ''Otepää Põhjakotkas'' | disciplīna = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = | partneris = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = Pasaules kauss tramplīnlēkšanā | pk_debija = {{dat|2017|12|10||bez}} | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 3 ({{oss|Z=2018}}, {{oss|Z=2022}}, {{oss|Z=2026}}) | os_medaļas = | os_lab sasn = 26. vieta (individuāli) <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā | pč_dalība = 4 ([[2019. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2019]], [[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021]], [[2023. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2023]], [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025]]) | pč_medaļas = | pč_lab sasn = 18. vieta <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Artti Aigro''' ({{val|et|Artti Aigro}}; dzimis {{dat|1999|8|29}} [[Otepē]]) ir igauņu [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]], triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks. == Karjera == Aigro ir piedalījies [[2016. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles|2016. gada ziemas jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] [[Lillehammere|Lillehammerē]], kur ieņēma 16. vietu. [[Pasaules kauss tramplīnlēkšanā|Pasaules kausa]] sacensībās debitēja {{dat|2017|12|10||bez}} [[Titizē-Neištate|Titizē-Neištatē]]. Viņš startēja arī {{oss|Z=2018|L=L}} [[Phjončhana|Phjončhanā]]. Sacensībās uz parastā tramplīna nepārvarēja kvalifikāciju, bet uz lielā tramplīna iekļuva pamatsacensībās un ierindojās 48. vietā. Pirmo reizi otrajam lēcienam kvalificējās un ieguva pirmos Pasaules kausa ieskaites punktus {{dat|2018|11|25||bez}} [[Ruka (Somija)|Rukā]], kur ieguva 19. vietu sacensībās uz lielā tramplīna. [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Pasaules čempionātā]] pirmo reizi piedalījās [[2019. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2019. gadā]] [[Zēfelde|Zēfeldē]], kur lēcienos no parastā tramplīna ierindojās 49. vietā, bet uz lielā tramplīna nekvalificējās pamatsacensībām. 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu Igaunijas rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sport.err.ee/922831/artti-aigro-pustitas-228-meetrise-ohulennuga-mitteametliku-eesti-rekordi |title=Artti Aigro püstitas 228-meetrise õhulennuga mitteametliku Eesti rekordi |date={{dat|20219|3|22|N|bez}} |website=sport.err.ee |language=et |access-date={{dat|2025|4|5||bez}}}}</ref> {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]] abās individuālajās disciplīnās kvalificējās pamatsacensībām, turklāt uz lielā tramplīna kvalificējās arī otrajam lēcienam un ieguva 30. vietu. {{dat|2024|12|1||bez}} Rukā sasniedza savu karjeras labāko rezultātu Pasaules kausa posmos, izcīnot 5. vietu. Pirmajā lēcienā viņš aizlēca 136 metrus tālu un ieguva 128,1 punktu, otrie lēcieni tika pārtraukti sarežģīto laikapstākļu dēļ, līdz ar to tika ieskaitīti tikai pirmā lēciena rezultāti. Ar šo rezultātu Aigro laboja Igaunijas sportistu augstāko sasniegumu Pasaules kausa posmos, kas pirms tam piederēja [[Kārels Nurmsalu|Kārelam Nurmsalu]], kas 2014. gadā bija ieguvis sesto vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.suusaliit.ee/et/uudised?news_id=22397 |title=Artti Aigro saavutas MK-etapil ajaloolise 5. koha |date={{dat|2024|12|1|N|bez}} |website=suusaliit.ee |language=et |access-date={{dat|2025|4|5||bez}}}}</ref> [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tronheima|Tronheimā]] ieguva 18. vietu uz lielā tramplīna, izcīnot savu labāko sasniegumu pasaules čempionātos. Tā paša gada martā ar 227,5 metrus tālu lēcienu Planīcā laboja oficiālo Igaunijas rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sport.postimees.ee/8220051/hooaja-viimasel-etapil-eesti-rekordi-pustitanud-aigro-langes-lopuks-mitu-kohta |title=Hooaja viimasel etapil Eesti rekordi püstitanud Aigro langes lõpuks mitu kohta |date={{dat|2025|3|30|N|bez}} |website=postimees.ee |language=et |access-date={{dat|2025|4|5||bez}}}}</ref> 2024.—2025. gada sezona bija labākā līdzšinējā karjerā. [[Četru tramplīnu turneja|Četru tramplīnu turnejā]] viņš ieņēma 30. vietu, bet Pasaules kausa kopvērtējumā ierindojās 23. vietā. {{oss|Z=2026|L=L}} Aigro ieņēma 26. vietu sacensībās uz lielā tramplīna un 13. vietu ''Super team'' formāta komandu sacensībās, kur startēja kopā ar [[Kaimars Vaguls|Kaimaru Vagulu]]. == Rezultāti == === Olimpiskās spēles === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! Gads ! width="150"| Vieta ! width="100"| Parastais tramplīns ! width="100"| Lielais tramplīns ! width="100"| Komandu sacensības ! width="100"| Jaukto komandu sacensības |- | {{osv|Tramplīnlēkšana|2018|Ziemas|title=2018}} | align="left"| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Phjončhana]] | {{piezīme|NQ|nekvalificējās pamatsacensībām}} | 48. | — | — |- | {{osv|Tramplīnlēkšana|2022|Ziemas|title=2022}} | align="left"| {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]] | 34. | 30. | — | — |- | {{osv|Tramplīnlēkšana|2026|Ziemas|title=2026}} | align="left"| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]] | {{DNS}} | 26. | 13. | — |} === Pasaules čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! width="40"| Gads ! width="150"| Vieta ! width="100"| Parastais tramplīns ! width="100"| Lielais tramplīns ! width="100"| Komandu sacensības ! width="100"| Jaukto komandu sacensības |- | [[2019. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2019]] | align="left"| {{flaga|Austrija}} [[Zēfelde]] | 49. | {{piezīme|NQ|nekvalificējās pamatsacensībām}} | — | — |- | [[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021]] | align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Oberstdorfa]] | 41. | 25. | — | — |- | [[2023. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2023]] | align="left"| {{flaga|Slovēnija}} [[Planīca (Slovēnija)|Planīca]] | 31. | 25. | — | — |- | [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025]] | align="left"| {{flaga|Norvēģija}} [[Tronheima]] | 24. | 18. | — | — |} === Pasaules kausa kopvērtējums === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! width="100"| Sezona ! width="70"| Vieta |- | 2018.—2019. || 57. |- | 2019.—2020. || 57. |- | 2020.—2021. || 43. |- | 2021.—2022. || 55. |- | 2022.—2023. || 49. |- | 2023.—2024. || 43. |- | 2024.—2025. || 23. |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Aigro, Arti}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valgas apriņķī dzimušie]] [[Kategorija:Igaunijas tramplīnlēcēji]] [[Kategorija:Tramplīnlēcēji 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tramplīnlēcēji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tramplīnlēcēji 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Igaunijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Igaunijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] s8e2cfs3eoauhm8v8phvjqbqx7c9u40 4458408 4458407 2026-04-24T13:17:56Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Lenni Kühn|Lenni Kühn]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Vylks 4421155 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Arti Aigro | piktogramma_1 = Ski jumping pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26 | piktogramma_1 saite = Tramplīnlēkšana | vārds_orig = ''Artti Aigro'' | attēls = 2017-09-30 COC Klingenthal Artti Aigro.jpg | att_izm = 250px | paraksts = Arti Aigro 2017. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|8|29}} | dz_viet = {{vieta|Igaunija|Otepē}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=168}} | svars = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{EST}} | sporta veids = [[tramplīnlēkšana]] | klubs_sadaļa = ''Otepää Põhjakotkas'' | disciplīna = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = | partneris = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = Pasaules kauss tramplīnlēkšanā | pk_debija = {{dat|2017|12|10||bez}} | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 3 ({{oss|Z=2018}}, {{oss|Z=2022}}, {{oss|Z=2026}}) | os_medaļas = | os_lab sasn = 26. vieta (individuāli) <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā | pč_dalība = 4 ([[2019. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2019]], [[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021]], [[2023. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2023]], [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025]]) | pč_medaļas = | pč_lab sasn = 18. vieta <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Arti Aigro''' ({{val|et|Artti Aigro}}; dzimis {{dat|1999|8|29}} [[Otepē]]) ir igauņu [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]], triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks. == Karjera == Aigro ir piedalījies [[2016. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles|2016. gada ziemas jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] [[Lillehammere|Lillehammerē]], kur ieņēma 16. vietu. [[Pasaules kauss tramplīnlēkšanā|Pasaules kausa]] sacensībās debitēja {{dat|2017|12|10||bez}} [[Titizē-Neištate|Titizē-Neištatē]]. Viņš startēja arī {{oss|Z=2018|L=L}} [[Phjončhana|Phjončhanā]]. Sacensībās uz parastā tramplīna nepārvarēja kvalifikāciju, bet uz lielā tramplīna iekļuva pamatsacensībās un ierindojās 48. vietā. Pirmo reizi otrajam lēcienam kvalificējās un ieguva pirmos Pasaules kausa ieskaites punktus {{dat|2018|11|25||bez}} [[Ruka (Somija)|Rukā]], kur ieguva 19. vietu sacensībās uz lielā tramplīna. [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Pasaules čempionātā]] pirmo reizi piedalījās [[2019. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2019. gadā]] [[Zēfelde|Zēfeldē]], kur lēcienos no parastā tramplīna ierindojās 49. vietā, bet uz lielā tramplīna nekvalificējās pamatsacensībām. 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu Igaunijas rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sport.err.ee/922831/artti-aigro-pustitas-228-meetrise-ohulennuga-mitteametliku-eesti-rekordi |title=Artti Aigro püstitas 228-meetrise õhulennuga mitteametliku Eesti rekordi |date={{dat|20219|3|22|N|bez}} |website=sport.err.ee |language=et |access-date={{dat|2025|4|5||bez}}}}</ref> {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]] abās individuālajās disciplīnās kvalificējās pamatsacensībām, turklāt uz lielā tramplīna kvalificējās arī otrajam lēcienam un ieguva 30. vietu. {{dat|2024|12|1||bez}} Rukā sasniedza savu karjeras labāko rezultātu Pasaules kausa posmos, izcīnot 5. vietu. Pirmajā lēcienā viņš aizlēca 136 metrus tālu un ieguva 128,1 punktu, otrie lēcieni tika pārtraukti sarežģīto laikapstākļu dēļ, līdz ar to tika ieskaitīti tikai pirmā lēciena rezultāti. Ar šo rezultātu Aigro laboja Igaunijas sportistu augstāko sasniegumu Pasaules kausa posmos, kas pirms tam piederēja [[Kārels Nurmsalu|Kārelam Nurmsalu]], kas 2014. gadā bija ieguvis sesto vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.suusaliit.ee/et/uudised?news_id=22397 |title=Artti Aigro saavutas MK-etapil ajaloolise 5. koha |date={{dat|2024|12|1|N|bez}} |website=suusaliit.ee |language=et |access-date={{dat|2025|4|5||bez}}}}</ref> [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tronheima|Tronheimā]] ieguva 18. vietu uz lielā tramplīna, izcīnot savu labāko sasniegumu pasaules čempionātos. Tā paša gada martā ar 227,5 metrus tālu lēcienu Planīcā laboja oficiālo Igaunijas rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sport.postimees.ee/8220051/hooaja-viimasel-etapil-eesti-rekordi-pustitanud-aigro-langes-lopuks-mitu-kohta |title=Hooaja viimasel etapil Eesti rekordi püstitanud Aigro langes lõpuks mitu kohta |date={{dat|2025|3|30|N|bez}} |website=postimees.ee |language=et |access-date={{dat|2025|4|5||bez}}}}</ref> 2024.—2025. gada sezona bija labākā līdzšinējā karjerā. [[Četru tramplīnu turneja|Četru tramplīnu turnejā]] viņš ieņēma 30. vietu, bet Pasaules kausa kopvērtējumā ierindojās 23. vietā. {{oss|Z=2026|L=L}} Aigro ieņēma 26. vietu sacensībās uz lielā tramplīna un 13. vietu ''Super team'' formāta komandu sacensībās, kur startēja kopā ar [[Kaimars Vaguls|Kaimaru Vagulu]]. == Rezultāti == === Olimpiskās spēles === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! Gads ! width="150"| Vieta ! width="100"| Parastais tramplīns ! width="100"| Lielais tramplīns ! width="100"| Komandu sacensības ! width="100"| Jaukto komandu sacensības |- | {{osv|Tramplīnlēkšana|2018|Ziemas|title=2018}} | align="left"| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Phjončhana]] | {{piezīme|NQ|nekvalificējās pamatsacensībām}} | 48. | — | — |- | {{osv|Tramplīnlēkšana|2022|Ziemas|title=2022}} | align="left"| {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]] | 34. | 30. | — | — |- | {{osv|Tramplīnlēkšana|2026|Ziemas|title=2026}} | align="left"| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]] | {{DNS}} | 26. | 13. | — |} === Pasaules čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! width="40"| Gads ! width="150"| Vieta ! width="100"| Parastais tramplīns ! width="100"| Lielais tramplīns ! width="100"| Komandu sacensības ! width="100"| Jaukto komandu sacensības |- | [[2019. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2019]] | align="left"| {{flaga|Austrija}} [[Zēfelde]] | 49. | {{piezīme|NQ|nekvalificējās pamatsacensībām}} | — | — |- | [[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021]] | align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Oberstdorfa]] | 41. | 25. | — | — |- | [[2023. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2023]] | align="left"| {{flaga|Slovēnija}} [[Planīca (Slovēnija)|Planīca]] | 31. | 25. | — | — |- | [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025]] | align="left"| {{flaga|Norvēģija}} [[Tronheima]] | 24. | 18. | — | — |} === Pasaules kausa kopvērtējums === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! width="100"| Sezona ! width="70"| Vieta |- | 2018.—2019. || 57. |- | 2019.—2020. || 57. |- | 2020.—2021. || 43. |- | 2021.—2022. || 55. |- | 2022.—2023. || 49. |- | 2023.—2024. || 43. |- | 2024.—2025. || 23. |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Aigro, Arti}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valgas apriņķī dzimušie]] [[Kategorija:Igaunijas tramplīnlēcēji]] [[Kategorija:Tramplīnlēcēji 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tramplīnlēcēji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tramplīnlēcēji 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Igaunijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Igaunijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] jw0fq5e1opzz0tme9h42yif6mn5ul88 4458412 4458408 2026-04-24T13:25:30Z Lenni Kühn 141964 photo 4458412 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Artti Aigro | piktogramma_1 = | piktogramma_1 izm = 26 | piktogramma_1 saite = Tramplīnlēkšana | vārds_orig = ''Artti Aigro'' | attēls = [[File:Artti Aigro 2025. gada pasaules čempionātā Trondheimā.jpg|thumb|Artti Aigro at the World Championships in Trondheim 2025]] | att_izm = 250px | paraksts = | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|8|29}} | dz_viet = {{vieta|Igaunija|Otepē}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=168}} | svars = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{EST}} | sporta veids = [[tramplīnlēkšana]] | klubs_sadaļa = ''Otepää Põhjakotkas'' | disciplīna = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = | partneris = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = Pasaules kauss tramplīnlēkšanā | pk_debija = {{dat|2017|12|10||bez}} | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 3 ({{oss|Z=2018}}, {{oss|Z=2022}}, {{oss|Z=2026}}) | os_medaļas = | os_lab sasn = 26. vieta (individuāli) <!------ PČ informācija ------>| PČ_saite = Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā | pč_dalība = 4 ([[2019. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2019]], [[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021]], [[2023. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2023]], [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025]]) | pč_medaļas = | pč_lab sasn = 18. vieta <!------ Papildinformācija ------>| tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Arti Aigro''' ({{val|et|Artti Aigro}}; dzimis {{dat|1999|8|29}} [[Otepē]]) ir igauņu [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]], triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks. == Karjera == Aigro ir piedalījies [[2016. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles|2016. gada ziemas jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] [[Lillehammere|Lillehammerē]], kur ieņēma 16. vietu. [[Pasaules kauss tramplīnlēkšanā|Pasaules kausa]] sacensībās debitēja {{dat|2017|12|10||bez}} [[Titizē-Neištate|Titizē-Neištatē]]. Viņš startēja arī {{oss|Z=2018|L=L}} [[Phjončhana|Phjončhanā]]. Sacensībās uz parastā tramplīna nepārvarēja kvalifikāciju, bet uz lielā tramplīna iekļuva pamatsacensībās un ierindojās 48. vietā. Pirmo reizi otrajam lēcienam kvalificējās un ieguva pirmos Pasaules kausa ieskaites punktus {{dat|2018|11|25||bez}} [[Ruka (Somija)|Rukā]], kur ieguva 19. vietu sacensībās uz lielā tramplīna. [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Pasaules čempionātā]] pirmo reizi piedalījās [[2019. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2019. gadā]] [[Zēfelde|Zēfeldē]], kur lēcienos no parastā tramplīna ierindojās 49. vietā, bet uz lielā tramplīna nekvalificējās pamatsacensībām. 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu Igaunijas rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sport.err.ee/922831/artti-aigro-pustitas-228-meetrise-ohulennuga-mitteametliku-eesti-rekordi |title=Artti Aigro püstitas 228-meetrise õhulennuga mitteametliku Eesti rekordi |date={{dat|20219|3|22|N|bez}} |website=sport.err.ee |language=et |access-date={{dat|2025|4|5||bez}}}}</ref> {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]] abās individuālajās disciplīnās kvalificējās pamatsacensībām, turklāt uz lielā tramplīna kvalificējās arī otrajam lēcienam un ieguva 30. vietu. {{dat|2024|12|1||bez}} Rukā sasniedza savu karjeras labāko rezultātu Pasaules kausa posmos, izcīnot 5. vietu. Pirmajā lēcienā viņš aizlēca 136 metrus tālu un ieguva 128,1 punktu, otrie lēcieni tika pārtraukti sarežģīto laikapstākļu dēļ, līdz ar to tika ieskaitīti tikai pirmā lēciena rezultāti. Ar šo rezultātu Aigro laboja Igaunijas sportistu augstāko sasniegumu Pasaules kausa posmos, kas pirms tam piederēja [[Kārels Nurmsalu|Kārelam Nurmsalu]], kas 2014. gadā bija ieguvis sesto vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.suusaliit.ee/et/uudised?news_id=22397 |title=Artti Aigro saavutas MK-etapil ajaloolise 5. koha |date={{dat|2024|12|1|N|bez}} |website=suusaliit.ee |language=et |access-date={{dat|2025|4|5||bez}}}}</ref> [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tronheima|Tronheimā]] ieguva 18. vietu uz lielā tramplīna, izcīnot savu labāko sasniegumu pasaules čempionātos. Tā paša gada martā ar 227,5 metrus tālu lēcienu Planīcā laboja oficiālo Igaunijas rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sport.postimees.ee/8220051/hooaja-viimasel-etapil-eesti-rekordi-pustitanud-aigro-langes-lopuks-mitu-kohta |title=Hooaja viimasel etapil Eesti rekordi püstitanud Aigro langes lõpuks mitu kohta |date={{dat|2025|3|30|N|bez}} |website=postimees.ee |language=et |access-date={{dat|2025|4|5||bez}}}}</ref> 2024.—2025. gada sezona bija labākā līdzšinējā karjerā. [[Četru tramplīnu turneja|Četru tramplīnu turnejā]] viņš ieņēma 30. vietu, bet Pasaules kausa kopvērtējumā ierindojās 23. vietā. {{oss|Z=2026|L=L}} Aigro ieņēma 26. vietu sacensībās uz lielā tramplīna un 13. vietu ''Super team'' formāta komandu sacensībās, kur startēja kopā ar [[Kaimars Vaguls|Kaimaru Vagulu]]. == Rezultāti == === Olimpiskās spēles === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! Gads ! width="150"| Vieta ! width="100"| Parastais tramplīns ! width="100"| Lielais tramplīns ! width="100"| Komandu sacensības ! width="100"| Jaukto komandu sacensības |- | {{osv|Tramplīnlēkšana|2018|Ziemas|title=2018}} | align="left"| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Phjončhana]] | {{piezīme|NQ|nekvalificējās pamatsacensībām}} | 48. | — | — |- | {{osv|Tramplīnlēkšana|2022|Ziemas|title=2022}} | align="left"| {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]] | 34. | 30. | — | — |- | {{osv|Tramplīnlēkšana|2026|Ziemas|title=2026}} | align="left"| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]] | {{DNS}} | 26. | 13. | — |} === Pasaules čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! width="40"| Gads ! width="150"| Vieta ! width="100"| Parastais tramplīns ! width="100"| Lielais tramplīns ! width="100"| Komandu sacensības ! width="100"| Jaukto komandu sacensības |- | [[2019. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2019]] | align="left"| {{flaga|Austrija}} [[Zēfelde]] | 49. | {{piezīme|NQ|nekvalificējās pamatsacensībām}} | — | — |- | [[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021]] | align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Oberstdorfa]] | 41. | 25. | — | — |- | [[2023. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2023]] | align="left"| {{flaga|Slovēnija}} [[Planīca (Slovēnija)|Planīca]] | 31. | 25. | — | — |- | [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025]] | align="left"| {{flaga|Norvēģija}} [[Tronheima]] | 24. | 18. | — | — |} === Pasaules kausa kopvērtējums === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! width="100"| Sezona ! width="70"| Vieta |- | 2018.—2019. || 57. |- | 2019.—2020. || 57. |- | 2020.—2021. || 43. |- | 2021.—2022. || 55. |- | 2022.—2023. || 49. |- | 2023.—2024. || 43. |- | 2024.—2025. || 23. |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Aigro, Arti}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valgas apriņķī dzimušie]] [[Kategorija:Igaunijas tramplīnlēcēji]] [[Kategorija:Tramplīnlēcēji 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tramplīnlēcēji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tramplīnlēcēji 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Igaunijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Igaunijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] b4utbzpeylcsnur4z15usqj70quugxa 4458413 4458412 2026-04-24T13:26:26Z Lenni Kühn 141964 photo 4458413 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Artti Aigro | piktogramma_1 = | piktogramma_1 izm = 26 | piktogramma_1 saite = Tramplīnlēkšana | vārds_orig = ''Artti Aigro'' | attēls = [[File:Artti Aigro 2025. gada pasaules čempionātā Trondheimā.jpg|thumb]] | att_izm = 250px | paraksts = | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|8|29}} | dz_viet = {{vieta|Igaunija|Otepē}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=168}} | svars = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{EST}} | sporta veids = [[tramplīnlēkšana]] | klubs_sadaļa = ''Otepää Põhjakotkas'' | disciplīna = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = | partneris = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = Pasaules kauss tramplīnlēkšanā | pk_debija = {{dat|2017|12|10||bez}} | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 3 ({{oss|Z=2018}}, {{oss|Z=2022}}, {{oss|Z=2026}}) | os_medaļas = | os_lab sasn = 26. vieta (individuāli) <!------ PČ informācija ------>| PČ_saite = Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā | pč_dalība = 4 ([[2019. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2019]], [[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021]], [[2023. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2023]], [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025]]) | pč_medaļas = | pč_lab sasn = 18. vieta <!------ Papildinformācija ------>| tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Arti Aigro''' ({{val|et|Artti Aigro}}; dzimis {{dat|1999|8|29}} [[Otepē]]) ir igauņu [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]], triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks. == Karjera == Aigro ir piedalījies [[2016. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles|2016. gada ziemas jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] [[Lillehammere|Lillehammerē]], kur ieņēma 16. vietu. [[Pasaules kauss tramplīnlēkšanā|Pasaules kausa]] sacensībās debitēja {{dat|2017|12|10||bez}} [[Titizē-Neištate|Titizē-Neištatē]]. Viņš startēja arī {{oss|Z=2018|L=L}} [[Phjončhana|Phjončhanā]]. Sacensībās uz parastā tramplīna nepārvarēja kvalifikāciju, bet uz lielā tramplīna iekļuva pamatsacensībās un ierindojās 48. vietā. Pirmo reizi otrajam lēcienam kvalificējās un ieguva pirmos Pasaules kausa ieskaites punktus {{dat|2018|11|25||bez}} [[Ruka (Somija)|Rukā]], kur ieguva 19. vietu sacensībās uz lielā tramplīna. [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Pasaules čempionātā]] pirmo reizi piedalījās [[2019. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2019. gadā]] [[Zēfelde|Zēfeldē]], kur lēcienos no parastā tramplīna ierindojās 49. vietā, bet uz lielā tramplīna nekvalificējās pamatsacensībām. 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu Igaunijas rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sport.err.ee/922831/artti-aigro-pustitas-228-meetrise-ohulennuga-mitteametliku-eesti-rekordi |title=Artti Aigro püstitas 228-meetrise õhulennuga mitteametliku Eesti rekordi |date={{dat|20219|3|22|N|bez}} |website=sport.err.ee |language=et |access-date={{dat|2025|4|5||bez}}}}</ref> {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]] abās individuālajās disciplīnās kvalificējās pamatsacensībām, turklāt uz lielā tramplīna kvalificējās arī otrajam lēcienam un ieguva 30. vietu. {{dat|2024|12|1||bez}} Rukā sasniedza savu karjeras labāko rezultātu Pasaules kausa posmos, izcīnot 5. vietu. Pirmajā lēcienā viņš aizlēca 136 metrus tālu un ieguva 128,1 punktu, otrie lēcieni tika pārtraukti sarežģīto laikapstākļu dēļ, līdz ar to tika ieskaitīti tikai pirmā lēciena rezultāti. Ar šo rezultātu Aigro laboja Igaunijas sportistu augstāko sasniegumu Pasaules kausa posmos, kas pirms tam piederēja [[Kārels Nurmsalu|Kārelam Nurmsalu]], kas 2014. gadā bija ieguvis sesto vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.suusaliit.ee/et/uudised?news_id=22397 |title=Artti Aigro saavutas MK-etapil ajaloolise 5. koha |date={{dat|2024|12|1|N|bez}} |website=suusaliit.ee |language=et |access-date={{dat|2025|4|5||bez}}}}</ref> [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tronheima|Tronheimā]] ieguva 18. vietu uz lielā tramplīna, izcīnot savu labāko sasniegumu pasaules čempionātos. Tā paša gada martā ar 227,5 metrus tālu lēcienu Planīcā laboja oficiālo Igaunijas rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sport.postimees.ee/8220051/hooaja-viimasel-etapil-eesti-rekordi-pustitanud-aigro-langes-lopuks-mitu-kohta |title=Hooaja viimasel etapil Eesti rekordi püstitanud Aigro langes lõpuks mitu kohta |date={{dat|2025|3|30|N|bez}} |website=postimees.ee |language=et |access-date={{dat|2025|4|5||bez}}}}</ref> 2024.—2025. gada sezona bija labākā līdzšinējā karjerā. [[Četru tramplīnu turneja|Četru tramplīnu turnejā]] viņš ieņēma 30. vietu, bet Pasaules kausa kopvērtējumā ierindojās 23. vietā. {{oss|Z=2026|L=L}} Aigro ieņēma 26. vietu sacensībās uz lielā tramplīna un 13. vietu ''Super team'' formāta komandu sacensībās, kur startēja kopā ar [[Kaimars Vaguls|Kaimaru Vagulu]]. == Rezultāti == === Olimpiskās spēles === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! Gads ! width="150"| Vieta ! width="100"| Parastais tramplīns ! width="100"| Lielais tramplīns ! width="100"| Komandu sacensības ! width="100"| Jaukto komandu sacensības |- | {{osv|Tramplīnlēkšana|2018|Ziemas|title=2018}} | align="left"| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Phjončhana]] | {{piezīme|NQ|nekvalificējās pamatsacensībām}} | 48. | — | — |- | {{osv|Tramplīnlēkšana|2022|Ziemas|title=2022}} | align="left"| {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]] | 34. | 30. | — | — |- | {{osv|Tramplīnlēkšana|2026|Ziemas|title=2026}} | align="left"| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]] | {{DNS}} | 26. | 13. | — |} === Pasaules čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! width="40"| Gads ! width="150"| Vieta ! width="100"| Parastais tramplīns ! width="100"| Lielais tramplīns ! width="100"| Komandu sacensības ! width="100"| Jaukto komandu sacensības |- | [[2019. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2019]] | align="left"| {{flaga|Austrija}} [[Zēfelde]] | 49. | {{piezīme|NQ|nekvalificējās pamatsacensībām}} | — | — |- | [[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021]] | align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Oberstdorfa]] | 41. | 25. | — | — |- | [[2023. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2023]] | align="left"| {{flaga|Slovēnija}} [[Planīca (Slovēnija)|Planīca]] | 31. | 25. | — | — |- | [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025]] | align="left"| {{flaga|Norvēģija}} [[Tronheima]] | 24. | 18. | — | — |} === Pasaules kausa kopvērtējums === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! width="100"| Sezona ! width="70"| Vieta |- | 2018.—2019. || 57. |- | 2019.—2020. || 57. |- | 2020.—2021. || 43. |- | 2021.—2022. || 55. |- | 2022.—2023. || 49. |- | 2023.—2024. || 43. |- | 2024.—2025. || 23. |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Aigro, Arti}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valgas apriņķī dzimušie]] [[Kategorija:Igaunijas tramplīnlēcēji]] [[Kategorija:Tramplīnlēcēji 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tramplīnlēcēji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tramplīnlēcēji 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Igaunijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Igaunijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] 4c5cu9zh8ctod7p0hep8iirn9cf88pt 4458422 4458413 2026-04-24T13:50:56Z Egilus 27634 Undid 2 revisions from [[Special:Diff/4458412|4458412]] until [[Special:Diff/4458413|4458413]] Acīmredzami zagts foto 4458422 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Arti Aigro | piktogramma_1 = Ski jumping pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26 | piktogramma_1 saite = Tramplīnlēkšana | vārds_orig = ''Artti Aigro'' | attēls = 2017-09-30 COC Klingenthal Artti Aigro.jpg | att_izm = 250px | paraksts = Arti Aigro 2017. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|8|29}} | dz_viet = {{vieta|Igaunija|Otepē}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=168}} | svars = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{EST}} | sporta veids = [[tramplīnlēkšana]] | klubs_sadaļa = ''Otepää Põhjakotkas'' | disciplīna = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = | partneris = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = Pasaules kauss tramplīnlēkšanā | pk_debija = {{dat|2017|12|10||bez}} | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 3 ({{oss|Z=2018}}, {{oss|Z=2022}}, {{oss|Z=2026}}) | os_medaļas = | os_lab sasn = 26. vieta (individuāli) <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā | pč_dalība = 4 ([[2019. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2019]], [[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021]], [[2023. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2023]], [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025]]) | pč_medaļas = | pč_lab sasn = 18. vieta <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Arti Aigro''' ({{val|et|Artti Aigro}}; dzimis {{dat|1999|8|29}} [[Otepē]]) ir igauņu [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]], triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks. == Karjera == Aigro ir piedalījies [[2016. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles|2016. gada ziemas jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] [[Lillehammere|Lillehammerē]], kur ieņēma 16. vietu. [[Pasaules kauss tramplīnlēkšanā|Pasaules kausa]] sacensībās debitēja {{dat|2017|12|10||bez}} [[Titizē-Neištate|Titizē-Neištatē]]. Viņš startēja arī {{oss|Z=2018|L=L}} [[Phjončhana|Phjončhanā]]. Sacensībās uz parastā tramplīna nepārvarēja kvalifikāciju, bet uz lielā tramplīna iekļuva pamatsacensībās un ierindojās 48. vietā. Pirmo reizi otrajam lēcienam kvalificējās un ieguva pirmos Pasaules kausa ieskaites punktus {{dat|2018|11|25||bez}} [[Ruka (Somija)|Rukā]], kur ieguva 19. vietu sacensībās uz lielā tramplīna. [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Pasaules čempionātā]] pirmo reizi piedalījās [[2019. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2019. gadā]] [[Zēfelde|Zēfeldē]], kur lēcienos no parastā tramplīna ierindojās 49. vietā, bet uz lielā tramplīna nekvalificējās pamatsacensībām. 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu Igaunijas rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sport.err.ee/922831/artti-aigro-pustitas-228-meetrise-ohulennuga-mitteametliku-eesti-rekordi |title=Artti Aigro püstitas 228-meetrise õhulennuga mitteametliku Eesti rekordi |date={{dat|20219|3|22|N|bez}} |website=sport.err.ee |language=et |access-date={{dat|2025|4|5||bez}}}}</ref> {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]] abās individuālajās disciplīnās kvalificējās pamatsacensībām, turklāt uz lielā tramplīna kvalificējās arī otrajam lēcienam un ieguva 30. vietu. {{dat|2024|12|1||bez}} Rukā sasniedza savu karjeras labāko rezultātu Pasaules kausa posmos, izcīnot 5. vietu. Pirmajā lēcienā viņš aizlēca 136 metrus tālu un ieguva 128,1 punktu, otrie lēcieni tika pārtraukti sarežģīto laikapstākļu dēļ, līdz ar to tika ieskaitīti tikai pirmā lēciena rezultāti. Ar šo rezultātu Aigro laboja Igaunijas sportistu augstāko sasniegumu Pasaules kausa posmos, kas pirms tam piederēja [[Kārels Nurmsalu|Kārelam Nurmsalu]], kas 2014. gadā bija ieguvis sesto vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.suusaliit.ee/et/uudised?news_id=22397 |title=Artti Aigro saavutas MK-etapil ajaloolise 5. koha |date={{dat|2024|12|1|N|bez}} |website=suusaliit.ee |language=et |access-date={{dat|2025|4|5||bez}}}}</ref> [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tronheima|Tronheimā]] ieguva 18. vietu uz lielā tramplīna, izcīnot savu labāko sasniegumu pasaules čempionātos. Tā paša gada martā ar 227,5 metrus tālu lēcienu Planīcā laboja oficiālo Igaunijas rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sport.postimees.ee/8220051/hooaja-viimasel-etapil-eesti-rekordi-pustitanud-aigro-langes-lopuks-mitu-kohta |title=Hooaja viimasel etapil Eesti rekordi püstitanud Aigro langes lõpuks mitu kohta |date={{dat|2025|3|30|N|bez}} |website=postimees.ee |language=et |access-date={{dat|2025|4|5||bez}}}}</ref> 2024.—2025. gada sezona bija labākā līdzšinējā karjerā. [[Četru tramplīnu turneja|Četru tramplīnu turnejā]] viņš ieņēma 30. vietu, bet Pasaules kausa kopvērtējumā ierindojās 23. vietā. {{oss|Z=2026|L=L}} Aigro ieņēma 26. vietu sacensībās uz lielā tramplīna un 13. vietu ''Super team'' formāta komandu sacensībās, kur startēja kopā ar [[Kaimars Vaguls|Kaimaru Vagulu]]. == Rezultāti == === Olimpiskās spēles === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! Gads ! width="150"| Vieta ! width="100"| Parastais tramplīns ! width="100"| Lielais tramplīns ! width="100"| Komandu sacensības ! width="100"| Jaukto komandu sacensības |- | {{osv|Tramplīnlēkšana|2018|Ziemas|title=2018}} | align="left"| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Phjončhana]] | {{piezīme|NQ|nekvalificējās pamatsacensībām}} | 48. | — | — |- | {{osv|Tramplīnlēkšana|2022|Ziemas|title=2022}} | align="left"| {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]] | 34. | 30. | — | — |- | {{osv|Tramplīnlēkšana|2026|Ziemas|title=2026}} | align="left"| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]] | {{DNS}} | 26. | 13. | — |} === Pasaules čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! width="40"| Gads ! width="150"| Vieta ! width="100"| Parastais tramplīns ! width="100"| Lielais tramplīns ! width="100"| Komandu sacensības ! width="100"| Jaukto komandu sacensības |- | [[2019. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2019]] | align="left"| {{flaga|Austrija}} [[Zēfelde]] | 49. | {{piezīme|NQ|nekvalificējās pamatsacensībām}} | — | — |- | [[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021]] | align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Oberstdorfa]] | 41. | 25. | — | — |- | [[2023. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2023]] | align="left"| {{flaga|Slovēnija}} [[Planīca (Slovēnija)|Planīca]] | 31. | 25. | — | — |- | [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025]] | align="left"| {{flaga|Norvēģija}} [[Tronheima]] | 24. | 18. | — | — |} === Pasaules kausa kopvērtējums === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! width="100"| Sezona ! width="70"| Vieta |- | 2018.—2019. || 57. |- | 2019.—2020. || 57. |- | 2020.—2021. || 43. |- | 2021.—2022. || 55. |- | 2022.—2023. || 49. |- | 2023.—2024. || 43. |- | 2024.—2025. || 23. |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Aigro, Arti}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valgas apriņķī dzimušie]] [[Kategorija:Igaunijas tramplīnlēcēji]] [[Kategorija:Tramplīnlēcēji 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tramplīnlēcēji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tramplīnlēcēji 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Igaunijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Igaunijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] jw0fq5e1opzz0tme9h42yif6mn5ul88 Rankas muiža 0 598302 4458588 4266028 2026-04-24T23:44:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458588 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Rankas muiža | native_name = | former_names = ''Ramkau'' | alternate_names = | map = | status = | image = Rankas muižas pils drupas. 2002-08-10.jpg | image_alt = | image_size = | caption = Rankas muižas drupas 2002. gadā | altitude = | building_type = | architectural_style = | structural_system = | owner = | current_tenants = | location = [[Rankas pagasts]], [[Gulbenes novads]], {{LAT}} | pushpin_map = | latd = | latNS = N | longd = | longEW = E | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = | height = | floor_count = | floor_area = | architect = | rooms = | parking = | url = | embedded = | references = }} '''Rankas muiža''' ({{val|de|Ramkau}}) bija [[muiža]], kas atradās mūsdienu [[Rankas pagasts|Rankas pagastā]], [[Gulbenes novads|Gulbenes novadā]]. Muižas ēkā laika gaitā darbojusies gan skola, gan lazarete. Cauri muižas parkam tek [[Lazdupe]]. == Vēsture == Vēstures avotos Ranka pirmoreiz minēta 1528. gadā, kad Rīgas virsbīskaps muižu izlēņoja savam padomniekam [[Rozeni|fon Rozenam]].<ref>{{Enciklopēdija Latvijas pagasti}}</ref> Muiža uzskaitīta arī 1638. gada arklu revīzijā, kuros tā atzīmēta kā patstāvīga, no [[Piebalga]]s neatkarīga muiža. [[Zviedrijas karaliene]] [[Hedviga Eleonora no Holšteinas-Gotorpas|Hedviga Eleonora]] 1670. gadā muižu izlēņoja [[artilērija]]s pulkvedim un vēlākajam landmāršalam Jakobam [[Štēli fon Holšteini| Štēlam fon Holšteinam]]. 1682. gadā muiža pārgāja pulkveža [[atraitne]]s īpašumā. Pēc Zviedrijas karaļa [[Kārlis XI|Kārļa XI]] 17. gadsimta otrajā pusē uzsāktās [[redukcija (Zviedrija)|muižu redukcijas]] tā pārgāja atpakaļ karaļa īpašumā. No 1684. gada līdz 1723. gadam muiža tika iznomāta, līdz 1723. gada beigās ar Senāta lēmumu Rankas muiža nonāca atpakaļ privātīpašumā iepriekšējā īpašnieka dēlam ģenerālmajoram Otto Vilhelmam Štēlam fon Holšteinam un viņa mantiniekiem. 1732. gadā viņa dēli muižu pārdeva. Vēlāk pēc kārtējā mantojuma dalīšanas Rankas muiža palika ģenerālmajora Georga Leonarda fon Rihtera, bet pēc viņa nāves — viņa atraitnes Sofijas fon Rihteres īpašumā. 1836. gadā Rankas muižu pārrakstīja Rihteru meitas Emīlijas Dorotejas vīram baronam Aleksandram fon Meijendorfam. 1858. gadā muižas īpašumus kopīgi mantoja visi astoņi viņu bērni. Pēc jaunākā brāļa Konrāda fon Meijendorfa nāves pārējie māsas un brāļi 1866. gadā visu īpašumu nodeva brālim baronam Leonardam fon Meijendorfam, kurš ar ģimeni dzīvoja muižā. 1882. gada septembrī Leonardu fon Meijendorfu netālu no Rankas robežas sašāva. Kopā ar ģimeni viņš devās ārstēties uz [[Berlīne|Berlīni]], tomēr miris no infekcijas. [[Agrārā reforma Latvijā|1920. gadu agrārās reformas]] laikā Meijendorfu mantiniecei Edītei Reheisai muižu atsavināja. Muižas ēku, tai piederošās ēkas un zemi sadalīja starp vietējām biedrībām un Valsts Rankas mājturības skolu, kuru dibināja 1923. gadā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā skolā atradās [[Trešais reihs|vācu]] [[lazarete]]. Lai arī pēc kara ēka bija smagi cietusi,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rankas muiža |url=https://www.visitgulbene.lv/lv/kur-naksnot/atputas-kompleksi/rankas-muiza |website=visitgulbene.lv |accessdate={{dat|2025|4|22||bez}}}}</ref> jau 1944. gada rudenī ēkā darbību uzsāka Rankas Lauksaimniecības skola, kurā mācības ilga līdz 1986. gadam, kad [[elektrība]]s dēļ tajā izcēlās ugunsgrēks, kas nopostīja muižas labo pusi. Pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja. 1990. gadā muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā. Mūsdienās no muižas ēkas saglabājušās tikai drupas, kas ir iekonservētas. 2003. gadā muiža pārdota privātajam uzņēmējam. Jaunais īpašnieks labiekārtojis parku, atjaunojis akmens tiltu uz muižu un veicis saimniecības ēku atjaunošanas darbus, ierīkojot tur viesnīcu un nelielu koncertzāli.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Gruvešu vietā – spirdzinājums dvēselei. Rankas muiža pārvērsta līdz nepazīšanai |url=https://www.la.lv/gruvesu-vieta-spirdzinajums-dveselei |website=la.lv |accessdate={{dat|2025|4|22||bez}}}}</ref> Rankas muižas tā dēvētajā Jaunajā pilī [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā atradās slimnīca un dzemdību nodaļa, mūsdienās šajā ēkā ir iesvētīta [[Lurda]]s Dievmātes un [[Bernadete Subirū|Svētās Bernadetes]] [[Romas Katoļu baznīca|Romas Katoļu]] [[kapela]]. == Muižas komplekss == 17. gadsimtā muižas centrā atradās septiņas koka ēkas, kas 18. gadsimta sākumā, [[Lielais Ziemeļu karš|Ziemeļu kara]] laikā, izpostītas un zudušas. 1805. gada [[Johans Kristofs Broce|Broces]] darbos redzama Rankas muižas kungu māja - divstāvu ēka ar [[mansards|mansardu]], [[dakstiņš|dakstiņu]] jumtu un četriem [[dūmvads|skursteņiem]]. 19. gadsimta vidū kungu nams paplašināts, izbūvējot galos [[rizalīts|rizalītus]] un mansardā iebūvētas [[lukarna]]s.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rankas muiža – vieta, kas atdzimst |url=https://www.gulbenesmuzejs.lv/virtualas-izstades/rankas-muiza/ |website=gulbenesmuzejs.lv |accessdate={{dat|2025|4|22||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Iepretim muižas lielajai pilij ēku grupā atradās nams ar 14 istabām un virtuvi, kas dēvēts par "jauno pili". Pili ieskāva [[parks]] ar [[dīķis|dīķu]] sistēmu. Rankas muižai bija sava akmens lauztuve, ceplis, kokzāģētava, dakstiņu darbnīca, dārzniecība un [[alus]] brūzis. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.rankasmuiza.lv/ Atjaunotās Rankas muižas mājaslapa] {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}} [[Kategorija:Muižas Latvijā]] [[Kategorija:Rankas pagasts]] 4hm5mzlee2z54z2z3so5rr5u78xd62v Raiņa iela (Daugavpils) 0 599307 4458585 4406677 2026-04-24T23:20:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458585 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Raiņa iela|Raiņa iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Raiņa iela |attēls = Ул. Райня - panoramio - alinco fan.jpg |attēla paraksts = Krustojums ar [[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielu]] |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 14 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]] |ielas garums = 1060 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Muižnieku iela<br>(Dvorjanskaja) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} __NOTOC__ '''Raiņa iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], pilsētas [[Centrs (Daugavpils)|centrā]]. Raiņa iela sākas krustojumā ar [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas ielu]], ved ziemeļaustrumu virzienā, paralēli [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielai]], un beidzas krustojumā ar [[Stacijas iela (Daugavpils)|Stacijas ielu]]. Iela apbūvēta ar dzīvojamām un sabiedriskām ēkām. Raiņa ielas garums ir aptuveni 1060 metri. Visā garumā iela klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Satiksmes kustība norit abos virzienos, pa vienu joslu katrā virzienā. Ielas sarkano līniju platums ir 14—15 metri.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|5|2||bez}} |page=92 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Sabiedriskais transports pa Raiņa ielu nekursē. == Vēsture == Sākotnējais ielas nosaukums bija '''Muižnieku iela''' ({{val|ru|Дворянская улица}}). 1924. gada 14. jūlijā tā ieguva tagadējo nosaukumu '''Raiņa iela''', kas vairs nav mainījies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī pārdēvētas 25 ielas, 1 laukums, 1 bulvāris |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4763 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas valdes lēmums |accessdate={{dat|2025|5|2||bez}} |date={{dat|1924|7|14||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Pirms Otrā pasaules kara Raiņa iela bija garākā, tā turpinājās aiz dzelzceļa, pār kuru tika uzbūvēts gājēju tilts, un beidzās krustojumā ar [[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielu]]. == Ievērojami objekti == [[Attēls:Raiņa iela 2, Daugavpils.JPG|thumb|200px|Raiņa iela 2]] * Nr. 2 — trīsstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4795 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|5|2||bez}}}}</ref> * Nr. 27 — Daugavpils dzimtsarakstu nodaļa un bāriņtiesa. * Nr. 27 (vecā adrese, pašlaik šeit ir ēka Ģimnāzijas iela 10A) — 1920. gados te atradās Latvijas Bērnu palīdzības savienības Daugavpils nodaļa.<ref>{{grāmatas atsauce |author1=Anita Trušele |title=Bērnu sociālās problēmas un sociālās palīdzības veidošanās Latgalē 20. gs. 20. gados |page=76 |edition="Latvijas Arhīvi", 2002. g., 4. |url=http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/47-84-VESTURE-Trusele.pdf |accessdate={{dat|2025|8|26||bez}}}}</ref> * Nr. 28 — administratīvā ēka, kurā atrodas dažas pilsētas un reģionālās valsts iestādes. * Nr. 30 — [[Daugavpils Zinātņu vidusskola]]s galvenais korpuss (līdz 2022. gadam — [[Daugavpils 3. vidusskola]], uzcelta 1954. gadā). * Nr. 99 (vecā adrese, ēka atradās pie dzelzceļa, pašlaik nepastāv) — šeit kādreiz atradās P. K. Broerskas privātā meiteņu ģimnāzija.<ref>{{grāmatas atsauce |title=Памятная книжка Витебской губернии на 1912 год |date=1912 |publisher=Vitebskas guberņas statistikas pārvalde |location=Vitebska |page=117 |url=https://ua.files.fm/f/93pbxep8/ |language=ru |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}}}}</ref> * Nr. 101 (vecā adrese, ēka atradās pie dzelzceļa, pašlaik nepastāv) — šeit līdz 1934. gadam atradās ebreju skola, tostarp 1920. gados — ar bērnu patversmi.<ref>{{grāmatas atsauce |author1=Anita Trušele |title=Bērnu sociālās problēmas un sociālās palīdzības veidošanās Latgalē 20. gs. 20. gados |page=66 |edition="Latvijas Arhīvi", 2002. g., 4. |url=http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/47-84-VESTURE-Trusele.pdf |accessdate={{dat|2025|8|26||bez}}}}</ref> 1934. gadā tā bija pārveidota par 15. pilsētas pamatskolu.<ref name="dvinsker">{{tīmekļa atsauce |title=Еврейские школы: хронолог |url=http://dvinsker.lv/ru/rub67-Istoriya/subrub88-Vospominaniya/stat_id67-Evreyskie_shkoly_khronolog/page4/ |website=Dvinsker.lv |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200924144907/http://dvinsker.lv/ru/rub67-Istoriya/subrub88-Vospominaniya/stat_id67-Evreyskie_shkoly_khronolog/page4/ |archivedate={{dat|2020|09|24||bez}}}}</ref> * Ielas galā atrodas pilsētas [[Centrālais parks (Daugavpils)|Centrālais parks]]. == Ielu savienojumi == Raiņa iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas iela]] (savienojums ar sānu brauktuvi) * [[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības iela]] * [[Ģimnāzijas iela (Daugavpils)|Ģimnāzijas iela]] * [[Cietokšņa iela (Daugavpils)|Cietokšņa iela]] * [[Mihoelsa iela]] * [[Viestura iela (Daugavpils)|Viestura iela]] * [[Alejas iela (Daugavpils)|Alejas iela]] * [[Stacijas iela (Daugavpils)|Stacijas iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu R}} [[Kategorija:Ielas Daugavpils centrā]] t9d5p9ylttnytq326t0nd59px33duv2 Rampage 0 600310 4458587 4345822 2026-04-24T23:37:01Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458587 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas festivāla infokaste | nosaukums = ''Rampage'' | attēla_nosaukums =Rampage Festival Logo.png | attēla_izmērs = | attēla_apraksts =''Rampage'' festivāla logo | norises_vieta = * ''[[Antverpenes Sporta pils|Sportpaleis]]'', [[Antverpene]], {{karogs|Beļģija}} * [[Kristalpark]], [[Lomela]], {{karogs|Beļģija}} | gadi = kopš 2009. gada | dibinātāji = ''Murdock'' | žanrs = ''[[drum and bass]], [[dubstep]]'' | dalībvalstis = | pārraidītājs = | mājaslapa = [https://www.rampage.eu rampage.eu] }} '''''Rampage''''' (izrunā: [{{IPA|ˈræmpeɪdʒ}}]) ir elektroniskās deju [[mūzikas festivāls]], kas ik gadu notiek [[Beļģija|Beļģijā]]. Tas ir kļuvis par vienu no pasaules lielākajiem [[drum and bass|''drum'n'bass'']] un ''[[dubstep]]'' žanra pasākumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ckproductions.tv/portfolio/rampage/|title=Rampage|website=CK Productions|access-date=2025-05-13|language=nl}}</ref> Festivāls ir slavens ar savu grandiozo mērogu un specializāciju šajos enerģiskajos elektroniskās mūzikas žanros. ''Rampage'' piedāvā divus galvenos formātus: iekštelpu pasākumu '''''Rampage Weekend''''',<ref name="viberate.com">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.viberate.com/festival/rampage-weekend/|title=Rampage Weekend - Festival Lineup, Dates and Location {{!}} Viberate.com|website=www.viberate.com|access-date=2025-05-13|language=en}}</ref> kas notiek [[Antverpenes Sporta pils|''Sportpaleis'']] arēnā [[Antverpene|Antverpenē]] marta mēnesī, un āra festivālu ar kempingu '''''Rampage Open Air''''',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rampageopenair.eu/festival/festival-information|title=Festival information|website=www.rampageopenair.eu|access-date=2025-05-13|date=2023-11-16|language=en|archive-date=2025-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20250513180254/https://www.rampageopenair.eu/festival/festival-information}}</ref> kas tiek organizēts jūlijā [[Lomela|Lomelā]]. Festivāls oficiālajos materiālos<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rampage.eu/|title=Rampage|website=www.rampage.eu|access-date=2025-05-13|language=en}}</ref> un medijos tiek dēvēts par "Lielāko ''drum'n'bass'' un ''dubstep'' ballīti visumā" (''The Biggest Drum&Bass And Dubstep Party In The Universe''). == Vēsture == ''Rampage'' festivāls tika dibināts [[2009. gads|2009. gadā]] [[Antverpene|Antverpenē]], [[Beļģija|Beļģijā]]. Sākotnēji tas bija viendienas pasākums, kas norisinājās nelielā klubā ''Trix'' ar aptuveni 1000 apmeklētāju kapacitāti.<ref name="viberate.com"/> 2012. gadā festivāls pārcēlās uz 6000 apmeklētāju ietilpības Lotto arēnu sadarbībā ar UKF.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://magneticmag.com/2019/03/interview-murdock-looks-back-10-years-rampage/|title=Interview: Murdock Looks Back On 10 Years Of Rampage|website=magneticmag.com|access-date=2025-05-13|date=2019-03-13|language=en}}</ref> Kopš 2014. gada ''Rampage'' notiek ''Sportpaleis'' arēnā Antverpenē, kas var uzņemt līdz pat 15 000 apmeklētāju. 2018. gadā festivāla formāts tika paplašināts no vienas nakts pasākuma uz divdienu nedēļas nogales festivālu, kas ieguva nosaukumu ''Rampage Weekend''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://electro-news.eu/rampage-2018-here-we-come/|title=Rampage 2018 here we come !|last=Audoyer|first=Hugo|website=Electro News: Média électro numéro 1 en France|access-date=2025-05-13|date=2018-02-01|language=fr}}{{Novecojusi saite}}</ref> Atzīmējot festivāla desmito gadadienu, 2019. gada jūlijā ''Rampage'' organizatori pirmo reizi rīkoja vasaras festivālu ''Rampage Open Air Kristalpark'' teritorijā Lomelā. Šis kļuva par otru ikgadējo ''Rampage'' pasākumu. Gadu gaitā ''Rampage'' ir organizējis arī savas skatuves citos nozīmīgos elektroniskās mūzikas festivālos, tostarp ''Tomorrowland''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tomorrowlandmusic.press.tomorrowland.com/tomorrowland-music-and-rampage-are-teaming-up-for-an-exciting-collaborative-ep|title=Tomorrowland Music and Rampage are teaming up for an exciting collaborative EP|website=tomorrowlandmusic.press.tomorrowland.com|access-date=2025-05-13|language=en}}</ref> 2024. gada februārī festivāls atzīmēja savu piecpadsmito gadadienu ar īpašu pasākumu ''Rampage Weekend 2024: 15 Years of Rampage''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rampage.eu/news/rampage-weekend-2024-15-years-of-rampage|title=Rampage Weekend 2024 - 15 Years of Rampage|website=www.rampage.eu|access-date=2025-05-13|language=en}}</ref> Pasākums pulcēja plašu apmeklētāju loku un tajā uzstājās vairāk nekā 45 mākslinieki. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Elektroniskās mūzikas festivāli]] 2unm3mdup6tzduveeu2rtuprrsxul4w Sakņu iela (Daugavpils) 0 602199 4458870 4406717 2026-04-25T09:02:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458870 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Sakņu iela|Sakņu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Sakņu iela |attēls = Мебельный магазин "NS King", банк "GE Money Bank" и "Swedbank" на Сакню 15 - panoramio.jpg |attēla paraksts = Sakņu iela 15 |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]] |ielas garums = 585 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Orlovska iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = [[1. tramvaju maršruts (Daugavpils)|1.]], [[4. tramvaju maršruts (Daugavpils)|4.]] |mikroautobuss = [[9. minibusu maršruts (Daugavpils)|9.]], [[10A. minibusu maršruts (Daugavpils)|10A.]] |cits = }} '''Sakņu iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], pilsētas [[Centrs (Daugavpils)|centrā]]. Sakņu iela sākas krustojumā ar [[Cietokšņa iela (Daugavpils)|Cietokšņa ielu]], ved ziemeļaustrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Stacijas iela (Daugavpils)|Stacijas ielu]]. Iela apbūvēta ar dzīvojamām un komerciālām ēkām. Sakņu ielas garums ir aptuveni 585 metri. Visā garumā iela klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Satiksmes kustība norit divās joslās, bet posmā no [[Alejas iela (Daugavpils)|Alejas ielas]] līdz [[Stacijas iela (Daugavpils)|Stacijas ielai]] kustība atļauta tikai Alejas ielas virzienā. Pa Sakņu ielas sākotnējo posmu (līdz sazarojumam ar [[Maizes iela (Daugavpils)|Maizes ielu]]) kursē [[1. tramvaju maršruts (Daugavpils)|1.]] un [[4. tramvaju maršruts (Daugavpils)|4.]] maršruta tramvaji. Savukārt, [[Viestura iela (Daugavpils)|Viestura ielā]] ir [[10A. minibusu maršruts (Daugavpils)|10A. minibusa]] pietura "Sakņu iela".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Sakņu iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-10a-autoosta-rugeli |publisher=10A. maršruta kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|6|6||bez}} |archive-date={{dat|2025|05|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250521114233/https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-10a-autoosta-rugeli }}</ref> Sakņu iela (līdz 1920. gadam {{val|ru|Огородная улица}}) ir šīs ielas sākotnējais nosaukums, bet 1964 gada 28. aprīlī to pārdēvēja par '''Orlovska ielu'''.<ref>{{Starpviki saite|lv = Konstantīns Orlovskis|val = ru|val_title = Орловский, Константин Иванович (Герой Советского Союза)}} (1913—1944) bija Otrā pasaules kara dalībnieks (padomju armijas kapteinis, tankists) un krita kaujā pie [[Maļinova]]s.</ref> Ielas vēsturiskais nosaukums tika atjaunots 1991. gada 19. decembrī.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī atjaunoti ielu nosaukumi un pārdēvētas ielas |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas domes lēmums |accessdate={{dat|2025|6|6||bez}} |date={{dat|1991|12|19||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ievērojami objekti == [[Attēls:Антикварный магаз в антикварном доме на ул. Сакню 20 - panoramio.jpg|thumb|275px|Sakņu iela 20 un 20A]] * Nr. 20 — vienstāva veikalu ēka, uzcelta 1901. gadā, vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Veikalu ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4806 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|6||bez}}}}</ref> * Nr. 31 — šeit no 19. gadsimta otrās puses līdz 1960. gadiem atradās pirts (sākotnēji — Gorkina pirts). No 1960. gadiem, pēc remonta, šajā ēkā atradās konditorejas cehs.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Гесель Маймин |title=Банный король Немцов тоже парил Двинск |url=https://gorod.4bb.ru/viewtopic.php?id=2758#p158157 |website=Forums "GoroD" |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}} |language=ru }}</ref> * Nr. 36 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4807 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|6||bez}}}}</ref> * Nr. 46 — trīsstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 1859. gadā, vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4808 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|6||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Sakņu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Cietokšņa iela (Daugavpils)|Cietokšņa iela]] * [[Mihoelsa iela]] / [[Maizes iela (Daugavpils)|Maizes iela]] * [[Viestura iela (Daugavpils)|Viestura iela]] * [[Alejas iela (Daugavpils)|Alejas iela]] * [[Krāslavas iela (Daugavpils)|Krāslavas iela]] (T veida krustojums) * [[Stacijas iela (Daugavpils)|Stacijas iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Daugavpils centrā]] pyet5yy0n7uw57q4coy9zx0xbm45acr Satiksmes iela (Daugavpils) 0 602444 4458905 4406722 2026-04-25T11:20:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458905 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Satiksmes iela|Satiksmes iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Satiksmes iela |attēls = Pomnik ku czci polskich żołnierzy Dyneburg 10 (cropped).jpg |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Dzelzceļnieks]] |ielas garums = 655 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Pārbraucamā iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Satiksmes iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Dzelzceļnieks|Dzelzceļnieka]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Muitas iela (Daugavpils)|Muitas]] un [[Dīķu iela (Daugavpils)|Dīķu ielu]], ved pa loku uz austrumiem, pakāpeniski mainot virzienu uz ziemeļiem, līdz savienojumam ar [[2. Preču iela|2. Preču ielu]] zem [[Smiltenes iela (Daugavpils)|Smiltenes ielas]] viadukta. Uz Satiksmes ielu attiecas arī tās vēsturiskais posms, kas šķērso sliežu ceļus un beidzas krustojumā ar [[Varšavas iela|Varšavas ielu]]. Satiksmes ielas kopējais garums ir aptuveni 655 metri. Visā garumā tā ir divu joslu platumā un klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Satiksmes kustība atļauta abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Satiksmes ielu nekursē. Iela pārsvarā nav apbūvēta. Sākotnējais ielas nosaukums bija '''Pārbraucamā iela''' ({{val|ru|Переездная улица}}). 1934. gada 7. decembrī tā ieguva tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairs nav mainījies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas valde |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/1566 |website=Latgales dati |publisher=[[Valdības Vēstnesis]] |accessdate={{dat|2025|6|9||bez}} |date={{dat|1935|1|10||bez}} |archive-date={{dat|2025|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250513072503/https://latgalesdati.du.lv/notikums/1566 }}</ref> == Ievērojami objekti == * Ielas ziemeļu pusē atrodas "Brīvības parks" — vecas kapsētas vieta, kur 1992. gadā uzstādīts 13 metru augsts betona krusts poļu karavīriem, kritušiem [[Kaujas pie Daugavpils (1920)|cīņās par Latvijas neatkarību]] 1920. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Polijas armijas I Leģiona brigādes pulka karavīru kapu piemiņas vieta |url=https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/polijas-armijas-i-legiona-brigades-pulka-karaviru-kapu-pieminas-vieta/ |website=Visitdaugavpils.lv |accessdate={{dat|2025|6|9||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Satiksmes iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Muitas iela (Daugavpils)|Muitas iela]] / [[Dīķu iela (Daugavpils)|Dīķu iela]] * [[2. Preču iela]] * [[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Dzelzceļniekā]] 1o1lw18i47zvlgoltjvhhlwsrkeyz8p Rītu iela (Daugavpils) 0 602666 4458846 4406704 2026-04-25T07:16:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458846 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Rītu iela|Rītu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Rītu iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 16 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 220 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]] |ielas garums = 320 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1—2 |ielas segums = [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3.]], [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5.]] |mikroautobuss = |cits = }} '''Rītu iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūves]] apkaimē. Rītu iela sākas krustojumā ar [[Klusā iela (Daugavpils)|Kluso ielu]], ved ziemeļaustrumu virzienā un beidzas strupceļā. Rītu ielā ir privātmāju apbūve. Ar bezvārda ceļu ielas nobeigums ir savienots ar [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielu]]. Rītu ielas garums ir aptuveni 320 metri, tai ir [[grants]] segums. Ielas sarkano līniju platums ir 12—13 metri,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|6|12||bez}} |page=92 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> satiksmes kustība atļauta abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Rītu ielu nekursē, tuvākā pietura ir "Klusā iela" [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielā]]. Nosaukums jaunizveidotajai Rītu ielai piešķirts 1957. gadā un laika gaitā nav mainījies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētās un jaunās ielas Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 |website=Latgales dati |publisher=Padomju Daugava (Daugavpils) |accessdate={{dat|2025|6|12||bez}} |date={{dat|1957|8|22||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250324123822/https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 }}</ref> == Ielu savienojumi == Rītu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Klusā iela (Daugavpils)|Klusā iela]] (T veida krustojums) * [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]] (savienojums ar bezvārda ceļu) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu R}} [[Kategorija:Ielas Jaunbūvē (Daugavpils)]] 89ktjltex4wqhzuzgvwovbsjkfwm4zv Saules iela (Daugavpils) 0 602936 4458913 4406723 2026-04-25T11:36:26Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 3 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458913 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Saules iela|Saules iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Saules iela |attēls = Saules iela (Daugavpils).jpg |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 14 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]] |ielas garums = 1350 m |atklāta = |vēst nosaukumi = * [[Sanktpēterburga|Pēterpils]] iela * [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Saules iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], pilsētas [[Centrs (Daugavpils)|centrā]]. Saules iela sākas krustojumā ar [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas ielu]], ved ziemeļaustrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Stacijas iela (Daugavpils)|Stacijas ielu]]. Iela apbūvēta ar dzīvojamām, sabiedriskām un tirdzniecības ēkām. Saules ielas garums ir aptuveni 1350 metri. Visā garumā iela ir divu joslu platumā un klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Posmā no Vienības ielas līdz Viestura ielai satiksmes kustība Saules ielā atļauta tikai Viestura ielas virzienā, citos posmos kustība norit abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Saules ielu nekursē. == Vēsture == [[Attēls:Daugavpils Skolotāju institūts.jpg|274px|thumb|Skats gar Pēterpils (Saules) ielu 20.&nbsp;gadsimta sākumā]] Iela izveidota 19. gadsimta pirmajā pusē. 20. gadsimta sākumā šeit darbojās veikali, izdevniecības, avīžu redakcijas, kinoteātris “Kolizejs”. Otrā pasaules kara laikā iela stipri cieta no ugunsgrēkiem, vēlāk nodegušo ēku vietā uzbūvēja daudzdzīvokļu mājas. 2016. gadā Saules ielas sākumā tika nojaukti grausti, lai uzbūvētu ēku kompleksu Daugavpils dizaina un mākslas vidusskolai.<ref name="zudusi">{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils. Saules ielas 66 pagalma apzaļumošana |url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/51579/ |website=Zudusilatvija.lv |publisher=[[Latvijas Nacionālā bibliotēka]] |accessdate={{dat|2025|8|29||bez}}}}</ref> Sākotnējais ielas nosaukums bija '''Pēterpils iela''' jeb '''Pēterburgas iela''' ({{val|ru|Петербургская улица}}, no 1914. gada ''Петроградская улица''). 1924. gada 14. jūlijā tā ieguva tagadējo nosaukumu '''Saules iela''',<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī pārdēvētas 25 ielas, 1 laukums, 1 bulvāris |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4763 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas valdes lēmums |accessdate={{dat|2025|6|16||bez}} |date={{dat|1924|7|14||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> bet 1952. gadā to pārdēvēja par '''Gogoļa ielu''', sakarā ar krievu rakstnieka [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] 100. dzimšanas dienu. Nosaukums "Saules iela" tika atjaunots 1991. gada 19. decembrī.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī atjaunoti ielu nosaukumi un pārdēvētas ielas |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas domes lēmums |accessdate={{dat|2025|6|16||bez}} |date={{dat|1991|12|19||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Saules ielas trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle (uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā), tāpēc ielas brauktuve pie skvēra nedaudz pārvietota uz ziemeļrietumiem. Katedrāles vietā 2003. gadā uzcelta kapela. == Ievērojami objekti == [[Attēls:Saules iela 37, Daugavpils.jpg|thumb|274px|Saules iela 37]] [[Attēls:Daugavpils modern architecture Saules street.jpg|thumb|274px|Saules iela 41]] [[Attēls:Saules iela 55 a.JPG|thumb|274px|Saules iela 55]] {{Ārējie resursi |image1 = Iela 1910. gados [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/31476/ (1)], [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/31471/ (2)], [https://img.gorod.lv/images/news_item_in_cifs/pic/319911/big/83439391_1614371552065855_7826267648532577020_o.jpg (3)] }} * Nr. 1/3 — pasta, 1920. un 1930. gados — Daugavpils Valsts skolotāju institūta ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pasts, vēlāk skolotāju institūts |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4809 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|16||bez}}}}</ref> Pēc Otrā pasaules kara — Daugavpils Pedagoģiskais institūts, kas tagad zināms kā [[Daugavpils Universitāte]].<ref name="zudusi" /> * Nr. 2, 6, 8 — Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskola ("Saules skola").<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Kontakti |url=https://www.saules.lv/dizaina-un-makslas-vidusskola/kontakti/ |publisher=MIKC “DDMV Saules skola” |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> * Nr. 5 — šeit no 1924. gada ebreju 4. pamatskola,<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Гесель Маймин |title=Казармы в городе |url=https://gorod.4bb.ru/viewtopic.php?id=2758#p158184 |website=Forums "GoroD" |accessdate={{dat|2025|9|9||bez}} |language=ru }}</ref> no 1930. gadiem — viens no pilsētas ebreju pamatskolas Nr. 16 korpusiem (no 1936. līdz 1940. gadam — zēnu skola).<ref name="dvinsker" /> * Nr. 7 — Daugavpils pilsētas Izglītības pārvalde un pilsētas Bērnu un jauniešu centrs "Jaunība".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Saules iela 7, Daugavpils |url=https://www.lursoft.lv/adrese/saules-iela-7-daugavpils-lv-5401/iestades |website=Lursoft.lv |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}}}}</ref> * Nr. 12 — šeit 1920. gados atradās ebreju bērnudārzs.<ref>{{grāmatas atsauce |author1=Anita Trušele |title=Bērnu sociālās problēmas un sociālās palīdzības veidošanās Latgalē 20. gs. 20. gados |page=66 |edition="Latvijas Arhīvi", 2002. g., 4. |url=http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/47-84-VESTURE-Trusele.pdf |accessdate={{dat|2025|8|26||bez}}}}</ref> * Nr. 17a — trīsstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4810 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|16||bez}}}}</ref> * Nr. 19 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4811 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|16||bez}}}}</ref> * Nr. 37 — trīsstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta vidū, vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4813 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|16||bez}}}}</ref> * Nr. 38 — kādreizējās I. J. Ošina tirdzniecības skolas ēka,<ref>{{grāmatas atsauce |title=Памятная книжка Витебской губернии на 1912 год |date=1912 |publisher=Vitebskas guberņas statistikas pārvalde |location=Vitebska |page=118 |url=https://ua.files.fm/f/93pbxep8/ |language=ru |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}}}}</ref> vēlāk ebreju skola (pamatskola Nr. 5, no 1934. gada ebreju ģimnāzija, vēlāk vidusskola),<ref name="dvinsker">{{tīmekļa atsauce |title=Еврейские школы: хронолог |url=http://dvinsker.lv/ru/rub67-Istoriya/subrub88-Vospominaniya/stat_id67-Evreyskie_shkoly_khronolog/page4/ |website=Dvinsker.lv |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200924144907/http://dvinsker.lv/ru/rub67-Istoriya/subrub88-Vospominaniya/stat_id67-Evreyskie_shkoly_khronolog/page4/ |archivedate={{dat|2020|09|24||bez}}}}</ref> uzcelta 19.—20. gadsimtu mijā, vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ebreju skola |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4814 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|16||bez}}}}</ref> * Nr. 41 — trīsstāvu dzīvojamā ēka [[Jūgendstils|jūgendstilā]], uzcelta 20. gadsimta sākumā, reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4815 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|16||bez}}}}</ref> * Nr. 42 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4816 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|16||bez}}}}</ref> * Nr. 49 — neapbūvētais zemesgabals, kur atradās Daugavpils Horālā sinagoga (uzspridzināta {{dat|1941|7|6||bez}}).<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Гесель Маймин |title=Большую хоральную синагогу построили и… взорвали. |url=https://gorod.4bb.ru/viewtopic.php?id=2758#p158161 |website=Forums "GoroD" |accessdate={{dat|2025|6|17||bez}} |language=ru |date={{dat|2010|7|6||bez}}}}</ref> * Nr. 55 — divstāvu dzīvojamā ēka jūgendstilā, uzcelta 20. gadsimta sākumā, reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4817 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|16||bez}}}}</ref> * Nr. 57 — trīsstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4818 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|16||bez}}}}</ref> * Nr. 71 — šeit līdz Otrajam pasaules karam atradās pirtis (Molčanova, vēlāk Ādamsona, 1930. gados arī "Rīgas pirtis").<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Гесель Маймин |title=Банный король Немцов тоже парил Двинск |url=https://gorod.4bb.ru/viewtopic.php?id=2758#p158157 |website=Forums "GoroD" |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}} |language=ru }}</ref> * Blakus Saules ielai atrodas [[Daugavpils Universitāte]] un [[Vienības nams]]. == Ielu savienojumi == Saules iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas iela]] (T veida krustojums) * [[Institūta iela (Daugavpils)|Institūta iela]] * [[Muzeja iela (Daugavpils)|Muzeja iela]] * [[Teātra iela (Daugavpils)|Teātra iela]] * [[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības iela]] * [[Ģimnāzijas iela (Daugavpils)|Ģimnāzijas iela]] * [[Cietokšņa iela (Daugavpils)|Cietokšņa iela]] * [[Mihoelsa iela]] * [[Viestura iela (Daugavpils)|Viestura iela]] * [[Alejas iela (Daugavpils)|Alejas iela]] * [[Krāslavas iela (Daugavpils)|Krāslavas iela]] * [[Stacijas iela (Daugavpils)|Stacijas iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Daugavpils centrā]] d5mcsdoy08aid8bv9lhw60c7j3vgdzv Partokrātija 0 603799 4458409 4301407 2026-04-24T13:19:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458409 wikitext text/x-wiki {{Politika}} '''Partokrātija'''<ref>{{tīmekļa atsauce |title=22. Demokrātija un partokrātija. |url=https://www.austsaule.lv/podcast/22-demokratija-un-partokratija/ |website=Austošā Saule |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}} |language=lv |date={{dat|2021|8|4||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Meritokrātija Pasaulē pret partokrātiju Latvijā {{!}} prof. Andris Špats |url=http://www.spats.lv/2012/08/meritokratija-pasaule-pret-partokratiju-latvija/ |website=spats.lv |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}} |language=lv |date={{dat|2012|8|27||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> ({{val|en|Particracy}}) ir [[valsts pārvaldes forma]], kurā galvenais varas pamats ir [[Politiskā partija|politiskās partijas]],<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Political Science Quarterly: Conference Issue: Presidential and Parliamentary Democracies: Which Work Best?, Special Issue 1994: The Italian Particracy: Beyond President and Parliament |url=https://www.psqonline.org/article.cfm?IDArticle=13332 |website=www.psqonline.org |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}} |page=4 |language=en}}</ref> nevis [[Pilsonība|pilsoņi]] vai atsevišķi [[Politiķis|politiķi]]. Kā 1994. gadā apgalvoja itāļu [[Politoloģija|politologs]] Mauro Kalize (''Mauro Calise''), šis termins bieži vien ir nievājošs, veidojot vēstījumu, ka partijām ir pārāk liela vara — līdzīgā veidā agrīnajos jaunajos laikos bieži tika apgalvots, ka [[demokrātija]] ir tikai vāji izglītota un viegli maldināma [[Ohlokrātija|pūļa vara]]. Līdz šim, centieni pārvērst partokrātiju par precīzāku akadēmisku jēdzienu ir tikai daļēji izdevušies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Political Science Quarterly: Conference Issue: Presidential and Parliamentary Democracies: Which Work Best?, Special Issue 1994: The Italian Particracy: Beyond President and Parliament |url=https://www.psqonline.org/article.cfm?IDArticle=13332 |website=www.psqonline.org |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}} |language=en}}</ref> == Pamatojums un veidi == Partokrātija mēdz izveidoties un nostiprināties, pieaugot politisko kampaņu izmaksām un [[Plašsaziņas līdzekļi|mediju]] ietekmei, lai partija varētu būt pārstāvēta valsts nacionālajā politikā, uzvarot vēlēšanas lielajos vēlēšanu apgabalos, bet tādējādi atstājot novārtā politiku reģionu līmenī. Daži populārākie politiķi var pietiekami ietekmēt sabiedrisko domu, lai pretotos savai partijai vai dominētu tajā. Galīgākais partokrātijas līmenis ir [[vienpartijas sistēma]], lai gan zināmā mērā vienpartijas valstī valdošā partija nav pilnīga politiskā partija, jo tā neveic būtisku funkciju, konkurēšanu ar citām partijām. Vienpartejiskā sistēmā vienīgās atļautās partijas vara bieži vien ir apstiprināta likumos, savukārt daudzpartiju valstīs partokrātiju nevar likumiski uzspiest vai efektīvi novērst ar likumu spēku. Daudzpartiju sistēmā individuālās autonomijas pakāpe katrā politiskajā partijā var atšķirties atkarībā no partijas iekšējiem noteikumiem un vietējām tradīcijām, kā arī no tā, vai partija ir pie varas, un, ja tā, tad vai tā ir vienīgā partija pie varas (galvenokārt ''[[de facto]]'' [[Divpartiju sistēma|divpartiju sistēmā]]) vai valdošajā partiju koalīcijā. Matemātiskā nepieciešamība veidot koalīciju, no vienas puses, neļauj vienai partijai iegūt potenciāli pilnīgu kontroli, no otras puses, sniedz perfektu attaisnojumu, lai neatbildētu vēlētāju priekšā par partijas programmas solījumu nepildīšanu. == Piemēri == Partokrātijas piemērs ir [[Meksika]], kuru vairāk nekā 70 gadus (1929—2000) pārvaldīja [[Institucionāli Revolucionārā partija]] (PRI), vēlāk zaudējot varu uz 12 gadiem [[Nacionālās rīcības partija]]i (PAN), vēlāk atgūstot to 2012. gadā, kuru 2018. gadā atkal zaudēja ''[[Morena]]'' partijai. Daži pētnieki PRI ir raksturojuši kā "valsts partiju" vai "ideālo diktatūru".<ref>{{laikraksta atsauce |last1=Khan |first1=Mohammad Azeem |last2=Lara-Garcia |first2=Andrea |title=A “Perfect Dictatorship”: The PRI, Corruption, and Autocracy in Mexico |journal=Arizona Journal of Interdisciplinary Studies |date={{dat|2021|5|7||bez}} |volume=7 |issue=0 |pages=26–45 |url=https://journals.librarypublishing.arizona.edu/azjis/article/id/2382/ |issn=2166-5281}}</ref> Partiokrātijas piemērs Eiropā ir [[Itālija|Itālijas Pirmā republika]] (1946—1994). Gandrīz tīrā [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālā vēlēšanu sistēma]], kurā vēlētāji varēja balsot par sarakstiem, bet ne par konkrētiem kandidātiem, ļāva tā laika Itālijas partijām garantēt nepopulāru, bet ietekmīgu personu ievēlēšanu, kurām [[Mažoritāras vēlēšanas|mažoritārā vēlēšanu sistēmā]] būtu bijis grūtāk iegūt parlamenta mandātu. Tas viss noveda ne tikai pie politiskās sadrumstalotības un līdz ar to pie valdības nestabilitātes, bet arī pie partiju izolācijas no [[Elektorāts|elektorāta]] un [[Pilsoniska sabiedrība|pilsoniskās sabiedrības]] un līdz ar to pie [[korupcija]]s un [[Kartelis|karteļu]] izveides. Kopš 1960. gadiem pārmērīga politisko partiju nostiprināšanās, kuru mērķis bija aizstāt pārstāvniecības institūcijas, Itālijā kļuva pazīstama kā ''partitocrazia''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=partitocrazia |url=http://www.treccani.it/enciclopedia/partitocrazia_(Dizionario_di_Storia)/ |website=www.treccani.it |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}} |language=it |archive-date={{dat|2015|06|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150613010612/http://www.treccani.it/enciclopedia/partitocrazia_(Dizionario_di_Storia)/ }}</ref> Itāļu komiksu mākslinieks Džordžo Rebufi (''Giorgio Rebuffi'') ir teicis: "Zem parlamentārās centralitātes un suverenitātes retorikas slēpās un maskējās vēlētājiem neredzama, netipiska partijas varas forma."<ref>''P. Armaroli''. ''Meriti e colpe (molte) dello Statuto albertino'', in Il Giornale, 1º aprile 2003, che conclude: Giuliano Amato]] fece scandalo, chissà perché, quando sottolineò che nel dopoguerra eravamo passati dal governo di partito al governo dei partiti».</ref> Partiju sistēma, kas izveidojās [[Vācija|Vācijas Federatīvajā Republikā]] (līdz 1990. gadam — [[Rietumvācija]]) pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], sniedz partokrātijas piemēru. Izteiktāk nekā vairumā Eiropas parlamentāro sistēmu, partijām ir dominējoša loma Vācijas Federatīvās Republikas politikā, ievērojami pārspējot indivīdu lomu. [[Vācijas Konstitūcija]]s 21. pants nosaka, ka "politiskās partijas piedalās tautas politiskās gribas veidošanā. Tās var brīvi dibināt. To iekšējai organizācijai jāatbilst demokrātijas principiem. Tām publiski jāatskaitās par savu līdzekļu avotiem." 1967. gada "Partiju likums" vēl vairāk nostiprināja partiju lomu politiskajā procesā un risināja partiju organizācijas, biedru tiesību un īpašu procedūru jautājumus, piemēram, kandidātu izvirzīšanu amatiem. 21. pantā minētā izglītojošā funkcija (dalība "politiskās gribas veidošanā") liek domāt, ka partijām vajadzētu palīdzēt definēt sabiedrisko domu, nevis vienkārši īstenot vēlētāju vēlmes.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=German Political Parties - German Culture |url=http://germanculture.com.ua/germany-facts/german-political-parties/ |website=germanculture.com.ua |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}} |language=en |date={{dat|2015|12|28||bez}} |quote=The educational function noted in Article 21 ('forming of the political will') suggests that parties should help define public opinion rather than simply carry out the wishes of the electorate}}</ref> == Skatīt arī == *[[Valsts pārvaldes forma]] == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Valsts pārvaldes formas]] [[Kategorija:Politiskās partijas]] [[Kategorija:Politika]] itmi9ao86kvq5ithwkwcjxgzr3f5mzg Raunas iela (Daugavpils) 0 604322 4458589 4406690 2026-04-24T23:56:26Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458589 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Raunas iela|Raunas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Raunas iela |attēls = Raunas iela (Daugavpils).jpg |attēla paraksts = Raunas iela 2005. gadā |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 16 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]] |ielas garums = 133 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1—2 |ielas segums = [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Raunas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūves]] apkaimē. Raunas iela sākas krustojumā ar [[Siguldas iela (Daugavpils)|Siguldas ielu]], ved ziemeļrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Lielā Dārza iela|Lielo Dārza ielu]]. Raunas ielā ir privātmāju apbūve. Raunas ielas garums ir 133 metri, visā garumā iela klāta ar [[grants]] segumu. Ielas sarkano līniju platums ir 15 metri,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|7|1||bez}} |page=92 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> satiksmes kustība norit abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Raunas ielu nekursē. Tagadējā Raunas iela, vēl bez nosaukuma, redzama 1931. un 1936. gada pilsētas plānos.<ref>{{grāmatas atsauce |author=V. Salnais, A. Maldrups |title=Pilsētu apraksti. 3. daļa. |date=1936 |publisher=Valsts statistiskās pārvaldes izdevums |location=Rīga |pages=230 |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:692771{{!}}article:DIVL2092{{!}}page:230 |accessdate={{dat|2025|7|1||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250315141225/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:692771{{!}}article:DIVL2092{{!}}page:230 }}</ref> Nosaukums tai bezvārda ielai tika piešķirts 1940. gada 2.&nbsp;aprīlī,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Edvarta Virzas iela un Viļa Plūdoņa gatve Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4765 |website=Latgales dati |publisher=Daugavas Vēstnesis |accessdate={{dat|2025|7|1||bez}} |date={{dat|1940|4|3||bez}}}}</ref> un atkārtoti — 1957. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētās un jaunās ielas Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 |website=Latgales dati |publisher=Padomju Daugava (Daugavpils) |accessdate={{dat|2025|7|1||bez}} |date={{dat|1957|8|22||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250324123822/https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 }}</ref> Laika gaitā ielas nosaukums nav mainījies. == Ielu savienojumi == Raunas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Siguldas iela (Daugavpils)|Siguldas iela]] (T veida krustojums) * [[Lielā Dārza iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu R}} [[Kategorija:Ielas Jaunbūvē (Daugavpils)]] ti9p1xathfl1qky4145xaoe7egpmps9 Katlabuha 0 604392 4458819 4389900 2026-04-25T06:26:36Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Suvorovska_gromada_gerb.png" aizvietots ar "Katlabuh_Hromada_gerb.png" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR3|Criterion 3]]"). 4458819 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Katlabuha | official_name = ''Катлабуг'' | settlement_type = Ciems | image_skyline = Церква Костянтина і Олени, Суворове.JPG | image_alt = | image_caption = | image_flag = Suvorovska gromada prapor.png | flag_alt = | image_seal = | seal_alt = | image_shield = Katlabuh Hromada gerb.png | shield_alt = | nickname = | motto = | image_map = | map_alt = | map_caption = | pushpin_map = Ukraina#Odesas apgabals | pushpin_label_position = | pushpin_map_caption = | coor_pinpoint = | coordinates_footnotes = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UKR}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Odesas apgabals]] | subdivision_type2 = Rajons | subdivision_name2 = [[Izmajilas rajons]] | subdivision_type3 = Hromada | subdivision_name3 = [[Suvoroves hromada]] | established_title = Dibināts | established_date = 1819 | founder = | seat_type = | seat = | government_footnotes = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = 5.52 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_note = | elevation_footnotes = | elevation_m = | population_footnotes = | population_total = 4548 | population_as_of = 2022 | population_density_km2 = auto | population_demonym = | population_note = | timezone1 = EET | utc_offset = +2 | timezone_DST = EEST | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = | postal_code = | area_code_type = | area_code = | iso_code = | website = | footnotes = |latd = 45 |latm = 34 |lats = 49 |latNS = N |longd = 28 |longm = 58 |longs = 57 |longEW = E }} '''Katlabuha''' ({{val|uk|Катлабуг}}), līdz 1941. gadam — '''Šikirlikitaja''' ({{val|ro|Șichirlichitai}}, {{val|bg|Шикирли Китай}}), no 1941. līdz 2024. gadam — '''Suvorove''' (''Суворове''), ir ciems [[Ukraina|Ukrainā]], [[Odesas apgabals|Odesas apgabala]] Izmajilas rajonā. Tas atrodas [[Katlabuhas ezers|Katlabuhas ezera]] ziemeļu galā, Donavas upes deltā. Katlabuhā atrodas hromadas administrācija. Lielākā daļa iedzīvotāju ir [[bulgāri]] pēc izcelsmes.<ref>[http://db.ukrcensus.gov.ua/PXWEB2007/ukr/publ_new1/2022/zb_%D0%A1huselnist.pdf Чисельність наявного населення України на 1 січня 2022]</ref> == Vēsture == Šikirlikitajas ciemu 1819. gadā dibināja bulgāru ieceļotāji. Ciema nosaukums tika mantots no nogaju ganiem, kas šeit dzīvoja no 1807. līdz 1809. gadam. Ar Krievijas imperatora [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] 1819. gada 29. decembra dekrētu, kas regulēja bulgāru koloniju statusu, Šikirlikitaja tika noteikta par ciemu Izmajilas rajonā. 1852. gadā Šikirlikitajā dzīvoja 1042 cilvēki. 1858. gadā varas iestādes atļāva ciemā atvērt bulgāru pamatskolu, bet 1868.—1869. mācību gadā Rumānijas varas iestādes centās panākt šīs izglītības iestādes rumānizāciju. 1869. gadā bulgāru skolotāji mācīja tikai divas stundas dienā. 1861.—1862. gadā Šikirliikitajas iedzīvotāji pievienojās [[Besarābija]]s bulgāru pārcelšanās kustībai no Rumānijas un Krievijas un nodibināja ciemu [[Taurijas guberņa|Taurijas guberņā]], kas vēlāk tika pārdēvēts par Sofījivku. Kopš 1860. gada ciema kopienai bija zīmogs ar ģerboni — piecu (uz vēlāka zīmoga — divu) cukura galvu attēlu, kas kļūdaini tika piedēvēts sieviešu figūrām turku apģērbā. Cukura galvām bija jāsimbolizē ciema nosaukums, kas tulkojumā nozīmē "Cukura krasts". Laikā no 1878. līdz 1918. gadam ciems nonāca [[Krievijas Impērija]]s sastāvā. No 1918. līdz 1940. gadam un no 1941. līdz 1944. gadam Šikirlikitaja bija [[Rumānijas Karaliste]]s sastāvdaļa. Saskaņā ar 1930. gada tautas skaitīšanu kopējais iedzīvotāju skaits bija 4267 cilvēki, no kuriem 4095 bija [[bulgāri]] (95,97%), 78 [[rumāņi]] (1,83%), 27 [[krievi]] (0,63%), 26 [[poļi]], 6 [[gagauzi]], 5 [[grieķi]], 3 bija [[ebreji]] un 1 bija [[Serbi|serbs]]. 1941.—1944. gadā, Rumānijas valdīšanas laikā Besarābijā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, ciems tika pārdēvēts par godu karalim [[Mihajs I|Mihajam I]] (''Regele Mihai I''). No 1940. gada jūnija beigām līdz 1941. gada jūnijam Šikirlikitaja bija [[Padomju Savienība]]s sastāvā. 1941. gada janvārī tika izveidots Suvorova kolhozs. Tajā pašā gadā ciems tika pārdēvēts par Suvorovi un nozīmēts par rajona centru, kas tāds bija līdz 1959. gadam. 1941. gadā padomju vara veica pirmās represijas, kas skāra 11 turīgas tā saukto "[[budzis|budžu]]" ģimenes. Pēc 1944. gada kolektivizācija tika pabeigta. 1959. gadā Suvorovas rajons tika likvidēts, un ciems kļuva par Izmajilas rajona daļu. 1961. gadā Suvorovo ieguva pilsētciemata statusu. Kopš 1991. gada ciems ir neatkarīgās Ukrainas sastāvdaļa. 2024. gada 19. septembrī [[Ukrainas atkrieviskošana]]s ietvaros [[Ukrainas Augstākā Rada]] atbalstīja Suvoroves pārdēvēšanu par Katlabuhu. Pārdēvēšana stājās spēkā 2024. gada 26. septembrī. == Saimniecība == Ciema iedzīvotāji galvenokārt nodarbojas ar [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]] (graudaugu audzēšanu, [[vīnkopība|vīnkopību]] un [[lopkopība|lopkopību]]). Ir arī asfalta rūpnīca un piena lopkopības ferma. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukraina]] [[Kategorija:Bulgāri]] [[Kategorija:Odesas apgabals]] 8nvzp427hf7ojxaawn2o3k8dyzuz78v Rubeņu iela (Daugavpils) 0 604521 4458696 4406708 2026-04-25T04:15:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458696 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Rubeņu iela|Rubeņu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Rubeņu iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Viduspoguļanka]] |ielas garums = 460 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Miera iela |joslu skaits = 1—2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]], [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[4. autobusu maršruts (Daugavpils)|4.]], [[5. autobusu maršruts (Daugavpils)|5.]], [[18. autobusu maršruts (Daugavpils)|18.]], [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Rubeņu iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Viduspoguļanka]]s apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Liepziedu iela (Daugavpils)|Liepziedu ielu]], ved ziemeļaustrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Ventas iela (Daugavpils)|Ventas ielu]]. Rubeņu ielā ir privātmāju apbūve. Ielas garums ir aptuveni 460 metri. Posms no Liepziedu ielas līdz [[Zaru iela (Daugavpils)|Zaru ielai]] klāts ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu, bet pārējai Rubeņu ielas daļai ir [[grants]] segums. Satiksmes kustība atļauta abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Rubeņu ielu nekursē, tuvākā pietura ir "Vāveru iela" Ventas ielā. Rubeņu ielas sākotnējais nosaukums bija '''Miera iela'''. 1957. gadā iela ieguva tagadējo nosaukumu, kurš vairs nav mainījies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētās un jaunās ielas Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 |website=Latgales dati |publisher=Padomju Daugava (Daugavpils) |accessdate={{dat|2025|7|5||bez}} |date={{dat|1957|8|22||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250324123822/https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 }}</ref> == Ielu savienojumi == Rubeņu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Liepziedu iela (Daugavpils)|Liepziedu iela]] (T veida krustojums) * [[Zaru iela (Daugavpils)|Zaru iela]] * [[Jersikas iela (Daugavpils)|Jersikas iela]] (T veida krustojums) * [[Ventas iela (Daugavpils)|Ventas iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu R}} [[Kategorija:Ielas Viduspoguļankā]] 49mf88u6sq74vw1e7pqir6g0eub6ozw Pasākums 0 604807 4458425 4416324 2026-04-24T13:59:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458425 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Hall 1 AB in Leipziger KUBUS.jpg|thumb|Kongress [[Leipciga|Leipcigā]] 2024. gadā]] '''Pasākums''' ir mērķtiecīgi organizēta darbību kopa, kas parasti tiek plānota iepriekš un īstenota noteiktā laikā un vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/pas%C4%81kums:1|title=pasākums {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2025-07-09}}</ref> Plašākā nozīmē pasākums ietver jebkuru strukturētu notikumu, kas notiek organizatora vadībā ar konkrētu nolūku — sākot no privātām tikšanām līdz liela mēroga sabiedriskiem notikumiem. == Pasākumu veidi == Atkarībā no mērķa, apmeklētāju loka un norises apstākļiem pasākumi iedalāmi vairākās kategorijās: * '''Publiskie pasākumi''' ir tie, kas domāti plašai sabiedrībai un notiek vietās, kuras ir pieejamas ikvienam interesentam. Šie pasākumi var būt izklaidējoši, informatīvi, kultūras vai sporta rakstura. Latvijas likumdošana publiskos pasākumus definē kā organizētus notikumus publiskās vietās, kas ir atvērti sabiedrības apmeklēšanai neatkarīgi no tā, vai ieeja ir par maksu vai bez maksas. * '''Privātie pasākumi''' tiek rīkoti ierobežotam personu lokam — uzaicinājumu saņēmējiem, organizācijas darbiniekiem vai īpašas kopienas locekļiem. Šādi pasākumi neietilpst publisko pasākumu tiesiskā regulējuma sfērā. * '''Korporatīvie pasākumi''' ir darba devēju organizēti notikumi saviem darbiniekiem vai biznesa partneriem, piemēram, gada sākuma sapulces, produktu prezentācijas vai komandas saliedēšanas aktivitātes. * '''Politiskie pasākumi''' ietver dažādas sabiedrisko viedokļu izteikšanas formas — sapulces, demonstrācijas, gājienus un citas aktivitātes, kas vērstas uz politisko ziņojumu nodošanu sabiedrībai. == Regulējums Latvijā == Latvijā publisko pasākumu rīkošanu reglamentē ''Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums''. Likums nosaka, ka organizatoriem jāsaņem pašvaldības atļauja, iesniedzot pieteikumu vismaz 15 darba dienas iepriekš. Īpaši stingri noteikumi attiecas uz paaugstināta riska pasākumiem — tiem, kuros paredzēts vairāk nekā 5000 apmeklētāju vai specifiskos apstākļos vairāk nekā 1000 dalībnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=111963|title=Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2025-07-09|date=2005-07-06|language=lv}}</ref> Pasākumu organizatoriem jāuzņemas atbildība par dalībnieku drošību, jānodrošina nepieciešamā infrastruktūra un jāveic civiltiesiskā apdrošināšana. Likums arī nosaka ierobežojumus pasākumu saturam — aizliegti ir notikumi, kas mudina uz vardarbību, propagandē totalitāros režīmus vai apdraud valsts drošību. Izņēmumi no atļauju prasībām attiecas uz valsts un pašvaldību iestāžu rīkotajiem pasākumiem, kā arī publiskiem pasākumiem telpās un sporta pasākumiem sporta bāzēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cersjurkans.lv/storage/2023/10/KK_publisks-pasakums2.pdf|title=Publisks vai privāts pasākums - kur robeža?|last=Koleda|first=Ksenija|publisher=“Zvērinātu advokātu birojs CersJurkāns” SIA, iTiesibas.lv|access-date=2025-07-09|date=2023-10-12|archive-date=2024-02-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20240224135108/https://cersjurkans.lv/storage/2023/10/KK_publisks-pasakums2.pdf}}</ref> == Digitālie formāti == Digitālā laikmeta ietekmē pasākumu formāts ievērojami paplašinājies. Līdzās tradicionālajiem klātienes pasākumiem arvien populārāki kļūst tiešsaistes un hibrīdformāti. [[COVID-19 pandēmija]]s ietekmē virtuālie pasākumi piedzīvoja strauju izaugsmi, ļaujot organizatoriem sasniegt starptautisku auditoriju un mazināt organizēšanas izmaksas. Hibrīdpasākumi, kas kombinē klātienes un attālinātu dalību, kļuvuši par efektīvu risinājumu, kas paplašina pieejamību un nodrošina lielāku elastību dalībniekiem. Šāds formāts īpaši nozīmīgs ir [[Konference|konferencēs]], mācību pasākumos un biznesa tikšanās. Tehnoloģiju attīstība arī mainījusi pasākumu organizēšanas un mārketinga veidus — [[Sociālais tīkls|sociālie tīkli]], [[Mobilā lietotne|mobilās]] [[Mobilā lietotne|lietotnes]] un digitālās biļešu sistēmas kļuvušas par neatņemamu pasākumu nozares daļu. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Sabiedriski pasākumi]] 2s37vyx13ndou3w5c4rc9cjcsrsfjgd Sabiles iela (Daugavpils) 0 605315 4458866 4407090 2026-04-25T08:44:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458866 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Sabiles iela|Sabiles iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Sabiles iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunie Stropi]] |ielas garums = 110 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = 3. šķērsiela |joslu skaits = 1 |ielas segums = bez seguma |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3.]], [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5.]] |mikroautobuss = |cits = }} '''Sabiles iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Jaunie Stropi|Jauno Stropu]] apkaimē. Sabiles iela sākas krustojumā ar [[Dzintaru iela (Daugavpils)|Dzintaru ielu]], ved dienvidrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Turaidas iela (Daugavpils)|Turaidas ielu]]. Sabiles iela atrodas privātmāju rajonā, tomēr mūsdienās nevienai celtnei vai zemesgabalam nav adreses šajā ielā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Sabiles iela, Daugavpils |url=https://www.lursoft.lv/adresu-katalogs/catalog/search?q=Sabiles+iela%2C+Daugavpils&setm=address |website=Lursoft.lv |accessdate={{dat|2025|7|26||bez}}}}</ref> Sabiles ielas garums ir 110 metri, sarkano līniju platums pakāpeniski palielinās no 6 metriem ielas sākumā līdz 16 metriem tās beigās.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |page=92 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Ielai nav ceļa seguma. Tuvākā sabiedriskā transporta pietura ir kādreizējais tramvaja galapunkts "Stropu ezers". Sabiles iela izveidota 20. gadsimta pirmajā pusē Stropu vasarnīcu ciematā. Sākumā tās nosaukums bija '''3. šķērsiela''', bet {{dat|1936|4|7||bez}} ielai piešķirts tagadējais nosaukums, kas vairs nav mainījies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas valde apstiprina ielu un šķērsielu jaunos nosaukumos Stropu vasarnīcu rajonā |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/3759 |website=Latgales dati |publisher=Daugavas Vēstnesis |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |date={{dat|1936|4|11||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ielu savienojumi == Sabiles iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Dzintaru iela (Daugavpils)|Dzintaru iela]] (T veida krustojums) * [[Turaidas iela (Daugavpils)|Turaidas iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Jaunajos Stropos]] k4j7x7641ebigvb84ll7l9rqthpaxpm Robežu iela (Daugavpils) 0 605909 4458606 4411705 2026-04-25T02:45:47Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458606 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Robežu iela|Robežu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Robežu iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 220 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Viduspoguļanka]] |ielas garums = 400 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1—2 |ielas segums = [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[4. autobusu maršruts (Daugavpils)|4.]], [[5. autobusu maršruts (Daugavpils)|5.]], [[18. autobusu maršruts (Daugavpils)|18.]], [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Robežu iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Viduspoguļanka]]s apkaimē. Tā sākas strupceļā pie [[Šuņezers|Šuņezera]] ziemeļu krasta, ved ziemeļaustrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Ventas iela (Daugavpils)|Ventas ielu]]. Ielā ir privātmāju apbūve. Robežu ielas garums ir aptuveni 400 metri, tās sarkano līniju platums ir 15 metri.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|7|25||bez}} |page=92 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Visā garumā Robežu iela ir klāta ar [[grants]] segumu, satiksmes kustība norit abos virzienos vienā joslā. Sabiedriskais transports pa Robežu ielu nekursē, tuvākā pietura ir "Ventas iela". Ielas nosaukums ir zināms kopš [[Latvijas PSR]] gadiem un laika gaitā nav mainījies. Līdz 1957. gadam nosaukums "Robežu iela" bija arī tagadējai [[Omskas iela]]i, bet līdzīgais krievvalodīgais nosaukums "Graničnaja iela" — blakusesošajām [[Sēņu iela (Daugavpils)|Sēņu ielai]] un [[Lakstīgalu iela (Daugavpils)|Lakstīgalu ielai]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētās un jaunās ielas Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 |website=Latgales dati |publisher=Padomju Daugava (Daugavpils) |accessdate={{dat|2025|7|25||bez}} |date={{dat|1957|8|22||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250324123822/https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 }}</ref> == Ielu savienojumi == Robežu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Liliju iela (Daugavpils)|Liliju iela]] * [[Sēņu iela (Daugavpils)|Sēņu iela]] * [[Ventas iela (Daugavpils)|Ventas iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Ormaņu iela (Daugavpils)|Ormaņu iela]] {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu R}} [[Kategorija:Ielas Viduspoguļankā]] 9yegy891kf6bqxo84e1w8mxng7bquol Rīgas Danči 0 605954 4458801 4412684 2026-04-25T05:45:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458801 wikitext text/x-wiki [[Attēls:RLBgājiens2023g.jpg|thumb|Rīgas Danči Vispārējo Dziesmu un Deju svētku gājienā 2023. gadā]] '''Rīgas Danči''' ir [[Rīgas Latviešu biedrība]]s tautas muzikantu, dančmeistaru un mākslinieku kopiena, kas darbojas [[Folkloras komisija|Folkloras komisijas]] paspārnē. Kopienas telpas atrodas Rīgas Latviešu biedrības namā. == Priekšvēsture == 20. gadsimta 70. gadu beigās [[Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte|Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē]] darbojās nacionāli noskaņots deju pulciņš. Studenti uzaicināja vadītāju — [[Latvijas Konservatorija]]s horeogrāfijas studentu Ernestu Spīču, kurš izvirzīja jaunus uzdevumus — apgūt horeogrāfiskās folkloras pamatus un no fakultātes statusa pāriet augstskolas pakļautībā. 1980. gada novembrī tika panākta saskaņošana un 14. novembris tiek uzskatīts par jauna Universitātes amatierkolektīva — LVU Folkloras studijas jeb "Dandaru" dibināšanu."Dandari" līdz ar to kļuva par pirmo deju folkloras kopu valstī un līdz šim kopj visus trīs horeogrāfiskās jeb deju folkloras žanrus — tautas deju, rotaļdeju (dančus) un spēli. 2004. gadā Ernests Spīčs Latvijas Universitātes fondā "Juventus" izveidoja Latviešu folkloras izrāžu ansambli, kur iekļāvās daļa "Dandaru" dalībnieku, kam pievienojās Nacionālo Folkloras konkursu uzvarētāji, tas 2009. gadā pārgāja zinātniskas institūcijas "Biznesa kompetences centrs" atbildībā. [[COVID-19 pandēmija]] pārtrauca ienākošā tūrisma plūsmu un 2019. gada 28. septembrī Rīgas Latviešu biedrībā domubiedru grupa dibināja kopienu "Rīgas Danči". Kopienu izveidoja Rozīte Katrīna Ponne, Dzintars Jēkabs Spīčs, Agnese Lukjanova, Filips Hugets (''Filip Huget'') un [[Ernests Spīčs]]. Tās kodolu mūsdienās veido Spīču-Poņņu ģimenes. == Pašreizējā darbība == "Rīgas Danči" savu darbību veic kā Rīgas Latviešu biedrības apakšstruktūra un nav saistīti ne ar vienu valsts vai pašvaldības institūciju, līdzekļus savu mērķu sasniegšanai iegūstot no pakalpojumu sniegšanas — galvenokārt folkloras izrādēm tūrisma operatoru klientiem, uzņēmumiem un dalības izglītojošos projektos. Kopienas misija un mērķis ir tāds pats kā RLB un tas atspoguļots sauklī "Stāvi stipri, strādā droši Latvijai!". Kopienas biedri pārvalda zīmolus: "Rīgas danči" (izveidots 2021. gadā), "Dižkokle" (izveidots 2022. gadā) un "Goda dvielis" (izveidots 2023. gadā). === Dižkokle === [[Attēls:Dižkokles meditācija Zelta zālē.jpg|thumb|Dižkokles meditācija Zelta zālē 2024. Ziemassvētkos]] Dižkokle jeb Bāgs ir pasaulē lielākā kokle, ko meistars Eduards (Jānis, Johans) Krauksts<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/7806608/neples-us-mazais-princi|title=Neplēs ūs', Mazais princi!|work=Kultūra|access-date=2026-02-11|date=2023-07-02|language=lv}}</ref> radīja 1947. gadā un tā paslēpta gulēja kopā ar citiem meistara darinātiem mūzikas instrumentiem mājas bēniņos no 1958. līdz 2020. gadam, kad E.Spīčs, veicot kādas tautas dejas izpēti, noskaidroja, ka šāds unikāls mūzikas instruments eksistē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/13.05.2024-vai-zini-kada-ir-latvija-dizaka-kokle-un-kur-glabajas-tas-originals.a553795/|title=Vai zini, kāda ir Latvijā dižākā kokle un kur glabājas tās oriģināls?|website=www.lsm.lv|access-date=2026-02-11|language=lv}}</ref> Divus gadus notika Bāga izpēte, kuru vadīja Pēteris Ponnis un iesaistījās citi RLB biedri. Izpētes projektu konsultēja etnomuzikologi Dr. Valdis [[Valdis Muktupāvels|Muktupāvels]] un Ansis Jansons. 2022. gada 7. maijā Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē, klātesot labākajiem koklētājiem, notika Dižkokles atklāšanas koncerts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/rigas-latviesu-biedriba-skanes-lielaka-kokle-pasaule-14279499|title=Rīgas Latviešu biedrībā skanēs lielākā kokle pasaulē|website=www.diena.lv|access-date=2026-02-11}}</ref> Spēlēta tikai Bāga kopija — Dižkokle, ko izgatavoja meistars Rihards Valters. Oriģinālo Bāgu kopā ar visu instrumentu kolekciju meistara dēls Viesturs Krauksts uzdāvināja Rīgas Latviešu biedrībai. Tagad oriģinālā Dižkokle — Bāgs glabājas [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] krātuvē. 2023. gada 29.jūnijā LEBM izstāžu zālē tika atklāta E. Krauksta kolekcijas kokļu izstāde "Dvēseles stīgas", idejas autore un kuratore R.K.Ponne, izstādes dizains P.Ponnis, L.Zepa, J.Ķipēns.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://brivdabasmuzejs.lv/en/museum/research/koke-exhibition-strings-of-soul/|title=Koke exhibition "Strings of Soul" — The Ethnographic Open-Air Museum of Latvia|website=brivdabasmuzejs.lv|access-date=2026-02-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/riita-regtaims/koklei-veltita-izstade-dveseles-stigas-latvijas-etnografiskaja-b.a178689/|title=Koklei veltīta izstāde “Dvēseles stīgas” Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā|website=klasika.lsm.lv|access-date=2026-02-11|language=lv}}</ref> "Rīgas danči" ar Dižkokli piedalās koncertos, izstādēs un koklētāju pasākumos Latvijā un ārpus. 2024. gada rudenī četrkārtējā nacionālā tautas muzikantu konkursa uzvarētāja Rozīte Katrīna Ponne ar domubiedriem izveidoja inovatīvu sarīkojumu — "Dižkokles meditāciju". Dižkokli spēlē vairāki Rīgas Danču koklētāji, bet zīmolu vada Malvīne Mantiniece un Rozīte Katrīna Ponne. [[Attēls:DižkoklearaRozi.jpg|thumb|Koklētāja Rozīte ar Dižkokli Brīvdabas muzejā, 2022.g.]] === Goda Dvielis === [[Attēls:RLBDvieļuizstāde25.jpg|thumb|Zīmola "Goda Dvielis" vadītāja izstādē "Goda dvieļa stāsts" Rīgas Latviešu biedrībā kopā ar apdvieļotiem kungiem. 2025.g.janvārī]] 2023. gadā, tiklīdz beidzās Vispārējie Dziesmu un Deju svētki, RLB Līgo zālē notika jaunā zīmola "Goda Dvielis" prezentācija, kurā tika izsludināta seno goda dvieļu vākšanas talka.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/7812455/dvielu-dejai-jabut-deju-svetkos-jo-ta-ir-erotiska-latviesu-tautas-deja|title=Dvieļu dejai jābūt Deju svētkos, jo tā ir erotiska latviešu tautas deja|work=Mākslas|access-date=2026-02-11|date=2023-07-11|language=lv}}</ref> Goda dvieļu īpašnieki tika motivēti nemest ārā senos dvieļus, bet dāvināt tos RLB Folkloras komisijai, lai veidotos kolekcija, kuru varētu izmantot Dvieļu dejai, kāda senāk bijusi Kurzemes kāzās. Regulāri notiek goda dvieļu ziedojumi, kurus kopā ar stāstiem vāc, apkopo un rīko zīmola "Goda Dvielis" vadītāja Evita Lisovska sadarbībā ar biedrību "Mans tautastērps". Pirmā Goda dvieļu stāstu izstāde notika 2024. gada decembrī un pēc tam sāka ceļojumu pa valsts bibliotēkām un kultūras namiem. === Rīgas Danči === [[Attēls:RLB18NOVkarogade.jpg|thumb|Kultūras vakara "Zelta danči" apmeklētāji dejo Dvieļu deju apkārt Latvijas karogam. 2023.g.]] Kopienai un zīmolam ir vienāds nosaukums. Zīmols paredzēts, lai popularizētu to horeogrāfiskās folkloras slāni, kuru līdz šim neviens nav ne meklējis, ne atradis. Tās ir senākā slāņa tautas dejas, kuras neviens mūsdienās nedejo, bet ziņas par tām atrodamas Latviešu Folkloras krātuves fondos. Tādas ir Skalu deja, Lipindraks, Rucavas Krusta kazāks, Vadžudeja un citas. Sācies darbs pie latviešu kadriļas un latviešu polkas izpētes rezultātu aprobācijas. Virtuālā vidē pasaulē visplašāk zināmā latviešu tautas deja ir Skalu deja, kurai ir daudzmiljonu interesenti platformās ''[[Instagram]]'' un ''[[Facebook]]''.{{Nepieciešama atsauce}} Sadarbībā ar Dančukrātuvi tapušas jau piecas cikla "Latviešu tautas deja" lekcijas. Sadarbībā ar starptautiskām jauniešu un studentu organizācijām tapis latviešu kultūras vakars "Zelta danči", kas notiek RLB Zelta zālē. Vakarus vada "Rīgas Danču" dančmeitari. Sadarbībā ar labdarības organizācijām "Rīgas Danču" muzikanti viesojas slimnīcās, pansionātos, piedalās trešo valstu pilsoņu integrācijas pasākumos. Ar nosaukumu "The Smallest Folklore Show on the Smallest Stage in the World",<ref>{{Atsauce|title=Folkšova paraugs Brīvdabas muzejā|url=https://www.youtube.com/watch?v=vIB2ZEctLu8|date=2022-08-17|accessdate=2025-07-26|last=Rīgas danči}}</ref> muzikanti uzstājas ārvalstu tūristiem Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, restorānos, uz kruīzu kuģiem Rīgas ostā un citur. Sadarbībā ar pašvaldībām, muzejiem un uzņēmumiem "Rīgas Danči" rīko gadskārtu svētkus un ģimenes godus. "Rīgas Danči" piedalījušies tādos pasākumos kā festivāls "Lampa", mūsdienu kultūras forums "Baltā nakts", ikgadējais LMA karnevāls u.c. "Rīgas Danči" ir arī daļa no lielākas Rīgas danču kopienas, kurā danču(rotaļdeju) un latviešu tautas dejas tradīciju Rīgā kopj arī "Dančukrātuve", vairākas deju un folkloras kopas un apvienības: "Dandari", "Zeidi", "Kokle", "Rīgas danču klubs", "Dārdari", kā arī individuāli dančmeistari un muzikanti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/elements-7/|title=Danču tradīcija Rīgā (2021) – Nematerialakultura.lv|access-date=2025-08-08|language=lv}}</ref> == Kopienas biedri == Jau veidošanās stadijā kopienā bija gan rīdzinieki, gan nerīdzinieki, gan ārzemnieki. Šāda kopienas veidošanas taktika ir saglabāta visu pastāvēšanas laiku. Te ir ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu pilsoņi un latvieši, kuri studē vai mīt ārpus Latvijas. No ārvalstīm kopienā iesaistās [[Erasmus+|Erasmus]] programmas studenti — F.Hugets (Polija), E.Valkenforts (Vācija), S.M.Banaityte un G.Aputyte (Lietuva). Kopienā ir nedaudzi vecākās paaudzes cilvēki — tautas muzikants N. Zaharovs (Niks), mākslinieks E. Kvilis, māksliniece K. Lagzda-Hapanena, inženieris R.Kanaševics, dančmeistars E. Spīčs, arī daži vidējās paaudzes pārstāvji — aktrise T.Jozefa, tulkotāja E.Lisovska. Tomēr vairumu veido jaunākās paaudzes biedri, kas ir visaktīvākie visās jomās — studenti un skolēni — A.Liepa, Dz.J.Spīčs, M.Lisovska, E.Kubiļus, M.Pranovičs, A.K.Klints, J.Ločmele, M.Mantiniece, L.Legzdiņa un nesen studijas beigušie — etnomuzikoloģe A.Lukjanova, balerīna A.Balode, pētniece R.K.Ponne, gaismu dizaineris P.Ponnis, horeogrāfe A.Bankava un citi. == Sadarbības partneri == Ārējie sadarbības partneri ir gan tautas mūzikas instrumentu meistari — R.Valters, E.Klints, M.Čavarts, gan nevalstiskās organizācijas "Trepes", "Drošā māja", "Erasmus studentu tīkls Rīgā", "Eiropas jaunieši", "Domus Rigensis", "DBJW" u.c. Iekšējie sadarbības partneri ir citas RLB komisijas, jo īpaši Folkloras komisija (vad. M.Poriete), kuras kultūras projektos kopienas biedri piedalās. Aktuālākie ir "Somugru dienas" un "Sprīdīša skola"/Latvijas Skolas soma. Bez tam "Rīgas Danči" īsteno savu "Folkloras zvaigžņu programmu", kuras ietvaros uz atsevišķiem sarīkojumiem uzaicina talantīgus jauniešus, Nacionālo Folkloras konkursu uzvarētājus. Veiksmīgākie radošie darbi, kas veikti kopā ar sadarbības partneriem — ar koklētāju Zani Lasmani (2022—2023), ar sitamo instrumentu mūziķi Elīnu Endzeli (2022.), ar grupu "DJ Krankenwagen" (2022.), ar rokgrupu "Pērkons", ar grupu "Ducele" (2023.), ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru (2023.), ar koriem "Dziesmuvara" (2023.) un "Frekvence" (2024.). Atsevišķa sadarbība tautas dejas popularizēšanā notikusi ar skatuviskās dejas grupām — VPDK "Vēlreiz" (2021.), DK "Čūskas" un TDA "Zelta sietiņš" (2024.). 2026. gadā uzsākta sadarbība ar Brīvās gribas ansambli "Stiprās Sievas". Ilglaicīga sadarbība ir izveidojusies ar biedrību "Dančukrātuve". Līdz 2025. gadam ieskaitot Rīgas Danči ir piedalījušies jau piecās videolekcijās "Latviešu tautas deja", kas balstās E.Spīča horeogrāfiskās folkloras pētījumos, Latviešu folkloras krātuves ekspedīciju materiālos, kā arī privātos arhīvos: # lekcija "Definīcija. Funkcijas.Formas." (2023.) # lekcija "Vēres" (2023.) # lekcija "Krusts dejā. Deja krustā." (2024.) # lekcija "Rikovys kadreļs. Ziņas" (2024.) # lekcija "Polka" (2025.) 2025. gadā pabeigts darbs pie projekta "Krusta dejas" videoierakstiem. Visus sadarbības projektus ar "Dančukrātuvi" atbalsta [[Valsts Kultūrkapitāla fonds]]. Veiksmīga ir sadarbība ar [[Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|Latvijas investīciju attīstības aģentūru]], kas sākusies 2024. gadā, atbalstot Japānas masu mediju pārstāvju uzņemšanu Latvijā. Ne tik veiksmīga sadarbība bijusi ar Latvijas Nacionālo kultūras centru. Kopā ar vairākām nevalstiskām organizācijām sagatavotie pieprasījumi — Latviešu divdaļīgā pāru deja un Latviešu kadriļa nav guvuši pietiekamu atbalstu, lai tiktu iekļauti Nacionālajā [[Nemateriālās kultūras mantojuma saraksts|Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā]]. == Sociālie tīkli == Savu zīmolu tirgvedības ietvaros tiek izmantotas pārsvarā ''Instagram'' un ''Facebook'' iespējas. Salīdzinoši daudz sekotāju un iespaidīgs skaits skatījumu ir vairākiem tautas dejas klipiem. Skatījumu ziņā "Rīgas Danču" Instagram kontā pirmajā trijniekā 2025. gadā pirmajā parādīšanas mēnesī (20.06.— 20.07.2015.) bija Skalu deja (vairāk kā 5 milj. skatījumu), Lipindraks un Rucavas Krusta kazāks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instagram.com/accounts/login/?next=https%3A%2F%2Fwww.instagram.com%2Frigas_danci%2F&is_from_rle|title=Instagram|website=www.instagram.com|access-date=2026-02-11}}</ref> 2025. gada 19. augustā "Rīgas Danči" iniciēja Vispasaules tautas dejas konkursu diasporai "Krustimi dejama", kur jādejo kāda latviešu tautas krustdeja, tā jāiefilmē un jāizvieto kādā sociālajā tīklā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://retv.lv/sabiedriba/diasporas-latviesus-aicina-piedalities-konkursa-krustimi-dejami/|title=Diasporas latviešus aicina piedalīties konkursā “Krustimi dejami”|last=Bistere|first=Zanda|website=ReTV|access-date=2026-02-11|date=2025-08-22|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}</ref> Konkursā uzvarēja Stokholmas latviešu deju kopas "Zibenītis" dalībnieki ar dejas "Mikita" variāciju diviem pāriem. == Attēli == <gallery> Attēls:Latvian artacademy 2025 masks.jpg|"Rīgas Danči" kā gaismas budēļi LMA karnevālā, 2025.gadā. Attēls:Tautas deja RLB.jpeg|RLB Zelta zālē pēc Zelta dančiem. Centrā Dižkokle Attēls:Zelta zāles danči 151123.jpg|Zelta danču afiša 11.11.2023. </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Nevalstiskās organizācijas]] [[Kategorija:Folklora]] dk5vkwxhqoiqj5szo6hd3xi4n9ymrzu Priedaines iela (Daugavpils) 0 606912 4458521 4406666 2026-04-24T18:58:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458521 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Priedaines iela|Priedaines iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Priedaines iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 14 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 360 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunie Stropi]] |ielas garums = 1890 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = 6. līnija |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[grants]], bez seguma |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Priedaines iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Jaunie Stropi|Jauno Stropu]] apkaimē. Iela sākas krustojumā ar [[Vaiņodes iela (Daugavpils)|Vaiņodes ielu]], ved ziemeļu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Kokneses iela (Daugavpils)|Kokneses ielu]]. Priedaines ielas pārnumuru (austrumu) pusē ir mazstāvu apbūve, kā arī daudz neapbūvētu zemesgabalu, bet pretējā pusē, izņemot vienu savrupmāju, ir Stropu meža masīvs. Priedaines ielas kopējais garums ir 1890 metri, tai pārsvarā nav seguma un vairākos posmos nav brauktuves — ir tikai gājēju taka. Posmā no [[Baldones iela (Daugavpils)|Baldones ielas]] līdz [[Bernātu iela (Daugavpils)|Bernātu ielai]] Priedaines iela ir klāta ar [[grants]] segumu, bet paralēli tai stiepjas 2014.—2015. gados izbūvētā Stropu aktīvās atpūtas un sporta trase.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Stropu aktīvās atpūtas un sporta trase |url=https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/stropu-aktivas-atputas-un-sporta-trase/ |website=Visitdaugavpils.lv |accessdate={{dat|2025|8|7||bez}}}}</ref> Priedaines ielas sarkano līniju platums ir 20—22 metri.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|8|7||bez}} |page=91 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Iela izveidota 20. gadsimta pirmajā pusē Stropu vasarnīcu ciematā. Sākumā tās nosaukums bija '''6. līnija''', bet {{dat|1936|4|7||bez}} ielai piešķirts tagadējais nosaukums, kas laika gaitā nav mainījies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas valde apstiprina ielu un šķērsielu jaunos nosaukumos Stropu vasarnīcu rajonā |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/3759 |website=Latgales dati |publisher=Daugavas Vēstnesis |accessdate={{dat|2025|8|7||bez}} |date={{dat|1936|4|11||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ielu savienojumi == Priedaines iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Vaiņodes iela (Daugavpils)|Vaiņodes iela]] * [[Baldones iela (Daugavpils)|Baldones iela]] * [[Bernātu iela (Daugavpils)|Bernātu iela]] * [[Līgatnes iela (Daugavpils)|Līgatnes iela]] * [[Durbes iela (Daugavpils)|Durbes iela]] * [[Kokneses iela (Daugavpils)|Kokneses iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu P}} [[Kategorija:Ielas Jaunajos Stropos]] n7w5s94qa0z8strj3axeefb5j4yye2m Plūdu iela (Daugavpils) 0 607367 4458490 4406647 2026-04-24T17:52:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458490 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Plūdu iela|Plūdu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Plūdu iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 16 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Grīva (Daugavpils)|Grīva]] |ielas garums = 266 metri |atklāta = 1957. gadā |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = [[9. minibusu maršruts (Daugavpils)|9.]] |cits = }} '''Plūdu iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Daugava]]s kreisajā krastā, [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] apkaimē. Plūdu iela sākas krustojumā ar [[Lielā iela (Daugavpils)|Lielo ielu]], ved rietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Vālodzes iela (Daugavpils)|Vālodzes ielu]]. Ielā ir privātmāju apbūve. Plūdu ielas garums ir 266 metri, tai ir [[grants]] segums. Ielas sarkano līniju platums ir 15 metri.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|8|12||bez}} |page=91 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Satiksmes kustība norit abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Plūdu ielu nekursē, tuvākā autobusa pietura ir [[9. minibusu maršruts (Daugavpils)|9. maršruta]] "Ķiršu iela". Nosaukums jaunizveidotajai Plūdu ielai piešķirts 1957. gadā un laikā gaitā nav mainījies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētās un jaunās ielas Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 |website=Latgales dati |publisher=Padomju Daugava (Daugavpils) |accessdate={{dat|2025|8|12||bez}} |date={{dat|1957|8|22||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250324123822/https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 }}</ref> == Ielu savienojumi == Plūdu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Lielā iela (Daugavpils)|Lielā iela]] * [[Vālodzes iela (Daugavpils)|Vālodzes iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu P}} [[Kategorija:Ielas Grīvā (Daugavpils)]] fu9nnptnwz9sn6zi3nl3jlef7zv40gs Peldu iela (Daugavpils) 0 607374 4458453 4406631 2026-04-24T15:29:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458453 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Peldu iela|Peldu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Peldu iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 14 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 270 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunie Stropi]] |ielas garums = 950 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = 1. līnija |joslu skaits = |ielas segums = bez seguma |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Peldu iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Jaunie Stropi|Jauno Stropu]] apkaimē. Peldu iela sākas krustojumā ar [[Bernātu iela (Daugavpils)|Bernātu ielu]], ved ziemeļu virzienā un beidzas strupceļā aptuveni pie [[Alūksnes iela (Daugavpils)|Alūksnes ielas]]. Iela atrodas savrupmāju rajonā [[Stropu ezers|Lielā Stropu ezera]] rietumu krastā, bet adrese Peldu ielā ir tikai dažiem zemesgabaliem. Ielas trases garums ir 950 metri, sarkano līniju platums ir no 9 līdz 11 metriem.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|8|12||bez}} |page=91 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Peldu ielai nav brauktuves. Gar ielu stiepjas 3,3 km gara Lielā Stropu ezera promenāde, un Peldu ielu var uzskatīt par šīs promenādes daļu. Promenādi veido 4,5 m plats asfaltēts celiņš ar nodalītām joslām gājējiem un riteņbraucējiem, ar soliņiem un apgaismojumu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Lielā Stropu ezera promenāde |url=https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/stropu-ezera-promenade/ |website=Visitdaugavpils.lv |accessdate={{dat|2025|8|12||bez}}}}</ref> Peldu iela izveidota 20. gadsimta pirmajā pusē Stropu vasarnīcu ciematā. Sākumā tās nosaukums bija '''1. līnija''', bet {{dat|1936|4|7||bez}} ielai piešķirts tagadējais nosaukums, kas vairs nav mainījies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas valde apstiprina ielu un šķērsielu jaunos nosaukumos Stropu vasarnīcu rajonā |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/3759 |website=Latgales dati |publisher=Daugavas Vēstnesis |accessdate={{dat|2025|8|12||bez}} |date={{dat|1936|4|11||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ielu savienojumi == Peldu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Bernātu iela (Daugavpils)|Bernātu iela]] (savienojums tikai gājējiem) * [[Ogres iela (Daugavpils)|Ogres iela]] (savienojums tikai gājējiem) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu P}} [[Kategorija:Ielas Jaunajos Stropos]] 4pkaiifvhih01u20jb5ksih9n2t77ey Sautvorkas Svētā Jura katedrāle 0 607541 4458711 4323252 2026-04-25T04:18:42Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458711 wikitext text/x-wiki {{Līdzīgs|Sautvorkas katedrāle}} {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Sautvorkas Svētā Jura katedrāle | infobox_width = | image = St_George's_Cathedral_(2022)_-_London,_UK.jpg | image_size = | caption = Sautvorkas Svētā Jura katedrāle | map_type = Londonas centrs#Londona#Lielbritānija | map_size = | map_label = Sautvorkas Svētā Jura katedrāle | position = left | latd = 51.4978 | longd = -0.1079 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Londona|Sautvorka}} | religious_affiliation = [[Romas Katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = | website = | architect = [[Ogestess Pjūdžins]] (''Augustus Pugin'') | architecture_style = [[neogotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1848. gads | year_completed = 1848. gads | length = 110 m | width = 47 m | width_nave = | height_max = 87 m | materials = [[ķieģelis]] }} <mapframe text="Sautvorkas Svētā Jura katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q1451262" } </mapframe> '''Svētā Jura metropoles katedrāles baznīca''' ({{val|en|The Metropolitan Cathedral Church of St George}}) ir [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] galvaspilsētas [[Londona]]s dienvidos [[Sautvorka]]s rajonā, netālu no [[Impērijas kara muzejs|Impērijas kara muzeja]]. Baznīca ir 1850. gadā dibinātās Romas katoļu Sautendas arhidiecēzes galvenā baznīca. Baznīca celta 1848. gadā un tās arhitekts ir [[Ogestess Pjūdžins]]. 1852. gadā tā kļuva par pirmo katoļu katedrāli [[Londona|Londonā]] pēc [[reformācija]]s Anglijā 16. gadsimtā. Baznīca tika pārbūvēta un dekorēta starp 1888. un 1905. gadu. Katedrāle tika nopostīta vācu uzlidojumos Otrā pasaules kara laikā. Pēc kara atjaunota un atvērta 1958. gadā. <gallery> A_Church_Rises_From_the_Ashes-_Bomb_Damage_To_St_George's_Cathedral,_Southwark,_1942_D7216.jpg|Katedrāles drupas 1942. gadā St_George's_Cathedral_Interior_-_Southwark,_UK.jpg St_George's_Cathedral,_Southwark,_5.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Celtnes un būves Londonā]] [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] dnomesukouhvhdkffomya4qgrzta3xk Rīgas elektromehāniskā rūpnīca 0 607891 4458825 4346369 2026-04-25T06:37:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458825 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Rīgas elektromehāniskā rūpnīca | logo = REMRLOGO.png | logo_size = | logo_caption = | image = REMRRRR.png | image_size = 250 | image_caption = | type = | traded_as = | genre = | fate = Likvidēta | predecessor = Rīgas elektroarmatūras rūpnīca (REAR) | successor = | foundation = 1945 | founder = | defunct = 1995<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/lv/uznemumi/rigas-elektromehaniska-rupnica-vas/40003015313|title=RĪGAS ELEKTROMEHĀNISKĀ RŪPNĪCA, VAS|website=www.firmas.lv|access-date=2025-08-17|language=lv}}</ref> | location_city = Krišjāņa Barona iela 130, [[Rīga]] | location_country = [[Latvija]] un [[Latvijas PSR]] | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = Radiotehniskā rūpniecība | products = elektrofoni, vinila plašu atskaņotāji, elektroatskaņošanas mehānismi, skaņu noņēmējgalvas | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = [[Radiotehnika]] | divisions = | subsid = | homepage = | footnotes = | intl = }} '''Rīgas elektromehāniskā rūpnīca''' (REMR; {{val|ru|Рижский электромеханический завод «РЭМЗ»}}) bija radiotehniskā rūpnīca, kas specializējās elektroatskaņošanas iekārtu ražošanā. Tā atradās [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] 130, Rīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://industria.lndb.lv/companies/59/buildings|title=Radiotehnika/Rīgas radiorūpnīca RRR}}</ref> == Vēsture == 1945. gadā tika izveidots uzņēmums „Rīgas svina un cinkkrāsu rūpnīca”, kas 1947. gadā tika pārveidots par „Rīgas elektroarmatūras rūpnīcu” (REAR), kas ražoja abonentu skaļruņus.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lvarhivs.gov.lv/?id=9009&kods=700000770&vien=2|title=Latvijas Valsts arhīvs|website=www.lvarhivs.gov.lv|access-date=2025-08-17}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.radiopagajiba.lv/RRR/REMR/riga_ab.htm|title=Riga абонентский|website=www.radiopagajiba.lv|access-date=2025-08-17}}</ref> 1957. gadā rūpnīca tika pārdēvēta par Rīgas elektromehānisko rūpnīcu (REMR).<ref name=":0" /> 1970. gadā Rīgas elektromehāniskā rūpnīca kopā ar A. S. Popova Rīgas radiorūpnīcu (RRR), [[Konstruktoru birojs (PSRS)|konstruktoru biroju]] (SKB) „Orbīta” un [[Kandavas radiorūpnīca|Kandavas radiorūpnīcu]] iekļuva ražošanas apvienībā „[[Radiotehnika (zīmols)|Radiotehnika]]”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/LU.LV/Apaksvietnes/Izstrade/Muzejs/Murevska_albumi_.pptx.pdf|title=VALDEMĀRA MUREVSKA ALBUMI}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://enciklopedija.lv/skirklis/26232-datoru,-elektronisko-un-optisko-iek%C4%81rtu-ra%C5%BEo%C5%A1ana-Latvij%C4%81|title=datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana Latvijā|access-date=2025-08-17|language=en}}</ref> 1995. gadā uzņēmums tika likvidēts. Faktiski tas pastāvēja līdz 1996. gada beigām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lvarhivs.gov.lv/index3.php?id=9009&kods=500000770&vien=1|title=Latvijas Valsts arhīvs - Valsts akciju sabiedrība "Rīgas elektromehāniskā rūpnīca"|website=www.lvarhivs.gov.lv|access-date=2025-08-18|archive-date=2025-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20250819023330/https://www.lvarhivs.gov.lv/index3.php?id=9009&kods=500000770&vien=1}}</ref> == Konstruktoru birojs REMR == Elektroatskaņotājus, skaņu noņēmējgalvas, kasešu [[Magnetofons|magnetofonu]] mehānismus SKB „Radiotehnika” un KB „Orbīta” izstrādāja grupa I. Sarkanbārža vadībā. Tajā strādāja M. Ioffe, V. Keniņš, A. Irbens, E. Ivans un A. Boris, bet konstrukcijas tika izstrādātas sektorā J. Vēmaņa vadībā. Viņu radījums bija skaņu noņēmējgalva GZUM-73S (elektroatskaņotājiem „1-EPУ-73C” un „Akords-001-stereo”). 1977. gadā gadā pēc galvenā inženiera M. Zalevska iniciatīvas šie speciālisti tika pakļauti rūpnīcai, lai paātrinātu izstrādi un ieviešanu ražošanā. Pirmais SKB REMR vadītājs bija J. Skļarskis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&#124;issue:502065&#124;article:DIVL38&#124;query:Sk%C4%BCarska%20Orb%C4%ABta%20|title=Rīgas Balss, Nr.196 (25.08.1986) - Brāķdari atlīdzina zaudējumus (Ļeņingradas iedzīvotājs A. Grosmans, būdams Rīgā. iegādājās veikalā «Orbīta» elektrofonu. Izstrādājums, kas bija izgatavots ražošanas apvienībā «Radiotehnika». izrādījās brāķis. Par šo gadījumu tika stāstīts šā gada 19. Jūlija numurā publikācijā «Brāķdara rokraksts»...)}}</ref> Konstruktora birojā tika radītas modernas konkurētspējīgas iekārtas: „1-EPУ-70” (Galvenais konstruktors V. Tkačenko), „0-EPУ-82SK” (J. Skļarskis), LPM- REMR-1 (O. Baidins), elektroatskaņotājs „Ārija-102-stereo” (A. Kamiņskis) u. c. 1987. gadā SKB atkal tika iekļauts paplašinātajā KB „Orbīta” kā tematiskā nodaļa 8910, kuru vadīja A. Aleksejenko. Tur tika izstrādāti kasešu mehānismi „MP-7210” un „MP-7220” atskaņotājiem, kā arī kabatas magnetofoni „Duets PM-8101-stereo”. Nodaļā strādāja vairāk nekā 30 cilvēku. Pēdējos darbības gados tika izstrādāti melnraksta projekti [[Kompaktdisks|CD]] atskaņotājam un programmējamam elektroatskaņotājam EP-7103 (Galvenais konstruktors V. Vinogradovs). „Radiotehnika” dizaina tradīcijas iedibināja [[Ādolfs Irbīte]], kurš sāka strādāt [[VEF]] pirmskara gados. Stils, kas tika radīts radioaparātiem „Rigonda” un „Simfonija”, ieguva popularitāti un ļāva tiem veiksmīgi konkurēt ar pazīstamu rietumu zīmolu izstrādājumiem. == Produkcija == [[Attēls:REAR-RIGA.jpg|thumb|Skaļrunis "Rīga", kuru ražoja REAR kopš 1957. gada.<ref name=":1" />]] Rūpnīcas galvenā produkcija bija: * '''Skaļrunis „Rīga”''' (ražots no 1957. gada REMR). === Radiolas === * '''„Viktorija-001”''' — pirmais PSRS tranzistoru augstākās klases stereoaparāts ar antenas uztveri un FM regulēšanu. Galvenais konstruktors G. Sorkins, vietnieks R. Krupenkovs, dizaineri A. Irbīte un I. Valdmanis. 1976. gadā [[Plovdiva]]s gadatirgū ieguva zelta medaļu. * '''„Viktorija-003”''' — sastāvēja no 5 blokiem: uztvērēja, jaudas pastiprinātāja '''UKU-020''', elektroatskaņotāja un divām akustiskajām sistēmām '''35AS-1'''. Konstrukcija — G. Sorkins un R. Krupenkovs; dizaineri: I. Valdmanis, A. Kruklis, J. Piete, I. Robežnieks. * '''„Melodija-101 stereo”''' (1. klase) — sastāvēja no uztvērēja-pastiprinātāja, elektroatskaņotāja ar barošanas bloku un divām akustiskajām sistēmām. Galvenais konstruktors V. Papušs, vietnieks Dz. Dravnieks, dizaineri I. Robežnieks un A. Kruklis. * '''„Melodija-106”''' — pirmais mūzikas centrs ar uztvērēju, magnetofona paneli (Ungārijas ražojums) un elektroatskaņotāju. Pastiprināšanai izmantoti '''UKU-020''' bloki, komplektēts ar '''AC-209''' vai '''AC-409''' akustiskajām sistēmām. Galvenais konstruktors O. Kiriks, vietnieks A. Šubins, dizainers Dz. Kave. * '''„Rīga-120B”''' — stereo radiola ar ''biophonic'' efektu un pseido telpisko skanējumu. Galvenie konstruktori R. Ivanovs un N. Mahņevs, vietnieks J. Stradiņš, dizainers I. Valdmanis. Netika palaista sērijveida ražošanā (izgatavoti 500 gab.). === Elektrofonu modeļi === * '''„Akkord”''', '''„Akkord-stereo”''', '''„Akkord-001 stereo”''' (1972. gadā Leipcigas izstādē apbalvots ar zelta medaļu; Galvenais konstruktors A. Mižujevs saņēma VDNH zelta medaļu 1973. gadā), * '''„Akkord-101”''', '''„Radiotehnika 301-stereo”''', '''„Melodija-103”''' u. c. === Elektroatskaņotāji === * '''Radiotehnika EP-001''', * '''Radiotehnika EP-101''' ar magnētisko skaņu noņēmēju, paredzēts visiem vinila formātiem un radiokompleksam „Radiotehnika-101”. Bija automātiska atskaņošana, mikro lifts, auto-stop un stroboskopa regulācija. Galvenais konstruktors S. Bikovs, vietnieks V. Vinogradovs, dizainers Dz. Kave. * '''Ārija-102''' u. c. === Atskaņošanas mehānismi === * '''I-EPУ-73C''', * '''II-EPУ-60''', * '''III-EPУ-10-3-127''' u. c. Papildus tika ražoti kasešu atskaņotāji '''„Duet PM-8101”''' un barošanas bloki '''A-601'''. == Sociālā un kultūras darbība == 1967. gadā pēc [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā|lietuviešu arhitektu projekta]] tika uzcelta pirmā dzīvojamā māja Rīgā, [[Ļeņina iela (Rīga)|Ļeņina ielā]] 247, kur dzīvokļus saņēma REMR darbinieki. Māju celtniecība no rūpnīcas un „Radiotehnikas” līdzekļiem turpinājās līdz 1991. gadam. Rūpnīcai bija savs klubs (vēlāk Kultūras nams), kur darbojās pašdarbības kolektīvi un tika rīkoti svētku un izglītojoši pasākumi. Aktīvistiem tika sniegts materiāls un morāls atbalsts. Rūpnīcā bija iespējas nodarboties ar sportu. REMR futbola komanda 1982. gadā bija Rīgas čempionāta līdere un saglabāja līderpozīcijas līdz 1990. gadam. Spēcīgas bija arī dambretes tradīcijas — 1970. gadā REMR slīpētājs Staņislavs Voičišs ieguva Rīgas čempiona titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/1963/12/31/veterani-64/|title=Veterāni 64 – Dambretes ziņas|access-date=2025-08-17|date=1963-12-31|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{Reflist2}} [[Kategorija:Rūpniecība Latvijā]] [[Kategorija:Radiotehnika]] [[Kategorija:Rūpnīcas Latvijā]] [[Kategorija:Rūpniecības vēsture Latvijā]] pyrchwzcjr466r6etm832xvu2fayuer Pureņu iela (Daugavpils) 0 607905 4458541 4405841 2026-04-24T20:07:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458541 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Pureņu iela|Pureņu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Pureņu iela |attēls = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 16 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 240 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Grīva (Daugavpils)|Grīva]] |ielas garums = 150 m |atklāta = 1957. gadā |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Pureņu iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Laimas iela (Daugavpils)|Laimas ielu]], ved dienvidu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Arāju iela (Daugavpils)|Arāju ielu]]. Pureņu ielā ir privātmāju apbūve. Pureņu ielas garums ir aptuveni 150 metri, tās sarkano līniju platums ir 12 metri.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|8|18||bez}} |page=91 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Visā garumā ielai ir [[grants]] segums, satiksmes kustība norit abos virzienos vienā joslā. Sabiedriskais transports pa Pureņu ielu nekursē. Nosaukums jaunizveidotajai Pureņu ielai piešķirts 1957. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētās un jaunās ielas Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 |website=Latgales dati |publisher=Padomju Daugava (Daugavpils) |accessdate={{dat|2025|8|18||bez}} |date={{dat|1957|8|22||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250324123822/https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 }}</ref> Laika gaitā tas nav mainījies. == Ielu savienojumi == Pureņu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Laimas iela (Daugavpils)|Laimas iela]] (T veida krustojums) * [[Arāju iela (Daugavpils)|Arāju iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu P}} [[Kategorija:Ielas Grīvā (Daugavpils)]] lzhli84q80tpf8ttcox6smvfxw1p7an Ošu iela (Daugavpils) 0 608394 4458356 4406614 2026-04-24T11:59:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458356 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Ošu iela|Ošu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Ošu iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 16 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Grīva (Daugavpils)|Grīva]] |ielas garums = 78 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = Stiklu iela |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Ošu iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Daugava]]s kreisajā krastā, [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Aiviekstes iela (Daugavpils)|Aiviekstes ielu]], ved austrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Ņekrasova iela|Ņekrasova ielu]]. Ošu ielā ir privātmāju apbūve. Ielas sākumā izveidots bērnu sporta laukums. Ošu ielas garums ir aptuveni 78 metri, sarkano līniju platums ir 10 metri.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|8|23||bez}} |page=91 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Visā garumā iela ir klāta ar [[grants]] segumu, satiksmes kustība norit vienā joslā abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Ošu ielu nekursē. Ielas sākotnējais nosaukums bija '''Stiklu iela''', tas zināms no 1930. gadiem. 1957. gadā ielu pārdēvēja par '''Ošu ielu''', un šis nosaukums laika gaitā vairs nav mainījies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētās un jaunās ielas Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 |website=Latgales dati |publisher=Padomju Daugava (Daugavpils) |accessdate={{dat|2025|8|23||bez}} |date={{dat|1957|8|22||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250324123822/https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 }}</ref> == Ielu savienojumi == Ošu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Aiviekstes iela (Daugavpils)|Aiviekstes iela]] (savienojums tikai gājējiem) * [[Ņekrasova iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu O}} [[Kategorija:Ielas Grīvā (Daugavpils)]] dulrj1osy01p8yrtfcihamgdzk5l50s Haralds Plaudis 0 608705 4458738 4392303 2026-04-25T04:30:17Z Biafra 13794 jāuzlabo 4458738 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Haralds Plaudis''' ir [[Latvija]]s [[ķirurgs]], [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s (RSU) profesors un [[Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca|Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas]] (RAKUS) valdes loceklis. Kopš 2025. gada jūnija viņš ir RAKUS valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs.<ref>https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.06.2025-par-austrumu-slimnicas-vaditaja-pi-ievelets-valdes-loceklis-haralds-plaudis.a602974</ref> == Izglītība == Plaudis studējis Rīgas Stradiņa universitātē, kur ieguvis ārsta grādu un pabeidzis rezidentūru [[ķirurģija|ķirurģijā]], vēlāk ieguvis doktora grādu [[medicīna|medicīnā]]. Papildus apguvis veselības aprūpes vadības programmu [[Rīgas Ekonomikas augstskola|Stokholmas Ekonomikas augstskolā]] Rīgā (''SSE Riga'').<ref>https://science.rsu.lv/en/persons/haralds-plaudis-3</ref> == Profesionālā darbība == Plaudis ir RSU Ķirurģijas katedras profesors un praktizējošs ķirurgs. Viņš specializējas [[gremošanas orgānu sistēma]]s ķirurģijā, tostarp akūtu un hronisku vēdera dobuma slimību ārstēšanā. Viņa zinātniskajās publikācijās aplūkota akūta holecistīta, pankreatīta un laparoskopiskās ķirurģijas problemātika.<ref>https://www.researchgate.net/profile/Haralds-Plaudis</ref> 2021. gada janvārī Haraldu Plaudi ievēlēja par RAKUS valdes locekli, atbildot par ārstniecības procesa uzlabošanu un pacientu aprūpes kvalitāti.<ref>https://www.rsu.lv/aktualitates/kirurgijas-katedras-asocietais-profesors-haralds-plaudis-ievelets-rakus-valde</ref> 2025. gada jūnijā viņš kļuva par valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju.<ref>https://lvportals.lv/dienaskartiba/377297-par-austrumu-slimnicas-valdes-priekssedetaja-pienakumu-izpilditaju-ievelets-profesors-haralds-plaudis-2025</ref> == Apbalvojumi == * 2024 — [[Paula Stradiņa balva]] par ieguldījumu Latvijas ķirurģijas attīstībā.<ref>https://www.rsu.lv/en/news/rsu-prof-haralds-plaudis-receives-pauls-stradins-award</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://science.rsu.lv/en/persons/haralds-plaudis Haralds Plaudis RSU zinātnes portālā]{{Novecojusi saite}} * [https://www.researchgate.net/profile/Haralds-Plaudis Haralds Plaudis ResearchGate] [[Kategorija:Latvijas ārsti]] 8x1gjb6nx6lnwprheorwg69fusvw86g Deri katoļu katedrāle 0 608803 4458650 4329642 2026-04-25T04:05:51Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458650 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Deri katedrāle | infobox_width = | image = Derry St. Eugene's Cathedral 2019 09 29.jpg | image_size = | caption = Deri katedrāle | map_type = Ziemeļīrija#Lielbritānija | map_size = | map_label = Deri katedrāle | relief = yes | position = left | latd = 54.999958 | longd = -7.32846 | location = {{vieta|Lielbritānija|Ziemeļīrija|Deri grāfiste|Deri}} | religious_affiliation = [[Romas Katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = [[Džeimss Džozefs Makartnijs]] (''James Joseph McCarthy'') | architecture_style = [[neogotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1849. gads | year_completed = 1903. gads | length = 63,3 m | width = 36 | width_nave = | height_max = 63 m | materials = }} <mapframe text="Deri katedrāle" width=260 height=260 zoom=17 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q2942325" } </mapframe> '''Deri katedrāle''' jeb '''Svētā Eižena katedrāle''' ({{val|en|St Eugene's Cathedral}}, {{val|ga|Ardeaglais Naomh Eugene}}) ir [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Ziemeļīrija]]s ziemeļos, [[Deri]] (Londonderi) pilsētā. Baznīca ir 1158. gadā dibinātās Romas katoļu [[Deri diecēze]]s galvenā baznīca. Baznīca veltīta 7. gadsimta īru Svētajam Eiženam (''Éogan of Ardstraw''). Pēc tam, kad 1829. gadā tika pasludināts katoļu emancipācijas bils, Īrijā atkal tika atļauta katoļu katedrāļu celtniecība. [[Neogotika]]s stila baznīcu uzcēla no 1849. gada līdz 1903. gadam no ziedojumiem Īrijā un ASV. Baznīcas interjers pārbūvēts un restaurēts 1964., 1975., 1984. līdz 1989. un 2015. gadā. <gallery> St_Eugene's_Cathedral,_Derry_-_Londonderry_-_geograph.org.uk_-_1159174.jpg Derry St. Eugene's Cathedral Nave 2013 09 17.jpg Derry St. Eugene's Cathedral Ceiling 2013 09 17.jpg Derry St. Eugene's Cathedral Rose Window 2013 09 17.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ziemeļīrijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Deri grāfiste]] [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] tmmly0u5j8gsq8he49ear4ciprk4eku Stīvs Vitkofs 0 608809 4458805 4329744 2026-04-25T05:52:16Z Biafra 13794 jāuzlabo 4458805 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Steve Witkoff (2025) (cropped).jpg|thumb|Stīvs Vitkofs 2025. gadā]] '''Stīvens Čārlzs Vitkofs''' ({{val|en|Steven Charles Witkoff}}, dzimis 1957. gada 15. martā) ir amerikāņu jurists, nekustamo īpašumu tirgotājs. Kopš 2024. gada ASV prezidenta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] īpašais sūtnis Tuvajos Austrumos. == Dzīvesgājums == Dzimis 1957. gadā [[Ņujorka]]s [[Bronksa]]s daļā ebreju izcelsmes uzņēmēja Mārtina Vitkofa ģimenē. Absolvēja tieslietu studijas Hofstras Universitātē, strādāja par nekustamo īpašumu kompāniju juristu, tad par vadītāju. 1997. gadā viņš nodibināja ''Witkoff Group''. Vitkofs ir Trampa tuvs draugs un kļuva par īpašo sūtni tikai nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par ASV prezidentu. 2025. gada martā Vitkofs kļuva par sarunu vedēju arī ar Krievijas valdību, neraugoties uz pieredzes trūkumu diplomātijā. 2025. gada 6. augustā Stīvs Vitkofs paziņoja Trampam, ka Krievijas prezidents [[Vladimirs Putins]] esot gatavs piedāvāt ievērojamas teritoriālas piekāpšanās, lai izbeigtu [[Krievijas—Ukrainas karš|karu Ukrainā]]. 7. augustā telefonsarunas laikā ar vairākiem Eiropas līderiem Vitkofs kļūdaini norādīja, ka Putins esot gatavs atkāpties no [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas]] un [[Hersonas apgabals|Hersonas]] apgabala apmaiņā pret to, ka Kijiva atdod [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabalus]]. Vēlāk noskaidrojās, ka Vitkofs pārkāpis standarta protokolu, dodoties uz sanāksmi bez [[ASV Valsts departaments|ASV Valsts departamenta]] protokolētāja un tādējādi nav bijis iespējams precīzi piefiksēt Putina sarunās paustos priekšlikumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.08.2025-reuters-trampa-ipasais-sutnis-vitkofs-parpratis-putina-prasibas-kara-izbeigsanai-ukrainai.a612187/ «Reuters»: Trampa īpašais sūtnis Vitkofs pārpratis Putina prasības kara izbeigšanai Ukrainai] lsm.lv 2025. gada 29. augustā</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{ASV-aizmetnis}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vitkofs, Stīvs}} [[Kategorija:1957. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV diplomāti]] [[Kategorija:ASV ebreji]] [[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]] paf25uo02ddwunamand0j8w3aoubxql Brjanskas kņazi 0 609292 4458785 4332674 2026-04-25T05:10:17Z Biafra 13794 4458785 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Черниговское княжество на карте Руси.png|thumb|300px|Čerņihivas, vēlāk Brjanskas kņazu teritorija mongoļu iebrukuma laikā 13. gadsimtā]] [[Attēls:Rus-1389.png|thumb|300px|Čerņihiva un Brjanska pēc iekļaušanas Lietuvas lielkņazistē]] '''Brjanskas kņazi''' bija [[Ruriks|Rūrika]] dinastijai piederīgi [[Brjanska]]s valdnieki, kas sākumā bija [[Zelta Orda]]s, vēlāk [[Lietuvas dižkunigaitija]]s vasaļi. Lietoja [[Čerņihivas kņazi|Čerņihivas lielkņazu]] titulu. == Vēsture == Pēc [[Čerņihivas kņazi|Čerņihivas kņazu]] nokļūšanas Zelta Ordas atkarībā un lielkņaza Mihailo (''Михайло Всеволодович'') nogalināšanas 1246. gadā par kņazistes galveno pilsētu kļuva [[Brjanska]], bet Novosiļas, Karačevas un Tarusas dalienu kņazistēs valdīja savi kņazi. Ap 1355. gadu Lietuvas valdnieks [[Aļģirds]] pakļāva Brjansku un sadalīja bijušo Čerņihivas-Severskas jeb [[Severščina]]s zemi trīs dalienās. Čerņihivā un Trubačevskā valdīja viņa dēls Dmitrijs (''Dmitrijus Algirdaitis'', 1356.—1379. gadā un 1388.—1399. gadā), Brjanskā un Novgorodā-Severskā 1386.-1392./93. gadā valdīja viņa dēls Kaributs (''Kaributas''), kristīgais vārds Dmitrijs, bet Severskas Starodubā valdīja viņa radinieks Patrikejs Narimanta dēls. [[Vītauts Dižais]] pēc 1401. gada [[Augšējās kņazistes]] iekļāva [[Lietuvas dižkunigaitija]]s sastāvā, bet 1503. gadā pēc [[Krievijas—Livonijas—Lietuvas karš|Krievijas—Livonijas—Lietuvas kara]] tās pakļāva [[Maskavas lielkņazs]] [[Ivans III]]. == Zelta Ordas hanu vasaļi (ap 1300—1356) == * Vasīlijs Aleksandrovičs (''Василий Александрович'', līdz 1309), Čerņihivas kņaza Aleksandra Romanoviča dēls. * Svjatoslavs Gļebovičs (''Святослав Глебович'', 1309—1310), Smoļenskas kņaza Gļeba Rostislaviča dēls. * Vasīlijs Aleksandrovičs (atkārtoti, 1310—1314) * Dmitrijs Aleksandrovičs (''Дмитрий Александрович'', 1314—1333) vai Dmitrijs Romanovičs (''Дмитрий Романович'') * Gļebs Svjatoslavičs (''Глеб Святославич'', 1333—1340), kņaza Svjatoslava Gļeboviča dēls. * Dmitrijs Romanovičs (''Дмитрий Романович'', 1340—1356) * Vasīlijs Ivanovičs (''Василий Иванович'', 1356) vai Vasīlijs Romanovičs (''Василий Романович'') == [[Lietuvas dižkunigaitija]]s vasaļi (1356—1401) == * Romāns Mihailovičs (''Роман Михайлович'', no 1356), Lietuvas dižkunigaiša [[Aļģirds|Aļģirda]] ieceltais Čerņihivas lielkņazs, vēlāk [[Smoļenska]]s vietvaldis. * Dmitrijs Aļģirda dēls (''Dmitrijus Algirdaitis, Дмитрий Ольгердович'', ap 1372—ap 1380), Lietuvas dižkunigaiša [[Aļģirds|Aļģirda]] dēls, pēc pāriešanas [[Maskavija|Maskavas lielkņaza]] pakļautībā Pereslavļas-Zaļeskas kņazs. * Kaributs Dmitrijs (''Dmitrijus Kaributas, Корибут (Дмитрий) Ольгердович'', ap 1380 — 1393), Lietuvas dižkunigaiša [[Aļģirds|Aļģirda]] dēls. * Romāns Mihailovičs (atkārtoti, 1393—1401). * [[Švitrigailis]] 1401—1430) {{Kijivas Krievzemes kņazistes}} {{Krievijas Impērijas koloniālā struktūra}} [[Kategorija:Krievijas viduslaiku vēsture]] [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] [[Kategorija:Valdnieku uzskaitījumi]] 7cnz9impsl1kjhgdhxkyp4wybin3p5p Ketleru svīta 0 609676 4458511 4342585 2026-04-24T18:47:41Z Jānis U. 198 4458511 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Pavāru atsegums.JPG|thumb|360px|Ketleru svītas atsegums Cieceres krastā pie Pavāriem]] '''Ketleru svīta (D<sub>3</sub>kt)''' ir [[Augšdevons|augšdevona]] [[Famenas stāvs|famenas stāva]] Ketleru horizonta [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]. Latvijā tā ir izplatīta valsts dienvidrietumos ([[Polijas-Lietuvas ieplaka|Polijas-Lietuvas ieplakā]]). Tālāk tā iestiepjas Lietuvas teritorijas ziemeļrietumu daļā. Svītu 1954. gadā izdalīja [[Pēteris Liepiņš (ģeologs)|P. Liepiņš]], kas sākotnēji bija H<sub>5</sub> slāņi. Par [[Stratotips|tipveida griezumu]] ir pieņemts Priekules 27. urbuma intervāls 109,5-148,5 m dziļumā.<ref name="ld">{{Latvijas daba|2|240}}</ref> Svītas nosaukums ņemts no Ketleru mājām [[Venta]]s labajā krastā, kur atradās sākotnējais 1959. gadā noteiktais svītas stratotips. Svītas virsma pazeminās no 92 m [[v.j.l.]] Latvijas ziemeļaustrumos līdz 171 m z.j.l. dienvidrietumos. Svītas biezums variē no 39 līdz 45 m. Zem [[Kvartārs|kvartāra]] slāņiem svītas nogulumi iziet 3-17 km šaurā joslā izplatības ziemeļu un austrumu daļā. Atsedzas Ventas, [[Bērzene (Ventas pieteka)|Bērzenes]], [[Ciecere]]s un tās pieteku krastos. Ketleru svīta tiek iedalīta 3 pasvītās jeb ridās. == Apraksts == Ketleru svītā tika iekļauti [[smilšakmeņi]], [[smiltis]], [[Māls|māli]] un [[dolomītmerģeļi]] līdz 45 metri biezumā, kas uzguļ [[žagares svīta]]s [[Karbonātu minerāls|karbonātiskajiem]] nogulumiem. Pēc nogulumu [[Petrogrāfija|petrogrāfiskā]] sastāva un tajos iekļautajiem [[Fosilijas|izmirušo organismu]] kompleksiem svīta tiek iedalīta trijās pasvītās (ridās), kas savā starpā nodalītas ar pārskalojumu virsmām. === Apakšketleru pasvīta (Nīgrandes rida) === Pasvītu veido mālaini karbonātiski nogulumi 8 līdz 12 m biezumā, kas uzguļ uz žagares svītas karbonātisko un mālaini karbonātisko nogulumu izskalotās virsmas. Par pasvītas stratotipu ir pieņemts griezums Nīcas 6. urbuma 155,4-169 m intervālā. Pasvītas apakšdaļā ieguļ zaļganīgi pelēcīgi un rūsgani brūni smalkgraudaini neskaidri slāņoti dolomītmerģeļi ar nelielu [[Aleirīti|aleirīta]] materiāla piejaukumu. Atsevišķus nelielus starpslāņus veido zaļganpelēki smalkgraudaini [[Dolomīts|dolomīti]] un māli. Pasvītas pamatnē dolomītmerģeļos ir konstatējamas daudzskaitļigas sīkas [[Zivis|zivju]] paliekas. Pasvītas augšdaļā [[Ieži|iežu]] karbonātiskums būtiski samazinās. Dolomītmerģeļus nomaina māli un mālaini [[Aleirolīts|aleirolīti]], bieži vien ar smalku smilšu piejaukumu. Dienvidu apgabalos, Lietuvas teritorijā, pasvītu veido dolomītmerģeļi ar mālu un mālainu dolomītu starpkārtām. Organismu paliekas šajā griezuma daļā pārstāv vienīgi zivju kaulu lauskas, kuru sastāvā [[Valentīna Karatajūte-Talimā|V. Karatajūte-Talimā]] ir noteikusi pamatnē ''[[Chelyophorus]] sp.'', ''[[Rhizodontidae]] gen. ind.'', ''[[Osteolepis]]? sp.'', ''[[Onychodus]] sp.'', ''[[Dipterus]]? sp.'', ''[[Palaeoniscidae]] gen. ind.'', bet augšdaļā ''[[Bothriolepis]] sp.'', ''[[Acanthodei]] gen. ind.'', ''[[Crossopterygii]] gen. ind.'', ''[[Panderichthys]] sp.'', ''[[Holoptychius]] sp.'' Ziemeļu griezumos (Priekules 1., Sabiles-Nākotnes 15. u.c. urbumi) pasvītas apakšējā daļa, līdzīgi kā dienvidu griezumos, ir karbonātiskāka un to veido dolomīti un dolomītmerģeļi ar aleirolītu, mālu un smilšakmeņu starpkartām. Augšdaļā dominē koši krāsoti smilšakmeņi, mālaini aleirolīti un māli, kas savstarpēji mijas plānu starpslāņu veidā. Pasvītas apakšdaļā ir zivju kaulu lausku saskalojumi, kur P. Liepiņš, [[Elga Marka-Kurika|E. Marka-Kurika]] un V. Karatajūte-Talimā ir konstatējuši ''Chelyophorus sp.'', ''[[Bothriolepis ornata]]'', ''[[Devononchus]] sp.'', ''[[Holoptychius nobilissimus|Holoptychius cf. nobilissimus]]'', ''[[Eusthenopteron]] sp.'', ''[[Osteolepididae]] gen. ind.'', ''[[Dipnoi]]'', ''Paleoniscidae gen. ind''. === Vidusketleru pasvīta (Pavāru rida) === Par pasvītas stratotipu atzīts [[Pavāru atsegums|atsegums]] Cieceres kreisajā krastā netālu no Pavāru mājām. Atseguma pamatnē uz zaļgani un gaiši zilganipelēkiem mālainiem aleirolītiem un māliem, kuros konstatējami zivju kaulu lausku saskalojumi (kaulu [[brekčija]]), uzguļ ap 2 m bieza gaišu, gandrīz baltu, [[Kvarcs|kvarca]], ar nelielu [[vizla]]s piejaukumu, vāji cementētu smilšu slāņkopa. Šīs slāņkopas pamatnē uz robežas ar apakšējo slāni ir novērojami daudzskaitlīgi mālainu aleirolītu un noapaļotu zivju kaulu lausku [[oļi]]. Smilšu slīpais un lēcveidīgais slāņojums iezīmējas ar mālainā materiāla un zivju kaulu orientētu izvietojumu, kuru starpā ir sastopamas neliela izmēra bruņu plātnes, [[spuras]], dzelkšņi un [[zvīņas]]. Šajā slānī tika konstatēti ''[[Bothriolepis ciecere]]'', ''[[Bothriolepis pavariensis|B. pavariensis]]'', ''Acanthodei gen. ind.'', ''Panderrichthys sp.'', ''Holoptychius cf. nobillisimus'', ''Onychodus sp.'', un ''Dipnoi''. Augstāk ieguļ ap 7 m bieza gandrīz baltu, vietām dzeltenīgu, vizlainu kvarca smilšu un vāji cementētu smilšakmeņu slāņkopa ar slīpu un viļņotu slāņojumu, kas ritmiski mijas ar gaišziliem un ķieģeļ-rūsganiem aleirītiskiem māliem un dolomītmerģeļiem. [[Paksīte]]s upes atsegumā vidusketleru pasvītas pamatni veido sīk- līdz smalkgraudainas [[Laukšpats|laukšpata]]-[[Kvarcs|kvarca]] smiltis ar labi noapaļotu grants un oļu izmēra pamatnes dolomītmerģeļu ieslēgumiem. Smiltis ir piesātinātas ar zivju kaulu detrītu, kuru ģinšu sastāvs ir tuvs stratotipiskā griezuma nogulumiem. Pilnajos griezumos vidusketleru pasvīta visur apakšdaļā sastāv no pārsvarā dzeltenīgi pelēkām laukšpata-kvarca, atsevišķās vietās ļoti vizlainām, smalkgraudainām smiltīm un smilšakmeņiem, plankumaini sacementetiem ar dolomīta cementu. Pasvītas biezums sastāda 16-21 m. Ziemeļu griezumos (Priekules 1., Sabiles-Nākotnes 15. u.c. urbumi) smiltīs un smilšakmeņos strauji palielinās sīku (pašos ziemeļaustrumos pat vidēju) drupu graudu koncentrācija. No šīs griezuma daļas [[Ļubova Ļarska|Ļ. Ļarska]] bija noteikusi ''Bothriolepis ornata'', ''[[Haplacanthus]] sp.'', ''[[Panderichthys bystrovi]]'', ''[[Holoptychiidae]] gen. ind.'', ''Crossopterygii gen. ind.'', ''Dipnoi''. Pasvītas augšdaļa, salīdzinājumā ar apakšdaļu, ir [[fācija|faciāli]] mainīgāka. To veido mālu, mālainu aleirolītu, dolomītmerģeļu un ļoti vizlainu laukšpata-kvarca smilšu smalka mija. Pasvītas apakšējā robeža visos griezumos ir labi izsekojama. Tā tiek vilkta pa smilšu un smilšakmeņu pamatni, kas visur uzguļ uz apakšketleru pasvītas mālu un mālainu aleirītu izskalotās virsmas, standarta [[karotāža]]s līknēs izceļoties ar zemu šķietamo pretestību un augstu gamma aktivitāti, kas nav raksturīgi vidusketleru pasvītas pamatnes smiltīm un smilšakmeņiem. === Augšketleru pasvīta (Varkaļu rida) === Pasvīta uzguļ uz vidusketleru pasvītas nogulumu izskalotās virsmas. Tās stratotipiskais griezums, kurš sākotnēji attiecās uz visu ketleru svītu, atrodas Ventas labajā krastā pie Ketleru mājām. Slāņu biezums šeit sastāda ap 15 metriem. Atseguma pamatnē pie paša ūdens līmeņa un zemāk ieguļ smalkgraudaini smilšakmeņi ar [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātu]] starpkartām, ko veido sīki un lieli (5-7 cm) labi noapaļoti gaiši zilganpelēku, smalkgraudainu dolomītmerģeļu oļi, zivju kaulu lauskas un aizpildošais smilšu materiāls, kas vietām ir cementēts ar dolomīta cementu. Starp zivju kaulu lauskām ir konstatēti ''Bothriolepis cf. ornata'', ''[[Devononchus ketleriensis]]'', ''Haplacanthus sp.'', ''Panderichthys bystrovi'', ''Holoptychius cf. nobilissimus'', ''[[Glyptolepis dellei]]'' ''[[Cryptolepis grossi]]'', ''[[Ventalepis ketleriensis]]'', ''Dipnoi''. Griezuma apakšējo pusi (biezums ap 7,5 m) veido zaļganīgi pelēkas smalk- līdz sīkgraudainas, bieži vien ļoti vizlainas, laukšpata-kvarca smiltis un vāji cementēti smilšakmeņi. Smilšu slāņojums pārsvarā ir slīps, plakani paralēls, atsevišķos starpslāņos līdzens, horizontāls, akcentēts ar slāņainu [[Muskovīts|muskovīta]] plātnīšu, sīku zivju kaulu un māla oļu izvietojumu. Zivju kaulu, bieži vien ir ļoti noapaļotu, sastāvā pēc Ļarskas datiem ir sastopami ''Bothriolepis ornata'', ''Devononchus ketleriensis'', ''Haplacanthus sp.'', ''Panderichthys bystrovi'', ''Holoptychius cf. nobilissimus'', ''Cryptolepis grossi''. Pasvītas augšējo pusi sastāda gaiši zilganpelēki un violeti rūsgani dolomītmerģeļi, mālaini aleirolīti, māli un smalkgraudainas, vizlainas laukšpata-kvarca smiltis, veidojot rismisku miju. Griezumi, kas pēc nogulumu sastāva un uzbūves ir līdzīgi tipiskajiem, ir sastopami pasvītas izplatības dienvidrietumu daļā (Priekules 1., Nīcas 6., Skodas 40. u.c. urbumi). Šeit pasvītas apakšdaļā arī ieguļ gaiši vizlaini laukšpata-kvarca smilšakmeņi ar aleirīta un, kā cementa, māla piejaukumu. Tajos pēc Karatajūtes-Talimā datiem ir sastopami ''Pandericthys sp.'', ''P. bystrovi'', ''Holoptychius sp.'', ''Osteolepididae gen. ind.'', ''Crossopterygii gen. ind''. u.c. Pasvītas augšdaļa ir mālaini karbonātiska. To veido dolomītmerģeļu, mālainu aleirolītu un mālu mija. Ne pārāk biezu starpslāņu veidā šeit ir sastopami smalkgraudaini, porcelānveidīgi dolomīti un smalkgraudaini smilšakmeņi. Ziemeļu griezumos pasvītas nogulumu sastāvs pārsvarā ir smilšains, un tikai tās augšdaļā ir novērojami plāni mālainu un mālaini karbonātisku iežu starpslāņi. Pasvītas apakšējā robeža ir krasa. Tā tiek vilkta pa smilšainās slāņkopas pamatni, kas uzguļ uz vidusketleru pasvītas augšdaļas mālu, mālainu aleirolītu un dolomītmerģeļu izskalotās virsmas. === Lietuvā === Lietuvā ketleru svītu, tās litoloģiski facialās īpatnības un izplatības robežas 1956. gadā aprakstīja [[Stasis Žeiba|S. Žeiba]]. Sākotnēji svītas nogulumi bija iekļauti [[Jozs Dalinkevičs|J. Dalinkeviča]] 1939. gada izdalītajos klikoļu slāņos, kas kopā ar apakšējiem tesnavas slāņiem bija attiecināti uz apakšējo [[Karbons|karbonu]]. Svītas tipiskais griezums Lietuvā konstatēts urbumos [[Mažeiķi|Mažeiķu]]-[[Naujoji Akmene]]s rajonā (Purvju 18. urbumā, 54,4-109,4 m intervālā). Svītu raksturo intensīva faciālā mainība. Griezuma apakšējo daļu veido mālaini dolomīti ar koši krāsotu mālu un aleirolītu starpkārtām. Svītas augšdaļā dominē smiltis un smilšakmeņi ar mālu, aleirolītu un dolomītmerģeļu starpkārtām. Augšējā robeža tiek vilkta pa dolomītmerģeļu un mālu virsmu, kuru sedz [[šķerveļa svīta]]s smiltis un smilšakmeņi. Organismu paliekas pārstāv zivju fosilijas (''Bothriolepis cf. ornata'', ''Holoptychius cf. nobilissimus'', ''Panderichthys bystrovi''). Svītas faciālās īpatnības var raksturot būtisks mālainā materiāla pieaugums tās izplatības dienvidrietumu daļas griezumā. Šeit svītas biezums variē 41-56 m robežās.<ref>В.С. Сорокин, Л.А. Лярская, Л.С. Саваитова и др, Девон и карбон Прибалтики, издательство "Зинатне", Рига, 1981. г., 333. lpp.</ref> == Paleontoloģiskais raksturojums == Ketleru svītas nogulumos (Liepājas 2., Ālandes 3., Nīcas 6., Tadeiķu 9., Kalvenes 20., Krotes 38. urbumi, atsegumi pie Paksītes lejteces un Ventas labajā krastā lejpus Ketleru mājām) bija atrastas vienīgi ihtiofaunas paliekas, kuru starpā P. Liepiņš, E. Marka-Kurika, V. Karatajūte-Talimā un Ļ. Ļarska noteica [[akantodes]]: ''[[Archaeacanthus]] (=[[Devononchus]]) sp.'', ''[[Devononchus ketleriensis]]'', ''[[Devononchus tenuispinus|D. tenuispinus]]''?, ''[[Haplacanthus]] sp.'', [[artrodiras]]: ''[[Chelyophorus]] sp.'', ''[[Coccosteidae]] gen. ind.'', [[Antiarhi|antiarhus]]: ''[[Bothriolepis ornata|Bothriolepis cf. ornata]]'', ''[[Bothriolepis pavariensis|B. pavariensis]]'', ''[[Bothriolepis ciecere|B. ciecere]]'', [[otiņspures]]: ''[[Onychodus]] sp.'', ''[[Glyptopomus bystrowi]]'', ''[[Holoptychius nobilissimus|Holoptychius cf. nobilissimus]]'', ''[[Osteolepididae]] gen. ind.'', ''[[Eusthenopteron]] sp.'', [[dipnojas]]: ''[[Dipterus]] sp.'' Pēc jaunākiem datiem bez šīm sugām vēl ir konstatētas "''[[Cheiracanthus]]''" sp., "''[[Acanthodes]]''" sp., ''[[Cryptolepis grossi]]'', ''[[Glyptolepis dellei]]'', ''[[Ventalepis ketleriensis]]'', ''[[Strunius]]'' sp., ''[[Orlovichthys limnatis]]'', ''[[Dipterus arcanus|"Dipterus" arcanus]]'', ''[[Actinopterygii]]'' ind. Bez to 1994. gadā [[Pērs Albergs|P. Albergs]], [[Ervīns Lukševičs|E. Lukševičs]] un [[Oļegs Ļebedevs|O. Ļebedevs]] aprakstīja ''[[Ventastega curonica]]'', vienu no senākajiem tetrapodiem. Šis ir ceturtais skaidri zināmais devona [[Četrkājaiņi|tetrapods]], un, iespējams, primitīvākais. Augšējā un apakšējā pasvītā visvairāk izplatītas ir otiņspures, bet vidējā - antiarhi. Ihtiofaunas paliekas augšējā un apakšējā pasvītā reizēm ir noapaļotas. Ketleru svītas nogulumus pēc M. Staničņikovas, G. Kedo un J. Ābolkalna datiem raksturo šāds [[sporas|sporu]]-[[Putekšņi|putekšņu]] sastāvs: ''[[Acanthotriletes macrurus]]'', ''[[Euryzonotriletes cinctus]]'', ''[[Euryzonotriletes modicus|E. modicus]]'', ''[[Euryzonotriletes rarituberculatus|E. rarituberculatus]]'', ''[[Euryzonotriletes zonites|E. zonites]]'', ''[[Hymenozonotriletes bialatus]]'', ''[[Hymenozonotriletes pusillus|H. pusillus]]'', ''[[Leiotriletes cincinnatus]]'', ''[[Leiotriletes minutissimus|L. minutissimus]]'', [[Lophotriletes atratus|Lophotriletes cf. atratus]], ''[[Lophotriletes rugosus|L. rugosus]]'', ''[[Retusotriletes communis|Retusotriletes cf. communis]]'', ''[[Simozonotriletes conformis]]'', ''[[Simozonotriletes extensus|S. extensus]]'', ''[[Simozonotriletes scabrus|S. scabrus]]'', ''[[Simozonotriletes simplex|S. simplex]]'', ''[[Simozonotriletes minor|S. minor]]'', ''[[Simozonotriletes missicium|S. missicium]]'', ''[[Trematozonotriletes intermedius]]'', ''[[Trematozonotriletes vulgaris|T. vulgaris]]'', ''[[Zonaletes pumicosus|Zonaletes pumicosus f. majora]]''. Ihtiofaunas komplekss norāda uz svītas devona vecumu. Taču sporu-putekšņu sastāvs, kas ir pazīstams citu reģionu ([[Dņepras-Doņeckas ieplaka]] u.c.) agrā karbona formācijās, daļēji ir pretrunā šim faktam. Devona un karbona robežas detalizētaki pētījumi visdrīzāk ar laiku atrisinās šo pretrunu.<ref>Биргер, А. Я. и др., Геологическое строение и полезные ископаемые Латвии, Рига, Зинатне, 1979. 163. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas devons}} [[Kategorija:Devons]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] c77sy6sslozz3w4igtgm5189mij9v6h PATA 0 611738 4458361 4404958 2026-04-24T12:03:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458361 wikitext text/x-wiki '''PATA''' (jeb SIA “PATA”) ir [[Latvija|Latvijas]] privātīpašumā esošs [[Kokmateriāli|kokmateriālu]] tirdzniecības, pārvaldības un [[Loģistika|loģistikas]] uzņēmums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://forsale.godaddy.com/forsale/latviachina.eu?utm_source=TDFS_BINNS2&utm_medium=parkedpages&utm_campaign=x_corp_tdfs-binns2_base&traffic_type=TDFS_BINNS2&traffic_id=binns2&oref=https://en.wikipedia.org/|title=latviachina.eu|website=forsale.godaddy.com|access-date=2025-10-15}}{{Novecojusi saite}}</ref> Uzņēmuma īpašnieks ar 100% akciju ir [[Uldis Mierkalns]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/44950984/kokmaterialu-tirgotajs-pata-ab-pern-apgrozijis-124-29-miljonus-eiro|title=Kokmateriālu tirgotājs 'Pata AB' pērn apgrozījis 124,29 miljonus eiro|website=Delfi|access-date=2025-10-15|date=2014-09-10|language=lv}}</ref> == Pakalpojumi == Uzņēmums sniedz meža apsaimniekošanas pakalpojumus, piemēram, meža stādīšanas sākotnējos posmus, ciršanu, kokmateriālu transportēšanu, kokzāģētavas, zāģmateriālu, [[Malka|malkas]] un kurināmās šķeldas ražošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ecobuild.b2b-match.com/index.php?page=cat_par&params%5Bid%5D=4|title=ECOBUILD 2012 ::List of participants|last=GmbH|first=ConVerve|website=ecobuild.b2b-match.com|access-date=2025-10-15|archive-date=2021-10-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20211021140004/http://ecobuild.b2b-match.com/index.php?page=cat_par&params%5Bid%5D=4}}</ref> == Meitasuzņēmumi == PATA Timber – kokmateriālu tirdzniecības uzņēmums, kas pārvalda piecus veikalus,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/44950984/kokmaterialu-tirgotajs-pata-ab-pern-apgrozijis-124-29-miljonus-eiro|title=Kokmateriālu tirgotājs 'Pata AB' pērn apgrozījis 124,29 miljonus eiro|website=Delfi|access-date=2025-10-15|date=2014-09-10|language=lv}}</ref> tostarp konceptveikalus, kas pārdod vietēji ražotu kokmateriālu visā Latvijā. Lielāko daļu veikalos pieejamo produktu nodrošina mātesuzņēmums,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/pata-kokmateriali-valmiera-atklaj-jauna-koncepta-veikalu-430857|title=PATA kokmateriāli Valmierā atklāj jauna koncepta veikalu|website=Dienas Bizness|access-date=2025-10-15|language=lv}}</ref> kas sastāv no Latvijā ražotas kokmateriālu produkcijas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/44950984/kokmaterialu-tirgotajs-pata-ab-pern-apgrozijis-124-29-miljonus-eiro|title=Kokmateriālu tirgotājs 'Pata AB' pērn apgrozījis 124,29 miljonus eiro|website=Delfi|access-date=2025-10-15|date=2014-09-10|language=lv}}</ref> kā arī ārvalstīs ražotas kokmateriālu produkcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ulubele.org/lv/ulubeles-draugi/sia-pata-kokmateriali/|title=ulubele}}{{Novecojusi saite}}</ref> Meitasuzņēmums sadarbojas ar tirdzniecības namu “Kurši”. Konceptveikals ir atvērts arī [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/pata-kokmateriali-valmiera-atklaj-jauna-koncepta-veikalu-430857|title=PATA kokmateriāli Valmierā atklāj jauna koncepta veikalu|website=Dienas Bizness|access-date=2025-10-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://viss.lv/?p=165295|title=PATA TIMBER, SIA, veikals : Kuršu iela 1, Dreiliņi, Stopiņu pagasts, Ropažu novads, Latvija, LV-2130|website=viss.lv|access-date=2025-10-18}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] 4fqwehz7wgivwzg8ounkz4mgi0av0i1 Rīgas jahtklubs 0 612500 4458828 4352971 2026-04-25T06:48:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458828 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rīgas Ķeizariskā jahtkluba ēka pirms 1914.JPG|thumb|Rīgas Ķeizariskā jahtkluba ēka (atklātne, pirms 1914).]] '''Rīgas jahtklubs''' bija 1878. gadā dibināts jahtklubs, kura vēsturiskā ēka atrodas [[Balasta dambis|Balasta dambī]] 1a Rīgā. == Vēsture == Rīgas jahklubu nodibināja 1878. gada 6. augustā, tajā pašā gadā notika kluba pirmās sacīkstes Daugavā. 1898. gadā pie Āgenskalna līča Balasta dambja sākumā pēc arhitekta [[Vilhelms Neimanis|Vilhelma Neimaņa]] projekta uzcēla jaunu kluba ēku. 1903. gadā par tā patronu kļuva tālaika Krievijas impērijas Tirdzniecības kuģniecības un ostu galvenās direkcijas vadītājs lielkņazs Aleksandrs Romanovs, 1910. gadā to atļāva dēvēt par Ķeizarisko jahtklubu. Līdz Pirmajam pasaules karam tam piederēja arī peldoša piestātne [[Majori|Majoros]] un zemes īpašums [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krastā. Pēc [[Latvijas valsts dibināšana]]s Rīgas jahtklubs atsāka darbību 1920. gadu sākumā. Pēc Otrā pasaules kara 1946. gadā to pārdēvēja par [[Latvijas PSR]] Centrālo jahtklubu, kuru 1970. gadā pārcēla uz [[Bolderāja|Bolderāju]].<ref>Enciklopēdija Rīga. Rīga: Enciklopēdiju galvenā redakcija, 1989. — 811-812. lpp.</ref> Mūsdienās Ķīpsalā darbojas jahtu piestātne “Pilsētas jahtklubs”.<ref>[https://pilsetasjahtklubs.lv/ Jahtu piestātne Rīgas sirdī]{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Rīgas sporta organizācijas]] s0fex9aeqlgxqwpatnn5at69mcvqum6 Runets 0 613703 4458758 4422736 2026-04-25T04:39:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458758 wikitext text/x-wiki '''Runets''' ({{val|ru|Рунет}}) ir termins, kas apzīmē Krievijas un krievu valodas lietotāju interneta telpu. Tas ietver visas tīmekļa vietnes, pakalpojumus un digitālās kopienas, kuru saturs ir galvenokārt krievu valodā vai kas ir saistītas ar [[Krievija|Krieviju]] un [[krievu diaspora|krievu diasporu]]. Termins ''Runet'' radies 1990. gadu beigās kā saīsinājums no “''russkij internet''” (krievu internets) un tiek lietots gan sarunvalodā, gan akadēmiskos un mediju kontekstos, līdzīgi kā termini ''RuNet'', ''Ru-segment of the Internet'' vai ''Russian Internet''. == Vēsture == Runeta pirmsākumi meklējami 1980. gadu beigās, kad Padomju Savienībā parādījās pirmie datortīkli — ''[[Relcom]]'' un ''[[Glasnet]]''. 1990. gadā Krievija tika pieslēgta globālajam [[Internets|internetam]]. 1990. gadu vidū sāka veidoties pirmās krievu valodā rakstītās tīmekļa vietnes un meklētājprogrammas — piemēram, [[Rambler]] (1996), [[Yandex]] (1997) un [[Mail.ru]] (1998). Šajā laikā izveidojās arī domēns [[.ru]], kas kļuva par Krievijas oficiālo valsts domēnu. 1991. gadu sākumā Runets strauji paplašinājās — tika izveidoti populāri ziņu portāli, blogu platformas un sociālie tīkli, piemēram, [[LiveJournal]], [[VKontakte]] (2006) un [[Odnoklassniki.ru|Odnoklassniki]] (2006). == Runeta īpatnības == * Liela nozīme krievu valodā veidotam saturam un vietējām platformām. * Valsts iestāžu ietekme un regulējums attiecībā uz datu glabāšanu un cenzūru. * Izteikta atšķirība no globālā interneta infrastruktūras, jo Krievija kopš 2010. gadiem cenšas attīstīt “''suverēno internetu''” (''суверенный интернет''), kas spēj funkcionēt autonomi. * Populārākie pakalpojumi: [[Yandex]], [[Mail.ru Group]], [[VK]], [[Telegram]] (plaši izmantots arī ārpus Krievijas). == Politiskie un sociālie aspekti == Pēc 2014. gada, īpaši saistībā ar Ukrainas notikumiem un sankcijām, Krievija (''[[Roskomnadzor]]'') pastiprināja kontroli pār Runetu, ieviešot likumus par datu lokalizāciju, mediju regulējumu un ārvalstu platformu ierobežošanu. Tajā pašā laikā notiek arī cīņa starp valsts kontroli un lietotāju vēlmi saglabāt atvērtu informācijas vidi. Latvijā pirmie Krievijas tīmekļa vietņu ierobežojumi tika ieviesti 2014. gadā, pēc [[Krimas aneksija|Krimas aneksijas]], kad tika bloķētas vairākas Krievijas propagandas vietnes. Tomēr plašāka bloķēšanas politika tika īstenota no 2022. gada februāra, kad [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) un [[CERT.LV]] (Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija) sāka koordinēt pasākumus pret vietnēm, kas izplata [[Dezinformācija|dezinformāciju]] vai atbalsta Krievijas agresiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.neplp.lv/lv/timekla-vietnu-ierobezosana-0|title=Tīmekļa vietņu ierobežošana {{!}} Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|website=www.neplp.lv|access-date=2025-11-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://retv.lv/sabiedriba/neplp-bloke-vel-27-krievijas-propagandas-vietnes/|title=NEPLP bloķē vēl 27 Krievijas propagandas vietnes|last=Bistere|first=Zanda|website=ReTV|access-date=2025-11-09|date=2025-11-04|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}</ref> Operatoriem Latvijā (piem., <nowiki>''Tet'', ''Bite'', ''LMT''</nowiki>) ir pienākums tehniski ierobežot piekļuvi šīm vietnēm pēc NEPLP vai CERT.LV norādījuma. Līdzīgi pasākumi ieviesti arī citās [[Eiropas Savienība|ES]] dalībvalstīs, tostarp [[Igaunija|Igaunijā]], [[Lietuva|Lietuvā]], [[Polija|Polijā]] un [[Vācija|Vācijā]], saskaņā ar [[Eiropas Padome|Eiropas Padomes]] un [[Eiropas Komisija|Eiropas Komisijas]] noteiktajām sankcijām pret Krievijas valsts medijiem. == Statistika == * Krievijā interneta lietotāju skaits 2024. gadā pārsniedza 120 miljonus. * Runetā darbojas vairāk nekā 5 miljoni tīmekļa vietņu ar domēniem .ru, .рф, .su un .moscow. * Krievu valoda ir viena no sešām visbiežāk lietotajām interneta valodām pasaulē. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Krievija-aizmetnis}} [[Kategorija:Internets Krievijā]] [[Kategorija:Interneta kultūra]] [[Kategorija:Krievu valoda interneta vidē]] [[Kategorija:Krievijas sabiedrība]] 1stx6twmaykhdd2y7mlpwpz6x5psid4 Oksfordas katedrāle 0 614229 4458698 4375884 2026-04-25T04:15:51Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458698 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Oksfordas katedrāle | infobox_width = | image = Crossing_tower,_Christ_Church_Cathedral,_Oxford.jpg | image_size = | caption = Oksfordas katedrāle | map_type = Anglija#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | map_label = Oksfordas katedrāle | position = left | latd = 51.75 | longd = -1.254722 | location = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Oksfordšīra|Oksforda}} | religious_affiliation = [[Anglijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]], [[kapela]] | leadership = | website = | architect = | architecture_style = [[normaņu arhitektūra]], [[gotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1160. gads | year_completed = ap 1200. gadu | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = [[mūris]] }} <mapframe text="Oksfordas katedrāle" width=260 height=260 zoom=17 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q1736208" } </mapframe> '''Kraistčērčas katedrāle Oksfordā''' ({{val|en|Christ Church Cathedral, Oxford}}) ir starp 1160. un 1200. gadu uzcelta [[Anglijas Baznīca|anglikāņu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Anglija]]s dienviddaļā, [[Oksforda|Oksfordā]]. 1542. gadā dibinātās [[Oksfordas diecēze]]s galvenā baznīca. Vienlaicīgi tā ir [[Oksfordas Universitāte]]s [[Kraistčērčas koledža]]s kapela un atrodas tās teritorijā. Viena no pēc izmēra ziņā mazākajām katedrālēm Baznīca celta vietā, kur atradās svētās [[Fridesvide]]s (650—727) dibinātais klosteris, kuru nopostīja [[Sv. Braisa slaktiņš|Sv. Braisa slaktiņa]] laikā 1002. gada 13. novembrī. Tā kā vieta kļuva par svētceļojumu mērķi, 1122. gadā šeit atkal ierīkoja augustīniešu klosteri, ar mūsdienu katedrāli kā klostera baznīcu. 1524. gadā klosteri slēdza tā vietā ierīkojot Kraistčērčas koledžu. Par katedrāli baznīca kļuva 1545. gadā, kad uz šejieni pārcēla bīskapa sēdekli no [[Osnī abatija]]s (''Osney Abbey''). No 1526. līdz 1530. gadam katedrālē par ērģelnieku un kormeistaru strādāja [[Džons Taverners]] (''John Taverner''; ap 1490—1545). 1725. gadā katedrālē ordinēja vēlāko [[metodisms|metodisma]] pamatlicēju [[Džons Veslijs|Džonu Vesliju]] (''John Wesley''; 1703—1791). Katedrālē apglabāts filozofs [[Džordžs Bērklijs]] (1685—1753). <gallery> Cathedral_oxford.jpg Christ_Church_Cathedral_Interior_3,_Oxford,_UK_-_Diliff.jpg Christ_Church_Cathedral_Interior_2,_Oxford,_UK_-_Diliff.jpg Oxford_cathedral_08.JPG Oxford's_Christ_Church_Cathedral,_floor_memorial_(d)_-_geograph.org.uk_-_2352762.jpg Christ_Church_Cathedral_Interior_1,_Oxford,_UK_-_Diliff.jpg John_Locke_memorial_stone.jpg </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Oksfordšīra]] tc96kutjfpmskqhr5ao71ht9ugulwwb Ņūri katoļu katedrāle 0 614431 4458694 4404465 2026-04-25T04:15:29Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458694 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Ņūri katedrāle | infobox_width = | image = Newry_Cathedral.jpg | image_size = | caption = Ņūri katedrāle | map_type = Ziemeļīrija#Lielbritānija | map_size = | map_label = Ņūri katedrāle | relief = yes | position = left | latd = 54.174744 | longd = -6.337652 | location = {{vieta|Lielbritānija|Ziemeļīrija|Daunas grāfiste|Ņūri}} | religious_affiliation = [[Romas Katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = [[Tomass Dafs]] (''Thomas Duff'') | architecture_style = [[neogotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1825. gads | year_completed = 1909. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = 48 m | materials = }} <mapframe text="Ņūri katedrāle" width=260 height=260 zoom=17 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q2942410" } </mapframe> '''Svētā Patrika un Svētā Kolmana katedrāle''' ({{val|en|The Cathedral of Saint Patrick and Saint Colman}}) jeb '''Ņūri katedrāle''' ir [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Ziemeļīrija]]s dienvidos, [[Ņūri]] pilsētā. Baznīca ir 1192. gadā dibinātās Romas katoļu [[Dromoras diecēze]]s galvenā baznīca. Baznīca veltīta [[Svētais Patriks|Svētajam Patrikam]] un 6. gadsimta īru svētajam Kolmanam no Dromoras. Pēc tam, kad 1829. gadā tika pasludināts katoļu emancipācijas bils, Īrijā atkal tika atļauta katoļu katedrāļu celtniecība. Katedrāle tika uzcelta vairākos posmas no 1825. līdz 1829. gadam, no 1888. līdz 1890. gadam un no 1904. līdz 1909. gadam. Katedrāle tika iesvētīta 1925. gadā — 100 gadus pēc pamatakmens ielikšanas. <gallery> Newry_Cathedral_from_the_Cathedral_Garden.jpg Sacred_Heart_Chapel,_Newry_Cathedral.jpg Cathedral_Reliquary_2022.jpg Sanctuary_Mosaic.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ziemeļīrijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Deri grāfiste]] [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] fgdzvyap9dc4yyqcnq2pe1zp724xxmz Sacelšanās 8888 0 614595 4458867 4456931 2026-04-25T08:47:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458867 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada novembris}} {{Civilā konflikta infokaste | title = Sacelšanās 8888 | partof = [[Mjanmas konflikts|Mjanmas konflikta]] | image = | image_size = 300px | caption = | date = 1988. gada 12 marts – 21 septembris | place = [[Mjanma|Birma]] | coordinates = | causes = * [[demonetizācija]] * ekonomikas krahs * augsts korupcijas līmenis | result = sacelšanās apspiesta, noticis valsts apvērsums | goals = demokrātiski pārveidojumi | concessions = | methods = | side1 = '''Opozīcija''' | side2 = '''Valdība''' | leadfigures1 = [[Auna Sana Su Či]] | leadfigures2 = [[Ne Vins]] | howmany1 = * 1 miljons protestētāju [[Jangona|Rangunā]] * {{sk|100000}} protestētāju [[Mandalaja|Mandalajā]]<ref name=f3/> * {{sk|50000}} protestētāju [[Sitve|Sitvē]]<ref name=f3/> * nezināms protestētāju skaits ārpus apdzīvotām vietām | howmany2 = | fatalities = 350 (oficiālais avots)<br />3000<ref name=fog>{{ziņu atsauce |last=Fogarty |first=Phillipa |date=07.08.2008 |title=Was Burma's 1988 uprising worth it? |url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/asia-pacific/7543347.stm |work=BBC News |location=London |publisher=BBC |access-date=21.11.2025}}</ref>–{{sk|10000}}<ref name=fer313>{{publikācijas atsauce |last1=Ferrara |first1=Frederico |date=06.2003 |title=Why Regimes Create Disorder: Hobbes's Dilemma during a Rangoon Summer |journal=The Journal of Conflict Resolution |volume=Vol. 47, No. 3 |publisher=Sage Publications, Inc. |page=313 |url=https://www.jstor.org/stable/3176291}}</ref><ref name=win>{{grāmatas atsauce|last=Wintle|first=Justin|isbn=9780091796518|publisher=Hutchinson|date=2007|title=Perfect Hostage|url=https://archive.org/details/perfecthostageli0000wint}}</ref> (neoficiālie avoti) | injuries = nezināms skaits | arrests = nezināms skaits | notes = }} '''Sacelšanās 8888''' ({{Val|my|၈၈၈၈ အရေးအခင်း or ရှစ်လေးလုံးအရေးအခင်း}}), kas zināma arī kā '''Tautas varas sacelšanās''' ({{Val|my|ပြည်သူ့အာဏာအုံကြွမှု}}) un '''1988. gada sacelšanās''' ({{Val|my|၁၉၈၈ အရေးအခင်း}}), bija virkne valsts mēroga [[Protests|protestu]], gājienu un nemieru [[Mjanma|Birmā]] (mūsdienu Mjanma), kas sasniedza kulmināciju 1988. gada augustā. Galvenie notikumi risinājās 1988. gada 8. augustā, tāpēc to parasti dēvē par "Sacelšanos 8888". Protesti sākās kā studentu kustība, un tos galvenokārt organizēja Rangunas Mākslas un zinātnes universitātes un Rangunas Tehnoloģiju institūta studenti. Kopš 1962. gada militārā apvērsuma Birmas Sociālistiskā programmas partija pārvaldīja valsti kā [[Totalitārisms|totalitāru]] [[Vienpartijas sistēma|vienas partijas valsti]] ģenerāļa Ne Vina vadībā. Saskaņā ar valdības programmu, ko sauca par "Birmas ceļu uz sociālismu", kas ietvēra [[Autarķija|ekonomisko izolāciju]] un militārā spēka stiprināšanu, [[Mjanma|Birma]] kļuva [[Iekšzemes kopprodukts pēc pirktspējas līmeņa|par vienu no pasaules nabadzīgākajām valstīm]]. Daudzus uzņēmumus formālajā ekonomikas sektorā [[Nacionalizācija|nacionalizēja]], un valdība apvienoja padomju stila centrālo plānošanu ar budistu un tradicionālajiem uzskatiem un māņticību.<ref name="woodsome">{{ziņu atsauce |last=Woodsome |first=Kate |date=07.10.2007 |title='Burmese Way to Socialism' Drives Country into Poverty |url=http://www.voanews.com/english/archive/2007-10/2007-10-04-voa10.cfm |format=mp3 |work=Voice of America |type=Radio pārraide |language=Angļu |publisher=Voice of America |access-date=2025-11-21 |archive-date=2009-08-26 |archive-url=https://web.archive.org/web/20090826114804/http://www.voanews.com/english/archive/2007-10/2007-10-04-voa10.cfm }}</ref> Sacelšanos 8888 1988. gada 8. augustā [[Jangona|Jangonā]] (Rangunā) uzsāka studenti. Studentu protesti izplatījās visā valstī. Simtiem tūkstošu mūku, bērnu, universitātes studentu, mājsaimnieču, ārstu un vienkāršo cilvēku protestēja pret valdību. Sacelšanās beidzās 18. septembrī pēc asiņaina militāra apvērsuma, ko veica Valsts likuma un kārtības atjaunošanas padome. Šīs sacelšanās laikā tūkstošiem nāves gadījumu tiek piedēvēti militārpersonām,<ref name="fer313" /> savukārt varas iestādes Birmā lēš, ka bojāgājušo skaits ir aptuveni 350. Krīzes laikā [[Auna Sana Su Či]] kļuva par nacionālu ikonu. Kad militārā hunta 1990. gadā organizēja vēlēšanas, viņas partija, Nacionālā demokrātijas līga, ieguva 81% vietu valdībā (392 no 492). Tomēr militārā hunta atteicās atzīt rezultātus un turpināja pārvaldīt valsti kā Valsts likuma un kārtības atjaunošanas padome. Aunu Sanu Su Či ievietoja mājas arestā, kuru atcēla tikai 2010. gadā, kad pasaules mēroga uzmanība viņas personībai atkal sasniedza kulmināciju [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskās filmas]] "Dāma" uzņemšanas laikā. ''Tatmadaw'' (Mjanmas bruņotie spēki) atkal pārņēma kontroli pār valsti 2021. gada Mjanmas valsts apvērsumā, kas sākās ar toreizējās valsts padomnieces Aunas Sanas Su Či ieslodzīšanu. Apvērsums izraisīja daudzus protestus un demonstrācijas pret militārpersonu vadīto valdību. Aktīvisti pašreizējo pretošanās apvērsumam kustību salīdzināja ar Sacelšanos 8888.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/california/story/2021-06-03/myanmar-burmese-diaspora-reaction|title='A dangerous time' in Myanmar: Burmese in California struggle for answers, attention|website=Los Angeles Times|access-date=19 September 2021|date=3 June 2021|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://english.hani.co.kr/arti/english_edition/e_international/990684.html|title=[Interview] Myanmar democracy leader in S. Korea is "100% certain that this democratization movement will succeed"|website=english.hani.co.kr|access-date=19 September 2021}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-56331307|title=Myanmar coup: What protesters can learn from the '1988 generation'|work=BBC News|access-date=19 September 2021|date=16 March 2021|language=en}}</ref> == Fons == ==== Ekonomiskās problēmas ==== Pirms krīzes Birmā kopš 1962. gada valdīja ģenerāļa Ne Vina represīvais un izolētais režīms. Valsts valsts parāds bija 3,5 miljardi ASV dolāru, valūtas rezerves — no 20 līdz 35 miljoniem ASV dolāru, un parāda apkalpošanas rādītāji bija puse no valsts budžeta. ==== 1985. un 1987. gada demonetizācijas krīzes ==== Vairākus gadus pirms ekonomiskās krīzes ģenerālis Ne Vins divas reizes pēkšņi demonetizēja valūtu, pasludinot noteiktas apgrozībā esošās valūtas nominālvērtības par nederīgām. Šie gadījumi daudziem Birmas iedzīvotājiem izraisīja tūlītēju ietaupījumu zaudēšanu un ekonomisko nestabilitāti. 1985. gada 3. novembrī Birmas valdība bez iepriekšēja brīdinājuma sabiedrībai pasludināja 20, 50 un 100 kjatu banknotes par nederīgām.<ref name="demonetization">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.livemint.com/Sundayapp/LO3bemtSxzcHa2lodLxIDI/A-Ne-Win-situation-Burmas-three-demonetizations.html|title=A Ne Win Situation: Burma's three demonetizations|last=Karthikeyan|first=Ananth|publisher=Mint|access-date=28.05.2021.|date=28.10.2017.}}</ref> Pirms tam apgrozībā bija 1, 5, 10, 20, 50 un 100 kjatu banknotes. Demonetizācijas iemesls bija cīņa pret [[Melnais tirgus|melnajā tirgū]] notiekošo. Sabiedrībai tika dots īss laika posms, lai apmainītu savas 20, 50 un 100 kjatu banknotes, un tikai 25% no nodoto banknošu vērtības tika atmaksāti.<ref name="demonetization" /> 1985. gada 10. novembrī, nedēļu pēc sākotnējā demonetizācijas paziņojuma, paziņoja par jaunām 25, 35 un 75 kjatu banknošu nominālvērtībām, un 75 kjatu banknoti izvēlējās par godu Ne Vina 75. dzimšanas dienai. 1985. gada novembrī studenti pulcējās un [[Boikots|boikotēja]] valdības lēmumu izņemt no apgrozības Birmas vietējās valūtas banknotes. Ekonomiskās problēmas apvienojumā ar cīņu pret nemierniekiem prasīja nepārtrauktu iesaistīšanos starptautiskajā tirgū. 1987. gada 5. septembrī Ne Vins paziņoja par 25, 35 un 75 kjatu banknošu demonetizāciju, atstājot derīgas tikai 1, 5 un 10 kjatu banknotes.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1987-09-12-mn-1980-story.html|title=Commerce Snarled as Burma Rules Much of Its Currency Is Worthless|access-date=28 May 2021|date=12 September 1987|last=Williams|first=Nick B. Jr.}}</ref> Arī šo izziņoja bez iepriekšēja brīdinājuma, un šoreiz apmaiņa pret derīgu maksāšanas līdzekli nebija atļauta. Aptuveni 60—80% no apgrozībā esošajiem likumīgajiem maksāšanas līdzekļiem atzina par nederīgiem bez brīdinājuma, un miljoni Birmas iedzīvotāju šīs rīcības rezultātā zaudēja visus ietaupījumus.<ref name="demonetization3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.livemint.com/Sundayapp/LO3bemtSxzcHa2lodLxIDI/A-Ne-Win-situation-Burmas-three-demonetizations.html|title=A Ne Win Situation: Burma's three demonetizations|last=Karthikeyan|first=Ananth|publisher=Mint|access-date=28 May 2021|date=28 October 2017}}</ref> 1987. gada 22. septembrī Birmas valdība ieviesa jaunas 45 un 90 kjatu banknotes. Šīs banknotes izvēlējās, jo abi skaitļi dalās ar 9, ko Ne Vins uzskatīja par veiksmes faktoru. Studenti īpaši bija sašutuši par 1987. gada demonetizāciju, jo acumirklī bija zaudēti visi ietaupījumi mācību maksai. Rangunas Tehnoloģiju institūta studenti sarīkoja nemierus visā [[Jangona|Rangunā]], dauzot logus un luksoforus uz ''Insein'' ceļa (centrālā Jangonas šoseja pie universitātēm), un Rangunas Universitātes uz laiku slēdza. Vēlāk valdība atļāva atmaksāt līdz pat 100 kjatiem, lai studenti varētu atgriezties mājās, nevis rīkot nemierus pilsētās.<ref name="demonetization3"/> Pēc skolu atkārtotas atvēršanas 1987. gada oktobra beigās pagrīdes grupas Rangunā un [[Mandalaja|Mandalajā]] izdeva [[Disidents|disidentu]] skrejlapas, kam novembrī sekoja spridzināšanas.<ref name="bou2">{{grāmatas atsauce|last=Boudreau|first=Vincent|date=12.2004||title=Resisting Dictatorship: Repression and Protest in Southeast Asia|url=https://archive.org/details/resistingdictato0000boud|publisher=Cambridge University Press |isbn=978-0521839891|page=[https://archive.org/details/resistingdictato0000boud/page/192 193]}}</ref> Vēlāk policija saņēma draudu vēstules no pagrīdes grupām, kuras organizēja nelielus protestus ap universitātes pilsētiņu. Tikmēr lielākos protestos Mandalajā piedalījās mūki un strādnieki, kuru laikā aizdedzināja dažas valdības ēkas un valsts uzņēmumus. Birmas valsts plašsaziņas līdzekļi maz ziņoja par protestiem, taču informācija ātri izplatījās studentu vidū.<ref name="bou2" /> === Agrīnie demokrātijas protesti === Pēc tam, kad 1987. gada decembrī [[ANO Ekonomikas un sociālo lietu padome|Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomikas un sociālo lietu padome]] piešķīra valdībai vismazāk attīstītās valsts statusu, valdība izdeva rīkojumus, kas pieprasīja lauksaimniekiem pārdot produkciju zem tirgus cenām, lai valdībai radītu lielākus ieņēmumus. Šāda politika izraisīja vairākus vardarbīgus lauksaimnieku protestus. Protestus uzkurināja bijušā otrā komandiera brigādes ģenerāļa Auna Gui publiskās vēstules Ne Vinam 1987. gada jūlijā, atgādinot viņam par 1967. gada nemieriem un nosodot ekonomisko reformu trūkumu, raksturojot [[Mjanma|Birmu]] kā "gandrīz joku" salīdzinājumā ar citām [[Dienvidaustrumāzija]]s valstīm. Vēlāk viņu arestēja. 1988. gada 12. martā Rangunas Tehnoloģiju institūta (RIT) studenti ''Sanda Win'' tējnīcā sastrīdējās ar ārpusskolas jauniešiem par skaņu sistēmā atskaņoto mūziku. Iereibis jaunietis atteicās atgriezt kaseti, kuru RIT studenti labprātāk klausījās. Sekoja kautiņš, kurā vienu jaunieti, Birmas Sociālistiskās programmas partijas amatpersonas dēlu, arestēja par studenta ievainošanu, un vēlāk atbrīvoja.<ref name="bou2" /> Studenti protestēja pie vietējās policijas iecirkņa, kur mobilizēja 500 policistus, un sekojošajā sadursmē viens studentu nošāva.<ref name="bou2" /> Incidents saniknoja demokrātijas atbalstītāju grupas, un nākamajā dienā vēl vairāk studentu pulcējās pie RIT, un iniciatīva izplatījās arī citās skolās. Studenti, kuri nekad iepriekš nebija protestējuši, arvien vairāk uzskatīja sevi par aktīvistiem.<ref name="bou2" /> Pieauga neapmierinātība ar militāro varu, jo nebija veidu, kā risināt radušās sūdzības, ko vēl vairāk saasināja [[Policijas vardarbība|policijas brutalitāte]], ekonomiskais nesaimnieciskums un korupcija valdībā. Līdz marta vidum bija notikuši vairāki protesti, un armijā valdīja atklāta opozīcija. Dažādas demonstrācijas izklīdināja izmantojot asaru gāzi. Kad 16. martā studenti, pieprasot vienas partijas varas izbeigšanu, devās gājienā pie Injas ezera karavīru virzienā, viņiem no aizmugures uzbruka policija, kas ar nūjām nosita vairākus studentus. Vairāki studenti atcerējās, kā policija kliedza: "Neļaujiet viņiem aizbēgt!" un "Nogalini viņus!". === Ne Vins atkāpjas no amata === Pēc pēdējiem protestiem varas iestādes paziņoja par universitāšu slēgšanu uz vairākiem mēnešiem. Līdz 1988. gada jūnijam lielas studentu un līdzjutēju demonstrācijas bija ikdiena.<ref name="fong148">{{grāmatas atsauce|author=Jack Fong|date=2008|title=Revolution as development : the Karen self-determination struggle against ethnocracy (1949-2004)|url=https://archive.org/details/revolutionasdeve0000fong|publisher=Boca Raton, Fla. : Universal Publishers|isbn=9781599429946|page=[https://archive.org/details/revolutionasdeve0000fong/page/148 148]}}</ref> Mēneša laikā, protestiem izplatoties no [[Jangona|Rangunas]] pa visu Birmu, bojā gāja daudzi studenti, aktīvisti un policijas darbinieki. Par lieliem protestiem ziņoja no Pegu, [[Mandalaja]]s, Tavojas, Tungu, Sitvē, Pakoku, Mergui, Minbu un Mjitkinas. Demonstranti lielākoties pieprasīja [[Daudzpartiju sistēma|daudzpartiju]] demokrātiju, kas iezīmēja Ne Vina atkāpšanos no amata 1988. gada 23. jūlijā.<ref name="fong148" /> Runā, ko viņš teica atkāpšanās dienā, Ne Vins apstiprināja, ka "Kad armija šauj, tā šauj, lai nogalinātu." Viņš arī solīja daudzpartiju sistēmu, taču par jaunās vadības galvu iecēla nīsto Seinu Lvinu, kas pazīstams kā "Rangunas miesnieks". == Galvenie protesti == === 1.—7. augusts === [[Attēls:ABFSU_Flag.svg|thumb|200x200px|Sarkans karogs, kurā attēlots karojošs pāvs, kļuva par Birmas ielu protestu simbolu]] Protesti sasniedza kulmināciju 1988. gada augustā. Studenti plānoja valsts mēroga demonstrāciju 1988. gada 8. augustā, kas ir daudzsološs datums, pamatojoties uz numeroloģisko nozīmi.<ref name=f3>{{grāmatas atsauce|author=Jack Fong|date=2008|title=Revolution as development : the Karen self-determination struggle against ethnocracy (1949-2004)|url=https://archive.org/details/revolutionasdeve0000fong|publisher=Boca Raton, Fla. : Universal Publishers|isbn=9781599429946|page=[https://archive.org/details/revolutionasdeve0000fong/page/148 149]}}</ref> Ziņas par protestu sasniedza lauku apvidu, un četras dienas pirms valsts mēroga protesta studenti visā valstī nosodīja Seina Lvina režīmu, un tika mobilizēts ''Tatmadaw'' karaspēks.<ref name="f3" /> Rangunas ielās parādījās brošūras un plakāti ar cīņas [[Pāvs|pāva]] emblēmu, kas ir Visbirmas Studentu savienības simbols. Pēc pagrīdes aktīvistu ieteikuma izveidoja apkaimes un streiku komitejas, no kurām daudzas ietekmēja līdzīgas strādnieku un mūku pagrīdes kustības 1980. gados.<ref name="bou202">{{grāmatas atsauce|last=Boudreau|first=Vincent|date=12.2004||title=Resisting Dictatorship: Repression and Protest in Southeast Asia|url=https://archive.org/details/resistingdictato0000boud|publisher=Cambridge University Press |isbn=978-0521839891|page=[https://archive.org/details/resistingdictato0000boud/page/202 202]}}</ref> Laikā no 2. līdz 10. augustam lielākajā daļā Birmas pilsētu notika koordinēti protesti. Rangunas protestu pirmajās dienās aktīvisti sazinājās ar juristiem un mūkiem Mandalajā, lai mudinātu viņus piedalīties protestos. Studentiem ātri pievienojās Birmas pilsoņi no dažādām profesijām, tostarp valdības darbinieki, budistu mūki, gaisa spēku un flotes personāls, muitas darbinieki, skolotāji un slimnīcu personāls. Demonstrācijas Rangunas ielās kļuva par citu demonstrāciju centrālo punktu, kas izplatījās uz citu štatu galvaspilsētām. Vairāk nekā {{sk|10000}} protestētāju piedalījās demonstrācijā pie Sule pagodas Rangunā, kur demonstranti dedzināja un apraka Ne Vina un Seina Lvina figūriņas zārkos, kas bija dekorētas ar demonetizētām banknotēm. Turpmākie protesti notika visā valstī stadionos un slimnīcās. Mūki pie Sule pagodas ziņoja, ka Budas attēls ir mainījis formu, un uz tā galvas atrodas debesu attēls.<ref name="tucker228">{{grāmatas atsauce|last=Tucker|first=Shelby|date=2001|title=Burma: The Curse of Independence.|url=https://archive.org/details/burmacurseofinde0000tuck|page=[https://archive.org/details/burmacurseofinde0000tuck/page/228 228]|publisher=Pluto Press|isbn=978-0-7453-1541-6}}</ref> 3. augustā varas iestādes ieviesa komandantstundu no plkst. 20:00. līdz plkst. 04:00 un aizliegumu vienuviet pulcēties vairāk nekā piecām personām.<ref name="mydans">{{ziņu atsauce |last=Mydans |first=Seth |date=12.08.1988 |title=Uprising in Burma: The Old Regime Under Siege |url=https://www.nytimes.com/1988/08/12/world/uprising-in-burma-the-old-regime-under-siege.html?pagewanted=all |work=The New York Times |location=New York |publisher=The New York Times |access-date=15.07.2018 |archive-date=15.07.2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180715012540/https://www.nytimes.com/1988/08/12/world/uprising-in-burma-the-old-regime-under-siege.html?pagewanted=all }}</ref> === 8.—12. augusts === Visā Birmā tūkstošiem cilvēku pievienojās protestiem — ne tikai studenti, bet arī skolotāji, mūki, bērni, profesionāļi un visu veidu arodbiedrību pārstāvji. Tieši šajā dienā hunta veica arī savu pirmo apņēmīgo represiju mēģinājumu. Karavīri atklāja uguni uz demonstrantiem, nogalinot simtiem neapbruņotu gājiena dalībnieku. Slepkavības turpinājās veselu nedēļu, taču demonstranti joprojām turpināja pārpludināt ielas.<ref name="ghosh">{{publikācijas atsauce|last1=Ghosh|first1=Amitav|date=2001|journal=The Kenyon Review|publisher=Kenyon College|vol=23|issue=2|title=Burma: The Curse of Independence.|url=https://archive.org/details/sim_kenyon-review_spring-2001_23_2/page/158|pages=158-165}}</ref> Kā plānots, 1988. gada 8. augustā sākās vispārējs streiks. Visā Birmā notika masu demonstrācijas, kurās piedalījās etniskās minoritātes, budisti, kristieši, musulmaņi, studenti, strādnieki, kā arī jauni un veci cilvēki. Pirmā procesija ielenca Rangūnu, apstājoties, lai cilvēki varētu uzstāties. Tika uzcelta arī skatuve. Demonstranti no Rangunas apkaimēm pulcējās Rangunas centrā. Ziņots tikai par vienu upuri, jo nobijies ceļu policists izšāva pūlī un aizbēga.<ref name="bou202"/> (Šādi gājieni notika katru dienu līdz 19. septembrim.) Protestētāji skūpstīja karavīru kurpes, mēģinot pārliecināt viņus pievienoties civiliedzīvotāju protestam, savukārt daži ielenca militārpersonas, lai pasargātu viņus no pūļa un iepriekšējās vardarbības. Nākamo četru dienu laikā šīs demonstrācijas turpinājās; valdība bija pārsteigta par protestu apmēriem un paziņoja, ka sola ievērot protestētāju prasības, "cik tālu tas ir iespējams". Lvins bija uzaicinājis vairāk karavīru no nemiernieku apgabaliem, lai tiktu galā ar protestētājiem. Mandalajas rajonā juristi vadīja organizētāku streika komiteju, un diskusijas bija vērstas uz daudzpartiju demokrātiju un cilvēktiesībām. Daudzi protestu dalībnieki ieradās no tuvējām pilsētām un ciemiem. Lauksaimnieki, kuri bija īpaši neapmierināti ar valdības ekonomisko politiku, pievienojās protestiem Rangunā. Vienā ciematā streikoja 2000 cilvēki no 5000 deklarētajiem iedzīvotājiem.<ref name="bou204">{{grāmatas atsauce|last=Boudreau|first=Vincent|date=12.2004||title=Resisting Dictatorship: Repression and Protest in Southeast Asia|url=https://archive.org/details/resistingdictato0000boud|publisher=Cambridge University Press |isbn=978-0521839891|page=[https://archive.org/details/resistingdictato0000boud/page/204 204]}}</ref> Neilgi pēc tam varas iestādes atklāja uguni uz protestētājiem. Ne Vins pavēlēja, ka "ieroči nedrīkst šaut uz augšu", kas nozīmēja, ka viņš pavēlēja militārpersonām šaut tieši uz demonstrantiem. Protestētāji atbildēja, metot [[Degpudele|Molotova kokteiļus]], zobenus, nažus, akmeņus, saindētas šautriņas un velosipēdu spieķus.<ref name="tucker228" /> Vienā incidentā protestētāji nodedzināja policijas iecirkni un saplosīja četrus bēgošus policistus. 10. augustā karavīri apšaudīja Rangunas vispārējo slimnīcu, nogalinot medmāsas un ārstus, kas rūpējās par ievainotajiem. Valsts pārvaldītais ''Radio Rangoon'' ziņoja, ka arestēts 1451 "laupītājs un nemieru cēlājs". Lai gan upuru skaits saistībā ar Sacelšanās 8888 demonstrācijām tiek lēsts no simtiem līdz {{sk|10000}} cilvēku militārās iestādes ziņo, ka bojāgājušo skaits ir aptuveni 95 un ievainoto skaits — 240. === 13.—31. augusts === Lvina pēkšņā un neizskaidrojamā atkāpšanās 12. augustā daudzos protestētājos izraisīja apmulsumu un izsauca gaviles. Drošības spēki bija piesardzīgāki ar demonstrantiem, īpaši rajonos, kurus pilnībā kontrolēja demonstranti un komitejas. 19. augustā, pakļaujoties spiedienam izveidot civilu valdību, Ne Vina biogrāfu Maungu Maungu iecēla par valdības vadītāju. Maungs bija tiesību zinātņu profesors un vienīgā nemilitārā persona, kas darbojās Birmas Sociālistiskās programmas partijā (BSPP). Maunga iecelšana amatā īslaicīgi pārtrauca apšaudes un protestus. Valsts mēroga demonstrācijas atsākās 1988. gada 22. augustā. Mandalajā protestēja {{sk|100000}} cilvēku, tostarp budistu mūki, un {{sk|50000}} cilvēki Sitvē. Lieli gājieni notika no Taundži un Mulmeinas uz tālām etniskām valstīm (īpaši tur, kur iepriekš bija notikušas militāras kampaņas), kur uz plakātiem bija redzama sarkanā krāsa, kas simbolizē demokrātiju.<ref name="f3" /> Divas dienas vēlāk protestiem pievienojās ārsti, mūki, mūziķi, aktieri, juristi, armijas veterāni un valdības biroju darbinieki. Komitejām kļuva grūtāk kontrolēt protestus. Šajā laikā demonstranti kļuva arvien piesardzīgāki pret "aizdomīga paskata" cilvēkiem, kā arī policijas un armijas virsniekiem. Reiz vietējā komiteja kļūdaini nocirta galvu pārim, kurus turēja aizdomās par sprāgstvielu nešanu. Šādi incidenti Mandalajā nebija tik izplatīti, kur protesti bija miermīlīgāki, jo tos organizēja mūki un juristi.<ref name="bou208">{{grāmatas atsauce|last=Boudreau|first=Vincent|date=12.2004||title=Resisting Dictatorship: Repression and Protest in Southeast Asia|url=https://archive.org/details/resistingdictato0000boud|publisher=Cambridge University Press |isbn=978-0521839891|page=[https://archive.org/details/resistingdictato0000boud/page/208 208]}}</ref> 26. augustā [[Auna Sana Su Či]], kura bija vērojusi demonstrācijas no savas mātes gultas, ienāca politiskajā arēnā, uzrunājot pusmiljonu cilvēku [[Švedagonas pagoda|Švedagonas pagodā]]. Tieši šajā brīdī viņa kļuva par cīņas simbolu Birmā, īpaši [[Rietumu pasaule]]s acīs. Su Či kā neatkarības kustības vadītājas Aun Sanas meita, šķita gatava vadīt demokrātijas kustību. Su Či mudināja pūli nevērsties pret armiju, bet gan rast mieru ar nevardarbīgiem līdzekļiem. Šajā brīdī daudzi Birmas iedzīvotāji sacelšanos pielīdzīnāja Tautas varas revolūcijai [[Filipīnas|Filipīnās]] 1986. gadā. Ap šo laiku bijušais premjerministrs U Nu un atvaļinātais brigādes ģenerālis Auns Gui atkal parādījās politiskajā arēnā tā sauktajā "demokrātijas vasarā", kad atgriezās daudzi bijušie demokrātijas līderi. Neskatoties uz demokrātijas kustības gūtajiem panākumiem, Ne Vins palika otrajā plānā. === Septembris === 1988. gada septembra kongresā 90 % partijas delegātu (968 no 1080) nobalsoja par daudzpartiju valdības sistēmu. Birmas Sociālistiskā programmas partija (BSPP) paziņoja, ka organizēs vēlēšanas, taču opozīcijas partijas aicināja viņus nekavējoties atkāpties no valdības, ļaujot pagaidu valdībai organizēt vēlēšanas. Pēc tam, kad BSPP noraidīja abas prasības, protestētāji atkal devās ielās 1988. gada 12. septembrī.<ref name="fong7">{{grāmatas atsauce|author=Jack Fong|date=2008|title=Revolution as development : the Karen self-determination struggle against ethnocracy (1949-2004)|url=https://archive.org/details/revolutionasdeve0000fong|publisher=Boca Raton, Fla. : Universal Publishers|isbn=9781599429946|page=[https://archive.org/details/revolutionasdeve0000fong/page/150 150]}}</ref> U Nu solīja vēlēšanas mēneša laikā, pasludinot pagaidu valdību. Tikmēr policija un armija sāka brāļoties ar protestētājiem. Kustība bija nonākusi strupceļā, paļaujoties uz trim cerībām: ikdienas demonstrācijām, lai piespiestu režīmu atbildēt uz viņu prasībām, karavīru mudināšanu pārbēgt un vēršanos pie starptautiskas auditorijas cerībā, ka ieradīsies [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s vai [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] karaspēks. Daži ''Tatmadaw'' pārstāvji pārbēga, galvenokārt, no Jūras spēkiem. Stīvens Solarcs, kurš bija pieredzējis nesenos demokrātijas protestus [[Filipīnas|Filipīnās]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā,]] septembrī ieradās Birmā, mudinot režīmu veikt reformas, kas atspoguļoja [[ASV federālā valdība|Amerikas Savienoto Valstu valdības]] politiku attiecībā uz Birmu. Līdz septembra vidum protesti kļuva vardarbīgāki un nelikumīgāki, karavīriem apzināti iniciējot sadursmes ar protestētājiem, kurās armija viegli uzvarēja. Protestētāji pieprasīja tūlītējas pārmaiņas un neuzticējās pakāpeniskām reformām. == SLORC apvērsums un represijas == {{Notikuma infokaste |title=1988. gada Birmas apvērsums |date=1988. gada 18. septembris |Location=[[Jangona|Ranguna]], [[Birma]] (šodien saukta [[Jangona]], [[Mjanma]]) |type=[[militārs apvērsums]] |cause=Sacelšanās 8888 |motive=[[valsts iekārtas maiņa]] |participants=armija (''Tatmadaw'') |outcome=militāras huntas izveide, Valsts Likuma un Kārtības Atjaunošanas Padome (SLORC) * Birmas 1974. gada Konstitūcijas apturēšana * visu valsts pārvaldes organizāciju likvidēšana, kas tika izveidotas uz 1974. gada konstitūcijas pamata |event=1988 Birmas apvērsums}} 1988. gada 18. septembrī militāristi atguva varu valstī. Ģenerālis So Maungs atcēla 1974. gada konstitūciju un izveidoja Valsts likuma un kārtības atjaunošanas padomi (SLORC), "ieviešot drakoniskākus pasākumus nekā Ne Vins". Pēc tam, kad Maungs bija ieviesis kara stāvokli, protestus vardarbīgi izklīdināja. Valdība valsts radio paziņoja, ka armija ir pārņēmusi varu tautas interesēs, "lai savlaicīgi apturētu pasliktinājušos apstākļus no visām pusēm visā valstī". ''Tatmadaw'' karaspēks devās cauri pilsētām visā Birmā, neselektīvi apšaudot protestētājus. Lai gan precīzs mirušo skaits nav noteikts, jo ķermeņi bieži kremēja, lēsts, ka pirmajā nedēļā pēc varas iegūšanas nogalināti 1000 studentu, mūku un skolēnu, un vēl 500 nogalināti, protestējot pie Amerikas Savienoto Valstu vēstniecības — videoierakstu uzņēma netālu esošs operators, kurš to izplatīja pasaules plašsaziņas līdzekļos. Maungs mirušos raksturoja kā "laupītājus".<ref name="fong151">{{grāmatas atsauce|author=Jack Fong|date=2008|title=Revolution as development : the Karen self-determination struggle against ethnocracy (1949-2004)|url=https://archive.org/details/revolutionasdeve0000fong|publisher=Boca Raton, Fla. : Universal Publishers|isbn=9781599429946|page=[https://archive.org/details/revolutionasdeve0000fong/page/150 151]}}</ref> Protestētājus vajāja arī džungļos, un daži studenti uzsāka apmācību uz valsts robežas ar Taizemi. Pēc neoficiālām aplēsēm līdz septembra beigām 3000 protestētāju bija gājuši bojā un ievainoto skaits nebija zināms, no kuriem 1000 bija miruši tikai Rangunā. Šajā brīdī Auna Sana Su Či lūdza palīdzību. 21. septembrī valdība atguva kontroli pār valsti,<ref name="fer">{{publikācijas atsauce |last1=Ferrara |first1=Frederico |date=06.2003 |title=Why Regimes Create Disorder: Hobbes's Dilemma during a Rangoon Summer |journal=The Journal of Conflict Resolution |volume=Vol. 47, No. 3 |publisher=Sage Publications, Inc. |page=314 |url=https://www.jstor.org/stable/3176291}}</ref> un kustība faktiski sabruka oktobrī.<ref name="t229">{{grāmatas atsauce|last=Tucker|first=Shelby|date=2001|title=Burma: The Curse of Independence.|url=https://archive.org/details/burmacurseofinde0000tuck|publisher=Pluto Press|isbn=978-0-7453-1541-6|page=[https://archive.org/details/burmacurseofinde0000tuck/page/228 229]}}</ref> 1988. gada beigās lēsts, ka kopumā visas sacelšanās laikā nogalināti {{sk|10000}} cilvēku, tostarp protestētāji un karavīri. == Sekas == Daudzi Birmā uzskatīja, ka režīms būtu sabrucis, ja Apvienoto Nāciju Organizācija un kaimiņvalstis būtu atteikušās atzīt apvērsuma leģitimitāti. Rietumu valdības un Japāna pārtrauca palīdzību valstij. Starp Birmas kaimiņvalstīm [[Indija]] bija viskritiskākā; tā nosodīja apspiešanu, slēdza robežas un izveidoja bēgļu nometnes gar robežu ar Birmu. Līdz 1989. gadam bija aizturēti 6000 NLD atbalstītāju, un tie, kas bēga uz etniskajiem pierobežas apgabaliem, veidoja grupas ar tiem, kas vēlējās lielāku [[Pašnoteikšanās|pašnoteikšanos]]. Lēsts, ka {{sk|10000}} bija aizbēguši uz kalniem, kurus kontrolēja etniskie nemiernieki, piemēram, Karenas Nacionālā atbrīvošanas armija (KNLA), un daudzi no viņiem vēlāk pievienojās karavīriem. Pēc sacelšanās SLORC uzsāka "neveiklu propagandas" kampaņu pret tiem, kas organizēja protestus. Izlūkdienesta vadītājs ģenerālis Hins Ņunts rīkoja preses konferences angļu valodā, kuru mērķis bija sniegt ārvalstu diplomātiem un plašsaziņas līdzekļiem labvēlīgu pārskatu par SLORC reakciju uz protestiem.<ref name="b190" /> Šajā periodā Birmas plašsaziņas līdzekļiem noteica papildu ierobežojumus, liedzot tiem relatīvo brīvību ziņot par ziņām, ko tie varēja izmantot protestu kulminācijā. Konferencēs viņš sīki aprakstīja sazvērestību, kurā [[Labēja politika|labējie]] plānoja gāzt režīmu ar "dumpīgu ārzemnieku" palīdzību, un sazvērestību, kurā [[Kreisa politika|kreisie]] plānoja gāzt valsti.<ref name="b190">{{grāmatas atsauce|last=Boudreau|first=Vincent|date=12.2004||title=Resisting Dictatorship: Repression and Protest in Southeast Asia|url=https://archive.org/details/resistingdictato0000boud|publisher=Cambridge University Press |isbn=978-0521839891|page=[https://archive.org/details/resistingdictato0000boud/page/190 190]}}</ref> Neskatoties uz konferencēm, tikai retais ticēja valdības notikumu versijai.<ref name="b190" /> Kamēr šīs konferences notika, SLORC slepeni veica sarunas ar dumpiniekiem.<ref name="l52">{{grāmatas atsauce|last=Lintner|first=Bertil|date=1990|title=The Rise and Fall of the Communist Party of Burma (CPB).|publisher=SEAP Publications|isbn=978-0-87727-123-9}}</ref> Laikā no 1988. līdz 2000. gadam Birmas valdība izveidoja 20 muzejus, kuros detalizēti aprakstīta militārpersonu centrālā loma Birmas vēsturē, un militārpersonu skaits palielinājās no {{sk|180000}} līdz {{sk|400000}}. Birmas valdība arī slēdza skolas un universitātes, lai novērstu turpmākas sacelšanās.<ref name="t229" /> Sākotnēji [[Auna Sana Su Či]], U Tina O un Auns Gui publiski noraidīja SLORC piedāvājumu rīkot vēlēšanas nākamajā gadā, apgalvojot, ka tās nevar brīvi rīkot, kamēr Birmā valda militārpersonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://psychoculturalcinema.com/heroes-of-freedom-burmas-88-generation-and-the-legacy-of-mandela/|title=Heroes of Democracy: Burma's 88 Generation and the Legacy of Mandela|last=Thein|first=Seinenu|website=Psychocultural Cinema|access-date=15 June 2016|date=May 2014}}</ref> == Nozīme == Mūsdienās sacelšanos piemin gan Birmas emigranti, gan pilsoņi. [[Taizeme|Taizemē]] arī studenti katru gadu 8. augustā piemin sacelšanos. Sacelšanās 20. gadadienā Birmā par notikuma pieminēšanu arestēja 48 aktīvistus. Pasākums guva lielu atbalstu Birmas iedzīvotājiem visā pasaulē. Studenti, kas piedalījās protestos, rakstīja dzejoļus. 1995. gada filma "Aiz Rangunas" ir izdomāta drāma, kas balstīta uz notikumiem sacelšanās laikā. Sacelšanās izraisīja tūkstošiem cilvēku nāvi un ieslodzījumu. Daudzi nāves gadījumi notika cietumos, kur protestantus pakļāva necilvēcīgai spīdzināšanai un viņiem liedza pamatvajadzības, piemēram, pārtiku, ūdeni, zāles un higēnu. No 1988. līdz 2012. gadam militāristi un policija nelikumīgi aizturēja un ieslodzīja desmitiem tūkstošu Birmas demokrātijas kustības līderu, kā arī intelektuāļus, māksliniekus, studentus un cilvēktiesību aktīvistus. Pjone Čo, viens no sacelšanās līderiem, 20 gadus pavadīja cietumā. Ko Ko Gji, vēl viens sacelšanās līderis, 18 gadus pavadīja cietumā. Mins Ko Naings par savu lomu kā sacelšanās līderis tika ieslodzīts vieninieka kamerā uz deviņiem gadiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www2.irrawaddy.com/article.php?art_id=22898|title=The last night in the cell|publisher=The Irrawaddy|access-date=30 May 2016|date=21 January 2012|last=Moe|first=K Z|archive-date={{dat|2016|08|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160807221602/http://www2.irrawaddy.com/article.php?art_id=22898}}</ref> Tā kā sacelšanās sākās kā studentu kustība, daudzi no policijas un militārpersonu arestētajiem, ieslodzītajiem, spīdzinātajiem un nogalinātajiem bija vidusskolēni un universitātes studenti. Daudzi no sacelšanās studentu līderiem kļuva par mūža cilvēktiesību aktīvistiem un Birmas demokrātijas kustības līderiem. Deviņpadsmit gadus vēlāk daudzi no šiem pašiem aktīvistiem piedalījās arī 2007. gada Safrāna revolūcijā. "Paaudze 88", studentu grupa, kas nosaukta 1988. gada 8. augusta notikumu vārdā, organizēja vienu no pirmajiem protestiem, kas galu galā kulminēja Safrāna revolūcijā. Taču pirms plaša mēroga demonstrāciju uzliesmojuma tās biedrus arestēja un viņiem piesprieda ilgus cietumsodus, līdz pat 65 gadiem. Arestēto aktīvistu vidū bija vairākas ievērojamas personas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/7721589.stm|title=Harsh sentences for Burma rebels|work=BBC News|access-date=17 April 2011|date=11 November 2008|last=Jonathan Head}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aappb.org/release42.html|title=A former political prisoner was arrested for protesting alone in front of the United Nations office in Rangoon|publisher=Assistance Association for Political Prisoners|access-date=15 May 2011|date=23 September 2004|archive-date={{dat|2011|06|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110602200853/http://www.aappb.org/release42.html}}</ref> Viņus visus atbrīvoja vispārējā amnestijā 2012. gadā. Viņi turpina strādāt kā politiķi un cilvēktiesību aktīvisti Mjanmā. Viņi arī kandidēja Nacionālās demokrātijas līgas labā 2015. gada vispārējās vēlēšanās. Pjoni Čo, vienu no galvenajiem "Paaudze 88" līderiem, ievēlēja Pārstāvju palātā 2015. gada vēlēšanās. == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080617183305/http://www3.soros.org/burma/Voices88/catalogue_index.html 88. gada balsis], ''Soross''. * [https://web.archive.org/web/20110501054141/http://video.google.co.uk/videoplay?docid=161804047838441062&hl=en-GB Video — 8888. gadadienas pasākums Londonas Mjanmas vēstniecībā un Dauningstrītā, kā arī Su Či kundzes dzimšanas diena, kurā viņa aicina veikt demokrātiskas reformas Mjanmā.] * [http://www.badasf.org/8888/photos.htm 8888 fotoattēli] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171014024612/http://www.badasf.org/8888/photos.htm |date={{dat|2017|10|14||bez}} }}, ''Birmas amerikāņu demokrātu alianse''. * [http://myatlayngon.blogspot.com/2012/08/blog-post_8916.html 8888. gada sacelšanās fotoattēli (Blogspot)] [[Kategorija:Politiskās represijas]] [[Kategorija:Lapas ar nepārskatītiem tulkojumiem]] 4ejnauty6507cnbps0s7kpnmrfnfypg Rīgas Skolu muzejs 0 614865 4458813 4368788 2026-04-25T06:16:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458813 wikitext text/x-wiki {{Muzeja infokaste | name = Bērnu un jauniešu centra<br>"Rīgas Skolēnu pils"<br>Rīgas Skolu muzejs | native_name = | image = rigas_skolu_muzejs.png | imagesize = 250px | caption = Klase Rīgas Skolu muzejā | map_type = Rīga | map_caption = Atrašanās vieta Rīgā | map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 45.998 | latNS = N | longd = 24 | longm = 8 | longs = 33.757 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | established = | dissolved = | location = [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] 99,<br />[[Rīga]] | type = | collection = | visitors = | director = Jāzeps Imants Vikšers | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = {{oficiālā tīmekļa vietne|https://skolumuzejs.lv/}} }} '''Rīgas Skolu muzejs''' ir muzejs [[Rīga|Rīgā]]. Tas tika atvērts 2002. gada janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skolumuzejs.lv/par-muzeju/ekas-vesture/|title=Ēkas vēsture – Rīgas Skolu muzejs|website=skolumuzejs.lv|access-date=2025-11-22}}{{Novecojusi saite}}</ref> Muzejs atrodas [[Rīgas Skolēnu pils|Rīgas Skolēnu pilī]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielā]] 99.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://viss.lv/?p=117260|title=Skolu muzejs : Krišjāņa Barona iela 99, Rīga, Latvija, LV-1012|website=viss.lv|access-date=2025-11-17}}</ref> Muzeja 5 ekspozīciju zālēs atainota skolas dzīve Rīgā no [[13. gadsimts|13. gadsimta]] līdz mūsdienām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://muzeji.lv/lv/muzeji-latvija/museum/rigas-skolu-muzejs|title=Latvijas Muzeju biedrība|website=muzeji.lv|access-date=2025-11-16|language=lv}}</ref> Rīgas Skolu muzejs piedāvā arī ekskursijas un pedagoģiskās programmas par izglītību Rīgā 800 gadu garumā. Ieeja muzejā ir bez maksas. Sākotnēji muzeja vadītāja bija Aina Zumente, 2009. gadā par Rīgas Skolu muzeja vadītāju kļuva Jāzeps Imants Vikšers. Muzeja darbinieki regulāri veido izstādes, sadarbojas ar citiem muzejiem Latvijā un Eiropā, piedalās starptautiskās konferencēs, kā arī iesaistās Rīgas Skolēnu pils vēstures izpētē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.intereses.lv/rigas-skolu-muzejs-svin-15-darbibas-gadus/|title=Rīgas Skolu muzejs svin 15 darbības gadus « Rīgas Interešu izglītības metodiskais centrs|website=www.intereses.lv|access-date=2025-11-17}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne|https://skolumuzejs.lv/}} * [https://www.facebook.com/RigasSkoluMuzejs Muzeja Facebook lapa] [[Kategorija:Muzeji Rīgā]] 14ym50mt3pp3t4k0em7tzddwoe44hds Midlsbro katedrāle 0 614876 4458686 4366931 2026-04-25T04:13:18Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458686 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Midlsbro katedrāle | infobox_width = | image = Middlesbrough_Cathedral.jpg | image_size = | caption = Midlsbro katedrāle | map_type = Anglija#Lielbritānija | map_size = | map_label = Midlsbro katedrāle | relief = yes | position = left | latd = 54.5227 | longd = -1.2137 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Ziemeļjorkšīra|Midlsbro}} | religious_affiliation = [[Romas Katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = Frenks Svenstons (''Frank Swainston'') | architecture_style = | facade_direction = | groundbreaking = 1985. gads | year_completed = 1988. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} '''Midlsbro katedrāle''' ({{val|en|Middlesbrough Cathedral}}) jeb '''Sv. Marijas katedrāle''' ({{val|en|Saint Mary's Cathedral}}) ir [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Anglija]]s ziemeļos [[Ziemeļjorkšīra]]s grāfistes [[Midlsbro]] pilsētā. Baznīca ir 1878. gadā dibinātās Romas katoļu [[Midlsbro diecēze]]s galvenā baznīca. Katedrāle celta no 1985. lidz 1988. gadam. Vecā, 1878. gadā celtā katedrāle atradās citā vietā un tika pamesta, jo kļuva bīstama apmeklētājiem, bet 2000. gadā nodega. <gallery> 2006StMarysRCCathedralof1985.JPG Statue_de_la_Sainte_Famille_Middlesbrough_Cathedral_Coulby_Newham.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} [[Kategorija:Ziemeļjorkšīra]] [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] 2z8jhyk4r5t4g1pe6i2dw66dhyju82c Šefīldas katoļu katedrāle 0 615333 4458720 4369350 2026-04-25T04:20:09Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458720 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Šefīldas katoļu katedrāle | infobox_width = | image = St_Marie_Sheffield_2017.jpg | image_size = | caption = Šefīldas katoļu katedrāle | map_type = Anglija#Lielbritānija | map_size = | map_label = Šefīldas katoļu katedrāle | relief = yes | position = left | latd = 53.3813 | longd = -1.4682 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Šefīlda}} | religious_affiliation = [[Romas Katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = | website = | architect = [[Metjū Hedfīlds]] (''Matthew Ellison Hadfield'') | architecture_style = [[neogotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1846. gads | year_completed = 1850. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Šefīldas katoļu katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q977409" } </mapframe> '''Svētā Marijas katedrāles baznīca''' ({{val|en|Cathedral Church of St Marie}}) ir [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Anglija]]s [[Dienvidjorkšīra]]s grāfistes [[Šefīlda]]s pilsētā. 19. gadsimta vidū celtā baznīca ir 1980. gadā dibinātās Romas katoļu [[Hallemas diecēze]]s galvenā baznīca. 19. gadsimta sākumā līdz ar [[katoļu emancipācija|katoļu emacipāciju]] atkal tika atļauts celt katoļu baznīcas un Šefīldas katoļu ticīgie iegādājās zemi pilsēta un 1850. gadā tika uzcelta mūsdienu baznīca, kas 1889. gadā tika konsekrēta. 1980. gadā līdz ar diecēzes nodibināšanu, dievnams kļuva par katedrāli. <gallery> Cathedral_Church_of_Saint_Marie.jpg Sheffield_-_Cathédrale_catholique_Sainte-Marie_-_1.jpg Cathedral_House_Sheffield_26_05_2017.jpg St Joseph's Chapel - panoramio.jpg St Marie's RC Cathedral, Sheffield, stained glass window (xi) - geograph.org.uk - 5955346.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} [[Kategorija:Šefīlda]] [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] ospskwwa6d14urro0ist31fe57z9tqk Rojas vidusskola 0 617281 4458610 4448405 2026-04-25T03:04:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458610 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Rojas vidusskola''' ir [[vidusskola]], kas atrodas [[Zvejnieku iela (Roja)|Zvejnieku ielā]] 7, [[Roja|Rojā]]. == Vēsture == Rojas vidusskola ir dibināta 1966. gadā. 1967. gadā Rojas vidusskolas ēkā sāka darboties Rojas mūzikas skola. 2004. gadā nodibināja Rojas mākslas skolu. Pašlaik Rojas mūzikas un mākslas skola darbojas Strauta ielā 2. == Izglītības programmas == * Vispārējās pirmskolas izglītības programma (programmas kods 01011111); * Pamatizglītības programma (21011111); * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem (21015611); * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem (21015811); * Vispārējās vidējās izglītības programma (programmas kods 31016011). == Ārējās saites == * [https://rojasvidusskola.lv/ Rojas vidusskolas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20241218130644/https://rojasvidusskola.lv/ |date={{dat|2024|12|18||bez}} }} {{Talsu novada skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] 2yhkrak9awiug9t37o24vwdf487ooc7 Putna kalns 0 617426 4458791 4379941 2026-04-25T05:17:11Z Biafra 13794 4458791 wikitext text/x-wiki {{Senvietas infokaste | name = Putna kalns | alternate_name = | image = | image_size = | caption = | map = Latvija | relief = jā | latd=56 |latm=52 |lats=48 |latNS=N | longd=25 |longm=50 |longs=00 |longEW=E | location = {{vieta|Latvija|Madonas novads|Vestienas pagasts}} | type = | part_of = | length = | width = | area = | height = | builder = | material = | built = | abandoned = | cultures = | excavations = | archaeologists = | condition = | ownership = | management = | public_access = | website = | notes = | embedded = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Putna kalns - pilskalns | numurs = 1812 | grupa = Reģiona nozīmes | tipol_grupa = Arheoloģija | vēstnesis = {{dat|1998|12|19|N|bez}} }} }} '''Putna kalns''' ir pilskalns, kas atrodas [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Vestienas pagasts|Vestienas pagasta]] centrālajā daļā, uz ziemeļiem no [[Sudārdiņš|Sudārdiņa]] ezera. Pilskalna datējums — [[dzelzs laikmets]]. Tas ir 16 metrus augsts reljefa pacēlums, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā un zaudējis savu sākotnējo formu. Pilskalna plakums apmēram 50 x 25 metri, trīs pusēs nogāzes dabiski stāvas, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar valni un grāvi, kas izzuduši. Pilsklanu pirmoreiz rakstos kā Sujerdiņas kalnu (Senču pili) atzīmējis [[Kārlis fon Lēviss of Menārs]]. Tomēr, kad 20. gadsimta divdesmitajos gados [[Ernests Brastiņš]] apsekoja pagastu, neviens no iedzīvotājiem nespēja norādīt uz pilskalnu. Pilskalnu, tagad sauktu Putna kalns, 1926. gadā identificēja [[Pieminekļu valde]]s ekspedīcijas dalībnieks [[Jānis Zaikovs]]. == Ārējās saites == * [https://www.latvijas-pilskalni.lv/putna-kalns/ Putna kalns] {{Latvijas pilskalni}} [[Kategorija:Pilskalni Vidzemē]] [[Kategorija:Vestienas pagasts]] [[Kategorija:Arheoloģiskie pieminekļi Latvijā]] kvrnoq8y0ym1d103h9zno9qze830o9j 4458793 4458791 2026-04-25T05:18:19Z Biafra 13794 4458793 wikitext text/x-wiki {{Senvietas infokaste | name = Putna kalns | alternate_name = | image = | image_size = | caption = | map = Latvija | relief = jā | latd=56 |latm=52 |lats=48 |latNS=N | longd=25 |longm=50 |longs=00 |longEW=E | location = {{vieta|Latvija|Madonas novads|Vestienas pagasts}} | type = | part_of = | length = | width = | area = | height = | builder = | material = | built = | abandoned = | cultures = | excavations = | archaeologists = | condition = | ownership = | management = | public_access = | website = | notes = | embedded = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Putna kalns - pilskalns | numurs = 1812 | grupa = Reģiona nozīmes | tipol_grupa = Arheoloģija | vēstnesis = {{dat|1998|12|19|N|bez}} }} }} '''Putna kalns''' ir [[pilskalns]], kas atrodas [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Vestienas pagasts|Vestienas pagasta]] centrālajā daļā, uz ziemeļiem no [[Sudārdiņš|Sudārdiņa]] ezera. Pilskalna datējums — [[dzelzs laikmets]]. Tas ir 16 metrus augsts reljefa pacēlums, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā un zaudējis savu sākotnējo formu. Pilskalna plakums apmēram 50 x 25 metri, trīs pusēs nogāzes dabiski stāvas, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar valni un grāvi, kas izzuduši. Pilsklanu pirmoreiz rakstos kā Sujerdiņas kalnu (Senču pili) atzīmējis [[Kārlis fon Lēviss of Menārs]]. Tomēr, kad 20. gadsimta divdesmitajos gados [[Ernests Brastiņš]] apsekoja pagastu, neviens no iedzīvotājiem nespēja norādīt uz pilskalnu. Pilskalnu, tagad sauktu Putna kalns, 1926. gadā identificēja [[Pieminekļu valde]]s ekspedīcijas dalībnieks [[Jānis Zaikovs]]. == Ārējās saites == * [https://www.latvijas-pilskalni.lv/putna-kalns/ Putna kalns] {{Latvijas pilskalni}} [[Kategorija:Pilskalni Vidzemē]] [[Kategorija:Vestienas pagasts]] [[Kategorija:Arheoloģiskie pieminekļi Latvijā]] 3qcc1tvqxja5jrttlj2k6mcaflcthzm Il-38 0 617449 4458796 4380250 2026-04-25T05:25:38Z Biafra 13794 4458796 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Lidmašīnas infokaste |nosaukums = ''Il-38'' |attēls = Ил-38Н.jpg |paraksts = Krievijas Jūras kara flotes ''Il-38'' |tips = pretzemūdeņu lidmašīna |valsts = |ražotājs = {{USSR}} |dizaineris = [[Sergejs Iļjušins]] |pirmais lidojums = 1961 |komerciālie lidojumi = |noņemts no servisa = |status = aktīvā dienestā (ierobežoti) |primārais lietotājs = PSRS / Krievijas Jūras kara flote |ražošanā = 1967—1972 |skaits = ap 65 |izmaksas = |attīstīts no = ''[[Il-18]]'' |modifikācijas = ''Il-38'', ''Il-38N'' }} '''''Il-38''''' ({{val|ru|Ил-38}}) ir [[Sergejs Iļjušins|Sergeja Iļjušina]] konstruktoru birojā izstrādāta tālas darbības pretzemūdeņu [[lidmašīna]], kas radīta uz pasažieru lidmašīnas ''[[Il-18]]'' bāzes. Tā paredzēta [[Zemūdene|zemūdeņu]] meklēšanai, izsekošanai un iznīcināšanai, kā arī jūras patruļuzdevumiem. Pirmais ''Il-38'' lidojums notika 1961. gadā, bet sērijveida ražošana sākās 1967. gadā. Lidmašīna tika izstrādāta [[PSRS Jūras kara flote]]s vajadzībām, lai aizstātu agrākos pretzemūdeņu lidaparātus. ''Il-38'' tika aprīkota ar specializētu radiolokācijas, hidroakustisko un magnētisko meklēšanas aprīkojumu, kā arī spēja nest torpēdas, dziļumbumbas un jūras mīnas. ''Il-38'' izcēlās ar lielu darbības rādiusu, ilgu patrulēšanas laiku un augstu uzticamību, kas ļāva tai efektīvi darboties dažādos klimatiskajos apstākļos, tostarp [[Arktika|Arktikā]] un okeānos. 2000. gados daļa lidmašīnu modernizēja līdz versijai ''Il-38N'', kas aprīkota ar jaunu meklēšanas un novērošanas kompleksu. Lai gan lidmašīna vairs netiek ražota, ''Il-38'' joprojām ierobežotā skaitā tiek izmantota Krievijas un dažu citu valstu bruņotajos spēkos. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Lidmašīnas]] do34idxpklu34ukm1rqnc0cijesdivj Sabiedriskais transports Valmierā 0 617637 4458865 4380926 2026-04-25T08:42:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458865 wikitext text/x-wiki '''Sabiedriskais transports Valmierā''' ir pasažieru pārvadāšanas pakalpojumi [[Valmiera|Valmierā]], kurus veic Valmieras pašvaldības [[VTU Valmiera|SIA VTU Valmiera]]. Pasažieru pārvadājumi notiek 18 [[Autobuss|autobusu]] līnijās. Biļetes cena 2025. gadā ir 1 eiro, tā ir derīga vienam braucienam vienā maršrutā. Bez maksas pilsētas maršrutu autobusos tiek pārvadāti pirmsskolas vecuma bērni, bāreņi, Valmieras novada skolēni un pensionāri, kā arī I un II grupas invalīdi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vtu-valmiera.lv/valmiera-pasazieriem-erts-musdienigs-un-videi-draudzigs-sabiedriskais-transports/|title=Valmierā pasažieriem ērts, mūsdienīgs un videi draudzīgs sabiedriskais transports – VTU Valmiera|website=vtu-valmiera.lv|access-date=2025-12-19}}{{Novecojusi saite}}</ref> Vidēji viena pasažiera pārvadājuma reisa pašizmaksa ir 1,89 eiro. 2022. gadā Valmieras sabiedriskajā transportā tika pārvadāti 919 tūkstoši pasažieru, no tiem 228 tūkstoši pensionāru un 236 tūkstoši skolēnu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/122115|title=EIS - Iepirkumi - VNP 2024/020AK - Pamatdati|website=www.eis.gov.lv|access-date=2025-12-19}}</ref> Pirmie deviņi jaunie [[Solaris Urbino 12]] elektriskie dīzeļa hibrīdautobusi tika piegādāti 2020. gada nogalē. Tie bija pirmie jaunie autobusi Valmieras sabiedriskā transporta tīklā - visi iepriekšējie autobusi bija iegādāti lietoti. Autobusu iegādes projekta kopējās izmaksas bija 2,8 miljoni eiro, no kā 1,9 miljonus eiro bija Kohēzijas fonda finansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vtu-valmiera.lv/hibridautobusi-valmiera-jau-gadu/|title=Hibrīdautobusi Valmierā jau gadu – VTU Valmiera|website=vtu-valmiera.lv|access-date=2025-12-19}}</ref> 2021. gada izskaņā tika piegādāts arī desmitais Solaris hibrīdautobuss.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.valmierasnovads.lv/desmitais-hibridautobuss-valmiera-saks-kurset-gada-izskana/|title=Desmitais hibrīdautobuss Valmierā sāks kursēt gada izskaņā|last=Bulmeistare|first=Zane|website=Valmieras novads|access-date=2025-12-19|date=2021-08-30|language=lv-LV}}</ref> 2022. gadā mazāk lietotajos maršrutos pasažieru pārvadājumos sāka izmantot divus mikroautobusus. 2023. gada augustā tika piegādāti divi Solaris Urbino 12 elektroautobusi. To iegādes izmaksas bija 550 tūkstoši eiro, no kā 85% sedza Kohēzijas fonda finansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cfla.gov.lv/lv/jaunums/valmiera-pilsetas-nozimes-marsrutos-kurses-elektroautobusi|title=Valmierā pilsētas nozīmes maršrutos kursēs elektroautobusi {{!}} Centrālā finanšu un līgumu aģentūra|website=www.cfla.gov.lv|access-date=2025-12-19|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vtu-valmiera.lv/prezenteti-valmieras-jaunie-elektroautobusi/|title=Prezentēti Valmieras jaunie elektroautobusi – VTU Valmiera|website=vtu-valmiera.lv|access-date=2025-12-19}}</ref> 2023. gada 23. un 24. septembrī Eiropas mobilitātes nedēļas ietvaros Valmierā tika testēts ar ūdeņradi darbināms autobuss. Autobuss kursēja 6. maršrutā, brauciens tajā bija bez maksas. Testa mērķis bija izmēģināt ūdeņraža autobusu Valmieras apstākļos, kā informēt sabiedrību par ūdeņraža enerģiju kā nākotnes enerģiju sabiedriskajā transportā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/valmiera-testes-ar-udenradi-darbinamu-autobusu/|title=Valmierā testēs ar ūdeņradi darbināmu autobusu|last=Ločmele|first=Elizabete|website=Valmieras novads|access-date=2025-12-19|date=2023-09-21|language=lv-LV}}</ref> == Autobusu maršruti == {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="40" style="background:#efefef; font-size: 90%;"| Nr. !width="300" style="background:#efefef; font-size: 90%;"| Maršruts !width="300" style="background:#efefef; font-size: 90%;"| Piezīmes |- |align="center"| 1 |align="center"| Kocēni — Slimnīca — Vanagi |- |align="center"| 3 |align="center"| Kocēni — Slimnīca — Brīvības iela |- |align="center"| 4 |align="center"| Purva iela — Kārliena — VSŠ |- |align="center"| 5 |align="center"| Valmiermuiža 1 — Brīvības iela — Stacija — Mūrmuiža | |- |align="center"| 6 |align="center"| Kocēni — Slimnīca — Stacija |- |align="center"| 7 |align="center"| Valmiermuiža 1 — Brīvības iela — Kino — Stacija |- |align="center"| 8 |align="center"| Kocēni — Slimnīca — VSŠ |- | align="center" |9 | align="center" |Valmiermuiža 1 — Brīvības iela — Kino — VSŠ |- | align="center" |10 | align="center" |Vanagi — Valmiermuiža 1 — Brīvības iela — Kino — Stacija |- | align="center" |12 | align="center" |Purva iela — Centrs — Brīvības iela — Purva iela |Darba dienās kursē no 01.09. — 31.05 |- | align="center" |13 | align="center" |Kocēni — Bitīte — Stacija |- | align="center" |14 | align="center" |Valmermuiža 1 — Brīvības iela — Kino — Kārliena — Stacija |- | align="center" |15 | align="center" |Kocēni — Purva iela — Centrs |Kursē no 01.09. — 31.05 |- | align="center" |16 (neregulāri) | align="center" |Valmiermuiža 1 — Brīvības iela — Centrs — Slimnīca — Kocēni |Kursē tikai kapu svētkos, pēc atsevišķa rīkojuma |- | align="center" |17 | align="center" |Kocēni — Byko Lat — Bitīte — Stacija | |- | align="center" |18 | align="center" |Valmiermuiža 2 — Brīvības iela — Kino — Stacija | |} == Autobusu modeļi == === Ekspluatācijā esošie autobusu modeļi === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="65" style="background:#efefef; font-size: 90%;" |Ražotājs ! width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" |Modelis ! width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" |Ekspluatācijā no ! width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" |Daudzums |- | rowspan="2" align="center" |Solaris | align="center" |Urbino IV 12 hybrid | align="center" |2020; 2021 | align="center" |10 |- | align="center" |Urbino IV 12 electric | align="center" |2023 | align="center" |2 |- | align="center" |Mercedes Benz | align="center" |Sprinter | align="center" |2022 | align="center" |3 |} === Ekspluatācijā bijušie autobusu modeļi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmieraszinas.lv/valmiera-teste-jaunu-pilsetas-marsrutu-autobusu/|title=Valmierā testē jaunu pilsētas maršrutu autobusu|last=Voroņina|first=Kristīne|website=Valmieras Ziņas|access-date=2025-12-19|date=2016-06-03|language=lv-LV}}</ref> === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="65" style="background:#efefef; font-size: 90%;" |Ražotājs ! width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" |Modelis ! width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" |Ekspluatācija ! width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" |Daudzums |- | align="center" |Mercedes Benz | align="center" |O530 Citaro | align="center" |2015 — 2020 | align="center" |9 |- | align="center" |Volvo | align="center" |8700LE | align="center" |2006 , 2008 — 2020 | align="center" |2 |} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Sabiedriskais transports Latvijā]] [[Kategorija:Valmiera]] pizbw6hxxkronh201yxubxdlydt14s2 Kanādas pase 0 617687 4458732 4451560 2026-04-25T04:27:44Z Biafra 13794 4458732 wikitext text/x-wiki '''Kanādas pase''' ({{val|en|Canadian passport}}, {{val|fr|passeport canadien}}) ir oficiāls dokuments, kas apliecina [[Kanāda]]s [[Pilsonība|pilsonību]] un tiek izmantots starptautiskiem ceļojumiem.<ref name="pass">{{tīmekļa atsauce |last1=Immigration |first1=Refugees and Citizenship Canada |title=History of Passports |url=https://www.canada.ca/en/immigration-refugees-citizenship/services/canadians/celebrate-being-canadian/teachers-corner/history-passports.html |website=www.canada.ca |accessdate={{dat|2025|12|21||bez}} |language=en |date={{dat|2014|4|10||bez}}}}</ref> Pasi izsniedz Kanādas valdība Kanādas pilsoņiem. Mūsdienu Kanādas pases ir [[Biometrija|biometriskas]] un atbilst starptautiskajiem standartiem.<ref name="pass" /> Pases vāks ir tumši zilā krāsā ar [[Kanādas ģerbonis|Kanādas ģerboni]]. Uz vāka ir uzraksti ''CANADA'' un ''PASSPORT'' / ''PASSEPORT'' [[Angļu valoda|angļu]] un [[Franču valoda|franču valodā]]. Kanādas pases vēsture aizsākas 20. gadsimta sākumā, kad ceļošanas dokumentus Kanādas iedzīvotājiem izsniedza kā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] pavalstniekiem. Līdz 1947. gadam kanādieši juridiski tika uzskatīti par Lielbritānijas pavalstniekiem, un pases tika izsniegtas ar attiecīgu statusu. Pēc Kanādas pilsonības ieviešanas 1947. gadā tika izsniegtas pirmās pases, kurās kā pilsonība tika norādīta Kanāda. Laika gaitā pases dizains un drošības elementi tika vairākkārt uzlaboti, ieviešot jaunas aizsardzības tehnoloģijas.<ref name="pass" /> == Izskats == Standarta pasei ir 36 lappuses, no kurām 29 ir paredzētas ieceļošanas/izceļošanas zīmogiem un vīzām. Aizvērtas Kanādas pases izmēri ir 88 mm x 125 mm.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.consilium.europa.eu/prado/lv/CAN-AO-04001/index.html | title=Dokuments: CAN-AO-04001 | accessdate=2026-04-07}}</ref> Sākot ar 2023. gada 18. jūniju, Kanādas valdība sāka izsniegt jaunas, pārveidotas pases ar labākiem drošības elementiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.canada.ca/en/immigration-refugees-citizenship/services/canadian-passports/new-adult-passport.html | title=How to apply for an adult passport in Canada | accessdate=2026-04-07}}</ref> === Identifikācijas lapa === * Pases turētāja fotoattēls (50x70 mm uz balta fona, var izgatavot ar Visafoto vai 7ID utt.) * Veids: P * Izdevējvalsts: norādīta kā "CAN" "Kanādai" * Pases Nr. * Uzvārds * Vārds * Pilsonība * Dzimšanas datums * Dzimums: "F" sievietei, "M" vīrietim, "X" citam dzimumam * Dzimšanas vieta: norādīta pilsēta un trīs burtu valsts kods, pat ja dzimis Kanādā * Izdošanas datums * Derīguma termiņš * Izdevēja iestāde Informācijas lapa beidzas ar mašīnlasāmo zonu. Kanādas pases tiek drukātas angļu un franču valodā, kas ir divas valsts oficiālās valodas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.consilium.europa.eu/prado/lv/CAN-AO-04001/image-268733.html | title=<Biogrāfijas datu lapa> | accessdate=2026-04-07}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanāda]] [[Kategorija:Pases]] e8v81vsjdheueucd3cijgnh0lo34h3f Svētā Dāvida katedrāle 0 617872 4458715 4442492 2026-04-25T04:19:12Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458715 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Svētā Dāvida katedrāle | infobox_width = | image = StDavids-wyrdlight-2N16.jpg | image_size = | caption = Landafas katedrāle | map_type = Velsa#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | map_label = Svētā Dāvida katedrāle | map_relief = yes | position = left | latd = 51.881944 | longd = -5.268333 | location = {{vieta|Lielbritānija|Velsa|Sentdeividsa}} | religious_affiliation = [[Velsas baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = katedrāle | leadership = | website = | architect = atjaunošana - [[Džons Nešs (arhitekts)|Džons Nešs]], [[Džordžs Gilberts Skots]] | architecture_style = [[romānika]], [[gotika]] | facade_direction = | groundbreaking = [[1131]]., [[1793]]., [[1878]]. | year_completed = | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Svētā Dāvida katedrāle" width=260 height=260 zoom=17 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q1300003" } </mapframe> '''Svētā Dāvida katedrāle''' ({{val|en|St Davids Cathedral}}, {{val|cy|Eglwys Gadeiriol Tyddewi}}) ir [[Velsas baznīca]]s ([[anglikānisms|anglikāņu]]) [[katedrāle]], kas atrodas [[Velsa]]s dienvidrietumos, [[Sentdeividsa]] pilsētā. 6. gadsimtā dibinātās [[Sentdeividsas diecēze]]s galvenā baznīca. Svētā Dāvida katedrāles vietā 6. gadsimtā [[Velsa]]s svētais aizbildnis [[Svētais Dāvids]] nodibināja klosteri. No 645. līdz 1097. gadam klosteri vairākkārt nopostīja sirotāji. Tā, kā baznīcā tika apglabāts Svētais Dāvids, vieta kļuva par svētceļojumu vietu. Pašreizējā katedrāle tika iesvētīta 1131. gadā. 1123. gadā pāvests [[Kaliksts II]] apmierināja bīskapa Bernarda lūgumu piešķirt pāvesta privilēģiju, padarot to par svētceļojumu centru Rietumu pasaulei. Pāvests paziņoja, ka «divi svētceļojumi uz Sentdeividsu ir pielīdzināmi vienam uz Romu, bet trīs — svētceļojumam uz Jeruzalemi». Klosteris un daļēji katedrāle tika nopostīti [[Anglijas Pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu kara]] laikā. Katedrāle daļēji tika atjaunota 1793. gadā pēc [[Džons Nešs (arhitekts)|Džons Nešs]] (''John Nash'', 1752—1835) projekta un 19. gadsimta otrajā pusē pēc [[Džordžs Gilberts Skots|Džordža Gilberta Skota]] (''George Gilbert Scott'', 1811—1878) projekta. <gallery> St David's Cathedral and Bishop's Palace - geograph.org.uk - 774149.jpg StDavidsCathedral_Tower&SouthTransept.JPG 20140827 I17 St. Davids - Cathedral (14981758687).jpg One of the beautiful ceilings inside St David's Cathedral. - panoramio.jpg St_Davids_from_Cloisters_Pembrokeshire.JPG </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Velsas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] 5ufuoq8xgp9qyw1stgabd1ookhkrbyp Svētā Esafa katedrāle 0 617967 4458716 4395271 2026-04-25T04:19:17Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458716 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Svētā Esefa katedrāle | infobox_width = | image = St_Asaph_Cathedral_from_the_north-west.jpg | image_size = | caption = Svētā Esefa katedrāle | map_type = Velsa#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | map_label = Svētā Esefa katedrāle | map_relief = yes | position = left | latd = 53.257222 | longd = -3.441944 | location = {{vieta|Lielbritānija|Velsa|Sentesafa}} | religious_affiliation = [[Velsas baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = katedrāle | leadership = | website = | architect = | architecture_style = | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Svētā Esafa katedrāle" width=260 height=260 zoom=17 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q1991350" } </mapframe> '''Svēto Esafa un Kentigerna katedrāles baznīca''' ({{val|en|Cathedral Church of Saints Asaph and Cyndeyrn}}, {{val|cy|Eglwys Gadeiriol Llanelwy}}) ir [[Velsas baznīca]]s ([[anglikānisms|anglikāņu]]) [[katedrāle]], kas atrodas [[Velsa]]s ziemeļos, [[Sentesafa]]s pilsētā. 6. gadsimta vidū dibinātās [[Sentesafas diecēze]]s galvenā baznīca. Svētvietu 6. gadsimtā nodibināja [[Liverpūle]]s aizbildnis [[Svētais Mungo]], saukts arī Kentigerns. No 1152. līdz 1155. gadam Sentesafas bīskaps bija [[Monmutas Džofrijs]] (ap 1095—ap 1155), kas pierakstīja un radīja to [[Karalis Arturs|Karalis Artura]] leģendas versiju, ko pazīstam mūsdienās. 1282. gadā katedrāli Otrā Velsas kara laikā nodedzināja [[Edvards I Plantagenets|Edvarda I]] karaspēks. Mūsdienu vecākās celtnes daļas ir no 13. gadsimta. Katedrāle atkal tika nopostīta [[Ovens Glidurs|Ovena Glindura]] (''Owain Glyndŵr'', 1354—1415) sacelšanās laikā 15. gadsimta sākumā. Lielākā tiesa no mūsdienu baznīcas uzcelta [[Henrijs VII Tjudors|Henrijs VII]] laikā (1485—1509), tā arī restaurēta 19. gadsimtā. <gallery> StAsaphCathedral_Nave.JPG </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Velsas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] j2h89s1p5upowdx1e87aepblmxd6zrv Bangoras katedrāle 0 618940 4458632 4420066 2026-04-25T04:01:23Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458632 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Bangoras katedrāle | infobox_width = | image = Bangor_Cathedral_(002_8256_DxO_(2500736424)).jpg | image_size = | caption = Bangoras katedrāle | map_type = Velsa#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | map_label = Bangoras katedrāle | map_relief = yes | position = left | latd = 53.226667 | longd = -4.1275 | location = {{vieta|Lielbritānija|Velsa|Bangora (Velsa)}} | religious_affiliation = [[Velsas baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = katedrāle | leadership = | website = | architect = | architecture_style = | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Bangoras katedrāle" width=260 height=260 zoom=17 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q1991360" } </mapframe> '''Bangoras katedrāle''' ({{val|en|Bangor Cathedral}}, {{val|cy|Eglwys Gadeiriol Bangor}}) ir [[Velsas baznīca]]s ([[anglikānisms|anglikāņu]]) [[katedrāle]], kas atrodas [[Velsa]]s ziemeļos, [[Bangora (Velsa)|Bangoras]] pilsētā. Ap 546. gadu dibinātās [[Bangoras diecēze]]s galvenā baznīca. Bankoras diecēzi dibinājis [[Svētais Deiniols]] (''Deiniol'', miris 572. gadā), kurš katedrāles vietā nodibināja klosteri un katedrāle mūsdienās ir viņa galvenā svētvieta. Klosteris tika nopostīts 634. un 1073. gadā, un no tā nekas nav saglabājies. 12. gadsimtā šajā vietā tika uzcelta katedrāle. To finansēja [[Guinezas Karaliste|Guinezas]] karalis [[Grifuds ap Kīnans]] (''Gruffudd ap Cynan'', ap 1055—1137), kurš apglabāts zem katedrāles altāra. <gallery> BangorCathedral_Nave.JPG </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Velsas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] ruu5h74gghl4v6kgfemw0n0sg30mgef Pīts Hegsets 0 619358 4458575 4389566 2026-04-24T22:02:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458575 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Pīts Hegsets | vārds_orģ = ''Pete Hegseth'' | attēls = Pete_Hegseth_Official_Portrait.jpg | amats = [[ASV aizsardzības sekretārs]] | term_sākums = kopš 2025. gada 25. janvāra | term_beigas = | dzim_dati = {{Dat|1980|06|06}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Minnesota|Mineapolisa}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = | partija = [[Republikāņu partija]] | dzīvesb = | profesija = [[militārpersona]] | alma_mater = [[Prinstonas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Pīts Hegsets''' ({{val|en|Pete Hegseth}}; dzimis {{Dat|1980|06|06}} [[Mineapolisa|Mineapolē]]) ir bijušais [[ASV armija|ASV armijas]] pulkvežleitnants, televīzijas žurnālists, politiskais komentētājs. [[ASV aizsardzības sekretārs|ASV Aizsardzības sekretārs]] kopš&nbsp;2025. gada 25. janvāra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.war.gov/About/Biographies/Biography/Article/4040890/hon-pete-hegseth/|title=HON Pete Hegseth|website=U.S. Department of War|access-date=2026-01-01|language=en-US|archive-date=2026-03-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20260302061519/https://www.war.gov/About/Biographies/Biography/Article/4040890/hon-pete-hegseth/}}</ref> Hegsets ieguva ievērojamus apbalvojumus par savu dalību [[Irākas karš|Irākas un Afganistānas karos]]. Pēc atgriešanās no dienesta viņš kļuva par televīzijas žurnālistu un ieguva slavu kā komentētājs populāros amerikāņu ziņu kanālos, tostarp [[Fox News|''Fox News'']]. Kā aizsardzības ministrs viņš aizstāvēja ASV militārās stratēģijas modernizāciju un aktīvu atbalstu ārējo spēku misijām, it īpaši Āzijā un Tuvajos Austrumos. Hegsets arī pazīstams ar savu atbalstu Amerikas Savienoto Valstu politiskajai konservatīvai kustībai un ir bijis aktīvs politiķu un sabiedrisko personu aizstāvis no [[Republikāņu partija|Republikāņu partijas]] rindām. == Atsauces == {{Atsauces}} ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{ASV-aizmetnis}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hegset, Pīts}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV valsts sekretāri]] 10jpxvqisfzqv5po6bti9lh5gc1e03u Liverpūles katoļu katedrāle 0 620214 4458683 4394307 2026-04-25T04:12:53Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458683 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Liverpūles katoļu katedrāle | infobox_width = | image = Liverpool_Metropolitan_Cathedral_Exterior,_Liverpool,_UK_-_Diliff.jpg | image_size = | caption = Liverpūles katoļu katedrāle | map_type = Anglija#Lielbritānija | map_size = | map_label = Liverpūles katoļu katedrāle | relief = yes | position = left | latd = 53.4047 | longd = -2.9688 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Liverpūle}} | religious_affiliation = [[Romas Katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = | website = | architect = [[Frederiks Giberds]] (''Frederick Gibberd'') | architecture_style = [[modernisms]] | facade_direction = | groundbreaking = 1962. gads | year_completed = 1967. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Liverpūles katoļu katedrāle" width=260 height=260 zoom=16 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q1470975" } </mapframe> '''Kristus Karaļa metropoles katedrāle''' ({{val|en|Metropolitan Cathedral of Christ the King}}) ir [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Anglija]]s [[Mērzisaida]]s grāfistes [[Liverpūle]]s pilsētā. 20. gadsimta vidū celtā baznīca ir 1850. gadā dibinātās Romas katoļu [[Liverpūles arhidiecēze]]s galvenā baznīca. 19. gadsimta vidū, [[Lielais bads Īrijā|Īrijas Lielā bada]] laikā, Liverpūli pārpludināja bēgļi no [[Īrija]]s, kas lielākoties bija katoļticīgie. Jau 1853. gadā vietējais katoļu bīskaps nolīga arhitektu [[E. V. Pjūdžins|E. V. Pjūdžinu]] (''E. W. Pugin'') radīt katedrāles projektu, tomēr naudas trūkuma dēļ projektu nerealizēja. 1930. gadā jaunu katedrāles projektu izstrādāja [[Edvīns Lačenss]] (''Edwin Lutyens''). Ja katedrāle tiktu uzcelta pēc Lačensa projekta, tā būtu otra lielākā baznīca pasaule, tomēr arī šo projektu nerealizēja. 1953. gadā vienkāršot Lačensa projektu uzdeva [[Liverpūles katedrāle]]s arhitekta [[Džailss Gilberts Skots|Džailsa Gilberta Skota]] (''Giles Gilbert Scott'') brālim [[Adrians Gilberts Skots|Adrianam Gilbertam Skotam]] (''Adrian Gilbert Scott''), tomēr projekts tika nokritizēts un arī netika realizēts. Visbeidzot tika izsludināts starptautisks konkurss, kurā uzvarēja [[Frederiks Giberds]] (''Frederick Gibberd'', citu viņa projektēto celtņu vidū ir [[Londonas Centrālā mošeja]]). [[Modernisms|Modernisma]] stila katedrāle tika uzcelta no 1962. līdz 1967. gadam. <gallery> Liverpool_Metropolitan_Cathedral_at_dusk_(reduced_grain),_corrected_perspective.jpg Liverpool_Metropolitan_Cathedral_Interior,_Liverpool,_UK_-_Diliff.jpg Liverpool_Metropolitan_Cathedral_2008_5.jpg Liverpool_Metropolitan_Cathedral_-_January_2016_(3)_-_geograph.org.uk_-_4839501.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} [[Kategorija:Liverpūle]] [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] 94735930917u38tf0xv8xbgmx9ep41n Edinburgas katedrāle 0 621215 4458655 4422117 2026-04-25T04:06:47Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458655 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Edinburgas katedrāle | infobox_width = | image = St_Giles_Cathedral_-_01.jpg | image_size = | caption = Edinburgas katedrāle | map_type = Skotija#Lielbritānija | map_size = | map_label = Edinburgas katedrāle | position = left | latd = 55.949444 | longd = -3.190833 | location = {{vieta|Lielbritānija|Skotija|Edinburga}} | religious_affiliation = [[Skotijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = draudzes baznīca | leadership = | website = | architect = | architecture_style = [[gotika]] | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = 1243. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Edinburgas katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q1547466" } </mapframe> '''Edinburgas katedrāle''' jeb '''Svētā Egidija katedrāle''' ({{val|en|St Giles' Cathedral/High Kirk of Edinburgh}}, {{val|gd|Cathair-eaglais Naomh Giles}}) ir [[Skotijas Baznīca]]s draudzes baznīca, kas atrodas [[Skotija]]s galvaspilsētas [[Edinburga]]s vecpilsētā. Atrodas uz [[Karaliskā jūdze|Karaliskās jūdzes]] un gadsimtiem bijusi Skotijas reliģiskās dzīves centrs. Tā kā Skotijas Baznīca pieturas pie [[kalvinisms|kalvinisma]] [[prezbiteriāņi|prezbiteriānisma]] novirziena, katedrāles nosaukums dievnamam ir tikai tradīcija. Katedrālē notiek uzņemšana [[Dadža ordenis|Dadža ordenī]]. Katedrāle celta 12. gadsimtā, 14. gadsimtā ievērojami paplašināta. 1467. gadā tā kļuva par koleģiālbaznīcu. 16. gadsimtā katedrālē kalpoja [[Prezbiteriānisms|prezbiteriānisma]] dibinātājs [[Džons Nokss]]. No 1563. līdz 1639. gadam katedrālē parasti notika [[Skotijas parlaments|Skotijas parlamenta]] sēdes. 1829. un 1833. gadā katedrāle tika pārbūvēta pēc arhitekta [[Viljams Bērns|Viljama Bērna]] (''William Burn'', 1789—1870) projekta, bet no 1872. līdz 1883. gadam — restaurēta pēc arhitekta [[Viljams Hejs|Viljama Heja]] (''William Hay'', 1818—1888) projekta. <gallery> St_Giles'_Cathedral_-_aerial_-_2025-04-19_04.jpg St_Giles_Cathedral_-_04.jpg Edinburgh_-_St_Giles'_Cathedral_-_20140421134707.jpg St_Giles_Cathedral_By_VegasGav77771.jpg St_Giles'_Interior.jpg Thistle_Chapel_West.jpg </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Skotijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Presbiteriāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] icad0tgdjrjlpwhxz9he9dqo172tkh7 Salaspils karsta kritene 0 621332 4458872 4402858 2026-04-25T09:10:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458872 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|Kritene 2025. gada vasarā]] '''Salaspils karsta kritene''' ir [[Ģeoloģija|ģeoloģisks]] veidojums — augsnes iegruvums, kas izveidojās 2021. gadā [[Karsta process|karsta procesā]] [[Salaspils pagasts|Salaspils]] [[Salaspils pagasts|pagasta]] teritorijā bijušajā dzelzceļa uzbērumā pie [[Salaspils|Salaspils pilsētas]] ziemeļu robežas, [[Zeltiņu purvs|Zeltiņu purva]] malā.<ref>{{Atsauce|title=LTV Ziņu Dienests|url=https://www.facebook.com/reel/835749095257620/|accessdate=2026-01-25|language=lv}}</ref> Šī kritene ieguvusi zinātnisku un sabiedrisku uzmanību kā rets un salīdzinoši viegli pieejams ģeoloģisks objekts Latvijas teritorijā, un 2026. gadā to nosauca par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/article/society/environment/23.01.2026-salaspils-sinkhole-is-geolocation-of-the-year-in-latvia.a631275/|title=Salaspils sinkhole is geolocation of the year in Latvia|website=eng.lsm.lv|access-date=2026-01-25|language=en}}</ref> == Karsta procesu būtība == Karsta procesi ir pazemes iežu šķīšana gruntsūdeņos un zemes virskārtas iebrukšana izveidotajā tukšumā. Viegli šķīstošie ieži parasti ir [[Ģipsis|ģipšakmens]], [[dolomīts]] vai [[kaļķakmens]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|last=fakultāte|first=Eksakto zinātņu un tehnoloģiju|website=eztf.lu.lv|access-date=2026-01-25|date=2026-01-22|language=lv}}</ref> Salaspils karsta kritene izveidojās ģipša iežu zonā, kas Baltijas reģionā ir daļa no [[Salaspils svīta]]s augšējā [[Devons|devona]] nogulumiem. Ģipša ieži ir īpaši pakļauti šķīšanai.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> Analoģiski procesi Latvijā ir novēroti [[Baldone]]s, [[Skaistkalne]]s un [[Allaži|Allažu]] apkārtnē.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/23.01.2026-par-2026-gada-geovietu-izraudzita-salaspils-karsta-kritene.a631248/|title=Par 2026. gada ģeovietu izraudzīta Salaspils karsta kritene|website=www.lsm.lv|access-date=2026-01-25|language=lv}}</ref> Nosaukums ir starptautiskas cilmes vārds un nav saistīts ar temperatūru.<ref name=":2" /> Karsta kritenes ir Latvijā aizsargājams [[Eiropas Savienība|ES]] nozīmes [[biotops]].<ref name=":3">[https://visit.salaspils.lv/wp-content/uploads/2024/11/karsta-kritene.pdf Visit.Salaspils, informācijas stenda teksts tūristiem]</ref> == Vēsture == [[Attēls:Salaspils kritene (3).jpg|thumb|Kritenes siena]] Karsta kritene atrodas bijušā Zeltiņu — Salaspils [[Šaursliežu dzelzceļš|bānīša]] dzelzceļa uzbēruma vietā. Šī līnija agrāk apkalpoja ģipša raktuves Zeltiņos, taču dzelzceļa satiksme tika pārtraukta 1965. gadā.<ref name=":0" /> Tā nav pirmā kritene, kas izveidojusies šajā apvidū. Piemēram, netālu no bijušās Zeltiņu stacijas ēkām, apmēram kilometru uz ziemeļaustrumiem no tagadējās kritenes, 1990. gados izveidojās 4—5 metrus plats iebrukums, kuru kā traucējošu drīz aizbēra.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://visit.salaspils.lv/lv/ko-apskatit/salaspils/salaspils-dabas-vertibas/karsta-kritene-salaspili/|title=Karsta kritene Salaspilī|website=Salaspils novada Tūrisma informācijas centrs|access-date=2026-01-25|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Uz austrumiem atrodas vēl viena kritene ar platumu 5—6 metri, bet lēzenām malām.<ref name=":3" /> Salaspils karsta kritene izveidojās 2021. gadā — tas padara to par ļoti nesenu ģeoloģisku parādību Latvijas teritorijā.<ref name=":0" /> No sākuma Salaspils pašvaldība gribēja to uzreiz aizbērt, taču pēc konsultācijām ar šādās lietās pieredzējušākām Baldones un Skaistkalnes pašvaldībām nolēma nesteigties, jo kritene vēl nebija stabilizējusies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/53064457/salaspils-karsta-kritene-iespejams-paplasinas-pasvaldiba-liedz-tai-tuvoties|title=Salaspils karsta kritene, iespējams, paplašinās; pašvaldība liedz tai tuvoties|website=Delfi|access-date=2026-01-25|date=2021-03-30|language=lv}}</ref> Kritene tiešām turpināja pieaugt. Sākotnēji vienu,<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/karsta-kritene-salaspili|title=Karsta kritene Salaspilī {{!}} latvia.travel|website=www.latvia.travel|access-date=2026-01-25}}</ref> vēlāk 2—3 metrus plata,<ref name=":3" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/karsta-kritene-salaspili-kluvusi-ieverojami-lielaka.a454083/|title=Karsta kritene Salaspilī kļuvusi ievērojami lielāka|website=www.lsm.lv|access-date=2026-01-25|language=lv}}</ref> kritene nākamajos gados vēl paplašinājās, 2024. gadā sasniedzot 6—7 metru platumu<ref name=":3" /><ref name=":4" /> un 2025. gadā bija aizņēmusi visu uzbēruma platumu. == Apraksts == Iegruvums ir šahtveidīgs ar ieslīpi stāvām malām.<ref name=":3" /> Kritenes zemes virskārtas iegruvuma dziļums sākotnēji bija 8 metri,<ref name=":5" /><ref name=":3" /><ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.12.2024-salaspils-karsta-kritene-klust-par-turisma-objektu.a581489/|title=Salaspils karsta kritene kļūst par tūrisma objektu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-01-25|language=lv}}</ref> taču tā sāka daļēji aizbirt no malām un aizbirums dara to faktiski ievērojami seklāku, toties uz tā rēķina pieaug platums.<ref name=":2" /> Ģeologi arī norāda, ka Salaspils apkaimē varētu būt arī citviet pazemes tukšumu struktūras, kas vēl nav iebrukušas, taču izskalojumi tur notiek aktīvi.<ref name=":1" /> Šis faktors var ietekmēt saimnieciskās aktivitātes un īpaši celtniecību šajā zonā, tāpat kā citās ģeoloģiski dinamiskās teritorijās.<ref name=":1" /> Iegruvei veikta ģeoloģiska un ģeofizikāla izpēte, un daži pētījumu dati par šo zonu publicēti starptautiskā žurnālā "Estonian Journal of Earth Sciences".<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/par-2026-gada-geovietu-izraudzita-salaspils-karsta-kritene/|title=Par 2026. gada ģeovietu izraudzīta Salaspils karsta kritene|last=aģentūra "Leta"|first=Ziņu|website=BauskasDzive.lv|access-date=2026-01-25|date=2026-01-23|language=lv}}</ref> Iegruves vietas augsnes slāņojums sastāv 5-15 cm biezas mūsdienu augsnes virskārtas, zem tās atrodas 15-20 cm biezs dzelzceļa uzbēruma oļu un šķembu slānis, 3—5 cm bieza pirmsuzbēruma augsnes kārta ar presētas kūdras paliekām (domā, ka tās ir atliekas no kūdras ieguves Zeltiņu purvā 19. gadsimtā)<ref name=":3" /> un 3-3,5 metrus bieza [[morēna]]s kārta.<ref name=":3" /> Zem tās ir Salaspils svītas ieži, kuri iegruvumā nav redzami aizbiruma dēļ.<ref name=":3" /> == Tūrisms == Salaspils novada pašvaldība norobežojusi kriteni un uzstādījusi informatīvu stendu. Pastāv plāni izveidot piekļuves un tūrisma infrastruktūru (tai skaitā takas un stendus) apkārtnei, piemēram, 200 metru attālumā esošajā [[Zeltiņu purvs|Zeltiņu purvā]] līdz pat kopēja dabas parka izveidei.<ref name=":6" /> Objekts arī pašlaik piesaista tūristus un ģeoloģijas interesentus, lai gan grūti gādāt par viņu drošību kritenes stāvuma un iespējamu jaunu iebrukumu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/article/society/society/25.12.2024-salaspils-sinkhole-an-unlikely-tourist-attraction.a581512/|title=Salaspils sinkhole an unlikely tourist attraction|website=eng.lsm.lv|access-date=2026-01-25|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Kritenes]] [[Kategorija:Salaspils pagasts]] 2cajp6mdilodigutgfek7079ihht32m Lankasteras katedrāle 0 621484 4458676 4407010 2026-04-25T04:11:22Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458676 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2026. gada februāris}} {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Lankasteras katedrāle | infobox_width = | image = Lancaster_Cathedral_northern_view.jpg | image_size = | caption = Lankasteras katedrāle | map_type = Anglija#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | map_label = Lankasteras katedrāle | position = left | latd = 54.047 | longd = -2.7939 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Lankašīra|Lankastera}} | religious_affiliation = [[Romas Katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = [[Edvards Peilijs]] (''Edward Graham Paley'') | architecture_style = [[neogotika]] | facade_direction = | groundbreaking = 1857. gads | year_completed = 1901. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Lankasteras katedrāle" width=260 height=260 zoom=17 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q1357850" } </mapframe> '''Lankasteras katedrāle''' ({{val|en|Lancaster Cathedral}}) jeb '''Sv. Pētera katedrāles baznīca''' ({{val|en|The Cathedral Church of St Peter}}) ir [[Romas katolisms|katoļu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Anglija]]s ziemeļrietumos, [[Lankastera]]s pilsētā. Tā ir 1924. gadā dibinātās [[Lankastera diecēze]]s galvenā baznīca. Pēc reformācijas pirmo Romas katoļu kapelu Lankasterā uzbūvēja 1799. gadā. 19. gadsimta vidū parādījās vajadzība pēc plašākas baznīcas, tika nopirkta zeme un 1857. gadā tika sākta būvniecība. Jaunā baznīca tika konsekrēta 1859. gadā. Baznīca pārbūvēta un paplašināta 1860., 1888., 1899., 1901., 1909., 1959. un 1995. gadā. <gallery> Lancaster_Cathedral_Interior.jpg Lancaster_Cathedral_Blessed_Sacrament_Chapel_-_panoramio.jpg Lancaster_Cathedral_glass_7.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Lankašīra]] tei6y1blduanvb9ndvs6t4c6ja9yt5s Ņūportas katedrāle 0 621899 4458693 4436532 2026-04-25T04:15:23Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458693 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Ņūportas katedrāle | infobox_width = | image = Newport_Cathedral.jpg | image_size = | caption = Ņūportas katedrāle | map_type = Velsa#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | map_label = Ņūportas katedrāle | map_relief = yes | position = left | latd = 51.583056 | longd = -2.998611 | location = {{vieta|Lielbritānija|Velsa|Ņūporta}} | religious_affiliation = [[Velsas baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = katedrāle | leadership = | website = | architect = | architecture_style = | facade_direction = | groundbreaking = 5. gs | year_completed = | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Ņūportas katedrāle" width=260 height=260 zoom=17 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q338619" } </mapframe> '''Ņūportas katedrāle''' ({{val|en|Newport Cathedral}}, {{val|cy|Eglwys Gaderiol Casnewydd/Cadeirlan Casnewydd}}) jeb '''Svētā Gvinliva''', arī '''Svētā Volosa katedrāle''' ({{val|en|St Gwynllyw's/St Woolos' Cathedral}}) ir [[Velsas baznīca]]s ([[anglikānisms|anglikāņu]]) [[katedrāle]], kas atrodas [[Velsa]]s dienvidaustrumos, [[Ņūporta]]s pilsētā. 1921. gadā dibinātās [[Monmutas diecēze]]s galvenā baznīca. Baznīcu 5. gadsimtā nodibināja [[Svētais Gvinlivs]], saukts arī par Volosu, kas šeit apglabāts. Rezultātā baznīca kļuva par svētceļojumu mērķi. Viduslaikos baznīca ievērojami palašināta, saglabājot, kaut krietni pārbūvētu, senāko daļu — Sv. Marijas kapelu. <gallery> Romanesque_portal_in_Newport_Cathedral.jpg A_Plan_of_Newport_Cathedral.jpg Newport,_cathedral_church_of_St._Woolos_-_geograph.org.uk_-_696855.jpg St_Mary's_Chapel,_Newport_Cathedral.jpg|Sv. Marijas kapela St_Gwynllyw_-_Stained_glass_window.jpg Newport_Cathedral_-_East_End.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Velsas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] houymwe8806nt5nd3xas7v7orpla14r Veidne:Kalifornijas pilsētas 10 622107 4458886 4458069 2026-04-25T10:11:26Z Bendžamins 76862 4458886 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Kalifornijas pilsētas | title = Lielākās [[Kalifornija]]s pilsētas | state = {{{state|autocollapse}}} | bodyclass = hlist | image = | group1 = 1 000 000+ | list1 = * [[Losandželosa]] * [[Sandjego]] | group2 = 500 000+ | list2 = * [[Frezno]] * [[Sakramento]] * [[Sanfrancisko]] * [[Sanhosē (Kalifornija)|Sanhosē]] | group3 = 200 000+ | list3 = * [[Anahaima]] * [[Beikersfīlda]] * [[Čulavista]] * [[Ērvaina]] * [[Fontana]] * [[Frīmonta (Kalifornija)|Frīmonta]] * [[Longbīča]] * [[Modesto]] * [[Morenoveli]] * [[Oklenda (Kalifornija)|Oklenda]] * [[Oksnarda]] * [[Riversaida]] * [[Sanbernardīno]] * [[Santaana (ASV)|Santaana]] * [[Santaklarita]] * [[Stoktona]] | group4 = 150 000+ | list4 = * [[Elkgrova]] * [[Gārdengrova]] * [[Glendeila (Kalifornija)|Glendeila]] * [[Hantingtonbīča]] * [[Heivorda]] * [[Korona (pilsēta)|Korona]] * [[Lankastera (ASV)|Lankastera]] * [[Ontārio (AASV)|Ontārio]] * [[Ošensaida]] * [[Palmdeila]] * [[Rančo Kukamonga]] * [[Rozvila]] * [[Salinasa]] * [[Saniveila]] * [[Santarosa (ASV)|Santarosa]] }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Ģeogrāfijas navigācijas veidnes]] </noinclude> kv927sww5tfhi14clmve666m5k2j2og Livinjo 0 622227 4458611 4418455 2026-04-25T03:08:12Z Treisijs 347 −[[Kategorija:Lombardija]]; ±[[Kategorija:Itālijas pilsētas]]→[[Kategorija:Lombardijas pilsētas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458611 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Livinjo | official_name = ''Livigno'' | settlement_type = Komūna | image_skyline = Livigno sera.jpg | image_caption = Skats uz Livinjo | pushpin_map = Itālija#Lombardija | pushpin_label_position = | pushpin_map_caption = Livinjo atrašanās vieta kartē | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = [[Itālija]] | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Lombardija]] | subdivision_type2 = Province | subdivision_name2 = [[Sondrio (province)|Sondrio]] | leader_title = Mērs | leader_name = Damiano Bormolīni | elevation_m = 1816 | area_total_km2 = 227.3 | population_total = 6669 | population_as_of = 2025 | population_density_km2 = auto | latd = 46 | latm = 32 | lats = 17 | latNS = N | longd = 10 | longm = 08 | longs = 10 | longEW = E | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | postal_code = 23041 | area_code = 0342 | website = {{URL|http://www.comune.livigno.so.it/}} | footnotes = }} '''Livinjo''' ({{val|it|Livigno}}) ir pilsēta un komūna [[Itālija]]s ziemeļos, [[Lombardija]]s reģionā, [[Sondrio (province)|Sondrio provincē]]. Tā atrodas Alta Valtellinas ielejā, netālu no [[Šveice]]s robežas. Livinjo ir pazīstama kā augstkalnu [[kūrorts]] un ir viena no augstāk izvietotajām apdzīvotajām vietām Eiropā (pilsētas centrs atrodas 1816 metrus vjl).<ref>{{cite web |url=https://www.livigno.eu/en/altitude-and-climate |title=Altitude and climate of Livigno |publisher=livigno.eu |access-date=2026-02-06 }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == Pirmie vēsturiskie dokumenti, kuros minēta Livinjo ieleja, datējami ar 1187. gadu. Livinjo vēsturi būtiski ietekmējusi tās ģeogrāfiskā izolācija, jo līdz pat 20. gadsimta vidum ieleja ziemas mēnešos bieži bija pilnīgi nepieejama sniega dēļ. Savas stratēģiskās un nomaļās atrašanās vietas dēļ Livinjo jau kopš 16. gadsimta ir baudījusi dažādas nodokļu atvieglojumu privilēģijas. 1512. gadā reģions nonāca [[Grizons|Trīs līgu]] (mūsdienu Šveices kantons) pakļautībā, bet vēlāk kļuva par daļu no [[Milānas hercogiste]]s. 1805. gadā [[Napoleons Bonaparts]] apstiprināja Livinjo beznodokļu zonas (''zona franca'') statusu, lai veicinātu ielejas apdzīvotību arī bargos ziemas apstākļos.<ref>{{cite web |url=https://www.livigno.eu/en/duty-free |title=Duty-free shopping in Livigno: why is it a tax-free area? |publisher=livigno.eu |access-date=2026-02-06 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Šo statusu vēlāk atzina gan [[Austrijas Impērija]], gan 1861. gadā jaundibinātā [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]]. Mūsdienu uzplaukums sākās 1950. gados, kad tika uzlabota ceļu infrastruktūra. 1965. gadā atklātais Muntlašēra tunelis ({{val|rm|Munt la Schera Tunnel}}), kas savieno Livinjo ar Šveici, pavēra ceļu masveida tūrismam, pārvēršot izolēto lauksaimnieku ciematu par modernu slēpošanas kūrortu un iepirkšanās centru. == Sports == Pilsēta ir populārs ziemas sporta veidu galamērķis, īpaši distanču un [[kalnu slēpošana]]i, kā arī snovbordam. Livinjo ir izvēlēta par vienu no norises vietām [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm]], kur šeit paredzētas sacensības [[Frīstaila slēpošana|frīstaila slēpošanā]] un [[Snovbords|snovbordā]].<ref>{{cite web |url=https://milanocortina2026.olympics.com/en/venues/livigno/ |title=Olympic Venues: Livigno |publisher=milanocortina2026.olympics.com |access-date=2026-02-06}}</ref> Olimpisko spēļu laikā sacensības norisināsies šādās vietās: * ''Mottolino'' — norisināsies snovborda un frīstaila slēpošanas sacensības (tramplīnlēkšana, nogāzes brīvā stila un krosa disciplīnas); * ''Carosello 3000'' — paredzētas sacensības akrobātiskajā frīstailā (moguls un akrobātika); * ''Livigno Snow Park'' — galvenā snovborda sacensību arēna. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Livigno}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.comune.livigno.so.it/ Oficiālā tīmekļa vietne] (itāliski) * [https://www.livigno.eu/ Livinjo tūrisma portāls] (angliski) {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lombardijas pilsētas]] [[Kategorija:Kalnu slēpošana Itālijā]] 78aciwrpty8nhptuiqd3la73e746qz2 Predaco 0 622241 4458612 4423439 2026-04-25T03:08:43Z Treisijs 347 −[[Kategorija:Trentīno-Alto Adidže]]; ±[[Kategorija:Itālijas pilsētas]]→[[Kategorija:Trentīno-Alto Adidžes pilsētas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458612 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Predaco | official_name = ''Predazzo'' | settlement_type = Komūna | image_skyline = Predazzo.jpg | image_caption = Predaco panorāma | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Itālija#Trentīno-Alto Adidže | pushpin_label_position = | pushpin_map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{Itālija}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Trentīno-Alto Adidže]] | subdivision_type2 = Province | subdivision_name2 = [[Trento (province)|Trento]] | leader_title = Mērs | leader_name = Paolo Boninsenja | elevation_m = 1018 | area_total_km2 = 109.9 | population_total = 4500 | population_as_of = 2025 | population_density_km2 = auto | latd = 46 | latm = 19 | lats = | latNS = N | longd = 11 | longm = 36 | longs = | longEW = E | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | postal_code = 38037 | area_code = 0462 | website = {{URL|http://www.comune.predazzo.tn.it/}} | footnotes = }} '''Predaco''' ({{val|it|Predazzo}}) ir ciems un komūna [[Itālija]]s ziemeļos, [[Trentīno-Alto Adidže]] reģionā, [[Trento (province)|Trento provincē]]. Tā atrodas Valdifjemmes ielejā un ir viena no nozīmīgākajām apdzīvotajām vietām [[Dolomītalpi|Dolomītalpu]] reģionā. == Vēsture == Pirmie vēsturiskie dokumenti par apdzīvotību šajā teritorijā datējami ar 11. gadsimtu. Predaco ir pasaulē pazīstama ar savu unikālo ģeoloģisko uzbūvi — tā atrodas sena vulkāna krāterī, kas piesaistījis pētniekus jau kopš 19. gadsimta sākuma. Ģeoloģisko īpatnību dēļ Predaco bieži dēvē par "Dolomītu ģeoloģisko dārzu".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.visittrentino.info/en/trentino/resorts-towns/predazzo_md_53 |title=Predazzo: Val di Fiemme's beating heart |publisher=visittrentino.info |access-date=2026-02-06}}</ref> Pilsēta vēsturiski bijusi nozīmīgs mežsaimniecības un tirdzniecības centrs, kas atrodas vairāku Alpu ceļu krustpunktā. == Sports == Predaco ir starptautiski atzīts [[ziemeļu divcīņa]]s un [[tramplīnlēkšana]]s centrs. Pilsēta bija izvēlēta par vienu no norises vietām [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm]], šeit notika sacensības tramplīnlēkšanā un ziemeļu divcīņas lēkšanas sacensības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://milanocortina2026.olympics.com/en/venues/predazzo/ |title=Olympic Venues: Predazzo |publisher=milanocortina2026.olympics.com |access-date=2026-02-06}}</ref> Olimpisko spēļu laikā sacensības norisinājās Džuzepes Dal Bena tramplīnlēkšanas stadionā (''Stadio del salto Giuseppe Dal Ben'') — modernizētā sporta kompleksā ar normālo (HS109) un lielo (HS143) tramplīnu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Predazzo}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.comune.predazzo.tn.it/ Oficiālā tīmekļa vietne] (itāliski) * [https://www.visitfiemme.it/en/discover/villages/predazzo Val di Fiemme tūrisma portāls]{{Novecojusi saite}} (angliski) {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Trentīno-Alto Adidžes pilsētas]] cdzkcdlggd23idbaitefo1tf1d2lb82 Tezero 0 622243 4458614 4423440 2026-04-25T03:09:30Z Treisijs 347 −[[Kategorija:Trentīno-Alto Adidže]]; ±[[Kategorija:Itālijas pilsētas]]→[[Kategorija:Trentīno-Alto Adidžes pilsētas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458614 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Tezero | official_name = ''Tesero'' | settlement_type = Komūna | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | image_skyline = Tesero dal dosso di San Valerio.jpg | image_caption = Skats uz Tezero | pushpin_map = Itālija#Trentīno-Alto Adidže | pushpin_label_position = | pushpin_map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = [[Itālija]] | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Trentīno-Alto Adidže]] | subdivision_type2 = Province | subdivision_name2 = [[Trento (province)|Trento]] | leader_title = Mēre | leader_name = Elena Cešini | elevation_m = 1000 | area_total_km2 = 50.55 | population_total = 2930 | population_as_of = 2025 | population_density_km2 = auto | latd = 46 | latm = 17 | lats = 20 | latNS = N | longd = 11 | longm = 30 | longs = 41 | longEW = E | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | postal_code = 38038 | area_code = 0462 | website = {{URL|http://www.comune.tesero.tn.it/}} | footnotes = }} '''Tezero''' ({{val|it|Tesero}}) ir ciems un komūna [[Itālija]]s ziemeļos, [[Trentīno-Alto Adidže]]s reģionā, [[Trento (province)|Trento provincē]]. Tas atrodas [[Valdifjemme]]s ielejā un ir nozīmīgs kultūras un sporta centrs [[Dolomītalpi|Dolomītalpu]] reģionā. == Vēsture == Pirmās ziņas par Tezero kā apdzīvotu vietu atrodamas dokumentos no 12. gadsimta. Pilsēta ir pazīstama ar savām amatniecības tradīcijām, īpaši kokapstrādi un mūzikas instrumentu (ērģeļu un klavieru rezonanses dēļu) izgatavošanu. Vēsturiski Tezero ir bijusi viena no ''Magnifica Comunità di Fiemme'' (Fjemmes ielejas kopienas) galvenajām apdzīvotajām vietām. Pilsēta smagi cieta 1985. gada jūlijā [[Valdistavas dambja katastrofa|Valdistavas dambja pārrāvuma katastrofā]], kas ir viena no lielākajām industriālajām traģēdijām Itālijas vēsturē, prasot 268 cilvēku dzīvības.<ref>{{cite web |url=https://www.visitfiemme.it/en/discover/villages/tesero |title=Tesero: the cradle of traditions |publisher=visitfiemme.it |access-date=2026-02-06 }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Sports == Tezero ir starptautiski pazīstams distanču slēpošanas centrs. Pilsēta bija izvēlēta par vienu no norises vietām [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm]], šeit notika sacensības [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] un [[Ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]].<ref>{{cite web |url=https://milanocortina2026.olympics.com/en/venues/tesero-cross-country-skiing-stadium/ |title=Olympic Venues: Tesero Cross-Country Skiing Stadium |publisher=milanocortina2026.olympics.com |access-date=2026-02-06}}</ref> Olimpisko spēļu laikā sacensības norisinājās Fabio Kanala slēpošanas un biatlona stadionā ({{val|it|Centro del fondo e del biathlon Fabio Canal}}) — tajā vairākkārt notikuši pasaules čempionāti slēpošanā, un tas ir regulāra ''[[Tour de Ski]]'' posmu norises vieta. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Tesero}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.comune.tesero.tn.it/ Oficiālā tīmeklja vietne] (itāliski) * [https://www.visitfiemme.it/en/ Val di Fiemme tūrisma portāls] (angliski) {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Trentīno-Alto Adidžes pilsētas]] dtiebcmfkm2eb58azjvr9v4gaa2ow2t Ro (Itālija) 0 622246 4458613 4423443 2026-04-25T03:09:01Z Treisijs 347 −[[Kategorija:Lombardija]]; ±[[Kategorija:Itālijas pilsētas]]→[[Kategorija:Lombardijas pilsētas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458613 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ro | official_name = ''Rho'' | settlement_type = Pilsēta | image_skyline = Rho - Il Comune (2).jpg | image_caption = Ro municipalitāte | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Itālija#Lombardija | pushpin_label_position = left | pushpin_map_caption = Ro atrašanās vieta kartē | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = [[Itālija]] | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Lombardija]] | subdivision_type2 = Metropole | subdivision_name2 = [[Milāna (metropoles pilsēta)|Milāna]] | leader_title = Mērs | leader_name = Andrea Orlandi | elevation_m = 158 | area_total_km2 = 22.32 | population_total = 50602 | population_as_of = 2025 | population_density_km2 = auto | latd = 45 | latm = 31 | lats = 52 | latNS = N | longd = 09 | longm = 02 | longs = 26 | longEW = E | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | postal_code = 20017 | area_code = 02 | website = {{URL|https://www.comune.rho.mi.it/}} | footnotes = }} '''Ro''' ({{val|it|Rho}}) ir pilsēta un komūna [[Itālija]]s ziemeļos, [[Lombardija]]s reģiona [[Milānas metropole|Milānas metropolē]]. Tā atrodas aptuveni 14 km uz ziemeļrietumiem no [[Milāna|Milānas]] centra un ir nozīmīgs rūpniecības un izstāžu centrs. == Vēsture == Ro ir viena no senākajām apdzīvotajām vietām Lombardijā; tās pirmsākumi meklējami romiešu laikos (tās nosaukums, iespējams, cēlies no latīņu ''Vicus Raudus''. Viduslaikos pilsēta bija nozīmīgs lauksaimniecības centrs, taču 19. un 20. gadsimtā tā piedzīvoja strauju industrializāciju, pateicoties tās atrašanās vietai pie svarīgiem dzelzceļa un autoceļu mezgliem. Mūsdienās pilsēta ir visā pasaulē pazīstama kā jaunā Milānas izstāžu kompleksa ''[[Fiera Milano]]'' mājvieta; tā tika atklāts 2005. gadā un ir viens no lielākajiem izstāžu centriem Eiropā. 2015. gadā Ro teritorijā norisinājās pasaules izstāde ''[[Expo 2015]]''.<ref>{{cite web |url=https://www.fieramilano.it/en/percorsi/rho-fieramilano.html |title=Fiera Milano: Rho district |publisher=fieramilano.it |access-date=2026-02-06}}</ref> == Sports == Ro bija nozīmīga loma [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] infrastruktūrā. Lai gan pilsēta neatrodas kalnos, tās teritorijā esošais izstāžu komplekss tika pielāgots olimpisko sacensību vajadzībām. Olimpisko spēļu laikā sacensības norisinājās [[Fiera Milano|Milānas Ro izstāžu centrā]] (''Fiera Milano Rho'') — šeit tika izveidota pagaidu arēna [[ātrslidošana]]s sacensībām, jo sākotnēji plānotā norises vieta Baselgā di Pinē netika apstiprināta.<ref>{{cite web |url=https://milanocortina2026.olympics.com/en/venues/fiera-milano/ |title=Olympic Venues: Fiera Milano |publisher=milanocortina2026.olympics.com |access-date=2026-02-06}}</ref> Komplekss kalpoja arī kā Starptautiskais apraides centrs un Spēļu galvenais preses centrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Rho}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.comune.rho.mi.it/ Oficiālā tīmeklja vietne] (itāliski) * [https://www.visitamilano.it/ Milānas tūrisma portāls] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20251115232859/https://www.visitamilano.it/ |date={{dat|2025|11|15||bez}} }} (angliski) {{Lombardijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lombardijas pilsētas]] g0rl3fll3xtithssenrzb14pmvziuee Rīgas krematorija 0 622779 4458833 4412228 2026-04-25T06:54:43Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458833 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Rīgas krematorija | native_name = | former_names = | alternate_names = Rīgas Kremācijas centrs — krematorija | status = | image = Raiņa kapu ansamblis, krematorija, Rīga, Aizsaules iela 1a.JPG | image_alt = | image_size = | caption = | altitude = | building_type = Krematorija | architectural_style = | structural_system = | cost = | ren_cost = | client = | owner = [[Rīgas Dome]] | current_tenants = | landlord = | location = [[Mežaparks]] | address = [[Varoņu iela (Rīga)|Varoņu iela]] 3a | location_town = [[Rīga]] | location_country = [[Latvija]] | pushpin_map = Rīga | latd = 56 | latm = 59 | lats = 13.8 | latNS = N | longd = 24 | longm = 8 | longs = 29.2 | longEW = E | map_caption = Atrašanās vieta Rīgā | map_alt = | pushpin_image = | pushpin_relief = | map_size = | map_label = | label_position = | mark = | mark_width = | groundbreaking_date = 1939 | start_date = | completion_date = 1995 | opened_date = 1994 | inauguration_date = | renovation_date = 2007 | demolition_date = | destruction_date = | height = | architectural = | tip = | antenna_spire = | roof = | top_floor = | observatory = | other_dimensions = | floor_count = | floor_area = | seating_type = | seating_capacity = | elevator_count = | architect = [[Osvalds Tīlmanis]]<br>[[Sergejs Antonovs]] | architecture_firm = | structural_engineer = | services_engineer = | civil_engineer = | other_designers = | quantity_surveyor = | main_contractor = | awards = | designations = | ren_architect = | ren_firm = | ren_str_engineer = | ren_serv_engineer = | ren_civ_engineer = | ren_oth_designers = | ren_qty_surveyor = | ren_awards = | rooms = | parking = | url = [https://rigaskrematorija.lv/ rigaskrematorija.lv] | embedded = | references = }} '''Rīgas krematorija''', oficiāli '''Rīgas Kremācijas centrs — krematorija,''' ir galvenā [[kremācija]]s (mirušo sadedzināšanas) iestāde [[Latvija]]s galvaspilsētā [[Rīga|Rīgā]], kas darbojas kā apbedīšanas un kremācijas centrs. Tā ir vienīgā krematorija Rīgā un gādā par kremāciju, bēru ceremoniju organizēšanu un formalitāšu kārtošanu saistībā ar nāvi un apbedīšanu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://rigaskrematorija.lv/par-mums/|title=Par mums - Rīgas krematorija (Licencēta) Rīgas Kremācijas centrs|access-date=2026-02-11|date=2016-05-03|language=lv-LV|archive-date=2026-01-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20260124103613/https://rigaskrematorija.lv/par-mums/}}</ref> == Vēsture == Rīgas krematorijas ēka atrodas [[Varoņu iela (Rīga)|Varoņu ielā]] 3A Rīgas [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]]. Vēsturiski ēkas būvniecība pēc jau 1925. gadā dibinātās Ugunsapbedījumu biedrības iniciatīvas<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mklat.lv/zhizn/9834-zhiteli-snova-protiv-krematoriya.html|title=Жители снова против крематория|last=Aleksandr|website=www.mklat.lv|access-date=2026-02-11|date=2025-08-17|language=ru-ru}}</ref> tika uzsākta 1937. gadā pie Meža kapu vārtiem.<ref name=":3" /> Jau bija uzceltas sienas, kad projektu apturēja Meža kapos apglabāto radinieku spiediena rezultātā. Sienas nojauca, un 1939. gadā<ref name=":3" /> (pēc cita avota, 1938. gadā)<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crematorio.eu/latvia-and-cremation.html|title=Latvia and cremation - www.crematorium.eu informs about crematoria in Europe- Krematorium.eu- crematorio.eu, find a crematorium|last=Leur|first=ADEL BV, Arthur M. T. de|website=www.crematorio.eu|access-date=2026-02-11|language=en-GB}}</ref> sākās celtniecība pašreizējā vietā. Arhitekti bija Rīgas galvenais arhitekts [[Osvalds Tīlmanis]] un [[Sergejs Antonovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://past.1201.lv/krematoriy|title=Крематорий|website=past.1201.lv|access-date=2026-02-11}}</ref> Idejas atbalstītājs un biedrības dibinātājs jurists [[Augusts Lēbers]] sāka izstrādāt kremācijas likumdošanu Latvijā. Taču [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā un [[Latvijas PSR|padomju varas gados]] projekts netika pabeigts. Ēka tika pārvērsta par noliktavu un daļēji sabojāta un izdemolēta. 1966. gadā plānoja to nojaukt un tās vietā uzcelt jaunu, bet šis projekts palika uz papīra.<ref name=":3" /> 1981. gadā plānoja un iekļāva piecgades plānā jaunu krematoriju [[Jaunciema kapi|Jaunciema kapos]], tomēr arī to neuzcēla. Ēka tika pabeigta tikai pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1990. gados, lai gan nepietiekami kvalitatīvi,<ref name=":3" /> un no 1994. gada novembra tā sāka darboties kā pirmā neatkarīgās Latvijas krematorija, dodot iedzīvotājiem kremācijas iespēju, kas līdz tam nebija plaši pieejama.<ref name=":1" /> Lai gan jau 1973. gadā Rīgā bija atklāta neliela cita krematorija, sabiedrības attieksme tolaik pret to bija rezervēta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://atvadas.lv/lv/raksts/kremacijas-vesture-latvija|title=Kā Attīstījās Kremācija Latvijā: Vēsture un Tendences|access-date=2026-02-11|date=2025-07-01|language=lv}}</ref> Mūsdienās krematoriju apsaimnieko SIA „Rīgas kremācijas centrs — krematorija”, kas kopš 2006. gada nomā ēku no Rīgas pašvaldības un 2007. gadā veica tās renovāciju. 2009. gadā aizdegās krematorija piebūves jumts, ugunsgrēks divās stundās tika nodzēsts.<ref>[https://mixnews.lv/criminal/2009/03/10/v-ponedelnik-gorel-rizhskij-krematorij/ В понедельник горел рижский крематорий]</ref> == Mūsdienas == Krematorija organizē visu pakalpojumu ķēdi, sākot ar mirušā pārnešanas un [[Morgs|morga]] pakalpojumiem līdz atvadu zāļu nomai, ceremoniju organizēšanai un kremācijai. Tā nodrošina dokumentācijas kārtošanu un atbalstu ģimenēm pakalpojumu gaitā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rigas-kremacijas-centrs-krematorija-sia-c-12474.kontakti.lv/lv/|title=RĪGAS KREMĀCIJAS CENTRS - KREMATORIJA SIA, infolapa Kontakti.lv|website=rigas-kremacijas-centrs-krematorija-sia-c-12474.kontakti.lv|access-date=2026-02-11}}</ref> Krematorija apkalpo gan Rīgu, gan citas vietas. Ap 200 cilvēku gadā tiek kremēti arī no [[Lietuva]]s.<ref name=":1" /> Krematorija modernizējusi un papildinājusi savas iekārtas, jo tradicionālās apbedīšanas vietu skaits kapos samazinās un pieprasījums pēc kremācijas pieaug.<ref name=":0" /> 2015.-2020. gadā notika strīdi par pilsētai krematorijas izīrēšanas tiesībām. [[Konkurences Padome]] norādīja, ka pilsēta mākslīgi uztur kremācijas monopolu, izīrējot krematoriju tikai vienai organizācijai un konkursos izvirzot noteikumus, kas izslēdz citu pretendentu darbošanos.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn-news.com/competition-council-and-supreme-court-say-riga-has-an-unfair-cremation-market-215772|title=Competition Council and Supreme Court say Riga has an unfair cremation market|last=BNN|website=Baltic News Network|access-date=2026-02-11|date=2020-08-04|language=en-US}}</ref> Augstākā tiesa 2020. gadā lēma, ka pašvaldība rīkojusies nelikumīgi.<ref name=":2" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Apbedīšanas tradīcijas]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Rīgā]] buwwk2auzr6uwpyvb49kepkn45q200j Deri anglikāņu katedrāle 0 622852 4458649 4424233 2026-04-25T04:05:36Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458649 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Deri katedrāle | infobox_width = | image = St_Columb's_Cathedral.jpg | image_size = | caption = Deri katedrāle | map_type = Ziemeļīrija#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | relief = yes | map_label = Deri katedrāle | position = left | latd = 54.993889 | longd = -7.323056 | location = {{vieta|Lielbritānija|Ziemeļīrija|Deri grāfiste|Deri}} | religious_affiliation = [[Īrijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = | architecture_style = [[gotika]] | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = 1633. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Deri katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q2558810" } </mapframe> '''Svētā Kolumba katedrāle''' ({{val|en|St Columb's Cathedral}}) ir [[Īrijas Baznīca]]s ([[anglikānisms|anglikāņu]]) [[katedrāle]], kas atrodas [[Ziemeļīrija]]s ziemeļos, [[Deri]] pilsētā. Viena no divām [[Deri un Rafo diecēze]]s katedrālēm ([[Rafo katedrāle]] mūsdienās atrodas [[Īrija|Īrijā]]). Katedrāle veltīta [[Īrija]]s, [[Skotija]]s un [[Ziemeļanglija]]s evanģēlistam Svētajam [[Kolumba]]m (''Columba'', 521 – 597), kurš darbojās reģionā. 1633. gadā iesvētītais dievnams ir senākā katedrāle, kas celta pēc [[reformācija]]s uzvaras [[Britānija|Britānijā]] un senākā tieši protestantu celtā katedrāle Rietumeiropā. == Attēlu galerija == <gallery> St_Columb's_Cathedral2_by_Paride.jpg Derry_St_Columb's_Cathedral_Ceiling_2013_09_17.jpg Derry_St_Columb's_Cathedral_Chancel_2013_09_17.jpg Derry_St_Columb's_Cathedral_North_Aisle_2013_09_17.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ziemeļīrijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Deri grāfiste]] kg1160ncduh0d6rdsx4js1ijwnv3g65 Armā anglikāņu katedrāle 0 623354 4458629 4445018 2026-04-25T04:00:43Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458629 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Armā anglikāņu katedrāle | infobox_width = | image = Armagh_Cathedral_(Church_of_Ireland).jpg | image_size = | caption = Armā anglikāņu katedrāle | map_type = Ziemeļīrija#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | relief = yes | map_label = Armā anglikāņu katedrāle | position = left | latd = 54.3478 | longd = -6.6562 | location = {{vieta|Lielbritānija|Ziemeļīrija|Armā grāfiste|Armā}} | religious_affiliation = [[Īrijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = | architecture_style = | facade_direction = | groundbreaking = 445 gads | year_completed = | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} '''Armā Sv. Patrika katedrāle''' ({{val|en|St Patrick's Cathedral, Armagh}}) ir [[Īrijas Baznīca]]s ([[anglikānisms|anglikāņu]]) [[katedrāle]], kas atrodas [[Ziemeļīrija]]s pilsētas [[Armā]] centrā. Tradīcija vēsta, ka katedrāli 445. gadā nodibināja [[Svētais Patriks]] un tā gadsimtiem bija [[Romas katolisms|katoļu]] eklestiskais centrs Īrijā. Katedrālē ir apglabāts viens no Īrijas pazīstamākajiem karaļiem [[Braians Boru]] (ap 941—1014). Līdz ar reformāciju Īrijā 16. gadsimtā, katedrāle tika nodota [[anglikāņi]]em. 19. gadsimtā netālu tika uzcelta [[Armā katoļu katedrāle]] arī veltīta Svētajam Patrikam. Pati katdrāles ēka gadsimtu laikā nopostīta 17 reizes. == Galerija == <gallery> St Patrick's Church of Ireland Cathedral, Armagh - geograph.org.uk - 3950296.jpg Armagh_St._Patrick's_Cathedral_of_the_Church_of_Ireland_Nave_2019_09_09.jpg Armagh_St._Patrick's_Cathedral_of_the_Church_of_Ireland_Quire_and_Nave_2019_09_09.jpg Armagh_St._Patrick's_Cathedral_of_the_Church_of_Ireland_Quire_and_Organ_2019_09_09.jpg Armagh_St._Patrick's_Cathedral_of_the_Church_of_Ireland_Lady_Chapel_2019_09_09.jpg Armagh St. Patrick's Cathedral of the Church of Ireland East Window Detail Saint Patrick 2019 09 09.jpg Nuadanua.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ziemeļīrijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Armā grāfiste]] iqt57lwsrcd6jmzcmcfilxupwjm1svl Birmingemas katedrāle 0 623869 4458635 4418330 2026-04-25T04:02:16Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Katedrāles]]; pievienoju [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458635 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Birmingemas katedrāle | infobox_width = | image = St_Philip's_Cathedral,_Birmingham_in_spring.jpg | image_size = | caption = Birmingemas katedrāle | map_type = Anglija#Lielbritānija#Eiropa | map_size = | map_label = Birmingemas katedrāle | position = left | latd = 52.481111 | longd = -1.898889 | location = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Birmingema}} | religious_affiliation = [[Anglijas Baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = [[Tomass Arčers]] | architecture_style = [[baroks]] | facade_direction = | groundbreaking = 1710. gads | year_completed = 1725. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Birmingemas katedrāle" width=260 height=260 zoom=17 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q751081" } </mapframe> '''Birmingemas katedrāle''' ({{val|en|Birmingham Cathedral}}) jeb '''Sv. Filipa katedrāles baznīca''' ({{val|en|Cathedral Church of Saint Philip}}) ir [[Anglijas Baznīca|anglikāņu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Anglija]]s centrālajā daļā, [[Birmingema]]s pilsētā. Tā ir 1905. gadā dibinātās [[Birmingemas diecēze]]s galvenā baznīca. Katedrāle celta kā draudzes baznīca no 1710. līdz 1725. gadam pēc arhitekta [[Tomass Atčers|Tomasa Arčera]] (''Thomas Archer'', 1668–1743) projekta. 1905. gadā draudzes baznīca kļuva par katedrāli. 1940. gada 7. novembrī katedrāle tika sagrauta vācu aviācijas uzlidojumā. Par laimi jau pirms tam greznās [[Edvards Bērns-Džonss|Edvarda Bērna-Džonsa]] vitrāžas bija pārvestas citur un tika ievietotas atpakaļ 1948. gadā, kad katedrāli atjaunoja. <gallery> Charles_Gore_-_Statue_-_St._Philip's_-_Birmingham_-_2005-10-14.jpg St_Philip's_Cathedral,_Birmingham,_interior_2024.jpg St._Philips,_Birmingham.jpg St_Philips_Cathedral,_Birmingham_-_choir.jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Birmingema]] kdjzrkket0tlvs2s3dp8cl6j704w2zp Jakobs Kulbins 0 625247 4458533 4445710 2026-04-24T19:35:35Z Kruusamägi 19828 + img 4458533 wikitext text/x-wiki {{Biatlonista infokaste | vārds = Jakobs Kulbins | vārds_orig = ''Jakob Kulbin'' | attēls = Jakob Kulbin, laskesuusataja.jpg | att_izm = | paraksts = Jakob Kulbin (2025) <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2005|7|20}} | dz_viet = {{Vieta|Igaunija|Tallina}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | dzīvesvieta = | valsts = {{EST}} | kar_sāk = | kar_beig = | augums = | svars = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Karjera ------> | klubs = ''Nõmme Spordiklubi'' | treneris = | bij_treneri = | izlase = | statuss = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | pk_debija = {{dat|2024|1|20||bez}} | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | pk_lab sasn = <!------ PK distanču kopvērtējumi ------> | ind dist_sasn = | sprints_sasn = | iedz_sasn = | masu st_sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ({{oss|Z=2026}}) | os_medaļas = | os_sasn = <!------ PČ informācija ------> | pč_dalība = 2 ([[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]]) | pč_medaļas = | pč_sasn = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Jakobs Kulbins''' ({{val|et|Jakob Kulbin}}; dzimis {{dat|2005|7|20}} [[Tallina|Tallinā]]) ir [[Igaunija]]s [[biatlons|biatlonists]]. == Karjera == 2021. gadā J. Kulbins pirmo reizi piedalījās Pasaules čempionātā jauniešiem [[Obertilliaha|Obertilliahā]]. Individuāli labāko rezultātu sasniedza iedzīšanā, ieņemot 28. vietu, bet stafetē Igaunijas komandas sastāvā ieguva astoto vietu. 2022. gada janvārī [[Pokļuka|Pokļukā]] viņš debitēja IBU kausā junioriem. 2022. gada Pasaules čempionātā jauniešiem, kas risinājās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], 16 gadus vecumā igaunis pārsteidzoši izcīnīja zelta medaļu sprintā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/yjwch-youth-sprints/41XzWKzBcmb94UL3ZPwMXf |title=Youth Sprint Gold to Estonia’s Kulbin, Norway’s Kirkeeide |website=biathlonworld.com |language=en |date={{dat|2022|2|25|N|bez}} |accessdate={{dat|2026|3|10||bez}}}}</ref> Stafetē viņam nedaudz pietrūka līdz vēl vienai medaļai, kopā ar [[Marks Markoss Kehva|Marku Markosu Kehvu]] un [[Mehiss Udams|Mehisu Udamu]] ieņemot ceturto vietu. 2022. gada decembrī Obertilliahā uzvarēja IBU junioru kausa posmā individuālajā distancē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/junior-cup-obertilliach-22-23/4RIHVO7Sx9vxlQ28jiDFxV |title=Junior Cup 2022/2023 - Week 2 Obertilliach |website=biathlonworld.com |language=en |date={{dat|2022|12|16|N|bez}} |accessdate={{dat|2026|3|10||bez}}}}</ref> 2024. gada janvārī viņš debitēja pieaugušo sacensībās [[IBU kauss|IBU kausā]] Ridnaunā, uzreiz iegūstot punktus ar 16. vietu sprintā. Pēc tam viņam tika dota iespēja sacensties savā pirmajā [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Rasuna-Anterselva|Antholcā]], kur jauktajā stafetē kopā ar komandas biedriem [[Tūli Tomingasa|Tūli Tomingasu]], [[Regina Ermitsa|Reginu Ermitsu]] un [[Kristo Sīmers|Kristo Sīmeru]] ieņēma 13. vietu. 2024. gada Eiropas čempionātā junioriem Kulbins izcīnīja divas bronzas medaļas: individuālajā distancē un sprintā. Tajā pašā gadā debitēja arī [[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionātā]], kur piedalījās tikai stafetē un ieņēma 17. vietu. 2024. gada Pasaules čempionātā jauniešiem viņš izcīnīja sudraba medaļu distancē ar kopēju startu. Sezonas noslēgumā piedalījās Pasaules kausa posmā Soldžerholovā, pirmo reizi startējot sprintā, kur ieņēma 48. vietu un kvalificējās iedzīšanai. [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Lencerheide|Lencerheidē]] 20 km individuālajā distancē ieguva 32. vietu. 2025. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Estešunda|Estešundā]] labāko rezultātu arī sasniedza individuālajā distancē, ierindojoties 4. vietā. [[2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā|2025.—2026. gada sezonas]] pirmajā Pasaules kausa posmā turpat Estešundā individuālajā distancē sasniedza savu karjeras rekordu, izcīnot 12. vietu un tobrīd kļūstot par līderi U-23 ieskaitē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nordicmag.info/en/biathlon-a-fine-performance-from-estonias-jakob-kulbin-twelfth-in-the-ostersund-individual-event-and-wearing-the-blue-bib-im-very-surprised-and-really-happy-1203/ |title=A fine performance from Estonia's Jakob Kulbin, twelfth in the Östersund individual event and wearing the blue bib: "I'm very surprised and really happy" |website=nordicmag.info |language=en |date={{dat|2025|12|3|N|bez}} |accessdate={{dat|2026|3|10||bez}}}}</ref> Savās pirmajās [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gadā]] Kulbins ieņēma 74. vietu sprintā un 87. vietu individuālajā distancē. Startēja arī stafetē, kur Igaunijas komanda finišēja 13. vietā. 2026. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Vācija|Vācijā]] viņš izcīnīja divas medaļas — bronzu individuālajā disatncē un sudrabu masu startā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.err.ee/1609960409/biathlete-jakob-kulbin-wins-junior-world-championships-silver |title=Biathlete Jakob Kulbin wins Junior World Championships silver |website=err.ee |language=en |date={{dat|2026|3|7|N|bez}} |accessdate={{dat|2026|3|10||bez}}}}</ref> == Karjeras rezultāti == === Olimpiskās spēles === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! Gads ! width="150"| Vieta ! width="100"| Individ. sac. ! width="100"| Sprints ! width="100"| Iedzīšana ! width="100"| Masu starts ! width="100"| Stafete ! width="100"| Jauktā stafete |- | {{osv|Biatlons|2026|Ziemas|title=2026}} | align="left"| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]] | 87. | 74. | — | — | 13. | — |} === Pasaules čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! Gads ! width="150"| Vieta ! width="100"| Individ. sac. ! width="100"| Sprints ! width="100"| Iedzīšana ! width="100"| Masu starts ! width="100"| Stafete ! width="100"| Jauktā stafete ! width="100"| 1+1 jauktā stafete |- | [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]] | align="left"| {{flaga|Čehija}} [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] | — | — | — | — | 17. | — | — |- | [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]] | align="left"| {{flaga|Šveice}} [[Lencerheide]] | 32. | 58. | {{DNF}} | — | 11. | — | — |} === Pasaules kausa kopvērtējums === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! width="100"| Sezona ! width="70"| Vieta |- | [[2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā|2025.—2026.]] || 71. |} === Pasaules čempionāts jauniešiem un junioriem === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! Gads ! width="150"| Vieta ! width="100"| Vecuma grupa ! width="100"| Individ. sac. ! width="100"| Sprints ! width="100"| Iedzīšana ! width="100"| Masu starts ! width="100"| Stafete ! width="100"| Jauktā stafete |- | 2021 | align="left"| {{flaga|Austrija}} [[Obertilliaha]] | jaunieši | 36. | 45. | 28. | rowspan=3 {{n/a}} | 8. | rowspan=2 {{n/a}} |- | 2022 | align="left"| {{flaga|ASV}} [[Soldžerholova]] | jaunieši | 13. | {{medal-bg|gold}}|'''1.''' | 21. | 4. |- | 2023 | align="left"| {{flaga|Kazahstāna}} [[Ščučinska]] | jaunieši | 27. | — | — | {{DNS}} | 15. |- | 2024 | align="left"| {{flaga|Igaunija}} [[Otepē]] | jaunieši | — | 5. | rowspan=3 {{n/a}} | {{medal-bg|silver}}|'''2.''' | 9. | — |- | 2025 | align="left"| {{flaga|Zviedrija}} [[Estešunda]] | juniori | 4. | 35. | 16. | 11. | — |- | 2026 | align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Groserarbers|Arbers]] | juniori | {{medal-bg|bronze}}|'''3.''' | 9. | {{medal-bg|silver}}|'''2.''' | 8. | 12. |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Kulbins, Jakobs}} [[Kategorija:2005. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tallinā dzimušie]] [[Kategorija:Igaunijas biatlonisti]] [[Kategorija:Igaunijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Biatlonisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] m6btzs9pb41ddkahbtxupun7ld1c58g Ravila 0 625464 4458590 4433153 2026-04-24T23:58:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458590 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ravila | official_name = ''Ravila'' | settlement_type = lielciems | image_skyline = Ravila mõisa peahoone.jpg | image_caption = Ravilas muižas kungu māja | image_flag = | flag_size = | image_shield = | shield_size = | pushpin_map = Igaunija#Harju apriņķis | pushpin_label_position = | latd = 59 | latm = 07 | lats = 30 | latNS = N | longd = 25 | longm = 13 | longs = 45 | longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{EST}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Harju apriņķis]] | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name2 = [[Kozes pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēts | established_date = 1241 | area_total_km2 = 0.77 | elevation_m = 75 | population_total = 262 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 75103 }} '''Ravila''' ({{val|et|Ravila}}) ir lielciems [[Igaunija]]s ziemeļos, [[Harju apriņķis|Harju apriņķa]] [[Kozes pagasts|Kozes pagastā]]. Tas atrodas [[Pirita]]s upes krastā, aptuveni 2 kilometrus uz austrumiem no pagasta centra [[Koze]]s. == Vēsture == Ravila (vēsturiski ''Meks'') ir viena no senākajām apdzīvotajām vietām reģionā, rakstos pirmoreiz minēta 1241. gadā [[Dāņu zemes grāmata|Dāņu zemes grāmatā]]. Ravilas muiža izveidota 1494. gadā. Pašreizējā muižas kungu māja celta 18. gadsimta otrajā pusē, bet pēc 1905. gada ugunsgrēka atjaunota nedaudz vienkāršotā veidolā. 19. gadsimtā muiža piederēja fon Kocebū dzimtai. == Sabiedriskā dzīve == Mūsdienās Ravilā atrodas bērnudārzs un vietējais kultūras centrs. Muižas kompleksā ilgstoši darbojies pansionāts un aprūpes centrs. Ciematu ieskauj plašs, labiekārtots muižas parks, kas ir valsts nozīmes dabas aizsardzības objekts. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.koze.ee/ Kozes pagasta tīmekļvietne]{{Novecojusi saite}} (igauniski) {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Igaunijas lielciemi]] [[Kategorija:Harju apriņķis]] 3nyjfx6flmmebrw94ofy1ejy62psn8l Kategorija:FK Borac Banja Luka 14 626074 4458779 4442389 2026-04-25T05:01:37Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Baņa Luka]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458779 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas futbola klubi|Borac Banja Luka]] [[Kategorija:Baņa Luka]] l5laftaemumj3jbtfglkl42k00ar354 Vikipēdija:CEE Spring 2026/Statistika 4 626261 4458608 4458144 2026-04-25T03:04:01Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (502 raksti) 4458608 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Statistika == <div class="cee-box cee-section"> <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursā iesniegtie raksti == {| class="sortable wikitable" |- ! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta |- | [[Abdilkerims Bardakdži]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 565 || 3473 || [[d:Q318069|Q318069]] || |- | [[Aleksandra Marija Lara]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra || Rumānija || 370 || 1819 || [[d:Q65106|Q65106]] || |- | [[Aleksandrs Šlāgers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 370 || 2631 || [[d:Q20745286|Q20745286]] || |- | [[Amars Dedičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 425 || 2788 || [[d:Q65948595|Q65948595]] || |- | [[Amirs Hadžiahmetovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 578 || 3114 || [[d:Q22833412|Q22833412]] || |- | [[Barišs Alpers Jilmazs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Turcija || 566 || 2684 || [[d:Q107352615|Q107352615]] || |- | [[Davids Zima]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 368 || 2796 || [[d:Q84312754|Q84312754]] || |- | [[Esmirs Bajraktarevičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 612 || 2622 || [[d:Q108518721|Q108518721]] || |- | [[Hariss Tabakovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 639 || 3865 || [[d:Q15257381|Q15257381]] || |- | [[Ismails Jikseks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 505 || 2424 || [[d:Q97320541|Q97320541]] || |- | [[Martins Vitīks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 362 || 2524 || [[d:Q100740623|Q100740623]] || |- | [[Mihals Sadīleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 394 || 3198 || [[d:Q28801942|Q28801942]] || |- | [[Nikola Vasiļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 559 || 2843 || [[d:Q77243490|Q77243490]] || |- | [[Pavels Šulcs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 451 || 3223 || [[d:Q60791524|Q60791524]] || |- | [[Robins Hranāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 400 || 2522 || [[d:Q107647351|Q107647351]] || |- | [[Samets Akajdins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 561 || 2879 || [[d:Q69512938|Q69512938]] || |- | [[Tariks Muharemovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 416 || 2502 || [[d:Q106620882|Q106620882]] || |- | [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4716 || [[d:Q4719930|Q4719930]] || |- | [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] || |- | [[Deniss Krestiņins]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 948 || 5978 || [[d:Q21621734|Q21621734]] || |- | [[Dinoss Mitoglu]] || {{U|Biafra}} || Sports || Grieķija || 936 || 5572 || [[d:Q33683418|Q33683418]] || |- | [[Filipa Fotopulu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Kipra || 931 || 4118 || [[d:Q55318382|Q55318382]] || |- | [[Filips Petruševs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Serbija || 2441 || 8398 || [[d:Q47468334|Q47468334]] || |- | [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] || |- | [[Inzera]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Baškortostāna || 698 || 3340 || [[d:Q1054889|Q1054889]] || |- | [[Mihails Šaidorovs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Kazahstāna || 941 || 3683 || [[d:Q105888976|Q105888976]] || |- | [[Mihajs Tentea]] || {{U|Biafra}} || Sports || Rumānija || 1300 || 4536 || [[d:Q49163095|Q49163095]] || |- | [[Morske Oko (Polija)]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 1337 || 2516 || [[d:Q163246|Q163246]] || |- | [[Ohridas antīkais teātris]] || {{U|Biafra}} || Kultūra, Vēsture || Ziemeļmaķedonija || 1231 || 2533 || [[d:Q3180446|Q3180446]] || |- | [[Omars Pajičs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 728 || 4774 || [[d:Q138976757|Q138976757]] || |- | [[Saloniku lidosta]] || {{U|Biafra}} || Transports || Grieķija || 693 || 2871 || [[d:Q127958|Q127958]] || |- | [[Traiskirhenes "Lions"]] || {{U|Biafra}} || Sports || Austrija || 792 || 2851 || [[d:Q672262|Q672262]] || |- | [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 587 || 4200 || [[d:Q138753455|Q138753455]] || |- | [[Vladimirs Ļitvincevs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Azerbaidžāna, Krievija || 1038 || 3581 || [[d:Q56876556|Q56876556]] || |- | [[Štola]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Slovākija || 513 || 2985 || [[d:Q392550|Q392550]] || |- | [[Connecta IoT]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Turcija || 563 || 2255 || || |- | [[EagleEye]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Polija || 2204 || 4835 || [[d:Q130010219|Q130010219]] || |- | [[Fiagdona]] || {{U|Dainis}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 857 || 2738 || [[d:Q1192623|Q1192623]] || |- | [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6528 || 10026 || [[d:Q92767|Q92767]] || |- | [[MICE-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Grieķija || 1924 || 4551 || [[d:Q137187248|Q137187248]] || |- | [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4704 || [[d:Q136260426|Q136260426]] || |- | [[UASAT LEO]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ukraina || 1456 || 2573 || [[d:Q139552403|Q139552403]] || |- | [[WREN-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ungārija || 1865 || 4234 || || |- | [[Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija, Čuvašija || 4316 || 7524 || [[d:Q4508042|Q4508042]] || |- | [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] || |- | [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1813 || 12621 || [[d:Q56037405|Q56037405]] || |- | [[Pēters Maģars]] || {{U|Edgars2007}} || Politika || Ungārija || 1146 || 4690 || [[d:Q124488292|Q124488292]] || |- | [[Adanas slaktiņš]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || rietumarmēņu valoda, Turcija || 12844 || 24507 || [[d:Q2087792|Q2087792]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Arala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Kazahstāna || 10322 || 19573 || [[d:Q165450|Q165450]] || |- | [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || {{U|Egilus}} || Politika || Azerbaidžāna || 11879 || 20700 || [[d:Q2063911|Q2063911]] || |- | [[Dienvidu reģions (Malta)]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 15956 || 26785 || [[d:Q20199405|Q20199405]] || |- | [[Divdesmit hunčakistu pakāršana]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2428 || 7195 || [[d:Q7711827|Q7711827]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] || |- | [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9454 || 16457 || [[d:Q67622331|Q67622331]] || |- | [[Graciāns]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Serbija || 10759 || 16110 || [[d:Q189108|Q189108]] || |- | [[Hanna Šturma]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Vēsture || Austrija, Horvātija || 12494 || 19593 || [[d:Q1546601|Q1546601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Katerina Handzjuka]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Sievietes || Ukraina || 3653 || 11248 || [[d:Q55974539|Q55974539]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Konstantīns X Duka]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Bulgārija, Grieķija, Turcija || 4388 || 8841 || [[d:Q41660|Q41660]] || |- | [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 9088 || [[d:Q65260877|Q65260877]] || |- | [[Latvica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Serbija || 2530 || 6844 || [[d:Q3101351|Q3101351]] || |- | [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6472 || 12039 || [[d:Q1982660|Q1982660]] || |- | [[Mazais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 837 || 2957 || [[d:Q61399945|Q61399945]] || |- | [[Miloslavs Skoržepa]] || {{U|Egilus}} || Izglītība, Sabiedrība || Čehija || 2752 || 7143 || [[d:Q95166155|Q95166155]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Czechia|Czechia]] |- | [[Mumugeita]] || {{U|Egilus}} || Politika, Sievietes || Krievija || 2989 || 6981 || [[d:Q138865183|Q138865183]] || |- | [[Musine Kokalari]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Kultūra || Albānija, Turcija || 7526 || 13826 || [[d:Q3301350|Q3301350]] || |- | [[Nardarana]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna || 2885 || 8279 || [[d:Q1965248|Q1965248]] || |- | [[Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1570 || 4280 || [[d:Q4321678|Q4321678]] || |- | [[Orlovačko ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 2357 || 6990 || [[d:Q3443249|Q3443249]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Reliģijas brīvība Armēnijā]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || Armēnija || 16135 || 22980 || [[d:Q5500739|Q5500739]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Ričards Inglends]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9209 || 14443 || [[d:Q11000036|Q11000036]] || |- | [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 15915 || [[d:Q9332564|Q9332564]] || |- | [[Sarajevas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Bosnija un Hercegovina || 5965 || 10085 || [[d:Q572286|Q572286]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Savienība Vidusjūrai]] || {{U|Egilus}} || Politika, Izglītība, Sabiedrība || Turcija, Horvātija, Kipra || 4582 || 11274 || [[d:Q192177|Q192177]] || |- | [[Sejfula Malešova]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Politika, Kultūra || Albānija || 8779 || 15300 || [[d:Q327216|Q327216]] || |- | [[Seši vilājeti]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2083 || 7305 || [[d:Q2800279|Q2800279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Sinite Kamani dabas parks]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bulgārija || 5887 || 11963 || [[d:Q12293812|Q12293812]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bulgaria|Bulgaria]] |- | [[Slīma]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 6669 || 11879 || [[d:Q39526|Q39526]] || |- | [[Sīkais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 808 || 2738 || [[d:Q61399946|Q61399946]] || |- | [[Sūkāla ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1350 || 3392 || [[d:Q61399929|Q61399929]] || |- | [[Tramvaju satiksme Mazirā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 3534 || 6525 || [[d:Q2632637|Q2632637]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Tramvaju satiksme Navapolackā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 7220 || 10990 || [[d:Q2471102|Q2471102]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Cilvēktiesības || Kazahstāna || 3852 || 8232 || [[d:Q7257751|Q7257751]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7677 || 15354 || [[d:Q4459467|Q4459467]] || |- | [[Zejtuna]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 18446 || 33953 || [[d:Q44392|Q44392]] || |- | [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Krievija || 1454 || 3528 || [[d:Q139409269|Q139409269]] || |- | [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Lietuva || 4730 || 7399 || [[d:Q16475317|Q16475317]] || |- | [[Adutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2747 || 4552 || [[d:Q2509638|Q2509638]] || |- | [[Akademija (Kauņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1377 || 3287 || [[d:Q2869148|Q2869148]] || |- | [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2134 || 3841 || [[d:Q1890290|Q1890290]] || |- | [[Akmena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 719 || 2359 || [[d:Q3501197|Q3501197]] || |- | [[Alanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3340 || [[d:Q4708295|Q4708295]] || |- | [[Alsēdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1958 || 3694 || [[d:Q4735905|Q4735905]] || |- | [[Anča]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 745 || 2434 || [[d:Q3491201|Q3491201]] || |- | [[Aukštadvare]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3402 || [[d:Q2667459|Q2667459]] || |- | [[Aviļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1151 || 2994 || [[d:Q12649794|Q12649794]] || |- | [[Avižieņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2870 || [[d:Q8145752|Q8145752]] || |- | [[Babti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1742 || 3483 || [[d:Q2788497|Q2788497]] || |- | [[Baisogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3406 || [[d:Q2317525|Q2317525]] || |- | [[Balbierišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1777 || 3639 || [[d:Q2845251|Q2845251]] || |- | [[Barstīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1633 || 3238 || [[d:Q1810033|Q1810033]] || |- | [[Bartninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1990 || 3690 || [[d:Q2048260|Q2048260]] || |- | [[Barzdi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1275 || 2840 || [[d:Q4508627|Q4508627]] || |- | [[Baziļoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1766 || 3476 || [[d:Q2486533|Q2486533]] || |- | [[Bezdone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1971 || 3596 || [[d:Q853452|Q853452]] || |- | [[Butrimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1898 || 3502 || [[d:Q2483374|Q2483374]] || |- | [[Darbēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3302 || [[d:Q2248234|Q2248234]] || |- | [[Daugaiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1455 || 3110 || [[d:Q2772067|Q2772067]] || |- | [[Daujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1280 || 3161 || [[d:Q3918705|Q3918705]] || |- | [[Debeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1475 || 3126 || [[d:Q2519996|Q2519996]] || |- | [[Deltuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1890 || 3644 || [[d:Q3500101|Q3500101]] || |- | [[Didžoji Rieše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1070 || 2877 || [[d:Q8145676|Q8145676]] || |- | [[Dievenišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2092 || 3878 || [[d:Q1224305|Q1224305]] || |- | [[Dotnuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1409 || 2992 || [[d:Q1251216|Q1251216]] || |- | [[Dotnuvēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 672 || 2333 || [[d:Q1251220|Q1251220]] || |- | [[Dovili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3124 || [[d:Q924878|Q924878]] || |- | [[Eiģirdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3365 || [[d:Q2188101|Q2188101]] || |- | [[Endriejava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2163 || 3876 || [[d:Q2614763|Q2614763]] || |- | [[Eržvilka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2416 || 4172 || [[d:Q2277462|Q2277462]] || |- | [[Gardama]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1602 || 3255 || [[d:Q3504800|Q3504800]] || |- | [[Gaure]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1616 || 3279 || [[d:Q2568876|Q2568876]] || |- | [[Gražišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1524 || 3234 || [[d:Q729603|Q729603]] || |- | [[Griņķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3424 || [[d:Q5619178|Q5619178]] || |- | [[Griškabūda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1738 || 3358 || [[d:Q935042|Q935042]] || |- | [[Gruzdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1597 || 3193 || [[d:Q2890008|Q2890008]] || |- | [[Gudeļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1171 || 2749 || [[d:Q2370026|Q2370026]] || |- | [[Gudžūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1620 || 3302 || [[d:Q3545465|Q3545465]] || |- | [[Igļauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1603 || 3240 || [[d:Q304740|Q304740]] || |- | [[Jara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2519 || [[d:Q12023550|Q12023550]] || |- | [[Jašūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1568 || 3194 || [[d:Q3646791|Q3646791]] || |- | [[Jodšiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1519 || 3356 || [[d:Q8145766|Q8145766]] || |- | [[Josta (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 808 || 2378 || [[d:Q3488583|Q3488583]] || |- | [[Josvaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1529 || 3181 || [[d:Q1663750|Q1663750]] || |- | [[Judrēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1707 || 3362 || [[d:Q3504815|Q3504815]] || |- | [[Jūra (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1051 || 2749 || [[d:Q1332574|Q1332574]] || |- | [[Jūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2968 || [[d:Q13192307|Q13192307]] || |- | [[Jūžinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2064 || 3953 || [[d:Q2157268|Q2157268]] || |- | [[Kairi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1498 || 3127 || [[d:Q2665758|Q2665758]] || |- | [[Kalnuji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1848 || 3468 || [[d:Q16455043|Q16455043]] || |- | [[Kaltinēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2027 || 3867 || [[d:Q5731422|Q5731422]] || |- | [[Kamaji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2141 || 3793 || [[d:Q1961545|Q1961545]] || |- | [[Karmēlava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1508 || 3139 || [[d:Q1734094|Q1734094]] || |- | [[Kartena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1805 || 3471 || [[d:Q3506543|Q3506543]] || |- | [[Katīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2091 || 3853 || [[d:Q2313295|Q2313295]] || |- | [[Kačerģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1632 || 3244 || [[d:Q6381853|Q6381853]] || |- | [[Klovaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1889 || 3560 || [[d:Q5618527|Q5618527]] || |- | [[Kraķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2038 || 3660 || [[d:Q3545467|Q3545467]] || |- | [[Kretingale]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1574 || 3245 || [[d:Q3000723|Q3000723]] || |- | [[Kreķenava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1784 || 3409 || [[d:Q2919412|Q2919412]] || |- | [[Krinčina]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3531 || [[d:Q304217|Q304217]] || |- | [[Krone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2059 || 3674 || [[d:Q6439338|Q6439338]] || |- | [[Kropji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1506 || 3084 || [[d:Q1900425|Q1900425]] || |- | [[Kroķalauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1402 || 3008 || [[d:Q3371498|Q3371498]] || |- | [[Kruki (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1387 || 3023 || [[d:Q3129705|Q3129705]] || |- | [[Kuktišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3375 || [[d:Q2425657|Q2425657]] || |- | [[Kulautuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2032 || 3921 || [[d:Q2097414|Q2097414]] || |- | [[Kurkļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1718 || 3405 || [[d:Q991540|Q991540]] || |- | [[Kuļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3522 || [[d:Q1825231|Q1825231]] || |- | [[Kuži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1228 || 2817 || [[d:Q2480740|Q2480740]] || |- | [[Kvēdarna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3251 || [[d:Q2585174|Q2585174]] || |- | [[Laižuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1956 || 3648 || [[d:Q3500119|Q3500119]] || |- | [[Lankesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 822 || 2391 || [[d:Q1126209|Q1126209]] || |- | [[Lapes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1354 || 2888 || [[d:Q2198670|Q2198670]] || |- | [[Leipaliņģe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1782 || 3480 || [[d:Q2436073|Q2436073]] || |- | [[Lekēči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3237 || [[d:Q2771185|Q2771185]] || |- | [[Leļūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1816 || 3528 || [[d:Q2180691|Q2180691]] || |- | [[Leņķimi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1963 || 3643 || [[d:Q1887923|Q1887923]] || |- | [[Loķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2173 || 3850 || [[d:Q2281467|Q2281467]] || |- | [[Lukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1656 || 3326 || [[d:Q1871220|Q1871220]] || |- | [[Līgumi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1922 || 3621 || [[d:Q2386331|Q2386331]] || |- | [[Maišagala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1714 || 3431 || [[d:Q3494848|Q3494848]] || |- | [[Mera]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 775 || 2302 || [[d:Q3494890|Q3494890]] || |- | [[Merķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija, Lietuva || 1390 || 3271 || [[d:Q1419589|Q1419589]] || |- | [[Meškuiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1925 || 3689 || [[d:Q3221243|Q3221243]] || |- | [[Mickūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1500 || 3162 || [[d:Q2337369|Q2337369]] || |- | [[Miežišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3754 || [[d:Q2602739|Q2602739]] || |- | [[Minija]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1596 || 3361 || [[d:Q1756535|Q1756535]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Muse (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 558 || 2041 || [[d:Q670437|Q670437]] || |- | [[Musninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1570 || 3212 || [[d:Q2486211|Q2486211]] || |- | [[Naujamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1841 || 3532 || [[d:Q5247239|Q5247239]] || |- | [[Nemakšči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2237 || 4046 || [[d:Q2037259|Q2037259]] || |- | [[Nemēža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1522 || 3459 || [[d:Q1058869|Q1058869]] || |- | [[Nevarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1778 || 3458 || [[d:Q2219752|Q2219752]] || |- | [[Nova (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 710 || 2201 || [[d:Q10992038|Q10992038]] || |- | [[Obele]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 846 || 2495 || [[d:Q1818720|Q1818720]] || |- | [[Onušķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2157 || 4276 || [[d:Q5247152|Q5247152]] || |- | [[Paberže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1928 || 3843 || [[d:Q5620453|Q5620453]] || |- | [[Pagramante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1899 || 3676 || [[d:Q2529155|Q2529155]] || |- | [[Pajūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1653 || 3404 || [[d:Q2284180|Q2284180]] || |- | [[Pakone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1855 || 3498 || [[d:Q3114656|Q3114656]] || |- | [[Paloni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 793 || 2319 || [[d:Q2166770|Q2166770]] || |- | [[Panoteri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1515 || 3118 || [[d:Q1010326|Q1010326]] || |- | [[Paulavas republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 3162 || 5397 || [[d:Q2347656|Q2347656]] || |- | [[Paģiri (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3304 || [[d:Q8145528|Q8145528]] || |- | [[Paģiri (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1585 || 3490 || [[d:Q3160043|Q3160043]] || |- | [[Pilve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2615 || [[d:Q12045328|Q12045328]] || |- | [[Pilvišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1457 || 3201 || [[d:Q2219812|Q2219812]] || |- | [[Piķeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1403 || 3008 || [[d:Q3004498|Q3004498]] || |- | [[Plateļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2008 || 3852 || [[d:Q1028246|Q1028246]] || |- | [[Pliķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2078 || 3889 || [[d:Q2042109|Q2042109]] || |- | [[Pocūnēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1386 || 3028 || [[d:Q2106807|Q2106807]] || |- | [[Pušalota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2126 || 3789 || [[d:Q2551696|Q2551696]] || |- | [[Raguva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1715 || 3351 || [[d:Q2707138|Q2707138]] || |- | [[Raudone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1832 || 3424 || [[d:Q1025885|Q1025885]] || |- | [[Rozalima]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2122 || 3752 || [[d:Q1842902|Q1842902]] || |- | [[Rudamina (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1548 || 3380 || [[d:Q2089588|Q2089588]] || |- | [[Rukla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1499 || 3098 || [[d:Q1010331|Q1010331]] || |- | [[Salaka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2292 || 4059 || [[d:Q8145666|Q8145666]] || |- | [[Saldutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1189 || 2824 || [[d:Q7403791|Q7403791]] || |- | [[Sasnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1850 || 3519 || [[d:Q1961665|Q1961665]] || |- | [[Seiriji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1927 || 3583 || [[d:Q1811561|Q1811561]] || |- | [[Semelišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2246 || 3974 || [[d:Q2548176|Q2548176]] || |- | [[Seredža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3772 || [[d:Q3500125|Q3500125]] || |- | [[Sidabrava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1581 || 3216 || [[d:Q2378501|Q2378501]] || |- | [[Siesarte (Šešupes pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 497 || 2110 || [[d:Q12054216|Q12054216]] || |- | [[Siesarte (Šventojas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 774 || 2315 || [[d:Q12054215|Q12054215]] || |- | [[Siesiki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1939 || 3540 || [[d:Q1005527|Q1005527]] || |- | [[Sintauti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1907 || 3527 || [[d:Q2472620|Q2472620]] || |- | [[Skaistģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3381 || [[d:Q2020664|Q2020664]] || |- | [[Skapišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1702 || 3345 || [[d:Q5617664|Q5617664]] || |- | [[Smiļģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3423 || [[d:Q5245383|Q5245383]] || |- | [[Stasis Ģirēns]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 1873 || 3585 || [[d:Q1072577|Q1072577]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Stepons Darus]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2241 || 4256 || [[d:Q1291574|Q1291574]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Sudeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 957 || 2534 || [[d:Q2089851|Q2089851]] || |- | [[Survilišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1370 || 3009 || [[d:Q1334853|Q1334853]] || |- | [[Svēdasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1827 || 3473 || [[d:Q5616635|Q5616635]] || |- | [[Taujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1268 || 2828 || [[d:Q779914|Q779914]] || |- | [[Tauragni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2239 || 3948 || [[d:Q2337555|Q2337555]] || |- | [[Tenene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 804 || 2319 || [[d:Q12058623|Q12058623]] || |- | [[Teneņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 947 || 2487 || [[d:Q2470509|Q2470509]] || |- | [[Tirkšļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1461 || 2999 || [[d:Q3500143|Q3500143]] || |- | [[Trīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1628 || 3256 || [[d:Q3545473|Q3545473]] || |- | [[Turģeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2392 || 4489 || [[d:Q9362780|Q9362780]] || |- | [[Turģeļu republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2705 || 4725 || [[d:Q9325197|Q9325197]] || |- | [[Tveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2160 || 3837 || [[d:Q3500133|Q3500133]] || |- | [[Upīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1913 || 3577 || [[d:Q2738350|Q2738350]] || |- | [[Užpaļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2161 || 3801 || [[d:Q2236454|Q2236454]] || |- | [[Vadokļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1374 || 2991 || [[d:Q2876373|Q2876373]] || |- | [[Vadžģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 982 || 2549 || [[d:Q1812412|Q1812412]] || |- | [[Vainuta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1813 || 3467 || [[d:Q3055022|Q3055022]] || |- | [[Vandžogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3248 || [[d:Q2875399|Q2875399]] || |- | [[Vaški]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1814 || 3435 || [[d:Q2375635|Q2375635]] || |- | [[Veiveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3339 || [[d:Q5240953|Q5240953]] || |- | [[Veivirža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 894 || 2537 || [[d:Q3500757|Q3500757]] || |- | [[Veiviržēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2311 || 4041 || [[d:Q2191590|Q2191590]] || |- | [[Veļona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2176 || 3970 || [[d:Q161890|Q161890]] || |- | [[Vidišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1866 || 3760 || [[d:Q2014575|Q2014575]] || |- | [[Vidukle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1781 || 3450 || [[d:Q2575678|Q2575678]] || |- | [[Viečūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1353 || 3172 || [[d:Q3692821|Q3692821]] || |- | [[Viešvile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2356 || 4166 || [[d:Q2491275|Q2491275]] || |- | [[Virinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 641 || 2161 || [[d:Q3491483|Q3491483]] || |- | [[Viļķīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2248 || 4110 || [[d:Q956320|Q956320]] || |- | [[Vištīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1799 || 3582 || [[d:Q1023852|Q1023852]] || |- | [[Voloka]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2104 || 3495 || [[d:Q2976558|Q2976558]] || |- | [[Vēžaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1610 || 3273 || [[d:Q949809|Q949809]] || |- | [[Vīžonas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2055 || 3726 || [[d:Q5016803|Q5016803]] || |- | [[Zapīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2640 || 4496 || [[d:Q2523980|Q2523980]] || |- | [[Zujūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1206 || 2960 || [[d:Q13194227|Q13194227]] || |- | [[Čeķišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2099 || 3806 || [[d:Q2153886|Q2153886]] || |- | [[Ģeleži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 781 || 2309 || [[d:Q643884|Q643884]] || |- | [[Ģiedraiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3619 || [[d:Q3068575|Q3068575]] || |- | [[Ģirkalne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1324 || 2930 || [[d:Q2418779|Q2418779]] || |- | [[Īlaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2429 || 4204 || [[d:Q2204282|Q2204282]] || |- | [[Ķeturvalaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1811 || 3533 || [[d:Q2323988|Q2323988]] || |- | [[Ķinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2376 || 4118 || [[d:Q2117355|Q2117355]] || |- | [[Ļoļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1546 || 3161 || [[d:Q2254488|Q2254488]] || |- | [[Ļudvinava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1933 || 3626 || [[d:Q2477587|Q2477587]] || |- | [[Šaltona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 618 || 2136 || [[d:Q3501073|Q3501073]] || |- | [[Šaukota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3041 || [[d:Q2324157|Q2324157]] || |- | [[Šaulēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1988 || 3698 || [[d:Q5618559|Q5618559]] || |- | [[Šauķēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2147 || 3826 || [[d:Q2360191|Q2360191]] || |- | [[Šaķīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1352 || 2976 || [[d:Q8082699|Q8082699]] || |- | [[Šeštoki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1938 || 3598 || [[d:Q391491|Q391491]] || |- | [[Šešuve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 746 || 2376 || [[d:Q2464726|Q2464726]] || |- | [[Šiluva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2527 || 4380 || [[d:Q391595|Q391595]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Šimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2868 || 4752 || [[d:Q3517145|Q3517145]] || |- | [[Širvinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1060 || 2776 || [[d:Q391727|Q391727]] || |- | [[Šumska (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1701 || 3377 || [[d:Q5247177|Q5247177]] || |- | [[Šunski]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3431 || [[d:Q2325589|Q2325589]] || |- | [[Šušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1109 || 2762 || [[d:Q392740|Q392740]] || |- | [[Šventežere]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1559 || 3224 || [[d:Q2466123|Q2466123]] || |- | [[Švēkšna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1678 || 3273 || [[d:Q606181|Q606181]] || |- | [[Ščara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 987 || 2627 || [[d:Q1117401|Q1117401]] || |- | [[Šēta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1722 || 3341 || [[d:Q392854|Q392854]] || |- | [[Ūla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva, Baltkrievija || 843 || 2430 || [[d:Q2613896|Q2613896]] || |- | [[Žaiģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1096 || 2693 || [[d:Q1972915|Q1972915]] || |- | [[Žarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1822 || 3511 || [[d:Q2842342|Q2842342]] || |- | [[Žasļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2585 || 4305 || [[d:Q2212797|Q2212797]] || |- | [[Žeimena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1110 || 2760 || [[d:Q2662487|Q2662487]] || |- | [[Žeimji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1758 || 3351 || [[d:Q393483|Q393483]] || |- | [[Želva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1882 || 3570 || [[d:Q691679|Q691679]] || |- | [[Žemaiču Naumieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1643 || 3312 || [[d:Q393828|Q393828]] || |- | [[Žīgaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3148 || [[d:Q2463396|Q2463396]] || |- | [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Grieķija || 429 || 13810 || [[d:Q320347|Q320347]] || |- | [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 600 || 9513 || [[d:Q321550|Q321550]] || |- | [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Kipra || 470 || 12070 || [[d:Q245829|Q245829]] || |- | [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Moldova || 479 || 6770 || [[d:Q507204|Q507204]] || |- | [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Rumānija || 474 || 9463 || [[d:Q548988|Q548988]] || |- | [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija || 541 || 7633 || [[d:Q390580|Q390580]] || |- | [[Serbija un Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || <span style="color:red">Serbija, Melnkalne</span> || 567 || 2935 || [[d:Q332608|Q332608]] || |- | [[Silvesters Belts]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Lietuva || 1453 || 11501 || [[d:Q124516154|Q124516154]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Turcija || 434 || 10343 || [[d:Q723570|Q723570]] || |- | [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Ungārija || 517 || 6636 || [[d:Q430295|Q430295]] || |- | [[Alma Adamkiene]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Lietuva || 2045 || 7129 || [[d:Q459263|Q459263]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Nazarijs Jaremčuks]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 8672 || 23879 || [[d:Q2453311|Q2453311]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended list/Music|Ukraine/Extended list/Music]] |- | [[Staņislava Nikodima]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Polija || 3463 || 9392 || [[d:Q92846557|Q92846557]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 13235 || 46002 || [[d:Q111195238|Q111195238]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Viktorija Amelina]] || {{U|MC2013}} || Kultūra, Sievietes || Ukraina || 4439 || 17035 || [[d:Q21683191|Q21683191]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Austrumeiropas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || starptautiski, Krievija, Ukraina || 3758 || 5873 || [[d:Q12672014|Q12672014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Dušans Jurkovičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Slovākija || 2834 || 6846 || [[d:Q1268173|Q1268173]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Emīls Gorovecs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Ukraina || 3901 || 6827 || [[d:Q4144802|Q4144802]] || |- | [[Erevānas Vēstures muzejs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 857 || 2483 || [[d:Q8052580|Q8052580]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Flora Brovina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Politika, Sievietes || Kosova || 1815 || 5421 || [[d:Q5460279|Q5460279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Gevgelijas dzelzceļa stacija]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Ziemeļmaķedonija || 2960 || 6799 || [[d:Q20923887|Q20923887]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Hadži Lojo]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1808 || 4471 || [[d:Q16088333|Q16088333]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Hanzas tornis]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Polija || 1309 || 3475 || [[d:Q16841056|Q16841056]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Hunzahas kauja]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1958 || 4253 || [[d:Q4871428|Q4871428]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[INIMA]] || {{U|Meistars Joda}} || Izglītība, Zinātne || Albānija || 1268 || 3761 || [[d:Q5972324|Q5972324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Ireks Zaripovs]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Baškortostāna || 2964 || 9182 || [[d:Q1672450|Q1672450]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Karniolas prīmula]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1181 || 3277 || [[d:Q1786314|Q1786314]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Katerina Vitale]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture, Sievietes || Malta || 1423 || 5506 || [[d:Q27571800|Q27571800]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Kristina Seredina]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Krievija || 1358 || 4926 || [[d:Q44155470|Q44155470]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Larnakas Armēņu skola]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Politika || Kipra, rietumarmēņu valoda || 1489 || 3256 || [[d:Q6489688|Q6489688]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Lācarakijas]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Grieķija || 1120 || 2715 || [[d:Q3220047|Q3220047]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Mihails Bronšteins]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || esperanto || 1753 || 5526 || [[d:Q3890297|Q3890297]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Mina Karadžiča]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Serbija, Austrija || 2758 || 6699 || [[d:Q12286799|Q12286799]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Moldovas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Moldova || 2771 || 5516 || [[d:Q1551510|Q1551510]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Racka]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Ungārija || 1450 || 3354 || [[d:Q139939|Q139939]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Rumānijas tatāri]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Rumānija || 4461 || 8446 || [[d:Q4170775|Q4170775]] || |- | [[Sara Nazarbajeva]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika, Sievietes || Kazahstāna || 1150 || 4613 || [[d:Q2667651|Q2667651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Daba un ģeogrāfija || Slovēnija, Horvātija, Serbija || 5490 || 10986 || [[d:Q15102440|Q15102440]] || |- | [[Tatarstānas karogs]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1151 || 3227 || [[d:Q462498|Q462498]] || |- | [[Tisza (partija)]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || Ungārija || 1323 || 3318 || [[d:Q125418097|Q125418097]] || |- | [[Vera Kuzmina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Čuvašija, Krievija || 7748 || 13525 || [[d:Q4245383|Q4245383]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Vlado Miloševičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 1941 || 4977 || [[d:Q3561925|Q3561925]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 3328 || 4815 || [[d:Q124697775|Q124697775]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Zagrebas Botāniskais dārzs]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2488 || 4954 || [[d:Q894661|Q894661]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Ūte Boka]] || {{U|Meistars Joda}} || Sievietes || Austrija || 3150 || 5703 || [[d:Q89137|Q89137]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8065 || [[d:Q857182|Q857182]] || |- | [[Abu Musa]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Irāna</span> || 391 || 810 || [[d:Q167217|Q167217]] || |- | [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1992 || 3326 || [[d:Q672301|Q672301]] || |- | [[Suraža (Baltkrievija)]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 1070 || 3178 || [[d:Q2471115|Q2471115]] || |- | [[Veļiža]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1090 || 3727 || [[d:Q132960|Q132960]] || |- | [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Moldova || 3098 || 10797 || [[d:Q135436379|Q135436379]] || |- | [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 7470 || 24488 || [[d:Q125627220|Q125627220]] || |- | [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Krievija || 3093 || 11935 || [[d:Q714860|Q714860]] || |- | [[Melnkalnes kampaņa]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Melnkalne || 7978 || 12343 || [[d:Q1402894|Q1402894]] || |- | [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10815 || [[d:Q138493855|Q138493855]] || |- | [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15363 || [[d:Q4109075|Q4109075]] || |- | [[Ungārijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 1477 || 5620 || [[d:Q648716|Q648716]] || |- | [[Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 3255 || 10641 || [[d:Q16156196|Q16156196]] || |- | [[Österreich (laikraksts)]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Austrija || 1506 || 7318 || [[d:Q298667|Q298667]] || |- | [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Banina]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Azerbaidžāna || 7215 || 10750 || [[d:Q2028727|Q2028727]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Roma|Roma]] |- | [[Cilvēktiesības Krievijā]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības || Krievija || 10887 || 18024 || [[d:Q953879|Q953879]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Esperantists]] || {{U|Treisijs}} || Sabiedrība || esperanto || 1410 || 1757 || [[d:Q860918|Q860918]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Guzala Sitdikova]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Baškortostāna, Krievija || 6582 || 11308 || [[d:Q2004200|Q2004200]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Hamīda slaktiņi]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības, Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 5944 || 9071 || [[d:Q2092950|Q2092950]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Horvātu virtuve]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Horvātija || 5248 || 7102 || [[d:Q1789628|Q1789628]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || Kosova || 1236 || 1834 || [[d:Q116376|Q116376]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Polija || 1100 || 1671 || [[d:Q1544331|Q1544331]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Lidija Kulikovska]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Moldova || 748 || 2148 || [[d:Q46994515|Q46994515]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Maltas parlaments]] || {{U|Treisijs}} || Politika || Malta || 2546 || 4131 || [[d:Q1817866|Q1817866]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Saviri]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 5367 || 7773 || [[d:Q370957|Q370957]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Sevila Šajde]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Rumānija || 901 || 3984 || [[d:Q21095868|Q21095868]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Sievietes senajā Spartā]] || {{U|Treisijs}} || Sievietes, Vēsture || Grieķija || 3215 || 4215 || [[d:Q8031512|Q8031512]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Slava (tradīcija)]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Serbija || 1374 || 3206 || [[d:Q1474942|Q1474942]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Stečaki]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne || 6775 || 14295 || [[d:Q63724|Q63724]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Montenegro|Montenegro]] |- | [[Tomīra]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sievietes || Kazahstāna || 6387 || 9704 || [[d:Q464777|Q464777]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Čečenijas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 16668 || 21495 || [[d:Q2355855|Q2355855]] || |- | [[Jaceks Tomčaks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1557 || 4618 || [[d:Q195296|Q195296]] || |- | [[Jurijs Vovks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 1353 || 3361 || [[d:Q2405566|Q2405566]] || |- | [[Luka Paičadze]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Gruzija || 1175 || 3606 || [[d:Q27529122|Q27529122]] || |- | [[Romans Degtjarevs]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 800 || 3056 || [[d:Q118149716|Q118149716]] || |- | [[Vojcehs Moranda]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1379 || 3845 || [[d:Q4302345|Q4302345]] || |- | [[290127 Linakostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 289 || 475 || [[d:Q20630703|Q20630703]] || |- | [[AI-20]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Krievija || 1802 || 2605 || [[d:Q3507563|Q3507563]] || |- | [[Alapajevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 768 || 2573 || [[d:Q103212|Q103212]] || |- | [[Alenka Bratušeka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Slovēnija || 2065 || 5180 || [[d:Q3739767|Q3739767]] || |- | [[An-12]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 4755 || 7074 || [[d:Q271559|Q271559]] || |- | [[An-132]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 5012 || 8200 || [[d:Q21129913|Q21129913]] || |- | [[An-32]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 6853 || 9240 || [[d:Q579939|Q579939]] || |- | [[Andrijs Jacenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 762 || 2586 || [[d:Q132777946|Q132777946]] || |- | [[Antu savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1587 || 2852 || [[d:Q12078737|Q12078737]] || |- | [[Aramiļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 780 || 2579 || [[d:Q103694|Q103694]] || |- | [[Asbesta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 727 || 2504 || [[d:Q104059|Q104059]] || |- | [[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1059 || 1365 || [[d:Q12749811|Q12749811]] || |- | [[Austrijas ekonomikas skola]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Austrija || 10775 || 16026 || [[d:Q203411|Q203411]] || |- | [[Azerbaidžāņu tēja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Saimniecība || Azerbaidžāna || 3460 || 5360 || [[d:Q4058273|Q4058273]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Behidže Borana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Turcija || 2833 || 4984 || [[d:Q2377908|Q2377908]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turkey]] |- | [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1565 || 4133 || [[d:Q105023|Q105023]] || |- | [[Bogdanoviča]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 741 || 2549 || [[d:Q105223|Q105223]] || |- | [[Bonnas pilnvaras]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1088 || 1472 || [[d:Q133318658|Q133318658]] || |- | [[Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība, Valodniecība || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija || 11545 || 16501 || [[d:Q221190|Q221190]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1188 || 1513 || [[d:Q470446|Q470446]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1195 || 1588 || [[d:Q5937423|Q5937423]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 3406 || 5045 || [[d:Q3443391|Q3443391]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1013 || 1473 || [[d:Q3651269|Q3651269]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1241 || 1601 || [[d:Q2989753|Q2989753]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1352 || 2073 || [[d:Q1291601|Q1291601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1274 || 1834 || [[d:Q5176455|Q5176455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1131 || 1590 || [[d:Q16020744|Q16020744]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1337 || 2027 || [[d:Q2604031|Q2604031]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas politika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 6907 || 11210 || [[d:Q1154049|Q1154049]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1027 || 1440 || [[d:Q848335|Q848335]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1369 || 1916 || [[d:Q320268|Q320268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1362 || 1814 || [[d:Q2718547|Q2718547]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1319 || 1706 || [[d:Q113567|Q113567]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Brigite Bīrleine]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Austrija || 2433 || 5102 || [[d:Q916162|Q916162]] || |- | [[Degtjarska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 680 || 2466 || [[d:Q105425|Q105425]] || |- | [[Esperanto un ido salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Kultūra || esperanto || 10985 || 14366 || [[d:Q2190067|Q2190067]] || |- | [[Ferizaja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Kosova || 1559 || 3905 || [[d:Q738901|Q738901]] || |- | [[Hrazdana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 1709 || 4190 || [[d:Q31610|Q31610]] || |- | [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] || |- | [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] || |- | [[Irbita]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 800 || 2578 || [[d:Q143079|Q143079]] || |- | [[Irma Vitovska-Vanca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 4917 || 8075 || [[d:Q4112436|Q4112436]] || |- | [[Ivdeļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2509 || [[d:Q141578|Q141578]] || |- | [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1818 || 4664 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports|Ukraine/Extended/Sports]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports/Sport 1|Ukraine/Extended/Sports/Sport 1]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Janko Vukotičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Melnkalne || 647 || 1900 || [[d:Q1273676|Q1273676]] || |- | [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] || |- | [[Kamišlova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2511 || [[d:Q144209|Q144209]] || |- | [[Karpinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 696 || 2483 || [[d:Q145406|Q145406]] || |- | [[Kazahstāna un Eiropas Savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Kazahstāna || 7175 || 16174 || [[d:Q6380838|Q6380838]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Kačkanara]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 684 || 2525 || [[d:Q145583|Q145583]] || |- | [[Kirovgrada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2514 || [[d:Q153549|Q153549]] || |- | [[Krasnodaras lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2108 || 4303 || [[d:Q1629051|Q1629051]] || |- | [[Krasnoturjinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q155767|Q155767]] || |- | [[Krasnoufimska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2288 || 5150 || [[d:Q155785|Q155785]] || |- | [[Krasnouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 674 || 2492 || [[d:Q155774|Q155774]] || |- | [[Kristietība Maltā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Sabiedrība || Malta || 2134 || 3378 || [[d:Q593476|Q593476]] || |- | [[Kušva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 660 || 2437 || [[d:Q156284|Q156284]] || |- | [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5878 || 9305 || [[d:Q4254900|Q4254900]] || |- | [[Lidosta ''Kijiva'']] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 2628 || 5061 || [[d:Q939543|Q939543]] || |- | [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2731 || 5164 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1657 || 4731 || [[d:Q66969925|Q66969925]] || |- | [[Matica srpska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Zinātne || Serbija || 3299 || 5045 || [[d:Q617343|Q617343]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Miera īstenošanas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1285 || 1689 || [[d:Q7157377|Q7157377]] || |- | [[Mig-35]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 5773 || 8958 || [[d:Q220529|Q220529]] || |- | [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 653 || 2441 || [[d:Q159097|Q159097]] || |- | [[Mimi Kodeli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Albānija || 1743 || 3480 || [[d:Q16855243|Q16855243]] || |- | [[Mitilene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija || 1988 || 3834 || [[d:Q189059|Q189059]] || |- | [[Modernā armēņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 5489 || 8214 || [[d:Q6888563|Q6888563]] || |- | [[Novaja Ļaļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 722 || 2532 || [[d:Q173858|Q173858]] || |- | [[Novisadas vienošanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Valodniecība || Serbija, Melnkalne, Horvātija, Bosnija un Hercegovina || 2941 || 4245 || [[d:Q1289409|Q1289409]] || |- | [[Novouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2668 || [[d:Q175393|Q175393]] || |- | [[Pervouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q19157|Q19157]] || |- | [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] || |- | [[Poļevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 697 || 2496 || [[d:Q182871|Q182871]] || |- | [[Rakija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 841 || 1394 || [[d:Q931946|Q931946]] || |- | [[Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 5187 || 8330 || [[d:Q4393804|Q4393804]] || |- | [[Revda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2462 || [[d:Q193277|Q193277]] || |- | [[Reža (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 695 || 2469 || [[d:Q193288|Q193288]] || |- | [[Rumānijas padomju okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Rumānija || 2970 || 5107 || [[d:Q3296124|Q3296124]] || |- | [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Serbija, Horvātija, Serbu Republika || 6090 || 9877 || [[d:Q118581588|Q118581588]] || |- | [[Serbu Republikas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 3714 || 6598 || [[d:Q3625578|Q3625578]] || |- | [[Serbu virtuve]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 6206 || 9776 || [[d:Q1199030|Q1199030]] || |- | [[Severouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 746 || 2566 || [[d:Q193906|Q193906]] || |- | [[Sešdesmitnieki]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 5434 || 8557 || [[d:Q4523373|Q4523373]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Sisaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2888 || 5828 || [[d:Q192119|Q192119]] || |- | [[Siserta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2488 || [[d:Q196531|Q196531]] || |- | [[Soču starptautiskā lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2131 || 4375 || [[d:Q1138408|Q1138408]] || |- | [[Sredņeuraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2513 || [[d:Q196466|Q196466]] || |- | [[Su-30]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 7756 || 12064 || [[d:Q204331|Q204331]] || |- | [[Suhojloga]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2539 || [[d:Q196528|Q196528]] || |- | [[Sukhoi Superjet 100]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 9828 || 14079 || [[d:Q486066|Q486066]] || |- | [[Sveti Nikole]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 1278 || 3487 || [[d:Q366907|Q366907]] || |- | [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] || |- | [[Tavda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2493 || [[d:Q196537|Q196537]] || |- | [[Taļica]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 699 || 2504 || [[d:Q196603|Q196603]] || |- | [[Tido Gašpars]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || Slovākija || 2050 || 3656 || [[d:Q16518612|Q16518612]] || |- | [[Tu-124]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 8169 || 11104 || [[d:Q160469|Q160469]] || |- | [[Tu-126]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2234 || 3984 || [[d:Q958576|Q958576]] || |- | [[Turinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 782 || 2570 || [[d:Q196711|Q196711]] || |- | [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Ukraina || 3744 || 6231 || [[d:Q752474|Q752474]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] || |- | [[Vardaras Maķedonija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija, Grieķija || 1760 || 2796 || [[d:Q1890609|Q1890609]] || |- | [[Verhņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 820 || 2654 || [[d:Q133045|Q133045]] || |- | [[Verhņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2531 || [[d:Q133049|Q133049]] || |- | [[Verhņijtagila]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1031 || 2933 || [[d:Q133029|Q133029]] || |- | [[Vēsturiskā Baškortostāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Baškortostāna || 7970 || 11830 || [[d:Q2469395|Q2469395]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Zarečnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2490 || [[d:Q136758|Q136758]] || |- | [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] || |- | [[Čečenu genocīds]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 6321 || 12474 || [[d:Q112126478|Q112126478]] || |- | [[Čuvašijas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Čuvašija || 3154 || 5448 || [[d:Q15950704|Q15950704]] || |- | [[Ļesnoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 621 || 2388 || [[d:Q157523|Q157523]] || |- | [[Ļina Kostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 6228 || 11440 || [[d:Q274302|Q274302]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Ņižņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 731 || 2557 || [[d:Q173008|Q173008]] || |- | [[Ņižņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 717 || 2538 || [[d:Q173015|Q173015]] || |- | [[Ņižņije Sergi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 738 || 2564 || [[d:Q172685|Q172685]] || |- | [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] || |- | [[Ladislavs Krejči (1999)]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 1553 || 6074 || [[d:Q27919903|Q27919903]] || |- | [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Miroslavs Koubeks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 2575 || 8589 || [[d:Q353844|Q353844]] || |- | [[Natalja Sidoroviča]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes || Polija || 2468 || 9029 || [[d:Q117787580|Q117787580]] || |- | [[Slovēnija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Slovēnija || 1136 || 5035 || [[d:Q111721482|Q111721482]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Akilas Mitilinaios]] || {{U|XD991}} || Kultūra || Grieķija || 1149 || 5917 || [[d:Q138312989|Q138312989]] || |- | [[Marija Fjodorovna (Aleksandra III sieva)]] || {{U|~2026-24095-74}} || Vēsture || Krievija || 1632 || 2592 || [[d:Q153601|Q153601]] || |- | [[Pētera un Pāvila katedrāle]] || {{U|~2026-24095-74}} || Kultūra || Krievija || 1226 || 1872 || [[d:Q736587|Q736587]] || |- | [[Voldemārs Jānis Viktors Pruss]] || {{U|Šabaševics}} || Vēsture || Kazahstāna || 1864 || 4588 || [[d:Q125040044|Q125040044]] || |- |} == Statistika == * '''Kopējais rakstu skaits:''' 502 * '''Dalībnieku skaits:''' 21 * '''Dažādu tēmu skaits:''' 15 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — daba un ģeogrāfija|Daba un ģeogrāfija]] (271), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (56), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (50), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (44), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (40), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (38), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — arhitektūra|Arhitektūra]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — izglītība|Izglītība]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (5) * '''Dažādu valstu skaits:''' 40 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (212), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (69), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] (32), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (28), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (15), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija|Serbija]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Horvātija|Horvātija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Grieķija|Grieķija]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Malta|Malta]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rumānija|Rumānija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baltkrievija|Baltkrievija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzs]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu valoda]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbu Republika|Serbu Republika]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kipra|Kipra]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kosova|Kosova]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — esperanto|esperanto]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tatarstāna|Tatarstāna]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija, Melnkalne|Serbija, Melnkalne]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — starptautiski|starptautiski]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Irāna|Irāna]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1) * '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 1,239,664 rakstzīmes * '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 90 no 502 (17.9%) === Aktīvākie dalībnieki === # {{U|Kikos}} - 206 raksti, 341,755 rakstzīmes # {{U|Votre Provocateur}} - 116 raksti, 303,002 rakstzīmes # {{U|Egilus}} - 37 raksti, 243,717 rakstzīmes # {{U|Meistars Joda}} - 31 raksti, 75,288 rakstzīmes # {{U|Treisijs}} - 20 raksti, 112,941 rakstzīmes # {{U|Biafra}} - 18 raksti, 17,597 rakstzīmes # {{U|Bendžamins}} - 17 raksti, 8,141 rakstzīmes # {{U|Lasks}} - 10 raksti, 5,964 rakstzīmes # {{U|Tankists}} - 9 raksti, 39,221 rakstzīmes # {{U|Dainis}} - 9 raksti, 20,974 rakstzīmes # {{U|MC2013}} - 5 raksti, 31,854 rakstzīmes # {{U|Vylks}} - 5 raksti, 10,876 rakstzīmes # {{U|Uldis s}} - 5 raksti, 6,264 rakstzīmes # {{U|Pirags}} - 4 raksti, 4,543 rakstzīmes # {{U|Jānis U.}} - 2 raksti, 6,184 rakstzīmes # {{U|Edgars2007}} - 2 raksti, 2,959 rakstzīmes # {{U|~2026-24095-74}} - 2 raksti, 2,858 rakstzīmes # {{U|Šabaševics}} - 1 raksti, 1,864 rakstzīmes # {{U|Papuass}} - 1 raksti, 1,730 rakstzīmes # {{U|XD991}} - 1 raksti, 1,149 rakstzīmes # {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] tiirgz05tb0el2v6kwx6lkux4mim3uv Vikipēdija:CEE Spring 2026/Loterija 4 626264 4458561 4458102 2026-04-24T20:42:57Z Dainis 876 /* {{u|Dainis}} */ 4458561 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Loterija == <div class="cee-box cee-section"> Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Noteikumi|noteikumiem]], loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|saraksts]]). Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas "loterijas biļetes". ''Precīzs obligāto valstu saraksts tiks noskaidrots konkursa pirmajās dienās, kad tiks oficiāli apstiprināts CEE Spring aktīvo dalībvalstu saraksts.'' <!-- Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus. {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} --> == {{u|Papuass}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = Biedronka | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Biafra}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = Traiskirhenes "Lions" | Azerbaidžāna = Vladimirs Ļitvincevs | Baškortostāna = Inzera | Bosnija un Hercegovina = Omars Pajičs | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = Saloniku lidosta <!-- | Grieķija = Dinoss Mitoglu --> <!-- | Gruzija = Aleksandrs Rehviašvili --> | Horvātija = <!-- | Igaunija = Hugo Toms --> | Kazahstāna = Mihails Šaidorovs <!-- | Kipra = Filipa Fotopulu --> | Kosova = | Krievija = <!-- | Lietuva = Amands Urķis --> <!-- | Lietuva = Deniss Krestiņins --> | Malta = | Moldova = | Polija = Morske Oko (Polija) | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = Mihajs Tentea | Serbija = Filips Petruševs | Serbu Republika = | Slovākija = Štola | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Vitālijs Šimanskis | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = Ohridas antīkais teātris }} == {{u|Dainis}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = Lotfi Zade | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca | esperanto = | Grieķija = MICE-1 | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = EagleEye | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = UASAT LEO | Ungārija = WREN-1 | Ziemeļkaukāzs = Fiagdona | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Egilus}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Sabiha Kasimati | Armēnija = Dvina (Armēnija) | Austrija = Hanna Šturma | Azerbaidžāna = Azerbaidžānas Islāma partija | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = Sarajevas Universitāte | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = Konstantīns X Duka | Horvātija =Savienība Vidusjūrai | Kazahstāna = Arala | Kosova = | Krievija = Maija Kristaļinska | Malta = Ričards Inglends | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = Adanas slaktiņš | Rumānija = | Serbija = Latvica | Serbu Republika = Orlovačko ezers | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Katerina Handzjuka | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Treisijs}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = futbols Albānijā | Armēnija = armēņu mitoloģija | Austrija = Ceija Stojka | Azerbaidžāna = Banina | Baškortostāna = Guzala Sitdikova | Bosnija un Hercegovina = stečaki | Čuvašija = saviri | esperanto = esperantists | Grieķija = sievietes senajā Spartā | Horvātija = horvātu virtuve | Kazahstāna = Tomīra | Kosova = Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija | Krievija = cilvēktiesības Krievijā | Malta = Maltas parlaments | Moldova = Lidija Kulikovska | Polija = Krakovas Ziemassvētku silītes | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = Čečenijas vēsture | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Meistars Joda}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = INIMA | Armēnija = Erevānas Vēstures muzejs | Austrija = Ūte Boka | Azerbaidžāna = Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā | Baškortostāna = Ireks Zaripovs | Bosnija un Hercegovina = Hadži Lojo | Čuvašija = Vera Kuzmina | esperanto = Mihails Bronšteins | Grieķija = Lācarakijas | Horvātija = Zagrebas Botāniskais dārzs | Igaunija = Islāms Igaunijā | Kazahstāna = Sara Nazarbajeva | Kosova = Flora Brovina | Krievija = Kristina Seredina | Malta = Katerina Vitale | Moldova = Moldovas virtuve | Polija = Hanzas tornis | rietumarmēņu valoda = Larnakas Armēņu skola | Rumānija = Rumānijas tatāri | Serbija = Mina Karadžiča | Serbu Republika = Vlado Miloševičs | Slovākija = Dušans Jurkovičs | Slovēnija = Karniolas prīmula | Tatarstāna = Tatarstānas karogs | Ukraina = Emīls Gorovecs | Ungārija = Racka | Ziemeļkaukāzs = Hunzahas kauja | Ziemeļmaķedonija = Gevgelijas dzelzceļa stacija }} == {{u|Votre Provocateur}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Mimi Kodeli | Armēnija = Hrazdana | Austrija = Brigite Bīrļaine | Azerbaidžāna = Azerbaidžāņu tēja | Baškortostāna = Vēsturiskā Baškortostāna | Bosnija un Hercegovina = Novisadas vienošanās | Čuvašija = Čuvašijas ģeogrāfija | esperanto = Esperanto un ido salīdzinājums | Grieķija = Mitilene | Horvātija = Sisaka | Kazahstāna = Kazahstāna un Eiropas Savienība | Kosova = Ferizaja | Krievija = Latvijas—Krievijas attiecības | Malta = Kristietība Maltā | Moldova = Igors Smirnovs (separātists) | Polija = Polijas—Bulgārijas attiecības | rietumarmēņu valoda = Modernā armēņu valoda | Rumānija = Rumānijas padomju okupācija | Serbija = Matica srpska | Serbu Republika = Serbu Republikas ģeogrāfija | Slovākija = Tido Gašpars | Slovēnija = Alenka Bratušeka | Tatarstāna = Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992) | Ukraina = Jelizaveta Mereško | Ungārija = Ukrainas—Ungārijas attiecības | Ziemeļkaukāzs = Čečenu genocīds | Ziemeļmaķedonija = Sveti Nikole }} == {{u|Tankists}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = Österreich (laikraksts) | Azerbaidžāna = Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = Krievu nacionālā vienotība (2000) | Malta = | Moldova = Tatjana Zaļevska | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Ukrainas PSR Augstākā Padome | Ungārija = 2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] f15shnvrsaxcqp5pooxv4o5bvxnhdra Vikipēdija:CEE Spring 2026/Rezultāti 4 626708 4458609 4458145 2026-04-25T03:04:02Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums 4458609 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Rezultāti == <div class="cee-box cee-section"> Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām. Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā. <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursa kategorijas == ''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 502 kopējiem rakstiem 498 atbilst kritērijiem.'' === Lielākais devums konkursa gaitā === # {{U|Kikos}} - 689,101 baiti # {{U|Votre Provocateur}} - 545,285 baiti # {{U|Egilus}} - 462,756 baiti # {{U|Treisijs}} - 172,974 baiti # {{U|Meistars Joda}} - 167,900 baiti # {{U|Tankists}} - 109,320 baiti # {{U|MC2013}} - 103,437 baiti # {{U|Lasks}} - 87,739 baiti # {{U|Biafra}} - 75,797 baiti # {{U|Bendžamins}} - 47,907 baiti # {{U|Dainis}} - 43,440 baiti # {{U|Vylks}} - 39,954 baiti # {{U|Uldis s}} - 18,486 baiti # {{U|Edgars2007}} - 17,311 baiti # {{U|Jānis U.}} - 10,927 baiti # {{U|Pirags}} - 10,231 baiti # {{U|Papuass}} - 8,065 baiti # {{U|XD991}} - 5,917 baiti # {{U|Šabaševics}} - 4,588 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,464 baiti # {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti === Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam === ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' # {{U|Šabaševics}} - 4,588 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,464 baiti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Meistars Joda}} - 16 raksti # {{U|Egilus}} - 13 raksti # {{U|Treisijs}} - 12 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 11 raksti # {{U|MC2013}} - 5 raksti # {{U|Kikos}} - 4 raksti # {{U|Vylks}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' ''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.'' === Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Votre Provocateur}} - 11 raksti # {{U|Egilus}} - 7 raksti # {{U|Treisijs}} - 4 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 4 raksti # {{U|MC2013}} - 3 raksti # {{U|Vylks}} - 2 raksti # {{U|Tankists}} - 1 raksti # {{U|Jānis U.}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 7 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 2 raksti # {{U|Treisijs}} - 2 raksti === Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] faurwfq61a1q5xrcr7blaeoi7t6s2vy Pilvišķi 0 626990 4458472 4446739 2026-04-24T16:39:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458472 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pilvišķi | official_name = ''Pilviškiai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Pilviškiai-2024.jpg | image_caption = Pilvišķu centrālā iela | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Vilkavišķu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Marijampoles apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Vilkavišķu rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Pilvišķu seņūnija]] | established_date = 1536 | established_title = Dibināts | area_total_km2 = 5.97 | population_total = 1992 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 54 | latm = 43 | lats = 10 | latNS = N | longd = 23 | longm = 13 | longs = 10 | longEW = E | website = }} '''Pilvišķi''' ({{val|lt|Pilviškiai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Marijampoles apriņķis|Marijampoles apriņķī]], [[Vilkavišķu rajona pašvaldība|Vilkavišķu rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas 17 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Vilkavišķi|Vilkavišķiem]], [[Šešupe]]s, [[Pilve]]s un [[Višaka]]s upju satekā. == Vēsture == Pilvišķi dibināti 16. gadsimta pirmajā pusē (pirmoreiz minēti 1536. gadā). 1792. gadā Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis [[Staņislavs Poņatovskis]] piešķīra Pilvišķiem [[Magdeburgas tiesības]] un ģerboni. Pilsētiņas attīstību būtiski veicināja dzelzceļa līnijas [[Kauņa]]—[[Kēnigsberga]] izbūve 19. gadsimta vidū, padarot Pilvišķus par nozīmīgu tirdzniecības punktu. Pirms Otrā pasaules kara Pilvišķos bija liela ebreju kopiena un attīstīta amatniecība. Kara laikā miests smagi cieta — nodega lielākā daļa centra un tika iznīcināta ebreju kopiena. == Arhitektūra un apskates objekti == * Pilvišķu Sv. Trīsvienības baznīca: mūsdienīga mūra baznīca, kas uzcelta un iesvētīta 1990. gadu sākumā (iepriekšējā, 18. gadsimtā celtā koka baznīca nodega Otrā pasaules kara laikā). * Vēsturiskais dzelzceļa stacijas komplekss: 19. gadsimta otrās puses arhitektūras piemineklis. * Piemineklis kritušajiem par Lietuvas brīvību: atrodas miesta centrālajā laukumā. == Sabiedrība == Miestā darbojas Pilvišķu Santakas ģimnāzija, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Pilvišķi ir nozīmīgs transporta mezgls, kurā krustojas autoceļi un dzelzceļa līnijas, kas savieno Lietuvu ar [[Krievija]]s [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabalu]]. Miestā dzimis ievērojamais lietuviešu dzejnieks un tulkotājs [[Vincs Stonis]] (''Vincas Stonis''). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://vilkaviskis.lt/ Vilkavišķu rajona pašvaldības vietne]{{Novecojusi saite}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Vilkavišķu rajona pašvaldība]] 6qumm4p3v1hgpbhib8szo0gszrhjt2g Putnu būrītis 0 627484 4458549 4448335 2026-04-24T20:20:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458549 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bird nest box in Ape 02.jpg|thumb|Svaigi uzlikts būrītis Apē|295x295px]] [[Attēls:Ministru prezidents Valdis Dombrovskis piedalās Lielajā Talkā (5672417449).jpg|thumb|[[Valdis Dombrovskis]] liek būrīti|221x221px]] [[Attēls:Koolmees op nest.jpg|thumb|[[Lielā zīlīte]] ligzdo būrītī|222x222px]] [[Attēls:Owl Box - geograph.org.uk - 293297.jpg|thumb|Pūču būrītis Anglijā|295x295px]] '''Putnu būrītis''', arī '''putnu būris''' un '''putnu mājiņa''', ir cilvēka veidota kaste, kas paredzēta [[Ligzda|ligzdošanai]]. Ligzdas tajās visbiežāk izmanto dobumperētāji [[putni]], taču tās var izmantot arī daži [[zīdītāji]], piemēram, [[sikspārņi]]. Kastes var būt īpaši pielāgotas konkrētām sugām, lai palīdzētu uzturēt to populāciju.<ref name="Olah2014">{{Publikācijas atsauce|last=Olah|first=George|last2=Vigo|first2=Gabriela|last3=Heinsohn|first3=Robert|last4=Brightsmith|first4=Donald J.|date=2014|title=Nest site selection and efficacy of artificial nests for breeding success of Scarlet Macaws Ara macao macao in lowland Peru|url=https://linkinghub.elsevier.com/retrieve/pii/S1617138113001118|journal=Journal for Nature Conservation|language=en|volume=22|issue=2|pages=176–185|bibcode=2014JNatC..22..176O|doi=10.1016/j.jnc.2013.11.003|url-access=subscription}}</ref> Putnu būrīši tika izmantoti kopš [[Senā Roma|romiešu laikiem]], lai ķertu putnus gaļas ieguvei. Putnu būrīšus citiem mērķiem sāka izmantot 18. gadsimta vidū, un dabaszinātnieks [[Augusts fon Berlepšs]] bija pirmais, kas ražoja putnu būrīšus komerciālā mērogā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rspb.org.uk/our-work/rspb-news/rspb-news-stories/the-history-of-nest-boxes/|title=The history of nest boxes|website=The [[Royal Society for the Protection of Birds]]|access-date=2023-06-02|language=en-GB}}</ref> Putnu būrīšu izvietošanai tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība, jo pieaugošā [[industrializācija]], pilsētu izaugsme, modernās būvniecības metodes, [[Atmežošana|mežu izciršana]] un citas cilvēku darbības kopš 19. gadsimta vidus ir izraisījušas ievērojamu putnu dabisko [[Izplatības areāls|dzīvotņu]] samazināšanos, radot šķēršļus to normālai dzīvei un atražošanai. Putnu būrīši var palīdzēt novērst putnu izmiršanu,<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Dulisz|first=Beata|last2=Stawicka|first2=Anna Maria|last3=Knozowski|first3=Paweł|last4=Diserens|first4=Tom A.|last5=Nowakowski|first5=Jacek J.|date=2022-01-01|title=Effectiveness of using nest boxes as a form of bird protection after building modernization|journal=Biodiversity and Conservation|language=en|volume=31|issue=1|pages=277–294|bibcode=2022BiCon..31..277D|doi=10.1007/s10531-021-02334-0|issn=1572-9710|doi-access=free}}</ref> kā notika [[Peru]] Amazones lietus mežos ar [[Sarkanā ara|sarkanajām arām]].<ref name="Olah2014" /> Dobumperētāji putni galvenokārt barojas ar kukaiņiem, tajā skaitā koku kaitēkļiem. Izliekot būrīšus mežsaimniecībai kaitīgo kukaiņu apdraudētās mežaudzēs, kļūst vieglāk izvairīties no mežam kaitīgo inžu lietošanas pret kaitēkļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/noderigi/putnu-burisi/burisi-mazajiem-dobumperetajiem-putniem/|title=Būrīši mazajiem dobumperētājiem putniem|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-03-31|language=lv-LV}}</ref> Daļa mazo putnu neligzdo tādēļ, ka tiem pietrūkst piemērotu ligzdošanas vietu, tāpēc būrīšu izlikšana palielina putnu populāciju. paši tas attiecas uz [[Melnais mušķērājs|melno mušķērāju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/noderigi/putnu-burisi/burisi-mazajiem-dobumperetajiem-putniem/zilitem-melnajam-muskerajam/|title=Zīlītēm, melnajam mušķērājam|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-03-31|language=lv-LV}}</ref> == Konstrukcija == === Vispārējā forma === Būrīši parasti ir no [[Koksne|koka]], lai gan dažas sugas ir ar mieru dēt olas arī metāla kastēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://blog.duncraft.com/2010/03/10/before-buying-a-birdhouse/|title=Before Buying a Birdhouse|website=Duncraft's Wild Bird Blog|access-date=12 March 2014|date=2010-03-10}}</ref> Dažreiz kastes ir izgatavotas no koka un [[Betons|betona]] maisījuma, ko sauc par kokbetonu''.''<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Browne|first=Stephen J.|date=2006-07-01|title=Effect of nestbox construction and colour on the occupancy and breeding success of nesting tits Parus spp.|journal=Bird Study|volume=53|issue=2|pages=187–192|bibcode=2006BirdS..53..187B|doi=10.1080/00063650609461432|issn=0006-3657|doi-access=free}}</ref> Keramikas un plastmasas būrīšus uzskata par nepiemērotiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rspb.org.uk/our-work/rspb-news/news/414752-keep-nest-boxes-simple-not-stylish-says-rspb|title=Details|website=The RSPB}}</ref> Būrīšiem jābūt izgatavotiem no neapstrādātas koksnes ar pārkarenu, slīpu jumtu, drenāžas un ventilācijas atverēm, iespēju piekļūt iekšpusei uzraudzības un tīrīšanas nolūkos, un tiem nedrīkst būt laktiņa pie ieejas, kas varētu palīdzēt plēsējiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.allaboutbirds.org/page.aspx?pid=1139|title=Attracting Birds With Nest Boxes|publisher=Cornell University|website=The Cornell Lab of Ornithology|access-date=12 March 2014}}</ref> Būrīšiem parasti ir ieejas caurums, dažos gadījumos tie var būt atvērti no priekšpuses.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bto.org/about-birds/nnbw/putting-up-a-nest-box|title=Putting up a nest box {{!}} BTO - British Trust for Ornithology|website=www.bto.org|access-date=2017-03-05|language=en|archive-date=2017-03-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20170306131125/https://www.bto.org/about-birds/nnbw/putting-up-a-nest-box}}</ref> Daži būrīši jeb putnu mājiņas var būt ļoti dekorēti un sarežģīti, nereti atdarinot cilvēku mājas vai citas būves. Tajos var būt arī [[videokamera]]s, lai varētu uzraudzīt kastes lietošanu un aktivitātes tajā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.birds.cornell.edu/Publications/Birdscope/Winter2006/nest_box_cams.html|title=Lights, Camera, Action! Nest Box Cam technology reveals rarely seen events|last=Phillips|first=Tina|last2=Cooper|first2=Caren|publisher=Cornell University|website=Cornell Lab of Ornithology|access-date=12 March 2014}}</ref> Būrītis kalpo ilgāk, ja tā virspuse ir noklāta ar ūdens un sniega necaurlaidīgu materiālu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/noderigi/putnu-burisi/burisi-mazajiem-dobumperetajiem-putniem/burisu-izgatavosana-izvietosana-tirisana/|title=Būrīšu izgatavošana, izvietošana, tīrīšana|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-03-31|language=lv-LV}}</ref> === Putnu būrīša izveide === Būrīša atveres diametram ir ļoti liela ietekme uz putnu sugām, kas to izmantos. Daudzi mazi putni izvēlas kastes ar caurumu, kas ir tikai tik liels, lai cauri varētu izspraukties pieaugušais putns. Tā ir adaptācija, lai novērstu lielāku putnu un plēsēju uzbrukumus. Piemēram, Eiropas valstīs atvere 2,5 cm diametrā īpaši pievilinās [[Purva zīlīte|purva zīlīti]] un [[Pelēkā zīlīte|pelēko zīlīti]]; 2,8 cm atvērums piesaistīs [[Melnais mušķērājs|melno mušķērāju]], 3 cm atvērums cm diametrā piesaistīs [[Lielā zīlīte|lielo zīlīti]] un [[Lauku zvirbulis|lauku zvirbuli]], atvērums 3,2 cm diametrā pievilinās [[Mājas zvirbulis|mājas zvirbuli]].<ref>{{Atsauce|last=Pauline Pears|title=HDRA encyclopedia of organic gardening|year=2005|publisher=Dorling Kindersley|isbn=978-1405308915}}</ref> Mazi būrīši pievilina arī [[Paceplīšu dzimta|paceplīšus]] un [[Mizložņu dzimta|mizložņas]], savukārt ļoti lielus var izvēlēties [[pīle]]s, [[Pūčveidīgie|pūces]] un pat [[Ūpis|ūpji]]. Lai būrīti varētu veiksmīgi izmantot atkārtoti, ir svarīgi sezonas beigās izņemt veco ligzdas materiālu un tajā iemitušos parazītus. Arī konstrukcijā izmantotajam materiālam var būt nozīme. Ir pierādīts, ka [[Zvirbuļu dzimta|zvirbuļi]] dod priekšroku kokbetona kastēm, nevis koka kastēm. Putniem, kas ligzdo kokbetona vietās, bija agrāki perējumi, īsāks inkubācijas periods un lielāki vairošanās panākumi, iespējams, tāpēc, ka pussintētiskās ligzdas bija siltākas nekā koka ligzdas.<ref name="garcia">{{Publikācijas atsauce|last=García-Navas|first=Vicente|last2=Arroyo|first2=Luis|last3=Sanz|first3=Juan José|last4=Díaz|first4=Mario|year=2008|title=Effect of nestbox type on occupancy and breeding biology of tree sparrows ''Passer montanus'' in central Spain|url=http://www.ccma.csic.es/index.php/es/def/pdf1330?modelo=publicacion|format=PDF|journal=Ibis|volume=150|issue=2|pages=356–364|doi=10.1111/j.1474-919X.2008.00799.x|archive-url=https://web.archive.org/web/20100930134423/http://www.ccma.csic.es/index.php/es/def/pdf1330?modelo=publicacion|archive-date=2010-09-30|hdl-access=free}}</ref> Svarīga ir arī ligzdas novietojuma pozīcija. Daži putni (tostarp plēsīgie putni)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.raptorresource.org:80/build.htm|title=Falcon nest box position|access-date=2014-05-16}}</ref> dod priekšroku, lai to ligzda atrastos noteiktā augstumā, savukārt citi (piemēram, [[pīle]]s) var dot priekšroku ļoti zemai vai pat zemes līmenim. Mazie dobumperētāji putni parasti izvēlas 2—4 metru augstumu, kas ir arī ērts apkopei ar trepju palīdzību. Svarīga ir arī orientācija attiecībā pret sauli, jo daudzi putni dod priekšroku, lai to ligzdas atrastos prom no tiešiem saules stariem un pasargātas no valdošā vēja un lietus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rspb.org.uk/advice/helpingbirds/nestboxes/smallbirds/siting.aspx|title=Siting a nest-box|website=RSPB}}</ref> Latvijā, kur valdošie ir mitrie ziemeļrietumu vēji, ornitologi iesaka vērst būrīša ieeju uz austrumpuses virzieniem, atstājot tai brīvu, zariem neaizsegtu skatu uz ārpusi. Būrīšus parasti pienaglo kokam, jo tas nodara mazāk kaitējuma nekā apsiešana ar stiepli.<ref name=":0" /> == Apkope == Ik gadus rudenī jāizvāc no ligzdas vecais materiāls, citādi būrītis dažu gadu laikā pārpildās. ===== Sikspārņu kastes konstrukcija ===== [[Attēls:Bat_box_in_Jamaica_Bay_Wildlife_Refuge_(41119).jpg|thumb|Tipiska sikspārņu kaste, kas piestiprināta pie staba|227x227px]] Sikspārņu būrīši atšķiras no putnu būrīšiem pēc tipiska dizaina, ar lielāku atveri būra apakšpusē. Dažas apdraudētas sikspārņu sugas var atbalstīt, nodrošinot atbilstoši novietotus sikspārņu būrīšus; tomēr tās sugas, kas nakšņo lapotnēs vai lielos dobumos, būrīšus neizmantos. Internetā pieejami norādījumi sikspārņu būrīšu ar atvērtu dibenu izgatavošanai dažādu sugu mazām un lielām kolonijām.<ref name="BCI">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.batcon.org/bhra/economyhouse.html|title=Single chamber bat house (wall mounted)|publisher=Bat Conservation International|access-date=2007-11-17}}</ref><ref name="Brown">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nwf.org/backyard/bathouse.cfm|title=Why I Built A Bat House|last=Brown|first=Carla|publisher=National Wildlife Federation|access-date=2007-11-17|archive-date=2007-11-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20071124095713/http://www.nwf.org/backyard/bathouse.cfm}}</ref> Krāsa un novietojums arī ir svarīgi, lai nodrošinātu sikspārņu būrīšu izmantošanu; pārāk noēnoti būrīši neuzsils pietiekami, lai piesaistītu sikspārņu koloniju. Austrālijas sikspārņu būrīšu projekti darbojas jau vairāk nekā 10 gadus, jo īpaši Organpaipsas nacionālajā parkā. Lielākā problēma ar būrīšiem ir to regulāra apkope; problēmas ietver kastu nokrišanu, koksnes bojāšanos un kaitēkļus, Austrālijā tās vispirms ir skudras, reizēm žurkas, oposumi un zirnekļi.<ref name="BCI2">{{Grāmatas atsauce|last=Tuttle|first=Merlin D.|url=http://www.batcon.org/pdfs/BHBuildersHdbk13_Online.pdf|title=The Bat House Builder's Handbook|last2=Kiser|first2=Mark|last3=Kiser|first3=Selena|date=2013|publisher=Bat Conservation International|access-date={{dat|2026|03|31||bez}}|archive-date={{dat|2016|04|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160419232322/http://www.batcon.org/pdfs/BHBuildersHdbk13_Online.pdf}}</ref> == Nepiemēroti būrīši == Latvijas Ornitoloģijas biedrība norādījusi, ka daļa veikalos nopērkamo vai pašgatavoto būrīšu ir putniem nepiemēroti un var novest pie to bojāejas.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/30.03.2026-ornitologi-bridina-ne-visi-putnu-buri-ir-drosi-putniem.a641064/|title=Ornitologi brīdina – ne visi putnu būri ir droši putniem|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-31|language=lv}}</ref> Par biežākajiem trūkumiem tiek norādīti: liekais uzsēšanās puļķītis (laktiņa) zem ieejas, kas nav vajadzīgs putnam, bet palīdz plēsējiem; gluda (noēvelēta vai citādi nogludināta) priekšējās sienas iekšpuse, kas neļauj putnēniem izkļūt no kastes; nepietiekami biezas sienas (Latvijas klimatā vismaz 2 cm); grīdas pienaglošana zem sieniņām, kas var radīt tās satrunēšanu un izkrišanu, kā arī lieku mitrumu būrītī.<ref name=":1" /> Īpaši mežos vajadzīgs arī izveidot gaiteni uz ieeju no jumta pārkares un apakšā pienaglotas dzegas, kas neļautu lielākiem putniem un plēsējiem iebāzt knābi vai ķepu pa ieeju. Īpaši tas attiecas uz caunām, kuras mēģina arī noraut būrīša jumtu un pie slikti aizsargātiem būrīšiem iznīcina perējumus pa visu mežu.<ref name=":0" /> Būrīšus jāizvieto tur, kur plēsējiem ir grūtāk tiem piekļūt vai mākslīgi jāapgrūtina tiem ceļš, piemēram, uzstādot uz staba, tā apakšdaļu var pārklāt ar slidenu materiālu, lai pasargātu putnus no kaķiem vai caunām.<ref name=":1" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Kokapstrāde]] [[Kategorija:Ornitoloģija]] [[Kategorija:Putni]] 918d7q7ana5ukii1cou9p4z7wianwoa Pajūre 0 627874 4458386 4449772 2026-04-24T12:27:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458386 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pajūre | official_name = ''Pajūris'' | settlement_type = miests | image_skyline = 2022. Pajūris, paminklas,vagonas.JPG | image_caption = Piemineklis izsūtītajiem Pajūrē | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Šilales rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Tauraģes apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Šilales rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Pajūres seņūnija]] | area_total_km2 = 2.91 | population_total = 614 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 27 | lats = 00 | latNS = N | longd = 22 | longm = 01 | longs = 41 | longEW = E | elevation_m = 65 | website = }} '''Pajūre''' ({{val|lt|Pajūris}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Tauraģes apriņķis|Tauraģes apriņķa]] [[Šilales rajona pašvaldība|Šilales rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Jūra (upe)|Jūras]] upes kreisajā krastā, 12 kilometrus uz dienvidrietumiem no [[Šilale]]s. == Vēsture == Pajūre rakstos pirmo reizi minēta 1498. gadā. Miesta nosaukums burtiski tulkojams kā ‘pie Jūras [upes]’. 16. gadsimtā šeit tika nodibināta valsts muiža, bet 17. gadsimta beigās uzcelta pirmā baznīca. Pajūre vēsturiski attīstījās kā nozīmīgs tirdzniecības punkts pie ceļa uz [[Prūsija]]s robežu. Padomju periodā Pajūre bija kolhoza ''Pajūris'' centrālais ciemats. Saimniecība specializējās lopkopībā un bija viena no vadošajām rajonā. Šajā laikā miestā tika uzbūvēta plaša vidusskola, tehnikums un administratīvais centrs. 2009. gadā miestam tika apstiprināts savs ģerbonis. == Arhitektūra un apskates objekti == * Pajūres Sv. Trīsvienības baznīca: pašreizējā mūra baznīca celta 1830. gadā klasicisma stilā. Tā ir monumentāla un vienkāršu formu celtne, kas labi saglabājusies līdz mūsdienām. * Pajūres muižas ansamblis: saglabājušās atsevišķas muižas ēkas un muižas parks Jūras upes krastā. Parks ir valsts nozīmes dabas piemineklis ar retām koku sugām. * Piemineklis Lietuvas neatkarības desmitgadei: uzstādīts 1928. gadā, vēlāk restaurēts. * Jūras upes ieleja: gleznains dabas apvidus, kas iecienīts laivotāju un dabas tūristu vidū. == Sabiedrība == Miestā darbojas Pajūres Staņislova Biržišķa ģimnāzija, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Pajūre ir pazīstama ar savām izglītības tradīcijām, īpaši lauksaimniecības jomā. Saimnieciski miests ir cieši saistīts ar apkārtējo lauku teritoriju apkalpošanu un nelieliem kokapstrādes uzņēmumiem. Ik gadu šeit norisinās tradicionālie kopienas svētki un gadatirgi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.silale.lt/ Šilaļes rajona pašvaldības vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250714125059/https://silale.lt/ |date={{dat|2025|07|14||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Šilales rajona pašvaldība]] 26b5byhyyfzznpd5cyb5qnd4s5fbh5z Rumānijas tatāri 0 628005 4458740 4450247 2026-04-25T04:31:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458740 wikitext text/x-wiki {{Etniskas grupas infokaste | attēls = [[Attēls:TatarsOfDobrujaFlag.svg |214px]] | tauta = Rumānijas tatāri | skaits = 24 000 (2002)<br>20 282 (2011) | valoda = [[Dobrudžas tatāru valoda]] | reliģija = [[Sunnītu islāms]] | grupas = | radi = [[turki]] | image_caption = Dobrudžas tatāru karogs }} '''Rumānijas tatāri''' jeb '''Dobrudžas tatāri''' ir [[Tjurki|tjurku]] [[etniskā grupa]], kas [[Rumānija|Rumānijā]] dzīvo kopš [[13. gadsimts|13. gadsimta]]. Saskaņā ar 2011. gada [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] par tatāriem sevi deklarēja 20 282 cilvēki, no kuriem lielākā daļa bija [[Krimas tatāri]] un dzīvoja [[Konstancas žudecs|Konstancas apgabalā]]. Taču saskaņā ar Rumānijas turku-tatāru musulmaņu Demokrātiskās savienības datiem Rumānijā dzīvo ap 50 000 [[Tatāri|tatāru]]. Viņi ir viena no galvenajām [[Musulmaņi|musulmaņu]] kopienas sastāvdaļām Rumānijā. == Vēsture == Krimas tatāru kopienas saknes Rumānijā aizsākās ar [[Kumāni|kumānu]] migrāciju 10. gadsimtā. Vēl pirms kumānu ierašanās šajā reģionā apmetās citas tjurku tautas, piemēram, [[huņņi]] un [[Protobulgāri|bulgāri]]. Tatāri pirmo reizi sasniedza [[Donavas delta|Donavas deltu]] 13. gadsimta vidū [[Zelta Orda]]s uzplaukuma laikā. 14. un 15. gadsimtā [[Osmaņu impērija]] kolonizēja [[Dobrudža|Dobrudžu]] ar [[nogaji]]em no [[Budžaka]]s. 16. gadsimta beigās uz Dobrudžu no Budžakas tika atvesti aptuveni 30 000 nogaju tatāru. [[Attēls:Tatarii_din_Romania_2011.png|thumb|Tatāru izplatība [[Rumānija|Rumānijā]] (2011. gada tautas skaitīšana)]] Pēc tam, kad [[Krievu—turku karš (1768—1774)|Krievija 1783. gadā anektēja Krimu]], [[Krimas tatāri]] sāka emigrēt uz Osmaņu piekrastes provincēm Dobrudžā. No 1783. līdz 1853. gadam desmitiem tūkstošu Krimas tatāru un nogaju emigrēja uz [[Ruse]]s reģionu. 1812. gadā uz Dobrudžu imigrēja arī nogaji no Budžakas. Tatāri, kas apmetās Dobrudžā pirms lielās bēgšanas 1860. gadā, bija pazīstami kā ''kabaili''. Tatāri kopā ar [[albāņi]]em kalpoja par [[žandarmi]]em, kurus osmaņi augstu vērtēja un kuriem tika piešķirtas īpašas nodokļu privilēģijas. Osmaņi papildus piešķīra tatāriem zināmu [[Autonomija|autonomiju]]. Tiek lēsts, ka no 1877. līdz 1878. gadam no Dobrudžas uz [[Anatolija|Anatoliju]] emigrēja no 80 000 līdz 100 000 Krimas tatāru, un šī emigrācija mazākā skaitā turpinājās līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]]. [[Emigrācija]]s iemesli bija vairāki: 1883. gadā Rumānijas valdība pieņēma likumus, kas noteica obligātu militāro dienestu visiem Rumānijas pavalstniekiem, tostarp tatāriem, kuri baidījās, ka dienests kristīgajā armijā neatbilst viņu musulmaņu identitātei. Citi iemesli bija 1899. gada [[bads]] Dobrudžā, virkne likumu no 1880. līdz 1885. gadam par tatāru un turku zemju konfiskāciju un Pirmais pasaules karš, [[Attēls:Dobethn1903.png|thumb|Tautības Dobrudžas ziemeļos 20. gadsimta sākumā, tatāri dzeltenā krāsā]] Unikāla Krimas tatāru nacionālā identitāte Dobrudžā sāka veidoties 19. gadsimta pēdējā ceturksnī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://uniuneatatara.ro/|title=UDTTMR – Uniunea Democrata a Turco-Tatarilor Musulmani din Romania &#124; Bine ati venit!}}</ref> Pēc Krimas tatāru valdības krišanas Dobrudža kļuva Krimas tatāriem par galveno patvēruma vietu. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā daudzi tatāri aizbēga no [[Krima]]s un devās [[Bēgļi|bēgļu gaitās]] pie Krimas tatāru ģimenēm Dobrudžā, kuras vēlāk [[Rumānijas Tautas Republika|komunistiskā Rumānija]] bargi sodīja. Bēgļiem, kas mēģināja bēgt pa jūru, uzbruka Sarkanās armijas lidmašīnas, savukārt tiem, kas devās pa sauszemes ceļiem caur [[Moldāvija|Moldāviju,]] izdevās sasniegt Dobrudžu, pirms [[Sarkanā armija]] tos sagūstīja un 1944. gada 18. maijā lielāko daļu no viņiem deportēja uz Sibīriju. 1940. gadā Dienviddobrudža tika atdota [[Bulgārija]]i, un līdz 1977. gadam Rumānijā dzīvoja aptuveni 23 000 tatāru. Līdz 20. gs. deviņdesmitajiem gadiem to skaits pieauga līdz aptuveni 40 000. Laikā no 1947. līdz 1957. gadam Rumānijā sāka darboties tatāru [[skola]]s, un 1955. gadā tatāru kopienai tika izveidots īpašs [[alfabēts]]. 1990. gadā tika izveidota turku-tatāru musulmaņu Demokrātiskā savienība. 2005. gadā Rumānijas turku-tatāru musulmaņu Demokrātiskā savienība apgalvoja, ka Rumānijā dzīvo ap 50 000 tatāru, uzskatot, ka tautas skaitīšanas aplēse ir mākslīgi zema, jo lielākā daļa tatāru sevi identificē kā turkus. == Valoda == Rumānijas tatāru valoda ir Dobrudžas tatāru jeb rumāņu tatāru valoda. Tā ietver [[Krimas tatāru valoda|Krimas tatāru]] un [[Nogaju valoda|nogaju]] dialektus<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.researchgate.net/publication/287996468|title=Ekstra Küçük Bir Dil Olarak Romanya Tatar Türkçesi (As an Extra Small Language: Romania Tatar Turkish)}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.academia.edu/20136476|title=THE TURKISH LANGUAGE SPOKEN BY THE TURK-TATAR COMMUNITY LIVING IN ROMANIA|access-date=2023-04-28|archive-date=2023-04-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20230415084238/https://www.academia.edu/20136476/THE_TURKISH_LANGUAGE_SPOKEN_BY_THE_TURK_TATAR_COMMUNITY_LIVING_IN_ROMANIA}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://antat.ru/ru/academy/international/romania/information.php|title=Общие сведения о татарах Добруджи|website=Академия наук Республики Татарстан|access-date=2022-01-19}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zen.yandex.ru/media/turks/dunaiskie-ili-rumynskie-tatary-otkuda-vzialis-i-kak-jivut-v-nastoiascee-vremia-5f789651952c3b370ec526f3|title=Дунайские или румынские татары. Откуда взялись и как живут в настоящее время|website=|access-date=2022-01-19|language=ru}}</ref><ref name="inform.tatar">{{Ziņu atsauce|url=https://tatar-inform.tatar/news/taner-murat-dobrudzha-tatarlaryny-un-yashlek-balalary-tatarcha-irken-s-yl-sh-bel-5082672|title=Танер Мурат: Добруджа татарларының ун яшьлек балалары татарча иркен сөйләшә белә|publisher=Tatar-inform|date=24 April 2018|language=tt}}</ref>, taču mūsdienās starp šiem dialektiem vairs nav asu atšķirību, un to galvenokārt uzskata par vienu valodu.<ref name="RT">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.academia.edu/19984869|title=Romanian Tatar language communication in the multicultural space|last=Ismail|first=Nilghiun|access-date=2023-04-28|archive-date=2023-10-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20231004150433/https://www.academia.edu/19984869}}</ref><ref name="STSP">{{Publikācijas atsauce|last=Murat|first=Taner|date=January 1, 2018|title=The Sounds of Tatar Spoken in Romania: The Golden Khwarezmian Language of the Nine Noble Nations|url=https://www.academia.edu/36788619|journal=Anticus Press|via=www.academia.edu}}</ref> Šī valoda pieder pie [[Kipčaku valodas|kipčaku tjurku valodām]], konkrētāk, kipčaku-nogaju, un to ietekmējusi [[Turku valoda|turku]] un [[rumāņu valoda]].<ref name="RT" /><ref name="STSP" /> == Apakšgrupas == === Krimas tatāri === Krimas tatārus uz Dobrudžu atveda osmaņi pēc krievu varas pieauguma reģionā un Krimas [[aneksija]]s 1783. gadā. Tomēr pēc Rumānijas neatkarības iegūšanas 1877.–1878. gadā uz Anatoliju pārcēlās no 80 000 līdz 100 000 Krimas tatāru, un šī migrācija turpinājās arī pēc tam. Tādējādi tatāru skaits [[Ziemeļdobrudža|Dobrudžas ziemeļos]] samazinājās no 21 % 1880. gadā līdz 5,6 % 1912. gadā. 2002. gadā tie veidoja 2,4 % no iedzīvotājiem. === Nogaji === Rumānijas tautas skaitīšanā tatāru nogaju daļa nav atsevišķi uzskaitīta. Lielākā daļa ir emigrējusi uz [[Turcija|Turciju]], taču tiek lēsts, ka daži tūkstoši nogaju joprojām dzīvo Dobrudžā. == Skatīt arī == * [[Rumānijas ungāri|Rumānijas ungāri (Sēkeji)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://uniuneatatara.ro/ Rumānijas Turku-musulmaņu tatāru Demokrātiskās savienības tīmekļa vietne] * [https://uctr.ro/ Rumānijas tatāru kultūras savienības tīmekļa vietne] * [http://www.udt.ro/ Demokrātiskās tatāru savienības tīmekļa vietne] * [https://uctr.ro/proiect/implementarea-limbii-tatare-in-scoli/ Tatāru valodas ieviešana Rumānijas skolās] [[Kategorija:Tjurki]] [[Kategorija:Tatāri]] [[Kategorija:Rumānijas tautas]] 1harm0g6s3m1pvcnhzpnxaq9wg5ez8i Racka 0 628454 4458580 4456869 2026-04-24T22:22:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458580 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Zackelschafe_Tiergarten_Bernburg_06-03-2008.jpg|right|thumb|Racka aitu ganāmpulks]] '''Racka''' (izrunā / rɑːtskɑː /, {{val|hu|magyar racka juh}}) jeb '''Hortobāģas Racka aita''' ({{val|hu|Hortobágy Racka}}) ir apdraudēta [[Aita|aitu]] [[šķirne]], kuras izcelsme ir [[Ungārija|Ungārijā]] un kas pazīstama ar savu cirtaino un krokoto [[Vilna|vilnu]] un neparastajiem spirālveida [[ragi]]em, kas sastopami gan auniem, gan aitām (aitām tie ir nedaudz īsāki).<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|last=Gergely|first=Anikó|title=Culinaria Hungary|url=https://archive.org/details/culinariahungary0000gerg|date=2008|publisher=H.F. Ullmann|isbn=978-3-8331-4996-2|location=Potsdam, Germany|oclc=566879902}}</ref><ref name="OKState" /> Šie unikālie ragi var sasniegt līdz pat 61 cm garumu un aug aptuveni 45 grādu leņķī. Minimālais ragu garums auniem ir ap 51 cm, bet aitām — 30–38 cm. Racka šķirne ir zināma vismaz kopš [[19. gadsimts|19. gadsimta]] sākuma, kad tika veikti pirmie tās reģistrācijas ieraksti. Kādreiz tā bija visizplatītākā aitu šķirne valstī, taču mūsdienās tiek uzskatīta par retu — tiek lēsts, ka populācija ir aptuveni 2500 dzīvnieku.<ref name=":0" /> Mūsdienās lielākie ganāmpulki sastopami [[Hortobāģas nacionālais parks|Hortobāģas stepēs]] un mazākā skaitā arī [[Rumānija|Rumānijā]]. Pateicoties šķirnes unikālajām īpašībām, tā ir ieguvusi popularitāti arī ārpus dzimtenes, un to eksportē uz [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Francija|Franciju]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://rackasheep.com/the-breed/|title=The Racka Sheep Society UK|last=The Breed|first=The Racka Sheep Society|date=September 2021}}</ref> Tā ir izturīga un daudzfunkcionāla šķirne, ko izmanto piena, [[Vilna|vilnas]] un gaļas ieguvei.<ref name="EAAP">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tiho-hannover.de/einricht/zucht/eaap/descript/593.htm|title=Breed description: Racka|publisher=EAAP Animal Genetic Database|website=Sheep in Hungary|access-date=2009-04-29|archive-date=2008-10-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20081020134631/http://www.tiho-hannover.de/einricht/zucht/eaap/descript/593.htm}}</ref><ref name=":0" /> Vilna ir gara un rupja, un sastopama divos pamattoņos — krēmkrāsā (gandrīz balta) vai no melnas līdz tumši brūnai. Aitas sver apmēram 40 kg, bet auni — ap 60 kg.<ref name="OKState">{{Tīmekļa atsauce|url=http://afs.okstate.edu/breeds/sheep/racka|title=Racka|publisher=Oklahoma State University, Dept. of Animal Science|website=Breeds of Livestock|access-date=2009-04-29}}</ref><ref name=":0" /> Šķirnes neparastais izskats un mierīgā daba padara to pievilcīgu [[Lopkopība|lopkopjiem]].<ref name="Sheep101">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sheep101.info/breedsR.html#Racka|title=Racka|publisher=Sheep101.info|website=Sheep Breeds - R|access-date=2009-04-29}}</ref> Vienlaikus racka aitas ir ļoti modras un jutīgas pret apkārtējo vidi — tās asi reaģē uz skaļām skaņām un uztvertiem draudiem, kā arī ir uzmanīgas pret [[Plēsēji|plēsējiem]]. Šo īpašību dēļ tās var būt bailīgas un grūtāk savaldāmas.<ref name=":1" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Aitu šķirnes]] [[Kategorija:Ungārijas saimniecība]] k5w3jnurjvevzt8q5qrmbe5wbhvam8n Pagramante 0 628651 4458384 4452369 2026-04-24T12:27:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458384 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pagramante | official_name = ''Pagramantis'' | settlement_type = miests | image_skyline = Pagramantis, mokykla.JPG | image_caption = Pagramantes skola | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Tauraģes rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Tauraģes apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Tauraģes rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Mažonu seņūnija]] | area_total_km2 = 4.36 | population_total = 412 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 21 | lats = 58 | latNS = N | longd = 22 | longm = 13 | longs = 59 | longEW = E | elevation_m = 70 | website = }} '''Pagramante''' ({{val|lt|Pagramantis}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Tauraģes apriņķis|Tauraģes apriņķa]] [[Tauraģes rajona pašvaldība|Tauraģes rajona pašvaldībā]]. Atrodas [[Akmena]]s upes krastā netālu no tās ietekas [[Jūra (upe)|Jūras]] upē, 15 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Tauraģe]]s, [[Pagramantes reģionālais parks|Pagramantes reģionālā parka]] teritorijā. == Vēsture == Pagramante vēstures avotos pirmo reizi minēta 1561. gadā kā ''Pottagen'', bet vieta bija apdzīvota jau 1. tūkstošgadē, par ko liecina Pagramantes pilskalns. Miesta nosaukums ir hidronīmiskas izcelsmes, saistīts ar Gramančas upīti, kas šeit ietek Akmenā. 1744. gadā Pagramantē tika uzcelta baznīca. Miests vēsturiski attīstījies kā vietējas nozīmes amatniecības un tirdzniecības centrs. Padomju periodā Pagramante bija Sergeja Kirova kolhoza centrālais ciemats. Pateicoties upju ieleju gleznainumam un neskartajai dabai, 1992. gadā miests kļuva par jaundibinātā reģionālā parka administratīvo centru. 2010. gadā miestam tika apstiprināts oficiālais ģerbonis. == Arhitektūra un apskates objekti == * Pagramantes Sv. Jaunavas Marijas Debessbraukšanas baznīca: celta 1774. gadā. Tā ir vērtīgs koka tautas baroka arhitektūras piemineklis ar saglabātu vēsturisko interjeru un zvanu torni. * Pagramantes pilskalns: atrodas Akmenas un Gramantas upju satekā. Tas liecina par senām apmetnēm šajā stratēģiski izdevīgajā vietā. * Iekārtie tilti: Pagramante ir pazīstama ar vairākiem gājēju gaisa tiltiem pār Akmenas un Jūras upēm, kas ir miesta vizītkarte un iecienīts tūristu objekts. * Pagramantes reģionālā parka apmeklētāju centrs: piedāvā informāciju par parka dabas vērtībām, upju atsegumiem un tūrisma maršrutiem. * Akmenas un Jūras upju sateka: ainaviska vieta, kur Akmenas upe ar saviem krāčainajiem posmiem ietek rāmākajā Jūras upē. == Sabiedrība == Miestā darbojas Pagramantes pamatskola, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Pagramante ir nozīmīgs tūrisma un atpūtas centrs Tauraģes rajonā. Saimnieciski miests mūsdienās ir orientēts uz dabas tūrismu, mežsaimniecību un ekoloģisko lauksaimniecību. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Pagramantis}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://pagramanciorp.lrv.lt/ Pagramantes reģionālā parka vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220529115209/https://pagramanciorp.lrv.lt/ |date={{dat|2022|05|29||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Tauraģes rajona pašvaldība]] qpknvvld782y9xcj58mqbfxuzqd55xp Vikipēdija:Balsošana/Par zinātnisko grādu latīniskajiem saīsinājumiem 4 628754 4458808 4452850 2026-04-25T06:06:17Z Meistars Joda 781 4458808 wikitext text/x-wiki {{Balsojums beidzies}} ---- = Balsošanas protokols = :<small>Šeit īsumā raksturots kopienas lēmums, noslēdzoties balsojumam. Ar balsošanas gaitu variet iepazīties sadaļā "Balsošana".</small> {|style="background: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB" |- | <big> Zinātnisko grādu latīniskos saīsinājumus nenorādīt</big> |} '''<span style="font-size:125%;"></span>''' * Ierosinātājs: [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] * Sākuma termiņš: 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 13.00 (EEST) * Beigu termiņš: 2026. gada 24. aprīlis, plkst. 23.00 (EEST) == Balsošana == '''Atbalstu''': # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) '''Neatbalstu''': # [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 13.16 (EEST) # --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 11. aprīlis, plkst. 07.34 (EEST) '''Atturos''': == Skatīt arī == * [[Diskusija:Guntis Rudzītis]] * [https://termini.gov.lv/komisija/zinatnisko-gradu-nomenklatura-latvijas-republika Zinātnisko grādu saīsinājumu pareizrakstība] == Komentāri == Tāpat kā iepriekšējā balsojumā, šeit apakšā ir principiālāks jautājums, kurš netiek pieminēts: vai vajadzīgs pie katra gadījuma rakstos iekavās likt atbilstošu tekstu svešvalodā, piemēram, "mestrs Konrāds (''Conradus'')", "pilsētas cietumā nomiris kara noziedznieks Erihs Kohs (''Erich Koch'', 1896—1986), u.tml. Manuprāt, jāreglamentē svešvalodu lietošana latviešu Vikipēdijas rakstos, kur tā vajadzīga (raksta temata norādē) un kur ir tikai plātīšanās ar svešvalodu pārzināšanu bez nepieciešamības. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 13.28 (EEST) :bet par konkrēto. mums jāizvēlas starp ''dr. hist.'' un vēstures zinātņu doktors? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 21.10 (EEST) ::Vairumā gadījumu - starp variantu rakstīt abus vai tikai kādu vienu (es esmu par latvisko). Kaut vai tādēļ, ka liela daļa, ja ne vairums lasītāju mūsdienās vispār tos latīniskos jēdzienus nezina un nesaprot, kādēļ viņiem tie būtu jāzina. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 22.42 (EEST) njaxxekepiwyqakgvzi26fnpovoptqo There's No Place Like Home 0 629160 4458760 4454603 2026-04-25T04:46:15Z Biafra 13794 4458760 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{TV sērijas infokaste|Title=''There's No Place Like Home''|Series=Seriāla "[[Pazudušie (seriāls)|Pazudušie]]"|Season=4. sezona|Series no=12. 13. un 14. sērija|Director=[[Stīvens Viljamss]]<br>[[Džeks Benders]]|Writer=[[Deimons Lindelofs]]<br>[[Karltons Kjūzs]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Korta Feja]]<br>[[Džons S. Bartlijs]]|Editor=[[Džo Frānsiss]]<br>[[Marks Goldmans]]<br>[[Stīvens Semels]]<br>[[Roberts Florio]]<br>[[Henks vans Ēgens]]|Airdate=12. sērija — 2008. gada 15. maijā<br>13. un 14. sērija — 2008. gada 29. maijā|Length=12. sērija — 41 minūte<br>13. un 14. sērija — 83 minūtes|Guests=*[[Laverna S. Koldvela]] kā Roza Nedlera *[[Nestors Karbonels]] kā Ričards Alperts *[[Bairons Čangs]] kā Paika kungs *[[Andrea Gebriela]] kā Nadija Džasima *[[Liliana Hērsta]] kā Karmena Rejesa *[[Čičs Marins]] kā Deivids Rejess *[[Malkolms Deivids Kellijs]] kā Volts Dosons *[[Alans Deils]] kā Čārlzs Vidmors *[[Džons Terijs (aktieris)|Džons Terijs]] kā Kristians Šepards *[[Sonija Valdžere]] kā Penelope Vidmore|Prev=''[[Cabin Fever]]''|Next=''[[Because You Left]]''}} '''''There's No Place Like Home''''' (no [[Angļu valoda|angļu]]: ''Nav tādas vietas kā mājas'') ir trisdaļīgs [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla "[[Pazudušie]]" [[Pazudušie (4. sezona)|ceturtās sezonas]] fināls, kas sastāv no divpadsmitās, trīspadsmitās un četrpadsmitās sērijas. Sēriju režisori ir [[Stīvens Viljamss]] un [[Džeks Benders]], bet scenāristi ir [[Deimons Lindelofs]] un [[Karltons Kjūzs]]. Pirmo daļu rādīja 2008. gada 15. maijā, bet atlikušās divas daļas 2008. gada 29. maijā. Izdzīvojušajiem jāapvienojas ar "Citiem", lai cīnītos ar algotņiem, kuri vēlas nogalināt visus cilvēkus uz salas, kas pāraug lielā kaujā. Bens un Loks pēc Džeikoba lūguma mēģina sasniegt [[Dharma Initiative|staciju]] [[Dharma Initiative|"Orhideja"]], lai "pārvietotu salu". Saīds, kurš ieradies motorlaivā, piedāvā nogādāt izdzīvojušos uz kuģi. Tiek stāstīts arī par ''[[Oceanic Airlines|Oceanic]]'' sešinieku — sešiem izdzīvojušajiem nākotnē, kuri izbēga no salas un piekrita paturēt savu izdzīvošanu uz salas noslēpumā. == Sižets == === 1. daļa === ==== Uz salas ==== Atraduši nomesto [[Pavadoņtelefons|telefonu]], kurā redzama [[Helikopters|helikoptera]] atrašanās vieta, Džeks un Keita nolemj sekot tam. Faradejs, saprotot, ka Kīmija vīri dodas uz staciju "Orhideja", pasaka Šarlotei, ka viņiem jātiek prom no salas. No rīta Džeks un Keita satiek Sojeru ar Āronu un Mailsu. Nodevis Āronu Keitai, Džeks sūta viņu un Mailsu uz pludmali, kamēr pats turpina ceļu, bet Sojers negribīgi pievienojas viņam. Tikmēr Saīds ierodas pludmalē ar motorlaivu un informē atlikušos izdzīvojušos, ka nogādās viņus uz kuģi sešu cilvēku grupās. Loks, Bens un Hugo sasniedz slēptuvi, no kuras Bens izņem kasti un, izmantojot tajā esošu spoguli, pārraida gaismas signālu kādam tālumā, pēc kā trio turpina ceļu uz staciju. Saīds nolemj sekot Džekam, nododot uzdevumu nogādāt cilvēkus uz kuģi Faradejam. Tikmēr Keita un Mailss atgriežas. Keita nodod Āronu Sun un dodas kopā ar Saīdu. Pirmā grupa kopā ar Sun, Āronu un Džinu dodas uz kuģi ar laivu. Sasniedzot staciju, Bens, Loks un Hugo atklāj, ka Kīmija algotņi jau ir tur. Tajā laikā grupa izkāpj uz kuģa klāju, kur Džins un Sun satiek Maiklu. Faradejs dodas atpakaļ uz salu. Džeks un Sojers atrod helikopteru, kur Lapiduss ir pieķēdēts pie sēdekļa ar rokudzelžiem. Viņš pasaka viņiem, kurp dodas algotņi, un pēc tam mēģina atbrīvoties, izmantojot instrumentus. Tikmēr Dezmonds [[Mašīntelpa|mašīntelpā]] atrod [[C4|sprāgstvielu]] kaudzi. Džungļos Saīdu un Keitu ielenc "Citi", kurus vada Ričards, un viņi ir spiesti padoties. Netālu no stacijas Bens nolemj padoties algotņiem, lai novērstu uzmanību no Loka, kurš izmantos liftu, lai iekļūtu stacijā. ==== ''Oceanic'' sešinieka nākotne ==== Kravas lidmašīna nogādā "''Oceanic'' sešinieku" — Keitu un Āronu, Hugo, Saīdu, Sunu un Džeku uz ASV. Lidostā visus, izņemot Saīdu un Keitu, sagaida priecīgi radinieki. Vēlāk notiek preses konference, kurā izdzīvojušie stāsta, kā lidmašīna avarēja un kā viņi kopā ar vēl trim pasažieriem — Būnu, Čārliju un Libiju, kura vēlāk gāja bojā, tika izskaloti uz salas. Viņi tur izdzīvoja, un Keita tur dzemdēja Āronu, līdz glābšanas plosts, ko viņi izmantoja, lai sasniegtu civilizāciju, tika izskalots salas krastā. Pēc dažiem jautājumiem konference beidzas, un Saīds ārā sastop savu mīļoto Nadiju. [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] Sun konfrontē savu tēvu par viņa naidu pret Džinu un viņa nāvi, un, pateicoties kompensācijai no ''Oceanic Airlines'', viņa nopērk [[Akciju kontrolpakete|kontrolpaketi]] tēva uzņēmumā. Drīz vien Hugo vecāki sarīko viņam ballīti, kurā piedalās Keita, Ārons, Saīds un Nadija. Viņa tēvs Deivids uzdāvina Hugo automašīnu, ko viņi kopā uzbūvēja, bet, pamanījis "sasodītos skaitļus" odometrā, Hugo aizbēg. Tēva piemiņas dievkalpojumā Džeks pasaka dažus vārdus. Pēc tam pie viņa pienāk Klēras māte, atklājot, ka viņas meita arī bija reisā 815 un bija Džeka pusmāsa. Pēc tam Klēras māte izsaka komplimentus Keitai un viņas "dēlam" Āronam. === 2. daļa === ==== Uz salas ==== Džeks un Sojers atrod Hugo džungļos un pēc tam sasniedz staciju "Orhideja", kur satiek Loku. Tikmēr uz kuģa Dezmonds paskaidro Maiklam un Džinam, ka sprāgstvielas ir savienotas ar tālvadības detonatoru un aktivizēsies, ja tiks saņemts signāls, taču to atbruņošana ir ļoti sarežģīta īpašu "viltus" vadu dēļ. Tikmēr Kīmija grupa ar Benu sasniedz helikopteru, kad Keita pēkšņi izskrien pie viņiem. Kīmijs novieto viņu kopā ar Benu un Lapidusu, bet algotņi ierauga siluetus garajā zālē un dzird skaņas. Seko apšaude ar "Citiem", kuri vienu pēc otra nogalina trīs algotņus: Kokolu, Lakūru un Redfernu. Omārs tiek nogalināts, kad Kīmijs nejauši atsit ar kāju [[Rokas granāta|granātu]] viņa virzienā. Kīmijs mēģina aizbēgt, bet Saīds viņu panāk, un sākas kautiņš, kura laikā Ričards divreiz iešauj Kīmijam mugurā. Bens liek Saīdam un Keitai atgriezties pludmalē, kamēr pats dodas atpakaļ uz staciju. Tikmēr Loks strīdās ar Džeku, kurš nevēlas palikt uz salas un netic, ka tai bija lemts palikt. Kad Bens ierodas, viņš un Loks dodas uz staciju, bet Džeks aiziet. Uz kuģa Maikls nolemj atlikt detonēšanu, sasaldējot detonatora bateriju ar [[Šķidrais slāpeklis|šķidro slāpekli]]. Faradejs atgriežas salā, un jauna izdzīvojušo grupa gatavojas iekāpt laivā. Stacijā Bens parāda Lokam apmācības filmu. Tajā doktors Halivakss paskaidro, ka stacijas zinātnieki veic eksperimentus ar [[Laiks|laiku]] un [[Telpa|telpu]], izmantojot [[Kazimira efekts|Kazimira efektu]]. Pēc tam viņš ievieto [[Trusis|trusi]] dīvainā kamerā, sakot, ka viņi mēģinās to pārvietot caur telpu. Halivakss saka, ka kamerā nevar atstāt neorganiskus priekšmetus, un tad filma pēkšņi attinas atpakaļ un beidzas. Tikmēr Bens ievieto kamerā dažādus metāla priekšmetus, kad viņi abi dzird lifta nolaišanās skaņu. Sojers un Džeks sasniedz helikopteru un, atbrīvojuši Lapidusu, kopā ar Hugo, Keitu un Saīdu aizlido uz kuģi. Dezmonds, Maikls un Džins turpina atbruņot detonatoru, sasaldējot to ar atlikušo slāpekli. Lidojuma laikā Lapiduss ziņo, ka lode ir caurdūrusi degvielas tvertni un viņi zaudē degvielu. Pēc tam, kad tiek izmestas visas mantas, Sojers kaut ko palūdz Keitai, noskūpsta viņu un ielec okeānā. Šarlote pasaka Faradejam, ka vēlas palikt, pēc kā Faradejs piekrīt un dodas uz kuģi ar jaunu izdzīvojušo grupu. Tikmēr ievainotais Kīmijs nokāpj ar liftu stacijā, atklājot, ka viņam uz rokas ir [[sirdsdarbība]]s monitors un ka, ja sirdsdarbība apstāsies, sprāgstvielas uz kuģa detonēs. Tomēr Bens pēkšņi iznirst no skapja, iesit Kīmijam un iedur viņam rīklē ar nazi, neskatoties uz Loka kliedzieniem. ==== Oceanic sešinieka nākotne ==== Pēc tam, kad Džeks lūdz Keitai atgriezties salā, viņa pienāk pie viņa un sāk strīdēties. Džeks parāda viņai [[Nekrologs|nekrologu]] par kādu Džeremiju Bentamu, kuru Keita noraida kā traku. Tomēr Džeks saka, ka viņu saprot un ka Bentams teicis, ka atgriešanās salā ir vienīgais veids, kā glābt Keitu un Āronu. Par to Keita iesit Džekam pļauku un, paziņojot, ka neatgriezīsies, aiziet. Volts apciemo Hugo psihiatriskajā slimnīcā, kur Hugo viņam pastāsta arī par Džeremija Bentama vizīti. Volts jautā, kāpēc ''Oceanic'' sešinieks melo, uz ko Hugo atbild, ka viņi to dara, lai aizsargātu cilvēkus uz salas. Tajā vakarā Saīds ielavās Hugo istabā, kur viņš spēlē [[Šahs|šahu]] ar tukšu krēslu. Saīds atklāj, ka Bentams ir miris un ka viņš tikko nogalinājis vīrieti, kurš izspiegoja Hugo, tāpēc viņiem jānokļūst drošā vietā. Apliecinot Hugo, ka viņi neatgriezīsies salā, Saīdam izdodas viņu pārliecināt doties prom. Pirms piecelšanās Hugo izdara gājienu šahā "Eko kungam". === 3. daļa === ==== Uz salas ==== Helikopters beidzot atrod kuģi. Tikmēr Kīmijs, neskatoties uz Loka centieniem, nomirst, un detonators uz kuģa aktivizējas. Džins un Maikls paliek, lai to atdzesētu, kamēr Dezmonds mēģina brīdināt Lapidusu nenosēsties ar helikopteru, bet zemā degvielas līmeņa dēļ helikopters nosēžas uz klāja. Aizlāpījuši caurumu tvertnē, visi atkal iekāpj helikopterā. Maikls paliek pie detonatora, bet Džins novēloti ierodas uz klāja pēc tam, kad helikopters jau ir pacēlies, neskatoties uz Sun kliedzieniem. Tieši tajā brīdī slāpekļa tvertne beidzas, un Maikls dzird čukstus, pēc kuriem viņa priekšā parādās Kristians, sakot, ka Maikls tagad var doties prom. Kuģis eksplodē. Bens aktivizē kameru, un tajā notiek sprādziens, izpūšot caurumu sienā. Bens uzvelk jaku ar "Halivakss" uzšuvi, sakot, ka caurumā ir ļoti auksts, un atvadās no Loka, sakot viņam, lai viņš dodas pie Ričarda. Tikmēr Sojers peld uz krastu, kur satiek Džūljetu, kura norāda uz dūmiem tālumā okeānā. Loks ierodas "Citu" nometnē, kur satiek Ričardu. Bens nonāk ledus klātā telpā ar dīvainu stūri, kas izvirzās no sienas. Viņš sāk to griezt, pēc kā salu apgaismo baltas gaismas uzliesmojums, un cilvēki helikopterā un motorlaivā vēro, kā sala pazūd. Helikopteram beidzas degviela, un pēc glābšanas plosta nomešanas helikopters ietriecas okeānā. Visiem izdodas izkļūt uz plosta. Tajā vakarā viņi pamana kuģa gaismu, bet pirms tas viņus sasniedz, Džeks liek visiem melot par to, kas ar viņiem notika un kā viņi tika izglābti. Kad pienāk neliels kuģis, izrādās, ka tas pieder Penelopei, kura satiek Dezmondu un pārējos. No rīta Lapiduss un Dezmonds paliek pie Penelopes, kamēr Džeks, Hugo, Keita, Ārons, Saīds un Sun atvadās un iekāpj nelielā laivā, kuru viņi izmanto, lai kuģotu uz [[Sumba]]s krastu, izliekoties par vienīgajiem izdzīvojušajiem. ==== Oceanic sešinieka nākotne ==== [[Londona|Londonā]] Sun tiekas ar Vidmoru, iepazīstinot ar sevi kā Paika kunga meitu. Viņa pastāsta Vidmoram, ka viņš zina, ka ''Oceanic'' sešinieks melo un ka viņi nav vienīgie, kas pametuši salu. Pēc tam viņa aiziet, atstājot viņam savu vizītkarti. Nakts vidū Keitu pamodina vīrieša telefona zvans, kurā viņa tiek aicināta atgriezties salā. Ieejot Ārona istabā, Keita ierauga Klēru, kura lūdz viņu nevest viņas dēlu atpakaļ uz salu. Pamostoties Keita saprot, ka tas bija tikai sapnis. Pēc tikšanās ar Keitu Džeks dodas uz bēru namu, kur joprojām atrodas Džeremija Bentama zārks. Tur viņš satiek Benu, kurš stāsta, ka pēc Džeka aiziešanas no salas tur notikušas briesmīgas lietas. Viņš piebilst, ka ''Oceanic'' sešiniekam ir jāatgriežas salā, un viņam ir pāris idejas, kā to izdarīt. Bens arī piebilst, ka Bentamam ir jāatgriežas, pēc kā atklājas, ka zārkā guļ Loka ķermenis. == Lomās == === Galvenie varoņi === {{Col-begin}} {{Col-2}} * [[Metjū Fokss]] kā Džeks Šepards * [[Evandželīna Lilī]] kā Keita Ostena * [[Horhe Garsija]] kā Hugo "Hērlijs" Rejess * [[Džošs Holovejs]] kā Džeimss "Sojers" Fords * [[Navīns Endrūss]] kā Saīds Džara * [[Denjels De Kims]] kā Džins Kvons * [[Jundžina Kima]] kā Sun Kvona * [[Terijs O'Kvīns]] kā Džons Loks * [[Herolds Perino]] kā Maikls Dosons {{Col-2}} * [[Emīlija de Ravina]] kā Klēra Litltone * [[Henrijs Ī. Kjusiks]] kā Dezmonds Hjūms * [[Maikls Emersons]] kā Bens Lainuss * [[Elizabete Mičela]] kā Džūljeta Bērka * [[Džeremijs Deiviss]] kā Daniels Faradejs * [[Ribeka Madere]] kā Šarlota Lūisa * [[Kens Leungs]] kā Mailss Stroms * [[Džefs Feihijs]] kā Frenks Lapiduss {{Col-end}} === Otrā plāna varoņi === {{Col-begin}} {{Col-2}} * [[Kevins Djūrands]] kā Mārtins Kīmijs * [[Nestors Karbonels]] kā Ričards Alperts * [[Entonijs Azizi]]js kā algotnis Omārs Idriss * [[Laverna S. Koldvela]] kā Roza Nedlera * [[Bairons Čangs]] kā Paika kungs * [[Andrea Gebriela]] kā Nadija Džasima * [[Veronika Hamela]] kā Margo Šeparda * [[Liliana Hērsta]] kā Karmena Rejesa * [[Čičs Marins]] kā Deivids Rejess * [[Malkolms Deivids Kellijs]] kā Volts Dosons * [[Alans Deils]] kā Čārlzs Vidmors {{Col-2}} * [[Džons Terijs (aktieris)|Džons Terijs]] kā Kristians Šepards * [[Sonija Valdžere]] kā Penelope Vidmore * [[Viljams Blanšets]] kā Ārons Litltons * [[Fransuā Čo]] kā doktors Edgars Halivakss * Medisona kā suns Vinsents * [[Noa Krafts]] kā Hendrikss * [[Erols Dž. Snaiders]] kā algotnis Redferns * [[Tonijs Veids]] kā algotnis Lakūrs * [[Šons Olibeross]] kā algotnis Kokols * [[Kriss Kandela]] kā Kreigs * [[Dastins Vačmens]] kā Stīvs Dženkinss {{Col-end}} == Ārējās saites == * [https://www.imdb.com/title/tt0994351/?ref_=tt_ov_ep_pr Sērijas 1. daļa ''IMDb''] (angliski) * [https://www.imdb.com/title/tt0994352/?ref_=tt_ov_ep_nx Sērijas 2. daļa ''IMDb''] (angliski) * [https://www.imdb.com/title/tt1952703/?ref_=tt_ov_ep_nx Sērijas 3. daļa ''IMDb''] (angliski) {{Pazudušie}} 7r3hiz2x1g02lstkscnnhdkbacf2u5v Gardama 0 629161 4458761 4454601 2026-04-25T04:50:44Z Biafra 13794 ir raksts. 4458761 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Gardama | official_name = ''Gardamas'' | settlement_type = miests | image_skyline = Gardamo pagrindinė mokykla.png | image_caption = Gardamas pamatskola | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Šilutes rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Klaipēdas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Šilutes rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Gardamas seņūnija]] | area_total_km2 = 2.74 | population_total = 356 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 24 | lats = 32 | latNS = N | longd = 21 | longm = 39 | longs = 36 | longEW = E | elevation_m = 50 | website = }} '''Gardama''' ({{val|lt|Gardamas}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Klaipēdas apriņķis|Klaipēdas apriņķa]] [[Šilutes rajona pašvaldība|Šilutes rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Minija]]s pietekas [[Tenene]]s upes krastā, 13 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Šilute]]s. == Vēsture == Gardamas ciems vēstures avotos pirmo reizi minēta 1561. gadā, bet 1651. gadā tā jau minēta kā miests. 1636. gadā uzcelta pirmā kapela, bet 1706. gadā — baznīca. Vēsturiski Gardama atradās stratēģiski svarīgā vietā netālu no [[Mazā Lietuva|Mazās Lietuvas]] robežas. Tas noteica miesta lomu tirdzniecībā, bet arī pakļāva to postījumiem karu laikā. 19. gadsimtā Gardama bija pazīstama kā nozīmīgs [[Grāmatneši|grāmatnešu]] (''knygnešiai'') atbalsta punkts, caur kuru Lietuvā nonāca aizliegtā literatūra [[Latīņu raksts|latīņu druka]]. Padomju laikā Gardama bija kolhoza, bet vēlāk — padomju saimniecības ''Ramučiai'' centrālais ciemats. Miesta ģerbonis apstiprināts 2010. gadā. == Arhitektūra un apskates objekti == * Gardamas Sv. Roko baznīca: pašreizējā mūra baznīca celta 1932. gadā pēc tam, kad iepriekšējā koka baznīca nodega. Tā ir monumentāla celtne ar izteiksmīgām formām, kas apvieno neogotikas un modernisma elementus. * Lurdas grota: netālu no baznīcas ierīkota Dievmātes parādīšanās vietas kopija, kas ir nozīmīgs vietējo iedzīvotāju garīgās dzīves punkts. * Piemiņas zīmes: miestā uzstādīti vairāki pieminekļi, kas veltīti Lietuvas neatkarības cīņām un ievērojamiem novadniekiem, tostarp grāmatu izplatītājiem. == Sabiedrība == Miestā darbojas Gardamas pamatskola, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Saimnieciski miests mūsdienās ir orientēts uz lauksaimniecību un mežizstrādi. Šeit atrodas gaļas pārstrādes uzņēmums ''Linegis'', veterinārā klīnika, kokzāģētava, lielveikals. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Gardamas}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.silute.lt/ Šilutes rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Šilutes rajona pašvaldība]] cimdv2r9qf8gwe1gqjug6qce8nepgcg 4458817 4458761 2026-04-25T06:19:05Z Kikos 3705 /* Vēsture */ 4458817 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Gardama | official_name = ''Gardamas'' | settlement_type = miests | image_skyline = Gardamo pagrindinė mokykla.png | image_caption = Gardamas pamatskola | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Šilutes rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Klaipēdas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Šilutes rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Gardamas seņūnija]] | area_total_km2 = 2.74 | population_total = 356 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 24 | lats = 32 | latNS = N | longd = 21 | longm = 39 | longs = 36 | longEW = E | elevation_m = 50 | website = }} '''Gardama''' ({{val|lt|Gardamas}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Klaipēdas apriņķis|Klaipēdas apriņķa]] [[Šilutes rajona pašvaldība|Šilutes rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Minija]]s pietekas [[Tenene]]s upes krastā, 13 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Šilute]]s. == Vēsture == Gardamas ciems vēstures avotos pirmo reizi minēta 1561. gadā, bet 1651. gadā tā jau minēta kā miests. 1636. gadā uzcelta pirmā kapela, bet 1706. gadā — baznīca. Vēsturiski Gardama atradās stratēģiski svarīgā vietā netālu no [[Mazā Lietuva|Mazās Lietuvas]] robežas. Tas noteica miesta lomu tirdzniecībā, bet arī pakļāva to postījumiem karu laikā. 19. gadsimtā Gardama bija pazīstama kā nozīmīgs [[Grāmatneši|grāmatnešu]] atbalsta punkts, caur kuru Lietuvā nonāca aizliegtā literatūra [[Latīņu raksts|latīņu druka]]. Padomju laikā Gardama bija kolhoza, bet vēlāk — padomju saimniecības ''Ramučiai'' centrālais ciemats. Miesta ģerbonis apstiprināts 2010. gadā. == Arhitektūra un apskates objekti == * Gardamas Sv. Roko baznīca: pašreizējā mūra baznīca celta 1932. gadā pēc tam, kad iepriekšējā koka baznīca nodega. Tā ir monumentāla celtne ar izteiksmīgām formām, kas apvieno neogotikas un modernisma elementus. * Lurdas grota: netālu no baznīcas ierīkota Dievmātes parādīšanās vietas kopija, kas ir nozīmīgs vietējo iedzīvotāju garīgās dzīves punkts. * Piemiņas zīmes: miestā uzstādīti vairāki pieminekļi, kas veltīti Lietuvas neatkarības cīņām un ievērojamiem novadniekiem, tostarp grāmatu izplatītājiem. == Sabiedrība == Miestā darbojas Gardamas pamatskola, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Saimnieciski miests mūsdienās ir orientēts uz lauksaimniecību un mežizstrādi. Šeit atrodas gaļas pārstrādes uzņēmums ''Linegis'', veterinārā klīnika, kokzāģētava, lielveikals. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Gardamas}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.silute.lt/ Šilutes rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Šilutes rajona pašvaldība]] 8ys8n4zenf92ibzk1ugx3ktfx35xpd3 Savienība Vidusjūrai 0 629262 4458916 4454929 2026-04-25T11:44:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458916 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste | name = {{collapsible list | title_style = background:transparent;text-align:center;line-height:normal;font-size:95%; | title = {{resize|1.25em|Savienība Vidusjūrai}} | {{Infobox |subbox=yes |bodystyle=font-size:77%;font-weight:normal; | rowclass1 = mergedrow| label1 = [[Arābu valoda|Arābu]]: | data1 = {{lang|ar|الاتحاد من أجل المتوسط|rtl=yes}}<br /> | rowclass2 = mergedrow| label2 = [[Angļu valoda|Ķīniešu]]: | data2 = {{lang|en|Union for the Mediterranean|italic=unset}}<br /> | rowclass3 = mergedrow| label3 = [[Franču valoda|Franču]]: | data3 = {{lang|fr|Union pour la Méditerranée|italic=unset}} }}}} | native name = | native name lang = | image = Union for the Mediterranean logo.svg | map = Union for the Mediterranean - updatable.svg | size = | type = Starpvaldību organizācija | formation = {{dat|2008|7|13}} | headquarters = [[Barselona]], {{ESP}} | membership = 43 valstis | leader_title = Ģenerālsekretārs | leader_name = [[Nasers Kamels]] | language = [[angļu valoda]]<br />[[arābu valoda]]<br />[[franču valoda]] | website = {{URL|https://ufmsecretariat.org/}} }} '''Savienība Vidusjūrai''' ({{val|en|Union for the Mediterranean, UfM}}) ir 2008. gadā dibināta 43 valstu (27 [[Eiropas Savienība|ES]] dalībvalstis un 16 partneres) [[starpvalstu organizācija]], kas veicina sadarbību Eiropas un Vidusjūras reģionā. Tā deklarē koncentrēšanos uz ilgtspējīgu attīstību, stabilitāti, reģionālo integrāciju un praktisku projektu īstenošanu. Savienībai jārisina enerģētikas un energoresursu, drošības, terorisma apkarošanas, migrācijas un tirdzniecības jautājumi. Eiropas un Vidusjūras reģiona Savienībai jāsadarbojas noteiktu kopīgu struktūru ietvaros, tostarp tiesībaizsardzības struktūrās, lai apkarotu korupciju, terorismu, organizēto noziedzību un cilvēku tirdzniecību. Starp deklarētajiem mērķiem ir arī sieviešu tiesību veicināšana, jauniešu nodarbinātība un vides aizsardzība. Savienības galvenā mītne atrodas [[Barselona|Barselonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.euractiv.pl/polityka-zagraniczna/artykul/siedziba-unii-dla-rodziemnomorza-bdzie-w-barcelonie?newsletter=55|title=Siedziba Unii dla Śródziemnomorza będzie w Barcelonie {{!}} Polityka zagraniczna {{!}} Unia Europejska {{!}} Euractiv.pl|last=EurActiv.pl|website=www.euractiv.pl|access-date=2026-04-16|language=en}}</ref> == Priekšvēsture == Savienība tiek pozicionēta kā dabisks 1995. gadā aizsāktā [[Barselonas process|Barselonas procesa]], t.i. Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerības, turpinājums. Barselonas process ap 2005. gadu bija kļuvis neefektīvs un vairums [[Arābu valstu līga|arābu valstu]] to boikotēja, iebilstot pret ES valstu tām uzspiesto cīņu pret [[Terorisms|terorismu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elmundo.es/elmundo/2005/11/28/internacional/1133151403.html|title=España y sus socios europeos asumen que la Cumbre puede saldarse hoy con un fracaso {{!}} elmundo.es|website=www.elmundo.es|access-date=2026-04-16}}</ref> Priekšlikums izveidot jaunu kopienu pirmo reizi parādījās [[Nikolā Sarkozī]] vēlēšanu kampaņas laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/sparks-expected-to-fly-whoever-becomes-frances-president/a-2343020|title=Royal vs. Sarkozy|website=dw.com|access-date=2026-04-16|language=en}}</ref> Pēc uzvaras vēlēšanās Francija sāka iezīmēt konkrētākus plānus. 2007. gada 23. oktobrī prezidents Sarkozī uzaicināja visus Vidusjūras reģiona valstu līderus uz līderu samitu Francijā 2008. gada jūlijā. Sarkozī uzskatīja [[Turcija]]s dalību par alternatīvu tās dalībai ES, pret ko viņš iebilda.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/sparks-expected-to-fly-whoever-becomes-frances-president/a-2343020|title=Royal vs. Sarkozy|website=dw.com|access-date=2026-04-16|language=en}}</ref> Viņš arī uzskatīja, ka organizācija varētu būt forums dialogam starp [[Izraēla|Izraēlu]] un tās kaimiņvalstīm. Sākotnēji dažas ES valstis, galvenokārt [[Vācija]], pauda skepsi pret projektu. Tās apsūdzēja to uzdevumu un esošo iestāžu, piemēram, [[Vidusjūras partnerība]]s, dublēšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://euobserver.com/87214/merkel-criticises-sarkozys-mediterranean-union-plans/|title=Merkel criticises Sarkozy’s Mediterranean Union plans|website=EUobserver|access-date=2026-04-16|date=2007-12-06|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://euobserver.com/96017/slovenia-criticises-french-mediterranean-union-proposal/|title=Slovenia criticises French Mediterranean Union proposal|website=EUobserver|access-date=2026-04-16|date=2008-01-17|language=en-US}}</ref> 2008. gada februārī Francijas Eiropas lietu ministrs [[Žans Pjērs Žujē]] paziņoja, ka jaunā kopiena papildinās un bagātinās esošās sadarbības struktūras. Viņš arī paziņoja, ka nosaukums Vidusjūras reģiona Savienība ir piemērotāks nekā nosaukums “Vidusjūras Savienība”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://euobserver.com/75810/france-says-it-has-no-preferred-eu-president-candidate/|title=France says it has no preferred EU president candidate|website=EUobserver|access-date=2026-04-16|date=2008-02-27|language=en-US}}</ref> Ministra Žujē paziņojumā tika atbildēts uz dažiem Eiropas valstu iebildumiem. Sarkozī sākotnējais priekšlikums paredzēja tikai Vidusjūras reģiona valstis kā Savienības dalībvalstis. Tas izraisīja īpašu Vācijas pretestību. 2008. gada martā prezidents Sarkozī tikās ar kancleri [[Angela Merkele|Angelu Merkeli]], lai apspriestu jaunās savienības projektu. Tikšanās rezultātā tika pārskatīts Francijas projekts un Savienībā iekļautas visas 27 ES valstis. Tika arī paziņots, ka jaunā kopiena balstīsies uz esošo Barselonas procesu.<ref name=":0">https://archive.ph/2025.01.07-171650/https://www.reuters.com/article/worldNews/idUSL0466342320080304/ Turkey, reassured on EU, backs "Club Med" plan</ref> Jaunās savienības projekts tika oficiāli apstiprināts [[Brisele|Briselē]] [[Eiropas Savienības Padome|ES Padomes]] sanāksmē 2008. gada 12.—13. martā. Savienība tika oficiāli izveidota līderu samitā Parīzē 2008. gada 13. un 14. jūlijā. Samita laikā cita starpā notika tikšanās starp [[Libāna]]s prezidentu [[Mišels Sulaimans|Mišelu Sulaimanu]] un [[Sīrija]]s prezidentu [[Bašārs Asads|Bašāru al Asadu]]. Abu valstu līderi paziņoja par izrāvienu saspīlētajās savstarpējās attiecībās un vēstniecību atvēršanu abās valstīs. == Dalībnieki == Savienībā Vidusjūrai ir 43 dalībvalstis: 27 [[Eiropas Savienības dalībvalstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita|ES dalībvalstis]] (ieskaitot 2013. gadā tai pievienojušos [[Horvātija|Horvātiju]]), kā arī [[Albānija]], [[Alžīrija]], [[Bosnija un Hercegovina]], [[Melnkalne]], [[Ēģipte]], [[Izraēla]], [[Jordānija]], [[Libāna]], [[Maroka]], [[Mauritānija]], [[Monako]], [[Palestīnas Valsts|Palestīna]], [[Sīrija]], [[Tunisija]], [[Turcija]] un [[Ziemeļmaķedonija]]. [[Lībija]] ir vienīgā Vidusjūras reģiona valsts, kas nav pievienojusies Vidusjūras Savienībai. Lībijas agrākais līderis [[Muammars Kadāfi]] to nosauca par jaunu Eiropas "koloniālo projektu" un mēģinājumu sagraut [[Āfrikas Savienība|Āfrikas Savienību]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://psz.pl/91-europa/kadafi-unia-srodziemnomorska-powrotem-do-kolonializmu|title=Kadafi: Unia Śródziemnomorska powrotem do kolonializmu - Portal Spraw Zagranicznych psz.pl|last=Jórasz|first=Anna|website=psz.pl|access-date=2026-04-16|language=pl-pl}}</ref> Valstij ir novērotāja statuss organizācijā un Barselonas process, un šajā lomā tā piedalās reģionālās sanāksmēs, samitos un konferencēs. Gan Savienība Vidusjūrai,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timesofmalta.com/article/Med-Union-wants-Libya-as-full-member.384562|title=Med Union wants Libya as full member|last=Contributors|website=Times of Malta|access-date=2026-04-16|date=2011-09-13|language=en-gb}}</ref> gan Lībijas varas iestādes pēc [[Lībijas pilsoņu karš (2011)|Kadāfi gāšanas]] ir paziņojušas par savu gatavību piešķirt valstij pilntiesīgu dalību organizācijā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://english.aawsat.com/2013/10/article55320373|title=Libyan FM on Border Security, Militias - ASHARQ AL-AWSAT|work=ASHARQ AL-AWSAT|access-date=2026-04-16|date=2013-10-26|last=Al-awsat|first=Asharq|language=en-US|archive-date=2016-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20160605121452/http://english.aawsat.com/2013/10/article55320373}}</ref> taču to apgrūtina iekšējās jukas. Turcija piekrita dalībai projektā tikai 2008. gada martā pēc tam, kad ES valstis bija apsolījušas, ka Vidusjūras reģiona savienība nebūs alternatīva Turcijas pilntiesīgai dalībai kopienā.<ref name=":0" /> Sīrija apturēja savu dalību Savienībā Vidusjūrai 2011. gada 22. jūnijā [[Sīrijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/https:////ec.europa.eu//commission//presscorner//detail//en//memo_14_232|title=ENP Package – Syria|website=European Commission - European Commission|access-date=2026-04-16}}</ref> Dalību atsāka 2025. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ufmsecretariat.org/ufm-senior-officials-meet-in-brussels-to-advance-new-strategy-and-welcome-syrias-resumption-of-membership/|title=UfM Senior Officials meet in Brussels to advance new strategy and welcome Syria’s resumption of membership|last=Mediterranean|first=Union for the|website=Union for the Mediterranean - UfM|access-date=2026-04-16|date=2025-07-09|language=en-US}}</ref> == Praktiskie projekti == Ūdens kvalitātes uzlabošanas sauklis paredz vismaz 45 notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecību [[Magriba]]s valstīs viskritiskākajās vietās. Faktiski vajadzētu uzbūvēt 300 šādas iekārtas. Tikpat ambiciozs ir plāns būvēt automaģistrāli no [[Sīnāja pussala]]s uz [[Kasablanka|Kasablanku]]. Franču plānotāji kā galvenie Savienības autori ir apņēmušies piesaistīt privātos investorus lielākās daļas transporta projektu finansēšanai.<ref>https://archive.is/20130213041154/www.maec.es/es/MenuPpal/Paises/Mediterraneo/Paginas/partenariadomediterraneo2010.aspx El Partenariado Euro-Mediterráneo: del Proceso de Barcelona a la Unión por el Mediterráneo </ref> Organizācija par ES naudu veikusi desmitiem izglītošanas projektu uzņēmējdarbībā un ekoloģijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.egrejob.eu/regione_t/wp-content/uploads/2015/11/UfM-Union-for-the-Mediterranean.pdf|title=Wayback Machine|website=www.egrejob.eu|access-date=2026-04-16|archive-date=2016-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20160304044814/http://www.egrejob.eu/regione_t/wp-content/uploads/2015/11/UfM-Union-for-the-Mediterranean.pdf}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.edile-initiative.org/en/edile-project|title=Mediterranean dairy products {{!}} EDILE|website=www.edile-initiative.org|access-date=2026-04-16|language=en|archive-date=2017-11-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20171107222423/http://www.edile-initiative.org/en/edile-project}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas Savienība]] [[Kategorija:Starptautiskas organizācijas]] kodri5xcralr070wdhhu24ib680wkmb Reliģijas brīvība Armēnijā 0 629529 4458595 4456223 2026-04-25T00:42:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458595 wikitext text/x-wiki '''Reliģijas brīvība Armēnijā''' ir tiesības sludināt un praktizēt [[Reliģija|reliģiju]] [[Armēnija]]s teritorijā. [[Armēnijas konstitūcija]], kas grozīta 2005. gada decembrī, paredz [[Reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]]; tomēr likums paredz dažus ierobežojumus mazākumtautību reliģisko grupu piekritēju reliģiskajai brīvībai, un praksē pastāv daži ierobežojumi. [[Armēņu Apustuliskā baznīca]], kurai ir oficiāls juridiskais statuss kā [[valsts baznīca]]i, bauda dažas privilēģijas, kas nav pieejamas citām reliģiskajām grupām.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.state.gov/g/drl/rls/irf/2007/90162.htm|title=U.S. State Department|website=www.state.gov|access-date=2026-04-18|language=en}}</ref> Dažas konfesijas ziņoja par neregulāru diskrimināciju no vidēja vai zema līmeņa valdības amatpersonu puses, taču augsta līmeņa amatpersonas tās uzskatīja par tolerantām. [[Jehovas liecinieki]] 2000. gados ziņoja, ka tiesneši viņiem piesprieda ilgākus cietumsodus par izvairīšanos no [[Alternatīvais dienests|alternatīvā militārā dienesta]] nekā iepriekš, lai gan sodi joprojām atbilda likumā atļautajam diapazonam.<ref>Bureau of Democracy, Human Rights and Labor (2008). ''2008 Report on International Religious Freedom''. United States Department of State.</ref> Sabiedrības attieksme pret dažām mazākumtautību reliģiskajām grupām bija divējāda, un tika ziņots par sabiedrības diskrimināciju, kas vērsta pret šo grupu locekļiem. == Likums == Armēnijas Republikas likums "Par sirdsapziņas brīvību un reliģiskajām organizācijām" tika pieņemts Armēnijas Republikas Augstākajā padomē 1992. gada 17. jūnijā, un Armēnijas Republikas Nacionālā asambleja to grozīja un papildināja 1997. gada 19. septembrī un 2001. gada 25. aprīlī. Saskaņā ar likumu Armēnijā pilsoņiem ir garantēta reliģijas brīvība. Katrs pilsonis brīvi nosaka savu attieksmi pret reliģiju. Visi ir vienlīdzīgi Armēnijas likumu priekšā. Tiešs vai netiešs pilsoņu tiesību ierobežojums, pamatojoties uz reliģisko pārliecību, ir aizliegts ar likumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.legislationline.org/download/id/6669/file/Armenia_law_freedom_conscience_religious_orgs_1992_am2001_ru.pdf#:~:text=%D0%A1%D1%82.,%D0%B4%D1%80%D1%83%D0%B3%D0%B8%D0%BC%D0%B8%20%D0%B3%D1%80%D0%B0%D0%B6%D0%B4%D0%B0%D0%BD%D0%B0%D0%BC%D0%B8%20%D1%81%D0%BE%D0%B2%D0%B5%D1%80%D1%88%D0%B0%D1%82%D1%8C%20%D1%80%D0%B5%D0%BB%D0%B8%D0%B3%D0%B8%D0%BE%D0%B7%D0%BD%D1%8B%D0%B5%20%D0%BE%D0%B1%D1%80%D1%8F%D0%B4%D1%8B.|title=закон о свободе совести и религиозных организациях|website=www.legislationline.org|access-date=2026-04-18}}</ref> == Reliģiskā demogrāfija == Valsts platība ir ap 30 000 km<sup>2</sup>, un tajā dzīvo ap 3 miljoniem iedzīvotāju.<ref>[https://armstat.am/file/article/sv_03_25a_510.pdf "Socio-Economic Situation of RA, January-March 2025 (Armenian, Russian)"] (PDF).</ref> Aptuveni 98 procenti iedzīvotāju ir etniski [[armēņi]]. [[Armēnijas PSR|Padomju laika]] [[Ateisms|ateisma]] politikas rezultātā lielākā daļa cilvēku nav aktīvi baznīcas dzīvē, taču saikne starp armēņu etnisko piederību un armēņu baznīcu ir ļoti spēcīga. Tiek lēsts, ka 94 procenti iedzīvotāju pieder Armēņu baznīcai,<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://freedomhouse.org/country/armenia/freedom-world/2023|title=Armenia: Freedom in the World 2023 Country Report|website=Freedom House|access-date=2026-04-18|language=en}}</ref> kas ir neatkarīga [[Pareizticība|Austrumu kristiešu]] konfesija ar tās garīgo centru [[Ečmiadzinas katedrāle|Ečmiadzinas katedrālē]] un klosterī. Baznīcas galva ir [[katolikoss]].<ref name=":0" /> Pastāv nelielas citu reliģisko grupu kopienas. Trūkst ticamu tautas skaitīšanas datu par reliģiskajām minoritātēm, un draudzes locekļu aplēses ievērojami atšķiras. Katoļu baznīca, gan [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]], gan [[Mehitārisms|mehitāristu]] (armēņu uniātu), uz 2007. gadu lēsa, ka tai kopā ir 120 000 sekotāju (4% iedzīvotāju).<ref name=":0" /> Jehovas liecinieki lēš, ka viņu biedru skaits ir 9000. Grupas, kas kopā veido mazāk nekā 5% no iedzīvotājiem, ir [[jazīdi]] — [[Kurdi|kurdu]] kultūras grupa, kuras reliģija ietver elementus, kas atvasināti no [[Zoroastrisms|zoroastrisma]], [[Islāms|islāma]] un [[Animisms|animisma]]; nenorādīti "harizmātiskie" kristieši; Armēņu evaņģēliskā baznīca; [[molokāni]] — krievu [[Pacifisms|pacifistu]] grupa, kas 17. gadsimtā atdalījās no [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Krievu Pareizticīgās baznīcas]]; [[baptisti]]; [[Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca]] (mormoņi); pareizticīgie kristieši; [[Septītās dienas adventisti]]; Vasarsvētku ticīgie; [[ebreji]]; un [[Bahāju ticība|bahāji]]. Minoritāšu reliģisko grupu biedru skaits saglabājas relatīvi nemainīgs. Nebija aplēses par ateistu skaitu.<ref name=":0" /> Jazīdi galvenokārt ir koncentrēti lauksaimniecības apgabalos ap [[Aragacs|Aragaca]] kalnu, uz ziemeļrietumiem no galvaspilsētas [[Erevāna]]s. Armēņu katoļi galvenokārt dzīvo ziemeļu reģionā, savukārt lielākā daļa ebreju, mormoņu, bahāju un pareizticīgo kristiešu dzīvo Erevānā. Erevānā ir arī neliela [[Musulmaņi|musulmaņu]] kopiena, tostarp kurdi, [[Irāņu tautas|irāņi]] un pagaidu iedzīvotāji no Tuvajiem Austrumiem.<ref name=":0" /> Valstī aktīvi darbojas ārvalstu [[Misionārs|misionāru]] grupas, tomēr vairums armēņu uzskata, ka tas nav savienojams ar viņu vērtībām. == Reliģiskās brīvības statuss 2000. gados == === Tiesiskais un politiskais regulējums === 2005. gadā grozītā Konstitūcija paredz reliģijas brīvību un tiesības praktizēt, izvēlēties vai mainīt reliģisko pārliecību. Tā deklarē "Armēņu baznīcas kā nacionālās baznīcas ekskluzīvo misiju Armēnijas tautas garīgajā dzīvē, nacionālās kultūras attīstībā un nacionālās identitātes saglabāšanā".<ref name=":1" /> Likums nosaka dažus ierobežojumus reliģiskajai brīvībai citām reliģiskajām grupām. Likums par sirdsapziņas brīvību nosaka [[Laicīga valsts|baznīcas un valsts atdalīšanu]], bet piešķir Armēņu baznīcai oficiālu nacionālās baznīcas statusu. Ilgstošas sarunas starp valdību un Armēņu baznīcu noslēdzās ap 2000. gadu, kad tika izveidota sistēma [[Konkordāts|konkordāta]] noslēgšanai starp abām pusēm. Sarunu rezultātā 2007. gada 14. martā tika parakstīts likums, kas noteica baznīcas lomu.<ref name=":0" /> Likums nosaka [[grēksūdze]]s konfidencialitāti, padara baznīcas [[Laulība|laulību]] rituālu juridiski saistošu un uzliek baznīcai un valstij kopīgu atbildību par valsts vēsturisko baznīcu saglabāšanu. Likums nepiešķir baznīcai atbrīvojumu no nodokļa un neparedz valsts finansējumu baznīcai. Likums oficiāli atzīst lomu, ko Armēņu baznīca jau spēlē sabiedrībā, jo lielākā daļa pilsoņu uzskata baznīcu par neatņemamu nacionālās identitātes, vēstures un kultūras mantojuma sastāvdaļu. 6. janvāris, diena, kad Armēņu baznīca svin Ziemassvētkus, ir valsts svētki. Likums neparedz pienākumu reģistrēt nevalstiskās organizācijas (NVO), tostarp reliģiskās grupas; tomēr tikai reģistrētām organizācijām ir juridiskais statuss. Tikai reģistrētas grupas drīkst izdot laikrakstus vai žurnālus, īrēt sanāksmju vietas, pārraidīt programmas televīzijā vai radio vai oficiāli sponsorēt apmeklētāju vīzas, lai gan atsevišķiem biedriem nav aizlieguma to darīt. Nav ziņojumu par to, ka valdība būtu atteikusies reģistrēt reliģiskās grupas, kas atbilst reģistrācijai saskaņā ar likumu. Lai pretendētu uz reģistrāciju, reliģiskajām organizācijām ir jābūt "brīvām no materiālisma un tīri garīga rakstura", kā arī jāpiekrīt kādai doktrīnai, kas balstīta uz "vēsturiski atzītiem svētajiem rakstiem". Valsts reģistra birojs reģistrē reliģiskās vienības. Reliģisko lietu un nacionālo minoritāšu departaments pārrauga reliģiskās lietas un veic konsultatīvu lomu reģistrācijas procesā. Lai reģistrētos, reliģiskajai organizācijai ir jābūt vismaz 200 pieaugušiem biedriem.<ref name=":0" /> Saskaņā ar Reliģisko lietu un nacionālo minoritāšu departamenta datiem, dažas reliģiskās minoritāšu grupas, tostarp molokāņi un dažas jazīdu grupas, nav lūgušas reģistrāciju. Lai gan tā nebija reģistrēta kā reliģiska iestāde, vienīgā [[mošeja]] Erevānā bija atvērta regulārām piektdienas lūgšanām, un valdība neierobežoja musulmaņu lūgšanas tur. Izglītības likums nosaka, ka valsts skolām ir jāpiedāvā laicīgā izglītība, bet tas neaizliedz reliģisko izglītību valsts skolās. Valsts skolās drīkst mācīt tikai valdības pilnvarots un apmācīts personāls. Reliģijas vēstures stundas ir daļa no valsts skolu mācību programmas, un tās māca laicīgie skolotāji. Armēņu baznīcas vēsture ir šīs mācību programmas pamatā; daudzas skolas pamatskolā māca par pasaules reliģijām un vidusskolā — par Armēņu baznīcas vēsturi. Reliģiskās grupas nedrīkst nodrošināt reliģisko izglītību skolās, lai gan reģistrētas grupas to var darīt privātmājās savu biedru bērniem. Valsts skolu ēku izmantošana reliģiskai "[[indoktrinācija]]i" ir nelikumīga.<ref name=":0" /> Likums par alternatīvo militāro dienestu ļauj sirdsapziņas iebildniekiem, kuriem ir saņemts valdības komisijas apstiprinājums, pildīt vai nu militārā dienesta pienākumus, kas nav saistīti ar kaujas pienākumiem, vai civildienesta pienākumus, nevis dienēt kā kaujas apmācītiem militārpersonām. Likums stājās spēkā 2004. gadā un attiecās uz vēlāk iesauktajiem un tiem, kas izcieš cietumsodu par izvairīšanos no iesaukšanas. Militārā dienesta likuma grozījums, kas stājās spēkā 2006. gada janvārī, paredz kriminālatbildību par izvairīšanos no alternatīvā darba dienesta. Tomēr sirdsapziņas iebildnieki apgalvoja, ka militārā kontrole pār alternatīvo darba dienestu ir pielīdzināma nepieņemamam militārajam dienestam.<ref name=":0" /> Militārajā dienestā katrā divīzijā ir nodarbināti Armēņu baznīcas [[Kapelāns|kapelāni]], taču militārajā kapelānu amatā nav pārstāvētas citas reliģiskās grupas. Armēņu baznīca vada cietumu kalpošanas programmu, bet tai nav pastāvīgu pārstāvju cietumos. Armēņu evaņģēliskajai baznīcai ir kapelāni cietumos. 2007. gada pārskata periodā valdības cilvēktiesību [[Tiesībsargs|ombudsmens]] un Reliģisko lietu un nacionālo minoritāšu departamenta vadītājs tikās ar minoritāšu reliģiskajām organizācijām. === Reliģiskās brīvības ierobežojumi === Likums nosaka dažus ierobežojumus mazākumtautību reliģisko grupu piekritēju reliģiskajai brīvībai, un arī praksē pastāvēja daži ierobežojumi. Likums par sirdsapziņas brīvību aizliedz "[[Prozelītisms|prozelītismu]]", bet to nedefinē. Aizliegums attiecas uz visām grupām, tostarp Armēņu baznīcu. Lielākā daļa reģistrēto reliģisko grupu ziņoja, ka pārskata periodā nav bijuši nopietni juridiski šķēršļi to darbībai. Lai gan likums aizliedz ārvalstu finansējumu ārvalstīs bāzētām konfesijām, valdība neievēroja šo aizliegumu un uzskatīja to par neizpildāmu. Pārskata periodā Jehovas liecinieki un Septītās dienas adventisti ziņoja, ka zemāka līmeņa valdības amatpersonas liedza viņiem izmantot publiskas telpas reliģiskām pulcēšanās reizēm. Tomēr Jehovas liecinieki norādīja, ka kopumā viņi varēja brīvi pulcēties, neciešot policijas vai citu valdības iestāžu iejaukšanos. Muitas problēma saistībā ar Jehovas liecinieku spēju saņemt reliģiskās literatūras sūtījumus pārskata perioda beigās nebija atrisināta. 2007. gada 29. martā muitas amatpersonas Erevānā atkārtoti novērtēja Jehovas liecinieku saņemto reliģisko periodisko izdevumu sūtījumu par ievērojami augstāku cenu, nekā grupa bija gaidījusi, tādējādi finansiāli apgrūtinot viņiem sūtījuma muitošanu. Muitas amatpersonas apgalvoja, ka atkārtotā novērtēšana atbilda muitas kodeksam. Pārskata perioda beigās Jehovas liecinieki ziņoja, ka pēc sūdzībām augsta ranga amatpersonām militārais komisariāts lielākajai daļai liecinieku grupas, kuri bija izcietuši cietumsodu par atteikšanos pildīt militāro dienestu sirdsapziņas dēļ, bija izsniedzis reģistrācijas apliecības (kas nepieciešamas pasu saņemšanai). Saskaņā ar Lielbritānijas Ārpolitikas centra apgalvoto, "baznīcas problēmas atspoguļo plašākas elites problēmas: pārredzamības trūkumu un korupcijas atmosfēru, kas ilgtermiņā mazinās sabiedrības uzticību."<ref>[https://fpc.org.uk/wp-content/uploads/2015/10/1707.pdf ''Traditional religion and political power: Examining the role of the church in Georgia, Armenia, Ukraine, and Moldova''] (PDF). The Foundry, Oval Way, Vauxhall, London: The Foreign Policy Centre (published August 2015). October 2015. p. 3. ISBN 978-1-905833-28-3.</ref> Saskaņā ar Kaukāza pētniecības resursu centru (''CRRC'') veikto aptauju "uzticība reliģiskajām institūcijām ir augsta, neskatoties uz zemo reliģiozitātes līmeni (mērot pēc reliģiskās prakses) Armēnijā".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://caccl-glendale.primo.exlibrisgroup.com/discovery/fulldisplay?context=PC&vid=01CACCL_GLENDALE:GLENDALE&search_scope=MyInst_and_CI&tab=Everything&docid=cdi_proquest_journals_2210965887|title=Religiosity and Trust in Religious Institutions: Tales from the South Caucasus (Armenia, Azerbaijan, and Georgia). Charles, Robia. Politics and religion, 2010-08, Vol.3 (2), p.228-261|website=caccl-glendale.primo.exlibrisgroup.com|access-date=2026-04-18|language=en}}</ref> === Reliģiskās brīvības pārkāpumi === Saskaņā ar Jehovas liecinieku vadītāju teikto Erevānā, 2006. gadā 69 liecinieki joprojām atradās cietumā par atteikšanos sirdsapziņas un reliģisku apsvērumu dēļ veikt militāro dienestu vai alternatīvo darba dienestu. Vēl divi locekļi gaidīja tiesu. Jehovas liecinieku pārstāvji norādīja, ka visiem ieslodzītajiem tika dota iespēja dienēt militārajam dienestam alternatīvā dienestā, nevis cietumā, taču visi atteicās, jo militārpersonas saglabāja administratīvo kontroli pār alternatīvo dienestu.<ref name=":0" /> Jehovas liecinieki sūdzējās, ka periodā līdz 2007. gadam tiesas viņiem piesprieda bargākos sodus par izvairīšanos no alternatīvā darba dienesta. ASV valdības ziņojumā aptvertajā periodā no 48 notiesātajiem Jehovas lieciniekiem 24 saņēma 30 mēnešu sodu un 5 — 36 mēnešu sodu, kas ir maksimālais likumā atļautais sods. No atlikušajiem 19 Jehovas lieciniekiem, kas tika notiesāti pārskata periodā, 15 saņēma sodus no 22 līdz 27 mēnešiem, bet 4 — 18 mēnešu sodu. No 36 Jehovas lieciniekiem, kas tika notiesāti iepriekšējā pārskata periodā, tikai 1 saņēma 30 mēnešu sodu, un neviens nesaņēma 36 mēnešu sodu; lielākajai daļai tika piespriests 18 vai 24 mēnešu cietumsods.<ref name=":0" /> Atšķirībā no iepriekšējā pārskata perioda, 2007. gadā vairs nebija ziņojumu, ka militārā iebiedēšana pret jaunkareivju pārstāvjiem būtu bijusi bargāka minoritāšu grupu pārstāvjiem. Jazīdu pārstāvji neziņoja par vajāšanu vai diskrimināciju. Pārskata periodā netika ziņots par oficiāli sponsorētu vardarbību pret reliģiskajām minoritāšu grupām. Izņemot Jehovas lieciniekus, kuri iebilda pret militāro dienestu sirdsapziņas dēļ, valstī netika ziņots par reliģiskajiem ieslodzītajiem vai aizturētajiem.<ref name=":0" /> === Uzlabojumi un pozitīva attīstība reliģiskās brīvības ievērošanā === Deviņpadsmit Jehovas liecinieki, kuri bija uzsākuši un pēc tam pārtraukuši alternatīvo militāro dienestu, tika attaisnoti, un kriminālprocess pret viņiem tika izbeigts ar ģenerālprokurora 2006. gada 12. septembra lēmumu. Personām tika izvirzītas apsūdzības par dezertēšanu vai prombūtni bez atļaujas. Septiņi no 19 personām attaisnošanas brīdī atradās pirmstiesas apcietinājumā vai bija piekrituši nepamest valsti pirms tiesas procesa. Pārējie bija saņēmuši sodu no 2 līdz 3 gadiem cietumā un izcietuši no 5 līdz 9 mēnešiem no piespriestā soda. 2006. gada 27. oktobrī Erevānas [[Holokausts|Holokausta]] memoriāls, kas gada sākumā bija vandalizēts, tika nomainīts un no jauna veltīts gan ebreju, gan armēņu piemiņai, kuri bija kļuvuši par "briesmīgu noziegumu" upuriem. Memoriāls tika uzcelts, sadarbojoties starptautiskajiem ziedotājiem, ebreju kopienai, armēņu diasporas organizācijām un valdībai. === Pārkāpumi un diskriminācija no sabiedrības puses === Sabiedrības attieksme pret lielāko daļu minoritāšu reliģisko grupu bija divējāda. Lielākā daļa armēņu uzskata, ka tikai Armēņu Apustuliskā baznīca ir savienojama ar viņu vērtībām, jo saikne starp armēņu etnisko piederību un Armēņu baznīcu ir ļoti spēcīga. Pēc dažu novērotāju domām, iedzīvotāji kopumā pauda negatīvu attieksmi pret Jehovas lieciniekiem, jo pēdējie atteicās dienēt militārajā dienestā, iesaistījās maz izprastā prozelītisma praksē un pastāvēja nepareizs, bet plaši izplatīts uzskats, ka viņi maksā ārkārtīgi trūcīgajiem, lai viņi pievērstos ticībai. Jehovas liecinieki joprojām bija dažu Armēnijas baznīcas garīdznieku naidīgu [[Sprediķis|sprediķu]] mērķis un laiku pa laikam piedzīvoja sabiedrības diskrimināciju. Atšķirībā no iepriekšējā pārskata perioda, prese neziņoja par pilsoņu iesniegtajām sūdzībām par it kā nelikumīgu prozelītismu pret Jehovas liecinieku locekļiem. Divi Jehovas liecinieki iesniedza sūdzību vietējā policijā pēc tam, kad 2007. gada 15. aprīlī, sludināšanas laikā, kāds vīrietis ar pistoli, iespējams, viņiem piedraudēja. Policija, atsaucoties uz pierādījumu trūkumu, incidentu neizmeklēja. Pārskata perioda beigās kāds Jehovas liecinieks atsauca lietu pret darba kolēģi, kurš viņam bija uzbrucis. Policija šajā jautājumā nebija veikusi nekādas darbības. 2007. gada 29. martā darbā kolēģis mēģināja nožņaugt liecinieku savā darba vietā pēc tam, kad atklāja, ka pēdējais ir JL reliģiskās grupas loceklis.<ref name=":0" /> Grupa arī ziņoja, ka armēņu baznīcas priesteris 2006. gada 21. augustā piekāva divas Jehovas liecinieces. Saskaņā ar grupas sniegto informāciju, vienam no upuriem bija lauzta roka. Policija atteicās sākt izmeklēšanu, daļēji tāpēc, ka priesteris izteica nožēlu, un sievietes nevarēja pārsūdzēt lēmumu.<ref name=":0" /> Atsevišķos gadījumos daži preses pārstāvji izraisīja aizdomas par "netradicionālām" reliģiskām organizācijām. 2007. gada 14. februārī tiešsaistes ziņu avots ''Panorama'' publicēja rakstu, kas balstīts uz lasītāja e-pastu, kurā vairāki slaveni armēņu dziedātāji un televīzijas komentētājs tika apsūdzēti par "reliģisko sektantismu". 2007. gada 13. februārī tiešsaistes ziņu avots A1+ publicēja rakstu, kurā lasītāji tika brīdināti par "viltus Bībelēm", ko izplata "sektantiskas organizācijas". == 2010. gadu incidenti == Diskriminācija pret ateistiem visizteiktāk izpaužas Armēņu Apustuliskās Baznīcas pārstāvju vidū . Piemēram, 2013. gadā Svētās Ečmiadzinas Mātes Krēsla Muzeju un arhīvu direktors priesteris Asogiks Karapetjans intervijā Baznīcas vārdā paziņoja, ka ''"armēņu ateists nav pilnvērtīgs armēnis".'' Vēlāk viņš to apstiprināja, sakot, ka ''"ikviens, kurš neatzīst armēņu tautai kopumā piemītošās vērtības, nevar būt pilnvērtīgs armēnis. Armēņu Baznīcas misija ir ne tikai garīga sludināšana, bet arī nācijas saglabāšana..."''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mediamax.am/am/news/special-report/25997/|title=Հոսանքին հակառակ՝ աթեիստները Հայաստանում|website=mediamax.am|access-date=2026-04-18|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.aravot-ru.am/2014/05/19/179583/|title=Тер Асохик не отказывается от своих слов: «Армянин-язычник – неполноценный армянин»|access-date=2026-04-18|language=en-US|archive-date=2021-10-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20211021185214/https://www.aravot-ru.am/2014/05/19/179583/}}</ref> 2014. gadā ASV Valsts departamenta 16. Starptautiskajā ziņojumā par reliģisko brīvību tika atzīmēts, ka reliģijas brīvību Armēnijā aizsargā Konstitūcija, taču daži likumi šo brīvību ierobežo. Dokumentā tika norādīts, ka ir ziņojumi par to, ka dažas reliģiskās organizācijas Armēnijā saskaras ar šķēršļiem, būvējot reliģiskās ēkas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ekhokavkaza.com/amp/25476421.html|title=Госдеп США раскритиковал законы Армении за ограничение свободы вероисповедания|website=www.ekhokavkaza.com|access-date=2026-04-18}}</ref> == 2020. gadi == 2020. gadā Armēnija pievienojās Starptautiskajai ticības brīvības aliansei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://am.sputniknews.ru/20200612/Armeniya-prisoedinilas-k-Mezhdunarodnomu-alyansu-za-svobodu-veroispovedaniya-23363951.html|title=Армения присоединилась к Международному альянсу за свободу вероисповедания|last=Армения|first=Sputnik|website=Sputnik Армения|access-date=2026-04-18|date=20200612T2315+0400|language=ru}}</ref> 2020. gadā Nacionālās drošības dienests uzsāka izmeklēšanu pret jazīdu aktīvistu Sašiku Sultanjanu pēc tam, kad viņš publiski paziņoja, ka jazīdi Armēnijā saskaras ar diskrimināciju. Tiesas process norisinājās 2022. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ohchr.org/en/press-releases/2021/08/armenia-must-drop-intimidating-criminal-charges-against-minority-rights|title=Armenia must drop “intimidating” criminal charges against minority rights activist – UN experts|website=OHCHR|access-date=2026-04-18|language=en}}</ref> 2023. gadā organizācija “[[Freedom House]]” , kas saistīta ar [[ASV Valsts departaments|ASV Valsts departamentu]] (t.i., ASV Ārlietu ministriju), Armēnijai piešķīra 2 punktus no 4 reliģiskās brīvības skalā.<ref name=":1" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Armēnija]] [[Kategorija:Reliģija]] [[Kategorija:Armēņu Katoļu baznīca]] bdfwlx0lkh580wm1fi6sfw6uagegx5k 4458596 4458595 2026-04-25T00:42:43Z KiranBOT 131441 noņemta AMP izsekošana no URL ([[:m:User:KiranBOT/AMP|sīkāka informācija]]) ([[User talk:Usernamekiran|ziņot par kļūdu]]) v2.2.9s 4458596 wikitext text/x-wiki '''Reliģijas brīvība Armēnijā''' ir tiesības sludināt un praktizēt [[Reliģija|reliģiju]] [[Armēnija]]s teritorijā. [[Armēnijas konstitūcija]], kas grozīta 2005. gada decembrī, paredz [[Reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]]; tomēr likums paredz dažus ierobežojumus mazākumtautību reliģisko grupu piekritēju reliģiskajai brīvībai, un praksē pastāv daži ierobežojumi. [[Armēņu Apustuliskā baznīca]], kurai ir oficiāls juridiskais statuss kā [[valsts baznīca]]i, bauda dažas privilēģijas, kas nav pieejamas citām reliģiskajām grupām.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.state.gov/g/drl/rls/irf/2007/90162.htm|title=U.S. State Department|website=www.state.gov|access-date=2026-04-18|language=en}}</ref> Dažas konfesijas ziņoja par neregulāru diskrimināciju no vidēja vai zema līmeņa valdības amatpersonu puses, taču augsta līmeņa amatpersonas tās uzskatīja par tolerantām. [[Jehovas liecinieki]] 2000. gados ziņoja, ka tiesneši viņiem piesprieda ilgākus cietumsodus par izvairīšanos no [[Alternatīvais dienests|alternatīvā militārā dienesta]] nekā iepriekš, lai gan sodi joprojām atbilda likumā atļautajam diapazonam.<ref>Bureau of Democracy, Human Rights and Labor (2008). ''2008 Report on International Religious Freedom''. United States Department of State.</ref> Sabiedrības attieksme pret dažām mazākumtautību reliģiskajām grupām bija divējāda, un tika ziņots par sabiedrības diskrimināciju, kas vērsta pret šo grupu locekļiem. == Likums == Armēnijas Republikas likums "Par sirdsapziņas brīvību un reliģiskajām organizācijām" tika pieņemts Armēnijas Republikas Augstākajā padomē 1992. gada 17. jūnijā, un Armēnijas Republikas Nacionālā asambleja to grozīja un papildināja 1997. gada 19. septembrī un 2001. gada 25. aprīlī. Saskaņā ar likumu Armēnijā pilsoņiem ir garantēta reliģijas brīvība. Katrs pilsonis brīvi nosaka savu attieksmi pret reliģiju. Visi ir vienlīdzīgi Armēnijas likumu priekšā. Tiešs vai netiešs pilsoņu tiesību ierobežojums, pamatojoties uz reliģisko pārliecību, ir aizliegts ar likumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.legislationline.org/download/id/6669/file/Armenia_law_freedom_conscience_religious_orgs_1992_am2001_ru.pdf#:~:text=%D0%A1%D1%82.,%D0%B4%D1%80%D1%83%D0%B3%D0%B8%D0%BC%D0%B8%20%D0%B3%D1%80%D0%B0%D0%B6%D0%B4%D0%B0%D0%BD%D0%B0%D0%BC%D0%B8%20%D1%81%D0%BE%D0%B2%D0%B5%D1%80%D1%88%D0%B0%D1%82%D1%8C%20%D1%80%D0%B5%D0%BB%D0%B8%D0%B3%D0%B8%D0%BE%D0%B7%D0%BD%D1%8B%D0%B5%20%D0%BE%D0%B1%D1%80%D1%8F%D0%B4%D1%8B.|title=закон о свободе совести и религиозных организациях|website=www.legislationline.org|access-date=2026-04-18}}</ref> == Reliģiskā demogrāfija == Valsts platība ir ap 30 000 km<sup>2</sup>, un tajā dzīvo ap 3 miljoniem iedzīvotāju.<ref>[https://armstat.am/file/article/sv_03_25a_510.pdf "Socio-Economic Situation of RA, January-March 2025 (Armenian, Russian)"] (PDF).</ref> Aptuveni 98 procenti iedzīvotāju ir etniski [[armēņi]]. [[Armēnijas PSR|Padomju laika]] [[Ateisms|ateisma]] politikas rezultātā lielākā daļa cilvēku nav aktīvi baznīcas dzīvē, taču saikne starp armēņu etnisko piederību un armēņu baznīcu ir ļoti spēcīga. Tiek lēsts, ka 94 procenti iedzīvotāju pieder Armēņu baznīcai,<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://freedomhouse.org/country/armenia/freedom-world/2023|title=Armenia: Freedom in the World 2023 Country Report|website=Freedom House|access-date=2026-04-18|language=en}}</ref> kas ir neatkarīga [[Pareizticība|Austrumu kristiešu]] konfesija ar tās garīgo centru [[Ečmiadzinas katedrāle|Ečmiadzinas katedrālē]] un klosterī. Baznīcas galva ir [[katolikoss]].<ref name=":0" /> Pastāv nelielas citu reliģisko grupu kopienas. Trūkst ticamu tautas skaitīšanas datu par reliģiskajām minoritātēm, un draudzes locekļu aplēses ievērojami atšķiras. Katoļu baznīca, gan [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]], gan [[Mehitārisms|mehitāristu]] (armēņu uniātu), uz 2007. gadu lēsa, ka tai kopā ir 120 000 sekotāju (4% iedzīvotāju).<ref name=":0" /> Jehovas liecinieki lēš, ka viņu biedru skaits ir 9000. Grupas, kas kopā veido mazāk nekā 5% no iedzīvotājiem, ir [[jazīdi]] — [[Kurdi|kurdu]] kultūras grupa, kuras reliģija ietver elementus, kas atvasināti no [[Zoroastrisms|zoroastrisma]], [[Islāms|islāma]] un [[Animisms|animisma]]; nenorādīti "harizmātiskie" kristieši; Armēņu evaņģēliskā baznīca; [[molokāni]] — krievu [[Pacifisms|pacifistu]] grupa, kas 17. gadsimtā atdalījās no [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Krievu Pareizticīgās baznīcas]]; [[baptisti]]; [[Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca]] (mormoņi); pareizticīgie kristieši; [[Septītās dienas adventisti]]; Vasarsvētku ticīgie; [[ebreji]]; un [[Bahāju ticība|bahāji]]. Minoritāšu reliģisko grupu biedru skaits saglabājas relatīvi nemainīgs. Nebija aplēses par ateistu skaitu.<ref name=":0" /> Jazīdi galvenokārt ir koncentrēti lauksaimniecības apgabalos ap [[Aragacs|Aragaca]] kalnu, uz ziemeļrietumiem no galvaspilsētas [[Erevāna]]s. Armēņu katoļi galvenokārt dzīvo ziemeļu reģionā, savukārt lielākā daļa ebreju, mormoņu, bahāju un pareizticīgo kristiešu dzīvo Erevānā. Erevānā ir arī neliela [[Musulmaņi|musulmaņu]] kopiena, tostarp kurdi, [[Irāņu tautas|irāņi]] un pagaidu iedzīvotāji no Tuvajiem Austrumiem.<ref name=":0" /> Valstī aktīvi darbojas ārvalstu [[Misionārs|misionāru]] grupas, tomēr vairums armēņu uzskata, ka tas nav savienojams ar viņu vērtībām. == Reliģiskās brīvības statuss 2000. gados == === Tiesiskais un politiskais regulējums === 2005. gadā grozītā Konstitūcija paredz reliģijas brīvību un tiesības praktizēt, izvēlēties vai mainīt reliģisko pārliecību. Tā deklarē "Armēņu baznīcas kā nacionālās baznīcas ekskluzīvo misiju Armēnijas tautas garīgajā dzīvē, nacionālās kultūras attīstībā un nacionālās identitātes saglabāšanā".<ref name=":1" /> Likums nosaka dažus ierobežojumus reliģiskajai brīvībai citām reliģiskajām grupām. Likums par sirdsapziņas brīvību nosaka [[Laicīga valsts|baznīcas un valsts atdalīšanu]], bet piešķir Armēņu baznīcai oficiālu nacionālās baznīcas statusu. Ilgstošas sarunas starp valdību un Armēņu baznīcu noslēdzās ap 2000. gadu, kad tika izveidota sistēma [[Konkordāts|konkordāta]] noslēgšanai starp abām pusēm. Sarunu rezultātā 2007. gada 14. martā tika parakstīts likums, kas noteica baznīcas lomu.<ref name=":0" /> Likums nosaka [[grēksūdze]]s konfidencialitāti, padara baznīcas [[Laulība|laulību]] rituālu juridiski saistošu un uzliek baznīcai un valstij kopīgu atbildību par valsts vēsturisko baznīcu saglabāšanu. Likums nepiešķir baznīcai atbrīvojumu no nodokļa un neparedz valsts finansējumu baznīcai. Likums oficiāli atzīst lomu, ko Armēņu baznīca jau spēlē sabiedrībā, jo lielākā daļa pilsoņu uzskata baznīcu par neatņemamu nacionālās identitātes, vēstures un kultūras mantojuma sastāvdaļu. 6. janvāris, diena, kad Armēņu baznīca svin Ziemassvētkus, ir valsts svētki. Likums neparedz pienākumu reģistrēt nevalstiskās organizācijas (NVO), tostarp reliģiskās grupas; tomēr tikai reģistrētām organizācijām ir juridiskais statuss. Tikai reģistrētas grupas drīkst izdot laikrakstus vai žurnālus, īrēt sanāksmju vietas, pārraidīt programmas televīzijā vai radio vai oficiāli sponsorēt apmeklētāju vīzas, lai gan atsevišķiem biedriem nav aizlieguma to darīt. Nav ziņojumu par to, ka valdība būtu atteikusies reģistrēt reliģiskās grupas, kas atbilst reģistrācijai saskaņā ar likumu. Lai pretendētu uz reģistrāciju, reliģiskajām organizācijām ir jābūt "brīvām no materiālisma un tīri garīga rakstura", kā arī jāpiekrīt kādai doktrīnai, kas balstīta uz "vēsturiski atzītiem svētajiem rakstiem". Valsts reģistra birojs reģistrē reliģiskās vienības. Reliģisko lietu un nacionālo minoritāšu departaments pārrauga reliģiskās lietas un veic konsultatīvu lomu reģistrācijas procesā. Lai reģistrētos, reliģiskajai organizācijai ir jābūt vismaz 200 pieaugušiem biedriem.<ref name=":0" /> Saskaņā ar Reliģisko lietu un nacionālo minoritāšu departamenta datiem, dažas reliģiskās minoritāšu grupas, tostarp molokāņi un dažas jazīdu grupas, nav lūgušas reģistrāciju. Lai gan tā nebija reģistrēta kā reliģiska iestāde, vienīgā [[mošeja]] Erevānā bija atvērta regulārām piektdienas lūgšanām, un valdība neierobežoja musulmaņu lūgšanas tur. Izglītības likums nosaka, ka valsts skolām ir jāpiedāvā laicīgā izglītība, bet tas neaizliedz reliģisko izglītību valsts skolās. Valsts skolās drīkst mācīt tikai valdības pilnvarots un apmācīts personāls. Reliģijas vēstures stundas ir daļa no valsts skolu mācību programmas, un tās māca laicīgie skolotāji. Armēņu baznīcas vēsture ir šīs mācību programmas pamatā; daudzas skolas pamatskolā māca par pasaules reliģijām un vidusskolā — par Armēņu baznīcas vēsturi. Reliģiskās grupas nedrīkst nodrošināt reliģisko izglītību skolās, lai gan reģistrētas grupas to var darīt privātmājās savu biedru bērniem. Valsts skolu ēku izmantošana reliģiskai "[[indoktrinācija]]i" ir nelikumīga.<ref name=":0" /> Likums par alternatīvo militāro dienestu ļauj sirdsapziņas iebildniekiem, kuriem ir saņemts valdības komisijas apstiprinājums, pildīt vai nu militārā dienesta pienākumus, kas nav saistīti ar kaujas pienākumiem, vai civildienesta pienākumus, nevis dienēt kā kaujas apmācītiem militārpersonām. Likums stājās spēkā 2004. gadā un attiecās uz vēlāk iesauktajiem un tiem, kas izcieš cietumsodu par izvairīšanos no iesaukšanas. Militārā dienesta likuma grozījums, kas stājās spēkā 2006. gada janvārī, paredz kriminālatbildību par izvairīšanos no alternatīvā darba dienesta. Tomēr sirdsapziņas iebildnieki apgalvoja, ka militārā kontrole pār alternatīvo darba dienestu ir pielīdzināma nepieņemamam militārajam dienestam.<ref name=":0" /> Militārajā dienestā katrā divīzijā ir nodarbināti Armēņu baznīcas [[Kapelāns|kapelāni]], taču militārajā kapelānu amatā nav pārstāvētas citas reliģiskās grupas. Armēņu baznīca vada cietumu kalpošanas programmu, bet tai nav pastāvīgu pārstāvju cietumos. Armēņu evaņģēliskajai baznīcai ir kapelāni cietumos. 2007. gada pārskata periodā valdības cilvēktiesību [[Tiesībsargs|ombudsmens]] un Reliģisko lietu un nacionālo minoritāšu departamenta vadītājs tikās ar minoritāšu reliģiskajām organizācijām. === Reliģiskās brīvības ierobežojumi === Likums nosaka dažus ierobežojumus mazākumtautību reliģisko grupu piekritēju reliģiskajai brīvībai, un arī praksē pastāvēja daži ierobežojumi. Likums par sirdsapziņas brīvību aizliedz "[[Prozelītisms|prozelītismu]]", bet to nedefinē. Aizliegums attiecas uz visām grupām, tostarp Armēņu baznīcu. Lielākā daļa reģistrēto reliģisko grupu ziņoja, ka pārskata periodā nav bijuši nopietni juridiski šķēršļi to darbībai. Lai gan likums aizliedz ārvalstu finansējumu ārvalstīs bāzētām konfesijām, valdība neievēroja šo aizliegumu un uzskatīja to par neizpildāmu. Pārskata periodā Jehovas liecinieki un Septītās dienas adventisti ziņoja, ka zemāka līmeņa valdības amatpersonas liedza viņiem izmantot publiskas telpas reliģiskām pulcēšanās reizēm. Tomēr Jehovas liecinieki norādīja, ka kopumā viņi varēja brīvi pulcēties, neciešot policijas vai citu valdības iestāžu iejaukšanos. Muitas problēma saistībā ar Jehovas liecinieku spēju saņemt reliģiskās literatūras sūtījumus pārskata perioda beigās nebija atrisināta. 2007. gada 29. martā muitas amatpersonas Erevānā atkārtoti novērtēja Jehovas liecinieku saņemto reliģisko periodisko izdevumu sūtījumu par ievērojami augstāku cenu, nekā grupa bija gaidījusi, tādējādi finansiāli apgrūtinot viņiem sūtījuma muitošanu. Muitas amatpersonas apgalvoja, ka atkārtotā novērtēšana atbilda muitas kodeksam. Pārskata perioda beigās Jehovas liecinieki ziņoja, ka pēc sūdzībām augsta ranga amatpersonām militārais komisariāts lielākajai daļai liecinieku grupas, kuri bija izcietuši cietumsodu par atteikšanos pildīt militāro dienestu sirdsapziņas dēļ, bija izsniedzis reģistrācijas apliecības (kas nepieciešamas pasu saņemšanai). Saskaņā ar Lielbritānijas Ārpolitikas centra apgalvoto, "baznīcas problēmas atspoguļo plašākas elites problēmas: pārredzamības trūkumu un korupcijas atmosfēru, kas ilgtermiņā mazinās sabiedrības uzticību."<ref>[https://fpc.org.uk/wp-content/uploads/2015/10/1707.pdf ''Traditional religion and political power: Examining the role of the church in Georgia, Armenia, Ukraine, and Moldova''] (PDF). The Foundry, Oval Way, Vauxhall, London: The Foreign Policy Centre (published August 2015). October 2015. p. 3. ISBN 978-1-905833-28-3.</ref> Saskaņā ar Kaukāza pētniecības resursu centru (''CRRC'') veikto aptauju "uzticība reliģiskajām institūcijām ir augsta, neskatoties uz zemo reliģiozitātes līmeni (mērot pēc reliģiskās prakses) Armēnijā".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://caccl-glendale.primo.exlibrisgroup.com/discovery/fulldisplay?context=PC&vid=01CACCL_GLENDALE:GLENDALE&search_scope=MyInst_and_CI&tab=Everything&docid=cdi_proquest_journals_2210965887|title=Religiosity and Trust in Religious Institutions: Tales from the South Caucasus (Armenia, Azerbaijan, and Georgia). Charles, Robia. Politics and religion, 2010-08, Vol.3 (2), p.228-261|website=caccl-glendale.primo.exlibrisgroup.com|access-date=2026-04-18|language=en}}</ref> === Reliģiskās brīvības pārkāpumi === Saskaņā ar Jehovas liecinieku vadītāju teikto Erevānā, 2006. gadā 69 liecinieki joprojām atradās cietumā par atteikšanos sirdsapziņas un reliģisku apsvērumu dēļ veikt militāro dienestu vai alternatīvo darba dienestu. Vēl divi locekļi gaidīja tiesu. Jehovas liecinieku pārstāvji norādīja, ka visiem ieslodzītajiem tika dota iespēja dienēt militārajam dienestam alternatīvā dienestā, nevis cietumā, taču visi atteicās, jo militārpersonas saglabāja administratīvo kontroli pār alternatīvo dienestu.<ref name=":0" /> Jehovas liecinieki sūdzējās, ka periodā līdz 2007. gadam tiesas viņiem piesprieda bargākos sodus par izvairīšanos no alternatīvā darba dienesta. ASV valdības ziņojumā aptvertajā periodā no 48 notiesātajiem Jehovas lieciniekiem 24 saņēma 30 mēnešu sodu un 5 — 36 mēnešu sodu, kas ir maksimālais likumā atļautais sods. No atlikušajiem 19 Jehovas lieciniekiem, kas tika notiesāti pārskata periodā, 15 saņēma sodus no 22 līdz 27 mēnešiem, bet 4 — 18 mēnešu sodu. No 36 Jehovas lieciniekiem, kas tika notiesāti iepriekšējā pārskata periodā, tikai 1 saņēma 30 mēnešu sodu, un neviens nesaņēma 36 mēnešu sodu; lielākajai daļai tika piespriests 18 vai 24 mēnešu cietumsods.<ref name=":0" /> Atšķirībā no iepriekšējā pārskata perioda, 2007. gadā vairs nebija ziņojumu, ka militārā iebiedēšana pret jaunkareivju pārstāvjiem būtu bijusi bargāka minoritāšu grupu pārstāvjiem. Jazīdu pārstāvji neziņoja par vajāšanu vai diskrimināciju. Pārskata periodā netika ziņots par oficiāli sponsorētu vardarbību pret reliģiskajām minoritāšu grupām. Izņemot Jehovas lieciniekus, kuri iebilda pret militāro dienestu sirdsapziņas dēļ, valstī netika ziņots par reliģiskajiem ieslodzītajiem vai aizturētajiem.<ref name=":0" /> === Uzlabojumi un pozitīva attīstība reliģiskās brīvības ievērošanā === Deviņpadsmit Jehovas liecinieki, kuri bija uzsākuši un pēc tam pārtraukuši alternatīvo militāro dienestu, tika attaisnoti, un kriminālprocess pret viņiem tika izbeigts ar ģenerālprokurora 2006. gada 12. septembra lēmumu. Personām tika izvirzītas apsūdzības par dezertēšanu vai prombūtni bez atļaujas. Septiņi no 19 personām attaisnošanas brīdī atradās pirmstiesas apcietinājumā vai bija piekrituši nepamest valsti pirms tiesas procesa. Pārējie bija saņēmuši sodu no 2 līdz 3 gadiem cietumā un izcietuši no 5 līdz 9 mēnešiem no piespriestā soda. 2006. gada 27. oktobrī Erevānas [[Holokausts|Holokausta]] memoriāls, kas gada sākumā bija vandalizēts, tika nomainīts un no jauna veltīts gan ebreju, gan armēņu piemiņai, kuri bija kļuvuši par "briesmīgu noziegumu" upuriem. Memoriāls tika uzcelts, sadarbojoties starptautiskajiem ziedotājiem, ebreju kopienai, armēņu diasporas organizācijām un valdībai. === Pārkāpumi un diskriminācija no sabiedrības puses === Sabiedrības attieksme pret lielāko daļu minoritāšu reliģisko grupu bija divējāda. Lielākā daļa armēņu uzskata, ka tikai Armēņu Apustuliskā baznīca ir savienojama ar viņu vērtībām, jo saikne starp armēņu etnisko piederību un Armēņu baznīcu ir ļoti spēcīga. Pēc dažu novērotāju domām, iedzīvotāji kopumā pauda negatīvu attieksmi pret Jehovas lieciniekiem, jo pēdējie atteicās dienēt militārajā dienestā, iesaistījās maz izprastā prozelītisma praksē un pastāvēja nepareizs, bet plaši izplatīts uzskats, ka viņi maksā ārkārtīgi trūcīgajiem, lai viņi pievērstos ticībai. Jehovas liecinieki joprojām bija dažu Armēnijas baznīcas garīdznieku naidīgu [[Sprediķis|sprediķu]] mērķis un laiku pa laikam piedzīvoja sabiedrības diskrimināciju. Atšķirībā no iepriekšējā pārskata perioda, prese neziņoja par pilsoņu iesniegtajām sūdzībām par it kā nelikumīgu prozelītismu pret Jehovas liecinieku locekļiem. Divi Jehovas liecinieki iesniedza sūdzību vietējā policijā pēc tam, kad 2007. gada 15. aprīlī, sludināšanas laikā, kāds vīrietis ar pistoli, iespējams, viņiem piedraudēja. Policija, atsaucoties uz pierādījumu trūkumu, incidentu neizmeklēja. Pārskata perioda beigās kāds Jehovas liecinieks atsauca lietu pret darba kolēģi, kurš viņam bija uzbrucis. Policija šajā jautājumā nebija veikusi nekādas darbības. 2007. gada 29. martā darbā kolēģis mēģināja nožņaugt liecinieku savā darba vietā pēc tam, kad atklāja, ka pēdējais ir JL reliģiskās grupas loceklis.<ref name=":0" /> Grupa arī ziņoja, ka armēņu baznīcas priesteris 2006. gada 21. augustā piekāva divas Jehovas liecinieces. Saskaņā ar grupas sniegto informāciju, vienam no upuriem bija lauzta roka. Policija atteicās sākt izmeklēšanu, daļēji tāpēc, ka priesteris izteica nožēlu, un sievietes nevarēja pārsūdzēt lēmumu.<ref name=":0" /> Atsevišķos gadījumos daži preses pārstāvji izraisīja aizdomas par "netradicionālām" reliģiskām organizācijām. 2007. gada 14. februārī tiešsaistes ziņu avots ''Panorama'' publicēja rakstu, kas balstīts uz lasītāja e-pastu, kurā vairāki slaveni armēņu dziedātāji un televīzijas komentētājs tika apsūdzēti par "reliģisko sektantismu". 2007. gada 13. februārī tiešsaistes ziņu avots A1+ publicēja rakstu, kurā lasītāji tika brīdināti par "viltus Bībelēm", ko izplata "sektantiskas organizācijas". == 2010. gadu incidenti == Diskriminācija pret ateistiem visizteiktāk izpaužas Armēņu Apustuliskās Baznīcas pārstāvju vidū . Piemēram, 2013. gadā Svētās Ečmiadzinas Mātes Krēsla Muzeju un arhīvu direktors priesteris Asogiks Karapetjans intervijā Baznīcas vārdā paziņoja, ka ''"armēņu ateists nav pilnvērtīgs armēnis".'' Vēlāk viņš to apstiprināja, sakot, ka ''"ikviens, kurš neatzīst armēņu tautai kopumā piemītošās vērtības, nevar būt pilnvērtīgs armēnis. Armēņu Baznīcas misija ir ne tikai garīga sludināšana, bet arī nācijas saglabāšana..."''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mediamax.am/am/news/special-report/25997/|title=Հոսանքին հակառակ՝ աթեիստները Հայաստանում|website=mediamax.am|access-date=2026-04-18|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.aravot-ru.am/2014/05/19/179583/|title=Тер Асохик не отказывается от своих слов: «Армянин-язычник – неполноценный армянин»|access-date=2026-04-18|language=en-US|archive-date=2021-10-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20211021185214/https://www.aravot-ru.am/2014/05/19/179583/}}</ref> 2014. gadā ASV Valsts departamenta 16. Starptautiskajā ziņojumā par reliģisko brīvību tika atzīmēts, ka reliģijas brīvību Armēnijā aizsargā Konstitūcija, taču daži likumi šo brīvību ierobežo. Dokumentā tika norādīts, ka ir ziņojumi par to, ka dažas reliģiskās organizācijas Armēnijā saskaras ar šķēršļiem, būvējot reliģiskās ēkas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ekhokavkaza.com/a/25476421.html|title=Госдеп США раскритиковал законы Армении за ограничение свободы вероисповедания|website=www.ekhokavkaza.com|access-date=2026-04-18}}</ref> == 2020. gadi == 2020. gadā Armēnija pievienojās Starptautiskajai ticības brīvības aliansei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://am.sputniknews.ru/20200612/Armeniya-prisoedinilas-k-Mezhdunarodnomu-alyansu-za-svobodu-veroispovedaniya-23363951.html|title=Армения присоединилась к Международному альянсу за свободу вероисповедания|last=Армения|first=Sputnik|website=Sputnik Армения|access-date=2026-04-18|date=20200612T2315+0400|language=ru}}</ref> 2020. gadā Nacionālās drošības dienests uzsāka izmeklēšanu pret jazīdu aktīvistu Sašiku Sultanjanu pēc tam, kad viņš publiski paziņoja, ka jazīdi Armēnijā saskaras ar diskrimināciju. Tiesas process norisinājās 2022. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ohchr.org/en/press-releases/2021/08/armenia-must-drop-intimidating-criminal-charges-against-minority-rights|title=Armenia must drop “intimidating” criminal charges against minority rights activist – UN experts|website=OHCHR|access-date=2026-04-18|language=en}}</ref> 2023. gadā organizācija “[[Freedom House]]” , kas saistīta ar [[ASV Valsts departaments|ASV Valsts departamentu]] (t.i., ASV Ārlietu ministriju), Armēnijai piešķīra 2 punktus no 4 reliģiskās brīvības skalā.<ref name=":1" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Armēnija]] [[Kategorija:Reliģija]] [[Kategorija:Armēņu Katoļu baznīca]] 1ov80zql8xt6r8xnpnwo1w10b2hw8gj Birkenfelds 0 629674 4458806 4457157 2026-04-25T05:52:43Z Biafra 13794 4458806 wikitext text/x-wiki '''Birkenfelds''' ir vācu (''Birkenfeld'' — 'bērzu lauks') izcelsmes uzvārds. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Jānis Birkenfelds]] (1894—1967), latviešu komunists, padomju izlūks; * [[Milda Bundule|Milda Bundule-Birkenfelde]] (1903—1978), latviešu komuniste, Tautas Saeimas deputāte; * [[Vsevolods Birkenfelds]] (1927—2010), Padomju Latvijas saimnieciskais darbinieks. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Nozīmju atdalīšana]] [[Kategorija:Vācu uzvārdi]] ifu41xb329ityicjeckq2w1997ekz9g Laccognathus panderi 0 629749 4458499 4457414 2026-04-24T18:17:15Z Meistars Joda 781 4458499 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 270px | att_izmērs = 270px | attēls = Laccognathus panderi apakšžoklis.jpg | att_nosaukums = ''Laccognathus panderi'' apakšžoklis (fragments) | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomata | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis | klase = Rhipidistia | klase_lv = Ripidistijas | kārta = Porolepiformes | kārta_lv = Porolepjveidīgās | dzimta = Holoptychiidae | dzimta_lv = Holoptihīdi | ģints = Laccognathus | ģints_lv = Lakognati | suga = Laccognathus panderi | binomial = <small>Gross, 1941</small> | iedalījums = | kategorijas = nē | sinonīmi = }} '''Laccognathus panderi''' ir [[Ripidistijas|ripidistiju klases]] (''Rhipidistia'') [[Holoptihīdi|holoptihīdu]] dzimtas suga. Šo sugu 1941. gadā aprakstīja vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]], pamtojoties uz apakšžokļa fragmentu no [[Launaga iezis|Ērmaņu klintīm]] [[Gauja]]s labajā krastā. ''Laccognathus panderi'' ir [[Lakognati|lakognatu]] [[tipiskā suga]]. Veseli lakognatu ķermeņi tika atrasti [[Lodes māla raktuves|Lodes māla raktuvēs]] un sākotnēji šis materiāls tika aprakstīts kā ''Laccognathus panderi'', taču tā detalizētu pētījumu rezultātā tika izdalīta jauna suga ''[[Laccognathus grossi]]'', <small>Vorobyeva, 2006</small>. Tādējādi ''Laccognathus panderi'' pagaidām ir zināms vienīgi pēc [[Apakšžoklis|apakšžokļu]] elementiem un [[Zvīņas|zvīņām]]. ''Laccognathus panderi'' sugas pārstāvji dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas laikmetā]] ([[Gaujas svīta|gaujas]] un [[amatas svīta]]s). [[Attēls:Laccognathus panderi - reconstruction.jpg|thumb|260px|''L. panderi'' kopskats mākslinieka skatījumā]] == Apraksts == Apakšžokļa šķērsgriezums ir apmēram taisnstūrveidīgs ar platu ventrālo un dorsālo daļu un šauru mediālo un laterālo daļu. Ventrālās daļas virsma ir klāta ar [[Ādas zobi|dermāliem zobiņiem]]. [[Infradentale|Infradentālajiem]] kauliem apakšžokļa kanāla poras neatveras šo kaulu mediālajā malā, kā tas ir [[gliptolepji]]em. Pats apakšžokļa kanāls izvietots tālāk no šo kaulu mediālajām malām. Bedrīšu līnijas paliekas nav konstatējamas. Ir labi redzamas trīs garas vai īsas, ovālas iedobes, kas atveras ventrālajā pusē starp infradentāles un [[dentāle]]s kauliem, un kas ir savienotas ar ''[[Canalis primordialis]]'' ar platām starpām un kanāliem (apakšžokļa iedobes). Dentāle ir ar garu rindu mutes [[Zobi|zobu]]. Vecākiem īpatņiem no šīs rindas vairāk uz ārmalu atrodas vēl viena sīku mutes zobu rinda. Uz [[Koronoīdi|koronoīdu]] augšējās malas ir viena vai divas mutes zobu rindas. Arī šeit ārējās rindas zobi ir sīkāki. Ļoti lieliem koronoīdiem pat ārējā mala, cik lielā mērā tā izvirzās aiz dentāles, ir klāta ar ādas zobiem. No lielajiem ilkņiem tikai viens ir funkcionējošs, turpretī otrs ir pakļauts [[rezorbcija]]i un nomaiņai. Abi ilkņi reti ir sastopami blakus. ''[[Praearticulare]]'' laterālā mala ir klāta ar ļoti maziem mutes zobiem un pārejas zobiem. Primārais kanāls sākas aizmugurē no platas primārās iedobes (''[[fossa primordialis]]''). Tas stiepjas līdz [[Interkoronoīds|interkoronoīda]] priekšējā gala un attiecīgi ir īsāks kā [[gliptolepji]]em. Ar to savienojas daudzi kanāli, kas stiepjas slīpi no aizmugures uz priekšu caur [[Mekkeļa skrimslis|mekkeļa skrimšļa]] mediālo sienu. === Endoskelets === No sākotnējā [[Endoskelets|endoskeleta]] ir saglabajies tikai mekkeļa kauls, kas sastāv no plānas plātnes, kas veido apakšžokļa mediālo sienu, kuras priekšējais gals paplašinās, veidojot [[Zoda-apakšžokļa kauls|zoda-apakšžokļa kaulu]], bet aizmugurējais gals - [[Apakšžokļa locītavas ''kauls|locītavas kaulu]]. Ir saglabājušies tikai daži locītavas kaula fragmenti nogusnējumu veidā uz ''[[Supraangulare]]'' kaula iekšējās virsmas. Mekkeļa kauls samērā dziļi iestiepjas ''[[Praearticulare]]'' kaula aizmugurējā galā. Locītavas kauls, domājams, lielā mērā bija līdzīgs kā gliptolepjiem. Locītavas kanāls ir ļoti plats. Locītavas kaula priekšējā galā atveras divi kanāli, kas stiepjas no aizmugurējās apakšžokļa iedobes caur ''Supraangulare'' kaulu uz ''fossa primordialis'' iedobi. Locītavas kauls veido ''fossa primordialis'' iedobes aizmugurējo robežu, līdzīgi gliptolepjiem. Priekšpusē locītavas kauls pāriet mekkeļa kaula mediālajā ķīlī. Koronoīda ilkņu līmenī, konkrēti, zem koronoīda un interkoronoīda kauliem, ķīlis stiepjas dorsāli, veidojot primordiālajam kanālam plānu pārsegumu. Aizmugurē šis pārsegums pāriet laterālajā ķīlī. Šis pārsegums veido vidējās iedobes dibenu. Mekkeļa kauls veido arī prekoronoīdu iedobju dibenu apakšžokļa dorsālajā pusē. No kādreizējiem [[Asinsvadi|asinsvadu]] un [[Nervs|nervu]] kanāliem tālāk stiepjas dažādas vagas. Vaga (''f.men'') starp zoda-apakšžokļa kaulu un preartikulāro kaulu ir ļoti izteikta, līdzīgi [[panderihti]]em. Tā nobeidzas strupi mediālajā malā un ārpusē neatveras. Lieli papildus kanāli izvietojas zem zoda-apakšžokļa kaula, starp to un ''[[Spleniale]]'' kaulu. Tie atveras apakšžokļa mediālajā malā. Bieži vien atsevišķi kanāli sazarojas. Paši platākie kanāli parasti atveras zem ''f.men'' vagas. Dažiem eksemplāriem pirmās prekoronoīda iedobes dibens ir perforēts, tā ka tā savienojas ar priekšējo apakšžokļa iedobi. Apakšžokļa pašā priekšējā galā zoda-apakšžokļa kaula piepaceltā mediālā mala veido grumbuļainu [[Simfīzs|simfīzu]], kuru dorsāli apņem dentāles priekšējais gals. Šo zoda-apakšžokļa kaula piepacelto malu nepārklāj preartikulārais kauls nevienā apakšžoklī. === Ekzoskelets === ==== ''Dentale'' ==== Dentālais kauls sākas virs ''Supraangulare'' kaula [[Pārkaulošanās centrs|pārkaulošanās centra]], un stiepjas uz aizmuguri līdz šī kaula aizmugurējai trešdaļai, virs kura tas izvietojas ar slīpu šuvi. Virzienā uz priekšpusi tas pakāpeniski paplašinās un, visdrīzāk, veido vidējās un priekšējās [[Alveola|alveolu]] iedobes augšējo malu, bet neveido aizmugurējo alveolu iedobi. Tieši aiz primordialās priekšējās malas sākas mutes zobu rinda, kas stiepjas cieši līdz kaula priekšējam galam. Priekšējais gals ir nedaudz paplašināts un gluds. Tas apkļauj un balsta zoda-apakšžokļa simfīzu. ==== ''Supraangulare'' ==== ''Supraangulare'' kaula pārkaulošanās centrs atrodas starp kaula aizmugurējo un vidējo trešdaļu, tā pašā platākajā punktā. Aizmugurē Supraangulare kauls stiepjas līdz apakšžokļa aizmugurējam galam, acīmredzot, gandrīz pilnībā pārklājot no sāna locītavas kaulu. Komplicēts šuves savienojums ar ''[[Angulare]]'' kaulu arī sākas kaula pašā platākajā punktā. Apakšžokļa aizmugurējā iedobe (''Kg.h'') gandrīz pilnībā ir iekļauta šajā [[Kauls|kaulā]], kas arī veido tās dibenu. Šajā dibenā ir vairākas atveres virzienā uz iedīgļa bedri. ''Supraangulare'' kaula ārējā virsma ir pilnībā klāta dermālajiem zobiņiem. Padziļinajuma līnija nav novērojama. Apakšžokļa kanāls ieiet kaula aizmugurējā galā no augšas, kur no tā atiet mediālais balsta izaugums. Poru kanāli atveras paralēli mediālajai malai augšējā stūrī. Pats kanāls iet slīpi no augšējas aizmugurējās daļas un apakšējo priekšējo daļu. Slīpais balsta ķīlis stiepjas uz priekšu un uz augšu. Ļoti biezais balsta ķīlis stiepjas slīpi atpakaļ un uz augšu. Domājams, ka tas balstīja locītavas virsmu. ==== ''Angulare'' ==== ''Angulare'' kauls, iespējams, bija nedaudz īsāks par ''Supraangulare'' kaulu. Tā augšējais aizmugurējais stūris visdrīzāk apjoza aizmugurējās apakšžokļa iedobes priekšējo galu. Priekšpusē tas, acīmredzot, ieskāva apakšžokļa vidējās iedobes aizmugurējo galu. ==== ''Postspleniale'' ==== ''[[Postspleniale]]'' kauls aizmugurē nobeidzas starp aizmugurējo un vidējo apakšžokļa iedobi. Tas lielā mērā veido apakšžokļa vidējās iedobes robežu. Acīmredzot, tas bija nedaudz īsāks par ''Spleniale'' kaulu. ==== ''Spleniale'' ==== ''Spleniale'' kauls ir salīdzinoši garš. Aizmugurē tas apņem apakšžokļa vidējās iedobes priekšējo galu. Apakšžokļa priekšējā iedobe atrodas starp šo un dentālo kaulu. Tās dibenu veido zoda-apakšžokļa kauls. Apakšžokļa priekšējās iedobes kontūra ir samērā variabla. Apakšžokļa kanāls stiepjas uz priekšu zem priekšējās iedobes un atveras kaula priekšējā malā. ''Spleniale'' kaula mediālā mala izbīdās mediāli daudz mazāk par ''Praearticulare'' kaula mediālo malu, nekā gliptolepjiem un holoptihiem. ==== ''Praearticulare'' ==== ''Praearticulare'' kauls stiepjas no locītavas kaula gandrīz līdz apakšžokļa priekšējam galam. Tas lielā mērā ir klāts ar dermālajiem zobiņiem, bet tā šuvju līnijas skaidri izceļas. Ornamentētās virsmas laterālā mala ir klāta ar sīkiem mutes zobiem un pārejas zobiem. Kaula priekšējais gals un daudz platākā josla gar laterālo malu nav ornamentēta. Ornamentētā virsma paceļas uz priekšu ar nelielu izcilni virs neornamentētās malas. Zobu plātne viennozīmīgi nebija attīstīta. Iepretī interkoronoīdam gludā robeža pārtrūkst. Salīdzinājumā ar gliptolepjiem, kauls orientēts ne tik slīpi un neapklāj prekoronoīdās iedobes. Tas parasti ir ļoti biezs, kļūstot plāns un dobs tikai aizmugurējā galā. Locītavas kauls ieguļ šajā dobumā. Primordiālās iedobes mala ir klāta ar [[pārejas zobiņi]]em, kuri ir nedaudz lielāki par dermālajiem zobiņiem. Atšķirībā no mekkeļa kaula, ''Praearticulare'' kauls ir skaidri norobežots no apakšžokļa mediālās sienas. ==== ''Coronoid'' ==== Koronoīds ir šaurāks un garāks par prekoronoīdiem, bet tā aizmugurējais gals ir pagarināts. Malējie mutes zobi ir īpaši lieli aizmugureja galā. Ilkņi, tomēr, ir nedaudz mazāki, nekā prekoronoīdiem. To perpendikulārā ass, kuru nosaka divas gareniskās malas, orientēta gar kaula garenisko asi. Tas attiecas uz visiem [[Holoptihīdi|holoptihīdu]] prekoronoīdiem. Dažas atveres starp koronoīdu un prekoronoīdu atveras primordiālajā kanālā. Kaula sānu sienai ir vagas un zobojums labākai saaugšanai ar dentāli. Ventrālo virsmu caurauž kanāli, katrs no kuriem stiepjas uz vienu no diviem ilkņiem un apgādā tos ar nervu un asinsvadiem. Koronoīds ir savienots ar interkoronoīdu ar zobotu šuvi. ==== ''Intercoronoid'' ==== Interkoronoīds ir platāks par koronoīdu. Tā aizmugurējais atzars ir ļoti īss, bet priekšējais — garāks. Koronoīdi savienojas cits ar citu tikai ar šiem šaurajiem sānu atzariem. Bet kopumā tie ir atdalīti ar prekoronoīdajām iedobēm. ==== ''Praecoronoid'' ==== Prekoronoīds ir pats platākais no koronoīdiem. Tā priekšējais, samērā garais atzars stiepjas gandrīz līdz simfīzam. Starp to un mediāli ļoti nobīdīto zoda-apakšžokļa malas ķīli paliek pietiekoši vietas platajai prekoronoīda iedobei. Kanāli bieži vien atveras starp prekoronoīda, zoda-apakšžokļa un ''Praearticulare'' kauliem. Līdzīgi kā citus koronoīdus, prekoronoīdu apklāj ''Praearticulare''. Ilkņi ir daļēji rezorbēti pie to mediālo sienu pamatnes. Iespējams, aizvietojošie zobi sākotnēji šķīlās iedīgļu veidā seklās iedobēs mediāli no ilkņiem, pie tam vecākie zobi daļēji rezorbējās. Vēlāk aizvietojošie zobi pārvietojās izkritušo zobu iedobēs. Šo iedobju esamību, kuras parasti dalās divās daļās, ir grūti paskaidrot bez zobu izšķilšanās procesa. Kopā ar pašām zobu iedobēm tie veido koronoīdos skaidri iezīmētu kopējo padziļinājumu.<ref>Gross, W. (1941). ''Über den Unterkiefer einiger devonischer Crossopterygier.'' Königlichen Preussische Akademie der Wissenschaft, Abhandlungen, 7, 1–51. 20-30. lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ripidistijas]] k8x7ulcwiibfssmz483ypjt91103jg0 Dalībnieks:Meistars Joda/balsināšana 2 629851 4458382 4458353 2026-04-24T12:25:46Z Biafra 13794 /* Skatīt arī */ 4458382 wikitext text/x-wiki = '''Šo lapu drīkst labot daži citi dalībnieki''' = / te manis aptuveni piedāvātais variants. nedaudz pamainīju vārdu kārtību, šo to pārformulēju, pamainīju jautājumus vietām. 3. un 4. atdalīju ar svītru. atbilde "atturos" šeit noteikti nav vajadzīga. paraugam ielieku tā, it kā mēs ar Biafru būtu balsojuši. tā kā Biafra uz 1. un 3. jautājumu atbild "nē", uz 2. un 4. viņš neatbild. uz 5. jautājumu mēs atbildam abi. / '''<span style="font-size:125%;">1. Vai dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs nepieciešams rādīt gan mūsdienu, gan vēsturisko valsti ?</span>''' * '''jā, abas''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) vai Valka, Latvija (agrāk Latvijas PSR, PSRS) # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) * '''nē, tikai mūsdienu''' :Valka, Latvija * '''nē, tikai vēsturisko''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS # [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) '''<span style="font-size:125%;">2. Ja dzimšanas/miršanas vietām tiks rādītas abas valstis, kuru no tām rādīt kā svarīgāko (pirmo) ?</span>''' * '''mūsdienu valsti''' :Valka, Latvija (agrāk Latvijas PSR, PSRS) * '''vēsturisko valsti''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) <hr> '''<span style="font-size:125%;">3. Vai dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs nepieciešams rādīt karogus?</span>''' * '''jā''' :{{vieta|Latvija|Valka}} # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) * '''nē''' :[[Valka]], [[Latvija]] # [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) '''<span style="font-size:125%;">4. Ja izvēlējāties, ka dzimšanas/miršanas vietām tiek rādīti karogi, vai nepieciešams tos rādīt abām valstīm?</span>''' * '''jā, abām''' :{{vieta|Latvija|Valka}} (agrāk {{vieta|PSRS|Latvijas PSR}}) vai {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valka|td=Latvija}} * '''nē, tikai pirmajai''' :{{vieta|Latvija|Valka}} (agrāk [[Latvijas PSR]], [[PSRS]]) vai {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valka}} (tagad [[Latvija]]) # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) '''<span style="font-size:125%;">5. Vai šie nosacījumi būtu attiecināmi tikai uz aptuveni pēdējiem 150 gadiem?</span>''' * '''jā, tikai uz pēdējiem''' # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) * '''nē, vienādi uz visiem laikiem''' # [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) == Skatīt arī == / varbūt šeit kādu paraugu, kā kas izskatītos? cits variants - paraugi tieši pie jautājuma vai atbildes, kur tie vajadzīgi / :vai tie paraugi liekas tagad OK ? vajag vairāk, kādu vēl citu sarežģītāku gadījumu? == Komentāri == bla bla bla bcp2693lipba27p69o3iiuv6fh8xu5r Sarajevas Universitāte 0 629884 4458900 4457788 2026-04-25T10:55:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458900 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste |native =Univerzitet u Sarajevu |image = [[Attēls:Sarajevo University building.JPG|220px]] |latin_name = |motto = |tagline = |established = {{dat|1949|12|2}} |vision = |type = Publiska |calendar = |endowment = |rector =Tariks Zaimovičs |faculty = |students = 23 127 (2021) |postgrad = |doctoral = |divinity = |residents = |other = |profess = |alumni = |location = {{vieta|Bosnija un Hercegovina|Sarajeva}} |country = {{BIH}} |address = |sports = |colors = |colours = |nickname = |mascot = |fightsong = |athletics = |affiliations = |nobel_laureates = |website = {{URL|unsa.ba}} |logo = |publictransit = |footnotes = |academic_staff = 1636 (2021) |administrative_staff = 990 (2021) }} '''Sarajevas Universitāte''' ({{val|bs|Univerzitet u Sarajevu}}) ir publiska [[universitāte]], kas atrodas [[Sarajeva|Sarajevā]], [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]]. Ar 20 fakultātēm, trim akadēmijām un trim teoloģijas fakultātēm, kā arī 23 127 uzņemtiem studentiem (2021. gada dati), tā ir viena no lielākajām universitātēm [[Balkānu pussala|Balkānos]] pēc studējošo skaita. Pašreizējā formā to atklāja 1949. gadā.<ref>[https://www.unsa.ba/sites/default/files/dodatak/2020-02/zakon_o_univerzitetu.pdf Zakon o Univerzitetu u Sarajevu ]</ref> Tā tiek uzskatīta par prestižāko universitāti Bosnijā un Hercegovinā, un tajā strādā vairāk nekā tūkstotis mācībspēku. == Vēsture == [[Attēls:Gazi Husrey Bey Complex - panoramio.jpg|thumb|Gāzī Husreva Beja bibliotēka medreses kompleksā]] [[Attēls:Academy of fine art and Festina lente.jpg|thumb|Tēlotājmākslas akadēmija]] [[Attēls:Ekonomski fakultet u Sarajevu 2014.jpg|thumb|Ekonomikas un biznesa skola]] [[Attēls:Prirodno matematički fakultet, Sarajevo.jpg|thumb|Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte]] [[Attēls:Veterinarski fakultet Sarajevo.JPG|thumb|Veterinārā fakultāte]] === Osmaņu periods === Pirms mūsdienu Sarajevas Universitātes nodibināšanas pirmās augstākās izglītības skolas Sarajevā un Bosnijā un Hercegovinā tika dibinātas 16. gadsimtā [[Osmaņu impērija|osmaņu]] vadībā. Pirmo osmaņu augstākās izglītības iestādi — teoloģisko [[Medrese|medresi]] ar bibliotēku Sarajevā 1537. gadā atklāja [[Gāzī Husrevs Bejs]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://unsa.ba/s/index.php?option=com_content&task=blogcategory&id=26&Itemid=78|title=Univerzitet u Sarajevu - Historijat Univerziteta|website=unsa.ba|access-date=2026-04-23}}{{Novecojusi saite}}</ref> Medrese tagad ir vecākā universitātes daļa.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unsa.ba/o-univerzitetu/organizacija/historija|title=Historija|website=Univerzitet u Sarajevu|access-date=2026-04-23|language=bs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.haber7.com/balkanlar/haber/974831-saraybosnada-476-yildir-yasayan-medrese|title=Saraybosna'da 476 yıldır yaşayan medrese!|last=Haber7|website=Haber7|access-date=2026-04-23|language=tr}}</ref> === Austroungārijas periods un pirmā Dienvidslāvija === Universitāte tās mūsdienu, laicīgajā iemiesojumā attīstījās [[Austroungārija]]s valdīšanas laikā, kad tika nodibinātas daudzas augstākās izglītības un kultūras iestādes, piemēram, [[Bosnijas un Hercegovinas Nacionālais muzejs]], kas darbojas joprojām.<ref name=":0" /> Pirmā Austroungārijas izveidotā izglītības iestāde pēc Bosnijas atņemšanas turkiem bija [[Šariats|Šariata]] tiesnešu skola 1887. gadā.<ref name=":0" /> Sarajevas Universitātes priekšvēsture turpinājās pēc starpkaru un pat kara laikā, paplašinot tās attīstību ar jaunām skolām un institūtiem, piemēram, Lauksaimniecības un mežsaimniecības fakultāti 1940. gadā un Medicīnas fakultāti 1944. gadā.<ref name=":0" /> Medicīnas fakultāte tika atjaunota 1946. gadā, tika atvērtas Juridiskā fakultāte un Skolotāju sagatavošanas koledža, un 1948. gadā tika atjaunota Lauksaimniecības un mežsaimniecības fakultāte. === Izveide un attīstība pēc Otrā pasaules kara === ==== 1949.—1955. gads ==== 1949. gadā tika atvērta Inženierzinātņu fakultāte.<ref name=":0" /> Tā paša gada 2. decembrī līdz ar pirmā rektora iecelšanu Sarajevas Universitāte tika dibināta oficiāli.<ref name=":1" /> Atklājot Humanitāro zinātņu fakultāti (1950. gadā) un Ekonomikas fakultāti (1952. gadā), tika pabeigts SU izveides sākotnējais posms. ==== 1955.—1970. gads ==== Otro attīstības posmu (1955.—1969. g.) raksturoja universitātes nostiprināšanās, jaunu augstākās izglītības iestāžu atvēršana un relatīvi augsti izglītota personāla vajadzību apmierināšana Bosnijas un Hercegovinas tālaika apstākļos. Vēl viens jaunums bija pēcdiploma studiju organizēšana un uzsākšana universitātē. ==== 1970.—1982. gads ==== Trešo posmu (1970.—1982. g.) noteica vairāku augstākās izglītības iestāžu atvēršana universitātes teritorijā, universitātes zinātniskā popularizēšana un tās pastiprināta iesaistīšanās un popularizēšana starptautiskajā akadēmiskajā līmenī. Universitāte, kas līdz 1975. gadam bija vienīgā Bosnijā, tieši un netieši veicināja jaunu universitāšu izveidi [[Baņa Luka|Baņa Lukā]], [[Mostara|Mostarā]] un [[Tuzla|Tuzlā]].<ref name=":0" /> ==== 1982.—1992. gads ==== Ceturto fāzi (1982.—1992. g.) raksturoja zinātnisko darbību atdalīšana no universitātes un privileģētu zinātnisko institūtu izveidošana ārpus tās. Tas nodarīja ievērojamu kaitējumu Sarajevas Universitātei, jo tika apdraudēta universitātes izglītības un zinātniskās pētniecības saskaņotība. Tā rezultātā pazeminājās izglītības kvalitāte un universitāte piedzīvoja tehnoloģisko stagnāciju. Nekontrolēta milzīga studentu skaita uzņemšana ievērojami pazemināja studiju efektivitāti un palielināja personāla skaitu noteiktās izglītības jomās. ==== 1992.—1995. gads ==== Piekto posmu (1992.—1995. gads) iezīmēja universitātes telpu un aprīkojuma postījumi, ko izraisīja [[Bosnijas karš]] un [[Sarajevas aplenkums]].<ref name=":0" /> Tomēr četru gadu aplenkuma laikā, pateicoties universitātes pasniedzēju un līdzstrādnieku, kā arī studentu palīdzībai un entuziasmam universitātei izdevās saglabāt darba un dzīves nepārtrauktību. ==== 1996.—mūsdienas ==== Sarajevas Universitāte 1996. gadā uzsāka pēckara fiziskās un akadēmiskās atjaunošanas un rekonstrukcijas fāzi. Fiziskā atjaunošana ir vērsta uz iznīcināto ēku rekonstrukciju un atjaunošanu (īstenojot Jaunās universitātes pilsētiņas projektu), iznīcinātā izglītības un zinātniskā aprīkojuma nomaiņu un studentu kopmītņu atjaunošanu. Tomēr, neskatoties uz daudzajiem rekonstrukcijas projektiem, Sarajevas Universitāte joprojām nav sasniegusi pilnu pirmskara potenciālu. Karš izraisīja plaisu akadēmiķu vidū, un daudzi, kas strādāja universitātē pirms kara, pēc kara vairs neturpināja strādāt. Studiju kvalitāte lēnām uzlabojas, daļēji pateicoties [[Boloņas process|Boloņas procesa]] ieviešanai,<ref name=":0" /> taču dažās izglītības jomās joprojām pastāv pārprodukcija, jo Bosnijai un Hercegovinai nav vienotas augstākās izglītības programmas. Kopš 2015. gada uzņemto studentu skaits tiek pakāpeniski samazināts.<ref>[https://fzs.ba/wp-content/uploads/2019/07/Visoko-obrazovanje-u-F-BiH-2018-2019-SB-296.pdf "HIGHER EDUCATION 2018/2019"] (PDF). ''fzs.ba''.</ref> Universitātes atjaunošanas un rekonstrukcijas procesu atbalsta [[Eiropas Universitāšu asociācija]]s, [[Eiropas Padome]]s, [[Eiropas Savienība]]s, kā arī virknes starptautisku organizāciju un iestāžu, kas iesaistītas augstākās izglītības jomā, aktivitātes. == Partnerattiecības == Sarajevas Universitāte sadarbojas ar vairāk nekā 120 universitātēm Eiropā, ASV, Kanādā un Tuvajos Austrumos. == Mērķis == Visu universitātes pašreizējo darbību galvenais mērķis ir paaugstināt studiju kvalitāti, izveidot mūsdienīgu eiropeisku universitāti. == Organizācija == Universitātē ir 32 fakultātes, akadēmijas un koledžas, kas sīkāk iedalītas 6 akadēmiskajās grupās, un vēl virkne citu programmu: === Skolas un fakultātes === * Ekonomikas un biznesa skola * Tēlotājmākslas akadēmija * Skatuves mākslas akadēmija * Arhitektūras fakultāte * Elektrotehnikas fakultāte * Kriminālzinātņu fakultāte * Politikas zinātņu fakultāte * Sporta un fiziskās audzināšanas fakultāte * Satiksmes inženierijas un sakaru fakultāte * Humanitāro zinātņu fakultāte * Farmācijas fakultāte * Būvniecības inženierzinātņu fakultāte * Mehānikas inženierijas fakultāte * Medicīnas fakultāte * Mūzikas akadēmija * Skolotāju izglītības koledža * Lauksaimniecības fakultāte * Juridiskā fakultāte * Zinātnes un tehnoloģiju fakultāte * Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte * Stomatoloģijas fakultāte * Mežsaimniecības fakultāte * Veterinārmedicīnas fakultāte * Veselības studiju fakultāte === Pievienotās iestādes === * Islāma studiju fakultāte * Katoļu teoloģijas fakultāte * Valsts pārvaldes fakultāte === Institūti === * Vēstures institūts * Noziegumu pret cilvēci un starptautisko tiesību izpētes institūts * Ģenētiskās inženierijas un biotehnoloģijas institūts * Austrumu institūts * Studentu centrs Sarajevā * Sociālo pētījumu institūts == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Universitātes pēc valsts|Bosnija un Hercegovina]] [[Kategorija:Sarajeva]] [[Kategorija:Bosnija un Hercegovina]] ljb3ekl53lsnkzpob6ojt4nxo4rfr5r Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā 0 629905 4458431 4458254 2026-04-24T14:08:17Z Baisulis 11523 /* Spānijas pārstāvji Eirovīzijā */ : 4458431 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Spānija]] | karogs = Flag of Spain.svg | parraiditajs = [[Spānijas Radio un Televīzijas Kooperācija|RTVE]] | nac atlase = | pied reizes = 64 | pirma reize = [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]] | ESC lab = 1. vieta: [[1968. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1968]], [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]] | ESC sl = Pēdējā vieta: [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]], [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]], [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]], [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]], [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | majaslapa = | EBU lapa = }} '''[[Spānija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 64 reizes. Pirmo reizi [[Spānija]] piedalījās konkursā [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961. gadā]], kad to pārstāvēja [[Končita Bautista]] ar dziesmu ''Estando contigo''. Spānija ir uzvarējusi 2 reizes: [[1968. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1968. gadā]] un [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969. gadā]]. Spānija bija arī pirmā valsts, kas konkursā uzvarēja vairāk kā vienu reizi pēc kārtas. Kopā ar [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itāliju]], [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritāniju]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Franciju]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vāciju]] ir daļa no "Lielā piecinieka" valstīm, kas katru gadu kopā ar rīkotājvalsti automātiski kvalificējas Eirovīzijas dziesmu konkursa finālam. Valsts, kopš 2026. gada, konkursā nepiedalās [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēlas]] dalības un [[Izraēlas—Hamās karš|Gazas kara]] dēļ. == Spānijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' {| class="sortable wikitable" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- | align="center" |{{flagicon|Francija}} [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]] | [[Končita Bautista]] |''Estando'' |[[Spāņu valoda|Spāņu]] | align="center" |9. | align="center" |8 | colspan="2" rowspan="35" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Luksemburga}} [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]] | [[Viktors Balaguers]] |''Llámame'' |Spāņu | align="center" |13. | align="center" |0 |- | align="center" |{{flagicon|Lielbritānija}} [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]] |[[Hosē Gvardiola]] |''Algo prodigioso'' |Spāņu | align="center" |12. | align="center" |2 |- | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]] |''[[Los TNT]]'' |''Caracola'' |Spāņu | align="center" |12. | align="center" |1 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Italy}} [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]] |Končita Bautista |''Qué bueno, qué bueno'' |Spāņu | align="center" |15. | align="center" |0 |- | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]] |''[[Raphael (dziedātājs)|Raphael]]'' |''Yo soy aquél'' |Spāņu | align="center" |7. | align="center" |9 |- | align="center" |{{flagicon|Austria}} [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]] |''Raphael'' |''Hablemos del amor'' |Spāņu | align="center" |6. | align="center" |9 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1968. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1968]] |''[[Massiel]]'' |''[[La La La]]'' |Spāņu | align="center" |1. | align="center" |29 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Spain}} [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]] |[[Salome (dziedātāja)|Salome]] |''[[Vivo cantando]]'' |Spāņu | align="center" |1.{{efn|name=;1969|Uzvarēja kopā ar [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritāniju]], [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] un [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Franciju]].}} | align="center" |18 |- | align="center" |{{flagicon|Nīderlande}} [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]] |[[Hulio Iglesiass]] |''Gwendolyne'' |Spāņu | align="center" |4. | align="center" |8 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]] |[[Karina (spāņu dziedātāja)|Karina]] |''En un mundo nuevo'' |Spāņu | align="center" |2. | align="center" |116 |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]] |[[Džeimijs Morejs]] |''Amanece'' |Spāņu | align="center" |10. | align="center" |83 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]] |''[[Mocedades]]'' |''Eres tú'' |Spāņu | align="center" |2. | align="center" |125 |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]] |''[[Peret]]'' |''Canta y sé feliz'' |Spāņu | align="center" |9. | align="center" |10 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]] |[[Serhio un Estibaliza]] |''Tú volverás'' |Spāņu | align="center" |10. | align="center" |53 |- | align="center" |{{flagicon|Netherlands}} [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]] |[[Braulio Garsija]] |''Sobran las palabras'' |Spāņu | align="center" |16. | align="center" |11 |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977]] |''[[Micky (spāņu dziedātājs)|Micky]]'' |''Enséñame a cantar'' |Spāņu | align="center" |9. | align="center" |52 |- | align="center" |{{flagicon|France}} [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]] |[[Hosē Veless]] |''Bailemos un vals'' |Spāņu | align="center" |9. | align="center" |65 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979]] |[[Betija Misijego]] |''Su canción'' |Spāņu | align="center" |2. | align="center" |116 |- | align="center" |{{flagicon|Netherlands}} [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]] |''[[Trigo Limpio]]'' |''Quédate esta noche'' |Spāņu | align="center" |12. | align="center" |38 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]] |''[[Bacchelli]]'' |''Y sólo tú'' |Spāņu | align="center" |14. | align="center" |38 |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]] |''[[Marija Izabela Linerosa Rodrigesa|Lucía]]'' |''Él'' |Spāņu | align="center" |10. | align="center" |52 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Germany}} [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]] |[[Remediosa Amaja]] |''Quién maneja mi barca'' |Spāņu | align="center" |19. | align="center" |0 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984]] |''[[Bravo (grupa)|Bravo]]'' |''Lady, Lady'' |Spāņu | align="center" |3. | align="center" |106 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985]] |[[Paloma San Bazilio]] |''La fiesta terminó'' |Spāņu | align="center" |14. | align="center" |36 |- | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]] |''[[Cadillac]]'' |''Valentino'' |Spāņu | align="center" |10. | align="center" |51 |- | align="center" |{{flagicon|Belgium}} [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]] |[[Patrīcija Krausa]] |''No estás solo'' |Spāņu | align="center" |19. | align="center" |10 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]] |''[[La Década]]'' |''La chica que yo quiero (Made in Spain)'' |Spāņu | align="center" |11. | align="center" |58 |- | align="center" |{{flagicon|Switzerland}} [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]] |''[[Nina]]'' |''Nacida para amar'' |Spāņu | align="center" |6. | align="center" |88 |- | align="center" |{{flagicon|Yugoslavia}} [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]] |''[[Azúcar Moreno]]'' |''Bandido'' |Spāņu | align="center" |5. | align="center" |96 |- | align="center" |{{flagicon|Italy}} [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]] |[[Serhio Dalma]] |''Bailar pegados'' |Spāņu | align="center" |4. | align="center" |119 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]] |''[[Serafīns Zubiri|Serafīns]]'' |''Todo esto es la música'' |Spāņu | align="center" |14. | align="center" |37 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] |[[Eva Santamarija]] |''Hombres'' |Spāņu | align="center" |11. | align="center" |58 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] |[[Alehandro Abads]] |''Ella no es ella'' |Spāņu | align="center" |18. | align="center" |17 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]] |[[Anabela Konde]] |''Vuelve conmigo'' |Spāņu | align="center" |2. | align="center" |119 |- | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]] |[[Antonio Karbonels]] |''Ay, qué deseo'' |Spāņu | align="center" |20. | align="center" |17 | align="center" |14. | align="center" |43 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]] |[[Markoss Lunass]] |''Sin rencor'' |Spāņu | align="center" |6. | align="center" |96 | colspan="2" rowspan="7" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flagicon|Great Britain}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] |[[Mikels Hercogs]] |''¿Qué voy a hacer sin ti?'' |Spāņu | align="center" |16. | align="center" |21 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] |''[[Lidija Rodrigesa Fernandesa|Lydia]]'' |''Je veux donner ma voix'' |Spāņu | align="center" |23. | align="center" |1 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] |Serafīns Zubiri |''Colgado de un sueño'' |Spāņu | align="center" |18. | align="center" |18 |- | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] |[[Dāvids Sivera]] |''Dile que la quiero'' |Spāņu | align="center" |6. | align="center" |76 |- | align="center" |{{flagicon|Estonia}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] |[[Roza Lopesa]] |''Europe's Living a Celebration'' |Spāņu,<br />[[Angļu valoda|angļu]] | align="center" |7. | align="center" |81 |- | align="center" |{{flagicon|Latvia}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] |''[[Elizabete Rodergasa Kolsa|Beth]]'' |''Dime'' |Spāņu | align="center" |8. | align="center" |81 |- | align="center" |{{flagicon|Turkey}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] |''[[Ramón]]'' |''Para llenarme de ti'' |Spāņu | align="center" |10. | align="center" |87 | colspan="2" rowspan="7" {{N/A|Lielais četrinieks}} |- | align="center" |{{flagicon|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] |''[[Son de Sol]]'' |''Brujería'' |Spāņu | align="center" |21. | align="center" |28 |- | align="center" |{{flagicon|Greece}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] |''[[Las Ketchup]]'' |''Bloody Mary'' |Spāņu | align="center" |21. | align="center" |18 |- | align="center" |{{flagicon|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] |''[[D'Nash]]'' |''I Love You Mi Vida'' |Spāņu,<br/>Angļu | align="center" |20. | align="center" |43 |- | align="center" |{{flagicon|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] |[[Rodolfo Čikilikuatre]] |''Baila el Chiki Chiki'' |Angļu,<br />Spāņu | align="center" |16. | align="center" |55 |- | align="center" |{{flagicon|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] |''[[Soraya]]'' |''La Noche Es Para Mi'' |Spāņu,<br/>Angļu | align="center" |23. | align="center" |23 |- | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] |[[Danjels Dihess]] |''Algo pequeñito'' |Spāņu | align="center" |15. | align="center" |68 |- | align="center" |{{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | [[Lūsija Peress]] | ''Que me quiten lo bailao'' | Spāņu | align="center" |23. | align="center" |50 | colspan="2" rowspan="9" {{N/A|Lielais piecinieks}} |- | align="center" |{{flagicon|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | [[Pastora Solera]] | ''Quédate conmigo'' | Spāņu | align="center" |10. | align="center" |97 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] |''[[El Sueño de Morfeo|ESDM]]'' |''Contigo hasta el final'' |Spāņu | align="center" |25. | align="center" |8 |- | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] |[[Ruta Lorenso]] |''Dancing in the Rain'' |Angļu,<br />Spāņu | align="center" |10. | align="center" |54 |- | align="center" |{{flagicon|Austria}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] |[[Edurne]] |''Amanecer'' |Spāņu | align="center" |21. | align="center" |15 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] |''[[Barei]]'' |''Say Yay!'' |Angļu,<br />Spāņu | align="center" |22. | align="center" |77 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Ukraine}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] |[[Manels Navarro]] |''Requiem'' |Angļu,<br />Spāņu | align="center" |26. | align="center" |5 |- | align="center" |{{flagicon|Portugal}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] |[[Amaja Romeo|Amaja]] un [[Alfreds Garsija]] |''Tu canción'' |Spāņu | align="center" |23. | align="center" |61 |- | align="center" |{{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |[[Miki]] |''La venda'' |Spāņu | align="center" |22. | align="center" |54 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | rowspan="2" | [[Blass Kanto]] | ''Universo'' | Spāņu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}}<small>{{efn|name=nenotika|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}</small> |- | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | ''Voy a quedarme'' | Spāņu | align="center" | 25. | align="center" | 6 | colspan="2" rowspan="5" {{N/A|Lielais piecinieks}} |- bgcolor="#cc9966" | align="center" | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | [[Šanele Terero]] | ''SloMo'' | Angļu,<br />Spāņu | align="center" | 3. | align="center" | 459 |- | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | [[Blanka Paloma]] | ''Eaea'' | Spāņu | align="center" | 17. | align="center" | 100 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | ''[[Nebulossa]]'' | ''Zorra'' | Spāņu | align="center" | 22. | align="center" | 30 |- | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | ''[[Melody]]'' | ''Esa diva'' | Spāņu | align="center" | 24. | align="center" | 37 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada]] konkursā}} |} == Konkursi Spānijā == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Pilsēta ! Halle ! Vadītāji |- | align="center" | [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]] | [[Madride]] | ''[[Teatro Real]]'' | [[Laurita Valencuēla]] |} == Atsauces un piezīmes == === Atsauces === {{atsauces}} === Piezīmes === {{notelist}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kategorija:Spānijas mūzika]] amd8np0epojibwj1zyr6jjozxh368ty Krišjānis Treimanis 0 629925 4458910 4458041 2026-04-25T11:33:15Z Otovi 95404 4458910 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | dz_dat_alt = {{dat|1887|04|30}} | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valmieras apriņķis|Valtenberģu pagasts|Mazsalaca}} | m_dat_alt = {{dat|1978|09|18}} | brāļi = [[Augusts Treimanis]] | m_vieta = {{vieta|PSRS}} }} '''Krišjānis''' (tāpat Hristiāns, Kristiāns) '''Treimanis''' bija latviešu revolucionārs. == Dzīvesgājums == Piedzima 1887. gadā kurpnieka ģimenē [[Mazsalaca|Mazsalacā]]. Strādājis par [[Atslēdznieks|atslēdznieku]]. Kopš 1904. gada kā [[LSDSP vēsture|LSDSP]] biedrs ar segvārdu "Mazais" darbojās Rīgā, kopš 1905. gada piedalījās [[Terorisms|terora aktos]] un [[Ekspropriācija|ekspropriācijās]]. Kopā ar brāļiem [[Jānis Čoke|Jāni]], [[Kārlis Čoke|Kārli]], [[Gustavs Čoke|Gustavu]] un [[Ādams Čoke|Ādamu Čokēm]] izveidoja kaujas vienību "Brašie". Piedalījās uzbrukumos: [[Uzbrukums Rīgas Centrālcietumam|Rīgas Centrālcietumam]], "[[Provodņiks|Provodņika]]" apsardzei, [[Uzbrukums Rīgas Policijas pārvaldei|Rīgas Policijas pārvaldei]], [[Uzbrukums Krievijas Valsts bankai Helsinkos|Krievijas Valsts bankai Helsinkos]]. Arestēts 1906. gada februārī [[Helsinki|Helsingforsā]]. Par uzbrukumu bankai K. Treimanim tiesa piesprieda 10 gadus ieslodzījuma, kuru izcieta [[Somijas lielhercogiste|Somijas lielhercogistē]] līdz 1913. gada oktobrim, kad tika atbrīvots par godu [[Romanovu dinastija|Romanovu]] nama trīssimtgadei. Pēc atgriešanās no Somijas dzīvoja nelegālā statusā, jo bija Krievijas policijas meklēšanā par paveiktajiem terora aktiem, turpināja revolucionāro darbību. 1916. gadā nesekmīgi centās emigrēt, [[Mobilizācija|mobilizēts]], līdz 1917. gadam dienēja [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] pulkā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/ru/HRISTIAN-TREJMAN|title=Христиан Трейман|website=Timenote}}</ref> Pēc [[Oktobra revolūcija|revolūcijas]] dienēja valsts drošības iestādēs Maskavā<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.lsm.lv/statja/novosti/obschestvo/vnuk-chekista-eyhmansa-prositsja-na-istoricheskuyu-rodinu-i-stremitsja-v-latviyu-vsemi-fibrami-chemodana.a212731/|title=Внук чекиста Эйхманса просится на историческую родину и стремится в Латвию «всеми фибрами чемодана»|website=Латвийское общественное СМИ|date=04.12.2016}}</ref>. 1932. gadā strādāja Mežrūpniecības tautas komisariāta Vidusāzijas pārstāvniecībā [[Taškenta|Taškentā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://forum.ww2.ru/index.php?showtopic=149164|title=8-я Дальневосточная кавдивизия|website=Форум антиквариата и военной истории}}</ref>. Pēc pensionēšanās pārvācies uz Rīgu<ref name=":1" />. Apglabāts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]<ref name=":0" />. == Atsauces == [[Kategorija:1887. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Mazsalacā dzimušie]] [[Kategorija:1978. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu revolucionāri]] <references /> {{Cilvēks-aizmetnis}} [[Kategorija:Ar Oktobra Revolūcijas ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] p6av9w3x1npfk4rtv9660dst5nurq9c 4458912 4458910 2026-04-25T11:34:35Z Otovi 95404 4458912 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | dz_dat_alt = {{dat|1887|04|30}} | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valmieras apriņķis|Valtenberģu pagasts|Mazsalaca}} | m_dat_alt = {{dat|1978|09|18}} | brāļi = [[Augusts Treimanis]] | m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} }} '''Krišjānis''' (tāpat Hristiāns, Kristiāns) '''Treimanis''' bija latviešu revolucionārs. == Dzīvesgājums == Piedzima 1887. gadā kurpnieka ģimenē [[Mazsalaca|Mazsalacā]]. Strādājis par [[Atslēdznieks|atslēdznieku]]. Kopš 1904. gada kā [[LSDSP vēsture|LSDSP]] biedrs ar segvārdu "Mazais" darbojās Rīgā, kopš 1905. gada piedalījās [[Terorisms|terora aktos]] un [[Ekspropriācija|ekspropriācijās]]. Kopā ar brāļiem [[Jānis Čoke|Jāni]], [[Kārlis Čoke|Kārli]], [[Gustavs Čoke|Gustavu]] un [[Ādams Čoke|Ādamu Čokēm]] izveidoja kaujas vienību "Brašie". Piedalījās uzbrukumos: [[Uzbrukums Rīgas Centrālcietumam|Rīgas Centrālcietumam]], "[[Provodņiks|Provodņika]]" apsardzei, [[Uzbrukums Rīgas Policijas pārvaldei|Rīgas Policijas pārvaldei]], [[Uzbrukums Krievijas Valsts bankai Helsinkos|Krievijas Valsts bankai Helsinkos]]. Arestēts 1906. gada februārī [[Helsinki|Helsingforsā]]. Par uzbrukumu bankai K. Treimanim tiesa piesprieda 10 gadus ieslodzījuma, kuru izcieta [[Somijas lielhercogiste|Somijas lielhercogistē]] līdz 1913. gada oktobrim, kad tika atbrīvots par godu [[Romanovu dinastija|Romanovu]] nama trīssimtgadei. Pēc atgriešanās no Somijas dzīvoja nelegālā statusā, jo bija Krievijas policijas meklēšanā par paveiktajiem terora aktiem, turpināja revolucionāro darbību. 1916. gadā nesekmīgi centās emigrēt, [[Mobilizācija|mobilizēts]], līdz 1917. gadam dienēja [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] pulkā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/ru/HRISTIAN-TREJMAN|title=Христиан Трейман|website=Timenote}}</ref> Pēc [[Oktobra revolūcija|revolūcijas]] dienēja valsts drošības iestādēs Maskavā<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.lsm.lv/statja/novosti/obschestvo/vnuk-chekista-eyhmansa-prositsja-na-istoricheskuyu-rodinu-i-stremitsja-v-latviyu-vsemi-fibrami-chemodana.a212731/|title=Внук чекиста Эйхманса просится на историческую родину и стремится в Латвию «всеми фибрами чемодана»|website=Латвийское общественное СМИ|date=04.12.2016}}</ref>. 1932. gadā strādāja Mežrūpniecības tautas komisariāta Vidusāzijas pārstāvniecībā [[Taškenta|Taškentā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://forum.ww2.ru/index.php?showtopic=149164|title=8-я Дальневосточная кавдивизия|website=Форум антиквариата и военной истории}}</ref>. Pēc pensionēšanās pārvācies uz Rīgu<ref name=":1" />. Apglabāts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]<ref name=":0" />. == Atsauces == [[Kategorija:1887. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Mazsalacā dzimušie]] [[Kategorija:1978. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu revolucionāri]] <references /> {{Cilvēks-aizmetnis}} [[Kategorija:Ar Oktobra Revolūcijas ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] hzf54injlxj6fkeyslo4351hjtsdyyf Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca 0 629936 4458498 4458112 2026-04-24T18:12:21Z Dainis 876 4458498 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Promtraktor'' | native_name = ''Производственная компания «Промтрактор»'' | logo = | caption = | type = | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1972. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Čeboksari]], [[Čuvašija]] | location_country = {{RUS}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[mašīnbūve]] | products = [[traktors|traktori]] | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = | footnotes = | intl = }} [[Attēls:Т-330 на восстановительном поезде. 2017.jpg|thumb|240px|Traktors ''T-330'']] [[Attēls:LLC Laukar bulldozer T-35.01.jpg|thumb|240px|Buldozers ''T-35.0.1 ČETRA'']] [[Attēls:Плавающий вездеход ЧЕТРА ф1.JPG|thumb|240px|Peldošais visurgājējs ''ČETRA'']] '''"Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca"''' (''Чебоксарский завод промышленных тракторов'', ''ЧЗПТ'' — '''''ČZPT''''') ir [[Krievija]]s [[mašīnbūve]]s rūpnīca [[Čuvašija]]s galvaspilsētā [[Čeboksari|Čeboksaros]], kas ražo rūpniecības [[traktors|traktorus]] ar zīmolu '''''ČETRA''''' (''ЧЕТРА''). Tā ir dibināta 1972. gadā. Rūpnīcu pārvalda sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Ražošanas kompānija «'''Promtraktor'''»" (''Производственная компания «Промтрактор»''), kas ietilpst Koncernā "Traktoru rūpnīcas" (''НП «Концерн «Тракторные заводы»''). Čeboksaru rūpnīcas teritorijā ir arī cita "Traktoru rūpnīcas" grupas uzņēmuma ''Agromaš'' ražotne, kur izgatavo kombainus. == Vēsture == 1970. gadu sākumā [[Čeļabinskas traktoru rūpnīca]] (''ČTR'') izstrādāja smago rūpniecības traktoru ''[[T-330]]'', ko varētu izmantot svarīgu rūpniecības nozaru, piemēram, kalnrūpniecības un naftas rūpniecības attīstībā. Tā kā ''ČTR'' bija pilnībā noslogota ar pieprasīto ''[[T-170]]'' un ''[[DET-250]]'' traktoru ražošanu, tajā nebija vietas, lai attīstītu perspektīvo ''T-330'' sērijas traktoru ražošanu, tāpēc tika pieņemts lēmums par jaunas rūpnīcas būvniecību [[Čeboksari|Čeboksaros]]. Rūpnīcas celtniecība sākās 1972. gada 12. janvārī, pamatojoties uz PSKP Centrālkomitejas un PSRS Ministru Padomes 1966. gada 3. augusta dekrētu Nr. 606: "Par traktoru, pašgājēju šasiju un to rezerves daļu ražošanas attīstības paātrināšanu 1966. — 1970. gados" un 1972. gada 29. februāra dekrētu Nr. 157 "Par ''ČZPT'' pirmās kārtas būvniecību un [[Volgogradas motorbūves rūpnīca]]s ''MTSHM'' rekonstrukciju". 1971. gada 21. oktobrī tika izveidota būvējamās rūpnīcas direkcija. Lai apmācītu rūpnīcas personālu, tika piesaistīti speciālisti no citām PSRS traktoru rūpnīcām. 1974. gada 30. decembrī ekspluatācijā tika nodota ekspluatācijā rūpnīcas pirmā ražošanas ēka — montāžas cehs, kura ražošanas telpās sākās traktora ''T-330'' ar 330 ZS jaudu mezglu un detaļu izgatavošana. Vienlaikus tika izstrādāti piekabināmie un uzkarināmie mehānismi specializēto ''T-330'' versiju (buldozera, sniega tīrītāja, grāvju racēja, augsnes irdinātāja) izveidei. 1975. gada 25. oktobrī tika izgatavots pirmais traktors ''T-330'' ar buldozera aprīkojumu. Līdz 1976. gadam darbinieku skaits rūpnīcā pieauga līdz vairāk nekā 5000 cilvēkiem. Turpmākajos gados ražošanas apjoms tika nepārtraukti palielināts un ekspluatācijā tika nodotas vēl citi cehi. Vienlaikus konstruktori uz ''T-330'' bāzes izstrādāja cauruļu licēju, kas paredzēts liela diametra cauruļu ieguldīšanai tranšejā, izolācijas mašīnu pavadīšanai un pacelšanas un transportēšanas darbiem maģistrālajos gāzes un naftas vados. Pirmais izmēģinājuma paraugs tika samontēts 1977. gada 7. maijā. Tā sērijveida ražošana tika apstiprināta 1980. gadā. 1980. gados tika palielināts saražoto mašīnu skaits, kā arī paralēli tika izstrādātas jaunas mašīnas. 1981. gadā sākās ''T-330'' sērijveida ražošana. 1982. gada 1. septembrī no galvenā konveijera noripoja 1000. traktors. 5000. traktors rūpnīcu pameta 1986. gada februārī, bet {{sk|10000|.}} jau 1988. gada augusta beigās. 1985. gadā sākās traktoru ''[[T-500]]'' ar 500 ZS ražošana. 1989. gadā tika izgatavots pirmais buldozera prototips ar 750 ZS jaudu (''T50.01''). Pēc PSRS sabrukuma rūpnīca sāka ražot arī riteņu tehniku. 1993. gada 28. decembrī ražošanas apvienība "Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca" no valsts uzņēmuma tika pārveidota par atvērtu akciju sabiedrību ''Promtraktor''. Nākamajos gados ražošanā tika ieviesti vairāki jauni buldozeri un cauruļu licēji, jo īpaši modeļi, kas bija mazāki par padomju laikā ražotajiem. 1990. gadu vidū ''Promtraktor'' akcijas sāka aktīvi iegādāties uzņēmējs Mihails Bolotins. Viņš arī iegādājās citas traktoru rūpnīcas, un 1996. gadā izveidoja Koncernu "Traktoru rūpnīcas" (''НП «Концерн «Тракторные заводы»'') ar galveno biroju Čeboksaros. 2002. gadā tika ieviests jauns zīmols ''ČETRA'' (''ЧЕТРА''), un padomju laika saīsinājums ''ČZPT'' (''ЧЗПТ'') vairs netika izmantots. Mūsdienās to saviem produktiem izmanto cits celtniecības tehnikas ražotājs Čeļabinskā. 2013. gadā tika slēgta [[Krasnojarskas kombainu rūpnīca]], un tā produkcijas ražošanu pārcēla uz ''Promtraktor'' teritoriju Čeboksaros, kur 2014. izlaida pirmo kombainu, bet jau ar ''AGROMAŠ'' zīmolu.<ref name="agrobase AGROMAŠ" /> Līdz 2017. gadam "Traktoru rūpnīcu" grupas uzņēmumiem bija sakrājušies lieli parādi, un lielākais kreditors valstij piederošā banka ''[[VEB.RF|Vņešekonombank]]'' iedarbināja [[bankrots|bankrota]] procedūru. 2018. gadā grupas parādus pārņēma valsts uzņēmums ''[[Rosteh]]''. Tas paturēja grupas militāro ražošanu, bet civilās produkcijas uzņēmumus, to skaitā ''Promtraktor'', nodeva privātiem investoriem.<ref name="rambler 2018-08-09" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="agrobase AGROMAŠ">[https://www.agrobase.ru/organizations/manufacturer/pdmanufacturer_4e8b8bce-5aa6-42f4-ac7e-f80cb750b7c6 Волжский комбайновый завод, ООО] agrobase.ru</ref> <ref name="rambler 2018-08-09">[https://finance.rambler.ru/business/40519739-rosteh-peredast-grazhdanskie-aktivy-traktornyh-zavodov-chastnomu-investoru/ «Ростех» передаст гражданские активы «Тракторных заводов» частному инвестору] Rambler News Service, 2018-08-09</ref> }} == Ārējās saites == * [https://www.chetra.ru ЧЕТРА] * [https://%D1%82%D1%80%D0%B0%D0%BA%D1%82%D0%BE%D1%80.%D1%80%D1%84 Концерн Тракторные заводы] [[Kategorija:Čuvašijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Krievijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Traktoru ražotāji]] [[Kategorija:Čeboksari]] 81m0zb5dle08xevo6aj2jdnygeojm49 4458518 4458498 2026-04-24T18:50:50Z Meistars Joda 781 4458518 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Promtraktor'' | native_name = ''Производственная компания «Промтрактор»'' | logo = | caption = | type = | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1972. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Čeboksari]], [[Čuvašija]] | location_country = {{RUS}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[mašīnbūve]] | products = [[traktors|traktori]] | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = | footnotes = | intl = }} [[Attēls:Т-330 на восстановительном поезде. 2017.jpg|thumb|240px|Traktors ''T-330'']] [[Attēls:LLC Laukar bulldozer T-35.01.jpg|thumb|240px|Buldozers ''T-35.0.1 ČETRA'']] [[Attēls:Плавающий вездеход ЧЕТРА ф1.JPG|thumb|240px|Peldošais visurgājējs ''ČETRA'']] '''"Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca"''' (''Чебоксарский завод промышленных тракторов'', ''ЧЗПТ'' — '''''ČZPT''''') ir [[Krievija]]s [[mašīnbūve]]s rūpnīca [[Čuvašija]]s galvaspilsētā [[Čeboksari|Čeboksaros]], kas ražo rūpniecības [[traktors|traktorus]] ar zīmolu '''''ČETRA''''' (''ЧЕТРА''). Tā ir dibināta 1972. gadā. Rūpnīcu pārvalda sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Ražošanas kompānija «'''Promtraktor'''»" (''Производственная компания «Промтрактор»''), kas ietilpst Koncernā "Traktoru rūpnīcas" (''НП «Концерн «Тракторные заводы»''). Čeboksaru rūpnīcas teritorijā ir arī cita "Traktoru rūpnīcas" grupas uzņēmuma ''Agromaš'' ražotne, kur izgatavo kombainus. == Vēsture == 1970. gadu sākumā [[Čeļabinskas traktoru rūpnīca]] (''ČTR'') izstrādāja smago rūpniecības traktoru ''[[T-330]]'', ko varētu izmantot svarīgu rūpniecības nozaru, piemēram, kalnrūpniecības un naftas rūpniecības attīstībā. Tā kā ''ČTR'' bija pilnībā noslogota ar pieprasīto ''[[T-170]]'' un ''[[DET-250]]'' traktoru ražošanu, tajā nebija vietas, lai attīstītu perspektīvo ''T-330'' sērijas traktoru ražošanu, tāpēc tika pieņemts lēmums par jaunas rūpnīcas būvniecību [[Čeboksari|Čeboksaros]]. Rūpnīcas celtniecība sākās 1972. gada 12. janvārī, pamatojoties uz PSKP Centrālkomitejas un PSRS Ministru Padomes 1966. gada 3. augusta dekrētu Nr. 606: "Par traktoru, pašgājēju šasiju un to rezerves daļu ražošanas attīstības paātrināšanu 1966. — 1970. gados" un 1972. gada 29. februāra dekrētu Nr. 157 "Par ''ČZPT'' pirmās kārtas būvniecību un [[Volgogradas motorbūves rūpnīca]]s ''MTSHM'' rekonstrukciju". 1971. gada 21. oktobrī tika izveidota būvējamās rūpnīcas direkcija. Lai apmācītu rūpnīcas personālu, tika piesaistīti speciālisti no citām PSRS traktoru rūpnīcām. 1974. gada 30. decembrī ekspluatācijā tika nodota ekspluatācijā rūpnīcas pirmā ražošanas ēka — montāžas cehs, kura ražošanas telpās sākās traktora ''T-330'' ar 330 ZS jaudu mezglu un detaļu izgatavošana. Vienlaikus tika izstrādāti piekabināmie un uzkarināmie mehānismi specializēto ''T-330'' versiju (buldozera, sniega tīrītāja, grāvju racēja, augsnes irdinātāja) izveidei. 1975. gada 25. oktobrī tika izgatavots pirmais traktors ''T-330'' ar buldozera aprīkojumu. Līdz 1976. gadam darbinieku skaits rūpnīcā pieauga līdz vairāk nekā 5000 cilvēkiem. Turpmākajos gados ražošanas apjoms tika nepārtraukti palielināts un ekspluatācijā tika nodotas vēl citi cehi. Vienlaikus konstruktori uz ''T-330'' bāzes izstrādāja cauruļu licēju, kas paredzēts liela diametra cauruļu ieguldīšanai tranšejā, izolācijas mašīnu pavadīšanai un pacelšanas un transportēšanas darbiem maģistrālajos gāzes un naftas vados. Pirmais izmēģinājuma paraugs tika samontēts 1977. gada 7. maijā. Tā sērijveida ražošana tika apstiprināta 1980. gadā. 1980. gados tika palielināts saražoto mašīnu skaits, kā arī paralēli tika izstrādātas jaunas mašīnas. 1981. gadā sākās ''T-330'' sērijveida ražošana. 1982. gada 1. septembrī no galvenā konveijera noripoja 1000. traktors. 5000. traktors rūpnīcu pameta 1986. gada februārī, bet {{sk|10000}}. jau 1988. gada augusta beigās. 1985. gadā sākās traktoru ''[[T-500]]'' ar 500 ZS ražošana. 1989. gadā tika izgatavots pirmais buldozera prototips ar 750 ZS jaudu (''T50.01''). Pēc PSRS sabrukuma rūpnīca sāka ražot arī riteņu tehniku. 1993. gada 28. decembrī ražošanas apvienība "Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca" no valsts uzņēmuma tika pārveidota par atvērtu akciju sabiedrību ''Promtraktor''. Nākamajos gados ražošanā tika ieviesti vairāki jauni buldozeri un cauruļu licēji, jo īpaši modeļi, kas bija mazāki par padomju laikā ražotajiem. 1990. gadu vidū ''Promtraktor'' akcijas sāka aktīvi iegādāties uzņēmējs Mihails Bolotins. Viņš arī iegādājās citas traktoru rūpnīcas, un 1996. gadā izveidoja Koncernu "Traktoru rūpnīcas" (''НП «Концерн «Тракторные заводы»'') ar galveno biroju Čeboksaros. 2002. gadā tika ieviests jauns zīmols ''ČETRA'' (''ЧЕТРА''), un padomju laika saīsinājums ''ČZPT'' (''ЧЗПТ'') vairs netika izmantots. Mūsdienās to saviem produktiem izmanto cits celtniecības tehnikas ražotājs Čeļabinskā. 2013. gadā tika slēgta [[Krasnojarskas kombainu rūpnīca]], un tā produkcijas ražošanu pārcēla uz ''Promtraktor'' teritoriju Čeboksaros, kur 2014. izlaida pirmo kombainu, bet jau ar ''AGROMAŠ'' zīmolu.<ref name="agrobase AGROMAŠ" /> Līdz 2017. gadam "Traktoru rūpnīcu" grupas uzņēmumiem bija sakrājušies lieli parādi, un lielākais kreditors valstij piederošā banka ''[[VEB.RF|Vņešekonombank]]'' iedarbināja [[bankrots|bankrota]] procedūru. 2018. gadā grupas parādus pārņēma valsts uzņēmums ''[[Rosteh]]''. Tas paturēja grupas militāro ražošanu, bet civilās produkcijas uzņēmumus, to skaitā ''Promtraktor'', nodeva privātiem investoriem.<ref name="rambler 2018-08-09" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="agrobase AGROMAŠ">[https://www.agrobase.ru/organizations/manufacturer/pdmanufacturer_4e8b8bce-5aa6-42f4-ac7e-f80cb750b7c6 Волжский комбайновый завод, ООО] agrobase.ru</ref> <ref name="rambler 2018-08-09">[https://finance.rambler.ru/business/40519739-rosteh-peredast-grazhdanskie-aktivy-traktornyh-zavodov-chastnomu-investoru/ «Ростех» передаст гражданские активы «Тракторных заводов» частному инвестору] Rambler News Service, 2018-08-09</ref> }} == Ārējās saites == * [https://www.chetra.ru ЧЕТРА] * [https://%D1%82%D1%80%D0%B0%D0%BA%D1%82%D0%BE%D1%80.%D1%80%D1%84 Концерн Тракторные заводы] [[Kategorija:Čuvašijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Krievijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Traktoru ražotāji]] [[Kategorija:Čeboksari]] m79ozpte5cav1hejn5smtbqc1smhwli 4458539 4458518 2026-04-24T20:04:54Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4458539 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Promtraktor'' | native_name = ''Производственная компания «Промтрактор»'' | logo = | caption = | type = | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = {{dat|1972}} | founder = | defunct = | location_city = [[Čeboksari]], [[Čuvašija]] | location_country = {{RUS}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[mašīnbūve]] | products = [[traktors|traktori]] | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = | footnotes = | intl = }} [[Attēls:Т-330 на восстановительном поезде. 2017.jpg|thumb|240px|Traktors ''T-330'']] [[Attēls:LLC Laukar bulldozer T-35.01.jpg|thumb|240px|Buldozers ''T-35.0.1 ČETRA'']] [[Attēls:Плавающий вездеход ЧЕТРА ф1.JPG|thumb|240px|Peldošais visurgājējs ''ČETRA'']] '''"Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca"''' (''Чебоксарский завод промышленных тракторов'', ''ЧЗПТ'' — '''''ČZPT''''') ir [[Krievija]]s [[mašīnbūve]]s rūpnīca [[Čuvašija]]s galvaspilsētā [[Čeboksari|Čeboksaros]], kas ražo rūpniecības [[traktors|traktorus]] ar zīmolu '''''ČETRA''''' (''ЧЕТРА''). Tā dibināta 1972. gadā. Rūpnīcu pārvalda sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Ražošanas kompānija «'''Promtraktor'''»" (''Производственная компания «Промтрактор»''), kas ietilpst Koncernā "Traktoru rūpnīcas" (''НП «Концерн «Тракторные заводы»''). Čeboksaru rūpnīcas teritorijā atrodas arī cita "Traktoru rūpnīcas" grupas uzņēmuma ''Agromaš'' ražotne, kur izgatavo kombainus. == Vēsture == 1970. gadu sākumā [[Čeļabinskas traktoru rūpnīca]] (''ČTR'') izstrādāja smago rūpniecības traktoru ''[[T-330]]'', ko varētu izmantot svarīgu rūpniecības nozaru, piemēram, kalnrūpniecības un naftas rūpniecības attīstībā. Tā kā ''ČTR'' bija pilnībā noslogota ar pieprasīto ''[[T-170]]'' un ''[[DET-250]]'' traktoru ražošanu, tajā nebija vietas, lai attīstītu perspektīvo ''T-330'' sērijas traktoru ražošanu, tāpēc tika pieņemts lēmums par jaunas rūpnīcas būvniecību [[Čeboksari|Čeboksaros]]. Rūpnīcas celtniecība sākās 1972. gada 12. janvārī, pamatojoties uz PSKP Centrālkomitejas un PSRS Ministru Padomes 1966. gada 3. augusta dekrētu Nr. 606: "Par traktoru, pašgājēju šasiju un to rezerves daļu ražošanas attīstības paātrināšanu 1966. — 1970. gados" un 1972. gada 29. februāra dekrētu Nr. 157 "Par ''ČZPT'' pirmās kārtas būvniecību un [[Volgogradas motorbūves rūpnīca]]s ''MTSHM'' rekonstrukciju". 1971. gada 21. oktobrī izveidoja būvējamās rūpnīcas direkciju. Lai apmācītu rūpnīcas personālu, piesaistīja speciālistus no citām PSRS traktoru rūpnīcām. 1974. gada 30. decembrī ekspluatācijā nodeva rūpnīcas pirmo ražošanas ēku — montāžas cehu, kura ražošanas telpās sākās traktora ''T-330'' ar 330 ZS jaudu mezglu un detaļu izgatavošana. Vienlaikus tika izstrādāti piekabināmie un uzkarināmie mehānismi specializēto ''T-330'' versiju (buldozera, sniega tīrītāja, grāvju racēja, augsnes irdinātāja) izveidei. 1975. gada 25. oktobrī izgatavoja pirmo traktoru ''T-330'' ar buldozera aprīkojumu. Līdz 1976. gadam darbinieku skaits rūpnīcā pieauga līdz vairāk nekā 5000 cilvēkiem. Turpmākajos gados ražošanas apjomu nepārtraukti palielināja un ekspluatācijā nodeva vēl citus cehus. Vienlaikus konstruktori uz ''T-330'' bāzes izstrādāja cauruļu licēju, kas paredzēts liela diametra cauruļu ieguldīšanai tranšejā, izolācijas mašīnu pavadīšanai un pacelšanas un transportēšanas darbiem maģistrālajos gāzes un naftas vados. Pirmo izmēģinājuma paraugu samontēja 1977. gada 7. maijā. Tā sērijveida ražošanu apstiprināja 1980. gadā. 1980. gados palielināja saražoto mašīnu skaitu, kā arī paralēli izstrādāja jaunas mašīnas. 1981. gadā sākās ''T-330'' sērijveida ražošana. 1982. gada 1. septembrī no galvenā konveijera noripoja 1000. traktors. 5000. traktors rūpnīcu pameta 1986. gada februārī, bet {{sk|10000}}. jau 1988. gada augusta beigās. 1985. gadā sākās traktoru ''[[T-500]]'' ar 500 ZS ražošana. 1989. gadā izgatavoja pirmo buldozera prototipu ar 750 ZS jaudu (''T50.01''). Pēc PSRS sabrukuma rūpnīca sāka ražot arī riteņu tehniku. 1993. gada 28. decembrī ražošanas apvienību "Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca" no valsts uzņēmuma pārveidoja par atvērtu akciju sabiedrību ''Promtraktor''. Nākamajos gados ražošanā ieviesa vairākus jaunus buldozerus un cauruļu licējus, jo īpaši modeļus, kas bija mazāki par padomju laikā ražotajiem. 1990. gadu vidū ''Promtraktor'' akcijas sāka aktīvi iegādāties uzņēmējs Mihails Bolotins. Viņš arī iegādājās citas traktoru rūpnīcas, un 1996. gadā izveidoja Koncernu "Traktoru rūpnīcas" (''НП «Концерн «Тракторные заводы»'') ar galveno biroju Čeboksaros. 2002. gadā ieviesa jaunu zīmolu ''ČETRA'' (''ЧЕТРА''), un padomju laika saīsinājums ''ČZPT'' (''ЧЗПТ'') vairs neizmantoja. Mūsdienās to saviem produktiem izmanto cits celtniecības tehnikas ražotājs Čeļabinskā. 2013. gadā slēdza [[Krasnojarskas kombainu rūpnīca|Krasnojarskas kombainu rūpnīcu]], un tās produkcijas ražošanu pārcēla uz ''Promtraktor'' teritoriju Čeboksaros, kur 2014. izlaida pirmo kombainu, bet jau ar ''AGROMAŠ'' zīmolu.<ref name="agrobase AGROMAŠ" /> Līdz 2017. gadam "Traktoru rūpnīcu" grupas uzņēmumiem bija sakrājušies lieli parādi, un lielākais kreditors valstij piederošā banka ''[[VEB.RF|Vņešekonombank]]'' uzsāka [[bankrots|bankrota]] procedūru. 2018. gadā grupas parādus pārņēma valsts uzņēmums ''[[Rosteh]]''. Tas paturēja grupas militāro ražošanu, bet civilās produkcijas uzņēmumus, to skaitā ''Promtraktor'', nodeva privātiem investoriem.<ref name="rambler 2018-08-09" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="agrobase AGROMAŠ">[https://www.agrobase.ru/organizations/manufacturer/pdmanufacturer_4e8b8bce-5aa6-42f4-ac7e-f80cb750b7c6 Волжский комбайновый завод, ООО] agrobase.ru</ref> <ref name="rambler 2018-08-09">[https://finance.rambler.ru/business/40519739-rosteh-peredast-grazhdanskie-aktivy-traktornyh-zavodov-chastnomu-investoru/ «Ростех» передаст гражданские активы «Тракторных заводов» частному инвестору] Rambler News Service, 2018-08-09</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.chetra.ru ЧЕТРА] * [https://%D1%82%D1%80%D0%B0%D0%BA%D1%82%D0%BE%D1%80.%D1%80%D1%84 Концерн Тракторные заводы] [[Kategorija:Čuvašijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Krievijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Traktoru ražotāji]] [[Kategorija:Čeboksari]] e5clc3r15q20yspf9yestdvnyzh7chm Dalībnieks:Maris Dreshmanis 2 629953 4458571 4458216 2026-04-24T21:32:24Z Maris Dreshmanis 143130 Update babel to lv|ru-4 (remove en-3, de-1) 4458571 wikitext text/x-wiki {{#babel:lv|ru-4}} == Maris Dreshmanis == Open data researcher. Contributor to [[d:Wikidata:WikiProject Occupations|WikiProject Occupations]] on Wikidata. * '''[[d:User:Maris Dreshmanis|Wikidata contributions]]''' — 37,400+ edits * '''GSCO''' — Global Standard Classification of Occupations (27 national registries + ESCO, 57,000+ occupation entries, 26,991 Wikidata items, 152,000+ multilingual labels across 53 languages) * '''[[d:Wikidata:WikiProject Occupations|WikiProject Occupations]]''' — coordinating occupation label enrichment in 27 source languages [[Category:Wikipedians]] 1tm661nfud90u9uzogktjy8qwfpriv4 Diskusija:Serbija un Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā 1 629969 4458860 4458301 2026-04-25T08:10:17Z Masti 5134 sm.tech. 4458860 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Lasks |tēma = kultūra |valsts = Serbija |valsts2 = Melnkalne }} ope77dtkv9ek45pjx2nka4upn9gfyfl Attēls:Augusts Treimanis.jpg 6 629977 4458365 2026-04-24T12:06:27Z Otovi 95404 No: https://don1942.ru/osobaya-kavalerijskaya-sled-v-istorii/item/biografii 4458365 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == No: https://don1942.ru/osobaya-kavalerijskaya-sled-v-istorii/item/biografii == Licence == {{PD-nezināms}} 1fj164uxw2xm2z6bka96m7om08hus5c Dalībnieka diskusija:AndreanneC 3 629978 4458381 2026-04-24T12:21:29Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4458381 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=AndreanneC}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 24. aprīlis, plkst. 15.21 (EEST) d08asqgsst73sj4ut3pb8i0hozyo7hj Diskusija:Luka Paičadze 1 629979 4458383 2026-04-24T12:26:40Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4458383 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Uldis s |valsts = Gruzija |tēma = Sports }} ky0wjl3bvnvc2txqzyjvna3ya1eeg17 Kategorija:Pages with disabled graphs 14 629980 4458388 2026-04-24T12:35:00Z ~2026-25140-02 144523 Jauna lapa: __HIDDENCAT__ 4458388 wikitext text/x-wiki __HIDDENCAT__ 2twjmejn56ditxo46hqinfh52nh6flb Augusts Treimanis 0 629981 4458396 2026-04-24T12:43:24Z Otovi 95404 Jauna lapa: {{Personas infokaste | dz_dat_alt = {{dat|1894}} | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīga}} | m_dat_alt = {{dat|1934|12|12}} | m_vieta = {{vieta|PSRS|KPFSR}} | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = | dienesta_laiks = 1918—1934 | valsts = {{plainlist| * {{flaga|Krievija|1917}} [[Krievijas SFPR|KSFPR]] * {{USSR}} }} | struktūra = [[Sarkanā armija]]<br />([[kavalērija]]) | vienība = | komandēja... 4458396 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | dz_dat_alt = {{dat|1894}} | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīga}} | m_dat_alt = {{dat|1934|12|12}} | m_vieta = {{vieta|PSRS|KPFSR}} | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = | dienesta_laiks = 1918—1934 | valsts = {{plainlist| * {{flaga|Krievija|1917}} [[Krievijas SFPR|KSFPR]] * {{USSR}} }} | struktūra = [[Sarkanā armija]]<br />([[kavalērija]]) | vienība = | komandēja = | kaujas = {{plainlist| * [[Krievijas pilsoņu karš]] }} | izglītība = [[Frunzes Kara akadēmija|Sarkanās armijas Kara akadēmija]] | apbalvojumi = [[Sarkanā Karoga ordenis]] | cits_darbs = }} | attēls = Augusts Treimanis.jpg }} '''Augusts Treimanis''' (1894—1934) bija latviešu Sarkanās armijas darbinieks. == Dzīvesgājums == Piedzima 1894. gadā Rīgas strādnieku ģimenē. Mācījies un strādājis, līdz 1915. gada maijā [[Mobilizācija|iesaukts]] [[Krievijas Impērijas armija|armijā]]. Sākoties [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūcijai]], atradās [[Novgoroda|Novgorodā]], kur piedalījās padomju varas nodibināšanā. 1918. gada martā iestājās [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]], piedalījās kaujās pret [[Vācijas Impērija|vāciem]], [[Poļu—padomju karš|poļiem]], [[Antons Deņikins|Deņikina]] un [[Pjotrs Vrangelis|Vrangeļa]] karaspēkiem, lielāko daļu [[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] aizvadīja [[1. kavalērijas armija|1. kavalērijas armijā]], cita starpā bijis 14. kavalērijas divīzijas štāba priekšnieka vietnieks operatīvajā daļā, Sevišķās kavalērijas brigādes štāba priekšnieks. 1924. gadā uzņemts [[Frunzes Kara akadēmija|Kara akadēmijā]], pēc kuras stažējās pulka komandiera amatā 9. Tālo Austrumu kavalērijas brigādē, tad iecelts par Sarkanās armijas kavalērijas inspektora palīgu. 1931. gada augustā bija 3. Vissavienības jāšanas sporta sacensību tiesnešu kolēģijas priekšsēdētājs. 1933. gada 27. februārī ar [[Revolucionārā kara padome|Revolucionārās kara padomes]] lēmumu iecelts par 8. Tālo Austrumu kavalērijas divīzijas komandieri komisāru. Aizgāja bojā automobiļa avārijā 1934. gada 12. decembrī. Apglabāts [[Usurijska|Nikoļskā-Usurijskā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://don1942.ru/osobaya-kavalerijskaya-sled-v-istorii/item/biografii|title=Трейман Август Яковлевич (Янович) (1894-12.12.1934)|website=Дон 1942|access-date=24.04.2026}}</ref> == Lielajā terorā == Pēc A. Treimaņa nāves notikušā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā [[Jakovs Deičs|J. Deiča]] ziņojumā [[Nikolajs Ježovs|N. Ježovam]], kurš pārsūtīts [[Josifs Staļins|J. Staļinam]], A. Treimanis nosaukts par vācu rezidentu un apgalvots, ka caur A. Treimani vācu izlūkdienestam tikuši nodoti Sarkanarmijas kavalērijas inspekcijas materiāli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://istmat.org/node/32534|title=Спецсообщение Н.И. Ежова И.В. Сталину с приложением копии телеграммы Я.А. Дейча. 15 декабря 1937 г.|website=Исторические материалы}}</ref> == Radi == A. Treimaņa vecākais brālis [[Krišjānis Treimanis|Krišjānis]] arī dzīvoja Padomju Savienībā. 1932. gada jūnijā A. Treimanis uzrakstīja iesniegumu [[Semjons Budjonnijs|S. Budjonnijam]], kurā lūdza aizbilst par savas mātes pārvākšanos no Rīgas uz Maskavu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://forum.ww2.ru/index.php?showtopic=149164|title=8-я Дальневосточная кавдивизия|website=Форум антиквариата и военной истории}}</ref> == Atsauces == [[Kategorija:1894. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1934. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]] [[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] n2f06tz4itbyalwhs5yj72l4gwcttzk Virvīte 0 629982 4458403 2026-04-24T12:59:43Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Upes infokaste | nosaukums = Virvīte | citvalsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = Virvyte resize.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Virvīte pie Pavirvītes Mažeiķu rajonā | vietaskarte = Lietuva | reljefs = jā | izteka = Biržuļa ezers | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Venta]] | sāk_plat_d=55 | sāk_plat_m=4... 4458403 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Virvīte | citvalsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = Virvyte resize.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Virvīte pie Pavirvītes Mažeiķu rajonā | vietaskarte = Lietuva | reljefs = jā | izteka = Biržuļa ezers | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Venta]] | sāk_plat_d=55 | sāk_plat_m=46 | sāk_plat_s=38 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=22 | sāk_gar_m=26 | sāk_gar_s=17 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=56 | iet_plat_m=13 | iet_plat_s=55 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=22 | iet_gar_m=33 | iet_gar_s=03 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LTU}} | garums = 111 | garums_latvijā = | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = 9,93 | caurtece_vieta = | gada_notece = | baseins = 1144 | baseins_latvijā = | pietekas = }} '''Virvīte''' ({{val|lt|Virvytė}}) vai '''Virvīča''' (''Virvyčia'') ir upe [[Lietuva|Lietuvā]], [[Venta]]s kreisā krasta un tās otra garākā pieteka [[Telšu rajons|Telšu]] un [[Mažeiķu rajons|Mažeiķu]] rajonu pašvaldībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/virvycia/|title=Virvyčia|website=www.vle.lt|access-date=2026-04-24|language=lt}}</ref> Sākas no Biržuļa ezera [[Žemaitijas augstiene]]s centrālajā daļā, plūst ziemeļu—ziemeļaustrumu virzienā, noplūstot Ventas zemienē. Ietek Ventā augšpus [[Viekšņi]]em 224 no tās grīvas. Pašas Virvītes garums ir 110,6 km, bet kopā ar tās augštecēm Varneli (''Varnele''), Sietuvu (''Sietuvas'') un Dubuli (''Dubulis''), kuras plūst cauri Paršežera, Lūkstas un Biržuļa ezeriem — 131,1 km. Upes gultne ir ļoti līkumota, augštecē — regulēta, platums 4–7 m, vidustecē un lejtecē — 14–30 m, dziļums — 0,9–2 metri, vidējais kritums — 0,96 m/km, straumes ātrums — 0,3 m/s. Lielākās pietekas ir Rešketa (19 km gara), Patekla (36 km), Trimēsēde (18 km, visas kreisā krasta pietekas). Augštece ietilpst Varņu reģionālajā parkā, lejtece no Skleipiem līdz ietekai – Ventas reģionālajā parkā, bet vidustece ir aizsargāta Virvītes hidrogrāfiskajā rezervātā. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Janapole, Baltininki, Kaunatava, [[Trīšķi]], Kapēni un Ģīvoļi. Upi šķērso autoceļš [[Autoceļš A11 (Lietuva)|A11]] un [[Šauļi|Šauļu]]—[[Klaipēda]]s dzelzceļš. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas upes]] a2vke3k5pfpwx6z0qn8ujdtmgayqajf 4458455 4458403 2026-04-24T15:31:06Z Kikos 3705 pievienoju [[Kategorija:Ventas pietekas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458455 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Virvīte | citvalsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = Virvyte resize.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Virvīte pie Pavirvītes Mažeiķu rajonā | vietaskarte = Lietuva | reljefs = jā | izteka = Biržuļa ezers | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Venta]] | sāk_plat_d=55 | sāk_plat_m=46 | sāk_plat_s=38 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=22 | sāk_gar_m=26 | sāk_gar_s=17 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=56 | iet_plat_m=13 | iet_plat_s=55 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=22 | iet_gar_m=33 | iet_gar_s=03 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LTU}} | garums = 111 | garums_latvijā = | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = 9,93 | caurtece_vieta = | gada_notece = | baseins = 1144 | baseins_latvijā = | pietekas = }} '''Virvīte''' ({{val|lt|Virvytė}}) vai '''Virvīča''' (''Virvyčia'') ir upe [[Lietuva|Lietuvā]], [[Venta]]s kreisā krasta un tās otra garākā pieteka [[Telšu rajons|Telšu]] un [[Mažeiķu rajons|Mažeiķu]] rajonu pašvaldībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/virvycia/|title=Virvyčia|website=www.vle.lt|access-date=2026-04-24|language=lt}}</ref> Sākas no Biržuļa ezera [[Žemaitijas augstiene]]s centrālajā daļā, plūst ziemeļu—ziemeļaustrumu virzienā, noplūstot Ventas zemienē. Ietek Ventā augšpus [[Viekšņi]]em 224 no tās grīvas. Pašas Virvītes garums ir 110,6 km, bet kopā ar tās augštecēm Varneli (''Varnele''), Sietuvu (''Sietuvas'') un Dubuli (''Dubulis''), kuras plūst cauri Paršežera, Lūkstas un Biržuļa ezeriem — 131,1 km. Upes gultne ir ļoti līkumota, augštecē — regulēta, platums 4–7 m, vidustecē un lejtecē — 14–30 m, dziļums — 0,9–2 metri, vidējais kritums — 0,96 m/km, straumes ātrums — 0,3 m/s. Lielākās pietekas ir Rešketa (19 km gara), Patekla (36 km), Trimēsēde (18 km, visas kreisā krasta pietekas). Augštece ietilpst Varņu reģionālajā parkā, lejtece no Skleipiem līdz ietekai – Ventas reģionālajā parkā, bet vidustece ir aizsargāta Virvītes hidrogrāfiskajā rezervātā. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Janapole, Baltininki, Kaunatava, [[Trīšķi]], Kapēni un Ģīvoļi. Upi šķērso autoceļš [[Autoceļš A11 (Lietuva)|A11]] un [[Šauļi|Šauļu]]—[[Klaipēda]]s dzelzceļš. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas upes]] [[Kategorija:Ventas pietekas]] j0r7hkdq7hrr4ula6fv7lkxl8rhbgpt Virvytė 0 629983 4458404 2026-04-24T13:00:29Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Virvīte]] 4458404 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Virvīte]] e0ghlnrbadx9nczqkvdwhkd1hq3c94l Virvīča 0 629984 4458405 2026-04-24T13:00:43Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Virvīte]] 4458405 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Virvīte]] e0ghlnrbadx9nczqkvdwhkd1hq3c94l Virvyčia 0 629985 4458406 2026-04-24T13:00:55Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Virvīte]] 4458406 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Virvīte]] e0ghlnrbadx9nczqkvdwhkd1hq3c94l Dalībnieks:Specific2/Smilšu kaste 2 629986 4458410 2026-04-24T13:19:59Z Specific2 144518 Jauna lapa: Kanādas u18 hokeja izlase 4458410 wikitext text/x-wiki Kanādas u18 hokeja izlase oz2hprte7u7cy75mgh62efvg53g3s6w 4458415 4458410 2026-04-24T13:27:35Z Specific2 144518 4458415 wikitext text/x-wiki '''Kanādas u18 hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Kanāda|Kanādu]] dažādos starptautiskos turnīros to skaitā arī [[Pasaules jauniešu čempionāts hokejā]]. gjwhg5phm93brex1m1m3lv19ab3iurx 4458416 4458415 2026-04-24T13:31:22Z Specific2 144518 4458416 wikitext text/x-wiki '''Kanādas u18 hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Kanāda|Kanādu]] dažādos starptautiskos turnīros to skaitā arī [[Pasaules jauniešu čempionāts hokejā|Pasaules jauniešu čempionātā hokejā]]. jzrdp0hqi74yyfsuo50zx114hrsi3p0 4458419 4458416 2026-04-24T13:46:39Z Specific2 144518 4458419 wikitext text/x-wiki '''Kanādas u18 hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Kanāda|Kanādu]] dažādos starptautiskos turnīros to skaitā arī [[Pasaules jauniešu čempionāts hokejā|Pasaules jauniešu čempionātā hokejā]]. == Atsauces == ouoqx07jnyiin7jutn42onoml8lwb64 4458421 4458419 2026-04-24T13:49:14Z Specific2 144518 4458421 wikitext text/x-wiki '''Kanādas u18 hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Kanāda|Kanādu]] dažādos starptautiskos turnīros to skaitā arī [[Pasaules jauniešu čempionāts hokejā|Pasaules jauniešu čempionātā hokejā]]. == Atsauces == 1. https://www.iihf.com/en/events/2026/wm18 thy7wdswo4t8ntvsln7d8iyh10trcca Dalībnieka diskusija:Denveriowa 3 629987 4458417 2026-04-24T13:35:03Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4458417 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Denveriowa}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 24. aprīlis, plkst. 16.35 (EEST) sblfnwvmajm5d5x14hiivs02kyhwac2 Dalībnieka diskusija:RaphaelSouzaa 3 629988 4458418 2026-04-24T13:37:46Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4458418 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=RaphaelSouzaa}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 24. aprīlis, plkst. 16.37 (EEST) 5qmh4r5k4wxcxuxzeqweieup7rwlgoh Dalībnieka diskusija:Homaighnéasach 3 629989 4458420 2026-04-24T13:48:32Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4458420 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Homaighnéasach}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 24. aprīlis, plkst. 16.48 (EEST) keb56liutettofjcz4qv0obhlnfhrlq Kanādas u18 hokeja izlase 0 629990 4458430 2026-04-24T14:08:10Z Specific2 144518 Jauna lapa: '''Kanādas u18 hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Kanāda|Kanādu]] dažādos starptautiskos turnīros to skaitā arī [[Pasaules jauniešu čempionāts hokejā|Pasaules jauniešu čempionātā hokejā]]. == Atsauces == 1. https://www.iihf.com/en/events/2026/wm18 4458430 wikitext text/x-wiki '''Kanādas u18 hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Kanāda|Kanādu]] dažādos starptautiskos turnīros to skaitā arī [[Pasaules jauniešu čempionāts hokejā|Pasaules jauniešu čempionātā hokejā]]. == Atsauces == 1. https://www.iihf.com/en/events/2026/wm18 thy7wdswo4t8ntvsln7d8iyh10trcca 4458474 4458430 2026-04-24T16:43:47Z Egilus 27634 4458474 wikitext text/x-wiki {{Dzēst|Eksperiments|due=5|due_date=29.04.2026}} '''Kanādas u18 hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Kanāda|Kanādu]] dažādos starptautiskos turnīros to skaitā arī [[Pasaules jauniešu čempionāts hokejā|Pasaules jauniešu čempionātā hokejā]]. == Atsauces == 1. https://www.iihf.com/en/events/2026/wm18 3rrlu3iso3uzzo78zteh2vqbdglxz6a Dalībnieka diskusija:Gars25 3 629991 4458432 2026-04-24T14:08:58Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4458432 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Gars25}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 24. aprīlis, plkst. 17.08 (EEST) 5x0ppbzuq0iuh4pa58h7rnsh9em9jb0 Dalībnieks:Gars25 2 629992 4458438 2026-04-24T14:29:06Z Gars25 144529 Vissas 4458438 wikitext text/x-wiki Nagārijums!!! nz3lbjkc20xxtt1lpa5vrp0nmsvd3rf Dalībnieka diskusija:Elabelik 3 629993 4458440 2026-04-24T14:41:52Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4458440 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Elabelik}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 24. aprīlis, plkst. 17.41 (EEST) l3pqbcow4lgg0d8pwonotwgwvv50q62 Pašušve 0 629994 4458450 2026-04-24T15:27:58Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pašušve | official_name = ''Pašušvys'' | settlement_type = miests | image_skyline = Pašušvys (Grinkiškis).jpg | image_caption = Pašušves kultūras nams | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Radvilišķu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Kauņas apriņķis]] | subdivision_... 4458450 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pašušve | official_name = ''Pašušvys'' | settlement_type = miests | image_skyline = Pašušvys (Grinkiškis).jpg | image_caption = Pašušves kultūras nams | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Radvilišķu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Kauņas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Radvilišķu rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Griņķišķu seņūnija]] | area_total_km2 = 0.72 | population_total = 252 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 34 | lats = 55 | latNS = N | longd = 23 | longm = 35 | longs = 53 | longEW = E | elevation_m = 70 | website = }} '''Pašušve''' ({{val|lt|Pašušvys}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Kauņas apriņķis|Kauņas apriņķa]] [[Radvilišķu rajona pašvaldība|Radvilišķu rajona pašvaldībā]]. Atrodas [[Šušve]]s upes krastā pie Žadiķes ietekas, aptuveni 33 kilometrus uz dienvidiem no [[Radvilišķi]]em. == Vēsture == Pašušves muiža vēstures avotos minēta 16. gadsimta vidū. 1553. gadā uzcelta pirmā baznīca; 1589.—1665. gadā tā piederēja reformātiem. 19. gadsimtā Pašušve bija privāta muiža un miests. Starpkaru periodā Pašušvē darbojās kooperatīvs un vairāki veikali. Padomju laikā Pašušve bija kolhoza centrālais ciemats. == Arhitektūra un apskates objekti == * Pašušves Visu svēto baznīca: celta 1798. gadā tautas renesanses un klasicisma stilā — viena no vislabāk saglabātajām un vecākajām akmens baznīcām [[Žemaitija|Žemaitijā]]. * Pasušves muižas fragmenti un 18. gadsimta beigu parks 20 ha platībā. == Sabiedrība == Miestā darbojas pamatskola (Griņķišķu ģimnāzijas nodaļa), bibliotēka, pasts, medpunkts, kopienas centrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Radvilišķu rajona pašvaldība]] cfeoz3b5ilfkzwpor7w1q9okq5k7mr5 Pašušvys 0 629995 4458451 2026-04-24T15:28:41Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Pašušve]] 4458451 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pašušve]] ahnjmktda5qpt2u16plw4zvsfcm53t1 Pašušve (miests) 0 629996 4458452 2026-04-24T15:29:03Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Pašušve]] 4458452 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pašušve]] ahnjmktda5qpt2u16plw4zvsfcm53t1 Sunākstes luterāņu baznīca 0 629997 4458461 2026-04-24T15:55:57Z Pirags 3757 Pirags pārvietoja lapu [[Sunākstes luterāņu baznīca]] uz [[Stendera baznīca]] 4458461 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Stendera baznīca]] g3d0uzhe5g0xw3rwyeg28cjdur9nnv9 Bothriolepis prima 0 629998 4458468 2026-04-24T16:12:45Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{inuse}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = | att_nosaukums = ''B. cellulosa'' galvas vairoga fragments | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Anti... 4458468 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = | att_nosaukums = ''B. cellulosa'' galvas vairoga fragments | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | kārta = Euantiarcha | kārta_lv = Īstie antiarhi | dzimta = Bothriolepididae | dzimta_lv = Botriolepidīdi | ģints = Bothriolepis | ģints_lv = Botriolepji | suga = Bothriolepis prima | kategorijas = nē | binomial = <small>Gross, 1942</small> | sinonīmi = }} '''''Bothriolepis prima''''' ir [[Devons|devona]] [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] suga, kas dzīvoja [[Galvenais devona lauks|galvenā devona lauka]] teritorijā [[Frānas stāvs|frānas laikmeta]] sākumā, un kuru [[fosilijas]] atrastas [[amatas svīta]]s nogulumos [[Baltijas valstis|Baltijā]] un [[Krievija]]s ziemeļrietumos. Sugu 1942. gadā aprakstīja vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]], pamatojoties uz [[Priekšējais vidējais muguras kauls|priekšējā vidējā muguras kaula]] (''AMD'') pārakmeņojumu no [[Daugava]]s atseguma pie [[Pastamuiža]]s (''Klauenstein''). Sugas nosaukums "''prima''" ir veidots no [[Latīņu valoda|latīņu]] vārda ''primus'' — pirmais, senākais (suga ir viena no senākajām Baltijā). == Apraksts == ''Bothriolepis prima'' ir maza izmēra [[botriolepji]], kuriem galvas vairoga un ķermeņa bruņas kopējais garums ir līdz 6,5 cm (ķermeņa bruņas muguras sienas garums līdz 5 cm). Galvas vairogs ir samērā plats (B/L indekss 140-150). Galvas vairoga priekšējā daļa īpatņu augšanas procesā palielinas. Galvas vairoga rostrālā mala ir tikai nedaudz īsāka par aizmugurējo un tā ir nedaudz izliekta. Pakauša malas gludais, centrālais apgabals galvas vairoga aizmugurē atrodas tikai uz [[Pakauša kauls|pakauša kaula]] (''Nu''). Galvas vairoga aizmugurējie sānu stūri atrodas orbitāles aizmugurējās malas līmenī vai arī nedaudz aiz tās. Orbitāle ir samērā liela. Aizpineālais kauls (Pp) ir pagarināts, ar izliektu priekšējo malu. Sānu pakauša kaulu (Pn) sānu nodalījums ir samērā šaurs (B/L indekss 52). Ķermeņa bruņas dorsalā siena ir plata un augsta priekšējā daļā un salīdzinoši šaura aizmugurējā daļā (B/L indekss 77). Sānu siena ir augsta. Tergālais stūris un mediālais muguras ķīlis ir vāji izteikti. Postlevatoru ribas uz AMD iekšējās virsmas ir taisnas un veido savā starpā samērā asu leņķi. AMD ir salīdzinoši plats un velvēts (B/L indekss 99). Pakaļējais vidējais muguras kauls (PMD) ir mēreni plats un ar samērā šauru priekšējo daļu. Aizmugurējā mala parasti ir noapaļota. Priekšējā sānu-muguras kaula (ADL) muguras siena ir samērā šaura un veido ar sānu sienu 122-128° lielu leņķi. Sānu jauktajam kaulam (MxL) muguras un sānu siena veido apmēram 112° leņķi. Ķermeņa bruņas vēdera un sānu sienas PVL līmenī atrodas savstarpēji apmēram 109° leņķī. Sānu ķīļi, kas nodala ķermeņa bruņas muguras un sānu sienas, ir vāji izteikti priekšējā daļā un krasi izteikti aizmugurējā daļā (uz MxL kaula). Sānu ķīļi, kas nodala ķermeņa bruņas vēdera un sānu sienas, ir krasi, īpaši uz PVL. AVL un PVL kaulu sānu sienu garums vairāk kā 2 reizes pārsniedz to platumu. Kopumā vēdera siena ir samērā šaura (B/L indekss 46) ar platāku priekšējo daļu un šaurāku aizmugurējo daļu. Vidējais vēdera kauls (MV) ir neliels. [[Krūšu spura]]s proksimālais segments ir mēreni liels. Garums 3,8-4,5 reizes lielāks par platumu. Gar proksimālā segmenta mediālo un sānu malu stiepjas labi attīstīti, samērā augsti pauguriņi. Krūšu spuras distālais segments ir īss (ta garums ir 3,8 reizes lielāks par platumu). Bruņu ārējā virsma maza un vidēja izmēra īpatņiem vienmēr ir klāta ar bedrainu ornamentējumu. Muguras un vēdera sienu centrālā daļa maziem eksemplāriem parasti ir gandrīz gluda. Lieliem eksemplāriem ķermeņa bruņas muguras daļas un galvas vairoga virsma iegūst ornamentējumu. Jūtīgo kanālu vagu sistēma ir labi attīstīta. Uz MxL kaula dorsolaterālā ķīļa vienmēr ir muguras-vēdera bedrīšu vaga (dxp).<ref>Ervīns Lukševičs, Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļas bruņuzivis (Placodermi, Bothriolepididae), LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Rīga, 1996., 27-28.lpp.</ref> == Salīdzinājums == ''Bothriolepis prima'' dzīvoja vienā laikā un izplatības areālā kopā ar ''Bothriolepis obrutschewi'' <small>Gross, 1942</small>, taču atšķiras no tā ar mazākiem izmēriem (ķermeņa bruņas vēdera sienas garums 60-65 mm pret 100-110 mm). == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] fy2kwi299t15cfe546q8fc8psc0thje 4458477 4458468 2026-04-24T16:50:49Z Jānis U. 198 4458477 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = | att_nosaukums = ''B. cellulosa'' galvas vairoga fragments | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | kārta = Euantiarcha | kārta_lv = Īstie antiarhi | dzimta = Bothriolepididae | dzimta_lv = Botriolepidīdi | ģints = Bothriolepis | ģints_lv = Botriolepji | suga = Bothriolepis prima | kategorijas = nē | binomial = <small>Gross, 1942</small> | sinonīmi = }} '''''Bothriolepis prima''''' ir [[Devons|devona]] [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] suga, kas dzīvoja [[Galvenais devona lauks|galvenā devona lauka]] teritorijā [[Frānas stāvs|frānas laikmeta]] sākumā, un kuru [[fosilijas]] atrastas [[amatas svīta]]s nogulumos [[Baltijas valstis|Baltijā]] un [[Krievija]]s ziemeļrietumos. Sugu 1942. gadā aprakstīja vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]], pamatojoties uz [[Priekšējais vidējais muguras kauls|priekšējā vidējā muguras kaula]] (''AMD'') pārakmeņojumu no [[Daugava]]s atseguma pie [[Pastamuiža]]s (''Klauenstein''). Sugas nosaukums "''prima''" ir veidots no [[Latīņu valoda|latīņu]] vārda ''primus'' — pirmais, senākais (suga ir viena no senākajām Baltijā). == Apraksts == ''Bothriolepis prima'' ir maza izmēra [[botriolepji]], kuriem galvas vairoga un ķermeņa bruņas kopējais garums ir līdz 6,5 cm (ķermeņa bruņas muguras sienas garums līdz 5 cm). Galvas vairogs ir samērā plats (B/L indekss 140-150). Galvas vairoga priekšējā daļa īpatņu augšanas procesā palielinas. Galvas vairoga rostrālā mala ir tikai nedaudz īsāka par aizmugurējo un tā ir nedaudz izliekta. Pakauša malas gludais, centrālais apgabals galvas vairoga aizmugurē atrodas tikai uz [[Pakauša kauls|pakauša kaula]] (''Nu''). Galvas vairoga aizmugurējie sānu stūri atrodas orbitāles aizmugurējās malas līmenī vai arī nedaudz aiz tās. Orbitāle ir samērā liela. Aizpineālais kauls (Pp) ir pagarināts, ar izliektu priekšējo malu. Sānu pakauša kaulu (Pn) sānu nodalījums ir samērā šaurs (B/L indekss 52). Ķermeņa bruņas dorsalā siena ir plata un augsta priekšējā daļā un salīdzinoši šaura aizmugurējā daļā (B/L indekss 77). Sānu siena ir augsta. Tergālais stūris un mediālais muguras ķīlis ir vāji izteikti. Postlevatoru ribas uz AMD iekšējās virsmas ir taisnas un veido savā starpā samērā asu leņķi. AMD ir salīdzinoši plats un velvēts (B/L indekss 99). Pakaļējais vidējais muguras kauls (PMD) ir mēreni plats un ar samērā šauru priekšējo daļu. Aizmugurējā mala parasti ir noapaļota. Priekšējā sānu-muguras kaula (ADL) muguras siena ir samērā šaura un veido ar sānu sienu 122-128° lielu leņķi. Sānu jauktajam kaulam (MxL) muguras un sānu siena veido apmēram 112° leņķi. Ķermeņa bruņas vēdera un sānu sienas PVL līmenī atrodas savstarpēji apmēram 109° leņķī. Sānu ķīļi, kas nodala ķermeņa bruņas muguras un sānu sienas, ir vāji izteikti priekšējā daļā un krasi izteikti aizmugurējā daļā (uz MxL kaula). Sānu ķīļi, kas nodala ķermeņa bruņas vēdera un sānu sienas, ir krasi, īpaši uz PVL. AVL un PVL kaulu sānu sienu garums vairāk kā 2 reizes pārsniedz to platumu. Kopumā vēdera siena ir samērā šaura (B/L indekss 46) ar platāku priekšējo daļu un šaurāku aizmugurējo daļu.<ref>Lukševičs, E. (2001) ''Bothriolepid antiarchs (Vertebrata; Placodermi) from the Devonian of the north-western part of the East European Platform.'' Geodiversitas 23, 4, 489-609. 505-506. lpp.</ref> Vidējais vēdera kauls (MV) ir neliels. [[Krūšu spura]]s proksimālais segments ir mēreni liels. Garums 3,8-4,5 reizes lielāks par platumu. Gar proksimālā segmenta mediālo un sānu malu stiepjas labi attīstīti, samērā augsti pauguriņi. Krūšu spuras distālais segments ir īss (ta garums ir 3,8 reizes lielāks par platumu). Bruņu ārējā virsma maza un vidēja izmēra īpatņiem vienmēr ir klāta ar bedrainu ornamentējumu. Muguras un vēdera sienu centrālā daļa maziem eksemplāriem parasti ir gandrīz gluda. Lieliem eksemplāriem ķermeņa bruņas muguras daļas un galvas vairoga virsma iegūst ornamentējumu. Jūtīgo kanālu vagu sistēma ir labi attīstīta. Uz MxL kaula dorsolaterālā ķīļa vienmēr ir muguras-vēdera bedrīšu vaga (dxp). == Salīdzinājums == ''Bothriolepis prima'' dzīvoja vienā laikā un izplatības areālā kopā ar ''Bothriolepis obrutschewi'' <small>Gross, 1942</small>, taču atšķiras no tā ar mazākiem izmēriem (ķermeņa bruņas vēdera sienas garums 60-65 mm pret 100-110 mm). ''B. prima'' ir platāks galvas vairogs un ķemeņa bruņas priekšējā daļa. ''B. obrutschewi'' ķemeņa bruņa ir vienmērīgi plata un sašaurinas tikai pašā aizmugurējā galā, un kopumā tā ir platāka par ''B. prima'' ķermeņa bruņu. Galvas vairoga subcefālā daļa ''B. obrutschewi'' ir šaurāka un nedaudz īsāka. ''B. prima'' pēc savas formas nedaudz atgādina varžu kurkuli (plata priekšēja un šaura aizmugurējā daļa), ar ko tas nedaudz izceļas botriolepju starpā.<ref>В.Н. Каратаюте-Талимаа, (1966) ''Ботриолепиды швянтойского горизонта Прибалтики'', Палеонтология и стратиграфия Прибалтики и Белоруссии, Сборник I (VI), Mintis, Vilnius, c.191-231, 216-217. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] 6q954w500xabqac9wa2ziygp5t6z7gk 4458480 4458477 2026-04-24T17:02:05Z Jānis U. 198 4458480 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = | att_nosaukums = ''B. cellulosa'' galvas vairoga fragments | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | kārta = Euantiarcha | kārta_lv = Īstie antiarhi | dzimta = Bothriolepididae | dzimta_lv = Botriolepidīdi | ģints = Bothriolepis | ģints_lv = Botriolepji | suga = Bothriolepis prima | kategorijas = nē | binomial = <small>Gross, 1942</small> | sinonīmi = }} '''''Bothriolepis prima''''' ir [[Devons|devona]] [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] suga, kas dzīvoja [[Galvenais devona lauks|galvenā devona lauka]] teritorijā [[Frānas stāvs|frānas laikmeta]] sākumā, un kuru [[fosilijas]] atrastas [[amatas svīta]]s nogulumos [[Baltijas valstis|Baltijā]] un [[Krievija]]s ziemeļrietumos. Sugu 1942. gadā aprakstīja vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]], pamatojoties uz [[Priekšējais vidējais muguras kauls|priekšējā vidējā muguras kaula]] (''AMD'') pārakmeņojumu no [[Daugava]]s atseguma pie [[Pastamuiža]]s (''Klauenstein''). Sugas nosaukums "''prima''" ir veidots no [[Latīņu valoda|latīņu]] vārda ''primus'' — pirmais, senākais (suga ir viena no senākajām Baltijā). == Apraksts == ''Bothriolepis prima'' ir maza izmēra [[botriolepji]], kuriem [[Galvas vairogs|galvas vairoga]] un [[ķermeņa bruņa]]s kopējais garums ir līdz 6,5 cm (ķermeņa bruņas muguras sienas garums līdz 5 cm). Galvas vairogs ir samērā plats (B/L indekss 140-150). Galvas vairoga priekšējā daļa īpatņu augšanas procesā palielinas. Galvas vairoga rostrālā mala ir tikai nedaudz īsāka par aizmugurējo un tā ir nedaudz izliekta. Pakauša malas gludais, centrālais apgabals galvas vairoga aizmugurē atrodas tikai uz [[Pakauša kauls|pakauša kaula]] (''Nu''). Galvas vairoga aizmugurējie sānu stūri atrodas [[Orbitāle (antiarhi)|orbitāles]] aizmugurējās malas līmenī vai arī nedaudz aiz tās. Orbitāle ir samērā liela. [[Aizpineālais kauls]] (''Pp'') ir pagarināts, ar izliektu priekšējo malu. [[Sānu pakauša kauls|Sānu pakauša kaulu]] (''Pn'') sānu nodalījums ir samērā šaurs (B/L indekss 52). Ķermeņa bruņas dorsalā siena ir plata un augsta priekšējā daļā un salīdzinoši šaura aizmugurējā daļā (B/L indekss 77). Sānu siena ir augsta. [[Tergālais stūris]] un mediālais muguras ķīlis ir vāji izteikti. [[Postlevatoru ribas]] uz ''AMD'' iekšējās virsmas ir taisnas un veido savā starpā samērā asu leņķi. ''AMD'' ir salīdzinoši plats un velvēts (B/L indekss 99). [[Pakaļējais vidējais muguras kauls]] (''PMD'') ir mēreni plats un ar samērā šauru priekšējo daļu. Aizmugurējā mala parasti ir noapaļota. [[Priekšējais sānu-muguras kauls|Priekšējā sānu-muguras kaula]] (''ADL'') muguras siena ir samērā šaura un veido ar sānu sienu 122-128° lielu leņķi. [[Sānu jauktais kauls|Sānu jauktajam kaulam]] (''MxL'') muguras un sānu siena veido apmēram 112° leņķi. Ķermeņa bruņas vēdera un sānu sienas ''[[PVL]]'' līmenī atrodas savstarpēji apmēram 109° leņķī. Sānu ķīļi, kas nodala ķermeņa bruņas muguras un sānu sienas, ir vāji izteikti priekšējā daļā un krasi izteikti aizmugurējā daļā (uz ''MxL'' kaula). Sānu ķīļi, kas nodala ķermeņa bruņas vēdera un sānu sienas, ir krasi, īpaši uz ''PVL''. ''[[AVL]]'' un ''PVL'' kaulu sānu sienu garums vairāk kā 2 reizes pārsniedz to platumu. Kopumā vēdera siena ir samērā šaura (B/L indekss 46) ar platāku priekšējo daļu un šaurāku aizmugurējo daļu.<ref>Lukševičs, E. (2001) ''Bothriolepid antiarchs (Vertebrata; Placodermi) from the Devonian of the north-western part of the East European Platform.'' Geodiversitas 23, 4, 489-609. 505. lpp.</ref> Vidējais vēdera kauls (MV) ir neliels. [[Krūšu spura]]s proksimālais segments ir mēreni liels. Garums 3,8-4,5 reizes lielāks par platumu. Gar proksimālā segmenta mediālo un sānu malu stiepjas labi attīstīti, samērā augsti pauguriņi. Krūšu spuras distālais segments ir īss (tā garums ir 3,8 reizes lielāks par platumu). Bruņu ārējā virsma maza un vidēja izmēra īpatņiem vienmēr ir klāta ar bedrainu ornamentējumu. Muguras un vēdera sienu centrālā daļa maziem eksemplāriem parasti ir gandrīz gluda. Lieliem eksemplāriem ķermeņa bruņas muguras daļas un galvas vairoga virsma iegūst paugurainu ornamentējumu. Jūtīgo kanālu vagu sistēma ir labi attīstīta. Uz ''MxL'' kaula dorsolaterālā ķīļa vienmēr ir muguras-vēdera bedrīšu vaga (''dxp''). == Salīdzinājums == ''Bothriolepis prima'' dzīvoja vienā laikā un izplatības areālā kopā ar ''[[Bothriolepis obrutschewi]]'' <small>Gross, 1942</small>, taču atšķiras no tā ar mazākiem izmēriem (ķermeņa bruņas vēdera sienas garums 60-65 mm pret 100-110 mm). ''B. prima'' ir platāks galvas vairogs un ķemeņa bruņas priekšējā daļa. ''B. obrutschewi'' ķermeņa bruņa ir vienmērīgi plata un sašaurinas tikai pašā aizmugurējā galā, un kopumā tā ir platāka par ''B. prima'' ķermeņa bruņu. Galvas vairoga subcefālā daļa ''B. obrutschewi'' ir šaurāka un nedaudz īsāka. ''B. prima'' pēc savas formas nedaudz atgādina [[Varžu dzimta|varžu]] [[Kurkulis|kurkuli]] (plata priekšēja un šaura aizmugurējā daļa), ar ko tas nedaudz izceļas botriolepju starpā.<ref>В.Н. Каратаюте-Талимаа, (1966) ''Ботриолепиды швянтойского горизонта Прибалтики'', Палеонтология и стратиграфия Прибалтики и Белоруссии, Сборник I (VI), Mintis, Vilnius, c.191-231, 216-217. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] f7wsb7v45ywywfc77oqjj68sevyn4tz 4458482 4458480 2026-04-24T17:12:54Z Jānis U. 198 4458482 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Bothriolepis prima AMD.jpg | att_nosaukums = ''B. prima'' [[Priekšējais vidējais muguras kauls|AMD]] kauls ([[holotips]]) | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | kārta = Euantiarcha | kārta_lv = Īstie antiarhi | dzimta = Bothriolepididae | dzimta_lv = Botriolepidīdi | ģints = Bothriolepis | ģints_lv = Botriolepji | suga = Bothriolepis prima | kategorijas = nē | binomial = <small>Gross, 1942</small> | sinonīmi = }} '''''Bothriolepis prima''''' ir [[Devons|devona]] [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] suga, kas dzīvoja [[Galvenais devona lauks|galvenā devona lauka]] teritorijā [[Frānas stāvs|frānas laikmeta]] sākumā, un kuru [[fosilijas]] atrastas [[amatas svīta]]s nogulumos [[Baltijas valstis|Baltijā]] un [[Krievija]]s ziemeļrietumos. Sugu 1942. gadā aprakstīja vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]], pamatojoties uz [[Priekšējais vidējais muguras kauls|priekšējā vidējā muguras kaula]] (''AMD'') pārakmeņojumu no [[Daugava]]s atseguma pie [[Pastamuiža]]s (''Klauenstein''). Sugas nosaukums "''prima''" ir veidots no [[Latīņu valoda|latīņu]] vārda ''primus'' — pirmais, senākais (suga ir viena no senākajām Baltijā). == Apraksts == ''Bothriolepis prima'' ir maza izmēra [[botriolepji]], kuriem [[Galvas vairogs|galvas vairoga]] un [[ķermeņa bruņa]]s kopējais garums ir līdz 6,5 cm (ķermeņa bruņas muguras sienas garums līdz 5 cm). Galvas vairogs ir samērā plats (B/L indekss 140-150). Galvas vairoga priekšējā daļa īpatņu augšanas procesā palielinas. Galvas vairoga rostrālā mala ir tikai nedaudz īsāka par aizmugurējo un tā ir nedaudz izliekta. Pakauša malas gludais, centrālais apgabals galvas vairoga aizmugurē atrodas tikai uz [[Pakauša kauls|pakauša kaula]] (''Nu''). Galvas vairoga aizmugurējie sānu stūri atrodas [[Orbitāle (antiarhi)|orbitāles]] aizmugurējās malas līmenī vai arī nedaudz aiz tās. Orbitāle ir samērā liela. [[Aizpineālais kauls]] (''Pp'') ir pagarināts, ar izliektu priekšējo malu. [[Sānu pakauša kauls|Sānu pakauša kaulu]] (''Pn'') sānu nodalījums ir samērā šaurs (B/L indekss 52). Ķermeņa bruņas dorsalā siena ir plata un augsta priekšējā daļā un salīdzinoši šaura aizmugurējā daļā (B/L indekss 77). Sānu siena ir augsta. [[Tergālais stūris]] un mediālais muguras ķīlis ir vāji izteikti. [[Postlevatoru ribas]] uz ''AMD'' iekšējās virsmas ir taisnas un veido savā starpā samērā asu leņķi. ''AMD'' ir salīdzinoši plats un velvēts (B/L indekss 99). [[Pakaļējais vidējais muguras kauls]] (''PMD'') ir mēreni plats un ar samērā šauru priekšējo daļu. Aizmugurējā mala parasti ir noapaļota. [[Priekšējais sānu-muguras kauls|Priekšējā sānu-muguras kaula]] (''ADL'') muguras siena ir samērā šaura un veido ar sānu sienu 122-128° lielu leņķi. [[Sānu jauktais kauls|Sānu jauktajam kaulam]] (''MxL'') muguras un sānu siena veido apmēram 112° leņķi. Ķermeņa bruņas vēdera un sānu sienas ''[[PVL]]'' līmenī atrodas savstarpēji apmēram 109° leņķī. Sānu ķīļi, kas nodala ķermeņa bruņas muguras un sānu sienas, ir vāji izteikti priekšējā daļā un krasi izteikti aizmugurējā daļā (uz ''MxL'' kaula). Sānu ķīļi, kas nodala ķermeņa bruņas vēdera un sānu sienas, ir krasi, īpaši uz ''PVL''. ''[[AVL]]'' un ''PVL'' kaulu sānu sienu garums vairāk kā 2 reizes pārsniedz to platumu. Kopumā vēdera siena ir samērā šaura (B/L indekss 46) ar platāku priekšējo daļu un šaurāku aizmugurējo daļu.<ref>Lukševičs, E. (2001) ''Bothriolepid antiarchs (Vertebrata; Placodermi) from the Devonian of the north-western part of the East European Platform.'' Geodiversitas 23, 4, 489-609. 505. lpp.</ref> Vidējais vēdera kauls (MV) ir neliels. [[Krūšu spura]]s proksimālais segments ir mēreni liels. Garums 3,8-4,5 reizes lielāks par platumu. Gar proksimālā segmenta mediālo un sānu malu stiepjas labi attīstīti, samērā augsti pauguriņi. Krūšu spuras distālais segments ir īss (tā garums ir 3,8 reizes lielāks par platumu). Bruņu ārējā virsma maza un vidēja izmēra īpatņiem vienmēr ir klāta ar bedrainu ornamentējumu. Muguras un vēdera sienu centrālā daļa maziem eksemplāriem parasti ir gandrīz gluda. Lieliem eksemplāriem ķermeņa bruņas muguras daļas un galvas vairoga virsma iegūst paugurainu ornamentējumu. Jūtīgo kanālu vagu sistēma ir labi attīstīta. Uz ''MxL'' kaula dorsolaterālā ķīļa vienmēr ir muguras-vēdera bedrīšu vaga (''dxp''). == Salīdzinājums == ''Bothriolepis prima'' dzīvoja vienā laikā un izplatības areālā kopā ar ''[[Bothriolepis obrutschewi]]'' <small>Gross, 1942</small>, taču atšķiras no tā ar mazākiem izmēriem (ķermeņa bruņas vēdera sienas garums 60-65 mm pret 100-110 mm). ''B. prima'' ir platāks galvas vairogs un ķemeņa bruņas priekšējā daļa. ''B. obrutschewi'' ķermeņa bruņa ir vienmērīgi plata un sašaurinas tikai pašā aizmugurējā galā, un kopumā tā ir platāka par ''B. prima'' ķermeņa bruņu. Galvas vairoga subcefālā daļa ''B. obrutschewi'' ir šaurāka un nedaudz īsāka. ''B. prima'' pēc savas formas nedaudz atgādina [[Varžu dzimta|varžu]] [[Kurkulis|kurkuli]] (plata priekšēja un šaura aizmugurējā daļa), ar ko tas nedaudz izceļas botriolepju starpā.<ref>В.Н. Каратаюте-Талимаа, (1966) ''Ботриолепиды швянтойского горизонта Прибалтики'', Палеонтология и стратиграфия Прибалтики и Белоруссии, Сборник I (VI), Mintis, Vilnius, c.191-231, 216-217. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] o7bg3h4mmypr9wyw5q3m1ue5g74ksjz 4458483 4458482 2026-04-24T17:14:58Z Jānis U. 198 4458483 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Bothriolepis prima AMD.jpg | att_nosaukums = ''B. prima'' [[Priekšējais vidējais muguras kauls|AMD]] kauls iekšskatā ([[holotips]]) | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | kārta = Euantiarcha | kārta_lv = Īstie antiarhi | dzimta = Bothriolepididae | dzimta_lv = Botriolepidīdi | ģints = Bothriolepis | ģints_lv = Botriolepji | suga = Bothriolepis prima | kategorijas = nē | binomial = <small>Gross, 1942</small> | sinonīmi = }} '''''Bothriolepis prima''''' ir [[Devons|devona]] [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] suga, kas dzīvoja [[Galvenais devona lauks|galvenā devona lauka]] teritorijā [[Frānas stāvs|frānas laikmeta]] sākumā, un kuru [[fosilijas]] atrastas [[amatas svīta]]s nogulumos [[Baltijas valstis|Baltijā]] un [[Krievija]]s ziemeļrietumos. Sugu 1942. gadā aprakstīja vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]], pamatojoties uz [[Priekšējais vidējais muguras kauls|priekšējā vidējā muguras kaula]] (''AMD'') pārakmeņojumu no [[Daugava]]s atseguma pie [[Pastamuiža]]s (''Klauenstein''). Sugas nosaukums "''prima''" ir veidots no [[Latīņu valoda|latīņu]] vārda ''primus'' — pirmais, senākais (suga ir viena no senākajām Baltijā). == Apraksts == ''Bothriolepis prima'' ir maza izmēra [[botriolepji]], kuriem [[Galvas vairogs|galvas vairoga]] un [[ķermeņa bruņa]]s kopējais garums ir līdz 6,5 cm (ķermeņa bruņas muguras sienas garums līdz 5 cm). Galvas vairogs ir samērā plats (B/L indekss 140-150). Galvas vairoga priekšējā daļa īpatņu augšanas procesā palielinas. Galvas vairoga rostrālā mala ir tikai nedaudz īsāka par aizmugurējo un tā ir nedaudz izliekta. Pakauša malas gludais, centrālais apgabals galvas vairoga aizmugurē atrodas tikai uz [[Pakauša kauls|pakauša kaula]] (''Nu''). Galvas vairoga aizmugurējie sānu stūri atrodas [[Orbitāle (antiarhi)|orbitāles]] aizmugurējās malas līmenī vai arī nedaudz aiz tās. Orbitāle ir samērā liela. [[Aizpineālais kauls]] (''Pp'') ir pagarināts, ar izliektu priekšējo malu. [[Sānu pakauša kauls|Sānu pakauša kaulu]] (''Pn'') sānu nodalījums ir samērā šaurs (B/L indekss 52). Ķermeņa bruņas dorsalā siena ir plata un augsta priekšējā daļā un salīdzinoši šaura aizmugurējā daļā (B/L indekss 77). Sānu siena ir augsta. [[Tergālais stūris]] un mediālais muguras ķīlis ir vāji izteikti. [[Postlevatoru ribas]] uz ''AMD'' iekšējās virsmas ir taisnas un veido savā starpā samērā asu leņķi. ''AMD'' ir salīdzinoši plats un velvēts (B/L indekss 99). [[Pakaļējais vidējais muguras kauls]] (''PMD'') ir mēreni plats un ar samērā šauru priekšējo daļu. Aizmugurējā mala parasti ir noapaļota. [[Priekšējais sānu-muguras kauls|Priekšējā sānu-muguras kaula]] (''ADL'') muguras siena ir samērā šaura un veido ar sānu sienu 122-128° lielu leņķi. [[Sānu jauktais kauls|Sānu jauktajam kaulam]] (''MxL'') muguras un sānu siena veido apmēram 112° leņķi. Ķermeņa bruņas vēdera un sānu sienas ''[[PVL]]'' līmenī atrodas savstarpēji apmēram 109° leņķī. Sānu ķīļi, kas nodala ķermeņa bruņas muguras un sānu sienas, ir vāji izteikti priekšējā daļā un krasi izteikti aizmugurējā daļā (uz ''MxL'' kaula). Sānu ķīļi, kas nodala ķermeņa bruņas vēdera un sānu sienas, ir krasi, īpaši uz ''PVL''. ''[[AVL]]'' un ''PVL'' kaulu sānu sienu garums vairāk kā 2 reizes pārsniedz to platumu. Kopumā vēdera siena ir samērā šaura (B/L indekss 46) ar platāku priekšējo daļu un šaurāku aizmugurējo daļu.<ref>Lukševičs, E. (2001) ''Bothriolepid antiarchs (Vertebrata; Placodermi) from the Devonian of the north-western part of the East European Platform.'' Geodiversitas 23, 4, 489-609. 505. lpp.</ref> Vidējais vēdera kauls (MV) ir neliels. [[Krūšu spura]]s proksimālais segments ir mēreni liels. Garums 3,8-4,5 reizes lielāks par platumu. Gar proksimālā segmenta mediālo un sānu malu stiepjas labi attīstīti, samērā augsti pauguriņi. Krūšu spuras distālais segments ir īss (tā garums ir 3,8 reizes lielāks par platumu). Bruņu ārējā virsma maza un vidēja izmēra īpatņiem vienmēr ir klāta ar bedrainu ornamentējumu. Muguras un vēdera sienu centrālā daļa maziem eksemplāriem parasti ir gandrīz gluda. Lieliem eksemplāriem ķermeņa bruņas muguras daļas un galvas vairoga virsma iegūst paugurainu ornamentējumu. Jūtīgo kanālu vagu sistēma ir labi attīstīta. Uz ''MxL'' kaula dorsolaterālā ķīļa vienmēr ir muguras-vēdera bedrīšu vaga (''dxp''). == Salīdzinājums == ''Bothriolepis prima'' dzīvoja vienā laikā un izplatības areālā kopā ar ''[[Bothriolepis obrutschewi]]'' <small>Gross, 1942</small>, taču atšķiras no tā ar mazākiem izmēriem (ķermeņa bruņas vēdera sienas garums 60-65 mm pret 100-110 mm). ''B. prima'' ir platāks galvas vairogs un ķemeņa bruņas priekšējā daļa. ''B. obrutschewi'' ķermeņa bruņa ir vienmērīgi plata un sašaurinas tikai pašā aizmugurējā galā, un kopumā tā ir platāka par ''B. prima'' ķermeņa bruņu. Galvas vairoga subcefālā daļa ''B. obrutschewi'' ir šaurāka un nedaudz īsāka. ''B. prima'' pēc savas formas nedaudz atgādina [[Varžu dzimta|varžu]] [[Kurkulis|kurkuli]] (plata priekšēja un šaura aizmugurējā daļa), ar ko tas nedaudz izceļas botriolepju starpā.<ref>В.Н. Каратаюте-Талимаа, (1966) ''Ботриолепиды швянтойского горизонта Прибалтики'', Палеонтология и стратиграфия Прибалтики и Белоруссии, Сборник I (VI), Mintis, Vilnius, c.191-231, 216-217. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] mwgyzzau7v9tsnkq3d5s7gn1umzr8ul 4458484 4458483 2026-04-24T17:18:46Z Jānis U. 198 4458484 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Bothriolepis prima AMD.jpg | att_nosaukums = ''B. prima'' [[Priekšējais vidējais muguras kauls|AMD]] kauls iekšskatā ([[holotips]]) | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | kārta = Euantiarcha | kārta_lv = Īstie antiarhi | dzimta = Bothriolepididae | dzimta_lv = Botriolepidīdi | ģints = Bothriolepis | ģints_lv = Botriolepji | suga = Bothriolepis prima | kategorijas = nē | binomial = <small>Gross, 1942</small> | sinonīmi = }} '''''Bothriolepis prima''''' ir [[Devons|devona]] [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] suga, kas dzīvoja [[Galvenais devona lauks|galvenā devona lauka]] teritorijā [[Frānas stāvs|frānas laikmeta]] sākumā, un kuru [[fosilijas]] atrastas [[amatas svīta]]s nogulumos [[Baltijas valstis|Baltijā]] un [[Krievija]]s ziemeļrietumos. Sugu 1942. gadā aprakstīja vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]], pamatojoties uz [[Priekšējais vidējais muguras kauls|priekšējā vidējā muguras kaula]] (''AMD'') pārakmeņojumu no [[Daugava]]s atseguma pie [[Pastamuiža]]s (''Klauenstein''). Sugas nosaukums "''prima''" ir veidots no [[Latīņu valoda|latīņu]] vārda ''primus'' — pirmais, senākais (suga ir viena no senākajām Baltijā). == Apraksts == ''Bothriolepis prima'' ir maza izmēra [[botriolepji]], kuriem [[Galvas vairogs|galvas vairoga]] un [[ķermeņa bruņa]]s kopējais garums ir līdz 6,5 cm (ķermeņa bruņas muguras sienas garums līdz 5 cm). Galvas vairogs ir samērā plats (B/L indekss 140-150). Galvas vairoga priekšējā daļa īpatņu augšanas procesā palielinas. Galvas vairoga rostrālā mala ir tikai nedaudz īsāka par aizmugurējo un tā ir nedaudz izliekta. Pakauša malas gludais, centrālais apgabals galvas vairoga aizmugurē atrodas tikai uz [[Pakauša kauls|pakauša kaula]] (''Nu''). Galvas vairoga aizmugurējie sānu stūri atrodas [[Orbitāle (antiarhi)|orbitāles]] aizmugurējās malas līmenī vai arī nedaudz aiz tās. Orbitāle ir samērā liela. [[Aizpineālais kauls]] (''Pp'') ir pagarināts, ar izliektu priekšējo malu. [[Sānu pakauša kauls|Sānu pakauša kaulu]] (''Pn'') sānu nodalījums ir samērā šaurs (B/L indekss 52). Ķermeņa bruņas dorsalā siena ir plata un augsta priekšējā daļā un salīdzinoši šaura aizmugurējā daļā (B/L indekss 77). Sānu siena ir augsta. [[Tergālais stūris]] un mediālais muguras ķīlis ir vāji izteikti. [[Postlevatoru ribas]] uz ''AMD'' iekšējās virsmas ir taisnas un veido savā starpā samērā asu leņķi. ''AMD'' ir salīdzinoši plats un velvēts (B/L indekss 99). [[Pakaļējais vidējais muguras kauls]] (''PMD'') ir mēreni plats un ar samērā šauru priekšējo daļu. Aizmugurējā mala parasti ir noapaļota. [[Priekšējais sānu-muguras kauls|Priekšējā sānu-muguras kaula]] (''ADL'') muguras siena ir samērā šaura un veido ar sānu sienu 122-128° lielu leņķi. [[Sānu jauktais kauls|Sānu jauktajam kaulam]] (''MxL'') muguras un sānu siena veido apmēram 112° leņķi. Ķermeņa bruņas vēdera un sānu sienas ''[[PVL]]'' līmenī atrodas savstarpēji apmēram 109° leņķī. Sānu ķīļi, kas nodala ķermeņa bruņas muguras un sānu sienas, ir vāji izteikti priekšējā daļā un krasi izteikti aizmugurējā daļā (uz ''MxL'' kaula). Sānu ķīļi, kas nodala ķermeņa bruņas vēdera un sānu sienas, ir krasi, īpaši uz ''PVL''. ''[[AVL]]'' un ''PVL'' kaulu sānu sienu garums vairāk kā 2 reizes pārsniedz to platumu. Kopumā vēdera siena ir samērā šaura (B/L indekss 46) ar platāku priekšējo daļu un šaurāku aizmugurējo daļu.<ref>Lukševičs, E. (2001) ''Bothriolepid antiarchs (Vertebrata; Placodermi) from the Devonian of the north-western part of the East European Platform.'' Geodiversitas 23, 4, 489-609. 505. lpp.</ref> Vidējais vēdera kauls (MV) ir neliels. [[Krūšu spura]]s proksimālais segments ir mēreni liels. Garums 3,8-4,5 reizes lielāks par platumu. Gar proksimālā segmenta mediālo un sānu malu stiepjas labi attīstīti, samērā augsti pauguriņi. Krūšu spuras distālais segments ir īss (tā garums ir 3,8 reizes lielāks par platumu). Bruņu ārējā virsma maza un vidēja izmēra īpatņiem vienmēr ir klāta ar bedrainu ornamentējumu. Muguras un vēdera sienu centrālā daļa maziem eksemplāriem parasti ir gandrīz gluda. Lieliem eksemplāriem ķermeņa bruņas muguras daļas un galvas vairoga virsma iegūst paugurainu ornamentējumu. Jūtīgo kanālu vagu sistēma ir labi attīstīta. Uz ''MxL'' kaula dorsolaterālā ķīļa vienmēr ir muguras-vēdera bedrīšu vaga (''dxp''). == Salīdzinājums == ''Bothriolepis prima'' dzīvoja vienā laikā un izplatības areālā kopā ar ''[[Bothriolepis obrutschewi]]'' <small>Gross, 1942</small>, taču atšķiras no tā ar mazākiem izmēriem (ķermeņa bruņas vēdera sienas garums 60-65 mm pret 100-110 mm). ''B. prima'' ir platāks galvas vairogs un ķemeņa bruņas priekšējā daļa. ''B. obrutschewi'' ķermeņa bruņa ir vienmērīgi plata un sašaurinas tikai pašā aizmugurējā galā, un kopumā tā ir platāka par ''B. prima'' ķermeņa bruņu. Galvas vairoga subcefālā daļa ''B. obrutschewi'' ir šaurāka un nedaudz īsāka. ''B. prima'' pēc savas formas nedaudz atgādina [[Varžu dzimta|varžu]] [[Kurkulis|kurkuli]] (plata priekšējā un šaura aizmugurējā daļa), ar ko tas nedaudz izceļas botriolepju starpā.<ref>В.Н. Каратаюте-Талимаа, (1966) ''Ботриолепиды швянтойского горизонта Прибалтики'', Палеонтология и стратиграфия Прибалтики и Белоруссии, Сборник I (VI), Mintis, Vilnius, c.191-231, 216-217. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] 1m4ei6moecfhwqu9co3v0kfwa6u6o16 4458485 4458484 2026-04-24T17:22:26Z Jānis U. 198 4458485 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Bothriolepis prima AMD.jpg | att_nosaukums = ''B. prima'' [[Priekšējais vidējais muguras kauls|AMD]] kauls iekšskatā ([[holotips]]) | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | kārta = Euantiarcha | kārta_lv = Īstie antiarhi | dzimta = Bothriolepididae | dzimta_lv = Botriolepidīdi | ģints = Bothriolepis | ģints_lv = Botriolepji | suga = Bothriolepis prima | kategorijas = nē | binomial = <small>Gross, 1942</small> | sinonīmi = }} '''''Bothriolepis prima''''' ir [[Devons|devona]] [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] suga, kas dzīvoja [[Galvenais devona lauks|galvenā devona lauka]] teritorijā [[Frānas stāvs|frānas laikmeta]] sākumā, un kuru [[fosilijas]] atrastas [[amatas svīta]]s nogulumos [[Baltijas valstis|Baltijā]] un [[Krievija]]s ziemeļrietumos. Sugu 1942. gadā aprakstīja vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]], pamatojoties uz [[Priekšējais vidējais muguras kauls|priekšējā vidējā muguras kaula]] (''AMD'') pārakmeņojumu no [[Daugava]]s atseguma pie [[Pastamuiža]]s (''Klauenstein''). Sugas nosaukums "''prima''" ir veidots no [[Latīņu valoda|latīņu]] vārda ''primus'' — pirmais, senākais (sugu pārstāv vieni no senākajiem [[botriolepji]]em Baltijā). == Apraksts == ''Bothriolepis prima'' ir maza izmēra botriolepji, kuriem [[Galvas vairogs|galvas vairoga]] un [[ķermeņa bruņa]]s kopējais garums ir līdz 6,5 cm (ķermeņa bruņas muguras sienas garums līdz 5 cm). Galvas vairogs ir samērā plats (B/L indekss 140-150). Galvas vairoga priekšējā daļa īpatņu augšanas procesā palielinas. Galvas vairoga rostrālā mala ir tikai nedaudz īsāka par aizmugurējo un tā ir nedaudz izliekta. Pakauša malas gludais, centrālais apgabals galvas vairoga aizmugurē atrodas tikai uz [[Pakauša kauls|pakauša kaula]] (''Nu''). Galvas vairoga aizmugurējie sānu stūri atrodas [[Orbitāle (antiarhi)|orbitāles]] aizmugurējās malas līmenī vai arī nedaudz aiz tās. Orbitāle ir samērā liela. [[Aizpineālais kauls]] (''Pp'') ir pagarināts, ar izliektu priekšējo malu. [[Sānu pakauša kauls|Sānu pakauša kaulu]] (''Pn'') sānu nodalījums ir samērā šaurs (B/L indekss 52). Ķermeņa bruņas dorsalā siena ir plata un augsta priekšējā daļā un salīdzinoši šaura aizmugurējā daļā (B/L indekss 77). Sānu siena ir augsta. [[Tergālais stūris]] un mediālais muguras ķīlis ir vāji izteikti. [[Postlevatoru ribas]] uz ''AMD'' iekšējās virsmas ir taisnas un veido savā starpā samērā asu leņķi. ''AMD'' ir salīdzinoši plats un velvēts (B/L indekss 99). [[Pakaļējais vidējais muguras kauls]] (''PMD'') ir mēreni plats un ar samērā šauru priekšējo daļu. Aizmugurējā mala parasti ir noapaļota. [[Priekšējais sānu-muguras kauls|Priekšējā sānu-muguras kaula]] (''ADL'') muguras siena ir samērā šaura un veido ar sānu sienu 122-128° lielu leņķi. [[Sānu jauktais kauls|Sānu jauktajam kaulam]] (''MxL'') muguras un sānu siena veido apmēram 112° leņķi. Ķermeņa bruņas vēdera un sānu sienas ''[[PVL]]'' līmenī atrodas savstarpēji apmēram 109° leņķī. Sānu ķīļi, kas nodala ķermeņa bruņas muguras un sānu sienas, ir vāji izteikti priekšējā daļā un krasi izteikti aizmugurējā daļā (uz ''MxL'' kaula). Sānu ķīļi, kas nodala ķermeņa bruņas vēdera un sānu sienas, ir krasi, īpaši uz ''PVL''. ''[[AVL]]'' un ''PVL'' kaulu sānu sienu garums vairāk kā 2 reizes pārsniedz to platumu. Kopumā vēdera siena ir samērā šaura (B/L indekss 46) ar platāku priekšējo daļu un šaurāku aizmugurējo daļu.<ref>Lukševičs, E. (2001) ''Bothriolepid antiarchs (Vertebrata; Placodermi) from the Devonian of the north-western part of the East European Platform.'' Geodiversitas 23, 4, 489-609. 505. lpp.</ref> Vidējais vēdera kauls (MV) ir neliels. [[Krūšu spura]]s proksimālais segments ir mēreni liels. Garums 3,8-4,5 reizes lielāks par platumu. Gar proksimālā segmenta mediālo un sānu malu stiepjas labi attīstīti, samērā augsti pauguriņi. Krūšu spuras distālais segments ir īss (tā garums ir 3,8 reizes lielāks par platumu). Bruņu ārējā virsma maza un vidēja izmēra īpatņiem vienmēr ir klāta ar bedrainu ornamentējumu. Muguras un vēdera sienu centrālā daļa maziem eksemplāriem parasti ir gandrīz gluda. Lieliem eksemplāriem ķermeņa bruņas muguras daļas un galvas vairoga virsma iegūst paugurainu ornamentējumu. Jūtīgo kanālu vagu sistēma ir labi attīstīta. Uz ''MxL'' kaula dorsolaterālā ķīļa vienmēr ir muguras-vēdera bedrīšu vaga (''dxp''). == Salīdzinājums == ''Bothriolepis prima'' dzīvoja vienā laikā un izplatības areālā kopā ar ''[[Bothriolepis obrutschewi]]'' <small>Gross, 1942</small>, taču atšķiras no tā ar mazākiem izmēriem (ķermeņa bruņas vēdera sienas garums 60-65 mm pret 100-110 mm). ''B. prima'' ir platāks galvas vairogs un ķemeņa bruņas priekšējā daļa. ''B. obrutschewi'' ķermeņa bruņa ir vienmērīgi plata un sašaurinas tikai pašā aizmugurējā galā, un kopumā tā ir platāka par ''B. prima'' ķermeņa bruņu. Galvas vairoga subcefālā daļa ''B. obrutschewi'' ir šaurāka un nedaudz īsāka. ''B. prima'' pēc savas formas nedaudz atgādina [[Varžu dzimta|varžu]] [[Kurkulis|kurkuli]] (plata priekšējā un šaura aizmugurējā daļa), ar ko tas nedaudz izceļas botriolepju starpā.<ref>В.Н. Каратаюте-Талимаа, (1966) ''Ботриолепиды швянтойского горизонта Прибалтики'', Палеонтология и стратиграфия Прибалтики и Белоруссии, Сборник I (VI), Mintis, Vilnius, c.191-231, 216-217. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] 0ydmj49e9m1ool1i3x9e80z6jtjnsdb 4458497 4458485 2026-04-24T18:11:29Z Meistars Joda 781 4458497 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Bothriolepis prima AMD.jpg | att_nosaukums = ''B. prima'' [[Priekšējais vidējais muguras kauls|AMD]] kauls iekšskatā ([[holotips]]) | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | kārta = Euantiarcha | kārta_lv = Īstie antiarhi | dzimta = Bothriolepididae | dzimta_lv = Botriolepidīdi | ģints = Bothriolepis | ģints_lv = Botriolepji | suga = Bothriolepis prima | kategorijas = nē | binomial = <small>Gross, 1942</small> | sinonīmi = }} '''''Bothriolepis prima''''' ir [[Devons|devona]] [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] suga, kas dzīvoja [[Galvenais devona lauks|galvenā devona lauka]] teritorijā [[Frānas stāvs|frānas laikmeta]] sākumā, un kuru [[fosilijas]] atrastas [[amatas svīta]]s nogulumos [[Baltijas valstis|Baltijā]] un [[Krievija]]s ziemeļrietumos. Sugu 1942. gadā aprakstīja vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]], pamatojoties uz [[Priekšējais vidējais muguras kauls|priekšējā vidējā muguras kaula]] (''AMD'') pārakmeņojumu no [[Daugava]]s atseguma pie [[Pastamuiža]]s (''Klauenstein''). Sugas nosaukums "''prima''" ir veidots no [[Latīņu valoda|latīņu]] vārda ''primus'' — pirmais, senākais (sugu pārstāv vieni no senākajiem [[botriolepji]]em Baltijā). == Apraksts == ''Bothriolepis prima'' ir maza izmēra botriolepji, kuriem [[Galvas vairogs|galvas vairoga]] un [[ķermeņa bruņa]]s kopējais garums ir līdz 6,5 cm (ķermeņa bruņas muguras sienas garums līdz 5 cm). Galvas vairogs ir samērā plats (B/L indekss 140-150). Galvas vairoga priekšējā daļa īpatņu augšanas procesā palielinās. Galvas vairoga rostrālā mala ir tikai nedaudz īsāka par aizmugurējo un tā ir nedaudz izliekta. Pakauša malas gludais, centrālais apgabals galvas vairoga aizmugurē atrodas tikai uz [[Pakauša kauls|pakauša kaula]] (''Nu''). Galvas vairoga aizmugurējie sānu stūri atrodas [[Orbitāle (antiarhi)|orbitāles]] aizmugurējās malas līmenī vai arī nedaudz aiz tās. Orbitāle ir samērā liela. [[Aizpineālais kauls]] (''Pp'') ir pagarināts, ar izliektu priekšējo malu. [[Sānu pakauša kauls|Sānu pakauša kaulu]] (''Pn'') sānu nodalījums ir samērā šaurs (B/L indekss 52). Ķermeņa bruņas dorsālā siena ir plata un augsta priekšējā daļā un salīdzinoši šaura aizmugurējā daļā (B/L indekss 77). Sānu siena ir augsta. [[Tergālais stūris]] un mediālais muguras ķīlis ir vāji izteikti. [[Postlevatoru ribas]] uz ''AMD'' iekšējās virsmas ir taisnas un veido savā starpā samērā asu leņķi. ''AMD'' ir salīdzinoši plats un velvēts (B/L indekss 99). [[Pakaļējais vidējais muguras kauls]] (''PMD'') ir mēreni plats un ar samērā šauru priekšējo daļu. Aizmugurējā mala parasti ir noapaļota. [[Priekšējais sānu-muguras kauls|Priekšējā sānu-muguras kaula]] (''ADL'') muguras siena ir samērā šaura un veido ar sānu sienu 122-128° lielu leņķi. [[Sānu jauktais kauls|Sānu jauktajam kaulam]] (''MxL'') muguras un sānu siena veido apmēram 112° leņķi. Ķermeņa bruņas vēdera un sānu sienas ''[[PVL]]'' līmenī atrodas savstarpēji apmēram 109° leņķī. Sānu ķīļi, kas nodala ķermeņa bruņas muguras un sānu sienas, ir vāji izteikti priekšējā daļā un krasi izteikti aizmugurējā daļā (uz ''MxL'' kaula). Sānu ķīļi, kas nodala ķermeņa bruņas vēdera un sānu sienas, ir krasi, īpaši uz ''PVL''. ''[[AVL]]'' un ''PVL'' kaulu sānu sienu garums vairāk kā 2 reizes pārsniedz to platumu. Kopumā vēdera siena ir samērā šaura (B/L indekss 46) ar platāku priekšējo daļu un šaurāku aizmugurējo daļu.<ref>Lukševičs, E. (2001) ''Bothriolepid antiarchs (Vertebrata; Placodermi) from the Devonian of the north-western part of the East European Platform.'' Geodiversitas 23, 4, 489-609. 505. lpp.</ref> Vidējais vēdera kauls (MV) ir neliels. [[Krūšu spura]]s proksimālais segments ir mēreni liels. Garums 3,8-4,5 reizes lielāks par platumu. Gar proksimālā segmenta mediālo un sānu malu stiepjas labi attīstīti, samērā augsti pauguriņi. Krūšu spuras distālais segments ir īss (tā garums ir 3,8 reizes lielāks par platumu). Bruņu ārējā virsma maza un vidēja izmēra īpatņiem vienmēr ir klāta ar bedrainu ornamentējumu. Muguras un vēdera sienu centrālā daļa maziem eksemplāriem parasti ir gandrīz gluda. Lieliem eksemplāriem ķermeņa bruņas muguras daļas un galvas vairoga virsma iegūst paugurainu ornamentējumu. Jutīgo kanālu vagu sistēma ir labi attīstīta. Uz ''MxL'' kaula dorsolaterālā ķīļa vienmēr ir muguras-vēdera bedrīšu vaga (''dxp''). == Salīdzinājums == ''Bothriolepis prima'' dzīvoja vienā laikā un izplatības areālā kopā ar ''[[Bothriolepis obrutschewi]]'' <small>Gross, 1942</small>, taču atšķiras no tā ar mazākiem izmēriem (ķermeņa bruņas vēdera sienas garums 60-65 mm pret 100-110 mm). ''B. prima'' ir platāks galvas vairogs un ķemeņa bruņas priekšējā daļa. ''B. obrutschewi'' ķermeņa bruņa ir vienmērīgi plata un sašaurinās tikai pašā aizmugurējā galā, un kopumā tā ir platāka par ''B. prima'' ķermeņa bruņu. Galvas vairoga subcefālā daļa ''B. obrutschewi'' ir šaurāka un nedaudz īsāka. ''B. prima'' pēc savas formas nedaudz atgādina [[Varžu dzimta|varžu]] [[Kurkulis|kurkuli]] (plata priekšējā un šaura aizmugurējā daļa), ar ko tas nedaudz izceļas botriolepju starpā.<ref>В.Н. Каратаюте-Талимаа, (1966) ''Ботриолепиды швянтойского горизонта Прибалтики'', Палеонтология и стратиграфия Прибалтики и Белоруссии, Сборник I (VI), Mintis, Vilnius, c.191-231, 216-217. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] 712nfdmm4uizru9j7i3lgonq2e106cb Dalībnieka diskusija:Zakrzes192 3 629999 4458475 2026-04-24T16:45:20Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4458475 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Zakrzes192}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 24. aprīlis, plkst. 19.45 (EEST) 9sthe3ji4q9f00q98zrs1t29kuqcj70 Attēls:Bothriolepis prima AMD.jpg 6 630000 4458481 2026-04-24T17:10:59Z Jānis U. 198 Bothriolepis prima AMD kauls (domājams, holotips), augšdevosns, amatas svīta, Daugavas krasts pie Pastamuižas. Ņemts no: Holston K, Johansson O (2025). Palaeozoological Collections (PZ), Swedish Museum of Natural History (NRM). Version 26.788. Swedish Museum of Natural History. Occurrence dataset https://doi.org/10.15468/zffolj accessed via GBIF.org on 2026-04-24. https://www.gbif.org/occurrence/1146546513 4458481 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Bothriolepis prima AMD kauls (domājams, holotips), augšdevosns, amatas svīta, Daugavas krasts pie Pastamuižas. Ņemts no: Holston K, Johansson O (2025). Palaeozoological Collections (PZ), Swedish Museum of Natural History (NRM). Version 26.788. Swedish Museum of Natural History. Occurrence dataset https://doi.org/10.15468/zffolj accessed via GBIF.org on 2026-04-24. https://www.gbif.org/occurrence/1146546513 == Licence == {{CC-BY-SA-4.0}} pp0ahnboqda6nr432hseept2by55opw Dalībnieka diskusija:MiaPoopy 3 630001 4458488 2026-04-24T17:45:19Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4458488 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=MiaPoopy}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 24. aprīlis, plkst. 20.45 (EEST) dbmsgtnbbedfe8i3qo1lbfrocq4aw0r Dalībnieka diskusija:GiovanniPen 3 630002 4458494 2026-04-24T18:09:08Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4458494 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=GiovanniPen}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 24. aprīlis, plkst. 21.09 (EEST) lwvpxp317smttotuuarauarc37rbog9 Alizava 0 630003 4458496 2026-04-24T18:11:13Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Alizava | official_name = ''Alizava'' | settlement_type = miests | image_skyline = Alizavos bažnyčia.JPG | image_caption = Alizavas Sv. Jāņa Kristītāja baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Kupišķu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Panevēžas apriņķis]] | subdi... 4458496 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Alizava | official_name = ''Alizava'' | settlement_type = miests | image_skyline = Alizavos bažnyčia.JPG | image_caption = Alizavas Sv. Jāņa Kristītāja baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Kupišķu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Panevēžas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Kupišķu rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Alizavas seņūnija]] | area_total_km2 = 1.50 | population_total = 247 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 58 | lats = 19 | latNS = N | longd = 25 | longm = 00 | longs = 04 | longEW = E | elevation_m = 75 | website = }} '''Alizava''' ({{val|lt|Alizava}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķa]] [[Kupišķu rajona pašvaldība|Kupišķu rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Pīvesa]]s upes krastā 17 kilometrus uz ziemeļiem no [[Kupišķi]]em. == Vēsture == Apdzīvotā vieta zināma kopš 1690. gada kā Kaļķēni (''Kalkėnai''), bet līdz 18. gadsimta beigām tā saukta par Pakapi (''Pakapė''). 1793.–1794. gadā vietējais muižnieks Antans Koščalkovskis par saviem līdzekļiem uzcēla koka baznīcu un nosauca veidojamo baznīcas ciemu par godu savam dēlam Aloizam. 1894. gadā ciems cieta ugunsgrēkā. 19. gadsimta beigās apmetne pirmo reizi minēta kā ciems Vilkmerģes apriņķa Kupišķu pagastā, vēlāk — kā miests Panevēžas apriņķa Čīpēnu pagastā. No 1910. līdz 1949. gadam šeit darbojās pamatskola, no 1950. līdz 1957. gadam — septiņgadīgā skola. 1926. gadā Alizava kļuva par pagasta centru. Padomju laikā Alizava bija kolhoza ''Naujo gyvenimo kolūkis'' centrālais ciemats. == Arhitektūra un apskates objekti == Alizavas Sv. Jāņa Kristītāja baznīca: pašreizējā mūra baznīca celta 1856. gadā ar baroka un neogotikas iezīmēm. Baznīcas pagalma žogs ir veidots no akmens mūra; tajā ir zvanu tornis. Baznīcas ērģeles 1992. gadā tika iekļautas Lietuvas Kultūras vērtību reģistrā. == Sabiedrība == Miestā darbojas pamatskola, bibliotēka, pasts un kultūras centrs. Saimnieciskā dzīve galvenokārt orientēta uz apkārtējā lauksaimniecības reģiona vajadzību nodrošināšanu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Alizava}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.kupiskis.lt/ Kupišķu rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Kupišķu rajona pašvaldība]] jeltv7vjm7eg38604bxdv4703zd065s Dalībnieka diskusija:BasicWriting 3 630004 4458505 2026-04-24T18:39:10Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4458505 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=BasicWriting}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 24. aprīlis, plkst. 21.39 (EEST) 8cya55ne0lq8gipy6ucmjtogorqjcgw Panderichtys 0 630005 4458506 2026-04-24T18:43:05Z Jānis U. 198 Pāradresē uz [[Panderihti]] 4458506 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Panderihti]] ny78y8rruu6wnngrqh1kub0hyxaoi07 Fidesz 0 630006 4458507 2026-04-24T18:45:16Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{nosaukums slīprakstā}} {{Politiskās partijas infokaste |name = Partija ''Fidesz'' |native_name = Fidesz – Magyar Polgári Szövetség |logo = Fidesz_logo.svg |leader = Viktors Orbāns |founder = Viktors Orbāns, Lāslo Kēvers, Jozefs Sajers |founded = {{dat|1988|03|30}} |headquarters = Lendvay utca 28, 1062 Budapešta |ideology = nacionālais konservatīvisms, labējais populisms, krist... 4458507 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Politiskās partijas infokaste |name = Partija ''Fidesz'' |native_name = Fidesz – Magyar Polgári Szövetség |logo = Fidesz_logo.svg |leader = Viktors Orbāns |founder = Viktors Orbāns, Lāslo Kēvers, Jozefs Sajers |founded = {{dat|1988|03|30}} |headquarters = Lendvay utca 28, 1062 Budapešta |ideology = nacionālais konservatīvisms, labējais populisms, kristīgā demokrātija, suverenisms, eiroskepticisms |website = {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://fidesz.hu/|fidesz.hu}} |country = Ungārija }} '''Partija ''Fidesz''''', pilns oficiālais nosaukums ― '''Fidesz – Ungārijas pilsoņu savienība''' ({{val|hu|Fidesz – Magyar Polgári Szövetség}}), ir Ungārijas labējā politiskā partija. Partija tika dibināta 1988. gada 30. martā kā liberāla jauniešu kustība, bet laika gaitā transformējās par konservatīvu un nacionāli orientētu politisko spēku. Kopš 1993. gada partiju vada Viktors Orbāns. ''Fidesz'' ilgi dominēja Ungārijas politikā (kopš 2010. gada), kad tā ieguva konstitucionālo vairākumu parlamentā. Partija ir pazīstama ar stingru nostāju imigrācijas, nacionālās suverenitātes un Eiropas Savienības politikas jautājumos. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ungārija]] [[Kategorija:Politika]] n98ei9dzn0lvptm2a9a7g0ppznoexwr 4458508 4458507 2026-04-24T18:45:55Z Votre Provocateur 111653 4458508 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Politiskās partijas infokaste |name = Partija ''Fidesz'' |native_name = Fidesz – Magyar Polgári Szövetség |logo = Fidesz_logo.svg |leader = [[Viktors Orbāns]] |founder = [[Viktors Orbāns]], [[Lāslo Kēvers]], [[Jozefs Sajers]] |founded = {{dat|1988|03|30}} |headquarters = Lendvay utca 28, 1062 [[Budapešta]] |ideology = [[nacionālais konservatīvisms]], [[labējais populisms]], [[kristīgā demokrātija]], [[suverenisms]], [[eiroskepticisms]] |website = {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://fidesz.hu/|fidesz.hu}} |country = [[Ungārija]] }} '''Partija ''Fidesz''''', pilns oficiālais nosaukums ― '''''Fidesz'' – Ungārijas pilsoņu savienība''' ({{val|hu|Fidesz – Magyar Polgári Szövetség}}), ir [[Ungārija]]s [[labējā politika|labējā]] [[politiskā partija]]. Partija tika dibināta 1988. gada 30. martā kā [[liberālisms|liberāla]] jauniešu kustība, bet laika gaitā transformējās par [[konservatīvisms|konservatīvu]] un nacionāli orientētu politisko spēku. Kopš 1993. gada partiju vada [[Viktors Orbāns]]. ''Fidesz'' ilgi dominēja [[Ungārija]]s politikā (kopš 2010. gada), kad tā ieguva konstitucionālo vairākumu [[parlaments|parlamentā]]. Partija ir pazīstama ar stingru nostāju [[imigrācija]]s, nacionālās suverenitātes un [[Eiropas Savienība]]s politikas jautājumos. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ungārija]] [[Kategorija:Politika]] bx2uva4r2nfafai2ejwxryhaavb7wdc 4458509 4458508 2026-04-24T18:46:44Z Votre Provocateur 111653 4458509 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Politiskās partijas infokaste | name = Partija ''Fidesz'' | native_name = Fidesz – Magyar Polgári Szövetség | logo = Fidesz_2015.svg | leader = [[Viktors Orbāns]] | founder = [[Viktors Orbāns]], [[Lāslo Kēvers]], [[Jozefs Sajers]] | founded = {{dat|1988|03|30}} | headquarters = Lendvay utca 28, 1062 [[Budapešta]] | ideology = [[nacionālkonservatīvisms]], [[labējais populisms]], [[kristīgā demokrātija]], [[suverenisms]], [[eiroskepticisms]] | website = {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://fidesz.hu/|fidesz.hu}} | country = [[Ungārija]] }} '''Partija ''Fidesz''''', pilns oficiālais nosaukums ― '''''Fidesz'' – Ungārijas pilsoņu savienība''' ({{val|hu|Fidesz – Magyar Polgári Szövetség}}), ir [[Ungārija]]s [[labējā politika|labējā]] [[politiskā partija]]. Partija tika dibināta 1988. gada 30. martā kā [[liberālisms|liberāla]] jauniešu kustība, bet laika gaitā transformējās par [[konservatīvisms|konservatīvu]] un nacionāli orientētu politisko spēku. Kopš 1993. gada partiju vada [[Viktors Orbāns]]. ''Fidesz'' ilgi dominēja [[Ungārija]]s politikā (kopš 2010. gada), kad tā ieguva konstitucionālo vairākumu [[parlaments|parlamentā]]. Partija ir pazīstama ar stingru nostāju [[imigrācija]]s, nacionālās suverenitātes un [[Eiropas Savienība]]s politikas jautājumos. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ungārija]] [[Kategorija:Politika]] 9v0sr5t1eqxdnem2gaa2cjzo7lfcw2t 4458535 4458509 2026-04-24T19:52:53Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4458535 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Politiskās partijas infokaste | name = Partija ''Fidesz'' | native_name = Fidesz – Magyar Polgári Szövetség | logo = Fidesz_2015.svg | leader = [[Viktors Orbāns]] | founder = [[Viktors Orbāns]], [[Lāslo Kēvers]], [[Jozefs Sajers]] | founded = {{dat|1988|03|30}} | headquarters = Lendvay utca 28, 1062 [[Budapešta]] | ideology = [[nacionālkonservatīvisms]], [[labējais populisms]], [[kristīgā demokrātija]], [[suverenisms]], [[eiroskepticisms]] | website = {{Oficiālā tīmekļa vietne}} | country = [[Ungārija]] }} '''Partija ''Fidesz''''', pilns oficiālais nosaukums ― '''''Fidesz'' — Ungārijas pilsoņu savienība''' ({{val|hu|Fidesz – Magyar Polgári Szövetség}}), ir [[Ungārija]]s [[labējā politika|labējā]] [[politiskā partija]]. Partiju dibināja 1988. gada 30. martā kā [[liberālisms|liberālu]] jauniešu kustību, bet laika gaitā tā transformējās par [[konservatīvisms|konservatīvu]] un nacionāli orientētu politisko spēku. Kopš 1993. gada partiju vada [[Viktors Orbāns]]. ''Fidesz'' ilgi dominēja Ungārijas politikā (kopš 2010. gada), kad tā ieguva konstitucionālo vairākumu [[parlaments|parlamentā]]. Partija pazīstama ar stingru nostāju [[imigrācija]]s, nacionālās suverenitātes un [[Eiropas Savienība]]s politikas jautājumos. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ungārija]] [[Kategorija:Politika]] ij5soo6fxy4zfd5jexf4ctvl4gx60ra Labējais populisms 0 630007 4458510 2026-04-24T18:47:34Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Labējais populisms''' ir [[politiskā ideoloģija]] un politiskā stratēģija, kas apvieno [[Populisms|populisma]] elementus ar [[Labēja politika|labējās politikas]] idejām. Tas parasti balstās uz sabiedrības dalījumu starp “tautu” un “eliti”, vienlaikus uzsverot [[Nacionālisms|nacionālismu]], [[Imigrācija|imigrācijas]] ierobežošanu, [[Tradicionālās vērtības|tradicionālo vērtību]] aizsardzību un skepsi pret Eiropas Savienība|supranacionālā... 4458510 wikitext text/x-wiki '''Labējais populisms''' ir [[politiskā ideoloģija]] un politiskā stratēģija, kas apvieno [[Populisms|populisma]] elementus ar [[Labēja politika|labējās politikas]] idejām. Tas parasti balstās uz sabiedrības dalījumu starp “tautu” un “eliti”, vienlaikus uzsverot [[Nacionālisms|nacionālismu]], [[Imigrācija|imigrācijas]] ierobežošanu, [[Tradicionālās vērtības|tradicionālo vērtību]] aizsardzību un skepsi pret [[Eiropas Savienība|supranacionālām institūcijām]]. Labējais populisms bieži ir saistīts ar [[Eiroskepticisms|eiropskepticismu]], [[Suverenisms|suverenismu]] un kritiku pret [[Globalizācija|globalizāciju]]. Tas var izpausties gan mērenā, gan radikālā formā dažādās valstīs. == Atsauces == {{atsauces}} lrufol6m8aw09muc92ko0uycmu3rx1s 4458512 4458510 2026-04-24T18:48:43Z Votre Provocateur 111653 4458512 wikitext text/x-wiki '''Labējais populisms''' ir [[politiskā ideoloģija]] un politiskā stratēģija, kas apvieno [[Populisms|populisma]] elementus ar [[Labēja politika|labējās politikas]] idejām. Tas parasti balstās uz sabiedrības dalījumu starp “tautu” un “eliti”, vienlaikus uzsverot [[Nacionālisms|nacionālismu]], [[Imigrācija|imigrācijas]] ierobežošanu, [[Tradicionālās vērtības|tradicionālo vērtību]] aizsardzību un skepsi pret [[Eiropas Savienība|supranacionālām institūcijām]]. Labējais populisms bieži ir saistīts ar [[Eiroskepticisms|eiropskepticismu]], [[Suverenisms|suverenismu]] un kritiku pret [[Globalizācija|globalizāciju]]. Tas var izpausties gan mērenā, gan radikālā formā dažādās valstīs. == Raksturojums == Labējam populismam raksturīga vienkāršota politisko jautājumu interpretācija, kur sarežģītas problēmas tiek reducētas uz “tautas” un “elites” konfliktu. Tas bieži izmanto spēcīgu retoriku, kas vērsta pret politisko, ekonomisko vai kultūras eliti, kā arī pret ārējiem draudiem, piemēram, migrāciju vai starptautiskām institūcijām. Svarīga iezīme ir uzsvars uz [[nacionālā identitāte|nacionālo identitāti]] un kultūras viendabību. Dažos gadījumos tas ietver arī [[antiimigrācija|antiimigrācijas]] politiku un stingru robežkontroli. == Vēsture == Labējā populisma elementi Eiropā parādījās jau 20. gadsimtā, taču īpaši strauju izplatību tas piedzīvoja pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām. 21. gadsimtā šī ideoloģija kļuva ietekmīgāka, īpaši pēc [[2008. gada finanšu krīze]]s un pieaugošās neapmierinātības ar globalizācijas sekām. == Mūsdienu piemēri == Labējais populisms ir pārstāvēts vairākās valstīs, tostarp: * [[Ungārija]] – partija ''[[Fidesz]]'' un tās līderis [[Viktors Orbāns]] * [[Itālija]] – partija ''[[Lega]]'' * [[Francija]] – partija ''[[Nacionālā apvienība]]'' * [[Amerikas Savienotās Valstis]] – politiskā kustība ap [[Donalds Tramps|Donaldu Trampu]] == Kritika == Kritiķi norāda, ka labējais populisms var apdraudēt [[demokrātija|demokrātiskās institūcijas]], [[tiesiskums|tiesiskumu]] un [[mazākumtautības|mazākumtautību]] tiesības. Tāpat tiek uzsvērts, ka šī ideoloģija bieži izmanto [[dezinformācija|dezinformāciju]] un polarizē sabiedrību. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Politika]] [[Kategorija:Ideoloģijas]] 76oknk9pkxta5qglx0q8qjb0vlc5og8 4458515 4458512 2026-04-24T18:49:27Z Votre Provocateur 111653 4458515 wikitext text/x-wiki '''Labējais populisms''' ir [[politiskā ideoloģija]] un politiskā stratēģija, kas apvieno [[Populisms|populisma]] elementus ar [[Labēja politika|labējās politikas]] idejām. Tas parasti balstās uz sabiedrības dalījumu starp “tautu” un “eliti”, vienlaikus uzsverot [[Nacionālisms|nacionālismu]], [[Imigrācija|imigrācijas]] ierobežošanu, [[Tradicionālās vērtības|tradicionālo vērtību]] aizsardzību un skepsi pret [[Eiropas Savienība|supranacionālām institūcijām]]. Labējais populisms bieži ir saistīts ar [[Eiroskepticisms|eiropskepticismu]], [[Suverenisms|suverenismu]] un kritiku pret [[Globalizācija|globalizāciju]]. Tas var izpausties gan mērenā, gan radikālā formā dažādās valstīs. Labējam populismam raksturīga vienkāršota politisko jautājumu interpretācija, kur sarežģītas problēmas tiek reducētas uz “tautas” un “elites” konfliktu. Tas bieži izmanto spēcīgu retoriku, kas vērsta pret politisko, ekonomisko vai kultūras eliti, kā arī pret ārējiem draudiem, piemēram, migrāciju vai starptautiskām institūcijām. Svarīga iezīme ir uzsvars uz [[nacionālā identitāte|nacionālo identitāti]] un kultūras viendabību. Dažos gadījumos tas ietver arī antiimigrācijas politiku un stingru robežkontroli. Labējā populisma elementi Eiropā parādījās jau 20. gadsimtā, taču īpaši strauju izplatību tas piedzīvoja pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām. 21. gadsimtā šī ideoloģija kļuva ietekmīgāka, īpaši pēc [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2008. gada finanšu krīzes]] un pieaugošās neapmierinātības ar globalizācijas sekām. == Mūsdienu piemēri == Labējais populisms ir pārstāvēts vairākās valstīs, tostarp: * [[Ungārija]] – partija ''[[Fidesz]]'' un tās līderis [[Viktors Orbāns]] * [[Itālija]] – partija ''[[Lega]]'' * [[Francija]] – partija ''[[Nacionālā apvienība]]'' * [[Amerikas Savienotās Valstis]] – politiskā kustība ap [[Donalds Tramps|Donaldu Trampu]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Politika]] [[Kategorija:Ideoloģijas]] 6cw7r99md2utd1hhlukyb6s81o9ca52 4458542 4458515 2026-04-24T20:09:23Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4458542 wikitext text/x-wiki '''Labējais populisms''' ir [[politiskā ideoloģija]] un politiskā stratēģija, kas apvieno [[Populisms|populisma]] elementus ar [[Labēja politika|labējās politikas]] idejām. Tas parasti balstās uz sabiedrības dalījumu starp “tautu” un “eliti”, vienlaikus uzsverot [[Nacionālisms|nacionālismu]], [[imigrācija]]s ierobežošanu, [[Tradicionālās vērtības|tradicionālo vērtību]] aizsardzību un skepsi pret [[Eiropas Savienība|supranacionālām institūcijām]]. Labējais populisms bieži ir saistīts ar [[eiroskeptisms|eiroskeptismu]], [[suverēnisms|suverēnismu]] un kritiku pret [[Globalizācija|globalizāciju]]. Tas var izpausties gan mērenā, gan radikālā formā dažādās valstīs. Labējam populismam raksturīga vienkāršota politisko jautājumu interpretācija, kur sarežģītas problēmas tiek reducētas uz “tautas” un “elites” konfliktu. Tas bieži izmanto spēcīgu retoriku, kas vērsta pret politisko, ekonomisko vai kultūras eliti, kā arī pret ārējiem draudiem, piemēram, migrāciju vai starptautiskām institūcijām. Svarīga iezīme ir uzsvars uz [[nacionālā identitāte|nacionālo identitāti]] un kultūras viendabību. Dažos gadījumos tas ietver arī antiimigrācijas politiku un stingru robežkontroli. Labējā populisma elementi Eiropā parādījās jau 20. gadsimtā, taču īpaši strauju izplatību tas piedzīvoja pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām. 21. gadsimtā šī ideoloģija kļuva ietekmīgāka, īpaši pēc [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2008. gada finanšu krīzes]] un pieaugošās neapmierinātības ar globalizācijas sekām. == Mūsdienu piemēri == Labējais populisms ir pārstāvēts vairākās valstīs, tostarp: * [[Ungārija]] — partija ''[[Fidesz]]'' un tās līderis [[Viktors Orbāns]] * [[Itālija]] — partija ''[[Lega]]'' * [[Francija]] — partija "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā apvienība]]" * [[Amerikas Savienotās Valstis]] — politiskā kustība ap [[Donalds Tramps|Donaldu Trampu]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Politika]] [[Kategorija:Ideoloģijas]] 05qgoe8t5sh1r5e0klbsl1aws3dnnof Dalībnieka diskusija:Randmaa 3 630008 4458513 2026-04-24T18:49:09Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4458513 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Randmaa}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 24. aprīlis, plkst. 21.49 (EEST) 9nnbomey0nd7zjb5mzzoroketsdnxm1 Suverēnisms 0 630009 4458516 2026-04-24T18:50:08Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Suverenisms''' ir [[politiskā ideoloģija]] un politiskā nostāja, kas uzsver [[valsts suverenitāte|valsts suverenitātes]] prioritāti pār [[supranacionālās institūcijas|supranacionālām institūcijām]] un starptautiskām struktūrām. Tas balstās uz principu, ka politiskajai varai jābūt koncentrētai nacionālās valsts līmenī, un ka lēmumi jāpieņem neatkarīgi no ārējās ietekmes. Suverenisms bieži iestājas pret [[federālisms|federālismu]] un varas... 4458516 wikitext text/x-wiki '''Suverenisms''' ir [[politiskā ideoloģija]] un politiskā nostāja, kas uzsver [[valsts suverenitāte|valsts suverenitātes]] prioritāti pār [[supranacionālās institūcijas|supranacionālām institūcijām]] un starptautiskām struktūrām. Tas balstās uz principu, ka politiskajai varai jābūt koncentrētai nacionālās valsts līmenī, un ka lēmumi jāpieņem neatkarīgi no ārējās ietekmes. Suverenisms bieži iestājas pret [[federālisms|federālismu]] un varas deleģēšanu tādām organizācijām kā [[Eiropas Savienība]]. Suverenisms bieži ir saistīts ar [[Nacionālisms|nacionālismu]], [[Eiroskepticisms|eiropskepticismu]] un kritiku pret [[Globalizācija|globalizāciju]]. Tas var izpausties gan mērenā, gan radikālā formā dažādās valstīs. Suverenismam raksturīga uzsvara likšana uz [[nacionālā identitāte|nacionālo identitāti]], politisko neatkarību un ekonomisko kontroli. Tas bieži ietver atbalstu stingrākai [[robežkontrole]]i un lielākai valsts lomai stratēģiskajās nozarēs. Suverenisma idejas kļuva īpaši ietekmīgas 21. gadsimtā, pieaugot debatēm par [[Eiropas Savienība]]s integrāciju, migrāciju un starptautisko organizāciju ietekmi uz valstu politiku. == Mūsdienu piemēri == Suverenisms ir pārstāvēts vairākās valstīs, tostarp: * [[Ungārija]] – partija ''[[Fidesz]]'' un tās līderis [[Viktors Orbāns]] * [[Polija]] – partija ''[[Likums un taisnīgums]]'' * [[Apvienotā Karaliste]] – kustība par izstāšanos no [[Eiropas Savienība]]s (''[[Brexit]]'') * [[Francija]] – partija ''[[Nacionālā apvienība]]'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Politika]] [[Kategorija:Ideoloģijas]] rxfmxfkc986ep3zb0mlx0wd8er8ohao 4458517 4458516 2026-04-24T18:50:33Z Votre Provocateur 111653 4458517 wikitext text/x-wiki '''Suverenisms''' ir [[politiskā ideoloģija]] un politiskā nostāja, kas uzsver [[Suverenitāte|valsts suverenitātes]] prioritāti pār [[supranacionālās institūcijas|supranacionālām institūcijām]] un starptautiskām struktūrām. Tas balstās uz principu, ka politiskajai varai jābūt koncentrētai nacionālās valsts līmenī, un ka lēmumi jāpieņem neatkarīgi no ārējās ietekmes. Suverenisms bieži iestājas pret [[federālisms|federālismu]] un varas deleģēšanu tādām organizācijām kā [[Eiropas Savienība]]. Suverenisms bieži ir saistīts ar [[Nacionālisms|nacionālismu]], [[Eiroskepticisms|eiropskepticismu]] un kritiku pret [[Globalizācija|globalizāciju]]. Tas var izpausties gan mērenā, gan radikālā formā dažādās valstīs. Suverenismam raksturīga uzsvara likšana uz [[nacionālā identitāte|nacionālo identitāti]], politisko neatkarību un ekonomisko kontroli. Tas bieži ietver atbalstu stingrākai robežkontrolei un lielākai valsts lomai stratēģiskajās nozarēs. Suverenisma idejas kļuva īpaši ietekmīgas 21. gadsimtā, pieaugot debatēm par [[Eiropas Savienība]]s integrāciju, migrāciju un starptautisko organizāciju ietekmi uz valstu politiku. == Mūsdienu piemēri == Suverenisms ir pārstāvēts vairākās valstīs, tostarp: * [[Ungārija]] – partija ''[[Fidesz]]'' un tās līderis [[Viktors Orbāns]] * [[Polija]] – partija ''[[Likums un taisnīgums]]'' * [[Apvienotā Karaliste]] – kustība par izstāšanos no [[Eiropas Savienība]]s (''[[Brexit]]'') * [[Francija]] – partija ''[[Nacionālā apvienība]]'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Politika]] [[Kategorija:Ideoloģijas]] mm69457vnrm28rh04vbav8tpo1wqfi5 4458519 4458517 2026-04-24T18:51:01Z Votre Provocateur 111653 4458519 wikitext text/x-wiki '''Suverenisms''' ir [[politiskā ideoloģija]] un politiskā nostāja, kas uzsver [[Suverenitāte|valsts suverenitātes]] prioritāti pār [[supranacionālās institūcijas|supranacionālām institūcijām]] un starptautiskām struktūrām. Tas balstās uz principu, ka politiskajai varai jābūt koncentrētai nacionālās valsts līmenī, un ka lēmumi jāpieņem neatkarīgi no ārējās ietekmes. Suverenisms bieži iestājas pret [[federālisms|federālismu]] un varas deleģēšanu tādām organizācijām kā [[Eiropas Savienība]]. Suverenisms bieži ir saistīts ar [[Nacionālisms|nacionālismu]], [[Eiroskepticisms|eiropskepticismu]] un kritiku pret [[Globalizācija|globalizāciju]]. Tas var izpausties gan mērenā, gan radikālā formā dažādās valstīs. Suverenismam raksturīga uzsvara likšana uz [[nacionālā identitāte|nacionālo identitāti]], politisko neatkarību un ekonomisko kontroli. Tas bieži ietver atbalstu stingrākai robežkontrolei un lielākai valsts lomai stratēģiskajās nozarēs. Suverenisma idejas kļuva īpaši ietekmīgas 21. gadsimtā, pieaugot debatēm par [[Eiropas Savienība]]s integrāciju, migrāciju un starptautisko organizāciju ietekmi uz valstu politiku. == Mūsdienu piemēri == Suverenisms ir pārstāvēts vairākās valstīs, tostarp: * [[Ungārija]] – partija ''[[Fidesz]]'' un tās līderis [[Viktors Orbāns]] * [[Polija]] – partija ''[[Likums un taisnīgums]]'' * [[Apvienotā Karaliste]] – kustība par izstāšanos no [[Eiropas Savienība]]s (''[[Brexit]]'') * [[Francija]] – partija ''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā apvienība]]'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Politika]] [[Kategorija:Ideoloģijas]] dl5d66y1fkmtmu7topty9kfubxadaio 4458526 4458519 2026-04-24T19:23:22Z Egilus 27634 Egilus pārvietoja lapu [[Suverenisms]] uz [[Suverēnisms]] 4458519 wikitext text/x-wiki '''Suverenisms''' ir [[politiskā ideoloģija]] un politiskā nostāja, kas uzsver [[Suverenitāte|valsts suverenitātes]] prioritāti pār [[supranacionālās institūcijas|supranacionālām institūcijām]] un starptautiskām struktūrām. Tas balstās uz principu, ka politiskajai varai jābūt koncentrētai nacionālās valsts līmenī, un ka lēmumi jāpieņem neatkarīgi no ārējās ietekmes. Suverenisms bieži iestājas pret [[federālisms|federālismu]] un varas deleģēšanu tādām organizācijām kā [[Eiropas Savienība]]. Suverenisms bieži ir saistīts ar [[Nacionālisms|nacionālismu]], [[Eiroskepticisms|eiropskepticismu]] un kritiku pret [[Globalizācija|globalizāciju]]. Tas var izpausties gan mērenā, gan radikālā formā dažādās valstīs. Suverenismam raksturīga uzsvara likšana uz [[nacionālā identitāte|nacionālo identitāti]], politisko neatkarību un ekonomisko kontroli. Tas bieži ietver atbalstu stingrākai robežkontrolei un lielākai valsts lomai stratēģiskajās nozarēs. Suverenisma idejas kļuva īpaši ietekmīgas 21. gadsimtā, pieaugot debatēm par [[Eiropas Savienība]]s integrāciju, migrāciju un starptautisko organizāciju ietekmi uz valstu politiku. == Mūsdienu piemēri == Suverenisms ir pārstāvēts vairākās valstīs, tostarp: * [[Ungārija]] – partija ''[[Fidesz]]'' un tās līderis [[Viktors Orbāns]] * [[Polija]] – partija ''[[Likums un taisnīgums]]'' * [[Apvienotā Karaliste]] – kustība par izstāšanos no [[Eiropas Savienība]]s (''[[Brexit]]'') * [[Francija]] – partija ''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā apvienība]]'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Politika]] [[Kategorija:Ideoloģijas]] dl5d66y1fkmtmu7topty9kfubxadaio 4458528 4458526 2026-04-24T19:24:40Z Egilus 27634 Ir jau šai saknē juceklis ar e un ē... 4458528 wikitext text/x-wiki '''Suverēnisms''' ir [[politiskā ideoloģija]] un politiskā nostāja, kas uzsver [[Suverenitāte|valsts suverenitātes]] prioritāti pār [[supranacionālās institūcijas|supranacionālām institūcijām]] un starptautiskām struktūrām. Tas balstās uz principu, ka politiskajai varai jābūt koncentrētai nacionālās valsts līmenī, un ka lēmumi jāpieņem neatkarīgi no ārējās ietekmes. Suverēnisms bieži iestājas pret [[federālisms|federālismu]] un varas deleģēšanu tādām organizācijām kā [[Eiropas Savienība]]. Suverēnisms bieži ir saistīts ar [[Nacionālisms|nacionālismu]], [[Eiroskepticisms|eiropskepticismu]] un kritiku pret [[Globalizācija|globalizāciju]]. Tas var izpausties gan mērenā, gan radikālā formā dažādās valstīs. Suverēnismam raksturīga uzsvara likšana uz [[nacionālā identitāte|nacionālo identitāti]], politisko neatkarību un ekonomisko kontroli. Tas bieži ietver atbalstu stingrākai robežkontrolei un lielākai valsts lomai stratēģiskajās nozarēs. Suverēnisma idejas kļuva īpaši ietekmīgas 21. gadsimtā, pieaugot debatēm par [[Eiropas Savienība]]s integrāciju, migrāciju un starptautisko organizāciju ietekmi uz valstu politiku. == Mūsdienu piemēri == Suverēnisms ir pārstāvēts vairākās valstīs, tostarp: * [[Ungārija]] – partija ''[[Fidesz]]'' un tās līderis [[Viktors Orbāns]] * [[Polija]] – partija ''[[Likums un taisnīgums]]'' * [[Apvienotā Karaliste]] – kustība par izstāšanos no [[Eiropas Savienība]]s (''[[Brexit]]'') * [[Francija]] – partija ''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā apvienība]]'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Politika]] [[Kategorija:Ideoloģijas]] rt0bu6aqetm3b454f252mcz3x7xybgw 4458546 4458528 2026-04-24T20:15:10Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4458546 wikitext text/x-wiki '''Suverēnisms''' ir [[politiskā ideoloģija]] un politiskā nostāja, kas uzsver [[Suverenitāte|valsts suverenitātes]] prioritāti pār [[supranacionālās institūcijas|supranacionālām institūcijām]] un starptautiskām struktūrām. Tas balstās uz principu, ka politiskajai varai jābūt koncentrētai nacionālās valsts līmenī, un ka lēmumi jāpieņem neatkarīgi no ārējās ietekmes. Suverēnisms bieži iestājas pret [[federālisms|federālismu]] un varas deleģēšanu tādām organizācijām kā [[Eiropas Savienība]]. Suverēnisms bieži ir saistīts ar [[Nacionālisms|nacionālismu]], [[Eiroskeptisms|eiropskepticismu]] un kritiku pret [[Globalizācija|globalizāciju]]. Tas var izpausties gan mērenā, gan radikālā formā dažādās valstīs. Suverēnismam raksturīga uzsvara likšana uz [[nacionālā identitāte|nacionālo identitāti]], politisko neatkarību un ekonomisko kontroli. Tas bieži ietver atbalstu stingrākai robežkontrolei un lielākai valsts lomai stratēģiskajās nozarēs. Suverēnisma idejas kļuva īpaši ietekmīgas 21. gadsimtā, pieaugot debatēm par [[Eiropas Savienība]]s integrāciju, migrāciju un starptautisko organizāciju ietekmi uz valstu politiku. == Mūsdienu piemēri == Suverēnisms ir pārstāvēts vairākās valstīs, tostarp: * [[Ungārija]] — partija ''[[Fidesz]]'' un tās līderis [[Viktors Orbāns]] * [[Polija]] — partija ''[[Likums un taisnīgums]]'' * [[Apvienotā Karaliste]] — kustība par izstāšanos no [[Eiropas Savienība]]s (''[[Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības|Brexit]]'') * [[Francija]] — partija ''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā apvienība]]'' == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Politika]] [[Kategorija:Ideoloģijas]] 5v046etrxx6mrw669s1ci8motpk5sgu Dalībnieka diskusija:Anahit Hoveyan 3 630010 4458524 2026-04-24T19:08:43Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4458524 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Anahit Hoveyan}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 24. aprīlis, plkst. 22.08 (EEST) pb4j20xxkzeg2cis9bi394mgedgt96i Suverenisms 0 630011 4458527 2026-04-24T19:23:22Z Egilus 27634 Egilus pārvietoja lapu [[Suverenisms]] uz [[Suverēnisms]] 4458527 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Suverēnisms]] 6apsvb77a74y6cn5jjebpynwb3mam55 Mohameds Vahbi 0 630012 4458529 2026-04-24T19:28:22Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | name = Mohameds Vahbi | image = Mohamed Ouahbi against Paraguay 3.jpg | caption = Mohameds Vahbi 2026. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1976|9|7}} | birth_place = {{vieta|Beļģija|Shārbēka}} | currentclub = {{fb|MAR}} (galvenais treneris) | manageryears1 = 1997—2003 | managerclubs1 = {{flaga|BEL}} [[Maccabi Brussels]] (jaunieši) | manageryears2 = 2003—2014 | managerclubs2 = {{flaga|BEL}} [[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]] (jaunie... 4458529 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Mohameds Vahbi | image = Mohamed Ouahbi against Paraguay 3.jpg | caption = Mohameds Vahbi 2026. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1976|9|7}} | birth_place = {{vieta|Beļģija|Shārbēka}} | currentclub = {{fb|MAR}} (galvenais treneris) | manageryears1 = 1997—2003 | managerclubs1 = {{flaga|BEL}} [[Maccabi Brussels]] (jaunieši) | manageryears2 = 2003—2014 | managerclubs2 = {{flaga|BEL}} [[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]] (jaunieši) | manageryears3 = 2014—2015 | managerclubs3 = {{flaga|BEL}} [[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]] U21 | manageryears4 = 2015—2016 | managerclubs4 = {{flaga|BEL}} [[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]] (asistents) | manageryears5 = 2016—2021 | managerclubs5 = {{flaga|BEL}} [[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]] (jaunieši) | manageryears6 = 2022—2025 | managerclubs6 = {{flaga|MAR}} Maroka U20 | manageryears7 = 2025—pašlaik | managerclubs7 = {{flaga|MAR}} Maroka U23 | manageryears8 = 2026—pašlaik | managerclubs8 = {{fb|MAR}} }} '''Mohameds Vahbi''' ({{val|ar|محمد وهبي}}; dzimis {{dat|1976|9|7}} [[Briseles galvaspilsētas reģions|Briseles galvaspilsētas reģionā]], [[Beļģija|Beļģijā]]) ir [[marokāņi|marokāņu]] [[Futbols|futbola]] [[treneris]]. Kopš 2025. gada ir [[Marokas futbola izlase]]s galvenais treneris. == Trenera karjera == Trenera karjeru sāka 21 gada vecumā. Sākumā trenēja Briseles "Maccabi" jauniešus. 2003. gadā pievienojās ''[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]'' kluba sistēmai. Vispirms viņš trenēja U-9 vecuma bērnus. Pēc tam pakāpeniski virzījās jauniešu kategorijās, trenējot komandas no U-10 līdz U-21. 2014.—2015. gada [[UEFA Jaunatnes līga]]s sezonā viņš aizveda ''Anderlecht'' komandu līdz pusfinālam. 2015.—2016. gada sezonā Vahbi bija [[Besniks Hasi|Besnika Hasi]] asistents ''Anderlecht'' galvenajā komandā. Pēc Besnika Hasi atlaišanas 2016. gada maijā viņš atgriezās darbā ar jauniešu komandām. 2018. gadā viņš ieguva [[PRO UEFA licence|UEFA Pro licenci]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.rsca.be/nl/news/uefa-pro-licence-voor-paars-wit-trainerskwartet |title=UEFA PRO Licence voor paars-wit trainerskwartet! |language=nl |date={{dat|2018|5|14|N|bez}} |website=rsca.be|access-date={{dat|2026|4|24||bez}}}}</ref> 2022. gadā viņš kļuva par [[Maroka]]s U-20 izlases galveno treneri. 2025. gada maijā viņa vadītā komanda izcīnīja 2. vietu Āfrkas U-20 Nāciju kausā, finālā piekāpjoties Dienvidāfrikai. Vēlāk tajā paša gadā [[FIFA U-20 Pasaules kauss|FIFA U-20 Pasaules kausā]] [[Čīle|Čīlē]] Marokas U-20 izlase izcīnīja pirmo pasaules čempiontitulu vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/u20worldcup/chile-2025/articles/argentina-morocco-final-report-highlights |title=Zabiri fires Morocco to maiden crown |language=en |date={{dat|2025|10|20|N|bez}} |website=fifa.com|access-date={{dat|2026|4|24||bez}}}}</ref> 2025. gada oktobrī Vahbi tika nominēts [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] gada trenera balvai.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.cafonline.com/news/nominees-in-the-men-s-categories-for-caf-awards-2025-announced/ |title=Nominees in the Men’s categories for CAF Awards 2025 announced |language=en |date={{dat|2025|10|20|N|bez}} |website=cafonline.com|access-date={{dat|2026|4|24||bez}}}}</ref> 2026. gada 5. martā Vahbi tika iecelts par [[Marokas futbola izlase|Marokas izlases]] galveno treneri, nomainot amatā [[Valids Ragragi|Validu Ragragi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/mohamed-ouahbi-replaces-walid-regragui-morocco |title=Ouahbi replaces Regragui as Morocco coach |language=en |date={{dat|2026|3|6|N|bez}} |website=fifa.com|access-date={{dat|2026|4|24||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == ;Marokas U-20 izlase * [[FIFA U-20 Pasaules kauss]]: 2025 * Āfrikas U-20 Nāciju kauss, 2. vieta: 2025 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Vahbi, Mohameds}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Briseles galvaspilsētas reģionā dzimušie]] [[Kategorija:Beļģijas futbola treneri]] [[Kategorija:Marokas futbola treneri]] [[Kategorija:Marokas futbola izlases treneri]] sdrvql7sdxceufv9t0nmmnxt8u0herf Mohamed Ouahbi 0 630013 4458530 2026-04-24T19:29:19Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Mohameds Vahbi]] 4458530 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mohameds Vahbi]] sz4zsyouamcunb4retb90z4je6cmaxj Vahbi 0 630014 4458531 2026-04-24T19:29:44Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Mohameds Vahbi]] 4458531 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mohameds Vahbi]] sz4zsyouamcunb4retb90z4je6cmaxj Ouahbi 0 630015 4458532 2026-04-24T19:30:21Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Mohameds Vahbi]] 4458532 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mohameds Vahbi]] sz4zsyouamcunb4retb90z4je6cmaxj UASAT LEO 0 630016 4458557 2026-04-24T20:40:36Z Dainis 876 Jauna lapa: '''''UASAT LEO''''' ir [[Ukraina]]s plānota [[Zemā Zemes orbīta|zemas Zemes orbītas]] [[sakaru pavadonis|sakaru pavadoņu]] sistēma. Projekta mērķis ir orbītā palaist 300 pavadoņus, pirmo kosmisko aparātu palaišanu plānojot 2026. gada oktobrī. Sakaru sistēma ir paredzēta, lai samazinātu Ukrainas atkarību no ārvalstu pavadoņu sistēmām, piemēram, ''[[Starlink]]''. To izmantotu aizsardzības daudzlīmeņu infrastruktūras, kritiskās infrastruktūras un civil... 4458557 wikitext text/x-wiki '''''UASAT LEO''''' ir [[Ukraina]]s plānota [[Zemā Zemes orbīta|zemas Zemes orbītas]] [[sakaru pavadonis|sakaru pavadoņu]] sistēma. Projekta mērķis ir orbītā palaist 300 pavadoņus, pirmo kosmisko aparātu palaišanu plānojot 2026. gada oktobrī. Sakaru sistēma ir paredzēta, lai samazinātu Ukrainas atkarību no ārvalstu pavadoņu sistēmām, piemēram, ''[[Starlink]]''. To izmantotu aizsardzības daudzlīmeņu infrastruktūras, kritiskās infrastruktūras un civilās attīstības vajadzībām. ''UASAT'' ir tehnoloģiju grupas ''STETMAN'' struktūrvienība, kas kopš 2022. gada ievieš inovatīvus risinājumus pavadoņu tehnoloģiju un telesakaru jomā. Pavadoņu sistēma ir plānota darbībai 550 km augstumā, un nodrošinātu pārklājumu Eiropā, Ziemeļāfrikā un daļā Tuvajos Austrumos. Termināļi izmantos ''[[Hughes Network Systems]]'' pavadoņa ''[[Jupiter 3]]'' platformu ''DVB-S2X'' Ka frekvenču joslā, un paredzamais lejupielādes un augšupielādes ātrums būs attiecīgi līdz 100 Mbit/s un 10 Mbit/s. Paredzams, ka termināļi būs saderīgi arī ar ''Starlink'' un ''[[Eutelsat OneWeb]]'' platformām. Ukraina 2025. gada decembrī iesniedza pieteikumu [[Starptautiskā telekomunikāciju savienība|Starptautiskajai telekomunikāciju savienībai]], lai reģistrētu ''UASAT-NANO'' pavadoņu tīklu. ''UASAT'' dibinātājs Dmitro Stecenko norādīja, ka pirmā pavadoņa palaišana ir plānota 2026. gada oktobrī.<ref name="militarnyi 2026-03-16" /> Ražošanu sākotnēji atbalstīs Dānijas uzņēmums ''[[GomSpace]]'', līdz kosmiskos aparātus varēs montēt uz vietas Ukrainā. 2026. gada 22. aprīlī ''GomSpace'' un ''STETMAN'' dibināja kopuzņēmumu ''UASAT''.<ref name="satnews 2026-04-22" /> Līdz 2027. gadam orbītā plānots palaist palaist 120 pavadoņus. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="militarnyi 2026-03-16">[https://militarnyi.com/en/news/ukrainian-uasat-nano-satellites-to-be-manufactured-in-denmark-with-future-localization-in-ukraine/ Ukrainian UASAT-NANO Satellites to Be Manufactured in Denmark With Future Localization in Ukraine] Vladyslav Khomenko, militarnyi.com, 2026-03-16</ref> <ref name="satnews 2026-04-22">[https://satnews.com/2026/04/22/gomspace-and-stetman-establish-uasat-joint-venture-for-ukrainian-sovereign-communications/ GomSpace and STETMAN Establish UASAT Joint Venture for Ukrainian Sovereign Communications] satnews, 2026-04-22</ref> }} == Ārējās saites == * [https://uasat.com/ UASAT] [[Kategorija:Ukrainas kosmiskie aparāti]] [[Kategorija:Sakaru pavadoņi]] o2to7viqwzn1xo7phl6i3peba9jyevg 4458558 4458557 2026-04-24T20:41:09Z Dainis 876 Dainis pārvietoja lapu [[UASAT]] uz [[UASAT LEO]] 4458557 wikitext text/x-wiki '''''UASAT LEO''''' ir [[Ukraina]]s plānota [[Zemā Zemes orbīta|zemas Zemes orbītas]] [[sakaru pavadonis|sakaru pavadoņu]] sistēma. Projekta mērķis ir orbītā palaist 300 pavadoņus, pirmo kosmisko aparātu palaišanu plānojot 2026. gada oktobrī. Sakaru sistēma ir paredzēta, lai samazinātu Ukrainas atkarību no ārvalstu pavadoņu sistēmām, piemēram, ''[[Starlink]]''. To izmantotu aizsardzības daudzlīmeņu infrastruktūras, kritiskās infrastruktūras un civilās attīstības vajadzībām. ''UASAT'' ir tehnoloģiju grupas ''STETMAN'' struktūrvienība, kas kopš 2022. gada ievieš inovatīvus risinājumus pavadoņu tehnoloģiju un telesakaru jomā. Pavadoņu sistēma ir plānota darbībai 550 km augstumā, un nodrošinātu pārklājumu Eiropā, Ziemeļāfrikā un daļā Tuvajos Austrumos. Termināļi izmantos ''[[Hughes Network Systems]]'' pavadoņa ''[[Jupiter 3]]'' platformu ''DVB-S2X'' Ka frekvenču joslā, un paredzamais lejupielādes un augšupielādes ātrums būs attiecīgi līdz 100 Mbit/s un 10 Mbit/s. Paredzams, ka termināļi būs saderīgi arī ar ''Starlink'' un ''[[Eutelsat OneWeb]]'' platformām. Ukraina 2025. gada decembrī iesniedza pieteikumu [[Starptautiskā telekomunikāciju savienība|Starptautiskajai telekomunikāciju savienībai]], lai reģistrētu ''UASAT-NANO'' pavadoņu tīklu. ''UASAT'' dibinātājs Dmitro Stecenko norādīja, ka pirmā pavadoņa palaišana ir plānota 2026. gada oktobrī.<ref name="militarnyi 2026-03-16" /> Ražošanu sākotnēji atbalstīs Dānijas uzņēmums ''[[GomSpace]]'', līdz kosmiskos aparātus varēs montēt uz vietas Ukrainā. 2026. gada 22. aprīlī ''GomSpace'' un ''STETMAN'' dibināja kopuzņēmumu ''UASAT''.<ref name="satnews 2026-04-22" /> Līdz 2027. gadam orbītā plānots palaist palaist 120 pavadoņus. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="militarnyi 2026-03-16">[https://militarnyi.com/en/news/ukrainian-uasat-nano-satellites-to-be-manufactured-in-denmark-with-future-localization-in-ukraine/ Ukrainian UASAT-NANO Satellites to Be Manufactured in Denmark With Future Localization in Ukraine] Vladyslav Khomenko, militarnyi.com, 2026-03-16</ref> <ref name="satnews 2026-04-22">[https://satnews.com/2026/04/22/gomspace-and-stetman-establish-uasat-joint-venture-for-ukrainian-sovereign-communications/ GomSpace and STETMAN Establish UASAT Joint Venture for Ukrainian Sovereign Communications] satnews, 2026-04-22</ref> }} == Ārējās saites == * [https://uasat.com/ UASAT] [[Kategorija:Ukrainas kosmiskie aparāti]] [[Kategorija:Sakaru pavadoņi]] o2to7viqwzn1xo7phl6i3peba9jyevg UASAT 0 630017 4458559 2026-04-24T20:41:09Z Dainis 876 Dainis pārvietoja lapu [[UASAT]] uz [[UASAT LEO]] 4458559 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[UASAT LEO]] h87r8i3ia7q5wq81wztc1h9ymmtfnwr Diskusija:UASAT LEO 1 630018 4458560 2026-04-24T20:42:23Z Dainis 876 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Dainis |tēma = Saimniecība |valsts = Ukraina }} 4458560 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Dainis |tēma = Saimniecība |valsts = Ukraina }} tn4r0nsdyjz54cyrfqidfecs1swz0hm Nacionālais kinematogrāfijas centrs (Albānija) 0 630019 4458563 2026-04-24T21:03:17Z Baisulis 11523 jauns raksts....... 4458563 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | image = Shqipëria e re.jpg | logo = Qendra Kombëtare e Kinematografisë.svg | logo_size = 150px | former_name = Kinostudio Shqipëria e Re | name = Nacionālais kinematogrāfijas centrs | foundation = {{dat|1952}} | industry = [[filmu veidošana]]<br />[[filmu izplatīšana]] | location_country = [[Albānija]] | location_city = [[Tirāna]] | key_people = Eduarts Makri | website = [http://www.nationalfilmcenter.gov.al oficiālā tīmekļa vietne] | }} '''Nacionālais kinematogrāfijas centrs''' ({{val|sq|Qendra Kombëtare e Kinematografisë}}) ir lielākais [[filmu izplatītājs]] un filmu producēšanas uzņēmums [[Albānija|Albānijā]], kas saistīts ar vairāk nekā 700 filmām (spēlfilmām un dokumentālajām filmām) laika posmā no 1947. līdz 2012. gadam. Studija producējusi un izplatījusi lielāko daļu no [[Albānijas kino]]. Īpaši nozīmīgs bija tās darbs 20. gadsimta 70. un 80. gados, kad studija vidēji saražoja 75—80 filmas gadā. == Vēsture == Nacionālais kinematogrāfijas centrs izveidots 1945. gadā kā '''Albāņu kino aģentūra''' (''Agjencia Shqiptare e Filmave''), un 1947. gadā to pārveidoja par '''Albānijas Nacionālo kinematogrāfijas uzņēmumu''' (''Ndërmarrje Shtetërore Kinematografike Shqiptare''). Tajā laikā visus kinoteātrus nacionalizēja, tāpēc uzņēmums pārņēma gan filmu producēšanu, gan kinoteātru pārvaldību. 1948. gada maijā uzņēmums prezentēja savu pirmo kinematogrāfisko hroniku. Tas arī deva ieguldījumu 1940. un 1950. gados daudzu kinoteātru būvniecībā visā Albānijā. 1952. gadā izveidoja [[kinostudija|kinostudiju]] '''''Kinostudio Shqipëria e Re''''',<ref name="Kurti">{{Tīmekļa atsauce|last=Kurti|first=Kozeta|url=http://www.zeriikosoves.org/index.php?option=com_content&view=article&id=1621:nje-historik-i-shkurter-i-kinostudios-qshqiperia-e-req&catid=14:letersi&Itemid=5|archive-url=https://web.archive.org/web/20111011125142/http://zeriikosoves.org/index.php?option=com_content&view=article&id=1621:nje-historik-i-shkurter-i-kinostudios-qshqiperia-e-req&catid=14:letersi&Itemid=5|archive-date=October 11, 2011|title=Një historik i shkurtër i Kinostudios "Shqipëria e Re"|publisher=Zeri i Kosoves|date= 27 September 2011}}</ref> kas pastāvēja līdz 1992. gadam, kad tās vietā izveidoja ''Albafilm-Tirana'' (1992—1996). 1996. gadā ar valdības dekrētu izveidoja pašreizējo Nacionālo kinematogrāfijas centru. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Albānijas kultūra]] hcg59burmwvdkolpsqetgqbxa0z12m9 4458570 4458563 2026-04-24T21:17:19Z Baisulis 11523 /* Vēsture */ papildināta...... 4458570 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | image = Shqipëria e re.jpg | logo = Qendra Kombëtare e Kinematografisë.svg | logo_size = 150px | former_name = Kinostudio Shqipëria e Re | name = Nacionālais kinematogrāfijas centrs | foundation = {{dat|1952}} | industry = [[filmu veidošana]]<br />[[filmu izplatīšana]] | location_country = [[Albānija]] | location_city = [[Tirāna]] | key_people = Eduarts Makri | website = [http://www.nationalfilmcenter.gov.al oficiālā tīmekļa vietne] | }} '''Nacionālais kinematogrāfijas centrs''' ({{val|sq|Qendra Kombëtare e Kinematografisë}}) ir lielākais [[filmu izplatītājs]] un filmu producēšanas uzņēmums [[Albānija|Albānijā]], kas saistīts ar vairāk nekā 700 filmām (spēlfilmām un dokumentālajām filmām) laika posmā no 1947. līdz 2012. gadam. Studija producējusi un izplatījusi lielāko daļu no [[Albānijas kino]]. Īpaši nozīmīgs bija tās darbs 20. gadsimta 70. un 80. gados, kad studija vidēji saražoja 75—80 filmas gadā. == Vēsture == Nacionālais kinematogrāfijas centrs izveidots 1945. gadā kā '''Albāņu kino aģentūra''' (''Agjencia Shqiptare e Filmave''), un 1947. gadā to pārveidoja par '''Albānijas Nacionālo kinematogrāfijas uzņēmumu''' (''Ndërmarrje Shtetërore Kinematografike Shqiptare''). Tajā laikā visus [[kinoteātris|kinoteātrus]] nacionalizēja, tāpēc uzņēmums pārņēma gan filmu producēšanu, gan kinoteātru pārvaldību. 1948. gada maijā uzņēmums prezentēja savu pirmo kinematogrāfisko hroniku. Tas arī deva ieguldījumu 1940. un 1950. gados daudzu kinoteātru būvniecībā visā Albānijā. 1952. gadā izveidoja [[kinostudija|kinostudiju]] '''''Kinostudio Shqipëria e Re''''',<ref name="Kurti">{{Tīmekļa atsauce|last=Kurti|first=Kozeta|url=http://www.zeriikosoves.org/index.php?option=com_content&view=article&id=1621:nje-historik-i-shkurter-i-kinostudios-qshqiperia-e-req&catid=14:letersi&Itemid=5|archive-url=https://web.archive.org/web/20111011125142/http://zeriikosoves.org/index.php?option=com_content&view=article&id=1621:nje-historik-i-shkurter-i-kinostudios-qshqiperia-e-req&catid=14:letersi&Itemid=5|archive-date=October 11, 2011|title=Një historik i shkurtër i Kinostudios "Shqipëria e Re"|publisher=Zeri i Kosoves|date= 27 September 2011}}</ref> kas pastāvēja līdz 1992. gadam, kad tās vietā izveidoja ''Albafilm-Tirana'' (1992—1996). 1996. gadā ar valdības dekrētu izveidoja pašreizējo Nacionālo kinematogrāfijas centru. === ''Kinostudio Shqipëria e Re'' === Kinostudiju ''Shqiperia e Re'' uzbūvēja [[Tirāna|Tirānā]] laika posmā no 1950. līdz 1952. gadam. No 1970. gadu beigām līdz 1980. gadiem kinostudijā darbojās vairāk nekā 700 filmu profesionāļi, un katru gadu izdotas vairāk nekā 14 spēlfilmas, kā arī daudzas [[īsfilma]]s, dokumentālās un [[animācijas filma]]s. Četras desmitgades ''Shqiperia e Re'' darbojās kā Albānijas vienīgais filmu ražošanas centrs, veidojot visu valsts kino produkciju. No 1957. līdz 1990. gadam studija producēja vairāk nekā 320 filmas, 1200 dokumentālās filmas, 220 animācijas filmas un lielu daudzumu īsfilmas.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Kinostudio “Shqipëria e Re” (Tirana, Albania) |url=https://www.europeanfilmacademy.org/activity/kinostudio-shqiperia-e-re/ |website=europeanfilmacademy.org |accessdate={{dat|2026|4|24||bez}}}}</ref> Kinostudijas galvenā ēka atzīta par Albānijas aizsargājamo kultūras pieminekli. To izstrādājusi [[Padomju Savienība|padomju]] arhitektu grupa un cēluši albāņu amatnieki, un tas ir rets un labi saglabājies [[neoklasicisms|neoklasicisma]] [[arhitektūra]]s piemērs, kas interpretēts pēc sociālistiski reālistiskiem principiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Albānijas kultūra]] 81j6a31t4tpm1qx0n5ad5g0zojnnf7v 4458795 4458570 2026-04-25T05:24:37Z Baisulis 11523 /* Kinostudio Shqipëria e Re */ : 4458795 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | image = Shqipëria e re.jpg | logo = Qendra Kombëtare e Kinematografisë.svg | logo_size = 150px | former_name = Kinostudio Shqipëria e Re | name = Nacionālais kinematogrāfijas centrs | foundation = {{dat|1952}} | industry = [[filmu veidošana]]<br />[[filmu izplatīšana]] | location_country = [[Albānija]] | location_city = [[Tirāna]] | key_people = Eduarts Makri | website = [http://www.nationalfilmcenter.gov.al oficiālā tīmekļa vietne] | }} '''Nacionālais kinematogrāfijas centrs''' ({{val|sq|Qendra Kombëtare e Kinematografisë}}) ir lielākais [[filmu izplatītājs]] un filmu producēšanas uzņēmums [[Albānija|Albānijā]], kas saistīts ar vairāk nekā 700 filmām (spēlfilmām un dokumentālajām filmām) laika posmā no 1947. līdz 2012. gadam. Studija producējusi un izplatījusi lielāko daļu no [[Albānijas kino]]. Īpaši nozīmīgs bija tās darbs 20. gadsimta 70. un 80. gados, kad studija vidēji saražoja 75—80 filmas gadā. == Vēsture == Nacionālais kinematogrāfijas centrs izveidots 1945. gadā kā '''Albāņu kino aģentūra''' (''Agjencia Shqiptare e Filmave''), un 1947. gadā to pārveidoja par '''Albānijas Nacionālo kinematogrāfijas uzņēmumu''' (''Ndërmarrje Shtetërore Kinematografike Shqiptare''). Tajā laikā visus [[kinoteātris|kinoteātrus]] nacionalizēja, tāpēc uzņēmums pārņēma gan filmu producēšanu, gan kinoteātru pārvaldību. 1948. gada maijā uzņēmums prezentēja savu pirmo kinematogrāfisko hroniku. Tas arī deva ieguldījumu 1940. un 1950. gados daudzu kinoteātru būvniecībā visā Albānijā. 1952. gadā izveidoja [[kinostudija|kinostudiju]] '''''Kinostudio Shqipëria e Re''''',<ref name="Kurti">{{Tīmekļa atsauce|last=Kurti|first=Kozeta|url=http://www.zeriikosoves.org/index.php?option=com_content&view=article&id=1621:nje-historik-i-shkurter-i-kinostudios-qshqiperia-e-req&catid=14:letersi&Itemid=5|archive-url=https://web.archive.org/web/20111011125142/http://zeriikosoves.org/index.php?option=com_content&view=article&id=1621:nje-historik-i-shkurter-i-kinostudios-qshqiperia-e-req&catid=14:letersi&Itemid=5|archive-date=October 11, 2011|title=Një historik i shkurtër i Kinostudios "Shqipëria e Re"|publisher=Zeri i Kosoves|date= 27 September 2011}}</ref> kas pastāvēja līdz 1992. gadam, kad tās vietā izveidoja ''Albafilm-Tirana'' (1992—1996). 1996. gadā ar valdības dekrētu izveidoja pašreizējo Nacionālo kinematogrāfijas centru. === ''Kinostudio Shqipëria e Re'' === Kinostudiju ''Shqiperia e Re'' uzbūvēja [[Tirāna|Tirānā]] laika posmā no 1950. līdz 1952. gadam. No 1970. gadu beigām līdz 1980. gadiem kinostudijā darbojās vairāk nekā 700 filmu profesionāļi, un katru gadu izdotas vairāk nekā 14 spēlfilmas, kā arī daudzas [[īsfilma]]s, dokumentālās un [[animācijas filma]]s. Četras desmitgades ''Shqiperia e Re'' darbojās kā Albānijas vienīgais filmu ražošanas centrs, veidojot visu valsts kino produkciju. No 1957. līdz 1990. gadam studija producēja vairāk nekā 320 filmas, 1200 dokumentālās filmas, 220 animācijas filmas un lielu daudzumu īsfilmas.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Kinostudio “Shqipëria e Re” (Tirana, Albania) |url=https://www.europeanfilmacademy.org/activity/kinostudio-shqiperia-e-re/ |website=europeanfilmacademy.org |accessdate={{dat|2026|4|24||bez}}}}</ref> Kinostudijas galvenā ēka atzīta par Albānijas aizsargājamo kultūras pieminekli. To izstrādājusi [[Padomju Savienība|padomju]] arhitektu grupa un cēluši albāņu amatnieki, un tas ir rets un labi saglabājies [[neoklasicisms|neoklasicisma]] [[arhitektūra]]s piemērs, kas interpretēts pēc sociālistiski reālistiskiem principiem. Iekļauta [[Eiropas Kino akadēmija|Eiropas kino kultūras]] dārgumu sarakstā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eiropas Kinoakadēmija iekļauj kinoteātri "Splendid Palace" Eiropas kino dārgumu sarakstā |url=https://www.nkc.gov.lv/lv/jaunums/eiropas-kinoakademija-ieklauj-kinoteatri-splendid-palace-eiropas-kino-dargumu-saraksta |website=[[Nacionālais kino centrs]] |accessdate={{dat|2026|4|25||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Albānijas kultūra]] nqhrgdx33zoims5cp2xpq5r2ev8o4sm Qendra Kombëtare e Kinematografisë 0 630020 4458564 2026-04-24T21:04:20Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Nacionālais kinematogrāfijas centrs (Albānija)]] 4458564 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Nacionālais kinematogrāfijas centrs (Albānija)]] 52zfv5kcm6484bydzp60rb2j9qq9w52 Albāņu kino aģentūra 0 630021 4458565 2026-04-24T21:04:43Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Nacionālais kinematogrāfijas centrs (Albānija)]] 4458565 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Nacionālais kinematogrāfijas centrs (Albānija)]] 52zfv5kcm6484bydzp60rb2j9qq9w52 Albānijas Nacionālais kinematogrāfijas uzņēmums 0 630022 4458566 2026-04-24T21:05:15Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Nacionālais kinematogrāfijas centrs (Albānija)]] 4458566 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Nacionālais kinematogrāfijas centrs (Albānija)]] 52zfv5kcm6484bydzp60rb2j9qq9w52 Albafilm 0 630023 4458567 2026-04-24T21:05:36Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Nacionālais kinematogrāfijas centrs (Albānija)]] 4458567 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Nacionālais kinematogrāfijas centrs (Albānija)]] 52zfv5kcm6484bydzp60rb2j9qq9w52 Kinostudio Shqipëria e Re 0 630024 4458568 2026-04-24T21:06:10Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Nacionālais kinematogrāfijas centrs (Albānija)]] 4458568 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Nacionālais kinematogrāfijas centrs (Albānija)]] 52zfv5kcm6484bydzp60rb2j9qq9w52 Dalībnieka diskusija:Lbdpluto 3 630025 4458577 2026-04-24T22:05:50Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4458577 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Lbdpluto}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 25. aprīlis, plkst. 01.05 (EEST) nu8c1srq1pgncs2xpgdue2p7snhlbk8 Dalībnieka diskusija:Emailkruus2007 3 630026 4458578 2026-04-24T22:10:24Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4458578 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Emailkruus2007}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 25. aprīlis, plkst. 01.10 (EEST) 21x02gigs5ag5bduwjgv5kw8eyo0vdq Locked Shields 0 630027 4458615 2026-04-25T03:16:20Z Egilus 27634 Jauna lapa: {{nosaukums slīprakstā}} '''''Locked Shields''''' ir ikgadējas [[Kiberaizsardzība|kiberaizsardzības]] mācības, ko kopš 2010. gada organizē [[NATO]] Kooperatīvās kiberaizsardzības izcilības centrs [[Tallina|Tallinā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ccdcoe.org/exercises/locked-shields/|title=Locked Shields|website=ccdcoe.org|access-date=2026-04-25}}</ref> Tās ir pasaulē lielākās un sarežģītākās kiberaizsardzības mācības.<ref>https://shape.n... 4458615 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} '''''Locked Shields''''' ir ikgadējas [[Kiberaizsardzība|kiberaizsardzības]] mācības, ko kopš 2010. gada organizē [[NATO]] Kooperatīvās kiberaizsardzības izcilības centrs [[Tallina|Tallinā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ccdcoe.org/exercises/locked-shields/|title=Locked Shields|website=ccdcoe.org|access-date=2026-04-25}}</ref> Tās ir pasaulē lielākās un sarežģītākās kiberaizsardzības mācības.<ref>https://shape.nato.int/news-archive/2026/cyber-defenders-put-to-the-test-during-exercise-locked-shields-2026 NATO. Cyber Defenders put to the test during Exercise LOCKED SHIELDS 2026</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://solo.stanford.edu/opportunities/2026-nato-cooperative-cyber-defence-centre-excellence-ccdcoe|title=2026 NATO Cooperative Cyber Defence Centre of Excellence (CCDCOE) {{!}} Stanford|website=solo.stanford.edu|access-date=2026-04-25}}</ref> Parasti mācības notiek, "sarkanajai" komandai simulējot naidīgu uzbrukumu, savukārt "zilās" komandas no iesaistītajām valstīm parāda savu koordināciju un aizsardzību pret to.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Smeets|first=Max|date=2022-05|title=The Role of Military Cyber Exercises: A Case Study of Locked Shields|url=https://ieeexplore.ieee.org/document/9811018|journal=2022 14th International Conference on Cyber Conflict: Keep Moving! (CyCon)|volume=700|pages=9–25|doi=10.23919/CyCon55549.2022.9811018}}</ref> Papildus ar izdomātas valsts informācijas sistēmu un kritisko infrastruktūru, piemēram, banku sistēmu un elektrostaciju, pretgaisa aizsardzības sistēmu un e-balsošanas platformu<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.securityweek.com/locked-shields-2026-41-nations-strengthen-cyber-resilience-in-worlds-biggest-exercise/|title=Locked Shields 2026: 41 Nations Strengthen Cyber Resilience in World's Biggest Exercise|last=Kovacs|first=Eduard|website=SecurityWeek|access-date=2026-04-25|date=2026-04-24|language=en-US}}</ref> aizsardzību no tūkstošiem uzbrukumu reāllaikā, komandām ir jāziņo par incidentiem, jāīsteno stratēģiski lēmumi un jārisina kriminālistikas, juridiskās un mediju problēmas.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.helsinkitimes.fi/world-int/23412-world-s-largest-cyber-defense-exercise-locked-shields-kicks-off-in-tallinn.html|title=World's largest cyber defense exercise Locked Shields kicks off in Tallinn|last=Tara|website=Helsinki Times|access-date=2026-04-25|date=2023-04-19|language=en-gb}}</ref> Papildus tehniskajām prasmēm “Locked Shields” pārbauda spēju tikt galā ar dezinformāciju un politisko spiedienu.<ref name=":1" /> Mācības ir apvienotas ar sacensību starp valstu komandām. Mūsdienu mācībās no abām pusēm aktīvi izmanto mākslīgo intelektu gan draudu analizēšanā un šķirošanā, gan vājo punktu meklēšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://community.dynatrace.com/t5/Community-Voices/Inside-Locked-Shields-2026-Lessons-from-Blue-Team-Defense-and-AI/ba-p/298181|title=Inside Locked Shields 2026: Lessons from Blue-Team Defense and AI Experimentation|website=community.dynatrace.com|access-date=2026-04-25|date=2026-04-23|language=en}}</ref> Komandu sniegums tiek vērtēts, izmantojot gan automatizētu, gan manuālu vērtēšanas sistēmu.<ref>Gheorghe, A. V.; Tatar, U.; Gokce, Y. (20 July 2017), ''Strategic Cyber Defense: A Multidisciplinary Perspective'', IOS Press, p. 188, ISBN 978-1-61499-771-9</ref> Pirmajās mācībās piedalījās tikai 4 valstis un 60 dalībnieki.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.securityweek.com/locked-shields-2026-41-nations-strengthen-cyber-resilience-in-worlds-biggest-exercise/|title=Locked Shields 2026: 41 Nations Strengthen Cyber Resilience in World's Biggest Exercise|last=Kovacs|first=Eduard|website=SecurityWeek|access-date=2026-04-25|date=2026-04-24|language=en-US}}</ref> 2023. gadā bija 38 komandas ar vidēji 80 ekspertiem katrā komandā.<ref name=":2" /> 2025. un 2026. gadā piedalījās ap 4000 dalībnieku no 41 valsts,<ref name=":0" /><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/388985-latvijas-un-singapuras-apvienota-komanda-izcinijusi-1-vietu-starptautiskajas-kiberaizsardzibas-macibas-locked-shields-26-2026|title=Latvijas un Singapūras apvienotā komanda izcīnījusi 1. vietu starptautiskajās kiberaizsardzības mācībās “Locked Shields 26” - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref><ref name=":1" /> un 16 komandu konkurencē uzvarēja apvienotā [[Latvija|Latvijas]] un [[Singapūra|Singapūras]] komanda, kurā vairākums dalībnieku bija no Latvijas.<ref name=":3" /> Arī agrākajos gados šīs valstis ieņēma augstas vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mil.lv/lv/zinas/kiberaizsardzibas-macibas-locked-shields-26-latvijas-un-singapuras-apvienota-komanda-attistis|title=Kiberaizsardzības mācībās “Locked Shields 26” Latvijas un Singapūras apvienotā komanda attīstīs starpvalstu sadarbību krīzes situācijās {{!}} Nacionālie bruņotie spēki|website=www.mil.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> Pārējās labākās bija [[Francija|Francijas]] un [[Zviedrija|Zviedrijas]] apvienotā komanda, kā arī [[Vācija|Vācijas]], [[Austrija|Austrijas]], [[Luksemburga|Luksemburgas]] un [[Šveice|Šveices]] apvienotā komanda.<ref name=":1" /> Pirms mācībām komandu vadītāji piedalījās konferencē [[Rīga|Rīgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mod.gov.lv/lv/zinas/riga-notikusi-kibermacibu-locked-shields-2026-blue-team-vaditaju-konference|title=Rīgā notikusi kibermācību “Locked Shields 2026” Blue Team vadītāju konference {{!}} Aizsardzības ministrija|website=www.mod.gov.lv|access-date=2026-04-25|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Kiberdrošība]] [[Kategorija:NATO]] 1txlva8jfsjgyzs5xwde35l88xrobvf 4458616 4458615 2026-04-25T03:17:19Z Egilus 27634 4458616 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} '''''Locked Shields''''' ir ikgadējas [[Kiberaizsardzība|kiberaizsardzības]] mācības, ko kopš 2010. gada organizē [[NATO]] Kooperatīvās kiberaizsardzības izcilības centrs [[Tallina|Tallinā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ccdcoe.org/exercises/locked-shields/|title=Locked Shields|website=ccdcoe.org|access-date=2026-04-25}}</ref> Tās ir pasaulē lielākās un sarežģītākās kiberaizsardzības mācības.<ref>[https://shape.nato.int/news-archive/2026/cyber-defenders-put-to-the-test-during-exercise-locked-shields-2026 NATO. Cyber Defenders put to the test during Exercise] LOCKED SHIELDS 2026</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://solo.stanford.edu/opportunities/2026-nato-cooperative-cyber-defence-centre-excellence-ccdcoe|title=2026 NATO Cooperative Cyber Defence Centre of Excellence (CCDCOE) {{!}} Stanford|website=solo.stanford.edu|access-date=2026-04-25}}</ref> Parasti mācības notiek, "sarkanajai" komandai simulējot naidīgu uzbrukumu, savukārt "zilās" komandas no iesaistītajām valstīm parāda savu koordināciju un aizsardzību pret to.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Smeets|first=Max|date=2022-05|title=The Role of Military Cyber Exercises: A Case Study of Locked Shields|url=https://ieeexplore.ieee.org/document/9811018|journal=2022 14th International Conference on Cyber Conflict: Keep Moving! (CyCon)|volume=700|pages=9–25|doi=10.23919/CyCon55549.2022.9811018}}</ref> Papildus ar izdomātas valsts informācijas sistēmu un kritisko infrastruktūru, piemēram, banku sistēmu un elektrostaciju, pretgaisa aizsardzības sistēmu un e-balsošanas platformu<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.securityweek.com/locked-shields-2026-41-nations-strengthen-cyber-resilience-in-worlds-biggest-exercise/|title=Locked Shields 2026: 41 Nations Strengthen Cyber Resilience in World's Biggest Exercise|last=Kovacs|first=Eduard|website=SecurityWeek|access-date=2026-04-25|date=2026-04-24|language=en-US}}</ref> aizsardzību no tūkstošiem uzbrukumu reāllaikā, komandām ir jāziņo par incidentiem, jāīsteno stratēģiski lēmumi un jārisina kriminālistikas, juridiskās un mediju problēmas.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.helsinkitimes.fi/world-int/23412-world-s-largest-cyber-defense-exercise-locked-shields-kicks-off-in-tallinn.html|title=World's largest cyber defense exercise Locked Shields kicks off in Tallinn|last=Tara|website=Helsinki Times|access-date=2026-04-25|date=2023-04-19|language=en-gb}}</ref> Papildus tehniskajām prasmēm “Locked Shields” pārbauda spēju tikt galā ar dezinformāciju un politisko spiedienu.<ref name=":1" /> Mācības ir apvienotas ar sacensību starp valstu komandām. Mūsdienu mācībās no abām pusēm aktīvi izmanto mākslīgo intelektu gan draudu analizēšanā un šķirošanā, gan vājo punktu meklēšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://community.dynatrace.com/t5/Community-Voices/Inside-Locked-Shields-2026-Lessons-from-Blue-Team-Defense-and-AI/ba-p/298181|title=Inside Locked Shields 2026: Lessons from Blue-Team Defense and AI Experimentation|website=community.dynatrace.com|access-date=2026-04-25|date=2026-04-23|language=en}}</ref> Komandu sniegums tiek vērtēts, izmantojot gan automatizētu, gan manuālu vērtēšanas sistēmu.<ref>Gheorghe, A. V.; Tatar, U.; Gokce, Y. (20 July 2017), ''Strategic Cyber Defense: A Multidisciplinary Perspective'', IOS Press, p. 188, ISBN 978-1-61499-771-9</ref> Pirmajās mācībās piedalījās tikai 4 valstis un 60 dalībnieki.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.securityweek.com/locked-shields-2026-41-nations-strengthen-cyber-resilience-in-worlds-biggest-exercise/|title=Locked Shields 2026: 41 Nations Strengthen Cyber Resilience in World's Biggest Exercise|last=Kovacs|first=Eduard|website=SecurityWeek|access-date=2026-04-25|date=2026-04-24|language=en-US}}</ref> 2023. gadā bija 38 komandas ar vidēji 80 ekspertiem katrā komandā.<ref name=":2" /> 2025. un 2026. gadā piedalījās ap 4000 dalībnieku no 41 valsts,<ref name=":0" /><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/388985-latvijas-un-singapuras-apvienota-komanda-izcinijusi-1-vietu-starptautiskajas-kiberaizsardzibas-macibas-locked-shields-26-2026|title=Latvijas un Singapūras apvienotā komanda izcīnījusi 1. vietu starptautiskajās kiberaizsardzības mācībās “Locked Shields 26” - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref><ref name=":1" /> un 16 komandu konkurencē uzvarēja apvienotā [[Latvija|Latvijas]] un [[Singapūra|Singapūras]] komanda, kurā vairākums dalībnieku bija no Latvijas.<ref name=":3" /> Arī agrākajos gados šīs valstis ieņēma augstas vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mil.lv/lv/zinas/kiberaizsardzibas-macibas-locked-shields-26-latvijas-un-singapuras-apvienota-komanda-attistis|title=Kiberaizsardzības mācībās “Locked Shields 26” Latvijas un Singapūras apvienotā komanda attīstīs starpvalstu sadarbību krīzes situācijās {{!}} Nacionālie bruņotie spēki|website=www.mil.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> Pārējās labākās bija [[Francija|Francijas]] un [[Zviedrija|Zviedrijas]] apvienotā komanda, kā arī [[Vācija|Vācijas]], [[Austrija|Austrijas]], [[Luksemburga|Luksemburgas]] un [[Šveice|Šveices]] apvienotā komanda.<ref name=":1" /> Pirms mācībām komandu vadītāji piedalījās konferencē [[Rīga|Rīgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mod.gov.lv/lv/zinas/riga-notikusi-kibermacibu-locked-shields-2026-blue-team-vaditaju-konference|title=Rīgā notikusi kibermācību “Locked Shields 2026” Blue Team vadītāju konference {{!}} Aizsardzības ministrija|website=www.mod.gov.lv|access-date=2026-04-25|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Kiberdrošība]] [[Kategorija:NATO]] jka965z59e6zdn0bn2njrxtizukes7e Diskusija:Locked Shields 1 630028 4458617 2026-04-25T03:19:06Z Egilus 27634 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Egilus |tēma = Zinātne |valsts = Igaunija }} 4458617 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Egilus |tēma = Zinātne |valsts = Igaunija }} 8yfi82ex9zmxnqkcl2kqqhr3poawj4o Nurijevs 0 630029 4458624 2026-04-25T03:56:56Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Rūdolfs Nurejevs]] 4458624 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Rūdolfs Nurejevs]] fzhk1gcu79vm1f47mj4nzsbfzrgr148 Kategorija:Katedrāles Apvienotajā Karalistē 14 630030 4458626 2026-04-25T03:59:17Z Treisijs 347 Jauna lapa: [[Kategorija:Katedrāles|Apvienotā Karaliste]] [[Kategorija:Baznīcas Apvienotajā Karalistē]] 4458626 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Katedrāles|Apvienotā Karaliste]] [[Kategorija:Baznīcas Apvienotajā Karalistē]] lodgy5g24ve6emtqp2ze1w3nlx7y3cf Kategorija:Katedrāles Somijā 14 630031 4458728 2026-04-25T04:25:31Z Treisijs 347 Jauna lapa: [[Kategorija:Katedrāles|Somija]] [[Kategorija:Baznīcas Somijā]] 4458728 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Katedrāles|Somija]] [[Kategorija:Baznīcas Somijā]] dq108t17rcnlnmsda4fwbz07z7jy1ju Kategorija:Katedrāles Lietuvā 14 630032 4458742 2026-04-25T04:33:00Z Treisijs 347 Jauna lapa: [[Kategorija:Baznīcas Lietuvā]] [[Kategorija:Katedrāles|Lietuva]] 4458742 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Baznīcas Lietuvā]] [[Kategorija:Katedrāles|Lietuva]] 78xglrg6vm31keoke3l9x4aju25zjiv Kategorija:Katedrāles Krievijā 14 630033 4458752 2026-04-25T04:37:15Z Treisijs 347 Jauna lapa: [[Kategorija:Baznīcas Krievijā]] [[Kategorija:Katedrāles|Krievija]] 4458752 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Baznīcas Krievijā]] [[Kategorija:Katedrāles|Krievija]] 6yj91a2hbl2n4pztr5uvil50deacj3a Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle 0 630034 4458768 2026-04-25T04:55:05Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par katedrāli Bosnijā un Hercegovinā 4458768 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle | infobox_width = | image = Саборна црква Христа спаситеља 004.jpg | image_size = 200 | caption = | map_type = | map_size = | map_caption = | location = {{vieta|Bosnija un Hercegovina|Baņa Luka}} | geo = {{Coord|44.772272|N|17.191787|E|display=inline,title}} | latitude = | longitude = | religious_affiliation = [[Serbu pareizticīgo baznīca]] | rite = | territory = | prefecture = | sector = | district = | cercle = | municipality = | consecration_year = | status = [[katedrāle]] | heritage_designation = | leadership = | website = | architecture = | architect = | architecture_type = | architecture_style = | general_contractor = | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = {{ubl|1929. gadā|2004. gadā (uzbūvēta no jauna)}} | construction_cost = | specifications = | capacity = | length = | width = | width_nave = | height_max = | dome_quantity = | dome_height_outer = | dome_height_inner = | dome_dia_outer = | dome_dia_inner = | minaret_quantity = | minaret_height = | spire_quantity = | spire_height = | materials = | nrhp = | added = | refnum = }} '''Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle''' ({{val|sr|Саборни храм Христа Спаситеља у Бањој Луци}}; {{val|sh|Saborni hram Hrista Spasitelja u Banjoj Luci}}) ir [[Serbu pareizticīgā baznīca|Serbu pareizticīgās baznīcas]] katedrāle [[Baņa Luka|Baņa Lukā]], [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]]. Tā atrodas pilsētas centrā un ir [[Baņa Lukas eparhija]]s katedrālais dievnams, kā arī viens no redzamākajiem sakrālās arhitektūras objektiem pilsētā. Katedrāle ir nozīmīgs gan reliģiskais, gan kultūrvēsturiskais centrs, kas kalpo vietējai [[pareizticība|pareizticīgo]] kopienai un vienlaikus ir viena no Baņa Lukas simboliskajām būvēm. Tā uzcelta vēsturiskās Svētās Trīsvienības baznīcas vietā, kura tika būvēta starpkaru periodā un iznīcināta [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Mūsdienu katedrāle simbolizē reliģiskās dzīves nepārtrauktību un pilsētas identitātes atjaunošanu, un tās būvniecība un atjaunošana būtiski ietekmēja Baņa Lukas centra veidošanos, nostiprinot tās nozīmi reģiona kultūras ainavā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{arhitektūra-aizmetnis}} {{Bosnija un Hercegovina-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Baznīcas Bosnijā un Hercegovinā]] [[Kategorija:Katedrāles]] [[Kategorija:Baņa Luka]] [[Kategorija:Pareizticīgo baznīcas]] 8upi3l7o2nu5grtg5dp7u3qlzkq7biq Baņas Lukas Kristus Pestītāja katedrāle 0 630035 4458769 2026-04-25T04:55:45Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle]] 4458769 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle]] du58of9x9i3a3jc7fxcxurvkjrr4gc0 Kristus Pestītāja katedrāle Baņa Lukā 0 630036 4458772 2026-04-25T04:56:22Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle]] 4458772 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle]] du58of9x9i3a3jc7fxcxurvkjrr4gc0 Kategorija:Baznīcas Bosnijā un Hercegovinā 14 630037 4458774 2026-04-25T04:57:22Z Treisijs 347 Jauna lapa: [[Kategorija:Celtnes un būves Bosnijā un Hercegovinā]] [[Kategorija:Baznīcas pēc valsts|Bosnija un Hercegovina]] 4458774 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Celtnes un būves Bosnijā un Hercegovinā]] [[Kategorija:Baznīcas pēc valsts|Bosnija un Hercegovina]] oj7rxu5fzq4x32nl22zgygegia2wdbl Kategorija:Baņa Luka 14 630038 4458776 2026-04-25T04:59:07Z Treisijs 347 Jauna lapa: [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas pilsētas]] 4458776 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas pilsētas]] 4rfiu1t51d90zi1j012svo93hkyadim Diskusija:Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle 1 630039 4458780 2026-04-25T05:05:11Z Treisijs 347 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Treisijs |tēma = arhitektūra |tēma2 = kultūra |valsts = Serbu Republika |valsts2 = Bosnija un Hercegovina }} 4458780 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Treisijs |tēma = arhitektūra |tēma2 = kultūra |valsts = Serbu Republika |valsts2 = Bosnija un Hercegovina }} 9g2n4c0f88cn26lfg2rlftzg6875wjg Baņa Lukas katedrāle 0 630040 4458782 2026-04-25T05:05:43Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle]] 4458782 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle]] du58of9x9i3a3jc7fxcxurvkjrr4gc0 Baņas Lukas katedrāle 0 630041 4458783 2026-04-25T05:06:01Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle]] 4458783 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle]] du58of9x9i3a3jc7fxcxurvkjrr4gc0 Viktorija Ameļina 0 630042 4458788 2026-04-25T05:11:48Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Viktorija Amelina]] 4458788 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Viktorija Amelina]] h75fs8eskthh35mwasr8lp8bxfdbf5j Dalībnieka diskusija:DTKCEKDRK 3 630043 4458799 2026-04-25T05:43:34Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4458799 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=DTKCEKDRK}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 25. aprīlis, plkst. 08.43 (EEST) g86atfha5itw3ghp63vvzhtpxnm38g3 Sergeja Paradžanova muzejs 0 630044 4458809 2026-04-25T06:07:07Z Baisulis 11523 jauns raksts....... 4458809 wikitext text/x-wiki {{muzeja infokaste |name = Sergeja Paradžanova muzejs |native_name = Սերգեյ Փարաջանովի թանգարան |image = Sergei Parajanov in Yerevan.JPG |caption = Sergeja Paradžanova muzejs Hrazdanas aizas virsotnē Erevānā |alt = |map_type = |map_caption = |latitude = |longitude = |established = {{dat|1988}} |dissolved = |location = {{vieta|Armēnija|Erevāna}} |type = |collection = |visitors = |director = Zavens Sargsjans |president = |curator = |publictransit = |network = |website = }} [[Attēls:Parajanovmuseum.jpg|thumb|Muzeja interjers]] '''Sergeja Paradžanova muzejs''' ({{val|hy|Սերգեյ Փարաջանովի թանգարան}}, ''Sergey P'arajanovi t'angaran'') ir veltījums [[Armēnijas PSR|padomju armēņu]] kinorežisoram un māksliniekam [[Sergejs Paradžanovs|Sergejam Paradžanovam]] un viens no populārākajiem [[muzejs|muzejiem]] [[Erevāna]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.parajanovmuseum.am/home.html |title=Parajanov Museum |access-date=2008-11-18 |archive-date=2016-12-29 |archive-url=https://web.archive.org/web/20161229035015/http://www.parajanovmuseum.am/home.html |dead-url=yes}}</ref> Muzeja apkopots Paradžanova daudzveidīgais mākslinieciskais un literārais mantojums. == Vēsture == Muzejs dibināts 1988. gadā, kad Paradžanovs pārcēlās uz Erevānu. Paradžanovs pats izvēlējās vietu (Dzoragju etnogrāfisko centru Erevānā) un muzeja būvniecības projektu. [[1988. gada Armēnijas zemestrīce]]s un sociālekonomisko problēmu dēļ muzeju atvēra tikai 1991. gada jūnijā, gadu pēc Paradžanova nāves. Muzeja dibinātājs un direktors ir Zavens Sargsjans. Muzejs ir viens no Erevānas kultūras centriem, kas zināms ar savām izstādēm, publikācijām un goda pieņemšanām (tostarp ikgadējām [[Erevānas Starptautiskais kinofestivāls|Erevānas Starptautiskā kinofestivāla "Zelta aprikoze"]] viesu sanāksmēm). Muzeju ir apmeklējuši [[Paulu Koelju]], [[Vims Venderss]], [[Mihails Vartanovs]], [[Tonīno Guerra]], [[Enrika Antonioni]], [[Atoms Egojans]], [[Ņikita Mihalkovs]], [[Vladimirs Putins]], [[Aļaksandrs Lukašenka]], [[Jevgeņijs Jevtušenko]], [[Arnolds Rītels]], [[Valds Adamkus]], [[Tarja Halonena]], [[Donalds Knuts]] un daudzi citi zināmi cilvēki. == Izstāde == Muzejs atrodas tradicionālā [[Kaukāzs|kaukāziešu]] stila divstāvu ēkā. Muzeja kolekcijā ir aptuveni 1400 eksponātu, tostarp instalācijas, kolāžas, asamblāžas, zīmējumi, lelles un cepures. Muzejā apskatāmi arī nepublicēti scenāriji, libreti un dažādi mākslas darbi, ko Paradžanovs sarakstīja cietumā. Starp citiem muzeja eksponātiem ir divas rekonstruētas piemiņas istabas, oriģināli plakāti, festivālu balvas, [[Federiko Fellīni]], [[Liļa Brika|Liļas Brikas]], [[Andrejs Tarkovskis|Andreja Tarkovska]], Mihaila Vartanova un [[Jurijs Ņikuļins|Jurija Ņikuļina]] parakstītas vēstules, kā arī dāvanas no slaveniem apmeklētājiem Tonīno Guerras, Vladimira Putina un [[Romans Balajans|Romana Balajana]], kurš ir filmas "Nakts Paradžanova muzejā" autors. Muzejs izmanto paša Paradžanova mākslas un ekspozīcijas principus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.parajanov.camo.ru/mus1_e.htm |title=Parajanov Museum |access-date=2008-12-06 |archive-date=2016-03-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160303165212/http://www.parajanov.camo.ru/mus1_e.htm |dead-url=yes}}</ref> Muzejs sarīkojis aptuveni 50 izstādes, tostarp [[Kannas|Kannās]], [[Atēnas|Atēnās]], [[Tokija|Tokijā]], [[Maskava|Maskavā]], [[Roma|Romā]], [[Teherāna|Teherānā]] un [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://avproduction.am/?ln=am&page=culture&id=13 About Sergei Parajanov Museum] * [https://parajanov.com/museum_info/ Parajanov museum] * [http://www.museum.com/jb/museum?id=26699 Sergey Parajanov Museum] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160308215032/http://museum.com/jb/museum?id=26699 |date=2016-03-08 }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Muzeji Armēnijā]] ibp7bkd5q9xnb7do1k1hyxw34esng92 4458810 4458809 2026-04-25T06:07:54Z Baisulis 11523 /* Ārējās saites */ : 4458810 wikitext text/x-wiki {{muzeja infokaste |name = Sergeja Paradžanova muzejs |native_name = Սերգեյ Փարաջանովի թանգարան |image = Sergei Parajanov in Yerevan.JPG |caption = Sergeja Paradžanova muzejs Hrazdanas aizas virsotnē Erevānā |alt = |map_type = |map_caption = |latitude = |longitude = |established = {{dat|1988}} |dissolved = |location = {{vieta|Armēnija|Erevāna}} |type = |collection = |visitors = |director = Zavens Sargsjans |president = |curator = |publictransit = |network = |website = }} [[Attēls:Parajanovmuseum.jpg|thumb|Muzeja interjers]] '''Sergeja Paradžanova muzejs''' ({{val|hy|Սերգեյ Փարաջանովի թանգարան}}, ''Sergey P'arajanovi t'angaran'') ir veltījums [[Armēnijas PSR|padomju armēņu]] kinorežisoram un māksliniekam [[Sergejs Paradžanovs|Sergejam Paradžanovam]] un viens no populārākajiem [[muzejs|muzejiem]] [[Erevāna]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.parajanovmuseum.am/home.html |title=Parajanov Museum |access-date=2008-11-18 |archive-date=2016-12-29 |archive-url=https://web.archive.org/web/20161229035015/http://www.parajanovmuseum.am/home.html |dead-url=yes}}</ref> Muzeja apkopots Paradžanova daudzveidīgais mākslinieciskais un literārais mantojums. == Vēsture == Muzejs dibināts 1988. gadā, kad Paradžanovs pārcēlās uz Erevānu. Paradžanovs pats izvēlējās vietu (Dzoragju etnogrāfisko centru Erevānā) un muzeja būvniecības projektu. [[1988. gada Armēnijas zemestrīce]]s un sociālekonomisko problēmu dēļ muzeju atvēra tikai 1991. gada jūnijā, gadu pēc Paradžanova nāves. Muzeja dibinātājs un direktors ir Zavens Sargsjans. Muzejs ir viens no Erevānas kultūras centriem, kas zināms ar savām izstādēm, publikācijām un goda pieņemšanām (tostarp ikgadējām [[Erevānas Starptautiskais kinofestivāls|Erevānas Starptautiskā kinofestivāla "Zelta aprikoze"]] viesu sanāksmēm). Muzeju ir apmeklējuši [[Paulu Koelju]], [[Vims Venderss]], [[Mihails Vartanovs]], [[Tonīno Guerra]], [[Enrika Antonioni]], [[Atoms Egojans]], [[Ņikita Mihalkovs]], [[Vladimirs Putins]], [[Aļaksandrs Lukašenka]], [[Jevgeņijs Jevtušenko]], [[Arnolds Rītels]], [[Valds Adamkus]], [[Tarja Halonena]], [[Donalds Knuts]] un daudzi citi zināmi cilvēki. == Izstāde == Muzejs atrodas tradicionālā [[Kaukāzs|kaukāziešu]] stila divstāvu ēkā. Muzeja kolekcijā ir aptuveni 1400 eksponātu, tostarp instalācijas, kolāžas, asamblāžas, zīmējumi, lelles un cepures. Muzejā apskatāmi arī nepublicēti scenāriji, libreti un dažādi mākslas darbi, ko Paradžanovs sarakstīja cietumā. Starp citiem muzeja eksponātiem ir divas rekonstruētas piemiņas istabas, oriģināli plakāti, festivālu balvas, [[Federiko Fellīni]], [[Liļa Brika|Liļas Brikas]], [[Andrejs Tarkovskis|Andreja Tarkovska]], Mihaila Vartanova un [[Jurijs Ņikuļins|Jurija Ņikuļina]] parakstītas vēstules, kā arī dāvanas no slaveniem apmeklētājiem Tonīno Guerras, Vladimira Putina un [[Romans Balajans|Romana Balajana]], kurš ir filmas "Nakts Paradžanova muzejā" autors. Muzejs izmanto paša Paradžanova mākslas un ekspozīcijas principus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.parajanov.camo.ru/mus1_e.htm |title=Parajanov Museum |access-date=2008-12-06 |archive-date=2016-03-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160303165212/http://www.parajanov.camo.ru/mus1_e.htm |dead-url=yes}}</ref> Muzejs sarīkojis aptuveni 50 izstādes, tostarp [[Kannas|Kannās]], [[Atēnas|Atēnās]], [[Tokija|Tokijā]], [[Maskava|Maskavā]], [[Roma|Romā]], [[Teherāna|Teherānā]] un [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://avproduction.am/?ln=am&page=culture&id=13 About Sergei Parajanov Museum] * [http://www.museum.com/jb/museum?id=26699 Sergey Parajanov Museum] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160308215032/http://museum.com/jb/museum?id=26699 |date=2016-03-08 }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Muzeji Armēnijā]] 2wnqv7jj6zz7arikfj0bvycvzd8vi7a 4458812 4458810 2026-04-25T06:12:55Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4458812 wikitext text/x-wiki {{muzeja infokaste |name = Sergeja Paradžanova muzejs |native_name = Սերգեյ Փարաջանովի թանգարան |image = Sergei Parajanov in Yerevan.JPG |caption = Sergeja Paradžanova muzejs Hrazdanas aizas virsotnē Erevānā |alt = |map_type = |map_caption = |latitude = |longitude = |established = {{dat|1988}} |dissolved = |location = {{vieta|Armēnija|Erevāna}} |type = |collection = |visitors = |director = Zavens Sargsjans |president = |curator = |publictransit = |network = |website = }} [[Attēls:Parajanovmuseum.jpg|thumb|Muzeja interjers]] '''Sergeja Paradžanova muzejs''' ({{val|hy|Սերգեյ Փարաջանովի թանգարան}}, ''Sergey P'arajanovi t'angaran'') ir veltījums [[Armēnijas PSR|padomju armēņu]] kinorežisoram un māksliniekam [[Sergejs Paradžanovs|Sergejam Paradžanovam]] un viens no populārākajiem [[muzejs|muzejiem]] [[Erevāna]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.parajanovmuseum.am/home.html |title=Parajanov Museum |access-date=2008-11-18 |archive-date=2016-12-29 |archive-url=https://web.archive.org/web/20161229035015/http://www.parajanovmuseum.am/home.html |dead-url=yes}}</ref> Muzeja apkopots Paradžanova daudzveidīgais mākslinieciskais un literārais mantojums. Iekļauts [[Eiropas Kino akadēmija|Eiropas kino kultūras]] dārgumu sarakstā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Parajanov Museum (Yerevan, Armenia) |url=https://www.europeanfilmacademy.org/?post_type=activity&p=6098&preview=true |website=[[Eiropas Kino akadēmija]] |accessdate={{dat|2026|4|25||bez}}}}</ref> == Vēsture == Muzejs dibināts 1988. gadā, kad Paradžanovs pārcēlās uz Erevānu. Paradžanovs pats izvēlējās vietu (Dzoragju etnogrāfisko centru Erevānā) un muzeja būvniecības projektu. [[1988. gada Armēnijas zemestrīce]]s un sociālekonomisko problēmu dēļ muzeju atvēra tikai 1991. gada jūnijā, gadu pēc Paradžanova nāves. Muzeja dibinātājs un direktors ir Zavens Sargsjans. Muzejs ir viens no Erevānas kultūras centriem, kas zināms ar savām izstādēm, publikācijām un goda pieņemšanām (tostarp ikgadējām [[Erevānas Starptautiskais kinofestivāls|Erevānas Starptautiskā kinofestivāla "Zelta aprikoze"]] viesu sanāksmēm). Muzeju ir apmeklējuši [[Paulu Koelju]], [[Vims Venderss]], [[Mihails Vartanovs]], [[Tonīno Guerra]], [[Enrika Antonioni]], [[Atoms Egojans]], [[Ņikita Mihalkovs]], [[Vladimirs Putins]], [[Aļaksandrs Lukašenka]], [[Jevgeņijs Jevtušenko]], [[Arnolds Rītels]], [[Valds Adamkus]], [[Tarja Halonena]], [[Donalds Knuts]] un daudzi citi zināmi cilvēki. == Izstāde == Muzejs atrodas tradicionālā [[Kaukāzs|kaukāziešu]] stila divstāvu ēkā. Muzeja kolekcijā ir aptuveni 1400 eksponātu, tostarp instalācijas, kolāžas, asamblāžas, zīmējumi, lelles un cepures. Muzejā apskatāmi arī nepublicēti scenāriji, libreti un dažādi mākslas darbi, ko Paradžanovs sarakstīja cietumā. Starp citiem muzeja eksponātiem ir divas rekonstruētas piemiņas istabas, oriģināli plakāti, festivālu balvas, [[Federiko Fellīni]], [[Liļa Brika|Liļas Brikas]], [[Andrejs Tarkovskis|Andreja Tarkovska]], Mihaila Vartanova un [[Jurijs Ņikuļins|Jurija Ņikuļina]] parakstītas vēstules, kā arī dāvanas no slaveniem apmeklētājiem Tonīno Guerras, Vladimira Putina un [[Romans Balajans|Romana Balajana]], kurš ir filmas "Nakts Paradžanova muzejā" autors. Muzejs izmanto paša Paradžanova mākslas un ekspozīcijas principus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.parajanov.camo.ru/mus1_e.htm |title=Parajanov Museum |access-date=2008-12-06 |archive-date=2016-03-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160303165212/http://www.parajanov.camo.ru/mus1_e.htm |dead-url=yes}}</ref> Muzejs sarīkojis aptuveni 50 izstādes, tostarp [[Kannas|Kannās]], [[Atēnas|Atēnās]], [[Tokija|Tokijā]], [[Maskava|Maskavā]], [[Roma|Romā]], [[Teherāna|Teherānā]] un [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://avproduction.am/?ln=am&page=culture&id=13 About Sergei Parajanov Museum] * [http://www.museum.com/jb/museum?id=26699 Sergey Parajanov Museum] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160308215032/http://museum.com/jb/museum?id=26699 |date=2016-03-08 }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Muzeji Armēnijā]] nr6kpitolgyap8ccx8tqya8f1js3q1b Viešintas 0 630045 4458820 2026-04-25T06:31:22Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Viešintas | official_name = ''Viešintos'' | settlement_type = miests | image_skyline = Viešintos, bendruomenės namai.JPG | image_caption = Viešintu tautas nams | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Anīkšču rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Utenas apriņķis]] | subdivision... 4458820 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Viešintas | official_name = ''Viešintos'' | settlement_type = miests | image_skyline = Viešintos, bendruomenės namai.JPG | image_caption = Viešintu tautas nams | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Anīkšču rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Utenas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Anīkšču rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Viešintu seņūnija]] | area_total_km2 = 1.22 | population_total = 246 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 41 | lats = 24 | latNS = N | longd = 24 | longm = 59 | longs = 24 | longEW = E | elevation_m = 85 | website = }} '''Viešintas''' ({{val|lt|Viešintos}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Utenas apriņķis|Utenas apriņķa]] [[Anīkšču rajona pašvaldība|Anīkšču rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas Viešintas ezera krastā 20 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Anīkšči]]em. == Vēsture == Viešintu muiža vēstures avotos minēta kopš 16. gadsimta. 1591. gadā muižai tika piešķirta privilēģija dibināt miestu un organizēt tirgus. Viešintu baznīca un miests tiek pieminēti kopš 18. gadsimta beigām. Padomju laikā Vieršinti bija kolhoza ''Gimtosios žemė'' centrālais ciemats. 2006. gadā apstiprināts miesta ģerbonis. == Arhitektūra un apskates objekti == * Viešintu Sv. Erceņģeļa Miķeļa baznīca: pašreizējā mūra baznīca celta 1906. gadā. Tā pārstāv neogotikas stila iezīmes un ir galvenā arhitektoniskā dominante miestā. * Novadpētnieka Povila Jurkša etnogrāfiskais muzejs. * Viešintas ezers: nozīmīgs dabas objekts, kas piešķir apkārtnei īpašu ainavisku vērtību. == Sabiedrība == Miestā darbojas pamatskola-daudzfunkcionālais centrs, bibliotēka, pasts un tautas nams. Darbojas tautas amatierteātris ''Viešintų klojimo teatras''. Saimnieciskā dzīve ir orientēta uz vietējo pakalpojumu nodrošināšanu un lauksaimniecību. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Viešintos}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.anyksciai.lt/ Anīkšču rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Anīkšču rajona pašvaldība]] n8ag7qyr66xbgowk5q4uqn7jog2427v Viešintos 0 630046 4458821 2026-04-25T06:32:29Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Viešintas]] 4458821 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Viešintas]] nrkyszlf4uv0g80lxl0bcpxwns7q6uc Viešinti (miests) 0 630047 4458822 2026-04-25T06:32:48Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Viešintas]] 4458822 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Viešintas]] nrkyszlf4uv0g80lxl0bcpxwns7q6uc Dalībnieka diskusija:Millankk 3 630048 4458830 2026-04-25T06:51:45Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4458830 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Millankk}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 25. aprīlis, plkst. 09.51 (EEST) oakvitkcz5fbn22bas7ty04eav0xtrq Kernave 0 630049 4458835 2026-04-25T06:54:53Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Kernave]] uz [[Ķernave]]: atveidošana 4458835 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ķernave]] rv90zhuut8zt3szs3bldns5ksayzir9 Nikolā Žaks Peletjē 0 630050 4458850 2026-04-25T07:36:38Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{Personas infokaste | platums = | vārds = Nikolā Žaks Peletjē | vārds_orig = ''Nicolas Jacques Pelletier'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1756 ? | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 1792 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 25 | m_vieta = {{vieta|Francija|Parīze|Hôtel de ville de Paris}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{FRA}} | tautība = [[francūzis]] | nodarbošanās = [[noziedznieks]] | dzim... 4458850 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Nikolā Žaks Peletjē | vārds_orig = ''Nicolas Jacques Pelletier'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1756 ? | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 1792 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 25 | m_vieta = {{vieta|Francija|Parīze|Hôtel de ville de Paris}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{FRA}} | tautība = [[francūzis]] | nodarbošanās = [[noziedznieks]] | dzimums = v | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = jā | kategorijas = | citas daļas = '''Pirmais cilvēks kurš tika [[giljotīna|giljotinēts]]''' }} '''Nikolā Žaks Peletjē''' ({{val|fr|Nicolas Jacques Pelletier}}; ap 1756. gadu<ref>[https://archive.org/details/gooddoctorguillo0000estr/page/4 <!-- quote=Nicolas Jacques Pelletier age. --> Marc Estrin, ''The Good Doctor Guillotin'', p.4]</ref>; miris {{dat|1792|4|25}}) bija franču [[noziedznieks]], [[slepkava]] un [[zaglis]]. Viņš bija pirmais cilvēks, kas tika sodīts ar nāvi, izmantojot [[giljotīna|giljotīnu]].<ref>"Chase's Calendar of Events 2007", p. 291 * Scurr, pp. 222–223 * Abbot, p. 144</ref> == Biogrāfija == 1791. gada 14. oktobra naktī Peletjē kopā ar vairākiem nezināmiem līdzdalībniekiem uzbruka garāmgājējam Bourbonu-Vilenēva ielā [[Parīze|Parīzē]] un nozaga viņa maku.<ref>{{Cite web|url=https://bibliotheek.be/en/catalog/nicolas-pelletier/mon-roi-recit/book/library-marc-vlacc_7618249?branch=Brugge/De%20Zorge%20%28Sint-Kruis%29|title=About Nicolas Pelletier|website=bibliotheek.be|archive-date=2025-01-24|access-date=2025-01-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20250124224919/https://bibliotheek.be/en/catalog/nicolas-pelletier/mon-roi-recit/book/library-marc-vlacc_7618249?branch=Brugge/De%20Zorge%20(Sint-Kruis)|url-status=}}</ref> Vēlāk viņš tika arestēts par uzbrukumu, laupīšanu un, iespējams, izvarošanu. Pēc aresta Peletjē tika piespriests [[nāvessods]], nocērtot galvu. Tiesnesis Žakobs Augustīns Moro 1791. gada decembrī piesprieda Peletjē nāvessodu par laupīšanu un slepkavību. Tomēr nāvessods tika atlikts, kamēr tika izstrādātas Peletjē nogalināšanas metodes. Tiesnesis Moro lūdza Francijas tieslietu ministru "cilvēces vārdā" paātrināt giljotīnas būvniecību "nelaimīgā cilvēka, kas notiesāts uz nāvi, labā, kurš apzinās savu likteni un kuram katrs mirklis, kas pagarina viņa dzīvi, ir kā nāve".<ref name=":1">{{Cite web|url=https://www.history.com/news/the-guillotines-first-cut|title=The Guillotine’s First Cut|language=en|website=HISTORY|date=2018-08-30|access-date=2025-01-13|archive-date=2025-01-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20250113172011/https://www.history.com/news/the-guillotines-first-cut|url-status=}}</ref> == Nāvessods == 1792. gada 25. aprīlī Peletjē tika izpildīts nāvessods. Nāvessods bija publiska izrāde ar augstu drošības pakāpi skatītājiem. Pēdējā brīdī bende Šarls Sansons piespieda notiesātā vīrieša kaklu pie giljotīnas un atlaida ierīces [[asmenis|asmeni]]. Peletjē [[galva]] iekrita pītā [[grozs|grozā]], pēc kā strādnieki no asinīm piesūcinātajiem dēļiem izgrāba zāģu skaidas. Izrāde, lai arī diezgan asiņaina, bija pārāk klišejiska un sarūgtinoša, lai apmierinātu pūļa asinskāri. Nāvessoda izpilde norisinājās ātri un "bez aizķeršanās". Skatītāju pūlis uzskatīja, ka giljotīna ir pārāk ātra ierīce un nepietiekami izklaidējoša, un esot skandējis: "Atdodiet mums mūsu koka karātavas!" == Giljotīnas izmantošana pēc Peletjē nāvessoda izpildes == Giljotīnas izmantošana noveda pie Francijas "[[Jakobīņu terors|Terora valdīšanas]]" [[Maksimiljēns Robespjērs|Maksimiljēna Robespjēra]] vadībā, kura laikā tūkstošiem cilvēku tika piespriests nāvessods ar giljotīnu, bieži vien bez jebkāda pamatojuma. Kopējais izpildīto nāvessodu skaits svārstījās no 16 000 līdz 40 000. Giljotīna palika oficiālā nāvessoda izpildes metode Francijā līdz nāvessoda atcelšanai 1981. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Louis Du Bois, ''[https://gallica.bnf.fr/ark:/12148/bpt6k6274161w/f11 Recherches historiques et physiologiques sur la guillotine et détails sur Sanson : ouvrage rédigé sur pièces officielles]'', Paris, France, 1843. {{DEFAULTSORT:Peletjē, Nikolā Žaks}} [[Kategorija:1750. gados dzimušie]] [[Kategorija:1792. gadā mirušie]] [[Kategorija:Francijas noziedznieki]] [[Kategorija:Ar nāvi sodītie cilvēki]] ei6s2mpv9fqt19aqwr2p808my8kmf5z 4458855 4458850 2026-04-25T08:04:47Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4458855 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Nikolā Žaks Peletjē | vārds_orig = ''Nicolas Jacques Pelletier'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = ap [[1756. gads|1756]]. gadu | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 1792 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 25 | m_vieta = {{vieta|Francija|Parīze|Hôtel de ville de Paris}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{FRA}} | tautība = [[franči|francūzis]] | nodarbošanās = [[noziedznieks]] | dzimums = v | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = jā | kategorijas = | citas daļas = '''Pirmais cilvēks kurš tika [[giljotīna|giljotinēts]]''' }} '''Nikolā Žaks Peletjē''' ({{val|fr|Nicolas Jacques Pelletier}}; ap 1756. gadu<ref>[https://archive.org/details/gooddoctorguillo0000estr/page/4 <!-- quote=Nicolas Jacques Pelletier age. --> Marc Estrin, ''The Good Doctor Guillotin'', p.4]</ref>; miris {{dat|1792|4|25}}) bija franču [[noziedznieks]], [[slepkava]] un [[zaglis]]. Viņš bija pirmais cilvēks, kuru sodīja ar nāvi, izmantojot [[giljotīna|giljotīnu]].<ref>"Chase's Calendar of Events 2007", p. 291 * Scurr, pp. 222—223 * Abbot, p. 144</ref> == Biogrāfija == 1791. gada 14. oktobra naktī Peletjē kopā ar vairākiem nezināmiem līdzdalībniekiem uzbruka garāmgājējam Bourbonu-Vilenēva ielā [[Parīze|Parīzē]] un nozaga viņa maku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bibliotheek.be/en/catalog/nicolas-pelletier/mon-roi-recit/book/library-marc-vlacc_7618249?branch=Brugge/De%20Zorge%20%28Sint-Kruis%29|title=About Nicolas Pelletier|website=bibliotheek.be|archive-date=2025-01-24|access-date=2025-01-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20250124224919/https://bibliotheek.be/en/catalog/nicolas-pelletier/mon-roi-recit/book/library-marc-vlacc_7618249?branch=Brugge/De%20Zorge%20(Sint-Kruis)|url-status=}}</ref> Vēlāk viņu arestēja par uzbrukumu, laupīšanu un, iespējams, izvarošanu. Pēc aresta Peletjē piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]], nocērtot galvu. Tiesnesis Žakobs Augustīns Moro 1791. gada decembrī piesprieda Peletjē nāvessodu par laupīšanu un slepkavību. Tomēr nāvessodu atlika, kamēr izstrādāja Peletjē nogalināšanas metodes. Tiesnesis Moro lūdza Francijas tieslietu ministru "cilvēces vārdā" paātrināt giljotīnas būvniecību "nelaimīgā cilvēka, kas notiesāts uz nāvi, labā, kurš apzinās savu likteni un kuram katrs mirklis, kas pagarina viņa dzīvi, ir kā nāve".<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.history.com/news/the-guillotines-first-cut|title=The Guillotine’s First Cut|language=en|website=HISTORY|date=2018-08-30|access-date=2025-01-13|archive-date=2025-01-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20250113172011/https://www.history.com/news/the-guillotines-first-cut|url-status=}}</ref> == Nāvessods == 1792. gada 25. aprīlī Peletjē izpildīja nāvessodu. Nāvessods bija publiska izrāde ar augstu drošības pakāpi skatītājiem. Pēdējā brīdī bende Šarls Sansons piespieda notiesātā vīrieša kaklu pie giljotīnas un atlaida ierīces [[asmenis|asmeni]]. Peletjē [[galva]] iekrita pītā [[grozs|grozā]], pēc kā strādnieki no asinīm piesūcinātajiem dēļiem izgrāba zāģu skaidas. Izrāde, lai arī diezgan asiņaina, bija pārāk klišejiska un sarūgtinoša, lai apmierinātu pūļa asinskāri. Nāvessoda izpilde norisinājās ātri un "bez aizķeršanās". Skatītāju pūlis uzskatīja, ka giljotīna ir pārāk ātra ierīce un nepietiekami izklaidējoša, un esot skandējis: "Atdodiet mums mūsu koka [[karātavas]]!" == Giljotīnas izmantošana pēc Peletjē nāvessoda izpildes == Giljotīnas izmantošana noveda pie Francijas "[[Jakobīņu terors|Terora valdīšanas]]" [[Maksimiljēns Robespjērs|Maksimiljēna Robespjēra]] vadībā, kura laikā tūkstošiem cilvēku piesprieda nāvessodu nocērtot galvu ar giljotīnu, bieži vien bez jebkāda pamatojuma. Kopējais izpildīto nāvessodu skaits svārstījās no {{sk|16000}} līdz {{sk|40000}}. Giljotīna palika oficiālā nāvessoda izpildes metode Francijā līdz nāvessoda atcelšanai 1981. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Louis Du Bois, ''[https://gallica.bnf.fr/ark:/12148/bpt6k6274161w/f11 Recherches historiques et physiologiques sur la guillotine et détails sur Sanson : ouvrage rédigé sur pièces officielles]'', Paris, France, 1843. {{DEFAULTSORT:Peletjē, Nikolā Žaks}} [[Kategorija:1750. gados dzimušie]] [[Kategorija:1792. gadā mirušie]] [[Kategorija:Francijas noziedznieki]] [[Kategorija:Ar nāvi sodītie cilvēki]] b92mepctjvt4068o239ah8nimami2pn Kategorija:Francijas noziedznieki 14 630051 4458851 2026-04-25T07:37:58Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{Commonscat|Criminals from the France}} [[Kategorija:Francūži pēc nodarbošanās|Noziedznieki]] [[Kategorija:Noziedznieki pēc valsts]] 4458851 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|Criminals from the France}} [[Kategorija:Francūži pēc nodarbošanās|Noziedznieki]] [[Kategorija:Noziedznieki pēc valsts]] fco12phl7yu53k1gpajfq2etgqbz7p2 Dalībnieka diskusija:Ar Morvaout 3 630052 4458854 2026-04-25T07:57:30Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4458854 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Ar Morvaout}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 25. aprīlis, plkst. 10.57 (EEST) ljinjnhf33dwcx85ysfb6yl349kt95m Nicolas Jacques Pelletier 0 630053 4458856 2026-04-25T08:05:26Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Nikolā Žaks Peletjē]] 4458856 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Nikolā Žaks Peletjē]] fwz3h94s54twt5z2jbtdx1o3cevddy0 Dokumentārā filma 0 630054 4458861 2026-04-25T08:11:58Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Dokumentālā filma]] 4458861 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dokumentālā filma]] 9op1hqzrnjgszkhtp7gfpun1o0kz6ts Dalībnieka diskusija:Rafayel.Mehrabyan2003 3 630055 4458862 2026-04-25T08:18:20Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4458862 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Rafayel.Mehrabyan2003}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 25. aprīlis, plkst. 11.18 (EEST) dderx1eamaec6yg7cd86o7srvz2hplb Attēls:A Hard Days night movieposter.jpg 6 630056 4458863 2026-04-25T08:30:56Z Bendžamins 76862 == Kopsavilkums == Filmas ''[[A Hard Day's Night]]'' plakāts. No: [[:en:File:A Hard Days night movieposter.jpg]] 4458863 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Filmas ''[[A Hard Day's Night]]'' plakāts. No: [[:en:File:A Hard Days night movieposter.jpg]] == Licence == {{Filmas plakāts}} ot1syaet4u29kej5ptoh4bv1wd4wja6 A Hard Day's Night (filma) 0 630057 4458868 2026-04-25T08:52:15Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''A Hard Day's Night'' | operators = | attēls = A Hard Days night movieposter.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = muzikāla komēdija | režisors = [[Ričards Lesters]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Džons Lenons]] * [[Pols Makartnijs]] * [[Džordžs Herisons]] * [[Ringo Stārs]] | mūzika = * [[Džordžs Mārtins]] (muzikālais režisors) * [[Lenons—Makartnijs]] * Džordžs Herisons | oriģi... 4458868 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''A Hard Day's Night'' | operators = | attēls = A Hard Days night movieposter.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = muzikāla komēdija | režisors = [[Ričards Lesters]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Džons Lenons]] * [[Pols Makartnijs]] * [[Džordžs Herisons]] * [[Ringo Stārs]] | mūzika = * [[Džordžs Mārtins]] (muzikālais režisors) * [[Lenons—Makartnijs]] * Džordžs Herisons | oriģinālnos = ''A Hard Day's Night'' | studija = * ''Walter Shenson Films'' * ''Proscenium Films'' | montāža = | izplatītājs = ''[[United Artists]]'' | izdošana = {{Filmas datums|1964|7|6}} | ilgums = 87 minūtes | valsts = * {{GBR}} * {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = | ienākumi = {{ASV dolārs|14 miljoni}} | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''''A Hard Day's Night''''' ir 1964. gada muzikāla [[kinokomēdija]], kurā galvenās lomas atveido angļu rokgrupas ''[[the Beatles]]'' dalībnieki — [[Džons Lenons]], [[Pols Makartnijs]], [[Džordžs Herisons]] un [[Ringo Stārs]]. Filmas režisors ir [[Ričards Lesters]], scenārija autors – [[Aluns Ouens]], un to izplatīja [[United Artists]]. Filmas muzikālais skaņu celiņš veido grupas [[A Hard Day's Night|tāda paša nosaukuma albumu]]. Filma attēlo 36 stundas grupas dzīvē, gatavojoties uzstāšanās brīdim televīzijā. Filma guva gan komerciālus panākumus, gan kritiķu atzinību, un tika nominēta divām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]], tostarp par [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko oriģinālscenāriju]]. Četrdesmit gadus pēc iznākšanas žurnāls ''[[Time]]'' to iekļāva visu laiku 100 labāko filmu sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.time.com/time/specials/packages/article/0,28804,1953094_1953144_1953634,00.html|title=All-Time 100 Movies|last=Corliss|first=Richard|website=Time|access-date=2026-04-25|date=2005-02-12|language=en|archive-date=2010-07-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20100715183532/http://www.time.com/time/specials/packages/article/0%2C28804%2C1953094_1953144_1953634%2C00.html}}</ref> Filma tiek uzskatīta par vienu no ietekmīgākajām muzikālajām filmām, iedvesmojot gan grupas ''[[The Monkees]]'' [[The Monkees (seriāls)|televīzijas seriālu]], gan popmūzikas videoklipus, kā arī dažādas citas mazbudžeta muzikālās filmas ar britu popgrupām, piemēram, ''[[Ferry Cross the Mersey]]'' (1965), kurā piedalās ''[[Gerry and the Pacemakers]]''. 1999. gadā [[Britu kinoinstutūts]] ierindoja šo filmu 88. vietā 20. gadsimta labāko britu filmu sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cinemarealm.com/best-of-cinema/top-100-british-films/|title=British Film Institute – Top 100 British Films – cinemarealm.com|access-date=2026-04-25|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1964. gada filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Muzikālās filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:United Artists filmas]] 3uh3xp4f2rgarg6q82vdgur9e9m80it 4458877 4458868 2026-04-25T09:35:03Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Ričarda Lestera filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458877 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''A Hard Day's Night'' | operators = | attēls = A Hard Days night movieposter.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = muzikāla komēdija | režisors = [[Ričards Lesters]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Džons Lenons]] * [[Pols Makartnijs]] * [[Džordžs Herisons]] * [[Ringo Stārs]] | mūzika = * [[Džordžs Mārtins]] (muzikālais režisors) * [[Lenons—Makartnijs]] * Džordžs Herisons | oriģinālnos = ''A Hard Day's Night'' | studija = * ''Walter Shenson Films'' * ''Proscenium Films'' | montāža = | izplatītājs = ''[[United Artists]]'' | izdošana = {{Filmas datums|1964|7|6}} | ilgums = 87 minūtes | valsts = * {{GBR}} * {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = | ienākumi = {{ASV dolārs|14 miljoni}} | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''''A Hard Day's Night''''' ir 1964. gada muzikāla [[kinokomēdija]], kurā galvenās lomas atveido angļu rokgrupas ''[[the Beatles]]'' dalībnieki — [[Džons Lenons]], [[Pols Makartnijs]], [[Džordžs Herisons]] un [[Ringo Stārs]]. Filmas režisors ir [[Ričards Lesters]], scenārija autors – [[Aluns Ouens]], un to izplatīja [[United Artists]]. Filmas muzikālais skaņu celiņš veido grupas [[A Hard Day's Night|tāda paša nosaukuma albumu]]. Filma attēlo 36 stundas grupas dzīvē, gatavojoties uzstāšanās brīdim televīzijā. Filma guva gan komerciālus panākumus, gan kritiķu atzinību, un tika nominēta divām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]], tostarp par [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko oriģinālscenāriju]]. Četrdesmit gadus pēc iznākšanas žurnāls ''[[Time]]'' to iekļāva visu laiku 100 labāko filmu sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.time.com/time/specials/packages/article/0,28804,1953094_1953144_1953634,00.html|title=All-Time 100 Movies|last=Corliss|first=Richard|website=Time|access-date=2026-04-25|date=2005-02-12|language=en|archive-date=2010-07-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20100715183532/http://www.time.com/time/specials/packages/article/0%2C28804%2C1953094_1953144_1953634%2C00.html}}</ref> Filma tiek uzskatīta par vienu no ietekmīgākajām muzikālajām filmām, iedvesmojot gan grupas ''[[The Monkees]]'' [[The Monkees (seriāls)|televīzijas seriālu]], gan popmūzikas videoklipus, kā arī dažādas citas mazbudžeta muzikālās filmas ar britu popgrupām, piemēram, ''[[Ferry Cross the Mersey]]'' (1965), kurā piedalās ''[[Gerry and the Pacemakers]]''. 1999. gadā [[Britu kinoinstutūts]] ierindoja šo filmu 88. vietā 20. gadsimta labāko britu filmu sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cinemarealm.com/best-of-cinema/top-100-british-films/|title=British Film Institute – Top 100 British Films – cinemarealm.com|access-date=2026-04-25|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1964. gada filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Muzikālās filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:United Artists filmas]] [[Kategorija:Ričarda Lestera filmas]] gt6vd09g4ekqrivdn0fi52d5srkppx0 Ričards Lesters 0 630058 4458875 2026-04-25T09:34:05Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Aktiera infokaste | vārds = Ričards Lesters | vārds_orig = ''Richard Lester'' | attēls = Richard Lester Bologna 2014 (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Ričards Lesters 2014. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1932|1|19}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Filadelfija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = kinorežisors | darbības gadi = 1959—2006 | dzīvesbiedrs = | bērni =... 4458875 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Ričards Lesters | vārds_orig = ''Richard Lester'' | attēls = Richard Lester Bologna 2014 (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Ričards Lesters 2014. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1932|1|19}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Filadelfija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = kinorežisors | darbības gadi = 1959—2006 | dzīvesbiedrs = | bērni = 1 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Ričards Lesters Lībmens''' ({{Val|en|Richard Lester Liebman}}, dzimis {{Dat|1932|1|19}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] bijušais [[kinorežisors]]. Lielāko daļu savas profesionālās dzīves viņš pavadīja Apvienotajā Karalistē un ir pazīstams ar dinamisko, spilgto režijas stilu, ko viņš ieviesa savās komēdijfilmās, īpaši ''[[the Beatles]]'' filmās ''[[A Hard Day's Night (filma)|A Hard Day's Night]]'' (1964) un ''[[Help! (filma)|Help!]]'' (1965), kā arī filmā ''[[The Knack ...and How to Get It]]'' (1965). Sākotnēji no [[Filadelfija]]s, Lesters savu karjeru sāka televīzijā un 20. gadsimta 50. gadu vidū pārcēlās uz Apvienoto Karalisti. Viņš sadarbojās ar [[Pīters Selerss|Pīteru Selersu]] un [[Spaiks Miligans|Spaiku Miliganu]], strādājot pie ''[[The Goon Show]]'' un ''[[The Running Jumping & Standing Still Film]]''. Pēc izrāviena kinorežijā, pateicoties sadarbībai ar ''the Beatles'', viņš režisēja dažādus projektus, tostarp ''[[A Funny Thing Happened on the Way to the Forum]]'' (1966), ''[[How I Won the War]]'' (1967), ''[[Petulia]]'' (1968), ''[[The Three Musketeers (1973. gada filma)|The Three Musketeers]]'' (1973) un tā divus turpinājumus, ''[[Robin and Marian]]'' (1976), ''[[Butch and Sundance: The Early Days]]'' (1979), kā arī supervaroņu filmas "[[Supermens 2]]" (1980) un "[[Supermens 3]]" (1983). == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Režisors-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Lesters, Ričards}} [[Kategorija:1932. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Pensilvānijā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] 11zvydl6i6cwkjtye9klmqsto1p1v58 Ģelvoni 0 630059 4458876 2026-04-25T09:34:44Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ģelvoni | official_name = ''Gelvonai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Gelvonai, kultūros centras.JPG | image_caption = Ģelvonu kultūras centrs | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Širvintu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Viļņas apriņķis]] | subdivision_ty... 4458876 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ģelvoni | official_name = ''Gelvonai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Gelvonai, kultūros centras.JPG | image_caption = Ģelvonu kultūras centrs | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Širvintu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Viļņas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Širvintu rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Ģelvonu seņūnija]] | area_total_km2 = 1.03 | population_total = 245 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 04 | lats = 01 | latNS = N | longd = 24 | longm = 41 | longs = 31 | longEW = E | elevation_m = 100 | website = }} '''Ģelvoni''' ({{val|lt|Gelvonai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Viļņas apriņķis|Viļņas apriņķa]] [[Širvintu rajona pašvaldība|Širvintu rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas 15 kilometrus uz rietumiem no [[Širvintas|Širvintām]]. == Vēsture == Ģelvoni (''Gelwen'') vēstures avotos pirmoreiz minēti 1385. gadā Teitoņu bruņinieku kara ceļu aprakstos. Miesta attīstība ir cieši saistīta ar muižas centru, kas piederējis vairākām ievērojamām Lietuvas dižciltīgo dzimtām. 1642. gadā tika uzcelta evaņģēliski reformātu baznīca, 1686. gadā tika uzcelta katoļu baznīca (nodega 1895. gadā ), tika izveidots [[Franciskāņi|franciskāņu]] klosteris, kas tika slēgts 1832. gadā pēc [[Novembra sacelšanās]]; Krievijas valdība tā ēkās ierīkoja kazarmas. 1744. gada 22. novembrī [[Augusts III Saksis|Augusts III]] piešķīra Ģelvoniem miesta privilēģiju un tiesības rīkot tirgus. 1781. un 1782. gadā tika pieminēta draudzes skola, bet 1867. gadā tika nodibināta valsts pamatskola. 1897. gadā lielākā daļa Ģelvonu nodega. 19. gadsimta beigās Ģelvoni bija miests un muiža Viļņas apriņķī, lauku pašvaldības centrs. Ģelvonu ģerbonis apstiprināts 2016. gadā. == Arhitektūra un apskates objekti == * Ģelvonu Vissvētās Jaunavas Marijas Apmeklējuma baznīca: pašreizējā mūra baznīca celta 1897. gadā. Tā ir ievērojama neogotikas stila celtne, kas dominē miesta ainavā. * 19. gadsimta grāfu Plāteru kapela ar koka vēlā baroka altāri ar gleznām. Kapelā ir iemūrēts akmens ar tā saukto Svētās Jaunavas Marijas pēdu — tā attēlota miesta ģerbonī. == Sabiedrība == Miestā darbojas ģimnāzija, pasts un kultūras nams. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Gelvonai}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.sirvintos.lt/ Širvintu rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Širvintu rajona pašvaldība]] ovh0kh0cavay6oynu2jngrtusjnkpo0 Kategorija:Ričarda Lestera filmas 14 630060 4458878 2026-04-25T09:35:26Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Lesters, Ričards]] 4458878 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Lesters, Ričards]] a5juo5ec9s1d2i7yzbra123hpeuv7zv Gelvonai 0 630061 4458879 2026-04-25T09:35:30Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Ģelvoni]] 4458879 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ģelvoni]] e3i5q76djxmdcje85lazz4rzq6wjvps Santaklarita 0 630062 4458902 2026-04-25T11:10:33Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste |name = Santaklarita |official_name = ''Santa Clarita'' |settlement_type = [[Pilsēta]] |nickname = |website = https://www.santaclarita.gov/ |image_skyline = {{multiple image | total_width = 280 | border = infobox | perrow = 1/2/2 | caption_align = center | image1 = Winter at Central Park... 4458902 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste |name = Santaklarita |official_name = ''Santa Clarita'' |settlement_type = [[Pilsēta]] |nickname = |website = https://www.santaclarita.gov/ |image_skyline = {{multiple image | total_width = 280 | border = infobox | perrow = 1/2/2 | caption_align = center | image1 = Winter at Central Park, Santa Clarita (cropped).jpg | image2 = Fountain in front of the Edwards Theater, at Towncenter and Theater Drives in Santa Clarita — Los Angeles County, year 2000.jpg | image3 = WSHart House (cropped).jpg | image4 = Bridgeport Lighthouse, Santa Clarita CA.jpg }} |imagesize = |image_caption = |image_flag = Flag of Santa Clarita, California.png |image_seal = Seal of Santa Clarita, California.png |image_shield = |image_blank_emblem = |blank_emblem_type = |latd = 34 |latm =25 |lats = 00 |latNS = N |longd = 118 |longm = 31 |longs = 00 |longEW = W |pushpin_map = ASV#Kalifornija |pushpin_relief = |image_map1 = |mapsize1 = |map_caption1 = |subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] |subdivision_type1 = [[ASV administratīvais iedalījums|Štats]] |subdivision_type2 = |subdivision_name = {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] |subdivision_name1 = {{karogs|Kalifornija}} |subdivision_name2 = |government_type = |leader_title = |leader_name = |established_date = |area_footnotes = |area_total_sq_mi = |area_land_sq_mi = |area_water_sq_mi = |area_total_km2 = 183.41 |area_land_km2 = 183.25 |area_water_km2 = |population_as_of = 2020 |population_total = 228673 |population_metro = |population_density_km2 = auto |population_footnotes = |timezone = PST |utc_offset = -8 |timezone_DST = PDT |utc_offset_DST = -7 |postal_code_type = |postal_code = |area_code = |elevation_m = 368 |blank_name = |blank_info = |blank1_name = |blank1_info = |footnotes = }} '''Santaklarita''' ({{Val|en|Santa Clarita}}) ir pilsēta [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], [[Kalifornija]]s štata ziemeļaustrumos, [[Losandželosas apgabals|Losandželosas apgabalā]]. 2020. gadā pilsētā dzīvoja 228 673 iedzīvotāji, tādējādi tā ir 17. apdzīvotākā pilsēta Kalifornijā. Pilsēta atrodas aptuveni 48 km uz ziemeļrietumiem no [[Losandželosa]]s centra. Pilsēta tika dibināta 1987. gadā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{wikivoyage|Santa Clarita}} * [https://www.santaclarita.gov/ Mājaslapa] {{ASV-aizmetnis}} {{Kalifornijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kalifornijas pilsētas]] lte3paeaufuav9yctqcewb66wzctfvs Dalībnieka diskusija:Jonk 3 630063 4458906 2026-04-25T11:22:58Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4458906 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Jonk}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 25. aprīlis, plkst. 14.22 (EEST) o8hp02cnkytr05fsp9hbcd5l29sc7xe Elkgrova 0 630064 4458921 2026-04-25T11:54:06Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste |name = Elkgrova |official_name = ''Elk Grove'' |settlement_type = [[Pilsēta]] |nickname = |website = http://elkgrove.gov/ |image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2 |caption_align = center |image1 = Elk Grove Historic District - Sarah Stierch... 4458921 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste |name = Elkgrova |official_name = ''Elk Grove'' |settlement_type = [[Pilsēta]] |nickname = |website = http://elkgrove.gov/ |image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2 |caption_align = center |image1 = Elk Grove Historic District - Sarah Stierch - 2.jpg |image2 = OldTownElkGrove.jpg |image3 = St Katherine Elk Grove (121652335) (cropped).jpeg }} |imagesize = |image_caption = |image_flag = Flag of Elk Grove, California.gif |image_seal = Seal of Elk Grove, California.jpg |image_shield = Logo of Elk Grove, California.png |image_blank_emblem = |blank_emblem_type = |latd = 38 |latm =26 |lats = 00 |latNS = N |longd = 121 |longm = 23 |longs = 00 |longEW = W |pushpin_map = ASV#Kalifornija |pushpin_relief = |image_map1 = |mapsize1 = |map_caption1 = |subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] |subdivision_type1 = [[ASV administratīvais iedalījums|Štats]] |subdivision_type2 = |subdivision_name = {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] |subdivision_name1 = {{karogs|Kalifornija}} |subdivision_name2 = |government_type = |leader_title = |leader_name = |established_date = |area_footnotes = |area_total_sq_mi = |area_land_sq_mi = |area_water_sq_mi = |area_total_km2 = 109.29 |area_land_km2 = 108.76 |area_water_km2 = |population_as_of = 2020 |population_total = 176124 |population_metro = |population_density_km2 = auto |population_footnotes = |timezone = PST |utc_offset = -8 |timezone_DST = PDT |utc_offset_DST = -7 |postal_code_type = |postal_code = |area_code = |elevation_m = 14 |blank_name = |blank_info = |blank1_name = |blank1_info = |footnotes = }} '''Elkgrova''' ({{Val|en|Elk Grove}}) ir pilsēta [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], [[Kalifornija]]s štatš, [[Sakramento apgabals|Sakramento apgabalā]]. 2020. gadā pilsētā dzīvoja 176 124 iedzīvotāji. Pilsēta atrodas aptuveni 23 km uz dienvidiem no [[Sakramento]]. Pilsēta tika dibināta 2000. gadā. Mūsdienās šeit atrodas vairākas vīna darītavas un vīna dārzi. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://elkgrove.gov/ Mājaslapa] {{ASV-aizmetnis}} {{Kalifornijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kalifornijas pilsētas]] o8dtinvmprx26lyxtvj4rhhlf5zkhag